Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘pasaules rangs’

11. vieta – tas ir daudz vai maz?

Posted by petrovich27 uz 2013/05/16

LAT_vs_FIN_2013-05-14_iihf_com_VERS_3Vai Latvijas izlase no pasaules čempionāta pārradās ar vairogu vai uz tā, secināms no katra vērtētāja gaidām un cerībām. Tieši pēc tādas pašas skalas vērtējams treneru un spēlētāju sniegums izlasē. Šopavasar netrūkst arī „zemūdens akmeņu” – spēle ar traumām, gribēšana un audzināšana… Latvijas Hokeja federācijas uzdevums ‘spēlēt ceturtdaļfinālā’ nav izpildīts, bet vieta elitē nosargāta gan. Tas ir daudz vai maz?

Kopumā jau grupu turnīra stadijā šī gada pasaules čempionātā ir iegadījušies daži pārsteigumi. Piemēram, Šveices izlase 7 spēlēs panāca 7 uzvaras, zaudējot tikai vienu punktu no 21, kas bija „bankā”. Vai it kā „negadījums”, ka Francijas izlase pieveica tā brīža aktuālos čempionus – Krievijas izlasi; pamatlaikā. Latvijas izlases gadījumā pārsteigumu un kardinālu izmaiņu nebija. Nosargāta 11. vieta pasaules rangā un ieņemta 11. vieta čempionātā, t.i. čempionātā viena vietu zemāk nekā pirms gada. Bet vai bija jāgaida kaut kas vairāk? Vai šogad izlase bija nomināli vai faktiski stiprāka par pērno? Vai gada laikā izlases un valsts hokeja saimniecības kontekstā ir notikušas izmaiņas, kurām jānes rezultāts nekavējoties? Atbildes ir skaidras. Acīmredzot federācijas uzdevums fiksēts ar domu, ka mērķim jābūt tālāk par iespējām.

Patiesā vieta. Kur?

Skaidrs, ka Latvijas izlases un tās līdzjutēju apetīti būtiski sabojāja zaudējumi pirmajās trīs spēlēs, ieskaitot cīņu pret principiālo pretinieku par vietu „zem saules” – Austrijas izlasi. Pēc uzvaras pār vicečempioniem slovākiem mūsu iela atkal bija saulaina, bet optimisms saņēma sitienu zem jostasvietas spēlē pret Vāciju. Taču pēc uzvarētās Francijas kā izlases spēlētāji, tā „labākie fani pasaulē” jau sagribēja „bulciņas” – ceturtdaļfinālu. Tiesa, bija nepieciešama virkne sakritību, kas tomēr nepiepildījās. Piekritīsiet, ka nebūtu taisnīgi, ja Latvija šosezon spēlētu ceturtdaļfinālā? Tā tomēr nav mūsu pelnīta vieta. Nav, objektīvi.

Atgādinājumam. Līdzšinējo 17 pasaules čempionātu gaitā Latvijas izlase ir svārstījusies starp 7. un 13. vietu, vidējā ieņemtā – 10. vieta. Šogad – 11.-tā. Reizes 3 esam bijuši zemāk (13. vietā). Astotniekā – četras reizes. Atkārtots jautājums: kas ir tās liecības, lai šogad būtu kaut kas vairāk par 11?

Latvijas izlases ieņemtā vieta pasaules čempionātos elitē (1997. – 2013.):

gads vieta galv. treneris kapteinis rezult. sp. lietd. aizs. pirmais vārts.
1997. 7. L.Beresņevs O.Znaroks O.Znaroks (8 sp. 3+7) K.Skrastiņš (8 sp. +8) A.Irbe (300:00; 92.9%; GAA 2.00)
1998. 9. L.Beresņevs O.Znaroks O.Znaroks (6 sp. 5+3) S.Ozoliņš (4 sp. +7) A.Irbe (299:21; 89.2%; GAA 2.83)
H.Vītoliņš*
1999. 11. L.Beresņevs O.Znaroks A.Cipruss (6 sp. 5+1) S.Čudinovs (6 sp. +2) A.Irbe (238:10; 86.05%; GAA 3.02)
V.Fanduļs (6 sp. 3+3)
2000. 8. Ha.Vasiļjevs H.Vītoliņš A.Beļavskis (7 sp. 4+1) N.Sējējs (7 sp. +3) A.Irbe (420:00; 90.56%; GAA 2.43)
2001. 13. Ha.Vasiļjevs H.Vītoliņš S.Žoltoks (6 sp. 5+1) S.Ozoliņš (6 sp. +7) A.Irbe (360:00; 92.44%; GAA 2.17)
2002. 11. K.Lindstrēms H.Vītoliņš A.Beļavskis (6 sp. 2+2) O.Sorokins (6 sp. +3) S.Naumovs (358:08; 88.24%; GAA 3.35)
S.Žoltoks (6 sp. 0+4)
2003. 9. K.Lindstrēms V.Fanduļs K.Skrastiņš (6 sp. 3+3) O.Sorokins (6 sp. +2) A.Irbe (180:00; 90.11%; GAA 3.00)
S.Naumovs (179:11; 90.41%; GAA 2.34)
2004. 7. K.Lindstrēms V.Fanduļs S.Žoltoks (7 sp. 3+2) O.Sorokins (7 sp. +2) A.Irbe (300:00; 92.50%; GAA 1.80)
2005. 9. L.Beresņevs K.Skrastiņš Ģ.Ankipāns (6 sp. 2+4) O.Sorokins (6 sp. +3) A.Irbe (283:03; 94.35%; GAA 1.48)
2006. 10. P.Vorobjovs A.Semjonovs A.Semjonovs (6 sp. 3+0) Mā.Jass (6 sp. +2) S.Naumovs (315:20; 88.97%; GAA 3.04)
L.Tambijevs (6 sp. 1+2)
A.Širokovs (6 sp. 1+2)
A.Ņiživijs (6 sp. 0+3)
2007. 13. O.Znaroks R.Laviņš K.Daugaviņš (6 sp. 3+3) O.Sorokins (6 sp. +2) E.Masaļskis (220:00; 89.09%; GAA 3.27)
O.Sorokins (6 sp. 2+4) A.Saviels (6 sp. +2)
2008. 11. O.Znaroks R.Laviņš L.Dārziņš (6 sp. 2+1) G.Pujacs (6 sp. +2) E.Masaļskis (320:42; 91.00%; GAA 3.37)
He.Vasiļjevs (6 sp. 2+1)
M.Rēdlihs (6 sp. 2+1)
M.Karsums (2 sp. 1+2)
M.Cipulis (6 sp. 1+2)
2009. 7. O.Znaroks K.Skrastiņš He.Vasiļjevs (7 sp. 3+6) K.Skrastiņš (7 sp. +2) E.Masaļskis (426:26; 92.83%; GAA 2.53)
2010. 11. O.Znaroks He.Vasiļjevs J.Sprukts (6 sp. 2+3) G.Galviņš (6 sp. +4) E.Masaļskis (326:40; 91.43%; GAA 2.76)
A.Jerofejevs (6 sp. +4)
2011. 13. O.Znaroks He.Vasiļjevs M.Rēdlihs (6 sp. 1+6) G.Pujacs (6 sp. +2) E.Masaļskis (351:27; 90.50%; GAA 3.24)
O.Cibuļskis (6 sp. +2)
2012. 10. T.Nolans J.Sprukts M.Indrašis (7 sp. 3+2) G.Galviņš (7 sp. +3) E.Masaļskis (340:00; 91.98%; GAA 2.65)
2013. 11. T.Nolans L.Dārziņš L.Dārziņš (7 sp. 5+1) K.Sotnieks (7 sp. +2) K.Gudļevskis (243:46; 92.50%; GAA 2.22)
J.Sprukts (7 sp. 1+5)

* 1998. gada pasaules čempionātā, saskaņā ar žurnāla Sporta Avīze statistikas datiem, vienā spēlē kapteinis bijis Harijs Vītoliņš.

Veiksmīga paaudžu maiņa?

Pavasara mēnešu gaitā jau ir daudz runāts par izlases vērtību pārorientāciju, gribēšanu spēlēt ar lielo G utml. Tāpat nevar būt nepamanīta Latvijas hokeja ikonas un sirdsapziņas – Artūra Irbes – piesaistīšana valstsvienības „soliņam”. Zinātāji gan spriež, ka federācijas prezidents labprāt atbrīvotos no Irbes līdzīgi kā pirms gadiem diviem no titulētā ģenerālmenedžera Sanda Ozoliņa. Te gan jāsecina, ka šāda rīcība būtu konkrēta kaitniecība. Jo nav daudz tāda ranga cilvēku, kas būtu ar sirdi un dvēseli par Latvijas hokeju.

Taču ir vēl viena šī pavasara Latvijas izlases iezīme, ko mēdz dēvēt par „paaudžu maiņu”. Varbūt par skaļu teikts, jo 2013. gada pasaules čempionātā Latvijas izlases sastāvā bija tikai četri hokejisti, kas pasaules čempionātos nebija spēlējuši. Tomēr kopumā šo puišu iekļaušanās ir skatāma arī kontekstā ar „atslēgas” lomām, ja ar tādām saprotam vārtsargu posteni vai, piemēram, Girgensona ieņemto „darba lauku”.

Slavas dziesmas Latvijas izlasei pasaules čempionāta kontekstā diezin vai būtu dziedamas. Taču, kas nav šobrīd mazsvarīgi, – šīs sezonas izlase neko nesabojāja, neskatoties uz visām iespējām un hokeja pazinēju bažām.

Dārziņa, Sotnieka un Gudļevska gads

Šī gada pasaules čempionātā Latvijas izlase kopumā 7 spēlēs saražoja 14 vārtu guvumus. No tiem vairāk nekā pusi (8 gab.) iespēja uzbrukuma pirmais virknējums: Dārziņš – Sprukts – Cipulis. Viņiem tad arī pienākas „lauru vainagi”, jo vīri bija ne tikai rezultatīvākie savas nacionālās izlases ierindā, bet arī komandas balsts mazākumā, vairākumā un liekot pretiniekiem pelnīt noraidījumus. Šī maiņa arī bija vienīgā, kas rezultātu ražoja salīdzinoši sistemātiski. Citas kombinācijas – pēc iedvesmas, saprašanas un savu prasmju robežās.

Respektīvi, pārējie 11 uzbrucēji prata sarūpēt 3 vārtu guvumus… Skaidrs, ka ne no visiem prasa rezultāta izmaiņas; īpaši, ja viņu stihija ir galvenokārt skaitliskais mazākums. Tāpat arī skaidrs, ka šogad vairums uzbrucēju bija ar salīdzinoši mazākām pretenzijām un varēšanām vārtsarga līnijas pārvarēšanā. Ko arī patiesībā nevar pārmest šiem hokejistiem. Tāda ir mūsu realitāte šodien. Jo kā labi zināms, ‘jaukt’ un ‘veidot’ tomēr ir atšķirīgas darba jomas.

Vienīgais Latvijas izlases aizsargs ar pozitīvu lietderības koeficientu ir izrādījies Kristaps Sotnieks, kurš turnīra gaitā pakāpeniski apliecināja, ka ir stabilākā vērtība valstsvienības aizsardzības zonā. Apstākļos, kad no ierindas nācās izstāties Georgijam Pujacam, kad laukumā devās aizsargi ar nesenām vai pat „dzīvām” traumām, Sotniekam nācās un izdevās lāpīt dažādus caurumus, vairākuma izspēli ieskaitot. Katrā gadījumā viņa atrašanās uz „melnā paklāja” – turnīra trīs labāko Latvijas hokejistu skaitā – ir sanākusi likumsakarīga.

Kopā ar Dārziņu un Sotnieku uz minētā paklāja stāvēja viens no pasaules čempionāta debitantiem – 20-gadīgais Kristers Gudļevskis, kura pamatdarbs šosezon bija HK Rīga jaunatnes hokeja līgā. (Re, ka MHL var arī sagatavot nopietnām gaitām! Kā sveiciens federācijas prezidentam Kirovam Lipmanam.) Vārtsargu kontekstā jāteic, ka Gudļevskim „vārdu deva” ilggadējā pirmā numura Edgara Masaļska veselības stāvoklis. Nevajag nekādas zīlnieces, lai saprastu, ka Masaļska pilnīgas fiziskas gatavības apstākļos arī Gudļevska debija, vismaz tik apjomīga, tiktu atlikta. Tad gan varētu zīlēt: Gudļevskis ir vai nav gatavs augstam līmenim? Vecā patiesība: pamatsastāva robi ir iespēja citiem.

Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionāta visās 7 spēlēs (2013. g. maijs; pamatrādītāji, atskaitot soda minūtes pretiniekam pret konkrēto spēlētāju (SM pret), saskaņā ar iihf.com):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- MM* met. SM SM pret** SM bilance vid. sp. laiks
UZBRUCĒJI
1. Lauris Dārziņš C 1985. 7 5+1 +2 9:5 31 2 6+B (+4+B) 17:56
2. Jānis Sprukts 1982. 7 1+5 ±0 8:7 10 2 4 (+2) 18:30
3. Mārtiņš Cipulis 1980. 7 2+2 +1 8:6 20 9+20 4 (-5 un 20) 17:16
4. Gints Meija 1987. 5 1+2 +2 3:3 3 4 4 (0) 15:06
5. Andris Džeriņš 1988. 7 0+2 -1 3:7 7 4 6 (+2) 14:34
6. Zemgus Girgensons 1994. 5 1+0 -3 1:3 10 0 4 (+4) 17:20
7. Roberts Jekimovs 1989. 6 1+0 -3 1:5 6 2 0 (-2) 10:26
8. Armands Bērziņš 1983. 7 1+0 -4 1:6 6 7+20 2 (-5 un 20) 10:34
9. Koba Jass 1990. 4 0+1 +1 2:1 2 0 0 (0) 5:13
10. Miks Indrašis 1990. 7 0+1 -5 2:7 16 0 6 (+6) 17:37
11. Ronalds Ķēniņš 1991. 7 0+1 -5 1:7 5 6 2 (-4) 14:21
12. Vitālijs Pavlovs 1989. 6 (fakt. 5) 0+0 -1 0:2 1 2 6 (+4) 7:42 (fakt. 9:15)
13. Aleksejs Širokovs 1981. 7 0+0 -4 0:4 4 2 2 (0) 8:15
14. Juris Štāls 1982. 7 0+0 -4 1:6 2 4 2 (-2) 10:07
AIZSARGI
1. Kristaps Sotnieks 1987. 7 0+0 +2 4:5 12 2+10 0 (-2 un 10) 21:56
2. Jānis Andersons 1986. 7 (fakt. 6) 0+1 ±0 4:6 4 4 0 (-4) 11:27 (fakt. 13:22)
3. Agris Saviels 1982. 5 1+0 -2 1:3 5 2 0 (-2) 13:09
4. Ralfs Freibergs 1991. 7 0+1 -2 4:4 3 4 2 (-2) 13:17
5. Māris Jass 1985. 7 0+0 -2 2:4 6 8 0 (-8) 11:27
6. Georgijs Pujacs 1981. 2 0+0 -2 0:2 2 2 0 (-2) 15:38
7. Artūrs Kulda 1988. 7 1+1 -5 4:11 9 8 2 (-6) 23:15
8. Krišjānis Rēdlihs 1981. 7 0+0 -5 7:15 6 0 0 (0) 24:32
VĀRTSARGI dz. sp. min:sek GAA MM atv. % atv. met. SM SM pret SM bilance
1. Kristers Gudļevskis 1992. 5 (fakt. 4) 243:46 2.22 9:9 92.50% 111 no 120 0 0 (0)
2. Māris Jučers 1987. 3 (fakt. 1) 40:00 6.00 0:4 83.33% 20 no 24 0 0 (0)
3. Edgars Masaļskis 1980. 6 (fakt. 3) 140:00 5.14 4:12 80.33% 49 no 61 0 0 (0)

* MM = mikromači; komandas vārtu guvumi un zaudējumi spēlētājam esot laukumā. SM bilance = soda minūšu bilance (+ minūtes vairāk nopelna pretinieks pret šo spēlētāju; – minūtes vairāk nopelna konkrētais spēlētājs). ** Pretinieku 6 soda minūtes (neskaitot skaitliskā sastāva pārkāpumu vai ripas izmešanu) nav atšifrētas.

Ieskatam: Latvijas izlases hokejistu statistika čempionāta visās 7 spēlēs – iihf.com

[Attēlā: Latvijas izlases labākie spēlētāji 2013. gada pasaules čempionātā – Kristaps Sotnieks, Kristers Gudļevskis, Lauris Dārziņš. Foto fiksēts pēc spēles pret Somijas izlasi 2013. gada 14. maijā; foto avots: iihf.com.]

Advertisements

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Arī Itālija ir ieplānojusi šovakar uzvarēt

Posted by petrovich27 uz 2012/05/08

Itālijas izlase ar 17. vietu pasaules rangā ir nomināli vājākais Latvijas izlases pretinieks šajā pasaules čempionātā. Ja Latvijas valstsvienība plāno aizsniegties līdz ceturtdaļfinālam, tad uzvara pret itāļiem ir „obligātās programmas” ietvaros. Tiesa, arī Itālijas izlasei Latvija kā pasaules ranga 13. izlase ir nomināli vājākais pretinieks, ko paredzēts „ņemt” tikpat obligāti.

Sportiskais princips liek katru čempionāta spēli uzlūkot kā „vietu”, kur var gūt punktus. Neskatoties uz to, vai spēlē Kazahstāna pret Somiju vai Latvija pret Krieviju. 2012. gada pasaules čempionāta pirmajās 4 dienās un 20 spēlēs „atradās” tikai četras spēles – „ārkārtas gadījumi”, kad rangā zemāk esoša komanda pieveic nomināli stiprāku vienību. Tātad iespējamības „izmērs” – 20%. Vai tas ir daudz vai maz, atkarīgs no tā, uz ko katrs cer un tiecas.

Par nosacīti lielāko pārsteigumiem, uzvarot rangā par piecām vietām augstāk esošas izlases, parūpējās ranga 17. vietā esošā Itālija (4:3 OT pret Dāniju (12.)) un 13. vietu ieņemošā Latvija (3:2 pret „lielā astotnieka” komandu – Vācijas izlasi (8.)). Citas „anomālijas” fiksētas starp rangā līdzīgākām vienībām: Slovākija (10.) uzvarēja ASV (6.) ar 4:2; ASV ar 5:4 OT pieveica Kanādu (5.). Tiesa, jāatceras, ka izlases vieta rangā neatspoguļo konkrētā sastāva aktuālo spēku, bet šīs valstsvienības panākumus iepriekšējā laika nogrieznī, ko izmanto aktuālajam rangam. Vēl atgādinājums: Ziemeļamerikas izlases starptautiskās federācijas (IIHF) rangu uzlūko, ja ne ar augstprātību, tad ar iecietību gan, apzinoties savu vietu pasaules hokejā arī bez IIHF aprēķiniem.

Reālās un nereālās spēles

Katrā gadījumā spēku samērs pasaulē ir skaidrs. Protams, nav pieklājīgi noniecināt, piemēram, Kazahstānu, Latviju vai Itāliju; tomēr šīs valstis nestāv vienā plauktā ar Zviedriju, Somiju, Kanādu, Krieviju, Čehiju. Tas gan nenozīmē, ka „mazās valstis” nevar laiku pa laikam paklupināt lielvalstu zvaigžņu komandas; tomēr tie ir izņēmuma gadījumi.

Tādēļ pragmatiskākie izlašu panākumu kaldinātāji no elites lejasdaļas mēdz šķirot paredzamās spēkošanās divās grupās – „reālās spēlēs” par punktiem ar sava plaukta komandām un spēlēs, kurās prognozējams vairāk vai mazāk neizbēgams „pa ragiem”. Šādas „nepunktu spēles” tad arī tiek izmantotas dažādiem uzdevumiem – tematiskiem treniņiem, nelieliem eksperimentiem un spēļu prakses došanai otrajiem-trešajiem vārtsargiem. Šādas spēles nereti var viegli atšķirt pēc vairākkārt atšķirīga metienu skaita, nemešanās ripas ceļā, nepilnībām spēka spēlē un ļoti pamanāmas vairīšanās no traumām.

Ja shēmas un dublieri „izšauj”, tad rangā zemāk esošās izlases treneri tiek slavēti par īpaši gudra plāna īstenošanu, bet nesalīdzināmā vairumā gadījumu pārsteigumu nav – francijas zaudē kanādām. Gandrīz vienmēr. Bet arī „gandrīz” paredz izņēmumus, kas ļauj savu nacionālo lepnumu uzturēt arī otrā desmita vienībām – t.i. lepoties, ka reiz NN. gada NN. maijā viņu izlase uzvarējusi Kanādu vai Zviedriju.

Cik reāla ir Itālija?

Latvijas izlasei „reālās spēles”, lai cik optimistiski nebūtu līdzjutēji, spēlētāji un treneri, šajā čempionātā ir pret Vāciju, Itāliju, Dāniju, Norvēģiju. Ne tāpēc, ka tās būtu īpaši vājas vienības, bet tādēļ, ka vienā S apakšgrupā esošās Zviedrijas, Krievijas un arī Čehijas izlases ir objektīvi daudz grūtāk sasniedzamas. Tas nenozīmē, ka totāli neiespējams kādu punktiņu izcelt no apakšgrupas trijām stiprākajām izlasēm. Tomēr no asinīm un sviedriem izcīnīta punkta nebūs jēga, ja punkti tiks atdoti spēlē pret tiešākajiem konkurentiem uz vietu ceturtdaļfinālā. Citiem vārdiem: nav jēga „noasiņot”, uzvarot Zviedriju, ja tiek zaudēts Itālijai un Dānijai. Labs piemērs bija pirms gada vēl vecās izspēles kārtības laikā, kad Latvija atrāva punktu topošajiem čempioniem – somiem, bet zaudēja dāņiem un palika cīnīties par palikšanu elitē.

Garantēti izshēmoties līdz „šai izlasei zaudēšu, bet šo – uzvarēšu” nav iespējams, tomēr katras izlases vadoņiem ir sava stratēģija. Nenoliedzami, neviens atklāti nesludina, ka dodas konkrēto spēli zaudēt, un arī pieļauj variantu C – „ja nu tomēr”… Taču ir atšķirības pieejā dažādām spēlēm un uzdevumiem tajās. Ir atšķirība starp izlasēm, kuras „vajag” uzvarēt vairāk nekā citas.

Skaidrs, ka Latvijas izlasei jeb, kā dēvē daži Krievijas mediji, „Rīgas Dinamo komandai, kas papildināta (novājināta) ar mazgadīgajiem latviešiem” spēle pret Itālijas izlasi ir „ņemamo spēļu” kategorijā. Čempionāta Stokholmā spēlējošā grupā Itālijas valstsvienība ir vienīgā, kas rangā ir zemāk par Latviju; tātad vismaz teorētiski ar lielāku iespējamību to uzvarēt nekā citas izlases S grupā. Šī apziņa, ka Itālija ir teorētiski vājāka, jau vairākos pasaules čempionātos ir patraucējusi…

Itālijai uzvaru vajag ne mazāk

Bet, ja paskatāmies no Itālijas izlases skatpunkta, tad spēle pret Latvijas izlasi viņiem arī ir potenciāli ņemamākā „punktu spēle”. Ja Itālijas izlasei pirms čempionāta ir sagatavots obligāti uzvaramo izlašu sarakstiņš, tad Latvija tajā ir noteikti un tikpat noteikti ir šī saraksta pirmajā vietā. Jo Latvijas izlase itāļiem ir rangā tuvākā izlase – t.i. par pārējām S grupas 6 izlasēm nomināli vājāks pretinieks. Itāļi jau ir pamanījušies paņemt 2 punktus no Dānijas, bet vismaz pāris punktu pret Latvijas izlasi varētu nodrošināt viņu palikšanu elitē arī nākamsezon. Tādēļ spēlē pret Latviju Itālijas izlase var atrisināt savu galveno uzdevumu. Un jau pēc tam, bez stresa un pie iespējas, „pasapņot” uz tiesībām olimpiskajā kvalifikācijā startēt kā rīkotājvalstij (10. – 12. vietas).

Mazliet pagātnes iedvesmai. Latvijas un Itālijas izlašu vieta pasaules čempionātos (PČ) un savstarpējo spēļu rezultāti elites PČ (saskaņā ar iihf.com un lhf.lv informāciju):

gads Latvijas vieta Itālijas vieta LAT vs. ITA
2011. 13. 17./18.
2010. 11. 15. 5:2
2009. 7. 17./18.
2008. 11. 16.
2007. 13. 12. 3:4 OT
2006. 10. 14.
2005. 9. 17./18.
2004. 7. 19./20.
2003. 9. 23./24.
2002. 11. 15. 4:1
2001. 13. 12.
2000. 8. 12.
1999. 11. 13.
1998. 9. 10. 1:1
1997. 7. 8. 4:5

*

Latvijas izlases spēlētāju statistika 2012. gada pasaules čempionātā (pēc 2 spēlēm; MM = mikromači; SM pret = pretinieku nopelnītās soda minūtes pret konkrēto spēlētāju; atskaitot ‘SM pret’, saskaņā ar iihf.com oficiālo statistiku, kurā iespējamas neprecizitātes):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- MM SM SM pret vid. sp. laiks
UZBRUCĒJI
1. Miks Indrašis 1990. 2 2+1 +1 3:2 2 2 20:04
2. Jānis Sprukts C 1982. 2 0+3 +2 3:2 0 2 20:13
3. Kaspars Daugaviņš 1988. 2 1+1 -1 2:2 0 2 16:57
4. Miķelis Rēdlihs 1984. 2 1+0 0 2:2 2 0 20:19
5. Aleksejs Širokovs 1981. 2 1+0 -2 2:2 0 0 15:50
6. Gints Meija 1987. 2 0+0 +1 1:1 0 0 13:29
7. Roberts Bukarts 1990. 2 0+0 0 0:0 0 0 9:24
8. Andris Džeriņš 1988. 1 0+0 0 0:1 2 2 14:19
9. Mārtiņš Cipulis 1980. 2 0+0 -1 2:1 0 0 15:53
10. Ronalds Ķēniņš 1991. 1 0+0 -1 0:1 0 0 13:03
11. Armands Bērziņš 1983. 2 0+0 -1 0:1 0 0 10:23
12. Kaspars Saulietis 1987. 2 0+0 -2 0:2 0 0 9:03
13. Juris Štāls 1982. 2 0+0 -2 0:2 0 0 9:56
Koba Jass 1990. 2 0+0 0 0:0 0 0 0:51
AIZSARGI
1. Guntis Galviņš 1986. 2 0+2 +3 3:0 0 2 20:04
2. Georgijs Pujacs A 1981. 2 0+1 0 3:2 0 2 19:21
3. Oskars Bārtulis 1987. 2 0+1 -1 2:1 0 0 20:05
4. Oskars Cibuļskis 1988. 2 0+0 -1 1:2 0 0 17:12
5. Krišjānis Rēdlihs A 1981. 2 0+0 -1 1:2 0 0 20:44
6. Rodrigo Laviņš 1974. 2 0+0 -2 0:3 0 0 8:16
7. Kristaps Sotnieks 1987. 2 0+0 -2 0:4 0 0 15:07
Jānis Andersons 1986 0
VĀRTSARGI dz. sp. GAA atv.% MM SM SM pret sp. laiks
1. Edgars Masaļskis 1980. 2 3.50 90.91% 5:7 0 0 120:00
Māris Jučers 1987. 0 0 0:00
Ervīns Muštukovs 1984. 0

*

Lasāmvielai:

 

  • championat.com kritika čempionāta izspēles kārtībai, Latvijas izlasei, kā arī ieskats Latvijas un Vācijas izlašu spēlē – championat.com
  • Latvijas izlases spēlētāju statistika pēc 2 spēlēm – iihf.com
  • Pasaules hokeja aktuālais rangs (tabula mainīta pēc PČ) – iihf.com

[Foto fiksēts pirms Latvijas izlases spēles pret Krievijas izlasi 2012. gada 20. aprīlī. Foto autors: Āris Zobens.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , | Leave a Comment »