Nekad nav labi… Latvijas U-20 izlases “lipināšanas” process

Latvijas junioru izlases komplekts Žoltoka piemiņas turnīrā godīgi izcīnīja 4. vietu četru komandu konkurencē, kuras būs arī galvenie konkurenti decembra vidū paredzētajā cīņā par vienīgo biļeti uz U-20 pasaules čempionātu elitē. Vētru ūdensglāzē zaudētās spēles nav sacēlušas, jo turnīrā startēja Latvijas U-20 “otrā” izlase, kurai nebija pieejami ziemeļamerikāņi un lielākā daļa HK Rīga puišu. Tomēr diskusija par šāda turnīra lietderību ir.

Klasiskais apspriežu un komentāru repertuārs pirms un pēc jebkura Latvijas U-20 izlases pārstāvētā turnīra ietver kritisku jautājumu: kāpēc nepasauc uz apskati kādu attālāku izlases pretendentu? Pēdējo gadu papildinājums jautājumu lokā: kāpēc tik daudz spēlētāju no izlases galvenā trenera Leonīda Tambijeva “pieskatītā” HK Rīga sastāva!? Tagad ir jaunas “bēdas”… HK Rīga spēlētāju par maz! Sanāk, ka nekā nav labi… 

HK Rīga cīņu gaitu un IIHF pauzē ieplānotā Žoltoka piemiņas turnīra spēļu grafika pārklāšanās vaininieki, protams, tika meklēti amplitūdā no Latvijas Hokeja federācijas un Lipmana līdz HK Rīga, MHL un Tambijevam. Bet, kā saka, karavāna iet tālāk…

Kāda jēga no “otrās” izlases?

Turnīram beidzoties jau ir citas aktualitātes. Pēc tam, kad Latvijas U-20 izlase Žoltoka piemiņas turnīru pabeigusi pēdējā vietā, aktualizējas viedoklis, ka šāds turnīrs novembrī vai vispār jebkad nav vajadzīgs. Jo neesot arī liela jēga laist spēlēt junioru “otro izlasi”, vajadzīgā spēļu prakse tiekot gūta HK Rīga sastāvā utt. Ir jēga, ir!

Ir vērts uztvert Latvijas U-20 izlases komplektu, kas piedāvāts Žoltoka piemiņas turnīram, kā normālu pārbaudes spēļu tikpat normālu pārbaudāmu sastāvu. Kas nepieciešams, lai spētu paskatīties “pa malām” – arī aiz HK Rīga sastāva. Ne tie “saldākie” secinājumi arī ir secinājumi. Arī par faktu, ka mums nav tāda resursu dziļuma, lai “otrā” Latvijas U-20 izlase pēc salīdzinoši īsa kopīga sagatavošanās posma priecētu aci kaut arī ne tajā jaudīgākajā junioru turnīrā.

Acīmredzot par taisnīgiem jāuztver visi trīs zaudējumi – Dānijas U-20 izlasei (0:1 OT), Baltkrievijas junioriem (2:4) un Austrijas vienaudžiem (1:2). Pretinieku sastāva pazinēji teic, ka tiem bija lielāks īstās izlases spēlētāju īpatsvars nekā mūsējiem, no kuriem īstajā izlasē uz pasaules čempionātu tiks vien daži.

Starp citu, tieši Žoltoka piemiņas turnīrā pārstāvētās izlases decembrī sitīsies U-20 pasaules čempionātā 1. divīzijas A grupā par vienīgi ceļazīmi uz eliti. No šī skatpunkta raugoties, apskatīt un “uz savas ādas” pārbaudīt sāncenšu sagatavošanās gaitu ir īpaši vērtīgi. (Pārējie divi pretendenti uz eliti būs Polijas un Slovēnijas U-20 izlases.)

Jā, un ir vēl viens faktors. Jauno spēlētāju motivācija un lepnums par ģerboni, kas rotā krūtis šajā turnīrā. Lai arī ar meistarību, saspēlētību un citām hokejiskām padarīšanām ne viss ir gludi, tomēr katrs izlases dalībnieks lepojas ar savu iespēju pārstāvēt valsti. Kas ir vērā ņemams motivācijas instruments, kas noderīgs principā…

Skatījums no laukuma puses

Neuzvarētā turnīrā izcilniekus meklēt ir salīdzinoši sarežģīti. Ne tikai tāpēc, ka “zvaigžņu” nebija un izcilības pietrūka. Šī iemesla dēļ arī statistika tabulā nevar visu skaidri nolasīt. Tomēr kopumā pārliecinošāk izskatījās puiši, kas šosezon vismaz nedaudz nobaudījuši pieaugušā hokeja garšu.

Tā, piemēram, vismaz epizodiski ļoti labu sniegumu demonstrēja šosezon Rīgas Dinamo ierindā debitējušais uzbrucējs Deivids Sarkanis (līdzās pa labi novietotā attēlā #21). Spēlē pret Baltkrievijas junioriem tas arī uzrādījās rezultativitātē, kur Sarkanis asistēja abos Latvijas U-20 vārtu guvumos. Kāda, Tavuprāt, bija būtiskākā atšķirība starp Dānijas un Baltkrievijas U-20 valstsvienību spēlēto hokeju? “Īpaši atšķirības nebija, spēlējot pret šīm abām valstsvienībām; abas komandas bija fiziski spēcīgas un ātras, spēlēm atdevās pilnībā. Vienīgais no savas puses, spēlējot pret Dāniju, es nevarēju savākties pirmos divus periodus, jo īpaši nebiju bijis normāli uz ledus, bij’ neliels pārtraukums no treniņiem un tādas kā smagas kājas bija, bet šodien [pret Baltkrieviju] jau vieglāk gāja,” tā Deivids Sarkanis. Vai nav savādi pārslēgties no lielā hokeja, KHL uz junioru hokeju? Nav tā, ka stipri vieglāk, vienkāršāk? “KHL ir grūti cīnīties pie borta, divcīņas, diezgan sarežģīti sacensties un sisties ar pieredzējušiem spēlētājiem; junioru hokejā nav tik grūti, tas tomēr ir vieglāk izdarāms. Bet kopumā nav īpaši vieglāk; nu, dažādās situācijās arī junioru hokejā visi sitās, cīnās, un ir pašatdeve. Lai arī nav tik meistarīgi kā KHL, tik un tā ir jāpasvīst.“

Latvijas U-20 izlases kapteiņa pienākumi bija uzticēti HK Rīga uzbrucējam Ričardam Kondrātam. Viņam savulaik ir nācies pārstāvēt Latvijas U-18 izlasi attiecīgā vecuma pasaules čempionātā elitē, kā arī Latvijas U-17 izlasi šī vecuma jauniešu ziemas olimpiādē. Pēc spēles pret Baltkrievijas vienaudžiem R. Kondrāts secināja: “Baltkrievi parādīja labu sniegumu, un šis bija viņu aptuveni optimālais sastāvs, pārsvarā visi MHL A [grupas] spēlētāji. [Latvijas izlasei] Pietrūka meistarība un rezultativitāte uzbrukumā; vāji spēlējām uzbrukuma zonā, aizsardzībā arī pieļāvām dažas muļķīgas kļūdas.”

Vārtsargu līnijā Latvijas U-20 izlase varēja palepoties ar optimālu komplektu – bija pieejami abi mūsējie Šveices stiprākās pieaugušo līgas NLA vārtsargi. Pirmajās divās spēlēs (pret Dānijas un Baltkrievijas U-20 izlasēm) par vārtu drošību rūpējās Ivars Punnenovs (līdzās pa labi novietotā attēlā), bet trešajā (pret Austrijas junioriem) – Elvis Merzļikins. Abi bija pieredzējušākie hokejisti šajā Latvijas U-20 izlases komplektā – vienīgie, kuri jau agrāk ir spēlējuši valstsvienībā U-20 pasaules čempionātā.

Ivars Punnenovs bija atzīts par Latvijas U-20 izlases labāko spēlē pret dāņiem. Ja Tev jāvērtē pirmās divas spēles – pret Dāniju un Baltkrieviju, pret kuru izlasi bija Tev kā vārtsargam grūtāk? “Noteikti – pret baltkrieviem; bija bīstamāki metieni, kā arī vairākumu labāk izspēlēja,” tā I. Punnenovs. Kā kopumā vērtē šī Latvijas U-20 izlases komplekta sniegumu? “Šajās divās spēlēs [pret Dānijas un Baltkrievijas U-20 izlasēm] puiši cīnījās kārtīgi, atdod visus 100%. Protams, kļūdas ir, bet tas ir tikai normāli.“

P.S. “Cipariski”

Latvijas U-20 izlases sastāvs un spēlētāju statistika Žoltoka piemiņas turnīrā 2013. g. novembrī (statistikas aprēķiniem izmatoti LHF protokoli – pirmajām divām spēlēm, bet 3. spēlei un atsevišķām epizodēm – videoieraksti; iespējamas korekcijas):

	spēlētājs	dz.	klubs	sp.	punkti	+/-	MM	SM	U-18 PČ	cm	kg
	UZBRUCĒJI
1.	Deivids Sarkanis	1994.	Dinamo (Rīga), HK Rīga,	3	0+2	-1	2:2	0	–	175 cm	70 kg
			Dinamo Juniors
2.	Emīls Potāpovs	1994.	HC Baltica (Viļņa)	3	1+0	±0	2:1	2		180 cm	77 kg
3.	Romans Semjonovs	1994.	Örebro HK J20 (Zv. J20 SuperElit)	3	1+0	-1	1:1	2	–	180 cm	78 kg
4.	Ričards Kondrāts C	1994.	HK Rīga, Dinamo Juniors	3	0+1	-2	1:4	0	JĀ	183 cm	78 kg
5.	Edgars Opuļskis	1994.	Dinamo Juniors, HK Rīga	3	0+0	+1	1:0	0		170 cm	70 kg
6.-7.	Jegors Samofalovs	1995.	Dinamo Juniors	2	0+0	±0	0:0	2	–	185 cm	91 kg
6.-7.	Olafs Aploks	1995.	Zemgale/LLU	2	0+0	±0	0:0	2	JĀ	185 cm	83 kg
8.	Leonards Rimjāns	1994.	HC Baltica (Viļņa)	3	0+0	±0	1:1	2	–	192 cm	90 kg
9.	Linards Mazurs-Mago	1994.	HC Baltica (Viļņa)	3	0+0	±0	0:2	16	–	190 cm	88 kg
10.-11.	Artūrs Āboliņš	1994.	Zemgale/LLU	3	0+0	-1	1:1	0	–	191 cm	85 kg
10.-11.	Filips Plostnieks	1994.	HS Rīga/Prizma, Prizma-Rīga (MHL B),	3	0+0	-1	1:1	0		177 cm	68 kg
			Prizma/Pārdaugava U20
12.	Valters Freijs	1994.	HC Baltica (Viļņa)	3	0+0	-1	0:1	2	–	179 cm	96 kg
13.	Martins Lavrovs	1994.	Karhu HT (FIN U-20)	3	0+0	-2	0:2	0	JĀ	187 cm*	85 kg*
	AIZSARGI
1.	Ralfs Grīnbergs	1995.	Dinamo Juniors	3	0+1	±0	2:1	2	JĀ	189 cm	83 kg
2.	Viesturs Tampe	1994.	Karhu HT (FIN U-20)	3	0+0	±0	0:0	0	–	182 cm*	87 kg*
3.	Ričards Matuzevičs	1994.	HC Baltica (Viļņa)	3	0+0	±0	0:1	0	–	190 cm	84 kg
4.	Matīss Gelažis	1994.	HK Rīga, Dinamo Juniors	3	0+1	-1	1:3	2	JĀ (2x)	185 cm	89 kg
5.	Mārtiņš Oskars Freimanis	1994.	HC Baltica (Viļņa)	3	0+0	-1	1:2	2	JĀ	187 cm	91 kg
6.	Krists Apsītis	1994.	HS Rīga/Prizma, Prizma-Rīga (MHL B),	3	0+0	-1	1:2	4	–	188 cm	85 kg
			Prizma/Pārdaugava U20,
7.	Imants Ļeščovs	1994.	Zeļenograd (Maskava, MHL B),	3	0+0	-1	0:1	0	–	185 cm	77 kg
			Prizma/Pārdaugava U20,
			Prizma-Rīga (MHL B)
8.	Toms Bernhards	1995.	Dinamo Juniors	3	1+0	-2	1:4	2	JĀ	182 cm	78 kg
	VĀRTSARGI			sp.	sp. laiks	GAA	MM	SM
1.	Elvis Merzļikins	1994.	HC Lugano (Šv. NLA),	1	58:36	2.05	1:2	0	JĀ (2x;	191 cm	85 kg
			HC Lugano U20 (Šv. U-20)						un U-20 2x)
2.	Ivars Punnenovs	1994.	Rapperswil-Jona Lakers (Šv. NLA)	2	123:03	2.44	1:5	2	JĀ	185 cm	85 kg
			Rapperswil-Jona Lakers U20 (Šv. U-20)						(un U-20 1x)
3.	Kristiāns Čopejs	1995.	HK Rīga (nav sp.),	0	0:00	–	–	0	–	192 cm	82 kg
			Dinamo Juniors (nav sp.)

*

Sākotnēji Latvijas U-20 izlases sastāvā pirms Žoltoka piemiņas turnīra tika nosaukti 1995. gadā dzimušie uzbrucēji Sandis Grīnbergs, Dmitrijs Komarņickis un Artūrs Logunovs, bet turnīrā nespēlēja. Sākotnēji sastāvā nebija nosaukti, bet turnīrā uzspēlēja – uzbrucēji Artūrs Āboliņš, Olafs Aploks un vārtsargs Elvis Merzļikins. * Spēlētāju auguma parametri no aktuālo līgu norādīto informāciju, atskaitot Martinu Lavrovu un Viesturu Tampi, kuriem norādīti iepriekšējās sezonas parametri. P.S. MM = mikromaču vārtu attiecība; vārtu guvumi un zaudējumi attiecīgajam spēlētājam atrodoties laukumā.

VIDEO plašākam skatam:

• Latvijas un Dānijas U-20 izlašu spēles momentu piegriezums (2013-11-07) – lhf.lv, sportacentrs.com
• Latvijas un Dānijas U-20 izlašu VISA SPĒLE (2013-11-07) – sportacentrs.com
• Latvijas un Baltkrievijas U-20 izlašu VISA SPĒLE (2013-11-08) – youtube.com
• Latvijas un Austrijas U-20 izlašu spēles momentu piegriezums (2013-11-09) – lhf.lv, youtube.com
• Latvijas un Austrijas U-20 izlašu VISA SPĒLE (2013-11-09) – youtube.com

Spēļu protokoli (ir neprecizitātes mikromaču uzskaitēs):

• LAT U-20 vs. DEN U-20: Latvija_U-20_vs_Danija_U-20_2013-11-07_protokols
• LAT U-20 vs. BLR U-20: Latvija_U-20_vs_Baltkrievija_U-20_2013-11-08_protokols
• LAT U-20 vs. AUT U-20: Latvija_U-20_vs_Austrija_U-20_2013-11-09_protokols

[Attēli fiksēti Latvijas U-20 izlases spēlēs 2013. gada novembrī; attēlu avots: lhf.lv (Romualds Vambuts).]

Kurš sargās Latvijas izlases vārtus olimpiādē?

Latvijas izlases sastāva komplektēšana pasaules čempionātam vai olimpiādei nekad nav bijusi bezkaislīga padarīšana. Ir bijuši reti gadi, kad izdevies savākt maksimāli iespējamo sastāvu, tomēr traumas un arī klubu intereses ne vienmēr ļāvušas sakomplektēties bez ierobežojumiem. Arī gatavojoties 2014. gada ziemas olimpiādei Sočos ir jautājumi, kurus raisa galvenokārt spēlētāju veselības stāvoklis vai spēļu prakses trūkums. Par vienu no šaurākajām vietām šosezon tiek definēta Latvijas izlases vārtu drošība.

Jau augusta nogalē, kad Latvijas izlasei saskaņā ar olimpiādes rīkotāju prasību bija jādeklarē izlases kandidātu paplašinātais saraksts, mūsu valstsvienības listē tika nosaukti seši vārtsargi – Kristers Gudļevskis, Māris Jučers, Jānis Kalniņš, Edgars Masaļskis, Elvis Merzļikins un Ervīns Muštukovs. 3 vīriem no tiem nāksies taisīties uz olimpiādi.

Par visiem pēc kārtas – alfabēta kārtībā, lai nav pārpratumu no secības. Ar ko katrs nodarbojas un kā veicas?

Kristers Gudļevskis

Viens no aizvadītās sezonas pasaules čempionāta atradumiem – Kristers Gudļevskis (augstāk pa labi novietotā attēlā) – atrādīšanos čempionātā ir izmantojis, lai sprauktos Ziemeļamerikas hokeja dienas kārtībā. Skaidrs, ka līdz Tampa Bay Lightning sastāvam ir tāls ceļš un sviedru upes, kas, savukārt, Latvijas hokeja līdzjutējiem liek satraukties par Gudļevska pieejamību Latvijas olimpiskās izlases nepieciešamībām, jo uz olimpiādi spēlētājus laidīšot NHL. Bet AHL un ECHL spēlētāju iespējas uzspēlēt Sočos ir miglā tītas, lai neteiktu, ka nekādas. Jo hokeja lielvalstu izpratnes ziņā nešķiet loģiski, ka Ziemeļamerikas fārmklubu līgu spēlētāji piedalās olimpiādē. Nu, nelīmējas viņiem kopā…

Bet attiecībā uz Kristeru Gudļevski stresam nav pamata. Latvijas izlases ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks vēl septembrī uzsvēra: “Ja mēs runājam par Gudļevski – vārtsargu, tad mums ir konkrēta noruna ar Tampa Bay ģenerālmenedžeri Stīvu Aizermenu, [..], ka Gudļevskis, ja viss ir kārtībā ar viņu, viņš noteikti piedalās olimpiskajās spēlēs” (skatīt „Latvijas hokeja apskatu” no 14:04).

Tagad tikai atliek novēlēt, lai Kristeram Gudļevskim „viss ir kārtībā” kā ar veselību, tā sportiskā ziņā. Jācer, ka viņam būs gājusi labumā gatavošanās kopā ar Tampa Bay Lightning vienību tās pirmssezonas nometnē. Šosezon Lightning otrā fārmkluba Florida Everblades sastāvā ECHL čempionātā Gudļevskis ir pierakstījies pieklājīgi – 2 spēles, 120 minūtes, 91.4% atvairītu metienu, vidēji spēlē 1,5 vārtu zaudējumi (GAA  1.50) un abas ir uzvaras. Bet jau diezgan drīz Kristers Gudļevskis ir izsaukts „stāvu augstāk” – uz AHL vienību Syracuse Crunch, kur savainojumu guvis un vismaz uz divām nedēļām “izkritis” komandas vārtsargs soms Riku Helenius. Gudļevska debija Crunch vārtos izdevās pārliecinoša – 60 minūtes spēles laika, 100% atvairītu metienu (visi 22 gab.) un “sausa” uzvara.

Māris Jučers

Iepriekšējo divu sezonu Rīgas Dinamo “otrais numurs” Māris Jučers (attēlā līdzās pa kreisi) šosezon uz “lielās skatuves” netiek, tomēr klubam viņš ir vajadzīgs, par ko liecina šajā starpsezonā pagarinātais līgums. Dinamo sastāva komplektētājiem pēc Gudļevska pārcelšanās uz Ziemeļameriku tomēr vajadzēja nodrošināt par diviem vārtsargiem garāku šī posteņa soliņu. Kamēr Mikaels Tellkvists un Jakubs Sedlāčeks attaisno uz viņiem liktās cerības, kluba “trešais numurs” un olimpiskās izlases kandidāts Māris Jučers cīnās fārmklubā Dinamo Juniors, kas “izmitināts” Latvijas Virslīgā. Vai ar to pietiks, lai varētu reāli pretendēt uz sastāvu izlasē, rādīs laiks.

Bet cipariski – Jučeram ir labākā vārtsargu statistika Latvijas čempionātā. Vidēji spēlē 2,44 vārtu zaudējumi (GAA) un 565 minūtes spēles laika. Bet Dinamo Juniors ar 17 punktiem 10 spēlēs ieņem turnīra tabulas 5. vietu (no 6). Tiesa, “mazajiem dinamiešiem” ir tikpat punktu, cik un 3. un 4. vietas ieņēmējiem. Vēl jāpiemin statistika IIHF Kontinentālā kausa izcīņā; tur Mārim Jučeram 3 spēlēs 89,47% atvairītu metienu un GAA 2,67.

Jānis Kalniņš

Sava laika Liepājas Metalurgs kluba perspektīvais vārtsargs Jānis Kalniņš (attēlā līdzās pa labi) ir pārcēlies uz Ungāriju – Dunaújvárosi Acélbikák (arī – Dab.Docler, DAB) komandu MOL Liga čempionātā. Tur Kalniņš ir aizvadījis 3 spēles (laiks 178:41), atvairījis 91,17% metienus un piedzīvojis 3,02 vārtu zaudējumus vidēji spēlē (GAA). Taču Jānis Kalniņš nav savas vienības, kas ir čempionāta līderi, pamatvārtsargs. Vairāk spēļu aizvadījuši divi citi kolēģi. Viens no MOL Liga labākajiem vārtsargiem – slovāks Peter Sevela, kuram 9 spēlēs 93,15% atvairītu metienu un 2.20 vārtu zaudējumi vidēji spēlē. Vairāk uzspēlējis arī cits kolēģis ungārs Tamás Kiss – 5 spēles, 2,07% atvairītu metienu un GAA 2.57. Vēl Jānim Kalniņam ir sanācis uzspēlēt Dunaūjvārošas U-20 komandā, kur spēļu prakses nolūkā atļauts zināms spēļu apjoms arī junioru vecumu pāraugušiem spēlētājiem.

Kā Tu raksturotu MOL līgas līmeni, salīdzinot ar savu agrāko pieredzi, piemēram, Baltkrievijas ekstralīgā? Kādu hokeju spēlē Ungārijā? Jānis Kalniņš: “MOL līga, salīdzinot ar Baltkrievijas [ekstralīgu], ir apmēram tāda pati, tikai meistarības ziņā nav tik liela starpība starp pirmo vietu tabulā un pēdējo. Te vairāk ir tāds zviedru hokejs. Daudz met pa vārtiem. Kā ir kaut mazākā iespēja, tā met un iet uz atlēkušo ripu, Nav lielās saspēles, kuras ir raksturīgas krievu hokejam. Kā vārtsargam tas ir labi, ka ir salīdzinoši daudz metienu. Spēlētāju individuālā meistarība ir varbūt nedaudz zemāka, jo te salīdzinoši maz cenšas apspēlēt pretinieku, kad iet viens pret viens. Vairāk izpilda metienus un tad iet uz vārtiem. Bet kopumā līmenis ir labāks nekā es sākumā biju gaidījis. Visur Eiropā hokejs iet uz augšu.”

Edgars Masaļskis

Vislielākā jautājuma zīme Latvijas olimpiskās izlases kandidātu sarakstā ir tieši līdzšinējais ilggadējais “pirmais numurs” Edgars Masaļskis (attēlā līdzās pa labi), kurš jauno sezonu nav uzsācis…

Ir bijuši ledus treniņi kopā ar sava laika izlases treneri Artūru Irbi, bet nu arī Irbe vairs nav valstsvienības treneris… Ja izlases sastāva komplektētāji dos iespēju Masaļskim novembrī pārbaudes spēlēs pret Krievijas izlasi, nebūs pirmā reize, ka laukumā dodas spēlētājs bez kluba. Pirms gada, piemēram, itin sprauni atrādījās Mārtiņš Cipulis. Tomēr vārtsargu postenī šādi eksperimenti var “neatmaksāties”…

Elvis Merzļikins

Varbūt kādam pirms sezonas sākuma publicētajā kandidātu sarakstā Merzļikina (zemāk pa kreisi novietotā attēlā) vārds raisīja smaidu. Bet pusotru mēnesi pēc sezonas sākuma smaidi un vīpsnājieni būs zuduši. 19 gadus vecais Elvis Merzļikins ir reāli debitējis Šveices stiprākās līgas NLA čempionātā. HC Lugano ierindā viņš ir aizvadījis 361 minūti, atvairījis 91,81% metienu un piedzīvojis vidēji 2,33 vārtu zaudējumus spēlē. Tīri vai pieklājīgi debijai jau junioru vecumā. Vēl labāki cipari Merzļikinam ir Šveices stiprākajā junioru līgā HC Lugano U20 komandā, kur viņš uzspēlē paralēli cīņu gaitām lielajā komandā.

Šo iemeslu dēļ arī saprotams Elvja Merzļikina izsaukums uz Latvijas izlases gatavošanos pārbaudes spēlēm pret Krievijas vienību; spēles paredzētas 8. un 9. novembrī Rīgā. Bet paralēli tām un turpat paredzēts U-20 izlašu “sparings” – Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrs, kur Merzļikins varētu kļūt noderīgs arī Latvijas U-20 izlasei.

Ko Tev nozīmē fakts, ka jau augustā tiki nosaukts starp Latvijas olimpiskās izlases kandidātiem? Elvis Merzļikins: “Protams, man nekad [iepriekš] nebija tik lielas emocijas un nekad nebiju tik priecīgs. Bet pirmais, ko es sāku uzreiz darīt, bija gatavošanās – sāku trenēties vairāk un ilgāk, jo tā nav nekāda joka lieta – Latvijas lielā izlase, un tādam līmenim ir jābūt gatavam.”

Kā jūties NLA līmenī? Kas ir tās lietas, kas tomēr nāk grūtāk nekā gaidīji? Kas – varbūt vieglāk? “Tagad es dien’ dienā trenējos ar viņiem jau mēnesi, un esmu piešāvies pie ātrāka līmeņa un stiprākiem metieniem. Sākuma man bija grūti stāvēt treniņos, jo mani mētāja no junioriem uz pirmo [komandu] un no pirmās uz junioriem, un tad man bija neliela putra galvā, kā stāvēt! Nesapratu, kā rīkoties; nu, un tad vienkārši ar spēles praksi, ar kļūdām treniņos sapratu, ka nedrīkst stāvēt kā junioros – ir jāmaina kaut kas. Tāpēc tagad es stāvu biškiņ vairāk iekšā vārtos un [..] lasu spēli! Uz katru kustību te ir jābūt 100% pārliecinātam un jāuzticas pašam sev, jo, ja būs maza kripatiņa negatīvu domu, tad noteikti nav labi! Tāpēc es cenšos vienmēr būt ar pozitīvām domām!”

Ervīns Muštukovs

Uz papīra Muštukovs (attēlā līdzās pa labi) ir viens no pieredzējušākajiem izlases vārtsargiem-kandidātiem. Ir bijis Latvijas izlases pieteikumā vienā olimpiādē, vienā pasaules čempionātā, pāris olimpiskās kvalifikācijas turnīros, bet – nav aizvadījis šajos turnīros nevienu spēli, nevienu minūti…

Jauno sezonu Ervīns Muštukovs ir uzsācis Dānijas čempionātā, kur ir Esbjerg Energy vienības “pirmais numurs”. Aizvadījis 7 spēles, 414 minūtes, atvairījis 92,21% metienu un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficientu (GAA) noturējis 2,61 apmērā. No čempionāta vārtsargiem, kas aizvadījuši vismaz ceturtdaļu savas komandas kopējā spēles laika Muštukovs ir dāņu līgas otrs labākais vārtsargs pēc atvairīto metienu procenta.

P.S.

Pilnīgākai ainavai jāpiebilst, ka šosezon salīdzinoši augstā līmenī – jau minētajā Šveices NLA – debitējis vēl viens 19 gadus vecs latviešu vārtsargs. Viņa vārds ir Ivars Punnenovs, un viņš Rapperswil-Jona Lakers sastāvā ir aizvadījis 158 minūtes, atvairot 90,32% metienu un “salasot” vidēji 3,41 vārtu zaudējumu spēlē. Kopumā arī vērā ņemama debija. Cipari labāki ir viņa “otrajā darbavietā” – Rapperswil-Jona U20 komandā Šveices stiprākajā junioru līgā. Punnenovs gan nav starp olimpiskās izlases kandidātiem.

Plašākai informācijai:

• Kristera Gudļevska individuālā statistika – echl.com, theahl.com
• Latvijas Virslīgas statistikas sadaļa – lhf.lv
• MOL Liga vārtsargu statistika – regi.icehockey.hu
• Šveices NLA vārtsargu statistika – swiss-icehockey.ch
• Dānijas čempionāta vārtsargu statistika (lapa epizodiski nestrādā) – hockeyligaen.dk
• Latvijas olimpiskās izlases kandidātu saraksts – lhf.lv

[Attēli secīgi: (1) Kristers Gudļevskis Syracuse Crunch ierindā; foto avots: Official Syracuse Crunch Fan Page profils facebook.com lapā; (2) Māris Jučers Dinamo Juniors vārtos; foto avots: hkkurbads.lv; (3) Jānis Kalniņš Dunaújvárosi Acélbikák krāsās; foto avots: jegkorongblog.hu; (4) Edgars Masaļskis vēl Hantimansijskas Jugra “pēdējā bastionā”; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko); (5) Elvis Merzļikins HC Lugano dienestā; foto avots: hclugano.ch; (6) Ervīns Muštukovs Esbjerg Energy sastāvā; foto avots: eeis.dk.]

jaunā ēdienkarte līdzjutējiem. Dinamo sastāvs 2011./2012.; priekšpēdējā versija

šovasar “karstie transfēri” Dinamo komandas virzienā nav notikuši vai vismaz  – vēl nav notikuši. tik stipri “kairinātāji” kā Ozoliņš pārceļas uz Dinamo vai Hosa atgriežas Rīgā – ir palikuši iepriekšējās sezonās. nelieli emocionālā dopinga elementi uzpeld, taču “eiforija” no tiem ir īslaicīga. jo līdzjutējs jau ir pieradis pie “pilna laika lielā hokeja”, pie vairuma esošo komandas vilcēju palikšanas sastāvā, pie dažāda kalibra ārzemnieku piebraukšanas, pie Latvijas hokejistu atgriešanās Latvijā arī. vēl viena “deva” ir pietaupīta priekšdienām – ar reālu iespējamību jau tuvākā nākotnē, liekot cerības uz Kaspara Daugaviņa iespējamo “dinamizēšanos”. lai arī kāds būs “lielais notikums” un kādi būs pēdējie sastāva papildinājumi, komandas mugurkauls, skelets un pamatmasa jau ir nokomplektēti.

aizsargus nepiedāvāt?

jau 2010./2011. g. sezonu visā tās pilnībā Dinamo bija iztikuši bez “importa” aizsargiem. un arī šajā sezonā leģionāru uzvārdus Dinamo aizsargu sarakstā nevar atrast, vismaz pagaidām. interesanti, ka Dinamo ir “atstājuši” vai no jauna noslēguši līgumsaistības ar visiem 2010./2011. g. sezonā komandā spēlējušajiem aizsargiem. visiem 9 vīriem! šim faktam būtu jāliecina par Dinamo treneru kolektīva salīdzinošu apmierinātību ar aizsardzības līniju.

KHL statistiķi gan ir apliecinājuši, ka Rīgas Dinamo aizsardzība vai, precīzāk, vārtu zaudējumu “caurlaidība” 3 sezonu summā ir viena no dramatiskākajām visā KHL. summas ziņā sliktāk ir klājies tikai Čehovas Vitjaz (620 vārtu zaudējumi). aiz viņiem “antitopā” – Rīgas Dinamo (558), Čeļabinskas Traktor (552), Astanas Baris (551), Minskas Dinamo (540). piebilde: TOPa galvgalī neuzrādās komandas, kas spēlējušas 1 – 2 sezonas, jo TOPs komplektēts, summējot vārtu zaudējumus; arī “lieki” vārtu zaudējumu nav komandām, kas netiek izslēgšanas spēlēs.

ja jau Dinamo komanda ir varējusi 3 regulārās sezonās noturēties līgas komandu saraksta vidusdaļā un pēdējās 2 sezonas aizkāpt līdz play off 8 stiprāko vienību kopumam, tad vārtu zaudējumu statistiku nevajadzētu pārāk daudz “ņemt galvā”. tomēr zināmi secinājumi rodas; nevar izdzēst faktu, ka pirmajās KHL sezonās rīdzinieki ir bijuši starp līgas lielākajām “caurbirām”…

labā ziņa ir pastāvošā pozitīvā tendence. 2010./2011. g. regulārajā sezonā Rīgas Dinamo ir piedzīvojuši mazāk vārtu zaudējumu nekā iepriekšējās sezonās. un ne tikai tāpēc, ka regulārās sezonas spēļu bija par 2 mazāk. 2010./2011. g. regulārajā sezonā rīdzinieki zaudēja vārtus 149 reizes (54 spēlēs), kas pēc “rupja” aprēķina, neņemot vērā pagarinājumu minūtes, ir vidēji  2,76 vārtu zaudējumi spēlē. 2009./2010. g. regulārajā sezonā šis cipars bija – 3,13 (175 vārtu zaudējumi 56 spēlēs); 2008./2009. g. sezonā – 2,79 (156 vārtu zaudējumi 56 spēlēs). būtiskāks parametrs, protams, ir gūto un zaudēto vārtu starpība, kas 2010./2011. g. regulārajā sezonā pirmoreiz bija pozitīva, uzrādot +11 (160:149). iepriekšējās sezonās sanāca būt tikai mīnusos: 2009./2010. g. regulārajā -1 (174:175); 2008./2009. g. regulārajā -22 (132:156). izslēgšanas spēlēs “vārtu bilance” pozitīva nav bijusi nekad, bet “tuvu laimei” bija 2010. gada play off-ā ar -1 (21:22).

“caurbiruma” statistikas konteksts saskan ar Dinamo sastāva komplektācijas politiku, kas pašreiz izskatās pēc vēlmes neremontēt mehānismus, kas darbojas. protams, ir bijuši idejiski aizmetņi un runas arī par jaunu, citu aizsargu piesaisti. piemēram, Kārļa Skrastiņa uzrunāšana vai, piemēram, versijas par Māri Jasu. tomēr Skrastiņa vārds ir aiztaupīts kā “lielais notikums” citai reizei. interesanti, kā jaunais galvenais Peka Rautakallio, izbijis aizsargs, komplektēs Dinamo aizsardzības sistēmu un kādas aizsargu “rotācijas” iestudēs…

akūtās “slimības”

tā kā vārtsargu “līnija” vismaz starpsezonas pārbaudēm un/vai sezonas sākumam ir sakomplektējusies, balstoties uz pērnsezonas Krisu Holtu un diviem apsolītajiem “pašmāju” kadriem, tad jau tradicionāli Dinamo sastāva komplektētāji galveno “rūpi tur” par centra uzbrucēju un snaiperu vietām. kuras tad, acīmredzot, tiek skatītas kā akūtāk “ārstējamās”. gan pērnsezonas rezultāta taisītāju aiziešanas dēļ, gan “hronisku slimību” (a la centru trūkums) būšanas vai iedomāšanās dēļ. tas gan nenozīmē, ka sezonas gaitā nevarētu tikt meklēts kāds vārtsargs vēl. bet tuvākie jaunumi esot gaidāmi tieši akūtajās uzbrucēju “darbavietās”.

ar Fredrik Warg un Niclas Lucenius piesaisti centra uzbrucēju pozīcija Dinamo “selekcionāriem” vairs nešķiet tik želīga, t.i. rādās salīdzinoši piekomplektēta, ja atceramies par Jāni Spruktu, Andri Džeriņu… taču “snaipera” amata kandidāti varētu būt lielākā rūpe. līdzīgi kā starp otro un trešo KHL sezonu tika “apraudāta” Marsela Hosas aiziešana, tāpat tagad zināmu “satraukumu” rada Dinamo regulārās sezonas un arī izslēgšanas spēļu rezultatīvākā spēlētāja (Laura Dārziņa) došanās tajā pašā virzienā – uz Kazaņas Ak Bars. vai “panika” ir bijusi pamatota, rādīs laiks. bet Dinamo vadība nekādīgi negrib nonākt līdz panikai. tādēļ meklē…

ņemot vērā aizvadītās (2010./2011.) sezonas pieredzi, varētu gaidīt, ka Dinamo rezultāta taisītājs varētu “piedzimt” jau esošajos krājumos. regulārajā čempionātā četri rezultatīvākie bija tieši Latvijas hokejisti, leģionārs Tomašs Surovijs – 5.-ais rezultatīvākais. iespējams, “tikai” jārada veselīga augsne, tā jākopj un kāds no “savējiem” varētu izplaukt… cik labs “dārznieks” ir Rautakallio tik ātri neuzzināsim, jo raža neienāk dažās dienās. taču dārzniecība jau ir nodota viņa rokās.

P.S. “Bērziņš return”

neilgajā jaunlaiku Dinamo pastāvēšanas vēsturē, kas uzskaita vien 3 gadus, jau ir bijušas spēlētāju aiziešanas un atpakaļatnākšanas. redzamākie atgadījumi ir bijuši ar Edgaru Masaļski un Marku Hartiganu. pēc dažām spēlēm KHL pirmajā sezonā prom gājis un savulaik atgriezies ir uzbrucējs Juris Štāls (1982.), ar kuru, starp citu, Dinamo sastāva komplektētāji ir vienojušies arī 2011./2012. g. sezonai.

šovasar atpakaļ Dinamo krāsās ir iepriekšējo sezonu Somijas stiprākās līgas (SM-liiga) klubā HKP aizvadījušais centra uzbrucējs Armands Bērziņš (1983.), kurš dinamiešu treniņnometnei pieslēdzas ar pārbaudes laika nosacījumiem. šādi paši nosacījumi esot uzbrucējam Artūram Ozoliņam (1988.), kurš 4 gadus ir rūdīts Zviedrijas hokeja laukumos, pēdējās 3 sezonas aizvadot Zviedrijas trešās stiprākās līgas Division 1 komandās.

Dinamosastāva aktuālais “statuss” (2011-07-14; treknrakstā spēlētāji, kas 2010./2011. g. sezonā Dinamo sastāvā nebija):

		vārds, uzvārds		komentāri
spēlētāji, kuriem ir līgumi/vienošanās vai kuru palikšana Dinamo sastāvā apstiprināta
V		Nauris Enkuzens	1989.
V		Kriss Holts	1985.
V		Māris Jučers	1987.
A		Jānis Andersons	1986.
A		Oskars Cibuļskis	1988.
A		Guntis Galviņš	1986.
A		Rodrigo Laviņš	1974.
A		Sandis Ozoliņš	1972.
A		Jēkabs Rēdlihs	1982.
A		Krišjānis Rēdlihs	1981.
A		Arvīds Reķis	1979.
A		Kristaps Sotnieks	1987.
U		Ģirts Ankipāns	1975.
U		Armands Bērziņš	1983.	try-out
U		Roberts Bukarts	1990.
U		Andris Džeriņš	1988.
U		Mārtiņš Karsums	1986.
U		Niclas Lucenius	1989.
U		Gints Meija	1987.
U		Björn Melin	1981.
U		Aleksandrs Ņiživijs	1976.
U		Artūrs Ozoliņš	1988.	try-out
U		Ainars Podziņš	1992.	nosaukts HK Rīga treniņnometnē
U		Miķelis Rēdlihs	1984.
U		Jānis Sprukts	1982.
U		Juris Štāls	1982.
U		Fredrik Warg	1979.
neoficiāla informācija, ka šādi joprojām tiekot skatīti kā “versijas”
U		Mārtiņš Cipulis	1980.
U		Kaspars Daugaviņš	1988.
A		Māris Jass	1985.
U		Roberts Jekimovs	1989.
spēlētāji, kuriem lauzti un/vai beigušies līgumi un/vai “izsludināta” nebūšana komandā.
U		Lauris Dārziņš	1985.	ofic. – uz Ak Bars
U		Marks Hartigans	1977.	ofic. – uz Rapperswil-Jona Lakers (NLA; Šv.)
U		Vitalijs Karamnovs	1989.	lauzts līgums
V		Edgars Lūsiņš	1984.	lauzts līgums
U		Roberts Petrovickis	1973.	bija HC Lev nometnē
U		Tomašs Surovijs	1981.	ofic. – uz CSKA
V		Mikaels Tellkvists	1979.	ofic. – uz MoDo Hockey (Zv. Elitserien)
U		Broks Troters	1987.	ofic. – uz Montreal Canadiens / Hamilton Bulldogs (AHL)
U		Raimonds Vilkoits	1990.	try-out: Mora IK (Zv. HockeyAllsvenskan)

lasāmvielai:

• Armands Puče par Kaspara Daugaviņa “iespējamībām” un Armanda Bērziņa try-out (2011-07-14) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Armands Puče par Dinamo nākamo sezonu (t.sk. Jura Štāla salīgšanu un Artūra Ozoliņa try-out; 2011-07-06) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• KHL klubu rekordi (2011-07-04) – khl.ru
• versija: Kaspars Saulietis vienojies ar Grodņas Ņeman (2011-07-13) – pressball.by, belarushockey.com
• Broks Troters noslēdz divvirzienu līgumu ar Montreal Canadiens (2011-07-04) – canadiens.nhl.com
• pēc Broka Trotera iniciatīvas Dinamo lauž līgumsaistības ar viņu (2011-06-15) – dinamoriga.eu
• Marks Hartigans vienojas ar Rapperswil-Jonas Lakers (Šveices NLA; 2011-07) – lakers.ch
• Tomašs Surovijs pievienojas Maskavas CSKA (2011-06-29) – cska-hockey.ru
• Mora IK sastāva izmaiņas (t.sk. par Raimonda Vilkoita try-out; 2011-06) – moraik.se
• Dinamo 2010./2011. g. sezonas kopsavilkums sports.ru versijā (2011-03-19) – sports.ru

[Jura Štāla foto fiksēts spēlē pret Salavat Julajev 2011. gada 16. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Armanda Bērziņa foto fiksēts 2008./2009. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]