Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Peterborough Petes’

Hokejs un izglītība – nav savienojami?

Posted by petrovich27 uz 2013/03/22

Ralfs_Freibergs_no_pers_arh_VERSStudijas un profesionālais sports ir grūti savienojami jēdzieni. Patiesībā, jau arī vidējā izglītība nereti „piekāpjas“ jauno hokejistu sapņiem un cerībām… Viena no versijām, kurā mēģina kopt hokejistu prasmes un izglītību vienlaikus, ir Ziemeļamerikas koledžu – augstskolu hokeja saimniecības. Koledžu hokeja augstākajā līmenī NCAA D1 šosezon cīnās divi Latvijas pārstāvji – pērn NHL draftētais uzbrucējs Teodrors Bļugers un tikko 33 spēļu diskvalifikāciju „atsēdējušais“ aizsargs Ralfs Freibergs.

„Es gribēju sauli nest…“

Ir apsveicami, ja jaunam un topošam hokejistam ir „sapnis“ un degsme. Pat ja viņš nav sava vecuma redzamākā „zvaigznīte“ un pat ja treneri jauno censoni vēl „neredz“. Vēsture liecina, ka ir virkne hokejistu, kas savā vecuma grupā savulaik nebija ne tie spīdošākie, ne redzamākie, bet ar darbu, pacietību, pašaizliedzību un arī spītību ir sasnieguši vairāk, nekā tiem pravietoja un prognozēja. Protams, jau pēc tam parādījās daudz zinātāju un skautu, kas jau „pašā sākumā“ redzējuši lielu talantu.

Tomēr ir arī medaļas otra puse: ne visiem censoņiem un spītniekiem pietiek vietas hokeja „Olimpā“. Lai arī cik centīgi ņemtos un strādātu lielākā daļa jauno hokejistu, virsotnes sasniegt izdosies tikai dažiem. Protams, var diskutēt, kas ir virsotnes… Katrā gadījumā „lielajam hokejam“ būs noderīga tikai ļoti neliela daļa no bērnu, jauniešu un jaunatnes līgās spēlējušajiem. Banāli, bet šāda veida dabiskā vai nedabiskā atlase ir visos dzīves ciklos, un kļūšana par hokejistu nav izņēmums. Nežēlīgi, bet fakts. Un kurš būs tas drosmīgais un pareizais, kurš pateiks – ir vai nav? Tomēr agri vai vēlu pienāks laiks, kad zudīs „dzirkstele“ acīs. Un drausmīgs tukšums, ja hokejs ir viss… Protams, hokejs nav tikai NHL, KHL, AHL vai Eiropas Top līgas; profesionālu hokeju spēlē dažādos platuma grādos, un ja par dzīvesveidu un aicinājumu maksā algu, ar ko pietiek, ir teicami. Turklāt hokejs nav tikai darbs laukumā. Vēl ir treneri, masieri, aģenti, tiesneši, dažādi administratori un pat komentētāji, kuru visu arods ir cienījams un kuru profesionalitāte arī nepieciešama.

Šoreiz stāsts par to, ka blakus centībai noderīga ir arī izglītība. Kā kādas bankas kādā reklāmā: „Dažiem cilvēkiem veicas. Pārējiem ir vērts krāt“. Uzkrājums šajā gadījumā ir izglītība, ne tikai „diploma vāciņi“. Diemžēl, bet lielai daļai jauno sportistu izglītība tiek ielaista jau agri. Kam ir objektīvs skaidrojums – treniņi, spēles, turnīri, kas nereti pastumj mācības otrā plānā. Īpaši, ja jaunais talants jau agri uzrāda vērā ņemamu sniegumu, sāk spēlēt pie vecākiem puikiem komandās un līgās, kur jābrauc attālākos izbraucienos, piemēram, uz Krieviju, Baltkrieviju, Lietuvu. Vidusskolas pēdējie gadi kā reizi sakrīt ar laiku, kas ir svarīgs arī hokejista karjeras ievirzei. Gala beigās daļai puišu „izdodas“ vidējo izglītību apliecinošs diploms, bet atklāts ir jautājums, cik tad ir paņemts no šīm mācībām? Cik kvalitatīva izglītība ir iegūta? Un tā nav morāles lasīšana – vīri, mācieties! Var cerēt noraut „džekpotu“, bet tāpēc jau loterija ir, lai vienam viss, bet pārējiem 99% loterijas biļetes par piemiņu.

Nākamais stāsts ir par augstāko izglītību. Par to hokeja laukumu gladiatori aizdomājas reti, jo spēlējot „uz pilnu klapi“, studēt nav viegli. Tomēr ir sastopamas hokeja līgas, kas piedāvā izglītības un sporta apvienojumu. Viens no redzmākajiem variantiem ir Ziemeļamerikas augstskolu un pusaugstskolu (koledžu) hokeja „džungļiem“, kas pazīstami ar dažādām jumta organizāciju abreviatūrām kā NCAA, ACHA, CIS, NAIH, CCAA, BCIHL.

Sapņu zeme Amerika

Kā zināms, aisberga redzamākā un jaudīgākā daļa ir ASV dibinātā un galvenokārt ASV un mazliet Kanādu aptverošā NCAA (National Collegiate Athletics Association), kas sadalīta divu līmeņu D1 un D3 čempionātos, kuri, savukārt, sadalīti reģionālās grupās. Lai, piemēram, Aļaskas skolai nav ikdienā jākapā pret Bostonas augstskolām ASV austrumu piekrastē. Vēl savulaik bijis arī NCAA D2 čempionāts, bet jau gadiem nepastāv. NCAA D1 tiek uzskatīta par koledžu hokeja „Meku“, ko arī apliecina fakts, ka no tās plašumiem ir nākusi virkne arī NHL-ā veiksmīgi spēlējušu vīru.

Bet jau aiz NCAA D1 un D3 seko pārējās studējošo hokejistu vai hokeju spēlējošo studentu organizācijas: ACHA (American Collegiate Hockey Association) 3 divīzijās, kas tāpat skaldītas reģionu grupās; Kanādas CIS (Canadian Interuniversity Sport) un CCAA (Canadian Collegiate Athletic Association) ar n-tajiem reģioniem. Ir vēl dažas reģionālas un alternatīvas organizācijas kā NAIH (National Association of Intercollegiate Hockey) Savienoto Valstu ziemeļaustrumos vai BCIHL (British Columbia Intercollegiate Hockey League) Kanādas Tālajos rietumos. Vai arī dažas ranga ziņā jaunākas papild-organizācijas kā NJCAA (National Junior College Athletic Association) Savienotajās Valstīs.

Blugers_Teodors_21_LAT_U-18_vs_Italija_U-18_2011-04-11_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_N2„Savējie” iekš NCAA

Koledžu hokeja augstākajā „plauktā” (NCAA D1) šosezon cīnās divi Latvijas hokejisti. Viens ir 18 gadus vecais Latvijas U-20 izlases centra uzbrucējs Teodors Bļugers (dz. 1994.; Ziemeļamerikā zināms galvenokārt kā Teddy Blueger; pa labi novietotā attēlā ar #21), kuru 2012. gada NHL draftā ar kopējo 52. numuru (2. kārtā!) aizrunāja Pittsburgh Penguins klubs. Bļugers studē un spēlē Minnesota State University (Mankeito; viņi arī – Mavericks) komandā, kas cīnās NCAA D1 čempionāta WCHA (Western Collegiate Hockey Association) reģionālajā grupā. Kopumā uz NCAA D1 ledus Teodors Bļugers aizvadījis 36 spēles, salasot 19 rezultativitātes punktus (6+13) un lietderības koeficientu -1. Viņš gan ir „tikai” savas vienības rezultatīvāko desmitniekā, taču jāpiebilst – Bļugers ir komandas jaunākais spēlētājs.

Otrs Latvijas pārstāvis ir 21 gadu vecais aizsargs Ralfs Freibergs (dz. 1991.; raksta pirmajā attēlā), kurš, starp citu, 2009./2010. gada sezonas gaitā pārcēlās uz Ziemeļameriku no Dinamo „paspārnes” – fārmkluba Dinamo Juniors, kas cīnījās Baltkrievijas ekstralīgā. Pēc pārcelšanās R.Freibergs uzspēlēja ASV junioru hokeja stiprākajās līgās – NAHL un USHL. Bet šosezon ir NCAA D1 čempionāta CCHA (Central Collegiate Hockey Association) reģionā startējošās Bowling Green State University (arī Falcons) vienības sastāvā. Tiesa, Ralfa Freiberga sezonas sākums „aizķērās” par 33 spēlēm, kas bija viņam piespriestās diskvalifikācijas summa. Proti, aktuālajā NCAA drīkst spēlēt hokejisti, kas nav spēlējuši profesionālajā hokejā. Bet tā kā R.Freibergs bija aizvadījis 33 spēles pie Dinamo Juniors, tad tieši tik spēles nācās izlaist NCAA sezonā. Tā kā viņa pārstāvētajai komandai regulārajā sezonā ir 36 spēles, tad Ralfs Freibergs bija ienācies kā labs pastiprinājums pašā sezonas „astītē” – regulārās sezonas izskaņā un izslēgšanas spēlēs. Freibergs ir aizvadījis NCAA D1 kopā 8 spēles, guvis 7 punktus (1+6; !!!) un lietderības koeficientu +3. Ļoti neslikti aizsargam un spēlētājam, kurš ielecis jau ejošā vilcienā.

Ralfs Freibergs – par NCAA, savu diskvalifikācijas laiku un iemesliem studēt

Ko darīji šīs sezonas pusgadu diskvalifikācijas laikā? „Smagi trenējos. Biju visu laiku ar komandu kopā – gan uz ledus, gan zālē. Vienīgais, ko nevarēju darīt, – aizvadīt spēles… Vairāk papildus individuālie treniņi. Nebija tā, ka neko nedarīju, un protams, ka skolu vajadzēja apmeklēt katru dienu,” tā Ralfs Freibergs.

Kā ir skolu apvienot ar treniņiem un tagad arī ar spēlēm? Kas ir smagāk? „Ir pavisam citādāk kā iepriekšējos gadus – tad man bija tikai hokejs. Sākot ar šo gadu, mācījos ekonomēt laiku, jo brīvā laika neatliek nemaz. No rīta treniņš līdz vieniem, tad skola, parasti no diviem līdz septiņiem vakarā ar pauzēm pa vidu, un tā man katru dienu. Kad nebija spēles, tad vieglāk gāja. Tad, piemēram, piektdienās mierīgi varēja iet uz lekcijām nesatraucoties par pārējām lietām, bet, sākoties spēlēm, sanāca nedaudz pastresot ar visiem mājasdarbiem, paspēšanu visu izdarīt utt. Arī izbraukumos visi čaļi ņem līdzi grāmatas, datorus un pilda uzdotos mājasdarbus. Atlaides mums neviens nedod!”

Bet spēļu sezonā nav daudz… „Jā, bet to nemaz nejūt, jo visas spēles ir nedēļas nogalē. Šogad komandai sanāca kaut kur 42 spēles aizvadīt, kas nav nemaz tik maz. Domāju, ka nākošo gadu komandai izdosies tikt tālāk, jo labi jaunie nāk klāt un tikai viens labs seniors iet projām – starp citu viņš šo svētdien (17. martā) parakstīja līgumu ar Otavu. Regulārā sezona mums ir 36 spēles.”

Kāds vispār ir Tavas CCHA grupas līmenis, salīdzinot ar pārējiem NCAA? Kā kotējas? „Domāju, ka spēka ziņā ir viena no augstākajām; cilvēki strīdas: CCHA vai WCHA. Mūsu līgā ir tādas komandas kā Notre Dame, Miami, Michigan, kas vienmēr savāc labākos jaunos spēlētājus. Visi jaunie mēģina parakstīt ar Western Michigan, jo viņu treneris ir slavenais Andy Murray; es arī ļoti vēlējos… NCAA ir interesanti, ka spēles nenotiek tikai savā līgā, bet arī ārpus konferences (grupas). Piemēram, mums šogad sanāca aizvadīt spēles ar Hockey East konferences komandām, vēl arī – Atlantic Hockey, kas nav diez cik laba konference. Nākošo gadu spēlēsim pret daudzām WCHA komandām. Bet vienu gadu viena konference var būt laba, otru – cita; tā, ka grūti spriest, kas ir vislabākā.”

Ja tev jāsalīdzina USHL un NCAA, tad kas ir pašas būtiskākās atšķirības, izņemot spēlētāju vecumu? „Ziemassvētku brīvlaikā devos apciemot savu veco komandu Linkolnā (Lincoln Stars – USHL) un paslidoju ar viņiem kopā. Pirmā lielā atšķirība, kuru uzreiz jutu, bija spēka ziņā. NCAA ir daudz mazāk spēles, un tas nozīmē, ka ir daudz vairāk laika trenēties. NCAA čaļi ir ļoti spēcīgi, pat pašam, dodoties uz Bowling Green, bija pārsteigums, cik fiziski spēcīgi spēlētāji ir; un tad es apmēram spēju apzināties, cik man daudz pie visa jāstrādā. Nekad iepriekš ne Latvijā, ne kaut kur citur ASV neredzēju, cik būtiski treneri pievērš lomu tieši fiziskajai formai. Otra atšķirība, kuru jutu, bija ātrums. Koledžas hokejs ir pazīstams varbūt ne tik ļoti ar meistarības līmeni, bet gan – ar ātrumu. Salīdzinot NCAA ar USHL, varu mierīgi pateikt, ka te ir par pusotru sekundi mazāk laika, ko domāt. Esmu ļoti priecīgs, ka izvēlējos koledžas hokeju, jo domāju, ka pašlaik tas ir visgrūtākais hokejs man. Varbūt es neesmu tas pats lielākais, spēcīgākais un ātrākais čalis uz ledus, bet, spēlējot šeit, tas man ļaus pilnveidoties!”

Kādas saistības Tev ir ar savu universitāti? Noteiktu gadu līgums? Tas paredz stipendiju un pienākumu būt sekmīgam? „Jā, man ir dota iespēja studēt un spēlēt hokeju šeit četrus gadus. Man ir dota stipendija uz četriem gadiem. Bez stipendijas es diez vai spēlētu koledžas hokeju, jo tas ir ļoti dārgs prieks. Manā stipendijā nav iekļauts šāds punkts (par sekmēm), bet sekmes nedrīkst būt zemākas par noteikto skaitli, citādāk skola liktu man izlaist spēles, līdz manas sekmes progresē. Par sekmēm nesatraucos, jo pašlaik viss norit labi.”

Kas ir Tava studiju programma? „Esmu izvēlējies biznesa novirzienu. Pašlaik neesmu izvēlējies neko konkrētu, bet ir doma iet finanšu novirzienā.”

Pieņemsim, ir pagājuši 4 gadi. Ko Tu dari, kas Tu esi? Vairāk pie ledus, vai vairāk uz banku? „Noteikti uz ledus!!! Es izvēlējos spēlēt koledžas hokeju dēļ hokeja. Es saskatu ļoti labu iespēju progresēt, tikt saredzētam un, cerams, arī pamanītam. Lielāko daļu sezonas sēžot tribīnēs un vērojot spēles, esmu pamanījis ļoti daudz skautu. Viņi respektē koledžas hokeju. Kā jau pieminēju, šī gada vārtsargs (Andrew Hammond), kurš te spēlēja jau ceturto gadu, dažas dienas atpakaļ parakstīja līgumu ar Otavu (Ottawa Senators). Vēl viens komandas biedrs, kurš te ir tikai otro gadu un ir 22 gadus vecs, ir saņēmis lielu interesi no daudzām NHL komandām. Un, ja kārtīgi strādāšu, progresēšu un pierādīšu sevi, tad kāpēc es nevarētu tik ievērots? Man ir spilgts piemērs, kam es mēģināšu līdzināties – Erik Gustafsson. Viņš aizvadīja trīs sezonas šajā pat līgā, spēlēja līdzīgi man. Nebija tas lielākais un spēcīgākais spēlētājs, bet tika pamanīts. Jā, man ir vēl daudz jāstrādā, lai tiktu līdz viņa līmenim, bet galvenais – ir ticēt sev un viss izdosies!

Studijas ir kaut kas papildus. Es tikai priecātos, ja varētu saņemt diplomu, jo izglītība nekad nevar nākt par sliktu. Ja nu beigu beigās nesanāk hokejs, tad man ir vismaz iespēja sasniegt kaut ko dzīvē arī ārpus hokeja. Tādēļ man patīk koledžas hokeja sistēma, salīdzinot ar Kanādas CHL (junioru elite). Tur čaļi sitās katru dienu, nemācās, un ja beigu beigās neesi ar neko izcēlies, tad viss. Nevienam tu tāds neesi vajadzīgs. Šeit man vismaz ir garants, ka, ja nu darot visu uz 100% un beigu beigās nekas nesanāk, tad vismaz man ir ļoti laba izglītība.”

Nodevas Amerikai

Ziemeļamerikas koledžu hokejā ir uzspēlējuši vismaz 25 hokejisti no Latvijas. Kolēģis Jānis Matulis spriež, ka tādu kopumā ir bijis ap 30, no kuriem tikai aptuveni puse atgriežas mājās – Latvijā, bet pārējie paliek dzīvot un strādāt Ziemeļamerikā.

Redlihs_Jekabs_vs_Avtomobilist_2011-10-14_A_KrustsŠķiet, šobrīd profesionālajā hokejā tālāk tikušais ir jaunlaiku Rīgas Dinamo aizsargs Jēkabs Rēdlihs (dz. 1982.; pa labi novietotā attēlā), kurš savulaik četras sezonas aizvadīja NCAA D1 Bostonas Universitātes komandā. Taču „studentu sarakstā” ir sastopami arī citi hokeja kontekstā labi pazīstami vārdi. Piemēram, sava laika Rīgas Dinamo aizsargs Ulvis Katlaps (dz. 1968.), kurš NCAA uzspēlēja jau pēc vairākām Dinamo sezonām, bet tagad ir treneris Milwaukee Admirals U18 komandā.

Jādomā, ka Ziemeļamerikas augstskolu hokejā ir pārstāvēti arī ASV un Kanādā dzimušie no Latvijas izceļojušu personu pēcteči. To atrašana vairs nav viegla, jo mainās personvārdi un arī transformējas uzvārdi. Vispirms pazūd mīkstinājumi un garumzīmes, tad galotne –s utt. Tālu nemaz nav jāmeklē. Piemēram, tas pats Latvijā dzimušais un jau nosauktais Teodors Bļugers „dīķa otrā pusē” sastopams kā Teddy Blueger vai līdzīgi. Taču ir arī pretēji piemēri. Piemēram, ASV dzimis ASV pilsonis Andris Sudmalis (dz. 1990.), cik noprotams no vārda un uzvārda kombinācijas, ir latviskas izcelsmes. Hokeja aizsargs Sudmalis 2008./2009. g. sezonā spēlēja Mesa State College (ACHA D3) komandā, bet 2011./2012. g. sezonā Worcester State College (NCAA D3) vienībā.

Stāsts par aktuālo Ziemeļamerikas koledžu hokeju nebūtu pilnīgs, ja nepieminētu 21 gadu veco uzbrucēju Nilu Semjonovu (dz. 1991.), kurš pāris sezonas nocīnījās pa ASV otro stiprāko junioru līgu NAHL. Bet šosezon cīnās State Univiversity of New York – Canton (saīsināti SUNY Canton) komandā ACHA pirmajā divīzijā. Oficiālie statistiķi N.Semjonovam saskaitījuši dalību 19 spēlēs, kurās iekrāti 8 punkti (4+4). Savukārt, vārtsargam Dainim Vasiļjevam (dz. 1990.) šī jau bija otrā sezona NCAA D3 līmeņa Finlandia University vienībā; tiesa, bijušas tikai pāris spēles. „Es spēlēju pirmās divas spēles. Pēc tam dabūju pleca traumu, un viens no mūsu ārstiem pateica, ka laikam nevarēšu spēlēt kādus divus mēnešus. Kad mana rehabilitācija bija pabeigta, tad jau šeit bija sezonas beigas. Komanda nevarēja tikt finālos un sezona beidzās. Tagad es tikai trenējos un cenšos pabeigt šo semestri,” tā Dainis Vasiļjevs.

Latvijas hokejisti Ziemeļamerikas augstskolu hokejā (treknrakstā spēlētāji, kuriem fiksētas spēles 2012./2013. g. sezonā; saskaņā ar publisko statistikas vietņu datiem; iespējamas nepilnības un iztrūkstošas personas):

ampl. hokejists dz. sezona komanda (līga) 2012./13. g. sezona hokejā
A Regnārs Alksnis 1988. 07./08.; 08./09.; 09./10.; 10./11. Trinity College (NCAA D3) ?
U Mārtiņš Baldonieks 1977. 99./00. Butler Univ. (ACHA D3) ?
U Vadims Beļajevs 1980. 01./02.; 02./03.; 04./05. Norwich Univ. (NCAA D3) ?
U Teodors Bļugers 1994. kopš 12./13. Minnesota State Univ. (Monkato; NCAA D1) turpat
U Juris Drīliņš 1977. 00./01.; 01./02.; 02./03. Saint Anselm College (NCAA D3) ?
A Ralfs Freibergs 1991. kopš 12./13. Bowling Green State Univ. (NCAA D1) turpat
U Jurijs Gusaks 1975. 95./96.; 96./97.; 97./98.; 98./99. Univ. of Wisconsin (NCAA D1) ?
U Ulvis Katlaps 1968. 92./93.; 93./94. Univ. of Wisconsin (NCAA D1) Milwaukee Admirals U18 treneris (ASV)
U Andris Kozlovskis 1982. 01./02.; 02./03.; 03./04.; 04./05. Trinity College (NCAA D3) ?
A Kristaps Kuplais 1989. 09./10. Robert Morris Univ. Gold (ACHA D1) Ozolnieki / Monarch (Latv. Virslīga)
U Krišs Lāns 1988. 08./09.; 09./10.; 10./11.; 11./12. North Carolina State Univ. (ACHA D2) ?
A Mārtiņš Lāns 1977. 98./99.; 99./00.; 00./01.; 01./02. Trinity College (NCAA D3) ?
U Modris Oļļa 1978. 97./98.; 98./99.; 99./00.; 00./01. Saint Anselm College (NCAA D3) Hanza / Prizma (Rīgas čemp. = RAMH)
U Ēriks Ozollapa 1987. 08./09.; 09./10. Robert Morris Univ. Gold (ACHA D1) Adendorfer EC (Oberliga = Vācijas 3.)
A Hārdijs Parādnieks 1987. 06./07. Minot State Univ. (NJCAA) Zemgale / JLSS (Latvijas Virslīga)
07./08.; 08./09. Univ. of Wisconsin – Superior Club Team (ofic. ārpus; bet līdzās ACHA)
A Jēkabs Rēdlihs 1982. 02./03.; 03./04.; 04./05.; 05./06. Boston Univ. (NCAA D1) Dinamo (Rīga; KHL)
U Renārs Rukmanis 1990. 08./09.; 09./10.; 10./11.; 11./12. Duquesne Univ. (ACHA D1) ?
U Mihails Salijenko 1976. 97./98.; 98./99.; 99./00.; 00./01. Univ. of Wisconsin – Stevens Point (NCAA D3) ?
U Nils Semjonovs 1991. kopš 12./13. State Univ. of New York – Canton (ACHA D1) turpat
A Valdis Šustko 1982. 03./04. Elmira College (NCAA D3) ?
U Eduards Tomass 1978. 01./02.; 02./03.; 04./05.; 05./06. Salem State College (NCAA D3) ?
V Dainis Vasiļjevs 1990. 11./12.; 12./13. Finlandia Univ. (NCAA D3) turpat
U Dmitrijs Vasiļjevs 1976. 95./96.; 96./97. Northeastern Univ. (NCAA D1) ?
98./99.; 99./00. Univ. of Massachusetts Amherst (UMass Amherst; NCAA D1)
V Aivars Ziediņš 1980. 01./02. Northland College (NCAA D3) ?
04./05.; 05./06. Mount Royal College (CCAA)
U Māris Ziediņš 1978. 99./00.; 00./01.; 01./02.; 02./03. St. Norbert College (NCAA D3) Peterborough Phantoms (EPIHL = Lielbr. 2./3.)
U Kārlis Zirnis 1977. 99./00.; 00./01.; 01./02.; 02./03. Univ. of Alabama – Huntsville Amarillo Bulls (NAHL = ASV jun. 2.) skauts
*

Ieskatam:

  • Teodora Bļugera individuālā statistika NCAA – msumavericks.com
  • Minnesota State University (Monkato) komandas kopējā statistikas lapa – msumavericks.com
  • Ralfa Freiberga individuālā statistika NCAA – bgsufalcons.com
  • Bowling Green State University komandas statistikas lapa – bgsufalcons.com
  • Par Ralfam Freibergam NCAA piešķirto diskvalifikāciju – sent-trib.com
  • State Universtity of New York – Canton (SUNY Canton) spēlētāju statistika – rooathletics.com
  • Ēriks Ozollapa par ACHA hokeju: tepat

[Pirmajā attēlā: latviešu aizsargs Ralfs Freibergs, pēc 33 spēļu diskvalifikācijas atgriežoties oficiālajās spēlēs; foto no R. Freiberga personīgā arhīva. Otrajā attēlā: #21 Teodors Bļugers; foro fiksēts Latvijas U-18 izlases spēlē pret Itālijas U-18 izlasi 2011. gada 11. aprīlī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Trešajā attēlā: Jēkabs Rēdlihs Rīgas Dinamo ierindā spēlē pret Avtomobiļist 2011. gada 14. oktobrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Advertisements

Posted in Dinamo Rīga, hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Sibīrijas ekspresis & AHL „marinādes” derīguma termiņš

Posted by petrovich27 uz 2012/07/16

NHL „uzgaidāmajā telpā” – fārmklubu līgā AHL – aizvadītais laiks katram pretendentam ir dažāds. Tāpat kā pacietības mērs uz to, cik ilgi gaidīt iespēju. Latvijas pārstāvjiem šis „marinēšanās” laiks vairumā gadījumu nepārsniedz 3 – 4 pilnas sezonas AHL. Tagad arī aizsargs Artūrs Kulda pēc četrām pilnvērtīgām AHL sezonām dodas uz KHL, pievienojoties Sibir komandai. Starp citu, šai pašai vienībai pagaidām uz pārbaudes laiku pievienojies arī cits aizsargs no Latvijas – Rolands Gritāns.

Kuldas pacietības mērs

Artūrs Kulda (dz. 1988.; pa labi novietotajā attēlā #32) Ziemeļamerikas „iekarošanu” sāka pirms 6 gadiem, kad 2006. gadā viņu ar kopējo 200. numuru draftēja nu jau nepastāvošs NHL klubs Atlanta Thrashers, kas tagad pazīstams kā Winnipeg Jets. Šajā pašā vasarā CHL Import draft-ā viņu nodraftēja Peterborough Petes (OHL) ar kopējo 48. numuru. Sešas sezonas ar pilnu atdevi un tīru sirdsapziņu nokapāts Ziemeļamerikā. Divas sezonas Pīterboro komandā Ontario Hokeja Līgā; otrās sezonas noslēgumā – 19 gadu vecumā – „iefiltrēšanās” Atlantas fārmklubā Chicago Wolves AHL līmenī un jau šīs līgas galvenā trofeja – Kaldera kauss. Un tad – 4 pilnas sezonas AHL čempionātā, ar īsiem komandējumiem uz NHL, kur aizvadītas 15 spēles.

Artūra Kuldas diezgan pamatīgā pacietība un lojalitāte „Ziemeļamerikas lielajai iespējai” ar to arī beidzās. Vismaz pagaidām. „Nebraucu uz Ziemeļameriku, lai spēlētu AHL” un rezultātā: „No Sibir bija labākais piedāvājums”. Tagad Kuldas jaunā mājvieta – Novosibirska, uz kurieni jau pamazām pošas, bet pagaidām vēl Rīgā.

Rolands Gritāns jau gatavs

Novosibirskas komandas rīcībā – treniņnometnē – jau ieradies cits Latvijas pavalstniecības hokeja aizsargs – Rolands Gritāns (dz. 1991.; pa kreisi novietotajā attēlā). Viņš iepriekšējo sezonu aizvadīja Zviedrijas trešajā stiprākajā līmenī – Division 1, uzspēlējot IFK Arboga Hockey pieaugušo komandā. Sibir treneri viņu noskatījuši Rīgā.

Tēmē uz lielo komandu vai arī esi gatavs uzspēlēt arī MHL – Sibirskije Snaiperi komandā? „Plānoju spēlēt lielajā komandā, bet, ņemot vērā, ka komandā jau ir 5 ārzemnieki, visdrīzāk, ka šogad mani nosūtīs uz fārmklubu VHL līgā – hokeja klubu Rjazaņ. Bet nākošgad es ceru tikt Sibir pamatsastāvā,” tā Rolands Gritāns. Bet pagaidām Gritānam ar Sibir komandu ir 2 mēnešu pārbaudes laika līgums, bet pēc tam, ja viss notiek kā iecerēts, plānots noslēgt divvirzienu līgumu uz 2 gadiem. Jāpiebilst, ka jaunajā (2012./2013.) sezonā Sibir galvenā trenera palīgs ir Pēteris Skudra.

Atgriežoties pie AHL „marinādes”

Šosezon AHL laukumi „draud” vismaz diviem Latvijas pārstāvjiem – Kristiānam Pelšam un Zemgum Girgensonam, kuri šogad parakstīja līgumus ar saviem draftētājiem – attiecīgi Edmonton Oilers un Buffalo Sabres. Jautājuma zīmes ir attiecībā uz Oskaru Bārtuli, kura statuss un arī cena Philadelphia Flyers saimniecībā ir nokrities manāmi zemāk. Savukārt Kaspars Daugaviņš arī juridiskiem paņēmieniem cīnās, lai NHL būtu „īstā realitāte” arī nākamajā sezonā. Taču visus jautājumus šajā starpsezonā ir atcēlis ne tikai Artūrs Kulda, bet arī Raitis Ivanāns, pārceļoties uz KHL ledus laukumiem.

Ziemeļamerikas šī brīža otrajā stiprākajā līgā – AHL – ir uzspēlējuši vismaz 23 hokejisti ar Latvijas pavalstniecību. Dažos gadījumos tas ir bijis ceļš jau pēc pabūšanas NHL laukumos vai pat virsotnēs, taču vairumā gadījumu – tā bija savas iespējas sagaidīšana, lai uzspēlētu NHL. Bet ne visiem ir sanācis kaut spēli aizvadīt hokeja Mekā.

Kulda spītīgāks par Znaroku?

Raugoties uz Latvijas hokejistu kopējo fonu, Artūra Kuldas „spītība”, gaidot un sagaidot savas iespējas NHL, ir bijusi diezgan pamatīga. Varena pacietība ir bijusi arī Herbertam Vasiļjevam, Raitim Ivanānam, kā arī Krišjānim Rēdliham, kurš New Jersey Devils fārmklubā Albany River Cats „nokapāja” 4 pilnas sezonas, bet tā arī neaizvadīja nevienu spēli NHL.

Salīdzinājumam: statistiski mazāks pacietības mērs, gaidot iespēju uz NHL, ir bijis dažiem vēl „vecā” Rīgas Dinamo meistariem. Piemēram, Oļegs Znaroks AHL-ā uzturējās tikai 6 spēles. Vai, piemēram, Aleksandrs Kerčs (seniors) un Harijs Vītoliņš (jaunākais) AHL kaujas laukos savu iespēju nostiprināties NHL vienībās nogaidīja pa vienai pilnai sezonai. Atliek vien jautājums: vecā Dinamo kadriem ātrāk pieleca vai arī tagad jaunie ir pacietīgāki? Cits stāsts, ka dažiem gribētājiem no bijušās PSRS Latvijas daļas bija arī AHL līmenis bija izrādījies diezgan augsts, un vīriem arī AHL komandās ne vienmēr izdevās noturēties un nācās spēlēt zemākās līgās.

Latvijas hokejisti „pacietība” AHL klubos, neskaitot junioru u.c. līgas (pilna sezona = vismaz puse sezonas spēļu; vārtsargiem pilna sezona = trešdaļa sezonas spēļu):

spēlētājs dz. sez. pilnas (visas) klubi un spēles (REG+PO) pēc tam sp. NHL (REG+PO)
u. Vasiļjevs 1976. 4+ (5) Carolina Monarchs: 1996./97. (54+0). New Haven Nighthawks 1997./98. (76+3). Kentucky Thoroughblades: 1998./1999. (76+12). Manitoba Moose: 2001./02. (31+0); 2002./03. (69+14) uz Kr. 51+0
a. Kulda 1988. 4+ (5) Chicago Wolves: 2007./08. (5+21); 2008./09. (57+0); 2009./10. (66+14); 2010./11. (69+0). St. John’s IceCaps (63+13) uz KHL 15+0
a. Kr.Rēdlihs 1981. 4 (4) Albany River Cats: 2002./03. (61+0); 2003./04. (66+0); 2004./05. (46+0); 2005./06. (66+0) uz Šv.; Kr. 0
u. Ivanāns 1979. 3+ (6) Hershey Bears: 2000./01. (2+0). Milwaukee Admirals: 2002./03. (17+1); 2003./04. (54+7). Hamilton Bulldogs: 2004./05. (75+2); 2005./2006. (43+0). Abbotsford Heat: 2011./12. (27+0) uz KHL 282+1
u. Žoltoks 1972. 3+ (5) Providence Bruins: 1992./93. (64+6); 1993./94. (54+0); 1994./95. (78+13). Fredericton Canadiens: 1998./99. (7+0). Quebec Citadelles: 1999./2000. (1+0) uz NHL 588+45
u. Karsums 1986. 3+ (4) Providence Bruins: 2006./07. (54+12); 2007./08. (79+10); 2008./09. (43+0). Norfolk Admirals: 2009./2010. (36+0) uz KHL 24+0
a. Saviels 1982. 3+ (4) Hershey Bears: 2000./01. (1+0); 2002./03. (43+3); 2003./04. (67+0); 2004./2005. (47+0) uz Baltkr.; Kr. 0
u. Daugaviņš 1988. 2+ (6) Binghampton Senators: 2006./07. (11+0); 2007./08. (3+0); 2008./09. (23+0); 2009./2010. (72+0); 2010./11. (73+23); 2011./12. (7+0) uz NHL 66+1
a. Bārtulis 1987. 2+ (5) Philadelphia Phantoms: 2007./08. (57+0); 2008./09. (80+4). Adirondack Phantoms: 2009./10. (12+0); 2010./11. (4+0); 2011./12. (36+0) ? 66+7
u. Panteļejevs 1972. 2+ (3) Providence Bruins: 1992./93. (39+0); 1993./94. (55+0); 1994./95. (70+0) paliek Z-Am. (IHL; NHL) 54+0
u. Sprukts 1982. 2 (2) Rochester Americans: 2006./07. (58+6); 2008./09. (59+0) uz KHL 14+0
a. Astašenko 1975. 2 (2) 2001./02.: Springfield Falcons (11+0); Lowell Lock Monsters (37+5). 2002./03.: Lowell Lock Monsters (47+0) uz Lat.; Som. 23+0
v. Skudra 1973. 1+ (4) 1996./97.: Hamilton Bulldogs (32+0). 2000./01.: Rochester Americans (2+0); Providence Bruins (3+0). 2001./02.: Hartford Wolf Pack (3+0). 2002./03.: Manitoba Moose (1+0) uz NHL 147+3
a. J.Rēdlihs 1982. 1+ (3) Syracuse Crunch: 2005./06. (4+0); 2006./07. (46+0); 2007./08. (13+0) uz Čeh. 0
u. Vītoliņš 1968. 1+ (2) Beast of New Haven: 1992./93. (7+0). Moncton Hawks: 1993./94. (70+0) uz Šv. 8+0
u. Štāls 1982. 1+ (2) Hartford Wolf Pack: 2002./03. (2+0); 2003./04. (62+1) paliek Z-Am. (ECHL) 0
u. Kerčs 1967. 1+ (2) Cape Breton Oilers: 1993./94. (57+0). Providence Bruins: 1994./95. (1+0) uz Lat. 5+0
a. Reķis 1979. 0+ (1) Worcester IceCats: 2001./2002. (18+0) paliek Z-Am. (ECHL) 0
u. Cipruss 1972. 0+ (1) Providence Bruins: 1995./96. (15+0) paliek Z-Am. (IHL; CoHL) 0
v. Irbe 1967. 0+ (1) Lowell Lock Monsters: 2002./2003. (7+0) paliek Z-Am. (NHL; ECHL) 568+51
a. Kupaks 1973. 0+ (1) Springfield Falcons: 1997./98. (7+0) paliek Z-Am. (ECHL) 0
u. Znaroks 1963. 0+ (1) Maine Mariners: 1991./92. (6+0) uz Vāc. 0
a. Ozoliņš 1972. 0+ (1) Worcester Sharks: 2007./08. (2+0) uz NHL 875+137

P.S. NHL klubu fārmklubi ir bijuši arī citās līgās (piem., IHL, ECHL), kas neuzrādās šajā „gaidīšanas” statistikā. Cipari no publiski pieejamām statistikas vietnēm; iespējamas korekcijas un papildinājumi.

Latvijas hokejistu rezultativitātes rekordi AHL regulārajās sezonās; TOP 7+3:

spēlētājs sezona komanda spēles punkti
UZBRUCĒJI
1. Herberts Vasiļjevs 1998./1999. Kentucky Thoroughblades 76 28+48
2. Herberts Vasiļjevs 1997./1998. New Haven Nighthawks 76 36+30
3. Sergejs Žoltoks 1992./1993. Providence Bruins 64 31+35
4. Mārtiņš Karsums 2007./2008. Providence Bruins 79 20+43
5. Sergejs Žoltoks 1993./1994. Providence Bruins 54 29+33
6. Harijs Vītoliņš 1993./1994. Moncton Hawks 70 28+34
7. Aleksandrs Kerčs 1993./1994. Cape Breton Oilers 57 24+38
AIZSARGI
1. Artūrs Kulda 2009./2010. Chicago Wolves 66 6+19
2. Krišjānis Rēdlihs 2005./2006. Albany River Cats 66 3+21
3. Oskars Bārtulis 2007./2008. Philadelphia Phantoms 57 1+20

*

Lasāmvielai:

  • Sibir vienojas ar Artūru Kuldu – hcsibir.ru
  • Sibir (t.sk. Rolands Gritāns) gatavojas sezonai – championat.com
  • Artūra Kuldas intervija pēc vienošanās ar Sibir – hcsibir.ru
  • Latvijas spēlētāju statistika NHL (amatieru lapa) – quanthockey.com

[Pirmajā attēlā: Artūrs Kulda (nr. 32), vēl grūstoties uz AHL ledus laukumiem, Chicago Wolves krāsās. Foto no A. Kuldas personīgā arhīva. Otrajā attēlā: Rolands Gritāns Sibir treniņos 2012. gada jūlijā; foto avots: hcsibir.ru.]

Posted in hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Par dimantiem, rubīniem un ne tikai. „Hokeja talantu parāde – 2012”

Posted by petrovich27 uz 2012/06/28

Vasaras sākums ir laika posms, kad Ziemeļamerikas hokeja līgas un arī KHL „iezīmē” savu teritoriju – draftē jaunos hokejistus. Lielo līgu klubi mēģina atrast papildinājumus saviem nākotnes sastāviem, bet junioru līgās shēmo īsāka termiņa plānus. Tagad arī Kanādas stiprāko junioru līgu (CHL) ārzemnieku draftā aizrunāti pieci Latvijas jaunie hokejisti. Vai drafts ir izšķirošais jaunā hokejista vērtības mērs? Vai NHL, KHL, CHL draftos tiek paņemti visi tā vērtie?

Nopietnākajā hokeja „cāļu” skaitīšanā – NHL draftā, kas šosezon aizritēja Pitsburgā 22. un 23. jūnijā, – Latvijai iegadījās vēsturisks mirklis. Pirmoreiz Latvijas hokejists „aizgāja” NHL drafta 1. kārtā – Zemgus Girgensons (attēlā pa labi) ar kopējo 14. numuru nonāca Buffalo Sabres rīcībā. Šīs pašas NHL ”talantu parādes” 2. kārtā tika nosaukts vēl viena Latvijas hokejista vārds – ar kopējo 52. numuru Pitsburgas virzienā „aizsoļoja” Teodors Bļugers (zemāk pa kreisi novietotā attēlā). Šis 52. numurs ir visu laiku trešais augstākais drafta numurs Latvijas hokejistam. Vienai sezonai ļoti neslikti, maigi izsakoties. Latvijas hokejistiem „dāsnāks” NHL drafts ir bijis tikai pirms 10 un 20 gadiem, kad NHL klubi draftēja pa trim Latvijas bāleliņiem, bet ar manāmi zemākiem numuriem. 1992. gadā – 55. (Žoltoks), 136. (Panteļejevs), 243. (Ignatjevs); 2002. gadā – 119. (J. Rēdlihs), 154. (Kr. Rēdlihs), 155. (Bērziņš). Trešās desmitgades cikla ietvaros ir sagaidīts līdz šim „vērtīgākais” NHL drafts; tagad puišiem atliek vien strādāt, lai piepildītu uz sevi liktās cerības.

Vai Girgensons un Bļugers bija vienīgie NHL drafta cienīgie?

Pirms NHL drafta norises dažādos skautu, ekspertu un amatieru sarakstos figurēja vairāku Latvijas jauno hokejistu vārdi – Ņikita Jevpalovs, Roberts Lipsbergs, kā arī Ainars Podziņš. Atsevišķās versijās parādījās vēl pa kādam Latvijas censoņa vārdam. Vai viņi nebija tā vērti, lai draftētu?

Nav diskusija par to, vai Zemgus Girgensons un Teodors Bļugers bija drafta vērti, lai gan viņu, tāpat kā jebkura cita jaunā hokejista, varēšanas parādīs turpmākie gadi un iejušanās pieaugušo hokejā. Tomēr līdzās talantam, mērķtiecībai un fiziskajiem dotumiem NHL draftā tiek vērtēta atvērtība, psiholoģiskais briedums un arī – ziemeļamerikāniskā orientācija. Un vislabāk, ja hokejists līdz draftam nonācis pa ASV vai Kanādas junioru vai vidusskolu čempionātu „skrejceliņu”. Savukārt vairums to, kuri vingrinās KHL saimniecībai pakļautajos MHL klubos, NHL drafta īstenotājiem nav tik interesanti. Jo MHL censoņiem var pietrūkt ne tikai talanta un meistarības, bet arī dedzības virzienā uz Ziemeļameriku kā hokeja Meku.

Protams, ar vingrināšanos Ziemeļamerikas junioru līgās un hokeja skolās ir par maz, lai tiktu uz NHL drafta skatuves. To apliecina arī padsmit drafta vecuma Latvijas hokejistu, kas sezonu aizvadīja Kanādas un ASV plašumos. Taču nav jābūt gaišreģim, lai apgalvotu, ka jaunam spēlētājam Ziemeļamerikā ir būtiski lielāka iespēja tapt draftētam nekā teorētiski tikpat labam hokejistam MHL plašumos. Jo NHL drafts ir nodomu protokols, kas norāda klubu konkrētu interesi un nevēlēšanos izniekot savus „numurus”. Turklāt pirmajās kārtās izvēlētie hokejisti vairumā gadījumu faktiski piedalās šajā nodomu procesā, pieņemot visus spēles noteikumus un, protams, publiski nesludinot „rezerves variantu” Eiropā. Tādēļ pirmajās kārtās nejaušību procentu cenšas izskaust.

Un arī tāpēc virkne Krievijas jauno hokejistu mēdz publiski „dedzināt tiltus” un pārspīlēt, bet ar to – precīzi ieskicēt priekšnoteikumu „tikai Ziemeļamerika, tikai NHL”. Piemēram, ar 91. numuru Edmonton Oilers draftētais krievu uzbrucējs Daņiils Žarkovs jau pamanījās paziņot, ka Krievijas hokejs nav domāts viņam, ka jūtas kanādietis… Pēc tam, kad Krievijas mediji „sacepās”, viņam nācās taisnoties, bet šis nav vienīgais gadījums. Jādomā, ka tiešā veidā NHL saimniecības vīri no jaunajiem krieviem neprasa šādus apgalvojumus, bet netiešā veidā – tas arī ir tieši tas, ko NHL piramīda no jaunajiem censoņiem sagaida – biezierunu orientēšanos uz Z-Amerikas hokeja vērtībām.

P.S. Starp citu, šogad NHL nedraftētajiem Latvijas hokejistiem, īpaši tiem, kuri tagad „aizrunāti” CHL draftā, ir iespēja sezonas gaitā parādīt savu dedzību un gaidīt lielo brīdi pēc gada.

Girgensona ēnā

CHL paspārnē esošo spēcīgāko Kanādas junioru līgu – WHL, OHL, QMJHL – klubu ārvalstu hokejistu drafts (CHL Import Draft) jau tradicionāli norisinās ar nelielu nobīdi pēc NHL drafta. Šosezon tas norisinājās tikko – 27. jūnijā. Šis pasākums ir NHL drafta attālināta „kopija” – ar atrunu, ka draftē tikai hokejistus, kuriem nav ASV un/vai Kanādas pavalstniecības, ka katram no 60 klubiem ir tikai divas izvēles iespējas, ka var draftēt arī gadu jaunākus spēlētājus (1995.). Tā kā CHL klubos vairāk par diviem ārzemniekiem nepielaiž, tad CHL klubi nereti no savas otrās izvēles iespējas atsakās, jo tālu nākotni „necementē”. Dažkārt CHL klubi apskata NHL klubus interesējošos ārzemniekus vai dod NHL klubu draftētajiem spēļu praksi. Bet visādi citādi – CHL klubi un arī CHL drafts kopj ziemeļamerikānisko orientāciju un ļauj draftētajiem apliecināt savu labo gribu un vēlmi uzlūkot Ziemeļamerikas hokeja laukumus kā savus.

Katrā gadījumā CHL draftu ne tuvu nav pieņemts uzskatīt par tādu cenas (kvalitātes) zīmi kā NHL ekvivalentu. Jo CHL draftā mēdz būt eksperimenti. Attiecīgi ir diezgan augsts atbiruma procents – spēlētāji, kas ir CHL draftā nosaukti, bet ir varējuši vai palaisti uzspēlēt vien uz dažām spēlēm.

Šogad CHL draftā ir „aizskrējuši” 5 Latvijas hokejisti, un šajā draftā Latvijas pārstāvji ir 6.-tie kuplāk pārstāvētie. Ņemot vērā, ka CHL draftā ir tikai 2 kārtas un 120 izvēles, no kurām kādas 43 šogad netika izmantotas, tad nav slikts rādītājs. Tomēr tas nav rekords, bet rekorda atkārtojums. 2006. gadā CHL draftā tika pieteikti pieci Latvijas hokejisti: Kaspars Daugaviņš (3.), Krišs Grundmanis (30.), Artūrs Ozoliņš (45.), Artūrs Kulda (48.), Kaspars Saulietis (64.).

2012. gada CHL Import Draft hokejistu pārstāvētās valstis:

valsts, kuras pārstāvji draftēti sp. skaits
1.-2. Čehija 20
Krievija 20
3. Zviedrija 8
4. Slovākija 7
5. Somija 6
6. Latvija 5
7.-8. Šveice 3
Vācija 3
9.-10. Dānija 2
Ukraina 2
11. Slovēnija 1

*

2012. gada CHL Import Draft aizrunātie Latvijas hokejisti:

kop. nr. spēlētājs dz. draftētājs līga
38. u. Edgars Kulda 1994. Edmonton Oil Kings WHL
40. u. Ņikita Jevpalovs 1994. Blainville-Boisbriand Armada QMJHL
48. u. Teodors Bļugers 1994. Oshava Generals OHL
60. u. Roberts Lipsbergs 1994. Seattle Thunderbirds WHL
65. a. Rinalds Rosinskis 1994. Prince George Cougars WHL

*

Šogad ar augstāko numuru CHL draftētais Latvijas hokejists Edgars Kulda teic, ka draftēšana viņam bija reizē gaidīta un negaidīta. „Veiksmīgi aizvadīju U-18 pasaules čempionātu, un visdrīzākais, ka tur mani pamanīja Edmontonas skauti. Līdz draftam neko nebiju dzirdējis par viņu interesi,” tā E. Kulda.

Savukārt šī gada CHL drafta Latvijas „otrais numurs” Ņikita Jevpalovs uzreiz teic, ka dosies uz Kvebekas junioru līgu (QMJHL), kuras klubs Blainville-Boisbriand Armada (franciski otrādi: Armada de Blainville-Boisbriand ) draftēja viņu ar kopējo 40. numuru. Savukārt vienīgais šosezon CHL draftētais Latvijas aizsargs Rinalds Rosinskis par savu došanos uz WHL vēl ir atturīgs: „Laiks rādīs”. Jāpiebilst, ka četri CHL draftā nosauktie Latvijas hokejisti, atskaitot Teodoru Bļugeru, 2011./2012. g. sezonu aizvadīja Rīgas Dinamo sistēmā – HK Rīga un/vai Juniors komandā.

CHL draftēto Latvijas hokejistu rezultativitātes rekordi CHL klubos regulārajās sezonās. TOP 10 (7+3):

spēlētājs dz. sezona līga klubs sp. punkti
UZBRUCĒJI
1. Jānis Sprukts 1982. 2001./2002. QMJHL Acadie-Bathurst Titan 63 35+44
2. Kaspars Daugaviņš 1988. 2007./2008. OHL Mississauga St. Michael’s Majors 62 40+34
3. Mārtiņš Karsums 1986. 2005./2006. QMJHL Moncton Wildcats 49 34+31
4. Kaspars Daugaviņš 1988. 2006./2007. OHL Mississauga St. Michael’s Majors 61 18+42
5. Mārtiņš Karsums 1986. 2003./2004. QMJHL Moncton Wildcats 60 30+23
6. Kristāns Pelšs 1992. 2011./2012. WHL Edmonton Oil Kings 63 28+22
7. Andris Džeriņš 1988. 2007./2008. OHL Kingston Frontenacs 61 20+30
AIZSARGI
1. Agris Saviels 1982. 2000./2001. OHL Owen Sound Attack 68 14+37
2. Oskars Bārtulis 1987. 2006./2007. QMJHL Cape Breton Screaming Eagles 55 13+35
3. Artūrs Kulda 1988. 2007./2008. OHL Peterborough Petes 55 7+27

*

KHL drafts bez Dinamo sānsoļiem

Ja NHL klubu menedžeri katrs ar savu lielo karoti stāv pie kopējas zupas bļodas, kur biezumus veido faktiski visi nedraftētie jaunie hokejisti, tad KHL-ā menedžeriem bļodas priekšā gan karotes mēdz atšķirties, gan arī biezumu apjoms mēdz būt ierobežots. Jo tomēr lielākajai daļai KHL klubu ir savas sporta skolas, savi audzēkņi un KHL klubu saimniecībai ir piesaistīti to jauniešu klubos spēlējošie. Šāda „savādāka” sistēma, protams, ir cēlusies no KHL organizatoru vēlmes Krievijā „paturēt” pēc iespējas vairāk jauno talantu. No tā arī KHL drafta atļautais vecums, kas ir par vienu gadu jaunāks nekā pie etalona – NHL. Attiecīgi, šogad NHL drafta jaunākais slieksnis – 1994., KHL – 1995. gadā dzimušie. Atgādinājumam: šogad KHL drafts norisinājās 26. maijā Čeļabinskā.

Vai KHL draftā nosauktie Latvijas jaunie hokejisti ir paši labākie savā vecumā? Dinamo un daļēji arī citu KHL klubu menedžeru skatījumā – labākie no jaunākā gala (šogad – 1995.) un tiem U-18 un vecākiem hokejistiem, kas faktiski nav jau nodarbināti Dinamo saimniecībā. Protams, tas nekādā ziņā nenoniecina KHL draftēto Latvijas hokejistu talantu un varēšanas, taču KHL drafta izvēļu nozīmi un draftā iekļaujamo spēlētāju skaitu samazina gan.

Attiecīgi KHL drafta jurisdikcijā ietilpst divu kategoriju spēlētāji: 1) Krievijas (faktiski – KHL dalībvalstu) U-17 vecuma (dz. 1995.) hokejisti; 2) U-17 līdz U-21 (dz. 1995. – 1991.) hokejisti, kas spēlēja ārpus Krievijā bāzētiem čempionātiem un kuriem nav līgumsaistību ar KHL, VHL un MHL klubiem. Ar piebildi, ka lielākā daļa KHL klubu, kuriem ir savas hokeja skolas, var „pasargāt” (t.i. neļaut citiem draftēt) piecus savas hokeja skolas audzēkņus. Kā rezultātā, ja, piemēram, NHL 30 klubi 7 kārtās „piedraftēja” 211 hokejistu (210 +1 „drafta loterijā”), tad, pateicoties „aizsargāto” spēlētāju iekļaušanai, KHL drafts no standarta „26 klubi x 5 kārtas” (130 spēlētāji) pārvērtās par 167 draftētu hokejistu kopumu.

Iepriekšējo KHL 3 draftu summā ārpus Rīgas Dinamo teritorijas bija „aizgājuši” 3 jaunie Latvijas hokejisti – Kaspars Daugaviņš, Artjoms Dašutins, Zemgus Girgensons, bet šogad bez Rīgas kluba Latvijas hokejistus nedraftēja neviens. Rīgas Dinamo visas savas izvēles, atšķirībā no „sānsoļiem” agrākos gados, veltīja Latvijas hokejistiem. Vai gandrīz Latvijas hokejistiem, 5. kārtā draftējot Latvijas izcelsmes hokejistu Ralfu Rinki (Ralfu Rinki-Leitānu), kurš jau faktiski kļuvis par Vācijas hokejistu – spēlējis Vācijas jauniešu izlasēs. Piebilde: no 4. kārtas izvēles rīdzinieki bija atteikušies par labu Maskavas Spartak vienībai.

Rīgas Dinamo draftētie hokejisti 2012. gada KHL draftā:

kop. nr. kārta nr. kārtā spēlētājs dz. klubs 2011./2012.
9. 1. 9. u. Rihards Bukarts 1995. Kapitan (Stupino)
48. 2. 16. u. Georgs Golovkovs 1995. Liepājas Metalurgs
87. 3. 17. v. Elvis Merzļikins 1994. HC Lugano U20
146. 5. 13. u. Ralfs Rinke-Leitāns 1993. EHC Timmendorfer Strand 2006 e.V.

*

Nevienam un arī pašam Rihardam Bukartam (augstāk pa labi novietotā attēlā) nevarēja būt pārsteigums par to, ka viņu draftēja pirmajā kārtā un tieši Rīgas Dinamo. Tas arī tika atzīmēts uz kopīgas bildes un izziņots kā KHL drafta notikums Nr.1 Latvijā. Dinamiešu “otrais numurs” Georgs Golovkovs (līdzās pa labi novietotajā attēlā) gan nav zinājis par Rīgas kluba nodomu nopietnību, bet cerējis uz to. Pamats arī bija ielikts labs – veiksmīga sezona Liepājas Metalurgs saimniecībā, kā arī „saldajā ēdienā” – iekļaušanās Latvijas U-18 izlasē pie caurmērā gadu vecākiem spēlētājiem un gala beigās Latvijas U-18 izlases rezultatīvākā spēlētāja gods U-18 pasaules čempionātā elitē (6 spēlēs 3+2 punkti). „Dinamo ir izteikuši piedāvājumu nākamsezon pievienoties HK Rīga klubam, un uzaicināja uz treniņnometni vasarā. Ceru, ka treniņnometnē sevi pierādīšu un tikšu komandas sastāvā,” spriež Georgs Golovkovs.

Rīgas Dinamo trešais šosezon draftētais hokejists ir vārtsargs Elvis Merzļikins, kurš jau sezonas piecas ar salīdzinoši īsu pārtraukumu spēlē Šveices jauniešu un junioru hokeja sistēmā. Aizvadītā sezona bija pirmā junioru (U-20) līmenī – Šveices stiprākās junioru līgas (Elite Jr. A) komandā HC Lugano U20; pēdējo divu sezonu laikā uzspēlēts arī Latvijas U-17, U-18 un U-20 izlasēs. Merzļikins par draftēšanu uzzinājis pēc fakta, un pēc uzzināšanas bijis patīkami satraukts. „Vispār negaidīju nekādu draftu, jo, manā skatījumā, es īpaši labi nenospēlēju U-18 pasaules čempionātā,” stāsta E. Merzļikins. Ko Tev nozīmē drafta fakts? „To, ka trenēšos vēl vairāk un centīšos būt aizvien labāks un labāks, jo tas tik tiešām priecē, ka ir komanda, kas mani vēlētos, un tā komanda ir no manām mājām,” prieku neslēpj Elvis Merzļikins. Tuvākajās dienās pēc KHL drafta Dinamo pārstāvji vēl nebija sazinājušies ar Merzļikinu. Viņam līdz 2014. gadam paredzētas saistības ar HC Lugano saimniecību, taču līgums nav profesionālais.

Izziņām & lasāmvielai:

  • NHL 2012. gada drafta rezultāti – nhl.com
  • Aktuālā CHL Import Draft rezultāti – chl.ca (personālijas; kopsavilkums)
  • Līdz 2011. gadam CHL draftētie Latvijas hokejisti – sportacentrs.com
  • Par KHL draftu, KHL klubu draftēto hokejistu iespēlēšanas paradumiem utt.: tepat
  • Līdz šim NHL draftēto Latvijas hokejistu saraksts (neskaitot 2012. g. draftu): tepat
  • KHL 2012. gada drafta rezultāti – khl.ru
  • Krievu uzbrucējs Daņiils Žarkovs par savu „nepiederību” krievu hokejam – allhockey. ru (apgalvojums; taisnošanās)
  • NAHL (ASV junioru 2. līmenis) aktuālā Entry Draft rezultāti (2012. – bez Latvijas hokejistiem) – nahldraft.com
  • Z. Girgensona intervija vēl pirms NHL drafta (video; 2012-06-14) – kasjauns.lv
  • NA3HL (ASV junioru 3. līmenis) aktuālā Entry Draft rezultāti (2012. – bez Latvijas hokejistiem; vien nr. 82. (5. kārta) – Michael Augstkalnis) – na3hldraft.com

[Pirmajā fotoattēlā: Zemgus Girgensons pēc Buffalo Sabres “bildinājuma”; foto avots: sabres.nhl.com. Otrajā foto: Teodors Bļugers pēc Pittsburgh Penguins “uzrunāšanas”; foto avots: penguins.nhl.com. Trešajā attēlā: Rihards Bukarts KHL drafta ceremonijas laikā uzreiz pēc Rīgas Dinamo veiktās draftēšanas; foto avots: dinamoriga.eu. Ceturtajā: Georgs Golovkovs U-18 pasaules čempionāta laikā 2012. gada aprīlī; foto avots: iihf.com.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL), KHL, MHL, MHL B grupa | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

TUVPLĀNĀ: Artūrs Kulda

Posted by petrovich27 uz 2011/02/05

Ziemeļamerika kā jauno hokejistu “sapņu kontinents” ir aktuāls joprojām. pieticīgākajos sapņos tiek saskatītas junioru līgas un, iespējams, Ziemeļamerikas hokeja aisberga redzamākajai daļai tuvās ECHL, AHL līgas. taču skaistākie sapņi uzrāda hokeja Meku – NHL. Artūram Kuldam sapņi ir izrādījušies gana reāli – 2009./2010. g. sezonā jau ir notikusi debija uz NHL ledus oficiālajās spēlēs Atlanta Thrashers vienībā. šajā sezonā A.Kulda cīnās Atlantas fārmklubā Chicago Wolves un gaida savu iespēju. viss, kas nepieciešams, ir pacietība.

Šajā sezonā vēl uzspēlēšu NHL, vajag vienkārši gaidīt savu iespēju,” spriež Artūrs Kulda. NHL sezona ir pašā karstumā un regulārās sezonas noslēgums vēl nav tik tuvu, kā Eiropas čempionātos. NHL vienībām vēl pa 30 spēlēm, plus – mīnus, jāaizvada sezonas regulārajā sadaļā. starp citu, drīz pēc A.Kuldas sniegtajām atbildēm – 4. februārī (2011.) viņš tika izsaukts uz Atlanta Thrashers.

Artūrs Kulda atbild uz jautājumiem par savām gaitām Maskavas CSKA sistēmā Krievijas 1. līgā un Maskavas Atklātajā čempionātā jauniešiem, par NHL un CHL draftiem, par savu iekļaušanos Ziemeļamerikas hokejā, par pāreju no junioru hokeja uz pieaugušo, par debiju NHL starmešu gaismā, par iespējām un par Latvijas izlasi.

izziņai: Artūrs Kulda

  • dzimis 1988. gada 25. jūlijā
  • ampluā: aizsargs
  • “figūra”: 188 cm; 96 kg
  • 2010./2011. g. sezonā Chicago Wolves sastāvā AHL
  • iepriekšējās sezonas: Atlanta Thrashers (NHL); Chicago Wolves (AHL); Peterborough Petes (OHL); CSKA-2 (Maskava; Krievijas 1. līga); Prizma/Rīga 86
  • Latvijas izlases dalībnieks PČ 2010. gadā
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2006. gada PČ elitē un 2007., 2008. gados – 1. divīzijā
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2004., 2005., 2006. gadu PČ 1. divīzijā
  • pirmie treneri: Aivars Skudra; Ojārs Rode
  • NHL drafts: 2006. gads; kopējais Nr. 200.; Atlanta Trashers
  • CHL drafts: 2006. gads; kopējais Nr. 48.; Peterborough Petes (OHL)

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: caur Maskavas CSKA-2 komandu ir gājusi virkne Latvijas hokejistu – tajā skaitā Kaspars Daugaviņš, Krišs Grundmanis, Tu. ar ko spēlēšana CSKA sistēmā bija vērtīga un zīmīga Tev?

Artūrs Kulda: Divas sezonas CSKA sistēmā deva man ļoti daudz, un, domāju, tā bija ļoti laba vieta karjeras turpinājumam. Pēc U-18 pasaules čempionāta Austrijā kopā ar Daugaviņu aizbraucām uz 2 nedēļu pārbaudes laiku, un mums teica praukt vasarā jau uz komandu. Pirmā sezona sniedza arī daudz pieredzes sadzīviskā jomā, jo dzīvoju viens; visu nācās darīt pašam – gatavot ēst, mazgāt drēbes, nodarboties ar pirkumiem un tā tālāk.

jautājums: CSKA sistēmā Tu spēlēji otrajā komandā Krievijas 1. līgā un komandā, kas cīnījās Maskavas Atklātajā čempionātā 1988. – 1989. gados dzimušajiem jauniešiem. Kāda bija abu līgu atšķirība, neskaitot spēlētāju vecumu?

CSJA-2 komandā visi spēlētāji bija vecāki, bija spēlētāji ar spēles pieredzi Superlīgā un Augstākajā līgā. Spēles līmenis augstāks bija 1. līgā, galvenokārt spēlētāju augstākas pieredzes dēļ. Bija interesanti spēlēt abās komandās. Jauniešu komandā mums bija ļoti stiprs sastāvs; pēc Maskavas čempionāta noslēgšanās braucām uz Krievijas finālu Omskā, kur izcīnījām 1. vietu. No tā sastāva, ar kuru spēlēju Omskā, tagad daudz hokejistu spēlē ļoti augstā līmenī.

jautājums: kādas bija priekšrocības spēlēšanai Krievijā salīdzinājumā ar to, ja Tu būtu palicis Baltkrievijas vai Latvijas līgās?

krievijā ir ļoti augsts hokeja līmenis, daudz talantīgu spēlētāju. CSKA komandās es saņēmu daudz spēles laika abās sezonās, un, domāju, ka labāk ir spēlēt, nevis kaut kur par labāku naudu sēdēt malā. Un arī piedāvājumi no Latvijas man nekad nav bijuši.

jautājums: vienā gadā – 2006.-ajā – Tevi uzdeiz draftēja gan CHL, gan NHL. nebiji pārsteigts? vai biji pārliecināts? ko Tev vispār nozīmēja abi šie drafti, tajā skaitā emocionāli?

Nākamajam posmam pēc Krievijas bija jābūt iekļūšanai CHL un NHL draftos. U-20 pasaules čempionāta laikā Kanādā, U-18 pasaules čempionāta laikā Rīgā, Krievijas finālā Omskā un Maskavas čempionāta laikā mani vēroja dažādu komandu skauti; tādēļ pirms drafta zināju, ka dažas komandas var mani izvēlēties. Ar dažiem skautiem biju komunicējis, viņi paņēma visus datus par mani. Dabīgi, ka biju ļoti priecīgs, kad mani izvēlējās draftā! Es ļoti ilgi gāju uz to, un man nebija starpības, kurā drafta kārtā mani izvēlējās. Peterborough Petes ģenerālmenedžeris bija mani redzējis U-20 pasaules čempionātā Kanādā un zināja no Atlanta Thrashers, ka esmu gatavs braukt uz CHL; tādēļ mani arī izvēlējās CHL draftā.

jautājums: divas sezonas nospēlēji Kanādas junioru elitē – Peterborough Petes komandā OHL līgā. kā pats vērtē savu iekļaušanos Ziemeļamerikas hokejā? kas Tev izdevās jau pašā sākumā, bet kas ne īpaši?

Pirmā sezona uzreis iesākās ar traumu. Koamndas pirmajos treniņos neveiksmīgi izpildīju spēka paņēmienu, ielidoju bortā un nācās izlaist Peterborough Petes nometnes atlikušo daļu. taču, pārstāvot Atlantu, aizbraucu spēlēt uz turnīru Treverssitijā (Traverse City). Tur nospēlēju tikai 2 spēles un situāciju ar traumu tikai saasināju. Hokejs ļoti atšķīrās no tā, ko biju redzējis Krievijā un Latvijā. Diezgan ilgi “ieslidinājos” un sāku saprast spēli; varu teikt – visa pirmā sezona aizgāja kā šūpolēs. Otrās sezonas sākumu arī izlaidu, bija neliela ceļgala operācija. Šajā sezonā man sāka daudz vairāk uzticēties, saņēmu milzīgu apjomu spēles laika un gāju laukumā pret citu komandu labākajiem spēlētājiem.

jautājums: 2007./2008. g. sezonā Tu jau augstā tempā “gāji iekšā” pieaugušo hokejā – otrajā stiprākajā līgā pāri okeānam – AHL. Un uzreiz 5 spēles regulārajā čempionātā un 21 spēle play off-ā Chicago Wolves komandā. kā norisinājās Tava pāreja no junioriem uz AHL?

Biju ļoti priecīgs, kad pēc sezonas Peterborough Petes komandā mani izsauca uz Čikāgu. Tā man bija liela iespēja parādīt sevi un dabūt kontraktu ar Atlanta Thrashers. “Aru” katru dienu treniņos; mani ielika sastāvā dažas spēles regulārajā čempionātā, pēc tam sāka laist laukumā play off-ā. Tā arī sanāca, ka izslēgšanas spēlēs izlaidu tikai 1. kārtas pirmās 2 spēles, bet tālāk spēlēju līdz galam. pāreja norisinājās pietiekoši viegli; domāju, ka dēļ tā, ka ļoti “pieslidojos” Peterborough Petes komandā, pieradu spēlēt pa 25 – 30 minūtēm katrā spēlē. Un arī Čikāgas spēlētāju līmenis bija ļoti augsts un spēlēt kopā ar viņiem bija vienīgi bauda.

jautājums: pagājušajā sezonā (2009./2010.) notika Tava debija NHL – katra jaunā profesionāļa sapnis. kā vērtē savu demonstrēto spēli hokeja Mekā? viss norisinājās gludi? nervi “neuzdeva” pie tādiem prožektoriem un uzmanības?

Esmu apmierināts ar to, kā norisinājās debija NHL. Kaut arī sanāca spēlēt pret stiprām komandām, izskatījos pieklājīgi un rādīju savu labāko hokeju. Pirms tam [NHL komandā] spēlēju pirmssezonas spēlēs vairākas reizes; tādēļ jau zināju, ka nekā briesmīga nav, un biju pārliecināts par saviem spēkiem. Bija nedaudz uztraukuma pirms pirmās spēles, bet tas viss pazuda līdzko izgāju savā pirmajā maiņā.

jautājums: šo sezonu turpini karot fārmklubā AHL – Chicago Wolves. kādas saskati savas iespējas jau šajā sezonā nokļūt NHL vienības sastāvā? vai Atlanta Thrashers, Tavuprāt, ir ērts klubs Tavam progresam? Vai viss Tevi apmierina vai ne īpaši?

Šajā sezonā vēl uzspēlēšu NHL, vajag vienkārši gaidīt savu iespēju. Atlantā aizsargi spēlē bez traumām, tādēļ pēdējos 2 gados nevienu [aizsargu] uz ilgu laiku neizsauc. Novembrī man bija jāsaņem izsaukums uz spēli pret New York Rangers, bet dienu pirms tam spēlē guvu traumu. man nav starpības kurā NHL komandā spēlēt, domāju, ka visur ir labi.

jautājums: jau septiņus pasaules čempionātus esi aizvadījis Latvijas izlašu sastāvā – trīs U-18, trīs U-20 un vienu pieaugušo. ko Tev nozīmē spēlēt izlasē?

Esmu vienmēr priecīgs pārstāvēt Latviju starptautiskajā arēnā. Pagājušogad guvu milzīgu baudu no spēles pasaules čempionātā Vācijā. Arī nākotnē vienmēr būšu gatavs palīdzēt izlasei!

lai veicas!

[fotoattēli no Artūra Kuldas personīgā arhīva.]

lasāmvielai & izziņām:

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »