Ir tāds IIHF Kontinentālais kauss

Idejiski kā čempionu līga, kurā Eiropas valstu čempionvienības izspēlē pašu galveno uzvarētāju. Līga – būtu tā pārspīlēti teikts, jo kausu izspēlē periodiski mazos ekspres-turnīros sezonas gaitā. Nopietni vīri saka, ka tas jau tāds “sētas turnīrs” vien esot, jo Eiropas Top6 hokeja lielvalstis tajā nepiedalās. Latvija – piedalās!

Tomēr aiz sešinieka esošās valstis par Kontinentālo kausu interesējas vairāk. Pat, ja tēmas lokā figurē it kā nevērīga attieksme un it kā “mums jau nevajag”. Oktobrī pēc kausa lūkoties – t.i. piedalīties turnīra 2. kārtas B apakšgrupas spēlēs – aizbrauca arī Dinamo saimniecības komanda. Pērnsezon Juniors vienība Latvijas Virslīgā bija izcīnījusi otro vietu, bet tā kā Latvijas čempioni SMScredit.lv atteicās no dalības Kontinentālajā kausā un galu galā arī Virslīgā, tad Dinamo jaunatnei bija tas gods reprezentēt mūsu valsti jaunās sezonas turnīrā.

Par Dinamo Juniors komandu to dēvēt var formāli, jo no reālā Virslīgas komandas sastāva ir trīs kadri – MHL vecumu pāraugušie Māris Bičevskis, Mārtiņš Porejs un Dinamo „lielās komandas” rezerves vārtsargs Māris Jučers. Bet pārējie 19 puiši jeb 86,4% sastāva ir no HK Rīga MHL versijas. No kuriem, savukārt, divi – Edgars Siksna un Andris Siksnis – šosezon nedaudz ir “trāpījuši” uz KHL ledus Rīgas Dinamo sastāvā.

Tā kā sastāva komplekts ir diezgan pieklājīgs un arī B apakšgrupas sāncenšu pārstāvēto valstu (Lielbritānija, Nīderlande, Spānija) hokeju mūsu pusē nav pieņemts uzskatīt par pilnvērtīgu, no Latvijas pārstāvošās komandas netika gaidīts nekas savādāks kā pārliecinoša uzvara. Apmēram tā, kā bija pirmajās divās spēlēs – 8:3, 7:2… Bet britu klubs Nottingham Panthers, kas ir šī gada Lielbritānijas čempionvienība, izrādījās stiprāks. Kā tad tā!?

Stereotipus attiecībā uz Nīderlandes un Spānijas hokeju “pabarojām”, bet britu klubs neļāvās… Atveram acis un paskatāmies uz EIHL. Pilnā vārdā ‘Elite Ice Hockey League’ droši, ka nav Top5 čempionāts Eiropā. Un arī par Top10 varētu strīdēties. Bet visādi citādi – esot pieklājīga līga, kurā laiku pa laikam “laimi meklē” arī Latvijas hokejisti. Spēlētā hokeja izpratni varētu veicināt ieskats EIHL nacionālajā pārstāvniecībā: 43,8% – Lielbritānijas pavalstnieku, 45,7% – ziemeļamerikāņu (no tiem divas trešdaļas kanādiešu)…

NHL zvaigznes pilnbriedā Lielbritānijas klubu sastāvos atrast nevarēs, bet Ziemeļamerikas otrā plāna līgu – AHL un ECHL – onkuļus varēs saskatīt biezā slānī. Arī pa kādam ar NHL pieredzi. Lai arī vīri pārcēlušies uz Eiropu labākas naudas un mierīgākas dzīves baudīšanas nolūkā, spēlēt hokeju nav aizmirsuši. Tad jautājums – no kurienes var nākt pārliecība, ka Latvijas Virslīgas (nu, labi – MHL) augšgala komandai būtu bez ierunām jāsit britu stiprākās līgas vienība. Var jau būt, ka divās spēlēs no trijām tā būtu iegadījies. Bet tas jau stāsts no tēmu loka „kas būtu, ja būtu”.

–

Diez vai arī vajadzētu dramatizēt zaudējumu Notingemas “pantērām”. Ne tāpēc, ka “šis turnīrs ir sviests un mums patiesībā neinteresē”, bet tāpēc, ka objektīvi Latvijas Virslīgas vieta ir tieši tur, kur palika Latvijas komanda. Periodiski var lēkāt augstāk par pēcpusi un mest kūleņus. Var nosūtīt uz turnīru reāli KHL-ā (agrāk – Baltkrievijas ekstralīgā) spēlējošu vienību. Bet tas tik un tā nekļūs par plāksteri Latvijas nacionālā čempionāta īpatnībām. Vai Doņeckas Donbass šogad izcīnītais IIHF Kontinentālais kauss padarījis šīs valsts nacionālo čempionātu stiprāku? Tiem, kas nezina – Ukrainas čempionāts pēc iepriekšējo pāris gadu pozitīvām “spazmām” tomēr atrodas stipri bēdīgā stāvoklī – šosezon pāris komandas izbeigušās, plosa iekšēji konflikti utt.

P.S.

Bet visādi citādi – Dinamo “rezerves komandu” puišiem Notingema bija laba pieredze Arī realitātes izpratnei un pieredzei kopumā.

Dinamo Juniors sastāvs un spēlētāju statistika IIHF Kontinentālā kausa izcīņas B apakšgrupas spēlēs Notingemā 2013. gada 18. – 20. oktobrī (secība – mikromaču vārtu starpības pozitivitāte; saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	met.	MM
	UZBRUCĒJI
1.	Edgars Kurmis	1993.	3	1+2	+4	2	6	6:0
2.	Deivids Sarkanis	1994.	3	2+3	+4	0	5	5:0
3.	Rodrigo Ābols	1996.	3	0+2	+3	0	5	5:0
4.	Māris Bičevskis	1991.	3	2+2	+3	0	14	6:3
5.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	3	1+2	+1	2	7	6:3
6.	Ričards Kondrāts	1994.	3	1+1	+2	0	1	2:0
7.	Andris Siksnis	1993.	3	1+2	+1	2	8	4:3
8.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	3	1+2	-1	2	8	3:2
9.	Artūrs Ševčenko	1994.	3	2+0	+1	0	5	2:1
10.	Kirils Galoha	1996.	3	0+0	+1	0	0	1:0
11.	Oskars Batņa	1995.	3	0+1	±0	4	1	1:1
12..	Rustams Begovs C	1993.	3	2+0	-1	27	5	3:4
13.	Kārlis Ozoliņš	1994.	3	0+1	-1	4	3	3:4
	AIZSARGI
1.	Mārtiņš Porejs	1991.	3	0+1	+5	6	9	9:3
2.	Krišs Lipsbergs	1993.	3	1+1	+2	4	7	6:3
3.	Haralds Neimanis	1994.	3	0+1	+3	2	6	4:1
4.	Rinalds Rosinskis	1994.	3	1+1	+1	0	3	4:2
5.	Edgars Siksna	1993.	3	1+0	+1	0	5	3:1
6.	Patriks Škuratovs	1994.	3	0+0	+1	39	3	3:2
7.	Jānis Jaks	1995.	3	0+2	±0	2	0	3:4
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	sp. laiks	atv. %	GAA	SM	MM
1.	Māris Jučers	1987.	3	179:29	89.47%	2.67	0	16:8
2.	Nils Grīnfogels	1994.	0	0:00	–	–	0	–

*

Plašākai ainavai:

• Dinamo Juniors komandas spēlētāju statistika IIHF Kontinentālā kausa izcīņas spēlē – iihf.com
• IIHF Kontinentālā kausa 2. posma B apakšgrupas statistikas lapa – iihf.com
• Dinamo Juniors spēļu epizožu piegriezumi – youtube.com (pret Nīderlandes klubu; pret Spānijas klubu; pret Lielbritānijas klubu)

[Attēla avots: hkkurbads.lv.]

Ceļš uz hokeja virsotnēm. USHL variants

Savu ceļu Ziemeļamerikas hokeja laukumu iekarošanai un/vai savu prasmju pilnveidošanai „caur” ASV stiprāko junioru līgu USHL ir izvēlējušies tādi aktuālās Latvijas izlases hokejisti kā Zemgus Girgensons, Ralfs Freibergs, Georgijs Pujacs, Arvīds Reķis. Šogad USHL ar neparasti augstu numuru 1. kārtā draftēja tobrīd 16 gadus vecu latviešu hokejistu Haraldu Egli (dz. 1996). Ko nozīmē USHL, USHL drafts, un kādas perspektīvas tas viss sola?

Protams, Ziemeļamerika ir faktiski visu hokeja valstu jauno hokejistu „apsolītā zeme” – sapnis uz ko tiekties, kur apliecināt savas profesionālās spējas un gandarīt savu „es”. Tiesa, atšķiras sapņa amplitūda – no NHL līdz pat dažāda ranga skolēnu čempionātiem, kur sapni var piepildīt par atbilstoša apjoma naudas pārskaitījumu. Tomēr stāsts nav tikai par naudu vai „lielo sapni” par NHL. Runa ir par īstu ziemeļamerikāņu Hokeju ar lielo H.

Caur Kanādu vai ASV?

Viens no populārākajiem „ceļiem” Amerikas iekarošanai ir jau vairāk vai mazāk laicīga došanās uz Ziemeļameriku vēl U-20 vecumā, lai izsistos caur elites junioru līgām. Kanādā tās ir trīs – Rietumu (WHL), Ontario (OHL) un Kvebekas (QMJHL), bet ASV viena – USHL. Abās valstīs ir jūra dažādu citu līgu, taču šīs četras ir pats „krējums”, no kura tad arī mēdz biežāk pasmelties profesionālo hokeja klubu skauti, sastāvu shēmotāji un komplektētāji.

Starp Z-Amerikas elites junioru līgām Latvijas jauno censoņu populārākā (pieejamākā) izvēle ir Kanādas junioru elite, kuru 2012./2013. g. sezonā veidoja 60 komandas trijās CHL paspārnē esošajās līgās – WHL 22 vienības, OHL 20 un QMJHL 18 komandas. To lauvastiesa satilpst hokeja dzimtenes Kanādas plašajās kvadrātjūdzēs, bet daži Kanādas junioru elites klubi ir iemājojuši ASV teritorijā.

Savukārt ASV junioru elitē (Tier I) ir tikai viena līga – United States Hockey League (USHL), kurā tad arī ir mazāks izmērs – 16 komandas. Turklāt viena komanda (ASV jauniešu izlase) ārzemniekiem ir slēgta. Diskusijas par Kanādas un ASV junioru elites komandu līmeņa atšķirībām ir slidenas kā ledus, jo vispārinājumos izņēmumu ir pārāk daudz. Netrūkst piemēru, ka talantīgi un vēlāk NHL laukumos sevi apliecinājuši hokejisti ir atteikušies no spēlēšanas vai piedāvājumiem to darīt USHL, lai slīpētu meistarību Kanādas junioru līgās. Taču ir nereti piemēri, ka Kanādas junioru līgas saņem „kurvīšus” un puiši izvēlas palikt vai sākt USHL ledus laukumos. Viens piemērs ir mūsu pašu Zemgus Girgensons, kuru 2011. gadā draftēja WHL komanda Kelowna Rockets, bet latvietis nolēma palikt vēl uz sezonu USHL vienībā Dubuque Fighting Saints. Protams, var ņemt vērā un apsmaidīt WHL administratoru attieksmi pret draftu un cerību pus-pamatotību, tomēr fakts ir fakts.

Kāpēc USHL?

Nereti par labu USHL liek izšķirties ASV varianta ģeogrāfiskās atrašanās priekšrocības, salīdzinot ar WHL, kas mājo „Kanādas Sibīrijā”. Turklāt nereti tiek minēts, ka ASV izglītības sistēma ir vispusīgāka par Kanādas hokeja reliģiju. No tā arī izriet cits būtisks faktors – USHL ir diezgan kategoriski amatieriska līga, kur jaunie spēlētāji, atšķirībā no CHL, nesaņem stipendijas, un pēc tam drīkst bez sarežģījumiem startēt ASV augstskolu sistēmā – NCAA, lai studētu un spēlētu hokeju. Nesens piemērs ir Latvijas izlases debitants Ralfs Freibergs, kurš NCAA plašumos nonāca no USHL, bet bija spiests „izciest” 33 spēļu diskvalifikāciju par tām 33 spēlēm, kuras 2009./2010. g. sezonā bija aizvadījis Dinamo Juniors komandā Baltkrievijas ekstralīgā. Protams, tolaik 18-gadīgā Freiberga pirms 3-4 gadiem saņemtos „labumus” diez vai varētu dēvēt par ko vairāk nekā stipendiju. Tomēr – kārtībai jābūt.

Runājot par Kanādas CHL līgu un USHL meistarības atšķirībām, jāatkārtojas, ka Kanādas un ASV jaunatnes atšķirības pēdējās desmitgadēs ir ievērojami izlīdzinājušās. Bet, ja vēl salīdzina ar 20. gadsimta sākumu… Ja norobežojas no Kanādas un ASV junioru līgu rāmjiem, kur norisinās savstarpēja rotācija, un par piemēru ņem tikai valstisko piederību, tad, lai arī nepilnīgs, tomēr salīdzināmais materiāls ir U-18 un U-20 pasaules čempionāti, kuriem Kanādas un ASV hokeja saimnieki mēdz koncentrēt pat vairāk uzmanības par Stenlija kausa izcīņas „ēnā” notiekošo pieaugušo pasaules čempionātu. Piemēram, pēdējo 10 sezonu gaitā ASV U-18 izlase zeltu ir paņēmusi 6 reizes (t.i., 60% gadījumu) un ne reizi šo gadu laikā nav palikusi bez medaļām. Kanādiešu U-18 vecumam 10 gados pirmo vietu izdevies izcīnīt 2 reizes; citus gadus šūpoles starp 2. un 4. vietu, ar vienu „sānslīdi” – 7. vietu. Jāpiebilst, ka ASV jauniešu izlases panākumu sāls ir valstsvienības laicīga gatavošanās pasaules čempionātam 1 – 2 gadu garumā speciālas programmas ietvaros – sākumā kā U-17 valstsvienība, tad kā U-18 izlase. Ar regulāru spēļu praksi un pilnu sezonu. Iepriekš izlases puišiem par poligonu bija ASV otrā līmeņa (Tier II) junioru līga NAHL, bet pēdējos gados jau USHL. Kur tad arī ASV godalgotā jaunatne slīpē savas prasmes un meistarību. Jāpiebilst, ka Kanādas U-18 izlase pasaules čempionātos sāka startēt tikai no 2002. gada…

Arī U-20 pasaules čempionātos ASV valstsvienībai ir nozīmīgi panākumi; tomēr situācija ir otrāda, un pasaulei pogas griež ārā Kanādas U-20 izlase. Aizvadītās sezonas (2012./2013.) U-20 pasaules čempionātā ASV uzvarēja, bet pēdējo 10 gadu laikā zelta medaļas amerikāņiem bija „tikai” 3 reizes. Pārējās reizēs amplitūda starp 3. un 7. vietu. Kanāda U-20 vecumā 10 gadu laikā zeltu sarūpējusi 5 reizes, zemāk par 4. vietu nenokrītot.

ASV un Kanādas U izlašu ieņemtās vietas pēdējos desmit U-20 un U-18 pasaules čempionātos (2004. – 2013.; saskaņā ar iihf.com):

sezona	ASV U-20	Kanādas U-20	ASV U-18	Kanādas U-18
2012./13.	1.	4.	2.	1.
2011./12.	7.	3.	1.	3.
2010./11.	3.	2.	1.	4.
2009./10.	1.	2.	1.	7.
2008./09.	5.	1.	1.	4.
2007./08.	4.	1.	3.	1.
2006./07.	3.	1.	2.	4.
2005./06.	4.	1.	1.	4.
2004./05.	4.	1.	1.	2.
2003./04.	1.	2.	2.	4.

*

Mūsējie USHL vai ceļā uz to

USHL čempionāta oficiālajās spēlēs savulaik ir uzspēlējuši vismaz 13 hokejisti no Latvijas. Dažādām sekmēm. Vēl dažus USHL komandas draftēja, bet puiši negribēja vai nevarēja kvalificēties. Piemēram, 2002. gadā USHL Entry Draft 5. kārtā ar kopējo 48. numuru Waterloo Black Hawks izvēlējās ASV trešā līmeņa (Tier III) līgā EJHL uzspēlējušo Mārtiņu Karsumu, kurš tomēr 2002./2003. g. sezonu aizvadīja Latvijas komandās, bet pēc gada pārcēlās uz Kvebekas līgu (QMJHL). Vai, piemēram, 2011. gada USHL Entry Draft 5. kārtā ar kopējo 67. numuru Teodoru Bļugeru „pieteica” Sioux City Musketeers vienība, bet Bļugers sezonu palika savā skolā un pēc gada pieslēdzās „pa taisno” NCAA hokejam. 2003. gadā no Chicago Steel puses ar 108. numuru 9. kārtā draftēts sava laika Latvijas U-18 un U-20 izlašu uzbrucējs Andrejs Savičevs, bet, rādās, arī viņam USHL čempionātā spēlēt nenācās.

Atkāpei: USHL drafts. Arī šajā līgā komandu sastāva un „tiesību” komplektācijas nolūkā tiek noturēts Ziemeļamerikas hokeja saimniecībām raksturīgais (un, piemēram, KHL atdarinātais) drafts. USHL drafts faktiski un arī formāli jau vairāku gadu garumā sastāv no diviem atsevišķiem draftiem – standartversijas (Entry Draft) un „nākotnes varianta” (Futures draft), kurā komandas izvēlas jaunās sezonas U-17 vecumam atbilstošus kadrus – jaunos talantus. Tātad šī gada maijā notikušajā USHL Futures draft-ā „aizgāja” 1997. gadā dzimušie, bet „klasiskajā” Entry draft-ā visi pārējie, no 1993. līdz 1996.-ajam dzimšanas gadam. Atgādinājumam: Ziemeļamerikas junioru vecuma limits, atšķirībā no klasiskās Eiropas, ir U-21 vecums. Tā, piemēram, 2011. gadā USHL Entry draft-ā ar kopējo 110. numuru 8. kārtā „paņemtais” aizsargs Ralfs Freibergs (dz. 1991.; draftēja Waterloo Black Hawks) savu vienīgo USHL sezonu aizvadīja U-21 vecumā, t.i. jau sezonu pāri klasiskajam junioru vecumam.

Haralds Egle un viņa platas solis uz priekšu

Šogad maijā USHL Entry draft-ā tika nosaukts arī latviešu hokejists – 1996. gadā dzimušais Latvijas U-18 izlases uzbrucējs Haralds Egle. 2013. gada Entry draft-am bija 32 kārtas ar 480 izvēlēm, no kurām 75 gan palika tukšas – spēlētāji netika izvēlēti. Taču Egles gadījumam ir unikalitāte: Latvijas hokejists draftēts pirmajā kārtā. Muskegon Luberjacks komanda Haraldu Egli nosauca ar kopējo 8. numuru. Aiz viņa muguras palika 397 jaunie censoņi, t.sk. liela daļa 1-3 gadus vecāku puišu.

Tas, protams, var rosināt dažādas cerības un gaidas, tomēr – tas ir atzīstams novērtējums jaunajam hokejistam. Neskatoties uz to, ka neviens drafts – NHL, KHL, CHL – neko negarantē, nenodrošina. Bet interesi un novērtējumu apliecina gan. It īpaši, ja runa ir par pirmo kārtu, ko vairumā gadījumu arī USHL Entry draft-ā neiznieko.

Jāatgādina, bet Haralda Egles ceļam Ziemeļamerikas hokeja „džungļos” ir zināma līdzība ar agrākiem celmlaužiem no mūsu puses. Līdzības saskatāmas vismaz agrīnajā stadijā. Piemēram, Zemgus Girgensons ceļu ASV sāka ar Green Mountain Glades komandām EmJHL un EJHL līgās, kam sekoja USHL. Egle arī sāka Glades komandās EmJHL un EJHL čempionātos. Tiesa, EJHL-ā palika vēl uz vienu sezonu, bet citā komandā – Portland Jr. Pirates. Savulaik ar EJHL līgu savu Amerikas apgūšanu sāka arī, piemēram, Mārtiņš Karsums.

Starp citu, Haraldu Egli šogad KHL drafta 1. kārtā ar kopējo 27. numuru „aizrunāja” Jaroslavļas Lokomotiv klubs. Attiecīgi Egle ir 2013. gadā ar visaugstāko numuru KHL draftētais Latvijas hokejists. Tiesa, vairāku dienu gaitā pēc KHL drafta Jaroslavļas kluba pārstāvji ar H. Egli nebija sazinājušies; ielika ķeksīti un viss. Bet uz NHL draftu 1996. gadā dzimušie varēs sākt pretendēt no 2014. gada.

Savukārt USHL vienība Muskegon Luberjacks sazinājās ar Haraldu Egli jau pirms USHL drafta, lai noskaidrotu, vai viņš vēlas spēlēt USHL un ir pārliecināts, ka neaizbrauks uz Kanādas junioru līgām vai citā virzienā. Preventīvi, lai „nepalaistu vējā” pirmās kārtas izvēli. Ko Tev pašam nozīmē tas, ka Tevi izvēlējās USHL draftā? Turklāt 1. kārtā? Haralds Egle: „To, ka tikšu draftēts, zināju jau pirms drafta. Biju runājis ar vairākām komandām; drafts deva zināt, kura būs tā komanda, kur spēlēšu. Bija prieks par to, ka ar tik augstu numuru tiku draftēts; nelikās, ka tikšu pirmajā desmitniekā.”

Ar ko salīdzinās Haraldu Egli?

Protams, pagaidām visaugstāko latiņu Latvijas hokejistiem, konkrēti – uzbrucējiem, ir iemērījis Zemgus Girgensons, kurš USHL čempionātā ir aizvadījis divas lieliskas sezonas. Neviens cits uzbrucējs ar Latvijas pavalstniecību USHL laukumos nav uzrādījis tādu rezultativitāti. Otrs rezultatīvākais mūsējais USHL regulārajās sezonās ir izrādījies aizsargs Ralfs Freibergs, kurš 2011./2012. g. sezonā izkapāja 43 rezultativitātes punktus un lietderības koeficientu +24, kas iespēts 60 spēlēs. Tā Freibergs bija kļuvis par attiecīgās USHL sezonas rezultatīvāko aizsargu, labāko piespēļu dalītāju – aizsargu un USHL zvaigžņu komandas nominantu. Jāpiebilst, ka sezonu iepriekš (2010./2011.) Ralfs Freibergs bija ASV otrās stiprākās junioru līgas NAHL rezultatīvākais aizsargs, labākais piespēlētājs-aizsargs, zvaigžņu komandas dalībnieks un NAHL „gada aizsargs”.

No USHL laukumos skaidri sazīmētajiem 13 spēlētājiem ar Latvijas piederību 6 vīri aizvadītās sezonas (2012./2013.) gaitā ir bijuši Latvijas izlases sastāvā pārbaudes spēlēs, olimpiskajā kvalifikācijā un/vai pasaules čempionātā. Respektīvi, 46% USHL „absolventu” joprojām ir valstsvienības redzeslokā. Patiesībā bijušo USHL kadru (lai arī uz sezonu, pussezonu) īpatsvars un kopējais pienesums izlasei nav mazs. Pujacs, Reķis, Jerofejevs, arī Girgensons, Saulietis, Freibergs.

Latvijas hokejistu statistika USHL čempionātā (iespējamas korekcijas un papildinājumi):

spēlētājs	dz.	sezona	komanda	sp. REG	punkti	+/-	SM	sp. PO	punkti	+/-	SM	klubs 2012./2013.
UZBRUCĒJI
Zemgus Girgensons	1994.	2011./2012.	Dubuque Fighting Saints	49	24+31	+17	69	2	2+2	+2	0	Rochester Americans (AHL); Latvijas izlase
		2010./2011.	Dubuque Fighting Saints	51	21+28	+7	46	11	3+5	+7	8
Mihails Salijenko	1976.	1996./1997.	Des Moines Buccaneers	33	5+13	n/d	12	–	–	–	–	n/d
			Dubuque Fighting Saints	23	6+15	n/d	36	–	–	–	–
Māris Ziediņš	1978.	1998./1999.	Green Bay Gamblers	49	8+10	n/d	35	6	2+3	n/d	6	Peterborough Phantoms (EPIHL = Lielbr. 2.)
Kaspars Saulietis	1987.	2004./2005.	Des Moines Buccaneers	10	3+2	+2	12	–	–	–	–	Sokil (PHL = Ukr. 1.); Junost-Minsk (VHL = Kr. 2.); Juņior (Baltkr. 1.); Latvijas izlase
Raimonds Daniličs	1985.	2004./2005.	Tri-City Storm	7	2+0	0	5	–	–	–	–	Montpellier Vipers (Fr. 2.)
Rihards Augstkalns	1979.	1995./1996.	Sioux City Musketeers	7	0+2	n/d	2	–	–	–	–	n/d
Oļegs Koreškovs	1984.	2003./2004.	Lincoln Stars	6	0+0	-1	0	–	–	–	–	Izmir Buyuksehir Belediyesi SK (TBHF Super Lig = Turc. 1.)
AIZSARGI
Ralfs Freibergs	1991.	2011./2012.	Lincoln Stars	60	8+35	+24	40	7	0+2	-3	4	Bowling Green State University (NCAA); Latvijas izlase
Aleksandrs Jerofejevs	1984.	2004./2005.	Sioux Falls Stempede	52	3+20	+10	45	–	–	–	–	Kubaņ (VHL = Kr. 1.); Latvijas izlase
Georgijs Pujacs	1981.	1999./2000.	Rochester Mustangs	50	4+13	n/d	35	–	–	–	–	Avangard (KHL); Latvijas izlase
Mārtiņš Lāns	1977.	1997./1998.	Fargo-Moorhead Ice Sharks	55	2+11	n/d	85	4	0+0	n/d	6	n/d
Arvīds Reķis	1979.	1995./1996.	Dubuque Fighting Saints	35	3+3	n/d	85	–	–	–	–	Dinamo (Rīga; KHL); Latvijas izlase
Krišs Grundmanis	1989.	2007./2008.	Green Bay Gamblers	14	1+1	0	54	–	–	–	–	HC Most (Čeh. 2.); HC Draci Město Bílina (Čeh. 3.); Aristan (Kaz. 1.)

* P.S. 2000./2001. g. sezonā atsevišķās statistikas vietnēs kā Rochester Mustangs vārtsargs norādīts Aivars Ziediņš (dz. 1980.), taču trūkst oficiāla apliecinājuma viņa dalībai USHL čempionāta spēlēs.

Ko nozīmē USHL drafta 1. kārta?

Haralda Egles draftēšana USHL pirmajā kārtā, kā noskaidrots, garantē tikai Maskīgonas kluba vadības interesi. Tomēr līdz šim ierastā kārtība iezīmē „taciņu”, pa kuru dodas USHL Entry draft pirmajā kārtā izvēlētie puiši. Katrs gadījums, protams, ir īpašs un atšķirīgs, tomēr netrūkst arī līdzību, kas ļauj vispārināt. Lai kopsavilkumam nebūtu „gara bārda”, vispārinājumi tikai par 21. gadsimta USHL Entry draft pirmajās kārtās izvēlētajiem hokejistiem.

Šī gadsimta gaitā notikušajās 13 USHL Entry draft procedūrās kopumā ir draftēti 166 jaunie censoņi. No kuriem trešdaļa – 66,3% (110 puiši) ir nonākuši līdz NCAA – ASV augstskolu hokeja – spēlēšanai. Tiesa, daži – apejot spēlēšanu USHL. Ja atskaita pēdējo divu gadu (2012., 2013.) draftus, kuros aizrunātajiem kadriem vairumā gadījumu līdz NCAA vēl jāizaug fiziski, tad NCAA spēlējošo USHL Entry draft pirmās kārtas personu procents ir vēl augstāks – 79,4%.

Šajā gadsimtā pirmajam „raundam” visklasiskākais karjeras turpinājums pēc NCAA ir ECHL un/vai AHL – trešā un otrā līmeņa profesionālās līgas. Ja ņem vērā septiņos gados (2001. – 2007.) USHL pirmajā kārtā draftētos, kas ir junioru un daļēji koledžu vecumu pāraugusī paaudze, tad pa taisni ‘USHL – NCAA – AHL’ ir aizgājuši 28,9% USHL pirmajā kārtā draftētie (24 no 83). Trešās līgas virzienā ‘USHL – NCAA – ECHL’ nonākušo īpatsvars ir lielāks – 39,8% (33 no 83). Jāpiebilst, ka abos virzienos „gājušie” pārklājas, jo ir gadījušās rotācijas starp AHL un ECHL (20,5% jeb 17 no 83). No šiem 2001. – 2007. gados USHL Entry draft-a pirmajā kārtā izsauktajiem 28 puiši (33,7%) ir aizsitušies līdz AHL. Attiecīgi ne visiem ceļš ir vedis caur NCAA.

No gadsimta pirmajos 12 draftos (2001. – 2012.) pirmajā kārtā aizrunātajiem, joprojām neskaitot Futures draft, 33 puiši ir NHL klubu draftēti. T.i., 21,9% no visiem (33 no 151). Jāpiebilst, ka šis skaitlis var pieaugt, jo spēlētājus varēs draftēt arī šogad un nākotnē. It īpaši ņemot vērā, ka attiecīgā gada USHL Entry draft procedūrā drīkst draftēt vienu gadu jaunākus spēlētājus. Attiecīgi – USHL Entry draft-ā šogad maijā jaunākie bija 1996. gadā dzimušie, bet šīs vasaras NHL draftā jaunākais atļautais gads ir – 1995.

No šiem 33 puišiem, kurus draftējuši arī NHL klubi, apmēram puse (16 no 33) spēlētāju NHL drafta izvēlē nonākuši jau vismaz gadu pēc draftēšanas USHL līgā – t.i., pēc tam, kad ir atrādījušies un paspīdējuši USHL čempionātā. Taču, ir daži izņēmumi, kas arī pēc USHL drafta nemaz nav spēlējuši USHL-ā, bet pēc tam tik un tā nosaukti NHL draftā, un arī aizspēlējušies līdz NHL. Tāds, piemēram, ir aizsargs Dylan Reese (dz. 1984.), kuru 2002. gadā pirmajā kārtā draftēja USHL klubs Lincoln Stars; viņš palika NAHL-ā, pēc tam NCAA, AHL, bet pēdējās 4 sezonas cīnās starp NHL un AHL. Šajā sezonā gan tikai 3 spēles Pitsburgas „pingvīnu” sastāvā.

No 33 NHL draftētajiem USHL pirmās kārtas numuriem 13 puiši (39,4%) ir abos draftos „ņemti” vienas starpsezonas laikā. Attiecīgi NHL skauti jauniešus noskatījuši „pa lielam” bez USHL starpniecības un ieguldījuma. Tāpat arī ir ar 4 jaunajiem hokejistiem, kurus NHL draftēja vēl pirms USHL klubi to darīja. Te gan jāpiebilst, ka NHL drafts nav izšķirošs, lai kāds USHL draftēts un spēlējis hokejists nokļūtu uz Nacionālās Hokeja līgas ledus bez NHL drafta starpniecības. Piemēram, aizsargs Sean Collins (dz. 1983.), kuru 2002. gadā USHL Entry draft 1. kārtā „paņēma” un 2002./2003. g. sezonā iespēlēja Sioux City Musketeers, līdz NHL čempionātam nonāca bez NHL drafta. NHL-ā gan aizvadījis tikai 22 spēles, bet ir apliecinājums iespējām.

Pienesums NHL

Savukārt, no 2001.- 2007. gados USHL Entry draft pirmajās kārtās paņemtajiem, 7 puiši (no 83) ir tikuši pie spēlēšanas NHL. Tas ir – 8,4% USHL pirmajā kārtā izvēlēto. Arī šis skaitlis jau tuvāko sezonu gaitā var pieaugt. It kā skaits nav liels, un atkal liek atcerēties – USHL drafta pirmā kārta vēl neko nenozīmē. Turklāt, ievērojama daļa USHL pirmajā kārtā draftēto puišu savas sportista karjeras ir pabeiguši.

No 21. gadsimtā USHL Entry draft-a pirmajā kārtā nosauktajiem hokejistiem NHL-ā visaugstāk draftēts un arī par lielāko „stāru” nosaucams New York Islanders uzbrucējs Kyle Okposo (dz. 1988), kuru 2005. gada USHL Entry draft 1. kārtā ar 1. numuru draftēja Des Moines Buccaneers komanda. 2005./2006. g. sezonu Okposo aizvadīja USHL čempionātā „pirātu” (Buccaneers) sastāvā, bet 2006. gadā NHL drafta 1. kārtā ar 7.-to numuru viņu „bildināja” Islanders. Pēc tam NCAA, AHL, NHL… Tagad Okposo kontā ir 5+ NHL sezonas, 325 spēles, 189 rezultativitātes punkti.

Jāatgādina, ka runa ir tikai par USHL Entry draft 1. kārtu. Piemēram, 2005. gadā USHL Futures draft-a 1. kārtā ar 1. numuru tika draftēts „kāds” Patrick Kane, kuru pie pirmās iespējas 2007. gadā 1. kārtā ar 1. numuru NHL draftā norezervēja Chicago Blackhawks. USHL-ā Keins tā arī neuzspēlēja – palika ASV U-18 izlases sistēmā, pēc sezonas OHL čempionātā Kanādā, vēl pēc sezonas – NHL. Viens Stenlija kausa ieguvēja gredzens jau ir, bet tagad ceļā pēc otra…

Sausais atlikums

„Katrs pats savas laimes kalējs.” Tomēr nevar noliegt, ka Haralda Egles nosaukšana USHL drafta pirmajā kārtā Latvijas jauno hokeja talantu kontekstā ir vērā ņemams notikums. Atliek vien novēlēt veiksmi!

Informācija vēl:

• USHL draftu kārtība – ushl.com
• USHL 2013. gada draftu rezultāti – ushl.rinknetcloud.com (Entry draft; Futures draft)
• USHL statistikas lapa – pointstreak.com

(Par precizējumiem materiāla tapšanā īpašs paldies USHL komunikācijas un sabiedrisko attiecību direktoram Brian Werger.)

[Fotoattēlā: Jaunais latviešu hokejists Haralds Egle. USHL un arī KHL draftos šogad izvēlēts pirmajā kārtā. Foto: jrpirates.puckysystems2.com. Zemāk izvietotajā attēlā – USHL komandu logo un mājvietas ASV kartē; attēla avots: hockeyrecruits4u.wordpress.com.]

KHL apetīte. Darba kārtībā – Horvātija, Itālija, Polija

Kā jau katru sezonu ierasts, uz KHL skatuves un aizkulisēs norisinās runas un vingrinājumi saistībā ar KHL paplašināšanos. Ekspansija rietumu virzienā līgas saimniekiem ir ar sava veida kolonizācijas „piegaršu”, kā tādi „iekarojumi” un briežu ragi pie sienas. Šaubu nav, ir arī dažāda ranga biznesmeņi, kas ir ieinteresēti KHL un tā apkaimē esošo budžetu apguvē. Cik ražīgs pieaugums KHL gaidāms šogad?

Tā kā KHL ekspansija nozīmē arī iespēju „piesūkties” naudas-vadam, tad „runas plūdi” par visādām vidēji reālām un arī fantastiskām paplašināšanās iespējām nav tikai līgas vadoņu nopelns un verbālās nesaturēšanas sekas. Paplašināšanas „versiju” kurināšana ir dažādu esošu vai vēl neesošu klubu saimnieku vai menedžeru darba auglis. Eiropā netrūkst dažādu personāžu, kas ļoti labprāt apsaimniekotu kāda jaunizveidota kluba budžetu, kuru nodrošinātu, piemēram, kāds Krievijas miljonārs vai kāda lielkompānija.

Tomēr arī KHL vadoņi piecu sezonu gaitā, izskatās, ir mācījušies. Ir bijusi it kā oficiāli uzņemtu, bet pēc brīža tikpat oficiāli neuzņemtu, klubu pieredze un visādi citādi apšaubāmu piedāvājumu pēcgarša. Tomēr Prāgas un Bratislavas hokeja klubu iesaistīšanās KHL sistēmā ir bijusi ilgi gaidīta kā apstiprinājums vairāku gadu ilgai mēles kulstīšanai par paplašināšanos. Tāpat arī līgas seja Rietumu virzienā ar HC Slovan Bratislava un HC Lev Praha izskatās eiropeiskāka, neatkarīgi no hokeja dolāru (rubļu) ieplūdes virziena. Tāpat gada laikā pieklusuši daži ļoti daļēji saprotami paplašināšanās virzieni – Katara, Apvienotie Arābu Emirāti; arī par Moldovas un Igaunijas klubu iestāšanos KHL tiek runāts retāk.

Zemāk KHL paplašināšanās kandidāti aptuvenas ticamības secībā…

1. Toljati Lada

Viens no nopietnākajiem pretendentiem uz KHL papildinājumu jau 2013./2014. g. sezonā ir viens no Krievijas jaunlaiku (pēcpadomju) hokeja trofejām bagātākajiem klubiem – Toljati Lada, kas dibināts 1976. gadā kā kārtējais Torpedo. 1989. gadā komanda pārsaukta par Lada, un lietas aizgāja. Krievijas čempioni – 1994., 1996. gados, Krievijas sudrabs – 1993., 1995., 1997., 2005. gados, bronza – 2003., 2004. gados. Kā labi atceramies, Lada arī startēja KHL pirmajās divās sezonās (2008. – 2010.), bet no līgas izstājās saistībā ar finanšu problēmām, kas atstarojās no sava naudas donora – žiguļu un ņivu ražotāja neražām.

Tagad Lada jau 3 sezonas vidēji vai nedaudz virs vidējā cīnās Krievijas hokeja otrajā – VHL – čempionātā, un joprojām kluba īpašnieks ir akciju sabiedrība AvtoVAZ, bet situācija sākusi stabilizēties un ļauj cerēt uz atgriešanos KHL ierindā. Ne tāpēc, ka AvtoVAZ situācija būtu brīnumainā kārtā ārkārtīgi uzlabojusies, bet tādēļ, ka Krievijas visgalvenākie vīri bija iesaistījušies jautājuma risināšanā, arī stingri uzrunājot reģionālo – Samaras apgabala – priekšniecību. Attiecīgi viens no stabilākajaiem risinājumiem, kas šopavasar tiek izskatīts un risināts, ir Lada vienības nodošana Samaras apgabala finansiālai apgādei. Vēl martā Samaras apgabala gubernators Nikolajs Merkuškins medijiem skaidroja, ka atlicis līdz 15. aprīlim nokārtot formalitātes un dokumentus, kas nepieciešami pieteikumam jau uz 2013./2013. g. sezonu. Viss izskatās labi, tikai nedaudz atvēsina gubernatora frāze: „Ja ne šajā gadā, tad nākamajā pilnīgi droši”.

Neskaitot finanšu garantiju un drošas aizmugures trūkumu, Lada klubam bija arī cita problēma. Arī izveidojot KHL, Lada lāga neatbilda prasībām attiecībā uz hokeja arēnu, bet Toljati klubu palaida, pateicoties „skaistām acīm” – vēsturei, tradīcijām. Lada mājas arēna joprojām ir Sporta pils „Volgar”, kurā satilpst 2190 skatītāji. Turklāt jau pirmajās KHL sezonās faktiski Toljati „ledus šķūnis” bija vienīgais, no kurienes nevarēja nodrošināt ne normālas, ne īsti jebkādas TV translācijas… Tagad ar atbilstošas arēnas esamību problēmām nevajadzētu būt – jau uz 2. jūniju ir ieplānota jaunā „ledus” svinīga atklāšana. Jaunatklājamā Lada-Arena paredzēta 6200 skatītājiem. Attiecīgi, no pašas iekšKrievijas puses Lada ir nopietnākais pretendents uz iekļaušanos KHL jau no nākamās sezonas.

2. Zagrebas Medveščak

Horvātijas KHL Medveščak Zagreb (pilnā servējumā – Klub hokeja na ledu Medveščak Zagreb) uz iestāšanos KHL kandidē jau trešo sezonu. Tā, ka Zagrebas kluba aktivitātes virzībai uz KHL vairs nav ne anekdote, ne pārpratums. Protams, līdzšinējā KHL paplašināšanas „piegājienu” vēsture ļauj skeptiski izturēties arī pret oficiāliem paziņojumiem. Taču KHL oficiāli paziņoja, ka 28. martā KHL un Medveščak vadība parakstījusi nodomu protokolu par Zagrebas kluba iestāšanos KHL no jaunās (2013./2014.) sezonas. Līdz 30. aprīlim Medveščak pārstāvjiem jāsakārto visas juridiskās formalitātes un dokumenti, bet KHL pārstāvji dosies inspicēt arēnu Zagrebā. Ja apskatei tiks piedāvāta 2008. gada decembrī atvērtā Arena Zagreb, tad KHL inspekcija būs vien plezīra brauciens. Jaunā arēna spēj nodrošināt vietas 15 000 hokeja skatītāju (citos sporta veidos – pat vairāk), ir moderna un eiropeiska. Ja izdomās „apsekot” arī veco Dom Sportova, tad ainava var nebūt tik krāšņa. Tiesa, tās lieākā halle paredzēta 6400 skatītāju, kas arī KHL mērogiem ir pieklājīgs apjoms.

Savukārt, KHL Medveščak Zagreb galvenā komanda jau četras sezonas (kopš 2009.) startē Austrijas stiprākajā hokeja līgā EBEL (Erste Bank Eishockey Liga). Šajā līgā šosezon startēja komandas ne tikai no Austrijas un Horvātijas, bet arī Čehijas, Slovēnijas un Ungārijas un Horvātijas. Šosezon „lācēni” regulārajā čempionātā ieņēma 4. vietu 12 vienību konkurencē, bet izkrita jau play off ceturtdaļfinālā. Bet, piemēram, iepriekšējā (2011./2012.) sezonā ieņēma 2. vietu tās regulārajā daļā, izkrītot izslēgšanas spēļu pusfinālā. Tā, ka Medveščak komanda, atšķirībā no citiem KHL kārojošiem projektiem un pusprojektiem (kā, piemēram, savulaik Kijevas Budiveļņik, Popradas Lev vai Viļņas Vētra), netiek veidota pilnīgi tukšā vietā. Kluba menedžmentam ir pieredze, klubam ir tehniska bāze. Kopumā raugoties, tieši Zagrebas klubs izskatās pēc nopietnākā ārzemju pretendenta uz iestāšanos KHL jau 2013./2014. g. sezonā. Atliek savrīgākais jautājums – cik ātri un līgani tiks sakārtota finanšu resursu piesaiste Medveščak-am. Taču, iespējams, ja jau process ir „izturēts” 3 sezonas un nonācis līdz oficiālai protokolēšanai šopavasar, tad – „nauda jau sagādāta”.

3. Milānas Hockey Milano Rossoblu

Arī Milānas klubs pie KHL sliekšņa „mīņājas” jau trešo sezonu. Pietiekami ilgi, lai Itālijas kluba uzņemšana KHL neliktos pilnīgi smieklīga. Jau pirms šīs (2012./2013.) sezonas Milānas vienības iekļaušana KHL struktūrā izklausījās diezgan reālistiska. Atšķirībā no pēkšņi uzplaukušo un pazudušo gribētāj-klubu pārstāvjiem, Milānas kluba prezidents un vismaz pagaidām galvenais akcionārs Iko Miljore (Ico Migliore) nav „noziedējis” no skatuves un turpina propagandēt gatavību un centību iestāties KHL.

Milānas kluba galvenie šķēršļi ir jau tradicionāli – arēna un nauda. Kluba saimnieciski – administratīvā bāze gan ir daudz maz kārtībā. Hockey Milano Rossoblu vienība 2012. gadā kļuva par Itālijas otrās līgas (Serie A2) čempioniem un ir aizvadījusi pirmo sezonu galvenajā līgā – Serie A. Tur regulārajā sezonā palika 7. vietā 10 vienību konkurencē. Milānas kluba pārstāvji sola komandas palikšanu Itālijas čempionātā, taču saimnieciskais mugurkauls būtu noderīgs atbalsta punkts arī KHL ranga vienībai.

Milānas kluba arēna ir stipri paveca Stadio del Ghiaccio Agorà, kas spēj uzņemt ne vairāk par 4000 skatītāju. Tad nu sinjors Miljore ne pirmo gadu shēmo, kā komanda varētu aizvadīt spēles citās Itālijas ledus hallēs, kas atbilstu KHL prasībām. Vienu gadu bija versija, ka Milānas klubs ceļotu bez-maz pa visu Itāliju ar „viesizrādēm”. Tagad svaigākā versija ir tāda, ka Milānas vienība varētu KHL mājas spēles aizvadīt Turīnas ledus arēnā, kas paredzēta KHL prasībām atbilstošam skatītāju skaitam. Hockey Milano Rossoblu prezidenta „lielā sāpe” ir nevarēšana vienoties par spēlēšanu Milānas „Forumā”, kas var ietvert 11 000 interesentu. Lielajai arēnai pārliecionošākus argumentus spēj nodrošināt Itālijā populārākie basketbols un volejbols…

Finanšu sakarā Milānas kluba vadībai un viņu draugiem jāiestudē ne mazāk sarežģītas shēmas. Marta beigās Iko Miljore ziņoja, ka klubam ir nopietnas sarunas fināla fāzē ar diviem lieluzņēmumiem, kas varētu kļūt par Milkānas kluba galvenajiem sponsoriem. Acīmredzot tieši no šīm sarunām būs atkarīgs, vai Itālijas karogs rotās KHL klubu mājas arēnas jau 2013./2014. g. sezonā.

4. Vladivostokas IzdomāsLīdzjutēji

Krievijas hokeja ģeopolitikas ambīcijas liek Vladivostokas kluba iestāšanos uztvert kā diezgan reālu. Ja vēl „ņem par pilnu” atsevišķu funkcionāru sludināto Korejas, Ķīnas un Japānas iesaisti KHL… Katrā gadījumā, Krievijas Hokeja federācijas Padomes locekļa un krievu hokeja leģendas Vjačeslava Fetisova kā KHL Tālo Austrumu „paplašinātāja” līdzdalība liek uz paplašināšanas lietām Austrumos paraudzīties nopietnāk nekā gadījumā, ja Fetisova vārds šajā sakarā neparādītos.

Fetisovs marta vidū Krievijas medijiem pastāstīja, ka jau 2013./2014. gada sezonā KHL-ā plānota kluba iesaiste no Vladivostokas. Skatāmies kartē… Virs 600 000 iedzīvotāju lielpilsēta Japāņu jūras krastā. Attālums no Rīgas – ap 7000 km. Salīdzinājumam: no Rīgas līdz Maskavai ir 840 km. Taču, ja atceramies par Habarovsku, tad Vladivostoka vairs nav tik izcila eksotika; no Habarovskas to šķir tikai „nieka” 650 km, kas Sibīrijas un Tālo Austrumu mērauklai ir sīkums.

Bet patiesībā savu (Krievijas) Tālo Austrumu „kulturāli-sportiskā” piesaiste KHL-am ir ne mazāk nozīmīga kā „logs uz Eiropu”. Tāpēc visādi tiek veicināta Habarovskas komandas dalība KHL, tāpēc nav no līgas izmesta Novokuzņeckas komanda, un tieši tāpēc KHL sakarā tiek cilāti Vladivostokas un Krasnojarskas pilsētu nosaukumi. Vjačeslavs Fetisovs sola Piejūras novada (Приморский край) gubernatora Vladimira Mikluševska līdzdalību kluba izveidē. Un kā zināms, Krievijas valstsvīru un reģionālo „galvu” ambīcijas mēdz būt viens no konkrētākajiem dzinējspēkiem dažādu ar sportu saistītu jautājumu risināšanā. Nekas neiespējams neesot. Līdz vasaras beigām jāpabeidz ledus arēnas celtniecība un otrs – sniegt finanšu puses garantijas, kuras, savukārt, topošajam klubam palīdzot sakārtot pats Fetisovs, kurš cita starpā ir arī Krievijas Federācijas padomes senators, kas pārstāv tieši Piejūras novadu. Fetisova dalība finanšu procesu risināšanā nemaz neizraisa smaidu, ja zinām biedra Fetisova tuvās attiecības ar citiem biedriem pie Krievijas valsts „stūres un pults”…

Vladivostokā gan ir sava hokeja federācija, taču nav sastopama komanda ne VHL vai RHL (Krievijas 3. līmenis). Tātad faktiski veidojama no nulles. Viena no versijām, kā komplektēt komandas sastāvu, Fetisova skatījumā ir redrafts. Proti, esošie KHL klubi aizsargā noteiktu skaitu savu spēlētāju, bet pārējos – neaizsargā. Līdzīgā veidā pēc KHL pirmās sezonas Habarovskas Amur sastāvā no Rīgas Dinamo nokļuva uzbrucējs Aleksejs Širokovs. Kas zina, Vladivostokas projekta izdošanās gadījumā, iespējams, kāds Rīgas komandas spēlētājs varēs izbraukt „tālākā ekskursijā”…

P.S. IzdomāsLīdzjutēji. Piejūras novada gubernators ierosinājis ideju – kluba nosaukumu izdomā novada iedzīvotāji.

5. Tjumeņas Rubin

Viens no ilgstošākajiem pretendentiem uz KHL Krievijas pusē ir Tjumeņas Rubin (agrāk nosaukums – Gazovik). Šī komanda bija VHL 2010./2011. un 2011./2012. g. regulāro sezonu uzvarētāja; 2011. gadā izcīnīja VHL zeltu, bet 2012. gadā – sudrabu. Arī šajā (2012./2013.) sezonā Tjumeņas komanda uzrādīja ļoti pieklājīgu rezultātu – 2. vieta VHL regulārajā sezonā, bet tomēr play off pabeidzās ceturtdaļfināla stadijā ar 3-4 piekāpjoties regulārās sezonas 12. vietas ieņēmējiem Ariada-Akpars. 600 000 cilvēku apdzīvotajā Krievijas neoficiālajā „naftas-gāzes galvaspilsētā”, kā Tjumeņu mēdz saukt, jau dažu sezonu gaitā sludina par komandas pārcelšanu no VHL uz KHL, bet ir savi ‘bet’.

Vēl decembra nogalē KHL rīkotājdirektors Vladimirs Šalajevs, stāstot par iespējamo līgas pieaugumu, kā „kandidātu numur 1” Austrumu konferences paplašināšanai nosauca tieši šīs Sibīrijas pilsētas komandu. Tomēr jau martā Rubin direktors Igors Jefremenko medijiem izpaudās ar salīdzinoši maz sološām prognozēm. Viens no Rubin šķēršļiem virzienā uz KHL ir prasībām atbilstošas arēnas trūkums. Tagad Tjumeņas komanda spēlē 3300 skatītāju vietām paredzētā arēnā, bet plāno uzbūvēt 13 000 līdzjutējiem iekārtotu sporta kompleksu. Tiesa, jau kuro gadu joprojām plāno. Komandas direktors sporta kompleksā ietilpstošās viesnīcas celtniecības sākumu sola šovasar, bet ledus arēnas būvniecības sākums vēl neesot skaidri prognozējams. Protams, KHL vadība var iestudēt dažādus izņēmumus, taču paredzams, ka Tjumeņas Rubin par reālu kandidātu kļūs tikai tad, kad sporta pils celtniecība norisināsies pilnā sparā. Nu, vai vismaz iesākusies…

6. Gdaņskas Olivia

Janvārī KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs „palielījās”, ka KHL saņēmis iestāšanās pieteikumu no Gdaņskas, piebilstot, ka Polijas kluba kandidatūra drīzāk nebūšot jaunajai sezonai (2013./2014.), bet vēlākam laikam. 12. februārī notika KHL un Gdaņskas kluba pārstāvju oficiālā tikšanās ar nodomu protokola (ai, cik daudz tādu bijis) parakstīšanu. Polijas pretendentu prezentācija paredzēja topošā KHL kluba spēļu aizvadīšanu kā Gdaņskas lielākajā hokeja arēnā Ergo Arena at 11 400 sēdvietām, bet arī citu Polijas pilsētu ledus laukumos.

Bet Gdaņskas kluba „mugurkauls” būšot Polijas labākie hokejisti. Atgādinājumam: šogad no 14. līdz 20. aprīlim Polijas izlase cīnīsies 1. divīzijas B grupas pasaules čempionātā; pasaules vīriešu hokeja rangā Polija ieņem 23. vietu (salīdzinājumam, Latvija – 11., Baltkrievija – 13., Japāna – 22., Nīderlande – 24.).

Polijas KHL kluba perspektīvas tā veidotāji, vismaz mediju slejās, bija ņēmuši tik optimistiski, ka jau tuvākajās dienās solīja izveidot klubu 3 nedēļās. Atļauja no Polijas hokeja federācijas arī esot, un spēlēt piekrituši Polijas nacionālās izlases 15 spēlētāji. Viens no Gdaņskas kluba plusiem ir iespēja „iejūgt” infrastruktūru, kas veidota 2012. gada Eiropas futbola čempionātam. Vēl viens iecerētais „ēsmas” elements ir treneru Vjačeslava Bikova un Igora Zaharkina vārdi, kas tiek cilāti kontekstā ar topošo KHL komandu. Jāpiebilst, ka abi savulaik (2011.) Gagarina kausu izcīnījušie treneri darbojas Polijas nacionālās izlases apkaimē. Zaharkins ir izlases galvenais treneris, bet Bikovs strādājot sadarbībā.

Vēl vairāk. Gdaņskas kluba veidotāji solīja arī MHL komandu, kuras bāze būtu Polijas U-20 izlase, kā arī vēl vienu – VHL komandu, kur savukārt cīnītos Polijas U-18 izlases puiši. Tiesa, nav lāga saprotams, kāpēc VHL Gdaņskas „šeptmaņu” skatījumā šķiet jaunāka vai vājāka līga… Viss iederās kopējā ainavā – Krakovas plānos rīkot ziemas Olimpiādi 2022. gadā. Tiem, kas lasījuši krievu klasiķu Ilfa un Petrova garadarbu „12 krēsli”, ataust atmiņā epizode par „lielpilsētu” Veļikije Vasjuki (pārprāzējot – Lielā Vitempiska vai Dižie Mazpisāni)…

Lai jau Polijas kluba veidotājiem izdodas. Taču jau pēc mēneša, marta vidū, medijos izskrēja KHL prezidenta Aleksandra Medvedeva citāts, kas nedaudz „atvēsināja” publiskās kaisles ap Gdaņskas kluba izveidi, paziņojot, ka 2013./2014. g. sezonā Gdaņskas klubs, kuram jau piedēvēts nosaukums Olivia, KHL-ā nespēlēšot finanšu iemeslu dēļ, jo neuzspēšot noteiktajā laikā sarārtot naudas jautājumus. Šādos gadījumos publiski netiek iztirzāts, kurš tieši un cik daudz naudas dod, kā arī to, kāda ir Krievijas „privātpersonu” artava. Taču, iespējams, ka arī KHL vadības vīri ieplānojuši laika pārbaudi vērienīgi-ambiciozajiem Gdaņskas kluba plāniem.

Tomēr Gdaņskas Olivia projekta galvenais publiski redzamais bīdītājs – topošā kluba prezidents Antans Sakavicks (Antanas Sakavickas) neliekas mierā arī pēc Medvedeva citāta par finansēm. Sakavicks ar mediju starpniecību ziņo, ka Medvedeva teiktais bijis izrauts no konteksta un Olivia uzspēs laikā sakārtot formalitātes ar finansēm, jo tiekot risinātas sarunas ar Polijas un „ārvalstu” sponsoriem, kā arī televīzijas kanāliem, kas translēšot KHL spēles Polijas teritorijā.

Pārpratumi vai cerības?

Marta vidū medijus apskrēja ziņa par Norvēģijas stiprākajā līgā (Get Ligaen) spēlējošo Stavanger Oilers vienību kontekstā ar KHL. Krievu mediji rakstīja galvenokārt formā ‘norvēģi lūdz uzņemt KHL’, bet norvēģu mediji – ‘KHL ir runājuši ar Stavangeras kluba dažiem pārstāvjiem’. Tur arī galvenā atšķirība… Bet pagaidām KHL virzība Norvēģijas „tirgū” izskatās tikpat produktīva, cik iepriekš Somijā un Zviedrijā. T.i., nekāda. Taču, kas zina…

Jau pirms gada, 2012. gada pavasarī, Ukrainas galvenajā čempionātā PHL spēlējošā Kijevas Berkut kluba pārstāvji publiski ziņoja, ka pēc gada, t.i. šogad, centīsies tikt KHL sastāvā. Arī šīs sezonas gaitā, janvārī, Kijevas Berkut pārstāvis Sergejs Harovskis publiski skaidroja, ka kluba mērķis – dalība KHL. Turklāt – vēlme startēt jau no 2013./2014. g. sezonas. Tomēr turpmāk KHL vadoņu „paplašināšanas runās” Kijevas Berkut vārds nefigurē. Un arī Berkut gadījumā galvenā aizture – problēmas ar atbilstošu ledus arēnu. Cits stāsts – cik ļoti KHL-am, vismaz esošajā sistēmā, būtu nepieciešams otrs klubs no Ukrainas? Jāpiebilst, ka Berkut vadība aizrāvās arī ar dažādu starptautisku turnīru veidošanas idejām, bet… Pēc uzvaras Ukrainas PHL 2012./2013. g. regulārajā sezonā Kijevas Berkut tika oficiāli izslēgts no play off izspēles… Kluba „izmešanas” apstākļi ir vairāk nekā miglaini, bet tas jau ir cits stāsts.

Tie arī nav vienīgie klubi, kuru nosaukums šosezon cilāts saistībā ar KHL. Ir dzirdētas versijas par Krasnojarsku Krievijā, Francijas vēlmēm utt. Bet klusāk par nosauktajiem variantiem.

Ir varianti?

KHL paplašināšanas „palete” arī pirms nākamās sezonas izskatās itin krāsaina. Tiesa, no importa „krāsiņām” pieejamas pagaidām salīdzinoši mazāk hokejistās Polija, Horvātija, Itālija. No „iekšzemes” – Toljati, Tjumeņa, Vladivostoka. Taču – izskatās, ka ir izvēle. Vismaz izskatās. Un var arī kādu gribētāju atraidīt, neuzņemt…

Plašākam skatam:

• Zagrebas Medveščak un KHL vadība paraksta nodomu protokolu par Zagrebas komandas iestāšanos KHL no 2013./2014. g. sezonas (2013-03-29) – khl.ru
• KHL viceprezidents Vladimirs Šalajevs par Medveščak iestāšanās perspektīvām (2013-03-27) – rsport.ru
• Par Lada plāniem un izredzēm attiecībā uz KHL, t.sk. Samaras apgabala gubernatora teiktais (2013-03-25) –sportivnoe-obozrenie.ru
• VHL rīkotājdirektors Germans Skoropupovs par Lada-Arena (2013-03-19) – vhlru.ru
• Hockey Milano Rossoblu prezidents Iko Miljore par Milānas kluba izredzēm iestāties KHL (2013-03-27) – izvestia.ru
• Milānas kluba prezidents Iko Miljore par kluba perspektīvām KHL virzienā (2013-02-19) – sport-xl.net
• Par Rubin komandas izredzēm iestāties KHL (2013-03-04) – sport.mail.ru, rsport.ru
• Krievijas Hokeja federācijas Padomes loceklis Vjačeslavs Fetisovs par KHL kluba izveidi Vladivostokā (2013-03-20) – izvestia.ru
• KHL rīkotājdirektors Vladimirs Šalajevs par līgas paplašināšanos (2012-12-27) – sports.ru
• KHL vadība un Gdaņskas klubs paraksta nodomu protokolu (2013-02-12) – khl.ru
• Polijas klubs pieteicies dalībai KHL (2013-01-22) – sport.rbc.ru, sovsport.ru
• Gdaņskas topošā kluba prezidents Antans Sakavicks par kluba izveidi (2013-02-15) – sport-express.ru, sport.mail.ru
• KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs par Gdaņskas kluba nepievienošanos 2013./2014. g. sezonā (2013-03-19) – allhockey.ru, rsport.ru
• Gdaņskas kluba prezidents Antans Sakavicks par Gdaņskas kluba finanšu lietu risināšanu (2013-03-21) – sport.pl
• Polijas hokeja federācija gribot komandu jaunatnes līgā MHL (2012-11-08) – allhockey.ru
• Norvēģijas klubs Stavanger Oilers gribot spēlēt KHL (2013-03-15) – izvestia.ru
• Norvēģijas puse par Stavanger Oilers un KHL jautājumu (2013-03-18) – dagbladet.no
• KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs par līgas paplašināšanas plāniem un Baltkrievijas vadoņa Aleksandra Lukašenko paziņojumu attiecībā uz Minskas Dinamo „izņemšanu” no KHL (2013-02-23) – r-sport.ru
• Versijas par KHL iespējamo paplašināšanos Francijā (2012-11-01) –4period.ru
• Kijevas Berkut pārstāvja Sergeja Harovska intervija, t.sk. par mērķi – KHL (2013-01-07) – isport.ua
• Par Kijevas Berkut izslēgšanu no Ukrainas PHL (2013. g. februāris) – phl-ua.com.ua, hotsport.ua, hc-berkut.com
• Agrāki kopsavilkumi par KHL paplašināšanu: tepat (2012-06-13; 2012-03-23; 2011-10-21; 2011-05-27; 2011-03-21)

[Pirmais attēls no Zagrebas Medveščak cīņām EBEL līgā. Foto avots: hcorli.cz.]

Nedēļas zvaigznes un zvaigznītes: „vācietis” Vasiļjevs un citi

Pasaules kartē vēl saskatāmi daži „ugunskuri” – izslēgšanas spēļu cīniņi un pāris regulārās sezonas Ziemeļamerikā, kur vēl piedalās Latvijas hokejisti. Play off ar Latvijas spēlētāju dalību „gruzd” Vācijā, Šveicē, Ukrainā, Kazahstānā, Kanādā…, arī Latvijā! Bet tādu čempionātu vairs nav daudz, kas liecina – sezona tuvojas „izlašu laikam”. 18. – 24. marta nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.

1. Herberts Vasiļjevs

Vācijas pavalstniecību pieņēmušais sava laika Latvijas izlases kapteinis Herberts Vasiļjevs ir bijis diezgan noderīgs un lietderīgs Krefeld Pinguine ierindā Vācijas DEL čempionāta izslēgšanas spēlēs. Krēfeldes komanda 18. – 24. marta nedēļā, aizvadīja DEL ceturtdaļfināla 3 spēles, kurās panāca pozitīvu sērijas rezultātu 2-1. (Atgādinājumam: sērija turpinās līdz 4 uzvarām.) „Pingvīnu” kapteinis Vasiļjevs 3 spēļu summā pretinieku vārtos sameta 3 reizes (3+0) un nopelnīja lietderības koeficientu +3. Šī jau ir Herberta Vasiļjeva astotā sezona pēc kārtas Krefeld Pinguine ierindā, un rādās, ka joprojām kluba saimnieki var būt apmierināti ar latvieša sniegumu.

2. Kaspars Daugaviņš

Latvijas hokejistu pasaules mega-līgā NHL nav tik daudz un viņu (-a) sniegums nav tik rezultatīvs, lai sezonas pirmais vārtu guvums netiktu pamanīts Top 4 ietvaros. Tātad – aizvadītajā nedēļā šajā sezonā pagaidām vienīgais Latvijas hokejists NHL – Kaspars Daugaviņš – aizvadīja vienu spēli, tika pie vārtu guvuma (1+0) un pozitīva lietderības koeficienta (+1). Tas viss norisinājās Daugaviņa pārstāvētās Ottawa Senators vienības spēlē pret Boston Bruins 21. martā, un tas bija Otavas kluba vienīgais vārtu guvums, kā dēļ arī zaudējums (1:2). Kaspars Daugaviņš uz NHL ledus šosezon aizvadījis 19 spēles, guvis 3 punktus (1+2) un iekrājis bēdīgu lietderības koeficientu (-7). Daugaviņam nav „iesvērta” rezultāta gatavotāja loma Otavas komandā; līdz ar to viņš ir 20.-ais rezultatīvākais spēlētājs Senators komandā.

3. Ronalds Ķēniņš

Šveices NLA līgas izslēgšanas spēlēs ZSC Lions vienībā salīdzinoši rezultatīvi cīnās uzbrucējs Ronalds Ķēniņš. Viņa pārstāvētā Cīrihes komanda 18. – 24. marta nedēļā aizvadīja un zaudēja pusfināla 3 spēles regulārās sezonas uzvarētājiem – HC Fribourg-Gottéron, nonākot sērijā iedzinējos ar 0-3. Sērija ilgst līdz četrām uzvarām un teorētiski vēl nav zaudēta, bet… Ķēniņš šajās 3 spēlēs uzkrāja 3 rezultativitātes punktus (1+2) un pozitīvu lietderības koeficientu (+2). Ar 7 punktiem (3+4) 10 spēlēs Ķēniņš ir savas vienības ZSC Lions trešais rezultatīvākais spēlētājs šīs sezonas izslēgšanas spēlēs.

4. Roberts Lipsbergs

Aizvadītajā nedēļā ar divām spēlēm Kanādas elites junioru WHL čempionāta izslēgšanas spēles uzsāka Seattle Thunderbirds vienība, abās spēlēs uzvarot Kelowna Rockets komandu, kurā, starp citu, savulaik bija spēlējuši tādi Latvijā zināmi uzbrucēji kā Lauris Dārziņš un Kaspars Saulietis. Sietlas „negaisa putni” play off pirmajā sērijā izvirzījušies vadībā 2-0, bet pats seriāls plānots līdz četrām uzvarām. Seattle Thunderbirds ierindā rezultatīvs bija Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Roberts Lipsbergs (dz. 1994.), kurš aizvadītās nedēļas 2 spēlēs guva 3 punktus (1+2) un adekvātu lietderības koeficientu (+3).

Netālu no Topa

18. – 24. marta nedēļā savu piekto KHL sezonu pabeidza Rīgas Dinamo, kas aizvadīja Cerības kausa izcīņas finālsērijas pēdējās divas spēles, tika pie kausa un izcīnīja 17. vietu KHL sezonas kopvērtējumā. Nav „zelta kalni” un panākumu virsotnes, bet, ja atceras, ka komanda sezonu noslēdza Rietumu konferences pēdējā vietā… Turklāt sērijas pēdējās divas spēles norisinājās Tālajos Austrumos – Habarovskā. Nedēļas divu spēļu summā rezultatīvākie ar identisku punktu proporciju (1+2) un lietderības koeficientu (±0) bija uzbrucēji Vitālijs Pavlovs un Gunārs Skvorcovs. Nedēļas pirmā spēle abiem „sanāca” statistiski negatīva – abi bija laukumā, kad Dinamo piedzīvoja abus vārtu zaudējumus; komanda zaudēja arī spēlē (1:2). Pavlovam un Skvorcovam šajā spēlē lietderības koeficients attiecīgi pa -2. Toties visas nebūšanas abi kompensēja sērijas pēdējā spēlē, kad atstrādāja diezgan uzcītīgi un veiksmīgi, tiekot pie 3 rezultativitātes punktiem un lietderības pa +2.

Tiesa, ne visiem dinamiešiem klubu sezona ir galā. Daži (Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, arī Mārtiņš Porejs) ir nosūtīti palīgā Juniors komandai, kas cīnās Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēļu finālā. Kopumā aizvadītās 18. – 24. marta nedēļas rezultatīvākais spēlētājs Latvijas Virslīgas play off bija uz Juniors komandu no HK Rīga atkomandētais uzbrucējs Georgs Golovkovs (dz. 1995.), kurš 4 spēlēs iekrāja 7 punktus (4+3). Pa pieciem punktiem aizvadītajā nedēļā Virslīgas izslēgšanas spēlēs sakrāja 4 spēlētāji: SMScredit.lv uzbrucēji Ronalds Cinks (3 spēlēs 4+1), Renārs Undelis (3 spēlēs 2+3), Valerijs Fiļimonovs (3 spēlēs 1+4) un Juniors vienības uzbrucējs Rūdolfs Maslovskis (dz. 1995.; 4 spēlēs 0+5).

Aizvadītajā nedēļā, 24. martā, Ukarinas PHL čempionātā tika aizvadīta spēle, kurā uzspēlēja play off pusfināla sērijā izkritušās komandas un tika noskaidroti PHL bronzas medaļu ieguvēji. Kijevas Sokil un Harkovas Dinamo duelis nonāca līdz pēcspēles metieniem, kuros tad arī uzvarēja Kijevas komanda (3:2 PM). Harkovas komandas vārtus sargāja Dmitrijs Žabotinskis, kuram gan neizdevās tikt pie uzvaras, taču atzīmēšanas vērts ir cits fakts. Saskaņā ar Harkovas Dinamo oficiālās lapas dinamo-kh.com datiem, komandas abos vārtu guvumos rezultatīvi piespēlēja vārtsargs Žabotinskis.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Plašākai ainavai:

• Citu nedēļu Top 4: tepat
• Herberta Vasiļjeva individuālā statistika DEL – pointstreak.com
• Ottawa Senators spēlētāju statistika 2012./2013. g. regulārajā sezonā – nhl.com
• Šveices NLA 2013. gada izslēgšanas spēļu statistika – swiss-icehockey.ch
• Seattle Thunderbirds spēlētāju statistika WHL 2013. gada izslēgšanas spēlēs – whl.ca
• Rīgas Dinamo spēlētāju statistika Cerības kausa izcīņā (2013.) – khl.ru
• Latvijas Virslīgas 2013. gada play off „koks” un statistika – lhf.lv
• Ukrainas PHL „bronzas spēles” kopsavilkums (2013-03-24) – dinamo-kh.com

[Attēlā: Herberts Vasiļjevs – Krefeld Pinguine kapteinis un “rezultāta taisītājs”. Foto avots: kicker.de.]

Armands Bērziņš kā labākais

Latvijas hokeja līdzjutēju prāti un sportam veltītas mediju slejas ir piesātinātas ar Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaidīšanu. Emocionālo dopingu dod veco buku – Ozoliņa un arī Ņiživija atgriešanās izlasē. Un pat Artūrs Irbe ir ierindā – kā konsultants. Tomēr jārēķinās, ka „uz papīra” nespēlē, bet pirmskvalifikācijas nedēļā Latvijas izlases tradicionālo uzbrukuma līderu „stobri” ir klusējuši. 28. janvāra – 3. februāra nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.

Aizvadītās nedēļas beigas un šīs sākums ir kāpinājis emocijas. Jo beidzot pirms izlasei svarīga turnīra nedzird vārdus – šis spēlētājs nevarēs, tas beidzis, vēl kāds noguris, nenokārtotas apdrošināšanas utt. Pa kādai „utij” varētu atrast – ka Cipruss ir atbrīvots, ka treneru kolektīvs nav īsti pilnīgs un kāds it kā vērtīgs dinamietis palicis „aiz borta”. Taču kopumā ainava ir cerīga. Te gan jāpiebilst, ka tās cerīguma atskaites punkts ir svētdienas, 10. februāra, vakars, kad beigsies turnīrs.

Uz papīra Latvijas izlases sastāvs izskatās vairāk nekā pieklājīgs. Tomēr uzmanīgam liek palikt daži elementi, t.sk. Latvijas izlases uzbrucēju trāpīgums. Runa ir ne tikai par Dinamo kadriem zaudējumu sērijā, bet arī par Latvijas uzbrucējiem KHL kopumā. Jācer, ka aizvadītā nedēļa uzbrucēju izpildījumā bija „klusums pirms vētras”. Bet pagaidām 28. janvāra – 3. februāra nedēļas „sausais atlikums” ir tāds, ka no 14 uzbrucējiem, kuri 5. februārī aizvadīja izlases treniņu, iepriekšējās nedēļas laikā ir aizvadījuši vidēji 2 (1,92) spēles un pa visiem kopā sametuši vārtos 6 reizes un atdevuši 3 piespēles (summā 6+3). It kā jau labi, bet, ja pieņemam zināšanai, ka lielāko daļu no šī punktu klāsta (3+2) ir saražojis viens pats Armands Bērziņš tomēr ne pašā stiprākajā pasaules līgā (Ukrainas PHL), tad uz pārējiem 13 uzbrucējiem atliek 3+1 punkts… Bet ir arī labā ziņa – aizsargu dalība uzbrukumā. 9 aizsargi, kas piedalījās izlases treniņā 5. februārī, aizvadītajā nedēļā ir piedalījušies vidēji 2 spēlēs un pa visiem 4 vārtu guvumus un 2 piespēles.

1. Armands Bērziņš

Neskatoties uz Ukrainas PHL līgas ne tām augstākajām pozīcijām pasaulē pieejamo hokeja čempionātu rangā, Latvijas izlases kandidāta Armanda Bērziņa sniegumu noniecināt un noslēpt nebūtu korekti. Turklāt izcelšanai ir arī labvēlīgs fons – Latvijas uzbrucēji stiprākajās līgās absolūtajā vairākumā gadījumu ir „sausi”. Bet Bērziņš Kompaņjon-Naftogaz sastāvā ir iestudējis 5 punktus (3+2) 2 spēlēs. Vienā no nedēļas spēlēm Armands Bērziņš bija īpašs, nokārtojot hat-trick un rezultatīvu piespēli. Latviešu uzbrucēja pārstāvētā komanda ar 56 punktiem 32 spēlēs ieņem Ukrainas PHL čempionāta 2. vietu (no 7 komandām). Savukārt, Bērziņš ir Kompaņjon-Naftogaz komandas 7.-ais rezultatīvākais spēlētājs – 23 spēlēs 15 punkti (8+7) un lietderība +4.

2. Artūrs Kulda

Aizvadītajā nedēļā KHL čempionātā rezultatīvākais Latvijas hokejists bija aizsargs (!) Artūrs Kulda, kurš 3 spēlēs Sibir ierindā sagādāja divus vārtu guvumus (2+0) un neitrālu lietderības koeficientu. Pa vārtu guvumam 28. janvāra – 3. februāra nedēļā „izspieda” uzbrucējs Cipulis un aizsargs Ozoliņš, bet ar pieslīpētāku tēmekli no visa KHL-istu bara Olimpiskajai kvalifikācijai tuvojas tieši aizsargs Kulda. Viņa pārstāvētā Novosibirskas komanda jau garantējusi vietu izslēgšanas spēlēs, bet Artūrs Kulda ir komandas trešais rezultatīvākais aizsargs, bet diemžēl ar negatīvu lietderību (48 spēlēs 9+6 punkti un -2).

3. Mārtiņš Cipulis

Divi rezultativitātes punkti 3 spēlēs aizvadītajā nedēļa bija arī HC Lev Praha uzbrucējam Mārtiņam Cipulim, bet punktu „struktūra” cita (1+1); toties – lietderības koeficients pozitīvs (+1). Cipulis par „zvaigzni” kļuva līdz šim savā pēdējā KHL spēlē, kad viņa Prāgas komanda ar 5:4 Bratislavā pieveica savu principiālo sāncensi cīņā par izslēgšanas spēlēm – HC Slovan Bratislava. No spēles 38. minūtes bija neizšķirts 4:4, bet Mārtiņš Cipulis spēles 58. minūtē no Rīgā zināmā uzbrucēja Marsela Hosas piespēles sastrādāja uzvaras vārtu guvumu.

4. Rūdolfs Maslovskis

17-gadīgais HK Rīga uzbrucējs Rūdolfs Maslovskis (dz. 1995.) aizvadītajā nedēļā savā personīgajā statistikā ierakstīja 4 rezultativitātes punktus (3+1) un adekvātu lietderības koeficientu (+4), bet komanda guva 6 punktus (100% no šīm spēlēm) MHL čempionāta turnīra tabulā. Tikpat daudz punktu un identiskā proporcijā (3+1) aizvadītajā nedēļā iekrāja MHL komandas MHK Himik uzbrucējs Kirils Tambijevs, taču viņam tas izdevās divreiz lielākā spēļu skaitā (četrās); lietderība K. Tambijevam +2. P.S. Der novēlēt Maslovskim un Latvijas U-18 izlasei panākumus U-18 izlašu pārbaudes spēļu turnīrā, kas paredzēts Baltkrievijā un kura sākums tieši tāpat kā Olimpiskajai kvalifikācijai – 7. februārī.

Topa apkaimē

Latvijas U-20 izlases un Seattle Thunderbirds komandas uzbrucējs Roberts Lipsbergs (dz. 1994.) aizvadītajā nedēļā Kanādas junioru elites WHL čempionātā 3 spēlēs guva 5 punktus (0+5) un lietderības koeficientu +4. No Liepājas Metalurgs lielās komandas uz MHL B grupas Liepājas vienību palīgspēkos deleģētais uzbrucējs Māris Diļevka ir nouguņojis jaunatnes komandā, 2 spēlēs iekrājot 9 punktus (5+4) un lietderības koeficientu +6. Vēl 20-gadīgajam Diļevkam aizvadītajā nedēļā fiksētas arī 2 spēles „metalurgu” lielajā komandā Baltkrievijas ekstralīgā, kur viens vārtu guvums (1+0) un negatīva lietderība (-2). MHL B grupā 28. janvāra – 3. februāra nedēļā atzinības vērts bija Prizma-Rīga vienības vārtsargs Ints Bikars, kurš aizvadīja 3 spēles, 185 minūtes un uzvarēja visās 3 spēlēs. Vienā no spēlēm uzvara nebija „tīra”, bet pēcspēles metienos; toties šajā spēlē Bikars vārtus nosargāja „sausus” kā pamatlaikā, tā arī papildlaikā un pēcspēles metienos, „neielaižot” nevienu no 3 bullīšiem. Nu jau 21 gadus vecā Inta Bikara nedēļas 3 spēļu summā – 94,73% atvairītu metienu un GAA 1.62 (vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients). Savukārt, britu galvenajā līgā EIHL aizvadītajā nedēļā manāmi rezultatīvs bija uzbrucējs Mārcis Zembergs, kuram Edinburgas komandas sastāvā 3 spēlēs 5 punkti (2+3).

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Atskatam citu nedēļu Top 4: tepat

[Attēlā: Kompaņjon-Naftogaz uzbrucējs Armands Bērziņš cīnās uz Ukrainas PHL čempionāta ledus. Foto fiksēts Kompaņjon-Naftogaz spēlē pret Donbass-2 komandu 2012. gada 4. decembrī; foto avots: hckompanion.org.ua.]

Ukraina kā savs ceļš hokejā

Šosezon Ukrainas PHL čempionātā savu karjeras turpinājumu atrada padsmit Latvijas hokejistu, tajā skaitā virkne bijušo Rīgas dinamiešu, kas vēl nesen „kaplēja” KHL ledus laukumus. Andersons, Bērziņš, Štāls… Ukrainas galvenajā čempionātā pie pieaugušajiem savu meistarību slīpē arī Latvijas U-18 izlases kandidāts – aizsargs Ēriks Golubevs.

TUVPLĀNĀ: Ēriks Golubevs

• Dzimis 1995. gada 7. jūnijā
• Ampluā: aizsargs
• „Figūra”: 178 cm; 77 kg
• 2012./2013. g. sezonā Bilij Bars sastāvā Ukrainas PHL līgā
• Iepriekšējās sezonas: Liepājas Metalurgs komandas
• Latvijas U-18 izlases kandidāts
• Pirmais treneris: Aleksandrs Cicurskis

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Ukrainas PHL oficiālajā statistikas vietnē kā Tava dzimšanas vieta norādīta Kijeva Ukrainā? Vai tas tiesa? Un kā nākas, ka esi izvēlējies 17 gadu vecumā doties spēlēt hokeju tieši uz Ukrainu? Nevis, piemēram, Zviedriju vai Kanādu?

Ēriks Golubevs: Nē, tā nav. Mana dzimšanas vieta ir Liepāja!

Katram ir savs ceļš. Kādam varbūt tuvāka ir Skandināvija, Amerika, Kanāda u.t.t., bet es izvēlējos Ukrainu, un es esmu ļoti priecīgs, ka izvēlējos tieši Ukrainu.

Kā Liepāja bija kļuvusi par Tavu hokeja skolu? Kad un kā sāki nodarboties ar hokeju?

Hokejs nebija mans pirmais sporta veids; pirms tā vēl bija akrobātika un peldēšana. Bet pēc neilgas nodarbošanās mēs ar tēvu izlēmām, ka tie nav īsti mani sporta veidi. Tad ar tēti es tiku uz Liepājas Metalurga spēli, un es biju vienkārši izbrīnīts, cik interesants ir hokejs. Pēc spēles manā galvā bija tikai hokejs, un mēs nolēmām pamēģināt mani uz ledus! Pēc pirmajiem treniņiem es sapratu, ka tas ir vienkārši brīnišķīgs sporta veids, un tas tiešām mani ļoti interesē. Un tā Liepājas hokeja skola kļuva man par otru ģimeni.

Iepriekšējo (2011./2012.) sezonu aizvadīji galvenokārt Liepājas Metalurgs U18 komandā, mazliet uzspēlēji arī Liepājas otrajā komandā Latvijas Virslīgā. Kā kopumā vērtē savu sniegumu šajā sezonā un debiju pie lielajiem?

Atklāti sakot, man bija ļoti grūti. Pirmās spēles biju ļoti nervozs pirms spēlēm, pat dažreiz drebēja rokas, ejot uz laukuma, bet, kad kāpu uz ledus, viss ātri pazuda, un es mēģināju sekot spēles līmenim un rādīt, ka neesmu nemaz sliktāks par tiem vīriem. Grūti kaut kā vērtēt savu sniegumu (pie pieaugušajiem), it sevišķi, ka tā gandrīz nebija, bet, domāju, ka nemaz tik slikti neizskatījos.

Latvijas U-18 līgā Tev kā aizsargam bija itin pieklājīgs sniegums – 23 spēlēs 31 punkts. Kā tā? Esi ļoti uzbrūkošs aizsargs vai arī Liepājas komandas pretinieki bija nekādi?

Nē, neesmu uzbrūkošā stila aizsargs; man tuvāks ir aizsargāšanās stils. Nu, nevarētu es teikt, ka te pretinieki bija „nekādi”; vienkārši mēs bijām mazliet stiprāki par pretiniekiem, un viņi neko nevarēja līdzēt pret mūsu spēles stilu. Runājot par statistiku, lielu daļu no tiem punktiem es guvu, realizējot skaitlisko vairākumu – mums bija ļoti laba izspēle. Un, protams, par lielāko daļu no tiem punktiem es varu pateikt paldies saviem maiņas biedriem!

Kurā brīdī saprati, ka nepieciešams mainīt savu karjeru un doties ārpus Latvijas? Un kāpēc tā nolēmi?

Sapratu savos 16 gados. Sāku jau apdomāt savu hokeja nākotni, sapratu, ka tuvojas pilngadība, un ātri ir kaut kas jāmaina, lai paliktu hokejā. Es nolēmu doties ārpus Latvijas, lai pamēģinātu savus spēkus stiprā līgā. Jo, manuprāt, visu laiku ir jāpilnveido meistarību, un jācenšas augt un rādīt sevi.

Ar ko Tevi piesaistīja Bilij Bars klubs? Kāpēc rudenī sāki spēlēt tieši pie viņiem?

Kad Liepājā pēc (2011./2012. gada) sezonas beigām mums iedeva brīvlaiku – mēnesi, es aizbraucu pie tēva uz Kijevu, jo Liepājā jūnija mēnesi ledus halle nestrādā. Tur es izgāju pilnu pirmssezonas sagatavošanos bez komandas. Tur es satiku savu treneri, kurš bija pazinis manu tēvu, un treneris prasīja, kur es spēlēju un, vai man interese ledus treniņi ar pieaugušo komandu. Es biju pārsteigts, un nākamajā dienā izgāju uz treniņu. Iepatikos abiem treneriem, un viņi piedāvāja man palikt Ukrainā un spēlēt PHL līgā.

Cik viegli/grūti bija pārslēgties no Liepājas ritma un iejusties Ukrainas hokeja realitātēs? Kas bija vieglāk, kas grūtāk? Kas Tev palīdzēja?

Bija ļoti grūti, jo pēc bērnu hokeja ir ļoti grūti pāriet uz pieaugušo līmeni. Visgrūtāk bija mēģināt sekot līmenim un rādīt augstu spēles līmeni; bija jūtams meistarības trūkums, bet man ļoti palīdzēja kolektīvs! Un līdz ar to man sāka sanākt, un mazliet izaugu un pieliku meistarība. Tādēļ visvieglāk bija ieiet kolektīvā, jo mums ir ļoti draudzīga komanda, un visi attiecas vienādi viens pret otru, neskatoties, cik tev gadu un no kurienes tu esi.

Kādi bija pirmie iespaidi par Ukrainas hokeju? Vai tā arī visu biji iedomājies?

Nē, protams, nē; es nevarēju iedomāties, ka viss būs tik labi, jo visu laiku biju dzirdējis tikai negatīvus viedokļus par Ukrainas hokeju. Bet tomēr PHL līmenis šogad ir ļoti pacēlies; līgā ir ļoti augstas klases spēlētāji un treneri, kuri visu ļoti labi izskaidro un dod ļoti daudz man kā hokejistam. Tā ir gan pieredze, gan meistarības pilnveidošana un citas hokeja nianses.

Tava Bilij Bars komanda ir stabila Ukrainas PHL čempionāta pastarīte – 9 punkti 27 spēlēs, un līdz ar to stabila pēdējā (7.) vieta čempionātā. Kādēļ tā? Kas traucē komandai atrasties augstāk turnīra tabulā?

Manuprāt, mūsu komandai ir pāris nelielu problēmu, kas mums traucē. Protams, mums ir ļoti grūti sacensties ar komandām, kurām ir ļoti liels budžets, jo nevienam nav noslēpums, ka Bilij Bars nav bagātākais klubs Ukrainā, bet tomēr klubs dod spēlētājiem visu, ko var. Mums ir ļoti jauna komanda; vidējais vecums komandā ir varbūt 23 – 25 gadi, jo trenerim ir lielas cerības uz jaunajiem spēlētājiem. Tāpēc arī ir grūtības, spēlējot ar vecākām un pieredzējušākām komandām.

Jau sezonas gaitā no Donbass-2 komandas uz Bilij Bars pārcēlās cits Latvijas hokejists – uzbrucējs Vitālijs Hvorostiņins. Vai tas atvieglo Tavas gaitas komandā? Ir kādas kopīgas lietas?

Jā, protams, atviegloja. Mēs ar Vitāliju nebijām pirms tam pazīstami, bet tagad esam labi draugi, uzturam ļoti labas, draudzīgas attiecības. Novembra mēnesī pie mums (uz Bilij Bars) pārcēlās arī vēl viens latvietis – Alberts Bolušs; arī ar viņu ļoti bieži kontaktējam un draudzējamies, vairāk laika pavadām kopā.

Komanda Bilij Bars tagad mājo pilsētā ar nosaukumu Bila Cerkva, 80 km no Kijevas. Pilsētā esot ap 210 000 iedzīvotāju. Cik populārs tur ir hokejs? Un kādas izklaides iespējas ir pilsētā?

Jā, mūsu klubs pārcēlās, jo nesen tika pabeigta ledus halles būvēšana. Vēl nesen pilsētā par hokeju zināja varbūt ap 800 – 1000 cilvēku, bet, kad ledus halle tika pabeigta, interese krietni izauga! Līdz ar to bija savāktas grupas ar bērniem, kuri grib savu nākotni saistīt ar hokeju. Kopā 200 – 300 bērnu! Tādās mazās pilsētās tas ir vienkārši brīnišķīgi. Bila Cerkvā visi ļoti ciena katru mūsu komandas spēlētāju, un ļoti labi attiecas pret mums; neskatoties, kā mēs spēlējam, tribīnes visu laiku ir pilnas. Vietējie iedzīvotāji vienmēr atbalsta un pārdzīvo visu kopā ar mums. Vietējā infrastruktūra strādā ļoti labi, mums ir savs web-saits, ir sava avīze, atribūtika un specializēta fanu grupa. Runājot par izklaidēm, mums notiek tikšanās ar kluba vadību un ar faniem. Pārējo laiku mēs visi veltām treniņiem un atjaunošanai.

(Piebilde: Bila Cerkvas ledus hallē ir 450 skatītāju vietu.)

Kā ir ar mācībām Ukrainā? Tālmācība? Un kā tiec ar to galā?

Jā, protams, tālmācība; mācos Liepājas A. Puškina 2. vidusskolā. Atklāti sakot, ir grūtības, bet, ko varu, es vienmēr izpildu. Ļoti bieži palīdz arī klasesbiedri, un arī skolotāji saprot situāciju un ļoti stingri nevērtē.

Kā Tu kopumā vērtē hokeja līmeni Ukrainā, PHL čempionātā? Vai tas atbild Tevis gaidītajam?

Vērtēt ir ļoti grūti, jo nav, ar ko salīdzināt. Bet es esmu apmierināts par 100%, jo pagaidām par labāku variantu es pat nevaru iedomāties. Kā jau teicu, līgā ir ļoti augstas klases treneri un komandas, kas rāda patiešām labu un meistarīgu spēli. Ir arī komandas, kas mēģina tām sekot un neatpalikt. Patiešām prieks spēlēt tādā līgā, kura aug ar katru gadu.

Kā pats vērtē savu pirmo „īsto” sezonu pieaugušo hokejā?

Grūti vērtēt, jo sezona vēl nav beigusies. Vienīgais, ko varu teikt, ir kļūdas, vēl ir daudz jāstrādā! Bet arī – nemaz nav tik slikti. Pagaidām treneris ir apmierināts, un tas mani iepriecina.

Kādi ir Tavi plāni attiecībā uz savām gaitām Bilij Bars komandā un Ukrainā? Esi iecerējis palikt uz ilgāku laiku?

Pagaidām neko nevaru pateikt par nākotnes plāniem, jo nezinu, kas būs nākamsezon. Bet, ja man piedāvās līgumu uz nākamo gadu, es palikšu! Man viss patīk, esmu ļoti apmierināts ar līmeni, un esmu gatavs turpināt savu karjeru Ukrainā.

Kas ir Tavas ieceres tuvākajiem gadiem 2 – 3? Ko Tu gribi sasniegt līdz brīdim, kad beigsies junioru vecums un sāksies pieaugušais hokejs?

Atklāti sakot, grūti spriest par nākotni, jo nezinu, kur un kas sanāks vai nesanāks, bet gribētos uzspēlēt kaut kur augstāk, piemēram, Krievijā, Šveicē vai Somijā.

Lai veicas!

Detalizētāka info:

• Ērika Golubeva individuālā statistika – eurohockey.com, eliteprospects.com, statistika.lhf.lv, pointstreak.com (PHL sezona nepilna), r-hockey.ru
• Bilij Bars komandas spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonā – phl-ua.com (aktuālā), pointstreak.com (nepilnīga; līdz 2012. g. decembrim), r-hockey.ru
• Bilij Bars līdzjutēju lapa – hcbars.org.ua
• PHL mājaslapa – phl-ua.com.ua
• Ukrainas hokeja federācijas lapa – fhu.com.ua
• Par ledus halles atklāšanu Bila Cerkvā 2012. gada decembrī – sport.obozrevatel.com, stadiums.at.ua, telegraf.com.ua, vchaspik.ua

[Fotoattēli no Ērika Golubeva personīgā arhīva.]

Latvijas jaunatne hokejā divreiz labāka par Baltkrieviju

Kamēr Latvijas U-20 izlase mēģina atrast savu īsto vietu pasaules junioru elitē, tikmēr Latvijas U-18 valstsvienība ir aizvadījusi divas pārbaudes spēles. Divreiz pievarot kaimiņu vienaudžus – Baltkrievijas U-18 izlasi.

Latvijas U-18 izlasei atskaites laiks paredzēts U-18 pasaules čempionātā elitē, kura norise paredzēta no 18. līdz 28. aprīlim Sočos, Krievijā. Apakšgrupas pretinieki diezgan bargi – ASV, Čehijas, Krievijas un Somijas jauniešu izlases.

Pasaules čempionāta gatavošanās cikla ietvaros tad arī 29. un 30. decembrī norisinājās Latvijas U-18 izlases pārbaudes spēles pret Baltkrievijas vienaudžiem. Abas reizes uzvaru svinēja Latvijas valstsvienība – 6:1 un 4:1. Baltkrievijas hokeja federācijas mājaslapa vēsta, ka 2013. gada februārī ir paredzēts „Četru nāciju turnīrs” ar Baltkrievijas, Dānijas, Latvijas un Norvēģijas U-18 izlašu dalību, taču Latvijas Hokeja federācijas izlašu spēļu „plānotājā” šis turnīrs vismaz pagaidām nav atrodams… Tiesa, vēl pirms pasaules čempionāta, februārī, paredzēta Latvijas U-17 izlases uzspēlēšana Eiropas jaunatnes ziemas olimpiskajā festivālā, kad arī varēs atrādīties daļa U-18 izlases pretendentu, kas dzimuši 1996. gadā.

Paliek atklāts jautājums, vai Latvijas U-18 izlasei šis sagatavošanās cikls būs pietiekams? Un, vai pārbaudes spēlēm izvēlētie pretinieki ir pietiekami adekvāti tam līmenim, kas sagaidāms pasaules čempionātā Sočos?

LHF un Dinamo jaunatnes komandu draudzība „nerūs”

Salīdzinoši īsu laiku pirms U-18 izlases pārbaudes spēlēm, 19. decembrī, par jauniešu valstsvienības galveno treneri apstiprināts MHL B grupā un Latvijas Virslīgā spēlējošās Juniors komandas galvenais treneris Vjačeslavs Nazarovs. Viņam atrašanās pie Latvijas U-18 izlases „vadības grožiem” nav pirmā reize… Tātad, federācijas izvēle ir „pa drošo”, bet revolūcija arī nebūs gaidāma. Tiesa, Latvijas U-18 izlases galvenā trenera postenis pēdējos gados nav tā pieprasītākā darba vieta, uz kuru pretendenti stāvētu garā rindā. Un joprojām Latvijas U izlašu un Dinamo jaunatnes komandu saimniecības paliek ciešos „apskāvienos” kā sastāva, tā trenera korpusa ziņā. Bet tagad Leonīds Tambijevs neskaitās vairs divu (U-20 un U-18) izlašu galvenais.

27. decembrī LHF publiskoja U-18 valstsvienības kandidātu sarakstu, taču visiem kandidātiem nebija paredzēts piedalīties pārbaudes spēlēs pret Baltkrievijas U-18 izlasi. Tāpat, jādomā, ka kandidātu loks nav „akmenī kalts”, un tas līdz aprīlī paredzētajam pasaules čempionātam varētu arī papildināties.

Virslīgas vai MHL B grupas raža?

Pārbaudes spēlēm pret „sābriem” treneri izveda sastāvu (kopā 24 hokejisti), kas pamatā komplektēts no MHL B grupas čempionātā un Latvijas Virslīgā spēlējošo Juniors (13 puiši) un Liepājas Metalurgs jaunatnes (6 spēlētāji) komandu rindām. Neliela „piešprice” nāca no Sanktpēterburgas U-17 vecuma čempionātā un Virslīgā spēlējošās SK Rīga-96 komandas (2 kadri), kā arī viens spēlētājs no Prizma-Rīga vienības, kas cīnās MHL B grupā un Virslīgā. Un tikai divi spēlētāji – divi Haraldi – šajā sastāvā bija „leģionāri”. Haralds Egle no Portland Jr. Pirates vienības EJHL (ASV) un Haralds Podziņš, kurš šosezon pierakstīts Nacka HK jauniešu hokeja sistēmā Zviedrijā. Jā, Haralds Podziņš ir saistībā ar Dinamo un tagad Liepājas Metalurgs komandu labi zināmā Ainara Podziņa brālis.

Tātad ar pilnīgu pārliecību var apgalvot, ka pārbaudes spēlēs pret Baltkrieviju „piedāvāto” izlasi pamatā ir „skolojusi” Latvijas Virslīga vai MHL B grupa. Atkarībā no apgalvotāja politiskās pārliecības un hokejiskās orientācijas…

Tātad pret Baltkrieviju

Lai arī abu spēļu rezultāti ir diezgan pārliecinoši (6:1 un 4:1), Latvijas U-18 izlases puiši teic, ka spēles pret Baltkrievijas jauniešu izlasi nav bijusi viegla pastaiga. Īpaši otrajā dienā. „Baltkrievijas komandas spēlētāji bija samērā mazi augumos un tehniski, bija grūti spēlēt pret viņiem. Centās veidot bīstamus pretuzbrukumus, bet kopumā ar viņu uzbrukumu un aizsardzību tikām galā,” secina Latvijas U-18 izlases uzbrucējs Oskars Batņa.

Rezultāta attīstības scenārija ziņā abas spēles atšķīrās. Ja pirmajā spēlē Latvijas valstsvienība pakāpeniski „audzēja” pārsvaru ar ātrumu 2 vārtu guvumi periodā, un baltkrievi „goda vārtus” guva tikai spēles 59. minūtē, tad otrajā spēlē tik stabili neklājās. 30. decembrī rezultāts ilgi biji neizšķirts un tikai trešā perioda gaitā Latvijas U-18 izlase sāka „nolauzt” Baltkrievijas vienaudžus, ceturto vārtu guvumu nokārtojot jau tukšos vārtos.

„Man liekas, ka galvenā atšķirība bija tā, ka mēs izgājām uz otru spēli ar tādu noskaņojumu, ka mēs jau esam uzvarējuši šo spēli, un domājām, ka būs tikpat viegli kā pirmajā. Bet baltkrievi izgāja laukumā un katru minūti gribēja pierādīt, ka viņi tomēr var apspēlēt mūs,” spriež Latvijas U-18 izlases vārtsargs Makims Rešetņikovs, kurš sargāja izlases vārtus pirmajā spēlē. Kas tomēr salauza Baltkrievijas U-18 izlasi 3. periodā? „Domāju, ka viņus salauza otrie vārti, kurus iemeta Jaks. Un vēl, es domāju, viņus salauza tas, ka mēs sākām turēt ripu viņu zonā, un spēle pārgāja mūsu rokās,” tā Rešetņikovs.

Rezultatīvākais spēlētājs Latvijas U-18 izlases abu pārbaudes spēļu summā bija vēl nesenais liepājnieks, bet tagad – Juniors vienības uzbrucējs Rūdolfs Maslovskis, kurš uzkrājis 4 rezultativitātes punktus (2+2). Savukārt labākais vārtu guvējs bija Juniors komandas uzbrucējs Oskars Batņa, kurš vārtos trāpīja 3 reizes. Tās visas iegadījās pirmajā spēlē, nodrošinot to autoram hat-trick.

Latvijas U-18 izlases spēlētāji un viņu statistika abās pārbaudes spēlēs pret Baltkrievijas U-18 izlasi 2012. gada decembrī (saskaņā ar lhf.lv):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	SM	klubs (līga) 2012./2013.
	UZBRUCĒJI
1.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	2	2+2	2	Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
2.	Oskars Batņa	1995.	2	3+0	0	Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
3.-4.	Jurijs Moiseičenko	1995.	2	0+3	2	Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
	Maksims Osipovs	1995.	2	0+3	2	Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
5.	Haralds Egle	1996.	2	2+0	0	Portland Jr. Pirates (EJHL; ASV)
6.	Rūdolfs Pētersons C	1995.	2	0+2	0	Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
7.	Olafs Aploks	1995.	2	1+0	0	Liepājas Metalurgs (MHL B; Latv. Virslīga)
8.	Frenks Razgals	1996.	1	0+1	0	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17; Latv. Virslīga)
9.	Edgars Homjakovs	1995.	2	0+1	0	Liepājas Metalurgs (MHL B; Latv. Virslīga)
10.	Rodrigo Ābols	1996.	1	0+0	0	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17; Latv. Virslīga)
11.-12.	Artūrs Logunovs	1995.	2	0+0	0	Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
	Romāns Nekļudovs	1995.	2	0+0	0	Liepājas Metalurgs (MHL B; Latv. Virslīga)
13.	Bruno Birzītis	1995.	2	0+0	2	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
14.	Haralds Podziņš	1995.	2	0+0	4	Nacka HK J18 un J20 dažādas komandas (Zviedrija)
	AIZSARGI
1.	Jānis Jaks	1995.	2	2+0	2	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
2.	Roberts Mamčics	1995.	2	1+0	2	Liepājas Metalurgs (MHL B; Latv. Virslīga)
3.-4.	Juris Bērziņš	1995.	2	0+1	0	Prizma-Rīga (MHL B; Latv. Virslīga)
	Ralfs Karelis	1995.	2	0+1	0	Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
5.	Ralfs Grīnbergs	1995.	2	0+1	4	Liepājas Metalurgs (MHL B; Latv. Virslīga)
6.-7.	Toms Bernhards	1995.	2	0+0	0	Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
	Arvis Purviņš	1995.	2	0+0	0	Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
8.	Roberts Ernests Goldmanis	1995.	2	0+0	6	Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	sp. laiks	GAA	klubs (līga) 2012./2013.
	Reinis Petkus	1995.	1	60:00	1.00	Liepājas Metalurgs (MHL B; Latv. Virslīga)
	Maksims Rešetņikovs	1995.	1	60:00	1.00	Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)

*

Latvijas U-18 izlases kandidāti, kas nosaukti 27. decembrī, bet pārbaudes spēlēs pret Baltkrievijas U-18 izlasi nepiedalījās:

ampl.	spēlētājs	dz.	līga 2012./2013.	klubs 2012./2013.
U	Rihards Bukarts	1995.	MHL	HK Rīga
U	Aleksejs Dokutovičs	1995.	EBYSL (Austr. U-20)	EHC LIWEST Black Wings Linz U20
U	Georgs Golovkovs	1995.	MHL	HK Rīga
U	Ruslans Ignatovičs	1995.	MHL B; Latv. Virslīga	Juniors
			MHL	HK Rīga
U	Roberts Locāns	1996.	?	?
U	Dāvis Zembergs	1996.	EJEPL (ASV jaun.)	Boston Jr. Bandits (U17)
A	Kristofers Bindulis	1995.	MHL B; Latv. Virslīga	Juniors
A	Ēriks Golubevs	1995.	PHL (Ukr. pieaugušo)	Bilij Bars
A	Ģirts Zemītis	1995.	MHL B; Latv. Virslīga	Juniors
			MHL	HK Rīga
V	Toms Lauskis	1995.	Latv. Virslīga	HS Rīga / Prizma

*

P.S. EJHL = Eastern Junior Hockey League. EBYSL = Erste Bank Young Stars League. EJEPL = Eastern Junior Elite Prospects League.

Ieskatam:

• Elites U-18 pasaules čempionāta web lapa – iihf.com
• Latvijas U-18 izlases kandidātu saraksts (2012-12-27) – lhf.lv
• Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika 29. un 30. decembra pārbaudes spēlēs pret Baltkrievijas U-18 izlasi – lhf.lv
• Latvijas un Baltkrievijas U-18 izlašu abu pārbaudes spēļu protokoli – lhf.lv (29. dec.; 30. dec.)
• Vjačeslava Nazarova komentārs pēc pārbaudes spēlēm pret Baltkrievijas U-18 izlasi – lhf.lv
• Latvijas valstsvienību notikušo un plānoto 2012./2013. g. sezonas spēļu grafiks – lhf.lv
• Vjačeslavs Nazarovs apstiprināts par Latvijas U-18 izlases galveno treneri (2012-12-19) – lhf.lv
• EC Red Bull Salzburg U18 komandas spēlētāju (t.sk. Latvijas hokejistu – Fursas, Minajeva, Vasiļonoka) sniegums Mattsson Cup turnīrā 2012. gada decembrī – stats.swehockey.se

[Attēlā: kaujas ainava no Latvijas U-18 izlases spēles pret Baltkrievijas U-18 izlasi 2012. gada 30. decembrī. Foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše).]

Latvijas veterāni vēl var!

Nedēļā pirms Ziemassvētkiem ļoti pieklājīgu sniegumu dažādu līgu hokeja laukumos nodemonstrēja Latvijas veterāni, kurus jau virkne hokeja komentētāju ir „norakstījusi”. Macijevskis ražoja pa 3 punktiem spēlē, Ozoliņš izrādījās rezultatīvākais Latvijas hokejists KHL, Tribuncovs divās spēlēs „izspieda” lietderības koeficientu +8, Ņiživijs bija viens no labākajiem Rīgas Dinamo ierindā… 17. – 23. decembra nedēļas Latvijas labāko hokejistu Top 4.

1. Aleksandrs Macijevskis

Latvijas izlases veterāns ar deviņu pieaugušo pasaules čempionātu un vienas olimpiādes pieredzi rāda, ka vēl var. Vismaz Norvēģijas galvenajā čempionātā Get Ligaen. Aizvadītās nedēļas 2 spēlēs Stjernen Hockey ierindā Macijevskis ir sakrājis 6 punktus (3+3) un lietderības koeficientu +4, rādot labu paraugu jaunākiem kolēģiem.

2. Māris Diļevka

17. – 23. decembra nedēļā Liepājas Metalurgs Baltkrievijas ekstralīgā aizvadīja 3 spēles, visas uzvarot un tagad ieņemot 4. vietu čempionāta turnīra tabulā. Liepājnieku rezultatīvākais nedēļas spēlētājs bija Māris Diļevka, kura kontā 3 spēlēs uzkrāti 6 punkti (2+4) un lietderības koeficients +6.

3. Sandis Ozoliņš

Aizvadītās nedēļas rezultatīvākais Latvijas hokejists KHL teritorijā bija Atlant aizsargs Sandis Ozoliņš, kuram 3 spēlēs ir iekrāti 3 rezultativitātes punkti (0+3) un lietderības koeficients -1. It kā nav nekā izcila, taču pārējiem – gan mazāka spēļu skaita, gan citu iemeslu dēļ – tik daudz nav izdevies…

4. Ņikita Jevpalovs

Latvijas U-20 izlases 3 pārbaudes spēļu summā rezultatīvākais ir izrādījies tikai aizvadītās nedēļas sākumā junioru valstsvienības treniņnometnei piebraukušais uzbrucējs Ņikita Jevpalovs, kurš šosezon spēlē Kanādas junioru elitē – Kvebekas līgā (QMJHL). Jevpalovs junioru izlasē aizvadīja 2 spēles, kuru laikā uzkrāja 4 punktus (1+3). Nedaudz apsteidzot junioru izlases kolēģi Rihardu Bukartu, kuram arī 4 punkti, bet ne tik labvēlīga vārtu guvumu un piespēļu proporcija (0+4). Turklāt Bukarts-jaunākais aizvadīja vienu spēli vairāk, t.i. 3 spēles.

Netālu no Topa

Aizvadītajā nedēļā Rīgas Dinamo ierindā nedaudz vairāk par saviem cīņubiedriem atzīmējās uzbrucēji Kaspars Daugaviņš un Aleksandrs Ņiživijs, kuriem 2 spēlēs – pa diviem punktiem un pa lietderības koeficientam +1. Daugaviņam proporcija 1+1 punkti, bet Ņiživijam 0+2. Arī aizsargam Krišjānim Rēdliham salīdzinoši pieklājīga rezultativitāte – 2 spēlēs 2 punkti (1+1), bet lietderības koeficients neitrāls.

Baltkrievijas ekstralīgā vērā ņemamu sniegumu uzrādīja vēl daži Latvijas hokejisti. Viņu vidū izceļams liepājnieku uzbrucējs Jānis Straupe, kuram 3 spēļu summā 5 punkti (3+2) un lietderība +5. J. Straupem fiksēta arī viena pārbaudes spēle „Latvijas klubu izlasē” pret Latvijas U-20 izlasi; tiesa, bez punktiem. Jāizceļ arī divi Latvijas aizsargi Baltkrievijas galvenajā čempionātā. Līdervienības Gomeļ vērtība Atvars Tribuncovs 2 spēlēs „uzzīmēja” 5 rezultatīvas piespēles un lietderības koeficientu +8. Savukārt Liepājas Metalurgs aizsargs Mārtiņš Gipters 3 spēlēs iekrāja 4 punktus (2+2) un lietderības koeficientu +5.

PirmsZiemassvētku nedēļa ir bijusi veiksmīga Latvijas hokejistiem Vācijas DEL čempionātā. Uzbrucējs Herberts Vasiļjevs Krefeld Pinguine ierindā 3 spēlēs salasīja 4 punktus (2+2) un neitrālu lietderību. Bet aizsargs Māris Jass Hannover Scorpions sastāvā 3 spēlēs saražoja 3 rezultatīvas piespēles un arī neitrālu lietderību.

Uzbrucējs Kirils Tambijevs ir atzīmējies MHL izlases (Red Stars) sastāvā tās pirmajā spēlē Ziemeļamerikas viesizrāžu tūrē. MHL pārstāvji 23. decembrī ar 11:2 sakāva ASV ne paša augstākā līmeņa junioru līgas AtJHL izlasi. Šajā spēlē Tambijevam-jaunākajam sanāca hat-trick (3+0). Lielbritānijas EIHL čempionātā Edinburgh Capitals ierindā uzbrucējs Mārcis Zembergs aizvadīja tikai 1 spēli, bet sakrāja 3 punktus (1+2). Uzbrucējam Artūram Ozoliņam Arlan sastāvā Kazahstānas Augstākajā līgā 2 spēles un 3 punkti (2+1). Savukārt Ukrainas PHL čempionātā atzīmējies uzbrucējs Elvis Želubovskis, kuram Harkovas Dinamo ierindā 2 spēlēs iegadījušies 2 vārtu guvumi un lietderības koeficients +1. Divi vārtu guvumi PHL-ā bija arī uzbrucējam Vitālijam Hvorostiņinam Bilij Bars sastāvā, taču 3 spēlēs un ar lietderības koeficientu -1. Bet Kompaņjon-Naftogaz uzbrucējam Jurim Štālam PHL čempionāta vienā spēlē sakrātas divas rezultatīvas piespēles un lietderība +1.

Starp Latvijas U-20 izlases pārbaudes spēļu dalībniekiem, neskaitot jau nosauktos Jevpalovu un Bukartu-jaunāko, izceļams arī uzbrucējs Martins Lavrovs (dz. 1994.), kuram 3 spēļu summā 3 punkti (2+1). Visu šo rezultativitātes ražu Lavrovs „saplūca” pirmajā pārbaudes spēlē, bet ar to bija izrādījies par maz, lai iekļūtu Latvijas junioru izlases sastāvā U-20 pasaules čempionātam Ufā. 3 punktus rezultatīvu piespēļu „izskatā” Latvijas U-20 izlases 3 pārbaudes spēlēs iekrāja uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs (dz. 1993.).

Savukārt uzbrucējs Edgars Homjakovs (dz. 1995.) Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas ierindā MHL B grupas čempionāta 2 spēlēs tika pie 3 punktiem (0+3) un negatīva lietderības koeficienta (-1). E. Homjakovam fiksētas arī 2 spēles Latvijas Virslīgā, kur iekrāti 2 punkti (1+1). Bet, piemēram, uz Latvijas U-20 izlasi decembrī neaicinātajam uzbrucējam Zintim Naurim Zuševicam (dz. 1994.) Austrijas U-20 līgā (EBYSL) Moser Medical Graz 99ers U20 ierindā 1 spēle, 2 vārtu guvumi un lietderība +2; Zuševicam fiksēta dalība arī 2 spēlēs 99ers lielajā komandā EBEL čempionātā, taču tur – pa nullēm.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Atskatam iepriekšējo nedēļu Top 4: tepat

[Aleksandra Macijevska foto avots: stjernen.no.]

Virsaitis iepazīst Kazahstānas un Ukrainas stepes

Latvijas izlases sastāvs turnīram Euro Ice Hockey Challenge (EIHC) nokomplektēts kā šādam pārbaudes spēļu turnīram pieklājas. Astoņi valstsvienības dalībnieki līdz šim nav piedalījušies nevienā pasaules čempionātā vai olimpiādē. Pieciem tādas reizes ir bijušas viena vai divas. Savukārt galvenais treneris Teds Nolans pēta Latvijas hokeja potenciālu un rezerves.

Kāpēc Kazahstānas un Ukrainas stepes? Kazahstānas un Ukrainas nacionālie čempionāti iepriekšējos gadus, salīdzinot ar ierastajiem „pieklājīga” līmeņa hokeja čempionātiem ir rosinājuši smaidu, un arī tagad netrūks hokeja pazinēju, kas par šo valstu hokeja līgu līmeni pavīpsnās. Jo nav taču Krievija, Zviedrija, Somija vai vismaz Šveice, Vācija… Tomēr neskatoties uz to visu, Latvijas izlases „iztaustāmajā” modelī ir iekļauti divi spēlētāji no Kazahstānas Augstākās līgas un trīs hokejisti – no Ukrainas PHL.

Var pieņemt, ka Tedam Nolanam, kura izpratni nav tik ļoti ietekmējuši Eirāzijas hokeja stereotipi kā pašmāju kadrus, ir viens pīpis – kas Vācija, kas Kazahstāna. Tomēr nav arī pirmā reize, kad Nolans ir „redzējis” Kazahstānas čempionātā spēlējošu hokejistu; piemēram, pērnsezonas nogalē diezgan ieredzēto Kobu Jasu. Tāpat galvenais treneris „pazina” virkni citur spēlējošu Latvijas izlases spēlētāju pirms tie pārcēlās uz PHL.

Tendences, pazīmes un realitāte

No mazāk pazīstamo hokeju valstu čempionātiem iekļauto spēlētāju dalība Latvijas izlasē liecina par vairākiem faktiem un tendencēm, un ne tikai par vēlmi pamēģināt plašāku kandidātu loku. Pirmais – stereotipi, piemēram, par Ukrainas un Kazahstānas čempionātu „sētas mačiem” arvien straujāk sāk novecot. Otrs – gribam to vai nē, bet pasaules stiprākajās līgās nozīmīgu lomu „spēlējošu” Latvijas hokejistu skaits lielāks nepaliek, lai neteiktu – saraujas. Protams, var pieminēt Dinamo pienesumu, kas sniedz reālas darbavietas virknei dinamiešu, kas ārpus Rīgas kluba KHL līmenī visdrīzākais, ka nespēlētu. Tāpēc der atcerēties, ka pagaidām Latvijas stihija ir kordziedāšana, bet solistu ir tik, cik ir. Maz vai nemaz.

Vēl kāda atziņa, ko mums (Latvijas izlasei un tās līdzjutējiem) ar pietiekamu regularitāti atgādina vēl nesen „trešās pasaules” hokeja valstis – Dānija, Norvēģija, Francija, Slovēnija… Un savā naivumā un rožainās cerībās piemirstam, ka tās ir izlases, ar kurām mums ir principiālākās spēles. Nevis pret zviedrijām, kanādām, krievijām. Protams, pēc vienas episkas uzvaras pār Krieviju mēs varam pievērt acis uz piecgades zaudējumiem izlasēm, kas pretendē uz dalību pasaules čempionāta „izdzīvošanas grupā”. Bet tieši pret tādām izlasēm spēlējot, būs jācīnās par biļeti uz Soču olimpiskajām spēlēm.

Aizbraukušie un neaizbraukušie

Šoreiz patīkams pārsteigums bija EIHC turnīram Latvijas izlases kandidātu lokā iekļauto hokejistu salīdzinošais jaunums. Nav tā, ka būtu gluži juniori (U-20), kuri, starp citu, gatavojas savam pasaules čempionātam, bet netrūkst arī 1991., 1990., 1989. gados dzimušiem. Tāpat priecē kandidātu loks, kas sniedzas nedaudz plašāk par ierastajām „barotnēm” – Dinamo un citur KHL… Lai gan, pārbaudāmo sastāvā varētu arī būt vairāk ne-dinamiešu. Neskatoties uz Dinamo „galveno spēku” nepiedalīšanos EIHC turnīrā, tik un tā komandas sastāvā ir 9 dinamieši.

Pozitīva iezīme izlasē ir „perifērās redzes” trenēšana, iekļaujot izlases kandidātu sastāvā ne tajās visaugstākajās līgās spēlējošos: piemēram, „kazahstānieti” Artūru Ozoliņu, liepājnieku Lauri Bajarunu, Krievijas otrajā stiprākajā līgā spēlējošo Aleksandru Jerofejevu, arī izlases kontekstā jau aizmirsto Agri Savielu no Ukrainas PHL… Tiesa, Jerofejevs un Saviels tāpat kandidātu lokā nokļuva tikai pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka pirmajā sarakstā (26. novembrī) nosauktie aizsargi Jānis Andersons, Oskars Cibuļskis un Jēkabs Rēdlihs izlasei EIHC turnīrā palīdzēt nevarēs. Aizsargu trūkuma dēļ izlasei arī pievienots Oskars Bārtulis, kuru gan par pārbaudāmo laikam jau nevarētu nosaukt.

Starp citu, izlases kandidātu sākumsastāvā bija nosaukts arī uzbrucējs Mārtiņš Cipulis, kuru tomēr neesot palaiduši jaunie darba devēji – Prāgas Lev, bet viņa vietā aizbrauca Elvijs Biezais. Būtiskas izmaiņas notika arī vārtsargu līnijā. No 3 nosauktajiem kandidātiem EIHC turnīrā ir tikai Māris Jučers, bet nav Edgars Masaļskis un Jānis Kalniņš. Toties ir Mārtiņš Raitums, kura vārds kandidātu vidū sākotnēji nefigurēja.

Drīz pēc nosaukšanas kandidātu sarakstā Liepājas Metalurgs vārtsargs Jānis Kalniņš minēja: „Protams, patīkami redzēt savu vārdu izlases kandidātu sarakstā. Bet tas pagaidām ir tikai kandidātu saraksts, un vēl jau nezinu, vai tikšu sastāvā vai nē. Personīgi neviens neko nav teicis; tā, ka būtu pāragri priecāties, ja vēl droši neko nezinu. Bet vispār šosezon mērķis ir iekļūt izlases sarakstā.” Tā arī sanāca… Bet jācer, ka izlases treneri atradīs laiku „apskatīt” 1991. gadā dzimušo Jāni Kalniņu darbībā. Citādi nereti sanāk, ka izlase vārtsargus un arī laukuma spēlētājus par labiem esam atzīst, ja tos ir pamēģinājusi Dinamo/HK Rīga saimniecība…

Latvijas izlases sastāvs EIHC turnīrā 2012. g. decembrī un statistika pēc spēles pret Dānijas izlasi (2012-12-13; saskaņā ar turnīra oficiālo statistiku eihcsite.stats.pointstreak.com; SM = soda minūtes):

	spēlētājs	dz.	līga	klubs	PČ izl.	OS izl.		sp. EIHC	punkti EIHC	± EIHC	metieni EIHC	SM EIHC
	UZBRUCĒJI
1.	Roberts Jekimovs	1989.	SM-liiga (Som. 1.)	SaiPa	1	0		1	1+1	±0	2	0
2.	Vitālijs Pavlovs	1989.	KHL	Dinamo (Rīga)	0	0		1	1+0	±0	3	0
			Mestis (Som. 2.)	Jokipojat
3.	Gints Meija	1987.	KHL	Dinamo (Rīga)	3	1		1	0+0	±0	5	0
4.	Miks Indrašis	1990.	KHL	Dinamo (Rīga)	1	0		1	0+0	±0	3	0
5.	Elvijs Biezais	1991.	KHL	Dinamo (Rīga)	0	0		1	0+0	±0	1	0
6.- 7.	Lauris Bajaruns	1989.	Baltkr. 1.	Liepājas Metalurgs	0	0		1*	0+0	±0	0	0
	Armands Bērziņš	1983.	PHL (Ukr. 1.)	Kompaņjon-Naftogaz	5	2		1	0+0	±0	0	0
8.	Ronalds Ķēniņš	1991.	NLA (Šv. 1.)	ZSC Lions	2	0		1	0+0	±0	2	2
9.- 10.	Artūrs Ozoliņš	1988.	Kazahst. 1.	Arlan	0	0		1	0+0	±0	1	2
	Gunārs Skvorcovs	1990.	KHL	Dinamo (Rīga)	0	0		1	0+0	±0	1	2
			Baltkr. 1.	Liepājas Metalurgs
11.	Andris Džeriņš	1988.	KHL	Dinamo (Rīga)	3	0		1	0+0	-1	3	0
12.- 13.	Māris Bičevskis	1991.	KHL	Dinamo (Rīga)	0	0		1	0+0	-1	0	0
	Juris Štāls	1982.	PHL (Ukrainas 1.)	Kompaņjon-Naftogaz	5	0		1	0+0	-1	0	0
	AIZSARGI
1.	Oskars Bārtulis	1987.	KHL	Donbass	3	1		1	0+0	+1	2	0
2.	Aleksandrs Jerofejevs	1984.	VHL (Krievijas 2.)	Kubaņ	5	0		1	0+2	±0	0	0
3.	Kristaps Sotnieks	1987.	KHL	Dinamo (Rīga)	4	1		1	0+0	±0	2	2
4.	Mārtiņš Porejs	1991.	KHL	Dinamo (Rīga)	0	0		1	0+0	±0	0	12
			Baltkr. 1.	Liepājas Metalurgs
			MHL	HK Rīga
5.	Agris Saviels	1982.	PHL (Ukrainas 1.)	Kompaņjon-Naftogaz	5	1		1	0+0	-1	2	0
6.	Māris Jass	1985.	DEL (Vācijas 1.)	Hannover Scorpions	2	0		1	0+0	-2	0	0
-.	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	Mestis (Somijas 2.)	Jokipojat	0	0		0	–	–	–	–
	VĀRTSARGI	dz.	līga	klubs	PČ izl.	OS izl.		sp. EIHC	atv. % EIHC	atv. met. EIHC	GAA EIHC	SM EIHC
1.	Māris Jučers	1987.	KHL	Dinamo (Rīga)	2 (1)	0		1 (65:00)	91.30%	21 no 23**	1.85	0
–	Mārtiņš Raitums	1985.	Kazahstānas Augst. līga	Beibaris	5 (3)	0		0 (0:00)	–	–	–	–

P.S. * Lauris Bajaruns fiksēts spēles pieteikumā, bet pārbaudāms, vai bijis laukumā. ** EIHC statistiķi vārtsargiem kā metienu un vārtu zaudējumu ieskaita arī pēcspēles metienu izšķirošo bullīti. Attiecīgi Jučeram skaitās saņemti 24 metieni un 3 vārtu zaudējumi, no kā tad arī mainās atvairīto metienu % un GAA.

Izziņām:

• Latvijas un Dānijas izlašu spēles statistika (2012-12-13) – eihcsite.stats.pointstreak.com
• Latvijas izlases sastāvs EIHC turnīrā Francijā (gala versija 2012-12-13) – lhf.lv
• Latvijas izlases kandidāti EIHC turnīram (nosaukti 2012-11-26) – lhf.lv

[Attēlā: Teds Nolans EIHC turnīrā Francijā 2012. gada decembrī. Foto avots: lhf.lv (Gaetan Boucheret, hockeyhebdo.com).]

Latvijas „pensionāri” uz KHL ledus

Par aizvadītās nedēļas sniegumu Sandis Ozoliņš jau saņēmis pieklājīgu devu dažādu ekspertu un mediju uzmanības. Tomēr labu vārdu nevar būt par daudz. Īpaši apstākļos, kad to labo hokeja ziņu pietrūkst. Kā ūdens un skābekļa. Cita starpā, ir pieejams Ozoliņa un citu Latvijas „pensionāru” salīdzinājums ar vienaudžiem KHL-ā. Arī labi nobriedis 26. novembra – 2. decembra nedēļas Latvijas hokejistu Top 4.

1. Sandis Ozoliņš

KHL vecākais aizsargs Sandis Ozoliņš savos 40 joprojām spīd kā tikko kalts dālderis. Aizvadītās nedēļas 4 spēlēs gūtie 4 punkti (0+4) un lietderības koeficients +5 ir adekvāti novērtēti arī no KHL statistiķu puses ar nedēļas labākā KHL aizsarga titulu. Der atcerēties, ka šos „datus” iesniedz viens no līgas pieredzējušākajiem un arī vēl nesen tikai pārbaudes līgumiem apveltītajiem spēlētājiem. Laikam jau Maskavas apgabala Atlant menedžeri kopumā var būt apmierināti par savu izvēli.

2. Ervīns Muštukovs

Aizvadītā nedēļa bija arī vārtsarga Ervīna Muštukova „zīmē”. Minētais vārtsargs aizvadīja 2 spēles (120 minūtes) zviedru otrās līgas HockeyAllsvenskan čempionātā, palīdzot savai komandai Mora IK tikt pie uzvarām, bet pašam iekopjot pieklājīgu statistiku – 96,88% atvairītu metienu un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) 1.00. Šos ciparus ir pamanījuši arī zviedru hokeja apskatnieki. Varbūt Muštukova varēšanas ir vērts atkal apskatīt tuvāk arī kādā Latvijas izlases pārbaudes spēlē?

3. Roberts Lipsbergs

Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Roberts Lipsbergs (dz. 1994.) arvien spilgtāk iestrādājas Seattle Thunderbirds ierindā Kanādas junioru WHL čempionātā. Aizvadītās nedēļas 4 spēlēs R. Lipsbergam 7 vārtu guvumi (!!!), bet lietderības koeficients neitrāls. Rezultativitāte „skan” ļoti cerīgi, gaidot uzbrucēja pievienošanos Latvijas U-20 izlasei pirms pasaules čempionāta, kura starts paredzēts decembra nogalē.

4. Atvars Tribuncovs

Pēc pusotra mēneša pauzītes Gomeļ komandas ierindā Baltkrievijas ekstralīgā ir atpakaļ aizsargs Atvars Tribuncovs, kurš aizvadītajā nedēļā uz laukuma tika 2 spēlēs, saražoja 4 punktus (1+3) un pamanāmu lietderības koeficientu +7. Lai arī Tribuncova un Gomeļ pretiniekos nebija tās stiprākās BAČ komandas, kuras arī tika apspēlētas pamatīgi – HK Vitebsk (16:1), Novopolockas Himik-SKA (7:1), tomēr Tribuncova sniegumu tas neblamē. Aizvadītajā nedēļā arī Liepājas Metalurgs aizsargs Ēriks Ševčenko Baltkrievijas ekstralīgā ir ticis pie 4 punktiem (0+4), kas ir vērtīgs panākums; tomēr Atvars Tribuncovs ir bijis statistiski labāks blakus-parametros: lietderības koeficients (Ērikam Ševčenko +5); vārtu guvumu un piespēļu proporcija; statistika saražota mazākā spēļu skaitā.

Topa tuvumā

Liepājas Metalurgs ierindā Baltkrievijas ekstralīgā aizvadītajā nedēļā rezultatīvākie uzbrucēji bija Edgars Brancis (3 spēlēs 1+5 punkti un lietderība +4) un Lauris Bajaruns (3 spēlēs 2+3 punkti un lietderība +5). Acīmredzot Bajarunu pozitīvi stimulē nosaukšana Latvijas izlases kandidātu vidū pārbaudes spēļu turnīram Francijā. Pa četriem punktiem liepājnieku sastāvā BAČ-ā aizvadītajā nedēļā guvuši arī Māris Diļevka (2 sp., 3+1, +5), Jānis Straupe (3 sp., 2+2, +4), Artūrs Mickēvičs (3 sp., 2+2, -1).

MHL B grupas čempionātā ir atzīmējušies Liepājas Metalurgs jaunatnes vienības uzbrucēji Valters Freijs (dz. 1994.) un Bruno Zabis, abiem – pa 2 spēlēm, pa 4 punktiem (abiem 1+3), pa lietderības koeficientam +4. Savukārt MHL B grupas Prizma-Rīga ierindā izceļams uzbrucējs Deniss Baškatovs (dz. 1993.), kurš aizvadītās nedēļas 4 spēlēs sakrāja 5 punktus (2+3) un neitrālu lietderības koeficientu. Cits prizmiešu uzbrucējs Daniels Riekstiņš (dz. 1993.) aizvadīja 3 spēles, gūstot 4 punktus (3+1) un lietderību +3. Prizma-Rīga gadījumā gan jāpiemin, ka komanda divas spēles aizvadīja pret MHL B grupas čempionāta pastarīšiem Platina-Chişinău, kura bija nolēmusi spēlēt ar divām pilnām uzbrucēju maiņām… Cita starpā, Moldovas klubs ir aizvadījis 21 spēli, kurā nav guvis nevienu punktu!!! Tiesa, prizmiešu pretinieku spēkus sabalansēja fakts, ka nedēļas pārējās divas spēles bija pret MHL B grupas Ziemeļrietumu divīzijas līderiem – Liepājas Metalurgs jaunatnes komandu, kuru vienā spēlē prizmieši pieveica, sagādājot liepājniekiem tikai otro zaudējumu spēles pamatlaikā MHL B grupas čempionātā. Starp citu, pirmo zaudējumu pamatlaikā liepājniekiem bija nokārtojusi tā pati Prizma-Rīga.

Nedēļas Top4 tuvumā nosaucams arī vārtsargs Mārtiņš Raitums, kurš Beibaris komandas vārtus sargājis Kazahstānas Augstākās līgas 2 spēlēs, piedzīvojot vienu „sausu” uzvaru un tikai vienu vārtu zaudējumu. Attiecīgi Raitumam GAA bijis ap 0.50. Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Teodors Bļugers (dz. 1994.), kurš ASV koledžu hokeja galvenajā līmenī (NCAA D1) pazīstams kā Teddy Blueger, aizvadītajā nedēļā 2 spēles nocīnījās Minnesota State University komandas ierindā, nopelnot 3 punktus (0+3) un neitrālu lietderības koeficientu. Vēl atzīmējams uzbrucējs Kaspars Saulietis, kuram decembra-novembra mijas nedēļā saskaitītas 2 spēles, 3 punkti (1+2) un lietderības koeficients +3 Kijevas Sokil ierindā Ukrainas PHL čempionātā.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

P.S.

KHL uzbrucēji, kas dzimuši 1976. gadā un vecāki (pēc 2012-12-04 spēles):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	sp. laiks	komanda	valsts
1.	Randy Robitaille	1975.	31	8+18	-2	34	19:54	Metallurg (Novokuzņecka)	CAN
2.	Aleksandrs Koroļuks	1976.	27	13+7	+6	43	20:53	Vitjaz (Čehova)	RUS
3.	Miroslav Šatan	1974.	21	7+5	+2	22	19:14	HC Slovan Bratislava	SVK
4.	Oļegs Petrovs	1971.	25	2+9	-3	22	17:58	Spartak (Maskava)	RUS / CAN
5.	Andrejs Subotins	1973.	28	4+6	-10	12	14:50	Ņeftehimik (Ņižņekamska)	RUS
6.	Ľuboš Bartečko	1976.	26	4+5	0	6	14:52	HC Lev Praha	SVK
7.	Ján Lipiansky	1974.	28	3+6	0	37	13:07	HC Slovan Bratislava	SVK
8.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	23	1+8	-8	4	14:29	Dinamo (Rīga)	LAT
9.	Viktors Kozlovs	1975.	18	1+5	-2	14	12:55	Lokomotiv (Jaroslavļa)	RUS
10.	Chris Simon	1972.	21	1+2	-2	22	6:47	Metallurg (Novokuzņecka)	CAN
11.	Ģirts Ankipāns	1975.	10	0+0	-5	8	11:08	Dinamo (Rīga)	LAT

*

KHL aizsargi, kas dzimuši 1976. gadā un vecāki (pēc 2012-12-04 spēles):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	sp. laiks	komanda	valsts
1.	Deron Quint	1976.	31	3+7	+9	15	20:25	Traktor (Čeļabinska)	USA
2.	Sergejs Gončars	1974.	27	2+18	+7	36	21:45	Metallurg (Magņitogorska)	RUS
3.	Aleksandrs Guskovs	1976.	31	3+7	+3	16	20:26	CSKA (Maskava) / Lokomotiv (Jaroslavļa)	RUS
4.	Oļegs Tverdovskis	1976.	18	0+3	+3	14	14:25	Metallurg (Magņitogorska)	UKR / RUS
5.	Dmitrijs Rjabikins	1976.	31	1+6	+2	24	20:56	Traktor (Čeļabinska)	RUS
6.	Aleksejs Troščinskis	1973.	31	1+5	+2	6	18:46	Vitjaz (Čehova)	KAZ / RUS
7.	Ľubomír Višňovský	1976.	23	5+8	+1	14	24:15	HC Slovan Bratislava	SVK
8.	Sandis Ozoliņš	1972.	22	1+9	+1	16	21:50	Atlant (Maskavas apg.)	LAT
9.	Aleksandrs Bojkovs	1975.	2	0+1	0	4	16:48	Dinamo (Maskava)	RUS
10.	Jevgeņijs Varlamovs	1976.	19	2+5	-1	6	20:35	Torpedo (Ņižņijnovgoroda)	RUS / EST
11.	Vitalijs Proškins	1976.	32	3+12	-5	32	21:59	Salavat Julajev (Ufa)	RUS
12.	Daņiils Markovs	1976.	29	1+1	-5	58	17:43	Vitjaz (Čehova)	RUS
13.	Rodrigo Laviņš	1974.	13	0+0	-5	10	17:53	Dinamo (Rīga)	LAT
14.	Jaroslav Obšut	1976.	23	1+4	-8	12	20:08	Donbass (Doņecka)	SVK
15.	Sergejs Gusevs	1975.	32	4+5	-9	26	19:13	Avtomobiļist (Jekaterinburga)	RUS
16.	Jere Karalahti	1975.	30	1+5	-11	51	23:54	Dinamo (Minska)	FIN

*

KHL vārtsargi, kas dzimuši 1976. gadā un vecāki (pēc 2012-12-04 spēles):

	vārtsargs	dz.	sp.	uzv.-zaud.	atv. %	GAA	sp. laiks	komanda	valsts
1.	Andrejs Mezins	1974.	10	4:3	91.4%	2.41	473:10	Traktor (Čeļabinska)	BLR / RUS
2.	Maksims Sokolovs	1972.	14	6:4	90.4%	3.34	771:57	Ņeftehimik (Ņižņekamska)	RUS
3.	Vitalijs Jeremejevs	1975.	10	3:5	89.0%	3.33	540:03	Baris (Astana)	KAZ / RUS
4.	Vadims Tarasovs	1976.	9	2:4	88.6%	2.99	521:51	Salavat Julajev (Ufa)	KAZ / RUS

*

Atskatam citu nedēļu Top 4: tepat

[Attēlā: Maskavas apgabala Atlant aizsargs Sandis Ozoliņš. Viņš arī ne tikai KHL vecākais, bet arī nedēļas labākais aizsargs. Foto fiksēts 2012. gada rudenī; foto avots: atlant-mo.ru.]