Numuri, kas NHL sastopami retāk

Tradīciju kopšana ir laikietilpīga padarīšana, taču šī ieguldījuma spēks ir nenovērtējams. NHL ir viens no pasaules hokeja flagmaņiem ne tikai spēlētā hokeja līmeņa ziņā, bet tradīciju kopšanā un ceļa ierādīšanā citām līgām. Viens no elementiem ir no aprites izņemtie spēlētāju numuri (Retired Numbers) kā goda un cieņas izrādīšana kādam ļoti “lielam” sportistam, kas ieņēmis īpašu vietu konkrētā kluba gaitās. Lieliska ideja, kā jau sen nespēlējošam vai pat mūžībā aizgājušam sportistam (viņa vārdam) likt vai ļaut “turpināt spēlēt” šī kluba labā. Arī tad, kad komandai vairs neiet tik skaisti, var atcerēties, ka savulaik tur spēlējis kāds greckis vai ruā.

Pirmais “rezervētais numurs” profesionālajā sportā pirmoreiz ieviests ne futbolā, basketbolā, beisbolā vai amerikāņu futbolā, bet tieši hokejā – Nacionālajā Hokeja Līgā. 1934. gada 14. februārī, t.i. pirms 79 gadiem, tika godināts Toronto Maple Leafs leģendārais uzbrucējs Ace Bailey (pilnā vārdā Irwine Wallace Bailey; zemāk pa labi novietotā attēlā) un viņa #6. Dažas dienas vēlāk – 22. februārī – sekoja Boston Bruins kapteinis Lionel Hitchman un viņa #3. Tagad NHL ir vairāk nekā 100 spēlētāju, kuru krekli pacelti pie arēnu griestiem un kuru numuri attiecīgajā klubā ir izņemti no aprites. Kopā NHL klubos apmēram 120 reizes krekli celti “pie griestiem”, bet pastāv speciāli izņēmumi.

Ir daži spēlētāji, kuru numurs rezervēts vairāk nekā vienā klubā. Piemēram, Veina Grecka (Wayne Gretzky) #99 ir “piepacelts” Edmonton Oilers (spēlēja 1979. – 1988.) un arī Los Angles Kings (1988. – 1996.) klubos. Cits izņēmums – ir gadījumi, kad vienā klubā rezervēts numurs, ar kuru spēlējuši divi leģendāri hokejisti. Tad nu abiem par godu konkrētais numurs “dubultā” rezervēts vienas ceremonijas ietvaros. Vēl ir trīs spēlētāju numuri, kurus laika posmā no 1979. līdz 1982. gadam bija godinājis sava laika Hartford Whalers klubs; taču pēc kluba pārcelšanās un nosaukuma maiņas jaunais klubs – Carolina Hurricanes – agrākā franšīzes īpašnieka rezervācijas īsti nerespektē… Tiesa, vienu numuru – Gordija Hova #9 – Hurricanes “nedodot” aktuālajiem spēlētājiem, neskatoties uz to, ka šis numurs nav oficiālajā Retired Numbers sarakstā.

Top numuri

Teorētiski visretākā iespēja NHL laukumos ir sastapt hokejistu ar #7; septītnieks ir rezervēts 10 Nacionālās Hokeja Līgas klubos. Otro vietu ieņem #9 – oficiāli rezervēts deviņos līgas klubos. Trešais rezervētākais – #3, kas ir “svēts” astoņos NHL klubos. Ceturtajā vietā #16 (septiņos klubos). Dalītu 5.-6. vietu ieņem #2 un #19 (katrs aizņemts 6 klubos).

Interesanti, ka pirmo trīs desmitu skaitļu virtenē nevienā klubā nav rezervēti tikai divi numuri (no 30). #13, ko varētu norakstīt uz “numeroloģisku” vairīšanos no šī skaitļa. Otrs nepiekārtais ir #28, ar kādu, starp citu, NHL šosezon iestartējis latviešu jaunais talants Zemgus Girgensons. Šobrīd NHL kopumā rezervēšana nav skārusi 63 numurus, kas nav aizņemti nevienā no NHL klubiem.

P.S.

Zemāk virkne vārdiem, kuru lielākā daļa neko neizteiks, taču sniedz ieskatu par kādu darba gadu apjomu un pēc cik ilga laika piekar kreklus NHL-ā.

NHL Top 3 Retiried Numbers:

nr.	klubu skaits	klubs	hokejists	gadi klubā	rezerv. gads
#7	10	Boston Bruins	Phil Esposito	1967.-1975.	1987.
		Buffalo Sabres	Rick Martin	1971.-1981.	2011.
		Dallas Stars	Neal Broten	1980.-1995., 1996.-1997.	1998.
		Detroit Red Wings	Ted Lindsay	1944.-1957., 1964.-1965.	1991.
		Edmonton Oilers	Paul Coffey	1980.-1987.	2005.
		Montréal Canadiens	Howie Morenz	1823.-1937.	1937.
		New York Rangers	Rod Gilbert	1960.-1977.	1979.
		Philadelphia Flyers	Bill Barber	1972.-1985.	1990.
		Phoenix Coyotes	Keith Tkachuk	1991.-2001.	2011.
		Washington Capitals	Yvon Labre	1974.-1981.	1981.
#9	9	Boston Bruins	John Bucyk	1957.-1978.	1980.
		Calgary Flames	Lanny McDonald	1981.-1989.	1990.
		Chicago Blackhawks	Bobby Hull*	1957.-1972.	1983.
		Detroit Red Wings	Gordie Howe	1946.-1971.	1972.
		Edmonton Oilers	Glenn Anderson	1980.-1991., 1996.	2009.
		Montréal Canadiens	Maurice Richard	1942.-1960.	1960.
		New York Islanders	Clark Gillies	1974.-1986.	1996.
		New York Rangers	Andy Bathgate	1952.-1964.	2009.
			Adam Graves	1991.-2001.	2009.
		Phoenix Coyotes (kā Winnipeg Jets)	Bobby Hull*	1972.-1980.	1989.
#3	8	Boston Bruins	Lionel Hitcman	1925.-1934.	1934.
		Chicago Blackhawks	Pierre Pilote	1955.-1968.	2008.
			Keith Magnuson	1969.-1980.	2008.
		Colorado Avalanche (kā Quebec Nordiques)	J.C. Tremblay	1972.-1979.	1979.
		Edmonton Oilers	Al Hamilton	1972.-1980.	1980.
		Montréal Canadiens	Butch Bouchard	1941.-1956.	2009.
		New Jersey Devils	Ken Daneyko	1982.-2003.	2006.
		New York Rangers	Harry Howell	1952.-1969.	2009.
		St. Louis Blues	Bob Gassoff	1973.-1977.	1977.

* Arī Bobby Hull numurs rezervēts divos klubos. Pēc hokejista lūguma Phoneix Coyotes ļāva viņa dēlam Brett Hall spēlēt ar tēva #9.

Faktu precizējumi saskaņā ar: National Hockey League Official Guide & Record Book 2014. – Chicago, Toronto, 2013.

Informācija atrodama arī: wikipedia.org (ir neprecizitātes).

[Pirmajā attēlā Montréal Canadiens arēnas griestu fragments; foto avots: wsj.com. Otrajā attēlā – leģendārais Ace Bailey; foto avots: torontomapleleafsatoz.blogspot.com. Noslēguma attēlā Detroit Red Wings rezervētie numuri; foto avots: flickr.com.]

NHL “jurģi” kā ierasta lieta

papīru kārtošanai, lai NHL vienību Atlanta Thrashers “pārceltu” no Atlantas (ASV) uz Vinipegu (Kanādā), hokeja interesenti Latvijā seko uzmanīgāk nekā citas reizes, kad NHL norisinās strukturālas izmaiņas. protams, iemesls ir Atlanta Thrashers saistība ar Latvijas hokejista – Artūra Kuldas – vārdu. “Galvenais ir spēlēt NHL, bet kur, kaut kā vienalga,” iespējamo Atlanta Thrashers mājvietas maiņu komentē Kulda. tiesa, uzreiz piebilstot: “Vinipegā vienmēr ir pilna arēna, un man patika tur spēlēt”. pagaidām gan Artūram Kuldam vēl jārisina saistības ar klubu. “Kaut kad jūnijā sāksies visas pārrunas [par jaunu līgumu], bet pagaidām vienkārši staigāju uz zāli, turu sevi formā.”

vispār kluba pārceļošana nav joka lieta. pat nav runa par faktu, ka “ceļojums” plānots no ASV austrumkrasta vairāku miljonu lielpilsētas Atlantas uz manāmi mazāku pilsētu – Vinipegu – Kanādas vidienē, Manitobas provincē. lai gan arī Vinipega nav mazpilsēta un ir hokeja tradīcijām bagāta. pilsētas lielumam un attālumam ir otršķirīga nozīme, bet ir. stāsts vairāk ir par “subkultūru”, kas pat klubiem ar salīdzinoši “negludām” finansēm, nepiepildītām apmeklētības cerībām un ne pārāk veiksmīgu mārketingu tik un tā ir jaudīgā līmenī. tomēr tas nav tas pats, kas HK MVD aizvest no Balašihas uz Maskavu vai Himik no Voskresenskas uz Mitiščiem, kur rotācijas norisinājās pa Maskavas tuvāko perimetru.

“vadāšanas” pieredze ir

NHL klubu ceļošanu bez aizspriedumiem un aizturēm var pieņemt kā pilnīgi normālu un ierastu parādību. iespējams, karstasinīgākajiem faniem iemīļotā kluba pārcelšanās uz citu laika joslu ar trīs nullēm mērāmā kilometru vai jūdžu attālumā var izvērsties lokālā traģēdijā. tomēr NHL biznesa sistēma strādā arī tā. 6 no 30 pašreizējiem NHL klubiem savulaik ir mainījuši savu dislokāciju. turklāt viens no tiem (New Jersey Devils) to “pa lielam” ir darījuši 3 reizes, neskaitot mazās rotācijas “sava” Ņūdžersijas štata ietvaros. un, starp citu, Atlantu vienu reizi NHL komanda jau ir pametusi – 1980. gadā Atlanta Flames “aizbrauca” uz Kalgarī, Kanādā. bet Vinipegu NHL klubs “izbrāķēja” 1996. gadā, kad Winnipeg Jets pārbrauca uz Arizonas štatu, ASV.

pašreiz pastāvošo NHL klubu pārcelšanās:

• Carolina Hurricanes – 1997.: no Hartfordas (ASV, Konektikuta) uz Reiliju (Raleigh; ASV, Ziemeļkarolīna); 1979. – 1997. g. NHL startēja kā Hartford Whalers;
• Phoenix Coyotes – 1996.: no Vinipegas (Kanāda, Manitoba) uz Fīniksu vai precīzāk Glendeilu (Glendale) dažus km līdzās (ASV, Arizona); 1979. – 1996. g. NHL startēja kā Winnipeg Jets;
• Colorado Avalanche – 1995.: no Kvebekas (Kanāda, Kvebeka) uz Denveru (ASV, Kolorado); 1979. – 1995. g. NHL startēja kā Quebec Nordiques;
• Dallas Stars – 1993.: no Blūmingtonas (ASV, Minesota) uz Dalasu (ASV, Teksasa); 1967. – 1993. g. NHL startēja kā Minnesota North Stars;
• New Jersey Devils – 1982.: no Denveras (ASV, Kolorado) uz Īstrazerfordu (East Rutherford; ASV, Ņudžersija; tagad bāzēts – Ņuarkā); 1976. – 1982. g. NHL startēja kā Colorado Rockies; 1976.: no Kanzassitijas (ASV, Misūri) uz Denveru; 1974. – 1976. g. NHL startēja kā Kansas City Scouts;
• Calgary Flames – 1980.: no Atlantas (ASV, Džordžija) uz Kalgari (Kanāda, Alberta); 1972. – 1980. g. NHL startēja kā Atlanta Flames.

labāk nekā likvidēt

kopš 1978. gada, kad no NHL kartes pazuda pēdējais “dinozaurs” – NHL klubs, kas vairs nepastāv, NHL funkcionāri ir centušies klubus nosargāt. arī iepriekš izplatīta bija NHL klubu dislokācijas maiņa, meklējot labākas “nozvejas vietas” – apmeklētību un cita veida finanšu problēmu risinājumus. piebilde: 1978. gads bija pēdējais, kad NHL no savām rindām kādu svītroja, “nenoliekot” komandu citā pilsētā. runa ir par Cleveland Barons klubu, kurš šajā gadā oficiāli tika apvienots ar Minnesota North Stars.

NHL “mirušie” klubi:

• Cleveland Barons – 1978. (apvienots ar Minnesota North Stars); NHL startēja 1976. – 1978. g.; kā California Golden Seals NHL 1970. – 1976. g.; kā Oakland Seals NHL 1967. – 1970. g.; kā California Seals NHL 1967. g.;
• Brooklyn Americans – 1942.; NHL startēja 1941. – 1942. g.; kā New York Americans NHL 1925. – 1941. g.; kā Hamilton Tigers NHL 1920. – 1925. g.; kā Quebec Bulldogs NHL 1919. – 1920. g. (teorētiski NHL sastāvā kopš sākuma 1917. g., bet reāli nespēlēja);
• Montreal Maroons – 1938.; NHL startēja 1924. – 1938. g.;
• St. Louis Eagles – 1935.; NHL startēja 1934. – 1935. g.; kā Ottawa Senators NHL 1917. – 1934. g. (atskaitot 1931./1932. g. sezonu); par godu leģendārajam klubam Otavā izveidots tāda paša nosaukuma klubs – Ottawa Senators, kas NHL uzsāka startu 1992. gadā;
• Philadelphia Quakers – 1931.; NHL startēja 1930. – 1931. g.; kā Pittsburgh Pirates NHL 1925. – 1930. g. (logo otrais no augšas);
• Montreal Wanderers – 1918.; NHL startēja 1917. – 1918. g.

ja teorētiski pieņem, ka apvienošana nav likvidācija, tad pēdējā “likvidācija” NHL apcirkņos ir pieļauta 1942. gadā. labi sen… Ziemeļamerikas hokeja “druvu” kopēji pret savām bijušajām un topošajām leģendām pēdējās desmitgadēs cenšas izturēties īpaši saudzīgi. tālajos 30.-os gados tika “izsēta” viena no NHL hokeja leģendām – Ottawa Senators klubs, kas kopš “dzimšanas” 1883. gadā bija ticis pie Stenlija kausa 11 reizes un stāvēja pie NHL izveides “šūpuļa”. parāds tika atdots 1992. gadā, kad šāda paša nosaukuma klubs tika “atjaunots”. laiku pa laikam lielākā vai mazākā intensitātē cilājas valodas par “parādu atdošanu” Kvebekai, kuru NHL klubi pametuši jau divreiz, un citām, vairumā gadījumu daudz jaunākām “leģendām”. starp citu, neskaitot Otavas senatorus, viens no slavenākajiem “dinozauriem” ir Montreal Maroons (logo – pa kreisi) vienība, kas Stenlija kausu “savāca” divreiz – 1926. un 1935. gadā.

morāle?

hokeja leģendu, tradīciju, pārmantotības un ar to saistīto lietu nozīmi nevajadzētu vērtēt par zemu. Ziemeļamerikas hokeja bīdītāji to saprot, novērtē un mēģina izbalansēt tā, lai būtu arī ekonomiskais ieguvums. protams, finanšu faktoram ir vairāk nekā būtiska nozīme.

pārmantotība visos iespējamos skatpunktos ir iemesls, kādēļ klubi tiek vadāti pa kontinentu, nevis viens likvidēts, bet otrs – dibināts no jauna. tradīciju veido ne tikai putekļaini vimpeļi un veci goda raksti, bet arī tiesību, pienākumu, saistību pārmantotība. te ir daudz ko mācīties valstīm un līgām, kas vēl tālu no NHL kārtības.

centrālais informācijas avots: NHL Official Guide & Record Book 2011.