Tradīciju kopšana ir laikietilpīga padarīšana, taču šī ieguldījuma spēks ir nenovērtējams. NHL ir viens no pasaules hokeja flagmaņiem ne tikai spēlētā hokeja līmeņa ziņā, bet tradīciju kopšanā un ceļa ierādīšanā citām līgām. Viens no elementiem ir no aprites izņemtie spēlētāju numuri (Retired Numbers) kā goda un cieņas izrādīšana kādam ļoti “lielam” sportistam, kas ieņēmis īpašu vietu konkrētā kluba gaitās. Lieliska ideja, kā jau sen nespēlējošam vai pat mūžībā aizgājušam sportistam (viņa vārdam) likt vai ļaut “turpināt spēlēt” šī kluba labā. Arī tad, kad komandai vairs neiet tik skaisti, var atcerēties, ka savulaik tur spēlējis kāds greckis vai ruā.
Pirmais “rezervētais numurs” profesionālajā sportā pirmoreiz ieviests ne futbolā, basketbolā, beisbolā vai amerikāņu futbolā, bet tieši hokejā – Nacionālajā Hokeja Līgā. 1934. gada 14. februārī, t.i. pirms 79 gadiem, tika godināts Toronto Maple Leafs leģendārais uzbrucējs Ace Bailey (pilnā vārdā Irwine Wallace Bailey; zemāk pa labi novietotā attēlā) un viņa #6. Dažas dienas vēlāk – 22. februārī – sekoja Boston Bruins kapteinis Lionel Hitchman un viņa #3. Tagad NHL ir vairāk nekā 100 spēlētāju, kuru krekli pacelti pie arēnu griestiem un kuru numuri attiecīgajā klubā ir izņemti no aprites. Kopā NHL klubos apmēram 120 reizes krekli celti “pie griestiem”, bet pastāv speciāli izņēmumi.
Ir daži spēlētāji, kuru numurs rezervēts vairāk nekā vienā klubā. Piemēram, Veina Grecka (Wayne Gretzky) #99 ir “piepacelts” Edmonton Oilers (spēlēja 1979. – 1988.) un arī Los Angles Kings (1988. – 1996.) klubos. Cits izņēmums – ir gadījumi, kad vienā klubā rezervēts numurs, ar kuru spēlējuši divi leģendāri hokejisti. Tad nu abiem par godu konkrētais numurs “dubultā” rezervēts vienas ceremonijas ietvaros. Vēl ir trīs spēlētāju numuri, kurus laika posmā no 1979. līdz 1982. gadam bija godinājis sava laika Hartford Whalers klubs; taču pēc kluba pārcelšanās un nosaukuma maiņas jaunais klubs – Carolina Hurricanes – agrākā franšīzes īpašnieka rezervācijas īsti nerespektē… Tiesa, vienu numuru – Gordija Hova #9 – Hurricanes “nedodot” aktuālajiem spēlētājiem, neskatoties uz to, ka šis numurs nav oficiālajā Retired Numbers sarakstā.
Top numuri
Teorētiski visretākā iespēja NHL laukumos ir sastapt hokejistu ar #7; septītnieks ir rezervēts 10 Nacionālās Hokeja Līgas klubos. Otro vietu ieņem #9 – oficiāli rezervēts deviņos līgas klubos. Trešais rezervētākais – #3, kas ir “svēts” astoņos NHL klubos. Ceturtajā vietā #16 (septiņos klubos). Dalītu 5.-6. vietu ieņem #2 un #19 (katrs aizņemts 6 klubos).
Interesanti, ka pirmo trīs desmitu skaitļu virtenē nevienā klubā nav rezervēti tikai divi numuri (no 30). #13, ko varētu norakstīt uz “numeroloģisku” vairīšanos no šī skaitļa. Otrs nepiekārtais ir #28, ar kādu, starp citu, NHL šosezon iestartējis latviešu jaunais talants Zemgus Girgensons. Šobrīd NHL kopumā rezervēšana nav skārusi 63 numurus, kas nav aizņemti nevienā no NHL klubiem.
P.S.
Zemāk virkne vārdiem, kuru lielākā daļa neko neizteiks, taču sniedz ieskatu par kādu darba gadu apjomu un pēc cik ilga laika piekar kreklus NHL-ā.
NHL Top 3 Retiried Numbers:
nr.
klubu skaits
klubs
hokejists
gadi klubā
rezerv. gads
#7
10
Boston Bruins
Phil Esposito
1967.-1975.
1987.
Buffalo Sabres
Rick Martin
1971.-1981.
2011.
Dallas Stars
Neal Broten
1980.-1995., 1996.-1997.
1998.
Detroit Red Wings
Ted Lindsay
1944.-1957., 1964.-1965.
1991.
Edmonton Oilers
Paul Coffey
1980.-1987.
2005.
Montréal Canadiens
Howie Morenz
1823.-1937.
1937.
New York Rangers
Rod Gilbert
1960.-1977.
1979.
Philadelphia Flyers
Bill Barber
1972.-1985.
1990.
Phoenix Coyotes
Keith Tkachuk
1991.-2001.
2011.
Washington Capitals
Yvon Labre
1974.-1981.
1981.
#9
9
Boston Bruins
John Bucyk
1957.-1978.
1980.
Calgary Flames
Lanny McDonald
1981.-1989.
1990.
Chicago Blackhawks
Bobby Hull*
1957.-1972.
1983.
Detroit Red Wings
Gordie Howe
1946.-1971.
1972.
Edmonton Oilers
Glenn Anderson
1980.-1991., 1996.
2009.
Montréal Canadiens
Maurice Richard
1942.-1960.
1960.
New York Islanders
Clark Gillies
1974.-1986.
1996.
New York Rangers
Andy Bathgate
1952.-1964.
2009.
Adam Graves
1991.-2001.
2009.
Phoenix Coyotes (kā Winnipeg Jets)
Bobby Hull*
1972.-1980.
1989.
#3
8
Boston Bruins
Lionel Hitcman
1925.-1934.
1934.
Chicago Blackhawks
Pierre Pilote
1955.-1968.
2008.
Keith Magnuson
1969.-1980.
2008.
Colorado Avalanche (kā Quebec Nordiques)
J.C. Tremblay
1972.-1979.
1979.
Edmonton Oilers
Al Hamilton
1972.-1980.
1980.
Montréal Canadiens
Butch Bouchard
1941.-1956.
2009.
New Jersey Devils
Ken Daneyko
1982.-2003.
2006.
New York Rangers
Harry Howell
1952.-1969.
2009.
St. Louis Blues
Bob Gassoff
1973.-1977.
1977.
* Arī Bobby Hull numurs rezervēts divos klubos. Pēc hokejista lūguma Phoneix Coyotes ļāva viņa dēlam Brett Hall spēlēt ar tēva #9.
Latviešu “brīnumbērna” Zemgus Girgensona debija Nacionālajā Hokeja Līgā tika gaidīta īpaši. Tomēr – ar visaugstāko numuru draftētais Latvijas hokejists, un galu galā jau 3 sezonas neviens mūsējais “hokeja Mekā” nebija debitējis. Bet tagad ir! Interesanti, ka ar savu debiju Girgensons ir jau pārrakstījis dažus Latvijas hokejistu rekordus NHL-ā.
Nav jau tā, ka šo rekordu būtu “ka biezs”, jo pie pasaules grandiem – Nacionālajā Hokeja Līgā – Zemgus Girgensons ir tikai 19.-ais Latvijas hokejists. Tomēr debija ir bijusi katram no viņiem. Protams, uzbrucējs ir salīdzināms ar sava ampluā pārstāvjiem. Tomēr vecumu, piemēram, varam salīdzināt arī plašāk.
Vienīgais debitants ar vārtu guvumu
No 17 Latviju pārstāvošiem laukuma spēlētājiem, kas uzspēlējuši NHL, četriem ir izdevies debitēt ar rezultativitātes punktiem. Patiesībā – vienu punktu. Rezultatīvas piespēles debijas spēlē ir fiksētas Sandim Ozoliņam, Sergejam Žoltokam un Kārlim Skrastiņam. Vārtu guvums ir izdevies tikai Zemgum Girgensonam.
Jaunākais debitants
Līdz šim jaunākie debitanti NHL no Latvijas bija trīs puiši, kas pārstāvēja talantīgo 1972. gadu un NHL čempionātā pierakstījās 20 gadu vecumā 1992./1993. gada sezonas gaitā – Sandis Ozoliņš, Grigorijs Panteļejevs un Sergejs Žoltoks. Bet Zemgus Girgensons debitēja 19 gadu vecumā!
P.S. Lietderīga debija
Zemgus Girgensons ir arī viens no četriem Latvijas laukuma spēlētājiem NHL, kuri debijas spēlē ir sastrādājuši pozitīvu lietderības koeficientu. Zemgum tas bija +1, tikpat cik Sergejam Žoltokam un Oskaram Bārtulim. Tomēr šajā parametrā, jādomā – uz ilgāku laiku, palicis negrozīts Sanda Ozoliņa rekords – debijas spēlē lietderības koeficients +3!
Latvijas hokejistu debijas spēles NHL, kā arī šajās spēlēs iekrātā statistika:
debijas dat.
spēlētājs
vecums
dz.
komanda
punkti
+/-
SM
met.
sp. laiks
1989-10-05
u. Helmuts Balderis
37
1952.
Minnesota North Stars
0+0
±0
0
1
n/d
1991-11-08
v. Artūrs Irbe
24
1967.
San Jose Sharks
GAA 2.01
atv. 93.8%
0
–
59:46
1992-10-08
a. Sandis Ozoliņš
20
1972.
San Jose Sharks
0+1
+3
2
3
n/d
1992-12-03
u. Grigorijs Panteļejevs
20
1972.
Boston Bruins
0+0
-1
0
1
n/d
1993-04-08
u. Sergejs Žoltoks
20
1972.
Boston Bruins
0+1
+1
0
2
n/d
1993-10-06
u. Harijs Vītoliņš
25
1968.
Winnipeg Jets (old)
0+0
±0
0
1
n/d
1993-10-29
u. Aleksandrs Kerčs
26
1967.
Edmonton Oilers
0+0
-1
0
2
n/d
1997-11-05
v. Pēteris Skudra
24
1973.
Pittsburgh Penguins
GAA 2.26
atv. 85.7%
0
–
26:33
1998-10-10
a. Viktors Ignatjevs
28
1970.
Pittsburgh Penguins
0+0
±0
0
1
20:11
1999-02-09
a. Kārlis Skrastiņš
24
1974.
Nashville Predators
0+1
±0
0
0
16:05
1999-04-09
u. Herberts Vasiļjevs
22
1976.
Florida Panthers
0+0
±0
2
0
12:24
2000-03-26
a. Kaspars Astašenko
25
1975.
Tampa Bay Lightning
0+0
±0
2
0
11:46
2005-10-08
u. Raitis Ivanāns
26
1979.
Montréal Canadiens
0+0
-1
0
0
2:51
2006-10-20
u. Jānis Sprukts
24
1982.
Florida Panthers
0+0
-1
0
0
1:05
2008-12-13
u. Mārtiņš Karsums
22
1986.
Boston Bruins
0+0
-1
0
2
8:52
2009-11-12
a. Oskars Bārtulis
22
1987.
Philadelphia Flyers
0+0
+1
0
1
17:18
2010-01-14
u. Kaspars Daugaviņš
21
1988.
Ottawa Senators
0+0
±0
0
2
8:26
2010-02-12
a. Artūrs Kulda
21
1988.
Atlanta Thrashers
0+0
±0
0
1
9:36
2013-10-02
u. Zemgus Girgensons
19
1994.
Buffalo Sabres
1+0
+1
0
1
11:23
*
[Foto fiksēts Zemgus Girgensona debijas spēlē – Buffalo Sabres pret Detroit Red Wings 2013. gada 2. oktobrī. Zemāk ripa, ar kuru nokārtots pirmais vārtu guvums NHL čempionātā. Foto avots: nhl.com.]
Kad šovasar Rīgas Dinamo paziņoja par komandas treneru korpusa papildināšanu ar Ģirtu Ankipānu un Juri Klodānu, publiskajā vidē iegrozījās sarunas ar tendenci apšaubīt lēmuma pareizumu. Jo, redz, šie vīri nav bijuši ne zvaigznes, ne atslēgas spēlētāji. Bet, vai, lai kļūtu par labu treneri ir jābūt labam spēlētājam? Un, vai zvaigžņotākie spēlētāji kļūst par izciliem treneriem?
Izņēmumu netrūkst abos virzienos, bet kādas ir likumsakarības pasaules spēcīgākajā čempionātā NHL un Dinamo „darbavietā” KHL? Vismaz aizvadītajā 2012./2013. g. sezonā.
Kā bez NHL spēļu pieredzes var trenēt NHL komandas?
No Nacionālajā Hokeja Līgā aizvadītajā sezonā strādājušajiem komandu aktuālajiem galvenajiem treneriem 40,6% speciālistu (13 no 32) nav vispār NHL spēļu pieredzes hokejista „ādā”. Vēl 18,8% NHL galveno treneru (6 no 32) ir fiksēta mazāk nekā 20 spēļu pieredze uz NHL ledus. Bet, piemēram, 25% NHL klubos aizvadītajā sezonā strādājošo vārtsargu treneru (8 no 32) nav NHL vārtsarga spēļu prakses.
No visiem NHL komandas „stūrējošiem” treneriem – galvenajiem, asistentiem, vārtsargu – kopumā 31,3% vīru (41 no 131) nav NHL spēlētāja pieredzes; no tiem, savukārt, 22,9% (30 no 41) nav pat fārmklubu līgu AHL un IHL hokejista prakses. Bet vēl 45,0% treneriem kā hokejistiem NHL spēļu apjoms uz ledus bijis mazāks par 100 spēlēm. Un, redz, neskatoties uz to, šamie „māca dzīvot” arī izcilus hokejistus.
NHL Gada trenerim tiek pasniegta Džeka Adamsa balva (Jack Adams Award). 21. gadsimta gaitā to ir saņēmuši tādi sava laika izcilie vai vismaz ļoti rezultatīvie uzbrucēji kā Bill Barber kā Philadelphia Flyers galvenais treneris, Jacques Lemaire (Minnesota Wild) vai šogad – Ottawa Senators galvenais Paul MacLean. Bet starp Dž. Adamsa balvas saņēmējiem arī tādi vīri, kas uz ledus NHL oficiālajās spēlēs nav kāpuši – John Tortorella (Tampa Bay Lightning) 2004. gadā un Ken Hitchcock (St. Louis Blues) 2012. gadā. Vēl ir tādi Jack Adams Award šajā gadsimtā saņēmuši personāži kā Bob Francis (Phoenix Coyotes) un Claude Julien (Boston Bruins), kas NHL čempionātos aizvadījuši pa 14 spēlēm. Par izcilām hokejistu karjerām tās, rādās, ka nevarētu nosaukt.
32,5% KHL galveno treneru spēlējuši „kaut kur”
KHL gadījumā treneru kā spēlētāju pieredzi tik viendabīgi kā Ziemeļamerikā būs grūti izcelt. „Pāri dīķim” absolūts hokejistu līmeņa atskaites punkts ir NHL, kura dominanti vien 1972. – 1979. gados mēģināja apstrīdēt WHA čempionāts. Bet KHL teritorijā pirms līgas starta (2008.) bija pastāvējušas dažādas formācijas – Superlīga, MHL (Starpnacionālā), NVS čempionāts, PSRS čempionāts. Tas nedaudz sarežģī treneru agrākas karjeras atsekošanu, tomēr – absolūtajam vairākumam pēdas ir sadzenamas.
No KHL 26 klubu 124 treneriem – galvenajiem, vecākajiem, vārtsargu un „parastajiem” (asistentiem), kuri 2012./2013. g. sezonas gaitā strādāja līgā: 45,2% bija PSRS stiprākās līgas hokejista pieredze; 49,2% speciālistu – Krievijas pirmsKHL stiprāko līgu spēlētāja ieraksts CV; 8,9% – KHL spēlētāja prakse. Taču šīs daļas nesummējas, bet lielā daļā personu pārklājas. Attiecīgi – nereti viens un tas pats sportists izsoļojis caur PSRS un Krievijas galvenajām līgām. Vēl 19,4% ir bijusi NHL hokejista prakse, ieskaitot tādus vīrus, kas „hokeja paradīzē” spēlējuši dažas spēles. Arī mūsu pašu Viktors Ignatjevs (12 spēles), Harijs Vītoliņš (8 spēles); bet, piemēram, Pēteris Skudra – „bagātāks” (150 spēles kā vārtsargam).
25,0% no KHL strādājošo treneru nav ne PSRS vai Krievijas stiprāko līgu, ne KHL, ne arī NHL hokejista pieredzes. Un tieši starp KHL komandu galvenajiem treneriem šis īpatsvars ir vēl lielāks – 32,5% (13 no 40) bez Krievijas/PSRS stiprāko līgu vai NHL prakses. Taisnības pēc gan jāpiebilst, ka liela daļa no šiem „nepieredzējušajiem” galvenajiem tomēr pieklājīgu praksi savā laikā krājuši Zviedrijas, Somijas, Čehijas, Slovākijas stiprākajās līgās. Taču ir daži eksemplāri, kuriem tās stipro līgu pieredzes tā mazāk vai nemaz. Piemēram, Magņitkas galvenais Paul Maurice ne tuvu nevarēja lepoties ar spilgtu hokejista CV, bet toties padsmit sezonas ir bijis Nacionālās Hokeja Līgas komandu galvenais treneris.
Savukārt, no 8 speciālistiem, kuri 21. gadsimta 13 gados saņēmuši Krievijas stiprākās līgas (superlīgas, KHL) labākā trenera laurus, 3 personāžiem nebija PSRS vai Krievijas stiprāko līgu, nemaz nerunājot par NHL, spēlētāja pieredzes. Čehiem Vladimiram Vujtekam vecākajam (2002. gada tituls) un Milošam Ržiham (2011.) tas ir „piedodami”, jo abi spēlējuši Čehoslovākijā. Taču Sergejs Mihaļovs, kurš 21. gadsimtā Krievijas labākā hokeja trenera laurus plūca divreiz – 2003. gadā ar Severstaļ un 2008. gadā ar Salavat Julajev, var palepoties ar PSRS tā laika otrā/trešā plāna hokeja klubu pieredzi – Čeļabinskas Burevestņik, Ufas Salavat Julajev (tolaik nestartēja PSRS augstākajā līmenī), Kuibiševas (tagad – Samara) SKA.
NHL no otras puses
NHL spēlētāju nosacīti redzamākās individuālās balvas – Hart Memorial Trophy (regulārās sezonas vērtīgākajam – MVP), Art Ross Trophy (rezultatīvākajam), James Norris Memorial Trophy (labākajam aizsargam) vai/un Conn Smyth Trophy (izslēgšanas spēļu MVP) – kopumā 20. gadsimta pēdējos 30 gados (1971. – 2000.) ir saņēmuši 43 spēlētāji. Laika posms izvēlēts ar atkāpi no mūsdienām, lai nosauktajiem „būtu laiks” nonākt līdz treneru posteņiem. No šiem titulētajiem 43 vīriem tikai viens (Jaromirs Jāgrs) aizvadītajā sezonā bija NHL spēlētājs, bet pārējiem bija ilgāka vai īsāka iespēja nonākt treneru posteņos. Dažiem vēl būs.
Aprēķinā nav ņemti vērā Vezina Trophy – svarīgākās vārtsargu balvas – laureāti. Tie parādās arī starp divu MVP balvu saņēmējiem. Turklāt bijušo vārtsargu īpatsvars starp 2012./2013. g. sezonas NHL ne-vārtsargu treneriem (galvenajiem un asistentiem) ir bijis totāli niecīgs – ap 2,1% no visiem. Uzbrucēji veido 57,7%, aizsargi – 40,2% (aprēķins no tiem, kas spēlējuši hokeju).
Tātad no 43 nosacīti titulētākajiem trīsdesmitgades NHL hokejistiem 11 vīri (25,6%) līdz šim ir bijuši NHL komandu treneri vai galvenie treneri. Bet galveno treneru postenī bijuši 7 hokejisti (16,3%) no šiem titulētākajiem. Skaidrs, ka kāds vēl papildinās šo skaitu. Piemēram, tāda plaši zināma persona kā Patriks Ruā (Patrick Roy) maijā nosaukts par Colorado Avalanche jauno galveno treneri.
Jā, un no šiem 43 jau faktiski leģendārajiem hokejistiem neviens nav saņēmis, piemēram, NHL Gada trenera balvu (Jack Adams Award). Par veiksmīgākajiem NHL galveno treneru posteņos no saskaitītajiem 43 vīriem varētu nosaukt divus. Randy Carlyle, kurš 2007. gadā tika pie Stenlija kausa kopā ar Anaheim Ducks un tagad ir Toronto Maple Leafs galvenais. Bet Larry Robinson Stenlija kausu izcīnīja 1999./2000. g. sezonā kopā ar New Jersey Devils; tiesa, par galveno kļuva sezonas noslēgumā, īsi pirms izslēgšanas spēlēm. Bet citiem bija veicies ļoti dažādi. Salīdzinājumam: viens no pasaules visu laiku titulētākajiem hokejistiem – Wayne Gretzky – pat veselas četras sezonas pildīja Phoenix Coyotes galvenā trenera pienākumus, taču komandu izslēgšanas spēlēs ievest neizdevās.
Likumsakarības austrumos
PSRS un vēlāk dažādos Krievijas čempionātos nav tik dziļas, plašas un pēctecīgas individuālo apbalvojumu sistēmas. Tomēr apbalvojumi ir, un lai noskaidrotu 1971. – 2000. gadu titulētākos hokejistus PSRS/Krievijas stiprākajā līgā, jāmiksē dažādi tituli un uzskaites. Summā: šo gadu labākie vārtu guvēji; punktu guvēji; balvas „Trīs bombardieri” ieguvēji (čempionāta trāpīgākie uzbrucēju virknējumi); rezultatīvākie aizsargi (balva pasniegta tikai no 1984. gada); izdevuma „Hokejnoje obozreņije” (Хоккейное Обозрение) veiktajā žurnālistu aptaujā noteiktie gada labākie (veikta līdz 1991. gadam). Žurnālistu vērtējums iekļauts, lai Top spēlētāju dotu vietu arī vārtsargiem un aizsargiem. Savas nepilnības ir, taču sasummējot, saskaitāmi sava laika 76 izcili vai vismaz lieliski hokejisti, kuru vidū arī Helmuts Balderis.
No šiem 20. gadsimtu noslēdzošās trīsdesmitgades nosacīti izcilākajiem hokejistiem 19,7% (15 vīri) ir kļuvuši par galvenajiem treneriem PSRS, Krievijas un/vai KHL stiprāko līgu klubos. Šis skaitlis, protams, var palielināties, jo virkne šo vīru strādā par treneriem jauniešu komandās, citvalstu līgās vai, piemēram, turpina savas profesionālu sportistu gaitas. Šādi nosacīti „dinozauri”, kas vēl spēlē, ir četri! Krievijas superlīgas 1999./2000. g. sezonas rezultatīvākais aizsargs un, starp citu, tās pašas sezonas līgas vērtīgākais spēlētājs Andrejs Markovs (dz. 1978), kurš 2012./2013. g. sezonā turpināja spēlēt Montréal Canadiens ierindā, bet lokauta laikā pagodināja KHL klubu Vitjaz (tolaik – Čehova). KHL-ā gaitas aizvadītajā sezonā turpināja 1995./1996. g. sezonas Krievijas „Virslīgas” labākais vārtu guvējs Aleksandrs Koroļuks (dz. 1976.) un arī – uzbrucējs Oļegs Petrovs (dz. 1971.), kuram nominēta balva „3 bombardieri” par darbu 1991./1992. g. sezonā. Ceturtais ir – uzbrucējs Maksims Sušinskis (dz. 1974.), kurš aizvadītajā sezonā nedaudz uzspēlēja HC Fribourg-Gottéron ierindā Šveices galvenajā čempionātā (NLA).
Vēl bez nosauktajiem 19,7% izcilnieku, kas ir vai bija austrumpuses stiprākās līgas galveno treneru posteņos, ir pa kādam sava laika talantīgam krievu hokejistam, kas trāpījis patrenēt NHL klubus. Tiesa, neviens no šiem 1971. – 2000. gadu izcilniekiem līdz NHL komandas galvenā trenera postenim nav „uzdienējies”. Piemēram, izcilais vārtsargs Vladislavs Tretjaks padsmit sezonas nolauza, pildot Chicago Blackhawks vārtsargu trenera pienākumus, bet titulētais aizsargs Vjačeslavs Fetisovs dažus gadus asistēja New Jersey Devils galvenajam trenerim.
No bijušajiem 20. gadsimta 70.-90. gadu hokejistiem – izcilniekiem austrumos, rādās, ka titulētākais galvenais treneris ir Vjačeslavs Bikovs, kuram ir gan pasaules čempiona lauri (2008., 2009.), gan Gagarina kauss (2011.). Tomēr par KHL labāko treneri viņš nav bijis nosaukts, bet no izlases atbrīvots pēc neražām 2011. gada pasaules čempionātā.
Morāle?
Stāsta morāle ir pagalam vienkārša – „neskati treneri pēc cepures (hokejista statistikas)”. Nu, nav vienādības zīme starp jēdzieniem ‘labs hokejists’ un ‘labs treneris’. Ir aplami pieņemt, ka izcils hokejists automātiski kļūst par izcilu treneri. Vai tikpat absurdi, ka labs treneris ir bijis tikpat labs hokejists. Šajā jomā ir sakritības, nevis likumsakarības.
Arī Rīgas Dinamo „jaunieviesto” treneru – Ģirta Ankipāna un Jura Klodāna – varēšanas būs vērtējamas pēc treneru darbā paveiktā. Nevis viņu kā hokejistu CV, kur pasaules labāko piemēru izcilība nav atrodama. Cits stāsts, kāda ir treneru sagatavošanas izglītības bāze Latvijā kā tāda. Bet par praksi: iemācīties peldēt var tikai ūdenī. Lai izdodas!
[Attēlā: interviju sniedz Ģirts Ankipāns, jau kā Rīgas Dinamo treneris. Foto fiksēts Dinamo treniņā 2013. gada jūlijā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]
Vairāk ierasti ir rezultatīvāko, trāpīgāko vai vislabāk vārtus sargājošo hokejistu Topi. Taču var „pamērīt” arī hokeja ļaudis citā skalā – neciešams, ienīsts, ja vajag – „Lielāko kretīnu Top 5”. Vairums tajā iekļauto vīru ārpus hokeja ir normāli cilvēki vai tādi, par kuriem būtu prieks savā komandā. Bet par pretiniekiem tādus vēlas mazāk.
1. Jevgeņijs Artjuhins
Kopš Čehovas (tagad – Podoļskas) Vitjaz vienība ir samazinājusi kaušļu īpatsvaru komandā, atbrīvojusies no galvenā trenera Andreja Nazarova un sākusi biežāk spēlēt hokeju, par KHL lielāko kausli un, ja patīk, „atsaldeni” ir kļuvis „spēka uzbrucējs” Jevgeņijs Artjuhins. Šis 2001. gadā ar 94. kopējo numuru Tampa Bay Lightning draftētais un NHL-ā 204 spēles aizvadījušas krievu uzbrucējs arī 2012./2013. g. sezonā bija Sanktpēterburgas SKA štatā, kur regulārās sezonas 30 spēlēs uzkrāja 127 soda minūtes, kļūstot par sezonas nedisciplinētāko spēlētāju. Raženais augums (196 cm; ap 122 kg) ļauj Artjuhinam piekopt agresīvu un ar spēka spēli bagātinātu hokeju, tomēr kontroles zaudēšana ir veicinājusi kā diskvalifikāciju piešķiršanu, tā nelabvēļu iegūšanu.
Īpaši pamanīta Arjuhina nevienaldzība pret somu hokejistiem un viņu tuvo, provocējošo spēles stilu. Piemēram, aizvadītās sezonas gaitā J. Artjuhins saņēma 3 spēļu diskvalifikāciju par Maskavas Dinamo somu aizsarga Jannes Jalasvāras (Janne Jalasvaara) piekaušanu. Aculieciniekiem īpaši nepieņemami šķita guloša hokejista sišana. Paskatoties Artjuhina darbības vēsturi, šādas epizodes atkārtojas. Starp citu, jaunu līgumu nākamai sezonai viņš noslēdzis ar Mitišču Atlant klubu.
Artjuhins „audzina” Jalasvāru:
–
Nu, nav Artjuhins vienaldzīgs pret somiem, arī gulošiem:
–
2. Aleksandrs Radulovs
Apbrīnojams meistarības un apskaužamas sportiskas bezkaunības, kā arī nesavaldības un nedisciplinētības apvienojums ir Krievijas hokeja uzbrucējs Aleksandrs Radulovs. Līdzās čempiona, vairākkārtējiem MVP un rezultatīvākā spēlētāja tituliem, ko izcīnījis Radulovs, var „sakraut kaudzē” diezgan daudz epizožu, ar kurām lepoties diezin vai vajadzētu. Runa ir kā par izdarībām laukumā, tā izrunāšanos medijiem un disciplīnas trūkumu ārpus tā.
2004. gadā ar kopējo 15. numuru A. Radulovu draftēja Nashville Predators, kur viņš arī aizvadīja summā 172 spēles. Taču Nešvilā ir atstājis neviennozīmīgu pēcgaršu vairākkārt, nerespektējot ne NHL kārtību un spēkā esošas saistības, ne kluba disciplīnu. Jo pats liels. Arī „otrās atnākšanas” laikā – 2012. gada pavasarī, kad Predators sastāvā ieradās kā jau daudz sasniedzis. Kā nekā, KHL megakluba Salavat Julajev četru sezonu seja un viens no atpazīstamākajiem KHL hokejistiem visu līgas 5 pastāvēšanas gadu laikā. Tāpēc daudz kas tiek piedots. 2012./2013.g. sezonā Aleksandrs Radulovs kļuva par jaunā līmenī atdzimstošā Maskavas CSKA līderi un kapteini, regulārās sezonas 48 spēlēs „saštancējot” 68 punktus!!! Par to var piedot dažādas nobīdes no normas… T.sk., savu treneru kompetences publisku iztirzāšanu, tiesnešu grūstīšanu laukumā utt. Attiecīgi – 86 soda minūtes 48 spēlēs regulārajā sezonā ir tikai nieks.
Tiesa, arī CSKA treneri un vadība aizvadītajā sezonā bija ķērušies pie A. Radulova audzināšanas. Mediji pat ziņoja, ka par disciplīnas pārkāpumiem Radulovs atskaitīts no CSKA treniņiem un pārcelts uz jaunatnes komandas Krasnaja Armija treniņiem. Tomēr CSKA ģenerālmenedžeris Sergejs Fjodorovs noliedza, ka Radulovs „izsūtīts”, un diplomātiski skaidroja, ka pie disciplīnas tiekot strādāts.
A. Radulovs „uzšauj” savam trenerim:
–
Arī A. Radulovam nepatīk Jalasvāra (30. sek.):
–
3. Iļja Brizgalovs
Stenlija kausa ieguvēja un pasaules čempiona lauri diezgan pamatoti atļauj krievu vārtsargam Iļjam Brizgalovam būt augstās domās par sevi. Kopš 2000. gadā viņu ar kopējo 44. numuru draftēja Mighty Ducks of Anaheim (tagad – Anaheim Ducks), viņa karjera bija augšupejoša un ļāva šeptēties pa augstākajiem plauktiem. Tomēr šajā Topā viņu novedusi „garā mēle”. To mēdz norakstīt uz vārtsargu kā sugas īpatnībām, bet dažkārt saskatāms diplomātijas trūkums.
Brizgalova pēdējo gadu repertuārā: nievājoši izteicieni par Ziemeļamerikas klubiem un pilsētām; Staļina režīma attaisnošana; ne pārāk glaimojoši KHL raksturojumi… Pat Rīgas Dinamo „varžacij” ir uzkāpts. Pēc 2010. gada oktobrī aizvadītās Rīgas Dinamo un Phoenix Coyotes spēles „koijotu” vārtsargs Brizgalovs intervijā pauda, ka Rīgas klubs NHL-ā ieņemtu pēdējo vietu. Pat, ja tādas lietas ir taisnība, karstasinīgākie līdzjutēji un lokālie patrioti to neaizmirst ne Eiropā, ne Ziemeļamerikā. Vēl, ja salecās ar žurnālistiem, tad katrs neuzmanīgs citāts tiek atbilstoši iesaiņots un nonāk starmešu gaismā. Pēc tam jau maz kam interesē, ka citāti izrauti no konteksta.
2012./2013. g. sezonā NHL lokauta laikā Iļja Brizgalovs tomēr uzspēlēja paša nievājoši vērtētajā KHL, kur nemaz tik superspīdoši un megazvaigžnoti nesanāca iekļauties. Krievijas žurnālisti jau laicīgi norādīja, ka viens no pasaules vislabāk atalgotajiem hokejistiem ir viens no neveiksmīgākajiem lokauta laika līgumiem KHL-ā. Tiesa, nebija jau tik traki, kā atsevišķi krievu žurnālisti mālēja – Maskavas CSKA sastāvā 12 spēlēs 91,3% atvairītu metienu un GAA (vārtu zaudējumi vidēji spēlē) 2.13. Ja ne Brizgalova „lielā mute” pirms tam, medīji īpaši neknābātu. Arī pēc tam, kad šovasar Philadelphia Flyers paziņoja par viņa daudzmiljonu līguma izpirkšanu. Tas ir – Filadelfijas klubs gatavs samaksāt 23 miljonus ASV dolāru 14 gadu laikā, lai atbrīvotu vietu komandā un ietaupītu naudu – trešdaļu no līguma kopsummas (ap 11,5 milj.).
KHL platuma grādos pazīstams aģents Šumi Babajevs spriež, ka Brizgalovam tagad esot labas izredzes turpināt karjeru KHL, neskatoties uz viņa grūto raksturu un, kā daudziem šķiet, „tarakāniem galvā” (citāts no allhockey.ru). Savukārt NHL-ā varot būt problēmas tieši viņa „asās mēles” un īpatnējā rakstura dēļ.
4. Andrejs Nazarovs
Tops nebūtu pilnīgs, ja tajā nebūtu iekļauts kāds treneris, un visatbilstošākais personāžs ir Andrejs Nazarovs – jauns kadrs spēka gados, kurš divas sezonas (2010. – 2012.) bija Vitjaz komandas galvenais treneris. Savulaik (1992.) ar augsto 10. kopējo numuru San Jose Sharks draftēts krievu uzbrucējs NHL aizvadīja 580 spēles, guva vien 124 punktus, bet toties 1420 soda minūtes. Šāds personāžs Čehovas Vitjaz komandai vairāk nekā „piestāvēja”. Nākamsezonai, starp citu, vienojies ar Doņeckas Donbass vienību.
Nazarovs apkaro skatītājus Minskā:
–
5. Vitjazietis – vidējais
Vienu Vitjaz „hokejistu” būtu grūti un, iespējams, netaisnīgi izcelt kā visu laiku lielāko atsaldeni. Tādēl, lai iet „vitjazietis – vidējais”! Šajā šablonā lieliski ierakstās lielākā daļa no šo piecu KHL sezonu laikā pieņemtajiem leģionāriem un arī paprāvs pulks pašmāju gailēnu. Starp atpazīstamākajiem tādi vārdi kā Darcy Verot, Nathan Perrott, Josh Gratton, Brandon Sugden, Kip (Christopher) Brennan, Jon Mirasty, Nick Tarnasky, Jeremy Yablonski. Arī Kriss Saimons (Chris Simon), kurš, salīdzinot ar iepriekš nosauktajiem, tomēr ir meistars.
Taisnības pēc jāpiebilst, ka 2012./2013. g. sezonā Vitjaz bija būtiski samazinājuši nekārtību apjomu. Pirmoreiz piecu KHL regulāro sezonu laikā KHL nedisciplinētāko spēlētāju Topa 1. vietā nebija Vitjaz spēlētājs. Bet, piemēram, iepriekšējā sezonā (2011./2012.) Vitjaz vīri ieņēma pirmās 4 vietas…
K. Brennans uzbrūk Kr. Rēdliham utt.:
–
Vitjaz vajā Atlant spēlētājus:
–
Dž. Jablonskis uzbrūk vārtsargam G. Gelašvili:
–
N. Tarnaskis ķersta A. Buturļinu:
–
P.S. Salīdzinājumam, NHL ienīstāko hokejistu Top 10 (ar dažu gadu „bārdu”):
–
[Attēlā: KHL piecu sezonu laikā Čehovas Vitjaz ir prezentējusi virkni pretendentu uz KHL neciešamāko personāžu Top 5. Tomēr viņi nav vienīgie. Foto avots: hcvityaz.ru.]
Tieši 2012. gada starpsezonā selekcionētais, koptais un ķemmētais Dinamo sastāva komplekts ir tas, kuram jāpaņem Gagarina kauss. Ne vairāk, ne mazāk – tāds ir kluba vadības oficiāli nosauktais uzdevums jaunajai 2012./2013. g. sezonai. Kas ir tie vairāk vai mazāk jaunie Dinamo leģionāri, kuriem šī uzdevuma izpilde jāsekmē?
Katra un tagad arī piektā KHL sezona Dinamo komandas līdzjutējiem nāk ar cerībām vai bezceru atkarībā no prognozēm attiecībā uz jaunās sezonas komplektu. Ja Latvijas hokejistu īpatsvars katru sezonu ir salīdzinoši maz mainīgs, tad leģionāru komplekts parasti tiek samainīts pilnībā vai ar vienu izņēmumu. Piemēram, jaunajā sezonā Rīgas Dinamo ierindā paliek tikai viens pērnais leģionārs – soms Niklass Luseniuss. Viens vai neviens „mantotais” leģionārs jau ir Rīgas komandas iezīme: 2009. gada starpsezonā tika „saglabāts” Hosa; 2010. gada starpsezonā „nevajadzēja” nevienu importa veci no aizvadītās sezonas; 2011. gada starpsezonā palika Kriss Holts.
Rīga – „saldā” un iecietīgā
Vēl viena rīdzinieku KHL komandas pazīme ir „saldās atgriešanās”. Proti, Rīgas Dinamo mēdz periodiski pieņemt sastāvā tos ārzemniekus, kas agrāk jau ir spēlējuši komandā. Šajos gadījumos runa ir ne tikai par pārbaudītām vērtībām, bet „saprātīgām naudiņām”. Tā 2010. gada starpsezonā komandā tika paņemts vienu sezonu CSKA platuma grādos uzspēlējušais Marks Hartigans. Tekoši – sezonu gaitā – ir bijusi Roberta Petrovicka „otrā atnākšana” (2010./2011. g.), kā arī Marsela Hosas „vēlreiz” (2011./2012. g.). Jaunajā Dinamo komplektā šāds „atkārtot, atkārtot” ir vārtsargs Mikaels Tellkvists (zemāk pa kreisi novietotā attēlā). Kad pirms sezonas Tellkvists pameta Rīgu, viņš Rietumu medijos izteicās, ka Rīgā švaks budžets un tāpēc šamie nevarot atļauties konkrēto zviedru vārtsargu. Tagad paliek retorisks jautājums: vai tagad Rīgas Dinamo lielāks budžets palicis, vai arī Tellkvistam ar cenu nav tā, kā īpaši izturētam konjakam – jo vecāks, jo dārgāks…
Komandas sastāva lipināšana jeb atlase ir ārkārtīgi radošs process. Teorija – informācijas analīze, gaišredzība un sarunāšanas prasme – drīz vien tiek testēta praktiski. Ģenerālmenedžera un priekšnieku sagādātais materiāls nonāk treneru rokās, kuras no tā visa veido komandu. Dažreiz tas izdodas ātrāk, citkārt – ap sezonas vidu, atsevišķos gadījumos – neizdodas vispār. Un tad tiek meklēti „ielāpi”, papildspēki, atlaisti spēlētāji un treneri. Dinamo saimniecība attiecībā uz treneriem ir iecietīga; „ziepes” ir bijušas dažādas, bet Šuplers „nozāģēja” 3 sezonas, Rautakallio – sāk otro. Ne-galvenie treneri gan ir mainījušies biežāk. Vai kāds atceras tādu Miklošoviču, kas asistēja Šupleram Dinamo „sākumos”? Šovasar Dinamo treneriem nepieciešams ne mazāk radošs process – leģionāri, atskaitot Luseniusu, ir prom; arī daži būtiski personāži (Sprukts, Miķelis Rēdlihs, Ozoliņš) nav komandas sastāvā, vismaz šajā starpsezonā.
Sliktāk nebūs?
Nu jau vēsturiski visplašākie „otas triepieni” un radošās domas lidojumi Dinamo sastāva komplektētājiem ir sanākuši vai nesanākuši leģionāru – uzbrucēju meklējumos. Tradicionāli akūtākās pozīcijas – centra uzbrucējs un snaiperis. Jau tradicionāli pieņemts uzskatīt un arī statistiski saskatāms, ka labākais leģionāru – uzbrucēju komplekts bija pirmajā Dinamo sezonā (2008./2009.), kad rezultātu taisīja Hosa, Hartigans un Elisons. Tikpat tradicionāli un statistiski švakākais leģionāru pienesums bija aizvadītajā sezonā (2011./2012.), kad sezonas gaitā tika atbrīvoti pat 3 uzbrucēji – leģionāri: Melins, Nieminens, Šindels… Un arī tie leģionāri – uzbrucēji, kas palika, izšķirošās lomas nespēlēja, ja neskaita Marsela Hosas iegādi regulārās sezonas izskaņā, kad Hosa atstrādāja pieklājīgi. Raugoties no pērnās sezonas pieticīgās mērauklas, varētu prognozēt, ka sliktāk diezin vai būs.
Pagaidām Dinamo vadoņi ar vai bez iepriekšējā ģenerālmenedžera Sējēja iestrādēm ir iepirkusi 3 leģionārus uzbrucējus. Snaipera loma acīmredzot ir iecerēta Aleksandram Žirū (Alexandre Giroux) – īstenam AHL veterānam ar nelielu pieredzi NHL oficiālajās spēlēs (48 spēlēs). Žirū AHL laukumos ir varējis samest vārtos pa 50 un 60 reizēm regulārās sezonas gaitā, iekopjot 97 – 103 punktus sezonā. Uz šiem „labajiem paraugiem” tad arī cer Dinamo sastāva komplektētāji. Tomēr jāņem vērā, ka Žirū ir 31 gadu jauns un šīs labākās sezonas viņam bija pirms 2-3 gadiem. Tiesa iepriekšējās divās sezonās lasītie 28-32 vārtu guvumi ir labākā statistika starp šīs starpsezonas jaunpienācējiem. Atklāts paliek jautājums, vai Dinamo vēl meklē jaudīgāku snaiperi. Tāpat jāņem vērā, ka arī agrāk Dinamo sastāvā ir bijis pa kādam AHL „daudzšāvējam”, kuram KHL laukumos tik braši nesokas.
Pārējie divi vīri uzbrucēju posteņos ir centri. 26 gadus vecais Robs Šremps (Rob Schremp) no abiem ir ar skaistāku CV: 114 spēles NHL, bet pērnsezon MODO Hockey vienībā Zviedrijas Elitserien. Acīmredzot Šremps ir Dinamo komplektētāju lielā cerība „saspēles vadītāja” lomā. Savukārt otrs importa centrs Džeimijs Džonsons (Jamie Johnson) vismaz uz papīra izskatās kaut kas pa vidu starp plāna pildīšanu (kādu taču vajag) un taupības programmu (neesam taču SKA). Tad nu Džonsons ir 30 gadus jauns un 180 cm garš centra uzbrucējs ar AHL 5,5 sezonu pieredzi un vēl 2,5 sezonām zemākā līgā – ECHL, kā arī vienu sezonu Somijas stiprākajā līgā… Vai tā ir Dinamo vadības lielā cerība? Protams, statistikas ailītes nespēlē, un katram no nosauktajiem būs sevi jāpierāda reālajā laikā un vietā.
Ar ko mērīs Šrempu, Žirū un Džonsonu. Rīgas Dinamo leģionāru – uzbrucēju rezultativitāte 4 regulārajās sezonās:
uzbrucējs
sezona
spēles
punkti
+/-
sp. laiks
1.
Marcel Hossa
2009./2010.
56
35+20
-3
19:15
2.
Marcel Hossa
2008./2009.
52
22+22
+3
19:43
3.
Mark Hartigan
2008./2009.
55
20+18
-1
17:03
4.
Matt Ellison
2008./2009.
55
15+22
+1
19:00
5.
Mike Iggulden
2009./2010.
55
13+20
+6
16:15
6.
Tomáš Surový
2010./2011.
54
14+18
-4
17:40
7.
Brock Trotter
2010./2011.
49
9+17
+3
14:26
8.
Mark Hartigan
2010./2011.
45
16+8
+8
17:16
9.
Martin Kariya
2009./2010.
38
4+19
+8
13:17
10.
Róbert Petrovický
2009./2010.
34
8+11
-3
16:20
11.
Fredrik Warg
2011./2012.
49
10+7
-18
16:42
12.
Jamie Lundmark
2011./2012.
47
8+8
-11
15:35
13.
Niclas Lucenius
2011./2012.
53
0+15
+6
14:34
14.
Marcel Hossa
2011./2012.
19
8+6
+2
17:06
15.
Tyler Arnason
2009./2010.
26
4+7
+3
9:48
16.
Ronald Petrovický
2008./2009.
30
2+3
-4
11:36
17.
Juraj Mikúš
2010./2011.
22
3+1
-5
12:04
18.
Adrian Foster
2009./2010.
10
2+2
-1
13:49
19.
Róbert Petrovický
2010./2011.
20
1+3
-4
11:03
20.
Vitalijs Karamnovs
2010./2011.
18
0+2
-3
10:03
21.
Jakub Šindel
2011./2012.
21
1+0
-9
12:32
22.
Ville Nieminen
2011./2012.
16
0+1
-7
16:53
23.
Björn Melin
2011./2012.
11
0+0
-9
12:03
*
Ievajadzējās aizsargu
Jau divas vai precīzāk – divarpus – iepriekšējās sezonas Dinamo bija iztikuši vai bija nācies iztikt bez importa aizsargiem. Pirmajā KHL sezonā (2008./2009.) dinamiešiem vajadzēja divus aizsargus – leģionārus (Novāku un Vestkotu); nākamajā sezonā Svetu noturēja „nepilnu laiku”. Bet pārējās divas sezonas auga un bija izauguši Rēdlihi, Galviņš un citi pašmāju aizsargi. Jaunajā sezonā izmaiņas aizsargu ierindā ir nelielas, bet pamanāmas. Jaunajā sastāvā nav atrodams Jāņa Andersona vārds, kas nav tik skaļš, bet lielāka spēles laika vērts bija gan. Dinamo klāstā nav arī tāds zīmola nosaukums kā Sandis Ozoliņš.
Iztrūkuma aizpildīšanai un Rautakallio stila izpildījumam ar Latvijas pašmāju kadrējumu izrādījās par maz, un pēc ilgāka pārtraukuma Dinamo leģionāru sarakstā ir aizsargs – Matjē Karls (Mathieu Carle). Diplomēti franču valodas zinātāji uzstāj uz tieši šādu personas vārda izrunu. Karls var palepoties tikai ar 3 spēlēm NHL un NHL drafta otro kārtu, bet pamatā bijušas 4,5 sezonas AHL. Matjē Karlam pagaidām ir tikai 24 gadi un īstais briedums ir pašā laikā.
Rīgas Dinamo leģionāru – aizsargu lietderības koeficients 4 regulārajās sezonās:
aizsargs
sezona
spēles
punkti
+/-
sp. laiks
1.
Lee Sweatt
2009./2010.
37
2+5
+2
19:56
2.
Duvie Westcott
2008./2009.
51
2+18
-1
21;28
3.
Filip Novák
2008./2009.
50
4+14
-7
20:43
*
Tellkvists kā labs konjaks?
Mikaela Tellkvista otrā atnākšana joprojām simbolizē vai stiprina mītu, ka, neskaitot Masaļski, Latvijā KHL līmeņa vārtsargu nav. Drošības pēc vārtsardzības lauvas tiesa joprojām tiek nodota un iecerēta importa leģionāriem. Šaubu nav, komandai, kas cīnās par Gagarina kausu, kā kluba vadonis Juris Savickis proklamēja komandas prezentācijā 20. jūlijā, ir nepieciešams nodrošināties ar augstākā līmeņa vārtsargu! Protams, tā ir ironija. Ne par to, ka komandai nepieciešami augsti mērķi. Tomēr, kamēr savus kadrus neaudzināsi un neiekopsi, tikmēr jāpērk importa vīri un jāpaļaujas uz gadījuma sakariem. Šoreiz Tellkvists aicināts kā pārbaudīta vērtība, un, iespējams, ar domu, ka Jučeram tiks dots vairāk spēles laika nekā iepriekšējā sezonā.
Rīgas Dinamo leģionāru – vārtsargu statistika 4 regulārajās sezonās:
vārtsargs
sezona
spēles
GAA
atv. %
sausi
sp. laiks
1.
Martin Prusek
2008./2009.
20
1.70
94.1%
6
1163:48
2.
Chris Holt
2010./2011.
33
2.47
92.4%
1
1965:37
3.
Mikael Tellqvist
2010./2011.
20
2.63
92.2%
1
1139:33
4.
Chris Holt
2011./2012.
45
2.27
91.9%
5
2590:12
5.
Daniel Sperrle
2008./2009.
5
2.61
90.8%
0
252:56
6.
Martin Prusek
2009./2010.
28
3.13
90.3%
0
1476:56
*
Kas ir Dinamo seja un rokraksts?
Pie Dinamo jaunā (sezonu vecā) stila visvairāk strādā kārtības ieviesējs Peka Rautakallio, kuram atliek novēlēt veiksmi līnijas izturēšanai. Bet kas ir komandas seja vai sejas, kas ļauj to saukt par Rīgas Dinamo arī katrā nākamajā sezonā? Plašas kadru rotācijas gadījumā to atļautu sava sporta skola, kas pieražo adekvātu kadru skaitu. Pagaidām HS Dinamo vēl ir pārāk jauna, lai būtu reāla. Citi varianti?
Kā komandas „mārketinga seja” pagaidām ir Raitis Ivanāns, kura kalibrs, tāpat kā absolūtajam vairākumam kandidātu, ir stipri mazāks kā Sanda Ozoliņa vārdam. Nav komandas rīcībā arī vidēji jauno zvaigžņu un zvaigznīšu – Miķeļa Rēdliha, Jāņa Sprukta, otro sezonu arī bez Laura Dārziņa. Protams, liela daļa Latvijas izcelsmes hokejistu ir tepat, jo atbilst plāna daļai „kur gan liksies” un leģionāru ierobežojuma dēļ citur KHL nav tik vai vispār pieprasīti. Tas gan nenozīmē, ka viņi būtu slikti, bet tomēr – ir klavieru nesēji vai vēl nav izauguši līdz komandas sejai. Protams, „jaunā kārtība” un komandas spēks visvairāk ir komandā nevis atsevišķos indivīdos; uz to Rīgas Dinamo kā bezzvaigžņu komanda tad arī balsta savu ideoloģiju un demagoģiju.
Tomēr par komandu šī vārda īstākajā nozīmē varēs runāt, kad līgumus, kas ilgāki par 2 sezonām, slēgs ne tikai ar pāris junioru vai pēcjunioru vecuma jaunajiem censoņiem, kuriem var maksāt ļoti nelielas naudiņas. Brīdī, kad ar hokejistiem brieduma gados, neatkarīgi no Latvijas vai importa piederības, slēgs 4 – 5 gadu līgumus, kad ar labu sniegumu uzrādījušiem leģionāriem pagarinās līgumus nevis meklēs kaut ko tikpat labu par lētām naudiņām – tad varēs sākt runāt par ilgtermiņa „kausa sastāva” veidošanu un grābstīšanos gar Gagarina kausu. Protams, ar lielāko prieku ņemtu savus vārdus atpakaļ, tomēr leģionāru pagādāšanas un arī vietējo kadru līgumu pagarināšanas politika pagaidām turpina īstermiņa politiku. Ko acīmredzot nosaka īpašnieku struktūra, kurai ilgtermiņš var nebūt vajadzīgs. Tiesa, šajā starpsezonā divgadu līgumu ar leģionāriem ir vairāk nekā agrākās reizēs; bet no Dinamo pieredzes ir labi zināms, ka tas nav šķērslis šo līgumu laušanai pirms termiņa.
Dažādu komandu, t.sk. Dinamo, varēšanas iztrūkumos nereti tiek vainots „ne tas lielākais” un ierobežotais budžets. Tomēr ir lietas, ko hokejā nevar nopirkt par naudu. Arī Gagarina kausu. Tam kā labs piemērs ir pēdējos gados par superkomandu veidotā Sanktpēterburgas SKA vienība, kas nekautrējas kāpt pāri dažādiem budžeta griestiem un pirkt pirmā-otrā kalibra zvaigznes vairumā. Tagad SKA ir tuvāk savam sapņu kausam nekā citus gadus, tomēr – kaut kas pietrūkst. Kaut kas tāds, ko ar gāzes miljoniem nopirkt neizdodas.
Bet, lai Dinamo veicas!
Rīgas Dinamo aktuālais sastāvs (treniņu pirmā nedēļa; 16. – 20. jūlijs):
ampl.
spēlētājs
dz.
statuss attiecībā uz Dinamo
UZBRUCĒJI
U
Ģirts Ankipāns
1975.
pagarināts līgums (uz 1 gadu)
U
Māris Bičevskis
1991.
pagarināts līgums (DR saka: uz 3 gadiem)
U
Rihards Bukarts
1995.
papildinājums no MHL; noslēgts līgums (DR saka: uz 3 gadiem)
U
Roberts Bukarts
1990.
turpinās līgums
U
Andris Džeriņš
1988.
turpinās līgums
U
Alexandre Giroux
1981.
noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U
Miks Indrašis
1990.
pagarināts līgums (uz 3 gadiem)
U
Raitis Ivanāns
1979.
noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U
Jamie Johnson
1982.
panākta vienošanās (uz 2 gadiem)
U
Mārtiņš Karsums
1986.
pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
U
Edijs Rinke-Leitāns
1991.
try-out līgums
U
Niclas Lucenius
1989.
turpinās līgums (vēl 1 gadu)
U
Gints Meija
1987.
pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
U
Aleksandrs Ņiživijs
1976.
pagarināts līgums (uz 1 gadu)
U
Vitālijs Pavlovs
1989.
try-out līgums
U
Ainars Podziņš
1992.
turpinās līgums (vēl 2 gadus)
U
Rob Schremp
1986.
noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U
Gunārs Skvorcovs
1990.
try-out līgums
U
Juris Upītis
1991.
turpinās līgums
AIZSARGI
A
Mathieu Carle
1987.
noslēgts līgums (DR saka: uz 1 gadu)
A
Oskars Cibuļskis
1988.
turpinās līgums
A
Edgars Dīķis
1991.
papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A
Guntis Galviņš
1986.
pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A
Mārtiņš Jakovļevs
1991.
papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A
Rodrigo Laviņš
1974.
pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A
Mārtiņš Porejs
1991.
papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A
Jēkabs Rēdlihs
1982.
pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A
Krišjānis Rēdlihs
1981.
pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A
Arvīds Reķis
1979.
pagarināts līgums (uz 1 gadu)
A
Artūrs Salija
1992.
papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A
Andrejs Smirnovs
1992.
papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A
Kristaps Sotnieks
1987.
pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
VĀRTSARGI
V
Kristers Gudļevskis
1992.
papildinājums no HK Rīga; ir līgums
V
Māris Jučers
1987.
turpinās līgums
V
Mikael Tellqvist
1979.
noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
TRENĒJUŠIES AR DINAMO
U
Toms Andersons
1993.
līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
U
Kaspars Daugaviņš
1988.
līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
V
Chris Holt
1985.
1 gada līgums ar Avtomobiļist
A
Ņikita Koļesņikovs
1992.
līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
U
Ralfs Rinke-Leitāns
1993.
līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
PĀRTRAUKTI TRY-OUT LĪGUMI
U
Mārtiņš Cipulis
1980.
try-out līgums
A
Aleksandrs Galkins
1990.
try-out līgums
U
Toms Hartmanis
1987.
try-out līgums
U
Koba Jass
1990.
try-out līgums
U
Kasaprs Saulietis
1987.
try-out līgums
*
Rīgas Dinamo sastāvu pametušie un/vai ar šo klubu jaunus līgumus nenoslēgušie 2011./2012. g. sezonas spēlētāji (2012-07-21):
ampl.
spēlētājs
dz.
virziens
A
Jānis Andersons
1986.
U
Mārtiņš Cipulis
1980.
šovasar bija try-out līgums ar DR
V
Chris Holt
1985.
uz Avtomobiļist (līg. uz 1 gadu); piedalījās DR treniņos
U
Marcel Hossa
1981.
uz HC Lev Praha (līg. uz 1 gadu)
U
Jamie Lundmark
1981.
uz EC-KAC (EC Klagenfurter AC; EBEL; Austrija)
U
Björn Melin
1981.
DR pameta sez. gaitā – uz Rauman Lukko (SM-liiga; Som.); 2012./13. – AIK Hockey (Elitserien; Zv.)
U
Ville Nieminen
1977.
DR pameta sez. gaitā – uz Örebro HK (HockeyAllsvenskan; Zv.); 2012./13. – Tappara (SM-liiga; Somija)
A
Sandis Ozoliņš
1972.
U
Miķelis Rēdlihs
1984.
uz Lokomotiv (līg. uz 3 gadiem)
U
Jakub Sindel
1986.
DR pameta sez. gaitā – uz Oulun Kärpät; Porin Ässät (abi SM-liiga)
U
Jānis Sprukts
1982.
uz CSKA (līg. uz 2 gadiem)
U
Juris Štāls
1982.
U
Fredrik Warg
1979.
uz Rögle BK (Elitserien)
*
P.S. Jauno kadru atlase uz agrāko gadu fona
Dinamo leģionāru sniegums regulārajos čempionātos 2 sezonas pirms savas pirmās parādīšanās Dinamo sastāvā (vecums DR pirmajā sezonā 1. septembrī):
spēlētājs
gadi
sez. pirms DR (klubs (līga); sp (punkti) +/-)
2 sez. pirms DR (klubs (līga); sp (punkti) +/-)
UZBRUCĒJI
Tyler Arnason
30
Colorado Avalanche (NHL) 71 sp. (5+17) -16
Colorado Avalanche (NHL) 69 sp. (10+21) -1
Matt Ellison
24
Milwaukee Admirals (AHL) 75 sp. (26+32) +1
Philadelphia Phantoms (AHL) 62 sp. (12+27) 0
Philadlphia Flyers (NHL) 2 sp. (0+0) 0
Adrian Foster
27
EC Red Bull Salzburg (Austr. EBEL) 52 sp. (19+24) +18
Houston Aeros (AHL) 70 sp. (15+23) +5
Alexandre Giroux
31
Springfield Falcons (AHL) 65 sp. (28+26) -4
Oklahoma City Barons (AHL) 70 sp. (32+46) +1
Columbus Blue Jackets (NHL) 9 sp. (1+0) -2
Edmonton Oilers (NHL) 8 sp. (1+1) -2
Mark Hartigan
30
Grand Rapids Griffins (AHL) 48 sp. (23+19) -6
Syracuse Crunch (AHL) 34 sp. (19+13) -3
Detroit Red Wings (NHL) 23 sp. (3+1) -2
Columbus Blue Jackets (NHL) 6 sp. (1+2) +2
Portland Pirates (AHL) 25 sp. (9+16) +11
Anaheim Ducks (NHL) 6 sp. (0+0) -1
Marcel Hossa
26
New York Rangers (NHL) 36 sp. (1+7 +8
New York Rangers (NHL) 64 sp. (10+8) -4
Hartford Wolf Pack (AHL) 5 sp. (1+0) -1
Phoenix Coyotes (NHL) 14 sp. (0+0) -6
Mike Iggulden
26
Bridgeport Sound Tigers (AHL) 72 p. (25+41) +3
Worcester Sharks (AHL) 78 sp. (29+37) -19
New York Islanders (NHL) 11 sp. (1+4) -3
San Jose Sharks (NHL) 1 sp. (0+0) -1
Jamie Johnson
30
Grand Rapids Griffins (AHL) 76 sp. (21+37) +5
Grand Rapids Griffins (AHL) 78 sp. (12+26) -18
Vitalijs Karamnovs
21
Dinamo (Maskava; KHL) 7 sp. (0+2) 0
Dinamo (Maskava; KHL) 11 sp. (1+0) -4
MHK Dinamo (Maskava; MHL) 42 sp. (21+24) +19
HK Rjazaņ (Kr. Augst. līga) 8 sp. (4+3 +6
Martin Kariya
27
SCL Tigers (Langnau; Šv. NLA) 50 sp. (15+43) +15
Peoria Rivermen (AHL) 71 sp. (16+37) +12
Jamie Lundmark
30
Milwaukee Admirals (AHL) 34 sp. (6+12) 0
Abbotsford Heat (AHL) 32 sp. (9+12) +4
Timrå IK (Red Eagles; Zv. Elitserien) 18 sp. (3+7) -6
Calgary Flames (NHL) 21 sp. (4+5) -6
Toronto Maple Leafs (NHL) 15 sp. (1+2) -7
Niclas Lucenius
22
Tappara (Som. SM-liiga) 54 sp. (10+22) 0
Tappara 56 sp. (17+29) +8
Björn Melin
30
Ņeftehimik (KHL) 14 sp. (3+2) -2
HV71 (Zv. Elitserien) 55 sp. (14+22) 0
Freiburg-Gotteron (Šv. NLA) 19 sp. (10+5) +2
Juraj Mikúš
23
Manchester Monarchs (AHL) 56 sp. (4+9) -8
HK 36 Skalica (Slovāk.) 56 sp. (31+59) +58
Ville Nieminen
34
Sibir (KHL) 53 sp. (12+23) +3
Tappara (Som. SM-liiga) 50 sp. (15+14) +7
Róbert Petrovický
35
HC Vítkovice Steel (Čeh.) 37 sp. (5+15) n/d
HC Vítkovice Steel 11 sp. (5+4) n/d
Leksands IF (Zv. HockeyAllsvenskan) 6 sp. (1+3) +2
Dinamo pagarina līgumu ar Māri Bičevski uz 3 gadiem (2012-06-04) – dinamoriga.eu
Dinamo vienojas ar uzbrucēju Rob Schremp (2012-06-01) – dinamoriga.eu
„Bauma” par zviedru vārtsargu Johan Backlund (dz. 1981.) un Dinamo – sports.ru
Iepriekšējais Rīgas Dinamo komplektācijas statuss (2012-05-30): tepat
[Pirmajā attēlā: Gagarina kauss viesojas Rīgā. Foto: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Otrajā: Mikaels Tellkvists Dinamo sastāvā 2010./2011. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Trešajā: Raitis Ivanāns Dinamo sastāva prezentācijā 2012. gada jūlijā; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]
NHL „uzgaidāmajā telpā” – fārmklubu līgā AHL – aizvadītais laiks katram pretendentam ir dažāds. Tāpat kā pacietības mērs uz to, cik ilgi gaidīt iespēju. Latvijas pārstāvjiem šis „marinēšanās” laiks vairumā gadījumu nepārsniedz 3 – 4 pilnas sezonas AHL. Tagad arī aizsargs Artūrs Kulda pēc četrām pilnvērtīgām AHL sezonām dodas uz KHL, pievienojoties Sibir komandai. Starp citu, šai pašai vienībai pagaidām uz pārbaudes laiku pievienojies arī cits aizsargs no Latvijas – Rolands Gritāns.
Kuldas pacietības mērs
Artūrs Kulda (dz. 1988.; pa labi novietotajā attēlā #32) Ziemeļamerikas „iekarošanu” sāka pirms 6 gadiem, kad 2006. gadā viņu ar kopējo 200. numuru draftēja nu jau nepastāvošs NHL klubs Atlanta Thrashers, kas tagad pazīstams kā Winnipeg Jets. Šajā pašā vasarā CHL Import draft-ā viņu nodraftēja Peterborough Petes (OHL) ar kopējo 48. numuru. Sešas sezonas ar pilnu atdevi un tīru sirdsapziņu nokapāts Ziemeļamerikā. Divas sezonas Pīterboro komandā Ontario Hokeja Līgā; otrās sezonas noslēgumā – 19 gadu vecumā – „iefiltrēšanās” Atlantas fārmklubā Chicago Wolves AHL līmenī un jau šīs līgas galvenā trofeja – Kaldera kauss. Un tad – 4 pilnas sezonas AHL čempionātā, ar īsiem komandējumiem uz NHL, kur aizvadītas 15 spēles.
Artūra Kuldas diezgan pamatīgā pacietība un lojalitāte „Ziemeļamerikas lielajai iespējai” ar to arī beidzās. Vismaz pagaidām. „Nebraucu uz Ziemeļameriku, lai spēlētu AHL” un rezultātā: „No Sibir bija labākais piedāvājums”. Tagad Kuldas jaunā mājvieta – Novosibirska, uz kurieni jau pamazām pošas, bet pagaidām vēl Rīgā.
Rolands Gritāns jau gatavs
Novosibirskas komandas rīcībā – treniņnometnē – jau ieradies cits Latvijas pavalstniecības hokeja aizsargs – Rolands Gritāns (dz. 1991.; pa kreisi novietotajā attēlā). Viņš iepriekšējo sezonu aizvadīja Zviedrijas trešajā stiprākajā līmenī – Division 1, uzspēlējot IFK Arboga Hockey pieaugušo komandā. Sibir treneri viņu noskatījuši Rīgā.
Tēmē uz lielo komandu vai arī esi gatavs uzspēlēt arī MHL – Sibirskije Snaiperi komandā? „Plānoju spēlēt lielajā komandā, bet, ņemot vērā, ka komandā jau ir 5 ārzemnieki, visdrīzāk, ka šogad mani nosūtīs uz fārmklubu VHL līgā – hokeja klubu Rjazaņ. Bet nākošgad es ceru tikt Sibir pamatsastāvā,” tā Rolands Gritāns. Bet pagaidām Gritānam ar Sibir komandu ir 2 mēnešu pārbaudes laika līgums, bet pēc tam, ja viss notiek kā iecerēts, plānots noslēgt divvirzienu līgumu uz 2 gadiem. Jāpiebilst, ka jaunajā (2012./2013.) sezonā Sibir galvenā trenera palīgs ir Pēteris Skudra.
Atgriežoties pie AHL „marinādes”
Šosezon AHL laukumi „draud” vismaz diviem Latvijas pārstāvjiem – Kristiānam Pelšam un Zemgum Girgensonam, kuri šogad parakstīja līgumus ar saviem draftētājiem – attiecīgi Edmonton Oilers un Buffalo Sabres. Jautājuma zīmes ir attiecībā uz Oskaru Bārtuli, kura statuss un arī cena Philadelphia Flyers saimniecībā ir nokrities manāmi zemāk. Savukārt Kaspars Daugaviņš arī juridiskiem paņēmieniem cīnās, lai NHL būtu „īstā realitāte” arī nākamajā sezonā. Taču visus jautājumus šajā starpsezonā ir atcēlis ne tikai Artūrs Kulda, bet arī Raitis Ivanāns, pārceļoties uz KHL ledus laukumiem.
Ziemeļamerikas šī brīža otrajā stiprākajā līgā – AHL – ir uzspēlējuši vismaz 23 hokejisti ar Latvijas pavalstniecību. Dažos gadījumos tas ir bijis ceļš jau pēc pabūšanas NHL laukumos vai pat virsotnēs, taču vairumā gadījumu – tā bija savas iespējas sagaidīšana, lai uzspēlētu NHL. Bet ne visiem ir sanācis kaut spēli aizvadīt hokeja Mekā.
Kulda spītīgāks par Znaroku?
Raugoties uz Latvijas hokejistu kopējo fonu, Artūra Kuldas „spītība”, gaidot un sagaidot savas iespējas NHL, ir bijusi diezgan pamatīga. Varena pacietība ir bijusi arī Herbertam Vasiļjevam, Raitim Ivanānam, kā arī Krišjānim Rēdliham, kurš New Jersey Devils fārmklubā Albany River Cats „nokapāja” 4 pilnas sezonas, bet tā arī neaizvadīja nevienu spēli NHL.
Salīdzinājumam: statistiski mazāks pacietības mērs, gaidot iespēju uz NHL, ir bijis dažiem vēl „vecā” Rīgas Dinamo meistariem. Piemēram, Oļegs Znaroks AHL-ā uzturējās tikai 6 spēles. Vai, piemēram, Aleksandrs Kerčs (seniors) un Harijs Vītoliņš (jaunākais) AHL kaujas laukos savu iespēju nostiprināties NHL vienībās nogaidīja pa vienai pilnai sezonai. Atliek vien jautājums: vecā Dinamo kadriem ātrāk pieleca vai arī tagad jaunie ir pacietīgāki? Cits stāsts, ka dažiem gribētājiem no bijušās PSRS Latvijas daļas bija arī AHL līmenis bija izrādījies diezgan augsts, un vīriem arī AHL komandās ne vienmēr izdevās noturēties un nācās spēlēt zemākās līgās.
Latvijas hokejisti „pacietība” AHL klubos, neskaitot junioru u.c. līgas (pilna sezona = vismaz puse sezonas spēļu; vārtsargiem pilna sezona = trešdaļa sezonas spēļu):
P.S. NHL klubu fārmklubi ir bijuši arī citās līgās (piem., IHL, ECHL), kas neuzrādās šajā „gaidīšanas” statistikā. Cipari no publiski pieejamām statistikas vietnēm; iespējamas korekcijas un papildinājumi.
Latvijas hokejistu rezultativitātes rekordi AHL regulārajās sezonās; TOP 7+3:
Artūra Kuldas intervija pēc vienošanās ar Sibir – hcsibir.ru
Latvijas spēlētāju statistika NHL (amatieru lapa) – quanthockey.com
[Pirmajā attēlā: Artūrs Kulda (nr. 32), vēl grūstoties uz AHL ledus laukumiem, Chicago Wolves krāsās. Foto no A. Kuldas personīgā arhīva. Otrajā attēlā: RolandsGritānsSibir treniņos 2012. gada jūlijā; foto avots: hcsibir.ru.]
ar Kārļa Skrastiņa “pārlidojumu” no Dalasas uz Jaroslavļu iestājas vēl lielāka krīze jeb, kā tagad populāri teikt, recesija Latvijas hokejistu “diasporā” NHL. 11 pilnas sezonas, neskaitot savu pirmo sezonu NHL-ā ar 2 spēlēm un neietverot lokauta sezonu, Skrastiņš bija viens no stabilākajiem Latvijas večiem NHL-ā – ar pilvērtīgu spēles laiku, bez rotācijām pa fārmiem AHL-ā, bez personīgām problēmām, kas atstātu būtisku ietekmi uz spēles laiku, un bez rotācijām uz Eiropu. ja vien neskaita lokauta laikā aizvadīto sezonu (2004./2005.) Rīga 2000 krāsās Baltkrievijas un Latvijas čempionātu cīņu laukos. vai Latvijas hokejistu “ēra” NHL-ā draud beigties?
zemākais punkts kopš 1991./1992. g. sezonas
kopš 1991./1992. gada sezonas, kad NHL ledus laukumos oficiālajās spēlēs kāpa Artūrs Irbe, Latvijas hokejisti Ziemeļamerikā ir cīnījušies dažādām sekmēm, bet visās NHL sezonās, kas kopš tā laika notika, bija fiksēta Latvijas hokejistu dalība. “ēra” bija sākusies. kā zināms, pirms Irbes NHL-ā 1989./1990. g. sezonā Minnesota North Stars, kas tagad saucas Dallas Stars un neatrodas Minesotā, rindās uzspēlēja Helmuts Balderis, bet “ēra” vēl nesākās – nākamajā sezonā NHL iztika bez Latvijas hokejistiem.
visu laiku mazākais spēļu skaits, ko vienā NHL sezonā aizvadījuši kopā visi Latvijas hokejisti, kā reizi bija pirmajā īstajā pēcpadomju sezonā (1991./1992.). bet pēc tam Latvijas hokejistu skaits Nacionālajā Hokeja Līgā pieauga un spēļu skaits tikai vairojās. spēlētāju skaita ziņā apogejs, kas augstākais punkts, bija 3 sezonas gadsimtu mijā – 1998.-2001. gados, kad mainīgām sekmēm NHL ledus laukumos cīnījās 7 hokejisti no Latvijas! ap to pašu laiku (1999. – 2003.) ir tās 4 sezonas, kurās Latvijas hokejistu kopējais aizvadīto spēļu skaits katrā sezonā pārsniedza 300 spēles.
kopš tā laika “daudz ūdens ir aiztecējis” un aizvadītā (2010./2011.) sezona izrādījās ar viszemāko Latvijas hokejistu pārstāvniecību NHL kopš 1991./1992. g. sezonas. it kā 4 spēlētāji ir salīdzinoši pieklājīgs skaits tāda kalibra hokeja valstij, kā Latvija; taču uz visiem hokejistiem sanāk 90 spēles… diviem Latvijas hokejistiem ir 1-2 spēles, vienam 13, Skrastiņam – “lauvas tiesa” (74). šo spēļu skaitu var pieņemt kā sezonas sakritību – Bārtuli un Ivanānu no ierindas izsita traumas vārda burtiskā nozīmē. tomēr, atskaitot Skrastiņu, aizvadītajā sezonā “pilna laika” hokejistu NHL-ā no Latvijas nebija. vai 2011./2012. g. sezonā būs?
lokauta gads kā katastrofa
Latvijas hokejistu “kuģi” NHL viļņos būtiski sašūpoja NHL lokauta sezona, kuras laikā Latvijas hokejs un arī NHL zaudēja Sergeju Žoltoku (1972. – 2004.), “lielajā hokejā” kā spēlētājs vairs neatgriezās Artūrs Irbe, arī NHL selekcionāru darbs tapa piebremzēts. rezultātā pēc-lokauta sezonā Latviju NHL-ā pārstāvēja 3 vīri ar viesiem summā nospēlētām 134 spēlēm. no “lokauta bedres” Latvijas pārstāvniecība pa solītim mēģināja izrāpties, no sezonas uz sezonu mazliet palielinot Latvijas “garšvielu” dalību NHL “zupas katlā”. ļoti neliela, bet saskatāma “atkopšanās” turpinājās līdz 2009./2010. g. sezonai, kad NHL klubu kreklus oficiālajās spēlēs bija vilkuši 5 hokejisti no Latvijas, pa visiem salasot nedaudz virs 200 spēlēm. tomēr nākamā sezonā sekoja “atkritiens”…
cerības uz “kvartetu”?
ar “īstiem” līgumiem uz 2011./2012. g. sezonu NHL-ā ir palikuši Oskars Bārtulis (Philadelphia Flyers) un Raitis Ivanāns (Calgary Flames). vēl divi Latvijas pārstāvji – Kaspars Daugaviņš un Artūrs Kulda – “studē” kvalifikācijas līgumu piedāvājumus – attiecīgi no Ottawa Senators un Winnipeg Jets, kā tagad jāsauc no Atlantas pārbraukušo Atlanta Thrashers. četri vīri, no kuru 3V (varēšanas, veiksmes un veselības) būs atkarīgs “ēras” turpinājums vai neturpinājums jaunajā sezonā.
P.S. cita starpā, nepabeidzas runas par to, ka šaipus okeānam varētu ietrāpīt Kaspars Daugaviņš, kurš tā īsti negribot samierināties ar parastu kvalifikācijas līgumu…
NHL sezonas ar Latvijas hokejistu dalību (1989. – 2011.):
sezona
skaits (sp. summa)
hokejists
NHL klubs
sp. (punkti vai GAA un %) REG
sp. (punkti vai GAA un %) PLAY OFF
1989./1990.
1 (26)
u. Helmuts Balderis
Minnesota North Stars
26 (3+6)
–
1990./1991.
0 (0)
1991./1992.
1 (13)
v. Artūrs Irbe
San Jose Sharks
13 (4.47; 86,8%)
–
1992./1993.
4 (109)
u. Grigorijs Panteļejevs
Boston Bruins
39 (8+6)
–
a. Sandis Ozoliņš
San Jose Sharks
37 (7+16)
–
v. Artūrs Irbe
San Jose Sharks
36 (4.11; 88,6%)
–
u. Sergejs Žoltoks
Boston Bruins
1 (0+1)
–
1993./1994.
6 (230)
a. Sandis Ozoliņš
San Jose Sharks
81 (26+38)
14 (0+10)
v. Artūrs Irbe
San Jose Sharks
74 (2.84; 89,9%)
14 (3.72; 87,5%)
u. Sergejs Žoltoks
Boston Bruins
24 (2+1)
–
u. Grigorijs Panteļejevs
Boston Bruins
10 (0+0)
–
u. Harijs Vītoliņš
Winnipeg Jets (Coyotes)
8 (0+0)
–
u. Aleksandrs Kerčs
Edmonton Oilers
5 (0+0)
–
1994./1995.
3 (104)
a. Sandis Ozoliņš
San Jose Sharks
48 (9+16)
11 (3+2)
v. Artūrs Irbe
San Jose Sharks
38 (3.26; 89,5%)
6 (5.13; 85,3%)
u. Grigorijs Panteļejevs
Boston Bruins
1 (0+0)
–
1995./1996.
3 (121)
a. Sandis Ozoliņš
San Jose Sharks
7 (1+3)
–
Colorado Avalanche
66 (13+37)
22 (5+14)
v. Artūrs Irbe
San Jose Sharks
22 (4.59; 86,0%)
–
u. Grigorijs Panteļejevs
New York Islanders
4 (0+0)
–
1996./1997.
3 (197)
a. Sandis Ozoliņš
Colorado Avalanche
80 (23+45)
17 (4+13)
u. Sergejs Žoltoks
Ottawa Senators
57 (12+16)
7 (1+1)
v. Artūrs Irbe
Dallas Stars
35 (2.69; 89,3%)
1 (0.00; 100%)
1997./1998.
4 (220)
u. Sergejs Žoltoks
Ottawa Senators
78 (10+13)
11 (0+2)
a. Sandis Ozoliņš
Colorado Avalanche
66 (13+38)
7 (0+7)
v. Artūrs Irbe
Vancouver Canucks
41 (2.73; 90,7%)
–
v. Pēteris Skudra
Pittsburgh Penguins
17 (1.83; 92,4%)
–
1998./1999.
7 (252)
u. Sergejs Žoltoks
Montreal Canadiens
70 (7+15)
–
v. Artūrs Irbe
Carolina Hurricanes
62 (2.22; 92,3%)
6 (2.20; 91,7%)
a. Sandis Ozoliņš
Colorado Avalanche
39 (7+25)
19 (4+8)
v. Pēteris Skudra
Pittsburgh Penguins
37 (2.79; 89,2%)
–
a. Viktors Ignatjevs
Pittsburgh Penguins
11 (0+1)
1 (0+0)
u. Herberts Vasiļjevs
Florida Panthers
5 (0+0)
–
a. Kārlis Skrastiņš
Nashville Predators
2 (0+1)
–
1999./2000.
7 (337)
a. Sandis Ozoliņš
Colorado Avalanche
82 (16+36)
17 (5+5)
v. Artūrs Irbe
Carolina Hurricanes
75 (2.42; 90,6%)
–
u. Sergejs Žoltoks
Montreal Canadiens
68 (26+12)
–
a. Kārlis Skrastiņš
Nashville Predators
59 (5+6)
–
v. Pēteris Skudra
Pittsburgh Penguins
20 (3.12; 87,2%)
1 (3.00; 90,0%)
a. Kaspars Astašenko
Tampa Bay Lightning
8 (0+1)
–
u. Herberts Vasiļjevs
Atlanta Thrashers
7 (1+0)
–
2000./2001.
7 (378)
v. Artūrs Irbe
Carolina Hurricanes
77 (2.45; 90,8%)
6 (3.34; 90,0%)
a. Kārlis Skrastiņš
Nashville Predators
82 (1+11)
–
a. Sandis Ozoliņš
Carolina Hurricanes
72 (12+32)
6 (0+2)
u. Sergejs Žoltoks
Montreal Canadiens
32 (1+10)
Edmonton Oilers
37 (4+16)
3 (0+0)
v. Pēteris Skudra
Boston Bruins
26 (3.33; 87,9%)
–
Buffalo Sabres
1 (0.00; 100%)
–
u. Herberts Vasiļjevs
Atlanta Thrashers
21 (4+5)
a. Kaspars Astašenko
Tampa Bay Lightning
15 (1+1)
–
2001./2002.
6 (350)
a. Sandis Ozoliņš
Carolina Hurricanes
46 (4+19)
–
Florida Panthers
37 (10+19)
–
a. Kārlis Skrastiņš
Nashville Predators
82 (4+13)
–
u. Sergejs Žoltoks
Minnesota Wild
73 (19+20)
–
v. Artūrs Irbe
Carolina Hurricanes
51 (2.54; 90,2%)
18 (1.67; 93,8%)
v. Pēteris Skudra
Vancouver Canucks
23 (2.42; 90,7%)
2 (3.12; 89,1%)
u. Herberts Vasiļjevs
Vancouver Canucks
18 (3+2)
–
2002./2003.
5 (338)
a. Sandis Ozoliņš
Florida Panthers
51 (7+19)
–
Mighty Ducks of Anaheim
31 (5+13)
21 (2+6)
u. Sergejs Žoltoks
Minnesota Wild
78 (16+26)
18 (2+11)
a. Kārlis Skrastiņš
Nashville Predators
82 (3+10)
–
v. Artūrs Irbe
Carolina Hurricanes
34 (3.19; 87,7%)
–
v. Pēteris Skudra
Vancouver Canucks
23 (2.72; 89,7%)
–
2003./2004.
4 (215)
a. Kārlis Skrastiņš
Colorado Avalanche
82 (5+8)
11 (0+2)
u. Sergejs Žoltoks
Minnesota Wild
59 (13+16)
–
Nashville Predators
11 (1+1)
6 (1+0)
a. Sandis Ozoliņš
Mighty Ducks of Anaheim
36 (5+11)
–
v. Artūrs Irbe
Carolina Hurricanes
10 (2.45; 89,9%)
–
2004./2005.
LOKAUTS
2005./2006.
3 (134)
a. Kārlis Skrastiņš
Colorado Avalanche
82 (3+11)
9 (0+1)
a. Sandis Ozoliņš
Mighty Ducks of Anaheim
17 (3+3)
–
New York Rangers
19 (3+11)
3 (0+0)
u. Raitis Ivanāns
Montreal Canadiens
4 (0+0)
–
2006./2007.
4 (168)
a. Kārlis Skrastiņš
Colorado Avalanche
68 (0+11)
–
u. Raitis Ivanāns
Los Angeles Kings
66 (4+4)
–
a. Sandis Ozoliņš
New York Rangers
21 (0+3)
–
u. Jānis Sprukts
Florida Panthers
13 (1+2)
–
2007./2008.
3 (172)
u. Raitis Ivanāns
Los Angeles Kings
73 (6+2)
–
a. Kārlis Skrastiņš
Colorado Avalanche
43 (1+3)
–
Florida Panthers
17 (1+0)
–
a. Sandis Ozoliņš
San Jose Sharks
39 (3+13)
–
2008./2009.
4 (181)
a. Kārlis Skrastiņš
Florida Panthers
80 (4+14)
–
u. Raitis Ivanāns
Los Angeles Kings
76 (2+0)
–
u. Mārtiņš Karsums
Boston Bruins
6 (0+1)
–
Tampa Bay Lightning
18 (1+4)
–
u. Jānis Sprukts
Florida Panthers
1 (0+0)
–
2009./2010.
5 (206)
a. Kārlis Skrastiņš
Dallas Stars
79 (2+11)
–
u. Raitis Ivanāns
Los Angeles Kings
61 (0+0)
1 (0+0)
a. Oskars Bārtulis
Philadelphia Flyers
53 (1+8)
7 (0+0)
a. Artūrs Kulda
Atlanta Thrashers
4 (0+2)
–
u. Kaspars Daugaviņš
Ottawa Senators
1 (0+0)
–
2010./2011.
4 (90)
a. Kārlis Skrastiņš
Dallas Stars
74 (3+5)
–
a. Oskars Bārtulis
Philadelphia Flyers
13 (0+0)
–
a. Artūrs Kulda
Atlanta Thrashers
2 (0+0)
–
u. Raitis Ivanāns
Calgary Flames
1 (0+0)
–
P.P.S. Latvijas hokejisti ir pamanījušies uzspēlēt 23-os no 30 pašreiz pastāvošajiem NHL klubiem, ieskaitot to franšīzes vēsturi (ceļošanu pa pilsētām un nosaukumu maiņu). “neapseglotie” ir palikuši 7: Chicago Blackhawks, Columbus Blue Jackets, Detroit Red Wings, New Jersey Devils, St. Louis Blues, Toronto Maple Leafs, Washington Capitals.
[Kaspara Daugaviņa foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2010. gada 29. aprīlī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]
Tradīciju kopšana ir laikietilpīga padarīšana, taču šī ieguldījuma spēks ir nenovērtējams. NHL ir viens no pasaules hokeja flagmaņiem ne tikai spēlētā hokeja līmeņa ziņā, bet tradīciju kopšanā un ceļa ierādīšanā citām līgām. Viens no elementiem ir no aprites izņemtie spēlētāju numuri (Retired Numbers) kā goda un cieņas izrādīšana kādam ļoti “lielam” sportistam, kas ieņēmis īpašu vietu konkrētā kluba gaitās. Lieliska ideja, kā jau sen nespēlējošam vai pat mūžībā aizgājušam sportistam (viņa vārdam) likt vai ļaut “turpināt spēlēt” šī kluba labā. Arī tad, kad komandai vairs neiet tik skaisti, var atcerēties, ka savulaik tur spēlējis kāds greckis vai ruā.
Ir daži spēlētāji, kuru numurs rezervēts vairāk nekā vienā klubā. Piemēram, Veina Grecka (Wayne Gretzky) #99 ir “piepacelts” Edmonton Oilers (spēlēja 1979. – 1988.) un arī Los Angles Kings (1988. – 1996.) klubos. Cits izņēmums – ir gadījumi, kad vienā klubā rezervēts numurs, ar kuru spēlējuši divi leģendāri hokejisti. Tad nu abiem par godu konkrētais numurs “dubultā” rezervēts vienas ceremonijas ietvaros. Vēl ir trīs spēlētāju numuri, kurus laika posmā no 1979. līdz 1982. gadam bija godinājis sava laika Hartford Whalers klubs; taču pēc kluba pārcelšanās un nosaukuma maiņas jaunais klubs – Carolina Hurricanes – agrākā franšīzes īpašnieka rezervācijas īsti nerespektē… Tiesa, vienu numuru – Gordija Hova #9 – Hurricanes “nedodot” aktuālajiem spēlētājiem, neskatoties uz to, ka šis numurs nav oficiālajā Retired Numbers sarakstā.
Petrovich27 blogs 