Krievu hokeja leģendas vēstures atkritumos?

Jau pāris mēnešus KHL slimības vēsturē ir ieraksts – “jāārstē” Spartak. Finanšu problēmas šo Krievijas galvaspilsētas klubu vajā jau ne pirmo reizi. Nebūtu arī pirmā reize, ka KHL pamestu un pat “aizvērtos” kāds no klubiem. Taču šoreiz ir runa par vienu no Krievijas leģendārākajiem klubiem, kas dibināts 1946. gadā (tādu Krievijā nav daudz), ir četrkārtējs PSRS čempions un n-tais sudraba vai bronzas godalgu laureāts. Šķiet, neatņemama krievu hokeja vēstures sastāvdaļa…

Pēc PSRS čempionāta pabeigšanās Spartak klubs līdzīgi kā daži citi padomju laikos spīdoši klubi (CSKA, Kriļja Sovetov) sāka “grimt”. Drīz Spartak jau vairs nebija starp Top klubiem, biežāk ieņemot vietu otrajā desmitā. Tālāk klubs vairākkārt izkrita no Krievijas Superlīgas un spēlēja otrajā līmenī – Augstākajā līgā (tagad VHL; 1999./2000., 2000./2001., 2003./2004.), bet vienu sezonu pat vispār nespēlēja (2006./2007.). Tad arī šķita, ka komanda ir izbeigusies un “uz visiem laikiem”. Bet īsi pirms KHL izveides situācija ar Spratak tika sakopta, un 2008. gadā komanda iestartēja KHL-ā.

Vai Spartak pēdējā sezona?

Maskavas Spartak 2013./2014. g. sezonu iesāka salīdzinoši sprauni, taču sezonas gaitā piedzīvoja ģenerālsponsora un līdz ar to finanšu plūsmas zaudēšanu. 2013. gada 13. decembrī bankas licence tika atņemta kluba “donoram” Investbank… Turmāku kluba elpināšanu uzņēmās KHL, sniedzot dotācijas un uzturot pie eksistences kluba primārās vajadzības. Protams, par sportisko līmeni šādos apstākļos sanāk domāt vismazāk. Komandu pametuši daži, kas sezonu bija iesākuši pie “spartakiešiem” –  Džefs Glass (Jeff Glass), Derons Kvints (Deron Quint), arī Aleksejs Krutovs, Nikolajs Žerdevs. It kā lielakā daļa sastāva vīru ir saglabāta, tomēr komandas emocionāli garīgais stāvoklis, kā saka Spartak galvenais treneris Fjodors Kanareikins, “atrodas brīvajā kritienā”. Ko tas nozīmē? 19 zaudējumi pēc kārtas! Tiesa, regulārās sezonas priekšpēdējo spēli 2. martā izdevās uzvarēt, bet iepriekšējā uzvara bija 6. decembrī. Rezultatā – 56 punkti 53 spēlēs un 13. vieta KHL Rietumu konferencē. Sliktāk klājas tikai Minskas Dinamo – konferences pēdējā (14.) vietā.

Pirms dažām dienām Spartak vadība paziņoja, ka savu problēmu dēļ nestartēs KHL “alternatīvajā” play off – Nadeždas (Cerības) kausa izcīņā, bet līgas vadoņi jau pamanījušies paziņot, ka Spartak izstāšanās no “cerību kausa” netraucēs šīs trofejas izspēles kārtībai… Starp rindām lasot – diezgan bezcerīgi… Likumsakarīgi veidojas dažāda skaļuma baumas un spriedumi, ka KHL jau ir “norakstījuši” Spartak klubu. Viens no salīdzinoši loģiskiem argumentiem – Krievijas galvaspilsētā pietiek ar diviem KHL klubiem (Dinamo, CSKA), it īpaši, ja ņem vērā, ka Piemaskavā mājo vēl divi KHL klubi – Atlant, Vitjaz. Bet kā paliek ar tradīcijām un to kopšanu?

Nav interese visus glābt

Ja runa ir par KHL klubu pārstāvniecību un ģeogrāfiju, tad līgas prioritāte tomēr ir krievu hokeja “eksportēšana” pāri Krievijas robežām un arī nedaudz pašu zemes ģeogrāfiski vai hokeja ziņā attālākos stūros. Citi secinājumi, vērojot KHL dalībnieku izmaiņas, nemaz nevar rasties. KHL pastāvēšanas gaitā klāt “pievilkta” jau Slovākija, Čehija, Ukraina, Horvātija, nerunājot par startā līdzās nostādītajiem Baltkrievijas, Kazahstānas un Latvijas klubiem. Tagad nopietni vingrinājumi norisinās, lai KHL-ā būtu arī Somijas klubs, kā arī tiek iestudēti dažādi darījumi, lai paņemtu vēl kādu “importa” valsti.

Krievijā KHL hokejs “aiznests” līdz Vladivostokai, pieņemts klubs no Hantimansijskas un tagad pilnā nopietnībā tiek līgai gatavots klubs Krievijas “Floridā” – Sočos. Bet bez lielām sāpēm un bēdām pēc pirmās sezonas KHL pameta Krievijas mērogiem leģendārs nosaukums – Voskresenskas Himik, kas drīz pēc tam beidza pastāvēt kā pieaugušo komanda, par galveno nosaukuma nesēju atstājot jaunatnes komandu MHK Himik. Toljati Lada pameta KHL pēc otrās sezonas; tā cīnās VHL (otrajā līgā), sapņo par atgriešanos KHL…

Bet līgas vadība nesteidzas “reanimēt” pašu Krievijas klubus, arī leģendārus. Vēl pirms KHL izveides un līgas pirmajās sezonās uz “lielo hokeju” tiecās Maskavas Kriļja Sovetov – brends, kas krievu hokeja pazinējiem ir vairāk neka zināms. Tomēr “spārni” netika glābti… Komanda bija piedzīvojusi sadalīšanos, tās savstarpēji karojošās frakcijas cīnījās Augstākajā līga un/vai MHL, līdz iznīka pavisam. Jo ko gan KHL darītu ar četriem klubiem Maskavā, kur tā jau manāmas problēmas ar hokeja apmeklētību…

Finanšu un ideoloģiskas problēmas pēcpadomju laikā ir piemeklējušas arī Maskavas CSKA klubu. 1996. gadā PSRS titulētākais hokeja klubs sadalījās divās dažādās komandās, kas uzrādīja salīdzinoši necilu sniegumu. No kādreizējās spozmes nekas nebija palicis. 2002. gadā klubs apvienojās, pēc sešiem gadiem iestartēja KHL un jau pēc dažām sezonām atkal radās finanšu problēmas. CSKA klubu tika nolemts glābt. Jo tas taču visu laiku čempionu medaļām un sasniegumiem bagātākais Krievijas klubs – zīmols, kuru no jauna radīt nebūs vairs iespējams. Tikai – kopt, laistīt, prasmīgi apsaimniekot… 32 čempionu tituli, lai arī visi PSRS laikos, tomēr jebkuram citam Krievijas klubam līdz šādai “kolekcijai” ir kā no Maskavas līdz Pekinai kājām (citāts). Tāpēc arī sponsora atrašanā tika iesaistītas Krievijas valsts augstākās amatpersonas, bet ar to dalību šādas lietas notiek ātri. Jauns sponsors ir atrasts (nozīmēts), un CSKA atkal ir “zirgā”.

Izbijušu klubu netrūkst

Visādi citādi, hokeja klubu izbeigšanās kā Krievijā, tā citur pasaulē ir diezgan ierasta parādība. Kriļja Sovetov, Himik vēl ir salīdzinoši nesenās atmiņās. Bet vai kāds atceras tādu komandu kā Maskavas Lokomotiv? Dibināts 1947. gadā, cīnījās PSRS čempionātos. 1972. gadā pameta PSRS Augstāko (stiprāko) līgu, bet 1983. gadā tika likvidēta vispār. Savulaik diezgan populāra un atpazīstama vienība, bet Maskavai jau bija četri klubi stiprākajā līgā.

Piemēram, Sanktpēterburgā (iepriekš – Ļeņingradā) ir vesela “jūra” savulaik likvidētu hokeja klubu, kuru vēsture sākās 40. gados un kas uzspēlējuši PSRS augstākajā līmenī. Ļeņingradas Spartak – dibināts 1947. g., likvidēts 1965. g., no jauna reanimēts otrajai līgai 90. gadu vidū, bet 2006. gadā likvidēts atkal. Bet varbūt kāds atceras tādu vienību kā Ļeņingradas Dzeržiņec vai Kirovec? Komanda ar nosaukumu Dzeržiņec 1947. gadā sāka startu PSRS čempionātā, bet beidza 1962. gadā (nosaukums Kirovec). Vai Ļeņingradas Dinamo? Dibināts 1946. gadā, PSRS čempionāta pirmo sezonu neatņemama sastāvdaļa. 1954. gadā likvidēts, 1965. g. – atjaunots, 1971. g. – atkal likvidēts. 2012. gadā nosaukums Dinamo Sanktpēterburgā ir atgriezies, un no 2013./2014. g. sezonas jaunatnes līgā MHL startē šāda nosaukuma komanda, kas izveidota un hokeja skolas Forvard bāzes. Bet kopumā Krievijā šādu likvidētu klubu netrūkst.

Tāpat kā mūsu pusē. Nevajag tālu meklēt, lai atrastu klubu nosaukumus – ASK Ogre, DHK Latgale, Rīga 2000, Liepājas Metalurgs, SMScredit.lv utt. utjpr., pat neejot dziļāk uz Latvijas PSR un 30. gadu Latvijas komandām. Kur tas viss ir? Apmēram turpat kur Krievijas “spartaki”, “spārni” un “ķīmiķi”.

Arī visas pasaules hokeja līgu pionierim un “etalonam” NHL ir savi “izbeigtie” klubi. Nav vairs tādu Montreal Wanderers vai Montreal Maroons pilsētā, kur pietiek ar vienu Canadiens. Nav arī New York Americans, Pittsburgh Pirates un vēl dažu. Tomēr NHL cenšas kaut kā glābt tradīcijas, pārceļot klubus uz citām pilsētām un pat rotējot starp Kanādu un ASV. Mēģina radīt zaudētās leģendas no jauna – kā Ottawa Senators. Tomēr šaubu nav, ir arī zaudēti NHL klubi.

Morāle?

Protams, katrai līgai ir savas ģeogrāfiskas, materiālas un dažkārt politiskas intereses. Klubus mēģina nometināt ne tikai hokejiskās pilsētās, bet arī vietās, kur šīs spēles tradīciju nav, bet ir potenciāls apmeklējumam un sponsoru naudas rotācijai. Tādēļ ir diezgan loģiski, ka, piemēram, Maskavā nav piecu KHL klubu.

Tomēr līgu vadoņiem der atcerēties, ka ir tādas vērtības, ko pēc tam arī par ļoti lielu naudu nebūs iespējams nopirkt. Varēs uztaisīt “admirāļus” kā Vladivostokā vai Soču “delfīnus”, kas arī labi un skaisti, bet vēsturi iegādāties nebūs iespējams. Starp citu, leģendām, tradīcijām un stāstiem ir lielāka nozīme nekā sākumā varētu šķist.

Lasāmvielai:

• Par NHL bijušajiem un bāzes pilsētas mainījušajiem klubiem: tepat
• Par Krievijas (PSRS) leģendārajiem hokeja klubiem: tepat
• Maskavas Spartak atsakās no dalības Nadeždas kausa izcīņā – itar-tass.com, fratria.ru
• 13. decembrī (2013.) atsauc licenci Maskavas Spartak ģenerālsponsoram Investbank – spratak.ru, gazeta.ru
• Par KHL finanšu dotācijām Maskavas Spartak klubam – sport.mail.ru
• Ieskats Maskavas Spartak vēsturē – spartak.ru, slovari.yandex.ru, spartak-history.ru
• Ieskats Maskavas Lokomotiv vēsturē – lokomotiv.info
• Ieskats Sanktpēterburgas (Ļeņingradas) Spartak vēsturē – molodega.p0.ru
• Ieskats Ļeņingradas Dzeržiņec (Kirovec) vēsturē – megabook.ru
• Ieskats Ļeņingradas Dinamo vēsturē – megabook.ru
• NHL esošo un bijušo klubu logo – sportslogos.net

[Zemāk novietotā attelā Maskavas Spartak fani Arēnā Rīga pirms Rīgas Dinamo un Spartak komandu spēles 2010. gada 6. decembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Liepājas Metalurgs pret Liepājas Metalurgu. Jeb – kam vajag Liepājas puišus?

Liepājas hokejs šogad izdzīvo diezgan skarbus laikus. Naudas un vārda devēja problēmu dēļ hokeja kluba piramīdas augšdaļas nav – ne Baltkrievijas ekstralīgā, ne MHL B grupā un pat ne Latvijas Virslīgā. Tagad būs iespēja liepājniekus pavērot dažādu valstu dažādos čempionātos plašajā Eirāzijā. Atsevišķos klubos – pat masveidā.

Sekojot svešu valstu, Lietuvas un Moldovas, komandu savstarpējo spēļu gaitai MHL B grupas čempionātā, nepamet sirreāla sajūta. Liepājnieki sacenšas ar liepājniekiem. Precīzāk – Kišiņevas „metalurgi” (Platina-Chişinău) pret Viļņas „mečiem” (HC Baltica). 6. septembra spēlē tika sarūpēti 11 vārtu guvumi (7:4 „lietuviešu” labā), no kuriem 10 trāpījumi (jeb 90.9%) uz pērn Liepājas komandās spēlējušo puišu „sirdsapziņas”. 11.-ajā vārtu guvumā liepājnieks asistēja. 7. septembra spēle bija mazāk rezultatīva (1:2), un tur tikai pie viena vārtu guvuma piedalījās Latvijas hokejists. Taču Kišiņevas liepājniekiem pie uzvaras palīdzēja tikt savējais vārtsargs – Vadims Miščuks.

Kam vajag Liepājas Metalurgu?

Kad šovasar pamatīgāk „uz sēkļa uzskrēja” AS Liepājas Metalurgs, kļuva skaidrs, ka grūti laiki sagaida arī metalurģijas uzņēmuma atbalstīto hokeja piramīdu. Rezultātā jaunajā sezonā nav vairs Liepājas komandu Baltkrievijas ekstralīgā, MHL B grupas čempionātā, Latvijas Virslīgā, Latvijas U-18 čempionātā… Tagad vecākā Liepājas Metalurgs komanda ir pieteikta U-16 čempionātam. Bet U-14 vecuma komanda plāno startēt ne tikai Latvijas U-14 līgā, bet arī Baltkrievijas Jauniešu līgas U-14 čempionātā.

Pārējiem Liepājas hokejistiem, kas vecāki, pielietojums ir jāmeklē citviet. Kur? Krējumu pasmēla Rīgas Dinamo saimniecība, no Liepājas Metalurgs Baltkrievijas ekstralīgas un/vai MHL B grupas komandām parakstot piecus hokejistus – Artūru Kuzmenkovu, Kārli Ozoliņu, Edgaru Siksnu, kā arī Ralfu Grīnbergu un Haraldu Neimani.

Liepājas diaspora emigrācijā

Skaita ziņā viena no divām plašākajām „bēgļu nometnēm” ir izveidojusies Aigara Ciprusa trenētās HC Baltica komandas paspārnē. Šis Lietuvas klubs jau trešo sezonu turpina MHL B grupas čempionātā, un te jauno regulāro sezonu ir uzsākuši 11 hokejisti no Latvijas, t.sk. astoņi puiši, kuri pērnsezon spēlēja Liepājas komandās – Valters Freijs, Mārtiņš Oskars Freimanis, Ričards Matuzevičs, Linards Mazurs-Mago, Leonards Rimjāns, Sandis Šostaks, Raimonds Upenieks, Juris Ziemiņš. Latvijas hokejistu armiju pie Ciprusa papildina arī iepriekšējā sezonā Rīgas Dinamo jaunatnes komandās spēlējušie Edgars Kamoliņš, Emīls Potāpovs un jau pērnsezon HC Baltica komandu pastiprinājušais Ritvars Zonenbergs.

Diezgan pamatīga liepājnieku pārstāvniecība ir Moldovā bāzētajā MHL B grupas komandā Platina-Chişinău. Arī tur sezonu aizsākuši astoņi (!!!) Liepājas Metalurgs komandu hokejisti – vārtsargi Vadims Miščuks un Reinis Petkus, aizsargs Maksims Abrašins, uzbrucēji Vadims Boženkovs, Aivars Dēvics, Māris Diļevka, Pauls Hodzko, Romans Nekļudovs.

Daži liepājnieki atraduši vietu MHL B grupas čempionāta Krievijas komandās. Piemēram, aizsargs Iļja Makarovs ir HK Dmitrov sastāvā, bet Almetjevskas Sputņik ierindā divi liepājnieki – aizsargs Roberts Mamčics un uzbrucējs Edgars Ārinieks.

Paliela bijušo Liepājas Metalurga hokejistu pārstāvniecība nosaukta Norvēģijas stiprākās līgas Get Ligaen komandas Tønsberg Vikings sastāvā – aizsargi Ričards Birziņš, Ēriks Ševčenko un uzbrucējs Jānis Straupe. Tāpat cieņā ir Kazahstānas, Vācijas, Slovākijas čempionāti. Paprāvs liepājnieku pulks pārcēlies uz dažādām Latvijas Virslīgas komandām. Taču kopējā ainava mainīsies sezonas gaitā, kad kāds pametīs Virslīgu, lai meklētu laimi citur, vai tieši pretēji – leģionāri atgriezīsies mājās.

Aizliegums pa jokam

Aizvadītajā sezonā MHL B grupā Latviju pārstāvēja komandu rekordskaits 3 – abu Latvijas hokeja „piramīdu” (Dinamo un Liepājas Metalurgs) jaunatnes komandas un Prizma-Rīga. Raugoties uz Juniors un Liepājas komandas „aizmuguri”, Prizma šajā kompānijā izskatījās pēc pastarītes un pat nenopietni. Bet interesanti, ka tieši Prizma-Rīga MHL B grupas čempionātā piedalās tā pastāvēšanas trešo sezonu kā vienīgā no mūsu puses.

Jāatgādina, ka šogad jauniešu hokeja aprindās „pīļu dīķi” sašūpoja Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana paziņojums par nepieciešamību aizliegt Latvijas jauniešu komandu dalību MHL B grupā un citos līdzīgos ārvalstu čempionāts. „Aizliegums” pat tika noformēts dažādās federācijas instancēs, bet…

MHL B grupā turpinās Prizma-Rīga. Baltkrievijas U-14 vecuma čempionāta dalībnieku sastāvā nosaukta Liepājas komanda. Zinātāji teic, ka arī SK Rīga komandas turpināšot gaitas Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā jauniešiem.

Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. g. sezonā spēlējušie hokejisti un viņu jaunās „mājas” (slīprakstā spēlētāji ar Rīgas Dinamo līgumiem, kuri sūtīti uz fārmklubu):

	spēlētājs	dz.	komanda	valsts	līga
	UZBRUCĒJI
1.	Ģirts Ankipāns	1975.	(karjeru beidz)	–	–
2.	Edgars Ārinieks	1994.	Sputņik (Almetjevska)	Krievija	MHL B
3.	Aleksandrs Baburins	1988.	HS Rīga/Prizma	Latvija	Latv. Virslīga
4.	Lauris Bajaruns	1989.	Rytíři Kladno	Čehija	Čeh. Tipsport Extraliga
5.	Edgars Brancis	1985.	Beibaris (Atirava)	Kazahstāna	Kaz. Augstākā līga
6.	Roberts Bukarts	1990.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
7.	Māris Diļevka	1992.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
8.	Vladislavs Dobreņkijs	1991.	?
9.	Pauls Hodzko	1993.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
10.	Miks Indrašis	1990.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
11.	Egils Kalns	1991.	?
12.	Regnārs Kaļinovskis	1993.	?
13.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
14.	Linards Mazurs-Mago	1994.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
15.	Artūrs Mickēvičs	1991.	Toros (Ņeftekamska)	Krievija	VHL (Kr. 2.)
16.	Kārlis Ozoliņš	1994.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
			HK Rīga	Latvija	MHL
17.	Sergejs Pečura	1987.	?
18.	Ainars Podziņš	1992.	Vitjaz (Podoļska)	Krievija	KHL
19.	Rob Schremp	1986.	EV Zug	Šveice	NLA (Šv. 1.)
20.	Gunārs Skvorcovs	1990.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
21.	Jānis Straupe	1989.	Tønsberg Vikings	Norvēģija	Get Ligaen (Norv. 1.)
22.	Povilas Verenis (LIET)	1990.	Aristan (Temirtava)	Kazahstāna	Kaz. Augstākā līga
23.	Sergejs Voroņins (BLR)	1985.	HK Ļida	Baltkrievija	Baltkr. ekstralīga
24.	Bruno Zabis	1991.	HSV Eishockey (Hamburga)	Vācija	Oberliga (Vācijas 3.)
25.	Toms Zeltiņš	1986.	Kurbads (Ogre)	Latvija	Latv. Virslīga
	AIZSARGI
1.	Nerijus Ališauskas (LIET)	1991.	EV Füssen	Vācija	Oberliga (Vācijas 3.)
2.	Ričards Birziņš	1989.	Tønsberg Vikings	Norvēģija	Get Ligaen (Norv. 1.)
3.	Jānis Bullītis	1990.	Zemgale/LLU	Latvija	Latv. Virslīga
4.	Reinis Demiters	1991.	?
5.	Vents Feldmanis	1977.	(karjeru beidz)	–	–
6.	Mārtiņš Gipters	1989.	Beibaris (Atirava)	Kazahstāna	Kaz. Augstākā līga
7.	Rodrigo Laviņš	1974.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
8.	Iļja Makarovs	1994.	HK Dmitrov	Krievija	MHL B
9.	Mārtiņš Porejs	1991.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
10.	Jēkabs Rēdlihs	1982.	?
11.	Edgars Siksna	1993.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
			HK Rīga	Latvija	MHL
12.	Ēriks Ševčenko	1991.	Tønsberg Vikings	Norvēģija	Get Ligaen (Norv. 1.)
13.	Raimonds Tūbelis	1991.	Eindhoven Kemphanen	Nīderlande	Eredivisie (Nīderl. 1.)
	VĀRTSARGI
1.	Jānis Auziņš	1991.	HC 07 Detva	Slovākija	1. liga (Slovāk. 2.)
2.	Nauris Grīnvalds	1990.	?
3.	Jānis Kalniņš	1991.	Dunaújvárosi Acélbikák	Ungārija	MOL Liga (Ung. un Rumān.)

*

Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas spēlētāji, kas 2012./2013. g. sezonā spēlēja MHL B grupā, bet nespēlēja Baltkrievijas ekstralīgā, un viņu jaunās komandas (daļa MHL B grupas vienības sastāva – tabulā augstāk):

	spēlētājs	dz.	komanda	valsts	līga
U	Olafs Aploks	1995.	Zemgale/LLU	Latvija	Latv. Virslīga
U	Artūrs Birstiņš	1993.	Kurbads (Ogre)	Latvija	Latv. Virslīga
U	Vadims Boženkovs	1994.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
U	Valters Freijs	1994.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
U	Edgars Homjakovs	1995.	Lake Tahoe Blue	ASV	WSHL
U	Romans Nekļudovs	1995.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
U	Klāvs Plānics	1993.	Zemgale/LLU	Latvija	Latv. Virslīga
U	Rihads Remiņš	1993.	Zemgale/LLU	Latvija	Latv. Virslīga
U	Leonards Rimjāns	1994.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
U	Juris Ziemiņš	1993.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
A	Maksims Abrašins	1994.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
A	Mārtiņš Oskars Freimanis	1994.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
A	Ralfs Grīnbergs	1995.	HK Rīga	Latvija	MHL
A	Mareks Ķepals	1992.	HS Rīga/Prizma	Latvija	Latv. Virslīga
A	Roberts Mamčics	1995.	Sputņik (Almetjevska)	Krievija	MHL B
A	Ričards Matuzevičs	1994.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
A	Haralds Neimanis	1994.	HK Rīga	Latvija	MHL
A	Sandis Šostaks	1993.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
A	Raimonds Upenieks	1992.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
V	Simas Baltrunas (LIET)	1995.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
V	Vadims Miščuks	1993.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
V	Reinis Petkus	1995.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
V	Boriss Tretjakovs	1993.	?

*

Plašāk:

• Liepājas Metalurgs komandas kapteiņa Venta Feldmaņa intervija – la.lv
• Baltkrievijas Jauniešu līgas U-14 vecuma sadaļa – hockey.by
• Liepājas Metalurgs komandas sastāvs un statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. – tepat, pointstreak.com (reg. sezona, play off)
• Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas sastāvs un statistika MHL B grupā 2012./2013. – mhl2.khl.ru (reg. sezona, play off)
• Par Liepājas desantu HC Baltica sastāvā un treneru korpusā (pieejams abonentiem) – sportaavize.lv
• HC Baltica profils facebook.com – facebook.com

[Attēlā: Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas puiši vēl kopā “vienotā frontē”. Foto fiksēts spēlē pret HK Zeļenograd MHL B grupas čempionāta ietvaros 2012./2013. g. sezonā; foto avots: skliepajasmetalurgs.lv.]

Neciešamāko KHL personāžu Top 5

Vairāk ierasti ir rezultatīvāko, trāpīgāko vai vislabāk vārtus sargājošo hokejistu Topi. Taču var „pamērīt” arī hokeja ļaudis citā skalā – neciešams, ienīsts, ja vajag – „Lielāko kretīnu Top 5”. Vairums tajā iekļauto vīru ārpus hokeja ir normāli cilvēki vai tādi, par kuriem būtu prieks savā komandā. Bet par pretiniekiem tādus vēlas mazāk.

1. Jevgeņijs Artjuhins

Kopš Čehovas (tagad – Podoļskas) Vitjaz vienība ir samazinājusi kaušļu īpatsvaru komandā, atbrīvojusies no galvenā trenera Andreja Nazarova un sākusi biežāk spēlēt hokeju, par KHL lielāko kausli un, ja patīk, „atsaldeni” ir kļuvis „spēka uzbrucējs” Jevgeņijs Artjuhins. Šis 2001. gadā ar 94. kopējo numuru Tampa Bay Lightning draftētais un NHL-ā 204 spēles aizvadījušas krievu uzbrucējs arī 2012./2013. g. sezonā bija Sanktpēterburgas SKA štatā, kur regulārās sezonas 30 spēlēs uzkrāja 127 soda minūtes, kļūstot par sezonas nedisciplinētāko spēlētāju. Raženais augums (196 cm; ap 122 kg) ļauj Artjuhinam piekopt agresīvu un ar spēka spēli bagātinātu hokeju, tomēr kontroles zaudēšana ir veicinājusi kā diskvalifikāciju piešķiršanu, tā nelabvēļu iegūšanu.

Īpaši pamanīta Arjuhina nevienaldzība pret somu hokejistiem un viņu tuvo, provocējošo spēles stilu. Piemēram, aizvadītās sezonas gaitā J. Artjuhins saņēma 3 spēļu diskvalifikāciju par Maskavas Dinamo somu aizsarga Jannes Jalasvāras (Janne Jalasvaara) piekaušanu. Aculieciniekiem īpaši nepieņemami šķita guloša hokejista sišana. Paskatoties Artjuhina darbības vēsturi, šādas epizodes atkārtojas. Starp citu, jaunu līgumu nākamai sezonai viņš noslēdzis ar Mitišču Atlant klubu.

Artjuhins „audzina” Jalasvāru:

–

Nu, nav Artjuhins vienaldzīgs pret somiem, arī gulošiem:

–

2. Aleksandrs Radulovs

Apbrīnojams meistarības un apskaužamas sportiskas bezkaunības, kā arī nesavaldības un nedisciplinētības apvienojums ir Krievijas hokeja uzbrucējs Aleksandrs Radulovs. Līdzās čempiona, vairākkārtējiem MVP un rezultatīvākā spēlētāja tituliem, ko izcīnījis Radulovs, var „sakraut kaudzē” diezgan daudz epizožu, ar kurām lepoties diezin vai vajadzētu. Runa ir kā par izdarībām laukumā, tā izrunāšanos medijiem un disciplīnas trūkumu ārpus tā.

2004. gadā ar kopējo 15. numuru A. Radulovu draftēja Nashville Predators, kur viņš arī aizvadīja summā 172 spēles. Taču Nešvilā ir atstājis neviennozīmīgu pēcgaršu vairākkārt, nerespektējot ne NHL kārtību un spēkā esošas saistības, ne kluba disciplīnu. Jo pats liels. Arī „otrās atnākšanas” laikā – 2012. gada pavasarī, kad Predators sastāvā ieradās kā jau daudz sasniedzis. Kā nekā, KHL megakluba Salavat Julajev četru sezonu seja un viens no atpazīstamākajiem KHL hokejistiem visu līgas 5 pastāvēšanas gadu laikā. Tāpēc daudz kas tiek piedots. 2012./2013.g. sezonā Aleksandrs Radulovs kļuva par jaunā līmenī atdzimstošā Maskavas CSKA līderi un kapteini, regulārās sezonas 48 spēlēs „saštancējot” 68 punktus!!! Par to var piedot dažādas nobīdes no normas… T.sk., savu treneru kompetences publisku iztirzāšanu, tiesnešu grūstīšanu laukumā utt. Attiecīgi – 86 soda minūtes 48 spēlēs regulārajā sezonā ir tikai nieks.

Tiesa, arī CSKA treneri un vadība aizvadītajā sezonā bija ķērušies pie A. Radulova audzināšanas. Mediji pat ziņoja, ka par disciplīnas pārkāpumiem Radulovs atskaitīts no CSKA treniņiem un pārcelts uz jaunatnes komandas Krasnaja Armija treniņiem. Tomēr CSKA ģenerālmenedžeris Sergejs Fjodorovs noliedza, ka Radulovs „izsūtīts”, un diplomātiski skaidroja, ka pie disciplīnas tiekot strādāts.

A. Radulovs „uzšauj” savam trenerim:

–

Arī A. Radulovam nepatīk Jalasvāra (30. sek.):

–

3. Iļja Brizgalovs

Stenlija kausa ieguvēja un pasaules čempiona lauri diezgan pamatoti atļauj krievu vārtsargam Iļjam Brizgalovam būt augstās domās par sevi. Kopš 2000. gadā viņu ar kopējo 44. numuru draftēja Mighty Ducks of Anaheim (tagad – Anaheim Ducks), viņa karjera bija augšupejoša un ļāva šeptēties pa augstākajiem plauktiem. Tomēr šajā Topā viņu novedusi „garā mēle”. To mēdz norakstīt uz vārtsargu kā sugas īpatnībām, bet dažkārt saskatāms diplomātijas trūkums.

Brizgalova pēdējo gadu repertuārā: nievājoši izteicieni par Ziemeļamerikas klubiem un pilsētām; Staļina režīma attaisnošana; ne pārāk glaimojoši KHL raksturojumi… Pat Rīgas Dinamo „varžacij” ir uzkāpts. Pēc 2010. gada oktobrī aizvadītās Rīgas Dinamo un Phoenix Coyotes spēles „koijotu” vārtsargs Brizgalovs intervijā pauda, ka Rīgas klubs NHL-ā ieņemtu pēdējo vietu. Pat, ja tādas lietas ir taisnība, karstasinīgākie līdzjutēji un lokālie patrioti to neaizmirst ne Eiropā, ne Ziemeļamerikā. Vēl, ja salecās ar žurnālistiem, tad katrs neuzmanīgs citāts tiek atbilstoši iesaiņots un nonāk starmešu gaismā. Pēc tam jau maz kam interesē, ka citāti izrauti no konteksta.

2012./2013. g. sezonā NHL lokauta laikā Iļja Brizgalovs tomēr uzspēlēja paša nievājoši vērtētajā KHL, kur nemaz tik superspīdoši un megazvaigžnoti nesanāca iekļauties. Krievijas žurnālisti jau laicīgi norādīja, ka viens no pasaules vislabāk atalgotajiem hokejistiem ir viens no neveiksmīgākajiem lokauta laika līgumiem KHL-ā. Tiesa, nebija jau tik traki, kā atsevišķi krievu žurnālisti mālēja – Maskavas CSKA sastāvā 12 spēlēs 91,3% atvairītu metienu un GAA (vārtu zaudējumi vidēji spēlē) 2.13. Ja ne Brizgalova „lielā mute” pirms tam, medīji īpaši neknābātu. Arī pēc tam, kad šovasar Philadelphia Flyers paziņoja par viņa daudzmiljonu līguma izpirkšanu. Tas ir – Filadelfijas klubs gatavs samaksāt 23 miljonus ASV dolāru 14 gadu laikā, lai atbrīvotu vietu komandā un ietaupītu naudu – trešdaļu no līguma kopsummas (ap 11,5 milj.).

KHL platuma grādos pazīstams aģents Šumi Babajevs spriež, ka Brizgalovam tagad esot labas izredzes turpināt karjeru KHL, neskatoties uz viņa grūto raksturu un, kā daudziem šķiet, „tarakāniem galvā” (citāts no allhockey.ru). Savukārt NHL-ā varot būt problēmas tieši viņa „asās mēles” un īpatnējā rakstura dēļ.

4. Andrejs Nazarovs

Tops nebūtu pilnīgs, ja tajā nebūtu iekļauts kāds treneris, un visatbilstošākais personāžs ir Andrejs Nazarovs – jauns kadrs spēka gados, kurš divas sezonas (2010. – 2012.) bija Vitjaz komandas galvenais treneris. Savulaik (1992.) ar augsto 10. kopējo numuru San Jose Sharks draftēts krievu uzbrucējs NHL aizvadīja 580 spēles, guva vien 124 punktus, bet toties 1420 soda minūtes. Šāds personāžs Čehovas Vitjaz komandai vairāk nekā „piestāvēja”. Nākamsezonai, starp citu, vienojies ar Doņeckas Donbass vienību.

Nazarovs apkaro skatītājus Minskā:

–

5. Vitjazietis – vidējais

Vienu Vitjaz „hokejistu” būtu grūti un, iespējams, netaisnīgi izcelt kā visu laiku lielāko atsaldeni. Tādēl, lai iet „vitjazietis – vidējais”! Šajā šablonā lieliski ierakstās lielākā daļa no šo piecu KHL sezonu laikā pieņemtajiem leģionāriem un arī paprāvs pulks pašmāju gailēnu. Starp atpazīstamākajiem tādi vārdi kā Darcy Verot, Nathan Perrott, Josh Gratton, Brandon Sugden, Kip (Christopher) Brennan, Jon Mirasty, Nick Tarnasky, Jeremy Yablonski. Arī Kriss Saimons (Chris Simon), kurš, salīdzinot ar iepriekš nosauktajiem, tomēr ir meistars.

Taisnības pēc jāpiebilst, ka 2012./2013. g. sezonā Vitjaz bija būtiski samazinājuši nekārtību apjomu. Pirmoreiz piecu KHL regulāro sezonu laikā KHL nedisciplinētāko spēlētāju Topa 1. vietā nebija Vitjaz spēlētājs. Bet, piemēram, iepriekšējā sezonā (2011./2012.) Vitjaz vīri ieņēma pirmās 4 vietas…

K. Brennans uzbrūk Kr. Rēdliham utt.:

–

Vitjaz vajā Atlant spēlētājus:

–

Dž. Jablonskis uzbrūk vārtsargam G. Gelašvili:

–

N. Tarnaskis ķersta A. Buturļinu:

–

P.S. Salīdzinājumam, NHL ienīstāko hokejistu Top 10 (ar dažu gadu „bārdu”):

–

[Attēlā: KHL piecu sezonu laikā Čehovas Vitjaz ir prezentējusi virkni pretendentu uz KHL neciešamāko personāžu Top 5. Tomēr viņi nav vienīgie. Foto avots: hcvityaz.ru.]

Latvijas hokejistiem pēc Dinamo neveicas? Jā vai nē?

Skatot atsevišķus piemērus, ir izveidojies priekšstats, ka Latvijas pārstāvjiem pēc aiziešanas no Rīgas Dinamo uz citiem KHL klubiem vairs nesanāk tik labi kā Rīgā. Cik pamatota ir šī „pilsētas leģenda” par Latvijas hokejistu nevarēšanu bez Dinamo?

Kopumā 5 sezonu gaitā citu KHL klubu sastāvā, neskaitot Rīgas Dinamo, oficiālās spēlēs ir uzspēlējuši 15 hokejisti, kuriem ir fiksēta Latvijas pavalstniecība. 10 no viņiem ir „salīdzināmi lielumi”, jo ir spēlējuši arī Rīgas komandā, bet 5 kadri pie Rīgas dinamiešiem vismaz pagaidām un vismaz oficiālajās KHL spēlēs nav uzspēlējuši – Oskars Bārtulis, Māris Jass, Aleksandrs Jerofejevs, Artūrs Kulda, Kaspars Saulietis. Vēl viens mūsējais – Kārlis Skrastiņš – palika bez oficiālo spēļu prakses…

Tieši aizvadītajā sezonā (2012./2013.) KHL komandās ārpus Rīgas spēlēja rekordliels Latvijas hokejistu skaits – 11 vīri. Šosezon dažs jau atgriezies Dinamo paspārnē un vēl kādu kluba vadība grib dabūt atpakaļ, tomēr arī nākamsezon ir paredzams paliels Latvijas leģionāru apjoms KHL-ā. Dažiem ir spēkā esoši līgumi arī nākamai sezonai, bet viens otrs pārcēlies prom ar Rīgas Dinamo sastāva komplektētāju svētību – Mārtiņš Karsums uz Maskavas Dinamo, Guntis Galviņš uz Hantimansijskas Jugra…

Katra sportista gadījums, progresu vai regresu ieskaitot, ir atsevišķs stāsts, tādēļ arī katrs skatāms individuāli. Tāpat katra hokejista „keisu” pētot jāņem vērā „brieduma koeficientu” – dabīgo izaugsmi, pateicoties pieaugšanai gados, un tikpat dabīgo novecošanu, kas likumsakarīgi piemeklē sportistus, karjeras norietam tuvojoties. Bet par visu pēc kārtas – uzbrucēji, aizsargi, vārtsargs. Alfabēta secībā.

Mārtiņš Cipulis

Savas labākās un rezultatīvākās sezonas KHL-ā Mārtiņš Cipulis aizvadīja 2008./2009. g. Rīgas kluba krāsās un 2010./2011. g. Habarovskas Amur ierindā. Rezultativitātes un lietderības ziņā šajās sezonās Cipuļa cipari ir stipri līdzīgi. Taču atšķirību parāda tas, ka pie Dinamo Mārtiņš Cipulis KHL pirmajā sezonā bija 5./6.-ais rezultatīvākais un 4./6.-ais labākais vārtu guvējs, bet Tālajos Austrumos viens no diviem labākajiem komandas snaiperiem (abiem ar Radiku Zakijevu pa 12 vārtu guvumiem). Turklāt uz Habarovsku Cipulis bija pārcēlies pēc viduvējas sezonas Rīgā.

Savukārt aizvadīto daļējo sezonu HC Lev Praha krāsās var salīdzināt tikai daļēji, jo komandai pievienojās jau pēc tam, kad lielākā daļa regulārās sezonas bija jau aiz muguras. Ņemot vērā šo apstākli, Prāgā Cipulim, lai arī ar mazāku vidējo spēles laiku, ir sanācis rezultatīvāk nekā iepriekšējā sezonā Rīgā. Prāgā regulārajā sezonā tie ir vidēji 0,38 punkti spēlē, bet Rīgā 2011./2012. g. sezonā tie bija 0,21 punkts vidēji spēlē. Kopējais secinājums: Mārtiņam Cipulim pārcelšanās uz citu KHL klubu tomēr „iet labumā”.

„Grūti noticēt, ka Cipulim vēl nav līguma ar kādu komandu, jo viņš patiesi ir labs spēlētājs, bet vēl labāks cilvēks,” pēc pasaules čempionāta spriež Latvijas izlases galvenais treneris Teds Nolans (citāts no intervijas Raimondam Gekišam Sporta Avīzē). Interesanti, kurš klubs būs pratis novērtēt Mārtiņa Cipuļa labākās īpašības, slēdzot līgumu jaunajai sezonai.

Mārtiņa Cipuļa statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	56	9+11	-11	14:55		3	0+0	±0	14:45
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	56	8+7	-5	15:50		9	2+0	-2	14:22
2010./2011.	Amur	49	12+7	-12	14:09
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	48	2+8	-4	13:56		6	0+0	-4	13:02
2012./2013.	HC Lev Praha	16	3+3	+1	11:00		4	0+0	-2	17:27

*

Lauris Dārziņš

Pirmajās trīs KHL sezonās Lauris Dārziņš bija viens no skaistāk progresējošiem pašmāju uzbrucējiem. Pirmajā sezonā viņš bija tikai 9.-ais rezultatīvākais spēlētājs ar trešās maiņas uzbrucējam atbilstošu spēles laiku. Otrajā sezonā pakāpās līdz 6.-tā rezultatīvākā komandas spēlētāja statusam, bet trešajā sezonā bija komandas rezultativitātes līderis un labākais vārtu guvējs kā regulārajā sezonā, tā arī izslēgšanas spēlēs.

Tieši spilgtais sniegums trešajā sezonā (2010./2011.) raisīja divkārtējo Gagarina kausa ieguvēju Ak Bars interesi un radīja Dinamo kluba vadītāju iespēju „notirgot” vai oficiāli – lauzt līgumu – ar savu rezultatīvāko spēlētāju, atraisot viņam „rokas” jauna līguma slēgšanai bez ierobežojumiem. Bet Kazaņā bija ne tikai cits līgums un pilsēta, bet arī stipri garāks esošo un potenciālo līderu soliņš. Panesās veselības sarežģījumi, retāka spēlēšana un mazāks spēles laiks. Faktiski divu sezonu garumā, lai arī otra Kazaņas sezona Dārziņam izskatās nedaudz labāka. Secinājums: Laura Dārziņa statistikai Dinamo pamešana nākusi par sliktu. Cits stāsts, kādi būtu Dārziņa cipari Rautakallio hokeja kontekstā, un arī – kā izskatītos Lauris Dārziņš Rīgas Dinamo jubilejas (sliktākajā) sezonā. Tiesa, Dārziņa klātbūtne diezin vai būtu nākusi par sliktu komandai, kas nomokās ar trāpīšanu pretinieku vārtos (109 vārtu guvumi 52 spēlēs).

Dārziņš aizvadījis savu pirmo pasaules čempionātu kapteiņa godā, ir bijis izlases labākais snaiperis un viens no diviem rezultatīvākajiem vīriem valstsvienībā. Kas, protams, ir pateicīgs fons baumām par Dinamo funkcionāru interesi un arī pašai interesei. Laurim Dārziņam oficiāli ir vēl vienas sezonas līgums ar Ak Bars. Vai Rīgas Dinamo būtu gatavi samaksāt Dārziņa cenu? Tiesa, viņa „tirgus vērtība” ir objektīvi mainījusies, salīdzinot ar uzcenojumu pirms diviem gadiem. Tomēr ieguldījums pasaules čempionātā atgādina: „pa lēto nedabūs”.

Laura Dārziņa statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	56	8+8	-6	13:50		3	0+0	-3	14:47
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	54	14+17	+7	15:28		9	2+2	±0	18:35
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	45	21+23	+9	16:13		11	5+5	-7	17:57
2011./2012.	Ak Bars	15	2+5	+3	11:14		4	0+0	-1	16:17
2012./2013.	Ak Bars	28	4+8	+1	11:41		9	4+0	+1	14:52

*

Aleksandrs Ņiživijs

Pirmās trīs sezonas, kuru laikā Dinamo vienību diriģēja Juliuss Šuplers, Aleksandram Ņiživijam bija labas vai ļoti labas. Ripas pieturēšanas meistars pirmajos trīs KHL gados bija starp Rīgas kluba rezultatīvākajiem: 1. sezonā – ceturtais (jeb pirmais no ne-leģionāriem); 2. sezonā – dalīta 2./3. vieta (kopā ar Jāni Spruktu uzreiz aiz Hosas „muguras”); 3. sezonā – trešais rezultatīvākais. Bet „lūzums” nāca kopā ar KHL un Dinamo ceturto sezonu, kad komandā tika ieviesti „somu elementi” ar savādāku darba stilu un minimizētu improvizācijas apjomu. Veselība un neierasti uzdevumi spēles laukumā noveda pie Aleksandra Ņiživija faktiski sliktākās sezonas KHL un vienas no sliktākajām sezonām karjerā.

Tomēr Ņiživijs Dinamo sastāvā palika uz piekto sezonu, kuras gaitā pat zināmā mērā „reabilitējās”. Uz komandas rezultativitātes kopējā fona Ņiživija 15 punkti 33 spēlēs izskatās itin pieklājīgi. Tas arī bija iemesls, kādēļ regulārās sezonas izskaņā, zaudējot cerības uz izslēgšanas spēlēm, Aleksandru Ņiživiju „atdot” Prāgai. Protams, galvenais iemesls: HC Lev Praha ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs šo spēlētāju pazina ļoti labi.

Bet Prāgā bija neraža… Pazīstams stāsts: trauma, izlaistas spēles, neliels spēles laiks, kā rezultātā arī rezultativitāte nekāda. Sakritība vai nē, bet pārcelšanās prom no Dinamo Ņiživijam labumā negāja. Jādomā, ka Prāgas kluba saimnieki, vērtējot arī „lauvu” ģenerālmenedžera Sējēja darbu un plānojot/neplānojot viņa palikšanu Prāgas klubā, svaru kausā ar nosaukumu „pret” ievietoja arī Sējēja „savējo” (t.sk. Hosas, Ņiživija, Cipuļa, Surovija, Karamnova, Mikuša) salīdzinoši viduvējo vai vājo pienesumu. Arī pēc Normunda Sējēja atgriešanās Rīgā jaunais/vecais ģenerālmenedžeris minēja, ka sarunas par iespējamo spēlēšanu nākamajā sezonā tiek uzturētas arī ar Ņiživiju.

Aleksandra Ņiživija statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	53	9+18	-8	15:41		3	1+2	+1	17:18
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	50	12+24	-9	18:09		9	1+3	-5	19:38
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	53	12+24	±0	17:13		10	4+3	-3	16:38
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	33	3+6	-4	13:23		3	0+0	-4	18:28
2012./2013.	Dinamo (Rīga)	33	1+14	-10	15:17
	HC Lev Praha	7	1+0	-1	10:39		3	0+0	-2	6:58

*

Ainars Podziņš

2010. gada vasarā Ainars Podziņš Dinamo treniņnometnē ieradās kā uz nākotni orientēta sastāva komplektācijas paraugs, ko vainagoja pozitīvas emocijas par latviešu izcelsmes hokejista atgriešanos Latvijā utt. Savā pirmajā Dinamo sezonā (2010./2011.) Šuplers sāka vadāt 18-gadīigo Podziņu līdzi komandai – sākumā tikai uz rezervistu soliņa, pēc tam jau pa kādai minūtei, bet gala beigās arī pirmais vārtu guvums un diezgan stabils spēles laiks izslēgšanas spēlēs. Protams, tosezon Podziņš bija „jaunais-dotētais”, t.i. U-20 vecuma hokejists, kuru iekļaujot sastāvā, komanda drīkstēja pieteikt papildu spēlētāju. Podziņš (dz. 1992.) bija pat gadu jaunāks par tās sezonas dotētā vecuma griestiem – 1991. gadā dzimušajiem. No 1991. gadiem tosezon spēlēt netika neviens.

Par Podziņa labāko gadu Dinamo ierindā uzskatāma 2011./2012. g. sezona un it īpaši tās ievaddaļa. Kamēr Dinamo vīri mēģināja adaptēties Rautakallio „jaunā modeļa” hokejam un nomocījās ar ripas trāpīšanu garām pretinieku vārtsargam vai vispār vārtu taisnstūrī, Ainaram Podziņam šī situācija bija kā radīta. Lai arī 2011./2012. g. sezonas sākumā viņš vēl skaitījās „jaunais – dotētais”, tomēr vietu sastāvā viņš nopelnīja ar darbu, nevis dzimšanas gadu. Ar septembra gaitā sarūpētajiem diviem vārtu guvumiem pat bija viens no rezultatīvākajiem Rīgas komandā. Objektīvi Podziņa problēmas sākās, kad KHL minētās sezonas gaitā paaugstināja dotēto spēlētāju vecumu par gadu, un arī 1991. gadā dzimušie sāka konkurēt uz jauno hokejistu vietu. Piemēram, Juris Upītis. Piemēram, Māris Bičevskis.

Arī jaunajai sezonai (2012./2013.) dotēto spēlētāju vecums vēlreiz tika paaugstināts par gadu; Rautakallio un pēc tam Ābols labprātāk „ņēma pretī” gadu vecākos (1991. gadā dzimušos) uzbrucējus – Bičevski, Biezo, sākumā arī M.Lipsbergu, vēlāk Upīti. Bet Podziņš pat pie vienas spēles Dinamo ierindā netika, pamētājoties HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā. Ja MHL vienībā Podziņam lāga nesapasēja ar galveno treneri Leonīdu Tambijevu, tad Liepājā gāja daudz-maz. Turpinājuā Dinamo „selekcijas veiksmes stāsts” tika saburzīts un izmests. Saistības ar Podziņu pabeidza ne īpaši glīti; tiesa, skaistums šādos gadījumos Dinamo saimniecībai ir raksturīgs reti (atceramies „atvadas” no Naumova, piemēram).

Jauno 2013. gadu Ainars Podziņš sāka Čehovā Vitjaz komandas sastāvā, kur pēc ilgākas KHL spēļu pauzes bija diezgan izsalcis un saražoja 4 punktus regulārās sezonas 13 spēlēs. Spriežot pēc aizvadītās sezonas izskaņas, Podziņa aiziešana no Dinamo sistēmas bija pareizākais solis, kas arī ir sniedzis rezultātu. Neskatoties uz faktu, ka Ainars Podziņš Krievijā ir leģionārs un šajā valstī pastāv leģionāru skaita ierobežojums, Vitjaz vienība ir pagarinājusi ar viņu līgumu arī uz nākamo sezonu. Jāpiebilst, ka Podziņš tagad būs nevis Čehovas Vitjaz, bet Podoļskas Vitjaz spēlētājs. T.i., Vitjaz komanda, kas jau iepriekš bija aizvadījusi pa kādai spēlei Podoļskā, pilnībā pārceļas no Čehovas uz Podoļsku, kur arēnai lielāka ietilpība.

Ainara Podziņa statistika KHL (Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	19	1+0	±0	6:16		11	0+1	-5	8:51
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	38	4+0	+1	7:55		4	0+0	-1	6:37
2012./2013.	Vitjaz	13	1+3	+1	13:54		Nad. 2	Nad. 0+0	Nad. +1	Nad. 15:24

*

Miķelis Rēdlihs

Rēdliha-jaunākā stāsts ir vēl viena lappuse Dinamo pašmāju spēlētāju lieliskās izaugsmes hronikā. Laura Dārziņa maiņas partneris progresēja kopā ar savu cīņubiedru, no trešās maiņas „uzlecot” līdz pirmajai. Un šo statusu nostiprināja arī Rīgas komandas ceturtajā (2011./2012.) sezonā pie galvenā trenera Pekas Rautakallio. Šajā ceturtajā sezonā arī bez sava ierastā maiņas partnera (Dārziņa) M. Rēdlihs izskatījās ļoti labi – bija rezultatīvākais Rīgas dinamietis regulārajā sezonā un arī izslēgšanas spēlēs. Kā rezultātā „aizgāja” sava kolēģa Dārziņa pēdās, tikai, ka uz citu superklubu – Jaroslavļas Lokomotiv.

Bet Jaroslavļā gandrīz viss tas pats, kas ar Dārziņu Kazaņā – traumas, izlaistas spēles, mazs spēles laiks, vietas zaudēšana nozīmīgākos uzbrukuma virknējumos… Jāpiebilst, ka Miķelis Rēdlihs Rīgā bija viens no tiem spēlētājiem, kas četru sezonu laikā izlaida vismazāk spēļu – t.i. vienu spēli pirmajā sezonā. Viennozīmīgi, pārcelšanās uz Lokomotiv, vismaz pēc pirmās sezonas, nav vērtējama ar „plus” zīmi. Spēles, ne algas ziņā. Kaut kā M. Rēdliha gadījumā daudz līdzību ar Dārziņa hokejista gaitām… Arī baumas par atgriešanos Dinamo „apskāvienos”, neskatoties uz to, ka ir līgums ar Jaroslavļas „dzelzceļniekiem” pastāv arī uz nākamo sezonu.

Miķelis Rēdlihs statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	55	9+8	-8	12:35		3	0+0	-4	13:01
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	56	17+15	+10	13:43		9	1+2	-1	17:35
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	54	16+25	+10	16:07		11	3+6	-8	17:47
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	54	13+31	-5	17:56		7	2+8	+5	19:44
2012./2013.	Lokomotiv	35	3+4	-7	13:10		5	1+0	-1	11:12

*

Jānis Sprukts

Rīgas Dinamo krāsās Jānis Sprukts aizvadīja 3 labas sezonas, atrodoties gan rezultatīvāko personāžu vidū, gan arī esot vienam no labākajiem mazākuma „kausētājiem”. Savā pirmajā Dinamo sezonā 2./3.-ais rezultatīvākais komandā; otrajā – 7. vieta rezultativitātes rangā; trešajā (2011./2012.) – otrs rezultatīvākais regulārajā sezonā un arī play off. Faktiski bija visi priekšnoteikumi, lai pamēģinātu spēkus citur KHL plašumos. Izvēle „krita” uz Maskavas CSKA.

Bet kad Sprukts ieradās Maskavā, tas jau bija cits CSKA. Komanda, kas 2011./2012. g. sezonu bija pabeigusi zemāk par Rīgas dinamiešiem – Rietumu konferences 8. vietā un play off sērijā zaudēja 1-4, bija sākusi mainīties līdz nepazīšanai. Klubam jaunais sponsors kluba finanšu problēmas sāka kopt ar uzviju. Aleksandra Radulova pārpirkšana no Salavat Julajev bija viens no 2012. gada starpsezonas skaļākajiem un dārgākajiem transfēriem. Turklāt NHL lokauta apstākļos CSKA kļuva par vienu no KHL klubiem, kas ar NHL personāžiem papildinājās vispamanāmāk – uzbrucēji Pavels Dacjuks „piekāpa” no Detroit Red Wings, Mihails Grabovskis ienācās no Toronto Maple Leafs un vārtsargs Iļja Brizgalovs nāca no Philadelphia Flyers apcirkņiem. Turklāt Dacjuks un Grabovskis ir centra uzbrucēji, kuru ierašanās „degradēja” jeb atbīdīja Spruktu attiecīgi pa pāris maiņām zemāk. Arī ar salīdzinoši pieticīgu spēles laiku „enerģijas maiņās” Sprukts pie saviem 8 punktiem un pozitīvas lietderības tika. Taču tik un tā, specializācija un līdz ar to rezultativitāte ir mainījusies, kas tomēr liek rezumēt – maiņa prom no Dinamo nav uzlabojusi sportisko sniegumu, tātad – „mīnusos”. Jāņa Sprukta līgums ar CSKA ir arī uz nākamo sezonu; kas zina – iespējams, bez-lokauta sezonā arī Sprukts Maskavā izskatīsies labāk.

Jāņa Sprukta statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	iemet. REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	iemet. PO	sp. laiks PO
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	53	11+25	+9	54.5%	17:46		9	1+4	±0	49.5%	19:40
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	53	10+16	+2	53.2%	17:47		11	4+1	-4	45.6%	16:51
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	53	11+24	+2	51.0%	18:57		7	5+3	+3	59.9%	20:13
2012./2013.	CSKA	50	5+3	+3	54.1%	11:10		9	0+1	-2	49.3%	15:07

*

Aleksejs Širokovs

Kad Dinamo pirmajā sezonā komandas pirmais kapteinis Aleksejs Širokovs „nolika” kapteiņa pienākumus, kļuva skaidrs, ka komandas vadība nākotnē ar viņu sāk rēķināties arvien mazāk. Tas arī apliecinājās ar spēles laika samazināšanos un gala beigās iekļaušanu redraftā, kurā Širokovu izvēlējās Habarovskas klubs. Kopumā nākamās (2009./2010.) sezonas rezultativitāte Tālajos Austrumos Aleksejam Širokovam iekrājās būtiski labāka nekā Rīgā. Bet Amur ierindā viņš bija tikai 7.-ais rezultatīvākais, turklāt – leģionārs. Nākamās sezonas sākumā arī brīnumus nerādīja, kas bija iemesls Habarovskas kluba un A.Širokova sadarbības pārtraukšanai. Tie bija viņa līdz šim pēdējie soļi KHL-ā.

Lai arī pēc Amur Alekseja Širokova gaitas „veda” prom no KHL, tomēr sniegums Habarovskas komandā kopumā bija statistiski saturīgāks, ar lielāku spēles laiku un kopējo „svaru” komandā. Tādēļ aiziešana no Dinamo klasificējama kā pozitīvs pavērsiens spēlētāja karjerā. Turklāt A.Širokovam izdevusies rezultatīvākā regulārā sezona no visiem Latvijas uzbrucējiem, kas uzspēlējuši KHL-ā ārpus Rīgas Dinamo. Kam tad gāja labumā, ja ne viņam?

Alekseja Širokova statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	iemet. REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	iemet. PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	45	2+8	-9	53.2%	13:27		3	0+0	±0	33.3%	5:58
2009./2010.	Amur	51	8+12	-11	52.5%	14:45
2010./2011.	Amur	7	1+1	-5	54.1%	15:58

*

Sandis Ozoliņš

Kapteiņa pienesumu komandai nevar izmērīt ne kilogramos, ne piespēlēs. Bet Sanda Ozoliņa gadījumā bija arī piespēles un vārtu guvumi. Ja salīdzina, tad statistiski švakāka bija Ozoliņa līdz šim pēdējā sezona Dinamo krāsās (2011./2012.) – punktu mazāk un arī lietderības koeficients „sagājis” stipri kritiskā -17. Tiesa, vārtu guvumu bija vairāk nekā citās sezonās.

Pie Atlant sezona sākās ar aizkavēšanos, bet interesanti. Mitišču komandai šī sezona „ieviesās” un arī turpinājās diezgan bēdīgi – pa Rietumu konferences lejasgalu, epizodiski pat zemāk par Rīgas Dinamo. Ne bez Atlant kapteiņa uzšuvi saņēmušā Ozoliņa ieguldījuma „atlanti” izslēgšanas spēlēs burtiski iespraucās, iestudējot uzvarētu „rakstura spēļu” seriālu. Cits stāsts, ka izslēgšanas spēles pret SKA bija vienos vārtos. Regulārās sezonas summā Ozoliņam tikpat punktu, cik iepriekšējā sezonā Rīgā, bet mazākā spēļu skaitā un ar labāku lietderības koeficientu. Ir pamats secināt, ka Sandim Ozoliņam pārcelšanās no Dinamo uz Atlant viņam nav gājusi par sliktu; tātad – „plusos”. Neskatoties uz hokejistam pieklājīgu vecumu. Starp citu, Sanda Ozoliņa regulārās sezonas 20 punkti ir viens no trijiem rezultatīvākajiem Latvijas hokejistu cipariem KHL-ā ārpus Rīgas Dinamo un rezultatīvākais Latvijas leģionāru sniegums KHL aizvadītajā sezonā. Atgādinājumam: Sanda Ozoliņa ampluā ir aizsargs. Drīz pie ampluā būs jāpieraksta arī ‘kapteinis’. Šķiet tieši ar šādu nolūku Rīgas Dinamo vienojies ar viņu par spēlēšanu 2013./2014. g. sezonā.

Sanda Ozoliņa statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	43	6+18	±0	22:28		6	0+3	-3	23:32
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	41	5+26	+5	22:54		11	0+7	-2	22:22
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	50	10+10	-17	19:56		7	1+1	-5	20:23
2012./2013.	Atlant	42	2+18	+6	20:44		5	0+1	-7	20:50

*

Georgijs Pujacs

Aizsargs Georgijs Pujacs ir viens no tiem hokejistiem, kura nonākšana Rīgas Dinamo sastāvā uzskatāma par nejaušību vai pārpratumu. Uz 15 spēlēm. Pārceļoties no finanšu nomocītās Toljati Lada vienības, kas vēl pēc gada naudas problēmu dēļ pameta KHL. Bet Krievijas hokeja plašumos Pujacs ir diezgan cienīts un pieprasīts aizsargs. Ko arī apliecina fakts, ka viņš ir atradies KHL klubu Sibir un Avangard kapteiņa godā.

Pēc īslaicīgas viesošanās Rīgas klubā, Georgijs Pujacs ir aizvadījis divarpus sezonas Novosibirskas komandā, pusotru – Omskā. Piemēram, aizvadītajā sezonā (2012./2013.) uzrādot izcilu lietderības koeficientu (+14) vai, piemēram, sezonu pirms tam aizcīnoties līdz KHL finālam un tiekot līdz čempionāta sudraba medaļām, kas ir Latvijas hokejista pagaidām lielākais sasniegums līgā, neskaitot treneru „laurus” un individuālās spēlētāju trofejas. Pujacs Avangard-am ir interesants joprojām – līgums pagarināts arī uz nākamo sezonu.

Georgija Pujaca statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Lada	38	9+4	+10	20:07
	Dinamo (Rīga)	12	1+3	+2	21:20		3	0+1	±0	24:25
2009./2010.	Sibir	56	1+13	+2	19:27
2010./2011.	Sibir	49	8+14	-2	21:32		4	0+0	-1	20:01
2011./2012.	Sibir	25	1+4	+8	19:58
	Avangard	13	1+4	±0	20:50		17	0+0	-2	21:17
2012./2013.	Avangard	45	1+12	+14	19:21		10	0+2	-2	17:51

*

Edgars Masaļskis

Latvijas izlases ilggadējā pirmā vārtsarga pirmā sezona Dinamo krāsās sanāca ļoti īsa – vien 8 spēles; to, kā atceramies, pabeidza ārpus hokeja laukuma gūta trauma. Taču otrajā Dinamo sezonā Masaļskis „iekārtoja” savas labākās sezonas paraugu, kuru izdevās aptuveni atkārtot tikai Hantimansijskas trešajā sezonā (2012./2013.). Atsevišķos parametros arī otrā sezona (2011./2012.) Jugra sastāvā bija laba – atvairīto metienu procents, vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA). Tomēr tikai aizvadītajā regulārajā sezonā Masaļskim bija statistikas parametru līdzsvars, ieskaitot spēles laiku un uzvarētu-zaudētu spēļu starpību. Ne velti Edgars Masaļskis cīņā par vietu vārtos regulārajā sezonā „nokoda” iepriekšējās sezonas izcilnieku un Krievijas izlases vārtsargu Mihailu Birjukovu.

Bet… Ja par atskaites punktu ņem pirmo vai abas Dinamo gaitām sekojošās sezonas, tad Masaļskim pāreja no Dinamo uz Jugra nebija gājusi labumā. Pirmajā Hantimansijskas sezonā nevienā vārtsarga spēles parametrā sniegums nebija labāks, lai neteiktu – kliboja. Pēc Hantimansijskā pavadītām 3 sezonām aktualizējušās baumas par Edgara Masaļska pārcelšanos uz citu darbavietu, kā variantu minot Rīgas Dinamo. Šādiem spriedumiem par loģisku pamatu kalpo ziņas par to, ka Jugra nākamai sezonai noslēgusi līgumu ar vārtsargu Alekseju Kuzņecovu, kurš aizvadītajā sezonā spēlēja Habarovskas Amur vienībā un nedaudz Omskas Avangard-ā. Tiesa, diezgan viduvēji. Ņemot vērā apstākli, ka Jugra saimniecībai ar Birjukovu līgums ir līdz 2014. gada 30. aprīlim, tad rodas pamatots secinājums, ka Masaļskis var kļūt lieks. Bet – baumas par Masaļska atgriešanos/neatgriešanos Dinamo sastāvā būtu arī tad, ja tām nebūtu nekāda pamata.

Edgara Masaļska statistika KHL (Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

sezona	klubs	sp. REG	uzv.-zaud. REG	GAA REG	atv. % REG	„sausi” REG		sp. PO	uzv.-zaud. PO	GAA PO	atv. % PO	„sausi” PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	8 (406:40)	4-2	2.66	91.5%	1
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	37 (1920:26)	17-11	2.84	91.0%	2		6 (373:30)	3-2	1.93	93.4%	1
2010./2011.	Jugra	23 (1237:06)	6-10	3.25	89.8%	1		5 (297:00)	2-3	2.42	92.1%	0
2011./2012.	Jugra	19 (1021:39)	4-8	2.53	91.6%	2		3 (88:23)	0-2	1.36	95.8%	0
2012./2013.	Jugra	32 (1857:59)	17-11	2.94	91.0%	2		Nad. 1 (59:51)	Nad. 0-1	Nad. 6.02	Nad. 77.8%	Nad. 0

*

P.S. Secinājumi?

50/50. Vai pareizāk 5:5. Statistikas aprēķini liecina, ka Latvijas hokejistu, kuriem pāriešana no Dinamo nav kaitējusi, ir tikpat daudz, cik tādu, kuriem ārpus Dinamo diez ko nesokas. T.i., „neiet” vismaz 1-2 sezonās pēc gaitām Rīgas komandā. „Plusos” ir Cipulis, Ozoliņš, Podziņš, Pujacs, Širokovs. „Mīnusos” – Dārziņš, Masaļskis, Ņiživijs, M.Rēdlihs, Sprukts.

Ja KHL vadonis Aleksandrs Medvedevs nav samānījies par formulējumu, ka pēc Soču olimpiādes, KHL-ā par leģionārie netiks uzskatīti visu līgas dalībvalstu hokejisti, tad situācija ar Latvijas spēlētāju plūsmu līgas klubu virzienā varētu pastiprināties. Spečuki jau prognozē, ka KHL varētu „aizrīties” ar viduvējas kvalitātes čehu un slovāku hokejistu vilni. Taču – Latvijas hokejistiem tas atvieglotu ceļu Austrumu virzienā.

Latvijas hokejisti KHL klubos ārpus Rīgas Dinamo. 5 sezonu cipari (2008. – 2013.; Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

	spēlētājs	sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. PO	punkti PO	+/- PO
	UZBRUCĒJI
1.	Aleksejs Širokovs	2009./2010.	Amur	51	8+12	-11
2.	Mārtiņš Cipulis	2010./2011.	Amur	49	12+7	-12
3.	Lauris Dārziņš	2012./2013.	Ak Bars	28	4+8	+1	9	4+0	+1
4.	Jānis Sprukts	2012./2013.	CSKA	50	5+3	+3	9	0+1	-2
5.	Miķelis Rēdlihs	2012./2013.	Lokomotiv	35	3+4	-7	5	1+0	-1
6.	Lauris Dārziņš	2011./2012.	Ak Bars	15	2+5	+3	4	0+0	-1
7.	Mārtiņš Cipulis	2012./2013.	HC Lev Praha	16	3+3	+1	4	0+0	-2
8.	Kaspars Saulietis	2008./2009.	Dinamo (Minska)	24	4+1	-3
9.	Kaspars Saulietis	2008./2009.	Dinamo (Minska)	30	2+2	-4
10.	Ainars Podziņš	2012./2013.	Vitjaz	13	1+3	+1	Nad. 2	Nad. 0+0	Nad. +1
11.	Aleksejs Širokovs	2010./2011.	Amur	7	1+1	-5
12.	Aleksandrs Ņiživijs	2012./2013.	HC Lev Praha	7	1+0	-1	3	0+0	-2
	AIZSARGI
1.	Georgijs Pujacs	2012./2013.	Avangard	45	1+12	+14	10	0+2	-2
2.	Oskars Bārtulis	2012./2013.	Donbass	40	3+4	+9	Nad. 4	Nad. 0+0	Nad. ±0
3.	Georgijs Pujacs	2011./2012.	Sibir	25	1+4	+8
			Avangard	13	1+4	±0	17	0+0	-2
4.	Sandis Ozoliņš	2012./2013.	Atlant	42	2+18	+6	5	0+1	-7
5.	Georgijs Pujacs	2009./2010.	Sibir	56	1+13	+2
6.	Māris Jass	2010./2011.	Ņeftehimik	18	0+1	±0
7.	Aleksandrs Jerofejevs	2008./2009.	Ņeftehimik	8	1+5	-1	4	0+0	+1
8.	Georgijs Pujacs	2010./2011.	Sibir	49	8+14	-2	4	0+0	-1
9.	Artūrs Kulda	2012./2013.	Sibir	50	9+6	-3	7	0+1	+1
10.	Aleksandrs Jerofejevs	2009./2010.	Metallurg (Novokuzņecka)	48	1+6	-4	34	3+3	-6
	VĀRTSARGI	sezona	klubs	sp. REG	atv. % REG	GAA REG	sp. PO	atv. % PO	GAA PO
1.	Edgars Masaļskis	2011./2012.	Jugra	19	91.6%	2.53	3	95.8%	1.36
2.	Edgars Masaļskis	2012./2013.	Jugra	32	91.0%	2.94	Nad. 1	Nad. 77.8%	Nad. 6.02
3.	Edgars Masaļskis	2010./2011.	Jugra	23	89.8%	3.25	5	92.1%	2.42

*

Plašākai ainavai:

• Teda Nolana intervija pēc pasaules čempionāta Sporta Avīzē – sportacentrs.com (pieejams abonentiem)
• Armanda Pučes materiāls par Ainara Podziņa līguma izbeigšanas apstākļiem – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Vitjaz pagarina līguma ar vairākiem spēlētājiem, t.sk. Ainaru Podziņu – hcvityaz.ru
• KHL spēlētāju un viņu individuālās statistikas sadaļa – khl.ru
• Par Latvijas hokejistiem KHL ārpus Rīgas Dinamo pirmajās 4 sezonās (2008. – 2012.) un iepriekš Krievijas hokeja augstākajā līmenī: tepat

[Pirmajā attēlā: Rīgas Dinamo aizvadītās regulārās sezonas rezultatīvākais spēlētājs Mārtiņš Karsums, kurš arī nākamsezon plāno uzspēlēt ārpus Rīgas. Vai viņam izdosies lauzt Dārziņa, M.Rēdliha un Sprukta ieviestos stereotipus? Foto fiksēts spēlē pret Ak Bars 2012. gada 14. novembrī: foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otrs (Mārtiņa Cipuļa) foto fiksēts 2010./2011. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Laura Dārziņa attēls fiksēts Ak Bars izslēgšanas spēļu sērijā pret Ņeftehimik 2013. gada februārī; foto avots: ak-bars.ru. Aleksandra Ņiživija foto fiksēts HC Lev Praha krāsās spēlē pret Rīgas Dinamo 2013. gada 13. februārī; šī foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Ainara Podziņa foto – Vijaz jauniešu komandas Russkije Vitjazi spēlē pret HK Rīga 2013. gada 4. martā; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā. Miķeļa Rēdliha attēls fotofiksēts Lokomotiv spēlē pret Rīgas Dinamo 2012. gada 28. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Jāņa Sprukta foto – CSKA spēlē pret Rīgas Dinamo 2013. gada 15. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Alekseja Širokova foto – Latvijas izlases spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 7. aprīlī; foto avots: lhf.lv. Sanda Ozoliņa  foto fiksēts Atlant spēlē pret Severstaļ 2013. gada 8. janvārī; foto avots: atlant-mo.ru. Georgija Pujaca foto avots: omskzdes.ru. Edgara Masaļska attēls – Jugra vienības spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 26. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]