Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Peka Rautakallio’

Dinamo ar dažādiem kapteiņiem

Posted by petrovich27 uz 2014/01/28

A_SirokovsJaunlaiku Rīgas Dinamo nepilnu sešu sezonu pastāvēšanas laikā ir spēlējuši deviņi vīri, kuru formu oficiālajās KHL spēlēs rotājis C (K) burts. Deviņi kapteiņi ar dažāda ilguma spēļu ciklu un pēdām Dinamo kopēja gleznā. Visilgak šis gods un pienākums “gūlās” uz Sanda Ozoliņa pleciem – kopā 204 oficialās spēles. Kāda ir Dinamo kluba pieredze ar kapteiņiem?

Pirmais  – Aleksejs Širokovs

Kā labi atceramies, Rīgas Dinamo pirmais kapteinis bija uzbrucējs Aleksejs Širokovs. Kopā ar viņu Rīgas komanda uzsāka gaitas jaunizveidotajā Kontinentālajā Hokeja Līgā. A. Širokovs kapteiņa pienākumus veica 23 spēles, bet pēc tam tika aizstāts ar aizsargu Rodrigo Laviņu.

Acīmredzot protokolēta komandas līdera pienākumus Aleksejam Širokovam nācās”nolikt” dēļ sportiskā snieguma, ar ko vadība un konkrēti galvenais treneris Juliuss Šuplers nebija apmierināti. Jau sezonas gaitā viņš sāka palikt ārpus pieteikuma, un sezonas beigās tika “atdots” redraftam (atteikumu draftam), kā rezultātā nonāca Habarovskas Amur sastāvā.

Pēc tam Širokova-vecākā ceļi ir veduši caur krievu, somu, čehu un arī Latvijas līgām uz Šveici. Un, nu, jau otro sezonu Aleksejs Širokovs ir viens no Šveices otrās līgas (NLB) kluba HC Red Ice līderiem. Bet kopš kapteiņa pienākumu pamešanas Dinamo saimniecībā ir palīdzējis Latvijas izlasei četros pasaules čempionatos.

Laviņš kā pārbaudīta vērtība

Lavins_2008_2009_sez_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_N2

Pirmās sezonas (2008./2009.) turpinājumā Rodrigo Laviņš kapteiņa grožus “turēja” 29 oficiālajās spēlēs, iepauzējot vien uz 7 spēlēm, kad kapteinis bija Aleksandrs Ņiživijs. Laviņam kapteiņa uzšuvi nācās pielaikot vēl dažās spēlēs turpmākās sezonās. Bet kapteiņa palīga pienākumus veicis (nēsājis A burtu) vismaz 105 oficiālajās spēlēs, kas ir otrs lielākais sasniegums Rīgas Dinamo rindās.

Jāpiebilst, ka Laviņš joprojām – jau sesto sezonu ir Dinamo vērtība. Spēles laiks gan nav tik liels, kā pirmajos gados, bet – ir. Šosezon, vismaz pagaidām, tikai 13 spēles… Bet kopumā – jau 238 oficialās spēles KHL čempionātā.

Vienu spēli Laviņš bija kaptenis Dinamo otrajā sezona (2009./2008.), bet pēdējoreiz – četras spēles pēc kārtas Nadeždas (Cerības) kausa izcīņas pēdējā sērijā – pret Habarovskas Amur pagājušā gada martā.

Ozoliņa “ēra”

Ozolins_vs_Spartak_2011-01-12_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)

2009. gadā sākās Sanda Ozoliņa laikmets, kas ilga 3 sezonas. Tad uz sezonu iepauzēja, un ir atsācies no 2013. gada. Ozoliņš Dinamo sastāvā ir aizvadījis 204 oficiālas KHL spēles, summējot regulāro sezonu un play off. Un visās šajās spēlēs Sandis Ozoliņš ir bijis Dinamo kapteinis.

Pa starpu arī – KHL zvaigžņu spēlē Rietumu konferences izlases (Ozoliņa komandas) kapteinis. Bet pauzes laikā (2012./2013.) pamanījās kļūt par Atlant kapteini un palīdzēja nīkuļojošajai Mitišču komandai iekļūt play off-ā, kā arī atgriezās Latvijas izlasē, lai kā kapteinis veicinātu valstsvienības iespējas uzspēlēt Soču olimpiādē. Izdevās.

Lai Sandim Ozoliņam veselība un turpinās profesionāla sportista karjera, taču skaidrs, ka pēc viņa jebkuram pretendentam būs grūti būt kapteinim. Salīdzinājumi būs neizbēgami…

Ņiživijs kā Ozoliņa vietnieks

Nizivijs_2009_2010_sezona_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_N3_100%-īgi pilnas sezonas Dinamo sastāvā Ozoliņam uzspēlēt nav izdevies – ir nācies galvenokārt veselības dēļ vismaz dažas spēles pauzēt. Attiecīgi pirmajās Ozoliņa sezonās (2009./2010. un 2010./2011.) viņa galvenais “vietnieks” bija Aleksandrs Ņiživijs, kurš kapteiņa “uzplečus” jau bija izmēģinājis pirmajā KHL sezonā.

Kopumā Ņiživija kontā kā kapteinim ir 35 oficiālās KHL spēles, kas ir otra ilgākā kapteiņa “izdiena” pie Rīgas Dinamo. Kas vēl? Aleksandrs Ņiživijs ir līdz šim “visu laiku” ilgākais Rīgas Dinamo kapteiņa asistents; A burts viņa krūtis rotājis vismaz 194 oficiālajās KHL spēlēs visu sešu sezonu ilgumā. Nevienam citam dinamietim “asistenta” pienākumi nav gadījušies tik daudzu sezonu gaitā. Četrās sezonās A burtu izdevās epizodiski pielaikot Ģirtam Ankipānam.

Ņiživijs, tapat kā Rodrigo Laviņš, komandas rīcībā ir jau sesto sezonu. Bija neliela pauze pērn, kad viņš tikai “aizdots” uz HC Lev Praha, bet tas nav aprāvis viņa lojalitāti komandai. Lai arī spēļu skaits un punktu raža vairs nav tik apjomīga kā “senos laikos”, tomēr Ņiživijs joprojām spēj satamborēt un radīt galvassāpes pretinieku vārtsargiem. Īpaši, ja runa par situāciju 1-pret-1.

Mazliet Sprukts

Sprukts_vs_Minskas_D_2011-08-27_O_Siracenko_nahl_lv_N2Vai ir daudz tādu, kas atceras, ka Dinamo kapteinis oficialajās spēlēs ir bijis arī Jānis Sprukts? Tās ir 3 spēles 2012. gada janvārī un februārī, kad attiecīgajās spēlēs ierindā nebija Sandis Ozoliņš. Tās arī palika vienīgās, jo nākamajā sezonā Sprukts pārcēlās uz CSKA. Vēl Sprukta kontā ir vismaz 66 oficialās KHL spēles, kurās viņš nēsājis uzšuvi ar A burtu. Tas ir trešais lielākais apjoms šajā postenī aiz Ņiživija un Laviņa.

(Kapteiņu “uzskaitē” tiek ņemtas vērā tikai oficiālās KHL spēles – regulārā sezona, play off un Nadeždas kausa izcīņa. Neskaitot Špenglera, Prāgas, dažādu gubernatoru vai prezidentu kausu izcīņas u.c. turnīrus, pārbaudes spēles. Attiecīgi – pa labi novietotais attēls fiksēts, Spruktam pildot kapteiņa pienākumus Latvijas Dzelzceļa kausa spēļu gaitā 2011. gada augustā.)

Pēc Dinamo Jānis Sprukts jau otro sezonu ir KHL leģionāra “maizē”; tagad – Jaroslavļas kluba. Tur arī sava garoziņa… Šosezon Dinamo piekopj “repatriācijas” politiku, aicinot mājās pa KHL pasauli izkaisītos Latvijas hokejistus. Programmas “Nekur nav tik labi kā mājās” ietvaros šosezon ir atpakaļ Sandis Ozoliņš, Aleksandrs Ņiživijs, Mārtiņš Cipulis, Georgijs Pujacs, tagad arī Lauris Dārziņš. Varbūt tuvojas laiks no “trimdas” braukt mājās arī Jānim Spruktam…

Rautakallio kapteinis – Galviņš

Galvins_G_vs_Sibir__2012-09-13_A_Krusts2012./2013. g. sezona sākās kapteiņa Gunta Galviņa “zīmē”. Tiesa, aizsarga Galviņa debija kapteiņa postenī KHL oficiālajās spēlēs bija notikusi nedaudz agrāk – vēl Ozoliņa laikos. 2012. gada 22. februārī pret Sibir bija viena no tām spēlēm, kurās Sandis Ozoliņš nepiedalījās, un galvenais treneris Peka Rautakallio kapteiņa postenī “pamēģināja” arī Galviņu. Bet jau nākamā sezona Guntim Galviņam sākās “uz pilnu slodzi”. 33 spēles tosezon Galviņš bija Dinamo kapteinis, bet sezonas vidū tika atcelts… Viņa vietu ieņēma Mārtiņš Karsums.

Sezona kopumā Rīgas klubam ienācās diezgan bēdīga, un Galviņš tika atrasts kā viens no vainīgajiem. Runa ir gan par publiskajā telpā apgrozītajiem tematiem un niansēm, gan arī par Dinamo vadības operatīvo Galviņa “izsūtīšanu” – aizmainīšanu uz Hantimansijskas Jugra komandu uzreiz pēc sezonas beigām. Japiebilst, ka pēc kapteiņu nomaiņas Rīgas Dinamo tik un tā nespēja trapīt play off zonā, maigi izsakoties. Guntis Galviņš Hantimansijskā nepalika uz ilgu laiku; tagad zviedru hokeja elitē (SHL) – AIK klubā.

Ābola kapteinis – Karsums

Karsums_2012-13_DR_facebookMārtiņa Karsuma debija Dinamo kapteiņa postenī noritēja vēl pirms iepriekšējā kapteiņa “atcelšanas” – 2012. gada 23. novembrī pret Ņeftehimik, kad nespēlēja oriģinalais kapteinis Guntis Galviņš. Vēl pēc sešām spēlēm Karsums kļuva pa komandas kapteini “uz palikšanu”, kapteiņa postenī aizvadot 26 spēles – regulārās sezonas atlikumu un lielāko daļu Nadeždas kausa izcīņas.

Karsumam tosezon arī bija kapteiņa palīga prakse – sezonas visās 33 spēlēs, kad kapteinis bija Galviņš, Karsums nēsāja A burtu. Tiesa, Nadeždas kausu cēla un mājās veda cits kapteinis – pēdējās un izšķirošās sērijas 4 spēles pret Amur Karsuma prombūtnes laikā kapteiņa pienākumi bija uzticēti tā brīža pieredzējušakajam Dinamo spēlētajam – Rodrigo Laviņam.

Runajot par Karsumu, interesanti, ka komandas vadība pēc sezonas atbrīvojās arī no komandas otrā kapteiņa, “pārdodot” Mārtiņu Karsumu uz Maskavas Dinamo… Rādās, ka Karsums ir viens no retajiem Latvijas hokeistiem, kas pēc Dinamo ir pratis labi iejusties leģionāra gaitās.

Krišjānis Rēdlihs – kapteinis uz vienu dienu

Kr_Redlihs_sportacentrs_com_2012-12-242012./2013. gada sezona rīdziniekiem bija dīvaina ne tikai ar netikšanu izslēgšanas spēlēs, galvenā trenera un kapteiņa rotācijām sezonas vidū, bet arī ar lielāko kapteiņu skaitu vienā sezonā. Kopā pieci vīri tās sezonas oficiālajās KHL spēlēs bija Rīgas Dinamo kapteiņi. Aizsargs Krišjānis Rēdlihs ir kaptenis, kas šajā postenī aizvadījis vismazāko spēļu skaitu – vienu. Tas notika reizē, kad nevarēja spēlēt Martiņš Karsums – 2012. gada 24. decembrī pret Jugra komandu. Ta arī palika Rēdliha-vecākā vienīga reize.

Krišjānis Rēdlihs Dinamo ierindā ir jau sesto sezonu; nebūs pārsteigums, ja C burts kadubrīd atgrieztos pie viņa. It kā viņš nekad nav alcis būt redzamais līderis; visu sešu sezonu gaitā kapteiņa palīga (A) pienākumi veikti tikai 8 spēlēs. Taču cilvēki mēdz mainīties, nobriest jauniem izaicinājumiem un pienākumiem.

Ozoliņa atgriešanās un viņa pārinieks Reķis

rekis_ka_kapt_DR_vs_Neftjannik_2012-08-08_DR_ofic_profils_facebook_com2013. gada starpsezonā Dinamo ierindā atgriezās Ozoliņš un Kaptenis vienā personā. Šosezon Sandis Ozoliņš ir bijis vadonis 46 spēlēs, bet pēdējās 3 ir nācies izlaist. Prombūtnes laikā kapteinis ir Arvīds Reķis. Jāatgādina, ka Reķim debija kapteiņa godā oficiālā KHL spēlē notika jau iepriekšējā sezonā – 2013. gada 11. martā pret Minskas Dinamo, cīnoties par Nadeždas kausu. Tosezon Reķim bija tikai viena spēle ar C burtu, šosezon vēl 3…

Arvīds Reķis skatuves pirmajā plānā redzams reti. Kamerām smaida, pirutes taisa un intervijas sniedz citi. Reķis cenšas būt droša aizmugure – bloķē metienus, “vāc atkritumus” savu vārtu priekšā. Šobrīd ir viens no pieredzējušākajiem vīriem Dinamo rīcībā, dzimis vēl “tālajos” 70.-ajos gados. Taču C burtu nēsā ne tikai dēļ gadiem, bet ir piemērs ar attieksmi pret darbu.

P.S.

Šosezon Dinamo kapteiņiem visās līdzšinējās 49 spēlēs ir asistējis (A) uzbrucējs Pols Ščehura. Tā kā kanādietis vienu spēli pildījis kapteiņa palīga pienākumus iepriekšejā sezonā, tad viņa pieredze ar A burtu ir 50 oficialajās KHL spēlēs. Tas ir lielākais apjoms, ko asistenta postenī veicis leģionārs. Bet uzskaitot visus Dinamo kapteiņa asistentus, tas ir piektais rādītajs – aiz Ņiživija (194), Laviņa (105), Sprukta (66), Ankipāna (58). Ščehuram asistentu sarakstā seko Ivanāns (47), Pujacs (45), Tribuncovs (39) utt.

Rīgas Dinamo kapteiņi 2008. – 2013.  g. KHL oficiālajās spēlēs – regulārajā sezonā, play off un Nadeždas kausa izcīņā; norādīts spēļu skaits un iekavās uzvaretās-zaudētās spēles (2013./2014. g. sezonā pēc 49 spēlēm; saskaņā ar KHL spēļu protokoliem):

kapteinis 08./09. 09./10. 10./11. 11./12. 12./13. 13./14. KOPĀ % uzvaru
Ozoliņš 49 (24-25) 52 (28-24) 57 (26-31) 46 (28-18) 204 (106-98) 51,96%
Ņiživijs 7 (4-3) 15 (6-9) 13 (4-9) 35 (14-21) 40,00%
Laviņš 29 (15-14) 1 (1-0) 4 (3-1) 34 (19-15) 55,89%
Galviņš 1 (1-0) 33 (10-23) 34 (11-23) 32,35%
Karsums 26 (12-14) 26 (12-14) 46,15%
A.Širokovs 23 (10-13) 23 (10-13) 43,48%
Reķis 1 (1-0) 3 (2-1) 4 (3-1) 75%
Sprukts 3 (2-1) 3 (2-1) 66,67%
Kr.Rēdlihs 1 (0-1) 1 (0-1) 0%

* KHL oficialo spēļu protokolos kapteiņu uzskaitē nepilnu 6 sezonu gaitā ir fiksētas 3 kļūdas: 2010-11-19 spēlē norādīts Ņiživijs, bet bija Ozoliņš; 2012-02-22 norādīts Ņiživijs, bet bija – Galviņš; 2013-09-10 norādīts Reķis, bet bija – Ozoliņš. Kapteiņa palīgu (A) uzskaitē neprecizitāšu ir vairāk, t.sk. piecos gadījumos norādīts tikai viens asistents, dažās spēlēs nepareizi norādīti pienakumu pildītāji.

[Aleksejs Širokova foto avots: dinamorigahockeycards.weebly.com. Rodrigo Laviņa, Sanda Ozoliņa, Aleksandra Ņiživija un Jāņa Sprukta foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Gunta Galviņa foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Mārtiņa Karsuma un Arvīda Reķa foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Krišjāņa Rēdliha foto avots: Sportacentrs.com.]

Advertisements

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

Sportiski niknais Māris Bičevskis. FOTOSTĀSTS

Posted by petrovich27 uz 2014/01/27

00_Bicevskis_vs_Sibir_2012-09-13_nahl_lv_O_Siracenko

1. Māris Bičevskis, jau trešo sezonu Rīgas Dinamo dienestā / Dinamo pret Sibir 2012-09-13; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko)

02_Bicevskis_PARB_HK_Riga_vs_Ladja_2011-11-19_hclada_ru

2. Ceļš uz Dinamo, tāpat kā daudziem citiem jaunajiem, sākās ar Dinamo Juniors Baltkrievijas ekstralīgā un HK Rīga komandu MHL čempionātā / HK Rīga pret Ladja 2011-11-19; foto avots: hclada.ru

03_Bicevskis_HK_Riga_vs_SKA-1946_2011-11-01_HK_Riga_ofic_profils_facebook_com_N2

3. Arī MHL spēlēs netrūka sportiskas neatlaidības / HK Rīga pret SKA-1946 komandu 2011-11-01; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā

04_Bicevskis_24_Latvija_U-20_vs_Baltkr_U-20_2010-12-19_lhf_lv

4. Māris Bičevskis (#24) bija viens no tiem, kas 2010. gada decembrī Latvijas U-20 izlasei palīdzēja izcīnīt vietu junioru elitē. Kā nereti, principiālie pretinieki – baltkrievu vienaudži / Latvijas U-20 izlase pret Baltkrievijas U-20 izlasi 2010-12-19; foto avots: lhf.lv

Bicevskis_Maris_24_Latvijas_U-20_vs_Japanas_U-20_2010-12-16_lhf_lv_NN_03

5. Kā labākais junioru izlasē spēlē pret japāņiem. Čempionāta 5 spēlēs Maris salasīja 4 punktus (2+2), lietderības koeficientu +3, bija kapteiņa palīgs. Vispār tā bija “sapņu izlase” – Zemgus Girgensons, Ronalds Ķēniņš, Ralfs Freibergs, Kristers Gudļevskis, Kristiāns Pelšs… / Latvijas U-20 izlase pret Baltkrievijas U-20 izlasi 2010-12-19; foto avots: lhf.lv

06_HK_Riga_vs_Stalnije_Lisi_2011-11-29_HK_Riga_ofic_profils_facebook_com_N2

6. Bet savu pirmo MHL sezonu (2010./2011.) Māris Bičevskis pabeidza kā ceturtais rezultatīvākais HK Rīga ierindā – 49 spēlēs 35 punkti, 52 soda minūtes… / HK Rīga pret Staļnije Ļisi 2011-11-29; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā

07_Bicevskis_pret_Loko_2011-02-21_Romualds_Vambuts_sportacentrs_com

7. Interesants apkampiens… Kaut kas no cīņas sporta veidiem / HK Rīga pret Loko 2011-02-21; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com

09_Bicevskis_HK_Riga_vs_SKA-1946_2011-11-01_HK_Riga_ofic_profils_facebook_com_N3

8. Otrajā HK Rīga sezonā (2011./2012.) Māris Bičevskis tika pamanīts… / HK Rīga pret SKA-1946 vienību 2011-11-01; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā

10_Bicevskis_vs_Grizzly_Adams_2011-dec_viena_no2_HK_Riga_profils_facebook_com

9. … un no HK Rīga puses viņš tika “izsniegts” Dinamo komandai tās spēlēm Špenglera kausa izcīņā 2011. gada decembrī Davosā, Šveicē / Dinamo pret Grizzly Adams (EHC Wolfsburg) 2011. gada decembrī; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā

11_DR_vs_Kloten_Flyers_2011-12-26_HK_Riga_ofic_profils_Facebook_com_N2

10. Kā rakstīja (jokoja?) hokeja apskatnieks Armands Puče, Dinamo “galvenais” Peka Rautakallio Māri pirmoreiz būs ieraudzījis lidmašīnā uz Špenglera turnīru. Tas netraucēja trenerim ieskatīties un pamanīt “lietaskoku” / Dinamo pret Kloten Flyers 2011-12-26; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā

12_Bicevskis_96_vs_Kloten_Flyers_2011-12-26_HK_Riga_ofic_profils_Facebook_com_N2

11. Dinamo pie “Špenglera” netika, taču Bičevskis savu iespēju atrādīties izmantoja. Pa lielam, turnīrs Davosā 20 gadus vecajam uzbrucējam kļuva par tramplīnu vai vismaz skrejceliņu Dinamo virzienāDinamo pret Kloten Flyers 2011-12-26; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā

13_Bicevskis_vs_Sibir_2012-02-22_N2

12. Rautakallio jauno hokejistu neaizmirsa un jau pēc dažām dienām “uzaicināja” uz KHL oficiālo čempionātu. Sākumā divas spēles kā 13.-to uzbrucēju bez reāla spēles laika. Bet jau 2012. gada 9. janvārī Māris Bičevskis debitēja uz KHL ledus ar nepilnām 10 minūtēm (9:55) spēles laika un palīdzēja rīdziniekiem uzvarēt Maskavas dinamiešus / pret Sibir 2012-02-22; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

13a_Bicevskis_DR_vs_Avtomobilist_2012-01-15_hc-avto_ru

13. Protams, Bičevska debiju veicināja KHL jauno spēlētāju “kvotas”, kas pilnam sastāva komplektam prasīja jauno hokejistu pieteikšanu. Otrs veicinošais faktors – Māris ir centra uzbrucējs, kā pats saka, “kopš bērnības”. Un tāda ampluā speciālisti ir deficīts / Dinamo pret Avtomobiļist 2012-01-15; foto avots: hc-avto.ru

14_Bicevskis_vs_Magnitka_2012-02-05_metallurg_ru

14. Un, protams, nevarēja nepamanīt neatlaidību. 2011./2012. g. regulārās sezonas 15 spēlēs Māris Bičevskis “ienesa” 2 rezultativitātes punktus (1+1), kā arī vienu izšķirošu pēcspēles metienu, ar kuru tika noteikts spēles liktenis pret Sibir. Nav slikti 20 gadus jaunam debitantam, atceroties, ka virkne “kolēģu” savās debijas sezonās pie rezultativitātes punktiem vispār nebija tikuši… / Dinamo pret Magņitogorskas Metallurg 2012-02-05; foto avots: metallurg.ru

15_Bicevskis_vs_Torpedo_2012-03-08_A_Krusts_play_off

15. KHL play off-ā piedalījās 5 spēlēs, punktus neguva, bet noteikti nebija Dinamo “ķēdes vājais posms” / Dinamo pret Torpedo 2012-03-08; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

16_Bicevskis_vs_Maskavas_Din_2012-08-15_DR_ofic_pr_facebook_com

16. Nākamā Dinamo sezona (2012./2013.) izvērsās diezgan bēdīga komandai, bet izdevīga jaunajiem spēlētājiem, lai tiktu pie spēles laika un sevi parādītu. To pastiprināja jau minētā KHL jauno spēlētāju kvotu sistēma, kā arī apstāklis, ka sezonas otrā pusē, kad saprata – “Gagarina nebūs”, komandas vadība “iztirgoja” daļu “atslēgas” spēlētāju / Rīgas Dinamo pret Maskavas Dinamo 2012-08-15; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā

18_Bicevskis_un_Ivanans_vs_Donbass_2013_febr_DR_facebook

17. Savu vietu ceturtajā maiņā Māris Bičevskis nopelnīja. Regulārās sezonas gaitā lielākā daļa spēles laika vienā maiņā ar latviešu “spēka uzbrucēju” Raiti Ivanānu / Dinamo pret Donbass 2013. gada februārī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā

19_Bicevskis_kaujas_Ivanans_pieskata_DR_vs_Donbass_2013-01-06_A_Krusts

18. Kad Ivanāns aiz muguras, protams, ir drošāk. Taču Māris Bičevskis nekautrējās “parunāties tuvāk”, neatkarīgi no tā, vai tuvumā ir Raitis / Dinamo pret Donbass 2013-01-06; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

20_Ivanans_un_Bicevskis_vs_Spartak_2012-09-28_nahl_lv_O_Siracenko

19. Šāda ainava Dinamo ceturtās maiņas izpildījumā negadījās bieži. 2012./2013. g. regulārajā sezonā Bičevskim iekrājās 5 rezultativitātes punkti (1+4), kas “nāca” 45 spēlēs. Vēl 13 spēles bija Nadeždas (Cerības) kausa izcīņā, kur sanāca tikai viens punkts – par vārtu guvumu / Dinamo pret Spartak 2012-09-28; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko)

21_Bicevskis_2013_nosl_pas_2013_marts_DR_facebook_N2

20. Sezona galā… Paraugdemonstrējumi uz Arēna Rīga ledus / 2013. gada martā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā

23_Bicevskis_u_Biezais_LAT_vs_SWE_2013-04-07_LHF_facebook_M_Aise

21. Dinamo padara sasniedzamākas un tuvākas arī Latvijas izlases rindas, vismaz attiecībā uz pārbaudes spēlēm. Cīņā pret zviedriem kopā ar Elviju Biezo (#52) – savu ilggadējo partneri no Dinamo ceturtās maiņas, no HK Rīga laikiem, patiesībā – “jau no bērnības” / Latvijas izlase pret Zviedrijas izlasi 2013-04-07; foto avots: LHF oficiālais profils facebook.com lapā (autors: Mārtiņš Aiše)

25_Bicevskis_vs_Traktor_2014-01-09_hctraktor_org_N2

22. Māris Bičevskis liek uz lāpstiņām “traktoristu” / Dinamo pret Traktor 2014-01-09; foto avots: hctraktor.org

26_Bicevskis_vs_Ak_Bars_2012-11-21_ak-bars_ru

23. Iemetienā pret “ak-barsieti” Artjomu Lukojanovu / Dinamo pret Ak Bars 2012-11-21; foto avots: ak-bars.ru

27_Bicevskis_u_Skvorcovs_vs_Novokuznecka_2014-01-15_dinamoriga_eu

24. Pēc veiksmīgas sadarbības (piespēles) ar Gunāru Skvorcovu. Tiek izlīdzināts rezultāts pret Kuzņu (2:2). Aktuālajā sezonā Bičevskim Dinamo sastāvā 21 spēle, divi punkti (0+2), pozitīvs lietderības koeficients (+1) / Dinamo pret Novokuzņeckas Metallurg 2014-01-15; foto avots: dinamoriga.eu

28_Bicevskis_kaujas_vs_Ak_Bars_2014-01-26_ak-bars_ru

25. “Ir mums raksturs, ir,” Māris Bičevskis dodas skaidrot “vecajam draugam” Lukojanovam. Pilnu “sarunu” skatīt: youtube.com / Dinamo pret Ak Bars 2014-01-26; foto avots: ak-bars.ru

29_Bicevskis_vs_Torpedo_2012-01-24_N2

26. Novēlējums: lai spilgtākie sasniegumi būtu vēl priekšā / Dinamo pret Torpedo 2012-01-24; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL, MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Rīgas Dinamo un KHL leģionāri kā suga: izcelsme, populācija, īpatnības

Posted by petrovich27 uz 2013/08/10

DR_treninspele_Valmiera_2013-07-27_DR_facebook_N7_VERS_2Kad šovasar Dinamo „atdzimušais” ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs pie komandas „siles” pieveda ne tikai jau labi iepazīto slovāku uzbrucēju Marselu Hosu, bet arī uz pārbaudes laiku 3 čehus un vienu slovāku, panesās hokeja pazinēju un līdzjutēju vīpsnāšana. Sak, Sējējs māk šurp vilkt tikai čeho-slovākus. Kāda tad ir leģionāru valstiskā piederība Rīgas Dinamo un KHL kopumā?

Kas KHL-ā ir leģionārs? Krievijā

Pirmajās četrās sezonās (2008.-2012.) leģionāra statuss līgas pamatmasu veidojošajos Krievijas klubos bija diezgan demokrātisks un fleksibls. Par leģionāru (Иностранный игрок) juridiski tika uzskatīts spēlētājs, „ja viņš nav Krievijas Federācijas pilsonis un viņam ir ārvalsts pilsonība” (если он не является гражданином Российской Федерации и имеет гражданство (подданство) иностранного государства). Šī formulējuma lokanība splēpjas apstāklī, ka jebkurš spēlētājs ar dubultpilsonību, ja viena no tām ir Krievijas, KHL klubos formāli netika uzskatīts par leģionāru. Proti, paliels ešelons postpadomju sfēras – īpaši Kazahstānas, Baltkrievijas, arī Ukrainas – nacionālo izlašu spēlētāju Krievijas KHL klubos juridiski par leģionāriem netika uzskatīti. Tāpat KHL klubu administrācija bija ļoti veikla PSRS teritorijā un laikos dzimušo hokejistu noformēšanā par Krievijas pavalstniekiem vai vismaz ne-leģionāriem. Tā, piemēram, Baltkrievijas izlases vīriem kā Aleksejs Kaļužnijs, Vitalijs Kovaļs, Andrejs Mezins KHL oficiālās uzskaitēs pie uzvārda ir Krievijas karodziņš. Starp citu, tieši tāpat kā Kārlim Skrastiņam, kuru Jaroslavļas funkcionāri prata noformēt ārpus leģionāru kvotām…

KHL piektajā sezonā (2012./2013.) tika ieviests stingrāks leģionāra statusa formulējums – „ja viņam nav tiesību pārstāvēt Krievijas nacionālās hokeja izlases” (если он не имеет права выступать за национальные сборные команды России по хоккею). Kas nozīmētu to, ka Kazahstānas, Baltkrievijas, Ukrainas un arī Vācijas, Somijas izlasēs spēlējošie vai vēl nesen spēlējušie dubultpilsoņi ar Krievijas pavalstniecību KHL-ā tiek pielīdzināti leģionāriem. Taču arī šajā gadījumā ir izņēmumi, kurus prasmīgi ievērojot, Krievijas kluba pieteikumā var „noslēpt” leģionārus virs normas.

Izņēmumi ir divi:
1) Krievijas pilsoņi, kuriem ir spēkā esošs līgums, kas ar KHL klubu parakstīts 2011./2012. g. sezonā vai agrāk (на момент заявки имеют действующий контракт с Клубом КХЛ, подписанный в сезоне 2011/2012 или ранее);
2) Krievijas pilsoņi, kuri KHL aizvadījuši ne mazāk par 2 sezonām, juridiski neskaitīdamies leģionāri (на момент заявки уже провели в Континентальной хоккейной лиге не менее двух сезонов, не имея при этом статуса «Иностранный Игрок»).

Dzīvē šie izņēmumi nozīmēja to, ka dubultpilsoņu un agrāko ne-leģionāru pamatmasa, kuru veido vīri ar vismaz divu sezonu pieredzi, par leģionāriem Krievijā joprojām netiek uzskatīti. Kaut arī spēlē, piemēram, Baltkrievijas vai Vācijas izlasē. Piebilde: par „ieskaitītu” sezonu tiek uzskatīta tāda, kurā spēlētājs sezonu pabeidzis KHL kluba pieteikumā – t.i., ir „aizvilcis” līdz 30. aprīlim. Bet komandā nonācis kaut vai janvārī – īsi pirms transfēru loga „aizciršanās”.

Leģionāru kvotas

Leģionāru skaits Krievijas KHL klubos ir vidēji turējies 5 spēlētāju robežās, bet ar nelielu svārstību. Izņēmumi bija divās sezonās: pirmajā (2008./2009.) – vienai spēlei drīkstēja pieteikt 4 leģionārus; trešajā (2010./2011.) – komandas pieteikumā drīkstēja būt seši leģionāri. Tiesa, sesto leģionāru drīkstēja piesaistīt par papildu samaksu – 7 500 000 rubļu (135 750 latu, pēc tā laika kursa), kas vidēji turīgiem Krievijas klubiem problēmas neradīja. Pēdējās divas sezonas atļauto oficiālo leģionāru apjoms – 5 hokejisti – ir palicis nemainīgs. Laiku pa laikam KHL un Krievijas Hokeja federācijas funkcionāri ieminas par izmaiņām kardināli pretējos virzienos – no leģionāru skaita samazināšanas (tā federācija) līdz atcelšanai vispār (tā KHL). Pēdējais plašāk diskutētais ir apsolītais jauninājums, ka pēc Soču olimpiādes KHL-ā par leģionāriem neuzskatīs līgas dalībvalstu hokejistus.

Vēl jāpiebilst, ka KHL Krievijas klubos ir īpatnējs vārtsarga-leģionāra statuss. Tā kā vārtsargu jautājums arī Krievijā tiek uzskatīts par īpaši sensitīvu, tad KHL Krievijas klubos visu sezonu laikā ir ierobežots „importa” vārtsargu daudzums – tikai 1. Tāpat ierobežojumi skar leģionāru-vārtsargu spēles laiku, nodrošinot Krievijas pavalstniecības vārtsargiem vismaz trešdaļu no kopējā spēles laika regulārajā sezonā. Jau pirmajā sezonā (2008./2009.) reglamentā bija iestrādāta norma – ārzemju vārtsargam ne vairāk par 65% no kopējā spēles laika. 2012./2013. g. sezonā tā bija saglabājusies apmēram tāda pati – ne vairāk par 2/3 (66.67%); turklāt ar skaidri noteiktu sodu neievērošanas gadījumā – attiecīgajam klubam tiek aizliegts pieteikt vārtsargu-leģionāru aktuālās sezonas play off spēlēm un arī sekojošai sezonai vispār.

Tātad, lai arī cik labi Rastislav Staňa, Jeff Glass vai, piemēram, Edgars Masaļskis, sargātu komandas vārtus, trešdaļa spēles laika ir jādod Krievijas pavalstniekam. Vienīgi izslēgšanas spēlēs vārtsargu laiks netiek dozēts; ārzemnieks vārtus var sargāt kaut vai 100% spēles laika.

NeKrievijas KHL klubu leģionāru kvota – ne vairāk par 20…

Ārpus Krievijas esošos KHL klubus nekādi leģionāru ierobežojumi faktiski neskar ne leģionāru skaita, ne vārtsargu normu izskatā. To tad arī itin cītīgi savulaik ir izmantojusi, piemēram, Minskas Dinamo vienība, vidēji sezonas laikā caur sastāvu „izlaižot” pa padsmit „tīrajiem” leģionāriem, nemaz neskaitot Krievijas hokejistus… Arī Rīgas Dinamo ir izmantojuši iespēju „pievilkt” pa kādam leģionāram vairāk nekā Krievijas KHL klubi.

Tomēr 2012./2013. g. sezonas KHL reglamentā ir ieviests leģionāru „ierobežojums” arī KHL neKrievijas klubiem. Norma ir tālu no reāla ierobežojuma: „Ārvalstu KHL kluba pieteikumā jābūt ne mazāk kā pieciem hokejistiem, kuriem ir tiesības pārstāvēt tās valsts nacionālo izlasi, kuru pārstāv attiecīgais KHL klubs” (В заявке Основной команды зарубежного Клуба КХЛ должно находиться не менее пяти Хоккеистов, имеющих право выступать за национальную сборную страны, которую представляет данный Клуб в Чемпионате КХЛ). Tā kā reglaments KHL pamatkomandā paredz 25 spēlētājus, tad neKrievijas KHL kluba leģionāru limits sanāk – ne vairāk par 20 hokejistiem. Turklāt vēl pastāv teorētiskas iespējas „muģīties” ar pārcelšanu uz fārmklubu, jauniešu komandu utt. Tiesa, bez visām „kreisajām” iespējām arī ar 20 leģionāriem vajadzētu pietikt visnegausīgākajiem ģenerālmenedžeriem un klubu direktoriem.

KHL pieprasītākie leģionāri – kanādieši, čehi, somi

No visiem 515 leģionāriem, kas aizvadījuši vismaz vienu spēli KHL oficiālajā čempionātā līgas pastāvēšanas 5 sezonu laikā, pieprasītākie ir Kanādas pavalstnieki (93 hokejisti) jeb 18.1% no leģionāriem. „Kanādietis” ir kvalitātes zīme faktiski visos platuma grādos. Hokeja dzimtenes pārstāvji pamanās būt konkrēti dominējošā nācija ne tikai NHL, AHL, ECHL, CHL (ASV), SPHL čempionātos Ziemeļamerikā, bet vēl arī kā lielākā leģionāru pārstāvniecība „apasiņo” Eirāzijā notiekošos KHL, Somijas SM-liiga, Šveices NLA un NLB, Vācijas DEL, Austrijas EBEL, Dānijas AL-Bank Ligaen, Itālijas Serie A un Serie A2, Francijas Ligue Magnus un Division 1, britu EIHL u.c. čempionātus.

Otrs plašākais leģionāru skaits KHL ieceļo no Čehijas (82 vīri) un trešais – no Somijas (75 personas). Tālāk seko Slovākija (51), Zviedrija (50). Bet paši Krievijas hokejisti ar 44 hokejistu „leģionu” ir veidojuši sesto lielāko ārzemju hokejistu nāciju KHL-ā. Šiem vīriem darbavietu devuši bijušās PSRS „draudzīgo republiku” teritorijā izvietotie klubi – Baris Kazahstānā, Dinamo Baltkrievijā, tagad arī Donbass Ukrainā. Uz Latviju tas attiecināms vismazāk, jo „tīrs” Krievijas pilsonis Rīgas kluba KHL oficiālajās spēlēs ir bijis viens – Vitalijs Karamnovs. Vēl „daļējs” gadījums bija Ainars Podziņš, kurš tagad jau ir nopelnījis Latvijas „hokeja pilsonību” un, nu, skaitās leģionārs Krievijā.

Pieminētais Karamnovs-jaunākais līdz šim arī bija vienīgais Krievijas hokejists, kas spēlējis KHL klubā ārpus bijušās PSRS robežām. Viņš 2012./2013. g. sezonā uzspēlēja HC Lev Praha rindās. Savukārt Slovākijā bāzētie KHL klubi (HC Slovan Bratislava, iepriekš – Popradas Lev) Krievijas hokejistus savā ierindā vismaz oficiālajās KHL spēlēs nebija ņēmuši.

Latvijas leģions – 10. vietā

Latvijas hokejistu pārstāvniecību KHL klubos ārpus Rīgas Dinamo ir veidojuši 15 vārdi jeb 2.9% no kopējā saraksta. Ar to pietiek, lai ieņemtu 10. vietu KHL leģionāru „plašāko nāciju” sarakstā. Kopā KHL ir fiksēti 16 valstu hokejisti. Mūsējie ir apsteiguši Ukrainas leģionāru skaitu (12 vīri); galvenokārt tāpēc, ka paprāvs Ukrainas hokejistu bija izvēlējušies spēlēt Krievijas izlasē. Līdzīga iemesla dēļ, piemēram, Lietuvai nav neviena hokejista KHL, jo Darius Kasparaitis (26 spēles KHL) bija izvēlējies spēlēt pasaules čempionātos elitē un olimpiādēs – t.i., Krievijas izlasē.

Savukārt Latviju apdzen Kazahstānas (25 vīri) un Baltkrievijas pārstāvniecība (24 vīri), kurai ceļu uz Krievijas klubiem atvieglo speciālas attiecības ar Krieviju arī sporta jomā – t.sk., jau minētā uzskatīšana par ne-leģionāriem. Turklāt jāpiemin, ka šajās valstīs norisinās naturalizācijas procesi, un šo zemju pārstāvošu leģionāru saimei pierakstīti tādi jaun-baltkrievi kā Kevin Lalande un Charles Linglet, vai tāds novo-kazahs kā Kevin Dallman.

KHL leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):

valsts skaits t.sk. vārtsargi
1. Kanāda 93 spēlētāji 21
2. Čehija 82 6
3. Somija 75 14
4. Slovākija 51 4
5. Zviedrija 50 4
6. Krievija 44 4
7. ASV 34 3
8. Kazahstāna 25 3
9. Baltkrievija 24 3
10. Latvija 15 1
11. Ukraina 12 2
12.-13. Norvēģija 3 1
Vācija 3 2
14. Austrija 2 1
15.-16. Dānija 1 0
Šveice 1 1

*

P.S. Latvijas hokejisti, kas spēlējuši ofic. sezonas spēles KHL klubos ārpus Rīgas: Oskars Bārtulis (Donbass); Mārtiņš Cipulis (Amur, HC Lev Praha); Lauris Dārziņš (Ak Bars); Māris Jass (Ņeftehimik); Aleksandrs Jerofejevs (Ņeftehimik, Novokuzņeckas Metallurg); Artūrs Kulda (Sibir); Edgars Masaļskis (Jugra); Aleksandrs Ņiživijs (HC Lev Praha); Sandis Ozoliņš (Atlant); Ainars Podziņš (Vitaz); Georgijs Pujacs (Lada, Sibir, Avangard); Miķelis Rēdlhs (Lokomotiv); Kaspars Saulietis (Minskas Dinamo); Jānis Sprukts (CSKA); Aleksejs Širokovs (Amur). Diemžēl Lokomotiv aizsargs Kārlis Skrastiņš nevienu oficiālā KHL čempionāta spēli aizvadīt neuzspēja.

Vai Rīga ir čehu un slovāku „paradīze”?

Dinamo ģenerālmenedžeri Normundu Sējēju regulāri vaino čeho-slovācismā, tomēr apgalvojums kritiku neiztur vai arī – iztur stipri daļēji (tātad neiztur). Piecu sezonu gaitā Rīgas komandā vislielākā leģionāru „frakcija” ir pārstāvējusi Kanādu – 11 vīri (no 31) jeb 35.5% no visiem. Kanādieši arī visā KHL ir biežāk „pielietotie” leģionāri, taču Rīgas Dinamo proporcija (35.5%) tuvu tam, ka dubulto KHL „normatīvu” – 18.1%.

Taisnīgs būs vērojums, ka Rīgas komandā neproporcionāli vairāk ir bijis slovāku – 5 vīri jeb 16.1% pret līgas tendenci 9.9% apmērā. Vēl lielāks proporcijas „pārkāpums” Rīgā vērojams attiecībā uz ASV hokejistiem – arī 5 personāži (16.1%), bet KHL norma ir 6.6% no „tirgus”.

Savukārt čehi, kuri KHL leģionāru vidū ir otra skaitliskākā grupa (15.9%), Rīgas Dinamo ir tikai piektā leģionāru nācija – 3 vīri jeb 9.7%. Arī somi, kas KHL ir trešā leģionāru „banda” (14.6%), Rīgā uzspēlējuši vien divu personu (6.5%) apjomā. Acīmredzot galvenais treneris Juliuss Šuplers 3 sezonu laikā uzspējis un pratis savus tautiešus slovākus nolobēt labāk nekā somu speciālists Peka Rautakallio nepilnas pusotras sezonas gaitā.

P.S. Pat, ja Dinamo sastāvā paliks uz pārbaudes laiku ņemtie un vēl neatbrīvotie – čehu vārtsargs Jakub Sedláček un slovāku uzbrucējs Marcel Haščák, tik un tā „čeho-slovāku mafija” kopā ņemta neapsteigs kanādiešu apjomu. Turklāt Kanādas „papildspēki” ir parakstītie Kyle Wilson un Mat Robinson.

Rīgas Dinamo leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):

valsts skaits (% no kopskaita) spēlētāji (ofic. spēles) summēts sp. skaits
1. Kanāda 11 spēlētāji (35.5%) Carle (35); Ellison (58); Foster (10); Hartigan (112); A.Giroux (47); Johnson (65); Kariya (47); Lundmark (54); Szczechura (56); Trotter (60); Westcott (53) 597 spēles
2. Slovākija 5 spēlētāji (16.1%) Hossa (146); J.Mikúš 1987. (22); Rob.Petrovický (74); Ron.Petrovický (30); Surový (65) 336 spēles
3. ASV 5 spēlētāji (16.1%) Arnason (29); Holt (90); Iggulden (60); Schremp (21); Sweatt (37) 237 spēles
4. Zviedrija 4 spēlētāji (12.9%) Melin (11); Sperrle (5); Tellqvist (72); Warg (50) 138 spēles
5. Čehija 3 spēlētāji (9.7%) F.Novák (53); Prusek (55); Šindel (21) 129 spēles
6. Somija 2 spēlētāji (6.5%) Lucenius (60); V.Nieminen (16) 76 spēles
7. Krievija 1 spēlētājs (3.2%) Karamnovs (18) 18 spēles

*

P.P.S. Leģionārs-faktiskais. Aprēķina kārtība

Lai sarēķinātu Krievijas un ārpus tās ieviesto KHL klubu leģionāru apjomu jāmet pie malas KHL oficiālos juridiskos nosacījumus un beznosacījumus. Jo nevar, piemēram, Leo Komarovs būt Krievijas un Somijas hokejists, pārstāvot abu valstu izlases. Šajā gadījumā aprēķins tiek veikts pēc attiecīgā spēlētāja „hokeja pilsonības”. Tiem vīriem, kuriem ir vairāk nekā vienas valsts pilsonība, tiek ņemta vērā tās valsts piederība, kuras naconālajās izlasēs ir spēlējis. Ja spēlēts divu valstu izlasēs, tad aktuālā ir laika ziņā pēdējā valstsvienība. Ja dubultpilsonis ar Krievijas pavalstniecību nav spēlējis izlasēs vispār, tad tam „ieskaitīta” Krievijas „hokeja pilsonība”. Dubultpilsoņiem bez Krievijas pavalstniecības par „mājas” valsti ieskaitīta tā, kuras nacionālās izlases pārstāvētas nesenāk, bet, ja valstsvienībās nav spēlēts, tad KHL reģistrā uzrādītā piederība. (Fiksētās pilsonības laiks – 2013. g. augusts.)

Ieskatam – KHL reglamentu sadaļa: khl.ru

[Attēlā: Marsels Hosa ir atpakaļ savā veiksmīgākajā KHL klubā. Vai Rīga kļūs par viņa “paradīzi” arī šosezon? Foto fiksēts Rīgas Dinamo treniņspēlē Valmierā 2013. gada 27. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Latvijas hokejistiem pēc Dinamo neveicas? Jā vai nē?

Posted by petrovich27 uz 2013/05/28

Karsums_vs_Ak_Bars_2012-11-14_DR_facebook_VERSSkatot atsevišķus piemērus, ir izveidojies priekšstats, ka Latvijas pārstāvjiem pēc aiziešanas no Rīgas Dinamo uz citiem KHL klubiem vairs nesanāk tik labi kā Rīgā. Cik pamatota ir šī „pilsētas leģenda” par Latvijas hokejistu nevarēšanu bez Dinamo?

Kopumā 5 sezonu gaitā citu KHL klubu sastāvā, neskaitot Rīgas Dinamo, oficiālās spēlēs ir uzspēlējuši 15 hokejisti, kuriem ir fiksēta Latvijas pavalstniecība. 10 no viņiem ir „salīdzināmi lielumi”, jo ir spēlējuši arī Rīgas komandā, bet 5 kadri pie Rīgas dinamiešiem vismaz pagaidām un vismaz oficiālajās KHL spēlēs nav uzspēlējuši – Oskars Bārtulis, Māris Jass, Aleksandrs Jerofejevs, Artūrs Kulda, Kaspars Saulietis. Vēl viens mūsējais – Kārlis Skrastiņš – palika bez oficiālo spēļu prakses…

Tieši aizvadītajā sezonā (2012./2013.) KHL komandās ārpus Rīgas spēlēja rekordliels Latvijas hokejistu skaits – 11 vīri. Šosezon dažs jau atgriezies Dinamo paspārnē un vēl kādu kluba vadība grib dabūt atpakaļ, tomēr arī nākamsezon ir paredzams paliels Latvijas leģionāru apjoms KHL-ā. Dažiem ir spēkā esoši līgumi arī nākamai sezonai, bet viens otrs pārcēlies prom ar Rīgas Dinamo sastāva komplektētāju svētību – Mārtiņš Karsums uz Maskavas Dinamo, Guntis Galviņš uz Hantimansijskas Jugra

Katra sportista gadījums, progresu vai regresu ieskaitot, ir atsevišķs stāsts, tādēļ arī katrs skatāms individuāli. Tāpat katra hokejista „keisu” pētot jāņem vērā „brieduma koeficientu” – dabīgo izaugsmi, pateicoties pieaugšanai gados, un tikpat dabīgo novecošanu, kas likumsakarīgi piemeklē sportistus, karjeras norietam tuvojoties. Bet par visu pēc kārtas – uzbrucēji, aizsargi, vārtsargs. Alfabēta secībā.

Cipulis_2010_2011_sez_pirma_puse_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_NN02Mārtiņš Cipulis

Savas labākās un rezultatīvākās sezonas KHL-ā Mārtiņš Cipulis aizvadīja 2008./2009. g. Rīgas kluba krāsās un 2010./2011. g. Habarovskas Amur ierindā. Rezultativitātes un lietderības ziņā šajās sezonās Cipuļa cipari ir stipri līdzīgi. Taču atšķirību parāda tas, ka pie Dinamo Mārtiņš Cipulis KHL pirmajā sezonā bija 5./6.-ais rezultatīvākais un 4./6.-ais labākais vārtu guvējs, bet Tālajos Austrumos viens no diviem labākajiem komandas snaiperiem (abiem ar Radiku Zakijevu pa 12 vārtu guvumiem). Turklāt uz Habarovsku Cipulis bija pārcēlies pēc viduvējas sezonas Rīgā.

Savukārt aizvadīto daļējo sezonu HC Lev Praha krāsās var salīdzināt tikai daļēji, jo komandai pievienojās jau pēc tam, kad lielākā daļa regulārās sezonas bija jau aiz muguras. Ņemot vērā šo apstākli, Prāgā Cipulim, lai arī ar mazāku vidējo spēles laiku, ir sanācis rezultatīvāk nekā iepriekšējā sezonā Rīgā. Prāgā regulārajā sezonā tie ir vidēji 0,38 punkti spēlē, bet Rīgā 2011./2012. g. sezonā tie bija 0,21 punkts vidēji spēlē. Kopējais secinājums: Mārtiņam Cipulim pārcelšanās uz citu KHL klubu tomēr „iet labumā”.

„Grūti noticēt, ka Cipulim vēl nav līguma ar kādu komandu, jo viņš patiesi ir labs spēlētājs, bet vēl labāks cilvēks,” pēc pasaules čempionāta spriež Latvijas izlases galvenais treneris Teds Nolans (citāts no intervijas Raimondam Gekišam Sporta Avīzē). Interesanti, kurš klubs būs pratis novērtēt Mārtiņa Cipuļa labākās īpašības, slēdzot līgumu jaunajai sezonai.

Mārtiņa Cipuļa statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 56 9+11 -11 14:55 3 0+0 ±0 14:45
2009./2010. Dinamo (Rīga) 56 8+7 -5 15:50 9 2+0 -2 14:22
2010./2011. Amur 49 12+7 -12 14:09
2011./2012. Dinamo (Rīga) 48 2+8 -4 13:56 6 0+0 -4 13:02
2012./2013. HC Lev Praha 16 3+3 +1 11:00 4 0+0 -2 17:27

*

Lauris Dārziņš

Darzins_PO_vs_Neftehimik_2013_febr_ak-bars_ru_N3_VERSPirmajās trīs KHL sezonās Lauris Dārziņš bija viens no skaistāk progresējošiem pašmāju uzbrucējiem. Pirmajā sezonā viņš bija tikai 9.-ais rezultatīvākais spēlētājs ar trešās maiņas uzbrucējam atbilstošu spēles laiku. Otrajā sezonā pakāpās līdz 6.-tā rezultatīvākā komandas spēlētāja statusam, bet trešajā sezonā bija komandas rezultativitātes līderis un labākais vārtu guvējs kā regulārajā sezonā, tā arī izslēgšanas spēlēs.

Tieši spilgtais sniegums trešajā sezonā (2010./2011.) raisīja divkārtējo Gagarina kausa ieguvēju Ak Bars interesi un radīja Dinamo kluba vadītāju iespēju „notirgot” vai oficiāli – lauzt līgumu – ar savu rezultatīvāko spēlētāju, atraisot viņam „rokas” jauna līguma slēgšanai bez ierobežojumiem. Bet Kazaņā bija ne tikai cits līgums un pilsēta, bet arī stipri garāks esošo un potenciālo līderu soliņš. Panesās veselības sarežģījumi, retāka spēlēšana un mazāks spēles laiks. Faktiski divu sezonu garumā, lai arī otra Kazaņas sezona Dārziņam izskatās nedaudz labāka. Secinājums: Laura Dārziņa statistikai Dinamo pamešana nākusi par sliktu. Cits stāsts, kādi būtu Dārziņa cipari Rautakallio hokeja kontekstā, un arī – kā izskatītos Lauris Dārziņš Rīgas Dinamo jubilejas (sliktākajā) sezonā. Tiesa, Dārziņa klātbūtne diezin vai būtu nākusi par sliktu komandai, kas nomokās ar trāpīšanu pretinieku vārtos (109 vārtu guvumi 52 spēlēs).

Dārziņš aizvadījis savu pirmo pasaules čempionātu kapteiņa godā, ir bijis izlases labākais snaiperis un viens no diviem rezultatīvākajiem vīriem valstsvienībā. Kas, protams, ir pateicīgs fons baumām par Dinamo funkcionāru interesi un arī pašai interesei. Laurim Dārziņam oficiāli ir vēl vienas sezonas līgums ar Ak Bars. Vai Rīgas Dinamo būtu gatavi samaksāt Dārziņa cenu? Tiesa, viņa „tirgus vērtība” ir objektīvi mainījusies, salīdzinot ar uzcenojumu pirms diviem gadiem. Tomēr ieguldījums pasaules čempionātā atgādina: „pa lēto nedabūs”.

Laura Dārziņa statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 56 8+8 -6 13:50 3 0+0 -3 14:47
2009./2010. Dinamo (Rīga) 54 14+17 +7 15:28 9 2+2 ±0 18:35
2010./2011. Dinamo (Rīga) 45 21+23 +9 16:13 11 5+5 -7 17:57
2011./2012. Ak Bars 15 2+5 +3 11:14 4 0+0 -1 16:17
2012./2013. Ak Bars 28 4+8 +1 11:41 9 4+0 +1 14:52

*

Aleksandrs Nizivijs (17)Aleksandrs Ņiživijs

Pirmās trīs sezonas, kuru laikā Dinamo vienību diriģēja Juliuss Šuplers, Aleksandram Ņiživijam bija labas vai ļoti labas. Ripas pieturēšanas meistars pirmajos trīs KHL gados bija starp Rīgas kluba rezultatīvākajiem: 1. sezonā – ceturtais (jeb pirmais no ne-leģionāriem); 2. sezonā – dalīta 2./3. vieta (kopā ar Jāni Spruktu uzreiz aiz Hosas „muguras”); 3. sezonā – trešais rezultatīvākais. Bet „lūzums” nāca kopā ar KHL un Dinamo ceturto sezonu, kad komandā tika ieviesti „somu elementi” ar savādāku darba stilu un minimizētu improvizācijas apjomu. Veselība un neierasti uzdevumi spēles laukumā noveda pie Aleksandra Ņiživija faktiski sliktākās sezonas KHL un vienas no sliktākajām sezonām karjerā.

Tomēr Ņiživijs Dinamo sastāvā palika uz piekto sezonu, kuras gaitā pat zināmā mērā „reabilitējās”. Uz komandas rezultativitātes kopējā fona Ņiživija 15 punkti 33 spēlēs izskatās itin pieklājīgi. Tas arī bija iemesls, kādēļ regulārās sezonas izskaņā, zaudējot cerības uz izslēgšanas spēlēm, Aleksandru Ņiživiju „atdot” Prāgai. Protams, galvenais iemesls: HC Lev Praha ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs šo spēlētāju pazina ļoti labi.

Bet Prāgā bija neraža… Pazīstams stāsts: trauma, izlaistas spēles, neliels spēles laiks, kā rezultātā arī rezultativitāte nekāda. Sakritība vai nē, bet pārcelšanās prom no Dinamo Ņiživijam labumā negāja. Jādomā, ka Prāgas kluba saimnieki, vērtējot arī „lauvu” ģenerālmenedžera Sējēja darbu un plānojot/neplānojot viņa palikšanu Prāgas klubā, svaru kausā ar nosaukumu „pret” ievietoja arī Sējēja „savējo” (t.sk. Hosas, Ņiživija, Cipuļa, Surovija, Karamnova, Mikuša) salīdzinoši viduvējo vai vājo pienesumu. Arī pēc Normunda Sējēja atgriešanās Rīgā jaunais/vecais ģenerālmenedžeris minēja, ka sarunas par iespējamo spēlēšanu nākamajā sezonā tiek uzturētas arī ar Ņiživiju.

Aleksandra Ņiživija statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 53 9+18 -8 15:41 3 1+2 +1 17:18
2009./2010. Dinamo (Rīga) 50 12+24 -9 18:09 9 1+3 -5 19:38
2010./2011. Dinamo (Rīga) 53 12+24 ±0 17:13 10 4+3 -3 16:38
2011./2012. Dinamo (Rīga) 33 3+6 -4 13:23 3 0+0 -4 18:28
2012./2013. Dinamo (Rīga) 33 1+14 -10 15:17
HC Lev Praha 7 1+0 -1 10:39 3 0+0 -2 6:58

*

Ainars Podziņš

Podzins_Rus_Vitjazi_vs_HKR_2013-03-04_HKR_facebook2010. gada vasarā Ainars Podziņš Dinamo treniņnometnē ieradās kā uz nākotni orientēta sastāva komplektācijas paraugs, ko vainagoja pozitīvas emocijas par latviešu izcelsmes hokejista atgriešanos Latvijā utt. Savā pirmajā Dinamo sezonā (2010./2011.) Šuplers sāka vadāt 18-gadīigo Podziņu līdzi komandai – sākumā tikai uz rezervistu soliņa, pēc tam jau pa kādai minūtei, bet gala beigās arī pirmais vārtu guvums un diezgan stabils spēles laiks izslēgšanas spēlēs. Protams, tosezon Podziņš bija „jaunais-dotētais”, t.i. U-20 vecuma hokejists, kuru iekļaujot sastāvā, komanda drīkstēja pieteikt papildu spēlētāju. Podziņš (dz. 1992.) bija pat gadu jaunāks par tās sezonas dotētā vecuma griestiem – 1991. gadā dzimušajiem. No 1991. gadiem tosezon spēlēt netika neviens.

Par Podziņa labāko gadu Dinamo ierindā uzskatāma 2011./2012. g. sezona un it īpaši tās ievaddaļa. Kamēr Dinamo vīri mēģināja adaptēties Rautakallio „jaunā modeļa” hokejam un nomocījās ar ripas trāpīšanu garām pretinieku vārtsargam vai vispār vārtu taisnstūrī, Ainaram Podziņam šī situācija bija kā radīta. Lai arī 2011./2012. g. sezonas sākumā viņš vēl skaitījās „jaunais – dotētais”, tomēr vietu sastāvā viņš nopelnīja ar darbu, nevis dzimšanas gadu. Ar septembra gaitā sarūpētajiem diviem vārtu guvumiem pat bija viens no rezultatīvākajiem Rīgas komandā. Objektīvi Podziņa problēmas sākās, kad KHL minētās sezonas gaitā paaugstināja dotēto spēlētāju vecumu par gadu, un arī 1991. gadā dzimušie sāka konkurēt uz jauno hokejistu vietu. Piemēram, Juris Upītis. Piemēram, Māris Bičevskis.

Arī jaunajai sezonai (2012./2013.) dotēto spēlētāju vecums vēlreiz tika paaugstināts par gadu; Rautakallio un pēc tam Ābols labprātāk „ņēma pretī” gadu vecākos (1991. gadā dzimušos) uzbrucējus – Bičevski, Biezo, sākumā arī M.Lipsbergu, vēlāk Upīti. Bet Podziņš pat pie vienas spēles Dinamo ierindā netika, pamētājoties HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā. Ja MHL vienībā Podziņam lāga nesapasēja ar galveno treneri Leonīdu Tambijevu, tad Liepājā gāja daudz-maz. Turpinājuā Dinamo „selekcijas veiksmes stāsts” tika saburzīts un izmests. Saistības ar Podziņu pabeidza ne īpaši glīti; tiesa, skaistums šādos gadījumos Dinamo saimniecībai ir raksturīgs reti (atceramies „atvadas” no Naumova, piemēram).

Jauno 2013. gadu Ainars Podziņš sāka Čehovā Vitjaz komandas sastāvā, kur pēc ilgākas KHL spēļu pauzes bija diezgan izsalcis un saražoja 4 punktus regulārās sezonas 13 spēlēs. Spriežot pēc aizvadītās sezonas izskaņas, Podziņa aiziešana no Dinamo sistēmas bija pareizākais solis, kas arī ir sniedzis rezultātu. Neskatoties uz faktu, ka Ainars Podziņš Krievijā ir leģionārs un šajā valstī pastāv leģionāru skaita ierobežojums, Vitjaz vienība ir pagarinājusi ar viņu līgumu arī uz nākamo sezonu. Jāpiebilst, ka Podziņš tagad būs nevis Čehovas Vitjaz, bet Podoļskas Vitjaz spēlētājs. T.i., Vitjaz komanda, kas jau iepriekš bija aizvadījusi pa kādai spēlei Podoļskā, pilnībā pārceļas no Čehovas uz Podoļsku, kur arēnai lielāka ietilpība.

Ainara Podziņa statistika KHL (Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2010./2011. Dinamo (Rīga) 19 1+0 ±0 6:16 11 0+1 -5 8:51
2011./2012. Dinamo (Rīga) 38 4+0 +1 7:55 4 0+0 -1 6:37
2012./2013. Vitjaz 13 1+3 +1 13:54 Nad. 2 Nad. 0+0 Nad. +1 Nad. 15:24

*

Mik_Redlihs_Lokom_vs_DR_2012-08-28_A_KrustsMiķelis Rēdlihs

Rēdliha-jaunākā stāsts ir vēl viena lappuse Dinamo pašmāju spēlētāju lieliskās izaugsmes hronikā. Laura Dārziņa maiņas partneris progresēja kopā ar savu cīņubiedru, no trešās maiņas „uzlecot” līdz pirmajai. Un šo statusu nostiprināja arī Rīgas komandas ceturtajā (2011./2012.) sezonā pie galvenā trenera Pekas Rautakallio. Šajā ceturtajā sezonā arī bez sava ierastā maiņas partnera (Dārziņa) M. Rēdlihs izskatījās ļoti labi – bija rezultatīvākais Rīgas dinamietis regulārajā sezonā un arī izslēgšanas spēlēs. Kā rezultātā „aizgāja” sava kolēģa Dārziņa pēdās, tikai, ka uz citu superklubu – Jaroslavļas Lokomotiv.

Bet Jaroslavļā gandrīz viss tas pats, kas ar Dārziņu Kazaņā – traumas, izlaistas spēles, mazs spēles laiks, vietas zaudēšana nozīmīgākos uzbrukuma virknējumos… Jāpiebilst, ka Miķelis Rēdlihs Rīgā bija viens no tiem spēlētājiem, kas četru sezonu laikā izlaida vismazāk spēļu – t.i. vienu spēli pirmajā sezonā. Viennozīmīgi, pārcelšanās uz Lokomotiv, vismaz pēc pirmās sezonas, nav vērtējama ar „plus” zīmi. Spēles, ne algas ziņā. Kaut kā M. Rēdliha gadījumā daudz līdzību ar Dārziņa hokejista gaitām… Arī baumas par atgriešanos Dinamo „apskāvienos”, neskatoties uz to, ka ir līgums ar Jaroslavļas „dzelzceļniekiem” pastāv arī uz nākamo sezonu.

Miķelis Rēdlihs statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 55 9+8 -8 12:35 3 0+0 -4 13:01
2009./2010. Dinamo (Rīga) 56 17+15 +10 13:43 9 1+2 -1 17:35
2010./2011. Dinamo (Rīga) 54 16+25 +10 16:07 11 3+6 -8 17:47
2011./2012. Dinamo (Rīga) 54 13+31 -5 17:56 7 2+8 +5 19:44
2012./2013. Lokomotiv 35 3+4 -7 13:10 5 1+0 -1 11:12

*

Sprukts_CSKA_vs_DR_2013-02-15_A_Krusts_N2Jānis Sprukts

Rīgas Dinamo krāsās Jānis Sprukts aizvadīja 3 labas sezonas, atrodoties gan rezultatīvāko personāžu vidū, gan arī esot vienam no labākajiem mazākuma „kausētājiem”. Savā pirmajā Dinamo sezonā 2./3.-ais rezultatīvākais komandā; otrajā – 7. vieta rezultativitātes rangā; trešajā (2011./2012.) – otrs rezultatīvākais regulārajā sezonā un arī play off. Faktiski bija visi priekšnoteikumi, lai pamēģinātu spēkus citur KHL plašumos. Izvēle „krita” uz Maskavas CSKA.

Bet kad Sprukts ieradās Maskavā, tas jau bija cits CSKA. Komanda, kas 2011./2012. g. sezonu bija pabeigusi zemāk par Rīgas dinamiešiem – Rietumu konferences 8. vietā un play off sērijā zaudēja 1-4, bija sākusi mainīties līdz nepazīšanai. Klubam jaunais sponsors kluba finanšu problēmas sāka kopt ar uzviju. Aleksandra Radulova pārpirkšana no Salavat Julajev bija viens no 2012. gada starpsezonas skaļākajiem un dārgākajiem transfēriem. Turklāt NHL lokauta apstākļos CSKA kļuva par vienu no KHL klubiem, kas ar NHL personāžiem papildinājās vispamanāmāk – uzbrucēji Pavels Dacjuks „piekāpa” no Detroit Red Wings, Mihails Grabovskis ienācās no Toronto Maple Leafs un vārtsargs Iļja Brizgalovs nāca no Philadelphia Flyers apcirkņiem. Turklāt Dacjuks un Grabovskis ir centra uzbrucēji, kuru ierašanās „degradēja” jeb atbīdīja Spruktu attiecīgi pa pāris maiņām zemāk. Arī ar salīdzinoši pieticīgu spēles laiku „enerģijas maiņās” Sprukts pie saviem 8 punktiem un pozitīvas lietderības tika. Taču tik un tā, specializācija un līdz ar to rezultativitāte ir mainījusies, kas tomēr liek rezumēt – maiņa prom no Dinamo nav uzlabojusi sportisko sniegumu, tātad – „mīnusos”. Jāņa Sprukta līgums ar CSKA ir arī uz nākamo sezonu; kas zina – iespējams, bez-lokauta sezonā arī Sprukts Maskavā izskatīsies labāk.

Jāņa Sprukta statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG iemet. REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO iemet. PO sp. laiks PO
2009./2010. Dinamo (Rīga) 53 11+25 +9 54.5% 17:46 9 1+4 ±0 49.5% 19:40
2010./2011. Dinamo (Rīga) 53 10+16 +2 53.2% 17:47 11 4+1 -4 45.6% 16:51
2011./2012. Dinamo (Rīga) 53 11+24 +2 51.0% 18:57 7 5+3 +3 59.9% 20:13
2012./2013. CSKA 50 5+3 +3 54.1% 11:10 9 0+1 -2 49.3% 15:07

*

Aleksejs Širokovs Aleksejs_Sirokovs_LAT_vs_SOMIJA_2011-04-07_lhf_lv_VERS

Kad Dinamo pirmajā sezonā komandas pirmais kapteinis Aleksejs Širokovs „nolika” kapteiņa pienākumus, kļuva skaidrs, ka komandas vadība nākotnē ar viņu sāk rēķināties arvien mazāk. Tas arī apliecinājās ar spēles laika samazināšanos un gala beigās iekļaušanu redraftā, kurā Širokovu izvēlējās Habarovskas klubs. Kopumā nākamās (2009./2010.) sezonas rezultativitāte Tālajos Austrumos Aleksejam Širokovam iekrājās būtiski labāka nekā Rīgā. Bet Amur ierindā viņš bija tikai 7.-ais rezultatīvākais, turklāt – leģionārs. Nākamās sezonas sākumā arī brīnumus nerādīja, kas bija iemesls Habarovskas kluba un A.Širokova sadarbības pārtraukšanai. Tie bija viņa līdz šim pēdējie soļi KHL-ā.

Lai arī pēc Amur Alekseja Širokova gaitas „veda” prom no KHL, tomēr sniegums Habarovskas komandā kopumā bija statistiski saturīgāks, ar lielāku spēles laiku un kopējo „svaru” komandā. Tādēļ aiziešana no Dinamo klasificējama kā pozitīvs pavērsiens spēlētāja karjerā. Turklāt A.Širokovam izdevusies rezultatīvākā regulārā sezona no visiem Latvijas uzbrucējiem, kas uzspēlējuši KHL-ā ārpus Rīgas Dinamo. Kam tad gāja labumā, ja ne viņam?

Alekseja Širokova statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG iemet. REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO iemet. PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 45 2+8 -9 53.2% 13:27 3 0+0 ±0 33.3% 5:58
2009./2010. Amur 51 8+12 -11 52.5% 14:45
2010./2011. Amur 7 1+1 -5 54.1% 15:58

*

Ozolins_1ma_ka_Atlant_kapt_vs_Severstal_2013-01-08_atlant-mo_ru_VERSSandis Ozoliņš

Kapteiņa pienesumu komandai nevar izmērīt ne kilogramos, ne piespēlēs. Bet Sanda Ozoliņa gadījumā bija arī piespēles un vārtu guvumi. Ja salīdzina, tad statistiski švakāka bija Ozoliņa līdz šim pēdējā sezona Dinamo krāsās (2011./2012.) – punktu mazāk un arī lietderības koeficients „sagājis” stipri kritiskā -17. Tiesa, vārtu guvumu bija vairāk nekā citās sezonās.

Pie Atlant sezona sākās ar aizkavēšanos, bet interesanti. Mitišču komandai šī sezona „ieviesās” un arī turpinājās diezgan bēdīgi – pa Rietumu konferences lejasgalu, epizodiski pat zemāk par Rīgas Dinamo. Ne bez Atlant kapteiņa uzšuvi saņēmušā Ozoliņa ieguldījuma „atlanti” izslēgšanas spēlēs burtiski iespraucās, iestudējot uzvarētu „rakstura spēļu” seriālu. Cits stāsts, ka izslēgšanas spēles pret SKA bija vienos vārtos. Regulārās sezonas summā Ozoliņam tikpat punktu, cik iepriekšējā sezonā Rīgā, bet mazākā spēļu skaitā un ar labāku lietderības koeficientu. Ir pamats secināt, ka Sandim Ozoliņam pārcelšanās no Dinamo uz Atlant viņam nav gājusi par sliktu; tātad – „plusos”. Neskatoties uz hokejistam pieklājīgu vecumu. Starp citu, Sanda Ozoliņa regulārās sezonas 20 punkti ir viens no trijiem rezultatīvākajiem Latvijas hokejistu cipariem KHL-ā ārpus Rīgas Dinamo un rezultatīvākais Latvijas leģionāru sniegums KHL aizvadītajā sezonā. Atgādinājumam: Sanda Ozoliņa ampluā ir aizsargs. Drīz pie ampluā būs jāpieraksta arī ‘kapteinis’. Šķiet tieši ar šādu nolūku Rīgas Dinamo vienojies ar viņu par spēlēšanu 2013./2014. g. sezonā.

Sanda Ozoliņa statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2009./2010. Dinamo (Rīga) 43 6+18 ±0 22:28 6 0+3 -3 23:32
2010./2011. Dinamo (Rīga) 41 5+26 +5 22:54 11 0+7 -2 22:22
2011./2012. Dinamo (Rīga) 50 10+10 -17 19:56 7 1+1 -5 20:23
2012./2013. Atlant 42 2+18 +6 20:44 5 0+1 -7 20:50

*

Pujacs_omskzdes_ruGeorgijs Pujacs

Aizsargs Georgijs Pujacs ir viens no tiem hokejistiem, kura nonākšana Rīgas Dinamo sastāvā uzskatāma par nejaušību vai pārpratumu. Uz 15 spēlēm. Pārceļoties no finanšu nomocītās Toljati Lada vienības, kas vēl pēc gada naudas problēmu dēļ pameta KHL. Bet Krievijas hokeja plašumos Pujacs ir diezgan cienīts un pieprasīts aizsargs. Ko arī apliecina fakts, ka viņš ir atradies KHL klubu Sibir un Avangard kapteiņa godā.

Pēc īslaicīgas viesošanās Rīgas klubā, Georgijs Pujacs ir aizvadījis divarpus sezonas Novosibirskas komandā, pusotru – Omskā. Piemēram, aizvadītajā sezonā (2012./2013.) uzrādot izcilu lietderības koeficientu (+14) vai, piemēram, sezonu pirms tam aizcīnoties līdz KHL finālam un tiekot līdz čempionāta sudraba medaļām, kas ir Latvijas hokejista pagaidām lielākais sasniegums līgā, neskaitot treneru „laurus” un individuālās spēlētāju trofejas. Pujacs Avangard-am ir interesants joprojām – līgums pagarināts arī uz nākamo sezonu.

Georgija Pujaca statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Lada 38 9+4 +10 20:07
Dinamo (Rīga) 12 1+3 +2 21:20 3 0+1 ±0 24:25
2009./2010. Sibir 56 1+13 +2 19:27
2010./2011. Sibir 49 8+14 -2 21:32 4 0+0 -1 20:01
2011./2012. Sibir 25 1+4 +8 19:58
Avangard 13 1+4 ±0 20:50 17 0+0 -2 21:17
2012./2013. Avangard 45 1+12 +14 19:21 10 0+2 -2 17:51

*

masalskis_Jugra_vs_DR_2010-12-26_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_N4Edgars Masaļskis

Latvijas izlases ilggadējā pirmā vārtsarga pirmā sezona Dinamo krāsās sanāca ļoti īsa – vien 8 spēles; to, kā atceramies, pabeidza ārpus hokeja laukuma gūta trauma. Taču otrajā Dinamo sezonā Masaļskis „iekārtoja” savas labākās sezonas paraugu, kuru izdevās aptuveni atkārtot tikai Hantimansijskas trešajā sezonā (2012./2013.). Atsevišķos parametros arī otrā sezona (2011./2012.) Jugra sastāvā bija laba – atvairīto metienu procents, vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA). Tomēr tikai aizvadītajā regulārajā sezonā Masaļskim bija statistikas parametru līdzsvars, ieskaitot spēles laiku un uzvarētu-zaudētu spēļu starpību. Ne velti Edgars Masaļskis cīņā par vietu vārtos regulārajā sezonā „nokoda” iepriekšējās sezonas izcilnieku un Krievijas izlases vārtsargu Mihailu Birjukovu.

Bet… Ja par atskaites punktu ņem pirmo vai abas Dinamo gaitām sekojošās sezonas, tad Masaļskim pāreja no Dinamo uz Jugra nebija gājusi labumā. Pirmajā Hantimansijskas sezonā nevienā vārtsarga spēles parametrā sniegums nebija labāks, lai neteiktu – kliboja. Pēc Hantimansijskā pavadītām 3 sezonām aktualizējušās baumas par Edgara Masaļska pārcelšanos uz citu darbavietu, kā variantu minot Rīgas Dinamo. Šādiem spriedumiem par loģisku pamatu kalpo ziņas par to, ka Jugra nākamai sezonai noslēgusi līgumu ar vārtsargu Alekseju Kuzņecovu, kurš aizvadītajā sezonā spēlēja Habarovskas Amur vienībā un nedaudz Omskas Avangard-ā. Tiesa, diezgan viduvēji. Ņemot vērā apstākli, ka Jugra saimniecībai ar Birjukovu līgums ir līdz 2014. gada 30. aprīlim, tad rodas pamatots secinājums, ka Masaļskis var kļūt lieks. Bet – baumas par Masaļska atgriešanos/neatgriešanos Dinamo sastāvā būtu arī tad, ja tām nebūtu nekāda pamata.

Edgara Masaļska statistika KHL (Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

sezona klubs sp. REG uzv.-zaud. REG GAA REG atv. % REG „sausi” REG sp. PO uzv.-zaud. PO GAA PO atv. % PO „sausi” PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 8 (406:40) 4-2 2.66 91.5% 1
2009./2010. Dinamo (Rīga) 37 (1920:26) 17-11 2.84 91.0% 2 6 (373:30) 3-2 1.93 93.4% 1
2010./2011. Jugra 23 (1237:06) 6-10 3.25 89.8% 1 5 (297:00) 2-3 2.42 92.1% 0
2011./2012. Jugra 19 (1021:39) 4-8 2.53 91.6% 2 3 (88:23) 0-2 1.36 95.8% 0
2012./2013. Jugra 32 (1857:59) 17-11 2.94 91.0% 2 Nad. 1 (59:51) Nad. 0-1 Nad. 6.02 Nad. 77.8% Nad. 0

*

P.S. Secinājumi?

50/50. Vai pareizāk 5:5. Statistikas aprēķini liecina, ka Latvijas hokejistu, kuriem pāriešana no Dinamo nav kaitējusi, ir tikpat daudz, cik tādu, kuriem ārpus Dinamo diez ko nesokas. T.i., „neiet” vismaz 1-2 sezonās pēc gaitām Rīgas komandā. „Plusos” ir Cipulis, Ozoliņš, Podziņš, Pujacs, Širokovs. „Mīnusos” – Dārziņš, Masaļskis, Ņiživijs, M.Rēdlihs, Sprukts.

Ja KHL vadonis Aleksandrs Medvedevs nav samānījies par formulējumu, ka pēc Soču olimpiādes, KHL-ā par leģionārie netiks uzskatīti visu līgas dalībvalstu hokejisti, tad situācija ar Latvijas spēlētāju plūsmu līgas klubu virzienā varētu pastiprināties. Spečuki jau prognozē, ka KHL varētu „aizrīties” ar viduvējas kvalitātes čehu un slovāku hokejistu vilni. Taču – Latvijas hokejistiem tas atvieglotu ceļu Austrumu virzienā.

Latvijas hokejisti KHL klubos ārpus Rīgas Dinamo. 5 sezonu cipari (2008. – 2013.; Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

spēlētājs sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. PO punkti PO +/- PO
UZBRUCĒJI
1. Aleksejs Širokovs 2009./2010. Amur 51 8+12 -11
2. Mārtiņš Cipulis 2010./2011. Amur 49 12+7 -12
3. Lauris Dārziņš 2012./2013. Ak Bars 28 4+8 +1 9 4+0 +1
4. Jānis Sprukts 2012./2013. CSKA 50 5+3 +3 9 0+1 -2
5. Miķelis Rēdlihs 2012./2013. Lokomotiv 35 3+4 -7 5 1+0 -1
6. Lauris Dārziņš 2011./2012. Ak Bars 15 2+5 +3 4 0+0 -1
7. Mārtiņš Cipulis 2012./2013. HC Lev Praha 16 3+3 +1 4 0+0 -2
8. Kaspars Saulietis 2008./2009. Dinamo (Minska) 24 4+1 -3
9. Kaspars Saulietis 2008./2009. Dinamo (Minska) 30 2+2 -4
10. Ainars Podziņš 2012./2013. Vitjaz 13 1+3 +1 Nad. 2 Nad. 0+0 Nad. +1
11. Aleksejs Širokovs 2010./2011. Amur 7 1+1 -5
12. Aleksandrs Ņiživijs 2012./2013. HC Lev Praha 7 1+0 -1 3 0+0 -2
AIZSARGI
1. Georgijs Pujacs 2012./2013. Avangard 45 1+12 +14 10 0+2 -2
2. Oskars Bārtulis 2012./2013. Donbass 40 3+4 +9 Nad. 4 Nad. 0+0 Nad. ±0
3. Georgijs Pujacs 2011./2012. Sibir 25 1+4 +8
Avangard 13 1+4 ±0 17 0+0 -2
4. Sandis Ozoliņš 2012./2013. Atlant 42 2+18 +6 5 0+1 -7
5. Georgijs Pujacs 2009./2010. Sibir 56 1+13 +2
6. Māris Jass 2010./2011. Ņeftehimik 18 0+1 ±0
7. Aleksandrs Jerofejevs 2008./2009. Ņeftehimik 8 1+5 -1 4 0+0 +1
8. Georgijs Pujacs 2010./2011. Sibir 49 8+14 -2 4 0+0 -1
9. Artūrs Kulda 2012./2013. Sibir 50 9+6 -3 7 0+1 +1
10. Aleksandrs Jerofejevs 2009./2010. Metallurg (Novokuzņecka) 48 1+6 -4 34 3+3 -6
VĀRTSARGI sezona klubs sp. REG atv. % REG GAA REG sp. PO atv. % PO GAA PO
1. Edgars Masaļskis 2011./2012. Jugra 19 91.6% 2.53 3 95.8% 1.36
2. Edgars Masaļskis 2012./2013. Jugra 32 91.0% 2.94 Nad. 1 Nad. 77.8% Nad. 6.02
3. Edgars Masaļskis 2010./2011. Jugra 23 89.8% 3.25 5 92.1% 2.42

*

Plašākai ainavai:

  • Teda Nolana intervija pēc pasaules čempionāta Sporta Avīzēsportacentrs.com (pieejams abonentiem)
  • Armanda Pučes materiāls par Ainara Podziņa līguma izbeigšanas apstākļiem – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
  • Vitjaz pagarina līguma ar vairākiem spēlētājiem, t.sk. Ainaru Podziņu – hcvityaz.ru
  • KHL spēlētāju un viņu individuālās statistikas sadaļa – khl.ru
  • Par Latvijas hokejistiem KHL ārpus Rīgas Dinamo pirmajās 4 sezonās (2008. – 2012.) un iepriekš Krievijas hokeja augstākajā līmenī: tepat

[Pirmajā attēlā: Rīgas Dinamo aizvadītās regulārās sezonas rezultatīvākais spēlētājs Mārtiņš Karsums, kurš arī nākamsezon plāno uzspēlēt ārpus Rīgas. Vai viņam izdosies lauzt Dārziņa, M.Rēdliha un Sprukta ieviestos stereotipus? Foto fiksēts spēlē pret Ak Bars 2012. gada 14. novembrī: foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otrs (Mārtiņa Cipuļa) foto fiksēts 2010./2011. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Laura Dārziņa attēls fiksēts Ak Bars izslēgšanas spēļu sērijā pret Ņeftehimik 2013. gada februārī; foto avots: ak-bars.ru. Aleksandra Ņiživija foto fiksēts HC Lev Praha krāsās spēlē pret Rīgas Dinamo 2013. gada 13. februārī; šī foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Ainara Podziņa foto – Vijaz jauniešu komandas Russkije Vitjazi spēlē pret HK Rīga 2013. gada 4. martā; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā. Miķeļa Rēdliha attēls fotofiksēts Lokomotiv spēlē pret Rīgas Dinamo 2012. gada 28. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Jāņa Sprukta foto – CSKA spēlē pret Rīgas Dinamo 2013. gada 15. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Alekseja Širokova foto – Latvijas izlases spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 7. aprīlī; foto avots: lhf.lv. Sanda Ozoliņa  foto fiksēts Atlant spēlē pret Severstaļ 2013. gada 8. janvārī; foto avots: atlant-mo.ru. Georgija Pujaca foto avots: omskzdes.ru. Edgara Masaļska attēls – Jugra vienības spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 26. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL, MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Cik trāpa Dinamo? Leģionāri pret vietējiem

Posted by petrovich27 uz 2013/02/18

Biezais_un_Bicevskis_vs_SKA_2012-10-31_ska_ruForečekings vai bekčekings, galvenais treneris vai vietas izpildītājs, bet dienas beigās vienīgā mēraukla ir rezultāts un turnīra tabulā ieņemtā vieta. Lai arī kāda ir treneru piekoptā taktika, bez vārtu guvumiem arī pilnīga anti-hokeja apstākļos uzvarēt nav iespējams. Ar statistiku krustoti secinājumi par Rīgas Dinamo spēles elementu ‘trāpīt’. Cik trāpa leģionāri? Cik – pašmāju „zieds”?

Noburtā vārtu līnija?

24.-ais labākais, lasi 3.-ais sliktākais, uzbrukums komplektā ar 19.- labāko aizsardzību līgā nozīmē pēdējo vietu Rietumu konferencē un 24. (no 26) vietu visā līgā. Izcils pedagoģiskais fons, lai klubs un tā komandas sastāva komplektētāji saprastu, ka zemāk vairs nav kur krist. Mērfija prātulas liecina, ka nekad nav tik slikti, lai nevarētu būt vēl sliktāk. Taču diezin vai tās atbilstība būtu speciāli jāpārbauda…

2012./2013. gada regulārās sezonas 52 spēlēs Rīgas Dinamo vienība pretinieku vārtos trāpīja 109 reizes, ieskaitot divus izšķirošos pēcspēles metienus. Tas ir – 2,10 vārtu guvumi vidēji spēlē. Līdz šim tik bēdīgi regulārajā sezonā nebija klājies – ne Dinamo pirmajā „testa” sezonā (2008./2009. – 2,36), ne šķietami netrāpīgajā Rautakallio pirmajā sezonā (2012./2013. – 2,39). Protams, sezonas varēšanas summu nevarēja neietekmēt janvāra gaitā notikusī dažu komandas spēlētāju deleģēšana uz citiem klubiem; tomēr neskatoties uz Žirū, Ņiživija, Karla pārcelšanos prom, arī pirms tam Rīgas kluba trāpīgums bija ārkārtīgi vājš.

Rīgas Dinamo vārtu guvumi piecās regulārajās sezonās un vieta līgā šajā kritērijā:

sezona sp. vārtu guv. t.sk. PM vidēji spēlē vieta KHL
2008./2009. 56 132 2 2.36 19. (no 24)
2009./2010. 56 174 3 3.11 5. (no 24)
2010./2011. 54 160 6 2.96 7. (no 23)
2011./2012. 54 129 5 2.39 17. (no 23)
2012./2013. 52 109 2 2.10 24. (no 26)

*

Ir bijis arī sliktāk

Statistiski un sašaurināti spriežot, Pekas Rautakallio galvenais pienesums Rīgas Dinamo zīmējumā bija – aizsardzības sakārtošana. Ar to trāpīgumu bija kā bija, bet Rautakallio pirmajā sezonā (2011./2012.) Dinamo „caurlaidība” sasniedza savu rekordu – vidēji spēlē vien 2,52. Bet jaunajā regulārajā sezonā (2012./2013.) paveiktās iestrādes savu vārtu drošībai tomēr zuda. 52 spēlēs Dinamo piedzīvoja 151 vārtu zaudējumu, t.sk. divus izšķirošus pēcspēles metienus, kas veido 2,90 vidēji spēlē. Tomēr tas nav sliktākais rādītājs jaunlaiku Dinamo pastāvēšanas vēsturē; otrajā regulārajā sezonā (2009./2010.) Rīgas kluba vārtos krita biežāk – vidēji 3,13 reizes spēlē. Neskatoties uz to, dinamieši izcīnīja pēdējo ceļazīmi uz play off, kur pirmajā kārtā izgāza Petrogradas SKA.

Piemēram, šosezon par rīdziniekiem vēl vairāk savos vārtos saņēmuši Astanas Baris vīri – 161 reizi un vidēji spēlē 3,10, šajā parametrā līgā ieņemot 22. vietu, t.i. esot 5.-tie sliktākie. Tomēr Astanas klubs jau laicīgi nodrošināja vietu Gagarina kausa izcīņā un nodarbojās ar „brazīliešu” hokeju – ļāva mest citiem, bet sameta arī paši. Attiecīgi Baris regulārās sezonas summā ieņem otro vietu KHL pēc vārtu guvuma skaita. Kazahstānas kluba vīri šosezon trāpīja 175 reizes kopā un vidēji spēlē 3,37. Trāpīgāk bija klājies tikai SKA.

Rīgas Dinamo vārtu zudējumi piecās regulārajās sezonās un vieta līgā šajā kritērijā:

sezona sp. vārtu zaud. t.sk. PM vidēji spēlē vieta KHL
2008./2009. 56 156 3 2.79 11. (no 24)
2009./2010. 56 175 5 3.13 20. (no 24)
2010./2011. 54 149 5 2.76 12. (no 23)
2011./2012. 54 136 7 2.52 11. (no 23)
2012./2013. 52 151 2 2.90 19. (no 26)

*

Dinamo snieguma problēmas attiecīgi ir izveidojušās summā – metam mazāk, ielaižam vairāk, ir līgas otrais sliktākais vairākums un arī otrs sliktākais mazākums… Faktiski lielākajā daļā komandas kopējās statistikas elementu Dinamo šosezon bija starp vājākajiem un ražoja sev jaunus anti-rekordus. Attiecīgi – pilnīgi likumsakarīga ir Dinamo atrašanās attiecīgajā vietā turnīra tabulā. Jo nebija neviena spēles elementa, aiz kura „aizķerties”; nebija nekā tāda, ar ko dinamieši būtu labāki par vismaz pusi KHL čempionātā spēlējošo komandu. Pērn, piemēram, tas bija atstrādāts vairākums.

Šosezon? Varbūt apstāklis, ka Dinamo ļoti maz noraidījās – tikai 586 minūtes, kas 5.-6. labākais rādītājs līgā. Taču kopā ar faktu, ka Rīgas Dinamo ir arī tā komanda, pret kuru pretinieki nopelna vismazāk soda minūšu līgā (488 minūtes), tas handikapu dinamiešiem nedod. Turklāt, ja atceras par otro sliktāko vairākumu, jēgas vēl mazāk.

Leģionāri vainīgi?

Starp citu, Rīgas Dinamo nu jau aizvadītajā regulārajā sezonā bija viena no komandām, kas visvairāk meta pa vārtiem. 1468 metieni pa vārtiem un 6. vieta šajā parametrā; tikai, ka realizācijas procents – vien 7,43%, kas bija ceturtais sliktākais līgā… Un tieši trāpīgums dinamiešiem, salīdzinot ar agrākajām sezonām, ir pasliktinājies vēl vairāk nekā savas zonas „caurstaigājamība”, kas arī ne tuvu nav labākajā stāvoklī. Ir tāda atbilstoša krievu paruna „lauzt nav būvēt”.

Paul Szczechura (38)Komandas snieguma, t.sk. vārtu negūšanas, nepilnībās ir ierasts meklēt vainīgos leģionāru aprindās, jo importa algotņi ir pirmie, no kuriem prasa rezultāta taisīšanu. Te gan jāpiebilst, ka iepriekšējās divās sezonās leģionāri jau bija aizstumti otrā plānā un arī šosezon pirmā plāna lomu sezonas gaitā izdevās izcīnīt tikai Sējēja (HC Lev Praha) izbrāķētajam Polam Ščehuram (pa labi novietotajā attēlā). Tuvu bija arī Džeimijs Džonsons un Aleksandrs Žirū, bet līdz Karsumam un Indrašim tiem bija „jāaug”.

Protams, rezultativitāte un trāpīgums nav vienīgais kritērijs, pēc kura iespējams vērtēt katra spēlētāja pienesumu, tomēr aizvadītās 2012./2013. g. sezonas leģionāru pienesums nav sliktākais pieredzētais. Ir bijis sliktāks, ir bijis labāks, bet „visu laiku sliktākais” tomēr bija iepriekšējās sezonas (2011./2012.) leģionāru iesaukums. Uz to fona aktuālās sezonas leģionāri izskatās pat diezgan pieklājīgi.

Atzinību visās frontēs izpelnās Ščehura. Sezonas ievaddaļā labāk par gaidīto izskatījās Džeimijs Džonsons, kurš tomēr pazuda sezonas gaitā. Un viņa uzstāšanās regulārās sezonas pēdējās spēlē tomēr „neaizmālē acis” par kopējo sniegumu sezonas otrajā pusē. Jādomā, ka atstāšana starp Mārtiņu Karsumu un Miku Indraši ļautu Džonsonam pielasīt vairāk punktu. Bet jautājums, vai Karsums un Indrašis būtu tikpat ražīgi ja viņiem Ščehuras vietā „patronas pienestu” Džonsons. Turklāt Džeimijam Džonsonam +/- ailītē ir katastrofa, nevis lietderības koeficients (-14).

Bet ar visu to Dinamo leģionāri šajā sezonā „pogā ārā” pērnos. Rezultativitātes salīdzinājumā šīs sezonas Ščehura, Džonsons, Žirū ir labāki (rezultatīvāki) par jebkuru 2011./2012. g. sezonas ārzemnieku Dinamo sastāvā. Vien salīdzinājums nebūtu īsti korekts attiecībā uz Marselu Hosu pērnajā versijā, jo Hosa aizvadīja tikai 19 spēles. Ja „mērītu” Hosas vidēji spēlē sakrāto punktu skaitu (16), tad viņš būtu rezultatīvāks par visiem pērnajiem un aktuālajiem leģionāriem. Bet leģionāru antiTopā galvenie ieraksti paveikti tieši iepriekšējā sezonā – Melins, Nieminens, Šindels. Šosezon neviens no leģionāriem tik maz vai nemaz samest/nesamest „neuzdrošinājās”

Rīgas Dinamo leģionāru – uzbrucēju rezultativitāte 5 regulārajās sezonās:

uzbrucējs sezona spēles punkti +/- sp. laiks
1. Marcel Hossa 2009./2010. 56 35+20 -3 19:15
2. Marcel Hossa 2008./2009. 52 22+22 +3 19:43
3. Mark Hartigan 2008./2009. 55 20+18 -1 17:03
4. Matt Ellison 2008./2009. 55 15+22 +1 19:00
5. Mike Iggulden 2009./2010. 55 13+20 +6 16:15
6. Tomáš Surový 2010./2011. 54 14+18 -4 17:40
7. Paul Szczechura 2012./2013. 43 8+20 +3 17:03
8. Brock Trotter 2010./2011. 49 9+17 +3 14:26
9. Mark Hartigan 2010./2011. 45 16+8 +8 17:16
10. Martin Kariya 2009./2010. 38 4+19 +8 13:17
11. Jamie Johnson 2012./2013. 52 8+14 -14 19:27
12. Alexandre Giroux 2012./2013. 47 16+5 -7 15:15
13. Róbert Petrovický 2009./2010. 34 8+11 -3 16:20
14. Fredrik Warg 2011./2012. 49 10+7 -18 16:42
15. Jamie Lundmark 2011./2012. 47 8+8 -11 15:35
16. Niclas Lucenius 2011./2012. 53 0+15 +6 14:34
17. Marcel Hossa 2011./2012. 19 8+6 +2 17:06
18. Tyler Arnason 2009./2010. 26 4+7 +3 9:48
19. Rob Schremp 2012./2013. 21 1+5 -1 14:38
20. Ronald Petrovický 2008./2009. 30 2+3 -4 11:36
21. Juraj Mikúš 2010./2011. 22 3+1 -5 12:04
22. Adrian Foster 2009./2010. 10 2+2 -1 13:49
23. Róbert Petrovický 2010./2011. 20 1+3 -4 11:03
24. Vitalijs Karamnovs 2010./2011. 18 0+2 -3 10:03
25. Jakub Šindel 2011./2012. 21 1+0 -9 12:32
26. Ville Nieminen 2011./2012. 16 0+1 -7 16:53
27. Björn Melin 2011./2012. 11 0+0 -9 12:03

*

Rīgas Dinamo leģionāru – aizsargu lietderības koeficients 5 regulārajās sezonās:

aizsargs sezona spēles punkti +/- sp. laiks
1. Lee Sweatt 2009./2010. 37 2+5 +2 19:56
2. Mathieu Carle 2012./2013. 35 3+2 +2 20:39
3. Duvie Westcott 2008./2009. 51 2+18 -1 21;28
4. Filip Novák 2008./2009. 50 4+14 -7 20:43

*

Rīgas Dinamo leģionāru – vārtsargu statistika 5 regulārajās sezonās:

vārtsargs sezona spēles GAA atv. % sausi sp. laiks
1. Martin Prusek 2008./2009. 20 1.70 94.1% 6 1163:48
2. Chris Holt 2010./2011. 33 2.47 92.4% 1 1965:37
3. Mikael Tellqvist 2010./2011. 20 2.63 92.2% 1 1139:33
4. Chris Holt 2011./2012. 45 2.27 91.9% 5 2590:12
5. Mikael Tellqvist 2012./2013. 35 2.62 90.9% 1 1972:09
6. Daniel Sperrle 2008./2009. 5 2.61 90.8% 0 252:56
7. Martin Prusek 2009./2010. 28 3.13 90.3% 0 1476:56

*

Arī Mikaela Tellkvista sniegums nav katastrofālākais, salīdzinot ar iepriekš uzrādītajiem vārtsargu-leģionāru cipariem iekš Dinamo. Tāds stipri vidējs un viduvējs summā, bet ne sliktākais. Kā pēc atvairīto metienu procenta, tā pēc vidēji spēlē neatvairīto metienu koeficienta (GAA). Jā, sezonas sākumā Tellkvists tik ļoti buksēja, ka Māris Jučers viņu „nokoda”, bet sezonas gaitā viss nostājās otrādi…

Ja jau leģionāri šosezon nebija nemaz tik švaki, kur tad izpalika arī šīs sezonas veiksmes stāsts?

Cik „sver” leģionāri?

Pirmo četru KHL sezonu gaitā leģionāru pienesums vārtu guvumu izteiksmē kopējā Dinamo „katlā” pakāpeniski samazinājās. Ne tikai leģionāru atlases īpatnību un viņu varēšanas līmeņa dēļ, bet arī tāpēc, ka vietējie kadri kāpināja savas jaudas, guva pieredzi un auga. Tik labi, ka vēlāk dažus izpirka Ak Bars, Lokomotiv, CSKA. Pērnsezon bija leģionāru trāpīguma zemākais punkts; importa laukuma spēlētāji pienesa tikai 21,6% no visiem vārtu guvumiem „no spēles”. Šosezon, neskatoties uz kopēju tendenci – iemetam mazāk, ir pieaugusi leģionāru sarūpēto vārtu guvumu proporcija. Proti, tagad leģionāri bija trešdaļa no Dinamo uzbrukuma (33,6%). Skaidrs, ka vārtu guvumi nav vienīgais uzbrucēja vērtības mērs, un tur nav saskatāmas piespēles, iemetieni, darbs aizsardzībā utt. Tomēr kritērijs ir pietiekami ilustratīvs, jo čekeru, kapļu un „kausētāju” netrūkst uz vietas, lai vēl tos importētu. Respektīvi, nu nav uz mežu malku jāved līdzi…

Rīgas Dinamo vārtu guvumu proporcija piecās regulārajās sezonās (vārtu guvumi pamatlaikā un papildlaikā, neskaitot pēcspēles metienus):

sezona Latvijas spēlētāji leģionāri
2008./2009. 65 (50.0%) 65 (50.0%; Elisons; Hartigans; Hosa; Novāks; Ron. Petrovickis; Vestkots)
2009./2010. 92 (57.5%) 68 (42.5%; Arnasons; Fosters; Hosa; Iguldens; Karija; Rob. Petrovickis; Svets)
2010./2011. 112 (62.9%) 66 (37.1%; Hartigans; Karamnovs = 0; Mikušs; Rob. Petrovickis; Surovijs; Troters)
2011./2012. 98 (78.4%) 27 (21.6%; Hosa; Lundmarks; Luseniuss = 0; Melins = 0; Nieminens = 0; Šindels; Varjs)
2012./2013. 71 (66.4%) 36 (33.6%; Džonsons; Karls; Ščehura; Šremps; Žirū)

*

Kāds secinājums? Šoreiz vainīgie un pievīlēji nav jāmeklē starp džonsoniem. Latvijas „preces” pienesums Dinamo vārtu guvumos ir samazinājies no 98 vārtu guvumiem (54 spēlēs) pērnsezon uz 71 reizi (52 spēlēs) šosezon. Attiecīgi vietējo „produktu” ieguldījuma proporcija ir noplakusi no 78,4% uz 66,4%. Tas nav maz, bet – par maz.

Progresējam par lēnu?

Runa ir par to, ka ar Karsuma un Indraša performanci nepietiek, lai izpildītu visas vietējam personālam atvēlētās rezultativitātes normas. Bet Džeriņš, Ņiživijs, Daugaviņš, Meija dažādu iemeslu dēļ Rēdliha-jaunākā, Sprukta un arī Ozoliņa atstātos rezultativitātes robus varēja aizlāpīt tikai daļēji.

Tas viss nekādā ziņā nav nekāds pārmetums nosauktajiem Latvijas spēlētājiem Dinamo ierindā. Drīzāk pretēji! Vairums Latvijas uzbrucēju, kas palika Dinamo ierindā no pērnās sezonas, ir pielikuši rezultativitātē. Ja, piemēram, Karsumam šajā regulārajā sezonā pieaugums ir par vienu punktu, tad Indrašim un Džeriņam, salīdzinot ar pērnajām nullēm, šajā regulārajā sezonā ir matemātiski nenovērtējams procentuālais pieaugums. „Audzis” ir pat Aleksandrs Ņiživijs, kuram identiskā spēļu skaitā pērn 9 punkti, bet šosezon tikai Dinamo ierindā – 15 punktu…

Rezultativitātes kritums ir fiksēts tikai trijiem Dinamo uzbrucējiem, kas palikuši no iepriekšējās sezonas. Redzamākais kritums kā spēļu, tā punktu skaitā ir Ģirtam Ankipānam (no 12 punktiem uz vienu), bet pārējās izmaiņas ir salīdzinoši kosmētiskas. „Ārpus konkurences” un salīdzinājumu loka paliek virkne uzbrucēju, kas iepriekš ne Dinamo, ne KHL nav spēlējuši – Biezais, Daugaviņš, Ivanāns, M.Lipsbergs, Pavlovs, Skvorcovs.

Rīgas Dinamo uzbrucēji, kuri spēlēja komandā 2011./2012. un 2012./2013. g. sezonās, un viņu rezultativitātes izmaiņas šajās regulārajās sezonās:

uzbrucējs sp. (punkti) 2011./2012. sp. (punkti) 2012./2013. punkti SUMMĀ
UZ AUGŠU
Miks Indrašis 1 (0+0) 43 (14+12) +26
Andris Džeriņš 9 (0+0) 52 (8+9) +17
Aleksandrs Ņiživijs 33 (3+6) 33 (1+14) +6
Gints Meija 46 (3+5) 50 (4+9) +5
Māris Bičevskis 15 (1+1) 45 (1+4) +3
Mārtiņš Karsums 54 (21+12) 51 (16+18) +1
LEJUP
Roberts Bukarts 26 (3+3) 18 (3+0) -3
Juris Upītis 9 (3+0) 3 (0+0) -3
Ģirts Ankipāns 31 (6+6) 18 (1+0) -11

*

Aizsargi un uzbrukums

Aizsargiem ir savi tiešie darba pienākumi – „spodrība” savu vārtu priekšā, piespēļu un metienu neitralizācija, nu, varbūt arī pirmā piespēle. Bet Rautakallio veidotajā modelī aizsargi tika vairāk ievilkti uzbrukumā, bet uzbrucējiem attiecīgi bija „jāatmaksā” ar darbu aizsardzībā.

Salīdzinot ar 2011./2012. g. sezonu, šosezon sastāva ziņā it kā izmaiņas nebija skaitliski lielas. Palika 7 aizsargi, aizgāja tikai divi, pienāca klāt tikai divi… Pat, ja neiedziļināmies personālijās un to sniegtajā garīgi-psiholoģiskajā pienesumā, tad „sausais” atlikums ir tāds, ka šosezon Dinamo aizsargi kopā pa visiem pērnsezon salasīja 87 rezultativitātes punktus (28+59), bet šosezon, ieskaitot importa Karlu, 65 punktus (21+44). Jāatkārtojas, ka aizsargu snieguma primārais kritērijs nav rezultativitāte, tomēr šis salīdzinājums parāda arī aizsargu lomas samazināšanos uzbrukuma veidošanā, t.sk. vairākuma izspēlē, kas šosezon „kliboja ar abām kājām”.

Raupjā skatījumā (± 1 punkts) vairumam no pērnās sezonas palikušajiem aizsargiem rezultativitāte palika iepriekšējās sezonas līmenī vai pat nedaudz uzlabojās. Vienīgais, bet acīmredzot diezgan ietekmīgs kritums fiksēts pērnās sezonas rezultatīvākajam aizsargam Guntim Galviņam (mīnus 16 punkti). Bet mazliet pienesa leģionārs Matjē Karls (3+2) un pašmāju Mārtiņš Porejs (2+2).

Tomēr acīmredzot lielākais caurums ne tikai kapteiņa nozīmes griezumā ir palicis pēc Sanda Ozoliņa aiziešanas. Viņa pērnie 20 punkti (10+10) arī veido statistiski pamanāmo, aptuveno „šķirbu” starp Dinamo aizsargu pērno un aktuālo rezultativitāti. Un te arī vietā stāsts par prasmi atdot pirmo piespēli, varēšanām „iekāpt” pretinieka zonā, neizmantojot tikai ripas iemešanu, arī – par radošu pieeju un meistarību.

Rīgas Dinamo aizsargi, kuri spēlēja komandā 2011./2012. un 2012./2013. g. sezonās, un viņu rezultativitātes izmaiņas šajās regulārajās sezonās:

uzbrucējs sp. (punkti) 2011./2012. sp. (punkti) 2012./2013. punkti SUMMĀ
Oskars Cibuļskis 42 (1+2) 38 (2+4) +3
Kristaps Sotnieks 49 (2+4) 47 (3+5) +2
Arvīds Reķis 39 (0+3) 39 (1+4) +2
Rodrigo Laviņš 28 (0+1) 30 (0+1) ±0
Krišjānis Rēdlihs 50 (5+16) 43 (5+15) -1
Jēkabs Rēdlihs 46 (2+1) 24 (2+0) -1
Guntis Galviņš 54 (8+22) 45 (3+11) -16

*

Kopumā, neskaitot leģionārus, Dinamo saimniecību pēc iepriekšējās sezonas pameta septiņi Latvijas pavalstniecības spēlētāji, kuru vietu nav izdevies „aizlāpīt” pilnībā. Pēc iedvesmas un pārliecības var izvēlēties konkrēto personāžu, kuru punktu un citu kvalitāšu šosezon pietrūkst visvairāk. Ieskatam: Miķelis Rēdlihs pērnsezon 54 spēlēs 44 punkti (13+31), Jānis Sprukts 53 spēlēs 35 punkti (11+24), Sandis Ozoliņš 50 spēlēs 20 punkti (10+10), Mārtiņš Cipulis 48 spēlēs 10 punkti (2+8), Ainars Podziņš 38 spēlēs 4 punkti (4+0), Juris Štāls 26 spēlēs 1 punkts (0+1), Jānis Andersons 2 spēlēs bez punktiem.

Kurp iet, Dinamo?

Rīgas Dinamo vadība ir nolikusi virzienu – Gagarina kauss. Lai vai kā, ir skaidrs, ka lielais uzdevums ir aizsniegties līdz play off principā. Ja vēl gribam, kaut ko vairāk par emocionālu pirmo kārtu, tad komandas sastāva komplektācijā „ar paveiksies” un pirms Dinamo nogatavinātiem Latvijas resursiem būs stipri par maz. Kas atliek?

Izcila leģionāru atlase, starp citu klubu izmestiem stikliem atrodot dimantus. Cik tādu „spīdekļu” ir trāpījies Dinamo sastāvā? Pēdējās 2 – 3 sezonās faktiski ir bijuši 2 – 3 uzbrucēji, kuru palikšana Dinamo sastāvā arī uz sekojošo sezonu neizraisītu plašas diskusijas. Runa par Hosu, Ščehuru un arī Suroviju. Varbūt vēl „aiz matiem” varētu pievilkt Broka Trotera gadījumu, taču pussezonu viņš bija „auksts”. Tātad reālitātē vidēji sezonā Dinamo menedžments atrod vienu laukuma spēlētāju, kurš būtu interesants arī nākamā sezonā. Viss pārējais vairāk vai mazāk garām. Turpmāk mācēsim labāk? Un kuri tad Dinamo pusē būtu tie perfektie skauti un komplektēšanas virtuozi?

Vietējo kadru „šņorēšana”, radot labvēlīgu gaisotni esošo Latvijas izlases līmeņa hokejistu noturēšanai un piesaistīšanai. Kā ilustrācijai var pabaidīt ar piemēriem, ka latviešu bāleliņi aizgājuši uz Kazaņu, Jaroslavļu, Maskavu, bet neiet – te traumas, te treneri neuzticas, te punkti paši nenāk… Jo Rīgā taču labāk! Mājas tomēr… Tiesa, ne kāroto kapteini Ozoliņu, ne vārtsargu Masaļski, ne arī Kuldu un Bārtuli ar neražu svešumā nenobiedēsi. Katrā gadījumā, Dinamo menedžmentam būs jācenšas ar vietējo Latvijas zvaigžņu un zvaigznīšu piesaistīšanu, jo ar Ivanāna uzvārdu būs par maz, lai arēnu piepildītu ar līdzjutējiem. Kārtējie šrempi, šindeli, mikuši nebūs tie, kas pildīs magnēta lomu. Savējie varētu…

Komandas sastāva ķīmija, rūpējoties par komandas mikroklimatu un saglabājot auglīgās saiknes. Šis nav lēts pasākums, turklāt nepieciešamas iemaņas un „oža”, lai saprastu komandas iekšienē notiekošo un diagnosticētu „ķīmiskās formulas”. Un arī te uzprasās jautājums, vai vispirms nav nepieciešamas izmaiņas vai vismaz papildinājumi Dinamo menedžmentā.

Savu hokeja audzēkņu „auklēšana”, laižot hokeja tirgū savas hokeja skolas „ražu”. Pagaidām starp HS Dinamo vecāko galu un MHL „otrajā līgā” spēlējošo Juniors komandu ir apmēram 6 gadu „robs”, bet tas drīz „aizaugs”, jo katrs gads šim procesam nāk par labu. Atliek vien izveikt kvalitatīvu mērķtiecīgu selekciju, lai papildinājumi sastāvā nebūtu „uz gataviem” Liepājas vai SK Rīga „produktiem”, bet gan saviem – motivētiem, lojāliem un sistemātiski koptiem kadriem. Jau laicīgi tos „nogatavinot” KHL līmenim. Attiecīgai politikai nepieciešami savi ieguldījumi, t.sk. komandas izveidei, lai būtu starpposms starp KHL un MHL. Arī treneru kolektīvam nepieciešama profesionāla pieeja, ne tikai bastoties uz principu: labs hokejists = labs treneris. Tādi rautakallio un nolani būtu vajadzīgi jau laicīgi – jauniešu un bērnu hokejā. Speciālisti nebūs pa lēto, tomēr ilgtermiņā tas būtu arī lētāk nekā katru gadu mēģināt sastāvam nopirkt vēl neatklātu malkinu. Protams, tikai uz savas hokeja skolas neizdodas veģetēt faktiski nevienam no KHL flagmaņiem. Tomēr komandām ar „vidēju budžetu”, kura lielumu gan neatklāj, bet vajadzības gadījumā pasūdzas par tā robežām, sava skola ir viena no izejām.

Ieskatam:

  • Dinamo spēlētāju 2012./2013. g. regulārās sezonas statistika – khl.ru
  • KHL komandu statistikas lapa – khl.ru

[Pirmajā fotoattēlā: Māris Bičevskis (#96) un Elvijs Biezais (#98) treniņa procesā pirms Dinamo spēles pret SKA 2012. gada oktobrī; foto avots: ska.ru. Otrajā attēlā: Pols Ščehura (#38); foto fiksēts Dinamo spēlē pret Ņeftehimik 2012. gada 16. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Dinamo Ziemassvētku vecītim vairs netic?

Posted by petrovich27 uz 2013/01/16

Nizivijs_Lev_2013_sakums_levpraha_cz_VERSŠosezon Rīgas Dinamo nav ielūgti pie lielā svētku galda. Pirmoreiz KHL visu zvaigžņu spēle ir bijusi bez Rīgas komandas pārstāvjiem. Bet svarīgākais – visas pazīmes liecina, ka šī arī būs pirmā sezona, kad rīdzinieki nav kvalificējušies izslēgšanas spēlēm. Būtu jānotiek brīnumam, lai būtu savādāk.

Vairs nav jēgas iztirzāt, ka tas viss notiek sezonā, pirms kuras kluba vadība deklarēja savu mērķi – tiekties uz Gagarina kausu. Mērķim ne vainas, taču arī minimālā programma – iekļūšana play off – ir izrādījies gana sarežģīts uzdevums…

Palikšana bez sezonas „deserta” – Gagarina kausa izcīņas – nav nekas pārsteidzošs, īpaši vidusmēra komandai, kāda ir Rīgas Dinamo. Šosezon 10 komandas paliks bez izslēgšanas spēlēm. Daļa no tām jau izpārdevusi daļu leģionāru un pašmāju vērtīgāko spēlētāju tām komandām, kuras gatavojas play off-iem.

Starp citu, Rietumos 9 – 11 spēles līdz regulārā čempionāta beigām ārpus play off zonas ir Ņižnijnovgorodas Torpedo vienība, kura iepriekšējā sezonā ieņēma Rietumu konferences 2. vietu un izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā „atslēdza” Rīgas klubu. Ārpus izslēgšanas spēļu teritorijas sitās Maskavas apgabala gubernatora lepnums un itin pieklājīgo investīciju objekts – Mitišču Atlant, kurš ir piedalījies līdz šim visos KHL play off-os, 2011. gadā pat nonākot līdz Gagarina kausa finālam un KHL „sudrabam”. Nav arī leģendārā Maskavas Spartak komanda, kuru problēmas vajāja jau iepriekšējā sezonā, un nav vēl arī jaunpienācēji – Doņeckas Donbass, kurai par budžetu „raudāt” nenākoties.

Vai esam gatavi patiesībai?

Šajā vidusmēra komandas vidusmēra situācijā, kā redzams, pārsteigumu nav. Tāpat nav nekāds „jauns velosipēds” redzams janvāra gaitā, kad Rīgas Dinamo palaiž savās gaitās citur pieprasītus hokejistus – uzbrucēju Aleksandru Ņiživiju, aizsargu Matjē Karlu. Pat ja viņi netiek pārdoti par skaidru naudu, tad viņu alga tiek vismaz daļēji ieekonomēta. It kā dīvaini, ka dienu vai divas pirms konkrēto hokejistu „palaišanas” no Dinamo šie paši hokejisti no masu medijiem runā un stāsta par to, kā „mums” jācīnās par play off un ka viss vēl nav zaudēts.

Tomēr – kas gan tur pārsteidzošs? Spēlētāji nepadodas un ir gatavi cīnīties līdz galam, un nav pārsteigums, ka tieši tādi spēlētāji ir interesanti citiem klubiem. Un pat, ja spēlētāji nav vairs gatavi cīnīties, ko gan viņiem citu teikt? Lai saka, ka viss beidzies un atlikušo sezonas daļu spēlēs savam priekam un hipotekārajam kredītam? Pat, ja tā būtu taisnība, vai līdzjutēji piedotu? Ko par to visu teiktu Dinamo mārketings, kuram uzdevums ir „piebāzt” arēnu arī sezonas pēdējās mājas spēlēs?

Bez rozā brillēm

Tomēr zināms apjukums vai vismaz sakaru trūkums frontes līnijā ir pamanāms. Kaujas līnijā esošie vai bijušie, t.sk. „aktuālais” galvenais treneris Artis Ābols, teic, ka iekļūšanai play off-ā tic. Jo, kas gan ir neiespējams mūsdienu pasaulē? Bet štābā esošie ģenerāļi un virsnieki, ja ne „izkar balto karogu”, kā tiek tulkotas Ņiživija un Karla palaišanas, tad īsteno stratēģiju, kas nav orientēta uz uzvaru šajā sezonā. Jācer, ka stratēģiskie plāni jau iezīmē skaidras līnijas 2013./2014. g. sezonā. Un patiesībā esošā menedžmenta komplekta (- Sējējs; + Opuļskis) varēšanu sastāva komplektācijā varēs vērtēt tikai nākamajā sezonā, jo esošās sezonas leģionāru porcija ir vēl Sējēja darbs. Interesanti, ka jau pēc sezonas sākuma pieņemtais Pols Ščehura – faktiski arī…

Viss, kas šajā situācijā varbūt pietrūkst – vienota tematiskā gamma visos Dinamo slāņos, kas ver muti publiski. Sākot ar ierindniekiem un beidzot ar komandieriem. Citādi sanāk, ka atkāpjoties bļauj „Urā!!!” un metas uz ambrazūras. Runa, starp citu, nav par to, ka jāspēlē uz vienas slidas… Runa ir par pragmatisku gatavošanos nākamai sezonai. Un arī – par cieņu pret līdzjutējiem.

Stādieties priekšā cilvēkus, kas, piemēram, dodas uz Dinamo spēli ne no Rīgas. Piemēram, no Balviem. Izbrauc no mājām ap 14:00, stūrē pa sniegotiem un daļēji tīrītiem ceļiem. Maksā par degvielu, biļetēm, parkingu. Atstāj kādu latu suvenīru bodē un pēc spēles „vīlē” pa tikpat, ja ne vairāk, sniegotām kupenām atpakaļ uz Balviem, Liepāju vai Ilūksti. Ap 2:00 naktī ir mājās. Šie līdzjutēji būtu visvairāk pelnījuši atklātu valodu gan par to, kur atrodamies, gan par to, kur ejam. Citādi, nekas vairāk par morālām paģirām un izmestas naudas sajūtu pāri nepaliek.

Vai kāds sekos Ņiživijam un Karlam?

Aleksandrs Ņiživijs un Matjē Karls nav pirmie, kuri ir atbrīvoti no Dinamo saimniecības sezonas gaitā. Lielākā „zivs”, protams, bija jaunās hokeja filozofijas viesējs Peka Rautakallio. Mazākas „zivteles” ir bijušas vēl pirms regulārās sezonas sākuma atbrīvotais centra uzbrucējs Niklass Luseniuss, vēlāk – „tukšā loze” Robs Šremps, ap gadu miju arī Ainars Podziņš – tas pats Podziņš, kuram šosezon iespēju uzspēlēt Dinamo krāsās neiedeva, bet komandēja uz HK Rīga un Liepājas Metalurgs sastāviem. Starp citu, Ainars Podziņš ap jauno gadu sakravāja mantas un pameta Liepāju, lai dotos uz Čehovu. Kur Vitjaz ierindā ir jau aizvadījis 3 spēles, pirmajā tiekot arī pie pirmā rezultativitātes punkta.

AS Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, tantes un hokeja apskatnieki spriež, ka ir vēl daži spēlētāji, par kuriem interesējas citi klubi. Esot arī spēlētāji, kas paši ļoti cenšas „pagaist” no Dinamo sastāva. Tas arī saprotams, jo Dinamo šīs sezonas šajā nogrieznī varētu nebūt iekārojamākā komanda. Ja ņemam vērā, ka Podziņš ar visu Latvijas pavalstniecību ir derīgs Krievijas klubam, tad gan jau atrastos pieprasījums vēl kādam dinamietim.

Šajā sakarā jautājums: Ja patiešām Dinamo sastāva komplektētāji „parakstījuši kapitulāciju” un negrasās „palikt” uz izslēgšanas spēlēm, tad kāpēc agrāk un vairāk leģionāru nav palaists brīvdienās vai pie citām darba „virpām”? Tā sakot, nākamās sezonas vārdā.

Ceļas kājai

Sakaru trūkumi, bezsakari un „bedres” gadās arī salīdzinoši veiksmīgās un psiholoģiski „pareizi” nostādītās komandās. Taču ne visi klubi no šī kataklizmām prot mācīties. Atliek vien novēlēt kluba pārstāvjiem – mācīties un darīt tā, lai vārdi saskan ar darbiem.

P.S. labā ziņa ir tāda, ka Rietumu konferencē vismaz šobrīd ir vēl 6 klubi ar Latvijas hokejistiem ierindā. Tā, ka KHL play off bez Latvijas pārstāvjiem nesāksies!

KHL Rietumu konferences aktuālā tabula (pēc 2013-01-16 spēlēm; reg. sezonā katrai komandai paredzētas 52 spēles):

vieta komanda spēles punkti LAT spēlētāji klubā
1. SKA (S-Pēterburga 43 95
2.* Lokomotiv (Jaroslavļa) 44 81 M.Rēdlihs
3. Dinamo (Maskava) 43 88
4. CSKA (Maskava) 42 79 Sprukts
5. Severstaļ (Čerepoveca) 42 66
6. HC Slovan Bratislava 42 66
7. HC Lev Praha 42 60 Cipulis; Ņiživijs
8. Dinamo (Minska) 42 56
9. Donbass (Doņecka) 43 56 Bārtulis
10. Torpedo (Ņižņijnovgoroda) 43 55
11. Atlant (Mitišči) 42 49 Ozoliņš
12. Dinamo (Rīga) 43 45 (daudz)
13. Vitjaz (Čehova) 41 45 Podziņš
14. Spartak 42 38

* Konferenču pirmās divas vietas rezervētas divīziju līderiem. SKA un Maskavas Dinamo vietu izslēgšanas spēlēs jau garantējušas.

Lasīt vēl:

  • Aigars Kalvītis par Dinamo sastāva izmaiņām janvārī (2013-01-14) – la.lv
  • Aleksandrs Ņiživijs un Matjē Karls pamet Dinamodinamoriga.eu (Ņiživijs; Karls)
  • Ainara Podziņa statistika KHL – khl.ru
  • KHL regulārās sezonas tabulas – khl.ru

[Attēlā: Aleksandrs Ņiživijs debijas spēlē HC Lev Praha ierindā 2013. gada 15. janvārī. Foto avots: levpraha.cz.]

Posted in Dinamo Rīga, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Ķīmijas nozīme hokejā. Dinamo piemērs

Posted by petrovich27 uz 2012/09/23

Katras komandas treneru uzdevums ir no savāktā spēlētāju daudzuma „izspiest” vislielāko lietderību, t. sk. rezultativitāti. Šajā gadījumā saskaitāmo (spēlētāju) secībai ir nozīme, un saskaitāmo summa no šīs secības mainās. Jo komandas sporta veidos dominē ķīmija, nevis matemātika. Kā ar ķīmijas „mājas darbiem” starpsezonās ir veicies Rīgas Dinamo?

Nenoliedzami viens no svarīgākajiem katras komandas dārgumiem ir rezultāta taisītāji – „skoreri”, kas dēj „zelta oliņas” – rezultativitātes punktus. Protams, ir komandas, kas kopj bezzvaigžņu politiku ar salīdzinoši līdzsvarotu rezultativitāti starp komandas spēlētājiem. Tomēr nekad nebūs tā, ka visi ir tikpat labi solisti, cik sparīgi nēsās instrumentu, un otrādi.

Izņēmums un treneru laime ir supertalanti un „universālie kareivji”, kas spēj vienādi labi šaut, bliezt vai vismaz pielādēt visādās partneru kombinācijās. Bet cik tad tādu augstākās raudzes „universāļu” dinamiešiem ir? Toties labi zināmi ir savulaik rezultatīvi personāži, kas pēc Dinamo pamešanas, nonākot prom no saviem ierastajiem partneriem, pazūd. Jaunās komandās, pie citiem partneriem un treneriem vairs „neiet” – nav rezultāta, nāk traumas, treneri „nemīlē” utt.

Par „ķīmiski” ērtiem partneriem un spēlētāju „aizvēršanu”

Tā kā „supermeņu” ir baigi maz un viņi ir nešpetni dārgi, jebkurā komandā tiek meklēta un sargāta spēlētāju vislabākā savstarpējā ķīmija – saikne un saprašanās. Īpaši, ja ir runa, par uzbrukuma radošo pusi un rezultativitāti. Protams, ne no visām sastāva kombinācijām un virknējumiem tiek prasīta vienāda rezultativitāte vai rezultativitāte vispār. Tomēr radīt ir grūtāk nekā iznīcināt; tādēļ arī izveidot radošu un rezultatīvu uzbrukuma komplektu ir salīdzinoši grūtāk nekā „apvienot” pretinieka saspēles jaucējus.

Starp citu, arī komandas, kas var atļauties vienu vai vairākus zvaigžņveidīgos, tik un tā meklē un cenšas nosargāt stāriem „ķīmiski” ērtus partnerus, kas ļauj izredzētajiem gūt punktus, dažkārt piesedz viņu trūkumus un palīdz zvaigznēm justies ērtāk psiholoģiski. Lai arī kā, bet konkrēto personāžu savstarpējai sapratnei un spējai vienam otru papildināt ir lielāka nozīme nekā to var nolasīt no rezultātiem un statistikas ailītēm.

Tādēļ selekcionāri, sastāva komplektētāji un treneri vaiga sviedros strādā un cenšas. Viņu spēkos ir kādam personāžam palīdzēt atvērties vai aizvērties. Protams, ja konkrētajā gadījumā ir ko vērt… Tas arī atkarīgs no termiņa, kurā spēlētājs kluba sistēmai ir interesants. Ar dārgākajiem leģionāriem parasti auklējas mazāk un rezultātu no viņiem gaida ātrāk, jo „par visu ir samaksāts”. Tomēr komandas interesēs ir atrast šo pieeju. Daudz kas atkarīgs ne tikai no treneru pacietības, bet arī no katras komandas „hokeja filozofijas”, kurā var neiekļauties pat liela kalibra zvaigznes un zvaigznītes. Der pieminēt dažas ar humoru teiktas atziņas, ka, piemēram, latvju un pasaules supertalants Balderis pie Dinamo galvenā trenera Pekas Rautakallio tiktu atsēdināts par presinga trūkumu un apgrēcībām aizsardzībā… Katrā jokā var sadzirdēt kādu patiesību…

Pirmais pāris šķirās…

Vai Dinamo starpsezonās sargā savas komandas pašu vērtīgāko (rezultatīvāko) saspēli? „Pa lielam” – nē. Jo Dinamo pirkšanas (vairumā gadījumu) un pārdošanas (Dārziņa gadījumā) politika vai iespējas ir ļāvušas saglabāt iepriekšējās sezonas Dinamo savstarpēji rezultatīvāko tandēmu tikai vienreiz. Pēc 2009./2010. g. sezonas komandā palika „nešķiramie” Lauris Dārziņš un Miķelis Rēdlihs, kuriem minētajā sezonā bija rezultatīvākā saspēle. Bet citu triju sezonu savstarpēji rezultatīvākie pāri pēc attiecīgās sezonas tika izkomplektēti, vienam vai abiem pāra dalībniekiem dodoties „tālēs zilajās”. Pēc pirmās sezonas prom bija Elisons, pēc trešās – Dārziņš, pēc ceturtās – Miķelis Rēdlihs un Sprukts. Un nevienu reizi no iepriekšējās sezonas nav saglabāta otra rezultatīvākā saite…

Jau pirms gada, kad 2011./2012. g. (ceturtajā) sezonā Dinamo ierindā palika tikai divas no septiņām rezultatīvākajām „saitēm”, dinamiešiem bija problēmas ar uzbrukuma „ķīmijas” atrašanu. Pekas Rautakallio pirmā sezona (2011./2012.) pie Dinamo stūres, kā atceramies, sākās ar pamanāmu buksēšanu, kurai par iemeslu minēja galvenokārt somu trenera atnesto jauno hokeja filozofiju un spēles stilu, kuru pieņemšanai un ielāgošanai nepieciešams laiks. Jādomā, ka sezonas nepārliecinošā sākuma iemesls bija arī iepriekš iestrādātās rezultatīvākās saspēles zaudēšana to dalībnieku personā. Tiesa, arī pirms tam – pēc pirmās un otrās KHL sezonas – pie rīdziniekiem bija palikuši divi no 7 – 8 rezultatīvākajiem pāriem; taču vienā no reizēm bija palicis labākais (rezultatīvākais) duets, bet citā – sezonas sākums bija diezgan katastrofāls (2009. gada rudenī)

Pēc Dinamo ceturtās (2011./2012.) sezonas komandā ir palikusi tikai viena no astoņām (!!!) rezultatīvākajām saitēm. Rezultatīvākās piecas nepalika… Tajās visās neatņemama sastāvdaļa bija M.Rēdlihs un/vai Sprukts… Protams, šos aprēķinus var uztvert kā lieku shēmošanu un sistēmas meklēšanu bezsistēmā. Tomēr jaunajā sezonā izteiktu savstarpēji labi iespēlētu rezultāta taisītāju ir mazāk nekā iepriekšējās sezonās. Attiecīgi – šosezon Dinamo ķīmijas meklējumos ir jāiegulda vairāk laika un veiksmes nekā citās sezonās, kas, protams, nav neiespējams. Tikai treneriem nākas vairāk „iesvīst” un „lipināt”. Pirmās (metēju) maiņas top faktiski no nulles. Bez maz kā Dinamo pirmajā sezonā.

Karsums un Indrašis – jauni nešķiramie?

Savukārt šosezon, pēc 8 aizvadītajām spēlēm, par vērtīgāko saikni izkristalizējusies tieši saspēle starp Miku Indraši un Mārtiņu Karsumu. 5 reizes tā bijusi rezultatīva. Neviens partneru pāris ne tuvumā nav šim ciparam… Ja uz vienu spēli, meklējot pielietojumu „snaiperiem” Šrempam un Žirū, rezultatīvais pāris tika izkomplektēts, tad pēc spēles ātri tika „atlikts atpakaļ”. Tā sakot, nevajag remontēt mehānismus, kas darbojas…

Nākamais solis ķīmijas meklējumos ir Dinamo ierindā nesen debitējušā Kaspara Daugaviņa iespēlēšana sastāvā. Jādomā, ka treneri ilgstošu treniņu gaitā, kur jau kopš vasaras piedalās Daugaviņš, ir piešāvuši aci, tēmējot viņa novietojumu sastāvā. Tomēr treniņi tāpat kā pārbaudes spēles ne vienmēr uzrāda patieso ainavu. Pērnsezon virkne dinamiešu stāstīja, ka daži spēlētāji, kas regulārās sezonas gaitā nevarēja tikt pie vārtu guvumiem „no spēles”, treniņos esot tādus skaistus trāpījumus „devītniekā” iestudējuši… Bet dzīvē viss ir savādāk.

Dzīvē – aizvadītās 8 spēlēs – Dinamo ir pratuši spēles gaitā, neskaitot vienu gadījumu ar pēcspēles metieniem, trāpīt pretinieku vārtos 13 reizes. Tas ir – vidēji 1,625 vārtu guvumi spēlē. Pieskaitot kā vārtu guvumu izšķirošo pēcspēles metienu, sanāk 14 vārtu guvumi un vidēji 1.75 vārtu guvumi spēlē. Tas ir sliktākais rādītājs KHL (pēc 23. septembra spēlēm). Precīzi tikpat “ražīgi” (14 vārtu guvumi; vidēji spēlē 1,75) ir Maskavas Spartak; tiesa, „spartakiešiem” tas ir izdevies spēles laikā bez pēcspēles metienu „palīdzības”.

P.S. Leģendas

Jaunā Dinamo nesenajā vēsturē klīst leģendas par to, cik Dinamo pirmajā sezonā (2008./2009.) labi sapratās Marsels Hosa un Mets Elisons. Tas tiesa. Abu saspēle 24 reizes nonāca līdz vārtu guvumam vai palīdzēja trāpīt trešajam kolēģim. Bet tas patiesībā bija „tikai” trešais labākais tandēms… Rezultatīvāk aizvadītajā (2011./2012.) sezonā saspēlējās Miķelis Rēdlihs un Jānis Sprukts, kuru sadarbība sezonas gaitā līdz vārtu guvumam nonāca 26 reizes. Dinamo visu laiku vērtīgākie pārinieki bija Lauris Dārziņš un Miķelis Rēdlihs, kuru saspēle 2010./2011. g. sezonā vārtu guvumos transformējās 37 reizes. Lai nonāktu līdz šai „zvaigžņu sezonai”, abiem bija pirms tās jāaizvada divas pilnas sezonas vienā maiņā…

P.P.S. Rakstā pieminētā ‘rezultatīvā saite’ ir rezultatīva saspēle starp spēlētājiem, kas guvuši rezultativitātes punktus viena vārtu guvuma ietvaros. Attiecīgi, ja punktu guvēji ir 3, tad aprēķinā summējas vienlīdzīgi: 1. piespēle – 2. piespēle; 2. piespēle – vārtu guvums; 1. piespēle – vārtu guvums.

Dinamo 2012./2013. g. sezonas vērtīgākās „saites” un saprašanās – rezultatīva saspēle starp spēlētājiem KHL čempionātā (skaitlis = reizes, cik šī saspēle bijusi rezultatīva; pēc komandas 8 spēlēm; saskaņā ar KHL oficiālo spēļu protokoliem, kas publicēti khl.ru):

saspēle starp rezultativitāte
Bičevskis – Kr.Rēdlihs 1
Cibuļskis – Džeriņš 1
Cibuļskis – Indrašis 1
Cibuļskis – Karsums 1
Cibuļskis – Meija 1
Džeriņš – Meija 2
Džeriņš – Sotnieks 1
Džeriņš – Šremps 1
Džonsons – Indrašis 1
Džonsons – Karsums 1
Galviņš – Indrašis 1
Galviņš – Karsums 1
Indrašis – Karsums 5
Karsums – Kr.Rēdlihs 1
Meija – Sotnieks 1
Ņiživijs – Žirū 1

*

Dinamo četru sezonas vērtīgākās „saites” un saprašanās – rezultatīva saspēle starp spēlētājiem KHL čempionātā; katras sezonas TOP 7 (ieskaitot play off; skaitlis = reizes, cik šī saspēle bijusi rezultatīva; saskaņā ar KHL oficiālo spēļu protokoliem, kas publicēti khl.ru):

saspēle starp rezultativitāte
2008./2009.
1. Elisons – Hosa 24
2. Hartigans – Ņiživijs 16
3. Cipulis – Ņiživijs 12
4. Elisons – Vestkots 11
5. Dārziņš – M.Rēdlihs 10
Elisons – Novāks 10
Hosa – Vestkots 10
2009./2010.
1. Dārziņš – M.Rēdlihs 18
2. Dārziņš – Karija 16
3. Karija – M.Rēdlihs 13
4. Ankipāns – Hosa 12
Hosa – Ņiživijs 12
6. Ņiživijs – Ozoliņš 11
7. Hosa – Ozoliņš 10
Hosa – Sprukts 10
2010./2011.
1. Dārziņš – M.Rēdlihs 37
2. Hartigans – Ņiživijs 22
3. Dārziņš – Troters 20
4. Ankipāns – Karsums 19
Ņiživijs – Surovijs 19
M.Rēdlihs – Troters 19
7. Karsums – Sprukts 14
2011./2012.
1. M.Rēdlihs – Sprukts 26
2. Karsums – Sprukts 24
3. Karsums – M.Rēdlihs 22
4. Galviņš – Sprukts 11
5. Galviņš – M.Rēdlihs 10
6. Kr.Rēdlihs – M.Rēdlihs 9
Kr.Rēdlihs – Sprukts 9
Galviņš – Karsums 9

*

[Foto: Ainava no Dinamo “vasaras darbiem” 2012. gada augustā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Dinamo jaunievedums: divas ceturtās maiņas?

Posted by petrovich27 uz 2012/09/12

Savulaik Tihonovs-vecākais un viņa trenētā „vecā” Rīgas Dinamo komanda bija hokeja pionieri, kas krievu hokejā un ne tikai ieviesa spēli ar četriem uzbrukuma virknējumiem. Vai tagad jaunlaiku Dinamo ir kļuvuši par novatoriem, iestudējot divus ceturtos virknējumus? Katrā gadījumā, KHL piektās sezonas sākums Dinamo izpildījumā ir uzkrājis vairāk jautājumu nekā atbilžu.

Uz sezonas sākumu var paraudzīties dažādi. Ir aizvadītas tikai 3 spēles, turklāt – visas izbraukumā. Frāzes „komandas sniegums uzlabojas“ (Rautakallio), „izbraukums bija vērtīga pieredze“ (Šremps), „mums bija jāgūst vairāk vārtu” (atkal Rautakallio) vai „vārtus gūst tikai viena maiņa“ (atkal Šremps) drīzāk ir atbilžu klišejas un acīmredzamu lietu virknējums, kas loģiski uzprasās uz pretjautājumiem. Salīdzinot ar ko uzlabojas? Kā iegūto pieredzi izmantosiet? Kad būs vairāk vārtu guvumu? Kad metīs citas maiņas?

Diskutēt var daudz, bet kāds ir sausais atlikums? Ar 2 punktiem pēc 3 spēlēm rīdzinieki ierindojas 13. vietā Rietumu konferencē. Kas tabulas agrīnajā stadijā ir pilnīgs sīkums, jo, redz, komandu no lielā astotnieka šķir tikai 2-3 punkti, bet no konferences līderiem – tikai 6. Lielais jautājums ir – kad Dinamo starpsezonā „piešautā“ artilērija sāks trāpīt arī regulārajā sezonā? Starpsezonas spēles ar 4 un 5 vārtu guvumiem, salīdzinot ar šī brīža realitāti, šķiet sapnis. Tagad 3 spēlēs ir iekrāti 5 vārtu guvumi. Turklāt „no spēles” – tikai 4 reizes (viens vārtu guvums – izšķirošais pēcspēles metiens). Protams, ir tikai sezonas pats sākums. Tomēr retoriskais jautājums ar zināmu atbildi ir tas pats vecais – vai ar vienu, diviem vārtu guvumiem spēles laikā pietiks uzvarām…

Vai otrā maiņa paliks dekoratīva?

Sezonas sākuma mazā intriga ir jautājums: vai ilgi saglabāsies otrā maiņa esošajā sastāvā: Ņiživijs – Šremps – Žirū? Sezonas trešajā spēlē „tamborētāji“ jau izskatījās labāk nekā pirmajās divās, tomēr gaidīts no viņiem tiek būtiski vairāk. Ne tikai tāpēc, ka divi no viņiem ir leģionāri un saņem lielāku algu. Arī tāpēc, ka var un prot. Un it īpaši tāpēc, ka no ceturtās maiņas vārtu guvumus neprasa. Bet pirmajās 3 spēlēs Dinamo ierindā bija divas „ceturtās maiņas“. Pēc secības trešajai maiņai pagaidām nav nekādu pazīmju, kas to atšķirtu no „kapātājiem Nr. 4”. Arī ar Bukarta izņemšanu no „veco draugu“ komplekta (pārējie – Džeriņš un Meija). Tagad aiz Ņiživija, Šrempa un Žirū muguras, runājot jaunajā terminoloģijā, ir kapļu rinda.

Kas pietrūkst otrajai maiņai? Veiksmes? Ķīmijas? Interesanti, vai treneriem būs pacietība gaidīt „zelta oliņas” no šiem vīriem vienā „laktā” (maiņā). Ar laiku noteikti sagaidītu. Un, pieļaujams, ļoti pat drīz. Taču, iespējams, treneru domas noturība ir īsāka, un, šo meistaru komplektu sadalot pa dažādiem virknējumiem, ne tikai otrā maiņa kļūtu produktīva ātrāk, bet arī daiļrades elements tiktu dots trešajai maiņai.

Toties pirmajās Dinamo spēlēs, neskaitot importa večus un Ivanānu, Dinamo sastāvā oficiālajā KHL čempionātā debitēja tādi pašmāju kadri kā Elvijs Biezais (dz. 1991.), Miks Lipsbergs (dz. 1991.) un Gunārs Skvorcovs (dz. 1990.). Vienam, otram no viņiem vēl nesen tika prognozēts tāls attālums līdz Dinamo. Tiesa, tie paši pravieši nekādi nespēja prognozēt, piemēram, Mikam Indrašim vietu arī Dinamo pirmajā virknējumā un rezultativitāti jau sezonas pirmajās spēlēs. Jā, un Jučers joprojām sargā Dinamo vārtus… (Tpu, tpu, tpu)

Liepāja tiešām palikusi tuvāk

Pēc pirmajām 3 spēlēm aizsargu sastāvs uz Dinamo soliņa ir nostabilizējies nelielā 7 personu rotācijā. Pagaidām „liekie” ir izrādījušies divi – līdz spēlēšanai netikušie Rodrigo Laviņš un Mārtiņš Porejs, kuri jau desantēti satelīt-komandās un jau 11. septembrī aizvadījuši pa spēlei. Laviņš – Liepājas Metalurgā, bet Porejs – HK Rīga ierindā. Līdz ar minētajiem kadriem no Dinamo sastāva devušies prom arī uzbrucēji Ģirts Ankipāns (Liepāja) un Ainars Podziņš (HK Rīga), kuri pie reāla spēles laika uz KHL ledus šosezon nav tikuši, bet jau tajā pašā 11. septembrī uzspēlēja attiecīgajās komandās.

Savukārt divi Dinamo „interesējošie” hokejisti – uzbrucējs Vitālijs Pavlovs un aizsargs Mārtiņš Jakovļevs – joprojāam atrodas Somijas otrās stiprākās līgas (Mestis) klubā Jokipojat. Kur, cita starpā, 7. septembrī aizvadīja pārbaudes spēli, kurā Jakovļevs izcēlās ar vārtu guvumu. Mestis „īstās” sezonas sākums paredzēts šodien, 12. septembrī, un abi Dinamo iesūtītie ir komandas pieteikumā. Vien der piefiksēt, ka Vitālijs Pavlovs ir fiksēts kā ‘Pavlos’, kas varētu radīt zināmu nesaprašanos statistikas uzskaitēs.

KHL Rietumu konferences 2012./2013. g. reg. sezonas tabula (pēc 2012-09-12 spēles):

vieta komanda sp. uzv. uzv. OT uzv. PM zaud. PM zaud. OT zaud. vārtu st. punkti
1. Dinamo (Maskava) 4 2 0 1 0 0 1 13-8 8
2. Lokomotiv 3 2 0 1 0 0 0 12-7 8
3. Spartak 3 2 0 0 1 0 0 6-3 7
4. SKA 3 2 0 0 0 0 1 15-10 6
5. CSKA 3 2 0 0 0 0 1 7-5 6
6. HC Lev Praha 3 2 0 0 0 0 1 4-5 6
7. Atlant 4 0 0 2 0 1 1 10-11 5
8. Severstaļ 3 1 0 0 0 1 1 6-8 4
9. Vitjaz 3 0 0 2 0 0 1 9-8 4
10. Donbass 3 1 0 0 0 0 2 7-8 3
11. HC Slovan Bratislava 3 0 0 1 1 0 1 6-8 3
12. Dinamo (Minska) 3 0 1 0 0 0 2 6-11 2
13. Dinamo (Rīga) 3 0 0 1 0 0 2 5-6 2
14. Torpedo 3 0 0 0 1 1 1 7-11 2

*

Lasāmvielai:

[Attēlā: Mārtiņš Karsums un Miks Indrašis – pagaidām vienīgie Dinamo uzbrucēji, kas pilda plānu “no spēles” (izšķirošs bullītis sanāca arī kadrā neesošajam Robam Šrempam). Foto fiksēts spēlē pret HC Slovan Bratislava 2012. gada 8. septembrī. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

„Uz pirmo, otro skaitīties!” jeb Dinamo vārtsargu konkurences tradīcijas

Posted by petrovich27 uz 2012/09/06

„Mums ir divi pirmie vārtsargi,” pēc Rīgas Dinamo pārbaudes spēļu aizvadīšanas teic komandas galvenais treneris Peka Rautakallio. Jācer, ka treneris šajā frāzē pauž pieklājību, nevis Dinamo vārtsargu izvēles un secības „filozofiju”. Jo, kā liecina Dinamo četru gadu pieredze, divi „pirmie” – tas nav iespējams. Vai jaunās sezonas treneru korpuss pratīs apiet vecus grābekļus?

Iemesls galvenā trenera atziņām ir līdzšinējā otrā vārtsarga Māra Jučera (pa labi novietotā attēlā) varēšana pārbaudes spēlēs. Iespējams, Jučera sniegumā super-panākumus šajā starpsezonā nevarēja vērot, tomēr uz atkārtoti importētā Mikaela Tellkvista fona gan statistikā, gan „uz aci” Jučers izskatās pārliecinošāk. To arī atzinuši organizatori abos turnīros, kuros šovasar piedalījās Dinamo, nosaucot Māri Jučeru par šo abu turnīru labāko vārtsargu. Hokeja eksperti steidz paziņot, ka Jučers jau izkonkurējis Tellkvistu cīņā par “pirmo numuru”, bet treneris smaida bārdā – viņš zinot, kurš sāks sezonu kā pirmais.

Nav stabilākas vērtības par otro vārtsargu. Naumova piemērs

KHL pirmajā sezonā, kad no jauna bija dzimis tāds hokeja zīmols kā Dinamo Rīga, faktiski jebkāds komandas un tās vārtsargu sniegums tiktu pieņemts. Ar lielākām vai mazākām ovācijām, bet pieņemts. Jo salīdzināt nebija ar ko. Edgars Masaļskis sāka šo 2008./2009. g. sezonu kā pārliecinoši pirmais numurs, bet pieredzējušais Sergejs Naumovs palika aiz viņa muguras. Tikai tāda neraža, ka tas ilga vien sezonas pirmās 8 spēles līdz brīdim, kad Masaļskis ārpus ledus laukuma guva traumu… Bet tā – gāja laukumā visās 8 spēlēs, kurās bija pieteikts, 7 spēles sāka vārtos, tikai vienā spēlē tika nocelts no trases spēles (14. minūtē pie 0:3) un vienā spēlē stājās ar pirmo numuru „izliktā” Naumova vietā spēles 33. minūtē (pie 0:4). Starp citu, abas saraustītās spēles izglābt neizdevās un tika pazaudētas 1:6, 0:7; tā, ka vārtsargu rotācija izrādījās lieka.

Pēc Masaļska atbrīvošanas jau pirmās sezonas pašā sākumā, faktiski septembrī, Dinamo vārtos stājās Naumovs, bet komandas menedžments sāka meklēt jaunu pirmo vārtsargu. Sergejam Naumovam pat iegadījās 5 uzvaru sērija pēc kārtas, bija arī zaudējumi, bet komandas sastāva komplektētāji atrada zviedru Danielu Sperli. Zviedrs uzspēlēja bez acīmredzamiem kritumiem un katastrofālām kļūdām, bet nepavilka uz „varoņdarbiem”. Turklāt viņa viesošanās komandā sakrita ar komandas psiholoģisko un tā rezultātā sportisko bedri – Dinamo aizvadīja zaudējumu seriālu n-to spēļu garumā. Uz pārbaudes laiku ņemto Sperli atlaida, bet komanda vēl palika bedrē. Situācija tika lāpīta ar Naumovu, un tad novembrī tika atrasts „laimes lācis” Martina Pruseka (zemāk pa kreisi novietotā attēlā) personā.

Pruseka pieslēgšanās komandai sakrita vienā laikā ar Dinamo atkopšanos, ko arī čehu vārtsargs „vaiga sviedros” veicināja. Viņš regulārajā sezonā aizvadīja 20 spēles, no kurām 6 – sausas. Bija KHL mēneša un pāris reizes nedēļas labākais vārtsargs. Viņa statistika joprojām ir Dinamo regulāro sezonu vārtsargu rekordi, kuriem neviens nav spējis pietuvoties pat pārskatāmā „attālumā”. GAA (vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients) 1.70, atvairīto metienu daļa – 94,1%. Tiesa play off-os Dinamo vārtsargi „caurkrita” kopā ar visu komandu. Kā Pruseka, tā Naumova 2009. gada izslēgšanas spēļu statistika joprojām ir četru sezonu sliktākie Dinamo vārtsargu „cipari” play off-os.

Dinamo pirmajā sezonā bija arī divi „trešie vārtsargi”, kuri vairumā gadījumu pasēdēja uz soliņa. Ervīns Muštukovs tika pie 80 minūtēm spēles laika, bet Uģis Avotiņš pie… 13 sekundēm.

Summāri pirmās sezonas gaitā Dinamo vārtos „sabāza” 6 vārtsargus!!! Kas arī uz KHL fona ir diezgan liels skaits. Un spēles laika ziņā reālākais komandas vilcējs, kuram nācās aizstāvēt komandas godu (vārtus) arī skumjākajos brīžos, bija neviens cits kā „otrais vārtsargs” Sergejs Naumovs. Ne sezonas sākuma „lauva” Masaļskis un arī ne sezonas glābējs Pruseks. Bet N-A-U-M-O-V-S! Sergejs Naumovs spēles pieteikumā bija visas sezonas spēles – 56 regulārajā sezonā un 3 play off-os. Laukumā devās – attiecīgi 29 un 1 spēlē. Aizvadīja vārtos vislielāko minūšu skaitu. Un lai arī Naumova statistika nav „paraugu paraugs”, tomēr lika treneru korpusam ielāgot – otrais vārtsargs varbūt ir lētāks, taču ne mazāk svarīgs komandas komplektācijā. Ielāgoja, un atlaida Naumovu… Pat ne atlaida, bet nepainformēja, ka nepagarinās līgumu.

Divi pirmie – Šuplera dublis Nr.1.

Līdz šim, faktiski visas sezonas, pasaules čempionāts un gatavošanās tam ir bijis labs katalizators Dinamo sastāva komplektētājiem. Konkrētā spēlētāja sniegums čempionātā un/vai sagatavošanās posmā ir palīdzējis pieņemt lēmumu – slēgt/neslēgt, pagarināt/nepagarināt līgumu. Varbūt tāpēc pēdējos gados nacionālās izlases treniņnometnē labprātīgi neiekļaujas virkne spēlētāju, kam iecerēta līgumu slēgšana ar Dinamo saimniecību. Tā sakot, lai nejauši nesamazinātu cenu vai vispār neatceltu darījumu.

2009. gada pasaules čempionātā Edgars Masaļskis (pa labi novietotā attēlā) „pateica”, ka ir atpakaļ „zirgā”, un pēc tam tika parakstīts uz Dinamo. Atlika jautājums – kurš tad būs aiz viņa platās muguras? Tika meklēts, līdz vasarā pienāca ziņa, ka pagarina līgumu ar iepriekšējās sezonas atradumu Martinu Pruseku. Kuram tad jākļūst par pirmo? To nezināja neviens – ne Šuplers, ne Masaļskis, ne Pruseks… Galvenais treneris pirms sezonas atklāja, ka Dinamo ir divi pirmie vārtsargi, pēc tam jau rudenī – ka gribētu, lai ir divi pirmie vārtsargi, vēlāk – par vārtsargu numerāciju nerunāja… Dinamo otrā sezona (2009./2010.) sākās kā pa celmiem, pa tabulas lejasdaļu un „divi pirmie vārtsargi” sistemātiski kļuva par otrajiem… Tapa raustīts kā viens, tā otrs. Pārliecība netika veicināta ne komandai, ne pašiem vārtsargiem. Iecerētās abu vārtsargu skriešanās sacīkstes nebija izdevušās… Situācijas uzlabošanas nolūkā 2009. gada novembrī tika nolīgts vārtsargu treneris; Sergejs Naumovs bija piekritis nākt talkā.

Un sezonas otrā pusē pārliecinošāk uzdarbojās Masaļskis, atrisinot jautājumu par vārtsargu secību. Tomēr taisnības pēc jāatzīst, ka treneru neizlēmība vai netrāpīšana ar vārtsargiem bija viena no sezonas sākuma neveiksmju atslēgām. Play off-ā jau kā neapstrīdams pirmais „ieslīdēja” Masaļskis; kā viņš, tā komanda rādīja brīnumus, izlidinot Rietumu līderus SKA pirmajā kārtā. Edgars Masaļskis cīnījās ar būtiskām traumām un pelnīti uzražoja Dinamo vārtsargu rekordu izslēgšanas spēlēs – GAA 1.93, 93,4% atvairītu metienu un 1 sausa spēle. Pruseks uz brīdi salīdzinoši veiksmīgi piesedza Masaļski, bet pirmais palika Masaļskis, kas bija gatavs sargāt vārtus kaut „uz kruķiem un uz špricēm”. Trešais vārtsargs Ervīns Muštukovs sildīja soliņu regulārās sezonas 7 spēlēs un vēl play off 6 spēlēs, bet pie spēles laika tā arī netika.

Vietējie neder?

Pēc otrās sezonas Dinamo 100%-īgi nomainīja vārtsargu korpusu. Masaļska tirgus vērtība un arī pieprasījums bija pieaudzis. Pruseka veselības problēmas sezonas izskaņā un arī sniegums lika komandai atteikties arī no šī vārtsarga pakalpojumiem. Ar Ervīnu Muštukovu Šuplers jau faktiski nerēķinājās ne aizvadītās otrās sezonas gaitā, ne arī turpmāk. Muštukovs bija apvainojies par zemē nomestu sezonu kopā ar Dinamo, to paziņoja publiski un no komandas aizgāja. Vien par nosacītu vārtsargu līnijas pārmantotību liecināja Sergeja Naumova palikšana par vārtsargu treneri.

2010. gada vasarā vārtsargu „sagādes” epopeja norisinājās ar dažādām intrigām. Tika jau publiski un oficiāli izziņots par vienošanos ar zviedru vārtsargu Henriku Karlsonu, kurš tomēr nolēma kļūt par Calgary Flames otro vārtsargu. Pēc Karlsona „uzmetiena” Rīgas komandas sastāva komplektā tika iedabūts cits zviedrs. Sezonu sāka NHL gaisu „ostījušais” olimpiskais čempions, bet tradicionāli otrais numurs, Mikaels Tellvists un Kriss Holts – AHL un ECHL līgu „plēsējs” ar NHL divu spēļu pieredzi (abi pa kreisi novietotā attēlā; Holts bez maskas). Un vēl katram gadījumam un pilnvērtīgam treniņu procesam kā trešo vārtsargu salīga Edgaru Lūsiņu.

No treneru shēmām bija jaušams, ka pieredzējušākam „kadram” – Tellkvistam bija jākļūst par „pirmo numuru”, bet Holtam, ar kuru slēgts 2 gadu līgums, jāstrādā labi, lai nākamajā sezonā būtu vēl labāks. Protams, bez „zirgu sacīkstēm” neiztika. Ārēji mierīgi, bet tomēr diezgan konkrēti risinājās abu importa vārtsargu konkurence. Faktiski Tellkvista veselības sarežģījumi svaru kausu (spēles minūšu apjomu) sasvēra par labu Holtam, bet ne kategoriski. Arī regulārās sezonas statistika Holtam bija nedaudz labāka. Tomēr izslēgšanas spēlēs Tellkvists apliecināja, ka formu nav zaudējis. Bija labāks par Holtu faktiski visos parametros; lai gan kritumi bija abiem. 2011. gada izslēgšanas spēles vārtsargu ziņā bija loterija, kurā treneri mēģināja trāpīt ar vārtsargiem, tos parotējot. Pirmajā kārtā, jāpieņem, ka izdevās – jo sērija tika uzvarēta. Bet vispār – nebija iespējams saprast, kurš ir pirmais vārtsargs… Tas ne tik daudz radīja problēmas pretinieku panākumu shēmošanā, cik pašiem vārtsargiem viesa daļēju vai nekādu skaidrību… Un tas jau bija kļuvis par Rīgas Dinamo rokrakstu.

Trešais numurs Edgars Lūsiņš regulārās sezonas gaitā pie savām 182 minūtēm tika, vienā spēlē pacīnījās un uzvarēja pēcspēles metienos. Un kopumā nepievīla, bet izslēgšanas spēlēs netika ne uz ledus, ne uz rezervistu soliņa kā otrais. Vēl sezonas vidū – decembrī, Dinamo pirmo divu vārtsargu satraumētības apstākļos, kad jau no spēles sākuma vārtos stājās Lūsiņš, 3 spēlēm tika pieteikts HK Rīga vārtsargs Kristers Gudļevskis. Spēles laiks gan viņam nesanāca.

Jaunākie laiki. Rautakallio hokejs

Par pirmo sezonu ar skaidri saprotamu vārtsargu secību un lomām kļuva tikai Dinamo ceturtā sezona (2011./2012.). Kā pirmais numurs bija paredzēts un arī bija Kriss Holts, bet kā otrais tika paņemts Māris Jučers no Liepājas Metalurgs komandas (pa kreisi novietotā attēlā). Regulārās sezonas gaitā visās 54 spēlēs pietika tikai ar viņiem, bet izslēgšanas spēlēs Holta neveselības apstākļos divas spēles aiz Jučera muguras nosēdēja Kristers Gudļevskis; bez spēles laika (zemāk pa labi  novietotā attēlā; kreisajā pusē). Vēl 2011. gada starpsezonā bija pamēģināts jau agrāk kluba saimniecībā bijušais Nauris Enkuzens, bet no viņa pakalpojumiem atteicās vēl pirms sezonas sākuma.

Jaunajam trenerim Rautakallio vismaz līdz šim nav novērota pastiprināta tendence raustīt – t.i. atsēdināt vārtsargus spēles gaitā. Pa lielam, regulārās sezonas laikā tas bija noticis 5 spēlēs. Četrās no tām sāka Holts un pabeidza Jučers, bet tikai vienreiz – otrādi. Bija arī viena ātrā nomaiņa – 30. janvārī spēlē pret OHK Dinamo Holts tika nocelts no trases jau spēles 8. minūtē pie rezultāta 0:3. Bet visādi citādi, regulārā sezona stabilā grafikā – Holts pirmais ar lauvastiesu spēles laika (78,8%) un Jučers otrais ar spēles laiku pieklājīgai praksei (21,2%). Lai arī kritiķi pirms sezonas analizēja Holta dzīvsvara atbilstību hokejista kanoniem un arī nereti pamatoti norādīja, ka Holts ir nevis pirmais, bet 0,7.-ais vārtsargs (Armanda Pučes formulējums), viņš palika pirmais.

Arī izslēgšanas spēlēs Holts sāka kā pirmais. Visās 5 spēlēs, kurās piedalījās, viņš sāka vārtos. Vien 3. martā traumas dēļ viņu nocēla spēles 45. minūtē. Tā spēle ievilkās līdz otrajam papildlaikam, un Jučeram pat sanāca vairāk spēles laika nekā Holtam. Kā atceramies, Jučeram nācās divas spēles būt pamatvārtsargam, tad atkal nāca Holts. Bet Dinamo sīkstā cīņā zaudēja pirmo kārtu. Nebija maz tādu, kas izkrišanu play off 1. kārtā skaidroja ar Holta vājo sniegumu. Vainot otro vārtsargu Jučeru bija mazāk populāri, jo viņš tomēr – otrais… Tā kā Gudļevskis laukumā netika, viņu nevainoja.

Daļējs pārsteigums

Attiecību neturpināšana ar Holtu nebija pārsteigums. Gan snieguma izcilības trūkuma dēļ, gan, ņemot vērā Dinamo reputāciju – klubs leģionāriem algas pielikumus dod nelabprāt vai nedod vispār. Šī iemesla dēļ Dinamo komandas neilgajā vēsturē ir tikai divi leģionāri, kas komandā aizvadījuši divas pilnas sezonas pēc kārtas. Viens ir Kriss Holts, otrs – Marsels Hosa. Uzsvars uz vārdiem „pilnas” un „pēc kārtas”. Holts, protams, apvainojās; kā sava talanta apliecinājumu un jaunās cenas argumentu pieminēja piedalīšanos KHL zvaigžņu spēlē (vēsture klusē, ka viņš tika cita vārtsarga vietā) un devās meklēt citu darbavietu. Jauno sezonu viņš sāk Jekaterinburgā.

Toties neliels pārsteigums ir Mikaela Tellkvista (pa labi  novietotā attēlā; labajā pusē) atkārtota parakstīšana pēc vienas sezonas pauzes. Uz divām sezonām. Rīgas klubā jau ir pieredzēta salīdzinoši regulāra spēlētāju atkalatnākšana (Hosa, Hartigans, Masaļskis, Cipulis, Petrovickis-vecākais, arī Štāls), tādēļ pārsteigums nevar būt mega-negaidīts. Ir skaidrs, ka Dinamo sastāva komplektētāji šajos gadījumos grib „pa drošo” – pārbaudīts spēlētājs par demokrātiskām naudiņām. Taču šādi manevri ne vienmēr nesuši gaidītos rezultātus… Vai ar Tellkvistu būs uzminēts? Ņemot vērā, ka diez vai pieredzējis ārvalstu vārtsargs tiek ņemts ar domu, lai būtu stabils otrais…

Dinamo ierindā palikušā Māra Jučera sniegums 2012. gada starpsezonā liek mazāk satraukties par Tellkvista varēšanām vai nevarēšanām. Atsevišķi hokeja apskatnieki un speciālisti jau ir secinājuši, ka ar pārbaudes spēlēm ir bijis pietiekoši, lai noskaidrotu vārtsargu secību, un Jučers esot nepārprotami pirmais. Arī statistika vairāk glaimo Jučeram – GAA 1,50, bet Tellkvistam divreiz lielāks birums – GAA 2.98. Tomēr tās ir tikai pārbaudes spēles.

Tagad teorēmas un cita veida pieņēmumus jāpārbauda praksē. Starp citu, arī jaunā vārtsargu trenera Mikas Tarvainena lietderību komandā vērtēs pēc Jučera un Tellkvista sinerģijas uz vārtu līnijas. Ja Tellkvistam neies, tad „nācija” pieprasīs „asinis” – Tellkvista vai Tarvanainena „galvu”.

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 4 regulārajās sezonās:

vārtsargs sezona sp. (pietikts sp.) uzv.-zaud. sp. ar PM GAA atv. % sausi sp. laiks
1. Martin Prusek 2008./2009. 20 (25) 10-6 2 1.70 94.1% 6 1163:48
2. Chris Holt 2010./2011. 33 (49) 13-11 8 2.47 92.4% 1 1965:37
3. Mikael Tellqvist 2010./2011. 20 (35) 8-9 1 2.63 92.2% 1 1139:33
4. Chris Holt 2011./2012. 45 (54) 20-16 6 2.27 91.9% 5 2590:12
5. Edgars Masaļskis 2008./2009. 8 (8) 4-2 1 2.66 91.5% 1 406:40
6. Edgars Masaļskis 2009./2010. 37 (56) 17-11 5 2.84 91.0% 2 1920:26
7. Māris Jučers 2011./2012. 16 (54) 2-5 5 2.41 90.8% 0 695:54
8. Daniel Sperrle 2008./2009. 5 (9) 1-3 0 2.61 90.8% 0 252:56
9. Ervīns Muštukovs 2008./2009. 2 (11) 0-1 0 3.00 90.5% 0 80:00
10. Martin Prusek 2009./2010. 28 (49) 7-14 2 3.13 90.3% 0 1476:56
11. Edgars Lūsiņš 2010./2011. 4 (21) 1-2 1 2.63 89.7% 0 182:10
12. Sergejs Naumovs 2008./2009. 29 (56) 12-12 2 3.50 89.3% 0 1489:53
13. Uģis Avotiņš 2008./2009. 1 (3) 0-0 0 0.00 0 0:13
Ervīns Muštukovs 2009./2010. 0 (7) 0 0:00
Kristers Gudļevskis 2010./2011. 0 (3) 0 0:00

*

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 4 play off sezonās:

vārtsargs sezona sp. (pieteikts sp.) uzv.-zaud. sp. ar PM GAA atv. % sausi sp. laiks
1. Edgars Masaļskis 2010. 6 (6) 3-2 0 1.93 93.4% 1 373:30
2. Martin Prusek 2010. 4 (6) 1-3 0 2.57 92.1% 0 209:50
3. Mikael Tellqvist 2011. 6 (11) 3-1 0 3.04 90.4% 0 295:45
4. Chris Holt 2011. 7 (11) 2-5 0 3.27 89.9% 0 403:40
5. Chris Holt 2012. 5 (5) 2-2 0 2.72 88.7% 0 287:15
6. Māris Jučers 2012. 3 (7) 1-2 0 2.85 86.9% 0 168:10
7. Martin Prusek 2009. 3 (3) 0-3 0 4.67 85.9% 0 167:02
8. Sergejs Naumovs 2009. 1 (3) 0-0 0 10.10 77.8% 0 11:53
Ervīns Muštukovs 2010. 0 (6) 0 0:00
Kristers Gudļevskis 2012. 0 (2) 0 0:00

*

Lasāmvielai:

  • Dinamo galvenā trenera Pekas Rautakallio intervijas (2012-09-05) – apollo.lv, diena.lv
  • Dinamo vārtsargu snieguma kopsavilkums pirms gada: tepat

[Māra Jučera (pirmais) foto fiksēts spēlē pret Almetjevskas Ņeftjaņik 2012. gada 8. augustā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otrs, Martina Pruseka, un trešais, Edgara Masaļska, foto no 2009./2010. g. sezonas; šo abu foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Ceturtais, Mikaela Tellkvista un Krisa Holta, foto fiksēts Dinamo spēlē pret Lokomotiv 2011. gada 12. martā; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Piektais, Māra Jučera, foto fiksēts spēles dienā pret SaiPa 2011. gada 26. augustā Latvijas Dzelzceļa kausa izcīņas laikā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Sestais, Kristera Gudļevska un Mikaela Tellkvista, foto fiksēts Dinamo treniņnometnē Valmierā 2012. gada vasarā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Kad sliežu duna pierimusi. Eposs ar Dinamo spēlētāju raksturojuma elementiem

Posted by petrovich27 uz 2012/08/31

Pēdējās ēveles kustības paveiktas, noslēdzošie otas triepieni uzlikti, un jaunās sezonas Dinamo sastāvs faktiski ir gatavs. Vēl tikai paliek izdomāt īsto vietu Ivanānam un atstāt iedomātu „robu” Daugaviņam – lokauta gadījumā. Pēc kā izskatās Dinamo jaunās sezonas komplekts?

Līdz oficiālās KHL sezonas sākumam palikusi nedēļa, pārbaudes spēles beigušās, galvenie secinājumi veikti, un ķīmiskie savienojumi, kam jāsāk sezona un jārada rezultāts, atrasti. Cik veiksmīgi tie būs, rādīs sezonas sākums… Pagaidām var spriest pēc pārbaudes spēlēs redzētā. Taču pirms starpsezonas snieguma vērtējuma der atcerēties, ka pārbaudes spēles mēdz būt kā sava veida Greizo spoguļu valstība. Ir bijušas vasaras, kurās Dinamo bijuši starpsezonas „čempioni”, bet pēc tam sezonas sākums sācies ar melnu strīpu un tabulas lejasgalu. Un arī starpsezonas rezultatīvākie vīri ne vienmēr par tādiem kļūst „īstajā” sezonā.

Leģionāru spārns

Džemijs Džonsons (Jamie Johnson). Lai arī ņemts parasti trūkstošajā – centra uzbrucēju – pozīcijā, uz kopējā Dinamo leģionāru fona un „uz papīra” šis spēlētājs izskatījās visžēlīgāk. Visa pieaugušā hokejista karjera pa lielam Ziemeļamerikas otrās un trešās pakāpes līgās AHL, ECHL, ar vienu gadu pie somiem SM-liiga. Pat nevienas pašas spēles NHL laukumos un, atšķirībā no citiem leģionāriem, nav NHL draftēts ne ar 100.-to, ne 250.-to numuru. Turklāt 30 gadus vecs… Viņam nav ne Šrempa tehnikas, ne Žirū snaipera slavas, ne Luseniusa jaunības, taču sezonai Džonsons izskatās nobriedis ātrāk nekā nosauktie. Pēc pirmajiem metriem izskatās, ka ar Džonsonu ir trāpīts. Jādomā, ka arī cena viņam varētu būt adekvāta – darba devējiem nav jāpiemaksā ne par NHL draftu un dažām NHL spēlēm karjerā.

Robs Šremps (Rob Schremp). Šis 26 gadus vecais, NHL drafta 1. kārtā aizrunātais un 114 spēles NHL aizvadījušais nūjas un ripas meistars ir viena no lielākajām Dinamo sastāva komplektētāju cerībām leģionāru vidū. Un, jādomā, ka arī dārgākais importa pievedums šajā starpsezonā. Izskatās pieklājīgi un, ņemot vērā ziemeļamerikāņu tradicionālo atrunu, ka viņu bioloģiskais hokeja pulkstenis sāk darboties no oktobra, solās uzņemt apgriezienus jau pēc sezonas sākuma. Ja „nesapīsies” meistarībā, būs neiztrūkstoša sastāvdaļa ne tikai hokeja saldēdienos un „jūtūbos”.

Aleksandrs Žirū (Alexandre Giroux; līdzās novietotajā attēlā – pa labi). Pāris veiksmīgi vārtu guvumi pārbaudes spēļu sākumā jau lika Dinamo „cīņā saucējiem” (mārketinga veidotājiem) par vienu no Dinamo sejām plakātos, baneros un cita veida vizuālajos „pievilinātājos” izvēlēties tieši Žirū vaigu. Arī krievu mediji saskatīja šajā Kvebekas provincē dzimušajā frankokanādietī KHL zvaigznes potenciālu. Laikam jau 31 gadu vecajam un 48 spēles NHL aizvadījušajam Žirū kungam uz ledus nav ne vainas un, iespējams, viņa sniegums ir otrajai maiņai atbilstošs. Tomēr starpsezonā AHL snaiperis un šīs līgas divkārtējs čempions (2009., 2010.) nav tik pamanāms, kā no pārbaudes spēļu sākuma varēja šķist. Gan jau iešūposies. Bet pagaidām reklāmas plakātos jāliek citi – piemēram, Karsuma, Krišjāņa Rēdliha sejas.

Niklass Luseniuss (Niclas Lucenius). Aktuālajā starpsezonā aizvadījis vien 3 spēles, bet Dinamo treneri ar viņu jau „izrēķinājušies”. Galvenais treneris un Luseniusa tautietis Peka Rautakallio skaidri demonstrē, ka ar 23 gadu veco un „deficītās” centra uzbrucēja pozīcijas spēlētāju neauklējas. Tādā veidā arī simbolizējot, ka nekādi „somu laiki” ar saviem Santa Klausa dzimtenes mīluļiem nav pienākuši. Tajā salīdzinoši neilgajā posmā, ko treneri atvēlēja Luseniusam pārbaudes spēlēs, viņš varoņdarbus neuzrādīja. No šīm pārbaudes spēlēm var vien iztēloties, vai tas ir tieši tas pats hokejists, kas 17 gadu vecumā debitēja Somijas stiprākajā līgā un 20 gadu vecumā šajā līgā regulārās sezonas 56 spēlēs sameta pretinieku vārtos 17 reizes, salasīja 46 punktus un vēl play off 9 spēlēs iekrāja 4+4 punktus. Tomēr nebūs patiesi, ja Luseniuss saņems tikai kritiku. Starp citu, šim puikam bija aizvadītās regulārās sezonas labākais lietderības koeficients starp Dinamo uzbrucējiem (+6), viņš bija trešais labākais piespēlētājs starp uzbrucējiem. Ja ņem vērā, ka viņa pamatpartneri sezonas lielākajā daļā bija 3. un 4. maiņas vīri, tad sniegums ir pieklājīgs. Un uz kopējā nieminenu, melinu un šindelu fona Luseniuss bija pat labs. Bet šajā starpsezonā stāsts ir ne tikai par viņa gatavību/negatavību, bet arī par blakusapstākli – jāatbrīvo divas vietas 1991. gadā dzimušiem vai jaunākiem spēlētājiem. Ja šādos apstākļos Luseniuss nav pārliecinoši „izaudzis” līdz 3. maiņas uzbrucēja vietai, viņš kļūst nevajadzīgs. Ar visu to, ka ir meistarīgāks un pat rezultatīvāks par kādu „jauno perspektīvo”, kas vecāks par gadu, diviem. Tiesa, grūtāk komandai būs, ja centri sāks iedzīvoties traumās… Vēl jau variants ir savu „zvaigžņu ražošana” – latviešu deviņdesmito gadu puikas diezgan skaisti sāk izskatīties, kad viņus liek, piemēram, 1. vai 2. maiņā.

Matjē Karls (Mathieu Carle; augstāk novietotā attēlā – pa kreisi). Pirmais leģionārs aizsargs pēc ilgākiem laikiem – vēl no 2009./2010. g. mijas, kad no Rīgas atvadījās Lī Svets. Cik noprotams, Karla pielietojums ir iecerēts vairākumā. Viņam ir pareizais (labais) nūjas satvēriens, aicinājums piedalīties uzbrukumā un, taisnības pēc pieminams, pamanāmi daudz brāķa savas zilās līnijas tuvumā. Protams, var norakstīt uz starpsezonu un to pašu ziemeļamerikāņu vēlāku nobriešanu sezonai. Bet pagaidām 24 gadus vecais (ceturtdaļgadsimts paliks septembra nogalē) arī īpašu izcilību nespīd un īpašu kvalitātes plaisu starp viņu un pašmāju aizsardzības kaldinātājiem neredz. Turklāt titulaizsargu lomā joprojām ir citi – savējie Galviņš un Kr. Rēdlihs. Cerams, tas Karlu nekompleksēs. Labā ziņa – viņš ir viens no jaunākajiem leģionāriem Dinamo dienestā.

Mikaels Tellkvists (Mikael Tellqvist; pa labi novietotā attēlā). Zviedru vārtsarga „otrā atnākšana” pēc sezonas pauzes bruģēta ar parunu vai drīzāk ticējumu: „Vecs zirgs vagu nebojā”. Tellkvista no debesīm nestas zvaigznes diezin vai kāds gaidīja un gaida, bet stabilu sniegumu gan. Turklāt Tellkvists ir ņemts kā pārbaudīta vērtība; arī iepriekšējo sezonu pie zviedru Elitserien kluba MODO aizvadījis daudzsološi – regulārās sezonas 45 spēlēs GAA 2.30 un 92,4% atvairītu metienu „skan” labi, bet izslēgšanas spēlēs bija vēl skaistāk – 6 spēlēs GAA 1.99 un 94,6% atvairītu metienu! Šīs starpsezonas pārbaudes spēļu statistika ar pērnsezonas sniegumu kaut kā konfliktē… Šovasar 5 spēlēs GAA 2.98, turklāt pēdējā redzētā spēlē – četri vārtu zaudējumi, kuros arī dīvainības sastopamas. Protams, tās ir tikai pārbaudes spēles, un Tellkvists, pārfrāzējot ģenerālmenedžeri Opuļski, ir pieredzējis puika un pats visu zina. Tomēr šosezon Tellkvistam ir liela iespēja palikt „otrajam numuram”. Viena no sezonas intrigām – vai Jučers būs gatavs un „nokodīs” Tellkvistu konkurencē uz vietu vārtos.

70. gados dzimušie jau pensionāri?

Aleksandrs Ņiživijs. Neskaitot 1979. gadā dzimušo Tellkvistu, Dinamo ierindai netrūkst savu vietējo „pensionāru” – 70. gados dzimušo spēlētāju. Pārbaudes spēlē redzamākais un ar lielāko spēles laiku apveltītākais no viņiem bija Ņiživijs, kuram iedalīta vieta otrajā uzbrukuma virknējumā kopā ar citiem ripas kontroles meistariem – Šrempu un Žirū. Kopumā izskatījās pieklājīgi, dzīvīgi… Vairākums – jā, ripas pieturēšana – jā, saprašanās ar kolēģiem – jā… Ir skaidrs, ka Ņiživijs nekad nav bijis spēka spēles gigants, un diezin vai kāds to no viņa prasa. Viņa stihija ir vērpt un tamborēt ap vārtiem. Bet, ja vienā komplektā ir arī citi tamborētāji kā Šremps, tad ir bažas, ka tamborējumu un apslidotu vārtu būs daudz, par daudz… Jānovēl tamborēt rezultatīvi.

Ģirts Ankipāns. Bija dota iespēja atrādīties tikai četrās pārbaudes spēlēs, saņemot vienu no mazākajiem „pārbaudīšanās” laikiem. Vai treneri atradīs pielietojumu sezonas laikā, paliek atklāts jautājums. Ja salīdzina ar 15-16 gadus jaunākiem hokejistiem, kas skraida un cīnās par vietu sastāvā, tad Ankipāns varbūt neizskatās tik sprauns un tik degošām acīm. Bet viņš nenoliedzami ir pieredzējis un arī gudrs spēlētājs; viņa smadzenes noderētu arī trešajā un pat ceturtajā maiņā, kurai pārsvarā liek domāt ar kājām.

Raitis Ivanāns (pa kreisi novietotā attēlā). Pateicoties Ņižņijnovgorodas turnīra pirmajā spēlē gūtajai traumai, Ivanāns joprojām paliek dekorācija sastāva sarakstos un reklāmas vizualizācijās. Bet pagaidām – nepilnas divas pārbaudes spēles, kā arī līdzjutēju un žurnālistu kurināta ažiotāža par to, kā nu būs jāaizstāv savi komandas biedri, kā nu tagad kausies ar Vitjaz „cīņas klubu” un kā nu „vitjazieši” nebaidās no Ivanāna. Tātad – tikai vārdi un cerības. Viss, kas līdz šim redzēts – mārketinga aktivitātes. Uz plakātiem izskatās labi. Gaidām sezonas sākumu.

Arvīds Reķis. Viens no aizsargiem, kas uzspēlējis mazāku spēļu skaitu starpsezonā – 5 spēles. Līdz šim stabila Dinamo vērtība aizsardzībā. Strauja personiska izaugsme no Reķa tā kā vairs nebūtu gaidāma, taču stabilitāte un prognozējamība gan. Tāpēc viņš joprojām ir te. Kad jaunatne būs izaugusi līdz viņam, tad arī varēs runāt par paaudžu maiņu vai līdzīgi. Cits stāsts – veselība. Lai tās nepietrūkst.

Rodrigo Laviņš. Līdz ar Ozoliņa aiziešanu no komandas, ir palicis vecākais tās pārstāvis. Starp citu, pēdējais no Dinamo ierindā spēlējošajiem, kas pieredzējis vēl „veco” Dinamo – lai arī tā transformētajā pēcpadomju stadijā un ar nosaukumu Pārdaugava. Starp citu, Rodrigo Laviņš ir arī vienīgais spēlētājs pašreizējā Dinamo ierindā, kurš uzspēlējis Latvijas izlases pirmajā spēlē pirms gadiem 20 – 1992. gada 7. novembrī pret Lietuvas izlasi. Vai Laviņš ir kaut kas vairāk par relikviju, pierādīt var tikai viņš pats. Tiesa, ja dos iespēju. Pārbaudes spēlēs deva tikai trīsreiz (3 spēlēs). Lai arī kādas diagnozes uzstādītu viņa vecumam, jādomā, ka Laviņa pieredze un lojalitāte sistēmai var būt noderīga.

Dinamo pats pamats. 1981. – 1986. g. dzimušie vietējie

Mārtiņš Karsums (pa labi novietotā attēlā). 2012. gada starpsezonā vēl lieliskāks nekā pirms gada, kad bija 2011. gada starpsezonas rezultatīvākais dinamietis. Lai arī Latvijas Dzelzceļa kauss ir ārpus sezonas „stāvošs” turnīrs, tā vērtīgākā spēlētāja (MVP) tituls nav zemē metams. Līdz šim starpsezonas panākumi Karsumam nav traucējuši uzrādīt rezultātu arī regulārajā sezonā. Atgādinājumam: aizvadītajā sezonā Mārtiņš Karsums bija biežākais vārtu guvējs Dinamo ierindā. Labākais vārtu guvējs viņš ir arī šajā starpsezonā – 9 spēlēs 7 reizes (kopā 10 punkti). Izskatās pieklājīgi. Karsumam vezums būs jāvelk arī sezonas gaitā; no viņa arī visvairāk prasīs. Vairāk nekā no uzbrukuma virknējuma partneriem. Bet kopumā kombinācija ”Karsums-Džonsons-Indrašis” ir starpsezonas atradums.

Guntis Galviņš (raksta pirmajā attēlā). Jaunās sezonas kapteinis vēl tikai iejūtas savā jaunajā amatā, bet saviem 26 gadiem izskatās gana pieredzējis buks, kuru vairs nebiedē nekas. Cita starpā arī salīdzinoši rezultatīvs aizsargs Dinamo starpsezonā – jebkurās statistikas uzskaites versijās, kas, kā raksturīgs starpsezonām, nav vienprātīgas. Galviņš arī vairākuma „atslēga”; spēlēja par sevi un „par kaimiņu”, paliekot līdz vairākuma beigām. Līdz ar to, varētu būt viens no lielākajiem, ja ne lielākais, spēles laiks komandā.

Krišjānis Rēdlihs. Arī starpsezonā nemainīgi un pelnīti aizsargu pirmajā pārī. Rāma stabilitāte. un var arī uzmest. Reti, bet precīzi. Vispār vecākā Rēdliha stāsts ir par pacietību. Gan savā hokeja karjerā vispār, gan Dinamo sastāvā. No galvenā trenera Šuplera laikos „ne pārāk mīlēta” aizsarga, kas deleģēts palīgā Dinamo Juniors vienībai – cīnīties par Latvijas Virslīgas zeltu. Līdz pirmajam aizsargu pārim ar dzelžainu spēles laiku un nozīmi komandā.

Jēkabs Rēdlihs. Viņam piemītošais pamatīgums reizēm ir smagnējs, taču visbiežāk Jēkabs Rēdlihs ir neredzams. Tieši tas, kas no „mājās paliekoša” aizsarga tiek gaidīts. Lai arī kādas aizsargu rotācijas sagaidāmas otrā un trešā aizsargu pāra ietvaros sezonas gaitā, Jēkabam Rēdliham pienāktos spēles laika ievērojama daļa. Viņš nav un arī pārbaudes spēlēs nebija mākslinieks, taču reizēm šis viņa daiļrades trūkums ir tieši tas, kas komandai vajadzīgs visvairāk.

„Jaunie un perspektīvie”. Vietējie 1987. – 1990.

Miks Indrašis (pa kreisi novietotā attēlā). Arī viņa pilnā „loterijas biļete” ir stāsts par pacietību, lai gan – 21 gadus vecajam (22 – paliks 30. septembrī) uzbrucējam nebija pārlieku ilgi jāgaida. 19 gadu vecumā kopā ar Jāni Straupi bija rezultatīvākais Dinamo Juniors ierindā Baltkrievijas ekstralīgā (39 punkti 49 spēlēs), pēc tam no Dinamo saimniecības aizmainīts uz Maskavu pie Kriļja Sovetov, tad atgriezies un kļuvis par rezultatīvāko HK Rīga ierindā MHL čempionātā. Pērnsezon uz pusēm – Liepājas Metalurgs un HK Rīga, bet tikai viena spēle Dinamo ierindā KHL oficiālajā čempionātā, plus mazliet Špenglera kausā. Un tad, pirmajā brīdī šķietami nejauša nokļūšana Latvijas izlases pirmajā maiņā un uguņošana pasaules čempionātā. „Nejaušība” turpinās arī šajā starpsezonā, kur Miks Indrašis spēlē pirmajā maiņā un, cita starpā, ir rezultatīvākais spēlētājs Dinamo starpsezonā. Protams, paldies, partneriem, un ceturtajā maiņā tik skaisti varētu neklāties. Tomēr 14 punkti 9 spēlēs nav tikai virknējuma partneru nopelns.

Gints Meija. No tiem vairāk vai mazāk jaunajiem, kas Dinamo sastāvā spēlē ilgāk, apzināti vai neapzināti tiek prasīts un gaidīts vairāk. Meija ir viens no tiem. Viņam šī ir piektā sezona Dinamo krāsās, lai arī pirmajās sezonās spēļu skaits bija neliels. Pērnajā starpsezonā viņš bija viens no diviem rezultatīvākajiem (9 punkti 11 spēlēs, ieskaitot treniņspēli), bet šajā – divi punkti. Starp citu, vienīgais no Dinamo ierindas, kas šajā starpsezonā aizvadīja visas 10 pārbaudes spēles. Šovasar Meijam aiz muguras arvien vairāk pamanāmi rosās citi „jaunie un perspektīvie”, kas ir ne mazāk aktīvi un piedāvā viņu noskriet. Viņa prasme aizskriet pretuzbrukumā vairs nav pārsteigums. Tagad tiek gaidīts, ka kājām biežāk tiks „pievienota” galva. Sāk pienākt laiks pieredzei un hokeja gudrībai.

Andris Džeriņš (zemāk novietotā attēlā – pa labi). Viņa pluss ir centra uzbrucēja postenis un epizodiski uzplaiksnījumi, ar ko var kļūt par maz, lai nodrošinātu vietu sastāvā. Jo arī Džeriņš kopā ar saviem tuvāko gadu vienaudžiem pieder tai apdraudētajai „sugai”, kuru sastāvā draud izkonkurēt ar KHL reglamentu obligāti paredzētie 1991. gadi. Var jau būt, ka viņam palīdzētu pieredzes bagātāku partneru klātbūtne virknējumā. Tomēr noderība pirmo divu maiņu sastāvam jāpierāda. Kas zina, varbūt sezonas laikā šāda iespēja gadīsies. Bet pagaidām cerību ir vairāk nekā faktu. Lai veicas, mainot šo vienādojumu!

Roberts Bukarts (līdzās novietotā attēlā – pa kreisi). Savos 22 gados jau diezgan pieredzējis Dinamo kadrs, lai arī sezonu gaitā ir „aizdots” palīdzēt citām Dinamo saimniecības komandām – Dinamo Juniors, HK Rīga. Kur bija ļoti rezultatīvs. Kas tagad? Atkal jācīnās par vietu Dinamo sastāvā. Iespējams, pirmo divu maiņu ietvaros būtu cits Bukarts. Bet pagaidām, pārbaudes spēlēs, redzams nevis ierastais Bukarts-mākslinieks, bet gan Bukarts-strādnieks. Acīmredzot tiek pildīts galvenā trenera Rautakallio uzstādījums – mazāk mākslas, vairāk darba. Vai tā ir nodeva tikšanai sastāvā? Skaidrs, ka Roberts Bukarts var labāk un skaistāk.

Gunārs Skvorcovs. Katrs jaunais pašmāju kadrs, kas ir nonācis līdz Dinamo arēnai un starmešiem, tiek sagaidīts ar klusām cerībām un ticību, ka pašu apcirkņos arī kaut kas ir. Ka pašmāju ne-Dinamo komandas arī spēj iedot pietiekamu bagāžu, lai uzspēlētu „lielajā” Dinamo. Un, ja vēl spēlētājs nāk no Liepājas Metalurga, tad prieks ir ne tikai liepājniekiem. Skvorcovs Liepājai kaunu nedarīja, ar katru spēli sastāvā iejutās pārliecinošāk, piespēles dalīja arvien simpātiskākas un kopumā apliecināja, ka nav pārpratums Dinamo šīs sezonas jauno spēlētāju piesaistē. Lai arī kā izvērtīsies viņa jaunā sezona un pat, ja ceļi vedīs uz fārmklubu, Skvorcovs briest par nesliktu komandas soliņa turpinājumu.

Vitālijs Pavlovs. Vēl viens personāžs, kuru nosacīti iepūtis rietumvējš no Liepājas. Nosacīti tāpēc, ka starp Liepājas Metalurgu un Dinamo saimniecību Pavlovam bija viena sezona Kazahstānā, bet pirms Liepājas sezonām – Daugavpils, Rīga. Šovasar Dinamo kreklā aizvadīja tikai vienu pārbaudes spēli, kurā arī tika pie vārtu guvuma, un tika „parakstīts” no Dinamo puses. Bet ātri vien „iznomāts” uz Somijas otrās līgas (Mestis) klubu Jokipojat. Jādomā, ka šis papildinājums piedienas Rīgas Dinamo „garā soliņa” politikai. Acīmredzot augumā raženais uzbrucējs ir Dinamo „sēkla” nākotnei. Interesanti, kā Pavlovs izskatīsies pēc „somu skolas”.

Kristaps Sotnieks. Faktiski opis 87.-90. gadu spēlētāju vidū – aizvadījis četras pilnvērtīgas KHL sezonas. Visas šīs sezonas arī Latvijas izlases sastāvā pasaules čempionātos un vienā olimpiādē. Pārbaudes spēlēs bijis arī nacionālās izlases kapteinis. Un pat atzīmējies Washington Capitals vasaras nometnē. Viss šķiet stabili, droši un četru sezonu gaitā pārbaudīti. Ja tā domās arī pats, „ziepes” būs vairumā…

Oskars Cibuļskis. Savulaik Šuplera par „Latvijas hokeja nākotni” nosauktajam aizsargam ir labi auguma parametri, Ozoliņa skola (spēlējot vienā maiņā), aicinājums uzspēlēt vairākumā un jau divu pasaules čempionātu pieredze Latvijas izlasē. No tā visa šķiet, ka stabils „pieraksts” Dinamo sastāvā jau ir noticis. Tomēr, ja Dinamo jaunajā sezonā dzelžaini paliks pie 6 aizsargu shēmas, Cibuļskim ir jāpiestrādā, lai nekļūtu par biežāko personāžu aizsargu rotācijās. Dinamo pārbaudes spēlēs šovasar ir „izmalti” 10 aizsargi. Vēl jau 70. gadi kājas cilā, bet aiz muguras jau „dotētā” 1991. gada pārstāvis – Mārtiņš Porejs, ne cik tālu aiz viņa – Jakovļevs, kuram, starp citu, arī ir tieksmes uzspēlēt vairākumā.

Māris Jučers (pa kreisi novietotā attēlā). Šajā starpsezonā un uz Tellkvista fona pat īpaši labs. To arī pasvītro labākā vārtsarga lauri 2012. gada vasaras abos „pilnajos” turnīros, kur piedalījās Rīgas Dinamo. Tagad Jučeru sagaida sezonas pārbaudījums, kur vispirms būs stabili jāapliecina nu jau Rautakallio teikto vārdu „mums ir divi pirmie vārtsargi” pareizība. Bet jau pēc tam, atkarībā no iespējām un veselības, jāpakonkurē uz iespēju kļūt par vienīgo „pirmo numuru”. Iespējas, potenciāls un vieta ir! Tagad tikai – veiksmi! Un vēl der novēlēt Dinamo treneru sastāvam neatkārtot otrās sezonas Šuplera korpusa kļūdas, kad arī tika deklarēti divi „pirmie” – Masaļskis un Pruseks. Kā labi atceramies, sezonas pirmā pusē abi labākajā gadījumā bija „otrie”, tā arī nesaprotot savu lomu un regulāri raustoties, kad treneri ņēmās tos mainīt jebkurā spēles minūtē.

„Dotētie” 1991. gadi

Elvijs Biezais. Hokejists, kas no šī komplekta šovasar spēris visplatāko soli Dinamo un vispār pieaugušo hokeja virzienā. Iespējams, soļa platumu nosaka arī tas, ka salīdzinot ar Bičevski un Upīti, Elvijs Biezais Dinamo kreklā KHL oficiālajās spēlēs nebija piedalījies, un, tiem, kas neseko MHL aktualitātēm, bija kā „kaķis maisā”. Bet – jaunais hokejists ar katru spēli paliek drošāks un pārliecinātāks. Var iemest „no spēles”. Var arī trāpīt bullīti. Ja vēl ņem vērā, ka Biezajam šajā starpsezonā ir tāda pati rezultativitāte kā, piemēram, Aleksandram Žirū (2+1 punkti), turklāt pie mazāka spēļu skaita, tad… Jaunajā sezonā būs ar viņa konkurenci jārēķinās. Un jācer, ka hokeja kluba saimniekiem pietiks saprašanas nesūtīt Biezo uz jaunatnes līgu (nav runa par Baltkrieviju vai Somiju). Pat ne vārtu guvumu garšai.

Māris Bičevskis. Ar veselības dilemmām, rādās, ticis galā, par ko prieks. Un sniegumā bez pārsteigumiem: savai pieredzes bagāžai un gadalaikam atbilstoši, stabili. Bez pārsteigumiem arī tāpēc, ka Bičevska kvalitātes Dinamo krāsās redzētas jau dažās spēlēs pērnsezon. Priecē viņa darbs mazākumā, pārī ar savu cīņubiedru un partneri kopš jauniešu hokeja laikiem – Elviju Biezo. Turklāt „īsts” centrs nevis „varu spēlēt arī centrā”, kas ir viņa pievienotā vērtība, salīdzinot ar citiem 1991. gadiem un arī vecākiem.

Juris Upītis. No pērnsezon ar izcilu rezultativitāti sev atvēlētajā laikā paspīdējušā Upīša neapšaubāmi tiek gaidīti „zvaigznīšu brīži”, bet kopainā pagaidām pamanāms, ka viņš nejūtas droši. Vai tāpēc, ka viņam uz papēžiem min citi līdz Dinamo aizaugušie vienaudži, un treneris dod nelielu spēles laiku, vai arī ir citi iemesli? Salīdzinot ar citiem 1991. gadiem, Upītim centimetru trūkumu nākas kompensēt ar ātrumu, manevrētspēju un citām kvalitātēm. Jādomā, ka nav viegli. Šajā starpsezonā Upītim fiksēta dalība 5 spēlēs, ieskaitot sēdēšanu uz soliņa kā 13.-ajam uzbrucējam. Noteikti Upītis var vairāk un labāk. Tikai paša spēkos ir pierādīt, ka 3 vārtu guvumi deviņās KHL spēlēs, nebija tikai iesācēja veiksme. Un prasa tikai no tiem, kas var.

Miks Lipsbergs (pa labi novietotā attēlā). Protams, taisnīga ir piebilde: ja ne solītās KHL reglamenta izmaiņas attiecībā uz diviem obligātajiem U-22 (tātad dz. 1991. vai jaunāki) spēlētājiem 18 spēlētāju pieteikumā, Miks Lipsbergs un vēl dažs Dinamo treniņnomentnē netiktu vai vismaz tik ilgi tajā neuzkavētos. No visiem 1991.-ajiem, kas piedalījās pārbaudes spēlēs, sākotnēji Miks Lipsbergs izskatījās tālāks no Dinamo nekā pārējie. Tomēr ar katru spēli (viņam tādas bija 8, ieskaitot „dežūras” 13.-tā uzbrucēja postenī) viņš aug, neizskatās ne vairs „klibs” vai citādi katastrofāli nederīgs; sāk pieslīpēties un ticēt sev, kas nav mazsvarīgi. Un vairs nemaz tik tālu no Dinamo nav kā varēja šķist starpsezonas sākumā. Jācer, ka arī M.Lipsbergam tiks atrasta vieta kādā draudzīgā pieaugušo komandā, jo ir pēdējais laiks pārslēgties uz „lielo” hokeju. Tur arī būs skaidrība par „būt vai nebūt”.

Edijs Rinke-Leitāns. Arī 1991. gadā dzimis uzbrucējs, bet „svešais latvietis”. Jau gadiem, ar vienas sezonas pauzi Kanādas junioru līgā OHL, savas prasmes pilnveido un slīpē Vācijas hokejā. Ir uzspēlējis Latvijas U-18 izlasē 2009. gada jauniešu čempionātā. Pēc OHL sezonas 2010. gadā KHL drafta otrajā kārtā ar 37. kopējo numuru viņu „aizrunāja” Rīgas Dinamo, un pēc diviem gadiem – šovasar – Rīgas komanda noslēdza pārbaudes laika līgumu. Šoavsar aizvadīja tikai vienu pārbaudes spēli, kuras ietvaros tika arī pie rezultativitātes punkta, bet pēc šīs spēles viņa try-out līgums tika pārtraukts. Atsevišķi zinātāji un speciālisti Ediju Rinki-Leitānu kritizēja par ātruma un jēgas trūkumu. Tomēr laukumā viņš bija pamanāms ne tikai ar iespaidīgo augumu. Speciālisti minēja, ka šamais neesot labāks vai pat švakāks par HK Rīga sastāvā audzinātajiem 1991. gadā dzimušajiem (t.i. visiem pārējiem). Tomēr kopumā – nebija sliktāks; vien saprašanās laukumā ar cīņubiedriem bija nedaudz vājāka nekā citiem laikabiedriem, kas HK Rīga sastāvā saspēlējušies jau gadus divus un/vai vēl pirms tam cīnījušies kopā citu komandu sastāvos.

Mārtiņš Porejs. Pārbaudes spēļu gaitā daudz laika pavadīja kā 7.-ais aizsargs bez spēles laika, bet savu iespēju tomēr sagaidīja un vairumā gadījumu neizniekoja. Bet, ņemot vērā nu jau tradicionāli maz vai nemaz mainīgo Dinamo aizsargu kopumu, iefiltrēties to rindās līdz šim ir bijis grūti vai neiespējami. To arī liecina Jāņa Andersona piemērs – puisim bija/ir visas potences, bet divās oficiālajās KHL sezonās viņam vieta (spēles laiks) atradās 26 spēlēs. Kā rezultātā šis aizsargs meklē jaunu darba vietu, bet teorētiski Dinamo sistēmai paliekot interese par viņu. Atliek novēlēt Mārtiņam Porejam, lai viņa gadījumā cerības uz Dinamo sastāvu nebūtu „Andersona pasakas” (Jāņa Matuļa formulējums).

Mārtiņš Jakovļevs. Vēl viens 1991. gadā dzimušo aizsargu paaudzes kadrs, ko Dinamo sakarā ir vērts paturēt uzmanības lokā. Vismaz līdz šim to ir sapratuši arī Dinamo saimniecības atbildīgie vīri. Jakovļevs aizvadītajā sezonā bija rezultatīvākais spēlētājs HK Rīga ierindā, kas aizsargam jebkurā līgā un komandā ir īpašs atgadījums. Regulārā čempionāta 60 spēlēs Mārtiņš Jakovļevs sakrāja 3 vārtu guvumus, 26 rezultatīvas piespēles un 1 izšķirošu pēcspēles metienu. Aizsargs, kas met un iemet bullīšus, „mūsmājās” tomēr ir retums. Skaidrs, ka tas viss bija jaunatnes līgā, tomēr raksturo Jakovļeva improvizējošu un pat avantūrisku spēles stilu. Likumsakarīgi, ka pie šāda stila pieļautās kļūdas ir īpaši pamanāmas. Bet kurš tad nekļūdās? Pagaidām Rautakallio drošā hokeja zīmējumā tas lāga neiederas, taču kas zina, kā būs tālāk nākotnē. Tāpat interesanti, kādas jaunas šķautnes tiks ieslīpētas somu Mestis čempionātā, kur paredzēts „nomas līguma” ietvaros.

Kurš netika nosaukts?

Ainars Podziņš. 1992. gadā dzimis uzbrucējs, kas it kā varētu pretendēt uz „dotētajām” divām vietām, tomēr viņa laiki Dinamo saimniecībā šīs starpsezonas gaismā izskatās apdraudēti. Pat pie vienas pārbaudes spēles šovasar viņš nav ticis, bet „izsūtīts” uz HK Rīga sastāvu, kur pie spēles laika tiek ar grūtībām vai netiek vispār… Lai gan viņa līgums ar Dinamo saimniecību tika slēgts uz 4 gadiem un būtu spēkā vēl 2 sezonas, tomēr Podziņš ir ietrāpījis „šaurā bezizejā”. Dinamo sastāvā viņam ir „garš soliņš” ar konkurentiem, kuri ir vidēji gadu vecāki. Savukārt HK Rīga ierindā viņam jau divus gadus nav bijusi saprašanās ar jaunatnes vienības galveno treneri Leonīdu Tambijevu; būtu dīvaini, ja tagad tā pēkšņi rastos. Tāpēc arī HK Rīga izbraukumā, atklājot sezonu, viņš netikšot ņemts līdzi, bet par došanos izbraukumā ar Dinamo treneri vēl lemšot. Vairāk vai mazāk dzeltenos plašsaziņas līdzekļos jau parādījās ziņa, ka Podziņš jau spiests meklēt jaunu darbavietu; bet diennakts laikā ziņa jau tika skaidrota kā „pārpratums”, un Podziņš Dinamo sistēmā palikšot (vai nav līdzīgi Luiseniusa gadījumam?). Tomēr arī šoreiz nav dūmu bez uguns… Vēl viena Podziņa dilemma – pat ja viņš meklētu darbu austrumos, Krievijā viņš faktiski ir kļuvis par leģionāru, bet to vietas šīs valsts hokeja klubos ir ierobežotas… Vēl norisinās viņa oficiāli noformētais pārejas posms starp Krievijas un Latvijas hokeja pavalstniecību; un paredzēts, ka šī pāreja pilnā izmērā pabeigsies šoruden. Ja viss noritēs kā aizsākts, tad vienīgā valsts, kur viņš nav leģionārs, būs Latvija. Bet Krievijā? KHL jaunā reglamenta formula: leģionārs = spēlētājs, kuram nav tiesību spēlēt Krievijas izlasē. Podziņam šādu tiesību jau nav… Ko jau apliecināja viņa atbrīvošana no Krievijas U-20 izlases nometnes decembrī.

Rīgas Dinamo sastāvs Latvijas Dzelzceļa kausa spēlēs un spēlētāju statistika starpsezonā (pēc komandas visām 10 pārbaudes spēlēm; statistikas precizējumi saskaņā ar dinamoriga.eu spēļu apskatiem):

spēlētājs dz. sp. punkti
UZBRUCĒJI
1. Miks Indrašis 1990. 9 5+9
2. Mārtiņš Karsums 1986. 9 7+3
3. Jamie Johnson 1982. 8 2+7
4. Rob Schremp 1986. 9 2+5
5. Aleksandrs Ņiživijs 1976. 9 2+4
6. Elvijs Biezais 1991. 8 2+1
7. Alexander Giroux 1981. 9 2+1
8. Gunārs Skvorcovs 1990. 9* 0+3
9.-10. Roberts Bukarts 1990. 7 1+1
Andris Džeriņš 1988. 7 1+1
11. Gints Meija 1987. 10 1+1
12. Māris Bičevskis 1991. 6 0+1
13. Ģirts Ankipāns 1975. 4 0+0
14. Juris Upītis 1991. 5* 0+0
15. Miks Lipsbergs 1991. 8* 0+0
AIZSARGI
1. Guntis Galviņš 1986. 9 0+5
2. Mathieu Carle 1987. 7 1+2
3. Krišjānis Rēdlihs 1981. 8 1+1
4. Jēkabs Rēdlihs 1982. 6 0+2
5. Arvīds Reķis 1979. 5 0+0
6. Kristaps Sotnieks 1987. 8 0+0
7. Mārtiņš Porejs 1991. 9* 0+0
8. Oskars Cibuļskis 1988. 8 0+0
VĀRTSARGI dz. sp. (min.) GAA (vārtu z.)
1. Māris Jučers 1987. 6 (320) 1.50 (8)
2. Mikael Tellqvist 1979. 5 (282) 2.98 (14)

* Mārtiņam Porejam ieskaitītas arī spēles kā 7.-ajam aizsargam bez reāla spēles laika. Tāpat arī Mikam, Lipsbergam, Gunāram Skvorcovam un Jurim Upītim kā 13.-ajiem uzbrucējiem.

Dinamo 2012. g. starpsezonas pārbaudes spēlēs bija arī:

ampl. spēlētājs dz. sp. punkti komentārs
U Raitis Ivanāns 1979. 2 0+0 kopj traumu; gaidīts uz sezonas sākumu
A Mārtiņš Jakovļevs 1991. 1 0+0 deleģēts uz Jokipojat (Somijas 2.)
A Rodrigo Laviņš 1974. 4 0+0 Dinamo rezervē
U Niclas Lucenius 1989. 3 0+0 lauzts līgums ar Dinamo
U Vitālijs Pavlovs 1989 1 1+0 deleģēts uz Jokipojat (Somijas 2.)
U Edijs Rinke-Leitāns 1991. 1 0+1 pārtraukts try-out līgums ar Dinamo

*

Rīgas Dinamo 2012. gada starpsezonas visu 10 pārbaudes spēļu rezultāti:

datums pretinieks Dinamo vs. vieta turnīrs
2012-08-03 Dinamo (Minska) 1:2 Daugavpils pārbaudes spēle
2012-08-08 Ņeftjaņik (Almetjevska) 2:1 Piņķi pārbaudes spēle
2012-08-14 Spartak (Maskava) 3:2 OT Ņižņijnovgoroda (ŅN) ŅN gubernatora kauss
2012-08-15 Dinamo (Maskava) 5:3 ŅN ŅN gubernatora kauss
2012-08-17 Torpedo (ŅN) 3:0 ŅN ŅN gubernatora kauss
2012-08-18 Spartak (Maskava) 2:3 ŅN ŅN gubernatora kauss; spēle par 1. vietu
2012-08-25 Espoo Blues 4:3 Rīga Latvijas Dzelzceļa kauss
2012-08-26 Atlant (Maskavas apg.) 4:3 Rīga Latvijas Dzelzceļa (LDz) kauss
2012-08-28 Lokomotiv (Jaroslavļa) 1:4 Rīga LDz kauss
2012-08-29 Lokomotiv (Jaroslavļa) 3:1 Rīga LDz kauss; spēle par 1. vietu

*

[Pirmais foto fiksēts pēc Dinamo un Lokomotiv spēles par turnīra Latvijas Dzelzceļa kauss 1. vietu 2012. gada 29. augustā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otra – Matjē Karla un Aleksandra Žirū – fotoattēla avots: dinamoriga.eu. Trešais – Mikaela Tellkvista – foto fiksēts Dinamo spēlē pret Salavat Julajev 2011. gada 16. februārī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Ceturtais – Raita Ivanāna – foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret Minskas Dinamo 2012. gada 3. augustā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Piektā – Mārtiņa Karsuma – fotofiksācija notikusi Dinamo spēlē pret Baris 2011. gada 16. oktobrī; foto autors: Oļegs Siračenko. Sestais – Mika Indraša – foto fiksēts Dinamo spēlē pret Lokomotiv 2012. gada 29. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Septītais – Roberta Bukarta un Andra Džeriņa – attēls fotofiksēts Dinamo spēlē pret Espoo Blues 2012. gada 25. augustā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Māra Jučera (astotais) foto – Dinamo spēlē pret Baris 2011. gada 16. oktobrī; foto autors: Oļegs Siračenko. Devītais (Mika Lipsberga) foto – Dinamo spēlē pret Atlant 2012. gada 26. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »