Play off MVP: Jakubs Sedlāčeks. FOTOSTĀSTS

Šosezon Rīgas Dinamo vienības play off ilga 7 spēles. “Tikai” vai “daudz” atkarīgs no sezonas, ar kuru salīdzina. Bet ir skaidrs – Dinamo pēc Olimpiskās pauzes un tieši izslēgšanas spēlēs nācās piedzīvot līderu maiņu. Regulārās sezonas izkārtojums “nedarbojās” dažādu iemeslu dēļ, no kuriem “smagākais” – atslēgas personāžu traumas. Arī vārtsarga postenī play off gaitā par pirmo vārtsargu kļuva sezonas “otrais numurs” JAKUBS SEDLĀČEKS.

Tieši ar viņu vārtos Dinamo tika pie savām 3 uzvarām (bilance 3-1). Un vēl joprojām Sedlāčeks KHL izslēgšanas spēlēs labāko vārtsargu Topu nav pametis, pat – pakāpies. Pēc KHL ceturtdaļfināla 4 spēlēm Jakubs Sedlāčeks ieņem otro vietu līgā pēc vidēji spēlē “ielaistiem” vārtu zaudējumiem (GAA 1.78) un ceturto – pēc atvairīto metienu procenta (93,8%). Tie arī ir līdz šim labākie Rīgas Dinamo vārtsargu cipari izslēgšanas spēlēs.

1. Miers un nekādu emociju / pret HC Lev Praha 2013-12-28 (J.Sedlāčeks palika bez spēles laika); foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

2. Šodien kā pirmais / pret Sibir 2014-01-17; foto avots: dinamoriga.eu

3. Vēl starpsezona, vēl gaiši zilā ķivere. No sava faktiski vienīgā līdzšinējā kluba PSG Zlín laikiem Čehijā / pret Ak Bars 2013. gada augustā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko)

4. Jau no sezonas sākuma bija zināms, ka Sedlāčeku Dinamo “ņem” kā otro vārtsargu. Starp citu, oficiālo KHL sezonu Jakubs Sedlāčeks sāka pret vienu un to pašu komandu – Doņeckas Donbass. Pirmā spēle tika uzvarēta (4:2). 94,4% atvairītu metienu / pret Ak Bars 2013. gada augustā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko)

5. Biedrs Tereščenko (#27) kā saulesbrille / pret Ak Bars 2014-01-26; foto avots: ak-bars.ru

6. Un draugs Robinsons (#33) kā redzamības nodrošinātājs / pret Ak Bars 2014-01-26; foto avots: ak-bars.ru

7. Regulārās sezonas laikā Sedlāčekam “iekrita” tikai 17 spēles, kurās cipari bija – 91,0% atvairītu metienu un GAA 2.70. T.i., aiz “pirmā numura” Tellkvista snieguma visos parametros / pret Salavat Julajev 2013-08-15; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā

8. Bet ar niansi, ka Sedlāčekam iegadījās liels īpatsvars spēļu pret KHL stiprākajām komandām. Abas reizes – pret SKA, Magņitogorskas Metallurg, Donbass, Torpedo, pa reizei – pret Ak Bars, Salavat Julajev… Šādā “kompānijā” uzvarēto un zaudēto spēļu bilance 6:6 ir ļoti labs sniegums / pret Ak Bars 2013. gada augustā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko)

9. Ar ieroču nesēju, apvelkot bruņas / Maskavā 2013-09-14; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā

10. Torpēdietis “bullīti” neiemeta. Un vispār – tā bija Sedlāčeka pirmā un vienīgā “sausā” spēle sezonā. Uzvarēja Dinamo ar 1:0 pēcspēles metienos / pret Torpedo 2014-01-28; foto avots: hctorpedo.ru

11. Ja neviens nenāk palīgā, vārtu priekša jātīra pašam… / pret SKA 2013-12-08; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā

12. “Nē, paldies – man neder,” tiesnesis atdod galvassegu atpakaļ Jakubam Sedlāčekam / pret SKA 2013-10-26; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā

13. Atkal sadarbībā ar Robinsonu (#33). Todien tika uzvarēta Magņitka ar 3:2 papildlaikā / pret Magņitogorskas Metallurg 2013-10-13; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā

14. Bet ir reizes, kad notiek neizbēgamais / pret Ak Bars 2013. gada augustā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko)

15. Sedlāčeka špagats kā Donbass aktuākā problēma izlēgšanas spēlēs / pret Donbass 2014-03-15; foto avots: hcdonbass.com

16. Kur ripa? Kaut kas no Austrumu cīņu elementiem / pret Jugra 2013-11-17; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā

17. Ķērājcimdā! Starp citu, ar Sedlāčeku vārtos Dinamo vienu spēli pret SKA uzvarēja, bet otru – “aizvilka” līdz pēcspēles metieniem / pret SKA 2013-12-08; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā

18. Labprāt arī ārpus vārtsarga laukuma / pret Donbass 2014-03-15; foto avots: dinamoriga.eu

19. Šoreiz sekundanta lomā Georgijs Pujacs. Šaubu nav – Sedlāčeks bija viens no jaudīgakajiem trumpjiem, kas ļāva dinamiešiem play off sēriju “izkustināt” no 1-3 līdz 3-3 / pret Donbass 2014-03-15; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

20. Šī patiesībā ir pirmā bilde. Vasara, tikko sākušies Dinamo treniņi, kur esmu nokļuvis… / treniņš 2013. gada jūlijā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā

Rīgas Dinamo 6. sezona. Kas šosezon bija savādāk?

Rīgas Dinamo sestā sezona pabeigusies, izslēgšanas spēļu pirmo kārtu noslēdzot ar 3-4. Raugoties no visas sezonas tempa un snieguma pozīcijām, aizķeršanās  jau pirmajā sērijā neizskatās pēc panākuma. Jo pat ar mazāk veiksmīgām regulārajām sezonām iepriekš divas reizes Rīgas Dinamo pratuši tikt pāri astotdaļfināla slieksnim. Taču, ja ņem vērā Dinamo stāvokli pēc Olimpiādes, septiņas spēles sērijā jau ir panākums.

Šoreiz par izmaiņām – kas sestajā sezonā ir bijis citādi nekā iepriekšējās sezonās.

1. Ābols ir gatavs

It kā pirmā sezona galvenā trenera postenī, tomēr Artim Ābolam sezona faktiski sākās jau 2012. gada novembrī, pārņemot vadības pulti (grožus) no Rautakallio kunga. Neskatoties uz apzīmējumiem “p.i.” un “acting”, Ābols jau tad bija komandas galvenais. Un arī “aizvilka” komandu līdz nereti apsmaidītajam Nadeždas kausam. Tieši tas kļuva par vienu no izšķirošajiem faktoriem, kas priekšniecībai lika noticēt Arta Ābola varēšanai. Turklāt trenera asistenta postenī Artis Ābols jau ir kopš 2008. gada, kas galīgi neļauj Ābolu definēt par iesācēju.

Bet kas savādāk? Komandas treneru korpuss sastāvēja tikai no pašmāju kadriem – sākot ar galveno un beidzot ar vārtsargu treneri. Ābols, Ignatjevs, Ankipāns, Klodāns. Divi pēdējie gan Dinamo treneru istabā bija pirmo sezonu, taču papildu bija pieejams “spēlējošais treneris” (kapteinis) Sandis Ozoliņš, kas kombinācijā ar iepriekšminētajiem ļāva komandai sezonas gaitā turēties starp KHL līderiem. Pirmā sezona, kad savējie “gatavi” un importa trenerus nevajag, kopumā nav bijusi sliktākā komandas pastāvēšanas 6 gadu vēsturē. Pozitīvais fons – Latvijas treneri gūst pieredzi, kas ir noderīgi plašākā kontekstā.

2. Laika apstākļus veido leģionāri

Leģionāru nozīme Dinamo rezultāta “taisīšanā” nekad nav bijusi mazsvarīga. Taču iepriekšējās sezonās leģionāri nekad nebija sametuši vairāk par pusi visu Dinamo vārtu guvumu attiecīgajā regulārajā sezonā. Tieši 50% vārtu guvumu leģionāriem bija pirmajā Dinamo un KHL sezonā (2008./2009.). Taču pēc tam leģionāru pienesums kopējā proporcijā samazinājās. Iepriekšējās divās regulārajās sezonās tas bija vismazākais – 21,6% vārtu guvumu (2011./2012.) un 33,6% (2012./2013.). Sestajā sezonā leģionāri savu lomu vārtu guvumos atrādīja ar uzviju – 54,8% no visiem vārtu guvumiem regulārajā sezonā!!! Zināmā mērā tā ir nepārprotama “signalizācija”, ka šajā jautājumā nepieciešams samazināt atkarību. Tāpat arī Latvijas izlases kontekstā jāņem vērā, ka regulārās sezonas laikā Dinamo vairāk ir gatavojuši kordziedātājus nevis solistus.

Tomēr “nervu mierinājumam” labā ziņa ir play off vārtu guvumu proporcija. No 15 vārtu guvumiem, kas “samesti” Doņeckas vienības vārtos, 13 reizes (86,7%) ir uz pašmāju vīru “sirdsapziņas”. Bet leģionāri “normu” neprata izpildīt – tikai 2 vārtu guvumi. Skaidrs, ka pietrūka rezultatīvākā spēlētāja Kaila Vilsona, bet 13,3% arī no palikušajiem “importa večiem” ir par maz…

Rīgas Dinamo vārtu guvumu proporcija sešās regulārajās sezonās (vārtu guvumi pamatlaikā un papildlaikā, neskaitot pēcspēles metienus):

sezona	Latvijas spēlētāji	leģionāri
2008./2009.	65 (50.0%)	65 (50.0%; Elisons; Hartigans; Hosa; Novāks; Ron. Petrovickis; Vestkots)
2009./2010.	92 (57.5%)	68 (42.5%; Arnasons; Fosters; Hosa; Iguldens; Karija; Rob. Petrovickis; Svets)
2010./2011.	112 (62.9%)	66 (37.1%; Hartigans; Karamnovs = 0; Mikušs; Rob. Petrovickis; Surovijs; Troters)
2011./2012.	98 (78.4%)	27 (21.6%; Hosa; Lundmarks; Luseniuss = 0; Melins = 0; Nieminens = 0; Šindels; Varjs)
2012./2013.	71 (66.4%)	36 (33.6%; Džonsons; Karls; Ščehura; Šremps; Žirū)
2013./2014.	61 (45.2%)	74 (54.8%; Džonsons; Haščāks; Hosa; Polāks = 0; Robinsons; Ščehura; Vilsons)

–

3. Dinamo un Latvijas izlases vārtsargiem nav pa ceļam

Savu otro jaunību trešajā sezonā “iekš” Dinamo piedzīvoja zviedrs Mikaels Tellkvists (līdzās pa labi novietotā attēlā), ko apliecina arī statistika. Šīs sezonas Tellkvista sniegums ir otrs labākais Dinamo regulāro sezonu vēsturē, ja skata atvairīto metienu procentu un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficientu (GAA). Mikaelam Tellkvistam šosezon tie ir 92,9% atvairītu metienu un GAA 1.86. Šajos ciparos labāks ir bijis tikai Martins Pruseks pirmajā sezonā (2008./2009.) – 94,1% un GAA 1.70. Bet Tellkvistam toties ir visu regulāro sezonu labākā uzvarēto un zaudēto spēļu attiecība (21-11). Cits stāsts, ka pēcOlimpiādes posmā un konkrēti izslēgšanas spēlēs tik spilgti Dinamo “pirmajam numuram” vairs neizdevās.

Par Dinamo izslēgšanas spēļu MVP (vērtīgāko spēlētāju) bez sirdsapziņas pārmetumiem var nominēt “otro numuru” Jakubu Sedlāčeku (zemāk pa labi novietotā attēlā). Neskatoties uz sērijas 7. spēlē “saņemtajiem” 3 vārtu zaudējumiem, Sedlāčeks ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem, kas ļāva Dinamo konstrukcijai “pavilkt” sēriju no 1-3 līdz 3-3. Dinamiešu visas 3 uzvaras nākušas tieši ar Jakuba Sedlāčeka līdzdalību. Viņa iespētie cipari play off-ā (93,8% atvairītu metienu; GAA 1.78) pēc visas KHL izslēgšanas spēļu 1. kārtas spēlēm ieņem 6. vietu līgā abās nosauktajās pozīcijās. Un ir Rīgas Dinamo izslēgšanas spēļu jaunais rekords. Iepriekšējais piederēja Edgaram Masaļskim otrajā sezonā (2010.), kad izslēgšanas spēlēs tika atvairīti 93,4% metienu un koeficients (GAA) veidoja 1.93.

Jāpiebilst, ka Tellkvistam un Sedlāčekam “dziedātās” slavas dziesmas nozīmē tikai to, ka aizvadītajā sezonā Dinamo un Latvijas izlases vārtsardzība ir divi principiāli atšķirīgi jēdzieni. Ja iepriekšējās piecās sezonās uz dažāda apjoma spēles laiku vārtu rāmī tika arī pašmāju kadri, tad šosezon vārtus sargāja tikai un vienīgi importa vīri. Spēles pieteikumos vietu atradušie Rihards Cimermanis (dz. 1993.; 36 spēles pieteikumā) un Nils Grīnfogels (dz. 1994.; 1 sp.) tā arī palika kā “nodeva” jauno spēlētāju kvotām, bez reāla spēles laika. Bet “trešais numurs” Māris Jučers tā arī visu sezonu nospēlēja fārmklubā Dinamo Juniors Latvijas Virslīgā un turklāt sezonas izskaņā pārtrauca līgumattiecības ar Dinamo. Vai formāli pātrauca, to būs iespējams uzzināt starpsezonā.

4. Savu līderu paliek mazāk

Turpinot tēmu par leģionāru ieguldījumu rezultāta taisīšanā, ir atpakaļ tie laiki, kad regulārajā sezonā Top 3 rezultatīvakie vīri ir tikai leģionāri. Tā līdz šim ir bijis vienīgi Dinamo pirmajā sezonā (2008./2009.), kad rezultāta ražošanas galvgalī bija tādi vīri kā Marsels Hosa, Marks Hartigans, Mets Elisons. Piemēram, 2010./2011. un 2011./2012. g. regulārajās sezonās Top 3 rezultatīvāko sastāvā vispār nebija neviena importa… 2009./2010. un 2012./2013. g. regulāro sezonu trīs rezultatīvāko vīru sarakstā bija pa vienam leģionāram (attiecīgi – Hosa un Ščehura). Bet šosezon visi Top 3… Vilsons, Hosa, Ščehura. No komandas sastāva komplektēšanas viedokļa raugoties, ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs ar leģionāriem ir trāpījis. Bet no pašmāju rezultāta taisītāju sagatavošanas viedokļa, varētu būt arī stipri labāk.

No savējiem rezultatīvākais regulārajā sezonā ir izrādījies Miks Indrašis, kuram 49 spēlēs 31 punkts. Otrs rezultatīvakais “savējais” – Sandis Ozoliņš ar 22 punktiem 48 spelēs; trešais – Vitālijs Pavlovs 14 punkti 50 spēlēs.

“Pilnajā uzskaitē” 2013./2014. g. regulārās sezonas rezultatīvakais ir kanādietis Kails Vilsons ar 44 punktiem 49 spēlēs. Un tas ir atkārtots 2.-ais rezultatīvakais leģionāra sniegums Dinamo 6 gadu vēsturē. Tikpat punktu, bet lielākā spēļu skaitā bija Marselam Hosam pirmajā sezonā (2008./2009.). Rekordists ar 55 punktiem (56 sp.) joprojām ir “otrās sezonas” (2009./2010.) Hosa.

Bet par regulārās sezonas MVP (vērtīgāko) prasītos nominēt nevis labu sniegumu demonstrējušo Tellkvistu, ne arī rezultatīvāko Vilsonu vai trāpīgāko (22 vārtu guvumi) Hosu, bet gan citu Sējēja veiksmīgo pirkumu – aizsargu Metu Robinsonu (fotoattēlā raksta noslēgumā #33). Šim aizsargam ir labākais lietderības koeficients komandā regulāraja sezonā (+19; tikpat arī Pujacam); viņš ir rezultatīvakais aizsargs ar 27 punktiem (10+17). Robinsons vienīgais regulārajā sezonā aizvadīja visas 54 spēles; turklāt viņam bija vislielākais spēles laiks komandā – vidēji 24:01 spēlē. (Arī play off viņš aizvadīja visas 7 spēles un bija ar lielāko spēles laiku starp laukuma spēlētājiem.) Iepriekš Dinamo sastāvā ir bijuši tikai 4 aizsargi-leģionāri (Novāks, Vestkots, Svets, Karls), un Mets Robinsons ir bijis labāks par viņiem gan lietderības, gan spēles laika, gan rezultativitātes ziņā.

Atsevišķs stāsts ir šī gada play off, kur divi rezultatīvākie ir Latvijas hokejisti. Pēctraumas posmu pārvarējušais Gints Meija (5+0) un relatīvi nesen komandas sastāvu papildinājušais Lauris Dārziņš (4+1). Atliek vien novēlēt abiem veselību un tādu pašu apetīti Latvijas izlases sastāvā, gatavojoties pasaules čempionātam.

5. Soliņš par īsu

Kopumā regulārās sezonas gaitā Dinamo treneri spēles laiku “iedalīja” 34 hokejistiem – 2 vārtsargiem, 11 aizsargiem un 21 uzbrucējam. Ņemot vērā, ka līgumsaistības tika uzturētas ar paprāvu skaitu spēlētāju, kuriem visiem vieta sastāvā ne tuvu regulāri nesanāca, varēja rasties iespaids, ka Dinamo soliņš ir diezgan garš. Tomēr spēles pēc Olimpiādes skaidri un gaiši parādīja, ka par īsu.

Jau sezonas gaitā traumas guva Gints Meija un Oskars Cibuļskis; šos trūkumus izdevās cik-necik piesegt. Bet, kad Olimpiādes pauzes laikā “izstājās” traumētie Vilsons, Reķis, Indrašis un dopinga pārbaudē “iekritušais” Pavlovs, Dinamo “soliņš” iztrūkumu kompensēt nespēja… Ļoti savlaicīga izrādījās Ginta Meijas atgriešanās sastāvā uz izslēgšanas spēlēm. Bet robi bija ievērojami plašāki… Arī iepriekšējās sezonās pirms play off un tā gaitā ir bijuši traumētie, taču tik nopietns “deficīts” bija pirmoreiz. Šādos apstākļos 3-4 sērijā ir pat sasniegums…

Protams, atzinīgi novērtējams Ginta Meijas sniegums play off gaitā – 5 vārtu guvumi 6 spēlēs ir trešdaļa visu vārtu guvumu. Tāpat der atzīmēt play off “simbolisko maiņu” – 5 laukuma spēlētājus, kuriem vienīgajiem ir izdevies uzrādīt pozitīvu mikromaču vārtu guvumu un zaudējumu bilanci, kā arī nopelnīt pozitīvu lietderības koeficientu. Totāli veiksminieki ir bijuši Andris Džeriņš un Aleksandrs Ņiživijs, kuriem esot laukumā, pretinieki nav panākuši vārtu guvumus. Trešais pozitīvais uzbrucējs ir Māris Bičevskis. Aizsargu rindās plusos ir Georgijs Pujacs un Jēkabs Rēdlihs.

Rīgas Dinamo spēlētāju mikromaču (MM) vārtu guvumu un zaudējumu statistika 2014. gada play off (visās 7 spēlēs; lietd. = lietderības koeficients; saskaņā ar khl.ru):

	spēlētājs	sp.	MM	lietd.
1.	Andris Džeriņš	6	5:0	+5
2.	Aleksandrs Ņiživijs	7	4:0	+3
3.	Jakubs Sedlāčeks	5	11:8	–
4.	Georgijs Pujacs	7	6:5	+2
5.	Jēkabs Rēdlihs	7	5:4	+1
6.	Māris Bičevskis	7	4:3	+1
7.	Gints Meija	6	6:6	-1
8.	Roberts Bukarts	6	5:5	-1
9.	Marsels Hosa	7	5:5	-1
10.	Deivids Sarkanis	1*	0:0	±0
11.	Lauris Dārziņš	7	7:8	-2
12.	Marsels Haščāks	3	0:1	-1
13.	Krišjānis Rēdlihs	7	7:9	-2
14.	Mets Robinsons	7	6:8	-2
15.	Kristaps Sotnieks	7	5:7	±0
16.	Mārtiņš Cipulis	6	3:5	±0
17.	Juris Upītis	6	2:4	-2
18.	Džeimijs Džonsons	2	0:2	-2
19.	Gunārs Skvorcovs	6	0:3	-3
20.	Mikaels Tellkvists	3	5:9	–
21.	Sandis Ozoliņš	7	3:7	-5
22.	Rustams Begovs	7	0:4	-4
23.	Pols Ščehura	7	6:12	-5

* Deividam Sarkanim kopējais spēles laiks tikai 3:52.

Atskatam:

• Rīgas Dinamo pirmo piecu KHL regulāro sezonu kopsavilkums: tepat
• Dinamo vārtsargu salīdzinājums pirmajās 5 sezonās: tepat
• Dinamo 2013./2014. g. regularās sezonas spēlētāju statistika – khl.ru
• Dinamo 2014. gada play off individuāla statistika – khl.ru

[Pirmais foto fiksēts pēc Dinamo spēles pret Amur 2013. gada 16. martā; otrs (Dinamo leģionāru) foto – spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 9. oktobrī; Mikaela Tellkvista foto – spēlē pret Amur 2012. gada 17. septembrī; Jakuba Sedlāčeka – spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 15. augustā. Šo četru foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Mika Indraša foto – spēlē pret Spartak 2012. gada 28. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Ginta Meijas foto – spēlē pret Ņeftehimik 2012. gada 16. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Noslēdzošais (Meta Robinsona) foto – spēlē pret Donbass 2014. gada 4. martā; foto avots: dinamoriga.eu.]

Hokejs kara laikā. 2. (Par KHL ģeopolitiku.)

Neatkarīgi no pārliecības un uzskatiem par sporta, politikas un jebkāda veida agresijas nošķiršanu, situācija ar Rīgas Dinamo un Donbass savstarpējo spēli ir izveidojusies stipri dīvaina. Ukrainā un konkrēti Doņeckā esošo politisko saviļņojumu (maigi izsakoties) dēļ sērijas septītā spēle nenotiks Doņeckā, bet to paredzēts aizvadīt neitrālā laukumā – Bratislavā. T.i., Slovākijas galvaspilsētā. Interesants precedents. Bet kas tālāk?

Ja situāciju un jautājumu aplūko tā plašāk atvērtām acīm, tad viss, kas šobrīd notiek Austrumu virzienā ir stipri ārpus ikdienas norisēm. Notikumi Ukrainā, Krievijas reakcija un karaspēks Krimā, stipri neviennozīmīgā situācija Ukrainas austrumos un dienvidos, Rietumvalstu vingrinājumi ar sankcijām Krievijai…

Jebkāda “satiksme” ar Krieviju šādā situācijā rada jautājumus. Kategoriskāki attieksmes izrādītāji, piemēram, daļa kultūras darbinieku savu pozīciju nodemonstrējuši atceļot viesizrādes Krievijā, citi – neatceļ, skaidrojot ar iespēju rādīt attieksmi Krievijā. Katram savs pamatojums, un šajā situācijā nav viss tikai balts vai melns. Ir arī viedoklis, ka Krievija ir ne tikai tās vadonis un valdošā “brigāde”, lai gan šīs valsts informatīvā telpa un atstrādātā “vienīgā pareizā viedokļa” mašinērija atstāj iespaidu, ka Krievijā ir tikai prezidenta viedoklis, nu, vismaz 96,77%. Proporcijas līdzība ar Krimas referendumā par pievienošanos “PSRS” (skatāmies Krievijas “vadoņa” politikas atbalstītāju gājiena karogus: 1., 2., 3.) nav izvēlēta nejauši…

Pa visu šo burzmu savu sesto sezonu darbojas arī Rīgas Dinamo. Nonākšanu “dīvainā situācijā” labi pasvītro dažu dienu norises. Play off sērijas piektās spēles laikā (13. martā) Doņeckā norisinājās (turpinājās) asiņaini konflikti ar bojā gājušiem cilvēkiem. Septīto spēli Doņeckā aizvadīt jau neesot droši, tāpēc – Bratislava. No idejas vārdā nogalināto tuvinieku viedokļa notiekošais ir tāda kā “balle mēra laikā”. Bet dzīve iet uz priekšu… Degvielu lejam, gāzes plītis turpinām izmantot, droši vien salt arī negribās (ziemas turpinājums pilnīgā nelaikā). Pilnīgi droši, ka arī sportisti nav atbildīgi par politisko situāciju un vēl jo mazāk – par jebkādu vardarbību. Bet jautājums paliek atklāts, cik tālu “sports” ir gatavs iet un būt neitrāls?

Skaidrs, ka sportisti dara savu darbu. Krievijas čempionātos spēlējošo klubu ierindā ir mūsējie – Latvijas atlēti, kuri ir mūsējie neatkarīgi no darbavietas un kuriem gan jau, ka ir savs viedoklis par politisko situāciju. Tāpat kā administrācijas cilvēkiem. Tomēr šobrīd būtu savādi no jebkuru ar Krievijas finansējumu un čempionātu norisi cieši saistītu pārstāvju puses gaidīt kaut kādu principiālu situācijas vērtējumu, nemaz nerunājot par skaidri un gaiši pateiktiem vārdiem attiecībā uz Krievijas politiku, propagandu utml. Šosezon jau gadījās sakritība ar 18. novembra svētku pasākuma elementiem, kuros tomēr ar atkārtotu caurskatīšanu KHL vadība ieraudzīja nacistisko simboliku – svastiku. Krievijas portālu komentāru sadaļās 96,77%-iem viedokli paudušajiem neradās vispār nekādas šaubas par Rīgas “fašistiem”.

Patiesībā nav arī nekādas diskusijas par ārvalstu virzienā orientēto Krievijas sporta organizāciju (šajā gadījumā – KHL) kā propagandas intrumentu nozīmi. Nu, nav līgai biznesa uzdevumu šī vārda saprotamākajā nozīmē. Nekādas biļešu un atribūtikas pārdošanas cenas, translācijas tiesības un citi tiešā biznesa ienākumu avoti neatsver ieguldījumus hokejistu algās un aviopārlidojumos. Tiesa, bizness ir arī ģeopolitikas mērauklā mērāms. Runa ir par ietekmi, monopolu, reputācijas veidošanu utml. gadu desmitu griezumā.

Protams, līgai ir savi sportiskie uzdevumi, Krievijas reģionu līderu “mērīšanās”, arī ieguldījums dažādu Krievijas rūpniecisko un/vai ģeogrāfiski attālāko pilsētu “kulturālajā” dzīvē. Tomēr jautājums, kāpēc KHL (un tās patroniem visaugstākajā vadībā) nepieciešami līgas dalībnieki Čehijā, Slovākijā, Horvātijā, Latvijā, tagad arī – Somijā? Kā “prettrieciens” un alternatīva NHL? Jā, bet ne tikai. Un labdarība noteikti nav starp šiem “ne tikai”.

Vienkāršoti ņemot, ārzemju KHL klubiem ir līdzīga funkcija, kā Soču olimpiādes atklāšanas un noslēgšanas ceremonijai. Būt par “balto un pūkaino” daļu Krievijas portretā. Par to šaubu nav bijis no KHL darbības sākšanas 2008. gadā. Tikai, ka mūsējiem ir iespēja IZMANTOT šo piedāvājumu SAVĀS sportiskajās INTERESĒS. Šķiet, līdz šim savu labumu arī Latvija no tā guvusi; lai gan patiesi izvērtēt plusus un mīnusus būs iespējams tikai pēc ilgāka laika posma. Bet joprojām paliek jautājums, kur ir tā robeža un cik tālu mums ar KHL ir pa ceļam?

Un jautājums nav tikai mums. Kā ir ar Horvātiju, Slovākiju, Čehiju, arī līgai no jaunās sezonas iecerēto Somiju? Skaidrs, ka attiecīgo klubu finanšu donoru vidū nebūs grūtības atrast Krievijas pārstāvjus un krievu “rubli”, un skaidrs – kas maksā, tas arī pasūta mūziku. Bet jautājums paliek. Vai minētās valstis, kurām kaimiņvalstu “apskāvieni” nav bijuši sveši, ir aizmirsušas savu pagātni? Un kam jānotiek Ukrainas vai citas Eiropas zemes kartē, lai atcerētos?

Bet vēlreiz jautājums mums pašiem: ciktāl mūsu “sports” un citas sfēras ir gatavas nošķirt savu darbību no politikas? Kam ir jānotiek, lai tās lietas vairs nebūtu iespējams nodalīt? Skaidrs, ka dialogs un miera līgums ātrāk vai vēlāk seko jebkuram konfliktam. Iespējams, sports ir labs veids, kā uzturēt dialogu. Tomēr jārēķinās, ka šajā “miera sarunu” laukumā noteikumus arī nosaka tas, kurš pasūta mūziku. Šajā situācijā kāds dalībnieks var nepamanīt īsto brīdi, kad ir kļuvis par karbonādi vai kartupeli uz šķīvja, protams, bez balsstiesības ēdienreizes laikā. Kā ir ar mums?

Atkāpei. Arī šis raksts nav aicinājums boikotēt, aizliegt vai attaisnot. Jāatkārtojas, bet MŪSU VALSTS sportisti ir un paliek mūsējie. Ieraksts ir aicinājums padomāt un saprast, kur ir tā robeža, kuru pārkāpjot, arī “sports” vairs nevar palikt neitrāls?

P.S.

• Hokejs kara laikā (1. daļa): tepat
• Oficiālā ziņa: KHL apstiprina, ka sērijas 7. spēle notiks Bratislavā – khl.ru

[Attēli no Rīgas Dinamo spēlēm. Pirmā avots: dinamoriga.eu; otrā avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Izglābties no 1-3 sērijā…

KHL izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā Rīgas Dinamo vīri ir nonākuši kritiskā situācijā – katra nākamā spēle var kļūt par pēdējo. Proti, sērijā pret Donbass rezultāts ir 1-3, bet sērija, redz, tiek izspēlēta līdz četrām uzvarām. Starp citu, neilgajā KHL pastāvēšanas vēsturē ir četri precedenti, kuru gaitā sērijas iedzinējs atspēlējās no 1-3 un arī uzvarēja attiecīgo sēriju. Turklāt 3 gadījumos iedzinējiem un uzvarētājiem nebija mājas spēļu priekšrocību.

1. Atlant vs. SKA 2011. (līgas ceturtdaļfināls; 2. kārta)

Šī sērija ieņem vienu no Sanktpēterburgas SKA vēstures nepatīkamajām lappusēm. Zvaigžņotais SKA ar labi apmaksātajiem Matiasu Veinhandlu, Maksimu Sušinski, Petru Čajaneku, Alekseju Jašinu, Maksimu Afinogenovu, Toniju Mortensonu (Tony Mårtensson) sastāvā ieņēma Rietumu konferences 3. vietu. Bet viņu oponenti Mitišču Atlant ierindojās 4. vietā; attiecīgi, mājas spēļu priekšrocība bija SKA. Pēc 4 spēlēm S-Pēterburgas klubs bija vadībā ar 3-1, bet…nākamās 3 spēles uzvarēja Atlant.

Mitišču vienība pēc tam pamanījās uzvarēt arī Rietumu konferences finālu pret vēl īsto Jaroslavļas Lokomotiv, bet līgas finālā piekāpās Ufas Salavat Julajev vienībai. Taču arī KHL “sudrabs” Atlant-am ir superpanākums un līdz šim augstākais sasniegums. Tajā sezonā īpaši rezultatīvs kā regulārajā sezonā, tā izslēgšanas spēlēs bija Sergejs Mozjakins, bet play off slepenais ierocis bija izrādījies sezonas gaitā pieņemtais galvenais treneris Milošs Ržiha. Interesanti, ka pēc tās sezonas Ržihu “pārpirka” zaudējušie SKA. Cita atkāpe: šosezon Atlant pat izslēgšanas spēlēm nav kvalificējušies…

2. Magņitka vs. Baris 2012. (līgas astotdaļfināls; 1. kārta)

Nākamais atspēlēšanās gadījums bija vērojams pēc sezonas. Play off pirmajā kārtā Austrumu konferences 3. vietas ieņēmēji Magņitogorskas Metallurg pēc četrām spēlēm nokļuva iedzinējos ar 1-3 sērijā pret 6. vietas ieņēmēju – Astanas Baris. Nenācās viegli, bet nākamās 3 spēles (visas papildlaikā) uzvarēja Magņitka. Atkal uzvarētāju ierindā bija uzbrucējs Sergejs Mozjakins, bet vārtos neapstrīdams “pirmais numurs” bija Ari Ahonen. Bet jau Gagarina kausa izcīņas 2. kārtā Magņitogorskas komandai no 1-3 atspēlēties vairs neizdevās; pārliecinoši (sērijā 4-1) uzvarēja tā gada play off finālisti – Omskas Avangard.

3. Maskavas Dinamo vs. Avangard 2012. (līgas fināls; 4. kārta)

Līdz šim vienīgais gadījums, kad atspēlēšanās notika Gagarina kausa finālā. Austrumu konferences 2. vietas ieņēmēji Omskas Avangard diezgan pārliecinoši pārvarēja pirmās 3 kārtas: 4-0 pret Habarovskas Amur; 4-1 pret Magņitku; 4-1 pret Austrumu konferences līderi Traktor. Un arī finālā, kur mājas spēļu priekšrocība bija Avangard-am, Omskas klubs pēc 4 spēlēm bija vadībā ar 3-1 pret Maskavas Dinamo, kas Rietumos bija izcīnījuši 3. vietu (reāli – 2., bet tā tika atdota blakusdivīzijas uzvarētājiem Torpedo).

Oļega Znaroka trenētā brigāde sakopoja visus spēkus un “paņēma” ar raksturu. Raimo Summanena trenētais Avangard nākamās 3 spēlēs neprata uzvarēt. Turklāt visās 3 atlikušajās spēlēs pēc 1-3, Znaroka Dinamo uzvarēja pamatlaikā un tika pie sava pirmā “Gagarina”. Omska sēroja, līdz ar Omsku – arī Avangard aizsargs Georgijs Pujacs (pa labi novietotā attēlā). Fināls līdz šim ir Avangard augstākais sasniegums KHL finālā. Interesanti, ka Omskas komanda, kurai ir salīdzinoši pieklājīgs budžets uz līgas fona, šosezon pat nav kvalificējušies izslēgšanas spēlēm.

4. Traktor pret Ak Bars 2013. (līgas pusfināls; 3. kārta)

Līdz šim pēdējais gadījums ar atspēlēšanos no “aizas malas” (1-3) bija iepriekšējās sezonas (2012./2013.) izslēgšanas spēļu Austrumu konferences finālā. Divkārtējie Gagarina kausa ieguvēji Kazaņas Ak Bars Austrumos bija ieņēmuši pirmo vietu, viņiem bija mājas spēļu priekšrocība un pēc 4 spēlēm viņi bija it kā stabilā vadībā ar 3-1. Savukārt, Austrumu konferences 3. vietas “turētāji” Čeļabinskas Traktor saņēmās un uzvarēja turpmākās 3 spēles. Rezultāti spēlēs bija līdzīgi, bet Traktor vienībai izdevās. 2013. gada izslēgšanas spēlēs “traktoristiem” laika apstākļus “taisīja” tādi kadri kā uzbrucēji Petri Kontiola, Staņislavs Čistovs, Maksims Jakuceņa (tagad Donbass sastāvā), aizsargs Derons Kvints un vārtsargs Maikls Garnets. Bet Ak Bars ierindā tosezon bija arī Lauris Dārziņš (pa labi novietotā attēlā), kurš pēc tam nākamo sezonu, ka reiz, iesāka Traktor sastāvā.

Ar šo come back Čeļabinskas klubs garantēja KHL sudrabu un finālā piekāpās Maskavas Dinamo, kuriem tā jau bija otrā reize apskāvienos ar Gagarina kausu. Savādi, bet šosezon arī Traktor neprata kvalificēties izslēgšanas spēlēm.

P.S.

2014. gada play off-ā pēc 1. kārtas četrām spēlēm ir atlasījušās divas komandas, kurām ir iespēja nodemonstrēt raksturu un pārņemt grožus brīdī, kad sērijas rezultāts ir 1-3 par labu pretiniekiem. Šīs komandas ir Vladivostokas Admiral un Rīgas Dinamo.

[Pirmais foto fiksēts Dinamo spēlē pret Linköpings HC 2014. gada 18. februārī; foto avots: dinamoriga.eu. Georgijs Pujacs Omskas Avangard krāsās; foto avots: hawk.ru. Lauris Dārziņš Kazaņas Ak Bars formā; foto avots: ak-bars.ru.]

Ja play off sāktos jau rīt. Jeb – ko ir nodrošinājuši Dinamo?

Vērtējot pēc uzkrāto punktu bagāžas un ieņemtās vietas turnīra tabulā, Rīgas Dinamo vēl nekad iepriekšējās KHL sezonās Jauno gadu nav sagaidījuši tik priecīgi. Neskatoties uz “izslīdēšanu” gada nogalē pret čeho-slovakiem, Rīgas klubs ir Rietumu konferences galvgalī, ja ar to domājam Top4 vai Top5. Jā, turpat “grūstās” arī citi gribetāji. Tomēr tik “bagāts” punktu uzkrājums gadu mijā ir pirmoreiz. Bet vai 40 spēlēs uzkrātie 72 punkti dinamiešiem kaut ko garantē?

Ar regulārās sezonas katru nākamo spēļu dienu palielinās līdzjušana Dinamo tuvāko konkurentu (CSKA, Donbass, HC Lev Praha) pretiniekiem. Protams, tie pretinieki interesē maz, bet galvenais – lai nosauktās komandas zaudē. Jo pārliecinošāk, jo labāk. Skaidrs, ka visdrošākā metode ir pašiem uzvarēt visus, taču tie punkti nenāk viegli. Atliek shēmot, ka sāncenšiem uzkrājuma veidošana būs vēl grūtāka…

Tikpat skaidrs, ka neviens Dinamo pārstāvis nenomedīta lāča ādu publiski nedalīs un savus plānus attiecībā uz Gagarina kausa izcīņas gaitu neklāstīs, jo vieta play off nav garantēta. Taisnība jau ir… Teorētiski skaitot, tikai SKA un Maskavas Dinamo, pat ja zaudē visas atlikušās spēles, nevar sezonu pabeigt Rietumu konferences pēdējā (14.) vietā. Bet pārējās 12 rietumnieku komandas vismaz teorētiski “pretendē” arī uz 14. vietu. Tāpat kā neviena vienība vēl nav zaudējusi cerības nodrošināt dalību izslēgšanas spēlēs. Protams, daļa cerību regulārās sezonas izskaņā konvertēsies cīņās par Cerību kausu, taču diez vai KHL Rietumos kāds plāno atslābt. Neatkarīgi no šobrīd ieņemtās vietas. Tādēļ – regulārās sezonas atlikušās spēles (rīdziniekiem – 14) solās būt diezgan spraigas.

Kamēr lācis vel mežā. Pole position

“Izvēlēties” play off pretiniekus un dalīt pārus būtu stipri pāragri. Skaidrs, ka galvenais ir TIKT izslēgšanas spēlēs, taču arī ieņemtajai vietai ir nozīme. “Vienalga kurā vietā” it tad, ja esi aiz izslēgšanas spēļu strīpas un centies ielauzties play off zonā. Visādi citādi – ieņemtai vietai ir savas konsekvences. Savulaik Rīgas Dinamo parādīja konferences 1. un 2. vietas ieņēmējiem, ka arī stipri zemākas vietas var “sagāzt podus”. Tomēr tie uz kopējā fona ir starp izņēmumiem. Nu, nav tā, ka līgas klubi alktu sākt izslēgšanas spēles pret konferences līderiem.

Šķiet, nav lielas starpības starp 4. un 5. vietu konferences tabulā, jo jebkurā gadījumā pirmajā kārtā ceturtā vieta spēlē pret piekto. Tomēr atšķirība ir – mājas spēļu priekšrocība. Izslēgšanas spēles sākas savā arēnā, kas savukārt nozīmē, ka izbraukumā sanāk spēlēt tikpat, cik mājās, vai par vienu spēli mazāk. It kā sīkums… Vai arī nav sīkums, jo nopietnos mehānismos katrai detaļai ir nozīme.

Attiecīgi mājas spēļu priekšrocības ir turnīra tabulas pirmajām četrām vietām, kuru ietvaros mēģina “ielauzties” vai noturēties visas komandas, kurām ir tādas iespējas. Vēl viens faktors, kāpēc “negribas” būt play off dalībnieku tabulas otrajā pusē, ir uz Gagarina kausa izcīņas otro kārtu liktās cerības. Jo zemāku vietu ieņēmušas komandas, pat ja pirmajā sērijā uzvar relatīvi stiprākus pretiniekus, otrajā kārtā saņem citu līdervienību. To paredz KHL izslēgšanas spēļu princips – katrā kārtā augstākā vieta spēlē pret zemāko. Tā KHL otrajā sezonā, kad Rīgas Dinamo (8. vieta) izsita SKA, nākamajā kārtā pretī dabūja konferences 2. vietu – HK MVD. Līdzīgi pēc gada – pirmajā sērijā rīdzinieki (7.) uzvarēja 2. vietu (Maskavas Dinamo), bet nākamajā kārtā pretī nāca 1. vieta – Lokomotiv. Protams, ja mērķis ir (tikai) PIEDALĪTIES play off, tad tiešām ir vienalga, no kuras starta pozīcijas…

Jāpiebilst, ka reālākie (biezākie) Gagarina kausa pretendenti uz konferenču pirmo vai vismaz otro vietu tiecas arī tāpēc, ka grib sākt KHL Gagarina kausa finālsēriju mājās. Piemēram, Sanktpēterburgā vai Maskavā, nevis Kazaņā vai Astanā. Vai otrādi. Oligarhklubi taču nekad nav slēpusi, ka grib kausu, un viss pārējais ir izgāšanās.

Vēl viens sīkums – regulārajā sezonā ieņemtajai vietai ir nozīme sezonas beigās, kad rēķina komandas izcīnīto vietu sezonas kopvērtējumā. Kas nozīmē, ka augstāka vieta starp attiecīgajā play off kārtā “izkritušajiem” nodrošina augstāku vietu kopvērtējumā. It kā liela nozīme tam nav, tomēr atšķirība ir – 9. vai 16. vieta, 4. vai 8.-tā… Īpaši komandām, kas līdz tik augstām vietām nemēdz aizsniegties bieži vai nekad.

Kāds pretinieks būtu ērtāks Rīgas Dinamo?

Šo jautājumu, šķiet, lielāka jēga būtu uzdot astrologam, numerologam vai kādam citam -logam, jo pārliecinošas likumsakarības nav. Ir novērots, ka pret stiprākiem un titulētākiem pretiniekiem motivācija ir augstāka, bet “stipriniekiem” gadās rīdziniekus nenovērtēt. Tā Dinamo bez pārsteiguma var atrauties no “vājiniekiem” un “likt uz ausīm” līderus. Ka piemēri gan agrāki play off-i, gan šīs sezonas spēles. Skaidrs, ka jebkura komanda izslēgšanas spēlēs ir jau ar citu zobu asumu un tvēriena krampi. No šāda aprēķina raugoties, šķiet, ka pretiniekam nav nozīmes…

Arī mājas spēļu priekšrocība attiecībā pret izbraukuma spēlēm nav skaidri nolasāma. Jo pēc sezonas 40 spēlēm ir identiska. Mājās 20 spēles un 36 punkti; tieši tikpat spēļu un punktu izbraukumā… Bet, ja salīdzina tikai spēles pret tuvākajiem sāncenšiem – Rietumu konferences Top 8, tad tomēr mājas spēles rīdziniekiem ir izdevušās veiksmīgākas.

Rīgas Dinamo vienībai ērtāko vai neērtāko pretinieku nosaukt ir salīdzinoši grūti, jo savstarpējās spēles ir tikai divas. Turklāt pret dažiem pretiniekiem šosezon aizvadīta ir tikai viena. Ja “shēmošanai” pietiek ar esošajām, tad līdz šim rīdzinieku “klienti” ir bijuši Jaroslavļas Lokomotiv, kas uzvarēti abās spēlēs pamatlaikā. Bet neērtākais pretinieks ir bijis nevis SKA vai CSKA, bet Prāgas “lauvas”, kuriem zaudētas abas spēles. Tiesa, pēcspēles metienos, kas izslēgšanas spēlēs nav paredzēti.

P.S.

Atgādinājumam: vieta izslēgšanas spēlēs nav garantēta… Bet ieguldīts jau diezgan daudz, lai pacīnītos par konkrētam vietām play off zonā.

Rietumu konferences play off zonas komandas (8 no 14) un Rīgas Dinamo rezultāti pret tām (pēc 2014-01-05 spēlēm):

vieta	komanda	sp.	punkti	DR mājās	DR izbr.
1.	Dinamo (Maskava)	41	90	3:2 PM
2.	SKA	41	82	6:4	3:4 PM
3.	Donbass	42	74		4:2
4.	Dinamo (Rīga)	40	72	–	–
5.	CSKA	42	71	4:3	1:2 PM
6.	HC Lev Praha	40	69	1:2 PM	1:2 PM
7.	Medveščak	41	65		5:1
8.	Lokomotiv	40	60	4:1	2:1

*

KHL turnīra tabulas – khl.ru (skatīt)

[Mārtiņa Cipuļa un Mikaela Tellkvista kopējie vārtsardzības darbi fiksēti 2013. gada 19. septembrī spēlē pret Maskavas Dinamo, bet Rīgas Dinamo ierinda – 2013. gada augustā spēlē pret SKA. Abu foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Iespēja uzspīdēt, nekrist kaunā vai otrādi

Regulāro sezonu noslēgumus dažādās līgās raksturo izrāvienu mēģinājumi, kam tādi vēl kaut ko var palīdzēt. Vieni cenšas iespraukties izslēgšanas spēlēs, daži – izvairīties no kvalifikācijas spēlēm, izredzētāki – ieņemt labākas pozīcijas play off izspēlē un izvēlēties relatīvi vājākus vai ērtākus pretiniekus. Pārējiem atliek cīnīties, lai nekristu kaunā. Izdodas dažādi… Latvijas hokejistu februāra Top 7.

1. Lauris Dārziņš

Februāris Latvijas izlases un Kazaņas Ak Bars uzbrucējam Laurim Dārziņam un viņa pārstāvētajām komandām ir iegadījies ļoti pat veiksmīgs. Latvijas izlase Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā četru valstsvienību konkurencē izcīnīja vienīgo ceļazīmi uz Soču olimpiskajām spēlēm, bet Ak Bars vienība regulāro sezonu pabeidza kā Austrumu konferences līdervienība un play off pirmo sēriju pabeidza ar minimālu spēļu skaitu (4-0), ātri un pārliecinoši izslēdzot Ņeftehimik vienību.

Dārziņš visā šajā burzmā izrādījies diezgan noderīgs un rezultatīvs. Latvijas izlases ierindā 3 spēlēs saražoti 5 rezultativitātes punkti (3+2) un lietderības koeficients +3, kļūstot par rezultatīvāko nacionālās valstsvienības spēlētāju kvalifikācijas turnīrā. Februārī Laurim Dārziņam „iekrita” tikai viena spēle KHL regulārās sezonas izskaņā (bez punktiem un ar neitrālu lietderības koeficientu), taču play off-ā Dārziņš devās laukumā visās četrās spēlēs, kur saražoja 3 vārtu guvumus (3+0) un pozitīvu lietderību (+2). Attiecīgi pēc KHL izslēgšanas spēļu pirmās kārtas, Lauris Dārziņš ir otrs rezultatīvākais spēlētājs Kazaņas Ak Bars komandā.

2. Roberts Bukarts

Sezonas pirmo pusi un arī vidu Robertam Bukartam nevarētu nosaukt par stabilu un veiksmīgu. Nācās cīnīties par vietu Dinamo sastāvā un arī ceļot uz fārmklubu Liepājā. Attiecīgi 2012./2013. g. regulārajā sezonā Bukartam Dinamo ierindā sanāca vien 18 spēles, t.i. manāmi mazāk nekā trijās iepriekšējās sezonās… Tāpat arī rezultativitātes punktu aktuālajā regulārajā sezonā Dinamo ierindā ir sanācis mazāk (3+0) nekā katrā no 3 iepriekšējām sezonām. Jāpiebilst, ka Roberta Bukarta (dz. 1990.) konkurētspēju ar 1991. gadā dzimušajiem būtiski ietekmēja 1991.-to dotētais stāvoklis komandu pieteikumā – to obligātums un iespēja pieteikt vairāk spēlētāju. Arī Olimpiskās kvalifikācijas turnīrs un Latvijas izlase februārī Bukartam gāja secen…

Tomēr regulārās sezonas izskaņā un Cerības (Nadeždas) kausa izcīņas spēlēs ir redzams pilnīgi cits Roberts Bukarts. Atbrīvojot no Dinamo virkni spēlētāju (Žirū, Ņiživijs, arī Ankipāns), redzamāks ir palicis „otrais plāns”. Iespēju ļoti pamanāmi ir izmantojis Roberts Bukarts. Februārī regulārās sezonas izskaņas 3 spēlēs viņam divi vārtu guvumi „no spēles” (2+0), pozitīva lietderība (+2) un viens realizēts pēcspēles metiens. Bullītis gan nekļuva izšķirošs, taču ne mazāk svarīgs dinamiešu uzvarā pret CSKA. Savukārt februārī notikušajās 4 spēlēs KHL Cerības kausa ietvaros Roberts Bukarts sastrādāja 4 punktus (2+2) un lietderības koeficientu +3. Diezgan labs „uzkrājums”, neskatoties uz Nadeždas izcīņas „otrās pakāpes” nozīmību. Jānovēl tempu noturēt arī KHL sezonas izskaņā un pretendējot uz vietu nacionālajā izlasē.

3. Andris Džeriņš

Andris Džeriņš ir vēl viens Dinamo personāžs, kuram neatradās vieta Latvijas izlasē cīņai Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā. Kas zina, varbūt tas kļuva par vienu no motivācijas elementiem nocīnīties KHL sezonas nobeigumā – „cerībās”. Iespējams, pienesumu deva salikšana vienā maiņā ar savu agrāko cīņu biedru Robertu Bukartu. Nadeždas kausa izcīņas gaitā gan izjuka „strēlnieku trijnieks” (Bukarts – Džeriņš – Meija), jo Gints Meija bija spiests „iepauzēt” un gala beigās stiprināja citu maiņu. Taču rādās, ka „pārojums” ‘Bukarts – Džeriņš’ ir viens no svarīgākajiem dienas kārtības veidotājiem Dinamo ierindā Cerības kausa play off-u spēlēs.

Andris Džeriņš februārī KHL regulārās sezonas 3 spēlēs pie punktiem netika, bet bija pozitīvi lietderīgs (+2). Taču februārī notikušajās Cerības kausa 4 spēlēs bija rezultatīvākais spēlētājs Dinamo ierindā ar 6 punktiem (1+5) un lietderības koeficientu +1. Arī tagad, ieskaitot divas spēles martā, Džeriņš ir Cerības kausa izcīņas rezultatīvākais spēlētājs ne tikai Rīgas Dinamo ierindā, bet arī starp visām 10 komandām, kas spēlē šajā „otrajā play off”. Tiesa, Rīgas dinamiešiem tāpat kā 3 citām Rietumu konferences komandām, bija „andikaps” – papildu divas kvalifikācijas spēles, kurās iekrāt rezultativitātes punktus.

4. Koba Jass

Rādās, ka Kobam Jasam „labumā nāk” regulāra kluba un līgas maiņa. Šī gada sākumā K. Jass ir nonācis Čehijas ekstralīgā, Kladno „bruņinieku” ierindā. Rytíři Kladno klubā, kas, starp citu, pieder nevienam citam kā leģendārajam Jaromiram Jāgram. Kladno komandas ierindā februārī Koba Jass ir aizvadījis regulārā čempionāta 8 spēles, salasot 6 rezultativitātes punktus (3+3) un lietderības koeficientu +3. Ja ņem vērā, ka Čehijas ekstralīga joprojām „kotējās” kā viens no Eiropas stiprākajiem nacionālajiem čempionātiem, tad K. Jasa sakrātajiem punktiem ir savādāka „svara attiecība” nekā dažos citos čempionātos.

5. Kristers Gudļevskis

Spraiga regulārās sezonas izskaņa norisinās Dinamo jaunatnes vienībai HK Rīga, kas sitās par vietu MHL Rietumu konferences astotniekā – t.i., izslēgšanas spēlēs. Jaunatnes līgas Rietumos konkurence ir vēl ņiprāka nekā KHL – uz astoņām vietām ir 17 pretendentu. Pašreiz, 3 spēles līdz sezonas beigām, sīvākie konkurenti uz 8. vietu ir HK Rīga un Jaroslavļas Loko.

Februāra gaitā HK Rīga iespēja pamatīgu uzrāvienu, lai varētu atļauties pretendēt uz šo vietu MHL izslēgšanas spēlēs – Harlamova kausa izcīņā. Deviņās februāra spēlēs ir izcīnītas 7 uzvaras un piedzīvoti divi zaudējumi. Vieta play off nav vēl nodrošināta, taču viens no spēlētājiem, kas ļāvis Dinamo jaunatnei palikt „apritē”, ir vārtsargs Kristers Gudļevskis. Viņš laukumā devās visās 9 spēlēs, septiņās no tām palīdzot komandai uzvarēt. Statistikas ciparos februārī – 1 sausa uzvara, 93,45% atvairītu metienu (214 no 229) un „caurlaidības koeficients” (GAA) 1.81.

6. Roberts Jekimovs

Somijas SM-liiga plašumos joprojām cīnās Latvijas izlases uzbrucējs Roberts Jekimovs, kuram somu čempionātā SaiPa ierindā regulārās sezonas 8 spēlēs 5 rezultativitātes punkti (4+1) un lietderības koeficients +3. Kopā ar Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā Latvijas izlases sastāvā 3 spēlēs izcīnītajiem 2 punktiem (0+2) un pozitīvu lietderības koeficientu (+1) ir tieši tik daudz, lai kvalificētos februāra Top 7 sastāvam.

7. Rūdolfs Maslovskis

Latvijas U-18 izlases un HK Rīga vienības uzbrucējam Rūdolfam Maslovskim (dz. 1995.) februāra summa ir izdevusies ļoti pat rezultatīva. MHL čempionātā HK Rīga ierindā 9 spēlēs izcīnīti 8 rezultativitātes punkti (5+3) un lietderības koeficients +4. HK Rīga sastāvā rezultatīvāks bija tikai komandas veterāns un arī Dinamo ierindā epizodiski iesauktais Juris Upītis, kuram par vienu vārtu guvumu vairāk. Savukārt Latvijas U-18 izlases ierindā „Četru nāciju” turnīrā Baltkrievijā R. Maslovskim 3 spēlēs 4 punkti (3+1) un lietderība +2. Rezultatīvāki U-18 turnīrā bija tikai divi kolēģi – Rihards Bukarts un Edgars Homjakovs (abiem pa 3+4). Taču „pamatdarbavietas” un jauniešu izlases snieguma kopsavilkums Rūdolfam Maslovskim ļoti pieklājīgs.

P.S. Par mēneša Top 7

Iecerēts kā ikmēneša izvērtējums 2012./2013. g. sezonas garumā. Līdzīgi nedēļas Topam ir subjektīvs mēneša labāko Latvijas hokejistu kopsavilkums, balstoties uz hokeja laukumos, interneta un TV ekrānos redzēto, kā arī statistikas ailītēs izkalkulēto. Topa „mazais” uzdevums – paskatīties nedaudz plašāk par Dinamo kategorijām un pie iespējas ieskatīties arī ārpus KHL laukumiem notiekošajās aktualitātēs. Topam nosacījumu un kategorisku kritēriju nav. Tādā kā rekomendācijas statusā – ne vairāk kā četri KHL spēlētāji un vismaz viens U-20 vecuma hokejists.

Atskatam citu mēnešu Top 7: tepat

[Fotoattēlā: Lauris Dārziņš ar cīņubiedru Ak Bars rindās kādā play off spēlē pret Ņeftehimik 2013. gada februārī. Foto avots: ak-bars.ru.]

Cerības, kas motivē vai demotivē

Sācies KHL sezonas svarīgākais cīņu posms – Gagarina kausa izcīņa, kuras ēnā rosās otrā plāna notikumi – „otrais” play off – Cerības kausa izcīņa. Pagaidām tikai ar kvalifikācijas spēlēm. Interesanti, ka šajās spēlēs pamanāmāki ir Dinamo otrā plāna spēlētāji, kas pozitīvi. „Citā pusē” – KHL „īstajā” play off – ar snaipera iemaņām atzīmējas Ak Bars uzbrucējs Lauris Dārziņš. 18. – 24. februāra nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.

1. Oskars Cibuļskis

Nadeždas jeb Cerības kauss nav Gagarina kauss, un Cerības kausa kvalifikācija nav „īstais” play off. Tomēr rezultativitātes punktus neviens nedāvina arī „neīstajās” izslēgšanas spēlēs ar savādajiem izspēles nosacījumiem. Motivācija ir tāda specifiska lieta, tādēļ nav pārsteigums, ka otrā plāna izslēgšanas spēlēs ar lielāku atdevi, motivāciju un arī rezultātu izceļas tieši līdz šim otrā plāna lomās ierasti spēlētāji. Rīgas Dinamo ierindā Cerības kausa kvalifikācijas divās spēlēs rezultatīvākie latvju hokejisti bija „tie citi” – Cibuļskis, Džeriņš, Pavlovs, Bukarts…

Oskars Cibuļskis kvalifikācijas 2 spēlēs bija viens no diviem rezultatīvākajiem spēlētājiem Rīgas Dinamo ierindā. Kā Cibuļskim, tā uzbrucējam Andrim Džeriņam pa 3 punktiem vienādā proporcijā (1+2), kā arī identisks – neitrāls – lietderības koeficients. Tā kā Oskars Cibuļskis ir aizsargs, tad viņa rezultativitātes punkti Topa ietvaros augstākā cenā par uzbrucēja iespēto.

2. Andris Džeriņš

Džeriņa trio Dinamo sezonas „gulbja dziesmu” aizvadītajā nedēļā izspēlēja izteiksmīgāk nekā liela daļa komandas arsenālā esošo solistu. Vīriem kaut ko vajag, kas priecē. Attiecīgi „vecais” uzbrukuma trijnieks ‘Bukarts – Džeriņš – Meija’ izskatījās saspēlētāks un motivētāks par dažbrīd rezultatīvākām saiknēm Dinamo ierindā. Tiesa, šādu rezultatīvo modeļu Rīgas komandā nav atlicis daudz. Un Džeriņa trijniekam ir pienācis pēdējais laiks uzrādīt savas spējas. Jo apzīmējums „jaunie – perspektīvie” jau sen ir izkusis. Vīriem jau ir itin pieklājīga KHL spēļu pieredze. Andrim Džeriņam kvalifikācijas 2 spēlēs 3 punkti (1+2) un neitrāla lietderība. Netālu arī viņa maiņas partneris Roberts Bukarts, kuram 2 spēlēs 2 punkti (1+1) un pozitīva lietderība (+1).

3. Vadims Miščuks

Savu pirmo play off MHL B grupā uzsākusi Liepājas Metalurgs jaunatnes komanda. Liepājnieki MHL B grupas izslēgšanas spēlēm kvalificējās kā Ziemeļrietumu divīzijas stiprākā un visas MHL B grupas otrā komanda. Liepājas Metalurgs jaunatne pēc 2 spēlēm ir vadībā sērijā ar 2-0 pret Omskas Avangard sistēmā ietilpstošo Omskas Jastrebi komandu. Jāpiebilst, ka Jastrebi komanda ir Avangard saimniecības trešā komanda; līdzīgi kā Juniors vienība Dinamo saimniecībā. Jastrebi vienībā kodolu veido 1993. – 1996. gadā dzimušie hokejisti, kas gan nemazina Liepājas komandas un tās dalībnieku nopelnus. Abās pirmajās play off spēlēs liepājnieku vārtus sargāja Vadims Miščuks (dz. 1993.), kuram izdevās arī viena „sausa” spēle. Kopā 2 spēļu summā Miščukam 97,6% atvairītu metienu un „caurlaidības koeficients” (GAA) 0.50. Diezgan pieklājīgi arī MHL B grupas izslēgšanas spēļu līmenim.

4. Frenks Razgals

Aizvadītajā nedēļā Eiropas jaunatnes olimpiskajā ziemas festivālā Latvijas krāsas pārstāvēja U-17 valstsvienība – pamatā ar 1996. gadā dzimušajiem hokejistiem un dažiem 1997.-ajiem. Latvijas U-17 izlases ierindā turnīra 3 spēlēs rezultatīvākais bija uzbrucējs Frenks Razgals (dz. 1996.), kurš iekrāja 5 punktus (3+2) un lietderības koeficientu +4. Viss šis komplekts F. Razgalam ienācās turnīra pēdējā spēlē – pret Rumānijas vienaudžiem. Turnīra gaitā pa 4 rezultativitātes punktiem izcīnīja vēl četri 1996. gadā dzimuši uzbrucēji – Kirils Galoha, Dāvis Zembergs, Rodrigo Ābols un Haralds Egle.

Netālu no Topa

KHL atšķirīga kalibra kausu izcīņā ar diviem vārtu guvumiem aizvadītajā nedēļā atzīmējušies uzbrucēji Lauris Dārziņš un Vitālijs Pavlovs. Dārziņam divi vārtu guvumi un pozitīvs lietderības koeficients (+1) Gagarina kausa izcīņas 2 spēļu summā Austrumu konferences līderu Ak Bars ierindā. Savukārt Pavlovam divi vārtu guvumi un vēl pozitīvāks lietderības koeficients (+2) Cerības kausa kvalifikācijas 2 spēļu summā Rietumu konferences vājākās komandas sastāvā. Neskatoties uz diametrāli pretēju atrašanos regulārās sezonas noslēgumā un izslēgšanas spēļu shēmās, Vitālija Pavlova vārtu guvumi nav stipri „negaršīgāki”, it īpaši, ja ņem vērā, ka tie ir viņa pirmie trāpījumi KHL oficiālajās spēlēs.

Čehijas ekstralīgā joprojām priecē uzbrucēja Kobas Jasa rezultativitāte; Rytíři Kladno komandas 3 spēlēs K. Jasam 2 punkti (1+1) un pozitīvs lietderības koeficients (+1). Savukārt Norvēģijas galvenajā līgā (Get Ligaen) ar 6 punktiem (2+4) un lietderības koeficientu +1 divās spēlēs Stjernen Hockey rindās atzīmējies uzbrucējs Aleksandrs Macijevskis.

Aizvadītā nedēļa Kanādas junioru QMJHL līgā bija rezultatīva Latvijas U-20 izlases uzbrucējam Ņikitam Jevpalovam (dz. 1994.), kuram 4 spēlēs Armada de Blainville-Boisbriand sastāvā sastrādāti 4 punkti (1+3) un lietderības koeficients +3. MHL B grupas izslēgšanas spēles uzsākušas divas komandas no Latvijas – jau nosauktā Liepājas Metalurgs jaunatnes vienība un Juniors komanda. Abas komandas aizvadījušas pa divām spēlēm; rezultatīvākais Latvijas hokejists MHL B grupas play off-os bija uzbrucējs Edgars Homjakovs (dz. 1995.), kuram 2 spēļu summā 3 punkti (0+3) un pozitīvs lietderības koeficients (+1).

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Atskatam citu nedēļu Top 4: tepat

[Foto: Rīgas Dinamo un Kazaņas Ak Bars šosezon diametrāli pretējās pozīcijās un atšķirīgās izslēgšanas spēlēs. Ar #44 nedēļas Topa 1. vietas ieņēmējs Oskars Cibuļskis. Foto fiksēts Dinamo spēlē pret Ak Bars 2011. gada 13. septembrī; foto avots: ak-bars.ru.]

Māksla ielekt ejošā vilcienā. Pēdējā vagonā

Februāra vidū regulārās sezonas pēdējās rezultāta „transakcijas” centās iestudēt KHL klubi. Caur „adatas aci” izslēgšanas spēlēs iespraucās Sandis Ozoliņš kopā ar Atlant komandu, bet aiz apmales atstājot Oskaru Bārtuli ar Donbass. Lielisku nedēļu Jugra vārtos aizvadīja Edgars Masaļskis, bet viņa divas „sausās” spēles tomēr neizdevās konvertēt play off biļetēs…Taču 8 Latvijas hokejisti uz Gagarina kausu šobrīd vēl pretendē! Starp citu, izslēgšanas spēles vai „pēdējie metri” pirms tām ir arī citos čempionātos Eiropā. 11. – 17. februāra nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.

1. Edgars Masaļskis

Par aizvadītās nedēļas labāko KHL vārtsargu tika atzīts Hantimansijskas Jugra vienības „kīpers” Edgars Masaļskis, kuram divās spēlēs izdevušās divas „sausas” uzvaras ar atbilstošiem statistikas mērījumiem – 100% atvairītu metienu un „caurlaidības koeficientu” (GAA) 0.00. Masaļska „cietoksnis” palika neieņemts ne tikai spēlē pret Austrumu konferences un visas līgas lielāko „vājinieci” Avtomobiļist, bet arī pret vienu no Rietumu konferences līderiem – Maskavas Dinamo. Diemžēl ar Edgara Masaļska „sauso” sniegumu bija par maz, lai Jugra ieņemtu vietu izslēgšanas spēlēs. Cita starpā, Hantimansijskas komanda ir punktiem bagātākā komanda no tām 10 komandām, kas palikušas aiz Gagarina kausa izcīņas robežas (52 spēlēs izcīnīti 74 punkti). Jāpiebilst, ka Rietumos Atlant vienībai bija par punktu mazāk, un ar to pietika, lai tiktu play off. Tiesa, Rietumos konference bija sīvāka.

2. Sandis Ozoliņš

11. – 17. februāra nedēļā Atlant kapteinis Sandis Ozoliņš ir pozitīvi atzīmējies kā statistikas ailītēs, tā faktiski – turnīra tabulā kopumā. 3 spēlēs iekrāja 3 rezultativitātes punktus (0+3) un priecējošu lietderības koeficientu +4. Kā reizi Ozoliņa lietderības koeficients aizvadītajā nedēļā bija labākais starp Latvijas pavalstniecības aizsargiem KHL-ā. Bet galvenais sasniegums tāds, ka Ozoliņš būdams „atlantu” kapteinis palīdzēja komandai izkapāt vietu Gagarina kausa izcīņā. Atlant vienībai šosezon veicās ļoti vāji – tā krita arī uz Rietumu konferences tabulas pašu leju. Bet komanda prata savākties vienā dūrē, iestudēt uzvaru sērijas un pēdējā brīdī iespraukties play off zonā, vietu nodrošinot tikai līdz ar regulārās sezonas pēdējās spēļu dienas noslēgumu.

3. Roberts Jekimovs

Somijas galvenā čempionāta plašumos veiksmīgu nedēļu SaiPa ierindā aizvadīja uzbrucējs Roberts Jekimovs, kuram 3 spēlēs 3 punkti (2+1) un pozitīvs lietderības koeficients (+2). Regulāro sezonu SaiPa komanda SM-liiga čempionātā uzsāka itin braši, cīnoties pa turnīra tabulas galvgali; taču regulārās sezonas noslēgumam Lapēnrantas Saimaan Pallo (komandas nesaīsinātais nosaukums) tuvojas uz play off kvalifikācijas robežas. T.i., SaiPa pēc 51 spēles ar 75 punktiem ieņem 10. vietu turnīra tabulā. Tieši 10 komandām (no 14) būs iespēja pacīnīties par čempionu titulu. Tabulas augšgals kvalificējas „automātā”, bet 7. – 10. vietas ieņēmējiem „draud” kvalifikācija. Jekimovs komandas zīmējumā ir diezgan nozīmīga figūra – trešais rezultatīvākais spēlētājs; sezonas 46 spēļu summā iekrāti 25 punkti (15+10) un lietderība +4. Viņš arī viens no diviem labākajiem SaiPa vārtu guvējiem; abiem ar italo-kanādieti vai kanado-itāli Stefano Giliati – pa 15 vārtu guvumiem. Tikai, ka kolēģim sliktāks lietderības koeficients (-3).

4. Toms Andersons

Šveices junioru elitē veiksmīgi izslēgšanas spēles sākusi SC Bern Future U20 komanda un tās uzbrucējs Toms Andersons (dz. 1993.). Aizvadītās nedēļas 3 spēlēs Andersons salasīja 5 rezultativitātes punktus (2+3), bet viņa pārstāvētā Bernes komanda šo spēļu summā bija vadībā ar 2-1 sērijā pret SCL Young Tigers U20 vienību. (Aizsteidzoties notikumiem priekšā, jāpiebilst, ka SC Bern Future U20 jau šonedēļ sēriju pabeidza ar 3-1.) Citam Latvijas uzbrucējam Jurim Zandovskim (dz. 1993.) Šveices junioru elites play off 3 spēlēs 4 punkti (1+3), bet viņa komanda HC Fribourg-Gottéron U20 diemžēl play off pirmajā kārtā no cīņas izkrita, piekāpjoties ar 0-3 sērijā pretiniekiem EV Zug U20.

Topa tuvumā

No Rīgas Dinamo ierindas Topa kontekstā izceļami ir 3 spēlētāji. Aizsargs Krišjānis Rēdlihs, tāpat kā Ozoliņš Atlant-ā, 3 spēlēs sakrāja 3 punktus un pat labākā proporcijā (1+2), bet ar nedaudz zemāku lietderības koeficientu (+3). No Latvijas uzbrucējiem KHL-ā visrezultatīvāk atzīmējās Mārtiņš Karsums, kuram 3 spēlēs 3 punkti (2+1) un neitrāla lietderība. Vēl jāizceļ vārtu guvumu garšu atguvušais uzbrucējs Roberts Bukarts, kuram 3 spēlēs divi vārtu guvumi un viens īstenots pēcspēles metiens. Tiesa, bullītis nebija izšķirošais; spēles rezultāta izmaiņas noteicošais pēcspēles metiens tomēr tika pierakstīts leģionāram Džeimijam Džonsonam.

AHL čempionātā Ziemeļamerikā 2 spēlēs ar 2 punktiem (1+1) un neitrālu lietderību atzīmējās Oklahoma City Barons uzbrucējs Kristiāns Pelšs. Vācijas DEL čempionātā Herbertam Vasiļjevam 3 punkti (0+3) un +2 lietderība Krefeld Pinguine ierindā. Savā jaunajā darbavietā – Rytíři Kladno klubā Čehijas ekstralīgā (Tiprsport Extraliga) – rezultatīvi iejuties uzbrucējs Koba Jass, aizvadītās nedēļas 2 spēlēs salasot 2 punktus (1+1) un neitrālu lietderību.

Uz MHL izslēgšanas spēlēm pretendējošās HK Rīga komandas ierindā nedēļas 3 spēlēs rezultatīvākais bija uzbrucējs Juris Upītis – 4 punkti (3+1) un lietderība +3. Upītis 11. – 17. februāra nedēļā aizvadīja arī vienu spēli Dinamo ierindā KHL regulārajā čempionātā, kur statistika pa nullēm. MHL B grupā visas trīs komandas no Latvijas aizvadīja pa 4 spēlēm. Visu komandu summā rezultatīvākais Latvijas hokejists MHL B grupā aizvadītajā nedēļā bijis Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas uzbrucējs Edgars Homjakovs (dz. 1995.), kuram 4 spēlēs 5 punkti (1+4) un neitrāla lietderība. Pa četriem rezultativitātes punktiem dažādā proporcijā MHL B grupas spēlēs bija 6 hokejistiem no Latvijas. Starp tiem izceļams no HK Rīga uz Juniors vienību pārceltais uzbrucējs Martins Lavrovs (dz. 1994.), kuram 4 spēlēs 4 vārtu guvumi un lietderība +2. Savukārt Liepājas komandā spēlējošajam uzbrucējam Leonardam Rimjānam (dz. 1994.) 4 spēlēs fiksēti 3+1 punkti un lieliska lietderība (+5). Jā, un Prizma-Rīga vārtsargs Ints Bikars 11. – 17. februāra nedēļā komandas vārtus sargāja 3 pilnās spēlēs un 1 periodā (sp. laiks 199:58), visās savās pilnajās 3 spēlēs palīdzot izcīnīt uzvaras. Viena no uzvarām bija „sausa”. Bikara cipari – atvairītie metieni 96,46% apmērā un GAA 1.20.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Atskatam citu nedēļu Top 4: tepat

[Fotoattēlā: KHL nedēļas labākais vārtsargs Edgars Masaļskis – tomēr ārpus play off. Foto avots: atlant-mo.ru.]

Dinamo izslēgšanas spēļu cipari kā sīknauda

Gagarina kausa izcīņā Rīgas Dinamo vīri šosezon ir aizvadījuši 7 spēles; maz, ja salīdzina ar iepriekšējo divu sezonu 9 un 11 partijām, un daudz, ja par atskaites punktu izvēlas KHL pirmajā sezonā piedzīvoto minimumu – 3 spēles. Dinamo spēlētāju individuālie rekordi izslēgšanas spēlēs šosezon un iepriekš.

klusām, bez skaļiem, bet ar pamanāmiem lozungiem jau ir sadalītas personas, kas vainojamas Dinamo zaudējumā Gagarina kausa izcīņas pirmajā kārtā. lieki piebilst, ka ar ieguldītajiem “multi-miljoniem”, visu laiku “iespaidīgāko” komplektāciju un visas Dinamo hokeja saimniecības administratoru izcilo “izpratni” par hokeju no Dinamo komandas tikai gaidīti nesalīdzināmi augstāki panākumi. tiktāl pārspīlējums kā literārā forma un atbilde citiem pārspīlējumiem attiecībā uz savām iespējām.

bet visādi citādi, zaudējums sērijā ar 3-4 Rietumu konferences otrajai, bet, ja mēram punktus – trešajai, stiprākajai vienībai par katastrofu uztverams gadījumā, ja maksimāli attālinās no realitātes. jā, Šuplera trenētajai vai kā citādi vadītajai (nevadītajai) vienībai bija divas reizes izdevies augsti vērtējams panākums, sūtot atpūtā līderus – SKA un OHK Dinamo. iespējams, var piekrist atzinumam, ka 2012. gada izslēgšanas spēlēs rīdzinieku pretinieki ir saņēmuši līdz šim švakāko pretinieku. ja runājam par vēsturisko pieredzi un savu stereotipu bagāžu, tad tā noteikti ir. iespējams, daļa Krievijas megaklubu patriotu nespēj sagremot jaunlaiku patiesību, ka, piemēram, Traktor tagad ir citas jaudas transporta līdzeklis…

ja atskatās uz otrās un trešās sezonas Dinamo varoņdarbiem, var jau tagad sākt būvēt pieminekli Šupleram ar vai bez balta zirga. tomēr der atcerēties, ka Šuplera un arī komandas pirmajā sezonā Rīgas Dinamo ar 0-3 aplauzās pret Maskavas Dinamo, kas tosezon KHL regulārajā čempionātā ieņēma 7. vietu, to pašu, ko šosezon pēc punktiem ieņēma Torpedo. protams, tas bija tikai sākums, un katru gadu ir cits Dinamo; tomēr tai sezonai (2008./2009.) tiek piedēvēta līdz šim visu laiku labākā leģionāru komplektācija, ieskaitot sezonas vidū atrasto “brīnumdari” Martinu Pruseku, kurš rīdziniekiem veltītās regulārās sezonas daļas – 20 spēļu – gaitā iekrāja 6 “sausas” uzvaras, atvairīja 94,1% metienu un vidēji spēlē piedzīvoja 1,70 vārtu zaudējumus. sapnis, ne? bet izslēgšanas spēlēs pazuda visi leģionāri, ieskaitot atvairītos metienos. treneru salīdzinājums ir neizbēgams, bet salīdzināmās sezonas izvēle atkarīga no iedvesmas.

kam izdevīgs ir zaudējums?

Dinamo izstāšanās no KHL čempionāta tā izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā ir vai varētu būt izdevīga vairākos virzienos, no kuriem pirmā un skaitliski visplašāk aplaimotā “kategorija” ir tās mājsaimnieces, kurām savu vīru aizraušanās ar hronisku prombūtni spēļu dienās vai nervoza pielipšana pie televizora ir sasniegusi pacietības kritisko robežu. iespējams, vērā ņemams ieguvējs ir Latvijas nacionālā izlase, kas vismaz teorētiski var sākt gatavoties pasaules čempionātam jau laicīgāk. turklāt ir arī līdz šim tikai 3 sezonās pamanīta un, protams, statistiski “nepietiekama”, bet cerīga tendence. proti, savā pirmajā KHL sezonā, kad Dinamo sezonu pārtrauca pirmajā kārtā, Latvijas izlase pasaules čempionātā atkārtoja savu rekordu – 7. vietu, bet pārējās divās sezonās, kad rīdzinieki aizkļuva līdz otrajai kārtai, nacionālā valstsvienība palika 11. un 13. vietā.

vēl vieni vairāk vai mazāk tieši ieguvēji ir Dinamo sastāva komplektētāji, ieskaitot ģenerālmenedžeri. ko gan viņi darītu, ja Dinamo nostartētu reti spīdoši un virkne spēlētāju, kas saskaņā ar plāniem ietilpst kategorijā “kur gan viņi liksies”, saražotu ļoti krāšņu individuālo statistiku? ģenerālmenedžera iestudētā starpsezonas tirdzniecība ar konkrētajiem spēlētājiem vēl vairāk līdzinātos daiļdarbam “Purva bridējs”. bet tagad vismaz ir tādi argumenti – “ko tad Tu play off-ā neiemeti?” un “kur tad ir palicis Tavs lietderības koeficients?”…

Dinamo “biržas indekss”

protams, arī te vairāk ir retorikas. jo galvenie “gājēji” aizietu neatkarīgi no izslēgšanas spēļu cipariem un gaitas, bet lielākā “palicēju” masa vismaz KHL virzienā nav tik interesanta Krievijas klubiem šajā valstī pastāvošā leģionāru limita dēļ. ko gan Dinamo sastāva komplektētāji darītu, ja Latvijas hokejistus tāpat kā dažu citu “brālīgo” valstu hokejistus Krievijā neklasificētu kā leģionārus, ir cits jautājums, kas Rīgas komandas komplektētājiem ir ierindojams ļauna murga kategorijā.

tomēr daļā gadījumu arī play off-ā sastrādātie individuālie cipari būs “valūta”, vienā gadījumā – pietiekoši cieta, citā – sīknauda… dažas “cenu izmaiņas” abos virzienos ilustrē arī spēlētāju individuālie rekordi. protams, tas nebūs galvenais arguments, turklāt ir liels skaits spēles elementu, kurus KHL un pat ne kāda modernāka statistika neskaita. bet tik un tā par izslēgšanas spēļu cipariem pilnībā aizmirsts nebūs. tie, kas “pārdod” atcerēsies pozitīvos rekordus, bet “pircēji” atcerēsies nulles un mīnusus, mēģinot cenu “nosist”.

Rīgas Dinamo spēlētāju rekordi un antirekordi izslēgšanas spēlēs visās četrās KHL sezonās (saskaņā ar khl.ru statistiku; iespējamas izmaiņas ceturtās sezonas statistikā, ja tiks koriģēti protokoli):

parametrs	rekordists 2012. gadā	rekords iepr. 3 sezonās
rezultatīvākais spēlētājs	Miķelis Rēdlihs 2+8 punkti (7 sp.)	2011. Lauris Dārziņš 5+5 punkti (11 sp.)
labākais vārtu guvējs	Jānis Sprukts 5 reizes (7 sp.)	2011. Lauris Dārziņš 5 reizes (11 sp.)
rezultatīvākais asistents	Miķelis Rēdlihs 8 piesp. (7 sp.)	2011. Sandis Ozoliņš 7 piesp. (11 sp.)
rezultatīvākais aizsargs	Guntis Galviņš 0+3 punkti (7 sp.)	2011. Oskars Cibuļskis 1+6 punkti (11 sp.)
		2011. Sandis Ozoliņš 0+7 punkti (11 sp.)
labākais lietderības koeficients	Miķelis Rēdlihs “+5” (7 sp.)	2010. “+2” 4 spēl. (Arnason; Galviņš; Laviņš; Meija)
sliktākais lietderības koeficients	Sandis Ozoliņš “-5” (7 sp.)	2011. Miķelis Rēdlihs “-8” (11 sp.)
visvairāk soda minūšu	Mārtiņš Cipulis 25 min. (6 sp.)	2009. Duvie Westcott 33 min. (2 sp.)
labākais GAA (virs 20 min. sp. laika)	Chris Holt 2.72 (5 sp.)	2010. Edgars Masaļskis 1.93 (6 sp.)
sliktākais GAA (virs 20 min. sp. laika)	Māris Jučers 2.85 (3 sp.)	2009. Martin Prusek 4.67 (3 sp.)*
lab. atv. met. % (virs 20 min. sp. laika)	Chris Holt 88.7% (5 sp.)	2010. Edgars Masaļskis 93.4% (6 sp.)
slikt. atv. met. % (virs 20 min. sp. laika)	Māris Jučers 86.9% (3 sp.)	2009. Martin Prusek 85.9% (3 sp.)
lielākais sp. laiks vārtsargam	Chris Holt 287:15	2011. Chris Holt 403:40
labākais iemet. % (virs 20 iemet.)	Jānis Sprukts 59.9% (7 sp.; 162 iem.)	2009. Matt Ellison 59.4% (3 sp.; 64 iemet.)
sliktākais iemet. % (virs 20 iemet.)	Māris Bičevskis 32.5% (5 sp.; 40 iem.)	2010. Robert Petrovicky 28.0% (9 sp.; 82 iemet.)
lielākais vidējais sp. laiks	Krišjānis Rēdlihs 22:41 (7 sp.)	2010. Oļegs Sorokins 25:57 (9 sp.)
uzvaras vārtu guvumi	Jānis Sprukts 2 reizes (7 sp.)	2011. Lauris Dārziņš 2 reizes (11 sp.)
		2010. Martin Kariya 2 reizes (9 sp.)

*

P.S. vārtsargu absolūtie antirekordi izslēgšanas spēlēs fiksēti Sergejam Naumovam 2009. gada play off-ā: GAA 10.10 un 77.8% atvairītu metienu, taču tas viss – niecīgā laika posmā (11:53), kas statistiku padara ļoti nosacītu.

Rīgas Dinamo uzbrucēju statistika 2012. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar khl.ru; izmaiņas iespējas gadījumā, ja tiek laboti protokoli):

	uzbrucējs	spēles	punkti	+/-	SM	uzv. vārti	iemetieni	iemet. %	vid. sp. laiks
1.	Miķelis Rēlihs	7	2+8	+5	6	1	2	0%	19:44
2.	Jānis Sprukts	7	5+3	+3	0	2	162	59.9%	20:13
3.	Mārtiņš Karsums	7	1+4	+4	0	0	5	40.0%	20:07
4.	Marcel Hossa	7	3+1	-3	4	0	1	0%	20:22
5.	Niclas Lucenius	7	1+2	-2	4	0	100	45.0%	18:15
6.	Ģirts Ankipāns	4	1+0	-1	0	0	15	40.0%	13:57
7.	Jamie Lundmark	7	0+1	-4	6	0	129	51.9%	16:10
8.	Juris Upītis	2	0+0	0	0	0	0	–	3:53
9.	Juris Štāls	6	0+0	0	6	0	7	42.9%	10:20
10.	Roberts Bukarts	7	0+0	0	4	0	3	0%	10:11
11.	Ainars Podziņš	4	0+0	-1	2	0	0	–	6:37
12.	Māris Bičevskis	5	0+0	-1	4	0	40	32.5%	10:34
13.	Fredrik Warg	1	0+0	-2	0	0	12	50.0%	5:49
14.	Gints Meija	7	0+0	-2	2	0	1	0%	13:37
15.	Aleksandrs Ņiživijs	3	0+0	-4	2	0	0	–	18:28
16.	Mārtiņš Cipulis	6	0+0	-4	25	0	2	50.0%	13:02

*

Rīgas Dinamo aizsargu statistika 2012. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar khl.ru; izmaiņas iespējas gadījumā, ja tiek laboti protokoli):

	aizsargs	spēles	punkti	+/-	SM	vid. sp. laiks
1.	Oskars Cibuļskis	6	0+0	+4	0	17:28
2.	Guntis Galviņš	7	0+3	+2	2	22:31
3.	Jēkabs Rēdlihs	6	1+1	-1	8	17:13
4.	Rodrigo Laviņš	3	0+1	-1	2	16:28
5.	Krišjānis Rēdlihs	7	1+1	-2	0	22:41
6.	Kristaps Sotnieks	6	0+1	-3	2	15:31
7.	Arvīds Reķis	6	0+1	-4	6	16:45
8.	Sandis Ozoliņš	7	1+1	-5	2	20:23

*

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 2012. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar khl.ru; izmaiņas iespējas gadījumā, ja tiek laboti protokoli):

vārtsargs	spēles	uzv.	zaud.	metieni	atv. %	GAA	SM	sp. laiks
Chris Holt	5	2	2	115	88.7%	2.72	0	287:15
Māris Jučers	3	1	2	61	86.9%	2.85	0	168:10
Kristers Gudļevskis	0	–	–	–	–	–	0	0:00

*

izziņām: Dinamo spēlētāju statistika 2012. gada izslēgšanas spēlēs – khl.ru

[Miķeļa Rēdliha foto fiksēts spēlē pret Popradas Lev 2011. gada 12. oktobrī; foto autors: Oļegs Siračenko, nahl.lv. otrs foto fiksēts spēlē pret Vitjaz 2011. gada 11. decembrī; šī foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Torpedo pasvītro Dinamo ilūzijas: Top 4

KHL izslēgšanas spēles nav izņēmums play off klasikā – sēriju sapārotās komandas viena otru māca un audzina. Dinamo torpēdiešiem māca spēlēt līdz galam un censties nenonākt līdz papildlaikam. Torpedo vienība rīdziniekiem atgādina, ka nedrīkst paļauties tikai uz pirmo maiņu, un to, ka jāņem vērā savu vārtsargu varēšanas, tiem vairāk palīdzot.

Torpedo un Rīgas Dinamo izslēgšanas spēļu seriāla otrā spēle (2:1 OT), kurā rīdzinieki izlīdzināja sērijas rezultātu, un trešā spēle (4:3 OT), kas izvirzīja rīdziniekus sērijas vadībā, bija ļāvušas aizmirst pirmās spēles kritienu ar četru vārtu guvumu starpību, kā arī devusi rīdzinieku līdzjutējiem vairāk ticības, pārliecības un arī ilūziju par to, ka “viss taču kārtībā”. Ņižņijnovgorodas komanda mācībstundu atkārtoja ceturtajā spēlē. labā ziņa ceturtajā spēlē – dinamieši rokas nenolika klēpī un neļāvās bezdibenim pie rezultāta 0:4…

1. ar pirmo maiņu pietiks, lai uzvarētu

Rīgas Dinamo pirmā maiņa veic milzīgu darba apjomu un likumsakarīgi ir galvenais Dinamo arguments “partijā” pret Torpedo. varējumu apliecina arī KHL play off TOPi, kuros starp līderiem ir tieši Dinamo pirmās maiņas personāži. un it īpaši Miķelis Rēdlihs, kurš pēc 4. marta spēlēm ieņem 1. vietas rezultatīvāko TOPā (8 punkti), rezultatīvāko asistentu TOPā (6 rezultatīvas piespēles) un lietderīgāko spēlētāju TOPā (+5). 3./4. vietu rezultativitātes TOPā “tur” Jānis Sprukts (6 punkti). relatīvi netālu ir arī Karsums ar 3 punktiem (1+2). tiesa, ceturto spēli play off-os vēl nav aizvadījušas visas Austrumu konferences komandas, kas TOPus var koriģēt. tomēr Dinamo pirmās maiņas pienesumu kā tādu tas nemazinās.

pirmās maiņas uzbrucēji ir sametuši 60% (6 no 10) vārtu guvumu, kas spēti izslēgšanas spēlēs. ja pieskaita pirmās maiņas komplektam arī aizsargus un Krišjāņa Rēdliha varējumu, tad pirmā maiņa veido 70% no vārtu guvumiem. pa vienam trāpījumam un apaļiem 10% arī – Ankipānam, Hosam, Ozoliņam. skaidrs, ka turpmākie “laika apstākļi” izslēgšanas spēlēs būs ļoti atkarīgi no pirmās maiņas, tomēr viņi nevar būt vienīgais “lietussargs”. pretējā gadījumā – būs nodzīti, nosegti, izsmelti, nerunājot par citiem riskiem.

2. Dinamo ir viens no labākajiem vairākumiem

ilūzijas par Dinamo pieklājīgo spēli mazākumā torpēdieši sagrāva jau sērijas pirmajā spēlē, kuru tomēr nevajadzētu aizmirst, jo tajā ir daudz mācību vielas. 29. februārī Torpedo vienībai bija nepieciešams vairākumā uzspēlēt 1 minūti un 32 sekundes, lai rīdziniekiem samestu 3 reizes. tagad ar katru spēli Dinamo vīri mēģina mazākumu turēt līmenī, un torpēdieši pēc pirmās spēles vairākumā vairs nav iemetuši.

vēl pēc play off pirmajām divām spēlēm abās konferencēs, rīdzinieki varēja palepoties ar simpātisku vairākuma realizācijas statistiku – ar 33,3% ieņemot 3. vietu. taču sekojošās divas spēles salika visu pa vietām – 16,7% un 9. vieta starp izslēgšanas spēļu komandām.

3. vārtsargi ir puse no komandas

Dinamo gadījumā tomēr vārtsargu varēšanas proporcija kopumā ir mazāka par vidējo. Māris Jučers ar vidēji spēlē zaudēto vārtu “ciparu” (GAA) 2.21 ieņem 9. vietu līgas izslēgšanas spēlēs, bet “pirmais numurs” Kriss Holts – ar 3.90 ierindojas 18. (priekšpēdējā) vietā. piebilde: kopumā TOPam kvalificējušies 19 vārtsargi. atvairīto metienu procenta ziņā Dinamo vārtsargu “īpatsvars” ir pat bēdīgāks – Jučers ar 90,2% atvairītu metienu ir 16. vietā, bet Holts ar 82,8% stabili pēdējā (19.) vietā. protams, par vārtu drošību gādā ne tikai vārtsargi, un vainīgos meklēt vismaz šobrīd nebūs lietderīgi. tomēr gadījumos, kad laukuma spēlētāji atceras, ka Dinamo vārtsargam vēl jāaug līdz pusei no komandas spēka, pretiniekiem meistarstiķi izdodas retāk.

P.S. Krisa Holta vidēji atbilstošā prasmju līmeņa “aizstāvībai” nereti tiek izmantoti statistikas salīdzinājumi ar iepriekšējo sezonu. piemēram, 2010./2011. g. regulārajā sezonā Krisa Holta GAA bija 2.47, bet 2011./2012. g. regulārajā čempionāta daļā jau “labāks” 2.27. pētot vārtu zaudējumus vidēji spēlē, der ņemt palīgā tādu statistikas rādītāju, kā vārtsarga “saņemto” metienu skaits, kas aizsardzībā bāzētām komandām ir ievērojami atšķirīgāks no atklātāku hokeju spēlējošām vienībām.

salīdzinājumam un izziņai: Dinamo vārtsargiem šīs sezonas 54 spēlēs bija jāsaņem 1512 metieni; mazāku metienu skaitu šī gada regulārajā sezonā saviem vārtsargiem bija varējušas nodrošināt tikai 4 komandas – OHK Dinamo (1367 metieni), Traktor (1375 metieni), Avangard (1427 metieni), Torpedo (1509 metieni). tieši šo komandu aizsardzības palīdzība savam pirmajam vārtsargam arī ļauj ieņemt precīzi četras augstākās vietas regulārā čempionāta TOPā pēc kritērija GAA: 1) Kovaļs (Torpedo) – GAA 1.75; 2) Jerjomenko (OHK Dinamo) – 1.91; 3) Ramo (Avangard) – 1.96; 4) Garnets (Traktor) – 1.97. vai tā ir tikai sakritība?! Holts ar līgas piekto labāko atbalstu, kas saņemts no laukuma spēlētājiem (t.i., piekto mazāko metienu skaitu, ar ko jātiek galā), ierindojas 14. vietā. vēl der atcerēties, ka Dinamo šosezon aizsardzībā ir cita komanda, un vārtsargiem ir jātiek galā ar pamanāmi mazāku metienu skaitu nekā iepriekšējās 3 sezonās.

Rīgas Dinamo vārtsargu saņemto metienu skaits pirmajās četrās KHL regulārajās sezonās:

sezona	saņemto metienu skaits	spēles	metieni vidēji spēlē
2008./2009.	1748	56	31.21
2009./2010.	1802	56	32.18
2010./2011.	1784	54	33.04
2011./2012.	1512	54	28.00

*

4. Dinamo kontrolē sērijas gaitu

izslēgšanas spēles ilgst līdz četrām uzvarām, un katra “aizdoma”, ka kāda komanda ir zirgā un kontrolē sērijas vai pat spēles gaitu ir bīstama ilūzija. skaidrs, ka 4:0 ļauj komandai izvēlēties atšķirīgu spēles “zīmējumu” atlikušajā spēles nogrieznī. taču arī 4 vārtu mīnuss nav iemesls, lai neuzvarētu, ko apliecināja Traktor, atspēlējoties no 2:6 līdz 7:6 pamatlaikā. rīdziniekiem tādu mīnusu dzēšana bija otrās sezonas “lauru vainagā”, taču arī dinamiešu atspēlēšanās no “-2” atgādināja torpēdiešiem, ka “kontroles mehānisms” ir ilūzija.

rīdziniekiem šāda šķietamība varēja iestāties, sākot “vest” sērijā ar 2-1. protams, garu stiprina apziņa, ka Dinamo ir papildlaiku komanda, kas ne reizi aizvadītajā regulārajā sezonā nav zaudējusi papildlaikā. bet tā bija regulārā sezona, tie bija papildlaiki 5 minūšu garumā un uzvaras papildlaikā bija 2 reizes, 11 reizes papildlaiku “aizvedot” līdz pēcspēles metieniem. tagad jau pēc četrām play off spēlēm rīdzinieki ir uzspēlējuši jau nepilnas 38 minūtes (37:55) papildlaika…

vēl der atcerēties, ka atšķirība starp Torpedo un Dinamo uzvarām ir tāda, ka pirmie līdz uzvarai tiek “uz viļņa” un ar rezervīti 3-4 vārtu guvumu izmērā. bet rīdziniekiem uzvaras nāk uz spēku, spēju un iespēju kapacitātes robežas, kas, protams, nenoniecina sērijas rezultātu, kur viena uzvara neatšķiras neatkarīgi no tā, vai gūta ar 4 vārtu guvumu pārsvaru vai spēles 94. minūtē. nenoniecina, bet skaidri parāda, ka vienīgais ceļš – skarbi un pašaizliedzīgi strādāt. tagad ir jautājums pie pašām komandām – kura no tām vairāk ļausies ilūzijām, ka kontrolē notiekošo. uz grābekļa kāpušas ir abas.

[Torpedo vīru priecīgās sejas fiksētas spēlē pret Rīgas Dinamo 2012. gada 29. februārī. foto avots: hctorpedo.ru.]