Vēsu galvu par Latvijas U-17 izlases sniegumu turnīrā Baltkrievijā

Prezidenta Sporta Kluba kausa izcīņa – tā saucas Baltkrievijā notikušais U-16/17 vecuma jauniešu izlašu turnīrs, kurā šomēnes piedalījās arī Latvijas U-17 valstsvienība. Ar Krievijas izlasi mūsējiem sanāca “plāni”, arī mājinieki baltkrievi palika nepārspēti. Uzvarēt izdevās Slovākijas U-16 komplektu. Kā Latvijas jauniešu izlases dalībnieki vērtē dalību turnīrā?

Arī Mihaila Svarinska un Aleksandra Macijevska vadītais Latvijas U-17 izlases komplekts nevarēja lepoties ar savu iespējami labāko komplektāciju. Arī tāpēc, ka daži no 1997. gadā dzimušajiem tika “ierauti” Latvijas U-18 izlasē, kas aizbrauca diametrāli pretējā virzienā – uz pārbaudes spēlēm Norvēģijā.

Tomēr arī šis uz Baltkrieviju aizbraukušais komplekts, kura kodolu un pamatmasu veido SK Rīga-97 puiši, šim turnīram bija diezgan atbilstošs un potenciāli varošs. Atgādinājumam, SK Rīga-97 jau trešo sezonu diezgan atzinīgi cīnās Sanktpēterburgas jauniešu čempionāta attiecīgajās vecuma grupās. Tāpat jāatgādina, ka pretiniekos bija, jā – stiprās Krievijas, bet gadu jaunāka (U-16) izlase. Arī slovāki bija U-16, vienaudži sanāca tikai Baltkrievijas U-17 izlase.

Latvija U-17 vs. Krievija U-16 (1:7)

Vēl nesenā Latvijas un Krievijas U izlašu savstarpējo spēļu vēsture liecina, ka arī 1-2 gadus jaunākas Krievijas valstsvienības ir sagādājušas nepārvaramus sķēršļus mūsējiem. Un šī reize arī bija tāda, ko apliecina daiļrunīgs 1:7.

“Atbraucām pakaļ visām trijām uzvarām, taču uzvarējām tikai vienu spēli. Galvā jau zinājām, ka varēsim apspēlēt gan Krieviju, gan Baltkrieviju; turklāt Krievijas izlase bija par gadu jaunāki par mums. Taču  iznācām uz laukuma [pret Krievijas U-16 izlasi], sākās bardaks, varbūt arī uztraukums, un tāpēc rezultāts bija negatīvs,” spriež uzbrucējs Roberts Baranovskis. No kā sākās “bardaks”? Nevarējāt izpildīt spēles plānu? Vai arī Krievijas U-16 izrādījās stiprāki par gaidīto? “Nevarējām īsti saspēlēties, vairākums [spēlētāju] mēģināja izpildīt kaut ko individuāli, līdz ar to sākās kļūdas. Krievijas izlase, manuprāt, nebija stiprāki par mums, turklāt mēs pirmie atklājām rezultātu. Taču spēles beigās, kad vajadzēja mest golus un veidot rezultātu, mēs salūzām.”

Varbūt nedaudz pietrūka līdz optimālākam sastāvam? Vai arī bija jāuzvar ar esošo? “Varbūt arī pietrūka daži spēlētāji, taču ar šo sastāvu arī varējām uzvarēt.” Un ko mēs nepratām neitralizēt Krievijas izpildījumā? Viņu uzbrucēji meistarīgāki, vārtsargs par daudz vilka? “Viņi ātri tika cauri vidējai zonai un jau bija iekšā mūsu zonā bez lielām problēmām. Un vairākums viņiem arī bija labs, izspēlēja lieko spēlētāju un ātri tika līdz metienam. Vārtsargs viņiem daudz nevilka, vienkārši mums bija mazāk metienu,” tā Roberts Baranovskis.

Spēles lielāko daļu Latvijas U-17 izlases vārtus sargāja “pirmais numurs” Denijs Romanovskis. Bet spēles 50. minūtē, kad rezultāts bija 1:6, viņa vietu ieņēma Egils Mareks Mitens. Kā vērtē Krievijas U-16 izlases spēku? Vai objektīvi viņi ir būtiski stiprāki par mūsu U-17? Denijs Romanovskis: “Krievijas U-16 izlase bija ļoti ātra, tehniska un fiziski spēcīga komanda. Acīmredzami bija arī tas, ka komanda šādā sastāvā nespēlē pirmo reizi. Būtiski stiprāki par mums viņi nebija. Pirmos 2 periodus spēle bija vienlīdzīga, taču 3. perioda sākumā ielaidām 2 ātrus vārtus, un tur arī praktiski spēle beidzās”. Kāpēc spēle “beidzās”? Nevarējām saņemties vai Krievijas izlase neļāva? “3. perioda sākumā gājām laukumā, lai pirmie gūtu vārtus, jo jutām, ka pie rezultāta 1:2 vēl varam aizķerties un uzvarēt spēli. Diemžēl nedaudz pārdegām, ielaidām divus ātrus vārtus, un tad jau grūti bija kaut ko mainīt. Protams, arī Krievijas izlase darīja visu, lai mēs netiktu līdz metieniem, un daudz kontrolēja ripu,” skaidro Denijs Romanovskis.

Latvija U-17 vs. Baltkrievija U-17 (1:3)

Pret pēdējā desmitgadē ierastajiem sparinga partneriem – Baltkrievijas vienaudžiem – spēle izdevās līdzvērtīgāka arī rezultāta ziņā. Tomēr “lauzt” spēli neizdevās. Arī ne spēles noslēgumā, kad 60. minūtē (59:33) baltkrievi saņēma noraidījumu un Latvijas U-17 izlasē vārtsarga Egila Mareka Mitena vietā uz ledus devās sestais laukuma spēlētājs.

Kā vērtē Baltkrievijas U-17 izlases spēku? Tev kā vārtsargam bija sarežģīta spēle? Egils Mareks Mitens: “Manuprāt, izrādījām diezgan lielu pretestību visām komandām. Pret baltkrieviem bija ļoti grūti, jo viņi bija mājinieki, un mēs nopelnījām ļoti daudzus noraidījumus. Tribīnes bija pilnas uz baltkrievu spēlēm.” 

Kas mums pietrūka spēlē pret baltkrieviem? “Disciplīna. Daudzi noraidījumi bija nevajadzīgi un lieki. Un ar vienu golu, protams, ir grūti uzvarēt spēli,” vērtē vārtsargs E. M. Mitens. Nopelnīto soda minūšu bilance spēlē bija 26:16 Latvijas jauniešu “labā”. Tiesa, 10 minūtes (no 26) bija disciplinārsods.

Latvija U-17 vs. Slovākija U-16 (4:1)

Turnīra noslēdzošā spēle pret slovākiem bija kā neliela “kompensācija”, kas ļāva atgriezties mājās ar nedaudz pozitīvāku noskaņu. Jā, slovāki pirms tam arī bija zaudējuši iepriekšējās divas spēles, taču par sagrāvi varētu runāt tikai vienā gadījumā, un arī – bija klājies ne sliktāk kā Latvijas U-17 izlasei. Tātad, slovāki – pret Baltkrievijas U-17 izlasi 0:1, pret Krievijas U-16 izlasi 0:4.

Kā vērtē Slovākijas U-16 izlases spēku turnīrā? Kur bijām labāki, bet kādos elementos atpalikām? Bruno Priede (šajā spēlē fiksētas divas rezultatīvas piespēles): “Slovākijas izlase bija spēcīga; vājas komandas šinī turnīrā nebija. Viņi spēka ziņā bija līdzīgi baltkrieviem. Pēc diviem zaudējumiem komanda bija ļoti nopietni noskaņojusies uzvarēt. Laukumā jau no pirmajām sekundēm spēlējām ar pirmo numuru, kontrolējām ripu, bijām ātrāki un pārsvarā spēlējām viņu zonā. Slovāki spēlēja uz pretuzbrukumiem.“

Vai slovākiem vispār bija varianti pret Latvijas U-17 izlasi? Uzbrucējs Roberts Štelmahers: “Pēc divām zaudētām spēlēm bija kauns par to, ka abās spēlēs pirmajos periodos spēlējām ļoti labi un guvām pat pārsvaru, paši sev, kā saka,”norakām” spēli 3. periodos. Tāpēc bija jāsaņemas, jāspēlē kā komandai un pēdējo spēli jānospēlē godam. Spēli pret slovākiem sākām ļoti pārliecinoši un tā arī turpinājās, pārsvars mums bija visu spēli un slovākiem bija daži momenti, bet viņi savas iespējas neizmantoja, un beigās arī rezultāts visu izsaka. Protams, mums arī bija daudz momentu, kur varējām palielināt savu pārsvaru, tas neizdevās, bet spēli uzvarējām un nospēlējām godam.” Jāpiebilst, ka spēlē pret slovākiem Latvijas valstsvienības vārtus veiksmīgi sargāja Denijs Romanovskis. 

Sausais atlikums un individuālās “atzīmes”

“Kopumā mēs nospēlējam diezgan slikti, jo dabūjām tikai trešo vietu. Par pirmo vietu mēs varējām mierīgi cīnīties, bet kā lai uzvar krievus un baltkrievus ar vieniem gūtiem vārtiem? Mums vajadzēja realizēt mūsu momentus un mazāk ielaist savos vārtos. Un bija tikai divas dienas, lai saspēlētos ar jauniem partneriem,” ir kritisks Latvijas U-17 izlases uzbrucējs Ēriks Žohovs. Tomēr var mēģināt atrast arī pozitīvus elementus un detaļas.

Par labākajiem spēlētājiem Latvijas izlasē turnīra gaitā tika nosaukti: uzbrucējs Bruno Priede (spēlē pret Krievijas U-16 izlasi); aizsargs Maksims Ponomarenko (pret baltkrieviem); aizsargs Kārlis Čukste (pret Slovākijas U-16).

Latvijas U-17 izlases rezultatīvākais spēlētājs 3 spēļu summā bija Bruno Priede ar 4 rezultativitātes punktiem (2+2). Visu izlašu kopvērtējumā Priede bija trešais rezultatīvākais visā turnīrā. Pēc Baltkrievijas statistiķu ziņām, biji rezultatīvākais Latvijas U-17 izlasē. Ko tas Tev nozīmē? Esi apmierināts ar savu sniegumu? Bruno Priede: “Tas ir liels gods spēlēt Latvijas izlasē, un katrs mēģina parādīt, uz ko ir spējīgs. Centos nospēlēt, cik labi vien varu. Ar savu sniegumu esmu apmierināts, bet vienmēr var labāk.“

P.S. Diemžēl protokolu rakstītāji nav sevi apgrūtinājuši ar mikromaču dalībnieku reģistrāciju, kā dēļ nav iespējams saskatīt lietderības koeficientu summas, kas īpaši svarīgas, izvērtējot aizsargu sniegumu…

Latvijas U-17 izlases spēlētāju statistika 3 spēlēs Prezidenta sporta kluba kausa izcīņā Baltkrievijā 2013. g. novembrī (saskaņā ar r-hockey.ru publicētajiem protokoliem; Spb. = Sanktpēterburgas):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	SM	komanda (līga) 2013./2014.
	UZBRUCĒJI
	Bruno Priede A	1997.	3	2+2	4	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; Latv. U-20)
	Artjoms Pankevičs	1997.	3	2+1	0	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; Latv. U-20)
	Rūdolfs Balcers	1997.	3	0+2	0	Viking Hockey (Norv. 2.)
	Niks Sandis Voiceščuks	1997.	3	1+0	0	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; Latv. U-20)
	Ēriks Žohovs	1997.	3	1+0	6	Sāga 97 / Ogre Juniors (Latv. U-20)
	Roberts Štelmahers	1997.	3	0+1	0	Espoo Blues U17 (Som. U-17)
	Roberts Baranovskis	1997.	3	0+1	4	Sāga 97 / Ogre Juniors (Latv. U-20)
	Mikus Potāpovs A	1997.	3	0+0	0	Moser Medical Graz 99ers U18 (Austr. U-18)
						Moser Medical Graz 99ers U20 (Austr. U-20)
	Ričards Bernhards	1997.	3	0+0	2	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; Latv. U-20)
	Rihards Puide	1997.	3	0+0	2	ZSC Lions U17 (Šv. U-17)
	Aleksandrs Visockis	1997.	3	0+0	2	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; Latv. U-20)
	Filips Gundars Buncis	1997.	3	0+0	29	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; Latv. U-20)
	AIZSARGI
	Kārlis Čukste	1997.	3	0+0	0	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; Latv. U-20)
	Didzis Ruģelis	1997.	2	0+0	0	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; Latv. U-20)
	Vladimirs Siņegubovs	1997.	2	0+0	0	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; Latv. U-20)
	Valts Peleckis	1997.	1	0+0	0	Pikes EHC Oberthurgau 1965 U17 (Šv. U-17)
	Edvards Kļava	1997.	3	0+0	2	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; Latv. U-20)
	Toms Feņenko	1997.	2	0+0	2	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; Latv. U-20)
	Artūrs Apfelbaums	1997.	3	0+0	4	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; Latv. U-20)
	Maksims Ponomarenko	1997.	3	0+0	4	Lørenskog IK (Norv.) komandas
	Kristaps Roberts Zīle C	1997.	3	0+0	4	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; Latv. U-20)
	Eduards Fjodorovs	1997.	2	0+0	12	Sāga 97 / Ogre Juniors (Latv. U-20)
	VĀRTSARGI			GAA
	Denijs Romanovskis	1997.	2 (109:20)	3.84	0	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; Latv. U-20)
	Egils Mareks Mitens	1998.	2 (70:13)	3.42	0	Venta 2002 (U18; Latv. U-18)

*

Latvijas U-17 izlases spēļu protokoli (Baltkrievijas turnīrā; ir dažas neprecizitātes):

• 1. spēle: Latvija_U-17_pret_Krievija_U-16_2013-11-07_protokols
• 2. spēle: Latvija_U-17_pret_Baltkrievija_U-17_2013-11-08_protokols
• 3. spēle: Latvija_U-17_pret_Slovakija_U-16_2013-11-09_protokols

Palasīt arī citur (jārēķinās ar atsevišķām neprecizitātēm):

• Prezidenta Sporta Kluba kausa izcīņā rezultatīvākie Latvijas U-17 izlases ierindā (blakus izvēlnē arī sastāvs) – sportclub.by
• Turnīra visi rezultatīvākie – sportclub.by
• Turnīra rezultāti, protokoli – r-hockey.ru
• Latvijas U-17 izlases informācijas apkopojumi LHF izpildījumā – lhf.lv (pēc turnīra; pēc 2. spēles; pēc 1. spēles; pirms turnīra)
• SK Rīga-97 sastāvs 2013./2014. g. sezonā – Sanktpēterburgas čempionātā (fhspb.ru), Latvijas U-20 čempionātā (lhf.lv)

Ronalds Ķēniņš: „Visam savs laiks”

Aktuālās Latvijas izlases jaunākā hokejista Ronalda Ķēniņa panākumu atslēga slēpjas vārdos: „Jāstrādā, jāstrādā un vēlreiz jāstrādā”. Starp citu, tieši tā, kā to prasa izlases jaunais modelis, kādu veido izlases galvenais Teds Nolans. Atšķirībā no izlases jaunajiem hokejistiem ierastā Ziemeļamerikas vai KHL ceļa uz Latvijas izlasi, Ķēniņam ir savs ceļš – jau 5 sezonas aizvadītas Šveicē.

TUVPLĀNĀ: Ronalds Ķēniņš

• Dzimis 1991. gada 28. februārī
• Ampluā: uzbrucējs
• „Figūra”: 181 cm; 93 kg
• 2011./2012. g. sezonā ZSC Lions komandā Šveices stiprākajā līgā – NLA; Šveices čempions
• Iepriekšējās sezonas: Lions sistēmas komandas Šveicē – GC Küsnacht Lions (NLB), GC Küsnacht Lions U20 (Elite Jr. A), GC Küsnacht Lions U20 2 (Top Junioren); Pikes EHC Oberthurgau 1965 (U17) (Šveices Elite Novizen); Liepājas Metalurgs jauniešu komandas
• Latvijas izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs, izlašu turnīros un divos pasaules čempionātos
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks divos U-20 pasaules čempionātos (pa vienam – elitē, 1. divīzijā)
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks divos U-18 pasaules čempionātos (1. divīzijā)
• Pirmais treneris: Edmunds Vasiļjevs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Piecas sezonas Šveicē nav maz, turklāt pērnruden esi pagarinājis līgumu ar savu esošo klubu ZSC Lions vēl uz 2 gadiem – līdz 2014. gadam. Kas bija tie galvenie iemesli, kāpēc 2007. gadā izvēlējies savas karjeras attīstībai Šveices hokeja saimniecību nevis kādu citu? Vai izskatīji vēl kādas citas versijas?

Ronalds Ķēniņš: Kad ierados Šveicē, nospēlēju junioros 4 gadus un ieguvu Šveices licenci, bija doma lidot pāri okeānam, bet… Tad vēl radās iespēja tikt Latvijas izlasē un pie (ZSC Lions) pirmās komandas sastāvā; parunājos ar treneriem un sapratu to – kad būšu pietiekami labs un gatavs tur (Ziemeļamerikā) spēlēt, tad arī lidošu pāri okeānam. Tādēļ arī pagarināju līgumu, jo sapratu, ka esmu jauns un nav kur steigties – visam ir savs laiks.

Savā pirmajā Šveices sezonā (2007./2008.) ietrāpīji Pikes EHC Oberthurgau 1965 (U17) komandā šīs valsts jaudīgākajā U-17 līgā – Elite Novizen. Tosezon sastrādāji 35 punktus (14+21) regulārajā čempionātā un 3 punktus (0+3) 4 spēlēs play off-ā. Kā pats vērtē šo sezonu? Kā veicās ar „aklimatizāciju” – pierašanu pie Šveices hokeja, skolas, sadzīves?

Kad ierados Šveicē, nezināju ne vārda vāciski, bet ar laiku jau sāku apgūt valodu, un sāka palikt vieglāk un viss sāka iet uz priekšu. Sezonai bija ļoti grūts sākums – biju sanervozējies, jo vēl nekad nebiju spēlējis tik stiprā ligā. Smagi strādāju un sapratu to, ka esmu stiprs, un viss aizgāja uz labo pusi. Daudz ko iemācījos no Harija Vītoliņa padoma un no trenera Kristiana Ruega; liels paldies, protams, viņiem. Būt prom no mājām – tā nebija problēma, jo agrāk spēlēju Liepājā un jau biju pieradis būt prom no mājām.

(Piebilde: Christian Rüegg – Pikes EHC Oberthurgau 1965 kluba sistēmas treneris; Harijs Vītoliņš – KHL čempionvienības OHK Dinamo un agrākais Latvijas izlases galvenā trenera palīgs ar ilggadēju spēles pieredzi Šveicē.)

Savu otro Šveices sezonu pārcēlies aizvadīt GC Küsnacht Lions komandām. Kādēļ pārcēlies no Šveices ziemeļu kantona Turgava tikai daždesmit kilometrus uz dienvidiem – Kisnahtes (Küsnacht) pilsētas hokeja saimniecību? Nepatika tas, ka Pikes nav savas komandas Šveices stiprākajās pieaugušo līgās – NLA, NLB?

Tas arī bija iemesls; pārdzīvoju par to, ka tikai vienu sezonu varēju nospēlēt tur (Pikes EHC Oberthurgau 1965 klubā), jo ļoti daudz ko tur iemācījos. Mani gribēja ņemt NLB klubs, tādēļ man nebija citas iespējas, un nolēmu arī uz turieni (GC Küsnacht Lions) pārcelties.

Jau U-18 vecumā, mazliet uzspēlējot GC Küsnacht Lions U20 komandā, nokļuvi pieaugušo komandā GC Küsnacht Lions (arī – GCK Lions), kas cīnās Šveices otrajā stiprākajā pieaugušo līgā – NLB. Turklāt, saskaņā ar statistikas datiem, aizvadīji 42 spēles, tiki pie 10 punktiem (2+8). Vai Tu biji tik labs, ka 17 gadu vecumā varēji veiksmīgi debitēt NLB līmenī, vai arī Šveices otrās līgas līmenis ir tāds, ka ir tik vienkārši 17 gadu vecumā tikt pie spēles laika un punktiem?

Ja godīgi, bija par ātru man tā NLB līga. Fiziski biju gatavs, bet galvā – vēl nebiju nobriedis, un man vēl bija problēmas ar treneri… Bet paldies Dievam, ka tiku tam visam pāri; tagad nav vairs par to jādomā.

(Piebilde: Šveices pieaugušo hokeja stiprākā līga ir NLA = National League A; otrā stiprākā – NLB = National League B. Šveices stiprākā junioru līga ir Elite Jr. A (arī Junioren Elite A), otra stiprākā – Elite Jr. B (arī Junioren Elite B).)

Šajā pašā sezonā (2008./2009.) statistiķi Tev fiksējuši arī spēles GC Küsnacht Lions U20 otrās komandas sastāvā Šveices Top Junioren čempionātā. Kas bija Top Junioren līga? Kā Tu kopumā raksturotu Šveices U-20 līgu līmeni? Cik viegli/grūti Tev nācās „salasīt” vidēji 2 punktus spēlē Šveices junioros?

Te, Šveicē, ir tāds noteikums, ka ir jānospēlē 2 sezonas U-17 līmenī, lai varētu augstākajā junioru, U-20, līgā (Elite Jr. A.) spēlēt. Es vēl nebiju nospēlējis, tādēļ man vajadzēja aizvadīt 12 spēles, lai es dabūtu licenci uz augstāko junioru līgu.

Šveicē līmenis ar katru gadu kļūst arvien augstāks un augstāks; tādēļ, kad es vēl spēlēju (U-20 līmenī), varētu teikt, ka tas bija kā MHL līmenis. Tos punktus jau nekad nav viegli savākt, bet man bija labi maiņas biedri, un viņi daudz man palīdzēja.

Tomēr pēc salīdzinoši stabilas sezonas NLB līmenī jau nākamajā sezonā (2009./2010.) atkal nokļuvi junioros – šoreiz, par GCK Lions pirmās junioru komandas spēlētāju, NLB čempionātā aizvadot vien 4 spēles, kurās guvi 4 punktus (1+3). Lielākā daļa sezonas aizvadīta GC Küsnacht Lions U20 ierindā Šveices jaudīgākajā junioru līgā Elite Jr. A. Protams, 18 – 19 gadu vecumā spēlēt junioros ir adekvāti, bet tomēr kāpēc tiki „izņemts” no pieaugušo komandas NLB un pārcelts uz junioriem?

Nospēlēju NLB tikai četras spēles, jo GCK Lions komandā drīkstēja būt tikai divi leģionāri. Es skaitījos kā trešais leģionārs, un, kad viens dabūja traumu, tad es tiku pie spēlēšanas. Tur bija tas pats treneris, ar kuru man bija problēmas, un gribēju viņam pierādīt, ka viņš pielaida kļūdu, kad man neuzticējās pirmajā gadā. Junioros man vajadzēja spēlēt, lai varētu dabūt Šveices licenci; tad ir Šveicē jānospēlē 4 gadi.

Šveices NLB čempionātā ir salīdzinoši liels skaits junioru vecuma spēlētāju. Kāda ir NLB un Elite Jr. A līmeņa atšķirība? Kas bija principiāli savādāk, spēlējot pieaugušo NLB līgas komandā un pie junioriem?

Protams, ka tās ir divas dažādas līgas. Juniori paliek juniori – var pieļaut kļūdas, vairāk ripu pieturēt, bet pie pieaugušajiem – jau jādomā ātrāk, viss ātrāk notiek; tādēļ ir liela atšķirība starp tām divām līgām.

2010./2011. g. regulārajā sezonā, neskaitot play off, spēļu sadalījums starp GC Küsnacht Lions junioru un pieaugušo komandām Tev bija jau vienmērīgāks – 18 spēles pie U-20, 11 spēles pie pieaugušajiem. Tomēr vairāk biji GC Küsnacht Lions U20 komandas spēlētājs, nevis NLB vienības kadrs. Kas Tev šajā sezonā pietrūka, lai jau tad pārceltos pieaugušo hokejā uz palikšanu? Varbūt Tavu atrašanās vietu pamanāmi ietekmēja arī kluba U-20 komandas vēlme tikt pie Elite Jr. A zelta medaļām?

Tas arī. Es pats prasījos, lai es nospēlētu divas sezonas junioros, jo, kā jau teicu, bija nedaudz par ātru tajā NLB līgā spēlēt. Tādēļ nolēmu nospēlēt junioros, un zināju, ka mans mērķis – tikt pie pirmās komandas NLA. Arī tādēļ es nospēlēju junioros vairāk, jo tur bija labs treneris, un no viņa daudz ko iemācījos. Viņš man lika cītīgi strādāt; man bija grūti ar viņu un viņam ar mani, bet mēs tikām galā.

Gala beigās 2011. gada pavasarī GC Küsnacht Lions U20 arī tika pie sava kārtējā zelta, un Tu pie tā „strādāji” ļoti čakli – ar 20 punktiem (7+13) 11 spēlēs biji komandas rezultatīvākais spēlētājs. Ko Tev nozīmē šīs Šveices junioru zelta medaļas? Atskatoties ar laika atstarpi, vai vari novērtēt, cik grūti/viegli tās ir nākušas?

Varētu teikt, ka beidzamā sezona junioros mani izvirzīja uz pirmo komandu (ZSC Lions NLA līgā), un vēl, protams, Latvijas izlase palīdzēja. Sezonas gaitā strādāju cītīgi un zināju, ka tā ir mana pēdējā iespēja sevi pierādīt un izsisties uz augšu. Zināju, ja nebūšu numur viens komandā play off-os, tad varu aizmirst par pirmo komandu. Tādēļ darīju visu, lai vinnētu čempionātu un vēl kļūtu par bombardieri, bet tomēr tas viegli nenāca – vajadzēja daudz darba ielikt.

Aizvadītajā sezonā (2011./2012.), pretēji dažu ekspertu prognozēm, Tu „paleci” garām Lions saimniecības pieaugušo fārmam NLB čempionātā (GCK Lions), kur jau iepriekšējās sezonās biji uzspēlējis, un uzreiz 20 gadu vecumā iestartēji pirmajā komandā ZSC Lions Šveices stiprākajā līgā NLA. Ko Tev „maksāja” šī salīdzinoši ātrā pierakstīšanās Lions pirmajā komandā? Cik sīksta bija konkurence par nokļūšanu Cīrihes ZSC Lions sastāvā?

Daudz darba! Man paveicās ar treneri – es viņam ļoti patiku, cītīgi strādāju, darīju visu, ko viņš man lika un rezultātā tiku komandas sastāvā. Ar laiku iegāju sliedēs, stress pārgāja un sāku savu hokeju spēlēt; treneris sāka vairāk uzticēties, un beigu beigās ar smagu darbu tiku jau pirmajā maiņā. Atceros, kad izgāju pirmajā pārbaudes spēlē uz laukuma, nezināju, kur skriet, bet tas viss bija stress; nomierinājos, un viss sāka iet uz priekšu. Konkurence bija liela, bet tomēr kaut kā tiku tanī kadrā.

Sezonas gaitā ZSC Lions sastāvā esi aizvadījis 47 spēles un iekrājis 18 punktus (6+12) regulārajā sezonā, kā arī play off 15 spēlēs iekrāji 4 rezultatīvas piespēles un tiki pie čempiona goda; tas 20-21 gadus vecam NLA debitantam ir vērā ņemams rādītājs. Kā Tu pats vērtē savu iekļaušanos Šveices pieaugušo elites līmenī?

Sezonu sākām slikti, bet visu laiku ticējām, ka mēs esam labāki, trenējāmies katru dienu pa pusotrai stundai. Pirms spēlēm nebija tāda vienkārša iesildīšanas – mēs trenējāmies vienalga, kad bija spēle vakarā. Bet ar laiku sākām vinnēt, un tad jau samazinājās treniņu process, un regulārajā sezonā palikām septītajā vietā. Neviens cits neticēja, ka mēs vinnēsim čempionu titulu, bet vienīgie, kas ticēja, bijām mēs un komandas vadība. Mēs pierādījām to, ka mēs esam labāki, lai arī par mums visi žurnālisti rakstīja, ka mums (tikai) veicas. Bet kā var tikai veikties, ja sērijā vinnējam ar 4:0 un pusfinālā atkal 4:0? Fināla sērijā bija 4:3 – lai domā paši, bet mēs pierādījām.

Kas NLA līmenī ir principiāli savādāk nekā bija NLB vai junioros, neskaitot spēlētāju meistarību? Vairāk spēka spēles, lielāki ātrumi?

Hokejs atšķiras, protams. Vēl ātrāk jādomā; spēka paņēmieni un viss – tikai vēl ātrāk.

ZSC Lions komandas sastāvā bija vēl daži 1991.-1992. gados dzimuši hokejisti, bet jaudīgākos rezultātus uzrādi Tu un vēl viens 1991. gada hokejists Reto Schäppi, ar kuru esat uzspēlējuši arī kluba sistēmas NLB un junioru komandās. Turklāt Reto Schäppi bija jau iepriekšējā sezonā (2010./2011.) aizvadījis regulārās sezonas 31 spēli un vēl 5 spēles play off-ā ZSC Lions ierindā NLA līmenī. Bet Tu šajā regulārajā sezonā esi rezultatīvāks par viņu. Vai Tev sanāk salīdzināties un sacensties ar sava vecuma cīņubiedriem komandā?

Domāju, ka katram ir savs mērķis. Es par to nedomāju, kā apsteigt savu gadu komandas biedru, es koncentrējos uz labu sezonu; tādēļ par punktiem nedomāju. Domāju, kā tik noturēties sastāvā un tikt augstākā maiņā.

Vai labi atceries savu pirmo vārtu guvumu NLA līmenī? Vai arī 24. septembra (2011.) spēle pret HC Davos Tev atmiņā nav aizķērusies?

Nu, protams, ka atceros. Tādus momentus nekad neizmirsti. Atceros – iegāju (zonā), man atdeva piespēli, es pavilku (ripu) zem sevis, uzreiz metu un trāpīju tālajā devītniekā. To nevar aizmirst, emocijas bija nepārspējamas.

Aizvadītajā regulārajā sezonā ar 48 minūtēm (47 spēlēs) biji trešais nedisciplinētākais ZSC Lions vienībā. Kā tā? Kā esi ticis pie savām soda minūtēm – regulāri kaujies vai kā citādi „apbižo” savus pretiniekus?

Es daudz spēlēju spēka spēli. Vienreiz vienam trāpīju pa ceļiem, bet viņš dabūja traumu un man iedeva 20+5 minūtes, ja nemaldos; un to parējo savācu ar divu minūšu noraidījumiem.

Kā pats kopumā novērtē savas sezonas Šveicē – jauniešu, junioru un arī NLB komandās? Kas, Tavuprāt, ir lielākie ieguvumi no tā, ka šiem gadiem izvēlējies Šveici nevis citu alternatīvu – Ziemeļamerikā, Zviedrijā vai Latvijā?

Grūti atbildēt uz šo jautājumu. Kā bija lemts… Nezinu, kā būtu bijis, ja spēlētu kaut kur citur. Varbūt labāk, varbūt sliktāk, bet teikšu, ka man veicās ar to, kas man ir, un esmu pateicīgs Šveicei par to, ko esmu šeit iemācījies. Šajās sezonās daudz ko iemācījos, cītīgi strādāju. Bija sliktas sezonas un bija labas sezonas, bet kopsummā, domāju, ka labi, bet vienmēr gribas vēl labāk; tādēļ jābūt pacietībai.

Kas ir tā Šveices hokeja „kvalitātes zīme”, kas Tevi un iespējams arī citus Šveicē „kapājošos” Latvijas hokejistus atšķir no citiem Latvijas hokejistiem citās valstīs? Ar ko, Tavuprāt, Šveices hokejs ir īpašs?

Nu, var iemācīties, kas ir komanda, kas ar laiku tev jau kā ģimene. Viss, kas Kanādas hokejā, – ātrums, daudz spēka paņēmienu. Nevarētu teikt, ka kaut kas īpašs, bet ļoti labs līmenis, un cilvēki redz, ja tu strādā, viņi to novērtē un ir pateicīgi.

Latvijas izlašu ziņā Tev ļoti vērtīga bija arī iepriekšējā sezona (2010./2011.) – ātri uzkāpi no U-20 līdz nacionālajai izlasei. Novembrī biji rezultatīvākais spēlētājs Latvijas U-20 izlasē Sino Cup U20 turnīrā Dānijā, decembrī palīdzēji Latvijas U-20 izlasei izcīnīt zeltu junioru pasaules čempionāta apakšgrupā un nopelnīt vietu elites čempionātā. Tam sekoja pieslēgšanās Latvijas pieaugušo izlasei – februārī 2 spēles turnīrā Norvēģijā, pavasarī vēl 6 spēles Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros un 1 pārbaudes spēle pret Norvēģiju. Varētu domāt, ka U-20 vecuma hokejistam ar to pietiktu, bet Tu vēl debitēji izlases sastāvā pasaules čempionātā. Ja Tev būtu jāpaskaidro Latvijas U-12 vecuma hokejistiem, kas jādara, lai U-20 vecumā tiktu pie tik bagātas pieredzes Latvijas izlašu sastāvā? Kas ir jāziedo, lai to sasniegtu?

Jāstrādā, jāstrādā un vēlreiz jāstrādā. Es domāju, jādara viss, ko tādā vecumā treneris liek. Domāju, ka tiku izlasē, jo darīju visu, ko treneris lika, klausījos un strādāju no visas sirds.

Vēl augstāku vilni sanāca celt 2012. gada „lielo” pasaules čempionātā, uz kuru ne tikai tiki Latvijas izlases sastāvā, bet arī kā jaunākais komandas spēlētājs biji trešais rezultatīvākais uzbrucējs izlasē. Jaunajiem hokejistiem mēdz pārmest „sakāpšanu galvā”; īpaši, ja konkrētais hokejists ir sasniedzis vairāk nekā vienaudži. Kāda ir Tava metode pret „sakāpšanu”? Varbūt to vari ieteikt arī citiem?

Nezinu par to sakāpšanu, jo nav tāda bijusi. Nedomāju tagad par to, ka kļuvis par trešo rezultatīvāko uzbrucēju, tagad plivināšos pa gaisu. Domāju: tu pārstāvi savu valsti, tādēļ par to, cik punktus dabūji, vispār nedomā. Es, piemēram, domāju par pēc iespējas augstāku vietu pasaules čempionātā dabūt, un ticu tam, ka mēs varam tālu tikt. Tikai jāstrādā!

Lai veicas!

Lasāmvielai & izziņām:

• Ronalda Ķēniņa individuālās statistikas uzskaites – hockeyfans.ch, eliteprospects.com, eurohockey.com, lhf.lv (jaunais LHF web), statistika.lhf.lv (vecā statistikas lapa – nav pilnīga)
• Ronalda Ķēniņa pirmais vārtu guvums NLA čempionātā (video) – sportacentrs.com
• Ronalda Ķēniņa īs-intervija 2012. gada pasaules čempionāta gaitā (video; 2012-05-08) – sportacentrs.com
• Ķēniņa intervija pirms 2012. gada pasaules čempionāta, trenējoties ar Latvijas izlasi (video; 2012-04-25) – sportacentrs.com
• Par Ronaldu Ķēniņu Šveices prese (2011-12-05) – sport.sf.tv
• Ronalda Ķēniņa intervija pēc debijas pasaules čempionātā (2011-05-19) – sportacentrs.com
• Lions junioru – jauniešu komandu sistēma – lions-nachwuchs.ch
• ZSC Lions un GCK Lions mājaslapas – zsclions.ch, gcklions.ch
• Latvijas izlases (t.sk. Ronalda Ķēniņa) sniegums 2012. gada pasaules čempionātā: tepat
• Agrāki raksti ar Ronalda Ķēniņa pieminējumu: tepat

[Pirmo divu Ronalda Ķēniņa fotoattēlu avots: zsclions.ch. Trešais foto fiksēts pēc Latvijas U-20 izlases spēles pret Baltkrievijas U-20 izlasi 2010. gada 19. decembrī U-20 pasaules čempionātā 1. divīzijā, palīdzot Latvijas junioru valstsvienībai izcīnīt vietu elitē; šī foto avots: lhf.lv. Ceturtais foto – Latvijas izlases spēlē pret Norvēģijas izlasi 2011. gada 25. aprīlī; foto avots: lhf.lv. Piektā foto (atkal ZSC Lions krāsās) avots: sport.sf.tv. Sestā (noslēdzošā) foto avots: lhf.lv.]

Dinamo “atradums” – vārtsargs Ivars Punnenovs

kad 2010. gada vasarā Dinamo treniņnometnē parādījās 16 gadus jauns vārtsargs Ivars Punnenovs (dz. 1994.), daudziem šis vārda un uzvārda salikums bija atklājums un arī vienīgā reize, kad dzirdēts. starp citu, aizvadītajā sezonā Punnenovs uzspēlēja arī Latvijas U-17 izlases krāsās, bet šovasar Ivars Punnenovs noslēdza 3 gadu līgumu ar Kloten Flyers klubu, kura pirmā komanda spēlē Šveices galvenajā līgā – NLA. šī ir viņa trešā sezona Šveicē.

TUVPLĀNĀ: Ivars Punnenovs

par nonākšanu Dinamo redzeslokā, par jauniešu hokeju Šveicē, par vārtsarga saprašanos ar aizsargiem, par godu pārstāvēt Latvijas krāsas, par ieguvumiem, spēlējot ar vecākiem hokejistiem, par izredzēm savā trešajā “Šveices sezonā”.

izziņai: Ivars Punnenovs

• dzimis 1994. gada 30. maijā
• ampluā: vārtsargs
• “figūra”: 186 cm; 83 kg
• 2011./2012. g. sezonā Kloten Flyers (U20) komandā Šveices jaudīgākajā U-20 līgā Jr. Elite A
• iepriekšējās sezonas: Pikes EHC Oberthurgau 1965 (U17), HS Rīga/Pērkons
• Latvijas U-17 izlases dalībnieks 2011. gada Eiropas jauniešu ziemas olimpiskajā festivālā
• pirmais treneris: Ģirts Ūdris

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: salīdzinoši agri – 15 gadu vecumā esi pārcēlies slīpēt savu hokejista meistarību uz Šveici. kad pirms diviem gadiem (2009.) pārcēlies uz Šveici, kas visvairāk bija mainījies Tavās hokejista gaitās? pie kā bija grūtāk pierast, bet kas nāca vieglāk?

Ivars Punnenovs: Kad 2009. gadā aizbraucu uz Šveici, pirmais, kas atšķīrās no Latvijas bija spēļu un treniņu intensitāte, kā arī visa sakārtotība. Tā valdīja gan treniņu un spēļu organizācijā, gan arī spēlētāju ģērbtuvēs. Pierast pie tā nebija grūti, jo tas veicināja labāku spēles apguves procesu.

jautājums: savu līdz šim pēdējo sezonu Latvijā aizvadīji HS Rīga/Pērkons (U16) komandā, kurā 2008./2009. g. sezonas gaitā aizvadīji 12 spēles, 526 minūtes – saskaņā ar LHF datiem. bet jau nākamajā sezonā Pikes EHC Oberthurgau 1965 (U17) komandas sastāvā Tev uzskaitītas 30 spēles regulārajā čempionātā un 5 spēles Relegation posmā. statistika nemelo? ar ko atšķiras Latvijas un Šveices jauniešu čempionātu spēļu, treniņu un apmācības intensitāte?

Jā, statistika tik tiešām nemelo. Sakarā ar to, ka Latvijas jauniešu čempionātā hokeja līmenis tajā laikā nebija visai augsts un spēļu pieredze bija maza, tāpēc arī meklējām iespēju lielākām treniņu un spēļu slodzēm. Tāda iespēja man radās Pikes EHC Oberthurgau 1965 komandā. Šveicē hokejs ir daudz ātrāks un daudz meistarīgāks, treniņi notiek biežāk un intensīvāk nekā Latvijā.

savulaik intervijā minēji, ka slidot Tevi iemācījis vectēvs, un sākotnēji esi trenējies kā aizsargs. Vai tas Tev palīdz Tavās vārtsarga gaitās? Vai tas sekmē Tavu sadarbību ar aizsargiem laukumā?

Sākumā, kad pārgāju no aizsarga pozīcijas uz vārtsarga pozīciju, noteikti palīdzēja tas, ka iemācījos labāk slidot, kas vārtsargam ir jāmāk ļoti labi. Mans uzdevums ir runāt ar aizsargiem, kad notiek spēle mūsu zonā vai arī kāds ir viņiem aiz muguras. Šobrīd laukumā man ar aizsargiem ir laba sadarbība.

kāda, Tavuprāt, ir būtiskākā atšķirība, neskaitot, protams, pašu “amatu”, starp vārtsargiem un laukuma spēlētājiem, kas no Latvijas devušies attīstīties uz Šveici? kam ir grūtāk/vieglāk izsisties Šveices līgās? kāpēc?

Visi spēlētāji, kuri ir no Latvijas, vismaz, kurus es pazīstu, mēs spēlējam visi vienā līgā, Junior Elite A. Tikai viens – Novizen Elite. Un, manuprāt, visi viņi ir ļoti labi spēlētāji. Grūtāk “izsisties” ir laukuma spēlētājiem, man tā šķiet, jo pirmajā komandā, tā ir NLA līga, parasti spēlētāju sastāvs ir jau nokomplektēts un grūti ir tajā iekļauties. Bet vārtsargiem ir vieglāk, jo parasti pirmajai komandai ir tikai 2 vārtsargi; ja kāds izstājas (dažādu iemeslu dēļ), viens vārtsargs no junioriem uz kādu noteiktu laiku stājas viņa vietā. Un pa šo laiku tu sevi vari pierādīt. Tāpēc, manuprāt, laukuma spēlētājiem ir grūtāk.

[piebilde: NLA (National League A) = Šveices stiprākā pieaugušo līga; Junior Elite A (Elite Jr. A, Elite Junioren A) = Šveices U-20 stiprākā līga; Novizen Elite = Šveices U-17 stiprākā līga.]

jau salīdzinoši agri esi sācis spēlēt pie un pret vecākiem puišiem: tajā pašā HS Rīga/Pērkons komandā 14-15 gadu vecumā spēlēji Latvijas U-16 līgā, Pikes EHC Oberthurgau 1965 (U17) komandā jau 15-16 gadu vecumā Šveices Elite Novizen līgā, kas ir U-17 līga. Tavuprāt, kādi ir ieguvumi jau “laicīgi” spēlējot vecākā līmenī? vai tādā veidā nevar “aplauzt” kādus talantus, kas būtu pamanāmāki pret viena vecuma hokejistiem?

Ieguvumi noteikti ir tādi, ka spēle notiek ātrāk, metieni stiprāki un tu ar laiku pie tiem pierodi, kas izaugsmei ir ļoti labi. Un, kad jāspēlē sava vecuma grupā, tad ir vieglāk. Manuprāt, talants tikai aug, ja trenējies ar vecākiem spēlētājiem.

savā pirmajā Šveices sezonā (2009./2010.) Pikes EHC Oberthurgau 1965 (U17) sastāvā Tev ir bijis jākonkurē ar diviem šveiciešu vārtsargiem – Adrian Huber (1993.) un Kay Seiler (1995.). vai bija nopietna cīņa par “pirmā vārtsarga” vietu? kā iejuties šajā konkurencē un komandas spēlē kopumā?

Nē, konkurence nebija liela. Adrians Hubers spēlēja tikai tad, kad es nevarēju spēlēt, un parasti otrais vārtsargs bija Kajs Seilers. Viņš arī spēlēja pie Mini Top, tāpēc arī es kādreiz uz spēlēm biju viens pats. Komandas spēlē iejutos ļoti labi, jo zināju, kad man būs jāspēlē, un jāspēlē bija ļoti daudz, un pa šo laiku pierādīju sevi, ka varu. Un palīdzēja arī komanda, jo visi bija kā viens vesels.

[piebilde: Mini Top (Top Mini) = Šveices U-15 stiprākā līga.]

2009./2010. gada sezonā Pikes EHC Oberthurgau 1965 (U17) regulārajā čempionātā ieņēma 9. vietu no 12, izslēgšanas spēlēs netika, bet saglabāja vietu Elite Novizen līgā, pacīnoties Relegation posmā. kā Tu pats vērtē savas komandas sniegumu? cik vērtīgs bija Tavs pienesums komandas spēlē?

Komanda cīnījās, bet vienmēr kaut kas pietrūka. Kopumā, manuprāt, komanda varēja nospēlēt daudz labāk, vienmēr jau gribas maksimāli labāko sniegumu. Tā kā šajā sezonā biju pirmais vārtsargs, bija diezgan liela atbildība, jo pret Top komandām pa maniem vārtiem vidēji spēlē bija 60 metieni, tāpēc arī statistika nebija tik laba.

2010. gada vasarā parādījies KHL vienības Dinamo (Rīga) treniņnometnē. lai arī kādi būtu mērķi un nodomu nopietnība no abām pusēm, 16 gadu jaunam spēlētājam tas ir vērā ņemams notikums. kā nonāci Dinamo redzeslokā un nometnes sastāvā? ko pats vēlējies sev gūt no šīs dalības?

Dinamo redzeslokā nonācu pēc Vladislava Tretjaka un Sergeja Naumova nometnes. Man tika dota iespēja piedalīties Dinamo Rīga treniņnometnē, par ko biju ļoti priecīgs un pateicīgs šiem cilvēkiem un Dinamo Rīga vadībai. Trenēties un spēlēt ar profesionāļiem nebija viegli. Atrodoties šajā nometnē, es īpaši sapratu, ka ir jāstrādā ļoti daudz un ļoti smagi, lai būtu viņu līmenī.

aizvadītajā sezonā pirmo reizi nokļuvi Latvijas izlases krāsās – pārstāvēji Latvijas U-17 izlasi. pirmās divas bija pārbaudes spēles pret Baltkrievijas U-17 izlasi; Tev sanāca pa periodam katrā no divām spēlēm, un sev atvēlētās 40:00 minūtes paliki sauss un vienā no spēlēm pat saņēmi novērtējumu kā labākais spēlētājs. ko Tev nozīmē spēlēšana Latvijas krāsās? un kā vērtē savas pirmās divas spēles izlasē?

Spēlēšana Latvijas krāsās tiešām ir liels gods. Katra spēlētāja, protams, arī manējais, viens no sapņiem ir spēlēt savas valsts izlases sastāvā. Būt un spēlēt Latvijas U-17 izlasē man nozīmēja ļoti daudz. Šīs spēles pret Baltkrievijas U-17 bija diezgan vieglas. Spēles laikā man nebija daudz darba, tāpēc arī paliku “sausā”. Vērtējot savu sniegumu, zinu, tas nebija viss, ko es varu.

jau 2011. g. februārī biji viens no diviem vārtsargiem Latvijas U-17 izlases sastāvā Eiropas jauniešu olimpiskajā ziemas festivālā, kur Latvija 6 komandu konkurencē ieņēma 5. vietu. olimpiskajā festivālā bija gan tikai 3 spēles, un Tev sanāca sargāt vārtus 11 minūtes. kas pietrūka, lai komanda ieņemtu augstāku vietu? kā pats vērtē komandas un savu dalību festivālā?

Pietrūka noteikti uzvaras pār Šveici, bet puiši katrā spēlē cīnījās, un par to “cepuri nost”. Dalība šajā festivālā noteikti deva lielu pieredzi, kā arī paplašināja kopumā manu redzesloku par dažādiem sporta veidiem un to sportisko attīstību starp citām valstīm. Es tikai varu secināt, lai sasniegtu augstākas virsotnes, ir jāstrādā un vēlreiz jāstrādā.

aizvadītajā (2010./2011.) sezonā paliki Pikes EHC Oberthurgau 1965 “saimniecībā”, kur Tev fiksēta dalība gan jau “ierastajā” U-17 komandā, gan arī Pikes EHC Oberthurgau 1965 otrās pieaugušo komandas sastāvā Šveices 4. vai 5. stipruma līgā. kas bija šī pieaugušo komanda? kas tas bija par līmeni? un cik viegli/grūti iekļāvies šī līmeņa spēlē?

Tā bija 5. stiprākā līga Šveicē. Hokejs nebija pārāk ātrs, bet tehnisks gan, kā arī metieni diezgan stipri. Līmenis kopumā šajā līgā ir samērā vājš. Bija grūti iekļauties komandā, jo mans treneris šajā līgā lika man spēlēt pāris spēles, lai es atgūtos pēc savainojumiem.

savā otrajā Šveices sezonā Pikes EHC Oberthurgau 1965 (U17) sastāvā, saskaņā ar statistikas datiem, Tev fiksēts ievērojami mazāks spēļu skaits – 10 spēles regulārajā čempionātā un 5 spēles Relegation posmā. Dalība pieaugušo komandā skaitliski arī nav liela. kas bija mainījies? vai statistika nav precīza? kādēļ esi saņēmis mazāk spēles laika? vai konkurence ar citiem U-17 komandas štata vārtsargiem Gianluca Hauser (1994.) un Kay Seiler (1995.) bija ciešāka nekā starp vārtsargiem sezonu iepriekš?

Šī (2010./2011.) sezona man bija viena no neveiksmīgākajām, jo bija daudz traumu, kā arī problēmas ar ceļiem, un tāpēc ir tik maz spēles. Atveseļoties no savainojumiem devos uz Latviju, pa to laiku Gianluca Hauser jau bija nospēlējis diezgan daudz spēles, un treneris viņam uzticējās vairāk nekā man.

2010./2011. g. sezonā Pikes EHC Oberthurgau 1965 (U17) vienība regulārajā čempionātā palika 11. vietā (no 12 komandām) un tai atkal nācās savu palikšanu Elite Novizen līgā izcīnīt Relegation posmā. kā vērtē komandas sniegumu šajā sezonā? ar ko šīs sezonas visvairāk atšķīrās Tev pašam?

Šajā sezonā, manuprāt, komanda nospēlēja nedaudz labāk nekā iepriekšējā, kaut arī palikām tabulā zemāk. Man pašam, kā jau minēju, diemžēl šajā sezonā traucēja traumas, līdz ar to bija mazāks spēļu skaits.

šovasar esi noslēdzis līgumu ar Šveices jaudīgākās līgas (NLA) kluba Kloten Flyers saimniecību. ko paredz Tavas līgumsaistības – cik ilgas, kurās komandās spēlēsi?

Līgums ir uz trīs gadiem. Un pēc katra gada tas var mainīties, ja spēlēšu NLA. Šogad spēlēšu Elite Junior A līgā.

Kloten Flyers (U20) komandā, kas spēlē Šveices stiprākajā U-20 līgā (Elite Jr. A), jau bez Tevis ir divi vārtsargi – Fabio Haller (1992.) un Patrick Bonvin (1993.). kāds ir mikroklimats komandas vārtsargu starpā? kādas ir konkrēto vārtsargu pozīcijas un “numuru secība” komandā? kādas saskati savas izredzes Elite Jr. A līgas komandā jau šosezon?

Mikroklimats starp mums tiešām ir ļoti labs un draudzīgs. Tā kā tagad jau Fabio Hallers spēlē pie 1. līgas, Elite Junior A paliekam mēs ar Patriku. Pirmais numurs ir Fabio, jo viņam ir vislielākā pieredze, bet, kā jau teicu, viņš pie mums nespēlēs tik daudz. Patrikam arī ir lielāka pieredze kā man, un treneris viņam uzticas vairāk, jo es esmu komandā vienīgais vārtsargs, kurš šajā līga spēlē pirmo gadu. Man ir jātrenējas un jāatdod visi spēki treniņos, tad treneris redzēs, ka esmu gatavs un arī ieliks vārtos. Treneris saka, ka treniņi ir pirmajā vietā, spēles ir jau pēc tam. Tāpēc nevaru daudz spriest par savām iespējām. Trenēšos, darīšu visu, ko vajag, un gan jau pienāks arī mans laiks.

[piebilde: Šveices 1. līga (1. liga; 1. Amateur Regio Liga; Regio League) = šīs valsts 3.-ā stiprākā pieaugušo līga.]

šosezon visās savās pirmajās 6 aizvadītajās oficiālajās spēlēs Kloten Flyers (U20) ir uzvarējusi, apliecinot ka ir viena no Elite Jr. A līdervienībām. kāda ir atšķirība, pārceļoties no kluba sistēmas, kuras galvenā komanda spēlē Šveices 3.-ajā līmenī (1. liga), uz elites klubu, kur arī jauniešu komandas sitas par pirmajām vietām? vai konkurence uz vietu sastāvā, treniņprocesi nekļūst sarežģītāki?

Pēc manām domām, ir stipri vien jātrenējas, jāuzklausa visi trenera norādījumi un jācīnās līdz galam, un vēl vairāk. Un, domāju, ka nav atšķirības, kur tu spēlē, galvenais kā.

[piebilde: līdz 8. oktobrim Kloten Flyers (U20) aizvadījusi jau 9 spēles, izcīnot 8 uzvaras un piedzīvojot 1 zaudējumu. sezonas 10. spēle paredzēta 9. oktobrī.]

no pirmajām 6 spēlēm divās Tavs vārds ir bijis ierakstīts komandas sastāva pieteikumos. kā esi iejuties savā jaunajā komandā? vai uz ledus tiki?

Iejuties noteikti esmu ļoti labi. Spēlējis pagaidām esmu pārbaudes spēlēs.

kādi ir Tavas tuvākās sezonas ieceres? kam būtu jānotiek, lai sezonas beigās Tu varētu pateikt, ka sezona ir izdevusies?

Tuvākās sezonas ieceres ir noteikti tik vārtos. Katrā spēlē, kurā stāvēšu vārtos, ir jāatdod sevi visu; uzvara vai zaudējums, ir jācenšās vienmēr.

lai veicas!

lasāmvielai & precizējumiem:

• Ivara Punnenova statistikas uzkaites un individuālie profili – eliteprospects.com, lhf.lv, kloten-flyers.ch
• Kloten Flyers mājaslapa – kloten-flyers.ch
• Pikes EHC Oberthurgau 1965 kluba web – pikes.ch
• Elite Jr. A aktuālie spēļu rezultāti & aktuālā statistika – nationalleague.ch
• Ivara Punnenova, Toma Andersona un viņu tēvu intervija (2009.) – sporto.lv
• par Latvijas U-17 izlases dalību Eiropas jauniešu olimpiskajā ziemas festivālā (2011. g. februāris): tepat
• par Latvijas U-17 izlases pārbaudes spēlēm pret Baltkrievijas U-17 izlasi (2010. g. decembris): tepat

[pirmais foto fiksēts Dinamo treniņnometnē 2010. gada jūlijā; foto avots: dinamoriga.eu. otrais un trešais fotoattēls fiksēti Latvijas U-17 izlases spēlē pret Baltkrievijas U-17 izlasi 2010. gada 28. decembrī; šo foto autors: Mārtiņš Aiše, Sportiņš, 29501859. ceturtā foto avots: kloten-flyers.ch.]

“Miļuna saraksts”. Latvijas U-18 izlases kandidāti pirms pasaules čempionāta

gatavojoties U-18 pasaules čempionātam 1. divīzijā, kuras A grupas izspēle paredzēta Rīgā no 11. līdz 17. aprīlim (2011.), Latvijas U-18 izlases treneriem ir bijis diezgan iespēju redzēt un pārbaudīt dažādus kandidātus. lielākā daļa no 35 puišiem, kas nosaukti starp Latvijas U-18 izlases kandidātiem uz pasaules čempionātu, šīs sezonas laikā šo treneru vadībā ir aizvadījuši pārbaudes spēles Latvijas U-18 un/vai U-17 izlasēs, vai arī spēlējuši Latvijas U-17 izlases sastāvā Eiropas jaunatnes olimpiskajā ziemas festivālā. daži no U-17 izlases iekļuvuši U-18 kandidātos, kā reiz vadoties no puišu snieguma Latvijas U-17 izlases ierindā.

11 no 35 kandidātiem šosezon Latvijas U-18 vai U-17 izlašu krāsās nav pārbaudījušies. spilgtākais vārds starp šosezon “neredzētajiem” kandidātiem ir Zemgus Girgensons, kurš gan šosezon jau ir uzspēlējis U-20 pasaules čempionātā Latvijas krāsās. visvairāk šosezon “nepārbaudīto” ir uzbrucēju rindās – 9 puiši, aizsargi – 2, bet vārtsargi ir jau šosezon pārbaudījušies.

neskaitot Girgensonu, Latvijas U-18 izlases kandidātos ir iesaukti vēl 5 uzbrucēji – “leģionāri”: uzreiz divi uzbrucēji no Zviedrijas kluba Lidingö Vikings HC sistēmas – Edgars Kļaviņš un Kristaps Riekstiņš; MHL komandā Šerif sezonu aizvadījušais Artjoms Dašutins; Juris Zandovskis no HC Fribourg-Gottéron U20 Šveicē; Dāvis Sprukts no SISEC Selects vienības Ziemeļamerikā (NAMHL = Northern Alberta Midget AA Hockey League, kā arī divās divīzijās CSSHL = Canadian Sport School Hockey League). vēl 3 uzbrucēji atrasti tepat Latvijas/Baltkrievijas čempionātu apcirkņos – divi puiši (Lauris Rancevs un Andris Siksnis) no SK Rīga-93/94 (SK Rīga-18), kā arī Artūrs Kuzmenkovs no Liepājas Metalurga “krājumiem”. savukārt 2 aizsargi, kas nav šosezon piedalījušies pārbaudes spēlēs: Mārcis Martinsons (EHC Dübendorf sistēma Šveicē); Ansis Brikainis, kas šosezon pamanījās uzspēlēt gan HS Rīga/Prizma, gan pie Lidingö Vikings HC Zviedrijā.

līdz 4. aprīlim, kad ir paredzēts uzsākt Latvijas U-18 izlases treniņnometni, kandidātu sarakstu “īsinās” līdz 25 vārdiem, uzvārdiem. attiecīgi, 10 puišiem no nosauktā saraksta būs jāatvadās. bet uz 7. aprīli Latvijas hokeja federācija mēģina sarunāt pārbaudes spēli pret Baltkrievijas U-18 izlasi.

Latvijas U-18 izlases kandidāti pirms pasaules čempionāta (nosaucis galvenais treneris Ēriks Miļuns; publiskoja LHF 2011-03-22):

	spēlētājs	dz.	komanda 2010./2011.	Latvijas izlasēs 2010./2011 (sp.; punkti)
				U-20 PČ	U-20 pārb	U-18 pārb.	U-17 olimp.	U-17 pārb.
	UZBRUCĒJI
U	Toms Andersons	1993.	EHC Sensee sistēmā (Šveice)	–	–	5 (2+7)	–	–
U	Artūrs Birstiņš	1993.	SC Riessersee U18 (DNL; Vācija)	–	–	5 (4+1)	–	–
U	Teodors Bļugers	1994.	Shattuck – St. Mary’s School sistēmā (ASV)	–	–	–	3 (0+2)	2 (2+3)
U	Artjoms Dašutins	1993.	Šerif (MHL)	–	–	–	–	–
U	Valters Freijs	1994.	Liepājas Metalurgs sistēmā	–	–	2 (1+1)	3 (2+0)	2 (3+0)
U	Zemgus Girgensons	1994.	Dubuque Fighting Saints (USHL)	5 (4+3)	–	–	–	–
U	Pauls Hodzko	1993.	Liepājas Metalurgs sistēmā	–	–	3 (0+2)	–	–
U	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	SK Rīga-93/94 (SK Rīga-18);	–	–	5 (1+1)	3 (1+2)	2 (2+2)
			SC Daugavpils Ledus U18; DHK Latgale
U	Regnārs Kaļinovskis	1993.	Liepājas Metalurgs sistēmā	–	–	5 (3+2)	–	–
U	Edgars Kļaviņš	1993.	Lidingö Vikings HC sistēmā (Zviedrija)	–	–	–	–	–
U	Ričards Kondrāts	1994.	SK Rīga-93/94 (SK Rīga-18)	–	–	1 (0+0)	3 (1+2)	2 (0+1)
U	Edgars Kurmis	1993.	HK Rīga (MHL)	–	4 (1+1)	3 (0+2)	–	–
U	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	Liepājas Metalurgs sistēmā	–	–	–	–	–
U	Roberts Lipsbergs	1994.	SK Rīga-93/94 (SK Rīga-18)	–	–	5 (5+1)	3 (1+1)	2 (0+2)
U	Lauris Rancevs	1993.	SK Rīga-93/94 (SK Rīga-18)	–	–	–	–	–
U	Rinalds Rautenšilds	1993.	SK Rīga-93/94 (SK Rīga-18)	–	–	5 (0+2)	–	–
U	Kristaps Riekstiņš	1993.	Lidingö Vikings HC sistēmā (Zviedrija)	–	–	–	–	–
U	Andris Siksnis	1993.	SK Rīga-93/94 (SK Rīga-18)	–	–	–	–	–
U	Dāvis Sprukts	1993.	SISEC Selects (NAMHL;	–	–	–	–	–
			CSSHL; Kanāda)
U	Juris Zandovskis	1993.	HC Fribourg-Gottéron U20	–	–	–	–	–
			(Šveices Elite Jr. A)
U	Juris Ziemiņš	1993.	HK Rīga (MHL); SK Rīga-93/94 (SK Rīga-18)	–	–	5 (2+2)	–	–
	AIZSARGI
A	Kristaps Bazevičs	1994.	Lidingö Vikings HC sistēmā (Zviedrija);	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	2 (0+2)
			AIK J18 (Zviedrijas J18 Elit)
A	Ansis Brikainis	1993.	Lidingö Vikings HC sistēmā (Zviedrija); HS Rīga/Prizma	–	–	–	–	–
A	Jānis Eisaks	1994.	SK Rīga-93/94 (SK Rīga-18)	–	–	5 (3+0)	3 (0+0)	2 (0+0)
A	Matīss Gelažis	1994.	Moser Medical Graz99ers sistēmā (Austrija; Slovēnija)	–	–	–	3 (0+1)	2 (0+0)
A	Rūdolfs Kalvītis	1994.	Shattuck – St. Mary’s School sistēmā (ASV)	–	–	–	3 (0+0)	2 (0+0)
A	Krišs Lipsbergs	1993.	HK Rīga (MHL); SK Rīga-93/94 (SK Rīga-18)	–	–	5 (0+0)	–	–
A	Mārcis Martinsons	1993.	EHC Dübendorf sistēmā (Šveice)	–	–	–	–	–
A	Kristaps Nīmanis	1993.	Vaasan Sport sistēmā (Somija);	–	–	5 (0+2)	–	–
			SK Rīga-93/94 (SK Rīga-18)
A	Edgars Siksna	1993.	Liepājas Metalurgs sistēmā	–	–	5 (1+3)	–	–
A	Patriks Škuratovs	1994.	SK Rīga-93/94 (SK Rīga-18)	–	–	5 (0+0)	3 (0+0)	2 (0+0)
A	Pauls Zvirbulis	1993.	HK Rīga (MHL); SK Rīga-93/94 (SK Rīga-18)	–	–	5 (0+1)	–	–
	VĀRTSARGI			Latvijas izlasēs 2010./2011 (spēles)
				U-20 PČ	U-20 pārb	U-18 pārb.	U-17 olimp.	U-17 pārb.
V	Rihards Cimermanis	1993.	SK Rīga-93/94 (SK Rīga-18)	–	–	3	–	–
V	Nils Grīnfogels	1994.	SK Rīga-93/94 (SK Rīga-18)	–	–	2	–	1
V	Elvis Merzļikins	1994.	HC Lugano sistēmā (Šveice)	–	–	–	3	1
–

P.S. tabulā uzskaitē ņemti vērā cipari no: Latvijas U-20 izlases dalības pasaules čempionātā; Latvijas U-20 izlases pārbaudes spēlēm Sino Cup ietvaros (Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrā 2010. gada septembrī nepiedalījās neviens no nosauktajiem Latvijas U-18 izlases kandidātiem); Latvijas U-18 izlases divām pārbaudes spēlēm pret Austrijas U-18 izlasi Rīgā un U-18/U-17 izlašu pārbaudes spēļu turnīra Minskā; Latvijas U-17 izlases dalības Eiropas jaunatnes olimpiskajā ziemas festivālā; Latvijas U-17 izlases divām pārbaudes spēlēm pret Baltkrievijas U-17 izlasi.

P.P.S.

vēl ir 24 spēlētāji, kas šosezon ir “pārbaudījušies” Latvijas U-18 vai U-17 izlašu pārbaudes spēlēs, vai arī Latvijas U-17 izlases sastāvā jauniešu ziemas olimpiādē. jādomā, ka korekcijas treneru plānos ir ieviesušas spēlētāju traumas. taču lielākā daļa no neiekļautajiem ir dzimuši 1994.-ajā un tas nozīmē, ka viņiem “viss vēl priekšā”.

Latvijas U-18 izlases kandidātu sarakstā pirms PČ neiekļautie spēlētāji, kas piedalījušies Latvijas U-18 un/vai U-17 izlašu spēlēs 2010./2011. g. sezonā:

				U-18 pārb.	U-17 olimp.	U-17 pārb.
U	Artūrs Āboliņš	1994.	Zemgale/JLSS; Jelgavas LSS U18	–	–	2 (1+0)
U	Maksims Abrašins	1994.	Liepājas Metalurgs sistēmā	–	–	1 (0+0)
U	Edgars Ārinieks	1994.	Liepājas Metalurgs sistēmā	–	–	1 (0+0)
U	Rihards Bukarts	1995.	SK Rīga-95;	–	3 (2+2)	–
			Sāga (RAMH)
U	Aivars Dēvics	1994.	Liepājas Metalurgs sistēmā	–	–	1 (0+0)
A	Mārtiņš Oskars Freimanis	1994.	Liepājas Metalurgs sistēmā	–	–	1 (0+0)
A	Andrejs Kondrovskis-Kudrjavskis	1993.	SC Daugavpils Ledus U18; DHK Latgale	2 (0+0)	–	–
U	Miks Komuls	1993.	Zemgale/JLSS; Jelgavas LSS U18	3 (1+0)	–	–
U	Edgars Kulda	1994.	Rus (Maskava; Русь; Maskavas atklātais čemp. 1994. g. dz. jauniešiem);	–	–	2 (0+0)
			Rus (Maskavas junioru līga)
U	Martins Lavrovs	1994.	Arlanda Wings HC sistēmā (Zviedrija)	5 (3+4)	–	2 (2+4)
A	Iļja Makarovs*	1994.	Liepājas Metalurgs sistēmā	–	3 (0+0)	1 (0+0)
A	Ričards Matuzevičs	1994.	Liepājas Metalurgs sistēmā	–	–	1 (0+0)
U	Linards Mazurs-Mago	1994.	Liepājas Metalurgs sistēmā	–	–	1 (0+0)
V	Vadims Miščuks	1993.	Liepājas Metalurgs sistēmā	1	–	–
A	Haralds Neimanis	1994.	Liepājas Metalurgs sistēmā	–	–	1 (0+0)
U	Kārlis Ozoliņš	1994.	Liepājas Metalurgs sistēmā	–	2 (0+0)	1 (0+0)
U	Emīls Potāpovs	1994.	SK Rīga-93/94 (SK Rīga-18)	2 (0+0)	3 (1+0)	1 (0+0)
V	Ivars Punnenovs	1994.	Pikes EHC Oberthurgau 1965 sistēmā (Šveice)	–	1	2
U	Rihards Remiņš**	1993.	Prizma / Pārdaugava U18;	2 (1+1)	–	–
			HS Rīga / Prizma
A	Rinalds Rosinskis	1994.	Rus (Maskava; Русь; Maskavas atklātais čemp. 1994. g. dz. jauniešiem);	–	3 (0+0)	2 (0+0)
			Rus (Maskavas junioru līga)
U	Deivids Sarkanis	1994.	SK Rīga-93/94 (SK Rīga-18);	–	2 (1+0)	–
			HC Lugano U17 (Šveices Elite Novizen)
A	Sandis Šostaks	1993.	Liepājas Metalurgs sistēmā	2 (0+1)	–	–
U	Sandis Zolmanis	1994.	Liepājas Metalurgs sistēmā	–	3 (0+1)	–
U	Zintis Nauris Zuševics	1994.	Moser Medical Graz99ers sistēmā (Austrija, Slovēnija)	3 (0+0)	3 (0+0)	2 (1+1)
						–

* Latvijas U-17 izlases pārbaudes spēles protokolā fiksēts kā uzbrucējs. ** Rihards Remiņš Latvijas U18 līgas vienībā Prizma / Pārdaugava U18 fiksēts kā uzbrucējs, bet Latvijas Virslīgas komandā HS Rīga / Prizma – kā aizsargs.

izziņām:

• Ērika Miļuna nosauktais Latvijas U-18 izlases kandidātu saraksts pirms U-18 pasaules čempionāta (2011-03-22) – lhf.lv
• Latvijas U-18 izlases kandidātu saraksts (35 spēlētāji) IIHF lapā – iihf.com
• U-18 pasaules čempionāta (1. divīzija A grupa) Rīgā oficiālā lapa – iihf.com
• Latvijas U-18 izlases statistika pārbaudes spēlēs pret Austrijas U-18 izlasi (2010. g. novembris): tepat
• Latvijas U-18 izlases statistika U-18/U-17 pārbaudes spēļu turnīrā Minskā (2010. g. decembris): tepat
• Latvijas U-17 izlases statistika pārbaudes spēlēs pret Baltkrievijas U-17 izlasi (2010. g. decembris): tepat
• Latvijas U-17 izlases statistika Eiropas jauniešu ziemas olimpiskajā festivālā (2011. g. februāris): tepat

TUVPLĀNĀ: Toms Andersons

Latvijas U-18 izlases kandidāts – uzbrucējs Toms Andersons jau otro sezonu spēlē Šveicē. pērnsezon Pikes EHC Oberthurgau 1965 kluba U-17 komandā Šveices Novizen-Elite līgā, bet šosezon dalīti – pieaugušo komandā EHC Sensee Šveices 4.-ajā stiprākajā līgā (2. liga) un EHC Sensee Future komandā Šveices 4.-ajā stiprākajā junioru līgā (Jr. A). ar uzsvaru uz pieaugušo komandu. tāpēc pāriet no jauniešu hokeja uz nākamo līmeni sanāk straujāk. šī sezona vēl jāpacīnās ārpus Šveices 3 stiprākajām junioru līgām, un tad Tomam Andersonam būs tiesības spēlēt arī šajās līgās. jāpiebilst, ka viņu jau “noskatījusi” Šveices stiprākās junioru līgas (Jr. Elite A) vienība Fribourg-Gottéron, ar kuru līgums jau noslēgts.

Toms Andersons Latvijas U-18 izlases sastāvā divās pārbaudes spēlēs pret Austrijas U-18 izlasi šogad novembrī, saskaņā ar LHF statistikas datiem, guva 3 punktus (0+3). viņš nosaukts arī Latvijas U-18 izlases sastāvā pārbaudes spēļu turnīram, kas decembra vidū norisināsies Baltkrievijā. šajā turnīrā Latvijas U-18 izlases puiši “pārbaudīsies” pret Baltkrievijas vienaudžiem, kā arī Baltkrievijas un Krievijas U-17 izlasēm.

savās atbildēs Toms Andersons stāsta par savu nokļūšanu un gaitām Šveices līgās un komandās, par licencēšanas kārtību spēlēšanai Šveices vadošajās junioru līgās, par pārbaudes spēlēm pret Austrijas U-18 izlasi un savu motivāciju šajās spēlēs.

izziņai: Toms Andersons

• dzimis 1993. gada 25. novembrī
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 182 cm; 76 kg
• 2010./2011. g. sezonā EHC Sensee sastāvā (Šveices 4. stiprākā līgā = 2. liga) un EHC Sensee Future rindās (Šveices 4.-tā stiprākā junioru līga = Jr. A)
• iepriekšējās sezonas: Pikes EHC Oberthurgau 1965 (Šveice); HS Rīga / Pērkons
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs
• pirmais treneris: Ģirts Ūdris

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: minēji, ka Tev ir parakstīts līgums ar Šveices stiprākās junioru līgas (Junioren Elite A) klubu Fribourg-Gottéron, bet Tu vēl šogad nedrīksti spēlēt šajā klubā un 3 augstākajās junioru līgās vispār. uz cik ilgu laiku Tev ir līgums ar minēto klubu, un kādi nosacījumi Tev vēl jāizpilda, lai iegūtu attiecīgi licenci spēlēšanai Fribourg-Gottéron U-20 vienībā?

Toms Andersons: Līgums ar Fribourg-Gottéron klubu man ir uz 3 gadiem [sākot no 2010./2011. g. sezonas]. Līgumu es varu lauzt jebkurā laikā, taču tad es nedrīkstēšu spēlēt šos 3 gadus nevienā citā Šveices komandā. Lai iegūtu licenci man ir jānospēlē šis gads vienalga kādā Šveices līgā, jo tāds šeit ir reglaments. Lai varētu spēlēt pirmajās augstākajās junioru līgās, ir jānospēlē 2 gadi kādās Šveices līgās. Pagājušo gadu es jau pavadīju Šveicē, līgā Novizen-Elite, kura ir augstākā līga pirms junioru līgām [komandā Pikes EHC Oberthurgau 1965]. Šajā līgā nevarēju turpināt spēlēt, jo 1993. gadā  dzimušie hokejisti varēja spēlēt tikai pēdējo gadu šeit, nākošais gads jau bija jāpavada kādā no junioru līgām.

jautājums: kāpēc izvēlējies savas karjeras attīstībai tieši Šveici? kāpēc ne citu valsti? kā nonāci Šveices hokejā?

Uz Šveici devos ar Harija Vītoliņa palīdzību, kurš man pastāstīja par Šveices hokeju. Aizbraucu pamēģināt. Šveicē man iepatikās uzreiz, un biju gatavs tur palikt.

jautājums: trenējies kopā ar Fribourg Gottéron U-20 vienību, bet spēles aizvadi Šveices 4.-ās stiprākās līgas (2. liga) komandā EHC Sensee, kā arī dažas spēles ir aizvadītas EHC Sensee Future vienībā Šveices 4.-ajā stiprākajā junioru līgā (Jr. A). minēji, ka labprātāk spēlē EHC Sensee pieaugušo komandā, nevis EHC Sensee Future “junioros”. kāpēc? vai Šveices 4.-tās stiprākās junioru līgas līmenis ir tik neapmierinošs, vājš?

2. līgas komandā EHC Sensee es labprātāk spēlēju divu iemeslu dēļ: komandā spēlē čaļi no 20 līdz 27 gadiem, un komanda vienmēr ir jautra un saliedēta; un līmenis nav to tiem sliktākajiem, jo šajā līgā spēlē tie spēlētāji, kuriem bija iespēja iet hokeja gaitās vai iet strādāt, bet ir izvēlējušies labāk strādāt.

Kas attiecas un 4. augstākās junioru līgas komandu EHC Sensee Future, šeit spēlē jaunieši, kuriem prioritāte nav hokejs, viņi spēlē prieka pēc, un līmenis tiešām ir vājš.

jautājums: vai spēlēšana pieaugušo komandā, lai arī 4.-ajā līgā pēc stipruma, nav par agru, ņemot vērā, ka esi dzimis 1993. gada novembrī? vai arī Šveices 2. liga lielākoties ir jauno spēlētāju līga?

Lēnām jau ir jāsāk pāriet no tā saucamā junioru hokeja un pieaugušo. Varbūt nav nemaz tik slikti, ka šo sezonu nospēlēju šeit, vismaz tagad ir pieredze, kā ir jāspēlē pieaugušo hokejā.

jautājums: kā Tu varētu raksturot Šveices junioru hokeju, salīdzinot ar Latvijas junioru hokeju?

Teikšu godīgi – Latvijas junioru līgās valda milzīgs haoss, nevienam neinteresē, kas tur notiek, ja nu vienīgi pašiem hokejistiem, bet viņi jau neko nevar mainīt. Runājot par Šveices junioru līgām, viss ir sakārtots, viss ir salikts pa plauktiņiem – kas un kā.

jautājums: novembrī 2 pārbaudes spēles aizvadīji Latvijas U-18 izlasē pret Austrijas U-18 izlasi. vai 7:1 un 7:2 ir spēles gaitai un abu izlašu līmenim atbilstošs rezultāts?

Pirms spēlēm tiešām nedomāju, ka rezultāti būs tik lieli, jo dzirdēju no bijušajiem komandas biedriem, kuri spēlē Austrijas izlasē, ka viņi gatavojas ļoti nopietni. Domāju, ka abas pārbaudes spēlēs būs ļoti līdzīgas, taču uz laukuma viss ritēja savādāk, mēs pilnībā dominējām, Austrijas izlasei bija konkurētspējīga tikai pirmā maiņa. Tāpēc teikšu, ka rezultāts bija likumsakarīgs.

jautājums: kā vērtē savu sniegumu pārbaudes spēlēs pret Austrijas U-18 vienību?

Atzīšos, pret Austriju man bija divkāršs stimuls spēlēt, jo tur spēlēja divi mani pagājušā gada komandas biedri [Johannes Bischofberger un Patrick Obrist], kuri bija līderi Austrijas izlasē, tāpēc uz laukuma atstāju 100%. Pašam patika, kā nospēlēju, taču nebija paša svarīgākā – vārtu guvuma, bet, ko darīt, dzīvē ir gan melnās, gan baltās dienas.

jautājums: kādi ir Tavi plāni attiecībā uz savām hokejista gaitām pēc tam, kad būs beigušās līgumsaistības ar Fribourg-Gottéron? neesi plānojis “pamēģināt” Austrumos – Baltkrievijas klubu vai KHL, VHL klubu sistēmās?

Par nākotni esmu tikai dažreiz iedomājies, bet nekā nopietna; tāpēc koncentrējos uz to klubu, kurā pašreiz spēlēju.

lai veicas!

[pirmie divi foto no Toma Andersona personīgā arhīva. trešajā fotoattēlā Toms Andersons pirmais no labās; šis foto fiksēts Latvijas U-18 izlases pārbaudes spēlē pret Austrijas U-18 izlasi 2010. gada 13. novembrī; foto autors: Mārtiņš Aiše, Sportiņš, 29501859.]

izziņām:

• Toma Andersona statistika Latvijas U-18 izlasē – lhf.lv
• Latvijas U-18 izlases sastāvs pārbaudes turnīram baltkrievijā – lhf.lv
• Fribourg Gottéron kluba web lapa – gotteron.ch
• Pikes EHC Oberthurgau 1965 kluba mājaslapa – pikes.ch
• EHC Sensee komandas web vietne – active.ehc-sensee.ch
• EHC Sensee Future komandu web vietne – future.ehc-sensee.ch
• Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika pārbaudes spēlēs pret Austrijas U-18 izlasi: tepat