Uzlēkt augstāk par sevi. KHL regulārās sezonas pārsteigumi un izgāšanās

KHL sestā regulārā sezona sarūpējusi savus pārsteigumus. Viens no lielākajiem – iepriekšējo divu sezonu Gagarina kausa finālisti Avangard un Traktor nav kvalificējušies izslēgšanas spēlēm; viņus izkonkurēja līgas jaunpienācējs un “frankenšteins” – Vladivostokas Admiral. Savukārt Rīgas Dinamo ir viena no tām komandām, kas KHL tabulā uzrādījusi manāmi labāku sniegumu nekā piedāvājušas budžeta iespējas.

Lielākā daļa KHL Top komandu ir “loģiskas” – ir turīgas vai vismaz vēsturiski ar pretenzijām. Bet ir arī pārsteigumi, piemēram, Astanas Baris starp Austrumu konferences līderiem. Tiesa, Kazahstānas kluba augstā (2.) vieta Austrumu konferencē nedaudz izlīdzinās uz līgas kopēja fona – 7. pozīcija.

Arī Rīgas Dinamo regulārās sezonas 5. vieta Rietumu konferencē ir augsts sasniegums, it īpaši, ja salīdzina ar iepriekšējo sezonu, kad play off spēles “aizgāja gar degunu” un nācās cīnīties par Nadeždas (Cerības) kausu. Tomēr, ja skaita rekordus, tad Rīgas klubam šajā regulārajā sezonā ieņemtā 10. vieta līgā nav pirmā reize. Tas bija jau izdevies KHL pirmajā sezonā (2008./2009); tiesa, ar mazāku punktu skaitu.

1 SKA = 7 medveščaki

Septembra sākumā KHL publicēja oficiālu dokumentu – KHL klubu algu budžetu sarakstu. Saskaņā ar to, KHL “biezākie” klubi ir SKA (ap 28,9 milj. eiro), Ak Bars (ap 24,7 milj. eiro), Magņitogorskas Metallurg (ap 23,5 milj. eiro), Salavat Julajev (ap 23,0 milj. eiro), CSKA (ap 22,0 milj. eiro), Traktor (ap 20,0 milj. eiro). Lejasgals – Medveščak, HC Slovan Bratislava, Novokuzņeckas Metallurg un 4. vietā no beigām Rīgas Dinamo (ap 6,1 milj. eiro). Situācijas salīdzinajumam: ar SKA algu budžetu būtu iespējams uzturēt 7 (!!!) tādas komandas kā Medveščak vai Slovan.

Kopš septembra algu izmaksu korekcijas ir viesušas dažu klubu finansiālās problēmas. “Trauksmes zvanus” visnopietnāk skandināja Habarovskas Amur un Maskavas Spartak. Taču tie nav Top klubi, un būtiskas pārbīdes KHL finanšu kartē rerada. Turklāt bēdīgāko situāciju gadījumā KHL sniedz finanšu “injekcijas” kluba uzturēšanai vismaz aktuālajā sezonā. Korekcijas, domājams, dažādu klubu budžetos radušās ar spēlētāju aiziešanu/atnākšanu sezonas gaitā un īpaši pirms play off. Diemžēl šādus precīzus aprēķinus līga nav publiskojusi. Tādēļ jāizlīdzas ar septembra sākuma budžeta plāniem, kuriem vismaz teorētiski jābūt salīdzinoši precīziem un vispārēju situāciju raksturojošiem. Cits stāsts, ka klubu vadība varēja arī kaut ko ieekonomēt…

Pozitīvie pārsteigumi – Medveščak, Rīgas Dinamo, Torpedo

Salīdzinot algu budžeta apjomu ar regulārās sezonas noslēgumā ieņemto vietu, visaugstāk par savām iespējām un dažādām ķermeņa daļām ir uzlēkusi Horvātijā bāzētā Medveščak vienība. Saskaņā ar oficiālo informāciju, Zagrebas Medveščak-am bija vismazākais algu budžets, bet klubs pamanījās ieņemt 11. vietu KHL regulārās sezonas kopvērtējumā. T.i., Zagrebas “lāči” ir uzlēkuši par 17 vietām augstāk nekā to “nosaka” algu budžets. Ja vēl ņem vērā, ka šamie ir līgas jaunpienācēji – tikai apsveicami.

Otrs prātīgākais budžeta apsaimniekotājs regulārās sezonas gaitā ir izrādījies Rīgas Dinamo klubs. Jau ir ierasts, ka Rīgas klubam nav tas lielākais budžets līgā, taču tikpat pierasts, ka Dinamo, neskatoties uz to, ieņem salīdzinoši augstas vietas. Tikai, ka iepriekšējā sezonā (2012./2013.) nācās pacīnīties par Nadeždas kausu, kas patiesībā atbilst kluba vietai KHL oficiālajā algu budžeta rangu tabulā. Bet šosezon “netaisnība” – Rīgas Dinamo ar līgas 25.-tā lieluma algu budžetu ierindojusies 10. vietā.

Trešais veiksmīgākais budžeta izlietotājs līgā ir Pētera Skudras trenētā Ņižņijnovgorodas Torpedo vienība. Viņiem izdevies regulārajā sezonā ieņemt 9. vietu, kas ir 11 vietas augstāk par atrašanās pozīciju KHL klubu algu budžetu tabulā.

Gagarina kausa finalisti cīņā par Nadeždas kausu

Savukārt totāli neprasmīgākie sava budžeta pielietotāji ir izrādījušies jau pieminētie divu iepriekšējo sezonu Gagarina kausa finālisti un sudraba godalgu ieguvēji – Čeļabinskas Traktor un Omskas apgabala Avangard. Turklat Traktor-am vispār, saskaņā ar oficiālajiem datiem, ir 6. lielākais algu budžets līgā, bet koptabulā tikai 19. vieta. Avangard-am līdzīgi: astotais lielākais budžets, bet vieta – divdesmitā. Kā saka, naudas maisi nespēlē… Cits secinājums: no Gagarina kausa finālam līdz Nadeždas kausa izcīņai nav tāls ceļš.

KHL KLUBU IZMANTOTO IESPĒJU TOP – regulārajā sezonā ieņemtās vietas salīdzinājums ar vietu algu budžeta sarakstā (saskaņā ar khl.ru datiem):

	klubs	Vieta līgā	Vieta pēc budžeta	Starpība
1.	Medveščak	11.	28.	+17
2.	Dinamo (Rīga)	10.	25.	+15
3.	Torpedo	9.	20.	+11
4.	Admiral	16.	24.	+8
5.	Dinamo (Maskava)	1.	7.	+6
6.	Baris	7.	13.	+6
7.	HC Slovan Bratislava	21.	27.	+6
8.	Donbass	6.	11.	+5
9.	Avtomobiļist	14.	19.	+5
10.	HC Lev Praha	5.	9.	+4
11.	Sibir	13.	16.	+3
12.	Metallurg (Mag.)	2.	3.	+1
13.	Jugra	22.	21.	-1
14.	Spartak	23.	22.	-1
15.	Metallurg (Novok.)	27.	26.	-1
16.	SKA	3.	1.	-2
17.	Ak Bars	4.	2.	-2
18.	Severstaļ	18.	15.	-3
19.	Dinamo (Minska)	26.	23.	-3
20.	Salavat Julajev	8.	4.	-4
21.	Lokomotiv	15.	10.	-5
22.	Atlant	17.	12.	-5
23.	CSKA	12.	5.	-7
24.	Vitjaz	24.	17.	-7
25.	Amur	28.	18.	-10
26.	Ņeftehimik	25.	14.	-11
27.	Avangard	20.	8.	-12
28.	Traktor	19.	6.	-13

–

P.S. Par varēšanu KHL izslēgšanas spēlēs jau būs cits stāsts.

Precīzākiem salīdzinajumiem:

• KHL klubu algu budžeti (2013-09-03) – khl.ru vai KHL_algu_budzeti_2013-09-03
• KHL 2013./2014. g. reg. sezonas noslēguma tabula – khl.ru

[Pirmais foto fiksēts pirms Rīgas Dinamo spēles pret Habarovskas Amur 2014-01-19; otrs (zemāk novietotais) – spēles dienā pret Linköpings HC 2014-02-18. Abu foto avots: dinamoriga.eu.]

Gudļevskis. ECHL. Varianti?

Kad īsi pirms NHL sezonas starta Kristeru Gudļevski pārcēla no Tampa Bay Lightning treniņnometnes uz Ziemeļamerikas trešā ranga līgas ECHL klubu, iedunējās trauksmes zvani. Kā tad tā?! Tas viss pēc tāda pēkšņa un strauja karjeras uzrāviena – vērā ņemamas debijas pasaules čempionātā, NHL drafta un veiksmīgas dalības Lightning nometnēs…

Acīmredzot vairumu 21 gadus vecā latviešu hokejista gaitu sekotājus sabiedējis ECHL raksturojums kā ‘ASV trešā ranga līga’. Iespējams, ka daļa “karsēju” jau pēc vienas pārbaudes spēles ar 34 minūtēm spēles laika bija Gudļevskim “rezervējuši” vietu Tampa Bay Lightning pamatsastāvā. Bet – visam sava secība.

Kas tas tāds ECHL?

East Coast Hockey League – Austrumkrasta hokeja līga, kas patiesībā sen vairs nav tikai ASV Austrumkrasta jeb Atlantijas okeāna piekrastes līga, izveidojās 1988. gadā. Savu atbilstību nosaukumam tā pazaudēja pēc 14 gadiem – 2002. gadā, kad faktiski sevī uzsūca WCHL (West Coast Hockey League) klubus. Tā sanāk, ka ne tikai Kalifornija, bet arī, piemēram, Aļaska – paliela izmēra pussala starp Kluso un Ziemeļu Ledus okeāniem – skaitās “Austrumkrasts”.

Tagad līga vieno 22 klubus, kas izmētāti pa Savienoto Valstu teritoriju. Tiktāl ģeogrāfija, bet visādi citādi – ECHL ir NHL fārmlīga uzreiz aiz AHL. Attiecīgi Florida Everblades, uz kurieni nosūtīts Kristers Gudļevskis, ir viens no Tampa Bay Lightning fārmklubiem. Turklāt Everblades ir ne tikai Lightning, bet arī cita NHL kluba – Carolina Hurricanes – fārms. “Pa ceļam” uz augšu Tampas virzienā vēl ir AHL klubs Syracuse Crunch, kas tad uzskatāms par nākamo pakāpienu virs ECHL vienības.

Vai ECHL ir katastrofa?

Šajā gadījumā par jebkādu daiļrunību efektīgāk būtu iepazīties ar nelielu “radurakstu” kopsavilkumu. Proti – trešdaļa (33.9%) no visiem šobrīd NHL komandu pieteikumos esošajiem vārtsargiem savu karjeru uz hokeja virsotnēm un NHL ir vadījuši caur ECHL klubiem. Kas ilgāku laiku, kas – īsāku, bet 21 aktuālais NHL vārtsargs (no 62) ir “kritis dubļos” ECHL-ā. Īstenībā nav ne dubļu, ne kauna, bet normāls secīgs process. Jā, iespējams, vēl nesen daudzus miljonus vērtā Iļjas Brizgalova pārcelšanās uz ECHL izskatās pēc totāla soļa atpakaļ. Taču karjeras sākumā un dažādos starpposmos ECHL ir cīnījušies īsti NHL vārtsargi, ne tikai otrie un trešie numuri.

Piemēram, 2012. gada Stenlija kausa ieguvējs un šī paša kausa izcīņas vērtīgākais spēlētājs Džonatans Kvīks (Jonathan Quick) Losandželosā. Arī Dženningsa balvas, tādu NHL-ā dod vārtsargiem, laureāts Jaroslavs Halaks (Jaroslav Halak), kas tagad Sentluisā. Arī pasaules čempions un Čehijas gada spēlētājs Tomāšs Vokūns (Tomáš Vokoun) Pitsburgā, hokeja miljonāri Maiks Smits (Mike Smith), Devans Dubniks (Devan Dubnyk) – attiecīgi no Fīniksas “koijotiem” un Edmonton Oilers.

ECHL kā Latvijas vārtsargu “kalve”

Der atcerēties, ECHL “dzirnavām” cauri gājuši arī citi Latvijas izlases vārtsargi, kuri savā karjerā var palepoties ar vērā ņemamiem sasniegumiem un NHL “ieņemšanu” – Artūrs Irbe un Pēteris Skudra. Ja Irbe ECHL nonāca savas hokejista karjeras “rudenī”, noslēdzot savas gaitas Ziemeļamerikā kā sportistam, tad Skudra pa ECHL cīnījās savas profesionālās karjeras pašā sākumā. Starp citu, arī vārtsargi Sergejs Naumovs un Ervīns Muštukovs ir uzspēlējuši ECHL.

Latvijas vārtsargi un viņu statistika ECHL čempionātā:

vārtsargs	dz.	sezona	ECHL klubs	sp.	GAA	atv %	–	izslēgšanas spēlēs
Artūrs Irbe	1967.	2003./2004.	Johnstown Chiefs	14	2.13	92.&%
Ervīns Muštukovs	1984.	2006./2007.	Toledo Storm	16	2.83	92.2%		1 sp. GAA 4.00, 92.0%
		2007./2008.	Elmira Jackals	14	2.66	91.3%
Sergejs Naumovs	1969.	2000./2001.	Greensboro Generals	31	3.23	91.0%
Pēteris Skudra	1973.	1994./1995.	Greensboro Monarchs	33	4.20	86.9%		6 sp. GAA 4.92, 87.2%
		1995./1996.	Erie Panthers	12	4.14	87.1%
			Johnstown Chiefs	30	3.55	90.8%
		1996./1997.	Johnstown Chiefs	4	3.30	91.0%

*

P.S.

Kopumā līdz ECHL oficiālajām spēlēm ir bijuši “aizklīduši” vismaz 24 Latvijas hokejisti, no kuriem 20 vīri ir bijuši Latvijas izlases sastāvā pieaugušo pasaules čempionātos vai olimpiskajās spēlēs.

Latvijas laukuma spēlētāji un viņu rezultativitāte ECHL čempionātā (treknrakstā – Latvijas izlasē pasaules čempionātos un/vai olimpiskajās spēlēs spēlējušie; iespējamas korekcijas un papildinājumi):

spēlētājs	dz.	sezona	ECHL klubs	sp.	punkti	+/-	–	izslēgšanas spēlēs
UZBRUCĒJI
Armands Bērziņš	1983.	2003./2004.	Louisiana IceGators	67	14+12	+1		3 sp. 0+0
		2004./2005.	Wheeling Nailers	57	1+10	-10
Aigars Cipruss	1972.	1994./1995.	Nashville Knights	53	26+43	-5
		1995./1996.	Nashville Knights	49	26+50	±0
Aleksandrs Čunčukovs	1971.	1994./1995.	Raleigh IceCaps	32	7+18	-8
			Nashville Knights	29	11+25	-1		11 sp. 4+11
		1995./1996.	Nashville Knights	55	20+31	+7
		1996./1997.	Johnstown Chiefs	70	34+58	-3
Raitis Ivanāns	1979.	1999./2000.	Pensacola Ice Pilots	59	3+7	+15		2 sp. 0+0
		2001./2002.	Toledo Storm	16	2+2	+1
			Baton Rouge Kingfish	40	4+5	-19
Kristiāns Pelšs	1992.	2012./2013.	Stockton Thunder	13	2+3	-6
Juris Štāls	1982.	2004./2005.	Charlotte Checkers	59	19+11	+1
		2005./2006.	Charlotte Checkers	66	18+27	-6		3 sp. 1+0
Jānis Tomans	1973.	1995./1996.	Jacksonville Lizard Kings	32	17+18	+19		18 sp. 6+7
		1997./1998.	Baton Rouge Kingfish	44	18+20	-1
		1998./1999.	Tallahassee Tiger Sharks	14	1+3	-5
		2004./2005.	Wheeling Nailers	3	0+0	±0
Māris Ziediņš	1978.	2004./2005.	Toledo Storm	55	16+17	-2
			Greenville Grrrowl	12	9+6	+4
		2005./2006.	Stockton Thunder	57	17+23	-4
AIZSARGI
Aleksandrs Andrejevs	1979.	1999./2000.	Mississipi Sea Wolves	21	1+2	+4
		2002./2003.	Greensboro Generals	43	0+5	-11		7 sp. 0+0
		2003./2004.	Greensboro Generals	51	1+3	-6
Kaspars Astašenko	1975.	1998./1999.	Dayton Bombers	2	0+1	-3
Igors Bondarevs	1974.	1994./1995.	Birmingham Bulls	3	0+1	+1
Krišs Grundmanis	1989.	2007./2008.	Dayton Bombers	6	0+0	-4
Artūrs Kupaks	1973.	1994./1995.	Greensboro Monarchs	63	14+30	+7		18 sp. 5+10
		1996./1997.	Toledo Storm	52	13+30	+9
		1997./1998.	Chesapeake Icebreakers	51	17+36	+15		3 sp. 1+3
		1998./1999.	Chesapeake Icebreakers	48	16+32	+6		8 sp. 2+2
Rodrigo Laviņš	1974.	1994./1995.	Raleigh IceCats	25	2+7	-1
			Tallahassee Tiger Sharks	44	3+9	+10		11 sp. 0+3
		1995./1996.	Tallahassee Tiger Sharks	52	10+14	+14		2 sp. 0+1
		1996./1997.	Tallahassee Tiger Sharks	50	11+27	+5		1 sp. 0+0
Ronalds Ozoliņš	1973.	1995./1996.	Jacksonville Lizard Kings	36	3+5	+6		15 sp. 1+2
		1996./1997.	Jacksonville Lizard Kings	50	1+8	-8
		1997./1998.	Jacksonville Lizard Kings	3	0+0	-2
			Pee Dee Pride	33	0+3	-3		2 sp. 0+1
		2000./2001.	Baton Rouge Kingfish	62	2+9	-2		2 sp. 0+0
Jēkabs Rēdlihs	1982.	2006./2007.	Dayton Bombers	7	0+1	-1
		2007./2008.	Elmira Jackals	21	0+4	+5
Arvīds Reķis	1979.	2000./2001.	Peoria Rivermen	64	12+21	+19		14 sp. 6+3
		2001./2002.	Peoria Rivermen	43	10+17	±0
		2002./2003.	Peoria Rivermen	57	4+19	+13		4 sp. 0+2
Agris Saviels	1982.	2002./2003.	Reading Royals	8	1+0	-5
Oļegs Sorokins	1974.	1996./1997.	Jacksonville Lizard Kings	2	0+0	-4
			Roanoke Express	3	0+1	±0
Atvars Tribuncovs	1976.	1999./2000.	Tallahassee Tiger Sharks	4	0+0	-3

* Statistikas precizējumi saskaņā ar hockeydb.com.

P.P.S. 2013. gada starpsezonā Kristers Gudļevskis Lightning sastāvā uzspēlēja vienā pārbaudes spēlē, aizvadot 34 minūtes. Statistika – GAA 1.76 un 92.9% atvairītu metienu.

[Fotoattēlā: Kristers Gudļevskis Tampa Bay Lightning pārbaudes spēlē pret St. Louis Blues 2013. gada septembrī. Foto avots: lightning.nhl.com.]

Girgensons kā jauna mēraukla. Kā Latvijas hokejistiem veicies debitējot NHL?

Latviešu “brīnumbērna” Zemgus Girgensona debija Nacionālajā Hokeja Līgā tika gaidīta īpaši. Tomēr – ar visaugstāko numuru draftētais Latvijas hokejists, un galu galā jau 3 sezonas neviens mūsējais “hokeja Mekā” nebija debitējis. Bet tagad ir! Interesanti, ka ar savu debiju Girgensons ir jau pārrakstījis dažus Latvijas hokejistu rekordus NHL-ā.

Nav jau tā, ka šo rekordu būtu “ka biezs”, jo pie pasaules grandiem – Nacionālajā Hokeja Līgā – Zemgus Girgensons ir tikai 19.-ais Latvijas hokejists. Tomēr debija ir bijusi katram no viņiem. Protams, uzbrucējs ir salīdzināms ar sava ampluā pārstāvjiem. Tomēr vecumu, piemēram, varam salīdzināt arī plašāk.

Vienīgais debitants ar vārtu guvumu

No 17 Latviju pārstāvošiem laukuma spēlētājiem, kas uzspēlējuši NHL, četriem ir izdevies debitēt ar rezultativitātes punktiem. Patiesībā – vienu punktu. Rezultatīvas piespēles debijas spēlē ir fiksētas Sandim Ozoliņam, Sergejam Žoltokam un Kārlim Skrastiņam. Vārtu guvums ir izdevies tikai Zemgum Girgensonam.

Jaunākais debitants

Līdz šim jaunākie debitanti NHL no Latvijas bija trīs puiši, kas pārstāvēja talantīgo 1972. gadu un NHL čempionātā pierakstījās 20 gadu vecumā 1992./1993. gada sezonas gaitā – Sandis Ozoliņš, Grigorijs Panteļejevs un Sergejs Žoltoks. Bet Zemgus Girgensons debitēja 19 gadu vecumā!

P.S. Lietderīga debija

Zemgus Girgensons ir arī viens no četriem Latvijas laukuma spēlētājiem NHL, kuri debijas spēlē ir sastrādājuši pozitīvu lietderības koeficientu. Zemgum tas bija +1, tikpat cik Sergejam Žoltokam un Oskaram Bārtulim. Tomēr šajā parametrā, jādomā – uz ilgāku laiku, palicis negrozīts Sanda Ozoliņa rekords – debijas spēlē lietderības koeficients +3!

Latvijas hokejistu debijas spēles NHL, kā arī šajās spēlēs iekrātā statistika:

debijas dat.	spēlētājs	vecums	dz.	komanda	punkti	+/-	SM	met.	sp. laiks
1989-10-05	u. Helmuts Balderis	37	1952.	Minnesota North Stars	0+0	±0	0	1	n/d
1991-11-08	v. Artūrs Irbe	24	1967.	San Jose Sharks	GAA 2.01	atv. 93.8%	0	–	59:46
1992-10-08	a. Sandis Ozoliņš	20	1972.	San Jose Sharks	0+1	+3	2	3	n/d
1992-12-03	u. Grigorijs Panteļejevs	20	1972.	Boston Bruins	0+0	-1	0	1	n/d
1993-04-08	u. Sergejs Žoltoks	20	1972.	Boston Bruins	0+1	+1	0	2	n/d
1993-10-06	u. Harijs Vītoliņš	25	1968.	Winnipeg Jets (old)	0+0	±0	0	1	n/d
1993-10-29	u. Aleksandrs Kerčs	26	1967.	Edmonton Oilers	0+0	-1	0	2	n/d
1997-11-05	v. Pēteris Skudra	24	1973.	Pittsburgh Penguins	GAA 2.26	atv. 85.7%	0	–	26:33
1998-10-10	a. Viktors Ignatjevs	28	1970.	Pittsburgh Penguins	0+0	±0	0	1	20:11
1999-02-09	a. Kārlis Skrastiņš	24	1974.	Nashville Predators	0+1	±0	0	0	16:05
1999-04-09	u. Herberts Vasiļjevs	22	1976.	Florida Panthers	0+0	±0	2	0	12:24
2000-03-26	a. Kaspars Astašenko	25	1975.	Tampa Bay Lightning	0+0	±0	2	0	11:46
2005-10-08	u. Raitis Ivanāns	26	1979.	Montréal Canadiens	0+0	-1	0	0	2:51
2006-10-20	u. Jānis Sprukts	24	1982.	Florida Panthers	0+0	-1	0	0	1:05
2008-12-13	u. Mārtiņš Karsums	22	1986.	Boston Bruins	0+0	-1	0	2	8:52
2009-11-12	a. Oskars Bārtulis	22	1987.	Philadelphia Flyers	0+0	+1	0	1	17:18
2010-01-14	u. Kaspars Daugaviņš	21	1988.	Ottawa Senators	0+0	±0	0	2	8:26
2010-02-12	a. Artūrs Kulda	21	1988.	Atlanta Thrashers	0+0	±0	0	1	9:36
2013-10-02	u. Zemgus Girgensons	19	1994.	Buffalo Sabres	1+0	+1	0	1	11:23

*

[Foto fiksēts Zemgus Girgensona debijas spēlē – Buffalo Sabres pret Detroit Red Wings 2013. gada 2. oktobrī. Zemāk ripa, ar kuru nokārtots pirmais vārtu guvums NHL čempionātā. Foto avots: nhl.com.]

Treneru pieredze uz ledus. Ankipāns un Klodāns kā iegansts

Kad šovasar Rīgas Dinamo paziņoja par komandas treneru korpusa papildināšanu ar Ģirtu Ankipānu un Juri Klodānu, publiskajā vidē iegrozījās sarunas ar tendenci apšaubīt lēmuma pareizumu. Jo, redz, šie vīri nav bijuši ne zvaigznes, ne atslēgas spēlētāji. Bet, vai, lai kļūtu par labu treneri ir jābūt labam spēlētājam? Un, vai zvaigžņotākie spēlētāji kļūst par izciliem treneriem?

Izņēmumu netrūkst abos virzienos, bet kādas ir likumsakarības pasaules spēcīgākajā čempionātā NHL un Dinamo „darbavietā” KHL? Vismaz aizvadītajā 2012./2013. g. sezonā.

Kā bez NHL spēļu pieredzes var trenēt NHL komandas?

No Nacionālajā Hokeja Līgā aizvadītajā sezonā strādājušajiem komandu aktuālajiem galvenajiem treneriem 40,6% speciālistu (13 no 32) nav vispār NHL spēļu pieredzes hokejista „ādā”. Vēl 18,8% NHL galveno treneru (6 no 32) ir fiksēta mazāk nekā 20 spēļu pieredze uz NHL ledus. Bet, piemēram, 25% NHL klubos aizvadītajā sezonā strādājošo vārtsargu treneru (8 no 32) nav NHL vārtsarga spēļu prakses.

No visiem NHL komandas „stūrējošiem” treneriem – galvenajiem, asistentiem, vārtsargu – kopumā 31,3% vīru (41 no 131) nav NHL spēlētāja pieredzes; no tiem, savukārt, 22,9% (30 no 41) nav pat fārmklubu līgu AHL un IHL hokejista prakses. Bet vēl 45,0% treneriem kā hokejistiem NHL spēļu apjoms uz ledus bijis mazāks par 100 spēlēm. Un, redz, neskatoties uz to, šamie „māca dzīvot” arī izcilus hokejistus.

NHL Gada trenerim tiek pasniegta Džeka Adamsa balva (Jack Adams Award). 21. gadsimta gaitā to ir saņēmuši tādi sava laika izcilie vai vismaz ļoti rezultatīvie uzbrucēji kā Bill Barber kā Philadelphia Flyers galvenais treneris, Jacques Lemaire (Minnesota Wild) vai šogad – Ottawa Senators galvenais Paul MacLean. Bet starp Dž. Adamsa balvas saņēmējiem arī tādi vīri, kas uz ledus NHL oficiālajās spēlēs nav kāpuši – John Tortorella (Tampa Bay Lightning) 2004. gadā un Ken Hitchcock (St. Louis Blues) 2012. gadā. Vēl ir tādi Jack Adams Award šajā gadsimtā saņēmuši personāži kā Bob Francis (Phoenix Coyotes) un Claude Julien (Boston Bruins), kas NHL čempionātos aizvadījuši pa 14 spēlēm. Par izcilām hokejistu karjerām tās, rādās, ka nevarētu nosaukt.

32,5% KHL galveno treneru spēlējuši „kaut kur”

KHL gadījumā treneru kā spēlētāju pieredzi tik viendabīgi kā Ziemeļamerikā būs grūti izcelt. „Pāri dīķim” absolūts hokejistu līmeņa atskaites punkts ir NHL, kura dominanti vien 1972. – 1979. gados mēģināja apstrīdēt WHA čempionāts. Bet KHL teritorijā pirms līgas starta (2008.) bija pastāvējušas dažādas formācijas – Superlīga, MHL (Starpnacionālā), NVS čempionāts, PSRS čempionāts. Tas nedaudz sarežģī treneru agrākas karjeras atsekošanu, tomēr – absolūtajam vairākumam pēdas ir sadzenamas.

No KHL 26 klubu 124 treneriem – galvenajiem, vecākajiem, vārtsargu un „parastajiem” (asistentiem), kuri 2012./2013. g. sezonas gaitā strādāja līgā: 45,2% bija PSRS stiprākās līgas hokejista pieredze; 49,2% speciālistu – Krievijas pirmsKHL stiprāko līgu spēlētāja ieraksts CV; 8,9% – KHL spēlētāja prakse. Taču šīs daļas nesummējas, bet lielā daļā personu pārklājas. Attiecīgi – nereti viens un tas pats sportists izsoļojis caur PSRS un Krievijas galvenajām līgām. Vēl 19,4% ir bijusi NHL hokejista prakse, ieskaitot tādus vīrus, kas „hokeja paradīzē” spēlējuši dažas spēles. Arī mūsu pašu Viktors Ignatjevs (12 spēles), Harijs Vītoliņš (8 spēles); bet, piemēram, Pēteris Skudra – „bagātāks” (150 spēles kā vārtsargam).

25,0% no KHL strādājošo treneru nav ne PSRS vai Krievijas stiprāko līgu, ne KHL, ne arī NHL hokejista pieredzes. Un tieši starp KHL komandu galvenajiem treneriem šis īpatsvars ir vēl lielāks – 32,5% (13 no 40) bez Krievijas/PSRS stiprāko līgu vai NHL prakses. Taisnības pēc gan jāpiebilst, ka liela daļa no šiem „nepieredzējušajiem” galvenajiem tomēr pieklājīgu praksi savā laikā krājuši Zviedrijas, Somijas, Čehijas, Slovākijas stiprākajās līgās. Taču ir daži eksemplāri, kuriem tās stipro līgu pieredzes tā mazāk vai nemaz. Piemēram, Magņitkas galvenais Paul Maurice ne tuvu nevarēja lepoties ar spilgtu hokejista CV, bet toties padsmit sezonas ir bijis Nacionālās Hokeja Līgas komandu galvenais treneris.

Savukārt, no 8 speciālistiem, kuri 21. gadsimta 13 gados saņēmuši Krievijas stiprākās līgas (superlīgas, KHL) labākā trenera laurus, 3 personāžiem nebija PSRS vai Krievijas stiprāko līgu, nemaz nerunājot par NHL, spēlētāja pieredzes. Čehiem Vladimiram Vujtekam vecākajam (2002. gada tituls) un Milošam Ržiham (2011.) tas ir „piedodami”, jo abi spēlējuši Čehoslovākijā. Taču Sergejs Mihaļovs, kurš 21. gadsimtā Krievijas labākā hokeja trenera laurus plūca divreiz – 2003. gadā ar Severstaļ un 2008. gadā ar Salavat Julajev, var palepoties ar PSRS tā laika otrā/trešā plāna hokeja klubu pieredzi – Čeļabinskas Burevestņik, Ufas Salavat Julajev (tolaik nestartēja PSRS augstākajā līmenī), Kuibiševas (tagad – Samara) SKA.

NHL no otras puses

NHL spēlētāju nosacīti redzamākās individuālās balvas – Hart Memorial Trophy (regulārās sezonas vērtīgākajam – MVP), Art Ross Trophy (rezultatīvākajam), James Norris Memorial Trophy (labākajam aizsargam) vai/un Conn Smyth Trophy (izslēgšanas spēļu MVP) – kopumā 20. gadsimta pēdējos 30 gados (1971. – 2000.) ir saņēmuši 43 spēlētāji. Laika posms izvēlēts ar atkāpi no mūsdienām, lai nosauktajiem „būtu laiks” nonākt līdz treneru posteņiem. No šiem titulētajiem 43 vīriem tikai viens (Jaromirs Jāgrs) aizvadītajā sezonā bija NHL spēlētājs, bet pārējiem bija ilgāka vai īsāka iespēja nonākt treneru posteņos. Dažiem vēl būs.

Aprēķinā nav ņemti vērā Vezina Trophy – svarīgākās vārtsargu balvas – laureāti. Tie parādās arī starp divu MVP balvu saņēmējiem. Turklāt bijušo vārtsargu īpatsvars starp 2012./2013. g. sezonas NHL ne-vārtsargu treneriem (galvenajiem un asistentiem) ir bijis totāli niecīgs – ap 2,1% no visiem. Uzbrucēji veido 57,7%, aizsargi – 40,2% (aprēķins no tiem, kas spēlējuši hokeju).

Tātad no 43 nosacīti titulētākajiem trīsdesmitgades NHL hokejistiem 11 vīri (25,6%) līdz šim ir bijuši NHL komandu treneri vai galvenie treneri. Bet galveno treneru postenī bijuši 7 hokejisti (16,3%) no šiem titulētākajiem. Skaidrs, ka kāds vēl papildinās šo skaitu. Piemēram, tāda plaši zināma persona kā Patriks Ruā (Patrick Roy) maijā nosaukts par Colorado Avalanche jauno galveno treneri.

Jā, un no šiem 43 jau faktiski leģendārajiem hokejistiem neviens nav saņēmis, piemēram, NHL Gada trenera balvu (Jack Adams Award). Par veiksmīgākajiem NHL galveno treneru posteņos no saskaitītajiem 43 vīriem varētu nosaukt divus. Randy Carlyle, kurš 2007. gadā tika pie Stenlija kausa kopā ar Anaheim Ducks un tagad ir Toronto Maple Leafs galvenais. Bet Larry Robinson Stenlija kausu izcīnīja 1999./2000. g. sezonā kopā ar New Jersey Devils; tiesa, par galveno kļuva sezonas noslēgumā, īsi pirms izslēgšanas spēlēm. Bet citiem bija veicies ļoti dažādi. Salīdzinājumam: viens no pasaules visu laiku titulētākajiem hokejistiem – Wayne Gretzky – pat veselas četras sezonas pildīja Phoenix Coyotes galvenā trenera pienākumus, taču komandu izslēgšanas spēlēs ievest neizdevās.

Likumsakarības austrumos

PSRS un vēlāk dažādos Krievijas čempionātos nav tik dziļas, plašas un pēctecīgas individuālo apbalvojumu sistēmas. Tomēr apbalvojumi ir, un lai noskaidrotu 1971. – 2000. gadu titulētākos hokejistus PSRS/Krievijas stiprākajā līgā, jāmiksē dažādi tituli un uzskaites. Summā: šo gadu labākie vārtu guvēji; punktu guvēji; balvas „Trīs bombardieri” ieguvēji (čempionāta trāpīgākie uzbrucēju virknējumi); rezultatīvākie aizsargi (balva pasniegta tikai no 1984. gada); izdevuma „Hokejnoje obozreņije” (Хоккейное Обозрение) veiktajā žurnālistu aptaujā noteiktie gada labākie (veikta līdz 1991. gadam). Žurnālistu vērtējums iekļauts, lai Top spēlētāju dotu vietu arī vārtsargiem un aizsargiem. Savas nepilnības ir, taču sasummējot, saskaitāmi sava laika 76 izcili vai vismaz lieliski hokejisti, kuru vidū arī Helmuts Balderis.

No šiem 20. gadsimtu noslēdzošās trīsdesmitgades nosacīti izcilākajiem hokejistiem 19,7% (15 vīri) ir kļuvuši par galvenajiem treneriem PSRS, Krievijas un/vai KHL stiprāko līgu klubos. Šis skaitlis, protams, var palielināties, jo virkne šo vīru strādā par treneriem jauniešu komandās, citvalstu līgās vai, piemēram, turpina savas profesionālu sportistu gaitas. Šādi nosacīti „dinozauri”, kas vēl spēlē, ir četri! Krievijas superlīgas 1999./2000. g. sezonas rezultatīvākais aizsargs un, starp citu, tās pašas sezonas līgas vērtīgākais spēlētājs Andrejs Markovs (dz. 1978), kurš 2012./2013. g. sezonā turpināja spēlēt Montréal Canadiens ierindā, bet lokauta laikā pagodināja KHL klubu Vitjaz (tolaik – Čehova). KHL-ā gaitas aizvadītajā sezonā turpināja 1995./1996. g. sezonas Krievijas „Virslīgas” labākais vārtu guvējs Aleksandrs Koroļuks (dz. 1976.) un arī – uzbrucējs Oļegs Petrovs (dz. 1971.), kuram nominēta balva „3 bombardieri” par darbu 1991./1992. g. sezonā. Ceturtais ir – uzbrucējs Maksims Sušinskis (dz. 1974.), kurš aizvadītajā sezonā nedaudz uzspēlēja HC Fribourg-Gottéron ierindā Šveices galvenajā čempionātā (NLA).

Vēl bez nosauktajiem 19,7% izcilnieku, kas ir vai bija austrumpuses stiprākās līgas galveno treneru posteņos, ir pa kādam sava laika talantīgam krievu hokejistam, kas trāpījis patrenēt NHL klubus. Tiesa, neviens no šiem 1971. – 2000. gadu izcilniekiem līdz NHL komandas galvenā trenera postenim nav „uzdienējies”. Piemēram, izcilais vārtsargs Vladislavs Tretjaks padsmit sezonas nolauza, pildot Chicago Blackhawks vārtsargu trenera pienākumus, bet titulētais aizsargs Vjačeslavs Fetisovs dažus gadus asistēja New Jersey Devils galvenajam trenerim.

No bijušajiem 20. gadsimta 70.-90. gadu hokejistiem – izcilniekiem austrumos, rādās, ka titulētākais galvenais treneris ir Vjačeslavs Bikovs, kuram ir gan pasaules čempiona lauri (2008., 2009.), gan Gagarina kauss (2011.). Tomēr par KHL labāko treneri viņš nav bijis nosaukts, bet no izlases atbrīvots pēc neražām 2011. gada pasaules čempionātā.

Morāle?

Stāsta morāle ir pagalam vienkārša – „neskati treneri pēc cepures (hokejista statistikas)”. Nu, nav vienādības zīme starp jēdzieniem ‘labs hokejists’ un ‘labs treneris’. Ir aplami pieņemt, ka izcils hokejists automātiski kļūst par izcilu treneri. Vai tikpat absurdi, ka labs treneris ir bijis tikpat labs hokejists. Šajā jomā ir sakritības, nevis likumsakarības.

Arī Rīgas Dinamo „jaunieviesto” treneru – Ģirta Ankipāna un Jura Klodāna – varēšanas būs vērtējamas pēc treneru darbā paveiktā. Nevis viņu kā hokejistu CV, kur pasaules labāko piemēru izcilība nav atrodama. Cits stāsts, kāda ir treneru sagatavošanas izglītības bāze Latvijā kā tāda. Bet par praksi: iemācīties peldēt var tikai ūdenī. Lai izdodas!

[Attēlā: interviju sniedz Ģirts Ankipāns, jau kā Rīgas Dinamo treneris. Foto fiksēts Dinamo treniņā 2013. gada jūlijā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Sibīrijas ekspresis & AHL „marinādes” derīguma termiņš

NHL „uzgaidāmajā telpā” – fārmklubu līgā AHL – aizvadītais laiks katram pretendentam ir dažāds. Tāpat kā pacietības mērs uz to, cik ilgi gaidīt iespēju. Latvijas pārstāvjiem šis „marinēšanās” laiks vairumā gadījumu nepārsniedz 3 – 4 pilnas sezonas AHL. Tagad arī aizsargs Artūrs Kulda pēc četrām pilnvērtīgām AHL sezonām dodas uz KHL, pievienojoties Sibir komandai. Starp citu, šai pašai vienībai pagaidām uz pārbaudes laiku pievienojies arī cits aizsargs no Latvijas – Rolands Gritāns.

Kuldas pacietības mērs

Artūrs Kulda (dz. 1988.; pa labi novietotajā attēlā #32) Ziemeļamerikas „iekarošanu” sāka pirms 6 gadiem, kad 2006. gadā viņu ar kopējo 200. numuru draftēja nu jau nepastāvošs NHL klubs Atlanta Thrashers, kas tagad pazīstams kā Winnipeg Jets. Šajā pašā vasarā CHL Import draft-ā viņu nodraftēja Peterborough Petes (OHL) ar kopējo 48. numuru. Sešas sezonas ar pilnu atdevi un tīru sirdsapziņu nokapāts Ziemeļamerikā. Divas sezonas Pīterboro komandā Ontario Hokeja Līgā; otrās sezonas noslēgumā – 19 gadu vecumā – „iefiltrēšanās” Atlantas fārmklubā Chicago Wolves AHL līmenī un jau šīs līgas galvenā trofeja – Kaldera kauss. Un tad – 4 pilnas sezonas AHL čempionātā, ar īsiem komandējumiem uz NHL, kur aizvadītas 15 spēles.

Artūra Kuldas diezgan pamatīgā pacietība un lojalitāte „Ziemeļamerikas lielajai iespējai” ar to arī beidzās. Vismaz pagaidām. „Nebraucu uz Ziemeļameriku, lai spēlētu AHL” un rezultātā: „No Sibir bija labākais piedāvājums”. Tagad Kuldas jaunā mājvieta – Novosibirska, uz kurieni jau pamazām pošas, bet pagaidām vēl Rīgā.

Rolands Gritāns jau gatavs

Novosibirskas komandas rīcībā – treniņnometnē – jau ieradies cits Latvijas pavalstniecības hokeja aizsargs – Rolands Gritāns (dz. 1991.; pa kreisi novietotajā attēlā). Viņš iepriekšējo sezonu aizvadīja Zviedrijas trešajā stiprākajā līmenī – Division 1, uzspēlējot IFK Arboga Hockey pieaugušo komandā. Sibir treneri viņu noskatījuši Rīgā.

Tēmē uz lielo komandu vai arī esi gatavs uzspēlēt arī MHL – Sibirskije Snaiperi komandā? „Plānoju spēlēt lielajā komandā, bet, ņemot vērā, ka komandā jau ir 5 ārzemnieki, visdrīzāk, ka šogad mani nosūtīs uz fārmklubu VHL līgā – hokeja klubu Rjazaņ. Bet nākošgad es ceru tikt Sibir pamatsastāvā,” tā Rolands Gritāns. Bet pagaidām Gritānam ar Sibir komandu ir 2 mēnešu pārbaudes laika līgums, bet pēc tam, ja viss notiek kā iecerēts, plānots noslēgt divvirzienu līgumu uz 2 gadiem. Jāpiebilst, ka jaunajā (2012./2013.) sezonā Sibir galvenā trenera palīgs ir Pēteris Skudra.

Atgriežoties pie AHL „marinādes”

Šosezon AHL laukumi „draud” vismaz diviem Latvijas pārstāvjiem – Kristiānam Pelšam un Zemgum Girgensonam, kuri šogad parakstīja līgumus ar saviem draftētājiem – attiecīgi Edmonton Oilers un Buffalo Sabres. Jautājuma zīmes ir attiecībā uz Oskaru Bārtuli, kura statuss un arī cena Philadelphia Flyers saimniecībā ir nokrities manāmi zemāk. Savukārt Kaspars Daugaviņš arī juridiskiem paņēmieniem cīnās, lai NHL būtu „īstā realitāte” arī nākamajā sezonā. Taču visus jautājumus šajā starpsezonā ir atcēlis ne tikai Artūrs Kulda, bet arī Raitis Ivanāns, pārceļoties uz KHL ledus laukumiem.

Ziemeļamerikas šī brīža otrajā stiprākajā līgā – AHL – ir uzspēlējuši vismaz 23 hokejisti ar Latvijas pavalstniecību. Dažos gadījumos tas ir bijis ceļš jau pēc pabūšanas NHL laukumos vai pat virsotnēs, taču vairumā gadījumu – tā bija savas iespējas sagaidīšana, lai uzspēlētu NHL. Bet ne visiem ir sanācis kaut spēli aizvadīt hokeja Mekā.

Kulda spītīgāks par Znaroku?

Raugoties uz Latvijas hokejistu kopējo fonu, Artūra Kuldas „spītība”, gaidot un sagaidot savas iespējas NHL, ir bijusi diezgan pamatīga. Varena pacietība ir bijusi arī Herbertam Vasiļjevam, Raitim Ivanānam, kā arī Krišjānim Rēdliham, kurš New Jersey Devils fārmklubā Albany River Cats „nokapāja” 4 pilnas sezonas, bet tā arī neaizvadīja nevienu spēli NHL.

Salīdzinājumam: statistiski mazāks pacietības mērs, gaidot iespēju uz NHL, ir bijis dažiem vēl „vecā” Rīgas Dinamo meistariem. Piemēram, Oļegs Znaroks AHL-ā uzturējās tikai 6 spēles. Vai, piemēram, Aleksandrs Kerčs (seniors) un Harijs Vītoliņš (jaunākais) AHL kaujas laukos savu iespēju nostiprināties NHL vienībās nogaidīja pa vienai pilnai sezonai. Atliek vien jautājums: vecā Dinamo kadriem ātrāk pieleca vai arī tagad jaunie ir pacietīgāki? Cits stāsts, ka dažiem gribētājiem no bijušās PSRS Latvijas daļas bija arī AHL līmenis bija izrādījies diezgan augsts, un vīriem arī AHL komandās ne vienmēr izdevās noturēties un nācās spēlēt zemākās līgās.

Latvijas hokejisti „pacietība” AHL klubos, neskaitot junioru u.c. līgas (pilna sezona = vismaz puse sezonas spēļu; vārtsargiem pilna sezona = trešdaļa sezonas spēļu):

	spēlētājs	dz.	sez. pilnas (visas)	klubi un spēles (REG+PO)	pēc tam	sp. NHL (REG+PO)
	u. Vasiļjevs	1976.	4+ (5)	Carolina Monarchs: 1996./97. (54+0). New Haven Nighthawks 1997./98. (76+3). Kentucky Thoroughblades: 1998./1999. (76+12). Manitoba Moose: 2001./02. (31+0); 2002./03. (69+14)	uz Kr.	51+0
	a. Kulda	1988.	4+ (5)	Chicago Wolves: 2007./08. (5+21); 2008./09. (57+0); 2009./10. (66+14); 2010./11. (69+0). St. John’s IceCaps (63+13)	uz KHL	15+0
	a. Kr.Rēdlihs	1981.	4 (4)	Albany River Cats: 2002./03. (61+0); 2003./04. (66+0); 2004./05. (46+0); 2005./06. (66+0)	uz Šv.; Kr.	0
	u. Ivanāns	1979.	3+ (6)	Hershey Bears: 2000./01. (2+0). Milwaukee Admirals: 2002./03. (17+1); 2003./04. (54+7). Hamilton Bulldogs: 2004./05. (75+2); 2005./2006. (43+0). Abbotsford Heat: 2011./12. (27+0)	uz KHL	282+1
	u. Žoltoks	1972.	3+ (5)	Providence Bruins: 1992./93. (64+6); 1993./94. (54+0); 1994./95. (78+13). Fredericton Canadiens: 1998./99. (7+0). Quebec Citadelles: 1999./2000. (1+0)	uz NHL	588+45
	u. Karsums	1986.	3+ (4)	Providence Bruins: 2006./07. (54+12); 2007./08. (79+10); 2008./09. (43+0). Norfolk Admirals: 2009./2010. (36+0)	uz KHL	24+0
	a. Saviels	1982.	3+ (4)	Hershey Bears: 2000./01. (1+0); 2002./03. (43+3); 2003./04. (67+0); 2004./2005. (47+0)	uz Baltkr.; Kr.	0
	u. Daugaviņš	1988.	2+ (6)	Binghampton Senators: 2006./07. (11+0); 2007./08. (3+0); 2008./09. (23+0); 2009./2010. (72+0); 2010./11. (73+23); 2011./12. (7+0)	uz NHL	66+1
	a. Bārtulis	1987.	2+ (5)	Philadelphia Phantoms: 2007./08. (57+0); 2008./09. (80+4). Adirondack Phantoms: 2009./10. (12+0); 2010./11. (4+0); 2011./12. (36+0)	?	66+7
	u. Panteļejevs	1972.	2+ (3)	Providence Bruins: 1992./93. (39+0); 1993./94. (55+0); 1994./95. (70+0)	paliek Z-Am. (IHL; NHL)	54+0
	u. Sprukts	1982.	2 (2)	Rochester Americans: 2006./07. (58+6); 2008./09. (59+0)	uz KHL	14+0
	a. Astašenko	1975.	2 (2)	2001./02.: Springfield Falcons (11+0); Lowell Lock Monsters (37+5). 2002./03.: Lowell Lock Monsters (47+0)	uz Lat.; Som.	23+0
	v. Skudra	1973.	1+ (4)	1996./97.: Hamilton Bulldogs (32+0). 2000./01.: Rochester Americans (2+0); Providence Bruins (3+0). 2001./02.: Hartford Wolf Pack (3+0). 2002./03.: Manitoba Moose (1+0)	uz NHL	147+3
	a. J.Rēdlihs	1982.	1+ (3)	Syracuse Crunch: 2005./06. (4+0); 2006./07. (46+0); 2007./08. (13+0)	uz Čeh.	0
	u. Vītoliņš	1968.	1+ (2)	Beast of New Haven: 1992./93. (7+0). Moncton Hawks: 1993./94. (70+0)	uz Šv.	8+0
	u. Štāls	1982.	1+ (2)	Hartford Wolf Pack: 2002./03. (2+0); 2003./04. (62+1)	paliek Z-Am. (ECHL)	0
	u. Kerčs	1967.	1+ (2)	Cape Breton Oilers: 1993./94. (57+0). Providence Bruins: 1994./95. (1+0)	uz Lat.	5+0
	a. Reķis	1979.	0+ (1)	Worcester IceCats: 2001./2002. (18+0)	paliek Z-Am. (ECHL)	0
	u. Cipruss	1972.	0+ (1)	Providence Bruins: 1995./96. (15+0)	paliek Z-Am. (IHL; CoHL)	0
	v. Irbe	1967.	0+ (1)	Lowell Lock Monsters: 2002./2003. (7+0)	paliek Z-Am. (NHL; ECHL)	568+51
	a. Kupaks	1973.	0+ (1)	Springfield Falcons: 1997./98. (7+0)	paliek Z-Am. (ECHL)	0
	u. Znaroks	1963.	0+ (1)	Maine Mariners: 1991./92. (6+0)	uz Vāc.	0
	a. Ozoliņš	1972.	0+ (1)	Worcester Sharks: 2007./08. (2+0)	uz NHL	875+137

P.S. NHL klubu fārmklubi ir bijuši arī citās līgās (piem., IHL, ECHL), kas neuzrādās šajā „gaidīšanas” statistikā. Cipari no publiski pieejamām statistikas vietnēm; iespējamas korekcijas un papildinājumi.

Latvijas hokejistu rezultativitātes rekordi AHL regulārajās sezonās; TOP 7+3:

	spēlētājs	sezona	komanda	spēles	punkti
	UZBRUCĒJI
1.	Herberts Vasiļjevs	1998./1999.	Kentucky Thoroughblades	76	28+48
2.	Herberts Vasiļjevs	1997./1998.	New Haven Nighthawks	76	36+30
3.	Sergejs Žoltoks	1992./1993.	Providence Bruins	64	31+35
4.	Mārtiņš Karsums	2007./2008.	Providence Bruins	79	20+43
5.	Sergejs Žoltoks	1993./1994.	Providence Bruins	54	29+33
6.	Harijs Vītoliņš	1993./1994.	Moncton Hawks	70	28+34
7.	Aleksandrs Kerčs	1993./1994.	Cape Breton Oilers	57	24+38
	AIZSARGI
1.	Artūrs Kulda	2009./2010.	Chicago Wolves	66	6+19
2.	Krišjānis Rēdlihs	2005./2006.	Albany River Cats	66	3+21
3.	Oskars Bārtulis	2007./2008.	Philadelphia Phantoms	57	1+20

*

Lasāmvielai:

• Sibir vienojas ar Artūru Kuldu – hcsibir.ru
• Sibir (t.sk. Rolands Gritāns) gatavojas sezonai – championat.com
• Artūra Kuldas intervija pēc vienošanās ar Sibir – hcsibir.ru
• Latvijas spēlētāju statistika NHL (amatieru lapa) – quanthockey.com

[Pirmajā attēlā: Artūrs Kulda (nr. 32), vēl grūstoties uz AHL ledus laukumiem, Chicago Wolves krāsās. Foto no A. Kuldas personīgā arhīva. Otrajā attēlā: Rolands Gritāns Sibir treniņos 2012. gada jūlijā; foto avots: hcsibir.ru.]

Latvju bāleliņi Krievijas hokeja tirgū

Starp sezonām dažādās hokeja līgās iestājas gadatirgus, un KHL nav izņēmums. Daļā gadījumu vienošanās faktiski bijušas panāktas vēl iepriekšējās sezonas gaitā – it kā darījumiem neatļautā laika posmā. Taču kurš gan negrib nodrošināties laicīgi? Krievijas „jarmarka” arī pirms un ārpus Dinamo atdzimšanas neiztiek bez Latvijas hokejistiem. Kāds tad bijis un ir pieprasījums pēc Latvijas bāleliņiem Krievijas klubos?

Dinamo vadība un apoloģēti (aizstāvji) regulāri atsaucas uz pieņēmumu, ka Dinamo lielais pienesums Latvijas hokejam ir tāds, ka Rīgas komandā tiek „izmitināti” Latvijas hokejisti, kam citādi tik augsta līmeņa hokejs nebūtu pieejams. Respektīvi – lielākā daļa Dinamo ierindā nodarbināto Latvijas hokejistu darbu citur KHL Krievijas komandās nedabūtu savas kvalifikācijas un spēju dēļ. Ar būtisku piebildi – arī Krievijas klubos noteiktā leģionāru limita dēļ. Var pafantazēt, kas būtu, ja Krievija atceltu leģionāru limitu vai izdomātu, ka Latvijas hokejisti, līdzīgi kā, piemēram, Kazahstānas spēlētāji, Krievijā neskaitītos leģionāri. Leģionāru limita atcelšana gan diez vai būtiski palielinātu Latvijas hokejistu konkurētspēju Krievijas hokeja tirgū, jo tirgus pavērtos arī „otrās pakāpes” somiem, slovākiem utt. Kas būtu, ja būtu…

Palīdzam krievu pamērīties?

Jaunajai 2012./2013. g. sezonai KHL komandās ārpus Rīgas Dinamo ir nokomplektējušies vismaz 5 Latvijas hokejisti:

• Edgars Masaļskis paliek Hantimansijskā;
• Lauris Dārziņš sakopis veselību, lai turpinātu pildīt kontraktu Kazaņā;
• Georgijs Pujacs ir iepaticies savam pēdējam darba devējam – KHL vicečempioniem Omskas Avangard;
• Miķelis Rēdlihs kravā somas ceļam uz atdzimstošo Jaroslavļas Lokomotiv komandu;
• Jānis Sprukts pārceļas uz Maskavas CSKA.

Cita starpā, CSKA ar sava sponsora Rosņeft atbalstu ir nolēmuši iesaistīties Krievijas lieluzņēmumu mērīšanās rotaļā, par mērķi sludinot Rietumu konferences un pat Gagarina kausa finālu, kā arī publiski runājoties par vēlmi iegādāties tādus Krievijas „stārus” kā Aleksandrs Sjomins un Aleksandrs Radulovs. Vēl aktuāla jautājuma zīme ir Sanda Ozoliņa karjeras turpinājums, ja tāds būs. Nosaukti jau vairāki Krievijas klubi, bet pagaidām baumu un pusbaumu līmenī.

Lielākais pieprasījums pēc Latvijas hokejistiem KHL klubos bija sagadījies līgas trešajā sezonā (2010./2011.), kad citur izrādījās vajadzīgi 6 hokejisti ar Latvijas pasi. Citās KHL sezonās mūsējie Krievijas klubos tika „iesaukti” mazākā apjomā, 3 – 4 personu sastāvā. Tas ir daudz vai maz?

Latvijas hokejisti KHL klubos līgas pirmajās 4 sezonās (atskaitot Rīgas Dinamo):

sezona	kopskaits	hokejists	klubs	sp. (punkti; +/-) REG	sp. (punkti; +/-) PO
2008./2009.	3	a. Aleksandrs Jerofejevs	Ņeftehimik	8 (1+5; -1)	4 (0+0; +1)
		a. Georgijs Pujacs	Lada	38 (9+4; +10)	–
		u. Kaspars Saulietis	Dinamo (Minska)	30 (2+2; -4)	–
2009./2010.	4	a. Aleksandrs Jerofejevs	Metallurg (Novok.)	48 (1+6; -4)	–
		a. Georgijs Pujacs	Sibir	56 (1+13; +2)	–
		u. Kaspars Saulietis	Dinamo (Minska)	24 (4+1; -3)	–
		u. Aleksejs Širokovs	Amur	51 (8+12; -11)	–
2010./2011.	6	u. Mārtiņš Cipulis	Amur	49 (12+7; -12)	–
		a. Māris Jass	Ņeftehimik	18 (0+1; 0)	–
		a. Aleksandrs Jerofejevs	Metallurg (Novok.)	34 (3+3; -6)	–
		v. Edgars Masaļskis	Jugra	23 (GAA 3.25; 89.8%)	5 (GAA 2.42; 92.1%)
		a. Georgijs Pujacs	Sibir	49 (8+14; -2)	4 (0+0; -1)
		u. Aleksejs Širokovs	Amur	7 (1+1; -5)	–
2011./2012.	4	u. Lauris Dārziņš	Ak Bars	15 (2+5; +3)	4 (0+0; -1)
		v. Edgars Masaļskis	Jugra	19 (GAA 2.53; 91.6%)	3 (GAA 1.36; 95.8%)
		a. Georgijs Pujacs	Sibir	25 (1+4; +8)	–
			Avangard	13 (1+4; 0)	17 (0+0; -2)
		a. Kārlis Skrastiņš	Lokomotiv	–	–

*

Līdzi Krievijas hokeja evolūcijai

Pēc PSRS un šīs valsts hokeja kārtības sairuma Krievijas stiprākā hokeja līga izdzīvoja dažādas attīstības un pagrimuma stadijas līdz 2008. gadā iestartējās pirmais KHL čempionāts. Pirms tam Krievijas hokeja augstākais plaukts saucās Starpnacionālā hokeja līga (tā laika MHL jeb latviskoti – SHL), Krievijas Hokeja līga (nejaukt ar pērnsezon palaisto RHL = Krievijas 3. stiprāko līgu) un Krievijas Superlīga.

21. gadsimta sākumā, pirms KHL izveides, neviena sezona Krievijas hokeja augstākajā līmenī neiztika bez Latvijas hokejistiem. Katrā sezonā Krievijas „Virslīgas” klubos piedalījās caurmērā 3 – 7 hokejisti no Latvijas. Superprecīza statistikas uzskaite ir nedaudz apgrūtināta dēļ tā, ka nedzīvu līgu ciparu kopšana vairāk ir entuziasms, nevis sistemātisks pienākums ar no tās izrietošu atbildību. Tomēr, rādās, ka lielākais Latvijas hokejistu skaits Krievijas klubos Superlīgā bijis 2001./2002. un 2002./2003. g. sezonās, kad tur „ganījās” 7 spēlētāji no Latvijas.

Latvijas hokejisti Krievijas komandās šīs valsts augstākajā līmenī 2000./2001. – 2007./2008.:

sezona	kopskaits	Latvijas hokejisti Krievijas augst. līmenī
2007./2008.	5	a. Laviņš (Metallurg Novok.); u. Ņiživijs (Torpedo ŅN); a. Pujacs (Lada); a. Sorokins (Metallurg Novok.); a. Tribuncovs (Lada)
2006./2007.	5	a. Pujacs (Himik Mitišči); a. Kr.Rēdlihs (Amur); u. Semjonovs (Traktor); v. Skudra (CSKA; Metallurg Novok.); u. A.Širokovs (Himik Mitišči; Metallurg Novok.)
2005./2006.	3	a. Māris Jass (Lada); v. Skudra (CSKA); u. A.Širokovs (Metallurg Novok.; Dinamo Mask.)
2004./2005.	4	u. Cipruss (Spartak); v. Naumovs (Salavat Julajev); v. Skudra (Himik Voskr.); a. Tribuncovs (Salavat Julajev; Spartak)
2003./2004.	5	v. Naumovs (SKA); v. Skudra (Ak Bars; Himik Voskr.); u. Tambijevs (Amur); a. Tribuncovs (Salavat Julajev); u. Vasiļjevs (Amur)
2002./2003.	7	a. Ignatjevs (Molot-Prikamje; Spartak); u. Kerčs (SKA); a. Laviņš (Dinamo Mask.); v. Masaļskis (Sibir); v. Naumovs (SKA; Severstaļ); u. Ņiživijs (Molot-Prikamje); a. Tribuncovs (Salavat Julajev)
2001./2002.	7	a. Ignatjevs (Severstaļ); u. Mareks Jass (Kr. Sovetov); v. Kuzņecovs (Metallurg Mag.); a. Laviņš (Molot-Prikamje); u. Ņiživijs (Dinamo Mask.); a. Sorokins (Molot-Prikamje); a. Višegorodcevs (CSKA)
2000./2001.	3	a. Feldmanis (Metallurg Novok.); u. Ņiživijs (Lokomotiv); u. Panteļejevs (Lokomotiv)

P.S. Neskaitot attiecīgās sezonas Krievijas otrā un zemāka līmeņa hokeja klubus. Nav skaitīti arī ierastie stiprākās līgas klubi, kas konkrētajā sezonā „izkrituši” uz Augstāko (2.) līgu.

Ar ko salīdzinās Jāni un Miķeli?

Pēcpadomju laikmetā, nokļūstot Krievijas hokeja augstākajā līmenī, Latvijas uzbrucējiem tā riktīgi uzspīdēt ar rezultativitāti nesanāk. Pat, ja sezonās pirms Superlīgas vai KHL Latvijas uzbrucēji ir bijuši manāmi rezultatīvi, Krievijā patraucē traumas, adaptācijas sarežģījumi, treneru neuzticēšanās vai arī viss kopā. Pēdējais piemērs ir Rīgas Dinamo trešās sezonas (2010./2011.) rezultatīvākais uzbrucējs Lauris Dārziņš, kurš pirms gada devās uz Ak Bars, bet satraumējās un „pazuda”.

Tas nav vienīgais piemērs. Savulaik Habarovskas Amur ierindā mēģināja Leonīds Tambijevs, Sanktpēterburgas SKA sastāvā – Aleksandrs Kerčs vai, piemēram, Čeļabinskas Traktor rindās – Aleksandrs Semjonovs. Nekas viņiem vairāk par pussezonu un 4-6 punktiem nesanāca.

Pagaidām, pēcPSRS laikmetā rezultatīvākais Latvijas uzbrucējs Krievijas galvenajā līgā ir neviens cits kā Aleksandrs Ņiživijs, kurš 6 sezonas pēc kārtas nokapāja Jaroslavļas Torpedo (vēlāk – Lokomotiv) komandā, kā arī citos Krievijas klubos stiprākajā un otrā stipruma līgās. Divās no savām Jaroslavļas sezonām viņš uzlika „latiņu” – 21 rezultativitātes punkts, kuru citi Latvijas uzbrucēji nav varējuši pārspēt. Nākamais labākais sniegums ir Alekseja Širokova 20 punkti pie Habarovskas Amur un Mārtiņa Cipuļa 19 punkti turpat Habarovskā. „Ķīseļa upes” Latvijas uzbrucējiem Krievijā nav sanākušas… Protams, jāpiebilst, ka dažādu gadu čempionātos ir bijis atšķirīgs spēļu skaits, kas tiešu salīdzināšanu neļauj.

Vēl būtiska piebilde – Krievijas galvenajā līgā rezultativitātes rekords starp Latvijas hokejistiem (neskaitot Rīgas Dinamo) pieder aizsargam! Georgijam Pujacam, kurš 22 punktus sakolekcionēja 2010./2011. g. sezonā, spēlējot Sibir rindās.

Rezultatīvākie Latvijas hokejisti Krievijas komandās šīs valsts stiprākajā līgā pēc PSRS sabrukuma (regulārās sezonas):

	ampl.	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	punkti
1.	a.	Georgijs Pujacs	2010./2011.	Sibir	49	8+14
2.	u.	Aleksandrs Ņiživijs	1996./1997.	Torpedo (Jaroslavļa)	44	9+12
			1999./2000.	Torpedo (Jaroslavļa)	37	8+13
3.	u.	Aleksejs Širokovs	2009./2010.	Amur	51	8+12
4.	u.	Mārtiņš Cipulis	2010./2011.	Amur	49	12+7

*

Pujacs kā mēraukla

Lai arī ampluā proporcija laukumā ir par labu uzbrucējiem, Latvijas aizsargi 21. gadsimtā Krievijas klubos ir bijuši plašāk pārstāvēti nekā uzbrucēji. Atsevišķi indivīdi pēcpadomju laikā Krievijas klubos pat ir uzspīdējuši vai vismaz atzīmējušies ar ļoti pieklājīgu sniegumu.

Aktuālākā Latvijas aizsargu mēraukla Krievijas klubos ir Georgijs Pujacs, kurš kļuvis par stabilu Krievijas stiprākās līgas klubu vērtību kopš savas pirmās (2006./2007.) sezonas Krievijas Superlīgā – Mitišču Himik (tagad saucas – Atlant) ierindā. Mazs sānsolis trešdaļsezonas izmērā sanācis Baltkrievijas ekstralīgā. Klubi ir pamainīti diezgan – Lada, Sibir, tagad arī Avangard, un pat Rīgas Dinamo viņš ir bijis iegriezies. Visos savos Krievijas klubos ir bijis novērtēts, aizsargam – salīdzinoši rezultatīvs un „uzdienējies”. Sibir ierindā ir bijis komandas kapteinis, un arī Avangard ierindā kā aizstājējs ir bijis ar K burtu uz formas. Tikko klubā ienākušam hokejistam tas ir daudz.

Vēl salīdzinoši nesen 3 pilnvērtīgas sezonas Krievijas komandā Salavat Julajev un nedaudz Spartak ierindā ir aizvadījis aizsargs Atvars Tribuncovs (2002. – 2005.). Jādomā, ka dažviet Krievijā atceras arī Latvijas hokeja aizsargu Rodrigo Laviņa, Viktora Ignatjeva, Kaspara Astašenko u.c. vārdus. Tomēr no visa Krievijas klubos uzspēlējušo Latvijas pavalstniecības aizsargu komplekta ilgstošāk Krievijas līgās pacīnījies un saskatāmākos panākumus iestudējis tieši Georgijs Pujacs.

Naumova un Skudras ēnā

Krievijas komandu vārtsargu statistikā „lielākos slidu nospiedumus” pēc padomju un pirms KHL laikiem ir atstājuši Sergejs Naumovs un Pēteris Skudra. Uz lielāku vai mazāku spēļu skaitu ir bijuši ietrāpījušies arī tādi kadri kā Vadims Ņikitins, Sergejs Kuzņecovs, bet tagad savu nospiedumus joprojām gādā Edgars Masaļskis.

Sergejs Naumovs Krievijas komandās to stiprākajā līmenī ir parādījies 5 sezonās; divās no tām ļoti epizodiski. 90. gadu pirmajā pusē uzspēlēja Maskavas CSKA, bet 21. gadsimta sākumā SKA, Severstaļ, Salavat Julajev rindās. Starp citu, ir uzspēlējis arī Čehovas Vitjaz sastāvā, bet tosezon tā nebija Krievijas Superlīgas komanda. Naumova statistiski veiksmīgākā sezona Krievijas Superlīgā bija 2002./2003.g. – Sanktpēterburgas SKA ierindā 46 spēles, GAA (vārtu zaudējumi vid. spēlē) 2.03 un 92,5% atvairītu metienu. Pieklājīgi, vai ne?

Savukārt Pēteris Skudra Krievijā iestudēja savu karjeras noslēgumu pēc pārcelšanās no NHL. Skudra Krievijas Superlīgā „norāva” 4 sezonas pēc kārtas (2003. – 2007.), uzspēlējot 4 dažādās komandās – Voskresenskas Himik, Kazaņas Ak Bars, Maskavas CSKA un Novokuzņeckas Metallurg. Arī statistiski Pētera Skudras sniegums bija pieklājīgs.

Edgars Masaļskis briest par jaunu mērauklu Latvijas vārtsargiem Krievijas klubos, ja vien viņu kā „otro numuru” pilnībā tālākajā plānā nenostums Jugra vienības „pirmais numurs” un Krievijas Hokeja federācijas nosacījumi, kas pamazām ierobežo vārtsargu-leģionāru spēlēšanas laiku KHL klubos. Pagaidām Masaļska rekords Krievijas klubos ir 2012. gada izslēgšanas spēlēs – otrs labākais atvairīto metienu procents (95,8%) un otrs labākais GAA (1.36); tiesa, tas viss panākts 3 spēlēs ar spēles laiku 88:23. Salīdzinoši īss laika sprīdis objektīvam aprēķinam.

[Pirmais foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret OHK Dinamo 2011. gada 10. janvārī; Aleksandra Ņiživija foto – spēlē pret CSKA 2011. gada 18. janvārī; Georgija Pujaca – Sibir spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 28. novembrī; Edgara Masaļska – Jugra spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 26. decembrī. Visu foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Latvijas spēlētāji atkāpjas no NHL?

ar Kārļa Skrastiņa “pārlidojumu” no Dalasas uz Jaroslavļu iestājas vēl lielāka krīze jeb, kā tagad populāri teikt, recesija Latvijas hokejistu “diasporā” NHL. 11 pilnas sezonas, neskaitot savu pirmo sezonu NHL-ā ar 2 spēlēm un neietverot lokauta sezonu, Skrastiņš bija viens no stabilākajiem Latvijas večiem NHL-ā – ar pilvērtīgu spēles laiku, bez rotācijām pa fārmiem AHL-ā, bez personīgām problēmām, kas atstātu būtisku ietekmi uz spēles laiku, un bez rotācijām uz Eiropu. ja vien neskaita lokauta laikā aizvadīto sezonu (2004./2005.) Rīga 2000 krāsās Baltkrievijas un Latvijas čempionātu cīņu laukos. vai Latvijas hokejistu “ēra” NHL-ā draud beigties?

zemākais punkts kopš 1991./1992. g. sezonas

kopš 1991./1992. gada sezonas, kad NHL ledus laukumos oficiālajās spēlēs kāpa Artūrs Irbe, Latvijas hokejisti Ziemeļamerikā ir cīnījušies dažādām sekmēm, bet visās NHL sezonās, kas kopš tā laika notika, bija fiksēta Latvijas hokejistu dalība. “ēra” bija sākusies. kā zināms, pirms Irbes NHL-ā 1989./1990. g. sezonā Minnesota North Stars, kas tagad saucas Dallas Stars un neatrodas Minesotā, rindās uzspēlēja Helmuts Balderis, bet “ēra” vēl nesākās – nākamajā sezonā NHL iztika bez Latvijas hokejistiem.

visu laiku mazākais spēļu skaits, ko vienā NHL sezonā aizvadījuši kopā visi Latvijas hokejisti, kā reizi bija pirmajā īstajā pēcpadomju sezonā (1991./1992.). bet pēc tam Latvijas hokejistu skaits Nacionālajā Hokeja Līgā pieauga un spēļu skaits tikai vairojās. spēlētāju skaita ziņā apogejs, kas augstākais punkts, bija 3 sezonas gadsimtu mijā – 1998.-2001. gados, kad mainīgām sekmēm NHL ledus laukumos cīnījās 7 hokejisti no Latvijas! ap to pašu laiku (1999. – 2003.) ir tās 4 sezonas, kurās Latvijas hokejistu kopējais aizvadīto spēļu skaits katrā sezonā pārsniedza 300 spēles.

kopš tā laika “daudz ūdens ir aiztecējis” un aizvadītā (2010./2011.) sezona izrādījās ar viszemāko Latvijas hokejistu pārstāvniecību NHL kopš 1991./1992. g. sezonas. it kā 4 spēlētāji ir salīdzinoši pieklājīgs skaits tāda kalibra hokeja valstij, kā Latvija; taču uz visiem hokejistiem sanāk 90 spēles… diviem Latvijas hokejistiem ir 1-2 spēles, vienam 13, Skrastiņam – “lauvas tiesa” (74). šo spēļu skaitu var pieņemt kā sezonas sakritību – Bārtuli un Ivanānu no ierindas izsita traumas vārda burtiskā nozīmē. tomēr, atskaitot Skrastiņu, aizvadītajā sezonā “pilna laika” hokejistu NHL-ā no Latvijas nebija. vai 2011./2012. g. sezonā būs?

lokauta gads kā katastrofa

Latvijas hokejistu “kuģi” NHL viļņos būtiski sašūpoja NHL lokauta sezona, kuras laikā Latvijas hokejs un arī NHL zaudēja Sergeju Žoltoku (1972. – 2004.), “lielajā hokejā” kā spēlētājs vairs neatgriezās Artūrs Irbe, arī NHL selekcionāru darbs tapa piebremzēts. rezultātā pēc-lokauta sezonā Latviju NHL-ā pārstāvēja 3 vīri ar viesiem summā nospēlētām 134 spēlēm. no “lokauta bedres” Latvijas pārstāvniecība pa solītim mēģināja izrāpties, no sezonas uz sezonu mazliet palielinot Latvijas “garšvielu” dalību NHL “zupas katlā”. ļoti neliela, bet saskatāma “atkopšanās” turpinājās līdz 2009./2010. g. sezonai, kad NHL klubu kreklus oficiālajās spēlēs bija vilkuši 5 hokejisti no Latvijas, pa visiem salasot nedaudz virs 200 spēlēm. tomēr nākamā sezonā sekoja “atkritiens”…

cerības uz “kvartetu”?

ar “īstiem” līgumiem uz 2011./2012. g. sezonu NHL-ā ir palikuši Oskars Bārtulis (Philadelphia Flyers) un Raitis Ivanāns (Calgary Flames). vēl divi Latvijas pārstāvji – Kaspars Daugaviņš un Artūrs Kulda – “studē” kvalifikācijas līgumu piedāvājumus – attiecīgi no Ottawa Senators un Winnipeg Jets, kā tagad jāsauc no Atlantas pārbraukušo Atlanta Thrashers. četri vīri, no kuru 3V (varēšanas, veiksmes un veselības) būs atkarīgs “ēras” turpinājums vai neturpinājums jaunajā sezonā.

P.S. cita starpā, nepabeidzas runas par to, ka šaipus okeānam varētu ietrāpīt Kaspars Daugaviņš, kurš tā īsti negribot samierināties ar parastu kvalifikācijas līgumu…

NHL sezonas ar Latvijas hokejistu dalību (1989. – 2011.):

sezona	skaits (sp. summa)	hokejists	NHL klubs	sp. (punkti vai GAA un %) REG	sp. (punkti vai GAA un %) PLAY OFF
1989./1990.	1 (26)
		u. Helmuts Balderis	Minnesota North Stars	26 (3+6)	–
1990./1991.	0 (0)
1991./1992.	1 (13)
		v. Artūrs Irbe	San Jose Sharks	13 (4.47; 86,8%)	–
1992./1993.	4 (109)
		u. Grigorijs Panteļejevs	Boston Bruins	39 (8+6)	–
		a. Sandis Ozoliņš	San Jose Sharks	37 (7+16)	–
		v. Artūrs Irbe	San Jose Sharks	36 (4.11; 88,6%)	–
		u. Sergejs Žoltoks	Boston Bruins	1 (0+1)	–
1993./1994.	6 (230)
		a. Sandis Ozoliņš	San Jose Sharks	81 (26+38)	14 (0+10)
		v. Artūrs Irbe	San Jose Sharks	74 (2.84; 89,9%)	14 (3.72; 87,5%)
		u. Sergejs Žoltoks	Boston Bruins	24 (2+1)	–
		u. Grigorijs Panteļejevs	Boston Bruins	10 (0+0)	–
		u. Harijs Vītoliņš	Winnipeg Jets (Coyotes)	8 (0+0)	–
		u. Aleksandrs Kerčs	Edmonton Oilers	5 (0+0)	–
1994./1995.	3 (104)
		a. Sandis Ozoliņš	San Jose Sharks	48 (9+16)	11 (3+2)
		v. Artūrs Irbe	San Jose Sharks	38 (3.26; 89,5%)	6 (5.13; 85,3%)
		u. Grigorijs Panteļejevs	Boston Bruins	1 (0+0)	–
1995./1996.	3 (121)
		a. Sandis Ozoliņš	San Jose Sharks	7 (1+3)	–
			Colorado Avalanche	66 (13+37)	22 (5+14)
		v. Artūrs Irbe	San Jose Sharks	22 (4.59; 86,0%)	–
		u. Grigorijs Panteļejevs	New York Islanders	4 (0+0)	–
1996./1997.	3 (197)
		a. Sandis Ozoliņš	Colorado Avalanche	80 (23+45)	17 (4+13)
		u. Sergejs Žoltoks	Ottawa Senators	57 (12+16)	7 (1+1)
		v. Artūrs Irbe	Dallas Stars	35 (2.69; 89,3%)	1 (0.00; 100%)
1997./1998.	4 (220)
		u. Sergejs Žoltoks	Ottawa Senators	78 (10+13)	11 (0+2)
		a. Sandis Ozoliņš	Colorado Avalanche	66 (13+38)	7 (0+7)
		v. Artūrs Irbe	Vancouver Canucks	41 (2.73; 90,7%)	–
		v. Pēteris Skudra	Pittsburgh Penguins	17 (1.83; 92,4%)	–
1998./1999.	7 (252)
		u. Sergejs Žoltoks	Montreal Canadiens	70 (7+15)	–
		v. Artūrs Irbe	Carolina Hurricanes	62 (2.22; 92,3%)	6 (2.20; 91,7%)
		a. Sandis Ozoliņš	Colorado Avalanche	39 (7+25)	19 (4+8)
		v. Pēteris Skudra	Pittsburgh Penguins	37 (2.79; 89,2%)	–
		a. Viktors Ignatjevs	Pittsburgh Penguins	11 (0+1)	1 (0+0)
		u. Herberts Vasiļjevs	Florida Panthers	5 (0+0)	–
		a. Kārlis Skrastiņš	Nashville Predators	2 (0+1)	–
1999./2000.	7 (337)
		a. Sandis Ozoliņš	Colorado Avalanche	82 (16+36)	17 (5+5)
		v. Artūrs Irbe	Carolina Hurricanes	75 (2.42; 90,6%)	–
		u. Sergejs Žoltoks	Montreal Canadiens	68 (26+12)	–
		a. Kārlis Skrastiņš	Nashville Predators	59 (5+6)	–
		v. Pēteris Skudra	Pittsburgh Penguins	20 (3.12; 87,2%)	1 (3.00; 90,0%)
		a. Kaspars Astašenko	Tampa Bay Lightning	8 (0+1)	–
		u. Herberts Vasiļjevs	Atlanta Thrashers	7 (1+0)	–
2000./2001.	7 (378)
		v. Artūrs Irbe	Carolina Hurricanes	77 (2.45; 90,8%)	6 (3.34; 90,0%)
		a. Kārlis Skrastiņš	Nashville Predators	82 (1+11)	–
		a. Sandis Ozoliņš	Carolina Hurricanes	72 (12+32)	6 (0+2)
		u. Sergejs Žoltoks	Montreal Canadiens	32 (1+10)
			Edmonton Oilers	37 (4+16)	3 (0+0)
		v. Pēteris Skudra	Boston Bruins	26 (3.33; 87,9%)	–
			Buffalo Sabres	1 (0.00; 100%)	–
		u. Herberts Vasiļjevs	Atlanta Thrashers	21 (4+5)
		a. Kaspars Astašenko	Tampa Bay Lightning	15 (1+1)	–
2001./2002.	6 (350)
		a. Sandis Ozoliņš	Carolina Hurricanes	46 (4+19)	–
			Florida Panthers	37 (10+19)	–
		a. Kārlis Skrastiņš	Nashville Predators	82 (4+13)	–
		u. Sergejs Žoltoks	Minnesota Wild	73 (19+20)	–
		v. Artūrs Irbe	Carolina Hurricanes	51 (2.54; 90,2%)	18 (1.67; 93,8%)
		v. Pēteris Skudra	Vancouver Canucks	23 (2.42; 90,7%)	2 (3.12; 89,1%)
		u. Herberts Vasiļjevs	Vancouver Canucks	18 (3+2)	–
2002./2003.	5 (338)
		a. Sandis Ozoliņš	Florida Panthers	51 (7+19)	–
			Mighty Ducks of Anaheim	31 (5+13)	21 (2+6)
		u. Sergejs Žoltoks	Minnesota Wild	78 (16+26)	18 (2+11)
		a. Kārlis Skrastiņš	Nashville Predators	82 (3+10)	–
		v. Artūrs Irbe	Carolina Hurricanes	34 (3.19; 87,7%)	–
		v. Pēteris Skudra	Vancouver Canucks	23 (2.72; 89,7%)	–
2003./2004.	4 (215)
		a. Kārlis Skrastiņš	Colorado Avalanche	82 (5+8)	11 (0+2)
		u. Sergejs Žoltoks	Minnesota Wild	59 (13+16)	–
			Nashville Predators	11 (1+1)	6 (1+0)
		a. Sandis Ozoliņš	Mighty Ducks of Anaheim	36 (5+11)	–
		v. Artūrs Irbe	Carolina Hurricanes	10 (2.45; 89,9%)	–
2004./2005.	LOKAUTS
2005./2006.	3 (134)
		a. Kārlis Skrastiņš	Colorado Avalanche	82 (3+11)	9 (0+1)
		a. Sandis Ozoliņš	Mighty Ducks of Anaheim	17 (3+3)	–
			New York Rangers	19 (3+11)	3 (0+0)
		u. Raitis Ivanāns	Montreal Canadiens	4 (0+0)	–
2006./2007.	4 (168)
		a. Kārlis Skrastiņš	Colorado Avalanche	68 (0+11)	–
		u. Raitis Ivanāns	Los Angeles Kings	66 (4+4)	–
		a. Sandis Ozoliņš	New York Rangers	21  (0+3)	–
		u. Jānis Sprukts	Florida Panthers	13 (1+2)	–
2007./2008.	3 (172)
		u. Raitis Ivanāns	Los Angeles Kings	73 (6+2)	–
		a. Kārlis Skrastiņš	Colorado Avalanche	43 (1+3)	–
			Florida Panthers	17 (1+0)	–
		a. Sandis Ozoliņš	San Jose Sharks	39 (3+13)	–
2008./2009.	4 (181)
		a. Kārlis Skrastiņš	Florida Panthers	80 (4+14)	–
		u. Raitis Ivanāns	Los Angeles Kings	76 (2+0)	–
		u. Mārtiņš Karsums	Boston Bruins	6 (0+1)	–
			Tampa Bay Lightning	18 (1+4)	–
		u. Jānis Sprukts	Florida Panthers	1 (0+0)	–
2009./2010.	5 (206)
		a. Kārlis Skrastiņš	Dallas Stars	79 (2+11)	–
		u. Raitis Ivanāns	Los Angeles Kings	61 (0+0)	1 (0+0)
		a. Oskars Bārtulis	Philadelphia Flyers	53 (1+8)	7 (0+0)
		a. Artūrs Kulda	Atlanta Thrashers	4 (0+2)	–
		u. Kaspars Daugaviņš	Ottawa Senators	1 (0+0)	–
2010./2011.	4 (90)
		a. Kārlis Skrastiņš	Dallas Stars	74 (3+5)	–
		a. Oskars Bārtulis	Philadelphia Flyers	13 (0+0)	–
		a. Artūrs Kulda	Atlanta Thrashers	2 (0+0)	–
		u. Raitis Ivanāns	Calgary Flames	1 (0+0)	–

P.P.S. Latvijas hokejisti ir pamanījušies uzspēlēt 23-os no 30 pašreiz pastāvošajiem NHL klubiem, ieskaitot to franšīzes vēsturi (ceļošanu pa pilsētām un nosaukumu maiņu). “neapseglotie” ir palikuši 7: Chicago Blackhawks, Columbus Blue Jackets, Detroit Red Wings, New Jersey Devils, St. Louis Blues, Toronto Maple Leafs, Washington Capitals.

[Kaspara Daugaviņa foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2010. gada 29. aprīlī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Latvijas izlases “asins apmaiņas” īpatnības un tendences

pirmā iekļūšana Latvijas nacionālās izlases sastāvā ir zināma kvalitātes zīme jeb “marķējums”, kas apliecina attiecīga spēlētāja piederību valsts labākajiem hokejistiem. nebūs daudz tādu Latvijas U-20 un/vai U-18 izlases hokejistu, kuri nebūtu sev par mērķi nosaukuši Latvijas “lielo” izlasi. tomēr daudziem Latvijas hokejistiem dalība Latvijas nacionālajā izlasē paliek vien sapņa līmenī. gribētāju un cerētāju ir daudz, bet katru gadu pasaules čempionātā izlases dalībnieku skaits ir ierobežots.

“izredzētie” un to jaunpienācēji

kopumā Latvijas izlases sastāvā 14 pasaules čempionātos elitē (1997. – 2010.) un 3 olimpisko spēļu turnīros (2002., 2006., 2010.) ir fiksēti 79 hokejisti. tas ir, neskaitot pārbaudes spēles, dažādus turnīrus sezonu gaitā, cīņas olimpisko spēļu un pasaules čempionātu kvalifikācijas turnīros, kā arī izlases gaitas B un C grupā (tagad saprotamas kā PČ 1. un 2. divīzija). tas nozīmē, ka Latvijas izlase uz katru no saviem 17 turnīriem elitē ir “vedusi” līdzi vidēji 4 – 5 debitantus (precīzi – 4,65). bet, ja rēķina pa sezonām, tad katru sezonu izlases sastāvā elites turnīros ir debitējuši 5 – 6 “neredzēti” hokejisti (precīzi 5,64).

protams, vidējais debitantu cipars izskatās pēc ikgadējas jauno asiņu pieplūdes 21 – 27% apjomā. tomēr vidējo ciparu būtiski uzlabo “mākslīgs” faktors – savā pirmajā elites (A grupas) pasaules čempionātā 1997. gada pavasarī Latvijas izlases sastāvā debitanti elitē bija visi 23 izlases dalībnieki… ja rēķina “vidējā debitanta” apjomu, neskaitot pirmo čempionātu elitē, tad sanāk 4,31 / sezonā. protams, jāņem vērā arī fakts, ka jaunpienācēji mēdz izlasē “ieklīst” uz vienu sezonu vai turnīru, kā arī mēdz sastāvā “noskaitīties”, bet laukumā neiziet.

neskaitot debijas sezonu, Latvijas izlases sastāvā vislielākais jaunu vārdu pieplūdums bija pēdējās divās olimpiskajās sezonās – 2005./2006. un 2009./2010. abās šajās sezonās Latvijas izlases ierindā debitēja pa 8 hokejistiem. seši debitanti izlases sastāvā bija 2002./2003. g. sezonas čempionātā. pārējās sezonās jaunpienācēju skaits svārstījās starp 1 un 5.

Latvijas izlases debitanti pasaules čempionātos elitē un olimpiskajās spēlēs (14 sezonās: 1996./1997. – 2009./2010.):

sezona	debitanti	izcīnītā vieta
1996./1997.	23	7. vieta
1997./1998.	5	9. vieta
1998./1999.	5	11. vieta
1999./2000.	4	8. vieta
2000./2001.	2	13. vieta
2001./2002.	3	11. vieta (OS – 9.)
2002./2003.	6	9. vieta
2003./2004.	2	7. vieta
2004./2005.	6	9. vieta
2005./2006.	8	10. vieta (OS – 12.)
2006./2007.	1	13. vieta
2007./2008.	4	11. vieta
2008./2009.	2	7. vieta
2009./2010.	8	11. vieta (OS – 12.)

tiešu likumsakarību starp debitantu skaitu un izlases ieņemto vietu attiecīgā gada pasaules čempionātā nav. protams, var saskatīt, ka savas “sliktākās” 13.-tās vietas čempionātā Latvijas izlase ir izcīnījusi ar minimālu jaunpienācēju skaitu (1-2). taču šo “paralēli” iznīcina fakts, ka divas no 3 savām labākajām vietām (7.) izlase ir nopelnījusi ar salīdzinoši minimālu debitantu skaitu (abas reizes – pa 2).

80% ražas aiziet pelavās?

sākot ar 1973. gadā dzimušajiem Latvijas izlases hokejistiem, rekrutēšanās “lielajai” izlasei veidojusies caur Latvijas U-20 izlasi. tieši šajā gadā dzimušie ir vecākais gads, kas “satilpa” pirmajā Latvijas U-20 izlasē tās pirmajā sezonā (1992./1993.). šajā pašā sezonā “dzima” arī Latvijas U-18 izlase, kurai likumsakarīgi bija jākļūst par atlases posmu pirms U-20 izlases.

un sākot ar 1973. gadā dzimušajiem, Latvijas izlases sastāvā pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs ir bijuši tikai divi hokejisti, kuri nav spēlējuši Latvijas U-20 izlasē U-20 pasaules čempionātos vai to atlases turnīros. tie ir – Herberts Vasiļjevs (dz. 1976.) un Krišjānis Rēdlihs (dz. 1981.). Vasiļjevs spēlēt “lielajā” izlasē sāka bez U izlašu pieredzes pasaules čempionātos, bet Kr. Rēdlihs pirms pieaugušo izlases bija spēlējis U-18 izlasē pasaules čempionātā.

protams, dalība Latvijas U-20 izlasē ne tuvu negarantē dalību nacionālajā izlasē. tikai 21,5% spēlētāju no visiem (54 no 251), kuri visu Latvijas U-20 izlases pastāvēšanas gadu gaitā ir spēlējuši U-20 izlases sastāvā pasaules čempionātos un/vai PČ atlases turnīros, nonākuši līdz Latvijas nacionālās izlases sastāvam pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs. “dabiskā atlase” veido apmēram 4/5 “pārpalikuma”…

pēc ražības rādītājiem sezonas ir atšķirīgas. pēdējā desmitgadē spēcīgākais pienesums Latvijas izlasei ir nācis no Latvijas U-20 izlases 2005./2006. g. sezonas U-20 pasaules čempionāta – 10 puiši līdz šim jau ir atrādījušies “lielās” izlases sastāvā pasaules čempionātos un/vai olimpiskajās spēlēs.

cik tālu no U-20 līdz nacionālajai izlasei?

cik ilgi spēlētājam jāgaida pēc pēdējās sezonas U izlasē, lai iekļūtu Latvijas izlases sastāvā pasaules čempionātā vai olimpiādē? vidējais “attālums” ir 3 – 4 sezonas (precīzi 3,53 sezonas), kas aprēķināts no spēlētājiem, kas pirms “lielās” izlases ir spēlējuši Latvijas U izlasēs un nav debitējuši Latvijas izlasē pirms tās spēlēšanas elitē (A grupā). aprēķinos nav ņemti vērā spēlētāji, kas ir iepriekš startējuši PSRS un/vai NVS “U” izlasēs.

laika starpība starp junioru un pieaugušajiem “laikiem” nav liela, taču dažādos gadījumos ļoti atšķirīga. piemēram, ir daži izņēmumi – hokejisti, kas pamanījās jau debitēt pieaugušo izlases elites turnīros, bet pēc tam vēl turpināja aizstāvēt valsts godu arī U izlasēs. tādi ir 4 hokejisti – Oskars Bārtulis, Kaspars Daugaviņš, Guntis Galviņš un Jānis Sprukts.

ir arī pretēji rekordisti, kuriem uz dalību nacionālajā izlasē ir bijis ilgi jāgaida. piemēram, Raitis Ivanāns pieaugušo izlasē pirmoreiz uzspēlēja 9 sezonas pēc savas pēdējās sezonas U-20 izlases sastāvā. Ģirtam Ankipānam un Dmitrijam Žabotinskim bija jāgaida 8 sezonas, Sergejam Čubaram, Jurim Ozolam un Oļegam Sorokinam – pa 7 sezonām. secinājums: vēl ilgi nav par vēlu; nepieciešama vien pacietība un spēja attīstīties.

līderu zaudējums kā iespēja

ja ne katru sezonu, tad ik pēc divām kāds no izlases stabilajām “vērtībām” veselības, Ziemeļamerkas play off-u vai kādu citu apstākļu dēļ izlases sastāvā nenonāk. vairumā gadījumu līdzjutēji un citi izlases aplūkotāji šīs nebūšanas pavada ar dažāda izmēra vaimanām vai klusām nopūtām. tomēr der atcerēties, ka katra “stabilā veča” nebūšana paver iespēju kādam, kuram šāda iespēja nav bijusi vai ir bijusi daudz mazākā “izmērā”. līdzšinējo līderu prombūtnē ir iespēja būt atrastiem jauniem līderiem.

Latvijas nacionālās izlases dalībnieki pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs (1997. – 2010. g.):

	hokejists	dz.g.	1. sez. nac. izl. elitē vai OS	pēd. sez. U-20 izl. PČ	pēd. sez. U-18 izl. PČ/EČ	sez. starp pēd. U un nac.
1.	Andersons Jānis	1986.	2009./2010.	2005./2006.	2003./2004.	4
2.	Ankipāns Ģirts	1975.	2002./2003.	1994./1995.	1992./1993.	8
3.	Astašenko Kaspars	1975.	2000./2001.	1994./1995.	1**	6
4.	Ābols Artis	1973.	1998./1999.	1992./1993.	–	6
5.	Bārtulis Oskars	1987.	2004./2005.	2006./2007.	2003./2004.	-2
6.	Beļavskis Aleksandrs	1964.	1996./1997.	–	–	–
7.	Bērziņš Armands	1983.	2005./2006.	2002./2003.	2000./2001.	3
8.	Bļinovs Viktors	1981.	2001./2002.	1999./2000.	1998./1999.	2
9.	Bogdanovs Mihails	1976.	1998./1999.	1**	1**	-**
10.	Boldaveško Sergejs	1970.	1996./1997.	–	–	–
11.	Bondarevs Igors	1974.	1996./1997.	1993./1994.	–	3 [B gr. 0]
12.	Cipruss Aigars	1972.	1996./1997.	–	–	–
13.	Cipulis Mārtiņš	1980.	2004./2005.	1999./2000.	1997./1998.	5
14.	Čudinovs Sergejs	1962.	1996./1997.	–	–	–
15.	Čubars Sergejs	1976.	2002./2003.	1995./1996.	1993./1994.	7
16.	Daugaviņš Kaspars	1988.	2005./2006.	2007./2008.	2005./2006.	-2
17.	Dārziņš Lauris	1985.	2005./2006.	2004./2005.	2002./2003.	1
18.	Džeriņš Andris	1988.	2009./2010.	2007./2008.	2005./2006.	2
19.	Džeriņš Guntis	1985.	2006./2007.	2004./2005.	2002./2003.	2
20.	Fanduļs Vjačeslavs	1969.	1998./1999.	–	–	–
21.	Feldmanis Vents	1977.	2002./2003.	1996./1997.	1994./1995.	6
22.	Galviņš Guntis	1986.	2004./2005.	2005./2006.	2003./2004.	-1
23.	Ignatjevs Viktors	1970.	1999./2000.	–	–	–
24.	Ignatovičs Andrejs	1971.	1996./1997.	–	–	–
25.	Irbe Artūrs	1967.	1996./1997.	–	–	–
26.	Ivanāns Raitis	1979.	2007./2008.	1998./1999.	–	9
27.	Jass Mareks	1976.	1998./1999.	1994./1995.	1993./1994.	4
28.	Jass Māris	1985.	2005./2006.	2004./2005.	2001./2002.	1
29.	Jekimovs Roberts	1989.	2008./2009.	2008./2009.	2006./2007.	0
30.	Jerofejevs Aleksandrs	1984.	2005./2006.	2003./2004.	–	2
31.	Karsums Mārtiņš	1986.	2007./2008.	2005./2006.	2002./2003.	2
32.	Kerčs Aleksandrs	1967.	1996./1997.	–	–	–
33.	Klodāns Juris	1974.	1996./1997.	1993./1994.	–	3 [B gr. 1]
34.	Kulda Artūrs	1988.	2009./2010.	2007./2008.	2005./2006.	2
35.	Kupaks Artūrs	1973.	1996./1997.	1992./1993.	–	4 [C gr. 0]
36.	Laviņš Rodrigo	1974.	1996./1997.	1993./1994.	–	3 [C gr. -1]
37.	Lūsiņš Edgars	1984.	2009./2010.	2003./2004.	–	6
38.	Macijevskis Aleksandrs	1975.	1996./1997.	1994./1995.	1992./1993.	2 [B gr. 1]
39.	Mamonovs Vladimirs	1980.	2005./2006.	1999./2000.	1996./1997.	6
40.	Masaļskis Edgars	1980.	2001./2002.	1999./2000.	–	2
41.	Maticins Andrejs	1963.	1996./1997.	–	–	–
42.	Meija Gints	1987.	2009./2010.	2006./2007.	2004./2005.	3
43.	Muštukovs Ervīns	1984.	2009./2010.	2003./2004.	2001./2002.	6
44.	Naumovs Sergejs	1969.	1999./2000.	–	–	–
45.	Ņiživijs Aleksandrs	1976.	1997./1998.	1994./1995.	1993./1994.	3 [B gr. 0]
46.	Opuļskis Juris	1969.	1997./1998.	–	–	–
47.	Ozoliņš Sandis	1972.	1997./1998.	–	–	–
48.	Ozols Juris	1977.	2003./2004.	1996./1997.	1993./1994.	7
49.	Panteļejevs Grigorijs	1972.	1999./2000.	–	–	–
50.	Pavlovs Igors	1965.	1996./1997.	–	–	–
51.	Pečura Sergejs	1987.	2009./2010.	2006./2007.	2004./2005.	3
52.	Pujacs Georgijs	1981.	2005./2006.	1999./2000.	1998./1999.	6
53.	Raitums Mārtiņš	1985.	2004./2005.	2004./2005.	2002./2003.	0
54.	Reķis Arvīds	1979.	2002./2003.	1998./1999.	1994./1995.	4
55.	Rēdlihs Jēkabs	1982.	2007./2008.	2001./2002.	1999./2000.	6
56.	Rēdlihs Krišjānis	1981.	2001./2002.	–	1998./1999.	3
57.	Rēdlihs Miķelis	1984.	2004./2005.	2003./2004.	2001./2002.	1
58.	Romanovskis Vadims	1978.	2002./2003.	1996./1997.	1994./1995.	6
59.	Saulietis Kaspars	1987.	2009./2010.	2006./2007.	2004./2005.	3
60.	Saviels Agris	1982.	2003./2004.	1999./2000.	1999./2000.	4
61.	Semjonovs Aleksandrs	1972.	1996./1997.	–	–	–
62.	Seņins Sergejs	1972.	1996./1997.	–	–	–
63.	Sējējs Normunds	1968.	1996./1997.	–	–	–
64.	Skrastiņš Kārlis	1974.	1996./1997.	1993./1994.	–	3 [C gr. -1]
65.	Skudra Pēteris	1973.	1996./1997.	1992./1993.	–	4 [C gr. 0]
66.	Sotnieks Kristaps	1987.	2008./2009.	2006./2007.	2004./2005.	2
67.	Sorokins Oļegs	1974.	2000./2001.	1993./1994.	–	7
68.	Sprukts Jānis	1982.	1999./2000.	2000./2001.	1999./2000.	-1
69.	Širokovs Aleksejs	1981.	2002./2003.	2000./2001.	1998./1999.	2
70.	Štāls Juris	1982.	2005./2006.	2000./2001.	1998./1999.	5
71.	Tambijevs Leonīds	1970.	1996./1997.	–	–	–
72.	Tribuncovs Atvars	1976.	1997./1998.	1994./1995.	1993./1994.	3
73.	Vasiļjevs Herberts	1976.	1997./1998.	–	–	–
74.	Vītoliņš Harijs	1968.	1996./1997.	–	–	–
75.	Ziediņš Māris	1978.	2004./2005.	1**	1**	-**
76.	Zinkovs Andrejs	1968.	1998./1999.	–	–	–
77.	Znaroks Oļegs	1963.	1996./1997.	–	–	–
78.	Žabotinskis Dmitrijs	1980.	2007./2008.	1999./2000.	1997./1998.	8
79.	Žoltoks Sergejs	1972.	1996./1997.	–	–	–
	* sarakstā ir iekļauti visi elites (A grupas) pasaules čempionātu un olimpisko spēļu pieteikumos esošie Latvijas izlases spēlētāji, t.sk., vārtsargi ar spēles laiku 0:00. nav ņemta vērā dalība PSRS un/vai NVS izlasēs. info precizējumi saskaņā lhf.lv publiskoto informāciju. U-20 izlases aprēķinos ņemti vērā čempionāti visās divīzijās (grupās), iekaitot PČ atlases turnīrus 1992./1993. un 1993./1994. g. sezonās. U-18 izlases dalība līdz 1998./99. g. sezonai Eiropas čempionātā, pēc tam PČ; ņemtas vērā visas divīzijas (grupas). ** uzreiz nav pieejami precīzi dati; ja norādīts cipars, tas atbilst sezonu skaitam U-20 vai U-18 izlasē.

Latvijas U izlašu hokejisti, kas līdz 2009./2010. g. sezonai, ieskaitot, ir jau fiksēti nacionālās izlases sastāvā pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs (10 sezonās: 2000./2001. – 2009./2010.):

sezona	U-20 izlase	U-18 izlase
2009./2010.	0	0
2008./2009.	1 (Jekimovs)	0
2007./2008.	4 (Daugaviņš, A.Džeriņš,	0
	Jekimovs, Kulda)
2006./2007.	9 (Bārtulis, Daugaviņš, Meija,	1 (Jekimovs)
	A.Džeriņš, Jekimovs, Kulda,
	Pečura, Saulietis, Sotnieks)
2005./2006.	10 (Bārtulis, Kulda, Sotnieks,	4 (Kulda, A.Džeriņš, Jekimovs,
	Karsums, Pečura, Daugaviņš,	Daugaviņš)
	Saulietis, J.Andersons,
	Galviņš, Meija)
2004./2005.	9 (Bārtulis, Māris Jass,	7 (Kulda, Sotnieks, Meija, A.Džeriņš,
	J.Andersons, Galviņš,	Pečura, Saulietis, Daugaviņš)
	Karsums, G.Džeriņš, Dārziņš,
	Saulietis, Raitums)
2003./2004.	8 (Lūsiņš, Jerofejevs, Bārtulis,	7 (Galviņš, Kulda, Bārtulis, Saulietis,
	G.Džeriņš, M.Rēdlihs,	Daugaviņš, J.Andersons, Pečura)
	Karsums, Dārziņš, Muštukovs)
2002./2003.	6 (Māris Jass, Arm.Bērziņš,	7 (Galviņš, Bātulis, G.Džeriņš,
	Karsums, M.Rēdlihs, Dārziņš,	Karsums, Dārziņš, Raitums,
	Muštukovs)	Andersons)
2001./2002.	5 (Sprukts, Štāls, J.Rēdlihs,	7 (Muštukovs, M.Rēdlihs, Māris Jass,
	M.Rēdlihs, Arm.Bērziņš)	G.Džeriņš, Karsums, Dārziņš, Raitums)
2000./2001.	4 (Sprukts, Štāls, A.Širokovs,	3 (Karsums, Arm.Bērziņš, M.Rēdlihs)
	Arm.Bērziņš)

lasāmvielai & izziņām:

• visu laiku Latvijas U-20 izlases spēlētāji un viņu statistika oficiālajos turnīros (ieskaitot 2010./2011. g. sezonu) – lhf.lv
• Latvijas U izlašu spēlētāju uzkaites (ir nepilnības, bet labāk nekā nekas) – statistika.lhf.lv (U-20; U-18)
• par Latvijas jauniešu hokeja “pamatiem” – nra.lv

[foto fiksēts Latvijas izlases pārbaudes spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 8. aprīlī, Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

drafti, drafti, drafti… KHL, NHL, CHL

2010. gada NHL drafts Latvijas spēlētājiem „nepagāja” garām, ar kopējo 181. numuru Edmonton Oilers draftēja Kristiānu Pelšu (dz. 1992.), kuru 2009./2010. g. sezonā varēja saskatīt Dinamo fārmkluba Dinamo Juniors krāsās un kuru Rīgas Dinamo ar kopējo 175. numuru draftēja 2010. gada KHL draftā.

protams, var diskutēt plašā amplitūdā – no „kāda jēga Latvijas hokejistiem no NHL drafta” līdz tam, ka ir draftēts tikai viens Latvijas hokejists, salīdzinot, piemēram, ar 2002. un 1992. gadu, kuros draftēti pa 3 Latvijas hokejistiem. tomēr NHL drafts sniedz zināmu „interešu apliecību” un cerību, jo 57,7% (15 no 26) draftēto Latvijas hokejistu ir spēruši kāju NHL laukumos, bet tikai 16,7% (3 no 18) no NHL-ā uzspēlējušajiem Latvijas hokejistiem nebija „noskatīti” NHL draftā. kā redzams, nominēšana NHL draftā negarantē spēlēšanu NHL klubā, taču „šādus-tādus” NHL klubu vērtējumus apliecina. jā, un vēl atgādinājums – 4 gadus NHL drafts bija “izticis” bez Latvijas hokejistiem. iepriekšējā “laimīgā reize” bija 2006. gadā, kad NHL draftā “aizskrēja” Kaspara Daugaviņa un Artūra Kuldas vārdi. pēc tam 4 gadi un 3 NHL drafti (2007., 2008., 2009.) bija bez Latvijas pārstāvjiem.

NHL draftētie Latvijas hokejisti:

drafta gads	kopējais nr.	hokejists	dz.g.		NHL klubs
2010.	181.	Kristiāns Pelšs	1992.		Edmonton Oilers
2006.	91.	Kaspars Daugaviņš	1988.		Ottawa Senators
2006.	200.	Artūrs Kulda	1988.		Atlanta Thrashers
2005.	91.	Oskars Bārtulis	1987.		Philadelphia Flyers
2004.	64.	Mārtiņš Karsums	1986.		Boston Bruins
2003.	255.	Raimonds Daniličs	1985.		Tampa Bay Lightning
2003.	268.	Lauris Dārziņš	1985.		Nashville Predators
2002.	119.	Jēkabs Rēdlihs	1982.		Columbus Blue Jackets
2002.	154.	Krišjānis Rēdlihs	1981.		New Jersey Devils
2002.	155.	Armands Bērziņš	1983.		Minnesota Wild
2001.	269.	Juris Štāls	1982.		New York Rangers
2000.	63.	Agris Saviels	1982.		Colorado Avalanche
2000.	234.	Jānis Sprukts	1982.		Florida Panthers
1999.	127.	Kaspars Astašenko	1975.		Tampa Bay Lightning
1999.	264.	Georgijs Pujacs	1981.		Boston Bruins
1998.	230.	Kārlis Skrastiņš	1974.		Nashville Predators
1997.	207.	Aleksandrs Andrejevs	1979.		Phoenix Coyotes
1993.	60.	Aleksandrs Kerčs	1967.		Edmonton Oilers
1993.	228.	Harijs Vītoliņš**	1968.		Winnipeg Jets
1992.	55.	Sergejs Žoltoks	1972.		Boston Bruins
1992.	136.	Grigorijs Panteļejevs	1972.		Boston Bruins
1992.	243.	Viktors Ignatjevs	1970.		San Jose Sharks
1991.	30.	Sandis Ozoliņš	1972.		San Jose Sharks
1989.	196.	Artūrs Irbe	1967.		Minnesota North Stars
1989.	238.	Helmuts Balderis	1952.		Minnesota North Stars
1988.	188.	Harijs Vītoliņš**	1968.		Montreal Canadiens
1975.	160.	Viktors Hatuļevs	1955.		Philadelphia Flyers
					–
* boldēti tie spēlētāji, kas ir spēlējuši NHL. Bez drafta NHL ir spēlējuši 3 Latvijas hokejisti: Raitis Ivanāns (dz. 1979.); Pēteris Skudra (dz. 1973.); Herberts Vasiļjevs (dz. 1976.).
** Harijs Vītoliņš ir ticis draftēts divreiz. 1988. gadā viņu draftēja Montreal Canadiens, bet vēlāk klubs atteicās no savām tiesībām. Otrreiz H.Vītoliņu 1993. gadā draftēja Vinipegas klubs.
–

pēc NHL „sejas un līdzības” tiek veidots KHL drafts, kurš noticies jau divus gadus. pirmajā KHL draftā 2009. gadā aizgāja 5 Latvijas hokejisti, no kuriem vienu „paņēma” Ņižņijnovgorodas Torpedo, bet 4-us – Rīgas Dinamo, kas šim nolūkam izlietoja visas četras „iespējas”. savukārt, jau 2010. gada KHL draftā Rīgas Dinamo izvēlējās 6 spēlētājus, no kuriem 4 bija Latvijas „piederībā”, bet divi „importa” – Viktors Rasks (Victor Rask; dz. 1993.; Zviedrija) un Niklass Luseniuss (Niclas Lucenius; dz. 1989.; Somija).

KHL ir saņēmis virkni dažādas pamatotības pārmetumu par bezjēdzību, pakaļdarināšanos NHL-am, „seguma” trūkumu, nepietiekamu izlūkošanu utml. kā nereti gadās, daudzi pārmetumi ir pamatoti vairāk, citi – mazāk. atsevišķās epizodēs KHL drafts un tā dalībnieki pārsteidz ar savu „neapdomību”… piemēram, 2010. gadā trīs  izvēles nācās anulēt, jo neatbilda drafta nosacījumiem – klubi bija izvēlējušies spēlētājus ar spēkā esošiem NHL profesionālajiem līgumiem. šo „attiekto” spēlētāju skaitā arī Džons Tavaress (John Tavares).

KHL draftētie Latvijas hokejisti:

drafta gads	kopējais nr.	hokejists	dz.g.		KHL klubs
2010.	37.	Edijs Rinke – Leitāns**	1991.		Dinamo (Rīga)
2010.	59.	Edgars Lipsbergs	1989.		Dinamo (Rīga)
2010.	147.	Kristers Gudļevskis	1992.		Dinamo (Rīga)
2010.	175.	Kristiāns Pelšs	1992.		Dinamo (Rīga)
2010.	183.	Artjoms Dašutins	1993.		OHK Dinamo (Maskava)
2009.	13.	Roberts Bukarts	1990.		Dinamo (Rīga)
2009.	26.	Roberts Jekimovs	1989.		Dinamo (Rīga)
2009.	35.	Kaspars Daugaviņš	1988.		Torpedo (Ņižņijnovgoroda)
2009.	59.	Ainars Podziņš***	1992.		Dinamo (Rīga)
2009.	82.	Andris Džeriņš	1988.		Dinamo (Rīga)
					–
* boldēti tie spēlētāji, kas jau ir spēlējuši KHL.
** Edijs Rinke – Leitāns – Latvijas izcelsmes hokejists, kuram dažādos avotos fiksēta dubult-pavalstniecība: Vācijas un Latvijas.
*** Ainars Podziņš – Latvijas izcelsmes hokejists, kuram dažādos avotos fiksēta dubult-pavalstniecība: Krievijas un Latvijas.

*

Rīgas Dinamo izvēlētie hokejisti 2010. gada KHL draftā:

kopējais nr.	hokejists	dz.g.
37.	Edijs Rinke – Leitāns	1991.
59.	Edgars Lipsbergs	1989.
89.	Victor Rask	1993.
122.	Niclas Lucenius	1989.
147.	Kristers Gudļevskis	1992.
175.	Kristiāns Pelšs	1992.
* 2010. gada KHL draftā Rīgas Dinamo aizmainīja uz SKA savas 1. kārtas drafta tiesības, kā rezultātā 1. kārtā nepiedalījās

*

tikko (29./30. jūnijā) norisinājās arī 2010. gada CHL (Canadian Hockey League) drafts, kurā tika „aizrunāti” trīs Latvijas hokejisti – Kristiāns Pelšs, Vitālijs Hvorostiņins, Ričards Bērziņš (visi 1992. g. dzimuši), kas ir salīdzinoši laba “raža” vienam gadam. protams, varam atcerēties 2006. gadu, kad CHL draftā „aizskrēja” pat 5 Latvijas hokejisti. taču var par „mērauklu” paņemt arī pērno (2009.) CHL draftu, kad tika „aizņemts” tikai viens Latvijas hokejists – Edijs Leitāns – Rinke.

atgādinājumam: CHL ir Kanādas junioru līgu jumta organizācija, kas vieno triju līgu – OHL (Ontario Hockey League), QMJHL (Quebec Major Junior Hockey League) and WHL (Western Hockey League) – klubus. pašreiz CHL „apakšlīgu” sastāvā kopā ir 60 klubu. katru gadu norisinās CHL Import Draft, kurā visu trīs „savu” līgu klubi draftē ārzemju (ne Kanādas un/vai ASV) jaunos spēlētājus. CHL līgu klubos drīkst spēlēt ne vairāk kā 2 ārzemnieki, attiecīgi CHL draftā ir tikai 2 kārtas. piemēram, 2010. gada CHL draftā bija iespēja izvēlēt 120 jaunos hokejistus. taču, tā kā pastāv ārzemju spēlētāju ierobežojums un CHL līgu klubos nereti jau ir aizņemtas 1 vai 2 leģionāru vietas, tad klubi regulāri atsakās no 2. kārtas drafta iespējas un pat no draftēšanas 1. kārtā.

1997. – 2010. gados CHL draftētie Latvijas hokejisti:

drafta gads	kopējais nr.	hokejists	dz.g.		CHL klubs un līga
2010.	19.	Kristiāns Pelšs	1992.		Edmonton Oil Kings (WHL)
2010.	30.	Vitālijs Hvorostiņins	1992.		Val-d’Or Foreurs (QMJHL)
2010.	58.	Ričards Bērziņš	1992.		Owen Sound Attack (OHL)
2009.	51.	Edijs Rinke – Leitāns**	1991.		Sudbury Wolves (OHL)
2008.	56.	Edgars Uļeščenko	1990.		Calgary Hitmen (WHL)
2008.	68.	Roberts Bukarts	1990.		Victoriaville Tigre (QMJHL)
2007.	26.	Andris Džeriņš	1988.		Kingston Frontenacs (OHL)
2006.	3.	Kaspars Daugaviņš	1988.		Toronto St. Michael’s Majors (OHL)
2006	30.	Krišs Grundmanis	1989.		Toronto St. Michael’s Majors (OHL)
2006.	45.	Artūrs Ozoliņš	1988.		Guelph Storm (OHL)
2006.	48.	Artūrs Kulda	1988.		Peterborough Petes (OHL)
2006.	64.	Kaspars Saulietis	1987.		Kelowna Rockets (WHL)
2004.	27.	Oskars Bārtulis	1987.		Moncton Wildcats (QMJHL)
2004.	55.	Lauris Dārziņš	1985.		Kelowna Rockets (WHL)
2003.	34.	Mārtiņš Karsums	1986.		Moncton Wildcats (QMJHL)
2003.	57.	Ervīns Muštukovs	1984.		Drummondville Voltigeurs (QMJHL)
2001.	23.	Juris Štāls	1982.		Sarnia Sting (OHL)
2001.	32.	Armands Bērziņš	1983.		Shawinigan Cataractes (QMJHL)
2001.	59.	Jānis Sprukts	1982.		Acadie-Bathurst Titans (QMJHL)
1999.	1.	Agris Saviels	1982.		Owen Sound Platers (OHL)***
1997.	46.	Andrejs Korhovs	1980.		Calgary Hitmen (WHL)
1997.	56.	Aleksandrs Andrejevs	1979.		Prince George Cougars (WHL)
					–
* boldā spēlētāji, kas tikuši līdz spēlēšanai NHL.
** Edijs Rinke – Leitāns – Latvijas izcelsmes hokejists, kuram dažādos avotos fiksēta dubult-pavalstniecība: Vācijas un Latvijas.
*** kopš 2000. gada kluba nosaukums mainīts uz Owen Sounds Attack.
**** 2005., 2002., 2000., 1998. gadu CHL draftā Latvijas hokejisti netika draftēti. sarakstā nav iekļauti Latvijas hokejistu drafti līdz 1996. gadam, ieskaitot (piemēram, Arvīds Reķis).

*

P.S. Viktors Hatuļevs.

1975. gadā Latvijā – tā laika Rīgas Dinamo sastāvā – spēlējošais uzbrucējs Viktors Hatuļevs (dz. 1955.) bija pirmais Latvijas un visas PSRS hokejists, kuru draftējis NHL klubs. diemžēl “dzelzs priekškars”, kas šķīra “plaukstošo sociālismu” no “pūstošā kapitālisma”, neļāva iespēju Hatuļevam pamēģināt savus spēkus hokeja „Mekā” – NHL. arī šaipus okeānam Hatuļeva karjera un dzīve piedzīvoja skarbus mirkļus. diskvalifikācija uz mūžu par sitienu tiesnesim, kurš mēģinājis neitralizēt Viktora Hatuļeva kautiņu ar citu hokejistu. diskvalifikācija „uz mūžu” gan izbeidzās pēc pusgada, taču pēc tam Hatuļevu padzina no kluba (hokeja) tik un tā. tad vēl dažādas kriminālas nebūšanas… un gala beigās – 1994. gada 7. oktobrī atrasts uz ielas miris…

lasāmviela vēl:

• NHL draftēto saraksti – nhl.com
• 2010. gada KHL draftā izvēlēto spēlētāju saraksts – khl.ru
• 2010. gada NHL draftā izvēlas Kristiānu Pelšu – sportacentrs.com
• 2010. gada KHL drafta norises shēma (nav ņemtas vērā vēlāk notikušās apmaiņas) – khl.ru
• par Rīgas Dinamo 2010. gada drafta izvēli – dinamoriga.eu
• NHL draftētie Latvijas spēlētāji – eliteprospects.com
• hokeja apskatnieks Juris Miņins par draftiem – sportacentrs.com
• par 2010. gada CHL draftu – sportacentrs.com
• hokeja apskatnieks Armands Puče par KHL draftu – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• anulētās 2010. gada KHL drafta 3 izvēles – khl.ru
• par Kristiāna Pelša draftēšanu KHL, NHL un CHL draftos – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• CHL draftēto spēlētāju saraksti (sākot no 2004.) – chl.ca
• CHL draftēto spēlētāju saraksti (2000. – 2005.) – mckeenshockey.rivals.com
• CHL draftēto spēlētāju saraksti (1992. – 2008.; nepilnīgi) – members.shaw.ca
• Latvijas hokejisti NHL (novecojusi info, t.sk. nav iekļauts Arturs Kulda) – diena.lv
• par Viktoru Hatuļevu – hockeydraftcentral.com, ppm.powerplaymanager.com (vai tas pats raksts tvnet.lv)
• par 2009. gadā KHL draftētajiem Latvijas spēlētājiem un skautu „piedāvājumu” 2010. gada KHL draftam: lasīt tepat

[attēlā Kristiāns Pelšs aizstāv Dinamo Juniors krāsas cīņā pret Minskas Junost 2009. gada 10. septembrī; foto autors ir Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Dinamo sastāva ēnas. 2010./2011.

nekad nav bijis tā, ka informācijas trūkuma apstākļos dažādi portāli, žurnāli un forumi stāv tukši. pat ja pietrūkst oficiālas informācijas, tukšā vieta tiek aizbāzta ar baumām, izdomājumiem un puspatiesībām. bieži vien tiek norādīti vārdā nenosaukti “droši avoti” vai kā citādi norādīts uz “informācijas noplūdi”, bet vairumā gadījumu tā diemžēl ir labi notiražēta bauma. un šajā gadījumā mēdz būt arī dūmi bez uguns.

šajā kontekstā šoreiz ir runa par nākamās (2010./2011.) sezonas Dinamo sastāvu, par kura zīmējumu oficiālās ziņas ir skopas, bet informācijas vakuumu aizpilda labākajā gadījumā sportaavize.lv spriedelējumi, kuru ticamības pakāpe ir pat salīdzinoši augsta, bet sliktākajā gadījumā – “sportiski” izdomājumi no sērijas “cik daudz cilvēku tam noticēs?”.

visu informācijas kaudzīti, kas dažādos formātos klīst pa kuluāriem un dažādas ticamības interneta vietnēm, var sadalīt dažās grupās, kur ir “skaidra bilde” (tie, ar kuriem līgumi noslēgti) un vairākas “neskaidrās bildes”, kuru atšķirība ir jautājuma zīmju skaitā. tad nu, par visu pēc kārtas.

“zināmie”

no pagājušās sezonas līgumi ir “mantoti” – t.i. spēkā arī uz nākamo sezonu – ar 8 spēlētājiem, no kuriem gan divi KHL spēlēs nav piedalījušies vispār un ir strādājuši fārmklubā. šos 8 vīrus redzēsim Dinamo un/vai Dinamo Juniors sastāvā arī nākamsezon, ja vien kluba vadība kādu no viņiem neaizmainīs citā virzienā.

• uzbrucējs Roberts Bukarts
• aizsargs Oskars Cibuļskis
• uzbrucējs Ronalds Cinks
• uzbrucējs Andris Džeriņš
• vārtsargs Nauris Enkuzens
• aizsargs Jēkabs Rēdlihs
• uzbrucējs Jānis Sprukts
• uzbrucējs Raimonds Vilkoits

pie „zināmajiem” varam pieskaitīt vēl divus aizsargus, par kuru pievienošanos Rīgas Dinamo vienībai ir ziņojuši Dinamo oficiālie avoti:

• aizsargs Jānis Andersons (attēlā; dz. 1986.; pēdējās 3,5 sezonas cīnījies pa Čehijas līgām – stiprāko un otro stiprāko)
• aizsargs Arvīds Reķis (lasīt tepat)

“gandrīz zināmie”

šajā kategorijā varam savirknēt tos 6 spēlētājus, par kuriem 30. aprīlī dinamoriga.eu publicētajā intervijā Dinamo ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs teic: “šobrīd vienošanās par jaunu līgumu parakstīšanu jau ir panāktas”. t.i., līguma parakstīšana jau ir tikai formalitāte. tomēr pagaidām šie vīri, atšķirībā no augstākminētajiem paliek ailītē “gandrīz”. šajā ailītē viņi paliks līdz brīdim, kamēr tiks publiski apstiprināta līguma parakstīšana vai neparakstīšana arī formāli.

• uzbrucējs Ģirts Ankipāns
• uzbrucējs Lauris Dārziņš
• aizsargs Guntis Galviņš
• uzbrucējs Gints Meija
• aizsargs Krišjānis Rēdlihs
• aizsargs Kristaps Sotnieks

“uzrunātie”

šie vīri ir tie, kurus Dinamo vadība gribētu redzēt komandas sastāvā, bet vienošanās panākšana ar viņiem un/vai viņu aģentiem nesokas tik labi. lielā daļā gadījumu iemesls ir attiecīgo spēlētāju tirgus vērtības pieaugums vai joprojām augstā vērtība, kuru klubs labprāt “nokaulētu”. vēl viens būtisks iemesls – dažu spēlētāju vairāk vai mazāk reālās iespējas uzspēlēt citās valstīs. tāpat jāņem vērā, ka konkurenci uz dažiem spēlētājiem veido arī citi KHL klubi.

• uzbrucējs Mārtiņš Cipulis
• uzbrucējs Kaspars Daugaviņš (dz. 1988.; iepriekšējo sezonu AHL un 1 spēle NHL; pat ja piekristu spēlēt Dinamo, klubam būtu jāvienojas ar spēlētāju draftējušo KHL klubu Torpedo)
• uzbrucējs Mārtiņš Karsums
• aizsargs Rodrigo Laviņš
• vārtsargs Edgars Masaļskis
• uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs
• aizsargs Sandis Ozoliņš (ir daži avoti, piemēram, parsportu.lv, kas apgalvoja, ka vienošanās par spēlēšanu ir panākta; savukārt, salīdzinoši “svaigā” videointervijā Sējējs noliedz, ka vienošanās būtu panākta – sportacentrs.com)
• uzbrucējs Sergejs Pečura (dz. 1987.; iepriekšējā sezonā PHK Kriļja Sovetov sastāvā Krievijas Augstākajā līgā)
• uzbrucējs Miķelis Rēdlihs
• uzbrucējs Herberts Vasiļjevs (dz. 1976.; pēdējās 6 sezonas DEL līgā Vācijā)

“slepenie”

Sējējs kā vienmēr ir izvairīgs nosaukt leģionārus, uz kuriem “met aci” vai jau vienošanās ir procesā. pilnigi saprotama ir ģenerālmenedžera nostāja “neteikt HOP pirms pārlekts pāri grāvim”. taču vismaz daļēji saprotama “šūmēšana” – uzzīmēto baumu tālākizplatīšana. ir baumots par dažādu slovaku, austriešu, čehu un ASV pavalstniecības vīru iespējamo pievienošanos Rīgas Dinamo vienībai. principā, neiespējami nav.

bet no visiem nosauktajiem kadriem pamatotākā versija ir par Armanda Pučes “piedāvāto” čehu uzbrucēju Lukašu Kašparu (Lukas Kaspar), kuru Dinamo “medījis” arī pirms gada. kā sportaavize.lv publikācijā raksta A.Puče: “Visticamāk, Dinamo kreklā jaunajā sezonā redzēsim čehu uzbrucēju Lukašu Kašparu”. bet arī – kamēr Sējējs to neziņos publiski, tikmēr tā ir “bauma”.

“darba rezerves”

kā minēja Normunds Sējējs, Dinamo treniņnometnē kaulus lokām, lasi – cenšoties sevi parādīt, redzēsim arī 1991. un 1992. gados dzimušos puišus, kuru dalība oficiālajās KHL spēlēs ļaus attiecīgajā spēlē pieteikt par 1-2 spēlētājiem vairāk. pieņemams, ka daļa no Dinamo Juniors un, iespējams, SK Rīga puišiem būs pamanāma cīnoties par vietu “lielajā” komandā vai vismaz fārmklubā.

Sējējs intervijā teic: “Iespēja Rīgas DINAMO pirmssezonas treniņnometnē pierādīt savu noderību komandai tiks dota arī uzbrucējam Kasparam Saulietim” (dinamoriga.eu). atgādinājumam: Kaspars Saulietis 2008./2009. g. sezonas gaitā tika “pārcelts” no BAČ vienības Žlobinas Metallurg uz KHL komandu Minskas Dinamo. Baltkrievijas Dinamo vienībā un arī tās fārmklubā Soļigorskas Šahter Saulietis uzsāka 2009./2010. g. sezonu, kuru gan nācās pabeigt “aizmainītajā” klubā – Benzina Litvinov Čehijas ekstralīgā. iespējams, Kaspara Saulieša sniegums pasaules čempionātā varētu sekmēt un paātrināt viņa “sasaistīšanos” ar Rīgas klubu.

sevi pierādīt treniņometnē ir dota arī centra uzbrucējam Armandam Bērziņam, kurš 2009./2010. g. sezonu aizvadīja pārmaiņus Rīgas Dinamo un Dinamo Juniors sastāvā. “Es Armandam teicu – ja pastrādāsi labi vasaras treniņnometnē un pierādīsi sevi no jauna, tad durvis uz komandu būs vaļā, bet šobrīd – nav neviena iemesla, lai kaut ko dāvātu avansā. [..] Saprotams, ja viņu savā pulkā grib redzēt citi – lai veicas! Bet mēs pagaidām ar Bērziņu nerēķināmies,” tā Armanda Pučes rakstā (sportaavize.lv) tiek citēts Dinamo ģenerālmenedžeris N. Sējējs.

kas paliek pāri?

pēc Armanda Pučes rīcībā esošās informācija, kas publicēta 30. aprīlī, “Sorokinam nekas nav piedāvāts un ar viņu nav pat runāts”. ļoti iespējams, šī informācija jau ir novecojusi un “sarunu galds” ir arī Oļega Sorokina gadījumā aktuāls. taču zinot, kā pirms gada tika risināta/nerisināta atteikšanās no Sergeja Naumova pakalpojumiem (lasīt tepat), tad atteikšanās “formāts” nepārsteidz.

neskaitot Oļegu Sorokinu, ir vēl viens Latvijas hokejists, kas 2009./2010. g. sezonā vismaz mazliet ir uzspēlējis Dinamo rindās, bet par kura tālāku attiecību “evolūciju” ar Dinamo klubu tuvākas ziņas nav publiskotas. runa ir par Tomu Hartmani. acīmredzot, šis hokejists neietilpst Dinamo sastāva komplektētāju prioritāšu saraksta galvgalī. taču tas “neizņem” iespēju, ka Hartmani Dinamo un/vai Dinamo Juniors (vai arī kā citādi tiktu pārsaukts fārmklubs) sastāvā redzēsim arī 2010./2011. g. sezonā. tāpat no Dinamo nometnes “neizskan” ziņas, ka būtu mēģināts vienoties ar “trešo” vārtsargu Ervīnu Muštukovu, kurš gan oficiālajās KHL spēlēs 2009./2010. g. sezonā netika pacīnīties.

“pāri palicēju” rindās paliek visi leģionāri, kas 2009./2010. g. sezonu noslēdza Dinamo ierindā – Tailers Arnasons, Marsels Hosa, Maiks Iguldens, Martins Karija, Martins Pruseks, Roberts Petrovickis. pēc sezonas noslēguma Dinamo kluba vadības pārstāvji jau ir izteikušies, ka no leģionāriem gribot paturēt vien Hosu. tagad arī Marsels Hosa ir apstiprinājis, ka viņam ir noslēgts līgums ar Kazaņas Ak Bars uz nākamajām divām sezonām.

lai vai kā, uz 7. maiju KHL oficiālajā pieteikumu lapā no leģionāriem bija”izņemti” tikai Iguldens un Karija, bet pārējie vēl “skaitās”. protams, attiecīgajā lapā informācija ir daļēji zaudējusi aktualitāti, kaut vai tāpēc, ka sarakstā joprojām ir Hosa. bet pagaidām varam ar pilnu pārliecību runāt tikai par to leģionāru “nebūšanu”, kuri ir noslēguši līgumus ar citiem klubiem. runa ir par Hosu un Martinu Kariju, kura jaunās līgumsaistības paredz startu nākamajā sezonā Šveices stiprākās līgas NLA klubā Ambri-Piotta. kamēr nebūs oficiāla informācija par pārējo leģionāru turpmākām gaitām, nevar nepieļaut tomēr vismaz teorētisku iespēju, ka kāds no pārējiem leģionāriem tomēr paliek Rīgā. šaubu nav – iespējamība ļoti pat neliela.

vēl skaidrs, ka galvenā trenera Juliusa Šuplera asistents Miroslavs Miklošovičs pēc 2 sezonām Rīgas Dinamo treneru korpusā ir atgriezies darbam mājās – Slovakijā. Miklošoviča darba vieta nākamā sezonā paredzēta Slovakijas ekstralīgas klubā Slovan (Bratislava) trenera asistenta postenī. starp citu, vēl aprīļa gaitā tas pats Armands Puče tās pašas sportaavize.lv plašumos, bet citā rakstā, sprieda, ka Miklošovičs “paliks bez darba”, bet viņa vietu terenera asistenta postenī varētu ieņemt… Normunds Sējējs. gadījumā, ja Dinamo sistēmā vairāk tiktu “integrēts” Pēteris Skudra.

fārmkluba sastāva izmaiņas parasti paliek ēnā. taču šoreiz ir vērts pieminēt, ka 2009./2010. g. sezonas Dinamo Juniors kapteinis Jānis Straupe ir pieteikts Baltkrievijas ekstralīgas kluba Metallurg (Žlobina) sastāvā. J.Straupe šajā (09./10.) sezonā Dinamo sastāvā KHL spēlēs gan neietrāpīja, atšķirībā no Dinamo pirmās sezonas, kad nedaudz uzspēlēja arī “lielajā” komandā. jāpiebilst, ka Žlobinas “taciņu” ir gājuši un/vai joprojām staigā virkne Latvijas hokejistu – piemēram, Viktors Bļinovs, Miķelis Rēdlihs, Agris Saviels, Edgars Masaļskis, Kaspars Saulietis u.c.

ielasīties vēl:

• Marsels Hosa apstiprina faktu par 2 gadu līgumu ar Ak Bars (2010-05-07) – icebox.lv
• Normunds Sējējs videointervijā par sarunām ar Ozoliņu un nekomentē Raita Ivanāna aicināšanu (2010-05-07) – sportacentrs.com
• Normunds Sējējs par Dinamo sastāvu (2010-04-30) – dinamoriga.eu
• Armands Puče par Dinamo sastāvu (2010-04-30) – sportaavize.lv (raksts pieejams tikai abonentiem)
• Martins Karija pievienojies Ambri-Piotta (2010-05-03) – hcap.ch
• Rīgas Dinamo aktuālais spēlētāju “pieteikums” KHL reģistrā – khl.ru
• Miroslavs Miklošovičs pārceļas uz Bratislavas Slovan (2010-05-04) – hcslovan.sk
• Jānis Straupe pāriet uz Žlobinas Metallurg – metallurg.zhlobin.by
• Armands Puče par izmaiņām Dinamo spēlētāju, treneru un administrācijas sastāvā (2010-04-21) – sportaavize.lv (raksts pieejams tikai abonentiem)
• Ervīns Muštukovs par nākotnes plāniem (2010-04-13) – icebox.lv

[Jāņa Andersona foto fiksēts pirmajā no divām pārbaudes spēlēm pret Baltkrievijas izlasi Rīgā, 2010. gada 29. aprīlī; foto autors ir Agris Krusts: agriskrusts.lv.]