Krievu hokeja leģendas vēstures atkritumos?

Jau pāris mēnešus KHL slimības vēsturē ir ieraksts – “jāārstē” Spartak. Finanšu problēmas šo Krievijas galvaspilsētas klubu vajā jau ne pirmo reizi. Nebūtu arī pirmā reize, ka KHL pamestu un pat “aizvērtos” kāds no klubiem. Taču šoreiz ir runa par vienu no Krievijas leģendārākajiem klubiem, kas dibināts 1946. gadā (tādu Krievijā nav daudz), ir četrkārtējs PSRS čempions un n-tais sudraba vai bronzas godalgu laureāts. Šķiet, neatņemama krievu hokeja vēstures sastāvdaļa…

Pēc PSRS čempionāta pabeigšanās Spartak klubs līdzīgi kā daži citi padomju laikos spīdoši klubi (CSKA, Kriļja Sovetov) sāka “grimt”. Drīz Spartak jau vairs nebija starp Top klubiem, biežāk ieņemot vietu otrajā desmitā. Tālāk klubs vairākkārt izkrita no Krievijas Superlīgas un spēlēja otrajā līmenī – Augstākajā līgā (tagad VHL; 1999./2000., 2000./2001., 2003./2004.), bet vienu sezonu pat vispār nespēlēja (2006./2007.). Tad arī šķita, ka komanda ir izbeigusies un “uz visiem laikiem”. Bet īsi pirms KHL izveides situācija ar Spratak tika sakopta, un 2008. gadā komanda iestartēja KHL-ā.

Vai Spartak pēdējā sezona?

Maskavas Spartak 2013./2014. g. sezonu iesāka salīdzinoši sprauni, taču sezonas gaitā piedzīvoja ģenerālsponsora un līdz ar to finanšu plūsmas zaudēšanu. 2013. gada 13. decembrī bankas licence tika atņemta kluba “donoram” Investbank… Turmāku kluba elpināšanu uzņēmās KHL, sniedzot dotācijas un uzturot pie eksistences kluba primārās vajadzības. Protams, par sportisko līmeni šādos apstākļos sanāk domāt vismazāk. Komandu pametuši daži, kas sezonu bija iesākuši pie “spartakiešiem” –  Džefs Glass (Jeff Glass), Derons Kvints (Deron Quint), arī Aleksejs Krutovs, Nikolajs Žerdevs. It kā lielakā daļa sastāva vīru ir saglabāta, tomēr komandas emocionāli garīgais stāvoklis, kā saka Spartak galvenais treneris Fjodors Kanareikins, “atrodas brīvajā kritienā”. Ko tas nozīmē? 19 zaudējumi pēc kārtas! Tiesa, regulārās sezonas priekšpēdējo spēli 2. martā izdevās uzvarēt, bet iepriekšējā uzvara bija 6. decembrī. Rezultatā – 56 punkti 53 spēlēs un 13. vieta KHL Rietumu konferencē. Sliktāk klājas tikai Minskas Dinamo – konferences pēdējā (14.) vietā.

Pirms dažām dienām Spartak vadība paziņoja, ka savu problēmu dēļ nestartēs KHL “alternatīvajā” play off – Nadeždas (Cerības) kausa izcīņā, bet līgas vadoņi jau pamanījušies paziņot, ka Spartak izstāšanās no “cerību kausa” netraucēs šīs trofejas izspēles kārtībai… Starp rindām lasot – diezgan bezcerīgi… Likumsakarīgi veidojas dažāda skaļuma baumas un spriedumi, ka KHL jau ir “norakstījuši” Spartak klubu. Viens no salīdzinoši loģiskiem argumentiem – Krievijas galvaspilsētā pietiek ar diviem KHL klubiem (Dinamo, CSKA), it īpaši, ja ņem vērā, ka Piemaskavā mājo vēl divi KHL klubi – Atlant, Vitjaz. Bet kā paliek ar tradīcijām un to kopšanu?

Nav interese visus glābt

Ja runa ir par KHL klubu pārstāvniecību un ģeogrāfiju, tad līgas prioritāte tomēr ir krievu hokeja “eksportēšana” pāri Krievijas robežām un arī nedaudz pašu zemes ģeogrāfiski vai hokeja ziņā attālākos stūros. Citi secinājumi, vērojot KHL dalībnieku izmaiņas, nemaz nevar rasties. KHL pastāvēšanas gaitā klāt “pievilkta” jau Slovākija, Čehija, Ukraina, Horvātija, nerunājot par startā līdzās nostādītajiem Baltkrievijas, Kazahstānas un Latvijas klubiem. Tagad nopietni vingrinājumi norisinās, lai KHL-ā būtu arī Somijas klubs, kā arī tiek iestudēti dažādi darījumi, lai paņemtu vēl kādu “importa” valsti.

Krievijā KHL hokejs “aiznests” līdz Vladivostokai, pieņemts klubs no Hantimansijskas un tagad pilnā nopietnībā tiek līgai gatavots klubs Krievijas “Floridā” – Sočos. Bet bez lielām sāpēm un bēdām pēc pirmās sezonas KHL pameta Krievijas mērogiem leģendārs nosaukums – Voskresenskas Himik, kas drīz pēc tam beidza pastāvēt kā pieaugušo komanda, par galveno nosaukuma nesēju atstājot jaunatnes komandu MHK Himik. Toljati Lada pameta KHL pēc otrās sezonas; tā cīnās VHL (otrajā līgā), sapņo par atgriešanos KHL…

Bet līgas vadība nesteidzas “reanimēt” pašu Krievijas klubus, arī leģendārus. Vēl pirms KHL izveides un līgas pirmajās sezonās uz “lielo hokeju” tiecās Maskavas Kriļja Sovetov – brends, kas krievu hokeja pazinējiem ir vairāk neka zināms. Tomēr “spārni” netika glābti… Komanda bija piedzīvojusi sadalīšanos, tās savstarpēji karojošās frakcijas cīnījās Augstākajā līga un/vai MHL, līdz iznīka pavisam. Jo ko gan KHL darītu ar četriem klubiem Maskavā, kur tā jau manāmas problēmas ar hokeja apmeklētību…

Finanšu un ideoloģiskas problēmas pēcpadomju laikā ir piemeklējušas arī Maskavas CSKA klubu. 1996. gadā PSRS titulētākais hokeja klubs sadalījās divās dažādās komandās, kas uzrādīja salīdzinoši necilu sniegumu. No kādreizējās spozmes nekas nebija palicis. 2002. gadā klubs apvienojās, pēc sešiem gadiem iestartēja KHL un jau pēc dažām sezonām atkal radās finanšu problēmas. CSKA klubu tika nolemts glābt. Jo tas taču visu laiku čempionu medaļām un sasniegumiem bagātākais Krievijas klubs – zīmols, kuru no jauna radīt nebūs vairs iespējams. Tikai – kopt, laistīt, prasmīgi apsaimniekot… 32 čempionu tituli, lai arī visi PSRS laikos, tomēr jebkuram citam Krievijas klubam līdz šādai “kolekcijai” ir kā no Maskavas līdz Pekinai kājām (citāts). Tāpēc arī sponsora atrašanā tika iesaistītas Krievijas valsts augstākās amatpersonas, bet ar to dalību šādas lietas notiek ātri. Jauns sponsors ir atrasts (nozīmēts), un CSKA atkal ir “zirgā”.

Izbijušu klubu netrūkst

Visādi citādi, hokeja klubu izbeigšanās kā Krievijā, tā citur pasaulē ir diezgan ierasta parādība. Kriļja Sovetov, Himik vēl ir salīdzinoši nesenās atmiņās. Bet vai kāds atceras tādu komandu kā Maskavas Lokomotiv? Dibināts 1947. gadā, cīnījās PSRS čempionātos. 1972. gadā pameta PSRS Augstāko (stiprāko) līgu, bet 1983. gadā tika likvidēta vispār. Savulaik diezgan populāra un atpazīstama vienība, bet Maskavai jau bija četri klubi stiprākajā līgā.

Piemēram, Sanktpēterburgā (iepriekš – Ļeņingradā) ir vesela “jūra” savulaik likvidētu hokeja klubu, kuru vēsture sākās 40. gados un kas uzspēlējuši PSRS augstākajā līmenī. Ļeņingradas Spartak – dibināts 1947. g., likvidēts 1965. g., no jauna reanimēts otrajai līgai 90. gadu vidū, bet 2006. gadā likvidēts atkal. Bet varbūt kāds atceras tādu vienību kā Ļeņingradas Dzeržiņec vai Kirovec? Komanda ar nosaukumu Dzeržiņec 1947. gadā sāka startu PSRS čempionātā, bet beidza 1962. gadā (nosaukums Kirovec). Vai Ļeņingradas Dinamo? Dibināts 1946. gadā, PSRS čempionāta pirmo sezonu neatņemama sastāvdaļa. 1954. gadā likvidēts, 1965. g. – atjaunots, 1971. g. – atkal likvidēts. 2012. gadā nosaukums Dinamo Sanktpēterburgā ir atgriezies, un no 2013./2014. g. sezonas jaunatnes līgā MHL startē šāda nosaukuma komanda, kas izveidota un hokeja skolas Forvard bāzes. Bet kopumā Krievijā šādu likvidētu klubu netrūkst.

Tāpat kā mūsu pusē. Nevajag tālu meklēt, lai atrastu klubu nosaukumus – ASK Ogre, DHK Latgale, Rīga 2000, Liepājas Metalurgs, SMScredit.lv utt. utjpr., pat neejot dziļāk uz Latvijas PSR un 30. gadu Latvijas komandām. Kur tas viss ir? Apmēram turpat kur Krievijas “spartaki”, “spārni” un “ķīmiķi”.

Arī visas pasaules hokeja līgu pionierim un “etalonam” NHL ir savi “izbeigtie” klubi. Nav vairs tādu Montreal Wanderers vai Montreal Maroons pilsētā, kur pietiek ar vienu Canadiens. Nav arī New York Americans, Pittsburgh Pirates un vēl dažu. Tomēr NHL cenšas kaut kā glābt tradīcijas, pārceļot klubus uz citām pilsētām un pat rotējot starp Kanādu un ASV. Mēģina radīt zaudētās leģendas no jauna – kā Ottawa Senators. Tomēr šaubu nav, ir arī zaudēti NHL klubi.

Morāle?

Protams, katrai līgai ir savas ģeogrāfiskas, materiālas un dažkārt politiskas intereses. Klubus mēģina nometināt ne tikai hokejiskās pilsētās, bet arī vietās, kur šīs spēles tradīciju nav, bet ir potenciāls apmeklējumam un sponsoru naudas rotācijai. Tādēļ ir diezgan loģiski, ka, piemēram, Maskavā nav piecu KHL klubu.

Tomēr līgu vadoņiem der atcerēties, ka ir tādas vērtības, ko pēc tam arī par ļoti lielu naudu nebūs iespējams nopirkt. Varēs uztaisīt “admirāļus” kā Vladivostokā vai Soču “delfīnus”, kas arī labi un skaisti, bet vēsturi iegādāties nebūs iespējams. Starp citu, leģendām, tradīcijām un stāstiem ir lielāka nozīme nekā sākumā varētu šķist.

Lasāmvielai:

• Par NHL bijušajiem un bāzes pilsētas mainījušajiem klubiem: tepat
• Par Krievijas (PSRS) leģendārajiem hokeja klubiem: tepat
• Maskavas Spartak atsakās no dalības Nadeždas kausa izcīņā – itar-tass.com, fratria.ru
• 13. decembrī (2013.) atsauc licenci Maskavas Spartak ģenerālsponsoram Investbank – spratak.ru, gazeta.ru
• Par KHL finanšu dotācijām Maskavas Spartak klubam – sport.mail.ru
• Ieskats Maskavas Spartak vēsturē – spartak.ru, slovari.yandex.ru, spartak-history.ru
• Ieskats Maskavas Lokomotiv vēsturē – lokomotiv.info
• Ieskats Sanktpēterburgas (Ļeņingradas) Spartak vēsturē – molodega.p0.ru
• Ieskats Ļeņingradas Dzeržiņec (Kirovec) vēsturē – megabook.ru
• Ieskats Ļeņingradas Dinamo vēsturē – megabook.ru
• NHL esošo un bijušo klubu logo – sportslogos.net

[Zemāk novietotā attelā Maskavas Spartak fani Arēnā Rīga pirms Rīgas Dinamo un Spartak komandu spēles 2010. gada 6. decembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

NHL “jurģi” kā ierasta lieta

papīru kārtošanai, lai NHL vienību Atlanta Thrashers “pārceltu” no Atlantas (ASV) uz Vinipegu (Kanādā), hokeja interesenti Latvijā seko uzmanīgāk nekā citas reizes, kad NHL norisinās strukturālas izmaiņas. protams, iemesls ir Atlanta Thrashers saistība ar Latvijas hokejista – Artūra Kuldas – vārdu. “Galvenais ir spēlēt NHL, bet kur, kaut kā vienalga,” iespējamo Atlanta Thrashers mājvietas maiņu komentē Kulda. tiesa, uzreiz piebilstot: “Vinipegā vienmēr ir pilna arēna, un man patika tur spēlēt”. pagaidām gan Artūram Kuldam vēl jārisina saistības ar klubu. “Kaut kad jūnijā sāksies visas pārrunas [par jaunu līgumu], bet pagaidām vienkārši staigāju uz zāli, turu sevi formā.”

vispār kluba pārceļošana nav joka lieta. pat nav runa par faktu, ka “ceļojums” plānots no ASV austrumkrasta vairāku miljonu lielpilsētas Atlantas uz manāmi mazāku pilsētu – Vinipegu – Kanādas vidienē, Manitobas provincē. lai gan arī Vinipega nav mazpilsēta un ir hokeja tradīcijām bagāta. pilsētas lielumam un attālumam ir otršķirīga nozīme, bet ir. stāsts vairāk ir par “subkultūru”, kas pat klubiem ar salīdzinoši “negludām” finansēm, nepiepildītām apmeklētības cerībām un ne pārāk veiksmīgu mārketingu tik un tā ir jaudīgā līmenī. tomēr tas nav tas pats, kas HK MVD aizvest no Balašihas uz Maskavu vai Himik no Voskresenskas uz Mitiščiem, kur rotācijas norisinājās pa Maskavas tuvāko perimetru.

“vadāšanas” pieredze ir

NHL klubu ceļošanu bez aizspriedumiem un aizturēm var pieņemt kā pilnīgi normālu un ierastu parādību. iespējams, karstasinīgākajiem faniem iemīļotā kluba pārcelšanās uz citu laika joslu ar trīs nullēm mērāmā kilometru vai jūdžu attālumā var izvērsties lokālā traģēdijā. tomēr NHL biznesa sistēma strādā arī tā. 6 no 30 pašreizējiem NHL klubiem savulaik ir mainījuši savu dislokāciju. turklāt viens no tiem (New Jersey Devils) to “pa lielam” ir darījuši 3 reizes, neskaitot mazās rotācijas “sava” Ņūdžersijas štata ietvaros. un, starp citu, Atlantu vienu reizi NHL komanda jau ir pametusi – 1980. gadā Atlanta Flames “aizbrauca” uz Kalgarī, Kanādā. bet Vinipegu NHL klubs “izbrāķēja” 1996. gadā, kad Winnipeg Jets pārbrauca uz Arizonas štatu, ASV.

pašreiz pastāvošo NHL klubu pārcelšanās:

• Carolina Hurricanes – 1997.: no Hartfordas (ASV, Konektikuta) uz Reiliju (Raleigh; ASV, Ziemeļkarolīna); 1979. – 1997. g. NHL startēja kā Hartford Whalers;
• Phoenix Coyotes – 1996.: no Vinipegas (Kanāda, Manitoba) uz Fīniksu vai precīzāk Glendeilu (Glendale) dažus km līdzās (ASV, Arizona); 1979. – 1996. g. NHL startēja kā Winnipeg Jets;
• Colorado Avalanche – 1995.: no Kvebekas (Kanāda, Kvebeka) uz Denveru (ASV, Kolorado); 1979. – 1995. g. NHL startēja kā Quebec Nordiques;
• Dallas Stars – 1993.: no Blūmingtonas (ASV, Minesota) uz Dalasu (ASV, Teksasa); 1967. – 1993. g. NHL startēja kā Minnesota North Stars;
• New Jersey Devils – 1982.: no Denveras (ASV, Kolorado) uz Īstrazerfordu (East Rutherford; ASV, Ņudžersija; tagad bāzēts – Ņuarkā); 1976. – 1982. g. NHL startēja kā Colorado Rockies; 1976.: no Kanzassitijas (ASV, Misūri) uz Denveru; 1974. – 1976. g. NHL startēja kā Kansas City Scouts;
• Calgary Flames – 1980.: no Atlantas (ASV, Džordžija) uz Kalgari (Kanāda, Alberta); 1972. – 1980. g. NHL startēja kā Atlanta Flames.

labāk nekā likvidēt

kopš 1978. gada, kad no NHL kartes pazuda pēdējais “dinozaurs” – NHL klubs, kas vairs nepastāv, NHL funkcionāri ir centušies klubus nosargāt. arī iepriekš izplatīta bija NHL klubu dislokācijas maiņa, meklējot labākas “nozvejas vietas” – apmeklētību un cita veida finanšu problēmu risinājumus. piebilde: 1978. gads bija pēdējais, kad NHL no savām rindām kādu svītroja, “nenoliekot” komandu citā pilsētā. runa ir par Cleveland Barons klubu, kurš šajā gadā oficiāli tika apvienots ar Minnesota North Stars.

NHL “mirušie” klubi:

• Cleveland Barons – 1978. (apvienots ar Minnesota North Stars); NHL startēja 1976. – 1978. g.; kā California Golden Seals NHL 1970. – 1976. g.; kā Oakland Seals NHL 1967. – 1970. g.; kā California Seals NHL 1967. g.;
• Brooklyn Americans – 1942.; NHL startēja 1941. – 1942. g.; kā New York Americans NHL 1925. – 1941. g.; kā Hamilton Tigers NHL 1920. – 1925. g.; kā Quebec Bulldogs NHL 1919. – 1920. g. (teorētiski NHL sastāvā kopš sākuma 1917. g., bet reāli nespēlēja);
• Montreal Maroons – 1938.; NHL startēja 1924. – 1938. g.;
• St. Louis Eagles – 1935.; NHL startēja 1934. – 1935. g.; kā Ottawa Senators NHL 1917. – 1934. g. (atskaitot 1931./1932. g. sezonu); par godu leģendārajam klubam Otavā izveidots tāda paša nosaukuma klubs – Ottawa Senators, kas NHL uzsāka startu 1992. gadā;
• Philadelphia Quakers – 1931.; NHL startēja 1930. – 1931. g.; kā Pittsburgh Pirates NHL 1925. – 1930. g. (logo otrais no augšas);
• Montreal Wanderers – 1918.; NHL startēja 1917. – 1918. g.

ja teorētiski pieņem, ka apvienošana nav likvidācija, tad pēdējā “likvidācija” NHL apcirkņos ir pieļauta 1942. gadā. labi sen… Ziemeļamerikas hokeja “druvu” kopēji pret savām bijušajām un topošajām leģendām pēdējās desmitgadēs cenšas izturēties īpaši saudzīgi. tālajos 30.-os gados tika “izsēta” viena no NHL hokeja leģendām – Ottawa Senators klubs, kas kopš “dzimšanas” 1883. gadā bija ticis pie Stenlija kausa 11 reizes un stāvēja pie NHL izveides “šūpuļa”. parāds tika atdots 1992. gadā, kad šāda paša nosaukuma klubs tika “atjaunots”. laiku pa laikam lielākā vai mazākā intensitātē cilājas valodas par “parādu atdošanu” Kvebekai, kuru NHL klubi pametuši jau divreiz, un citām, vairumā gadījumu daudz jaunākām “leģendām”. starp citu, neskaitot Otavas senatorus, viens no slavenākajiem “dinozauriem” ir Montreal Maroons (logo – pa kreisi) vienība, kas Stenlija kausu “savāca” divreiz – 1926. un 1935. gadā.

morāle?

hokeja leģendu, tradīciju, pārmantotības un ar to saistīto lietu nozīmi nevajadzētu vērtēt par zemu. Ziemeļamerikas hokeja bīdītāji to saprot, novērtē un mēģina izbalansēt tā, lai būtu arī ekonomiskais ieguvums. protams, finanšu faktoram ir vairāk nekā būtiska nozīme.

pārmantotība visos iespējamos skatpunktos ir iemesls, kādēļ klubi tiek vadāti pa kontinentu, nevis viens likvidēts, bet otrs – dibināts no jauna. tradīciju veido ne tikai putekļaini vimpeļi un veci goda raksti, bet arī tiesību, pienākumu, saistību pārmantotība. te ir daudz ko mācīties valstīm un līgām, kas vēl tālu no NHL kārtības.

centrālais informācijas avots: NHL Official Guide & Record Book 2011.