11. vieta – tas ir daudz vai maz?

Vai Latvijas izlase no pasaules čempionāta pārradās ar vairogu vai uz tā, secināms no katra vērtētāja gaidām un cerībām. Tieši pēc tādas pašas skalas vērtējams treneru un spēlētāju sniegums izlasē. Šopavasar netrūkst arī „zemūdens akmeņu” – spēle ar traumām, gribēšana un audzināšana… Latvijas Hokeja federācijas uzdevums ‘spēlēt ceturtdaļfinālā’ nav izpildīts, bet vieta elitē nosargāta gan. Tas ir daudz vai maz?

Kopumā jau grupu turnīra stadijā šī gada pasaules čempionātā ir iegadījušies daži pārsteigumi. Piemēram, Šveices izlase 7 spēlēs panāca 7 uzvaras, zaudējot tikai vienu punktu no 21, kas bija „bankā”. Vai it kā „negadījums”, ka Francijas izlase pieveica tā brīža aktuālos čempionus – Krievijas izlasi; pamatlaikā. Latvijas izlases gadījumā pārsteigumu un kardinālu izmaiņu nebija. Nosargāta 11. vieta pasaules rangā un ieņemta 11. vieta čempionātā, t.i. čempionātā viena vietu zemāk nekā pirms gada. Bet vai bija jāgaida kaut kas vairāk? Vai šogad izlase bija nomināli vai faktiski stiprāka par pērno? Vai gada laikā izlases un valsts hokeja saimniecības kontekstā ir notikušas izmaiņas, kurām jānes rezultāts nekavējoties? Atbildes ir skaidras. Acīmredzot federācijas uzdevums fiksēts ar domu, ka mērķim jābūt tālāk par iespējām.

Patiesā vieta. Kur?

Skaidrs, ka Latvijas izlases un tās līdzjutēju apetīti būtiski sabojāja zaudējumi pirmajās trīs spēlēs, ieskaitot cīņu pret principiālo pretinieku par vietu „zem saules” – Austrijas izlasi. Pēc uzvaras pār vicečempioniem slovākiem mūsu iela atkal bija saulaina, bet optimisms saņēma sitienu zem jostasvietas spēlē pret Vāciju. Taču pēc uzvarētās Francijas kā izlases spēlētāji, tā „labākie fani pasaulē” jau sagribēja „bulciņas” – ceturtdaļfinālu. Tiesa, bija nepieciešama virkne sakritību, kas tomēr nepiepildījās. Piekritīsiet, ka nebūtu taisnīgi, ja Latvija šosezon spēlētu ceturtdaļfinālā? Tā tomēr nav mūsu pelnīta vieta. Nav, objektīvi.

Atgādinājumam. Līdzšinējo 17 pasaules čempionātu gaitā Latvijas izlase ir svārstījusies starp 7. un 13. vietu, vidējā ieņemtā – 10. vieta. Šogad – 11.-tā. Reizes 3 esam bijuši zemāk (13. vietā). Astotniekā – četras reizes. Atkārtots jautājums: kas ir tās liecības, lai šogad būtu kaut kas vairāk par 11?

Latvijas izlases ieņemtā vieta pasaules čempionātos elitē (1997. – 2013.):

gads	vieta	galv. treneris	kapteinis	rezult. sp.	lietd. aizs.	pirmais vārts.
1997.	7.	L.Beresņevs	O.Znaroks	O.Znaroks (8 sp. 3+7)	K.Skrastiņš (8 sp. +8)	A.Irbe (300:00; 92.9%; GAA 2.00)
1998.	9.	L.Beresņevs	O.Znaroks	O.Znaroks (6 sp. 5+3)	S.Ozoliņš (4 sp. +7)	A.Irbe (299:21; 89.2%; GAA 2.83)
			H.Vītoliņš*
1999.	11.	L.Beresņevs	O.Znaroks	A.Cipruss (6 sp. 5+1)	S.Čudinovs (6 sp. +2)	A.Irbe (238:10; 86.05%; GAA 3.02)
				V.Fanduļs (6 sp. 3+3)
2000.	8.	Ha.Vasiļjevs	H.Vītoliņš	A.Beļavskis (7 sp. 4+1)	N.Sējējs (7 sp. +3)	A.Irbe (420:00; 90.56%; GAA 2.43)
2001.	13.	Ha.Vasiļjevs	H.Vītoliņš	S.Žoltoks (6 sp. 5+1)	S.Ozoliņš (6 sp. +7)	A.Irbe (360:00; 92.44%; GAA 2.17)
2002.	11.	K.Lindstrēms	H.Vītoliņš	A.Beļavskis (6 sp. 2+2)	O.Sorokins (6 sp. +3)	S.Naumovs (358:08; 88.24%; GAA 3.35)
				S.Žoltoks (6 sp. 0+4)
2003.	9.	K.Lindstrēms	V.Fanduļs	K.Skrastiņš (6 sp. 3+3)	O.Sorokins (6 sp. +2)	A.Irbe (180:00; 90.11%; GAA 3.00)
						S.Naumovs (179:11; 90.41%; GAA 2.34)
2004.	7.	K.Lindstrēms	V.Fanduļs	S.Žoltoks (7 sp. 3+2)	O.Sorokins (7 sp. +2)	A.Irbe (300:00; 92.50%; GAA 1.80)
2005.	9.	L.Beresņevs	K.Skrastiņš	Ģ.Ankipāns (6 sp. 2+4)	O.Sorokins (6 sp. +3)	A.Irbe (283:03; 94.35%; GAA 1.48)
2006.	10.	P.Vorobjovs	A.Semjonovs	A.Semjonovs (6 sp. 3+0)	Mā.Jass (6 sp. +2)	S.Naumovs (315:20; 88.97%; GAA 3.04)
				L.Tambijevs (6 sp. 1+2)
				A.Širokovs (6 sp. 1+2)
				A.Ņiživijs (6 sp. 0+3)
2007.	13.	O.Znaroks	R.Laviņš	K.Daugaviņš (6 sp. 3+3)	O.Sorokins (6 sp. +2)	E.Masaļskis (220:00; 89.09%; GAA 3.27)
				O.Sorokins (6 sp. 2+4)	A.Saviels (6 sp. +2)
2008.	11.	O.Znaroks	R.Laviņš	L.Dārziņš (6 sp. 2+1)	G.Pujacs (6 sp. +2)	E.Masaļskis (320:42; 91.00%; GAA 3.37)
				He.Vasiļjevs (6 sp. 2+1)
				M.Rēdlihs (6 sp. 2+1)
				M.Karsums (2 sp. 1+2)
				M.Cipulis (6 sp. 1+2)
2009.	7.	O.Znaroks	K.Skrastiņš	He.Vasiļjevs (7 sp. 3+6)	K.Skrastiņš (7 sp. +2)	E.Masaļskis (426:26; 92.83%; GAA 2.53)
2010.	11.	O.Znaroks	He.Vasiļjevs	J.Sprukts (6 sp. 2+3)	G.Galviņš (6 sp. +4)	E.Masaļskis (326:40; 91.43%; GAA 2.76)
					A.Jerofejevs (6 sp. +4)
2011.	13.	O.Znaroks	He.Vasiļjevs	M.Rēdlihs (6 sp. 1+6)	G.Pujacs (6 sp. +2)	E.Masaļskis (351:27; 90.50%; GAA 3.24)
					O.Cibuļskis (6 sp. +2)
2012.	10.	T.Nolans	J.Sprukts	M.Indrašis (7 sp. 3+2)	G.Galviņš (7 sp. +3)	E.Masaļskis (340:00; 91.98%; GAA 2.65)
2013.	11.	T.Nolans	L.Dārziņš	L.Dārziņš (7 sp. 5+1)	K.Sotnieks (7 sp. +2)	K.Gudļevskis (243:46; 92.50%; GAA 2.22)
				J.Sprukts (7 sp. 1+5)

* 1998. gada pasaules čempionātā, saskaņā ar žurnāla Sporta Avīze statistikas datiem, vienā spēlē kapteinis bijis Harijs Vītoliņš.

Veiksmīga paaudžu maiņa?

Pavasara mēnešu gaitā jau ir daudz runāts par izlases vērtību pārorientāciju, gribēšanu spēlēt ar lielo G utml. Tāpat nevar būt nepamanīta Latvijas hokeja ikonas un sirdsapziņas – Artūra Irbes – piesaistīšana valstsvienības „soliņam”. Zinātāji gan spriež, ka federācijas prezidents labprāt atbrīvotos no Irbes līdzīgi kā pirms gadiem diviem no titulētā ģenerālmenedžera Sanda Ozoliņa. Te gan jāsecina, ka šāda rīcība būtu konkrēta kaitniecība. Jo nav daudz tāda ranga cilvēku, kas būtu ar sirdi un dvēseli par Latvijas hokeju.

Taču ir vēl viena šī pavasara Latvijas izlases iezīme, ko mēdz dēvēt par „paaudžu maiņu”. Varbūt par skaļu teikts, jo 2013. gada pasaules čempionātā Latvijas izlases sastāvā bija tikai četri hokejisti, kas pasaules čempionātos nebija spēlējuši. Tomēr kopumā šo puišu iekļaušanās ir skatāma arī kontekstā ar „atslēgas” lomām, ja ar tādām saprotam vārtsargu posteni vai, piemēram, Girgensona ieņemto „darba lauku”.

Slavas dziesmas Latvijas izlasei pasaules čempionāta kontekstā diezin vai būtu dziedamas. Taču, kas nav šobrīd mazsvarīgi, – šīs sezonas izlase neko nesabojāja, neskatoties uz visām iespējām un hokeja pazinēju bažām.

Dārziņa, Sotnieka un Gudļevska gads

Šī gada pasaules čempionātā Latvijas izlase kopumā 7 spēlēs saražoja 14 vārtu guvumus. No tiem vairāk nekā pusi (8 gab.) iespēja uzbrukuma pirmais virknējums: Dārziņš – Sprukts – Cipulis. Viņiem tad arī pienākas „lauru vainagi”, jo vīri bija ne tikai rezultatīvākie savas nacionālās izlases ierindā, bet arī komandas balsts mazākumā, vairākumā un liekot pretiniekiem pelnīt noraidījumus. Šī maiņa arī bija vienīgā, kas rezultātu ražoja salīdzinoši sistemātiski. Citas kombinācijas – pēc iedvesmas, saprašanas un savu prasmju robežās.

Respektīvi, pārējie 11 uzbrucēji prata sarūpēt 3 vārtu guvumus… Skaidrs, ka ne no visiem prasa rezultāta izmaiņas; īpaši, ja viņu stihija ir galvenokārt skaitliskais mazākums. Tāpat arī skaidrs, ka šogad vairums uzbrucēju bija ar salīdzinoši mazākām pretenzijām un varēšanām vārtsarga līnijas pārvarēšanā. Ko arī patiesībā nevar pārmest šiem hokejistiem. Tāda ir mūsu realitāte šodien. Jo kā labi zināms, ‘jaukt’ un ‘veidot’ tomēr ir atšķirīgas darba jomas.

Vienīgais Latvijas izlases aizsargs ar pozitīvu lietderības koeficientu ir izrādījies Kristaps Sotnieks, kurš turnīra gaitā pakāpeniski apliecināja, ka ir stabilākā vērtība valstsvienības aizsardzības zonā. Apstākļos, kad no ierindas nācās izstāties Georgijam Pujacam, kad laukumā devās aizsargi ar nesenām vai pat „dzīvām” traumām, Sotniekam nācās un izdevās lāpīt dažādus caurumus, vairākuma izspēli ieskaitot. Katrā gadījumā viņa atrašanās uz „melnā paklāja” – turnīra trīs labāko Latvijas hokejistu skaitā – ir sanākusi likumsakarīga.

Kopā ar Dārziņu un Sotnieku uz minētā paklāja stāvēja viens no pasaules čempionāta debitantiem – 20-gadīgais Kristers Gudļevskis, kura pamatdarbs šosezon bija HK Rīga jaunatnes hokeja līgā. (Re, ka MHL var arī sagatavot nopietnām gaitām! Kā sveiciens federācijas prezidentam Kirovam Lipmanam.) Vārtsargu kontekstā jāteic, ka Gudļevskim „vārdu deva” ilggadējā pirmā numura Edgara Masaļska veselības stāvoklis. Nevajag nekādas zīlnieces, lai saprastu, ka Masaļska pilnīgas fiziskas gatavības apstākļos arī Gudļevska debija, vismaz tik apjomīga, tiktu atlikta. Tad gan varētu zīlēt: Gudļevskis ir vai nav gatavs augstam līmenim? Vecā patiesība: pamatsastāva robi ir iespēja citiem.

Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionāta visās 7 spēlēs (2013. g. maijs; pamatrādītāji, atskaitot soda minūtes pretiniekam pret konkrēto spēlētāju (SM pret), saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM*	met.	SM	SM pret**	SM bilance	vid. sp. laiks
	UZBRUCĒJI
1.	Lauris Dārziņš C	1985.	7	5+1	+2	9:5	31	2	6+B	(+4+B)	17:56
2.	Jānis Sprukts	1982.	7	1+5	±0	8:7	10	2	4	(+2)	18:30
3.	Mārtiņš Cipulis	1980.	7	2+2	+1	8:6	20	9+20	4	(-5 un 20)	17:16
4.	Gints Meija	1987.	5	1+2	+2	3:3	3	4	4	(0)	15:06
5.	Andris Džeriņš	1988.	7	0+2	-1	3:7	7	4	6	(+2)	14:34
6.	Zemgus Girgensons	1994.	5	1+0	-3	1:3	10	0	4	(+4)	17:20
7.	Roberts Jekimovs	1989.	6	1+0	-3	1:5	6	2	0	(-2)	10:26
8.	Armands Bērziņš	1983.	7	1+0	-4	1:6	6	7+20	2	(-5 un 20)	10:34
9.	Koba Jass	1990.	4	0+1	+1	2:1	2	0	0	(0)	5:13
10.	Miks Indrašis	1990.	7	0+1	-5	2:7	16	0	6	(+6)	17:37
11.	Ronalds Ķēniņš	1991.	7	0+1	-5	1:7	5	6	2	(-4)	14:21
12.	Vitālijs Pavlovs	1989.	6 (fakt. 5)	0+0	-1	0:2	1	2	6	(+4)	7:42 (fakt. 9:15)
13.	Aleksejs Širokovs	1981.	7	0+0	-4	0:4	4	2	2	(0)	8:15
14.	Juris Štāls	1982.	7	0+0	-4	1:6	2	4	2	(-2)	10:07
	AIZSARGI
1.	Kristaps Sotnieks	1987.	7	0+0	+2	4:5	12	2+10	0	(-2 un 10)	21:56
2.	Jānis Andersons	1986.	7 (fakt. 6)	0+1	±0	4:6	4	4	0	(-4)	11:27 (fakt. 13:22)
3.	Agris Saviels	1982.	5	1+0	-2	1:3	5	2	0	(-2)	13:09
4.	Ralfs Freibergs	1991.	7	0+1	-2	4:4	3	4	2	(-2)	13:17
5.	Māris Jass	1985.	7	0+0	-2	2:4	6	8	0	(-8)	11:27
6.	Georgijs Pujacs	1981.	2	0+0	-2	0:2	2	2	0	(-2)	15:38
7.	Artūrs Kulda	1988.	7	1+1	-5	4:11	9	8	2	(-6)	23:15
8.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	7	0+0	-5	7:15	6	0	0	(0)	24:32
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	min:sek	GAA	MM	atv. %	atv. met.	SM	SM pret	SM bilance
1.	Kristers Gudļevskis	1992.	5 (fakt. 4)	243:46	2.22	9:9	92.50%	111 no 120	0	0	(0)
2.	Māris Jučers	1987.	3 (fakt. 1)	40:00	6.00	0:4	83.33%	20 no 24	0	0	(0)
3.	Edgars Masaļskis	1980.	6 (fakt. 3)	140:00	5.14	4:12	80.33%	49 no 61	0	0	(0)

* MM = mikromači; komandas vārtu guvumi un zaudējumi spēlētājam esot laukumā. SM bilance = soda minūšu bilance (+ minūtes vairāk nopelna pretinieks pret šo spēlētāju; – minūtes vairāk nopelna konkrētais spēlētājs). ** Pretinieku 6 soda minūtes (neskaitot skaitliskā sastāva pārkāpumu vai ripas izmešanu) nav atšifrētas.

Ieskatam: Latvijas izlases hokejistu statistika čempionāta visās 7 spēlēs – iihf.com

[Attēlā: Latvijas izlases labākie spēlētāji 2013. gada pasaules čempionātā – Kristaps Sotnieks, Kristers Gudļevskis, Lauris Dārziņš. Foto fiksēts pēc spēles pret Somijas izlasi 2013. gada 14. maijā; foto avots: iihf.com.]

Rīgas Dinamo – jaunatnei nedraudzīga komanda?

• Kristiāns Pelšs, Ainars Podziņš & konkurence
• Dinamo “raža” – 1,33 juniori gadā
• jaunatnei nedraudzīgākie & draudzīgākie KHL klubi
• ko ar jaunajiem darīs Peka?

vai būs konkurence Ainaram Podziņam?

atrādot savu aktuālo kondīciju un pārbaudot spēkus 3. augusta pārbaudes spēlē pret Novosibirskas Sibir, dinamiešu ierindā “kalnus negāza”, bet konkrētajam komplektam labi piestāvēja #12 – uzbrucējs Kristiāns Pelšs (1992.; attēlā pa labi). atgādinājumam: pirms gada Dinamo “aizrunāts” KHL draftā, un no Edmonton Oilers puses pieteikts NHL draftā. 2009./2010. g. sezonā bija vēl skatāms Dinamo Juniors ierindā Baltkrievijas ekstralīgā, bet aizvadītajā sezonā – Edmonton Oil Kings sastāvā WHL (Western Hockey League), vienā no 3 jaudīgākajām Kanādas junioru līgām.

nekas, pat “ne grama” uz ledus nenodeva to, ka Pelšam ir tikai 18 gadu… “pirmo vijoli” Kristiāns Pelšs nespēlēja, bet uz kopējā orķestra fona “skanēja” ļoti neslikti. ja tomēr Pelšs būs nolēmis šo sezonu palikt “vecajā kontinentā”, tad Dinamo “pusobligātā” juniora vieta, kas jaunajā sezonā rezervēta 1992. gadā dzimušajiem vai jaunākiem, varētu sagaidīt konkurenci. aizvadītajā (2010./2011.) sezonā pilnībā tika noturēta “pārliecība”, ka U-20 vecuma rāmjos (1991. un jaunāki) Dinamo “tuvumā” ir tikai Ainars Podziņš (1992.)… piebilde: nav ņemta vērā “spēlēšana” bez spēles laika vārtsarga Kristera Gudļevska (1992.) personā.

Dinamo “raža”: vidēji 1,33 juniori gadā

3 sezonu laikā Rīgas Dinamo līdz KHL oficiālo spēļu norisei ir “aizvadījusi” 4 juniorus, kuriem U-20 vecumā ir bijis ļauts piedalīties “lielajās spēlēs”. pirmajā sezonā (2008./2009.) tie bija Ronalds Cinks (1990.; attēlā zemāk pa kreisi) un Jānis Straupe (1989.), otrajā – Ronalds Cinks un Roberts Bukarts (1990.), trešajā vairs tikai viens – Ainars Podziņš (1992.). pa visām 3 sezonām kopā Rīgas “juniori” salasīja zem 600 minūtēm kopējā spēles laika pa visiem. uz kopējā KHL fona ir tikai daži klubi, kuri attiecībā uz “junioriem” ir vēl mazāk draudzīgi. no visas 3 sezonas pastāvējušiem klubiem “nedraudzīgākas” ir bijušas tikai 4 komandas: Kazaņas Ak Bars; Astanas Baris; Minskas Dinamo; Sanktpēterburgas SKA. vēl divi bijušie KHL klubi – Voskresenskas Himik un Balašihas HK MVD – arī nebija draudzīgi…

jauno hokejistu “integrēšanas” lielākais pretinieks ir tieši Kazahstānas hokeja flagmanis – Baris, kurš 3 sezonu laikā nav ļāvis uzspēlēt nevienam “junioram”! cits KHL “ārzemnieks” – Minskas Dinamo pirmajā (2008./2009.) sezonā iemēģināja 4 hokejistus, kas “ierakstījās” U-20 kategorijā, bet pārējās divas sezonas iztika bez jaunajiem pilnībā…

Sanktpēterburgas SKA bez “junioriem” izdzīvoja KHL pirmajā sezonā, bet pēc tam sāka “pamēģināt”, kopumā notestējot 3 jaunos hokejistus. spēles laiks pa visiem kopā gan pieticīgs – zem 210 minūtēm. savukārt, Ak Bars KHL oficiālo spēļu prožektoru gaismā izveda 6 juniorus, kuriem arī nācās samierināties ar ļoti pieticīgu lomu. 3 sezonu gaitā jaunie “barsieši” kopīgi sakolekcionēja zem 130 minūtēm spēles laika…

starp citu, jaunatne “nepatīk” arī Oļega Znaroka trenētajām komandām. HK MVD divu KHL sezonu laikā uz “oficiālā ledus” izveda 5 juniorus, bet šo abu sezonu laikā viņiem pa visiem kopā iegadījās vien zem 80 minūtēm spēles laika. pievienojot HK MVD komandu Maskavas Dinamo klubam, “jauno laiki” beidzās vai, precīzāk, nemaz nesākās arī OHK Dinamo sastāvā… pirmajās divās sezonās Maskavas Dinamo saviem “junioriem” bija uzticējuši pieklājīgu spēles laiku – virs 1250 minūtēm pa visiem. bet pēc Znaroka “piezemēšanās” Maskavā – pāri 100 minūtēm jaunie vairs “nedabūja”….

ar jaunatni draudzējas Čeļabinskā, Čehovā, Novokuzņeckā…

absolūtais līderis junioriem uzticētā spēles laika ziņā ir Čeļabinskas Traktor klubs, kurš 3 sezonu gaitā uz visiem saviem 9 “junioriem” ir “iesvēris” virs 7800 minūtēm spēles laika. jāpiebilst, ka laika apjoma “lauvas tiesa” attiecas uz vienu hokejistu – vārtsargu Daņilu Aļistratovu (1990.), kurš pirmajās divās sezonās vēl bija U-20 vecumam piederīgs un vienlaikus bija arī komandas pamatvārtsargs ar virs 2200 minūtēm spēles laika sezonā, summējot regulāro čempionātu un play off. taču arī bez Aļistratova “traktoristu” izmantotās darba rezerves bija diezgan plašas. to vidū arī viens no sezonas KHL jaunajiem hokejistiem “numur 1” – uzbrucējs Jevgeņijs Kuzņecovs (1992.), kurš 2010./2011. g. sezonas regulārā čempionāta 44 spēlēs guva 32 punktus (17+15) un vidēji spēlē “ņēma” virs 14 minūtēm spēles laika.

citi juniorus ekspluatējošākie “dzīvie” KHL klubi pirmajās 3 sezonā bija – Čehovas Vitjaz (virs 4700 minūtes), Novokuzņeckas Metallurg (virs 4000 min.), Čerepovecas Severstaļ (virs 2600 min.), Novosibirskas Sibir (virs 2400 min.), Maskavas CSKA (virs 2300 min.). pirmajās divās KHL sezonās īsta “junioru nometne” bija Pjotra Vorobjova trenētā Lada (Toljati), kas divus sezonu gaitā “junioriem” izdalīja virs 3300 minūtēm kopējā spēles laika.

visvairāk junioru uz KHL ledus ir iemānījusi CSKA vienība – 17 jauno hokejistu; nedaudz atpaliek Čehovas Vitjaz ar 16 “rekrūšiem”. šaubu nav, spēļu prakse CSKA ierindā attiecīgajiem puišiem lieti noderēja izcīnot Harlamova kausu 2011. gada pavasarī. interesanti, ka CSKA klubā pie diriģenta pults ir nonācis ex-dinamietis – Juliuss Šuplers, kurš Rīgā ar junioru “audzināšanu” neaizrāvās. Maskavā Šuplers sola jauno spēlētāju “auklēšanas” tradīcijas turpināt un spēles laiku dot…

kopumā varētu secināt, ka junioriem draudzīgākās ir tās komandas, kurām jau ilgāku laiku pirms regulārā čempionāta noslēguma “ir jau viss skaidrs un neko no tabulas nevajaga”. atsevišķos gadījumos, kā piemēram Vitjaz un Novokuzņeckas Metallurg, secinājums sakrīt ar realitāti. tomēr vienādības zīmi starp jēdzieniem “netikšana play off” un “daudz junioru” īsti nevajadzētu likt. piemēram, CSKA savus juniorus laida laukumā ar intensitāti 700 – 900 minūtes sezonā, neatkarīgi no dispozīcijas tabulā. turklāt lielākais “junior-minūšu” skaits attiecas uz 2009./2010. g. sezonu, kad “armijniekiem” situācija tabulā bija ilgi un īpaši aktuāla – viņi tikai īsi pirms dinamiešiem regulārā čempionāta noslēguma daļā nodrošināja vietu izslēgšanas spēlēs un turpināja cīnties par “labāku” pretinieku. tiesa, play off-ā CSKA sastāvā uzspēlēja tikai divi no septiņiem sezonas gaitā iemēģinātajiem junioru vecumam atbilstošajiem – uzbrucēji Ņikita Filatovs (1990.) un Vjačeslavs Kuļomins (1990.).

ko ar jaunajiem darīs Peka?

Rīgas Dinamo aktuālā galvenā trenera Pekas Rautakallio vārdam līdzi nāca reputācija, kas starp vērtībām ierindoja tādus jēdzienu kā “stingrība”, “disciplīna”, “smags darbs treniņos”, arī “uzticēšanās jaunajiem”. par dažu jēdzienu atbilstību patiesībai dinamieši esot jau pārliecinājušies treniņnometnes gaitā. vai jauniešus “mīloša” trenera tēls būs “pie veselības” arī Rīgā sezonas gaitā?

no jaunās sezonas Dinamo klubam ir jauniešu rezerves “divos stāvos” – pa vienai komandai MHL A un B divīzijās. teorētiski varētu pieņemt, ka kadriem un to sagatavošanas iespējām ir jābūt. ja tomēr Dinamo sistēmas MHL komandu “raža” netiek izmantota, tad atliktu jautājums – nemākam vai negribam?

izziņām: KHL_klubu_junioru_vecuma_hokejisti_3_sezonas_2008-2011

[Kristiāna Pelša foto fiksēts Dinamo pārbaudes spēlē pret Novosibirskas Sibir 2011. gada 3. augustā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Ronalda Cinka foto fiksēts Dinamo pārbaudes spēlē pret Tamperes Ilves 2009. gada 27. augustā; autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

HK Rīga regulāro sezonu piebeigs Karēlijā

HK Rīga savas pirmās un līdz šim vienīgās MHL regulārās sezonas noslēguma “nogriezni” aizvadīs izbraukumā “iekš” un ap Sanktpēterburgu. 2. un 3. martā S-Pēterburgā paredzēts divdiennieks pret SKA jauniešu vienību SKA-1946, kura vēl saglabā cerības iespraukties MHL play off. 5. un 6. marta “sapārotās spēles” pret labu laiku play off sapņus “izsapņojušo” Sanktpēterburgas Serebrjanije Ļvi hokeja popularizēšanas nolūkā tiks aizvadītas Kondopogā (Krievijas Karēlijā) nevis Krievijas otrajā galvaspilsētā. attāluma ziņā, ņemot vērā Krievijas mērogus, Kondopoga ir gandrīz līdzās S-Pēterburgai.

kur paliek HK Rīga spēlētāji?

dažu dienu pauze, kas pēc 26. februāra spēlēm ir iestājusies MHL-ā, ir nākusi pašā laikā, lai kaut nedaudz “uzkoptu” HK Rīga ierindu, kurā robus ir atstājušas slimošanas, traumas un arī “izņēmumi” play off-ā “karojošajai” Rīgas Dinamo vienībai. pēc 21. februāra spēles pret Loko uz Dinamo tika pārcelts un tur arī ir palicis Roberts Bukarts, bet turpu-šurpu deleģētais un pie spēles laika “lielajā komandā” play off-os vēl netikušais Vitalijs Karamnovs atkal ir Dinamo sarakstos. atgādinājumam: Ainars Podziņš pēc februāra pauzes Dinamo sastāvu un ierindu arī play off spēlēs nav pametis. lai arī Podziņu HK Rīga treneri par papildspēku neuzskata vai neprot izmantot, sastāva caurumainības apstākļos viņš nebūtu lieks.

oficiālajā MHL traumēto spēlētāju sarakstā joprojām (1. martā) ir fiksēti 3 rīdzinieki – Māris Bičevskis, Edgars Lipsbergs un Pauls Zvirbulis. pēdējo spēli 26. februārī pret Almaz nespēlēja arī Elvijs Biezais, kurš tikai nesen bija atgriezies sastāvā pēc traumas. ilgāku laiku nav spēlējis Edgars Kurmis. pamazām ierindā atgriežas citi iepriekš veselības problēmas risinājušie. abas spēles pret Almaz jau spēlēja Dāvis Straupe, bet Ņikita Koļesņikovs bija plānojis spēlēt jau Sanktpēterburgā, tomēr izbraukumā nespēlēs.

ko darīt pret “cietajiem riekstiem”?

21. un 22. februāra spēles pret Pjotra Vorobjova trenēto Jaroslavļas Loko vienību (1:3 un 0:2) būtu uzskatāma par labu paraugstundu pirms izslēgšanas spēlēm, ja vien būtu pilna “solu rinda” ar tiem, kas mācās… ja pirmajā spēlē HK Rīga bija pilnā sastāvā ar 20 laukuma spēlētājiem pieteikumā (7 aizsargi + 13 uzbrucēji), tad otrajā cīniņā pret Loko jau varēja ierasties 17 laukuma spēlētāji (6 aizsargi + 11 uzbrucēji)… ierindu bija pluinījušas kā saslimšanas, tā Loko puiši iepriekšējās dienas spēlē.

visā krāšņumā rīdzinieki varēja izbaudīt, ko nozīmē Vorobjova reliģija – aizsardzība, kuru citkārt mēdz dēvēt arī par antihokeju. jaunie “dzelzceļnieki” demonstrēja visus tā elementus – spēka spēli uz traumēšanas robežas, uzbrucēju bremzēšanu pret Gudļevski. varēja novērtēt, kā tiek mēģināts un izdodas spēlētāju meistarību kompensēt ar neatlaidību. un brīžam nepameta sajūta, ka Oļegs Znaroks savas komandas stilu ir mācījies no viena no saviem treneriem – Pjotra Vorobjova. ja ne mācījies, tad ideoloģija abiem ir līdzīga.

objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ HK Rīga savu labāko spēli nodemonstrēt nevarēja un piekāpās Loko puišiem. varētu teikt – ar minimāliem rezultātiem, ja neskaitītu vārtu zaudējumus tukšos vārtos abu spēļu nobeigumos. HK Rīga treneriem paliek viela pārdomām par to, kā rīdziniekiem būtu jācīnās pret izteiktām aizsardzības “tipa” komandām. ar tām rīdziniekiem klājas diezgan “plāni” – savas divīzijas ietvaros tādas ir MHK Himik un Loko, kurām HK Rīga īsti “netiek klāt”.

iesildām rezerves?

otrs divdiennieks – 25. un 26. februārī pret Čerepovecas Almaz – bija veiksmīgāks, jo izdevās paņemt vismaz vienu spēli (3:1 un 1:5). taču brīžam spēle “zīmējās” tikpat grūta kā pret Vorobjova trenētajiem. jāpiebilst, ka pret “dimantiem” arī HK Rīga sastāvs nebija pilnīgs – 20 laukuma spēlētāju vietā Rīgas komanda spēja “sagrabināt” vien 19 (7+12) un 18 (7+11) spēlētājus.

3 no 4 pēdējām spēlēm HK Rīga vārtus sargāja Kristers Gudļevskis, vien pēdējā spēlē atdodot vietu Tomam Brokam, kurš ilgāku laiku nebija stājies Rīgas komandas vārtos. neskatoties uz Gudļevska sniegumu, kas kopumā bija ļoti labā līmenī, rīdzinieki tomēr nespēja aizķert kaut punktu no abām Loko spēlēm. Kristers Gudļevskis pirmajā spēlē pret Loko “paņēma” 29 no 31 metiena (93,5%), otrajā pret Loko – 28 no 29 metieniem (96,6%), pirmajā pret Almaz – 31 no 32 metieniem (96,9%). savukārt, Toms Broks otrajā spēlē atvairīja 26 no 31 metiena (83,9%).

HK Rīga aizsargu rindās pēdējās 4 spēlēs vienīgais aizsargs ar pozitīvu lietderības koeficientu 4 spēļu summā bija Krišs Lipsbergs (1993.), kura dalība fiksēta visās 4 spēlēs un kurš ar izcīnītajiem rezultativitātes punktiem neizcēlās, bet lietderību noturēja uz “+1”. savukārt uzbrucēju rindās vienīgie uzbrucēji ar pozitīvu lietderības koeficientu bija Artūrs Mickēvičs (+1) un Elvijs Biezais (+1). tiesa, Biezais aizvadīja tikai 2 spēles, ar rezultativitātes punktiem neizceļoties. savukārt, Mickēvičs aizvadīja visas 4 spēles, pa visām salasot 2 punktus (1+1).

neskatoties uz šastāva veselības problēmām un robiem ierindā, var atrast arī pozitīvas ziņas. piemēram, pie vērā ņemama spēles laika tika tie HK Rīga spēlētāji, kuru atrašanās spēles pieteikumā un laukumā bija ļoti limitēta. runa ir par uzbrucējiem Raimondu Upenieku, Juri Ziemiņu un arī aizsargu Krišu Lipsbergu, kuri uz MHL oficiālā ledus ir spēlējuši mazāk par citiem kolēģiem.

izvēlamies pretiniekus?

dalību MHL izslēgšanas spēlēs HK Rīga puiši jau ir nodrošinājuši, tagad vien atliek jautājums – kā sarindosies komandas Ziemeļrietumu un Centra divīzijās. vietu secība un attiecīgi play off 1. posma pāri vēl nav skaidri. turklāt Ziemeļrietumu divīzijā, atšķirībā no Centra divīzijas, vēl ir vakantas 2 vietas play off-ā, uz kuru pretendē 4 vienības. Centra divīzija gan ir tikusi skaidrībā – par Harlamova kausu šosezon cīnīsies Krasnaja Armija, Mitiščinskije Atlanti, Amurskije Tigri un Kriļja Sovetov. tā kā vietu izkārtojums nav zināms nevienā no divīzijām, ja neskaita Krasnaja Armija droši zināmo 1. vietu savā divīzijā, tad pretiniekos HK Rīga var saņemt jebkuru no nosauktajām četrām stiprākajām Centra divīzijas komandām.

atgādinājumam: Rietumu konferences play off 1. posmā sēriju pāri tiek veidoti – Ziemeļrietumu divīzijas (ZR div.) 1. vieta pret Centra divīzijas (C div.) 4. vietu; ZR div. 2. vieta pret C div. 3. vietu; ZR div. 3. vieta pret C div. 2. vietu; ZR div. 4. vieta pret C div. 1. vietu. mājas spēļu priekšrocības ir katras divīzijas pirmo divu vietu ieņēmējiem.

iepriekš ir izskanējušas versijas, ka HK Rīga budžetam ļoti jūtami var atsaukties trāpīšana uz MHL Tālo Austrumu vienību Amurskije Tigri, pie kuriem ciemos jālido tālu. tomēr satraukumam nav pamata – MHL ir oficiāli izsludinājusi, ka, tāpat kā iepriekšējā sezonā, visām MHL komandām no līgas budžeta tiks apmaksāti play off-a ceļa izdevumi. kas no līgas puses ir pozitīvi vērtējams fakts un samazina komandu apzinātus vai neapzinātus mēģinājumus izvēlēties pretiniekus ar mērķi ietaupīt ceļošanas izdevumus.

MHL Ziemeļrietumu divīzijas tabula (pēc 2011-02-26 spēlēm):

	komanda	sp.	uzv.	uzv. OT	uzv. PM	zaud. PM	zaud. OT	zaud.	ripas	punkti
1.	MHK Himik*	52	29	1	2	5	1	14	159 – 117	99
2.	HK Rīga*	52	28	1	3	0	1	19	178 – 132	93
3.	Loko	52	23	3	3	4	1	18	167 – 147	86
4.	Almaz	52	24	3	2	1	0	22	181 – 146	83
5.	Minskije Zubri	52	19	3	3	6	3	18	131 – 144	78
6.	SKA-1946	52	20	1	3	5	3	20	139 – 140	76
7.	Junost**	52	17	3	1	4	4	23	118 – 156	67
8.	Serebrjanije Ļvi**	52	8	0	1	3	2	38	90 – 222	31
	* komandas, kas nodrošinājušas dalību izslēgšanas spēlēs. atgādinājumam: vietu play off nodrošina katras divīzijas 4 stiprākās vienības.
	** komandas, kas ir zaudējušas pat teorētisku iespēju spēlēt šīs sezonas izslēgšanas spēlēs.

MHL Centra divīzijas tabula (pēc 2011-02-26 spēlēm):

	komanda	sp.	uzv.	uzv. OT	uzv. PM	zaud. PM	zaud. OT	zaud.	ripas	punkti
1.	Krasnaja Armija*	52	30	1	2	1	0	18	216 – 168	97
2.	Mitiščinskije Atlanti*	50	22	4	5	1	0	18	171 – 142	85
3.	Amurskije Tigri*	50	27	0	1	1	0	21	148 – 126	84
4.	Kriļja Sovetov*	50	22	1	4	2	4	17	166 – 143	82
5.	MHK Spartak**	52	19	3	3	2	4	24	148 – 159	72
6.	Šerif**	50	18	1	2	5	3	21	123 – 151	68
7.	Russkije Vitjazi**	50	15	2	2	2	3	26	160 – 216	58
	* divīzijas 4 stiprākās vienības, kas nodrošinājušas dalību izslēgšanas spēlēs.
	** komandas, kas ir zaudējušas pat teorētisku iespēju spēlēt šīs sezonas izslēgšanas spēlēs.

lasāmvielai & izziņām:

• HK Rīga vs. Loko spēļu protokoli – mhl.khl.ru (2011-02-21; 2011-02-22)
• HK Rīga vs. Almaz spēļu protokoli – mhl.khl.ru (2011-02-25; 2011-02-26)
• 5. un 6. marta HK Rīga spēles plānots aizvadīt Kondopogā – mhl.khl.ru
• kas tā tāda Kondopoga? – kondopoga.ru, wikipedia.org,
• MHL apmaksā komandu pārvietošanos play off laikā – mhl.khl.ru
• HK Rīga spēlētāju aktuālās statistikas lapa – mhl.khl.ru
• HK Rīga ārsts Auseklis Priednieks par komandas veselības stāvokli (2011-02-23) – sportacentrs.com
• par Vitalija Karamnova “atpakaļatskaitīšanu” uz Dinamo – mhl.khl.ru
• MHL traumēto spēlētāju sarakstā Māris Bičevskis, Edgars Lipsbergs, Pauls Zvirbulis (2011-03-01) – mhl.khl.ru

[foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Jaroslavļas Loko 2011. gada 21. februārī; foto avots: dinamoriga.eu.]