Kontekstā ar Latvijas izlases gatavošanos pasaules čempionātam periodiski tiek cilāta doma, ka valstsvienības sastāvā vietu būtu pelnījuši arī labākie Latvijas čempionātā, sauktā par Virslīgu. Šoreiz neielaižoties diskusijā par pašmāju līgas līmeni un tā savietojamību ar izlasē spēlēto, kuri tad ir bijuši Latvijas Virslīgas labākie 2013./2014. g. regulārajā sezonā? Kā saka, tautai savi varoņi jāzina. Teikts bez skepses un ironijas.
Rezultāta taisītāji Virslīgā
Regulārās sezonas rezultatīvākajam spēlētājam Renāram Undelim (dz. 1984.; pa labi novietotā atēlā #84) 27 spēlēs izdevies saražot 56 punktus (26+30), t.i., vidēji 2,07 punkti spēlē. Pateicoties savai rezultativitātei,Ogrē bāzētās Kurbadsvienības uzbrucējs septembrī tika atzīts par Virslīgas čempionāta MVP (vērtīgāko spēlētāju). Spēlējis Latvijas U-18 un U-20 izlašu sastāvā pasaules čempionātos, taču, atšķirībā no viena otra sava komandas biedra Kurbads ierindā, Undeļa vārds nav pieejams Latvijas pieaugušo izlases sastāvā uzspēlējušo sarakstā. No “kurbadiešiem” pa kādai spēlei valstsvienībā savulaik ir aizvadījuši vairāki vīri, t.sk. uzbrucēja pozīcijā esošie Andrejs Kardašs (10 spēles), Ēriks Bisenieks (5 sp.), Toms Hartmanis (4 sp.), Valērijs Fiļimonovs (3 sp.), Vladislavs Dobreņkijs (3 sp.), Ronalds Cinks (1 sp.).
Renāra Undeļa sportiskajā biogrāfijā sastopami pieturas punkti Francijas 3. un 4. līmenī, kā arī zviedru Division 1 (trešā līga Zviedrijā), bet visvairāk spēlēts Latvijas klubos, kas cīnījušies pašmāju un/vai Baltkrievijā bāzētā čempionātā. Kurbads, SMScredit.lv, ASK Ogre, Rīga 2000, Stalkers Juniors, arī – DHK Latgale, Liepājas Metalurgs, Ozollapas. Latvijas čempiona titulu ir izcīnījis vairākkārt, ar Rīga 2000 un SMScredit.lv komandām.
Otrs rezultatīvākais uzbrucējs regulārās sezonas gaitā bija Ozolnieki / Monarch pārstāvis Edgars Lipsbergs (dz. 1989.; pa labi novietotā attēlā #68). Savulaik izcīnījies pa dažādiem jauniešu čempionātiem Ziemeļamerikā, ieskaitot ASV otro stiprāko junioru līgu – NAHL. Piedalījies U-18 un U-20 pasaules čempionātos Latvijas valstsvienības krāsās, uzspēlējis sezonu Dinamo jaunatnes komandā HK Rīga MHL čempionātā, bet pēc tam – jau trešo sezonu ir Ozolnieku komandas ierindā.
No šīs komandas nāk arī Virslīgas regulārās sezonas trešais rezultatīvākais uzbrucējs – Aleksandrs Kerčs jaunākais (dz. 1990.). Kerčam-junioram savos 23 gados arī jau iekrājies diezgan raibs CV – līdzās Latvijas līgām un klubiem arī dažādas čehu līgas, jaunatnes līga MHL, franču čempionāts. Pirms gada kļuva par Latvijas čempionu kopā ar SMScredit.lv.
Kopējo Top 5 noslēdz Zemgale / LLU uzbrucējs Gatis Gricinskis (dz. 1988.; raksta noslēgumā novietotajā attēlā #89), kuram nācies aizvadīt mazāku spēļu skaitu – 22, bet kurās sakrāti 40 punkti. Gricinskis ir bijis viens no vilcējiem Latvijas U-18 un U-20 izlasē (kopā četros pasaules čempionātos), leģionāra gaitas baudījis galvenokārt Somijas trešā ranga (Suomi-sarja) čempionātā. Gatis Gricinskis janvārī bija Latvijas čempionāta vērtīgākais spēlētājs.
Atgādinājumam: neviens no regulārās sezonas rezultatīvāko spēlētāju Top 5 uzbrucējiem Latvijas pieaugušo izlasē nav spēlējis. (Izņēmums ir Topa 2. vietā esošais aizsargs Mihails Bogdanovs, bet par to stāsts turpinājumā.) Taču neskaitot jau nosauktos Kurbads vienības uzbrucējus, šajā sezonā Latvijas Virslīgā ir uzspēlējuši vēl daži uzbrucēji ar Latvijas pieaugušo izlases spēļu pieredzi. T.sk.: 161 spēli izlasē aizvadījušais Aleksandrs Macijevskis (tagad HS Rīga / Prizma); Ozolnieku uzbrucēji Vadims Romanovskis (47 spēles izlasē), Elvis Želubovskis (10 sp.),Māris Grāvītis (5 sp.),Valentīns Feoktistovs (2 sp.), Māris Drelings (2 sp.); Prizmā brīdi uzspēlējušais Sergejs Pečura (34 sp. izlasē); arī vēl īsāku brīdi Dinamo Juniors komandā “iesauktie” Māris Bičevskis (6 sp. Virslīgā šosezon; 11 sp. izlasē) un Roberts Bukarts (1 sp. Virslīgā; 39 sp. izlasē).
Latvijas Virslīgas Top 5 rezultatīvākie spēlētāji 2013./2014. g. reg. sezonā (saskaņā ar lhf.lv):
spēlētajs
komanda
sp.
punkti
1.
Renārs Undelis
Kurbads
27
26+30
2.
Mihails Bogdanovs, aizs.
Ozolnieki / Monarch
30
8+36
3.
Edgars Lipsbergs
Ozolnieki / Monarch
27
18+25
4.
Aleksandrs Kerčs jun.
Ozolnieki / Monarch
28
23+19
5.
Gatis Gricinskis
Zemgale / LLU
22
19+21
–
Situāciju kontrolē aizsargi – vetarāni
Ar aizsargu statistikas aprēķiniem Latvijas čempionātā ir sarežģījumi, jo netiek oficiāli skaitīti mikromači un līdz ar to – lietderības koeficients. Tādēļ aizsargu statistikas salīdzinājumam var “izspiest” tikai rezultativitāti. Taču LHF pusē cilvēki runā, ka no nākamās sezonas Latvijas čempionātā varētu tikt veikta arī lietderības koeficienta uzskaite.
Rezultatīvākais aizsargs un vispār otrais rezultatīvākais spēlētājs Latvijas Virslīgas regulārās sezonas summā ir Ozolnieki / Monarch vienības ilggadējais aizsargs Mihails Bogdanovs (dz. 1976.; pa labi novietotā attēlā #23). Ja kāds piemirsis, tad tas ir tieši tas pats Mihails Bogdanovs, kurš spēlēja Latvijas izlases sastāvā 1999. gada pasaules čempionātā. Kopumā viņa uzkrājumā saskaitītas 36 spēles valstsvienības rindās; debitējis 1996. gada 8. oktobrī. Bet tagad 37 gadus vecais veterāns “pogā ārā” jaunatni Latvijas Virslīgas čempionātā. Ozolnieku komandā nav lielākais skrējējs, labāk – mierīgi un ar apdomu, bet – tie punkti ir sakrājušies. Tāpēc arī – oktobrī Virslīgas vērtīgakais spēlētājs. Cita starpā, jau iepriekš bijis Latvijas čempionāta labākais un rezultatīvākais aizsargs. Neskaitot dalību izlasē, biogrāfijas spilgtākās epizodes arī – cīņas zviedru otrajā līgā (HockeyAllsvenskan) un vairākas sezonas Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas/Latvijas čempionātos.
Virslīgas rezultatīvāko aizsargu Topa 2. vietā Kurbads komandas aizsargs Toms Bluks (dz. 1982.; pa labi novietotā attēlā #12), kurš reiz senos laikos (2004. g. decembrī) Latvijas izlasē aizvadījis 2 spēles. Bluka biogrāfijā virkne Latvijas klubu, t.sk. visilgākais posms ASK Ogre ierindā. Leģionāra gaitas – poļu čempionātos un Ungārijā bāzētajā MOL Liga. Iepriekšējā sezonā Virslīgas rezultatīvākais aizsargs un čempions ar SMScredit.lv. Decembrī atzīts par Virslīgas vērtīgāko spēlētāju. Cita starpā – arī Hokeja Skolas Dinamo treneris (skolo 2003. g. dzimušos).
Aizsargu Topa trešajā pozīcijā – Sergejs Durdins (dz. 1980.), vēl viena Ozolnieki / Monarch vērtība. Tāpat kā kolēģis Bluks, cīnījies Latvijas U-18 un U-20 izlašu krāsās, bet pieaugušo izlasē aizvadījis 19 spēles, debitējot pirms 13 gadiem (2001. g. aprīlī). Durdina pieredze ir itin bagāta – neskaitot Latvijas klubus, arī Ziemeļamerikas līgas (UHL, IHL), Krievijas Augstākā līga, itāļu un baltkrievu klubi. Salīdzinoši nesen (2009. g. vasarā) vēl tika pārbaudīts KHL spēlējošā Rīgas Dinamo ierindai. Un vēl pāris gadus pēc tam spēlēja Latvijas izlases ierindā EIHC turnīrā.
Kopumā Latvijas Virslīgas čempionātā šosezon uzspēlēja paprāvs pulks Latvijas izlasē savulaik un arī vēl nesen spēlējušo aizsargu. Neskaitot jau nosauktos Top 3 vīrus, arī, piemēram: Kurbads sastāvā Agris Saviels (98 sp. izlasē) un Renārs Valters (3 sp.); Ozolnieki / Monarch ierindā Eduards Ivanovs (11 sp.); HS Rīga / Prizma aizsargs Sergejs Tjoluškins (1 sp.); Dinamo Juniors krāsās Mārtiņš Porejs (22 sp.) un Artūrs Salija (3 sp.), neskaitot “junioriem” uz vienu Virslīgas spēli piekomandētos puišus.
Vēl jāatzīmē, ka par Virslīgas februāra vērtīgāko spēlētāju tika atzīts Zemgale / LLU aizsargs Reinis Demiters (dz. 1991.), līdz šai sezonai Liepājas Metalurgs sistēmas pārstāvis.
Latvijas Virslīgas Top 3 rezultatīvākie aizsargi 2013./2014. g. reg. sezonā (saskaņā ar lhf.lv):
aizsargs
komanda
sp.
punkti
1.
Mihails Bogdanovs
Ozolnieki / Monarch
30
8+36
2.
Toms Bluks
Kurbads
29
5+25
3.
Sergejs Durdins
Ozolnieki / Monarch
30
9+17
–
“Pēdējā postenī”
Diemžēl Virslīgas vārtsargu statistikā nav pieejama ailīte ‘atvairīto metienu %’, tādēļ vārtu vīru Top veidojas no vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficienta (GAA). Šajā kritērijā labākais ir bijis Latvijas regulārā čempionāta uzvarētāju – Kurbads – vārtsargs Renārs Kazanovs (dz. 1984.; pa labi novietotā attēlā #38), kurš sargāja komandas vārtus aptuveni pusi no vārtsargu kopējā spēles laika un kuram ir labākais GAA – 2.51. Jau divas iepriekšējās sezonas Kazanovs ir atzīts par Latvijas čempionāta labāko vārtsargu (abas sezonas SMScredit.lv ierindā); kopā ar “esemeskām” pērn kļuva arī par Latvijas čempionu. Biogrāfijā arī Austrālijas un Vācijas čempionāti, bet Latvijas izlases spēļu nav.
Statistiski otrs labākais Virslīgas vārtsargs regulārajā sezonā bija Dmitrijs Žabotinskis (dz. 1980.; raksta noslēgumā novietotajā attēlā #1, uz aizsargmaskas #61) Ozolnieki / Monarch komandas ierindā. Viņa kontā arī 6 spēles Latvijas izlases sastāvā (sp. laiks 363:36), bijis “trešais vārtsargs” bez spēles laika divos pasaules čempionātos, kā arī sargājis Latvijas U-18 vai U-20 izlases vārtus piecos attiecīgo vecumu pasaules čempionātos. Klubu karjerā daudzi gadi Liepājas Metalurgs komandā, nedaudz arī Rīga 2000, ASK Ogre, Saratovas Kristall (Krievijas Augstākajā līgā), Kokšetavas Arlan Kazahstānā, Harkovas Dinamo Ukrainas čempionātā u.c. Vairākkārtējs Latvijas čempions un un pāris reizes arī labākās GAA statistikas autors.
Uzziņai: par Virslīgas novembra vērtīgāko spēlētāju tika atzīts HS Rīga / Prizma vārtsargs Maksims Rešetņikovs (dz. 1995.). Savukārt vislielākais spēles laiks starp vārtsargiem regulārajā sezonā bija Mārim Jučeram (dz. 1987.), kurš Dinamo Juniors vārtus sargāja 1406 minūtes un 49 sekundes (25 spēles). Starp citu, Jučers ir viens no diviem Virslīgas vārtsargiem ar Latvijas pieaugušo izlases spēļu pieredzi (izlases vārtos 972 minūtes un 28 sekundes; pieteikumā 35 spēles).
Latvijas Virslīgas Top 2 vārtsargi 2013./2014. g. reg. sezonā (kritērijs: GAA – vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients; saskaņā ar lhf.lv):
vārtsargs
komanda
sp.
min:sek
GAA
1.
Renārs Kazanovs
Kurbads
18
883:25
2.51
2.
Dmitrijs Žabotinskis
Ozolnieki / Monarch
10
597:52
2.71
* Aprēķinā iekļauti vārtsargi, kas aizvadījuši vismaz 5 spēles jeb 300 minūtes (t.i., 16,7% no savas komandas vārtsargu spēles laika).
P.S.
Joprojām turpinās Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēļu finālsērija, kurā oponenti ir Kurbads un HS Rīga / Prizma komandas. Play off summā jau būs saskatāmi citi izcilnieki, bet par to – cits stāsts.
Saskatot pazīstamus uzvārdus hokeja laukumā, nereti rodas jautājums par iespējamo likumsakarību. Tam, protams, seko neizbēgams salīdzinājums, īpaši, ja tēvi, dēli, brāļi spēlējuši vienā “postenī”. Vai tas ir tik labs, cik tēvs viņa vecumā? Vai arī otrādi. Skaidrs, ka katrs ir atsevišķa personība ar savu distanci sportā, un šādi salīdzinājumi ne vienmēr nāk par labu. Bet – ir prieks, ka Latvijas hokeja tradīcijas tiek pārmantotas vistiešākajā veidā.
Kopš atjaunotās Latvijas “restarta” starptautiskajā hokeja federācijā (IIHF) pagājis jau 21 gads, un mūsu hokejā ir pamanāma paaudžu maiņa vārda primārajā nozīmē. Nav, protams, totāla parādība, taču ir pamanāmi uzvārdi, kuriem Latvijas hokejā vēl necik sen bija savs svars un nozīme. Ilgākā termiņā pamanāmākā dinastija ir Vītoliņi, kuru pārstāvošie trīs Hariji Latvijas hokejā atstājuši labi saskatāmas pēdas 20. gadsimta gaitā un arī jaunā gadsimta ievadā. Arī olimpieša Herberta Vasiļjeva “saknes” aptver tēvu Haraldu un tēvabrāli Edmundu, sava laika Rīgas Dinamo vīrus. Šoreiz vairāk par aktuālajiem, vēl junioru vai dažu gadu pēcjunioru vecumā spēlējošajiem uzvārdiem.
Leonīds un Kirils Tambijevi
Latvijas izlases visu laiku rezultatīvākais uzbrucējs Leonīds Tambijevs (dz. 1970.) nu jau ceturto sezonu ir HK Rīga vienības galvenais treneris MHL čempionātā, ir bijis Latvijas U-18 un U-20 izlašu galvenais. Savulaik neatņemama Latvijas valstsvienības sastāvdaļa dažāda ranga spēlēs, sākot ar olimpiskajām kvalifikācijām un pārbaudes spēlēm, beidzot ar pasaules čempionātiem un olimpiādēm.
Tambijevs-vecākais Latvijas izlasē ir aizvadījis kopā 208 spēles, kas šobrīd ir dalīts 3./4.-ais lielākais apjoms. Vairāk spēļu ir tikai Aleksandram Ņiživijam (217) un Rodrigo Laviņam (215). Bet Tambijevs ir izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs (150 punktu) un arī visu laiku labākais vārtu guvējs (66 vārtu guvumi). Arī viens no diviem labākajiem asistentiem – 84 rezultatīvas piespēles (tikpat cik citam 1./2. vietas ieņēmējam – Ņiživijam). Aizvadītas dažāda spilgtuma sezonas padomju, krievu, dāņu, somu, vācu, šveiciešu stiprākajās līgās. Taču karjera valstsvienībā tuvu izcilai, un ar to salīdzināties ir grūti jebkuram.
Kirils Tambijevs (dz. 1992.; pa kreisi novietotā attēlā) ir savas karjeras sākumā, pagaidām CV rotā dalība jauniešu un junioru valstsvienībās. Pasaules čempionātos tikai viena spēle Latvijas U-18 izlases ierindā. Nu, jau ceturtā sezona MHL čempionātā, otrā – ārpus tēva trenētās HK Rīga komandas. Šosezon Sanktpēterburgas Dinamo sastāvā, kur, neskatoties uz salīdzinoši mazāku spēļu skaitu, uzbrucējs K. Tambijevs ir rezultatīvākais komandā – 43 punkti (31 spēlē). Jau otru sezonu ir iesaukts MHL izlases (Red Stars) sastāvā. Īstais atskaites punkts 22 gadus vecajam Kirilam sāksies nākamajā sezonā, kad būs pāraudzis jaunatnes līgas vecuma griestus, un būs jāatrod vieta pieaugušo hokejā.
Jāpiebilst, ka Kirilam Tambijevam ar ģenētisko materiālu ir paveicies, jo padomus var sniegt ne tikai tēvs, bet arī vectēvs Vjačeslavs Nazarovs (dz. 1949.) – Rīgas Dinamo aizsargs 16 sezonu garumā (1968. – 1984.), kas starp citu ir dalīts 2./3.-ais sezonu apjoms “vecā” Dinamo uzskaitē. Ilgāks ir bijis tikai vārtsargs Mihails Vasiļonoks (19 sezonas).
Aleksandri Kerči I, II
Hokeja uzbrucējs Aleksandrs Kerčs-vecākais (dz. 1967.) ir Latvijas izlases visu laiku otrs rezultatīvākais spēlētājs (134 punkti), otrs trāpīgākais (59 vārtu guvumi), kas viss iespēts 155 spēlēs. Arī ārpus izlases varētas zīmīgas lietas – vairākas sezonas Rīgas Dinamo sastāvā PSRS stiprākajā līgā, PSRS sudrabs, NHL drafts (60. kopējais nr.!) un pat 5 spēles Nacionālajā Hokeja Līgā Edmonton Oilers sastāvā (1993./1994.). Pēc tam Krievijas, Vācijas, Latvijas, Somijas utt. līgas. Itin raiba hokejista karjera, uzspēlējot arī pērnsezon Ozolnieki / Monarch ierindā Latvijas Virslīgā. Tas tā, sagaidot 46 gadu jubileju.
Tēvam un dēlam Kerčiem pat ir sanācis uzspēlēt kopā oficiālās spēlēs. Divas sezonas (2007. – 2009.) ASK Ogre ierindā Latvijas un Baltkrievijas čempionātos spēlēja abi. Ogres komanda pajuka un arī uzbrucējam Aleksandram Kerčam-junioram (dz. 1990.) līdzīgi kā citiem bijušajiem “bebriem” (skatāmies ASK Ogre logo) nācās meklēt “patvērumu” citur. Sekoja čehu U-20 līga, baltkrievu Junost vienība MHL čempionātā, mazliet Francijas un tagad jau otro sezonu “no vietas” Latvijas Virslīgā. Šosezon Ozolnieki / Monarch sastāvā 40 punktu 25 spēlēs, kas ir visas Virslīgas trešais rezultatīvākais sniegums šobrīd.
Aleksandrs un Romans Semjonovi
Viens no četriem visvairāk spēļu Latvijas izlasē aizvadījušajiem ir uzbrucējs Aleksandrs Semjonovs (dz. 1972.), kura kontā spēļu ir tikpat, cik L. Tambijevam – 208 spēles. Ar 54 punktiem ir trešais labākais vārtu guvējs nacionālajā valstsvienībā. Bijis klāt izlasē tās priecīgākajos un skumjākajos brīžos. Ir spēlējis arī padomju, krievu, dāņu līgās, taču karjeras apjomīgākā daļa aizritējusi zviedru līgās. Vairākas sezonas aizritējušas IF Björklöven komandā zviedru stiprākajā un otrajā līgā. Astoņas dažāda ilguma sezonas uz zviedru kluba IFK Arboga ledus zviedru otrajā un trešajā līgā. Kas vēl? Ir bijis Dānijas čempions un Latvijas izlases kapteinis.
Romanam Semjonovam (dz. 1994.; pa kreisi novietotā attēlā #10) ir tikai 19 gadi, un tādēļ ir vēl par agru drošiem novērojumiem. Bet sākums ir diezgan cerīgs. Sāka tēva pārstāvētajos IFK Arboga jauniešu un junioru komandās, turpināja tā paša kluba pieaugušo vienībā Zviedrijas trešajā līgā (Division 1). Ir bijis iesaukts Latvijas U-18 un U-20 izlasēs pārbaudes spēlēm, bet uz pasaules čempionātiem treneri nav “pavilkuši”, lai arī Romana statistikā punktiņi krājušies. Nav daudz, bet ir.
Neskatoties uz Latvijas U izlašu treneru vērtējumu, šosezon Romans Semjonovs spēlē zviedru stiprākās U-20 līgas (J20 SuperElit) komandā Örebro HK J20. Čempionāta pirmajā posmā 26 spēlēs sakrāti 14 punkti (8+6). Otrajā posmā komanda iekļuva apakšgrupā, kas cīnās par 11.-20. vietu līgā, un šī posma spēlēs Semjonovam-jaunākajam 3 punkti 8 spēlēs. Nav tā kā rezultativitātes kalngals, tomēr jāatceras, ka nav mums daudz to jauno, kas spēlējuši zviedru stiprākajā U-20 čempionātā. Kā saka, viss paša rokās, kājās un galvā.
Artis un Rodrigo Āboli
Uzbrucējs Artis Ābols (dz. 1973.) arī savulaik bija spēles laika ziņā “apjomīga” personība Latvijas izlasē – kopā 104 spēles un 46 punkti. Sāka jau pirmajā atjaunotās izlases spēlē 1992. gada 7. novembrī pret Lietuvas valstsvienību (13:2). Tad arī statistiķi fiksējuši pirmo vārtu guvumu izlasē (no Helmuta Baldera piespēles). Sekoja pieci pasaules čempionāti (četri – elitē).
Klubu karjera, salīdzinot ar dažiem spilgtākajiem izlases pārstāvjiem, nav tik “skaista” – somu un zviedru ne stiprākās līgas, Dānijas čempionāts, Latvijas klubi pašmāju Virslīgā un Baltkrievijā. Bet tagad – jaunlaiku Rīgas Dinamo galvenais treneris, kuram kopā ar komandu izdevies līdz šim labākais sniegums regulārajā sezonā. Kas vēl? Paralēli trenera darbam līdzšinējās sezonās uzspēlēts “neierūsēšanai” – Ozolnieki / Monarch sastāvā Latvijas Virslīgā un ar Kurbads pie amatieriem.
18 gadus vecais uzbrucējs Rodrigo Ābols (dz. 1996.; pa labi novietotā attēlā – pa labi) ir vēl “drošā attālumā” no profesionālā hokeja. Tomēr sava vecuma komandās ir starp līderiem, arī rezultativitātes ziņā. Šī viņam ir pirmā sezona HK Rīga sastāvā MHL čempionātā, bet sniegums ir ļoti pieklājīgs, ja ņem vērā, ka laika apstākļu veidošana uzticēta galvenokārt 2-3 gadus vecākiem cīņubiedriem. Cipariski: 40 spēlēs 15 punkti (6+9). Ir nepieciešamās rakstura īpašības un arī augums (191 cm), lai tēva sasniegumus Latvijas izlasē pacenstos “apstrīdēt”.
Vladimirs un Georgs Golovkovi
“Vecā” Rīgas Dinamo uzbrucējam Vladimiram Golovkovam (dz. 1960.) nav leģendāras vai jebkādas biogrāfijas Latvijas valstsvienības kontekstā. Bet ir sešas sezonas (1979.-1985.) Rīgas Dinamo ierindā, divi veiksmīgi junioru pasaules pasaules čempionāti kopā ar PSRS U-20 izlasi. Tie arī bija karjeras augstākie punkti. Tagad jau dažus gadus treneris Dinamo Hokeja skolas (HS Dinamo) saimniecībā.
Centra uzbrucējs Georgs Golovkovs (dz. 1995.; pa kreisi novietotā attēlā) gaitas sāka Liepājas Metalurgs saimniecībā. Pēc 2012. gada KHL drafta, kur viņu aizrunāja Rīgas Dinamo, vienu sezonu aizķērās kluba jauniešu komandā HK Rīga MHL čempionātā. Bet jau 2013. gadā “aizgāja” Kanādas junioru elites līgu ārzemnieku draftā (CHL Import draft), un šosezon cīnās pie Kvebekas junioriem (QMJHL) Voltigeurs de Drummondville sastāvā, kur 45 spēlēs 38 punkti. Vēl tikai ceļa sākums, bet perspektīvas ir. Aiz muguras jau divi U-18 un viens U-20 pasaules čempionāts attiecīgo vecumu Latvijas izlasēs. Vienreiz arī kapteiņa godā.
Andrejs un Ruslans Ignatoviči
Uzbrucējs Andrejs Ignatovičs (dz. 1971.) bija neatņemama Latvijas izlases sastāvdaļa tās pirmajos gados, sākot jau ar pirmo spēli 1992. gada 7. novembrī. Nacionālās valstsvienības krāsas aizstāvēja pēc kārtas pirmajos septiņos pasaules čempionātos (1993.-1999.), sākot ar C grupu, turpinot ar B grupu un eliti. Bija klāt nozīmīgākajos posmos, kad Latvijai tika izcīnītas tiesības spēlēt augstākā sabiedrībā. Kopumā izlases sastāvā 93 spēlēs 75 punkti. Klubu karjerā – dažāda ranga Zviedrijas čempionāti, daudz Dānijas, arī franču čempionāts utt. Tagad jau trešā sezona trenera darbos, asistējot Vjačeslavam Nazarovam viņa komandās SK Rīga-95, Juniors (tag. Dinamo Juniors).
Ruslans Ignatovičs (dz. 1995.; pa labi novietotā attēlā) izvēlējies tēva ampluā – ir uzbrucējs, divas iepriekšējās sezonas uzspēlēja tēva trenētajās SK Rīga-95 un Juniors vienībās, attiecīgi Sanktpēterburgas, Latvijas čempionātos un MHL B grupā, Latvijas čempionātos, kur bija starp komandas uzbrukuma līderiem. Jau pērnsezon dažas spēles pie HK Rīga MHL čempionātā, bet šosezon jau pilnvērtīgāk – 32 spēles. Tiesa, ar rezultativitāti neiet tik raiti (tikai 1 punkts). Šosezon arī dažas spēles tēva trenētajā Dinamo Juniors vienībā Latvijas Virslīgā, kur 8 spēlēs 7 punkti.
Andrejs un Vadims Maticini
Kurš gan nezin aizsargu Andreju Maticinu (dz. 1963.; zemāk pa kreisi novietotā attēlā)?! Padomju laika Rīgas Dinamo sastāvā 10 sezonas (1981. – 1991.). Viens no tā laika Dinamo rezultatīvākajiem aizsargiem. Pamanīts un uzaicināts uz PSRS junioru izlasi dalībai U-20 pasaules čempionātā. Vēlāk 117 spēles Latvijas izlasē un 48 punkti, kas ir nacionālās valstsvienības visu laiku trešais rezultatīvākais sniegums (aiz Kārļa Skrastiņa un Rodrigo Laviņa).
Klubu karjerā pēc Dinamo mazliet Somijas un daudz zviedru 2.-4. ranga līgu komandu. Trenējis arī Latvijas U-20 izlasi, bet tagad Andrejs Maticins ir viens no Latvijas pārstāvjiem nu jau diezgan plašajā KHL treneru saimē – Čerepovecas Severstaļ galvenā trenera asistents. Nav jau arī nejaušība – Čerepoveca ir viņa dzimtā pilsēta.
Hokeja uzbrucēja Vadima Maticina (dz. 1987.) dzimtā pilsēta ir Rīga, bet ar Latviju nav sasējusies ne izlašu, ne kluba karjera. Līdzīgi tēva karjeras pilnbrieda gadiem, Vadima Maticina “izdienā” ir ļoti daudz Zviedrijas, lai neteiktu – tikai “trīs kroņu” valstība. Un jau no jauniešu vecuma. Spēlējis arī zviedru U-20 vecuma stiprākajā līgā, bet pēc tam – galvenokārt zviedru 3.-4. līgās. Tagad Varberg HK rindās zviedru ceturtajā līgā (Division 2).
Juris un Edgars Opuļski
Dinamo jaunatnes komandas HK Rīga ģenerālmenedžeris Juris Opuļskis (dz. 1969.) savulaik Latvijas hokeja izlasē ir aizvadījis 95 spēles, salasot 59 rezultativitātes punktus. Cīnījies sešos pasaules čempionātos, t.sk. 3 – elitē. Bija pirmajā valstsvienības spēlē, bija leģendārajā 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā, kur piedalījās “gadsimta uzvarā” pret zvaigžņoto Krievijas izlasi. Klubu karjera uzbrucējam Jurim Opuļskim pēc “vecā” Rīgas Dinamo un tā mantinieces Pārdaugavas pabeigšanās aizritēja galvenokārt Vācijas 3.-4. ranga līgās ar minimālām pieturvietām citur.
Uzbrucēja Edgara Opuļska (dz. 1994.; pa labi novietotā attēlā #13) gaitas, kas aizsākušās Prizmas saimniecībā, nu jau trešo sezonu aizrit Dinamo kluba saimniecībā. Iepriekšējās divas sezonas Juniors komandā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. Šī sezona 19 gadus vecajam uzbrucējam “uz pusēm” – HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Dinamo Juniors sastāvā mūsu pašu Virslīgā. Uz MHL ledus 19 spēlēs gūts viens punkts, Virslīgā – 12 spēlēs 5 punkti.
Aigars un Frenks Razgali
Uzbrucēja Aigara Razgala (dz. 1969.) kontā tikai 10 spēles un 4 punkti Latvijas izlases sastāvā, bet ir arī vairāku sezonu rezultativitātes rekordi Latvijas Virslīgā. Arī laikos, kad Latvijas čempionāts uzskatīts par stiprāku. Karjera pamatā aizvadīta Latvijā bāzētajos klubos, kas spēlējuši Latvijas, Baltkrievijas un arī Krievijas čempionātos. Leģionāra maizē arī dažas sezonas – zviedru 2.-4. līgās un Dānijā. Tagad jau vairākas sezonas trenera postenī. Pie SK Rīga komandām, HS Dinamo saimniecībā un arī pie Virslīgas komandām.
Frenks Razgals (dz. 1996.; attēlā raksta noslēgumā #96) tāpat kā tēvs ir uzbrucējs. Pāris sezonu gaitā ir bijis viens no SK Rīga-96 komandas uzbrukuma līderiem kā Sanktpēterburgas attiecīgā vecuma čempionātā, tā Latvijas līgās. Jau pērnsezon uzspēlēja Latvijas U-17 un U-18 izlasēs. Ar U-17 izlasi piedalījās Eiropas jauniešu ziemas olimpiskajā festivālā (European Youth Olimpic Winter Festival), kur kļuva par rezultatīvāko Latvijas valstsvienībā. Šosezon 17 gadus vecais Razgals-juniors jau uzspēlējis Latvijas U-18 izlases ierindā, bet klubu sezonu aizvada Dinamo saimniecības otrajā jauniešu komandā – Dinamo JuniorsLatvijas Virslīgā. Pie “junioriem” ar 22 punktiem (20 spēlēs) ir rezultatīvākais komandā. HK Rīga sastāvā MHL čempionata gan pagaidām iesaukts tikai uz 1 spēli. Bet – viss vēl priekšā.
P.S.
Virkne dēlu jau paskrējusi garām, un paši jau tēvi. Bet citi – vēl ceļā. Iespējams, jau tuvākajā nākotnē būs iemesls parunāt vairāk par aizsargu Nauri Sējēju, uzbrucēju Nilu Sējēju, vārtsargu Antonu Naumovu, uzbrucēju Martinu Laviņu, aizsargu Emīlu Masaļski un citiem topošajiem sportistiem, kuru uzvārds Latvijas hokejā nav nejaušība.
Vai ir dzirdēts par tādu lietu kā Universiāde? Tur studējoši sportisti vai sportojoši studenti, kāda, nu, kuram prioritāte, sacenšas un cīnās par godalgām dažādos sporta veidos. Šogad decembrī Trentīno (Itālijā) paredzēta 26. ziemas universiādes norise. Tajā plāno piedalīties arī Latvijas studentu hokeja izlase.
Ziemas universiādes norises laiks ieplānots kompakti, īsi pirms Ziemassvētkiem, lai studējošajai jaunatnei nelaupītu svētkus – no 11. līdz 21. decembrim. Norises vieta ziemas sporta veidiem atbilstoša: Alpu kalnu ietvertais Trentīno – Alto Adidžes reģions Itālijas ziemeļos, tā attālāk no Vidusjūras pludmalēm.
Kopā par universiādes hokeja lauriem vīriešu hokejā cīnīsies 12 valstsvienības. Priekšsacīkstes ir saplānotas 3 grupās. Latvijas studenti ir iesvērti A grupā (Pool A), kuras ietvaros būs jāuzspēlē pret ASV, Itālijas un Zviedrijas studējošajiem hokejistiem. Apakšgrupā ieņemtā vieta arī noteiks turpmākās “kustības” – play off vai ārpus.
Hokeja turnīra apakšgrupas Universiādē 2013. gada decembrī:
A grupa
B grupa
C grupa
ASV
Čehija
Japāna
Itālija
Krievija
Kanāda
Latvija
Lielbritānija
Kazahstāna
Zviedrija
Slovākija
Ukraina
*
Apakšgrupu pirmo divu vietu ieņēmēji vietu izslēgšanas spēlēs būs nodrošinājuši, bet pārējās divas play off vienības tiks atlasītas pēc grupas spēlēs izcīnītajiem punktiem un vietas. Atlikušās 4 vienības uzspēlēs, lai sadalītu Universiādes hokeja turnīra vietas amplitūdā no 9. līdz 12.
Latvijas studentu izlases spēles A apakšgrupā:
10. decembrī pret Itālijas studentu izlasi;
13. decembrī pret ASV studentu izlasi;
15. decembrī pret Zviedrijas studentu izlasi.
Kas nāks pretī, pret to cīnīsies
Kā skaties uz mūsu izlases izredzēm universiādē? Kāds vispār ir priekšstats par to, kas sagaida Trentīno ledus laukumos? Latvijas studentu izlases aizsargs Pauls Zvirbulis: “Īsti nezinu, kāds tur līmenis ir, bet paskatoties pirms diviem gadiem iepriekšējas Universiādes spēli par 3. vietu un 1. vietu, domāju, ka par pirmo četrinieku varam pacīnīties. Sagaidu, ka būs diezgan labas kvalitātes hokejs. Noteikti, ka Kanāda un Amerika būs favorītes, jo viņiem šī koledžu sistēma ir ļoti augstā līmenī, kamēr Latvijā – ne īpaši; par citām valstīm īsti nezinu. Bet atkal jāpiemin iepriekšējās Universiādes spēle par medaļām, kur par 1. vietu spēlēja Baltkrievija [..], bet par 3.vietu – Kazahstāna [..]. Tā, ka, domājams, tur viss kas var atgadīties.”
Iepriekšējā, 25., ziemas Universiāde norisinājās Turcijā 2011. gada janvārī – februārī. Bronzas medaļas izcīnīja Kanādas studenti, ar 3:1 uzvarot Kazahstānas studējošo valstsvienību. Zeltu izcīnīja Krievijas komanda, ar 1:0 pieveicot Baltkrievijas studentus.
Savukārt, valstsvienības aizsargs Livars Lāns ir piesardzīgāks: “Šajā turnīrā piedalīsies hokeja lielvalstis, tāpēc cerības ir maz, taču tās ir. Pirmie pretinieki ir Itālija, kuru mums obligāti ir jāuzvar; pēc tam nāk zviedri un amerikāņi, tur būs grūtāk. Bet darīsim visu kas mūsu spēkos.”
Kuri būs stiprākie pretinieki Universiādē? Izlases vārtsargs Henrijs Ančs: “Stiprākie grupā varētu būt amerikāņi, plus vēl zinot, ka viss būs pret mums jau atklāšanas spēlē, jo būs jāspēlē pret mājiniekiem itāļiem. Bet vispār krievi, baltkrievi, kanādieši un kazahi esot spēcīgas komandas, pēc pagājušās Universiādes skatoties. Cik es sapratu, tad kazahiem pat esot bijusi divu nedēļu sagatavošanās nometne pirms universiādes. Kā jau mums teica, ka nav svarīgi, kas nāks pretī, jo lielākoties visas būs līdzvērtīgas izlases, un es domāju, ka mēs nešķirosim kura ir kura, jo uz visām spēlēm iziesim kā uz izšķirošo.”
Savukārt izlases uzbrucējs Artūrs Āboliņš spriež: “Grūti spriest, neesmu redzējis citu valstu izlašu sastāvu un klubus, kur spēlētāji spēlē, bet zinu ka Baltkrievija, Kazahstāna un Krievija brauc ļoti spēcīgos sastāvos, ko nevarētu teikt par rietumu valstu izlasēm.”
Itālija, ASV, Zviedrija
Kā pirmie pretinieki Universiādē Latvijas vienībai būs Itālijas studenti, pret kuriem jāspēlē 10. decembrī. “Pirmkārt itāļi ir mājinieku komanda, un, domāju, par cik viss notiek Itālijā, tad Universiādei viņi gatavojas īpaši un būs atlasījuši labāko pieejamo sastāvu. Viegli nebūs, bet uzvarēt grib visi,” spriež Latvijas studentu izlases uzbrucējs Jānis Bērziņš.
13. decembrī Latvijas pretiniekos ASV, kur augstskolu hokeja sistēma ir īpaši izslīpēta. Tiesa, ASV mēdz uz Universiādi nesūtīt jaudīgākā koledžu čempionāta NCAA D1 pāstāvjus, taču arī ASV “otrā” koledžu hokeja saimniecība ACHA var deleģēt ļoti pieklājīgus pretendentus. “Gribas jau domāt pozitīvi, tāpēc teikšu, ka izredzes mums ir, viss ir mūsu rokās un, protams, arī atkarīgs no tā, ko ASV būs atsūtījusi uz Universiādi. Skatījos viņu sniegumus iepriekšējos gados, un tad viņi īpaši labi nestartēja,” spriež Latvijas augstskolu izlases aizsargs Kārlis Kalvītis.
Varbūt mūsu priekšrocība – vieglāka aklimatizēšanās Itālijā? Amerikāņiem tomēr vairāk stundu un kilometru tūkstošu… “Pēc manām domām, lielu lomu tas nespēlēs, jo tomēr ar amerikāņiem nespēlēsim uzreiz, kad atbrauksim. Tādējādi viņi jau būs pāris dienas tur bijuši un, domāju, ar aklimatizēšanos viņiem viss būs kārtībā. Jāņem vērā arī tas, ka visiem tomēr būs jāveic sava veida aklimatizēšanās pie spēlēšanas kalnos,” tā Kārlis Kalvītis.
Kas būs mūsu “slepenais ierocis” Universiādē? Ar ko mēģināsim pārsteigt savus pretiniekus? “Uz šo jautājumi ir grūti atbildēt, jo mēs paši braucam spēlēt, pret nezināmām komandām. Iepriekšējos gadus par medaļām sitās Kazahstāna un Baltkrievija; tas pierāda, ka prognozēt kaut ko būs grūti. Bet par mūsu plusu es uzskatu, ka mēs visi savstarpēji jau iepriekš bijām pazīstami, lielākā [daļa] spēlē kopā vai ir spēlējuši kopā iepriekšējos klubos,” uzskata valstsvienības vārtsargs Uldis Čalpa.
Grupas pēdējā spēle ieplānota 15. decembrī pret zviedriem. Kas mūs sagaida spēlē pret Zviedriju? “Zviedri var atbraukt ar saviem labākajiem pieejamajiem spēlētājiem vai arī – ar ne tik labiem. Jebkurā gadījumā, uzskatu, ka šajā turnīrā varam cīnīties ar visām komandām,” tā Latvijas komandas uzbrucējs Kristaps Legzdiņš, kurš kā reiz 5 iepriekšējās sezonas ir aizvadījis dažādās Zviedrijas līgās. “Pēc pieredzes spriežot, liekas, ka tikai kādi 20% no Zviedrijas hokejistiem mācās augstskolās. Man 1. divīzijas [Zviedrijas trešās stiprākās līgas] komandā bija 3 spēlētāji, kas mācījās augstskolā, un pieļauju, ka pārējās komandās varētu būt līdzīgi. Jo viņi arī pēc vidusskolas pabeigšanas var atrast labu darbu, un lielāka daļa uzskata, ka augstskolas izglītība nav nepieciešama. Jebkura gadījumā zviedri būs turnīra favorīti,” tā Kristaps Legzdiņš.
Cik gatavi esam?
Sagatavošanās posma ietvaros Latvijas studentu izlase novembrī ir aizvadījusi divas pārbaudes spēles. Pret Virslīgas komandu HS Rīga / Prizma (uzvarēta ar 6:4) un pret amatieru vienību Hanza / Prizma (10:2). “Šīs spēlēs noteikti nāca par labu, jo bija iespēja komandai sanākt kopā un kaut nedaudz iespēlēties. [..] Līdz šim kopā uz ledus esam bijuši tikai uz divām pārbaudes spēlēm, bet visi spēlētāji ir noskaņoti pozitīvi un apņēmības pilni parādīt savu labāko sniegumu,” spriež studentu izlases aizsargs Kristaps Kuplais.
Cik gatava ir mūsu izlase universiādei? “Man personīgi ir grūti spriest, cik gatavi esam Universiādei, jo šis būs pirmais pasaules mēroga notikums priekš manis, bet varu teikt to, ka visi izlasē iekļautie spēlētāji saprot, ka pasākums ir ļoti nopietns, vāju komandu nebūs un nopietni tam gatavojas. Cik gatavi būsim universiādē, to jau redzēsim,” tā valstsvienības uzbrucējs Ralfs Melders.
Virslīgas “komplekts”
Latvijas studentu izlases sastāvs komplektēts pamatā no Latvijas Virslīgas komandās spēlējošiem Latvijas studentiem-hokejistiem. Izņēmumi ir 3 puiši (no 22) – Rīgas Dinamo uzbrucējs Juris Upītis un Latvijas U-20 līgā startējošās Prizma / Pārdaugava U20 komandas uzbrucējs Elvis Egle.
Gadu ziņā pieredzējušākais Latvijas students ir 25 gadus vecais Zemgale/LLU vienības aizsargs Viesturs Cimermanis (dz. 1988.), bet jaunākie pārstāvji ir 19 gadus vecie Artūrs Āboliņš, Krists Apsītis un Elvis Egle.
Vis-studentiskākās komandas Latvijas Virslīgā ir izrādījušās Zemgale / LLU un HS Rīga / Prizma, kuras Latvijas studentu izlasei “aizdevušas” pa 6 hokejistiem. Paprāvu “delegāciju” veido Kurbads vienības studenti – 5 hokejisti. Ar 3 puišiem ir pārstāvēta Ozolnieki / Monarch komanda, bet bez pārstāvniecības ir divi Virslīgas klubi – Dinamo Juniors un Daugavpils. Diezgan loģiski, ka pārstāvētākā augstskola ir LSPA – Latvijas Sporta Pedagoģijas Akadēmija.
Latvijas studentu izlases sastāvs dalībai Universiādē 2013. g. decembrī (saskaņā ar studentusports.lv; paredzami daži precizējumi augstskolu sarakstā):
spēlētājs
dz.
klubs
līga
augstskola
UZBRUCĒJI
Artūrs Āboliņš
1994.
Zemgale / LLU
Latv. Virslīga
LSPA
Artūrs Batraks
1990.
Zemgale / LLU
Latv. Virslīga
LLU
Jānis Bērziņš
1992.
Kurbads
Latv. Virslīga
LSPA
Artūrs Birstiņš
1993.
Kurbads
Latv. Virslīga
RISEBA
Kārlis Brants
1990.
HS Rīga / Prizma
Latv. Virslīga
RTU
Elvis Egle
1994.
Prizma / Pārdaugava U20
Latv. U-20 līga
?
Miks Komuls
1993.
Zemgale / LLU
Latv. Virslīga
LSPA
Kristaps Legzdiņš
1992.
Kurbads
Latv. Virslīga
BAT
Edgars Lipsbergs
1989.
Ozolnieki / Monarch
Latv. Virslīga
LSPA
Ralfs Melders
1993.
HS Rīga / Prizma
Latv. Virslīga
LSPA
Artjoms Ogorodņikovs
1989.
Zemgale / LLU
Latv. Virslīga
LU
Juris Upītis
1991.
Dinamo (Rīga)
KHL
?
AIZSARGI
Krists Apsītis
1994.
HS Rīga / Prizma
Latv. Virslīga
ISMA
Prizma / Pārdaugava U-20
Latv. U-20 līga
Ansis Brikainis
1993.
HS Rīga / Prizma
Latv. Virslīga
?
Jānis Bullītis
1990.
Zemgale / LLU
Latv. Virslīga
LSPA
Viesturs Cimermanis
1988.
Zemgale / LLU
Latv. Virslīga
BAT
Kārlis Kalvītis
1991.
Ozolnieki / Monarch
Latv. Virslīga
LSPA, Banku Augstsk.
Kristaps Kuplais
1989.
Ozolnieki / Monarch
Latv. Virslīga
Banku Augstsk.
Livars Lāns
1993.
HS Rīga / Prizma
Latv. Virslīga
LSPA
Pauls Zvirbulis
1993.
Kurbads
Latv. Virslīga
LU
VĀRTSARGI
Henrijs Ančs
1990.
HS Rīga / Prizma
Latv. Virslīga
Alberta Koledža
Uldis Čalpa
1991.
Kurbads
Latv. Virslīga
RTU
–
* Latvijas studentu izlases treneri: Ēriks Miļuns, Gints Bikars, Miks Dzindulis.
** Skolas: BAT = Biznesa Augstskola Turība; ISMA = Informācijas Sistēmu Menedžmenta Augstskola; LLU = Latvijas Lauksaimniecības Universitāte; LSPA = Latvijas Sporta Pedagoģijas Akadēmija; RISEBA = Rīgas Starptautiskā Ekonomikas un Biznesa Administrācijas Augstskola; RTU = Rīgas Tehniskā Universitāte.
Lasīt vēl:
Latvijas studentu izlases dalībnieku un treneru saraksts (jāņem vērā, ka nav pareizs uzbrucēja Artūra Āboliņa vārds) – studentusports.lv
01:54 – par sezonas sākumu un Latvijas hokejistu pārstāvniecību Eirāzijas valstu vadošajās līgās;
07:06 – par Latvijas izlases gatavošanos Olimpiādei Sočos, t.sk. Latvijas izlases ģenerālmenedžera Māra Baldonieka komentārs;
14:26 – par KHL un Rīgas Dinamo sezonas startu; t.sk. Dinamo galvenā trenera Arta Ābola komentārs par komandas došanos izbraukumā uz Tālajiem Austrumiem;
21:23 – Latvijas Virslīgas aktualitātes; t.sk. Kurbads galvenā trenera Aigara Razgala komentārs;
30:20 – par rezultatīvākajiem Latvijas hokejistiem ārpus KHL un Latvijas Virslīgas;
31:42 – Latvijas hokejistu šedevri sezonas sākumā – vārtu guvumi, spēka paņēmieni.
Tāds priekšstats varēja rasties, Piņķos vērojot Latvijas Virslīgas regulārās sezonas spēli starp Ozolnieki / Monarch un Dinamo Juniors komandām. Zinot Latvijas komandu masveidīgu pārcelšanos prom no MHL B grupas, varētu nebūt pārsteigums.
Tiesa, nekāda jaunatklāta Amerika tā nav. Jau pērnās sezonas izskaņā, kad Virslīgas čempionāts iegāja izslēgšanas spēļu fāzē, “tikai” Juniors (tāds bija komandas nosaukums) stipri papildinājās ar HK Rīga un pat Dinamo spēlētājiem. Toreiz palika pēcgarša, jo SMScredit.lv vīrus neizdevās “paņemt”.
Taču šīs sezonas spēlē “viltotais” Dinamo Juniors sastrādāja 11:3 pret Ozolnieku “vilkiem”. Turklāt spēles rezultāts neliecina par spēles gaitu. Atbilstošāks būtu kāds 17:3 vai 21:3. Iespēju un momentu birums HK Rīga, atvainojiet – Dinamo Juniors, puišiem bija pamatīgs. Un arī spēka tuvāk spēles beigām Dinamo fārmklubam bija vairāk.
Šoreiz arī Dinamo Juniors bija krietni viltotāks par agrāku sezonu gadījumiem. No sastāva tikai divi šosezon bija uzspēlējuši Dinamo Juniors sastāvā – vārtsargs Māris Jučers un uzbrucējs Māris Bičevskis, un tos pašus attiecīgi 26 un 23 gadu vecumā par “junioriem” var saukt stipri nosacīti… Taču fārms paliek fārms, pat ja tā nosaukums ir “mazulīši” vai citādi maigi un mīļi.
Jā, un pārējie – bez kautrēšanās pilns HK Rīga komplekts ar papildspēkiem no Dinamo “lielās” komandas – puišiem, kas MHL-am un HK Rīga sastāvam jau par vecu. Līdzās HK Rīga līderiem Roberts Bukarts, Mārtiņš Porejs. Arī vēl tikko Rīgas Dinamo sastāvā debitējušie Edgars Siksna un Andris Siksnis. Pat uz treneru postamenta – HK Rīga galvenais treneris Leonīds Tambijevs, bet “oriģinālais” Dinamo Juniors galvenais treneris Vjačeslavs Nazarovs maliņā, tā stipri formāli atrodoties spēlētāju tuvumā. Bet Nazarova asistents Andrejs Ignatovičs – vispār tribīnēs.
Turklāt formālais Dinamo Juniors laukumā devās HK Rīga formastērpos… Bet, jāatkārtojas: fārmklubs, paliek fārmklubs. Zinātāji teic, ka šāda spēle ar HK Rīga dalību vajadzīga, lai puiši drīkstētu pārstāvēt Dinamo Juniors komandu IIHF Kontinentālā kausa spēlēs.
Cita starpā, jo stiprākas komandas piedalās, jo līga un tās līmenis stiprāki. Tomēr intriga, azarts un interese grūti saglabājami šādā vienvirziena hokejā. Vienīgais asumiņš – cik ātri “juniori” iemetīs desmitos, vai Ozolnieki / Monarch dabūs iekšā trešos… Jā, un vēl – vai aizies līdz kautiņam. Jo atsevišķi “vilku” veterāni HK Rīga puišu fiziskajai kondīcijai un dzimstošajai meistarībai pretī varēja likt skarbu vīru spēles stilu un raupjumu, kas, protams, Dinamo jaunatnei negāja pie sirds. Tomēr veselais saprāts triumfēja, un konkrētāki asumi izpalika.
Sausais (statistiskais) atlikums: pa 4 punktiem “junioru” pusē 3 puišiem (Rodrigo Ābolam, Rustamam Begovam un Nikolajam Jeļisejevam), kā arī 3 “junioriem” pa diviem vārtu guvumiem (Kārlim Ozoliņam, Rūdolfam Maslovskim un Deividam Sarkanim). Uz šī fona itin pieklājīgi arī Ozolnieki / Monarch uzbrucēja Aleksandra Kerča-jaunākā divi vārtu guvumi.
P.S. Ir tikai viena “šaurā vieta”. Saskaņā ar Latvijas Virslīgas reglamentu: “Uz katru čempionāta spēli ir atļauts pieteikt piecus spēlētājus, kuri ir vienlaicīgi pieteikti citas valsts čempionātā“. Interesanti, vai lielākā daļa 25. septembrī pret Ozolnieki / Monarch spēlējušo “junioru” bija oficiāli “atteikti” no KHL un MHL komandu pieteikumiem? Neiespējami tas nav, taču KHL un MHL oficiālajās lapās šīs izmaiņas vismaz 25. septembra gaitā nebija atsekojamas.
Ieskatam: Latvijas Virslīgas 2013./2014. g. sezonas reglaments – lhf.lv
[Attēlā: Dinamo Juniors vārtsargs Māris Jučers. Foto fiksēts Dinamo Juniors spēlē pret Kurbads 2013. gada 14. septembrī; foto avots: hkkurbds.lv.]
Latvijas hokeja čempiona titula izcīnītāji – SMScredit.lv komanda, tiekot pie šīs godalgas, ir „lielajiem onkuļiem” un arī līdzjutējiem snieguši vērtīgu mācību. Ir ierasts un pierasts uzskatīt, ka Latvijas čempionāts ir ļoti zema līmeņa, zemāks par „jebko un jebkur”. Tomēr regulārās sezonas uzvarētāji SMScredit.lv pieveica kā Liepājas Metalurgs vienību, tā faktisko HK Rīga sastāvu. Un nevis kaut kā, bet sausās sērijās ar 2-0 un 3-0.Vai tiešām Latvijas čempionāts ir tik „zemas raudzes” kā to mālē?
Ir dzirdēti stāsti par „tiem laikiem”, kad Latvijas čempionāts bijis augsta kaluma un liela stipruma. Bet tagad viss ejot „uz grunti”. Līmenis krītoties, jaunie neesot vairs tādi, zāle ne tik zaļa vairs utt. Katrā gadījumā, Latvijas galvenā čempionāta – Virslīgas – līmeni ir pieņemts uzskatīt par stipri zemāku nekā kaimiņvalstīs bāzētie Baltkrievijas čempionāts, MHL un arī MHL B grupa. Tā ir viena no galvenajām motivācijām un pamatojumiem, kādēļ 2012./2013. g. sezonā, piemēram, četras komandas startēja MHL čempionātos.
Mācība Nr. 1. Par MHL B grupu
MHL B grupā spēlējošās komandas – Juniors, Liepājas Metalurgs, Prizma-Rīga (HS Rīga / Prizma) – bija paralēli pieteiktas arī Virslīgas čempionātam. Tomēr par savu galveno čempionātu jādomā uzskatīja tieši MHL B grupas Ziemeļrietumu divīzijas cīņas. Vismaz šīs divīzijas stiprākā – Liepājas – komanda, kuras MHL sastāvs ne vienmēr varēja ierasties uz Virslīgas spēlēm un tādēļ epizodiski savā vietā deleģēja dublierus. Taču pārējās divas komandas – Juniors un Prizma-Rīga – kā MHL B, tā Virslīgas regulārajā čempionātā startēja ar to pašu sastāvu faktiski visas regulārās sezonas garumā.
Regulārās sezonas summā par līderiem kļuva it kā pusprofesionāla, pusamatieriska SMScredit.lv vienība, nevis kāda no MHL B grupas komandām. Arī vecais, labais Ozolnieki / Monarch kolektīvs uz kopējā fona joprojām uzrādīja salīdzinoši pieklājīgu varēšanu, ieņemot regulārās sezonas 3. vietu. Augstāk bija tikai Dinamo sistēmas otrā jaunatnes komanda Juniors. Bet kā liepājnieki, tā prizmieši – aiz Ozolnieku sastāvā „iesaukto” veterānu, treneru un it kā bijušo hokejistu mugurām.
Mācība Nr. 2. Par Baltkrieviju un MHL A
Ja regulārās sezonas rezultātus MHL B grupas komandas varēja norakstīt uz Virslīgas čempionāta otršķirību, tad play off cīņām tika pievērsta nopietnāka vērība. It īpaši tādēļ, ka pakāpeniski sāka beigties „traucējoši blakusapstākļi”: regulārās sezonas un arī Latvijas vienību dalība MHL čempionātos, kā arī Baltkrievijas ekstralīgā.
Bet kas norisinājās izslēgšanas spēlēs? SMScredit.lv sausās sērijās tika galā gan ar Liepājas Metalurgs komandu, kas bija pastiprināta ar Baltkrievijas ekstralīgas kadriem, gan ar Juniors komandu, kas finālsērijā jau bija kļuvusi faktiski par HK Rīga komandu ar nelielu „piešprici” no KHL spēlējošā Dinamo. Protams, der pieminēt, ka Virslīgas reglaments ļauj spēlei pieteikt papildu – no tiem, kas paralēli pieteikti citu valstu čempionātos (t.i., Baltkrievijā, MHL, KHL), – ne vairāk kā piecus laukuma spēlētājus, kas pārauguši U-20 vecumu (dzimuši 1992. gadā un vecāki). Taču ar to visu liepājnieki „veda” spēlēt līdz pat astoņiem sava Baltkrievijas pamatsastāva spēlētājiem; te gan jāpiemin, ka pilnībā vēl nebija atbrīvojusies visa Liepājas MHL komanda. Bet Juniors sastāvu faktiski pilnībā varēja aizstāt ar HK Rīga sastāvu, diviem dinamiešiem un pēdējā spēlē arī vienu no MHL labākajiem vārtsargiem – Kristeru Gudļevski, atstājot sastāvā tikai 2 – 3 „īstā” Juniors sastāva spēlētājus. Un? „Lielo čempionātu” puišiem pietrūka motivācijas? Bet varbūt tomēr Latvijas Virslīgas līmenis SMScredit.lv „personā” nebija tik švaks, kā kāds grib vai liek domāt?
Dinamo fārmklubu Latvijas Virslīgā!
Uzreiz pēc Liepājas Metalurgs komandu sezonas pabeigšanās kluba pārstāvji ieziņoja, ka „lielajam hokejam” Liepājā iestājusies pauze – Baltkrievijas ekstralīgā un MHL B grupā komandas vairs netikšot uzturētas. Cits stāsts, ka līdzīgi paziņojumi bijuši pirms pāris gadiem. Tomēr viens no satura sausajiem atlikumiem ir: „Kāds, piemēram, Dinamo vai cienītā federācija, iedodiet mums naudu, ja Jums vajag nopietnu klubu Liepājā” un/vai „Dinamo var meklēt jaunu fārmklubu”.
Šajā kontekstā arī jautājums, kas skar Dinamo saimniecību? Varbūt ir pienācis īstais laiks cementēt Latvijas čempionāta līmeni? Ja jau ir par maz naudas, lai uzturētu savu klubu kādā Baltkrievijas ekstralīgā vai VHL? Tāpat nebūs jābēdājas, ka, redz, Baltkrievijas čempionāta līmenis krītas. Netālu no tēmas arī krietni diskutabls jautājums: cik liela jēga ir triju MHL B grupas komandu vadāšanai pa Krievijas Eiropas daļu un tās apkaimi? Varbūt ir vērts nopietnāk pievērsties Latvijas čempionātam, kas varētu būt pietiekami atbilstoša prakse. Katrā gadījumā, ne sliktāka, ko var iekrāt MHL B grupas plašumos.
Un tepat arī Virslīgas „mācībstunda” Dinamo saimniecībai. Vai nav pienācis laiks radīt savu fārmklubu un tieši Latvijas Virslīgā? Ja jau Dinamo rūp Latvijas hokeja nākotne…
Nav jau tā, ka līdz ar SMScredit.lv uzvaru Latvijas Virslīgas līmenis pēkšņi pieaudzis, ka katru trešo vai desmito čempionāta hokejistu varētu valsts izlasē vai vismaz Dinamo sastāvā iesaukt. Taču, ko sēsi, to pļausi. Varbūt pienākusi īstā mēness fāze sākt sēt?
Latvijas Virslīgas 2013. gada play off statistika – lhf.lv
P.S. Vēsturei:
Latvijas Virslīgas rezultatīvākie spēlētāji 2013. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar lhf.lv):
spēlētājs
dz.
komanda
sp.
punkti
SM
1.
Georgs Golovkovs
1995.
Juniors
6
6+3
2
2.
Valerijs Fiļimonovs
1979.
SMScredit.lv
5
2+7
4
3.
Ronalds Cinks
1990.
SMScredit.lv
5
5+3
2
4.
Renārs Undelis
1984.
SMScredit.lv
5
3+5
0
5.
Ričards Birziņš; aizsargs
1989.
Liepājas Metalurgs-2
3
1+6
2
6.
Jānis Straupe
1989.
Liepājas Metalurgs-2
3
3+3
0
7.
Valentīns Feoktistovs
1985.
Ozolnieki / Monarch
5
2+4
4
8.
Rūdolfs Maslovskis
1995.
Juniors
6
0+6
6
9.
Lauris Bajaruns
1989.
Liepājas Metalurgs-2
3
4+1
2
10.
Sergejs Durdins; aizsargs
1980.
Ozolnieki / Monarch
5
3+2
6
11.
Viktors Bļinovs
1981.
Ozolnieki / Monarch
5
3+2
8
12.
Mihails Kokļins
1985.
SMScredit.lv
5
2+3
6
*
Latvijas Virslīgas statistiski veiksmīgākie vārtsargi 2013. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar lhf.lv):
vārtsargs
dz.
komanda
sp.
laiks
GAA
1.
Kristers Gudļevskis
1992.
Juniors
1
59:00
1.02
2.
Kristaps Zelčs
1988.
Ozolnieki / Monarch
3
179:39
1.67
3.
Sergejs Kuzņecovs
1978.
Ozolnieki / Monarch
2
118:52
2.52
*
[Attēlā: Rīgas Dinamo kluba Padomes pārstāvji Juris Savickis un Guntis Ulmanis ar KHL Nadeždas kausu Dinamo sezonas noslēguma pasākumā 2013. gada martā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]
Laikā, kad savas sezonas pabeiguši Latvijas hokeja klubi citvalstu čempionātos, kā arī vairums Latvijas hokejistu Eirāzijas hokeja līgās un vēl nav sākušās izlases pārbaudes spēles, starmešu gaismā nonākusi Latvijas Virslīgas play off finālsērija. Izrādās tur ir cīņasspars un pat intriga. Un izrādās ne Liepājas Metalurgs, ne arī Dinamo klubu saimniecības, kas resursiem salīdzinoši bagātākas, vismaz pagaidām netiek galā ar „kaut kādu” SMScredit.lv…
SMScredit.lv komanda 2012./2013. g. sezonā beidzot ir aizspēlējusies līdz regulārās sezonas uzvarētāju godam. 8 komandu konkurencē ir aizvadītas 28 spēles, kurās iekrāti 73 punkti. Piedzīvojot vien 4 zaudējumus. Savus pretiniekus „kreditori” pārmētāja divkārtīgi, saražojot vārtu guvumu un zaudējumu starpību +101 izmērā.
Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar lhf.lv; pp = pēc pamatlaika):
vieta
komanda
sp.
uzv.
uzv. pp
zaud. pp.
zaud.
vārtu st.
punkti
1.
SMScredit.lv
28
24
0
1
3
189-88
73
2.
Juniors
28
18
3
0
7
122-67
60
3.
Ozolnieki / Monarch
28
17
2
1
8
136-87
56
4.
Liepājas Metalurgs – 2
28
16
1
3
8
120-86
53
5.
Zemgale / JLSS
28
14
2
1
11
144-125
47
6.
HS Rīga / Prizma (Prizma – Rīga)
28
6
1
3
18
97-146
23
7.
HS Rīga / Prizma II
28
4
1
0
23
72-148
14
8.
SK Rīga-96
28
3
0
1
24
83-216
10
*
Protams, der atcerēties, ka četri no Virslīgas klubiem aizvadīja sezonu kaimiņzemes čempionātos, kas šīm vienībām bija primārāki vismaz regulāro sezonu gaitā. MHL B grupā rāvās trīs komandas – Juniors, Liepājas Metalurgs un Prizma-Rīga (Latvijas Virslīgā oficiāli – HS Rīga / Prizma). Sanktpēterburgas čempionāta U-17 grupā startēja SK Rīga-96 puiši. Papildu tam Liepājas pirmā komanda joprojām arī cīnījās Baltkrievijas ekstralīgā. Tāpat jāatceras, ka pirms paša čempionāta izstājās Daugavpils pārstāvji DHK Latgale, kurus aizstājot Virslīgas čempionātu „aizlāpīja” HS Rīga / Prizma II komanda. Tomēr Virslīgas komandu blakus intereses un nevarēšanas nav, vismaz regulārajā sezonā nebija, SMScredit.lv problēma un nekādā ziņā nemazina „esemeskas” vīru nopelnus.
SMScredit.lv „uz papīra”
Kopumā 2012./2013. g. sezonā SMScredit.lv sastāvs arī „uz papīra” izskatās itin brašs. Ne tikai Latvijas Virslīgas līmenim. Ir virkne spēlētāju, kas savulaik spēlējoši augstā līmenī un/vai šosezonas gaitā pārcēlušies no vērā ņemamiem čempionātiem, kuros dažādu iemeslu dēļ nav izdevies palikt. Piemēram, Jānis Brakšs pārcēlās no Krievijas otrās līgas (VHL) Rjazaņas komandas; Sergejs Tjoluškins šosezon uzspēlējis dažādos čempionātos, ieskaitot Kazahstānas Augstāko līgu; Sergejs Pečura šosezon uzspēlējis gan Baltkrievijas ekstralīgā, gan Ukrainas PHL. Dažiem ir arī Rīgas Dinamo pieredze, kas bija aktuāla pirms 3 – 4 gadiem: spēlējošajam trenerim Oļegam Sorokinam plašāka; dažas spēles arī Ronaldam Cinkam un jau nosauktajam Sergejam Pečuram.
Regulārajā sezonā SMScredit.lv komandas rezultatīvākais un Virslīgas otrais rezultatīvākais spēlētājs bija uzbrucējs Renārs Undelis ar 47 punktiem 26 spēlēs. Undeļa pieredzes bagāžā ne tikai plaša pieredze Virslīgā, bet arī Baltkrievijas ekstralīgā nu jau neeksistējošās Rīga 2000, ASK Ogre, DHK Latgale komandās, dažādās Francijas līgās un arī Zviedrijas trešā stipruma čempionātā (Division 1). Komandas otrs rezultatīvākais un līgas trešais „cipariskākais” spēlētājs regulārajā sezonā bija uzbrucējs Vladimirs Mamonovs ar 38 punktiem 19 spēlēs. Jā, tieši tas pats Mamonovs, kurš bija Latvijas nacionālās izlases sastāvā 2006. gada Olimpiskajās spēlēs. Komandas trešais rezultatīvākais regulārajā sezonā bija uzbrucējs Ronalds Cinks (34 punkti 21 spēlē), kurš KHL pirmajās divās sezonās bija Rīgas Dinamo jaunais, „papildu” spēlētājs, bet savas padsmit oficiālās spēles un pāris rezultativitātes punktu uz KHL ledus sakrāja.
Rezultatīvākais „kreditoru” un Virslīgas otrs rezultatīvākais aizsargs 2012./2013. g regulārajā sezonā bija Toms Bluks, kuram 29 punkti 26 spēlēs. Bluks pēdējās trīs sezonas pacīnījās pa Austrumeiropas mazāk hokejisku valstu līgām Polijā, Rumānijā, bet pirms tam bija ilggadējs ASK Ogre spēlētājs. Otrs rezultatīvākais SMScredit.lv aizsargs regulārajā čempionātā bija šīs komandas aktuālās sezonas redzamākais personāžs – Oļegs Sorokins, kuram 27 punkti 24 spēlēs. Sorokina kontā septiņi pasaules čempionāti un viena olimpiāde nacionālajā izlasē, divas sezonas KHL… Jā, Sorokinam ir jau 39 gadi un „lielās līgas” bija pirms sezonām trijām, tomēr kaujasstāvoklis ir pieklājīgs, un arī šosezon varētu itin pieklājīgi uzspēlēt arī augstākā līmenī. Komandas vārtsargi – nu jau Virslīgas veterāni Renārs Kazanovs un Edvīns Silavnieks.
Bet tad pienāca play off…
Tā kā SMScredit.lv satilpa regulārās sezonas pirmajās divās vietās, tad dalība Virslīgas izslēgšanas spēlēs sākās no pusfināla, kurā „nāca pretī” Liepājas Metalurgs-2 komanda. Latvijas čempionātā jau ierasta lieta ir tā, ka „lielie klubi” pastiprina savas Virslīgas komandas ar spēlētājiem, kas sezonu aizvadījuši pie klubu „galvenākām” komandām citās līgās. Liepājas Metalurgs šosezon nebija uzņēmums, un cīņā par Latvijas čempionu titulu laukumā laida puišus no pirmās komandas, kas bija jau izstājusies no Baltkrievijas ekstralīgas izslēgšanas spēlēm.
Sērijas pirmajā spēlē 17. martā liepājnieku komandas ierindā bija seši puiši no Baltkrievijas ekstralīgas pamatsastāva. Uzvarēja „esemeska” (5:4). 18. martā Liepājas Metalurgs-2 ierindā jau bija 8 vīri no baltkrievu čempionāta sastāva. Un tik un tā uzvarēja SMScredit.lv (4:3). Tā kā pusfināli Virslīgā ir līdz divām uzvarām, tad „kreditoriem” sausa uzvara 2-0.
Finālā, kas līdz 3 uzvarām, SMScredit.lv pretī ir saņēmuši Dinamo sistēmas jaunatnes komandu Juniors, kas pusfinālā arī ar papildinājumiem no HK Rīga bija pamocījusies pret Ozolnieki / Monarch komandu, bet tomēr sērijā nolauzusi pretiniekus ar 2-1. Finālsērijas pirmajā spēlē 22. martā Juniors ieradās „bez jokiem” – pamatā MHL izslēgšanas spēles pabeigušais HK Rīga sastāvs, ar nelieliem izņēmumiem, no kuriem redzamākais – bez vārtsarga Kristera Gudļevska. Respektīvi, Juniors ierindā bija tikai divi spēlētāji, kas nebija spēlējuši sezonas gaitā HK Rīga sastāvā – uzbrucējs Maksims Osipovs un aizsargs Mikus Ābelītis. Neskatoties uz faktisku HK Rīga sastāvu, pirmajā spēlē uzvarēja SMScredit.lv (5:3).
Sērijas otrai spēlei Dinamo saimniecība piegāja vēl nopietnāk. 23. martā cīņai pret „kreditoriem” ir jau mobilizēts pastiprinājums ar KHL spēļu pieredzi – uzbrucēji Māris Bičevskis, Elvijs Biezais un aizsargs Mārtiņš Porejs. Ja Porejs sezonas gaitā bija uzspēlējis arī HK Rīga sastāvā, tad Bičevskis un Biezais nebija spēlējuši HK Rīga ierindā, bet tikai Rīgas Dinamo. Elvijs Biezais kā reizi bija viens no galvenajiem laika apstākļu veidotājiem Juniors sastāvā (2+1 punkti). 1:4 spēles 25. minūtē jau izskatījās pēc SMScredit.lv „gulbja dziesmas”. Dinamo papildspēki, šķita, brauc pāri „kreditoriem” ar ceļa rulli… Acīmredzot tā arī šķita „junioriem”… Gala beigās 6:4SMScredit.lv labā! Sērijā vadībā 2-0.
Kas tālāk? Vairs Juniors/HK Rīga/Dinamo saimniecības vadība nevar atļauties „netrāpīt”, protams, ja saglabā nopietnus nodomus Latvijas čempionu titula virzienā. Bet ko darīt? Komandas oficiālajā pieteikumā ir vēl Roberta Bukarta, Oskara Cibuļska, Andra Džeriņa, Mika Indraša, Ginta Meijas, Vitālija Pavlova, Gunāra Skvorcova, Kristapa Sotnieka, Jura Upīša vārdi. Vai Juniors sērijas trešajai spēlei, kas paredzēta pirmdien – 25. martā, tiks „izmisīgi” pastiprināts ar vēl kādiem dinamiešiem? Tā, lai droši. Ir jau vēl kāda nianse: kāda būs kauna mērvienība, ja arī ar lielāku dinamiešu īpatsvaru Juniors sērijā zaudēs SMScredit.lv vīriem?
Ka līdzšinējais Juniors/HK Rīga komplekts un arī Liepājas Metalurgs-2 ar baltkrievu ekstralīgas papildspēkiem zaudē SMScredit.lv komandai, patiesībā nav ne pārsteigums, ne kauns. Protams, var pieņemt, ka principā Latvijas Virslīgas komandas ir pusprofesionāļi un amatieri, taču vajadzētu vēlreiz ieskatīties SMScredit.lv sastāvā. Nu nav „kreditori” nekādi nīkuļi. Tikai pāris spēlētājiem nav Baltkrievijas ekstralīgas pieredze, daļa spēlētāju pērnsezon un/vai šosezon ir cīnījušies salīdzinoši pieklājīgās līgās, kas nav švakākas par Baltkrievijas ekstralīgu. Ar ko tad Liepājas vīri no Baltkrievijas ekstralīgas būtu galvastiesu pārāki par SMScredit.lv??? Vai – kas ir tā principiālā pārākuma bagāža HK Rīga puišiem, kas cīnās jaunatnes līgā? Jā, fiziskā forma, ātrums – to jaunatnei neatņemt. Ar to acīmredzot ir par maz.
SMScredit.lv pretinieku „pieaugošā kvalifikācija” 2013. gada izslēgšanas spēļu gaitā (saskaņā ar lhf.lv; iekavās rezultativitāte, ja ir bijusi, konkrētajā spēlē):
P.S. * Spēlētāji, kuriem 10 un mazāk spēļu Baltkrievijas ekstralīgā: Makarovam 1, Grīnvaldam 5, Hodzko 1, Mazuram-Mago 2, Āriniekam 10, Kaļinovskim 1 spēle. ** Porejam šosezon arī Baltkrievijas ekstralīgas un MHL A pieredze; tomēr vairāk Rīgas Dinamo sastāvā.
P.P.S.
Neatkarīgi no finālsērijas rezultāta, to jau ir uzvarējusi SMScredit.lv komanda. Neatkarīgi no tā, kurš cilās Latvijas čempionu kausu. „Esemeskas” ir parādījuši, ka var. Nav jābūt ekspertam, lai saprastu, ka jebkura KHL komanda pat ar pussastāvu ir stiprāka par jebkuru Latvijas Virslīgas komandu. Atklāts paliek jautājums, vai šādas ekspertīzes loma jāuzņemas Virslīgas izslēgšanas spēļu finālam?
SMScredit.lv spēlētāju statistika 2012./2013. g. regulārajā sezonā (pēc komandas visām 28 spēlēm; BEks = Baltkrievijas ekstralīga):
P.S. * Spēlētājiem LHF statistika norādīti aizsargu un uzbrucēju ampluā: Jānim Zakam 15 spēles kā aizsargam, 6 – kā uzbrucējam; Agrim Ozoliņam 22 spēles kā aizsargam, 2 – kā uzbrucējam. Treneris – Aigars Razgals.
Pagaidām Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēs rezultatīvākie SMScredit.lv spēlētāji ir Valerijs Fiļimonovs (4 spēlēs 2+7 punkti), Renārs Undelis (4 spēlēs 3+5 punkti) un Ronalds Cinks (4 spēlēs 5+2 punkti).
[Attēlā: SMScredit.lv vīri spēlē pret Juniors komandu 2013. gada 22. martā; #23 – viens no komandas vilcējiem un “advokātiem” – Oļegs Sorokins. Foto autors: Āris Zobens.]
Studijas un profesionālais sports ir grūti savienojami jēdzieni. Patiesībā, jau arī vidējā izglītība nereti „piekāpjas“ jauno hokejistu sapņiem un cerībām… Viena no versijām, kurā mēģina kopt hokejistu prasmes un izglītību vienlaikus, ir Ziemeļamerikas koledžu – augstskolu hokeja saimniecības. Koledžu hokeja augstākajā līmenī NCAA D1 šosezon cīnās divi Latvijas pārstāvji – pērn NHL draftētais uzbrucējs Teodrors Bļugers un tikko 33 spēļu diskvalifikāciju „atsēdējušais“ aizsargs Ralfs Freibergs.
„Es gribēju sauli nest…“
Ir apsveicami, ja jaunam un topošam hokejistam ir „sapnis“ un degsme. Pat ja viņš nav sava vecuma redzamākā „zvaigznīte“ un pat ja treneri jauno censoni vēl „neredz“. Vēsture liecina, ka ir virkne hokejistu, kas savā vecuma grupā savulaik nebija ne tie spīdošākie, ne redzamākie, bet ar darbu, pacietību, pašaizliedzību un arī spītību ir sasnieguši vairāk, nekā tiem pravietoja un prognozēja. Protams, jau pēc tam parādījās daudz zinātāju un skautu, kas jau „pašā sākumā“ redzējuši lielu talantu.
Tomēr ir arī medaļas otra puse: ne visiem censoņiem un spītniekiem pietiek vietas hokeja „Olimpā“. Lai arī cik centīgi ņemtos un strādātu lielākā daļa jauno hokejistu, virsotnes sasniegt izdosies tikai dažiem. Protams, var diskutēt, kas ir virsotnes… Katrā gadījumā „lielajam hokejam“ būs noderīga tikai ļoti neliela daļa no bērnu, jauniešu un jaunatnes līgās spēlējušajiem. Banāli, bet šāda veida dabiskā vai nedabiskā atlase ir visos dzīves ciklos, un kļūšana par hokejistu nav izņēmums. Nežēlīgi, bet fakts. Un kurš būs tas drosmīgais un pareizais, kurš pateiks – ir vai nav? Tomēr agri vai vēlu pienāks laiks, kad zudīs „dzirkstele“ acīs. Un drausmīgs tukšums, ja hokejs ir viss… Protams, hokejs nav tikai NHL, KHL, AHL vai Eiropas Top līgas; profesionālu hokeju spēlē dažādos platuma grādos, un ja par dzīvesveidu un aicinājumu maksā algu, ar ko pietiek, ir teicami. Turklāt hokejs nav tikai darbs laukumā. Vēl ir treneri, masieri, aģenti, tiesneši, dažādi administratori un pat komentētāji, kuru visu arods ir cienījams un kuru profesionalitāte arī nepieciešama.
Šoreiz stāsts par to, ka blakus centībai noderīga ir arī izglītība. Kā kādas bankas kādā reklāmā: „Dažiem cilvēkiem veicas. Pārējiem ir vērts krāt“. Uzkrājums šajā gadījumā ir izglītība, ne tikai „diploma vāciņi“. Diemžēl, bet lielai daļai jauno sportistu izglītība tiek ielaista jau agri. Kam ir objektīvs skaidrojums – treniņi, spēles, turnīri, kas nereti pastumj mācības otrā plānā. Īpaši, ja jaunais talants jau agri uzrāda vērā ņemamu sniegumu, sāk spēlēt pie vecākiem puikiem komandās un līgās, kur jābrauc attālākos izbraucienos, piemēram, uz Krieviju, Baltkrieviju, Lietuvu. Vidusskolas pēdējie gadi kā reizi sakrīt ar laiku, kas ir svarīgs arī hokejista karjeras ievirzei. Gala beigās daļai puišu „izdodas“ vidējo izglītību apliecinošs diploms, bet atklāts ir jautājums, cik tad ir paņemts no šīm mācībām? Cik kvalitatīva izglītība ir iegūta? Un tā nav morāles lasīšana – vīri, mācieties! Var cerēt noraut „džekpotu“, bet tāpēc jau loterija ir, lai vienam viss, bet pārējiem 99% loterijas biļetes par piemiņu.
Nākamais stāsts ir par augstāko izglītību. Par to hokeja laukumu gladiatori aizdomājas reti, jo spēlējot „uz pilnu klapi“, studēt nav viegli. Tomēr ir sastopamas hokeja līgas, kas piedāvā izglītības un sporta apvienojumu. Viens no redzmākajiem variantiem ir Ziemeļamerikas augstskolu un pusaugstskolu (koledžu) hokeja „džungļiem“, kas pazīstami ar dažādām jumta organizāciju abreviatūrām kā NCAA, ACHA, CIS, NAIH, CCAA, BCIHL.
Sapņu zeme Amerika
Kā zināms, aisberga redzamākā un jaudīgākā daļa ir ASV dibinātā un galvenokārt ASV un mazliet Kanādu aptverošā NCAA (National Collegiate Athletics Association), kas sadalīta divu līmeņu D1 un D3 čempionātos, kuri, savukārt, sadalīti reģionālās grupās. Lai, piemēram, Aļaskas skolai nav ikdienā jākapā pret Bostonas augstskolām ASV austrumu piekrastē. Vēl savulaik bijis arī NCAA D2 čempionāts, bet jau gadiem nepastāv. NCAA D1 tiek uzskatīta par koledžu hokeja „Meku“, ko arī apliecina fakts, ka no tās plašumiem ir nākusi virkne arī NHL-ā veiksmīgi spēlējušu vīru.
Bet jau aiz NCAA D1 un D3 seko pārējās studējošo hokejistu vai hokeju spēlējošo studentu organizācijas: ACHA (American Collegiate Hockey Association) 3 divīzijās, kas tāpat skaldītas reģionu grupās; Kanādas CIS (Canadian Interuniversity Sport) un CCAA (Canadian Collegiate Athletic Association) ar n-tajiem reģioniem. Ir vēl dažas reģionālas un alternatīvas organizācijas kā NAIH (National Association of Intercollegiate Hockey) Savienoto Valstu ziemeļaustrumos vai BCIHL (British Columbia Intercollegiate Hockey League) Kanādas Tālajos rietumos. Vai arī dažas ranga ziņā jaunākas papild-organizācijas kā NJCAA (National Junior College Athletic Association) Savienotajās Valstīs.
„Savējie” iekš NCAA
Koledžu hokeja augstākajā „plauktā” (NCAA D1) šosezon cīnās divi Latvijas hokejisti. Viens ir 18 gadus vecais Latvijas U-20 izlases centra uzbrucējs Teodors Bļugers (dz. 1994.; Ziemeļamerikā zināms galvenokārt kā Teddy Blueger; pa labi novietotā attēlā ar #21), kuru 2012. gada NHL draftā ar kopējo 52. numuru (2. kārtā!) aizrunāja Pittsburgh Penguins klubs. Bļugers studē un spēlē Minnesota State University (Mankeito; viņi arī – Mavericks) komandā, kas cīnās NCAA D1 čempionāta WCHA (Western Collegiate Hockey Association) reģionālajā grupā. Kopumā uz NCAA D1 ledus Teodors Bļugers aizvadījis 36 spēles, salasot 19 rezultativitātes punktus (6+13) un lietderības koeficientu -1. Viņš gan ir „tikai” savas vienības rezultatīvāko desmitniekā, taču jāpiebilst – Bļugers ir komandas jaunākais spēlētājs.
Otrs Latvijas pārstāvis ir 21 gadu vecais aizsargs Ralfs Freibergs (dz. 1991.; raksta pirmajā attēlā), kurš, starp citu, 2009./2010. gada sezonas gaitā pārcēlās uz Ziemeļameriku no Dinamo „paspārnes” – fārmkluba Dinamo Juniors, kas cīnījās Baltkrievijas ekstralīgā. Pēc pārcelšanās R.Freibergs uzspēlēja ASV junioru hokeja stiprākajās līgās – NAHL un USHL. Bet šosezon ir NCAA D1 čempionāta CCHA (Central Collegiate Hockey Association) reģionā startējošās Bowling Green State University (arī Falcons) vienības sastāvā. Tiesa, Ralfa Freiberga sezonas sākums „aizķērās” par 33 spēlēm, kas bija viņam piespriestās diskvalifikācijas summa. Proti, aktuālajā NCAA drīkst spēlēt hokejisti, kas nav spēlējuši profesionālajā hokejā. Bet tā kā R.Freibergs bija aizvadījis 33 spēles pie Dinamo Juniors, tad tieši tik spēles nācās izlaist NCAA sezonā. Tā kā viņa pārstāvētajai komandai regulārajā sezonā ir 36 spēles, tad Ralfs Freibergs bija ienācies kā labs pastiprinājums pašā sezonas „astītē” – regulārās sezonas izskaņā un izslēgšanas spēlēs. Freibergs ir aizvadījis NCAA D1 kopā 8 spēles, guvis 7 punktus (1+6; !!!) un lietderības koeficientu +3. Ļoti neslikti aizsargam un spēlētājam, kurš ielecis jau ejošā vilcienā.
Ralfs Freibergs – par NCAA, savu diskvalifikācijas laiku un iemesliem studēt
Ko darīji šīs sezonas pusgadu diskvalifikācijas laikā? „Smagi trenējos. Biju visu laiku ar komandu kopā – gan uz ledus, gan zālē. Vienīgais, ko nevarēju darīt, – aizvadīt spēles… Vairāk papildus individuālie treniņi. Nebija tā, ka neko nedarīju, un protams, ka skolu vajadzēja apmeklēt katru dienu,” tā Ralfs Freibergs.
Kā ir skolu apvienot ar treniņiem un tagad arī ar spēlēm? Kas ir smagāk? „Ir pavisam citādāk kā iepriekšējos gadus – tad man bija tikai hokejs. Sākot ar šo gadu, mācījos ekonomēt laiku, jo brīvā laika neatliek nemaz. No rīta treniņš līdz vieniem, tad skola, parasti no diviem līdz septiņiem vakarā ar pauzēm pa vidu, un tā man katru dienu. Kad nebija spēles, tad vieglāk gāja. Tad, piemēram, piektdienās mierīgi varēja iet uz lekcijām nesatraucoties par pārējām lietām, bet, sākoties spēlēm, sanāca nedaudz pastresot ar visiem mājasdarbiem, paspēšanu visu izdarīt utt. Arī izbraukumos visi čaļi ņem līdzi grāmatas, datorus un pilda uzdotos mājasdarbus. Atlaides mums neviens nedod!”
Bet spēļu sezonā nav daudz… „Jā, bet to nemaz nejūt, jo visas spēles ir nedēļas nogalē. Šogad komandai sanāca kaut kur 42 spēles aizvadīt, kas nav nemaz tik maz. Domāju, ka nākošo gadu komandai izdosies tikt tālāk, jo labi jaunie nāk klāt un tikai viens labs seniors iet projām – starp citu viņš šo svētdien (17. martā) parakstīja līgumu ar Otavu. Regulārā sezona mums ir 36 spēles.”
Kāds vispār ir Tavas CCHA grupas līmenis, salīdzinot ar pārējiem NCAA? Kā kotējas? „Domāju, ka spēka ziņā ir viena no augstākajām; cilvēki strīdas: CCHA vai WCHA. Mūsu līgā ir tādas komandas kā Notre Dame, Miami, Michigan, kas vienmēr savāc labākos jaunos spēlētājus. Visi jaunie mēģina parakstīt ar Western Michigan, jo viņu treneris ir slavenais Andy Murray; es arī ļoti vēlējos… NCAA ir interesanti, ka spēles nenotiek tikai savā līgā, bet arī ārpus konferences (grupas). Piemēram, mums šogad sanāca aizvadīt spēles ar Hockey East konferences komandām, vēl arī – Atlantic Hockey, kas nav diez cik laba konference. Nākošo gadu spēlēsim pret daudzām WCHA komandām. Bet vienu gadu viena konference var būt laba, otru – cita; tā, ka grūti spriest, kas ir vislabākā.”
Ja tev jāsalīdzina USHL un NCAA, tad kas ir pašas būtiskākās atšķirības, izņemot spēlētāju vecumu? „Ziemassvētku brīvlaikā devos apciemot savu veco komandu Linkolnā (Lincoln Stars – USHL) un paslidoju ar viņiem kopā. Pirmā lielā atšķirība, kuru uzreiz jutu, bija spēka ziņā. NCAA ir daudz mazāk spēles, un tas nozīmē, ka ir daudz vairāk laika trenēties. NCAA čaļi ir ļoti spēcīgi, pat pašam, dodoties uz Bowling Green, bija pārsteigums, cik fiziski spēcīgi spēlētāji ir; un tad es apmēram spēju apzināties, cik man daudz pie visa jāstrādā. Nekad iepriekš ne Latvijā, ne kaut kur citur ASV neredzēju, cik būtiski treneri pievērš lomu tieši fiziskajai formai. Otra atšķirība, kuru jutu, bija ātrums. Koledžas hokejs ir pazīstams varbūt ne tik ļoti ar meistarības līmeni, bet gan – ar ātrumu. Salīdzinot NCAA ar USHL, varu mierīgi pateikt, ka te ir par pusotru sekundi mazāk laika, ko domāt. Esmu ļoti priecīgs, ka izvēlējos koledžas hokeju, jo domāju, ka pašlaik tas ir visgrūtākais hokejs man. Varbūt es neesmu tas pats lielākais, spēcīgākais un ātrākais čalis uz ledus, bet, spēlējot šeit, tas man ļaus pilnveidoties!”
Kādas saistības Tev ir ar savu universitāti? Noteiktu gadu līgums? Tas paredz stipendiju un pienākumu būt sekmīgam? „Jā, man ir dota iespēja studēt un spēlēt hokeju šeit četrus gadus. Man ir dota stipendija uz četriem gadiem. Bez stipendijas es diez vai spēlētu koledžas hokeju, jo tas ir ļoti dārgs prieks. Manā stipendijā nav iekļauts šāds punkts (par sekmēm), bet sekmes nedrīkst būt zemākas par noteikto skaitli, citādāk skola liktu man izlaist spēles, līdz manas sekmes progresē. Par sekmēm nesatraucos, jo pašlaik viss norit labi.”
Kas ir Tava studiju programma? „Esmu izvēlējies biznesa novirzienu. Pašlaik neesmu izvēlējies neko konkrētu, bet ir doma iet finanšu novirzienā.”
Pieņemsim, ir pagājuši 4 gadi. Ko Tu dari, kas Tu esi? Vairāk pie ledus, vai vairāk uz banku? „Noteikti uz ledus!!! Es izvēlējos spēlēt koledžas hokeju dēļ hokeja. Es saskatu ļoti labu iespēju progresēt, tikt saredzētam un, cerams, arī pamanītam. Lielāko daļu sezonas sēžot tribīnēs un vērojot spēles, esmu pamanījis ļoti daudz skautu. Viņi respektē koledžas hokeju. Kā jau pieminēju, šī gada vārtsargs (Andrew Hammond), kurš te spēlēja jau ceturto gadu, dažas dienas atpakaļ parakstīja līgumu ar Otavu (Ottawa Senators). Vēl viens komandas biedrs, kurš te ir tikai otro gadu un ir 22 gadus vecs, ir saņēmis lielu interesi no daudzām NHL komandām. Un, ja kārtīgi strādāšu, progresēšu un pierādīšu sevi, tad kāpēc es nevarētu tik ievērots? Man ir spilgts piemērs, kam es mēģināšu līdzināties – Erik Gustafsson. Viņš aizvadīja trīs sezonas šajā pat līgā, spēlēja līdzīgi man. Nebija tas lielākais un spēcīgākais spēlētājs, bet tika pamanīts. Jā, man ir vēl daudz jāstrādā, lai tiktu līdz viņa līmenim, bet galvenais – ir ticēt sev un viss izdosies!
Studijas ir kaut kas papildus. Es tikai priecātos, ja varētu saņemt diplomu, jo izglītība nekad nevar nākt par sliktu. Ja nu beigu beigās nesanāk hokejs, tad man ir vismaz iespēja sasniegt kaut ko dzīvē arī ārpus hokeja. Tādēļ man patīk koledžas hokeja sistēma, salīdzinot ar Kanādas CHL (junioru elite). Tur čaļi sitās katru dienu, nemācās, un ja beigu beigās neesi ar neko izcēlies, tad viss. Nevienam tu tāds neesi vajadzīgs. Šeit man vismaz ir garants, ka, ja nu darot visu uz 100% un beigu beigās nekas nesanāk, tad vismaz man ir ļoti laba izglītība.”
Nodevas Amerikai
Ziemeļamerikas koledžu hokejā ir uzspēlējuši vismaz 25 hokejisti no Latvijas. Kolēģis Jānis Matulis spriež, ka tādu kopumā ir bijis ap 30, no kuriem tikai aptuveni puse atgriežas mājās – Latvijā, bet pārējie paliek dzīvot un strādāt Ziemeļamerikā.
Šķiet, šobrīd profesionālajā hokejā tālāk tikušais ir jaunlaiku Rīgas Dinamo aizsargs Jēkabs Rēdlihs (dz. 1982.; pa labi novietotā attēlā), kurš savulaik četras sezonas aizvadīja NCAA D1 Bostonas Universitātes komandā. Taču „studentu sarakstā” ir sastopami arī citi hokeja kontekstā labi pazīstami vārdi. Piemēram, sava laika Rīgas Dinamo aizsargs Ulvis Katlaps (dz. 1968.), kurš NCAA uzspēlēja jau pēc vairākām Dinamo sezonām, bet tagad ir treneris Milwaukee Admirals U18 komandā.
Jādomā, ka Ziemeļamerikas augstskolu hokejā ir pārstāvēti arī ASV un Kanādā dzimušie no Latvijas izceļojušu personu pēcteči. To atrašana vairs nav viegla, jo mainās personvārdi un arī transformējas uzvārdi. Vispirms pazūd mīkstinājumi un garumzīmes, tad galotne –s utt. Tālu nemaz nav jāmeklē. Piemēram, tas pats Latvijā dzimušais un jau nosauktais Teodors Bļugers „dīķa otrā pusē” sastopams kā Teddy Blueger vai līdzīgi. Taču ir arī pretēji piemēri. Piemēram, ASV dzimis ASV pilsonis Andris Sudmalis (dz. 1990.), cik noprotams no vārda un uzvārda kombinācijas, ir latviskas izcelsmes. Hokeja aizsargs Sudmalis 2008./2009. g. sezonā spēlēja Mesa State College (ACHA D3) komandā, bet 2011./2012. g. sezonā Worcester State College (NCAA D3) vienībā.
Stāsts par aktuālo Ziemeļamerikas koledžu hokeju nebūtu pilnīgs, ja nepieminētu 21 gadu veco uzbrucēju Nilu Semjonovu (dz. 1991.), kurš pāris sezonas nocīnījās pa ASV otro stiprāko junioru līgu NAHL. Bet šosezon cīnās State Univiversity of New York – Canton (saīsināti SUNY Canton) komandā ACHA pirmajā divīzijā. Oficiālie statistiķi N.Semjonovam saskaitījuši dalību 19 spēlēs, kurās iekrāti 8 punkti (4+4). Savukārt, vārtsargam Dainim Vasiļjevam (dz. 1990.) šī jau bija otrā sezona NCAA D3 līmeņa Finlandia University vienībā; tiesa, bijušas tikai pāris spēles. „Es spēlēju pirmās divas spēles. Pēc tam dabūju pleca traumu, un viens no mūsu ārstiem pateica, ka laikam nevarēšu spēlēt kādus divus mēnešus. Kad mana rehabilitācija bija pabeigta, tad jau šeit bija sezonas beigas. Komanda nevarēja tikt finālos un sezona beidzās. Tagad es tikai trenējos un cenšos pabeigt šo semestri,” tā Dainis Vasiļjevs.
Latvijas hokejisti Ziemeļamerikas augstskolu hokejā (treknrakstā spēlētāji, kuriem fiksētas spēles 2012./2013. g. sezonā; saskaņā ar publisko statistikas vietņu datiem; iespējamas nepilnības un iztrūkstošas personas):
ampl.
hokejists
dz.
sezona
komanda (līga)
2012./13. g. sezona hokejā
A
Regnārs Alksnis
1988.
07./08.; 08./09.; 09./10.; 10./11.
Trinity College (NCAA D3)
?
U
Mārtiņš Baldonieks
1977.
99./00.
Butler Univ. (ACHA D3)
?
U
Vadims Beļajevs
1980.
01./02.; 02./03.; 04./05.
Norwich Univ. (NCAA D3)
?
U
Teodors Bļugers
1994.
kopš 12./13.
Minnesota State Univ. (Monkato; NCAA D1)
turpat
U
Juris Drīliņš
1977.
00./01.; 01./02.; 02./03.
Saint Anselm College (NCAA D3)
?
A
Ralfs Freibergs
1991.
kopš 12./13.
Bowling Green State Univ. (NCAA D1)
turpat
U
Jurijs Gusaks
1975.
95./96.; 96./97.; 97./98.; 98./99.
Univ. of Wisconsin (NCAA D1)
?
U
Ulvis Katlaps
1968.
92./93.; 93./94.
Univ. of Wisconsin (NCAA D1)
Milwaukee Admirals U18 treneris (ASV)
U
Andris Kozlovskis
1982.
01./02.; 02./03.; 03./04.; 04./05.
Trinity College (NCAA D3)
?
A
Kristaps Kuplais
1989.
09./10.
Robert Morris Univ. Gold (ACHA D1)
Ozolnieki / Monarch (Latv. Virslīga)
U
Krišs Lāns
1988.
08./09.; 09./10.; 10./11.; 11./12.
North Carolina State Univ. (ACHA D2)
?
A
Mārtiņš Lāns
1977.
98./99.; 99./00.; 00./01.; 01./02.
Trinity College (NCAA D3)
?
U
Modris Oļļa
1978.
97./98.; 98./99.; 99./00.; 00./01.
Saint Anselm College (NCAA D3)
Hanza / Prizma (Rīgas čemp. = RAMH)
U
Ēriks Ozollapa
1987.
08./09.; 09./10.
Robert Morris Univ. Gold (ACHA D1)
Adendorfer EC (Oberliga = Vācijas 3.)
A
Hārdijs Parādnieks
1987.
06./07.
Minot State Univ. (NJCAA)
Zemgale / JLSS (Latvijas Virslīga)
07./08.; 08./09.
Univ. of Wisconsin – Superior Club Team (ofic. ārpus; bet līdzās ACHA)
A
Jēkabs Rēdlihs
1982.
02./03.; 03./04.; 04./05.; 05./06.
Boston Univ. (NCAA D1)
Dinamo (Rīga; KHL)
U
Renārs Rukmanis
1990.
08./09.; 09./10.; 10./11.; 11./12.
Duquesne Univ. (ACHA D1)
?
U
Mihails Salijenko
1976.
97./98.; 98./99.; 99./00.; 00./01.
Univ. of Wisconsin – Stevens Point (NCAA D3)
?
U
Nils Semjonovs
1991.
kopš 12./13.
State Univ. of New York – Canton (ACHA D1)
turpat
A
Valdis Šustko
1982.
03./04.
Elmira College (NCAA D3)
?
U
Eduards Tomass
1978.
01./02.; 02./03.; 04./05.; 05./06.
Salem State College (NCAA D3)
?
V
Dainis Vasiļjevs
1990.
11./12.; 12./13.
Finlandia Univ. (NCAA D3)
turpat
U
Dmitrijs Vasiļjevs
1976.
95./96.; 96./97.
Northeastern Univ. (NCAA D1)
?
98./99.; 99./00.
Univ. of Massachusetts Amherst (UMass Amherst; NCAA D1)
[Pirmajā attēlā: latviešu aizsargs Ralfs Freibergs, pēc 33 spēļu diskvalifikācijas atgriežoties oficiālajās spēlēs; foto no R. Freiberga personīgā arhīva. Otrajā attēlā: #21 Teodors Bļugers; foro fiksēts Latvijas U-18 izlases spēlē pret Itālijas U-18 izlasi 2011. gada 11. aprīlī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Trešajā attēlā: Jēkabs Rēdlihs Rīgas Dinamo ierindā spēlē pret Avtomobiļist 2011. gada 14. oktobrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]
Play off nav joka lieta… Tādēļ arī lielā daļā jaudīgāko Eiropas čempionātu izslēgšanas spēļu statistikas ailītēs līdzās spēlētāju uzvārdiem mēdz būt mazāka „izmēra” cipari nekā turnīru regulārajās daļās. Tas arī attiecas uz importa līgās spēlējošiem Latvijas spēlētājiem, kuru apjoms apmēram aritmētiskā progresijā beidz savas sezonas. Kur – sezona beidzas, netiekot izslēgšanas spēlēs; kur – ceturtdaļfināli; citur – pusfināli… 11. – 17. marta nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.
1. Ronalds Ķēniņš
Aizvadītajā nedēļā „mazo varoņdarbu” Šveices jaudīgākā čempionāta (NLA) izslēgšanas spēļu ceturtdaļfināla stadijā sastrādājusi Latvijas izlases uzbrucēja Ronalda Ķēniņa pārstāvētā ZSC Lions vienība. Šis Cīrihes klubs 3 spēļu gaitā „nolauza” sēriju sev par labu, atspēlējoties šajā seriālā no 1-3 uz 4-3 pret Davosas klubu. Sava loma šajā ‘come back’ bija arī Ķēniņam, kurš tās nedēļas play off 3 spēlēs guva svarīgus 2 punktus (1+1) un lietderības koeficientu +1. Pēc tam, kad Subaru (ZSC Lions sponsors) ir noskrējis Škodu (HC Davos sponsors), pusfinālā būs „jāsamērās” ar Opeli, t.i., HC Fribourg-Gottéron komandu, kas NLA regulāro sezonu pabeidza 1. vietā. Atgādinājumam: ZSC Lions regulārajā čempionātā jeb kvalifikācijā, kā to sauc Šveicē, palika 4. vietā.
2. Juris Upītis
KHL Cerības (Nadeždas) kausa izcīņa pamazām „iesilda” un dod punktu garšu tiem Dinamo jaunākā gala spēlētājiem, no kuriem regulārās sezonas gaitā rezultativitāti varēja sagaidīt maz vai nemaz. Tiesa, daļai no viņiem, t.sk. Upītim, regulārajā sezonā spēļu bija tik, cik nebija… Bet cīņās par Nadeždu met Bukarts, met Pavlovs, tagad arī Skvorcovs. Aizvadītās nedēļas spēļu labākais trāpītājs Rīgas Dinamo „cerību spēlēs” bija uzbrucējs Juris Upītis, kuram 3 spēļu summā divi vārtu guvumi (2+0) un līdzvērtīgs lietderības koeficients +2.
3. Roberts Lipsbergs
Kanādas junioru elitē – Rietumos (WHL) – izcili rezultatīva nedēļa ir izdevusies Latvijas U-20 izlases uzbrucējam Robertam Lipsbergam (dz. 1994.). ASV, Vašingtonas štatā bāzētās Seattle Thunderbirds komandas labā Lipsbergs-jaunākais 3 spēlēs guva 8 punktus (6+2)!!! Lietderības koeficients šajā komplektā +2. Attiecīgi Roberts Lipsbergs stiprina komandas rezultatīvākā spēlētāja statusu – 58 punkti 64 spēlēs, bet lietderība diezgan bēdīga -11 izskatā. Šobrīd R. Lipsbergs ir WHL līgas otrais rezultatīvākais jaunpienācējs (Rookie). Neslikti, ļoti neslikti.
4. Toms Andersons
Šveices jaudīgākās junioru līgas (Jr. Elite A) izslēgšanas spēlēs līdz finālam aizcīnījās Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Toms Andersons (dz. 1993.) un viņa pārstāvētā komanda SC Bern Future (U20), kas regulāro sezonu (kvalifikāciju) bija pabeigusi 4. vietā. 11. – 17. marta nedēļas gaitā Bernes junioru komanda aizvadīja finālsērijas pēdējās divas spēles, sērijā kopumā piekāpjoties ar 1-3 Ķēniņa „jaunākajiem brāļiem” – Cīrihes kluba junioru komandai GCK / ZSC Lions U20. Play off fināla seriāla 2 spēļu gaitā Toms Andersons tika pie diviem vārtu guvumiem (2+0), bet nācās samierināties ar Šveices junioru vicečempiona titulu.
Topa „aizkadrā”
Rīgas Dinamo sastāvā Nadeždas kausa izcīņas 3 spēlēs ar diviem rezultativitātes punktiem, bet proporcijā 1+1, atzīmējās 3 Latvijas hokejisti. Virknējot pēc lietderības koeficienta: Miks Indrašis (+4); Andris Džeriņš (+1); Gunārs Skvorcovs (±0). ASV koledžu hokeja plašumos (NCAA D1) Bowling Green State University hokeja komandā aizvadītajā nedēļā 2 spēles fiksētas aizsargam Ralfam Freibergam; šajās 2 spēlēs 2 punkti (0+2) un lietderība +1. Aizvadītajā nedēļā no MHL B grupas izslēgšanas spēlēm ceturtdaļfināla stadijā izstājās Liepājas Metalurgs jaunatnes komanda, kas piekāpās Almetjevskas Sputņik vienībai sērijā ar 2-3. Nedēļas gaitā liepājnieki MHL B grupas play off-os aizvadīja 3 spēles. Šajās spēlēs rezultatīvākais bija uzbrucējs Bruno Zabis ar 4 punktiem (1+3) un lietderību +1.
Pamazām, iesilstot Latvijas Virslīgas play off-am, ir vērts vairāk ieskatīties arī Latvijas čempionāta norisēs, kurām ir potenciāls kāpināt jaudas. Proti, Liepājas Metalurgs-2 (ja patīk, Liepājas Metalurgs-3) vienība jau 11. – 17. marta nedēļas spēlēs ir saņēmusi papildspēkus no Liepājas Metalurgs galvenās komandas, kas izstājusies no Baltkrievijas ekstralīgas play off-iem. Zināmas papildu rokādes varēs iestudēt arī no MHL B grupas izslēgšanas spēlēs iepriekš aizņemtā sastāva daļas. Savukārt, Juniors (ja jau, tad jau: Dinamo-3) komandas sastāvā Virslīgas čempionātam ir pieteikti kā HK Rīga hokejisti, tā daļa no Rīgas Dinamo sastāva, kas pagaidām aizņemts Cerības kausa izcīņā. Attiecīgi, ja Juniors un Liepājas komandas pārvarēs pusfinālus, tad finālā potenciāli iespējams Virslīgas ikdienai neierasts liepājnieku un Dinamo saimniecības duelis. Un šajā gadījumā nekāda fārmkluba draudzības saites nav aktuālas…
Bet pagaidām – aizvadītajā nedēļā, ne nez Liepājas galvenās komandas spēlētāju atbalsta, Liepājas Metalurgs-2 ir pārvarējuši ceturtdaļfinālu ar Jelgavas komandu pretiniekos. Bet pusfinālā liepājniekiem arī ar papildspēkiem bija izrādījies par maz, lai pieveiktu regulārās sezonas uzvarētājus SMScredit.lv. Savukārt, Juniors pusfināla sērijas pirmajā spēlē pieveica Ozolnieki / Monarch vienību. Jāpiebilst, ka Juniors sastāvs bija saņēmis papildinājumu no HK Rīga komandas, kas, savukārt, aizvadītajā nedēļā izstājās no „oriģinālā” MHL izslēgšanas spēlēm.
Virslīgas izslēgšanas spēļu sakarā arī aizvadītās nedēļas rezultatīvākie Latvijas play off-os: Ozolnieki / Monarch uzbrucējs Valentīns Feoktistovs (3 spēlēs 2+3 punkti) un Liepājas Metalurgs-2 aizsargs Ričards Birziņš (2 spēlēs 1+4 punkti). Rezultatīvāko kontekstā jāatgādina, ka regulārās sezonas stiprākās komandas SMScredit.lv 91. vieta) un Juniors (2. vieta) dalību izslēgšanas spēlēs sāka tikai no pusfināla un 11. – 17. marta nedēļā aizvadīja tikai vienu spēli, kas tomēr rezultativitātes Topā dod nelielu handikapu Ozolnieki / Monarch un Liepājas komandām, kuras minētajā nedēļā uzspēlēja pa 3 spēlēm.
Par Nedēļas Top 4
„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!
Ja Rīgas Dinamo saimniecība visas savas komandas sauktu vienādos nosaukumos, kā, piemēram, to dara Liepājas Metalurgs un arī liela daļa Eirāzijas klubu, par Dinamo-3 sauktu Dinamo saimniecības otro jauniešu komandu Juniors. Vienību, kas cenšas iespraukties MHL B grupas izslēgšanas spēlēs, bet Latvijas Virslīgā veiksmīgi konkurē ar vecākām komandām, ieņemot 3. vietu. Piebilde: komandas ievērojamu daļu veido U-18 vecuma spēlētāji, t.sk. Latvijas U-18 izlases kandidāti.
Liela daļa Juniors sastāva dalībnieku – tie, kuri dzimuši 1995. gadā, iepriekšējo sezonu aizvadīja SK Rīga-95 komandā, kas startēja Sanktpēterburgas atklātā čempionāta U-17 vecuma grupā un arī Latvijas Virslīgā. Bet tagad nu jau U-18 vecuma puiši ir iekļuvuši komandā, kas cīnās MHL B grupā – t.i., U-22 vecuma sacensībās. Pārslēgties no U-17 vecuma čempionāta uz jaunatnes līgu puišiem nav bijis viegli. „MHL B grupas čempionāts ir daudzreiz stiprāks, pretinieki ir nopietnāki un stiprāki par komandām Sanktpēterburgas U-17 čempionātā. MHL pret visiem pretiniekiem ir grūti spēlēt, jo mūsu komandā puse no sastāva ir 1995. gadā dzimušie. Mēs nevarējām uzreiz sākt spēlēt līgas līmenī, bet tagad mēs ar katru spēli pieliekam klāt, lai kļūtu stiprāki,” komentē Juniors vienības uzbrucējs Jegors Samofalovs.
Raugoties no šī skatpunkta, Juniors vienības „mīņāšanās” pie MHL B grupas play off robežas – pašreiz 8. vieta Ziemeļrietumu divīzijas 11 komandu konkurencē – nešķiet ne drāma, ne katastrofāla neveiksme. Laiks cīņai vēl ir. Atgādinājumam: Ziemeļrietumu divīzijā izslēgšanas spēlēs tiek 6 stiprākās vienības.
Izšķiroši papildspēki
Tomēr pēdējās divās spēlēs, 15. un 16. decembrī pret ciešākajiem konkurentiem uz vietu izslēgšanas spēlēs – Prizma-Rīga, komandai Juniors tika piesaistīti spēki no „vecākajiem brāļiem” – HK Rīga vienības. Tas nozīmē ne tikai to, ka HK Rīga komandai saistībā ar Latvijas U-20 izlases gatavošanos un dalību junioru pasaules čempionātā ir pauze līdz 8. janvārim. Bet arī norāda, ka kluba saimniecībai un Juniors vienībai nav vienaldzīga iekļūšana izslēgšanas spēlēs.
Juniors sastāvu papildinājuši HK Rīga spēlētāji, kuri sava vecuma vai citu iemeslu dēļ neatrodas Latvijas U-20 izlases treniņnometnē Brocēnos. Un šis papildinājums ir itin pieklājīgs – vārtsargs Kristers Gudļevskis, HK Rīga kapteinis aizsargs Edgars Dīķis, aizsargs Andrejs Smirnovs, uzbrucēji Dāvis Straupe, Artūrs Ševčenko un Bruno Birzītis. Starp citu, abās papildspēkiem bruņotajās spēlēs Juniors vienība uzvarēja savus pretiniekus, un abās reizēs panākumu kaldināšanā „uz aci” un arī statistiski ļoti pamanāmu artavu deva HK Rīga „desants”. Divu spēļu summā „juniori” nokārtoja 9 vārtu guvumus, no kuriem tikai divus nesameta HK Rīga puiši. Punktu summā 2 spēlēs: A. Ševčenko 3+2 punkti; D. Straupem 2+2 punkti; Birzītim 1+3 punkti; Dīķim 1+0 punkts; Smirnovam 0+1 punkts. Vārtus abās uzvarētajās spēlēs sargāja Gudļevskis.
Šogad Juniors komandai MHL B grupas čempionātā spēļu vairs nav; nākamā spēle paredzēta tikai 21. janvārī. Bet Latvijas Virslīgā „junioriem” šogad plānotas vēl 5 spēles. „Trenēsimies ar Juniors komandu līdz gada beigām. Nezinu, spēlēsim vēl vai nē. Bet, kamēr Latvijas U-20 izlase ir prom, mēs esam pie Juniora,” situāciju komentē Andrejs Smirnovs, viens no HK Rīga aizsargiem, kurš „ieskaitīts” Juniors ierindā.
MHL B grupas Ziemeļrietumu divīzijas turnīra tabula; 2012./2013. (pēc 2012-12-16 spēlēm; izslēgšanas spēlēs tiek 6 stiprākās komandas):
vieta
komanda
sp.
uzv.
uzv. OT
uzv. PM
zaud.
zaud. OT
zaud. PM
vārtu st.
punkti
1.
Liepājas Metalurgs (Liepāja)
26
17
4
1
3
1
0
129-62
62
2.
Zeļenograd (Maskava)
28
19
0
0
6
1
2
120-72
60
3.
OGI (Odincovo)
28
16
1
0
8
2
1
153-80
53
4.
Kļin (Kļina)
26
14
1
2
5
0
4
87-57
52
5.
Baltica (Viļņa; Elektrēni)
24
13
0
1
8
1
1
85-59
43
6.
Dmitrov (Dmitrova)
26
12
2
1
10
1
0
102-66
43
7.
Prizma-Rīga (Rīga)
30
10
0
2
16
1
1
90-122
36
8.
Juniors (Rīga; Piņķi)
26
9
2
1
11
1
2
67-78
36
9.
Belgorod (Belgoroda)
28
8
1
2
15
1
1
76-97
32
10.
Tveriči (Tvera)
28
6
1
2
16
3
0
73-116
27
11.
Platina-Chişinău (Kišiņeva; Tiraspole)
26
0
0
0
26
0
0
28-201
0
*
Kopumā Latvijas komandu dalība MHL B grupā izskatās diezgan pieklājīgi, pateicoties Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas sniegumam. Liepājnieki jau ilgāku laiku ir nobāzējušies Ziemeļrietumu divīzijas 1. vietā. Bet Juniors un Prizma-Rīga līdzīgām sekmēm cenšas ielauzties divīzijas stiprāko sešiniekā, lai šosezon sanāktu arī play off.
Virslīgas stiprāko trijniekā
Savukārt Latvijas Virslīgas čempionātā Juniors vienība astoņu komandu konkurencē ierindojas 3. vietā, apsteidzot arī MHL B grupas čempionāta sāncenšus Prizma-Rīga (Virslīgā kā HS Rīga/Prizma) un Liepājas jaunatnes komandu (Virslīgā kā Liepājas Metalurgs-2). Tiesa, jāpiebilst, ka Liepājas komanda mēdz Virslīgas spēlēs palaist arī „trešo sastāvu” – jaunākus puišus, kas MHL B grupas čempionātā īsti nespēlē.
„MHL čempionātā Juniors komandai iet pagrūti, jo esam salīdzinoši gados jauns sastāvs. Virslīgā neteiktu, ka iet vieglāk, bet par punktiem cīnāmies katrā spēlē. Un pret tādām komandām kā SMScredit.lv un Ozolnieki/Monarch motivācija nav jāmeklē,” Juniors vienības sniegumu Latvijas Virslīgā komentē Jānis Irbe, viens no komandas vārtsargiem.
Latvijas Virslīgas regulārā čempionāta tabula; 2012./2013. (pēc 2012-12-12 spēles; izslēgšanas spēlēs piedalās pirmās 6 komandas; pp = pēc pamatlaika):
vieta
komanda
sp.
uzv.
uzv. pp
zaud. pp
zaud.
vārtu st.
punkti
1.
SMScredit.lv
18
16
0
1
1
122-53
49
2.
Ozolnieki / Monarch
14
9
2
0
3
74-49
31
3.
Juniors
14
9
1
0
4
59-35
29
4.
Liepājas Metalurgs-2
14
8
0
1
5
62-39
25
5.
Zemgale / JLSS
15
7
0
0
8
70-78
21
6.
HS Rīga / Prizma II
16
3
0
0
13
42-82
9
7.
HS Rīga / Prizma
12
2
0
1
9
36-67
7
8.
SK Rīga-96
15
2
0
0
13
40-102
6
*
Vienmērība kā komandas pazīme
Šosezon Juniors ierindā MHL B grupas čempionātā, vismaz sezonas vidū, nav izteiktu rezultativitātes līderu. Komandas spēlētāju punktu raža ir pat ļoti vienmērīga. Atšķirības rezultativitātes tabulā starp augstāk un zemāk esošajām blakusailītēm ir maksimāli 1-2 punktu robežās. Tomēr pašus rezultatīvākos būtu vērts atzīmēt.
Juniors vienības rezultatīvākais spēlētājs ir uzbrucējs Maksims Osipovs (dz. 1995.), kurš MHL B grupā aizvadījis sezonas visas 26 spēles, kurās ir sakrājis 12 punktus (5+7). Starp citu, Osipovs ar Krievijas junioru-jauniešu hokeju ir labi pazīstams stipri ilgāk nekā vairums viņa kolēģu Juniors komandā. Aizvadītajā sezonā (2011./2012.) viņš kopā ar SK Rīga-95 puišiem uzspēlēja Sanktpēterburgas čempionāta U-17 vecuma grupā; taču šīs pašas sezonas pirmajā pusē uzspēlēja Voskresenskas Himik jaunatnes komandās Maskavas Junioru līgā un arī Maskavas čempionāta U-17 vecuma grupā. Bet iepriekšējās sezonas – tajā pašā Himik Maskavas čempionāta U-16 vecuma grupā, bet vēl pirms tam – ilgāku laiku Maskavas Severnaja Zvezda komandās dažādos vecumos Maskavas čempionātā.
Komandas otrs rezultatīvākais spēlētājs ir aizsargs Mikus Ābelītis (dz. 1993.), kuram 23 spēlēs 10 punkti (2+8) un viens no labākajiem lietderības koeficientiem komandā (+3). Ābelītis jau pērnsezon bija Juniors ierindā un faktiski gaida savu kārtu uz HK Rīga sastāvu. Vēl pirms tam spēlējis dažādās komandās Latvijā un arī Ozolnieki/Juniors komandā Baltkrievijas Augstākajā līgā (2.-ajā stiprākajā).
Tālāk jau rezultativitātes atšķirības MHL B grupas „junioru” vidū ir grūtāk saskatāmas: 3 puišiem ir 9 punkti; četriem – 8 punkti utt. Komandas labākie vārtu guvēji uzreiz ir 3 puiši – visi 1995. gadā dzimuši un vieni no SK Rīga-95 komandas līderiem iepriekšējā sezonā – Rūdolfs Pētersons, Artūrs Logunovs un Ruslans Ignatovičs (katram pa 6 vārtu guvumiem MHL B grupā šosezon). Vēl der nosaukt vienīgo Juniors vienības leģionāru – uzbrucēju Aleksandru Burcevu (dz. 1993.), kuram iekrāti 9 rezultativitātes punkti tāpat kā Pētersonam un Logunovam. Burcevs uz HK Rīga un Juniors vienībām pārcēlās no Čeļabinskas, kur iepriekš spēlējis Staļnije Ļvi komandā MHL B grupas Centra divīzijā, kā arī Čeļabinskas Mečel un Signal komandās dažādu vecumu Krievijas jauniešu čempionātos.
Vēl viens pamanāms gadījums rezultativitātes tabulā ir uzbrucējs Rūdolfs Maslovskis (dz. 1995.), kurš starpsezonā bija guvis traumu un pēc nonākšanas sastāvā MHL B grupas čempionātā aizvadījis vien 12 spēles, kurās guvis 7 punktus (1+6). It kā nav daudz, bet, ja ņem vērā, ka Maslovskis aizvadījis caurmērā divreiz mazāk spēļu nekā citi kolēģi, viņa rezultativitāte rādās pieklājīgi. Un „draud” palielināties. Rūdolfs Maslovskis uz Juniors komandu ir pārcēlies no Liepājas Metalurgs saimniecības, kur aizvadītajā sezonā spēlēja Liepājas Metalurgs U18 komandā, kas, cita starpā, izcīnīja zeltu Baltkrievijas Junioru līgā (faktiski U-18 līga). Mazliet uzspēlēja arī Liepājas Metalurgs-2 komandā Latvijas Virslīgā. Kāpēc pārgāja no Liepājas uz Junioru? „Jo Liepājā MHL komandā bija vairāki vecāki čaļi, un tur es nedabūtu tādu spēles laiku, ja vispār dabūtu. Un vēl tāpēc, ka te (Juniors komandā) ir iespēja tikt uz MHL A grupu pie HK Rīga,” skaidro Rūdolfs Maslovskis. Un kāda ir atšķirība līmeņa ziņā starp MHL B grupu un Baltkrievijas Junioru līgu? „Diezgan liela. Baltkrievijā nebija neviena tik stipra pretinieka; varbūt tikai Raubiči (Raubiči-95/96 = tosezon Baltkrievijas U-17 izlases bāzes komanda). MHL ir ātrāks hokejs, un arī spēles kvalitāte labāka; var teikt visas spēles ir „uz nažiem”, bet Baltkrievijā varbūt 8 – 10 spēles tādas bija,” spriež R. Maslovskis.
Kas uz Dinamo?
Neskaitot decembra vidū uz čempionāta pauzes laiku Juniors sastāvā ieskaitītos HK Rīga puišus, abpusēja rotācija starp abām Dinamo jaunatnes komandām norisinās regulāri. Šosezon gan Juniors, gan HK Rīga sastāvā jau uzspēlējuši arī uzbrucēji Aleksandrs Burcevs, Ruslans Ignatovičs, Ričards Kondrāts, Emīls Potāpovs, Deivids Sarkanis, Ritvars Zonenbergs, aizsargi Jānis Jaks, Kalvis Ozols un Ģirts Zemītis. No sekojošā vecuma posma – SK Rīga-96 – sastāva gan neviens uz Juniors komandu nav pacelts. Nav izauguši vēl?
Interesanti arī, kad Rīgas Dinamo sadūšosies iedot kaut nedaudz spēles laika „īstam” junioram – šosezon, t.i. 1993. gadā dzimušam vai jaunākam. Dinamo pirmajās 4 sezonās tas lielākā vai mazākā minūšu apjomā tas bija noticis, bet šosezon vēl ne sekundi…
Juniors spēlētāju statistika MHL B grupā un Latvijas Virslīgā (pēc 2012-12-16 spēles, saskaņā ar mhl2.khl.ru un lhf.lv):
spēlētājs
dz.
sp. MHL B
punkti MHL B
+/- MHL B
SM MHL B
izšķ. PM MHL B
iemet. MHL B
sp. Virsl.
punkti Virsl.
SM Virsl.
1.
Maksims Osipovs
1995.
26
5+7
-2
16
0
55.6% (5 no 9)
12
2+4
0
2.
Rūdolfs Pētersons
1995.
23
6+3
-4
2
1
41.0% (16 no 39)
14
12+8
4
3.
Artūrs Logunovs
1995.
26
6+3
-7
16
0
60.0% (6 no 10)
13
4+3
4
4.
Aleksandrs Burcevs
1993.
23
2+7
+1
8
0
45.5% (112 no 246)
0
–
–
5.
Ruslans Ignatovičs
1995.
20
6+2
-2
6
0
34.8% (39 no 112)
11
5+9
2
6.
Ritvars Zonenbergs
1993.
16
5+3
+2
2
0
55.6% (10 no 18)
7
4+3
16
7.
Ņikita Zgirskis
1995.
22
5+3
-5
4
0
27.3% (6 no 22)
11
2+6
4
8.
Oskars Batņa
1995.
26
1+7
-7
58
0
59.6% (269 no 451)
14
2+7
24
9.
Emīls Potāpovs
1994.
18
3+4
+1
20
0
54.1% (20 no 37)
10
0+1
14
10.
Rūdolfs Maslovskis
1995.
12
1+6
+1
4
0
21.4% (3 no 14)
4
1+0
0
11.
Artūrs Ševčenko
1994.
2
3+2
+6
0
0
42.9% (6 no 14)
0
–
–
12.
Ričards Kondrāts
1994.
12
1+4
-3
4
0
48.9% (65 no 133)
3
2+4
0
13.
Deivids Sarkanis
1994.
12
3+1
-3
31
0
25.0% (1 no 4)
11
9+6
6
14.
Dāvis Straupe
1992.
2
2+2
+5
2
0
36.4% (8 no 22)
0
–
–
15.
Bruno Birzītis
1995.
2
1+3
+4
4
0
– (0 no 0)
4
2+3
2
16.
Jegors Samofalovs
1995.
17
1+3
+1
14
0
37.3% (60 no 161)
12
2+2
12
17.
Pēteris Priediņš
1995.
9
0+1
+1
0
0
66.2% (49 no 74)
8
2+2
0
18.
Rūdolfs Krieviņš
1995.
3
0+1
±0
2
0
0% (0 no 1)
3
0+0
2
19.
Dmitrijs Komarņickis
1995.
10
0+1
-2
2
0
33.3% (1 no 3)
5
0+1
0
20.
Jurijs Moiseičenko
1995.
12
0+1
-3
2
0
42.4% (53 no 125)
10
2+0
6
21.
Paulis Zvirgzdiņš
1994.
2
0+0
-1
2
0
75.0% (3 no 4)
0
–
–
22.
Vladislavs Koniševs
1994.
8
0+0
-4
0
0
56.8% (46 no 81)
5
2+1
2
23.
Edgars Opuļskis
1994.
20
0+0
-4
4
0
– (0 no 0)
14
0+3
6
24.
Arvis Purviņš
1995.
6
0+0
-5
4
0
– (0 no 0)
5
0+0
4
AIZSARGI
1.
Mikus Ābelītis
1993.
23
2+8
+3
16
0
– (0 no 0)
12
0+2
10
2.
Edgars Dīķis
1991.
2
1+0
+3
0
0
– (0 no 0)
0
–
–
3.
Andrejs Smirnovs
1992.
2
0+1
+3
27
0
– (0 no 0)
0
–
–
4.
Kristofers Bindulis
1995.
22
3+3
+1
48
0
0% (0 no 1)
12
1+4
18
5.
Ralfs Karelis
1995.
26
3+2
+1
6
0
100% (1 no 1)
13
2+2
0
6.
Edgars Kamoliņš
1993.
19
0+2
+1
12
0
0% (0 no 1)
13
0+2
4
7.
Viktors Poņatovskis
1995.
12
0+2
±0
8
0
– (0 no 0)
10
1+1
2
8.
Ģirts Zemītis
1995.
26
2+3
-1
45
0
0% (0 no 1)
12
1+4
20
9.
Kalvis Ozols
1993.
5
1+0
-1
8
0
100% (1 no 1)
4
0+2
4
10.
Jānis Jaks
1995.
10
3+1
-2
24
0
0% (0 no 1)
6
1+1
4
11.
Roberts Ernests Goldmanis
1995.
17
0+0
-2
0
0
– (0 no 0)
8
0+1
2
12.
Toms Bernhards
1995.
19
0+3
-5
4
0
– (0 no 0)
13
0+3
4
VĀRTSARGI
dz.
sp. MHL B
U:Z MHL B
atv. % MHL B
GAA MHL B
sp. laiks MHL B
”0” sp. MHL B
sp. Virsl.
sp. laiks Virsl.
GAA Virsl.
1.
Nils Grīnfogels
1994.
16
6-7
92.0%
2.63
820:23
2
6
360:00
2.00
2.
Maksims Rešetņikovs
1995.
9
3-3
90.0%
2.73
484:09
0
6
299:57
3.40
3.
Kristers Gudļevskis
1992.
2
2-0
91.3%
3.00
120:00
0
0
–
–
4.
Jānis Irbe
1994.
3
0-2
84.6%
4.66
154:38
0
4
180:03
2.00
*
Izziņām:
Aktuālā Juniors statistika MHL B grupā – mhl2.khl.ru
Aktuālā Juniors statistika Latvijas Virslīgā – lhf.lv
[Attēlā: Juniors puiši pēc spēles pret Prizma-Rīga 2012. gada 16. decembrī. Foto autors: Āris Zobens.]