Sibīrijas ekspresis & AHL „marinādes” derīguma termiņš

NHL „uzgaidāmajā telpā” – fārmklubu līgā AHL – aizvadītais laiks katram pretendentam ir dažāds. Tāpat kā pacietības mērs uz to, cik ilgi gaidīt iespēju. Latvijas pārstāvjiem šis „marinēšanās” laiks vairumā gadījumu nepārsniedz 3 – 4 pilnas sezonas AHL. Tagad arī aizsargs Artūrs Kulda pēc četrām pilnvērtīgām AHL sezonām dodas uz KHL, pievienojoties Sibir komandai. Starp citu, šai pašai vienībai pagaidām uz pārbaudes laiku pievienojies arī cits aizsargs no Latvijas – Rolands Gritāns.

Kuldas pacietības mērs

Artūrs Kulda (dz. 1988.; pa labi novietotajā attēlā #32) Ziemeļamerikas „iekarošanu” sāka pirms 6 gadiem, kad 2006. gadā viņu ar kopējo 200. numuru draftēja nu jau nepastāvošs NHL klubs Atlanta Thrashers, kas tagad pazīstams kā Winnipeg Jets. Šajā pašā vasarā CHL Import draft-ā viņu nodraftēja Peterborough Petes (OHL) ar kopējo 48. numuru. Sešas sezonas ar pilnu atdevi un tīru sirdsapziņu nokapāts Ziemeļamerikā. Divas sezonas Pīterboro komandā Ontario Hokeja Līgā; otrās sezonas noslēgumā – 19 gadu vecumā – „iefiltrēšanās” Atlantas fārmklubā Chicago Wolves AHL līmenī un jau šīs līgas galvenā trofeja – Kaldera kauss. Un tad – 4 pilnas sezonas AHL čempionātā, ar īsiem komandējumiem uz NHL, kur aizvadītas 15 spēles.

Artūra Kuldas diezgan pamatīgā pacietība un lojalitāte „Ziemeļamerikas lielajai iespējai” ar to arī beidzās. Vismaz pagaidām. „Nebraucu uz Ziemeļameriku, lai spēlētu AHL” un rezultātā: „No Sibir bija labākais piedāvājums”. Tagad Kuldas jaunā mājvieta – Novosibirska, uz kurieni jau pamazām pošas, bet pagaidām vēl Rīgā.

Rolands Gritāns jau gatavs

Novosibirskas komandas rīcībā – treniņnometnē – jau ieradies cits Latvijas pavalstniecības hokeja aizsargs – Rolands Gritāns (dz. 1991.; pa kreisi novietotajā attēlā). Viņš iepriekšējo sezonu aizvadīja Zviedrijas trešajā stiprākajā līmenī – Division 1, uzspēlējot IFK Arboga Hockey pieaugušo komandā. Sibir treneri viņu noskatījuši Rīgā.

Tēmē uz lielo komandu vai arī esi gatavs uzspēlēt arī MHL – Sibirskije Snaiperi komandā? „Plānoju spēlēt lielajā komandā, bet, ņemot vērā, ka komandā jau ir 5 ārzemnieki, visdrīzāk, ka šogad mani nosūtīs uz fārmklubu VHL līgā – hokeja klubu Rjazaņ. Bet nākošgad es ceru tikt Sibir pamatsastāvā,” tā Rolands Gritāns. Bet pagaidām Gritānam ar Sibir komandu ir 2 mēnešu pārbaudes laika līgums, bet pēc tam, ja viss notiek kā iecerēts, plānots noslēgt divvirzienu līgumu uz 2 gadiem. Jāpiebilst, ka jaunajā (2012./2013.) sezonā Sibir galvenā trenera palīgs ir Pēteris Skudra.

Atgriežoties pie AHL „marinādes”

Šosezon AHL laukumi „draud” vismaz diviem Latvijas pārstāvjiem – Kristiānam Pelšam un Zemgum Girgensonam, kuri šogad parakstīja līgumus ar saviem draftētājiem – attiecīgi Edmonton Oilers un Buffalo Sabres. Jautājuma zīmes ir attiecībā uz Oskaru Bārtuli, kura statuss un arī cena Philadelphia Flyers saimniecībā ir nokrities manāmi zemāk. Savukārt Kaspars Daugaviņš arī juridiskiem paņēmieniem cīnās, lai NHL būtu „īstā realitāte” arī nākamajā sezonā. Taču visus jautājumus šajā starpsezonā ir atcēlis ne tikai Artūrs Kulda, bet arī Raitis Ivanāns, pārceļoties uz KHL ledus laukumiem.

Ziemeļamerikas šī brīža otrajā stiprākajā līgā – AHL – ir uzspēlējuši vismaz 23 hokejisti ar Latvijas pavalstniecību. Dažos gadījumos tas ir bijis ceļš jau pēc pabūšanas NHL laukumos vai pat virsotnēs, taču vairumā gadījumu – tā bija savas iespējas sagaidīšana, lai uzspēlētu NHL. Bet ne visiem ir sanācis kaut spēli aizvadīt hokeja Mekā.

Kulda spītīgāks par Znaroku?

Raugoties uz Latvijas hokejistu kopējo fonu, Artūra Kuldas „spītība”, gaidot un sagaidot savas iespējas NHL, ir bijusi diezgan pamatīga. Varena pacietība ir bijusi arī Herbertam Vasiļjevam, Raitim Ivanānam, kā arī Krišjānim Rēdliham, kurš New Jersey Devils fārmklubā Albany River Cats „nokapāja” 4 pilnas sezonas, bet tā arī neaizvadīja nevienu spēli NHL.

Salīdzinājumam: statistiski mazāks pacietības mērs, gaidot iespēju uz NHL, ir bijis dažiem vēl „vecā” Rīgas Dinamo meistariem. Piemēram, Oļegs Znaroks AHL-ā uzturējās tikai 6 spēles. Vai, piemēram, Aleksandrs Kerčs (seniors) un Harijs Vītoliņš (jaunākais) AHL kaujas laukos savu iespēju nostiprināties NHL vienībās nogaidīja pa vienai pilnai sezonai. Atliek vien jautājums: vecā Dinamo kadriem ātrāk pieleca vai arī tagad jaunie ir pacietīgāki? Cits stāsts, ka dažiem gribētājiem no bijušās PSRS Latvijas daļas bija arī AHL līmenis bija izrādījies diezgan augsts, un vīriem arī AHL komandās ne vienmēr izdevās noturēties un nācās spēlēt zemākās līgās.

Latvijas hokejisti „pacietība” AHL klubos, neskaitot junioru u.c. līgas (pilna sezona = vismaz puse sezonas spēļu; vārtsargiem pilna sezona = trešdaļa sezonas spēļu):

	spēlētājs	dz.	sez. pilnas (visas)	klubi un spēles (REG+PO)	pēc tam	sp. NHL (REG+PO)
	u. Vasiļjevs	1976.	4+ (5)	Carolina Monarchs: 1996./97. (54+0). New Haven Nighthawks 1997./98. (76+3). Kentucky Thoroughblades: 1998./1999. (76+12). Manitoba Moose: 2001./02. (31+0); 2002./03. (69+14)	uz Kr.	51+0
	a. Kulda	1988.	4+ (5)	Chicago Wolves: 2007./08. (5+21); 2008./09. (57+0); 2009./10. (66+14); 2010./11. (69+0). St. John’s IceCaps (63+13)	uz KHL	15+0
	a. Kr.Rēdlihs	1981.	4 (4)	Albany River Cats: 2002./03. (61+0); 2003./04. (66+0); 2004./05. (46+0); 2005./06. (66+0)	uz Šv.; Kr.	0
	u. Ivanāns	1979.	3+ (6)	Hershey Bears: 2000./01. (2+0). Milwaukee Admirals: 2002./03. (17+1); 2003./04. (54+7). Hamilton Bulldogs: 2004./05. (75+2); 2005./2006. (43+0). Abbotsford Heat: 2011./12. (27+0)	uz KHL	282+1
	u. Žoltoks	1972.	3+ (5)	Providence Bruins: 1992./93. (64+6); 1993./94. (54+0); 1994./95. (78+13). Fredericton Canadiens: 1998./99. (7+0). Quebec Citadelles: 1999./2000. (1+0)	uz NHL	588+45
	u. Karsums	1986.	3+ (4)	Providence Bruins: 2006./07. (54+12); 2007./08. (79+10); 2008./09. (43+0). Norfolk Admirals: 2009./2010. (36+0)	uz KHL	24+0
	a. Saviels	1982.	3+ (4)	Hershey Bears: 2000./01. (1+0); 2002./03. (43+3); 2003./04. (67+0); 2004./2005. (47+0)	uz Baltkr.; Kr.	0
	u. Daugaviņš	1988.	2+ (6)	Binghampton Senators: 2006./07. (11+0); 2007./08. (3+0); 2008./09. (23+0); 2009./2010. (72+0); 2010./11. (73+23); 2011./12. (7+0)	uz NHL	66+1
	a. Bārtulis	1987.	2+ (5)	Philadelphia Phantoms: 2007./08. (57+0); 2008./09. (80+4). Adirondack Phantoms: 2009./10. (12+0); 2010./11. (4+0); 2011./12. (36+0)	?	66+7
	u. Panteļejevs	1972.	2+ (3)	Providence Bruins: 1992./93. (39+0); 1993./94. (55+0); 1994./95. (70+0)	paliek Z-Am. (IHL; NHL)	54+0
	u. Sprukts	1982.	2 (2)	Rochester Americans: 2006./07. (58+6); 2008./09. (59+0)	uz KHL	14+0
	a. Astašenko	1975.	2 (2)	2001./02.: Springfield Falcons (11+0); Lowell Lock Monsters (37+5). 2002./03.: Lowell Lock Monsters (47+0)	uz Lat.; Som.	23+0
	v. Skudra	1973.	1+ (4)	1996./97.: Hamilton Bulldogs (32+0). 2000./01.: Rochester Americans (2+0); Providence Bruins (3+0). 2001./02.: Hartford Wolf Pack (3+0). 2002./03.: Manitoba Moose (1+0)	uz NHL	147+3
	a. J.Rēdlihs	1982.	1+ (3)	Syracuse Crunch: 2005./06. (4+0); 2006./07. (46+0); 2007./08. (13+0)	uz Čeh.	0
	u. Vītoliņš	1968.	1+ (2)	Beast of New Haven: 1992./93. (7+0). Moncton Hawks: 1993./94. (70+0)	uz Šv.	8+0
	u. Štāls	1982.	1+ (2)	Hartford Wolf Pack: 2002./03. (2+0); 2003./04. (62+1)	paliek Z-Am. (ECHL)	0
	u. Kerčs	1967.	1+ (2)	Cape Breton Oilers: 1993./94. (57+0). Providence Bruins: 1994./95. (1+0)	uz Lat.	5+0
	a. Reķis	1979.	0+ (1)	Worcester IceCats: 2001./2002. (18+0)	paliek Z-Am. (ECHL)	0
	u. Cipruss	1972.	0+ (1)	Providence Bruins: 1995./96. (15+0)	paliek Z-Am. (IHL; CoHL)	0
	v. Irbe	1967.	0+ (1)	Lowell Lock Monsters: 2002./2003. (7+0)	paliek Z-Am. (NHL; ECHL)	568+51
	a. Kupaks	1973.	0+ (1)	Springfield Falcons: 1997./98. (7+0)	paliek Z-Am. (ECHL)	0
	u. Znaroks	1963.	0+ (1)	Maine Mariners: 1991./92. (6+0)	uz Vāc.	0
	a. Ozoliņš	1972.	0+ (1)	Worcester Sharks: 2007./08. (2+0)	uz NHL	875+137

P.S. NHL klubu fārmklubi ir bijuši arī citās līgās (piem., IHL, ECHL), kas neuzrādās šajā „gaidīšanas” statistikā. Cipari no publiski pieejamām statistikas vietnēm; iespējamas korekcijas un papildinājumi.

Latvijas hokejistu rezultativitātes rekordi AHL regulārajās sezonās; TOP 7+3:

	spēlētājs	sezona	komanda	spēles	punkti
	UZBRUCĒJI
1.	Herberts Vasiļjevs	1998./1999.	Kentucky Thoroughblades	76	28+48
2.	Herberts Vasiļjevs	1997./1998.	New Haven Nighthawks	76	36+30
3.	Sergejs Žoltoks	1992./1993.	Providence Bruins	64	31+35
4.	Mārtiņš Karsums	2007./2008.	Providence Bruins	79	20+43
5.	Sergejs Žoltoks	1993./1994.	Providence Bruins	54	29+33
6.	Harijs Vītoliņš	1993./1994.	Moncton Hawks	70	28+34
7.	Aleksandrs Kerčs	1993./1994.	Cape Breton Oilers	57	24+38
	AIZSARGI
1.	Artūrs Kulda	2009./2010.	Chicago Wolves	66	6+19
2.	Krišjānis Rēdlihs	2005./2006.	Albany River Cats	66	3+21
3.	Oskars Bārtulis	2007./2008.	Philadelphia Phantoms	57	1+20

*

Lasāmvielai:

• Sibir vienojas ar Artūru Kuldu – hcsibir.ru
• Sibir (t.sk. Rolands Gritāns) gatavojas sezonai – championat.com
• Artūra Kuldas intervija pēc vienošanās ar Sibir – hcsibir.ru
• Latvijas spēlētāju statistika NHL (amatieru lapa) – quanthockey.com

[Pirmajā attēlā: Artūrs Kulda (nr. 32), vēl grūstoties uz AHL ledus laukumiem, Chicago Wolves krāsās. Foto no A. Kuldas personīgā arhīva. Otrajā attēlā: Rolands Gritāns Sibir treniņos 2012. gada jūlijā; foto avots: hcsibir.ru.]

TUVPLĀNĀ: Krišs Grundmanis

Kriša Grundmaņa hokeja biogrāfijā, neskatoties uz salīdzinoši jaunajiem gadiem (dz. 1989.) ir daudz ierakstu un plašs “darba lauks” Latvijas, Baltkrievijas, Krievijas, Kanādas, ASV un tagad arī Lielbritānijas līgās. aizsarga Kriša Grundmaņa kontā ir viens no plašākajiem “U” pasaules čempionātu “apmeklējumiem” – viņš Latvijas krāsas ir pārstāvējis četros U-20 pasaules čempionātos un trijos U-18 pasaules čempionātos.

“Tie, kas mani jau ir norakstījuši, esat pasteigušies. Par mani vēl dzirdēsiet!!!” teic Krišs Grundmanis, kurš  pēc diezgan traumatiskām sezonām ar pilnu krūti ir atpakaļ spēlē un 2010./2011. g. sezonu aizvada Lielbritānijā. pašreiz Sheffield Steeldogs vienībā EPIHL līgā. par britu hokeju Krišs Grundmanis: “Līmenis ir daudz augstāks nekā liela daļa domā.”

Krišs Grundmanis savās atbildēs stāsta par savām gaitām Krievijas hokeja klubos un Krievijas pavalstniecības nepieņemšanu, par spēlēšanu dažādās Ziemeļamerikas līgās un to līmeni, par Baltkrievijas ekstralīgu, par hokeju Lielbritānijā un britu līgu līmeni.

izziņai: Krišs Grundmanis

• dzimis 1989. gada 13. februārī
• ampluā: aizsargs
• “figūra”: 195 cm; 90 kg
• 2010./2011. g. sezonā Sheffield Steeldogs sastāvā EPIHL (English Premier Ice Hockey League; Lielbritānijas 2.-ā stiprākajā) līgā un Hull Stingrays EIHL (Elite Ice Hockey League; Lielbritānijas stiprākajā) līgā
• iepriekšējās sezonas: Dinamo Juniors; HS Rīga/Prizma-Hanza; Rīga 2000; Dayton Bombers (ECHL; ASV); Youngstown Steelhounds (CHL; ASV); Green Bay Gamblers (USHL; ASV); Toronto St. Michael’s Majors (OHL; Kanāda); CSKA-2 (Maskava; Krievijas 1. līga); Dinamo Rīga 88
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2006., 2009. gados PČ elitē un 2007., 2008. gados – 1. divīzijā
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2007. gada PČ elitē un 2005., 2006. gados – 1. divīzijā
• pirmais treneris: Vladimirs Bistrovs (Dinamo Rīga 88)
• CHL drafts: 2006. gads; kopējais Nr. 30.; Toronto St. Michael’s Majors (OHL)

JAUTĀJUMI / ATBILDES 

jautājums: kaut arī ne tuvu neesi hokeja veterāns, taču esi uzspējis uzspēlēt Krievijā, Kanādā, ASV, tagad – Lielbritānijā. kā nokļuvi savā pirmajā ārzemju komandā? kāpēc izvēlējies jau 15 gadu vecumā doties prom uz Krieviju?

Krišs Grundmanis: Spēlējot vēl Latvijā, jauniešu līgā, mans tā brīža treneris sapazīstināja mani ar aģentu, kura darbības lauks bija tieši Krievija. Tā nu 2004./2005. gada sezonas sākumā devos uz pārbaudēm Krievijā. Sākumā braucu uz Maskavas Dinamo jauniešu komandu, un pēc pāris dienu treniņiem man tika piedāvāts palikt komandā, bet ar nosacījumu. ja ņemu dubultpilsonību. Protams, par Krievijas pilsonību pat nedomāju. Aģents tad piedāvāja braukt uz CSKA jauniešu komandu, un jau nākamajā dienā biju tur. Izgāju 2 nedēļu treniņnometni ar CSKA jauniešu komandu, pēc nometnes man tika piedāvāts trenēties ar CSKA-2, kurā tobrīd trenējās Kaspars Daugaviņš un Artūrs Kulda. Īsi pirms došanās mājās, lai atjaunotu vīzu, komandas vadība piedāvāja līgumu, kuram piekritu.

jautājums: kas ir tas ieguvums un pieredze, ko vari izcelt, pēc 2004./2005. g. sezonas Krievijas 1. līgā Maskavas CSKA-2 ierindā?

Ieguvu ļoti daudz, sanāca uzspēlēt pirmoreiz pret pieaugušajiem un Krievijas labākajiem junioriem. Jāatzīmē, ka tas bija gads, kad NHL bija pārtraukums [lokauts] un daudzi spēlētāji pārcēlās uz Krieviju, un tas nozīmēja, ka daudziem spēlētājiem neatradās vieta pirmajā komanda, bet par cik viņiem bija spēkā līgums, tad nācās spēlēt CSKA-2. Tādējādi kā ieguvums jāatzīmē, ka sanāca uzspēlēt kopā ar vairākiem šī brīža KHL spēlētajiem. Protams, arī pieredzei nāca par labu pāris treniņi pie pirmās komandas, vēl jo vairāk, ka treneris ir tāds speciālists kā Vjačeslavs Bikovs.

jautājums: kāpēc nepaliki ilgāk Krievijā, bet pārcēlies uz Rīga 2000 komandu, kas cīnījās Baltkrievijas un Latvijas atklātajos čempionātos?

Ņemot vērā pat to, ka komandas treneri man piedāvāja komandā atgriezties, CSKA-2 nepaliku, jo klubam nomainījās vadība un jaunā vadība atteicās nodrošināt iebraucējiem internātu un ēdināšanu; vienīgais leģionārs, kas spēlēja CSKA-2, bija Artūrs Kulda, bet Artūram nācās pašam īrēt dzīvokli Maskavā. Manai ģimenei tādu finansiālo iespēju nebija, tādēļ zināju, ka CSKA nepalikšu. Tuvojoties sezonai, man tika piedāvāts braukt uz treniņnometni Slovākijā ar Rīga 2000 komandu, kuru tobrīd vadīja Juliuss Šuplers. Dienu pēc atgriešanās no nometnes saņēmu piedāvājumu no Kriļja Sovetov otrās komandas. Tajā pašā dienā bija jātiekas ar Rīga 2000 komandas tā brīža īpašnieku Viesturu Koziola kungu. Rīga 2000 man izteica piedāvājumu, no kura man nācās atteikties. Zināju, ka spēlēt tikšu vairāk Krievijā un nauda man nebija svarīgākais. Tā nu devos uz Kriļja Sovetov-2, pievienojos viņiem 2 dienas pirms treniņnometnes beigām, nedēļu iejutos komandā, un tad jau bija jānospēlē pirmssezonas pārbaudes turnīrs. Pēc turnīra Kriļja Sovetov vadība piedāvāja man parakstīt 4 gadu līgumu, bet mans aģents par mani vēlējās vairāk naudas un tikai 2 gadu līgumu. Tā nu darījums neizdevās, un biju spiests braukt mājās un iet pie Šuplera kunga atvainoties, un lūgt, lai dod man otru iespēju atgriezties komandā. Ar tādu pavērsienu arī mani un aģenta ceļi šķīrās.

jautājums: kāds bija Krievijas 1. līgas (3.-ās stiprākās) līmenis, salīdzinot ar Latvijas čempionātu un Baltkrievijas ekstralīgu?

Domāju, ka savā ziņā var vilkt paralēles ar MHL, jo tās ir tās pašas otrās komandas, bet tajā paša laikā jāatceras, ka katrā fārmklubā bija arī pa maiņai ar [Krievijas] Superlīgas pieredzi un arī bija komandas, kurās spēlēja tikai pieaugušie. Tā kā domāju, ka līmenis bija soli augstāks par MHL.

jautājums: kā bija spēlēt Rīga 2000 ierindā pieaugušo čempionātos 16 gadu vecumā?

Godīgi sakot, pat īsti neatceros, man tas spēles laiks bija dikti ierobežots un lielas nozīmes spēlētājs arī komandā nebiju. “Atsitu numuru”; jā – jauns, jā – perspektīvs, bet, vai ieguvu daudz kā spēlētājs, nezinu. Tomēr man liekas, ka man labāk būtu bijis spēlēt Krievijā un tiešām spēlēt, nevis 4 minūtes spēles laika un būt jaunam un perspektīvam. Bet savādāk Rīga 2000 viss bija kārtībā, laba komanda ar daudz labiem spēlētājiem.

jautājums: 2006. gadā Tevi un Kasparu Daugaviņu CHL (Canadian Hockey League) draftā “norezervēja” OHL klubs Toronto St. Michael’s Majors, kurā arī aizvadīji 2006./2007. g. sezonu. kā vērtē šo sezonu savā karjerā? vai pēc “pieaugušo sezonas” nebija kļuvis vieglāk spēlēt “junioros”?

Vieglāk? Ha-ha, nu nezinu gan, kā jau teicu, 4. maiņā spēlējot, pieaugušo hokeju īsti tā arī izbaudīt nesanāk, ja izej laukumā labi, ja pāris reizes pa periodu. Bet runājot par gadu OHL, vienmēr esmu bijis paškritisks un uzskatu, ka manas labākās sezonas vēl ir priekšā!!! Pieredzes ziņā noteikti viena no vērtīgākajām sezonām manā mūžā. Noteikti kļūda bija nepalikt vismaz vēl vienu sezonu.

jautājums: 2007./2008. gada sezona Tev sanāca raibāka – uzspēlēji ASV spēcīgākās junioru līgas USHL vienībā Green Bay Gamblers, kā arī pieaugušo komandās CHL (Central Hockey League) un ECHL (East Coast Hockey League). kāpēc devies prom no Kanādas “junoriem”?

Sanāca tā, ka pa cik netiku izvēlēts NHL draftā, mans jaunais aģents man ieteica mēģināt tikt ECHL līgā un tikt draftētam no turienes, kaut gan reāli varēju palikt arī OHL. Bet, protams, paklausīju aģentu un devos uz treniņnometni ECHL [komandā] Johnstown Chiefs. Komanda skaitījās zem uzreiz divām AHL komandām – Lake Erie Monsters un Providence Bruins; izturējis pēdējās atskaitīšanas pirms sezonas, jau gatavojos pirmajai spēlei kad saņēmu, ka man jāatnāk uz halli. Kur man tika paziņots, ka Providence Bruins sūta lejā vēl vienu aizsargu un ka man jādodas prom. Bet labi, ka komandas treneris pats man sameklēja iespēju, kur spēlēt tālāk; tā nokļuvu Green Bay Gamblers (USHL). Nospēlēju tur 2 mēnešus un braucu palīgā [Latvijas] U-20 izlasei pasaules čempionātā Rīgā. Treneris teica, ka nav pretenziju, ka braucu. Bet pēc ierašanās Rīgā man treneris Maticins teica, ka [Latvijas Hokeja] federācija esot saņēmusi vēstuli, ka uz čempionātu nebūšu. Izrādījās, ka [Green Bay Gamblers ] trenerim pretenziju nebija, bet kluba vadībai gan. Tad nu, kad atgriezos ASV, 3 spēles neģērbos pat uz spēlēm. Mazliet nopsihoju, prasīju, lai mani aizmaina citur. Un tikmēr man aģents bija atradis variantu CHL, nospēlēju 3 spēles tur un bija piedāvājums no Dayton Bombers; protams, nedomājot atgriezos ECHL, aizvadīju diezgan veiksmīgas spēles tur, bet diemžēl pirms izslēgšanas spēlēm salauzu pirkstu.

jautājums: kā vērtē CHL (Central Hockey League) un ECHL līgu līmeni, salīdzinot ar citām līgām pirms un pēc tam? ar ko tās atšķirās no Baltkrievijas vai Lielbritānijas hokeja?

Par CHL man ir grūti spriest, biju tur tikai 3 spēles un visas bija pret to pašu komandu. ECHL ir diezgan augsts līmenis, daudz jauno hokejistu, visi sitās par to, lai tiktu solīti tuvāk AHL, NHL. Baltkrievijas čempionāts ir loti labs čempionāts, bet nav tik ātrs un agresīvs kā hokejs, kas tiek spēlēts otrpus okeānam. Anglijas līga ir ļoti interesanta līga, hokejs ir Ziemeļamerikas, katrā komandā ir spēlētāji ar NHL pieredzēm, daudzi, kas spēlējuši AHL un ECHL, viss turās uz kanādiešiem. Katrā komandā ir 12 leģionāri. Līmenis ir daudz augstāks nekā liela daļa domā.

jautājums: kāpēc nepaliki Ziemeļamerikā, vecums Tev taču vēl atļautu kādu laiku vēl spēlēt ASV vai Kanādas junioru līgās?

Neatgriezos [Ziemeļamerikā] traumu dēļ, bija doma atgriezties junioros un arī aģents solīja visu nokārtot, bet pirms 2008./2009. g. sezonas bija piedāvājums no ECHL līgas, kuram piekritu. Parakstīju līgumu un aktīvi gatavojos doties pāri okeānam, bet nedēļu pirms izlidošanas vienā no treniņiem salauzu plaukstas locītavu. Nācās aizmirst par lidošanu uz ASV un 9 nedēļas dziedēt traumu. Atgriezos hokejā tik neilgi pirms pasaules junioru čempionāta.

jautājums: pēc Ziemeļamerikas nonāci Latvijas hokeja “ārēs”. sākumā Rīga 2000, Prizmā, bet pēc tam Dinamo Juniors sastāvā. kā vērtē savu atgriešanos Latvijā? kā bija pēc Ziemeļamerikas sezonām pieņemt Baltkrievijas un Latvijas līgu laukumos notiekošo? kas bija mainījies Tavā hokeja uztverē?

Atgriezties Latvijā nācās piespiedu kārtā, tieši pieminētās traumas dēļ. Bet esmu pateicīgs, ka bija tāda iespēja. Atgriezties bija ļoti grūti, bija smagi atsākt spēlēšanu, jo biju izlaidis vairāk kā pussezonu. Sākumā nospēlēju 2 spēles Prizmas sastāvā, jo U-20 izlases vadība gribēja pārliecināties, ka būšu gatavs [U-20 pasaules] čempionātam. Pirmās oficiālās sezonas spēles aizvadīju tieši Otavā. Pēc atgriešanās mājās pievienojos Rīga 2000. Hokejs Baltkrievijā ir laba līmeņa, bet, salīdzinot ar Ziemeļameriku, tam ir lēnāks temps un tajā netiek piekopts tik daudz spēka hokejs. Hokeja uztverē īpaši nekas mainījies nebija. Vairāk gan bija grūtības salikt visu pa plauktiņiem, jo nebiju spēlējis ilgāku laiku.

jautājums: 2008./2009. gada sezonā Rīga 2000 ierindā Tev fiksētas 16 spēles sezonas otrajā pusē. kur spēlēji, ko darīji sezonas pirmajā pusē?

Visu pirmo sezonas pusi biju spiests staigāt ar ģipsi un dziedēt traumu. Slidot centos pēc iespējas vairāk, bet tomēr tas nav tas pats, kas slidot ikdienā ar komandu. Godīgi sakot, labi ka izdevās nospēlēt 16 [spēles], jo mocījos ar ļoti lielām sāpēm. Kā izrādījās sezonas beigās, tad biju lauzis locītavu vēlreiz, un vasarā nācās veikt operāciju.

jautājums: arī 2009./2010. g. sezona Latvijā/Baltkrievijā Tev reģistrēta nepilnīgi – 10 spēles Dinamo “junioros” decembrī un janvārī. kāda bija Tava pārējā sezona pirms un pēc?

Sezonas sākumā biju aizbraucis uz ASV, mazliet sanāca patrenēties tur, bet divus mēnešus sanāca nodzīvoties pie mana aģenta Ņujorkā un pie Artūra Irbes Vašingtonā. Aģents teica, lai trenējos un gatavojos uz vietas un komanda man tiks atrasta; bija vairāki varianti, bet visas sarunas apstājās pēc tā, ka komandas uzzināja, ka man nav gatavas darba vīzas. Komandas nebija ieinteresētas ņemt spēlētāju un tad vēl mēnesi kārtot atļaujas, lai varu spēlēt. Tad nu arī mans pacietības mērs bija pilns un atgriezos mājās, un pievienojos Dinamo Junioram, bet īsti neizdevās, kā cerēju. Aizvadījis pirmās 4 spēles, mačā pret Junost, izpildot spēka paņēmienu, traumēju plecu un biju spiests izlaist 7 nedēļas. Pēc atgriešanās treneru uzticību neizjutu, tad jau, domājot par nākamo gadu, sezonas beigās izlēmu braukt trenēties uz Zviedriju.

jautājums: šosezon esi nokļuvis vienā no pēdējā laika “jaunatradumiem” Latvijas hokejistu vidū – Lielbritānijā, kur divās stiprākajās līgās (EIHL un EPIHL) vien fiksēti 8 Latvijas hokejisti. kā nonāci līdz spēlēšanai šajā valstī? kāpēc tieši Lielbritānija?

Divās sezonās, ko aizvadīju Latvijā, aizvadīju tikai 26 spēles un pat tās nesanāca aizvadīt pēc kārtas, bija daudz traumu. Ir daudz kas jāatgūst. Atgūt var tikai tikai daudz spēlējot. Zināju, ka Lielbritānijā līmenis nav tik zems, kā daudzi domā, gluži pretēji. Tādēļ, kad parādījās variants, uzreiz piekritu. Domāju, ka esmu uz pareizā ceļa, spēlēt tieku daudz, trenējos daudz un atgūstu pārliecību. Tie, kas mani jau ir norakstījuši, esat pasteigušies. Par mani vēl dzirdēsiet!!!

jautājums: šo sezonu iesāki Hull Stingrays vienībā britu stiprākajā līgā EIHL, bet sezonas gaitā pārcēlies uz Sheffield Steeldogs otrajā stiprākajā – EPIHL. kāpēc notika kluba maiņa?

Hull-ā tiku parakstīts kā aizsargs, no kura tika gaidīts rezultatīvs sniegums. Spēlēt tiku daudz un rādiju diezgan pieklājīgu sniegumu. Momenti bija, bet ar vārtu gūšanu negāja. Vēlāk radās situācija, ka trenera viens no draugiem meklēja, kur spēlēt, un bija no kāda jātiek vaļā. Tad nu kārts krita uz mani. Protams, tur tam visam bija arī savas aizkulises, kuras labāk neizpaust. Pirmajā brīdī, protams, biju sarūgtināts, bet uzreiz bija vairāki piedāvājumi. Negribēju ilgi domāt un zaudēt spēļu skaitu, un Steeldogs piedāvājums bija pieņemams, tādēļ pārcēlies uz šejieni. Šobrīd savu izvēli nenožēloju, spēlēju ļoti lielas minūtes un iegūstu pārliecību. Trenējos pat 2 reizes dienā gan pie savas komandas, gan pie Ervīna Muštukova pārstēvētās Steelers vienības.

[piebilde: Sheffield Steelers = EIHL komanda.]

jautājums: vai ir būstiska līmeņa atšķirība starp EIHL un EPIHL? kā Tu vērtē abu šo līgu līmeni, salīdzinot, piemēram, ar Baltkrievijas ekstralīgu vai Latvijas Virslīgu?

Elite [EIHL] ir augstāks līmenis par Baltkrievijas čempionātu, daudzi man var nepiekrist, bet tas ir mans personīgais viedoklis. EPIHL, cik stāsta, ar katru gadu paliek labāka un labāka, līmenis ir pieklājīgs. Latvijas čempionātu neesmu redzējis un arī nevēlos spriest par to, ko neesmu redzējis, bet EPIHL līmenis šobrīd nav tālu no Baltkrievijas, pat tuvu tam, bet tomēr vēl soli atpaliek.

jautājums: Sheffield Steeldogs ierindā ir Latvijas hokejistu “partija”. kopā ar Tevi kluba sastāvā fiksēti vēl 3 Latvijas hokejisti Edgars Bebris (1991.), Jānis Ozoliņš (1989.), Kristaps Pete (1985.). vai Jūs hokeja laukumā saprotaties labāk nekā ar britiem? arī ārpus “darba” turieties vairāk kopā?

Jā, dzīvoju kopā ar Jāni un Edgaru. Turamies kopā un arī laukumā saprotamies tīri labi, bet vispār arī briti labi saprot hokeju un problēmas ar savstarpējo sapratni nav. Kristaps gan mūsu komandu šobrīd ir pametis, un īsti nezinu par viņa karjeras turpmākajām gaitām.

jautājums: Latvijas Hokeja federācijas web lapā esi minēts starp Latvijas hokejistiem, “kuri pārgājuši citu valstu jurisdikcijā ar nelimitētajām pārejas kartēm”. ko tas nozīmē Tev kā hokejistam un Tavai karjerai? ko tas maina?

Godīgi sakot, pat nezinu, ko tas īsti nozīmē. Drošvien jau to, ka mana pārejas karte ir Anglijas federācijā, un par pāreju naudu nopelnīs viņi nevis LHF. Mēs visi Hull-ā tādu parakstījām, un īpaši neiedziļinājos tādā jautājumā. Būšu vajadzīgs citur, gan jau par mani samaksās. Personīgi vairāk koncentrējos uz to, lai būtu labāks hokejists, nevis kuras federācijas sarakstos figurēju.

jautājums: līdz šim Lielbritānija nav ierindojusies starp hokeja lielvalstīm, vien izņēmums – panākumi tālajā  1936. gadā. kā pats vērtē Lielbritānijas hokeja saimniecību? kādas ir tās stiprās puses, trūkumi? kāda ir spēļu apmeklētība?

Šeit daudz kas ir ieviests no Ziemeļamerikas, uz hokeju cilvēki nāk, halles ir pietiekami un hokejs attīstās. Ne velti te ir 2 pieklājīgas līgas un cilvēki uz spēlēm nāk. Acīmredzot, kaut kas te notiek pareizā virzienā. Runājot par Anglijas izlasi, pat nezinu, spēlētāju te labu netrūkst, laikam jau ir taisnība ka A grupā tikt ir grūtāk, kā tajā noturēties. Atliek tik novēlēt viņiem veiksmi un kādu dienu iziet uz augšu “pie lielajiem zēniem”. Ha-ha.

jautājums: Tavā biogrāfijā minēts kupls pasaules čempionātu skaits Latvijas “U” izlašu formā – trīs U-18 čempionāti, četri U-20 pasaules čempionāti. esi palīdzējis abām “U” izlasēm izsisties no 1. divīzijas uz eliti. vai neesi domājis par iespējām uzspēlēt Latvijas “lielajā” izlasē? Tavuprāt, cik tālu esi no Latvijas izlases?

Jā, visas “U” izlases atceros ar pozitīvākajām atmiņām. Tas bija laiks, kad cīnījāmies plecu pie pleca, par valsts godu un savu karogu. Man bija tas gods spēlēt ar lieliskiem spēlētājiem un pret pat pasaules labākajiem junioriem. Vienmēr atcerēšos to laika ar smaidu. Par lielo izlasi runājot, protams, ka vēlēšanās ir liela uzvilkt Latvijas izlases kreklu kādā no pasaules čempionātiem vai Olimpiskajās spēlēs, bet šobrīd ir vēl daudz, ko pierādīt, un tik tagad sāku sajust to spēli, kuru varu rādīt. Šogad no izlases esmu tālu; domāju, ka vieglāk ir atrast tuksnesī bezmaksas alu. Ha-ha. Bet nākamgad vai kaut kad tuvākajā nākotnē, domāju, ka, ja veselība ļaus, tad būšu gatavs sevi pieteikt kā spēcīga kandidatūra, bet tādēļ ikdienā jāstrādā un jāturpina progresēt.

jautājums: kādi ir Tavi plāni par hokejista gaitām tuvākajos gados? esi iecerējis turpināt Lielbritānijas līgās vai arī pamainīt savu “darbavietu” uz citu valsti Rietum- vai Austrumeiropā?

Protams, meklēšu labākus variantus, vissvarīgākais man ir – būt vietā, kur var attīstīties. Noteikti cerēšu uz kādu labu piedāvājumu; ja tas būs tepat Lielbritānijā, tad labi, ja citur, tad arī labi. Lielbritānijā vairāk par 2 sezonām gan negribētos spēlēt. Tomēr jāmērķē ir augstāk.

lai veicas!

[pirmie divi attēli fiksēti U-20 pasaules čempionātā, kurš norisinājās 2008. g. decembrī – 2009. g. janvārī; foto avots: iihf.com. trešā foto avots: hullstingrays.com.]

lasāmvielai & izziņām:

• Kriša Grundmaņa statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com (neprecīzi; piemēram, pie Dinamo Juniors 2011-02-01 minēta “lieka” statistika play off-ā, kur Baltkrievijā komanda nepiedalījās, bet komandas Latvijas play off-ā nepiedalījās Grundmanis), eurohockey.net (nepilnīgi; beidzas ar 2008./2009. g. sezonu), r-hockey.ru (nepilnīgi un neprecīzi; piemēram, Rīga 2000 apzīmēta vienkārši kā HK Rīga), hockeydb.com (Ziemeļamerika un EIHL), hockeyfights.com (“kauju” uzskaite)
• Kriša Grundmaņa statistikas uzskaites konkrētajās līgās – eliteleague.co.uk (EIHL), lhf.lv, pointstreak.com (Baltkrievijas ekstralīgā – Dinamo Juniors sastāvā, Rīga 2000 sastāvā daļēji), echl.com (ECHL), pointstreak.com (CHL), pointstreak.com (USHL), ontariohockeyleague.com (OHL)
• Sheffield Steeldogs spēlētāju aktuālā statistika – ntlworld.com (tiek atjaunināta ar laika nobīdi), sheffieldsteeldogs.co.uk
• Sheffield Steeldogs mājaslapa – sheffieldsteeldogs.co.uk
• EPIHL lappuse – eiha.co.uk
• Kriša Grundmaņa intervija (2007./2008. g. sezonā; neprecīzi norādīts dzimšanas datums – 31. februāris) – sporto.lv

TUVPLĀNĀ: Vladislavs Dobreņkijs

pēc nelielas pauzes cīņu MHL čempionāta ietvaros atsāk HK Rīga puiši. starp viņiem arī uzbrucējs Vladislavs Dobreņkijs, kurš savu lietderību ir apliecinājis ar “+10”, kas ir viens no labākajiem rādītājiem visā līgā. arī 7 punkti 8 spēlēs ir neslikts rādītājs.

daudziem hokeja līdzjutējiem Vladislavs Dobreņkijs ir kā atradums, jo bija “prom no acīm”. 2009./2010. g. sezonā gan uzspēlēja 14 spēles Dinamo Juniors sastāvā, bet pēc tam atkal “pazuda”. arī pirms tam bija prom – “zviedru maizē”. Vladislava Dobreņkija gaitas ir vedušas caur Ak Bars (Kazaņa) “junioriem”, IK Nyköpings NH 90 un MoDo Hockey “junioriem” Zviedrijas dažādajās U-18 un U-20 līgās, kā arī caur Boston Junior Bruins B komandu Empire Junior Hockey League (ASV). tagad – HK Rīga un MHL.

Vladislavs Dobreņkijs atbild uz jautājumiem par nokļūšanu un savām gaitām Zviedrijas klubos, par junioru līgu līmeni, par “īsajām” gaitām Dinamo Juniors rindās un nokļūšanu Boston Junior Bruins, par HK Rīga komandu.

izziņai: Vladislavs Dobreņkijs

• dzimis 1991. gada 8. augustā
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 173 cm; 75 kg
• 2010./2011. g. sezonā HK Rīga sastāvā
• 2009./2010. g. sezonā Dinamo Juniors rindās Baltkrievijas ekstralīgā un Boston Junior Bruins B komanda Empire Junior Hockey League (ASV)
• iepriekšējās sezonas: MoDo Hockey, IK Nyköpings NH 90 U-18 un U-20 līgās; SK LSPA/Rīga; SK Rīga-91; Ak Bars-91; Ak Bars-2 (Kazaņas Ak Bars fārmklubs; 1 spēle)
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2008. un 2009. gadā pasaules čempionātā 1. divīzijā
• Latvijas U-20 izlases kandidāts
• pirmais treneris: Aleksandrs Cicurskis

JAUTĀJUMI / ATBILDES:

jautājums: 2007./2008. gadā Tavā statistikā fiksēti ļoti dažādi ieraksti –  spēles SK Rīga-91 un SK LSPA/Rīga sastāvā Latvijas līgās, kā IK Nyköpings NH 90 U-18 un U-20 līgās Zviedrijas līgās. kā nokļuvi no Latvijas Zviedrijā?

Vladislavs Dobreņkijs: Pēc [2006./2007. g.] sezonas Ak Bars-91 sastāvā, bija jāmeklē jaunu klubu, jo Ak Bars fārmklubā mani negribēja redzēt tāpēc, ka es biju leģionārs, un tajos laikos par leģionāru klubam vajadzēja maksāt 30 000 ASV dolāru Krievijas Hokeja federācijai. Bet tomēr es aizbraucu arī nākamajā sezonā, izgāju pre-season [pirmssezonas sagatavošanos] ar Kazaņas klubu, par ko liels paldies kluba viceprezidentam, un tad atgriezos mājās, meklēju jaunu komandu. Vienu dienu biju ciemos pie sava pirmā trenera Aleksandra Cicurska, un viņš uzreiz piezvanīja savam audzēknim Aleksandram Beļavskim, kurš uz to brīdi bija Nīčēpingas pirmās komandas galvenais treneris, un pastāstīja par mani un palūdza, lai viņš man apskatās darba. Beļavskis piekrita. Pēc pirmā treniņa jau bija nolemts, ka es palieku Nīčēpingā.

jautājums: kā vērtē savu pirmo sezonu Zviedrijā? kā norisinājās pierašana pie jauniem apstākļiem, cīņubiedriem? kā norisinājās Tavas mācības?

Pirmo sezonu vērtēju kā iepazīšanos ar Zviedrijas hokeju. Ar apstākļiem bija viss okey, pirms tam jau nodzīvoju gadu Kazaņā; problēmu nebija. Mācījos internetā; liels paldies Liepājas 2. vidusskolai par sapratni.

jautājums: 2008./2009. gada sezonu jau pilnībā pavadīji Zviedrijā – MoDo Hockey sistēmā, kur cīnījies U-18 un U-20 komandās 3 dažādās Zviedrijas “junioru” līgās. kā nonāci no Nīčēpingas uz MoDo Hockey?

Pirms tās sezonas man nebija kur trenēties, un es devos uz ASV. Tur pavadīju lieliskus “sborus” Bostonā, kur es pavadīju vienu mēnesi trenējoties pie Boston Bruins un Providence Bruins (AHL) trenera, un jau pēc tam, kad atbraucu [atpakaļ uz Eiropu], uzzināju, ka Beļavskis kļuva par MoDo U-20 galveno treneri. Piezvanīju viņam un paprasīju try-out [pārbaudes laiku]. Man bija 2 nedēļas sevi pierādīt uz ledus un spēlēs. Jau pēc 7 dienām bija līgums uz galda. 3 spēlēs man bija 7 punkti, vienā no spēlēm 2+2. Līgums bija parakstīts.

jautājums: kā vērtē savu otro Zviedrijas sezonu? kas bija mainījies – kļuvi pārliecinātāks, spēcīgāks savās prasmēs?

Sezonu vērtēju viduvēji. Jo pirms sezonas 9 spēlēs man bija 16-17 punkti. Kādu reizi pie manis uz dzīvokli atnāca komandas biedrs un parādīja Zviedrijas sporta interneta lappuses. Es tur biju Top-5 transfēros. Biju ļoti priecīgs. No manis bija gaidīts ļoti daudz. Diemžēl pēdējā [pirmssezonas] turnīrā, Rigā – Sergeja Žoltoka piemiņas kausā, biju dabūjis smadzeņu satricinājumu, kas man izsita no formas. Nebiju trenējies 1 mēnesi. Pēc tam bija diezgan grūti, un, kad jau biju dabūjis savu formu atpakaļ, izbraukuma spēlē Timrā salauzu pirkstu. Tomēr mēs ar kluba ārstu nolēmām, ka likt ģipsi nav obligāti. Pats ļoti gribēju spēlēt. Un arī spēlēju, bet bija lielas sāpes. Kad jau pirksts jutās labi, tad vienā mājas spēlē pret Leksands IF izsitu plecu. Tas man galīgi visu sabojāja. Pusotru mēnesi nevarēju spēlēt.

Pēc Jaunā gada atgriezos uz ledus, un tad viss sākās no jauna. Paldies Aleksandram Beļavskim par to, ka ticēja man un uzlaboja manu kondīciju. Es viņam par to atbildēju ar gūtiem vārtiem 4 sekundes līdz spēles beigām, kad rezultāts bija 3:3, un tas gols izveda mūsu komandu uz play off. Bet tomēr [MoDo Hockey] kluba vadība bija nodomājusi, ka es esmu ļoti traumatisks un uz nākomo sezonu man atlaida. Bet viņus var saprast. Tomēr liels paldies MoDo un Beļavskim. Es ļoti daudz sapratu pēc tā gada.

jautājums: kāds Tavuprāt ir Zviedrijas junioru līgu līmenis? piemēram, salīdzinājumā ar MHL, kuras spēles esi izbaudījis šosezon?

Zviedrijas U-20 SuperElit ir ļoti stipra līga. Piemēram, tajā sezonā [2008./2009.], kad es tur spēlēju Leksands IF ieņēma pēdējo vienu, bet nākamajā sezonā viņi bija 1. komanda Ziemeļu divīzijā. Manuprāt [SuperElitei un MHL] ir vienāds līmenis. Būtu interesanti nospēlēt “sparingus” ar Zviedrijas SuperElites klubiem!

jautājums: kāpēc nepaliki spēlēt Zviedrijā? vēl vismaz pāris sezonas varēji “ietilpt” U-20 līgās.

Ka jau biju teicis, man pilnīgi neizdevās sezona MoDo, un tā bija tikai mana vaina.

jautājums: kā nonāci Dinamo fārmklubā Dinamo Juniors? pats meklēji jaunu klubu tuvāk mājām?

[Dinamo Juniors menedžeris] Aigars Cipruss piezvanīja un uzaicināja uz “sboriem”. Speciāli nemeklēju klubu tuvāk mājām.

jautājums: 2009./2010. g. sezonā īsti iespēlēties Dinamo Juniors neuzspēji – statistikā Tev fiksētas vien 14 spēles, bet dalība citos klubos populārākajās statistikas vietnēs nav fiksēta. bija baumas, ka Tev ir veselības problēmas. kas bija noticis? kāpēc pārtrauci sezonu tik agri?

Baumas ir baumas, un tām nevar ticēt. Dinamo Juniors komandā man nesanāca. Tā gadās. Biju izoperējis celi un devos uz Bostonu. Tur spēlēju Boston Junior Bruins, kur atguvu spēļu praksi. Un arī kļuvu par USA Hockey National 3. vietas ieguvēju. Mums bija lieliska komanda ar daudz jaunajiem talantiem. 4 spēlētāji no tās komandas šobrīd spēlē USHL [United States Hockey League – vadošā junioru līga ASV].

jautājums: kā norisinājās Tava atgriešanās Dinamo sistēmā – šoreiz HK Rīga ierindā? nebiji plānojis pamēģināt savus spēkus citu valstu klubos un līgās?

Biju meklējis kaut kādu nopietnu klubu, kur jau var domāt par nākotni. Un tad uzzināju, ka par treneri HK Rīga būs Leonīds Tambijevs. Pirms tam biju nospēlējis dažas spēles pie viņa komandas, kad viņi vēl spēlēja Daugavas stadionā. Un man ļoti patika Leonīds Tambijevs kā treneris. Stingrs, no katra spēlētāja prasīja maksimumu, un tas bija tieši tas, kas man vajadzīgs. Tādēļ uz HK Rīga biju devies ar lielu vēlēšanos pierādīt pirmkārt sev, ka es māku spēlēt hokeju, jo tomēr pec MoDo man bija liels psiholoģisks kritums, un arī gribējās tikt pie tā trenera un tās komandas, par kuriem var sisties nežēlojot sevi, jo tu zināsi, ka komanda sitīsies arī par tevi.

jautājums: HK Rīga starts MHL ir patīkami pārsteidzis pat visrūdītākos skeptiķus. komandas pirmā maiņa, kuras sastāvā esi, demonstrē labu sniegumu. Tev pašam ir jau 7 punkti (8 spēlēs) un lietderības koeficients „+10”, pēc kura Tu ieņem augstu vietu visā līgā. kā pats vērtē savu sniegumu HK Rīga sastāvā?

Savu sniegumu pilnīgi nekādīgi nevērtēju. Galvenais, ka uzvar komanda. Liels prieks ir spēlēt ar tādiem čaļiem vienā komandā. Mums ir lielisks kolektīvs, labs kapteinis, labi treneri. Mēs, spēlētāji, zinām, ko no mums prasa treneru korpuss, un arī atdodam visus spēkus treniņos un spēlēs. Ja turpināsim tādā pašā ritmā, tad daudz kas var sanākt.

jautājums: divus gadus esi piedalījies U-18 pasaules čempionātā Latvijas U-18 izlases sastāvā, pēdējā no čempionātiem palīdzot Latvijas izlasei izcīnīt vietu U-18 elitē. šogad esi iekļauts U-20 izlases kandidātu sarakstā. kā vērtē Latvijas U-18 un U-20 izlašu izredzes šajā sezonā izcīnīt vietu elitē?

Par U-18 neko vispār nevaru pateikt, jo man nav ne jausmas par U-18 spēlētājiem. Es zinu tikai tos, kas spēlē mūsu komandā. Bet, ja U-18 izdosies atgriezties Elitē, būšu ļoti priecīgs par viņiem, jo es zinu, cik tas ir forši – uzvarēt B grupā! Ko lai saka par U-20? Cerams, ka visi tie, kas aizbrauks uz Bobruisku [U-20 pasaules čempionāta 1. divīzijā norises vietu], izdarīs visu, lai Latvijai būtu vēl viena zelta medaļa B grupā… 

lai veicas!

[Vladislava Dobreņkija foto fiksēts spēlē pret Serebrjanije Ļvi 2010. gada 10. septembrī; foto avots: dinamoriga.eu.]

lasāmvielai un izziņām:

• Vladislava Dobreņkija individuālie dati un statistika – mhl.khl.ru, eliteprospects.com, eurohockey.net, extraliga.stats.pointstreak.com
• Vladislava Dobreņkija statistika Boston Junior Bruins sastāvā (fiksēts kļūdains uzvārds – Vladislavs Dobrenkjis un Vladis Dobrenkjis) – pointstreak.com
• Boston Junior Bruins spēlētāju statistika 2009./2010. – pointstreak.com (regulārajā sezonā; play off; Jr B Nationals)
• Empire Junior Hockey League mājaslapa – empirehockey.com
• Boston Junior Bruins mājaslapa – bostonjuniorbruins.com