01:54 – par sezonas sākumu un Latvijas hokejistu pārstāvniecību Eirāzijas valstu vadošajās līgās;
07:06 – par Latvijas izlases gatavošanos Olimpiādei Sočos, t.sk. Latvijas izlases ģenerālmenedžera Māra Baldonieka komentārs;
14:26 – par KHL un Rīgas Dinamo sezonas startu; t.sk. Dinamo galvenā trenera Arta Ābola komentārs par komandas došanos izbraukumā uz Tālajiem Austrumiem;
21:23 – Latvijas Virslīgas aktualitātes; t.sk. Kurbads galvenā trenera Aigara Razgala komentārs;
30:20 – par rezultatīvākajiem Latvijas hokejistiem ārpus KHL un Latvijas Virslīgas;
31:42 – Latvijas hokejistu šedevri sezonas sākumā – vārtu guvumi, spēka paņēmieni.
Sava laika Latvijas izlases uzbrucēja Igora Pavlova trenētajā Vācijas stiprākās līgas DEL klubā Hannover Scorpions pie līguma ir ticis aizsargs Māris Jass, kā arī uz pārbaudes laiku aicināti vēl divi Latvijas hokejisti – Raimonds Vilkoits un Edgars Apelis. Cik liela ir bijusi Latvijas hokejistu „apmeklētība” DEL līgas 18 pastāvēšanas gados?
Kopš Vācijas aktuāli stiprākās līgas – Deutsche Eishockey Liga (DEL) – iestartēšanās 1994./1995. gada sezonā, tā ir bijis lielāks vai mazāks vilinājums arī Latvijas hokejistiem. DEL pastāvēšanas 18 sezonu gaitā šīs līgas oficiālajos čempionātos ir piedalījušies vismaz 14 Latvijas hokejisti. Turklāt ne šādi-tādi, bet sava laika Latvijas izlases spēlētāji – tātad Latvijas hokeja virsslānim piederīgie sportisti. Lietas skaidrībai jāpiebilst, ka DEL līga pieder tiem Eiropas čempionātiem, kuri ir leģionāriem un to iespējamam skaitam vislabvēlīgākie. Piemēram, aizvadītajā sezonā DEL oficiālajā čempionātā cīnījās ap 200 Vācijas pavalstnieku, ap 100 kanādiešu, ap 40 ASV hokejistu, kā arī virs 20 pārējo – slovāki, zviedri, dāņi, čehi, somi utt.
Herberts Vasiļjevs kā DEL veterāns
Tiesa, absolūtajā vairākumā gadījumu Latvijas hokejistiem ar DEL līgu bija „gadījuma sakari” – ne vairāk kā vienas sezonas izmērā, un tikai 3 Latvijas hokejisti DEL līmenī ir uzspēlējuši ilgāk. Pilnīgs veterāns šajā ziņā ir Krefeld Pinguin kapteinis Herberts Vasiļjevs, kuram summā jau ir sakrātas 9 sezonas ar dalību DEL čempionātā. Turklāt Vasiļjevam vēl ir spēkā esošs līgums un attiecīgi – iespējas uzlabot savu rekordu. Citi DEL ilgdzīvotāji bija Arvīds Reķis (7 sezonas) un Aleksandrs Kerčs (4 sezonas). Jāpiebilst, ka šajos aprēķinos nav iekļautas Latvijas hokejistu sezonas, kas aizvadītas Vācijā ārpus DEL līgas. Piemēram, sava laika Latvijas izlases uzbrucēja Sergeja Boldaveško „darba grāmatiņā” ir fiksētas vismaz 12 sezonas Vācijas dažāda līmeņa hokeja līgās.
Ir bijušas dažas DEL sezonas bez Latvijas hokejistiem, taču – gadījušies arī DEL čempionāti ar 3 – 4 Latvijas hokejistu dalību. Visplašākā pārstāvniecība fiksēta 2000./2001. g. sezonā, kad DEL laukumos fiksēti četri tādi uzvārdi kā Kerčs, Laviņš, Pavlovs, Tambijevs. Pēdējās divas sezonas Latviju DEL līgā pārstāvēja tikai viens hokejists – nu jau līdz Vācijas pilsonībai „uzdienējušais” Herberts Vasiļjevs.
Igors Pavlovs kā Latvijas hokejistu patrons
Jaunajā 2012./2013. g. sezonā DEL čempionātā Latvijas hokejistu skaits „draud” palielināties. Atgādinājumam: joprojām līgumsaistības Krēfeldē ir Vasiļjevam. Bet līgumu ar savulaik vācu līgās spēlējušā Igora Pavlova trenēto Hannover Scorpions vienību noslēdzis aizsargs Māris Jass (dz. 1985.), kurš savulaik uzspēlējis arī Latvijas izlasē pasaules čempionātos un KHL – Ņižņekamskas Ņeftehimik ierindā 2010./2011. g. sezonā. Par savu pārcelšanos uz Vāciju Māris Jass teic, ka ir apmierināts, taču nekādas prognozes nebūvē: „Jā, esmu apmierināts. Redzēsim, ko parādīs jaunā sezona…”
Turpat trenera Igora Pavlova „paspārnē” Hannover Scorpions treniņos uz pārbaudes laiku ir pieņemti divi Latvijas hokejisti – uzbrucējs Raimonds Vilkoits (dz. 1990.) un aizsargs Edgars Apelis (dz. 1989.). Abi savulaik ir uzspēlējuši Dinamo saimniecībā – lielkomandas fārmklubos Rīga 2000, Dinamo Juniors un arī Liepājas Metalurgs. Vilkoits uzspēlēja arī Dinamo jaunatnes komandā – HK Rīga. Bet aizvadīto sezonu par stabilu abiem spēlētājiem nevarēja saukt. Abiem 2011./2012. g. sezonā nācās uzspēlēt 3 – 4 komandās… Tagad iespējas „aizķerties” pie Scorpions ir pašu rokās un, jādomā arī Pavlova uzticības kredīta izmērā.
Cita starpā, DEL klubs Hamburg Freezers noslēdzis divu sezonu līgumu ar Vācijas un Latvijas „dubultpavalstnieku” – uzbrucēju Ralfu Rinki – Leitānu (dz. 1993.), kuru, cita starpā, šovasar KHL draftā „pieteica” Rīgas Dinamo. Taču Latvijas hokeja izlašu saimniecībai, vismaz tuvākajos gados, šis jaunietis “iet garām”, jo uzspēlējis Vācijas U izlasēs.
Latvijas hokejisti DEL čempionātos 18 sezonās (1994. – 2012.):
sezona
skaits
Latvijas spēlētāji DEL
1994./1995.
2
u. Ilmārs Tomanis (Schwenninger Wild Wings); u. Herberts Vasiļjevs (Krefelder Eislauf-Verein 1981)
1995./1996.
1
u. Sergejs Boldaveško (Augsburger Panther)
1996./1997.
0
1997./1998.
0
1998./1999.
1
u. Aleksandrs Kerčs (Revierlöwen Oberhausen)
1999./2000.
3
a. Viktors Ignatjevs (Nürnberg Ice Tigers); u. Aleksandrs Kerčs (Revierlöwen Oberhausen); u. Grigorijs Panteļejevs (Hannover Scorpions)
2000./2001.
4
u. Aleksandrs Kerčs (Revierlöwen Oberhausen); a. Rodrigo Laviņš (Augsburger Panther); u. Igors Pavlovs (Revierlöwen Oberhausen); Leonīds Tambijevs (Iserlohn Roosters)
2001./2002.
3
u. Vjačeslavs Fanduļs (Berlin Capitals); u. Aleksandrs Kerčs (Berlin Capitals); a. Atvars Tribuncovs (Berlin Capitals)
2002./2003.
0
2003./2004.
1
a. Arvīds Reķis (Augsburger Panther)
2004./2005.
2
a. Arvīds Reķis (Augsburger Panther); u. Herberts Vasiļjevs (Nürnberg Ice Tigers)
2005./2006.
2
a. Arvīds Reķis (Augsburger Panther); u. Herberts Vasiļjevs (Krefeld Pinguine)
2006./2007.
2
a. Arvīds Reķis (Augsburger Panther); u. Herberts Vasiļjevs (Krefeld Pinguine)
2007./2008.
3
a. Krišjānis Rēdlihs (Hamburg Freezers); a. Arvīds Reķis (Augsburger Panther); u. Herberts Vasiļjevs (Krefeld Pinguine)
2008./2009.
3
v. Edgars Masaļskis (Füchse Duisburg); a. Arvīds Reķis (EHC Wolfsburg Grizzly Adams); u. Herberts Vasiļjevs (Krefeld Pinguine)
2009./2010.
2
a. Arvīds Reķis (EHC Wolfsburg Grizzly Adams); u. Herberts Vasiļjevs (Krefeld Pinguine)
2010./2011.
1
u. Herberts Vasiļjevs (Krefeld Pinguine)
2011./2012.
1
u. Herberts Vasiļjevs (Krefeld Pinguine)
*
Latvijas hokejistu rezultativitātes rekordi DEL līgā regulārajās sezonās. Top 3:
spēlētājs
sezona
klubs
spēles
punkti
1.
Herberts Vasiļjevs
2009./2010.
Krefeld Pinguine
51
22+36
2.
Herberts Vasiļjevs
2007./2008.
Krefeld Pinguine
53
24+33
3.
Herberts Vasiļjevs
2008./2009.
Krefeld Pinguine
52
20+35
*
Latvijas aizsargu rezultativitātes rekordi DEL līgā regulārajās sezonās. Top 3:
spēlētājs
sezona
klubs
spēles
punkti
1.
Arvīds Reķis
2008./2009.
EHC Wolfsburg Grizzly Adams
50
11+12
2.
Arvīds Reķis
2003./2004.
Augsburger Panther
46
5+15
3.
Atvars Tribuncovs
2001./2002.
Berlin Capitals
58
7+12
*
Latvijas aizsargu lietderības rekordi DEL līgā regulārajās sezonās. Top 3:
spēlētājs
sezona
klubs
spēles
+/-
1.
Arvīds Reķis
2008./2009.
EHC Wolfsburg Grizzly Adams
50
+12
2.
Arvīds Reķis
2009./2010.
EHC Wolfsburg Grizzly Adams
53
+11
3.
Krišjānis Rēdlihs
2007./2008.
Hamburg Freezers
43
+5
*
Latvijas vārtsarga sniegums DEL regulārajā sezonā:
vārtsargs
sezona
klubs
spēles
GAA
atv. %
Edgars Masaļskis
2008./2009.
Füchse Duisburg
16
4.55
87.8%
*
Latvijas hokejistu „noturība” DEL līgā:
spēlētājs
dz.
sez. skaits
gadi
u. Herberts Vasiļjevs
1976.
9 sez.
1994.-1995.; kopš 2004.
a. Arvīds Reķis
1979.
7 sez.
2003.-2010.
u. Aleksandrs Kerčs
1967.
4 sez.
1998.-2002.
u. Ilmārs Tomanis
1968.
1 sez.
1994.-1995.
u. Sergejs Boldaveško
1970.
1 sez. (1 sp.)
1995.-1996.
a. Viktors Ignatjevs
1970.
1 sez.
1999.-2000.
u. Grigorijs Panteļejevs
1972.
1 sez.
1999.-2000.
a. Rodrigo Laviņš
1974.
1 sez.
2000.-2001.
u. Igors Pavlovs
1965.
1 sez.
2000.-2001.
u. Leonīds Tambijevs
1970.
1 sez.
2000.-2001.
u. Vjačeslavs Fanduļs
1969.
1 sez.
2001.-2002.
a. Atvars Tribuncovs
1976.
1 sez.
2001.-2002.
a. Krišjānis Rēdlihs
1981.
1 sez.
2007.-2008.
v. Edgars Masaļskis
1980.
1 sez.
2008.-2009.
P.S. Norādīts sezonu skaits tikai DEL līgā, neskaitot Vācijas stiprāko līgu līdz 1994. gadam. Piemēram, Ilmārs Tomanis uzspēlēja Vācijas stiprākajā līgā arī pirms DEL. Netiek skaitīta arī dalība Vācijas līgās, kas zemākas par augstāko. Piemēram, kopā ar zemākajām līgām uzbrucējs Sergejs Boldaveško Vācijas čempionātos aizvadījis vismaz 12 sezonas. Tabulās informācija no publiski pieejamām statistikas vietnēm; ir iespējami labojumi.
[Fotoattēlā: Raimonds Vilkoits, pirms pusotra gada – viens no MHL zvaigznēm un Rīgas Dinamo debitants. Tagad – kandidāts uz Hannover Scorpions (DEL) sastāvu. Foto: HK Rīga ofic. profils facebook.com.]
Tieši 2012. gada starpsezonā selekcionētais, koptais un ķemmētais Dinamo sastāva komplekts ir tas, kuram jāpaņem Gagarina kauss. Ne vairāk, ne mazāk – tāds ir kluba vadības oficiāli nosauktais uzdevums jaunajai 2012./2013. g. sezonai. Kas ir tie vairāk vai mazāk jaunie Dinamo leģionāri, kuriem šī uzdevuma izpilde jāsekmē?
Katra un tagad arī piektā KHL sezona Dinamo komandas līdzjutējiem nāk ar cerībām vai bezceru atkarībā no prognozēm attiecībā uz jaunās sezonas komplektu. Ja Latvijas hokejistu īpatsvars katru sezonu ir salīdzinoši maz mainīgs, tad leģionāru komplekts parasti tiek samainīts pilnībā vai ar vienu izņēmumu. Piemēram, jaunajā sezonā Rīgas Dinamo ierindā paliek tikai viens pērnais leģionārs – soms Niklass Luseniuss. Viens vai neviens „mantotais” leģionārs jau ir Rīgas komandas iezīme: 2009. gada starpsezonā tika „saglabāts” Hosa; 2010. gada starpsezonā „nevajadzēja” nevienu importa veci no aizvadītās sezonas; 2011. gada starpsezonā palika Kriss Holts.
Rīga – „saldā” un iecietīgā
Vēl viena rīdzinieku KHL komandas pazīme ir „saldās atgriešanās”. Proti, Rīgas Dinamo mēdz periodiski pieņemt sastāvā tos ārzemniekus, kas agrāk jau ir spēlējuši komandā. Šajos gadījumos runa ir ne tikai par pārbaudītām vērtībām, bet „saprātīgām naudiņām”. Tā 2010. gada starpsezonā komandā tika paņemts vienu sezonu CSKA platuma grādos uzspēlējušais Marks Hartigans. Tekoši – sezonu gaitā – ir bijusi Roberta Petrovicka „otrā atnākšana” (2010./2011. g.), kā arī Marsela Hosas „vēlreiz” (2011./2012. g.). Jaunajā Dinamo komplektā šāds „atkārtot, atkārtot” ir vārtsargs Mikaels Tellkvists (zemāk pa kreisi novietotā attēlā). Kad pirms sezonas Tellkvists pameta Rīgu, viņš Rietumu medijos izteicās, ka Rīgā švaks budžets un tāpēc šamie nevarot atļauties konkrēto zviedru vārtsargu. Tagad paliek retorisks jautājums: vai tagad Rīgas Dinamo lielāks budžets palicis, vai arī Tellkvistam ar cenu nav tā, kā īpaši izturētam konjakam – jo vecāks, jo dārgāks…
Komandas sastāva lipināšana jeb atlase ir ārkārtīgi radošs process. Teorija – informācijas analīze, gaišredzība un sarunāšanas prasme – drīz vien tiek testēta praktiski. Ģenerālmenedžera un priekšnieku sagādātais materiāls nonāk treneru rokās, kuras no tā visa veido komandu. Dažreiz tas izdodas ātrāk, citkārt – ap sezonas vidu, atsevišķos gadījumos – neizdodas vispār. Un tad tiek meklēti „ielāpi”, papildspēki, atlaisti spēlētāji un treneri. Dinamo saimniecība attiecībā uz treneriem ir iecietīga; „ziepes” ir bijušas dažādas, bet Šuplers „nozāģēja” 3 sezonas, Rautakallio – sāk otro. Ne-galvenie treneri gan ir mainījušies biežāk. Vai kāds atceras tādu Miklošoviču, kas asistēja Šupleram Dinamo „sākumos”? Šovasar Dinamo treneriem nepieciešams ne mazāk radošs process – leģionāri, atskaitot Luseniusu, ir prom; arī daži būtiski personāži (Sprukts, Miķelis Rēdlihs, Ozoliņš) nav komandas sastāvā, vismaz šajā starpsezonā.
Sliktāk nebūs?
Nu jau vēsturiski visplašākie „otas triepieni” un radošās domas lidojumi Dinamo sastāva komplektētājiem ir sanākuši vai nesanākuši leģionāru – uzbrucēju meklējumos. Tradicionāli akūtākās pozīcijas – centra uzbrucējs un snaiperis. Jau tradicionāli pieņemts uzskatīt un arī statistiski saskatāms, ka labākais leģionāru – uzbrucēju komplekts bija pirmajā Dinamo sezonā (2008./2009.), kad rezultātu taisīja Hosa, Hartigans un Elisons. Tikpat tradicionāli un statistiski švakākais leģionāru pienesums bija aizvadītajā sezonā (2011./2012.), kad sezonas gaitā tika atbrīvoti pat 3 uzbrucēji – leģionāri: Melins, Nieminens, Šindels… Un arī tie leģionāri – uzbrucēji, kas palika, izšķirošās lomas nespēlēja, ja neskaita Marsela Hosas iegādi regulārās sezonas izskaņā, kad Hosa atstrādāja pieklājīgi. Raugoties no pērnās sezonas pieticīgās mērauklas, varētu prognozēt, ka sliktāk diezin vai būs.
Pagaidām Dinamo vadoņi ar vai bez iepriekšējā ģenerālmenedžera Sējēja iestrādēm ir iepirkusi 3 leģionārus uzbrucējus. Snaipera loma acīmredzot ir iecerēta Aleksandram Žirū (Alexandre Giroux) – īstenam AHL veterānam ar nelielu pieredzi NHL oficiālajās spēlēs (48 spēlēs). Žirū AHL laukumos ir varējis samest vārtos pa 50 un 60 reizēm regulārās sezonas gaitā, iekopjot 97 – 103 punktus sezonā. Uz šiem „labajiem paraugiem” tad arī cer Dinamo sastāva komplektētāji. Tomēr jāņem vērā, ka Žirū ir 31 gadu jauns un šīs labākās sezonas viņam bija pirms 2-3 gadiem. Tiesa iepriekšējās divās sezonās lasītie 28-32 vārtu guvumi ir labākā statistika starp šīs starpsezonas jaunpienācējiem. Atklāts paliek jautājums, vai Dinamo vēl meklē jaudīgāku snaiperi. Tāpat jāņem vērā, ka arī agrāk Dinamo sastāvā ir bijis pa kādam AHL „daudzšāvējam”, kuram KHL laukumos tik braši nesokas.
Pārējie divi vīri uzbrucēju posteņos ir centri. 26 gadus vecais Robs Šremps (Rob Schremp) no abiem ir ar skaistāku CV: 114 spēles NHL, bet pērnsezon MODO Hockey vienībā Zviedrijas Elitserien. Acīmredzot Šremps ir Dinamo komplektētāju lielā cerība „saspēles vadītāja” lomā. Savukārt otrs importa centrs Džeimijs Džonsons (Jamie Johnson) vismaz uz papīra izskatās kaut kas pa vidu starp plāna pildīšanu (kādu taču vajag) un taupības programmu (neesam taču SKA). Tad nu Džonsons ir 30 gadus jauns un 180 cm garš centra uzbrucējs ar AHL 5,5 sezonu pieredzi un vēl 2,5 sezonām zemākā līgā – ECHL, kā arī vienu sezonu Somijas stiprākajā līgā… Vai tā ir Dinamo vadības lielā cerība? Protams, statistikas ailītes nespēlē, un katram no nosauktajiem būs sevi jāpierāda reālajā laikā un vietā.
Ar ko mērīs Šrempu, Žirū un Džonsonu. Rīgas Dinamo leģionāru – uzbrucēju rezultativitāte 4 regulārajās sezonās:
uzbrucējs
sezona
spēles
punkti
+/-
sp. laiks
1.
Marcel Hossa
2009./2010.
56
35+20
-3
19:15
2.
Marcel Hossa
2008./2009.
52
22+22
+3
19:43
3.
Mark Hartigan
2008./2009.
55
20+18
-1
17:03
4.
Matt Ellison
2008./2009.
55
15+22
+1
19:00
5.
Mike Iggulden
2009./2010.
55
13+20
+6
16:15
6.
Tomáš Surový
2010./2011.
54
14+18
-4
17:40
7.
Brock Trotter
2010./2011.
49
9+17
+3
14:26
8.
Mark Hartigan
2010./2011.
45
16+8
+8
17:16
9.
Martin Kariya
2009./2010.
38
4+19
+8
13:17
10.
Róbert Petrovický
2009./2010.
34
8+11
-3
16:20
11.
Fredrik Warg
2011./2012.
49
10+7
-18
16:42
12.
Jamie Lundmark
2011./2012.
47
8+8
-11
15:35
13.
Niclas Lucenius
2011./2012.
53
0+15
+6
14:34
14.
Marcel Hossa
2011./2012.
19
8+6
+2
17:06
15.
Tyler Arnason
2009./2010.
26
4+7
+3
9:48
16.
Ronald Petrovický
2008./2009.
30
2+3
-4
11:36
17.
Juraj Mikúš
2010./2011.
22
3+1
-5
12:04
18.
Adrian Foster
2009./2010.
10
2+2
-1
13:49
19.
Róbert Petrovický
2010./2011.
20
1+3
-4
11:03
20.
Vitalijs Karamnovs
2010./2011.
18
0+2
-3
10:03
21.
Jakub Šindel
2011./2012.
21
1+0
-9
12:32
22.
Ville Nieminen
2011./2012.
16
0+1
-7
16:53
23.
Björn Melin
2011./2012.
11
0+0
-9
12:03
*
Ievajadzējās aizsargu
Jau divas vai precīzāk – divarpus – iepriekšējās sezonas Dinamo bija iztikuši vai bija nācies iztikt bez importa aizsargiem. Pirmajā KHL sezonā (2008./2009.) dinamiešiem vajadzēja divus aizsargus – leģionārus (Novāku un Vestkotu); nākamajā sezonā Svetu noturēja „nepilnu laiku”. Bet pārējās divas sezonas auga un bija izauguši Rēdlihi, Galviņš un citi pašmāju aizsargi. Jaunajā sezonā izmaiņas aizsargu ierindā ir nelielas, bet pamanāmas. Jaunajā sastāvā nav atrodams Jāņa Andersona vārds, kas nav tik skaļš, bet lielāka spēles laika vērts bija gan. Dinamo klāstā nav arī tāds zīmola nosaukums kā Sandis Ozoliņš.
Iztrūkuma aizpildīšanai un Rautakallio stila izpildījumam ar Latvijas pašmāju kadrējumu izrādījās par maz, un pēc ilgāka pārtraukuma Dinamo leģionāru sarakstā ir aizsargs – Matjē Karls (Mathieu Carle). Diplomēti franču valodas zinātāji uzstāj uz tieši šādu personas vārda izrunu. Karls var palepoties tikai ar 3 spēlēm NHL un NHL drafta otro kārtu, bet pamatā bijušas 4,5 sezonas AHL. Matjē Karlam pagaidām ir tikai 24 gadi un īstais briedums ir pašā laikā.
Rīgas Dinamo leģionāru – aizsargu lietderības koeficients 4 regulārajās sezonās:
aizsargs
sezona
spēles
punkti
+/-
sp. laiks
1.
Lee Sweatt
2009./2010.
37
2+5
+2
19:56
2.
Duvie Westcott
2008./2009.
51
2+18
-1
21;28
3.
Filip Novák
2008./2009.
50
4+14
-7
20:43
*
Tellkvists kā labs konjaks?
Mikaela Tellkvista otrā atnākšana joprojām simbolizē vai stiprina mītu, ka, neskaitot Masaļski, Latvijā KHL līmeņa vārtsargu nav. Drošības pēc vārtsardzības lauvas tiesa joprojām tiek nodota un iecerēta importa leģionāriem. Šaubu nav, komandai, kas cīnās par Gagarina kausu, kā kluba vadonis Juris Savickis proklamēja komandas prezentācijā 20. jūlijā, ir nepieciešams nodrošināties ar augstākā līmeņa vārtsargu! Protams, tā ir ironija. Ne par to, ka komandai nepieciešami augsti mērķi. Tomēr, kamēr savus kadrus neaudzināsi un neiekopsi, tikmēr jāpērk importa vīri un jāpaļaujas uz gadījuma sakariem. Šoreiz Tellkvists aicināts kā pārbaudīta vērtība, un, iespējams, ar domu, ka Jučeram tiks dots vairāk spēles laika nekā iepriekšējā sezonā.
Rīgas Dinamo leģionāru – vārtsargu statistika 4 regulārajās sezonās:
vārtsargs
sezona
spēles
GAA
atv. %
sausi
sp. laiks
1.
Martin Prusek
2008./2009.
20
1.70
94.1%
6
1163:48
2.
Chris Holt
2010./2011.
33
2.47
92.4%
1
1965:37
3.
Mikael Tellqvist
2010./2011.
20
2.63
92.2%
1
1139:33
4.
Chris Holt
2011./2012.
45
2.27
91.9%
5
2590:12
5.
Daniel Sperrle
2008./2009.
5
2.61
90.8%
0
252:56
6.
Martin Prusek
2009./2010.
28
3.13
90.3%
0
1476:56
*
Kas ir Dinamo seja un rokraksts?
Pie Dinamo jaunā (sezonu vecā) stila visvairāk strādā kārtības ieviesējs Peka Rautakallio, kuram atliek novēlēt veiksmi līnijas izturēšanai. Bet kas ir komandas seja vai sejas, kas ļauj to saukt par Rīgas Dinamo arī katrā nākamajā sezonā? Plašas kadru rotācijas gadījumā to atļautu sava sporta skola, kas pieražo adekvātu kadru skaitu. Pagaidām HS Dinamo vēl ir pārāk jauna, lai būtu reāla. Citi varianti?
Kā komandas „mārketinga seja” pagaidām ir Raitis Ivanāns, kura kalibrs, tāpat kā absolūtajam vairākumam kandidātu, ir stipri mazāks kā Sanda Ozoliņa vārdam. Nav komandas rīcībā arī vidēji jauno zvaigžņu un zvaigznīšu – Miķeļa Rēdliha, Jāņa Sprukta, otro sezonu arī bez Laura Dārziņa. Protams, liela daļa Latvijas izcelsmes hokejistu ir tepat, jo atbilst plāna daļai „kur gan liksies” un leģionāru ierobežojuma dēļ citur KHL nav tik vai vispār pieprasīti. Tas gan nenozīmē, ka viņi būtu slikti, bet tomēr – ir klavieru nesēji vai vēl nav izauguši līdz komandas sejai. Protams, „jaunā kārtība” un komandas spēks visvairāk ir komandā nevis atsevišķos indivīdos; uz to Rīgas Dinamo kā bezzvaigžņu komanda tad arī balsta savu ideoloģiju un demagoģiju.
Tomēr par komandu šī vārda īstākajā nozīmē varēs runāt, kad līgumus, kas ilgāki par 2 sezonām, slēgs ne tikai ar pāris junioru vai pēcjunioru vecuma jaunajiem censoņiem, kuriem var maksāt ļoti nelielas naudiņas. Brīdī, kad ar hokejistiem brieduma gados, neatkarīgi no Latvijas vai importa piederības, slēgs 4 – 5 gadu līgumus, kad ar labu sniegumu uzrādījušiem leģionāriem pagarinās līgumus nevis meklēs kaut ko tikpat labu par lētām naudiņām – tad varēs sākt runāt par ilgtermiņa „kausa sastāva” veidošanu un grābstīšanos gar Gagarina kausu. Protams, ar lielāko prieku ņemtu savus vārdus atpakaļ, tomēr leģionāru pagādāšanas un arī vietējo kadru līgumu pagarināšanas politika pagaidām turpina īstermiņa politiku. Ko acīmredzot nosaka īpašnieku struktūra, kurai ilgtermiņš var nebūt vajadzīgs. Tiesa, šajā starpsezonā divgadu līgumu ar leģionāriem ir vairāk nekā agrākās reizēs; bet no Dinamo pieredzes ir labi zināms, ka tas nav šķērslis šo līgumu laušanai pirms termiņa.
Dažādu komandu, t.sk. Dinamo, varēšanas iztrūkumos nereti tiek vainots „ne tas lielākais” un ierobežotais budžets. Tomēr ir lietas, ko hokejā nevar nopirkt par naudu. Arī Gagarina kausu. Tam kā labs piemērs ir pēdējos gados par superkomandu veidotā Sanktpēterburgas SKA vienība, kas nekautrējas kāpt pāri dažādiem budžeta griestiem un pirkt pirmā-otrā kalibra zvaigznes vairumā. Tagad SKA ir tuvāk savam sapņu kausam nekā citus gadus, tomēr – kaut kas pietrūkst. Kaut kas tāds, ko ar gāzes miljoniem nopirkt neizdodas.
Bet, lai Dinamo veicas!
Rīgas Dinamo aktuālais sastāvs (treniņu pirmā nedēļa; 16. – 20. jūlijs):
ampl.
spēlētājs
dz.
statuss attiecībā uz Dinamo
UZBRUCĒJI
U
Ģirts Ankipāns
1975.
pagarināts līgums (uz 1 gadu)
U
Māris Bičevskis
1991.
pagarināts līgums (DR saka: uz 3 gadiem)
U
Rihards Bukarts
1995.
papildinājums no MHL; noslēgts līgums (DR saka: uz 3 gadiem)
U
Roberts Bukarts
1990.
turpinās līgums
U
Andris Džeriņš
1988.
turpinās līgums
U
Alexandre Giroux
1981.
noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U
Miks Indrašis
1990.
pagarināts līgums (uz 3 gadiem)
U
Raitis Ivanāns
1979.
noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U
Jamie Johnson
1982.
panākta vienošanās (uz 2 gadiem)
U
Mārtiņš Karsums
1986.
pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
U
Edijs Rinke-Leitāns
1991.
try-out līgums
U
Niclas Lucenius
1989.
turpinās līgums (vēl 1 gadu)
U
Gints Meija
1987.
pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
U
Aleksandrs Ņiživijs
1976.
pagarināts līgums (uz 1 gadu)
U
Vitālijs Pavlovs
1989.
try-out līgums
U
Ainars Podziņš
1992.
turpinās līgums (vēl 2 gadus)
U
Rob Schremp
1986.
noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U
Gunārs Skvorcovs
1990.
try-out līgums
U
Juris Upītis
1991.
turpinās līgums
AIZSARGI
A
Mathieu Carle
1987.
noslēgts līgums (DR saka: uz 1 gadu)
A
Oskars Cibuļskis
1988.
turpinās līgums
A
Edgars Dīķis
1991.
papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A
Guntis Galviņš
1986.
pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A
Mārtiņš Jakovļevs
1991.
papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A
Rodrigo Laviņš
1974.
pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A
Mārtiņš Porejs
1991.
papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A
Jēkabs Rēdlihs
1982.
pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A
Krišjānis Rēdlihs
1981.
pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A
Arvīds Reķis
1979.
pagarināts līgums (uz 1 gadu)
A
Artūrs Salija
1992.
papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A
Andrejs Smirnovs
1992.
papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A
Kristaps Sotnieks
1987.
pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
VĀRTSARGI
V
Kristers Gudļevskis
1992.
papildinājums no HK Rīga; ir līgums
V
Māris Jučers
1987.
turpinās līgums
V
Mikael Tellqvist
1979.
noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
TRENĒJUŠIES AR DINAMO
U
Toms Andersons
1993.
līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
U
Kaspars Daugaviņš
1988.
līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
V
Chris Holt
1985.
1 gada līgums ar Avtomobiļist
A
Ņikita Koļesņikovs
1992.
līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
U
Ralfs Rinke-Leitāns
1993.
līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
PĀRTRAUKTI TRY-OUT LĪGUMI
U
Mārtiņš Cipulis
1980.
try-out līgums
A
Aleksandrs Galkins
1990.
try-out līgums
U
Toms Hartmanis
1987.
try-out līgums
U
Koba Jass
1990.
try-out līgums
U
Kasaprs Saulietis
1987.
try-out līgums
*
Rīgas Dinamo sastāvu pametušie un/vai ar šo klubu jaunus līgumus nenoslēgušie 2011./2012. g. sezonas spēlētāji (2012-07-21):
ampl.
spēlētājs
dz.
virziens
A
Jānis Andersons
1986.
U
Mārtiņš Cipulis
1980.
šovasar bija try-out līgums ar DR
V
Chris Holt
1985.
uz Avtomobiļist (līg. uz 1 gadu); piedalījās DR treniņos
U
Marcel Hossa
1981.
uz HC Lev Praha (līg. uz 1 gadu)
U
Jamie Lundmark
1981.
uz EC-KAC (EC Klagenfurter AC; EBEL; Austrija)
U
Björn Melin
1981.
DR pameta sez. gaitā – uz Rauman Lukko (SM-liiga; Som.); 2012./13. – AIK Hockey (Elitserien; Zv.)
U
Ville Nieminen
1977.
DR pameta sez. gaitā – uz Örebro HK (HockeyAllsvenskan; Zv.); 2012./13. – Tappara (SM-liiga; Somija)
A
Sandis Ozoliņš
1972.
U
Miķelis Rēdlihs
1984.
uz Lokomotiv (līg. uz 3 gadiem)
U
Jakub Sindel
1986.
DR pameta sez. gaitā – uz Oulun Kärpät; Porin Ässät (abi SM-liiga)
U
Jānis Sprukts
1982.
uz CSKA (līg. uz 2 gadiem)
U
Juris Štāls
1982.
U
Fredrik Warg
1979.
uz Rögle BK (Elitserien)
*
P.S. Jauno kadru atlase uz agrāko gadu fona
Dinamo leģionāru sniegums regulārajos čempionātos 2 sezonas pirms savas pirmās parādīšanās Dinamo sastāvā (vecums DR pirmajā sezonā 1. septembrī):
spēlētājs
gadi
sez. pirms DR (klubs (līga); sp (punkti) +/-)
2 sez. pirms DR (klubs (līga); sp (punkti) +/-)
UZBRUCĒJI
Tyler Arnason
30
Colorado Avalanche (NHL) 71 sp. (5+17) -16
Colorado Avalanche (NHL) 69 sp. (10+21) -1
Matt Ellison
24
Milwaukee Admirals (AHL) 75 sp. (26+32) +1
Philadelphia Phantoms (AHL) 62 sp. (12+27) 0
Philadlphia Flyers (NHL) 2 sp. (0+0) 0
Adrian Foster
27
EC Red Bull Salzburg (Austr. EBEL) 52 sp. (19+24) +18
Houston Aeros (AHL) 70 sp. (15+23) +5
Alexandre Giroux
31
Springfield Falcons (AHL) 65 sp. (28+26) -4
Oklahoma City Barons (AHL) 70 sp. (32+46) +1
Columbus Blue Jackets (NHL) 9 sp. (1+0) -2
Edmonton Oilers (NHL) 8 sp. (1+1) -2
Mark Hartigan
30
Grand Rapids Griffins (AHL) 48 sp. (23+19) -6
Syracuse Crunch (AHL) 34 sp. (19+13) -3
Detroit Red Wings (NHL) 23 sp. (3+1) -2
Columbus Blue Jackets (NHL) 6 sp. (1+2) +2
Portland Pirates (AHL) 25 sp. (9+16) +11
Anaheim Ducks (NHL) 6 sp. (0+0) -1
Marcel Hossa
26
New York Rangers (NHL) 36 sp. (1+7 +8
New York Rangers (NHL) 64 sp. (10+8) -4
Hartford Wolf Pack (AHL) 5 sp. (1+0) -1
Phoenix Coyotes (NHL) 14 sp. (0+0) -6
Mike Iggulden
26
Bridgeport Sound Tigers (AHL) 72 p. (25+41) +3
Worcester Sharks (AHL) 78 sp. (29+37) -19
New York Islanders (NHL) 11 sp. (1+4) -3
San Jose Sharks (NHL) 1 sp. (0+0) -1
Jamie Johnson
30
Grand Rapids Griffins (AHL) 76 sp. (21+37) +5
Grand Rapids Griffins (AHL) 78 sp. (12+26) -18
Vitalijs Karamnovs
21
Dinamo (Maskava; KHL) 7 sp. (0+2) 0
Dinamo (Maskava; KHL) 11 sp. (1+0) -4
MHK Dinamo (Maskava; MHL) 42 sp. (21+24) +19
HK Rjazaņ (Kr. Augst. līga) 8 sp. (4+3 +6
Martin Kariya
27
SCL Tigers (Langnau; Šv. NLA) 50 sp. (15+43) +15
Peoria Rivermen (AHL) 71 sp. (16+37) +12
Jamie Lundmark
30
Milwaukee Admirals (AHL) 34 sp. (6+12) 0
Abbotsford Heat (AHL) 32 sp. (9+12) +4
Timrå IK (Red Eagles; Zv. Elitserien) 18 sp. (3+7) -6
Calgary Flames (NHL) 21 sp. (4+5) -6
Toronto Maple Leafs (NHL) 15 sp. (1+2) -7
Niclas Lucenius
22
Tappara (Som. SM-liiga) 54 sp. (10+22) 0
Tappara 56 sp. (17+29) +8
Björn Melin
30
Ņeftehimik (KHL) 14 sp. (3+2) -2
HV71 (Zv. Elitserien) 55 sp. (14+22) 0
Freiburg-Gotteron (Šv. NLA) 19 sp. (10+5) +2
Juraj Mikúš
23
Manchester Monarchs (AHL) 56 sp. (4+9) -8
HK 36 Skalica (Slovāk.) 56 sp. (31+59) +58
Ville Nieminen
34
Sibir (KHL) 53 sp. (12+23) +3
Tappara (Som. SM-liiga) 50 sp. (15+14) +7
Róbert Petrovický
35
HC Vítkovice Steel (Čeh.) 37 sp. (5+15) n/d
HC Vítkovice Steel 11 sp. (5+4) n/d
Leksands IF (Zv. HockeyAllsvenskan) 6 sp. (1+3) +2
Dinamo pagarina līgumu ar Māri Bičevski uz 3 gadiem (2012-06-04) – dinamoriga.eu
Dinamo vienojas ar uzbrucēju Rob Schremp (2012-06-01) – dinamoriga.eu
„Bauma” par zviedru vārtsargu Johan Backlund (dz. 1981.) un Dinamo – sports.ru
Iepriekšējais Rīgas Dinamo komplektācijas statuss (2012-05-30): tepat
[Pirmajā attēlā: Gagarina kauss viesojas Rīgā. Foto: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Otrajā: Mikaels Tellkvists Dinamo sastāvā 2010./2011. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Trešajā: Raitis Ivanāns Dinamo sastāva prezentācijā 2012. gada jūlijā; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]
Vasaras sākums ir laika posms, kad Ziemeļamerikas hokeja līgas un arī KHL „iezīmē” savu teritoriju – draftē jaunos hokejistus. Lielo līgu klubi mēģina atrast papildinājumus saviem nākotnes sastāviem, bet junioru līgās shēmo īsāka termiņa plānus. Tagad arī Kanādas stiprāko junioru līgu (CHL) ārzemnieku draftā aizrunāti pieci Latvijas jaunie hokejisti. Vai drafts ir izšķirošais jaunā hokejista vērtības mērs? Vai NHL, KHL, CHL draftos tiek paņemti visi tā vērtie?
Nopietnākajā hokeja „cāļu” skaitīšanā – NHL draftā, kas šosezon aizritēja Pitsburgā 22. un 23. jūnijā, – Latvijai iegadījās vēsturisks mirklis. Pirmoreiz Latvijas hokejists „aizgāja” NHL drafta 1. kārtā – Zemgus Girgensons (attēlā pa labi) ar kopējo 14. numuru nonāca Buffalo Sabres rīcībā. Šīs pašas NHL ”talantu parādes” 2. kārtā tika nosaukts vēl viena Latvijas hokejista vārds – ar kopējo 52. numuru Pitsburgas virzienā „aizsoļoja” Teodors Bļugers (zemāk pa kreisi novietotā attēlā). Šis 52. numurs ir visu laiku trešais augstākais drafta numurs Latvijas hokejistam. Vienai sezonai ļoti neslikti, maigi izsakoties. Latvijas hokejistiem „dāsnāks” NHL drafts ir bijis tikai pirms 10 un 20 gadiem, kad NHL klubi draftēja pa trim Latvijas bāleliņiem, bet ar manāmi zemākiem numuriem. 1992. gadā – 55. (Žoltoks), 136. (Panteļejevs), 243. (Ignatjevs); 2002. gadā – 119. (J. Rēdlihs), 154. (Kr. Rēdlihs), 155. (Bērziņš). Trešās desmitgades cikla ietvaros ir sagaidīts līdz šim „vērtīgākais” NHL drafts; tagad puišiem atliek vien strādāt, lai piepildītu uz sevi liktās cerības.
Vai Girgensons un Bļugers bija vienīgie NHL drafta cienīgie?
Pirms NHL drafta norises dažādos skautu, ekspertu un amatieru sarakstos figurēja vairāku Latvijas jauno hokejistu vārdi – Ņikita Jevpalovs, Roberts Lipsbergs, kā arī Ainars Podziņš. Atsevišķās versijās parādījās vēl pa kādam Latvijas censoņa vārdam. Vai viņi nebija tā vērti, lai draftētu?
Nav diskusija par to, vai Zemgus Girgensons un Teodors Bļugers bija drafta vērti, lai gan viņu, tāpat kā jebkura cita jaunā hokejista, varēšanas parādīs turpmākie gadi un iejušanās pieaugušo hokejā. Tomēr līdzās talantam, mērķtiecībai un fiziskajiem dotumiem NHL draftā tiek vērtēta atvērtība, psiholoģiskais briedums un arī – ziemeļamerikāniskā orientācija. Un vislabāk, ja hokejists līdz draftam nonācis pa ASV vai Kanādas junioru vai vidusskolu čempionātu „skrejceliņu”. Savukārt vairums to, kuri vingrinās KHL saimniecībai pakļautajos MHL klubos, NHL drafta īstenotājiem nav tik interesanti. Jo MHL censoņiem var pietrūkt ne tikai talanta un meistarības, bet arī dedzības virzienā uz Ziemeļameriku kā hokeja Meku.
Protams, ar vingrināšanos Ziemeļamerikas junioru līgās un hokeja skolās ir par maz, lai tiktu uz NHL drafta skatuves. To apliecina arī padsmit drafta vecuma Latvijas hokejistu, kas sezonu aizvadīja Kanādas un ASV plašumos. Taču nav jābūt gaišreģim, lai apgalvotu, ka jaunam spēlētājam Ziemeļamerikā ir būtiski lielāka iespēja tapt draftētam nekā teorētiski tikpat labam hokejistam MHL plašumos. Jo NHL drafts ir nodomu protokols, kas norāda klubu konkrētu interesi un nevēlēšanos izniekot savus „numurus”. Turklāt pirmajās kārtās izvēlētie hokejisti vairumā gadījumu faktiski piedalās šajā nodomu procesā, pieņemot visus spēles noteikumus un, protams, publiski nesludinot „rezerves variantu” Eiropā. Tādēļ pirmajās kārtās nejaušību procentu cenšas izskaust.
Un arī tāpēc virkne Krievijas jauno hokejistu mēdz publiski „dedzināt tiltus” un pārspīlēt, bet ar to – precīzi ieskicēt priekšnoteikumu „tikai Ziemeļamerika, tikai NHL”. Piemēram, ar 91. numuru Edmonton Oilers draftētais krievu uzbrucējs Daņiils Žarkovs jau pamanījās paziņot, ka Krievijas hokejs nav domāts viņam, ka jūtas kanādietis… Pēc tam, kad Krievijas mediji „sacepās”, viņam nācās taisnoties, bet šis nav vienīgais gadījums. Jādomā, ka tiešā veidā NHL saimniecības vīri no jaunajiem krieviem neprasa šādus apgalvojumus, bet netiešā veidā – tas arī ir tieši tas, ko NHL piramīda no jaunajiem censoņiem sagaida – biezierunu orientēšanos uz Z-Amerikas hokeja vērtībām.
P.S. Starp citu, šogad NHL nedraftētajiem Latvijas hokejistiem, īpaši tiem, kuri tagad „aizrunāti” CHL draftā, ir iespēja sezonas gaitā parādīt savu dedzību un gaidīt lielo brīdi pēc gada.
Girgensona ēnā
CHL paspārnē esošo spēcīgāko Kanādas junioru līgu – WHL, OHL, QMJHL – klubu ārvalstu hokejistu drafts (CHL Import Draft) jau tradicionāli norisinās ar nelielu nobīdi pēc NHL drafta. Šosezon tas norisinājās tikko – 27. jūnijā. Šis pasākums ir NHL drafta attālināta „kopija” – ar atrunu, ka draftē tikai hokejistus, kuriem nav ASV un/vai Kanādas pavalstniecības, ka katram no 60 klubiem ir tikai divas izvēles iespējas, ka var draftēt arī gadu jaunākus spēlētājus (1995.). Tā kā CHL klubos vairāk par diviem ārzemniekiem nepielaiž, tad CHL klubi nereti no savas otrās izvēles iespējas atsakās, jo tālu nākotni „necementē”. Dažkārt CHL klubi apskata NHL klubus interesējošos ārzemniekus vai dod NHL klubu draftētajiem spēļu praksi. Bet visādi citādi – CHL klubi un arī CHL drafts kopj ziemeļamerikānisko orientāciju un ļauj draftētajiem apliecināt savu labo gribu un vēlmi uzlūkot Ziemeļamerikas hokeja laukumus kā savus.
Katrā gadījumā CHL draftu ne tuvu nav pieņemts uzskatīt par tādu cenas (kvalitātes) zīmi kā NHL ekvivalentu. Jo CHL draftā mēdz būt eksperimenti. Attiecīgi ir diezgan augsts atbiruma procents – spēlētāji, kas ir CHL draftā nosaukti, bet ir varējuši vai palaisti uzspēlēt vien uz dažām spēlēm.
Šogad CHL draftā ir „aizskrējuši” 5 Latvijas hokejisti, un šajā draftā Latvijas pārstāvji ir 6.-tie kuplāk pārstāvētie. Ņemot vērā, ka CHL draftā ir tikai 2 kārtas un 120 izvēles, no kurām kādas 43 šogad netika izmantotas, tad nav slikts rādītājs. Tomēr tas nav rekords, bet rekorda atkārtojums. 2006. gadā CHL draftā tika pieteikti pieci Latvijas hokejisti: Kaspars Daugaviņš (3.), Krišs Grundmanis (30.), Artūrs Ozoliņš (45.), Artūrs Kulda (48.), Kaspars Saulietis (64.).
2012. gada CHL Import Draft hokejistu pārstāvētās valstis:
valsts, kuras pārstāvji draftēti
sp. skaits
1.-2.
Čehija
20
Krievija
20
3.
Zviedrija
8
4.
Slovākija
7
5.
Somija
6
6.
Latvija
5
7.-8.
Šveice
3
Vācija
3
9.-10.
Dānija
2
Ukraina
2
11.
Slovēnija
1
*
2012. gada CHL Import Draft aizrunātie Latvijas hokejisti:
kop. nr.
spēlētājs
dz.
draftētājs
līga
38.
u. Edgars Kulda
1994.
Edmonton Oil Kings
WHL
40.
u. Ņikita Jevpalovs
1994.
Blainville-Boisbriand Armada
QMJHL
48.
u. Teodors Bļugers
1994.
Oshava Generals
OHL
60.
u. Roberts Lipsbergs
1994.
Seattle Thunderbirds
WHL
65.
a. Rinalds Rosinskis
1994.
Prince George Cougars
WHL
*
Šogad ar augstāko numuru CHL draftētais Latvijas hokejists Edgars Kulda teic, ka draftēšana viņam bija reizē gaidīta un negaidīta. „Veiksmīgi aizvadīju U-18 pasaules čempionātu, un visdrīzākais, ka tur mani pamanīja Edmontonas skauti. Līdz draftam neko nebiju dzirdējis par viņu interesi,” tā E. Kulda.
Savukārt šī gada CHL drafta Latvijas „otrais numurs” Ņikita Jevpalovs uzreiz teic, ka dosies uz Kvebekas junioru līgu (QMJHL), kuras klubs Blainville-Boisbriand Armada (franciski otrādi: Armada deBlainville-Boisbriand ) draftēja viņu ar kopējo 40. numuru. Savukārt vienīgais šosezon CHL draftētais Latvijas aizsargs Rinalds Rosinskis par savu došanos uz WHL vēl ir atturīgs: „Laiks rādīs”. Jāpiebilst, ka četri CHL draftā nosauktie Latvijas hokejisti, atskaitot Teodoru Bļugeru, 2011./2012. g. sezonu aizvadīja Rīgas Dinamo sistēmā – HK Rīga un/vai Juniors komandā.
CHL draftēto Latvijas hokejistu rezultativitātes rekordi CHL klubos regulārajās sezonās. TOP 10 (7+3):
spēlētājs
dz.
sezona
līga
klubs
sp.
punkti
UZBRUCĒJI
1.
Jānis Sprukts
1982.
2001./2002.
QMJHL
Acadie-Bathurst Titan
63
35+44
2.
Kaspars Daugaviņš
1988.
2007./2008.
OHL
Mississauga St. Michael’s Majors
62
40+34
3.
Mārtiņš Karsums
1986.
2005./2006.
QMJHL
Moncton Wildcats
49
34+31
4.
Kaspars Daugaviņš
1988.
2006./2007.
OHL
Mississauga St. Michael’s Majors
61
18+42
5.
Mārtiņš Karsums
1986.
2003./2004.
QMJHL
Moncton Wildcats
60
30+23
6.
Kristāns Pelšs
1992.
2011./2012.
WHL
Edmonton Oil Kings
63
28+22
7.
Andris Džeriņš
1988.
2007./2008.
OHL
Kingston Frontenacs
61
20+30
AIZSARGI
1.
Agris Saviels
1982.
2000./2001.
OHL
Owen Sound Attack
68
14+37
2.
Oskars Bārtulis
1987.
2006./2007.
QMJHL
Cape Breton Screaming Eagles
55
13+35
3.
Artūrs Kulda
1988.
2007./2008.
OHL
Peterborough Petes
55
7+27
*
KHL drafts bez Dinamo sānsoļiem
Ja NHL klubu menedžeri katrs ar savu lielo karoti stāv pie kopējas zupas bļodas, kur biezumus veido faktiski visi nedraftētie jaunie hokejisti, tad KHL-ā menedžeriem bļodas priekšā gan karotes mēdz atšķirties, gan arī biezumu apjoms mēdz būt ierobežots. Jo tomēr lielākajai daļai KHL klubu ir savas sporta skolas, savi audzēkņi un KHL klubu saimniecībai ir piesaistīti to jauniešu klubos spēlējošie. Šāda „savādāka” sistēma, protams, ir cēlusies no KHL organizatoru vēlmes Krievijā „paturēt” pēc iespējas vairāk jauno talantu. No tā arī KHL drafta atļautais vecums, kas ir par vienu gadu jaunāks nekā pie etalona – NHL. Attiecīgi, šogad NHL drafta jaunākais slieksnis – 1994., KHL – 1995. gadā dzimušie. Atgādinājumam: šogad KHL drafts norisinājās 26. maijā Čeļabinskā.
Vai KHL draftā nosauktie Latvijas jaunie hokejisti ir paši labākie savā vecumā?Dinamo un daļēji arī citu KHL klubu menedžeru skatījumā – labākie no jaunākā gala (šogad – 1995.) un tiem U-18 un vecākiem hokejistiem, kas faktiski nav jau nodarbināti Dinamo saimniecībā. Protams, tas nekādā ziņā nenoniecina KHL draftēto Latvijas hokejistu talantu un varēšanas, taču KHL drafta izvēļu nozīmi un draftā iekļaujamo spēlētāju skaitu samazina gan.
Attiecīgi KHL drafta jurisdikcijā ietilpst divu kategoriju spēlētāji: 1) Krievijas (faktiski – KHL dalībvalstu) U-17 vecuma (dz. 1995.) hokejisti; 2) U-17 līdz U-21 (dz. 1995. – 1991.) hokejisti, kas spēlēja ārpus Krievijā bāzētiem čempionātiem un kuriem nav līgumsaistību ar KHL, VHL un MHL klubiem. Ar piebildi, ka lielākā daļa KHL klubu, kuriem ir savas hokeja skolas, var „pasargāt” (t.i. neļaut citiem draftēt) piecus savas hokeja skolas audzēkņus. Kā rezultātā, ja, piemēram, NHL 30 klubi 7 kārtās „piedraftēja” 211 hokejistu (210 +1 „drafta loterijā”), tad, pateicoties „aizsargāto” spēlētāju iekļaušanai, KHL drafts no standarta „26 klubi x 5 kārtas” (130 spēlētāji) pārvērtās par 167 draftētu hokejistu kopumu.
Iepriekšējo KHL 3 draftu summā ārpus Rīgas Dinamo teritorijas bija „aizgājuši” 3 jaunie Latvijas hokejisti – Kaspars Daugaviņš, Artjoms Dašutins, Zemgus Girgensons, bet šogad bez Rīgas kluba Latvijas hokejistus nedraftēja neviens. Rīgas Dinamo visas savas izvēles, atšķirībā no „sānsoļiem” agrākos gados, veltīja Latvijas hokejistiem. Vai gandrīz Latvijas hokejistiem, 5. kārtā draftējot Latvijas izcelsmes hokejistu Ralfu Rinki (Ralfu Rinki-Leitānu), kurš jau faktiski kļuvis par Vācijas hokejistu – spēlējis Vācijas jauniešu izlasēs. Piebilde: no 4. kārtas izvēles rīdzinieki bija atteikušies par labu Maskavas Spartak vienībai.
Rīgas Dinamo draftētie hokejisti 2012. gada KHL draftā:
kop. nr.
kārta
nr. kārtā
spēlētājs
dz.
klubs 2011./2012.
9.
1.
9.
u. Rihards Bukarts
1995.
Kapitan (Stupino)
48.
2.
16.
u. Georgs Golovkovs
1995.
Liepājas Metalurgs
87.
3.
17.
v. Elvis Merzļikins
1994.
HC Lugano U20
146.
5.
13.
u. Ralfs Rinke-Leitāns
1993.
EHC Timmendorfer Strand 2006 e.V.
*
Nevienam un arī pašam Rihardam Bukartam (augstāk pa labi novietotā attēlā) nevarēja būt pārsteigums par to, ka viņu draftēja pirmajā kārtā un tieši Rīgas Dinamo. Tas arī tika atzīmēts uz kopīgas bildes un izziņots kā KHL drafta notikums Nr.1 Latvijā. Dinamiešu “otrais numurs” Georgs Golovkovs (līdzās pa labi novietotajā attēlā) gan nav zinājis par Rīgas kluba nodomu nopietnību, bet cerējis uz to. Pamats arī bija ielikts labs – veiksmīga sezona Liepājas Metalurgs saimniecībā, kā arī „saldajā ēdienā” – iekļaušanās Latvijas U-18 izlasē pie caurmērā gadu vecākiem spēlētājiem un gala beigās Latvijas U-18 izlases rezultatīvākā spēlētāja gods U-18 pasaules čempionātā elitē (6 spēlēs 3+2 punkti). „Dinamo ir izteikuši piedāvājumu nākamsezon pievienoties HK Rīga klubam, un uzaicināja uz treniņnometni vasarā. Ceru, ka treniņnometnē sevi pierādīšu un tikšu komandas sastāvā,” spriež Georgs Golovkovs.
Rīgas Dinamo trešais šosezon draftētais hokejists ir vārtsargs Elvis Merzļikins, kurš jau sezonas piecas ar salīdzinoši īsu pārtraukumu spēlē Šveices jauniešu un junioru hokeja sistēmā. Aizvadītā sezona bija pirmā junioru (U-20) līmenī – Šveices stiprākās junioru līgas (Elite Jr. A) komandā HC Lugano U20; pēdējo divu sezonu laikā uzspēlēts arī Latvijas U-17, U-18 un U-20 izlasēs. Merzļikins par draftēšanu uzzinājis pēc fakta, un pēc uzzināšanas bijis patīkami satraukts. „Vispār negaidīju nekādu draftu, jo, manā skatījumā, es īpaši labi nenospēlēju U-18 pasaules čempionātā,” stāsta E. Merzļikins. Ko Tev nozīmē drafta fakts? „To, ka trenēšos vēl vairāk un centīšos būt aizvien labāks un labāks, jo tas tik tiešām priecē, ka ir komanda, kas mani vēlētos, un tā komanda ir no manām mājām,” prieku neslēpj Elvis Merzļikins. Tuvākajās dienās pēc KHL drafta Dinamo pārstāvji vēl nebija sazinājušies ar Merzļikinu. Viņam līdz 2014. gadam paredzētas saistības ar HC Lugano saimniecību, taču līgums nav profesionālais.
Krievu uzbrucējs Daņiils Žarkovs par savu „nepiederību” krievu hokejam – allhockey. ru (apgalvojums; taisnošanās)
NAHL (ASV junioru 2. līmenis) aktuālā Entry Draft rezultāti (2012. – bez Latvijas hokejistiem) – nahldraft.com
Z. Girgensona intervija vēl pirms NHL drafta (video; 2012-06-14) – kasjauns.lv
NA3HL (ASV junioru 3. līmenis) aktuālā Entry Draft rezultāti (2012. – bez Latvijas hokejistiem; vien nr. 82. (5. kārta) – Michael Augstkalnis) – na3hldraft.com
[Pirmajā fotoattēlā: Zemgus Girgensons pēc Buffalo Sabres “bildinājuma”; foto avots: sabres.nhl.com. Otrajā foto: Teodors Bļugers pēc Pittsburgh Penguins “uzrunāšanas”; foto avots: penguins.nhl.com. Trešajā attēlā: Rihards Bukarts KHL drafta ceremonijas laikā uzreiz pēc Rīgas Dinamo veiktās draftēšanas; foto avots: dinamoriga.eu. Ceturtajā: Georgs Golovkovs U-18 pasaules čempionāta laikā 2012. gada aprīlī; foto avots: iihf.com.]
Artūrs Birstiņš ir viens no tiem Latvijas U-18 izlases kandidātiem, kurš tālākai savu hokejista prasmju kopšanai ir izvēlējies Vācijas hokeja plašumus. Birstiņš ir iekļuvis vācu kluba SC Riessersee sistēmā, un pašreiz viņa “pamatdarbavieta” ir kluba U-18 komanda nopietnākajā Vācijas U-18 līgā.
gada izskaņā Artūrs Birstiņš ir uzspēlējis arī Latvijas U-18 izlases pārbaudes spēlēs: novembrī divas pārbaudes spēles pret Austrijas U-18 izlasi; bet decembrī – U-18 un U-17 izlašu pārbaudes spēļu turnīrā Minskā, kur nācās “krustot nūjas” ar Baltkrievijas U-18 izlasi, kā arī Krievijas un Baltkrievijas U-17 izlasēm. saskaņā ar LHF (Latvijas Hokeja federācijas) fiksētajiem un sniegtajiem datiem, Birstiņam 5 pārbaudes spēlēs “iekrāti” 5 punkti (4+1) un 6 soda minūtes.
Artūrs Birstiņš stāsta par nokļūšanu un savām gaitām Vācijā, par spēles atšķirībām vācu U-18 līgā un Baltkrievijas junioru līgā, par Vācijas U-18 hokeja spēka spēles dominēšanu pār tehniku un taktiku, par Latvijas U-18 izlases pārbaudes spēlēm, par savu un Latvijas U-18 izlases sniegumu turnīrā MInskā decembrī, par saviem plāniem attiecībā uz spēlēšanu Vācijā.
izziņai: Artūrs Birstiņš
dzimis 1993. gada 1. aprīlī
ampluā: uzbrucējs
“figūra”: 176 cm; 76 kg
2010./2011. g. sezonā SC Riessersee U18komandā Vācijas U-18 līgā DNL (Deutsche Nachwuchs Liga)
iepriekšējās sezonas: SK Rīga
Latvijas U-18 izlases kandidāts dalībai pasaules čempionātā un dalībnieks pārbaudes spēlēs
pirmais treneris: Edmunds Vasiļjevs
JAUTĀJUMI / ATBILDES
jautājums: šosezon esi nonācis SC Riessersee U18 komandā Vācijas U-18 līgā DNL (Deutsche Nachwuchs Liga). kāpēc tieši šāda izvēle – valsts, komanda, līga? kā vispār nonāci šajā klubā?
Artūrs Birstiņš: Uz Vācu DNL līgas klubu SC Riessersee aizlidot atrādīties piedāvāja mans kādreizējais treneris Andris Bartkevičs. Viņš izskaidroja kluba līmeni, sistēmu, un interesanti likās tas, ka tajā ir 10 komandas, kurās spēlē Vācijas 300 labākie juniori vecumā līdz 19 gadiem. Nolēmu pamēģināt un aizbraucu uz pārbaudēm, kuras ilga 6 dienas. Pēc mēneša man atsūtīja dokumentus transfēram un vēstuli, ka esmu uzņemts klubā.
jautājums: kādi ir galvenie iespaidi, nomainot Latvijas klubu SK Rīga pret komandu Vācijā? vai viss ir tieši tā, kā gaidīji?
Treniņu bāzē ir viss nepieciešamais, pat brīvais ledus pieejams, lai trenētos individuāli. Hokejs gan ir pavisam savādāks – ātrs, fizisks, bet nav tik tehnisks un taktisks. Šādā hokejā arī jūtu, ka man fiziski daudz jāstrādā. SK Rīga bijām saspēlējušies un taktika bija skaidra, taču šeit vairāk “jāsitas” pašam, kur arī man pietrūkst “fiziskā un ātruma”, pie kā jāstrādā.
jautājums: saskaņā ar DNL statistiķu pointstreak.com datiem, 26 spēlēs esi ticis pie 6 rezultativitātes punktiem. kā pats vērtē savu sniegumu 2010./2011. g. sezonas pirmajā pusē?
Man iesākumā bija pavisam grūti izprast spēles stilu. Komanda ir vāja, esam tikai 9. vietā, un komandā ir savi vārtu metēji, kuri ir saspēlējušies. Treneri man dod uzdevumu spēlēt vairāk uz lietderību, un ar manu spēli ir apmierināti, taču pats neesmu, jo vēlos labāku punktu statistiku. Metienu skaits it kā normāls, bet iekšā nekrīt. Mannheim [Jungadler Mannheim U18] – 1. vieta DNL – komandā spēlē Ralfs Rinke – Leitāns, ar kuru sazināmies regulāri. Viņš mani mierina, jo pats tikai trešajā sezonā sācis vākt punktus, un tagad pat ir viens no rezultatīvākajiem komandā. Man prieks par Ralfu. Man vēl jāstrādā, un neesmu apmierināts ar pirmo pusgadu.
jautājums: SC Riessersee U18 sastāvā esat divi Latvijas hokejisti – Tu un aizsargs Vladislavs Tatarņikovs. kā esat iejutušies visādi citādi vāciskā komandā un vidē?
Klubā attiecības ir draudzīgas un ārpus komandas viss ir kārtībā. Cilvēki laipni un smaidīgi, izpalīdzīgi. Man patīk un jūtos labi. Arī sadzīves apstākļi ir labi. Arī ar Vladu saprotamies ļoti labi.
jautājums: kā Tev izdodas hokeja spēlēšanu apvienot ar mācībām?
Agrāk bija grūti apvienot mācības ar hokeju, taču šogad mācos internetā – Rīgas Tālmācības vidusskolā. Ar skolu tagad ir ok.
jautājums: vai spēlēšanai SC Riessersee klubā ir nepieciešams būtiska Tava investīcija, vai arī klubs apmaksā visas sadzīviskās lietas?
Klubs apmaksā visu, izņemot dzīvošanu un vakariņas.
jautājums: kā Tu raksturotu DNL līgas līmeni? piemēram, salīdzinot ar Baltkrievijas junioru līgu vai Latvijas Virslīgu, kur cīnījies SK Rīga / Profs – 18 sastāvā? kas uz DNL ledus notiek savādāk?
DNL spēle ir ātrāka un agresīvāka, taču Baltkrievijas līgā ir vairāk saspēles, taktika un domāšana. Grūti salīdzināt, jo šogad DNL vēl var spēlēt četri 91. gadā dzimušie katrā komandā. Sanāk, ka vecumi nesakrīt. Vairāk spēka spēle noteikti ir DNL, tiesneši ļauj spēlēt vairāk. Baltkrievijā man spēlēt bija vieglāk. DNL ir mazāk tehniski spēlētāji, bet fiziski spēcīgāki un ātri, kuri neatļauj ilgi domāt.
jautājums: šogad esi iekļauts Latvijas U-18 izlases kandidātos un jau piedalījies pārbaudes spēlēs. kuras pārbaudes spēles, Tavuprāt, ir vērtīgākas – tās divas, kurās novembrī ar graujošu rezultātu pieveicāt Austrijas U-18 izlasi vai tā, kurā decembrī ar 1:9 piekāpāties Krievijas U-17 izlasei? kāpēc vērtīgākas?
Noteikti vērtīgākās pārbaudes spēlēs bija decembrī Minskā. Tāpēc, ka tur tomēr spēlējām pret Krieviju un sava vecuma baltkrieviem. Tur bija saprotamāk pašiem, ko varam un kā mums pietrūkst.
jautājums: kā vērtē Latvijas U-18 izlases dalību turnīrā Minskā šī gada decembrī?
Pret Baltkrievijas komandām nospēlējām labi, bet man žēl spēli ar krieviem, to gan varējām nospēlēt labāk. Esmu pārliecināts, ka ja tā mums netrāpītos pirmā spēle, tad mēs pacīnītos un nebūtu tāds rezultāts [1:9]. Viņi bija saspēlējušies kopā, bet mums tā visa pietrūka, kaut visi čaļi cīnījās.
jautājums: kā Tu vērtētu savu sniegumu Minskas turnīrā? ko Tu gribētu uzlabot savās darbībās? bet kas ir tās lietas, ar kurām esi apmierināts?
Viduvēji. Bija vairākas situācijas, kurās vajadzēja nospēlēt savādāk un būtu vērtīgāk komandai. Jāmācās ātrāk pāriet no viena spēles stila uz otru, jo labi redzu laukumu un varu veidot situācijas, taču sanāca sasteigti. Apmierināts esmu ar to, ka sapratu, pie kā vairāk jāstrādā atgriežoties kluba treniņos – ātrums un fiziskā sagatavotība.
jautājums: kādas ir Tavas turpmākās izaugsmes iespējas SC Riessersee klubā? vai ir doma palikt un cīnīties par vietu SC Riessersee pieaugušo komandā, kas startē Vācijas Oberliga – 3.-ajā stiprākajā? vai arī ir iespējas “aizrotēt” uz kādu U-20 komandu?
Esmu viens no trijiem, kuriem regulāri jāpiedalās lielās komandas treniņos, un tas ir labi, bet nākamajā sezonā lielie spēlēs 2. Bundesliga [Vācijas 2.-ajā stiprākajā līgā], un tur gan varētu būt vēl par smagu. Vācijā U-20 [komandās] spēlē tikai tie, kuri no DNL līgas netiek Oberliga, 2. Bundesliga vai DEL [Vācijas stiprākajā līgā]. DNL ir tā līga, no kuras uz lielajām komandām aiziet labākie juniori, bet U-20 [līga] Vācijā neskaitās aktuāla, jo visi labākie jau spēlē vienā no trijām profesionālajām līgām. DNL skaitās U-18, bet overage līdz 19 gadu vecumam. Tāpēc jebkurā situācijā labāk būtu spēlēt turpat DNL, jo man tagad ir 17 gadi.
jautājums: kā pats skaties uz savu hokejista karjeru tuvāko 2-3 gadu perspektīvā? vai ir doma “nometināties” Vācijā vai arī pamēģināt spēkus Austrumos – MHL vai Baltkrievijas līgās? kāpēc jā vai nē?
Nu to rādīs laiks! Viss atkarīgs no tā, kā pats strādāšu un kam būšu gatavs!
Petrovich27 blogs 