Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Ottawa Senators’

Krievu hokeja leģendas vēstures atkritumos?

Posted by petrovich27 uz 2014/03/03

spartak logoJau pāris mēnešus KHL slimības vēsturē ir ieraksts – “jāārstē” Spartak. Finanšu problēmas šo Krievijas galvaspilsētas klubu vajā jau ne pirmo reizi. Nebūtu arī pirmā reize, ka KHL pamestu un pat “aizvērtos” kāds no klubiem. Taču šoreiz ir runa par vienu no Krievijas leģendārākajiem klubiem, kas dibināts 1946. gadā (tādu Krievijā nav daudz), ir četrkārtējs PSRS čempions un n-tais sudraba vai bronzas godalgu laureāts. Šķiet, neatņemama krievu hokeja vēstures sastāvdaļa…

Pēc PSRS čempionāta pabeigšanās Spartak klubs līdzīgi kā daži citi padomju laikos spīdoši klubi (CSKA, Kriļja Sovetov) sāka “grimt”. Drīz Spartak jau vairs nebija starp Top klubiem, biežāk ieņemot vietu otrajā desmitā. Tālāk klubs vairākkārt izkrita no Krievijas Superlīgas un spēlēja otrajā līmenī – Augstākajā līgā (tagad VHL; 1999./2000., 2000./2001., 2003./2004.), bet vienu sezonu pat vispār nespēlēja (2006./2007.). Tad arī šķita, ka komanda ir izbeigusies un “uz visiem laikiem”. Bet īsi pirms KHL izveides situācija ar Spratak tika sakopta, un 2008. gadā komanda iestartēja KHL-ā.

Vai Spartak pēdējā sezona?

Maskavas Spartak 2013./2014. g. sezonu iesāka salīdzinoši sprauni, taču sezonas gaitā piedzīvoja ģenerālsponsora un līdz ar to finanšu plūsmas zaudēšanu. 2013. gada 13. decembrī bankas licence tika atņemta kluba “donoram” Investbank… Turmāku kluba elpināšanu uzņēmās KHL, sniedzot dotācijas un uzturot pie eksistences kluba primārās vajadzības. Protams, par sportisko līmeni šādos apstākļos sanāk domāt vismazāk. Komandu pametuši daži, kas sezonu bija iesākuši pie “spartakiešiem” –  Džefs Glass (Jeff Glass), Derons Kvints (Deron Quint), arī Aleksejs Krutovs, Nikolajs Žerdevs. It kā lielakā daļa sastāva vīru ir saglabāta, tomēr komandas emocionāli garīgais stāvoklis, kā saka Spartak galvenais treneris Fjodors Kanareikins, “atrodas brīvajā kritienā”. Ko tas nozīmē? 19 zaudējumi pēc kārtas! Tiesa, regulārās sezonas priekšpēdējo spēli 2. martā izdevās uzvarēt, bet iepriekšējā uzvara bija 6. decembrī. Rezultatā – 56 punkti 53 spēlēs un 13. vieta KHL Rietumu konferencē. Sliktāk klājas tikai Minskas Dinamo – konferences pēdējā (14.) vietā.

Pirms dažām dienām Spartak vadība paziņoja, ka savu problēmu dēļ nestartēs KHL “alternatīvajā” play off – Nadeždas (Cerības) kausa izcīņā, bet līgas vadoņi jau pamanījušies paziņot, ka Spartak izstāšanās no “cerību kausa” netraucēs šīs trofejas izspēles kārtībai… Starp rindām lasot – diezgan bezcerīgi… Likumsakarīgi veidojas dažāda skaļuma baumas un spriedumi, ka KHL jau ir “norakstījuši” Spartak klubu. Viens no salīdzinoši loģiskiem argumentiem – Krievijas galvaspilsētā pietiek ar diviem KHL klubiem (Dinamo, CSKA), it īpaši, ja ņem vērā, ka Piemaskavā mājo vēl divi KHL klubi – Atlant, Vitjaz. Bet kā paliek ar tradīcijām un to kopšanu?

Nav interese visus glābt

Ja runa ir par KHL klubu pārstāvniecību un ģeogrāfiju, tad līgas prioritāte tomēr ir krievu hokeja “eksportēšana” pāri Krievijas robežām un arī nedaudz pašu zemes ģeogrāfiski vai hokeja ziņā attālākos stūros. Citi secinājumi, vērojot KHL dalībnieku izmaiņas, nemaz nevar rasties. KHL pastāvēšanas gaitā klāt “pievilkta” jau Slovākija, Čehija, Ukraina, Horvātija, nerunājot par startā līdzās nostādītajiem Baltkrievijas, Kazahstānas un Latvijas klubiem. Tagad nopietni vingrinājumi norisinās, lai KHL-ā būtu arī Somijas klubs, kā arī tiek iestudēti dažādi darījumi, lai paņemtu vēl kādu “importa” valsti.

Krievijā KHL hokejs “aiznests” līdz Vladivostokai, pieņemts klubs no Hantimansijskas un tagad pilnā nopietnībā tiek līgai gatavots klubs Krievijas “Floridā” – Sočos. Bet bez lielām sāpēm un bēdām pēc pirmās sezonas KHL pameta Krievijas mērogiem leģendārs nosaukums – Voskresenskas Himik, kas drīz pēc tam beidza pastāvēt kā pieaugušo komanda, par galveno nosaukuma nesēju atstājot jaunatnes komandu MHK Himik. Toljati Lada pameta KHL pēc otrās sezonas; tā cīnās VHL (otrajā līgā), sapņo par atgriešanos KHL…

Bet līgas vadība nesteidzas “reanimēt” pašu Krievijas klubus, arī leģendārus. Vēl pirms KHL izveides un līgas pirmajās sezonās uz “lielo hokeju” tiecās Maskavas Kriļja Sovetov – brends, kas krievu hokeja pazinējiem ir vairāk neka zināms. Tomēr “spārni” netika glābti… Komanda bija piedzīvojusi sadalīšanos, tās savstarpēji karojošās frakcijas cīnījās Augstākajā līga un/vai MHL, līdz iznīka pavisam. Jo ko gan KHL darītu ar četriem klubiem Maskavā, kur tā jau manāmas problēmas ar hokeja apmeklētību…

Finanšu un ideoloģiskas problēmas pēcpadomju laikā ir piemeklējušas arī Maskavas CSKA klubu. 1996. gadā PSRS titulētākais hokeja klubs sadalījās divās dažādās komandās, kas uzrādīja salīdzinoši necilu sniegumu. No kādreizējās spozmes nekas nebija palicis. 2002. gadā klubs apvienojās, pēc sešiem gadiem iestartēja KHL un jau pēc dažām sezonām atkal radās finanšu problēmas. CSKA klubu tika nolemts glābt. Jo tas taču visu laiku čempionu medaļām un sasniegumiem bagātākais Krievijas klubs – zīmols, kuru no jauna radīt nebūs vairs iespējams. Tikai – kopt, laistīt, prasmīgi apsaimniekot… 32 čempionu tituli, lai arī visi PSRS laikos, tomēr jebkuram citam Krievijas klubam līdz šādai “kolekcijai” ir kā no Maskavas līdz Pekinai kājām (citāts). Tāpēc arī sponsora atrašanā tika iesaistītas Krievijas valsts augstākās amatpersonas, bet ar to dalību šādas lietas notiek ātri. Jauns sponsors ir atrasts (nozīmēts), un CSKA atkal ir “zirgā”.

Izbijušu klubu netrūkst

Visādi citādi, hokeja klubu izbeigšanās kā Krievijā, tā citur pasaulē ir diezgan ierasta parādība. Kriļja Sovetov, Himik vēl ir salīdzinoši nesenās atmiņās. Bet vai kāds atceras tādu komandu kā Maskavas Lokomotiv? Dibināts 1947. gadā, cīnījās PSRS čempionātos. 1972. gadā pameta PSRS Augstāko (stiprāko) līgu, bet 1983. gadā tika likvidēta vispār. Savulaik diezgan populāra un atpazīstama vienība, bet Maskavai jau bija četri klubi stiprākajā līgā.

Piemēram, Sanktpēterburgā (iepriekš – Ļeņingradā) ir vesela “jūra” savulaik likvidētu hokeja klubu, kuru vēsture sākās 40. gados un kas uzspēlējuši PSRS augstākajā līmenī. Ļeņingradas Spartak – dibināts 1947. g., likvidēts 1965. g., no jauna reanimēts otrajai līgai 90. gadu vidū, bet 2006. gadā likvidēts atkal. Bet varbūt kāds atceras tādu vienību kā Ļeņingradas Dzeržiņec vai Kirovec? Komanda ar nosaukumu Dzeržiņec 1947. gadā sāka startu PSRS čempionātā, bet beidza 1962. gadā (nosaukums Kirovec). Vai Ļeņingradas Dinamo? Dibināts 1946. gadā, PSRS čempionāta pirmo sezonu neatņemama sastāvdaļa. 1954. gadā likvidēts, 1965. g. – atjaunots, 1971. g. – atkal likvidēts. 2012. gadā nosaukums Dinamo Sanktpēterburgā ir atgriezies, un no 2013./2014. g. sezonas jaunatnes līgā MHL startē šāda nosaukuma komanda, kas izveidota un hokeja skolas Forvard bāzes. Bet kopumā Krievijā šādu likvidētu klubu netrūkst.

Tāpat kā mūsu pusē. Nevajag tālu meklēt, lai atrastu klubu nosaukumus – ASK Ogre, DHK Latgale, Rīga 2000, Liepājas Metalurgs, SMScredit.lv utt. utjpr., pat neejot dziļāk uz Latvijas PSR un 30. gadu Latvijas komandām. Kur tas viss ir? Apmēram turpat kur Krievijas “spartaki”, “spārni” un “ķīmiķi”.

Arī visas pasaules hokeja līgu pionierim un “etalonam” NHL ir savi “izbeigtie” klubi. Nav vairs tādu Montreal Wanderers vai Montreal Maroons pilsētā, kur pietiek ar vienu Canadiens. Nav arī New York Americans, Pittsburgh Pirates un vēl dažu. Tomēr NHL cenšas kaut kā glābt tradīcijas, pārceļot klubus uz citām pilsētām un pat rotējot starp Kanādu un ASV. Mēģina radīt zaudētās leģendas no jauna – kā Ottawa Senators. Tomēr šaubu nav, ir arī zaudēti NHL klubi.

Morāle?

Protams, katrai līgai ir savas ģeogrāfiskas, materiālas un dažkārt politiskas intereses. Klubus mēģina nometināt ne tikai hokejiskās pilsētās, bet arī vietās, kur šīs spēles tradīciju nav, bet ir potenciāls apmeklējumam un sponsoru naudas rotācijai. Tādēļ ir diezgan loģiski, ka, piemēram, Maskavā nav piecu KHL klubu.

Tomēr līgu vadoņiem der atcerēties, ka ir tādas vērtības, ko pēc tam arī par ļoti lielu naudu nebūs iespējams nopirkt. Varēs uztaisīt “admirāļus” kā Vladivostokā vai Soču “delfīnus”, kas arī labi un skaisti, bet vēsturi iegādāties nebūs iespējams. Starp citu, leģendām, tradīcijām un stāstiem ir lielāka nozīme nekā sākumā varētu šķist.

Lasāmvielai:

[Zemāk novietotā attelā Maskavas Spartak fani Arēnā Rīga pirms Rīgas Dinamo un Spartak komandu spēles 2010. gada 6. decembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

DR_pret_Spartak_2010-12-06_Agris_Krusts

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Mūsējie netālu no NHL. 4. sērija. Savienotās Valstis. NAHL

Posted by petrovich27 uz 2013/10/20

Bazevics_facebook_Troy_Young_N5_versNAHL (North Amerian Hockey League) kā ASV otrs stiprākais junioru čempionāts (Tier II) būs tālāk no NHL nekā Kanādas junioru elites līgas vai USHL. Neviens no Latvijas hokejistiem, kas spēlējuši NAHL, līdz Ziemeļamerikas hokeja piramīdas augšgalam – NHL – nav uzrāpies. Vismaz pagaidām. Taču starp Nacionālās Hokeja Līgas hokejistiem ir spēlētāji. kuru biogrāfijā ir ieraksta ailīte ‘NAHL’. Šosezon trīs Latvijas jaunie hokejisti ir izvēlējušies NAHL ceļu.

Vispār jau NHL klubu aktuālajos sastāvos ir vairāki desmiti spēlētāju, kuru pieredzē ir arī dalība NAHL čempionātā. Taču absolūtais vairums viņu nav spēlējuši NAHL klubos, bet – ir bijuši ASV U-18 izlases sagatavošanās programmas dalībnieki. T.i., spēlējuši jauniešu izlasē, kurai pieredzes uzkrāšanas nolūkā bija jāspēlē NAHL čempionātā. Tāda kārtība pastāvēja līdz 2009. gadam, kad ASV U-18 izlase tika pārcelta līmeni augstāk – uz USHL līgu, kur U-18 pasaules čempionātiem gatavojās turpmāk.

Bet aktuālie NHL hokejisti, kuriem ir NAHL klubu pieredze ceļā uz virsotnēm, drīzāk ir izņēmums nekā likumsakarība, ja salīdzina ar ienācējiem no USHL un Kanādas elites junioru līgām. Tomēr jaunās NHL sezonas ievadā oficiālajās spēlēs ir uzspēlējuši padsmit veči, kuri agrāk spēlējuši NAHL klubos. Viens no redzamākajiem un līguma ziņā “biezākajiem” (6 250 000 dolāru šajā sezonā) ir Buffalo Sabres vārtsargs Ryan Miller. Turpat netālu – Columbus Blue Jackets aizsargs James Wisniewski (5 500 000), Vancouver Canucks uzbrucējs David Booth (4 250 000),  Ottawa Senators vārtsargs Craig Anderson (3 187 500), Tampa Bay Lightning vārtsargs Ben Bishop (2 300 000)… Ja skatās optimistiski, izņēmumu ir diezgan daudz, lai atrastos vieta vēl kādam.

Latvijas hokejistiem ar NAHL pieredzi, kā jau minēts, izņēmumus iestudēt nav izdevies. Taču ir daži pozitīvi piemēri karjeras virzībai arī starp Latvijas hokejistiem. Tā, salīdzinoši nesen latviešu aizsargs Ralfs Freibergs (dz. 1991.) pēc veiksmīgas savas otrās NAHL sezonas, kur bija līgas rezultatīvākais un “Gada” aizsargs, pārcēlās uz USHL čempionātu un pēc tam – uz koledžu hokeja līgu NCAA, no kuras tad arī kvalificējās dalībai Latvijas izlasē pasaules čempionātā. Tātad – viss pašu rokās, kājās un galvās.

Kristaps Bazevičs (dz. 1994.)

Latviešu aizsargs Kristaps Bazevičs (augstāk pa labi novietotā attēlā) zviedru hokeja plašumus pret Ziemeļameriku iemainīja jau 17 gadu vecumā, kad 2011./2012. g. sezonu iesāka Kanādā – WHL līgas klubā Prince Albert Raiders. Tur sanāca uzspēlēt tikai divas spēles, un jau sezonas gaitā tika atrasta jauni cīņas lauki – NAHL. Šajā līgā Bazevičs jau ir uzsācis savu trešo sezonu. Klubi gan mainījušies – Alaska Avalanche, Johnstown Tomahawks. bet tagad – kopš 2013. gada sākuma – Wichita Falls Wildcats. Vienība un arī Kristaps Bazevičs sezonu iesākuši veiksmīgi – “meža kaķi” ir starp aktuālā NAHL čempionāta līdervienībām, bet 19 gadus vecais latviešu hokejists – viens no diviem komandas lietderīgākajiem aizsargiem. Abiem ar Andrew Kerr lietderības koeficients pa +7. Latviešu aizsarga kontā 13 spēlēs arī 2 rezultatīvas piespēles.

Jau trešo sezonu spēlē NAHL, un droši, ka esi izkodis līgu pilnībā. Kas ir tās spēks? Kas trūkumi? Kristaps Bazevičs: “Līga ir salīdzinoši veca priekš junioru hokeja, jo nav 20 gadus veco spēlētāju ierobežojums, līdz ar to spēlētāji ir fiziski daudz spēcīgāki un spēlē spēka hokeju. Domāju, ka aizsargiem diezgan laba līga, jo pretinieks nedod laiku pieņemt lēmumu. Trūkums droši vien ir tas ka spēlētāji nav tik tehniski, bet to kompensē ar spēka spēli.”

Esi uzspēlējis arī Kanādā – WHL. Ja Tev jāsalīdzina WHL un NAHL – kādas ir būtiskākās abās spēlētā hokeja un tā līmeņa atšķirības? “WHL viennozīmīgi ir ļoti laba līga, tāpat kā USHL arī ir nosacīti jauna. Lielākā atšķirība ir tā, ka WHL pirmās divas maiņas ir ļoti labas, un ir diezgan liela atšķirība starp pirmajām divām un trešo-ceturto maiņu, jo ceturtajā spēlē vai nu jaunie, vai kaušļi. NAHL pirmās maiņas varētu būt USHL un WHL ceturtās vai pat trešās maiņas, pēc manām domām. WHL ir gan tehniska līga, gan tajā pašā laikā piekopj spēka hokeju.”

Kā esi iejuties Wildcats sastāvā? Kādas attiecības izveidojušās ar treneriem, spēlētājiem?Wildcats sastāvā esmu iejuties ļoti labi, visi apstākļi ļoti apmierina, treneri ir ļoti zinoši un strādā pie tā, lai spēlētāji attīstās. Galvenais treneris Pols Baksters (Paul Baxter) ir labākais treneris, kāds man ir bijis. Pats spēlējis NHL vairākas sezonas, bijis gan galvenais treneris ECHL, AHL un [Somijas] SM-liiga, gan galvenā trenera asistents NHL. Trenējis Sandi Ozoliņu Floridas Panthers. Ļoti daudz ko esmu iemācījies no viņa. Ar komandas biedriem attiecības ir ļoti labas; ļoti saliedēts kolektīvs.”

Cik vērtīga, Tavuprāt, Tavā karjerā ir Ziemeļamerikas pieredze? “Domāju, ka Ziemeļamerikas pieredze man noderēs, jo šeit hokejs ir daudz ātrāks nekā Eiropā. Bet to jau varēs pateikt tikai pēc kāda laika, kad iegūtās zināšanas būs jāliek lietā pieaugušo hokejā.”

Kristofers Bindulis (dz. 1995.)

2013 IIHF Ice Hockey U18 World ChampionshipLatviešu aizsargs Kristofers Bindulis (attēlā – pa labi) uz NAHL pārcēlās šajā starpsezonā pēc tam, kad bija aizvadījis sezonu Juniors komandas ierindā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. Vēl aizvadītās sezonas uzkrājumā dalība Latvijas U-18 izlases spēlēs, t.sk. jauniešu pasaules čempionātā. Tagad NAHL vienības Soo Eagles sastāvā Bindulis aizvadījis 13 spēles, iekrājis 3 punktus par rezultatīvām piespēlēm un lietderības koeficientu +3. Starp Eagles aizsargiem tas ir otrs labākais lietderības koeficients.

Kā esi iejuties Eagles sastāvā? Kas ir grūtākās, kas vieglākas lietas salīdzinājumā ar Rīgu? Kristofers Bindulis: “Eagles komanda uzņēma brīvi, jūtos kā savējais; protams, bija sevi jāpierāda, lai trenerim rastos uzticība. Grūtākais viennozīmīgi ir – prom no mājām, bez vecākiem, viss ir pašu rokās. Mēs komandā esam divi latvieši, es un Bruno Birzītis, viens otru atbalstam un ir vieglāk! ”

Kāds Tavuprāt ir NAHL hokejs un līmenis, ja salīdzina ar Tavu agrāko pieredzi – MHL B? “Kā jau Ziemeļamerikas hokejs, ir ātrs spēles ritms, ļoti daudz fiziska kontakta spēles, pie kā ir jāpierod domāt ātri. Savukārt ar manu pieredzi MHL B – tas bija tehnisks hokejs, ātrumi nav tik lieli, bet vairāk saspēles! Es uzskatu, kad NAHL ir augstāks par MHL B.”

Kādus uzdevumus esi izvirzījis sev šai sezonai? “Es atbraucu ar mērķi tik [koledžu hokeja] NCAA pirmajā divīzijā. Vēlos iegūt labu izglītību un spēlēt augstā līmenī.”

Bruno Birzītis (dz. 1995.)

Jaunais uzbrucējs uz NAHL un Soo Eagles pārcēlās vienlaikus ar kolēģi – Kristoferu Binduli. Arī pieredze Bruno Birzītim (attēlā zemāk pa labi) ir līdzīga – 18 gadi, Juniors, MHL B, Latvijas Virslīga, SK Rīga-95, Sanktpēterburgas jauniešu čempionāts, Latvijas U-18 izlase. Tomēr pērnsezonas biogrāfijā ir arī dalība HK Rīga sastāvā MHL (A grupas) čempionātā, kur aizvadītas 29 spēles. Šosezon Soo Eagles ierindā – 11 spēles, iekrāti 4 punkti (1+3) un lietderības koeficients -3.

Birzitis_18_facebook_N7_Soo_Eagles_Hockey_News_VERSKā esi nonācis Eagles sastāvā? Kāpēc izvēlējies ASV, nevis, piemēram, Kanādu? “Bijām aizbraukuši uz Našvilu uz showcase, kur mūs pamanīja cilvēks no Eagles un uzaicināja uz try-out Detroitā. Pēc showcase lidojām uz Detroitu, labi nospēlējam tur, un treneris teica, ka grib mūs redzēt sastāvā. ASV tāpēc, ka bija kontakti šeit, vairāk zinājām par hokeju šeit; līdz ar to bija vieglāk uzzināt visu,” tā Bruno Birzītis. “Grūti salīdzināt ar MHL, jo pagājušogad MHL spēlēja vēl 1991. gadi, līdz ar to grūti spriest. Šeit [NAHL] hokejs ir savādāks – vairāk spēka spēle un metieni pa vārtiem, mazāk kombinācijas un kādas izspēles.”

Vai darbošanos Eagles komandā atvieglo apstāklis ka vienībā ir arī cits latvietis Kristofers Bindulis? “Domāju, ka, protams, ir vieglāk, jo ir latvietis ar ko parunāties, apspriesties par kaut ko; palīdzam viens otram ar angļu valodu. Esam ar mērķi šeit, lai tiktu NCAA koledžā, turpināt mācīties un spēlēt; pēc tam jau redzēs kā dzīvē viss izvērtīsies.”

P.S.

Latvijas hokejisti un viņu sniegums NAHL čempionātā pirms 2013./2014. g. sezonas (tabulā iespējami papildinājumi):

spēlētājs

dz.

sezona

klubs

sp.

punkti

+/-

play off

UZBRUCĒJI

 

 

 

 

 

 

 

Raimonds Daniličs

1985.

2004./2005.

Texas Tornado

13

0+5

n/d

 

 

 

 

Bismarck Bobcats

25

3+9

n/d

4 sp. 0+1

Edgars Lipsbergs

1989.

2008./2009.

Topeka Roadrunners

43

5+9

+6

9 sp. 0+1; ±0

 

 

2009./2010.

Topeka Roadrunners

52

17+25

+6

9 sp 5+3; +3

Rihards Marenis

1993.

2012./2013.

Amarillo Bulls

10

1+0

+1

 

Ēriks Ozollapa

1987.

2006./2007.

Traverse City North Stars

12

3+0

n/d

 

Jānis Puriņš

1987.

2006./2007.

Mahoning Valley Phantoms

44

14+5

n/d

1 sp. 0+0

Mārtiņš Roštoks

1980.

1999./2000.

Rochester Jr. Americans

13

6+4

n/d

 

 

 

 

Danville Wings

7

1+3

n/d

 

Nils Semjonovs

1991.

2010./2011.

Springfield Jr. Blues

6

2+0

-1

 

 

 

 

Aberdeen Wings

45

8+7

-2

 

 

 

2011./2012.

Odessa Jackalopes

9

0+2

-5

 

Kārlis Zirnis

1977.

1997./1998.

Gaylord Grizzlies

41

15+22

n/d

 

AIZSARGI

 

 

 

 

 

 

 

Kristaps Bazevičs

1994.

2011./2012.

Alaska Avalanche

13

2+2

+2

 

 

 

2012./2013.

Johnstown Tomahawks

30

3+3

-4

 

 

 

 

Wichita Falls Wildcats

21

1+2

-4

 

Ričards Bērziņš

1992.

2010./2011.

Wenatchee Wild

7

0+1

-1

 

Ralfs Freibergs

1991.

2009./2010.

Texas Tornado

26

1+17

-3

5 sp. 0+2; +2

 

 

2010./2011.

Texas Tornado

53

7+48

+21

4 sp. 0+3; -1

VĀRTSARGS

 

 

 

 

atv. %

GAA

 

Dainis Vasiļjevs

1990.

2009./2010.

Kenai River Brown Bears

17

89.5%

3.74

2 sp. 89.5%; 3.20

*

Plašākai ainavai:

[Attēli secīgi: (1) Kristapa Bazeviča foto avots: facebook.com (Troy Young); (2) Kristofera Binduļa foto avots: iihf.com; (3) Bruno Birzīša foto avots: Soo Eagles Hockey News profils facebook.com lapā.]

Posted in HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL) | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Girgensons kā jauna mēraukla. Kā Latvijas hokejistiem veicies debitējot NHL?

Posted by petrovich27 uz 2013/10/06

Girgensons_28_DEBIJA_Sabres_vs_Detroit_2013-10-02_nhl_com_N3_VersLatviešu “brīnumbērna” Zemgus Girgensona debija Nacionālajā Hokeja Līgā tika gaidīta īpaši. Tomēr – ar visaugstāko numuru draftētais Latvijas hokejists, un galu galā jau 3 sezonas neviens mūsējais “hokeja Mekā” nebija debitējis. Bet tagad ir! Interesanti, ka ar savu debiju Girgensons ir jau pārrakstījis dažus Latvijas hokejistu rekordus NHL-ā.

Nav jau tā, ka šo rekordu būtu “ka biezs”, jo pie pasaules grandiem – Nacionālajā Hokeja Līgā – Zemgus Girgensons ir tikai 19.-ais Latvijas hokejists. Tomēr debija ir bijusi katram no viņiem. Protams, uzbrucējs ir salīdzināms ar sava ampluā pārstāvjiem. Tomēr vecumu, piemēram, varam salīdzināt arī plašāk.

Vienīgais debitants ar vārtu guvumu

No 17 Latviju pārstāvošiem laukuma spēlētājiem, kas uzspēlējuši NHL, četriem ir izdevies debitēt ar rezultativitātes punktiem. Patiesībā – vienu punktu. Rezultatīvas piespēles debijas spēlē ir fiksētas Sandim Ozoliņam, Sergejam Žoltokam un Kārlim Skrastiņam. Vārtu guvums ir izdevies tikai Zemgum Girgensonam.

Jaunākais debitants

Līdz šim jaunākie debitanti NHL no Latvijas bija trīs puiši, kas pārstāvēja talantīgo 1972. gadu un NHL čempionātā pierakstījās 20 gadu vecumā 1992./1993. gada sezonas gaitā – Sandis Ozoliņš, Grigorijs Panteļejevs un Sergejs Žoltoks. Bet Zemgus Girgensons debitēja 19 gadu vecumā!

P.S. Lietderīga debija

Zemgus Girgensons ir arī viens no četriem Latvijas laukuma spēlētājiem NHL, kuri debijas spēlē ir sastrādājuši pozitīvu lietderības koeficientu. Zemgum tas bija +1, tikpat cik Sergejam Žoltokam un Oskaram Bārtulim. Tomēr šajā parametrā, jādomā – uz ilgāku laiku, palicis negrozīts Sanda Ozoliņa rekords – debijas spēlē lietderības koeficients +3!

Latvijas hokejistu debijas spēles NHL, kā arī šajās spēlēs iekrātā statistika:

debijas dat. spēlētājs vecums dz. komanda punkti +/- SM met. sp. laiks
1989-10-05 u. Helmuts Balderis 37 1952. Minnesota North Stars 0+0 ±0 0 1 n/d
1991-11-08 v. Artūrs Irbe 24 1967. San Jose Sharks GAA 2.01 atv. 93.8% 0 59:46
1992-10-08 a. Sandis Ozoliņš 20 1972. San Jose Sharks 0+1 +3 2 3 n/d
1992-12-03 u. Grigorijs Panteļejevs 20 1972. Boston Bruins 0+0 -1 0 1 n/d
1993-04-08 u. Sergejs Žoltoks 20 1972. Boston Bruins 0+1 +1 0 2 n/d
1993-10-06 u. Harijs Vītoliņš 25 1968. Winnipeg Jets (old) 0+0 ±0 0 1 n/d
1993-10-29 u. Aleksandrs Kerčs 26 1967. Edmonton Oilers 0+0 -1 0 2 n/d
1997-11-05 v. Pēteris Skudra 24 1973. Pittsburgh Penguins GAA 2.26 atv. 85.7% 0 26:33
1998-10-10 a. Viktors Ignatjevs 28 1970. Pittsburgh Penguins 0+0 ±0 0 1 20:11
1999-02-09 a. Kārlis Skrastiņš 24 1974. Nashville Predators 0+1 ±0 0 0 16:05
1999-04-09 u. Herberts Vasiļjevs 22 1976. Florida Panthers 0+0 ±0 2 0 12:24
2000-03-26 a. Kaspars Astašenko 25 1975. Tampa Bay Lightning 0+0 ±0 2 0 11:46
2005-10-08 u. Raitis Ivanāns 26 1979. Montréal Canadiens 0+0 -1 0 0 2:51
2006-10-20 u. Jānis Sprukts 24 1982. Florida Panthers 0+0 -1 0 0 1:05
2008-12-13 u. Mārtiņš Karsums 22 1986. Boston Bruins 0+0 -1 0 2 8:52
2009-11-12 a. Oskars Bārtulis 22 1987. Philadelphia Flyers 0+0 +1 0 1 17:18
2010-01-14 u. Kaspars Daugaviņš 21 1988. Ottawa Senators 0+0 ±0 0 2 8:26
2010-02-12 a. Artūrs Kulda 21 1988. Atlanta Thrashers 0+0 ±0 0 1 9:36
2013-10-02 u. Zemgus Girgensons 19 1994. Buffalo Sabres 1+0 +1 0 1 11:23

*

[Foto fiksēts Zemgus Girgensona debijas spēlē – Buffalo Sabres pret Detroit Red Wings 2013. gada 2. oktobrī. Zemāk ripa, ar kuru nokārtots pirmais vārtu guvums NHL čempionātā. Foto avots: nhl.com.]

girgensona_pirmaa_ripa_2013-10-02

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Treneru pieredze uz ledus. Ankipāns un Klodāns kā iegansts

Posted by petrovich27 uz 2013/07/17

Ankipans_trenins_2013_jul_DR_facebook_VERSKad šovasar Rīgas Dinamo paziņoja par komandas treneru korpusa papildināšanu ar Ģirtu Ankipānu un Juri Klodānu, publiskajā vidē iegrozījās sarunas ar tendenci apšaubīt lēmuma pareizumu. Jo, redz, šie vīri nav bijuši ne zvaigznes, ne atslēgas spēlētāji. Bet, vai, lai kļūtu par labu treneri ir jābūt labam spēlētājam? Un, vai zvaigžņotākie spēlētāji kļūst par izciliem treneriem?

Izņēmumu netrūkst abos virzienos, bet kādas ir likumsakarības pasaules spēcīgākajā čempionātā NHL un Dinamo „darbavietā” KHL? Vismaz aizvadītajā 2012./2013. g. sezonā.

Kā bez NHL spēļu pieredzes var trenēt NHL komandas?

No Nacionālajā Hokeja Līgā aizvadītajā sezonā strādājušajiem komandu aktuālajiem galvenajiem treneriem 40,6% speciālistu (13 no 32) nav vispār NHL spēļu pieredzes hokejista „ādā”. Vēl 18,8% NHL galveno treneru (6 no 32) ir fiksēta mazāk nekā 20 spēļu pieredze uz NHL ledus. Bet, piemēram, 25% NHL klubos aizvadītajā sezonā strādājošo vārtsargu treneru (8 no 32) nav NHL vārtsarga spēļu prakses.

No visiem NHL komandas „stūrējošiem” treneriem – galvenajiem, asistentiem, vārtsargu – kopumā 31,3% vīru (41 no 131) nav NHL spēlētāja pieredzes; no tiem, savukārt, 22,9% (30 no 41) nav pat fārmklubu līgu AHL un IHL hokejista prakses. Bet vēl 45,0% treneriem kā hokejistiem NHL spēļu apjoms uz ledus bijis mazāks par 100 spēlēm. Un, redz, neskatoties uz to, šamie „māca dzīvot” arī izcilus hokejistus.

NHL Gada trenerim tiek pasniegta Džeka Adamsa balva (Jack Adams Award). 21. gadsimta gaitā to ir saņēmuši tādi sava laika izcilie vai vismaz ļoti rezultatīvie uzbrucēji kā Bill BarberPhiladelphia Flyers galvenais treneris, Jacques Lemaire (Minnesota Wild) vai šogad – Ottawa Senators galvenais Paul MacLean. Bet starp Dž. Adamsa balvas saņēmējiem arī tādi vīri, kas uz ledus NHL oficiālajās spēlēs nav kāpuši – John Tortorella (Tampa Bay Lightning) 2004. gadā un Ken Hitchcock (St. Louis Blues) 2012. gadā. Vēl ir tādi Jack Adams Award šajā gadsimtā saņēmuši personāži kā Bob Francis (Phoenix Coyotes) un Claude Julien (Boston Bruins), kas NHL čempionātos aizvadījuši pa 14 spēlēm. Par izcilām hokejistu karjerām tās, rādās, ka nevarētu nosaukt.

32,5% KHL galveno treneru spēlējuši „kaut kur”

KHL gadījumā treneru kā spēlētāju pieredzi tik viendabīgi kā Ziemeļamerikā būs grūti izcelt. „Pāri dīķim” absolūts hokejistu līmeņa atskaites punkts ir NHL, kura dominanti vien 1972. – 1979. gados mēģināja apstrīdēt WHA čempionāts. Bet KHL teritorijā pirms līgas starta (2008.) bija pastāvējušas dažādas formācijas – Superlīga, MHL (Starpnacionālā), NVS čempionāts, PSRS čempionāts. Tas nedaudz sarežģī treneru agrākas karjeras atsekošanu, tomēr – absolūtajam vairākumam pēdas ir sadzenamas.

No KHL 26 klubu 124 treneriem – galvenajiem, vecākajiem, vārtsargu un „parastajiem” (asistentiem), kuri 2012./2013. g. sezonas gaitā strādāja līgā: 45,2% bija PSRS stiprākās līgas hokejista pieredze; 49,2% speciālistu – Krievijas pirmsKHL stiprāko līgu spēlētāja ieraksts CV; 8,9% – KHL spēlētāja prakse. Taču šīs daļas nesummējas, bet lielā daļā personu pārklājas. Attiecīgi – nereti viens un tas pats sportists izsoļojis caur PSRS un Krievijas galvenajām līgām. Vēl 19,4% ir bijusi NHL hokejista prakse, ieskaitot tādus vīrus, kas „hokeja paradīzē” spēlējuši dažas spēles. Arī mūsu pašu Viktors Ignatjevs (12 spēles), Harijs Vītoliņš (8 spēles); bet, piemēram, Pēteris Skudra – „bagātāks” (150 spēles kā vārtsargam).

25,0% no KHL strādājošo treneru nav ne PSRS vai Krievijas stiprāko līgu, ne KHL, ne arī NHL hokejista pieredzes. Un tieši starp KHL komandu galvenajiem treneriem šis īpatsvars ir vēl lielāks – 32,5% (13 no 40) bez Krievijas/PSRS stiprāko līgu vai NHL prakses. Taisnības pēc gan jāpiebilst, ka liela daļa no šiem „nepieredzējušajiem” galvenajiem tomēr pieklājīgu praksi savā laikā krājuši Zviedrijas, Somijas, Čehijas, Slovākijas stiprākajās līgās. Taču ir daži eksemplāri, kuriem tās stipro līgu pieredzes tā mazāk vai nemaz. Piemēram, Magņitkas galvenais Paul Maurice ne tuvu nevarēja lepoties ar spilgtu hokejista CV, bet toties padsmit sezonas ir bijis Nacionālās Hokeja Līgas komandu galvenais treneris.

Savukārt, no 8 speciālistiem, kuri 21. gadsimta 13 gados saņēmuši Krievijas stiprākās līgas (superlīgas, KHL) labākā trenera laurus, 3 personāžiem nebija PSRS vai Krievijas stiprāko līgu, nemaz nerunājot par NHL, spēlētāja pieredzes. Čehiem Vladimiram Vujtekam vecākajam (2002. gada tituls) un Milošam Ržiham (2011.) tas ir „piedodami”, jo abi spēlējuši Čehoslovākijā. Taču Sergejs Mihaļovs, kurš 21. gadsimtā Krievijas labākā hokeja trenera laurus plūca divreiz – 2003. gadā ar Severstaļ un 2008. gadā ar Salavat Julajev, var palepoties ar PSRS tā laika otrā/trešā plāna hokeja klubu pieredzi – Čeļabinskas Burevestņik, Ufas Salavat Julajev (tolaik nestartēja PSRS augstākajā līmenī), Kuibiševas (tagad – Samara) SKA.

NHL no otras puses

NHL spēlētāju nosacīti redzamākās individuālās balvas – Hart Memorial Trophy (regulārās sezonas vērtīgākajam – MVP), Art Ross Trophy (rezultatīvākajam), James Norris Memorial Trophy (labākajam aizsargam) vai/un Conn Smyth Trophy (izslēgšanas spēļu MVP) – kopumā 20. gadsimta pēdējos 30 gados (1971. – 2000.) ir saņēmuši 43 spēlētāji. Laika posms izvēlēts ar atkāpi no mūsdienām, lai nosauktajiem „būtu laiks” nonākt līdz treneru posteņiem. No šiem titulētajiem 43 vīriem tikai viens (Jaromirs Jāgrs) aizvadītajā sezonā bija NHL spēlētājs, bet pārējiem bija ilgāka vai īsāka iespēja nonākt treneru posteņos. Dažiem vēl būs.

Aprēķinā nav ņemti vērā Vezina Trophy – svarīgākās vārtsargu balvas – laureāti. Tie parādās arī starp divu MVP balvu saņēmējiem. Turklāt bijušo vārtsargu īpatsvars starp 2012./2013. g. sezonas NHL ne-vārtsargu treneriem (galvenajiem un asistentiem) ir bijis totāli niecīgs – ap 2,1% no visiem. Uzbrucēji veido 57,7%, aizsargi – 40,2% (aprēķins no tiem, kas spēlējuši hokeju).

Tātad no 43 nosacīti titulētākajiem trīsdesmitgades NHL hokejistiem 11 vīri (25,6%) līdz šim ir bijuši NHL komandu treneri vai galvenie treneri. Bet galveno treneru postenī bijuši 7 hokejisti (16,3%) no šiem titulētākajiem. Skaidrs, ka kāds vēl papildinās šo skaitu. Piemēram, tāda plaši zināma persona kā Patriks Ruā (Patrick Roy) maijā nosaukts par Colorado Avalanche jauno galveno treneri.

Jā, un no šiem 43 jau faktiski leģendārajiem hokejistiem neviens nav saņēmis, piemēram, NHL Gada trenera balvu (Jack Adams Award). Par veiksmīgākajiem NHL galveno treneru posteņos no saskaitītajiem 43 vīriem varētu nosaukt divus. Randy Carlyle, kurš 2007. gadā tika pie Stenlija kausa kopā ar Anaheim Ducks un tagad ir Toronto Maple Leafs galvenais. Bet Larry Robinson Stenlija kausu izcīnīja 1999./2000. g. sezonā kopā ar New Jersey Devils; tiesa, par galveno kļuva sezonas noslēgumā, īsi pirms izslēgšanas spēlēm. Bet citiem bija veicies ļoti dažādi. Salīdzinājumam: viens no pasaules visu laiku titulētākajiem hokejistiem – Wayne Gretzky – pat veselas četras sezonas pildīja Phoenix Coyotes galvenā trenera pienākumus, taču komandu izslēgšanas spēlēs ievest neizdevās.

Likumsakarības austrumos

PSRS un vēlāk dažādos Krievijas čempionātos nav tik dziļas, plašas un pēctecīgas individuālo apbalvojumu sistēmas. Tomēr apbalvojumi ir, un lai noskaidrotu 1971. – 2000. gadu titulētākos hokejistus PSRS/Krievijas stiprākajā līgā, jāmiksē dažādi tituli un uzskaites. Summā: šo gadu labākie vārtu guvēji; punktu guvēji; balvas „Trīs bombardieri” ieguvēji (čempionāta trāpīgākie uzbrucēju virknējumi); rezultatīvākie aizsargi (balva pasniegta tikai no 1984. gada); izdevuma „Hokejnoje obozreņije” (Хоккейное Обозрение) veiktajā žurnālistu aptaujā noteiktie gada labākie (veikta līdz 1991. gadam). Žurnālistu vērtējums iekļauts, lai Top spēlētāju dotu vietu arī vārtsargiem un aizsargiem. Savas nepilnības ir, taču sasummējot, saskaitāmi sava laika 76 izcili vai vismaz lieliski hokejisti, kuru vidū arī Helmuts Balderis.

No šiem 20. gadsimtu noslēdzošās trīsdesmitgades nosacīti izcilākajiem hokejistiem 19,7% (15 vīri) ir kļuvuši par galvenajiem treneriem PSRS, Krievijas un/vai KHL stiprāko līgu klubos. Šis skaitlis, protams, var palielināties, jo virkne šo vīru strādā par treneriem jauniešu komandās, citvalstu līgās vai, piemēram, turpina savas profesionālu sportistu gaitas. Šādi nosacīti „dinozauri”, kas vēl spēlē, ir četri! Krievijas superlīgas 1999./2000. g. sezonas rezultatīvākais aizsargs un, starp citu, tās pašas sezonas līgas vērtīgākais spēlētājs Andrejs Markovs (dz. 1978), kurš 2012./2013. g. sezonā turpināja spēlēt Montréal Canadiens ierindā, bet lokauta laikā pagodināja KHL klubu Vitjaz (tolaik – Čehova). KHL-ā gaitas aizvadītajā sezonā turpināja 1995./1996. g. sezonas Krievijas „Virslīgas” labākais vārtu guvējs Aleksandrs Koroļuks (dz. 1976.) un arī – uzbrucējs Oļegs Petrovs (dz. 1971.), kuram nominēta balva „3 bombardieri” par darbu 1991./1992. g. sezonā. Ceturtais ir – uzbrucējs Maksims Sušinskis (dz. 1974.), kurš aizvadītajā sezonā nedaudz uzspēlēja HC Fribourg-Gottéron ierindā Šveices galvenajā čempionātā (NLA).

Vēl bez nosauktajiem 19,7% izcilnieku, kas ir vai bija austrumpuses stiprākās līgas galveno treneru posteņos, ir pa kādam sava laika talantīgam krievu hokejistam, kas trāpījis patrenēt NHL klubus. Tiesa, neviens no šiem 1971. – 2000. gadu izcilniekiem līdz NHL komandas galvenā trenera postenim nav „uzdienējies”. Piemēram, izcilais vārtsargs Vladislavs Tretjaks padsmit sezonas nolauza, pildot Chicago Blackhawks vārtsargu trenera pienākumus, bet titulētais aizsargs Vjačeslavs Fetisovs dažus gadus asistēja New Jersey Devils galvenajam trenerim.

No bijušajiem 20. gadsimta 70.-90. gadu hokejistiem – izcilniekiem austrumos, rādās, ka titulētākais galvenais treneris ir Vjačeslavs Bikovs, kuram ir gan pasaules čempiona lauri (2008., 2009.), gan Gagarina kauss (2011.). Tomēr par KHL labāko treneri viņš nav bijis nosaukts, bet no izlases atbrīvots pēc neražām 2011. gada pasaules čempionātā.

Morāle?

Stāsta morāle ir pagalam vienkārša – „neskati treneri pēc cepures (hokejista statistikas)”. Nu, nav vienādības zīme starp jēdzieniem ‘labs hokejists’ un ‘labs treneris’. Ir aplami pieņemt, ka izcils hokejists automātiski kļūst par izcilu treneri. Vai tikpat absurdi, ka labs treneris ir bijis tikpat labs hokejists. Šajā jomā ir sakritības, nevis likumsakarības.

Arī Rīgas Dinamo „jaunieviesto” treneru – Ģirta Ankipāna un Jura Klodāna – varēšanas būs vērtējamas pēc treneru darbā paveiktā. Nevis viņu kā hokejistu CV, kur pasaules labāko piemēru izcilība nav atrodama. Cits stāsts, kāda ir treneru sagatavošanas izglītības bāze Latvijā kā tāda. Bet par praksi: iemācīties peldēt var tikai ūdenī. Lai izdodas!

[Attēlā: interviju sniedz Ģirts Ankipāns, jau kā Rīgas Dinamo treneris. Foto fiksēts Dinamo treniņā 2013. gada jūlijā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Mūsējie uz letes

Posted by petrovich27 uz 2013/07/03

Kulda_nhl_com_N2Starpsezonā virkne augsti kvalificētu Latvijas hokejistu kā vecajā, tā jaunajā kontinentā palikuši bez līgumsaistībām. Kam līgums beidzies, citam – lauzts. Vēl kādam (Artūram Kuldam) – piedāvāta „kvalifikācija”, taču viņš neplāno parakstīt Winnipeg Jets līgumu. Jaudīgākie un potenciāli vērtīgākie Latvijas hokejisti, kas gaida savu „pircēju”.

1. Artūrs Kulda

Kad martā pēc sezonas pabeigšanas pie Novosibirskas Sibir Artūrs Kulda pārcēlās uz Winnipeg Jets nometni, izskatījās, ka būs sezonas turpinājums. Bet nebija. Bija līgums, treniņi un cerība, ka iekļaus reālas spēles reālā pieteikumā. Tagad, pēc NHL sezonas beigām, Jets nolēmuši stiprināt savus aizsargu „uzkrājumus” un piedāvā kvalifikācijas līgumu (iepriekšējā summa + „inflācija” 10%) arī Kuldam. Bet viņš negrib… „Neslēgšu. Šis kontrakts ir piedāvāts, lai saglabātu tiesības uz mani. Pagaidām vēl meklēju komandu. Kur būs labākais piedāvājums, tur – parakstīšu,” teic Artūrs Kulda, apstiprinot, ka skatās iespējas kā Ziemeļamerikā, tā Eiropā.

2. Georgijs Pujacs

Zināms pārsteigums šajā starpsezonā bija Omskas Avangard aizsarga Georgija Pujaca palikšana bez līguma. Jau februārī Avangard paziņoja, ka ir pagarinājuši līgumu ar Pujacu uz divām sezonām, t.i. līdz 2015. gada pavasarim. Bet – signāls jau bija par godu Vladivostokas Admiral izveidei rīkotais KHL redrafts, kuram „iesniegtajā” Avangard neaizsargāto spēlētāju sarakstā bija atrodams arī Georgija Pujaca vārds. Vēlāk izrādījās, ka Omskas klubs nevēlas tikai pabiedēt Vladivostokas komandas komplektētājus ar neaizsargāto spēlētāju augsto cenu… Jūnija beigās Avangard ģenerālmenedžeris Jurijs Karmanovs paziņoja, ka lauzīs līgumu ar Pujacu. Tiesa, līdz 2. jūlijam vismaz oficiāli tas nebija noticis, jo KHL publiskotajā transfēru tabulā Georgija Pujaca vārds nav pieejams. Vismaz pagaidām.

3. Kaspars Daugaviņš

Daugaviņš kā Rīgas Dinamo vienīgā lokauta laika „dāvana” KHL teritoriju pameta līdz ar NHL lokauta izskaņu janvārī, lai atgrieztos Ottawa Senators ierindā. 19 spēlēs 3 punkti, lietderība -7, un jau martā transfērs uz Boston Bruins. Šķita, ka viss pareizi, ir iespējas, t.sk. iegravēties uz Stenlija kausa. Statistiski – regulārā čempionāta un play off summā pie Bruins 12 spēles, viena rezultatīva piespēle. Kvalifikācijas līgumu Bostonas klubs Kasparam Daugaviņam nav piedāvājis. Taču, atsevišķi zinātāji taisnīgi norāda, ka tas netraucē hokejistam noslēgt līgumu ar to pašu Bruins par citām, nepieplusotām naudām.

4. Jānis Sprukts

Savukārt CSKA atteikšanās no Jāņa Sprukta norisinājās bez mazākā pārsteiguma. Zinot Maskavas „armijnieku” jauno sponsoru ambīcijas, iegrūsto naudas apjomu un piesaistīto personāžu vārdus (A. Radulovs, uz lokautu arī – Dacjuks, Grabovskis, Brizgalovs), tad leģionāru limits maskaviešiem liek atbrīvot Sprukta vietu jaudīgākam „importam”. Turklāt pirms gada, kad CSKA ģenerālmenedžeris Sergejs Fjodorovs spieda Jāņa Sprukta roku un sniedza divu gadu līgumu, „uz papīra” bija cits Sprukts. Piemēram, 2011./2012. g. sezonā Spruktam Rīgas komandas ierindā regulārās sezonas 53 spēlēs 35 rezultativitātes punkti un vēl play off 7 spēlēs 8 punkti. Bet pie CSKA – regulārajā daļā 8 punkti 50 spēlēs, bet izslēgšanas spēlēs – 1 punkts (9 spēlēs). Cits stāsts par Jāņa Sprukta vērtību mazākumā un par faktu, ka spēles laiks bija zem vidējā. Tomēr arī Maskavā leģionārus neņem ceturtajai maņai. Tagad Sprukts reāli apsverot Šveices stiprākās līgas (NLA) iespējas, jo tur „var dabūt labāku līgumu nekā piedāvājot Rīgas Dinamo” (citāts no la.lv). Ja tā ir publiska saruna ar Dinamo ģenerālmenedžeri Normundu Sējēju, tad nebūtu pārsteigums, ka Sprukts nonāktu atpakaļ Dinamo ierindā. Ja nē, tad kas ir tās lietas, ar ko NLA būtu kategoriski sliktāka par KHL? (Kāpēc, lai nespēlētu Šveicē?)

5. Edgars Masaļskis

Trīs sezonas Hantimansijskā dažādām sekmēm ir nokapājis Latvijas izlases vārtsargs Edgars Masaļskis, un, nu, līgumsaistības ir cauri. To, ka Jugra īsti nesaista savus nākotnes plānus ar Masaļski, apliecināja kluba veiktā vārtsarga Alekseja Kuzņecova iegāde. Nav tā, ka Kuzņecovs būtu mega-stārs un neapstrīdams „pirmais numurs” – pērn 20 spēles KHL un bēdīga statistika; sezonu iepriekš – 13 spēles, bet lieliski stati. Tomēr Jugra vienībai ir vēl spēkā esošs līgums ar Mihailu Birjukovu, vēl relatīvi nesenu KHL izcilnieku un Krievijas izlases vārtsargu. Trīs KHL vārtsargi Hantimansjskas klubam varētu būt pa prātam, bet – ne pa kabatai.

Skaidrs, ka pēc fakta pulksteņrādītāji tika vērsti uz Rīgas klubu. Normunds Sējējs arī atzina, ka Masaļska kandidatūra apsvērta, bet tomēr Skanstes ielā lēmuši palikt pie tandēma ‘Tellkvists – Gudļevskis’. Kopš tā laika nepilns mēnesis cauri un arī dekorācijas ir pamainījušās. Ja Tampa Bay Lightning atrod iespēju un šī NHL kluba draftētais Kristers Gudļevskis nobriest cīnīties Ziemeļamerikā jau jaunajā sezonā, tad Dinamo sastāva komplektētājiem jāmeklē cits vārtsargu tandēms.

6. Raitis Ivanāns

Lai arī Ivanāna aicinājums nav punktu gūšana un arī KHL-ā vienlaikus ar Vitjaz atbruņošanos hokeja kaušļu „kultūra” iet mazumā, tomēr kādam KHL klubam varētu interesēt Raita Ivanāna kā kvalificēta un ļoti pieredzējuša hokeja policista pakalpojumi. Tā kā Ivanāns Krievijā ir leģionārs, tad interesenti varētu būt no turnīra tabulas lejasdaļas vai ne-Krievijas. Cits, stāsts, vai Raitim Ivanānam ir interese pārcelties, piemēram, uz Novokuzņecku vai kādu tikpat vilinošu pilsētu.

7. Mārtiņš Cipulis

Ne pirmo reizi diezgan ilgi pirms sezonas sākuma un arī sezonas gaitā „ar pīpi uz jumta” – t.i., tirgū ar cenas zīmi. Likumsakarīgi būtu, ja Mārtiņš Cipulis kā „Sējēja cilvēks”, piestātu Rīgas Dinamo sastāvā. Sagāztus kalnus no Cipuļa šeit negaida, kvalitātes zina; atliek vien jautājums par cenu. Bet AS Dinamo Rīga „nemīl” pārmaksāt. Citviet Cipuļa kvalitātes pazīst mazāk, bet statistika pēdējās divas sezonas – bez komplimentiem. 2011./2012. g. sezonā pie Dinamo regulārajā čempionātā 48 spēlēs 10 punktu, bet play off 6 spēlēs pa nullēm. Aizvadītajā daļējā regulārajā sezonā pie HC Lev Praha 16 spēlēs 6 punkti, play off 4 spēlēs atkal sausi. Varbūt „Šuplera-Ābola hokejs” jaunajā sezonā būtu tas, kas Mārtiņam Cipulim vajadzīgs… Vai jāsāk nogaršot citas līgas un čempionātus?

8. Jēkabs Rēdlihs

Rīgas Dinamo šajā starpsezonā lauza ne tikai Ivanāna, bet arī Jēkaba Rēdliha līgumu. Tiesa, „lūzumam” bija nianses – J. Rēdliha atrašanās traumēto sarakstā, kas it kā neatļaujot „ātru un nesāpīgu” vienpusēju atkāpšanos no saistībām. Tomēr KHL oficiāli apstiprināto pāreju tabulā melns uz balta – Jēkaba Rēdliha līgums ir lauzts… Nav tā, ka Rēdlihs-vidējais būtu KHL tirgū ļoti pieprasīts spēlētājs, tādēļ prognozes vairāk sliecas uz ne-KHL. Ja veselība ļaus un darba devēji novērtēs Jēkaba Rēdliha labākās īpašības, tad viņš var piesegt ne vienu vien uzbrūkoša aizsarga „pakaļu” un vajadzības gadījumā uzņemties, ja ne policista, tad epizodiska pāraudzinātāja lomu.

Uzziņām:

  • KHL transfēru tabula (līdz 2. jūlijam) – khl.ru
  • Winnipeg Jets izsaka kvalifikācijas piedāvājumu Artūram Kuldam (2013. g. 2. jūlijs) – jets.nhl.com
  • Winnipeg Jets noslēdz līgumu ar Artūru Kuldu (2013. g. marts) – jets.nhl.com
  • Avangard plāno lauzt līgumu ar Georgiju Pujacu (2013. g. jūnijs) – sport-express.ru
  • Avangard slēdz 2 gadu līgumu ar Georgiju Pujacu (2013. g. februāris) – hawk.ru
  • Lauzts Jāņa Sprukta un CSKA līgums (2013. g. 2. jūlijs) – cska-hockey.ru; la.lv
  • Jānis Sprukts vienojies par spēlēšanu CSKA (2012. g. maijs) – cska-hockey.ru; la.lv
  • Rīgas Dinamo tomēr Edgaru Masaļski neņemšot (2013. g. jūnijs) – sportacentrs.com
  • Rīgas Dinamo gribot parakstīt Edgaru Masaļski (2013. g. maijs) – telegraf.lv
  • Dinamo lauž Raita Ivanāna līgumu (2013. g. jūnijs) – dinamoriga.eu
  • Rīgas Dinamo lauž Jēkaba Rēdliha līgumu (2013. g. maijs) – sportacentrs.com; dinamoriga.eu

[Attēlā Artūrs Kulda Winnipeg Jets krāsās; foto avots: nhl.com.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Nedēļas zvaigznes un zvaigznītes: „vācietis” Vasiļjevs un citi

Posted by petrovich27 uz 2013/03/25

Vasiljevs_kicker_de_VERSPasaules kartē vēl saskatāmi daži „ugunskuri” – izslēgšanas spēļu cīniņi un pāris regulārās sezonas Ziemeļamerikā, kur vēl piedalās Latvijas hokejisti. Play off ar Latvijas spēlētāju dalību „gruzd” Vācijā, Šveicē, Ukrainā, Kazahstānā, Kanādā…, arī Latvijā! Bet tādu čempionātu vairs nav daudz, kas liecina – sezona tuvojas „izlašu laikam”. 18. – 24. marta nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.

1. Herberts Vasiļjevs

Vācijas pavalstniecību pieņēmušais sava laika Latvijas izlases kapteinis Herberts Vasiļjevs ir bijis diezgan noderīgs un lietderīgs Krefeld Pinguine ierindā Vācijas DEL čempionāta izslēgšanas spēlēs. Krēfeldes komanda 18. – 24. marta nedēļā, aizvadīja DEL ceturtdaļfināla 3 spēles, kurās panāca pozitīvu sērijas rezultātu 2-1. (Atgādinājumam: sērija turpinās līdz 4 uzvarām.) „Pingvīnu” kapteinis Vasiļjevs 3 spēļu summā pretinieku vārtos sameta 3 reizes (3+0) un nopelnīja lietderības koeficientu +3. Šī jau ir Herberta Vasiļjeva astotā sezona pēc kārtas Krefeld Pinguine ierindā, un rādās, ka joprojām kluba saimnieki var būt apmierināti ar latvieša sniegumu.

2. Kaspars Daugaviņš

Latvijas hokejistu pasaules mega-līgā NHL nav tik daudz un viņu (-a) sniegums nav tik rezultatīvs, lai sezonas pirmais vārtu guvums netiktu pamanīts Top 4 ietvaros. Tātad – aizvadītajā nedēļā šajā sezonā pagaidām vienīgais Latvijas hokejists NHL – Kaspars Daugaviņš – aizvadīja vienu spēli, tika pie vārtu guvuma (1+0) un pozitīva lietderības koeficienta (+1). Tas viss norisinājās Daugaviņa pārstāvētās Ottawa Senators vienības spēlē pret Boston Bruins 21. martā, un tas bija Otavas kluba vienīgais vārtu guvums, kā dēļ arī zaudējums (1:2). Kaspars Daugaviņš uz NHL ledus šosezon aizvadījis 19 spēles, guvis 3 punktus (1+2) un iekrājis bēdīgu lietderības koeficientu (-7). Daugaviņam nav „iesvērta” rezultāta gatavotāja loma Otavas komandā; līdz ar to viņš ir 20.-ais rezultatīvākais spēlētājs Senators komandā.

3. Ronalds Ķēniņš

Šveices NLA līgas izslēgšanas spēlēs ZSC Lions vienībā salīdzinoši rezultatīvi cīnās uzbrucējs Ronalds Ķēniņš. Viņa pārstāvētā Cīrihes komanda 18. – 24. marta nedēļā aizvadīja un zaudēja pusfināla 3 spēles regulārās sezonas uzvarētājiem – HC Fribourg-Gottéron, nonākot sērijā iedzinējos ar 0-3. Sērija ilgst līdz četrām uzvarām un teorētiski vēl nav zaudēta, bet… Ķēniņš šajās 3 spēlēs uzkrāja 3 rezultativitātes punktus (1+2) un pozitīvu lietderības koeficientu (+2). Ar 7 punktiem (3+4) 10 spēlēs Ķēniņš ir savas vienības ZSC Lions trešais rezultatīvākais spēlētājs šīs sezonas izslēgšanas spēlēs.

4. Roberts Lipsbergs

Aizvadītajā nedēļā ar divām spēlēm Kanādas elites junioru WHL čempionāta izslēgšanas spēles uzsāka Seattle Thunderbirds vienība, abās spēlēs uzvarot Kelowna Rockets komandu, kurā, starp citu, savulaik bija spēlējuši tādi Latvijā zināmi uzbrucēji kā Lauris Dārziņš un Kaspars Saulietis. Sietlas „negaisa putni” play off pirmajā sērijā izvirzījušies vadībā 2-0, bet pats seriāls plānots līdz četrām uzvarām. Seattle Thunderbirds ierindā rezultatīvs bija Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Roberts Lipsbergs (dz. 1994.), kurš aizvadītās nedēļas 2 spēlēs guva 3 punktus (1+2) un adekvātu lietderības koeficientu (+3).

Netālu no Topa

18. – 24. marta nedēļā savu piekto KHL sezonu pabeidza Rīgas Dinamo, kas aizvadīja Cerības kausa izcīņas finālsērijas pēdējās divas spēles, tika pie kausa un izcīnīja 17. vietu KHL sezonas kopvērtējumā. Nav „zelta kalni” un panākumu virsotnes, bet, ja atceras, ka komanda sezonu noslēdza Rietumu konferences pēdējā vietā… Turklāt sērijas pēdējās divas spēles norisinājās Tālajos Austrumos – Habarovskā. Nedēļas divu spēļu summā rezultatīvākie ar identisku punktu proporciju (1+2) un lietderības koeficientu (±0) bija uzbrucēji Vitālijs Pavlovs un Gunārs Skvorcovs. Nedēļas pirmā spēle abiem „sanāca” statistiski negatīva – abi bija laukumā, kad Dinamo piedzīvoja abus vārtu zaudējumus; komanda zaudēja arī spēlē (1:2). Pavlovam un Skvorcovam šajā spēlē lietderības koeficients attiecīgi pa -2. Toties visas nebūšanas abi kompensēja sērijas pēdējā spēlē, kad atstrādāja diezgan uzcītīgi un veiksmīgi, tiekot pie 3 rezultativitātes punktiem un lietderības pa +2.

Tiesa, ne visiem dinamiešiem klubu sezona ir galā. Daži (Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, arī Mārtiņš Porejs) ir nosūtīti palīgā Juniors komandai, kas cīnās Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēļu finālā. Kopumā aizvadītās 18. – 24. marta nedēļas rezultatīvākais spēlētājs Latvijas Virslīgas play off bija uz Juniors komandu no HK Rīga atkomandētais uzbrucējs Georgs Golovkovs (dz. 1995.), kurš 4 spēlēs iekrāja 7 punktus (4+3). Pa pieciem punktiem aizvadītajā nedēļā Virslīgas izslēgšanas spēlēs sakrāja 4 spēlētāji: SMScredit.lv uzbrucēji Ronalds Cinks (3 spēlēs 4+1), Renārs Undelis (3 spēlēs 2+3), Valerijs Fiļimonovs (3 spēlēs 1+4) un Juniors vienības uzbrucējs Rūdolfs Maslovskis (dz. 1995.; 4 spēlēs 0+5).

Aizvadītajā nedēļā, 24. martā, Ukarinas PHL čempionātā tika aizvadīta spēle, kurā uzspēlēja play off pusfināla sērijā izkritušās komandas un tika noskaidroti PHL bronzas medaļu ieguvēji. Kijevas Sokil un Harkovas Dinamo duelis nonāca līdz pēcspēles metieniem, kuros tad arī uzvarēja Kijevas komanda (3:2 PM). Harkovas komandas vārtus sargāja Dmitrijs Žabotinskis, kuram gan neizdevās tikt pie uzvaras, taču atzīmēšanas vērts ir cits fakts. Saskaņā ar Harkovas Dinamo oficiālās lapas dinamo-kh.com datiem, komandas abos vārtu guvumos rezultatīvi piespēlēja vārtsargs Žabotinskis.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Plašākai ainavai:

  • Citu nedēļu Top 4: tepat
  • Herberta Vasiļjeva individuālā statistika DEL – pointstreak.com
  • Ottawa Senators spēlētāju statistika 2012./2013. g. regulārajā sezonā – nhl.com
  • Šveices NLA 2013. gada izslēgšanas spēļu statistika – swiss-icehockey.ch
  • Seattle Thunderbirds spēlētāju statistika WHL 2013. gada izslēgšanas spēlēs – whl.ca
  • Rīgas Dinamo spēlētāju statistika Cerības kausa izcīņā (2013.) – khl.ru
  • Latvijas Virslīgas 2013. gada play off „koks” un statistika – lhf.lv
  • Ukrainas PHL „bronzas spēles” kopsavilkums (2013-03-24) – dinamo-kh.com

[Attēlā: Herberts VasiļjevsKrefeld Pinguine kapteinis un “rezultāta taisītājs”. Foto avots: kicker.de.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, Juniors (MHL) | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Dinamo sastāva komplektācijas uzmetieni & auzāsbraucienu TOP

Posted by petrovich27 uz 2011/08/14

Rīgas Dinamo sastāva komplektācijā, kā jebkurā komandā un kolektīvā, ir savas “slidenās vietas” – kādu spēlētāju ir nocēluši no deguna priekšas, pārmaksājot Rīgas kluba ekonomiskos piedāvājumus, cits – “iedod kurvīti” jau stāvot uz lidmašīnas trapa. ir arī tādi, kas saņemti pilnā augumā, bet izrādījušies savādāki – nav bijuši centri, par maz metuši…

kā jau ierasts, laiku pa laikam Dinamo sastāva komplektācijā iegadās “falšstarti” – oficiāli izsludināti, bet reāli nenotikuši ienākošie transfēri. pirms gada tāds bija zviedru vārtsargs Henriks Karlsons (Henrik Karlsson; dz. 1983.), kuram miglainās cerības uz spēlēšanu NHL-ā bija nopietnākas par piekrišanu uzspēlēt Rīgā. ar klusu sapratni līdzjutēji un ne-līdzjutēji pieņēma Karlsona lēmumu, jo runa taču par hokeja Meku, Vatikānu un Gangu vienlaikus. Karlsons, vēlāk izrādījās, uz Calgary Flames nelidoja veltīgi un savu debiju NHL sagaidīja. diezgan pieklājīgu 17 spēļu, 90,8% atvairītu metienu un 2.58 vidēji spēlē zaudētu vārtu izmērā.

šosezon par “gandrīz dinamieti” kļuva ASV pavalstniecībā esošais uzbrucējs Robijs Ērls (Robbie Earl; 1985.), kura atteikšanās no Dinamo “debesmannas kalniem un ķīseļa upēm” pēc noklusējuma tapa traktēta ar “gan jau, ka uz NHL”. tomēr nē, AHL kalibra spīdeklis ar 47 NHL spēļu pieredzi deva priekšroku Zalcburgai – EC Red Bull Salzburg komandai un Austrijas “atklātajam čempionātam” EBEL (Erste Bank Eishockey Liga). te nu “vidējais līdzjutējs” samulsa un labākajā gadījumā aizdomājās par to ka hokeju spēlē ne tikai NHL un KHL, un arī par to, ka ar Rīgas Dinamo par spēlētājiem var konkurēt ne tikai Kazaņas Ak Bars

Dinamo zina, ko grib?

neskaitot garāmšāvienus, Rīgas Dinamo komplektācijā ir iegadījušies arī trāpījumi vārtu stabā – vairāk vai mazāk ņipri un asi, bet bez rezultāta. komplektācijas “neuzminēšanas” TOPa neapstrīdami līderi, protams, ir paši Dinamo sastāva komplektētāji. šī nominācija pienākas par tādu centra uzbrucēju iegādes politiku, kuras ietvaros piesaistītie centri izrādās malējie uzbrucēji. protams, labi, ka ne vārtsargi vai, piemēram, beisbolisti; tomēr ar apzīmējumu “varu spēlēt arī kā centrs” ir par maz. ja šāds atgadījums būtu viens, tad varētu saudzīgi secināt ar “kam negadās”. bet, ja gadās divreiz, tad… attiecīga nominācija.

tiesa, uzreiz jāpiebilst, ka jaunlaiku Dinamo pastāvēšanas 3 gadu gaitā sastāva komplektētāji ir auguši un attīstījušies, bet komplekti kļuvuši no sezonas uz sezonu kompaktāki. ja Dinamo un KHL pastāvēšanas pirmajā sezonā (2008./2009.) caur Rīgas klubu “izgāja” 37 hokejisti (20 uzbrucēji + 11 aizsargi + 6 vārtsargi), tad otrajā – 31 hokejists (19+9+3), bet trešajā sezonā – 30 gab. (18+9+3). protams, šo ciparu ietekmē dažādi faktori, t.sk., iemēģināto jauno hokejistu skaits. tomēr kopējais spēlētāju skaits apliecina arī kluba vadītāju un pus-vadītāju saprašanu tēmu lokā “ko īsti gribam?”.

pirmās sezonas gaitā vien draudzību ar Dinamo pārtrauca vai neturpināja 7 hokejisti. dažiem no viņiem bija iespēja palikt fārmklubā Rīga 2000, bet tomēr viņi devās meklēt laimi citur vai atpakaļ, kā, piemēram, Edija Brahmaņa (1983.) gadījumā. no šiem septiņiem arī divi leģionāri – uzbrucējs Ronalds Petrovickis (Ronald Petrovicky; 1977.) un Daniels Sperle (Daniel Sperrle; 1982.). otrajā sezonā “atteiktie” jau bija tikai divi – aizsargs Lī Svets (Lee Sweatt; 1985.) un uzbrucējs Adrians Fosters (Adrian Foster; 1982.). bet aizvadītajā 2010./2011. g. sezonā “aiz durvīm” izlikts tikai viens – centra uzbrucējs Jurajs Mikušs (Juraj Mikus; 1987.). acīmredzami nolasāms progress: 7 – 2 – 1. tomēr arī te jāatceras, ka pastāv arī dažāda veida matemātiski-ekonomiski aprēķini, kā arī iespēja turēt sastāvā neatlaižot…

TOP 3 “štangas” 3 sezonu laikā:

1. Ronalds Petrovickis (pa kreisi novietotā attēlā). šķiet, atbilstošākais apzīmējumam “ņipri un stipri, bet bez rezultāta”. izskatījās, ka slovāku uzbrucējam ar attieksmi un darba sparu viss ir kārtībā, taču 5 punkti (2+3) 30 spēlēs nebija tas, ko gaidīja no NHL gaisu krietni ieostījuša leģionāra. arī savās labākajās NHL sezonās viņš ne tuvu nebija rezultatīvākais savā komandā. tomēr “galvām bija jāripo”. 2008. gada decembrī Petrovicka-jaunākā un Dinamo ceļi šķīrās.

2. Jurajs Mikušs. par “Šuplera dēlu” dēvētais slovāku centrs hokeja forumos, kā arī līdzjutēju aiz-galda un speciālistu aizkulišu sarunās bija spiests personificēt visu “ļaunumu”, ko nesis Slovākijas hokejistu protekcionisms Šuplera izpildījumā. jau pēc 2010./2011. g. sezonas sākuma, kad nebija ierakstījies leģionāru skaita ziņā limitētajā Spartak sastāvā, Rīgā pieņemtais Mikušs tā arī “neuzplauka”. savus 4 punktus (3+1) un “-5” lietderības 22 spēlēs viņš iekrāja, bet uzticības avanss un spēles laiks, salīdzinot ar līdzīga kalibra Latvijas spēlētājiem, bija manāmi lielāks par iespēto. vai Mikušs ziedēs ziemā, tika atļauts noskaidrot Maskavas Spartak vienībai, kurai viņš tika atdots atpakaļ. starp citu, arī spartakiešu sastāvā Jurajs Mikušs “ziedēja” aptuveni tikpat intensīvi – 5 punkti 23 spēlēs regulārajā KHL čempionāta daļā, kā arī pa nullēm play off 4 spēlēs.

3. Viktors Bļinovs (1981.). viens no tiem spēlētājiem, kuriem Šuplera vadītais treneru korpuss tā arī neatrada īsto pielietojumu. 3 punkti un “-7” lietderības 24 spēlēs nav uzbrucējam pati gaidītākā statistika, neatkarīgi no virknējuma secības. kā neliels “skaidrojums”: spēles laiks nebija pats biežākais – 8:16 vidēji spēlē. Bļinovs sāka kopā ar KHL un Dinamo – 2008. gada 2. septembrī, bet pēdējā spēle Dinamo krāsās fiksēta tā paša gada 24. novembrī. pēc tam Viktors Bļinovs ar labu rezultativitāti ir “vagojis” galvenokārt Baltkrievijas ekstralīgu dažādās tās komandās. interesanti, kā Bļinovs izskatītos uz KHL ledus tagad, pēc divarpus sezonu “sānsoļiem”, pie citiem treneriem…

P.S.

nu jau tradicionāli par “neauglīgu gadījumu” ir pieņemts uzskatīt uzbrucēju Taileru Arnasonu (Tyler Arnason; 1979.; attēlā pa labi), kuram bijuši diezgan “auglīgas” sezonas Chicago Blackhawks un Colorado Avalanche ierindā, 19 spēles Ottawa Senators rindās nepieminot. tomēr, 11 punkti (4+7) un “+3” lietderības regulārā čempionāta 26 spēlēs Dinamo rindās ir ļoti neslikts rezultāts, ja pieņem zināšanai – galvenais treneris no sākta gala neuzticējās Arnasonam, iedalot vien 9:48 laika vidēji spēlē. vai protestējot pret nepielaišanu Tailera Arnasona izvēlē, vai citu iemeslu dēļ, lai paliek Šuplera ziņā. play off-ā Arnasona “pulksteņlaiks” bija vēl pieticīgāks – 7:05, vien 3 spēles un 1 rezultatīva piespēle. nu, nemācēja un/vai negribēja treneri atrast pielietojumu Arnasonam.

kandidāti uz “stenderēm” 2011./2012. g. sezonā?

pēc pirmajām divām pārbaudes spēlēm, neskaitot sparing-maču pret HK Rīga (9:2; 29. jūlijā), vietām ir panesusies “gaudu dziesma”, kuras melodija nāk no Dinamo zaudējumiem pārbaudes spēlēs pret Sibir (2:6; 3. augustā) un pret CSKA (1:4; 13. augustā). piedziedājuma tematika – “neredzamie” jeb neizteiksmīgie leģionāri. pa starpai kāda “slavas dziesma” izskan par godu vienīgajiem “trāpītājiem” Gintam Meijam un Robertam Bukartam, bet kopumā – “play off-ā netiksim”, “labu vārtsargu Latvijā nav”, “kas tie par leģionāriem, kas bullīti nevar iemest”…

hallo, ir pārbaudes spēles. ne vairāk, ne mazāk. vai stāsts par 2009. gada starpsezonas KHL čempioniem ir aizmirsts?

Dinamo sastāva aktuālais “statuss” (2011-08-13):

ampl.

vārds

dz.

komentāri

VĀRTSARGI
V Kristers Gudļevskis 1992. pārcelts no HK Rīga treniņnometnes
V Chris Holt 1985.
V Māris Jučers 1987.
AIZSARGI
A Jānis Andersons 1986.
A Oskars Cibuļskis 1988.
A Guntis Galviņš 1986.
A Rodrigo Laviņš 1974.
A Sandis Ozoliņš 1972. kopj veselību
A Jēkabs Rēdlihs 1982.
A Krišjānis Rēdlihs 1981.
A Arvīds Reķis 1979.
A Kristaps Sotnieks 1987. kopj veselību
UZBRUCĒJI
U Ģirts Ankipāns 1975.
U Armands Bērziņš 1983. try-out
U Roberts Bukarts 1990.
U Mārtiņš Cipulis 1980. noslēgts “īstais” līgums
U Andris Džeriņš 1988.
U Mārtiņš Karsums 1986.
U Niclas Lucenius 1989.
U Gints Meija 1987.
U Björn Melin 1981.
U Aleksandrs Ņiživijs 1976.
U Ainars Podziņš 1992. pārcelts no HK Rīga treniņnometnes
U Miķelis Rēdlihs 1984.
U Jānis Sprukts 1982.
U Juris Štāls 1982.
U Fredrik Warg 1979.
 

dalību Dinamo 2011. g. vasaras nometnē pārtraukuši (uz 2011-08-13):

ampl.

Vārds

dz.

Komentāri

U Kaspars Daugaviņš 1988. līgums ar Ottawa Senators
V Nauris Enkuzens 1989.
U Miks Indrašis 1990. pārcelts atpakaļ uz Liepājas Metalurgs
A Mārtiņš Jakovļevs 1991. pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
U Artūrs Ozoliņš 1988.
U Kristiāns Pelšs 1992.
A Mārtiņš Porejs 1991. pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
A Ēriks Ševčenko 1991. pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
U Juris Upītis 1991. pārcelts atpakaļ uz Liepājas Metalurgs

P.S. Roberta Jekimova (1989.) “pievienošanās” Rīgas Dinamo ar try-out ir bijusi vai nu kāda Krievijas žurnālista pārklausīšanās, vai – Dinamo ģenerālmenedžera Normunda Sējēja pārteikšanās…

[pirmais foto fiksēts Liepājas Metalurgs spēlē pret Bobruiskas Šiņņik 2010. gada 12. decembrī Baltkrievijas ekstralīgas regulārā čempionāta ietvaros; foto autors: Aigars Prūsis. otrajā attēlā Ronalds Petrovickis 2008./2009. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Latvijas spēlētāji atkāpjas no NHL?

Posted by petrovich27 uz 2011/07/01

ar Kārļa Skrastiņa “pārlidojumu” no Dalasas uz Jaroslavļu iestājas vēl lielāka krīze jeb, kā tagad populāri teikt, recesija Latvijas hokejistu “diasporā” NHL. 11 pilnas sezonas, neskaitot savu pirmo sezonu NHL-ā ar 2 spēlēm un neietverot lokauta sezonu, Skrastiņš bija viens no stabilākajiem Latvijas večiem NHL-ā – ar pilvērtīgu spēles laiku, bez rotācijām pa fārmiem AHL-ā, bez personīgām problēmām, kas atstātu būtisku ietekmi uz spēles laiku, un bez rotācijām uz Eiropu. ja vien neskaita lokauta laikā aizvadīto sezonu (2004./2005.) Rīga 2000 krāsās Baltkrievijas un Latvijas čempionātu cīņu laukos. vai Latvijas hokejistu “ēra” NHL-ā draud beigties?

zemākais punkts kopš 1991./1992. g. sezonas

kopš 1991./1992. gada sezonas, kad NHL ledus laukumos oficiālajās spēlēs kāpa Artūrs Irbe, Latvijas hokejisti Ziemeļamerikā ir cīnījušies dažādām sekmēm, bet visās NHL sezonās, kas kopš tā laika notika, bija fiksēta Latvijas hokejistu dalība. “ēra” bija sākusies. kā zināms, pirms Irbes NHL-ā 1989./1990. g. sezonā Minnesota North Stars, kas tagad saucas Dallas Stars un neatrodas Minesotā, rindās uzspēlēja Helmuts Balderis, bet “ēra” vēl nesākās – nākamajā sezonā NHL iztika bez Latvijas hokejistiem.

visu laiku mazākais spēļu skaits, ko vienā NHL sezonā aizvadījuši kopā visi Latvijas hokejisti, kā reizi bija pirmajā īstajā pēcpadomju sezonā (1991./1992.). bet pēc tam Latvijas hokejistu skaits Nacionālajā Hokeja Līgā pieauga un spēļu skaits tikai vairojās. spēlētāju skaita ziņā apogejs, kas augstākais punkts, bija 3 sezonas gadsimtu mijā – 1998.-2001. gados, kad mainīgām sekmēm NHL ledus laukumos cīnījās 7 hokejisti no Latvijas! ap to pašu laiku (1999. – 2003.) ir tās 4 sezonas, kurās Latvijas hokejistu kopējais aizvadīto spēļu skaits katrā sezonā pārsniedza 300 spēles.

kopš tā laika “daudz ūdens ir aiztecējis” un aizvadītā (2010./2011.) sezona izrādījās ar viszemāko Latvijas hokejistu pārstāvniecību NHL kopš 1991./1992. g. sezonas. it kā 4 spēlētāji ir salīdzinoši pieklājīgs skaits tāda kalibra hokeja valstij, kā Latvija; taču uz visiem hokejistiem sanāk 90 spēles… diviem Latvijas hokejistiem ir 1-2 spēles, vienam 13, Skrastiņam – “lauvas tiesa” (74). šo spēļu skaitu var pieņemt kā sezonas sakritību – Bārtuli un Ivanānu no ierindas izsita traumas vārda burtiskā nozīmē. tomēr, atskaitot Skrastiņu, aizvadītajā sezonā “pilna laika” hokejistu NHL-ā no Latvijas nebija. vai 2011./2012. g. sezonā būs?

lokauta gads kā katastrofa

Latvijas hokejistu “kuģi” NHL viļņos būtiski sašūpoja NHL lokauta sezona, kuras laikā Latvijas hokejs un arī NHL zaudēja Sergeju Žoltoku (1972. – 2004.), “lielajā hokejā” kā spēlētājs vairs neatgriezās Artūrs Irbe, arī NHL selekcionāru darbs tapa piebremzēts. rezultātā pēc-lokauta sezonā Latviju NHL-ā pārstāvēja 3 vīri ar viesiem summā nospēlētām 134 spēlēm. no “lokauta bedres” Latvijas pārstāvniecība pa solītim mēģināja izrāpties, no sezonas uz sezonu mazliet palielinot Latvijas “garšvielu” dalību NHL “zupas katlā”. ļoti neliela, bet saskatāma “atkopšanās” turpinājās līdz 2009./2010. g. sezonai, kad NHL klubu kreklus oficiālajās spēlēs bija vilkuši 5 hokejisti no Latvijas, pa visiem salasot nedaudz virs 200 spēlēm. tomēr nākamā sezonā sekoja “atkritiens”…

cerības uz “kvartetu”?

ar “īstiem” līgumiem uz 2011./2012. g. sezonu NHL-ā ir palikuši Oskars Bārtulis (Philadelphia Flyers) un Raitis Ivanāns (Calgary Flames). vēl divi Latvijas pārstāvji – Kaspars Daugaviņš un Artūrs Kulda – “studē” kvalifikācijas līgumu piedāvājumus – attiecīgi no Ottawa Senators un Winnipeg Jets, kā tagad jāsauc no Atlantas pārbraukušo Atlanta Thrashers. četri vīri, no kuru 3V (varēšanas, veiksmes un veselības) būs atkarīgs “ēras” turpinājums vai neturpinājums jaunajā sezonā.

P.S. cita starpā, nepabeidzas runas par to, ka šaipus okeānam varētu ietrāpīt Kaspars Daugaviņš, kurš tā īsti negribot samierināties ar parastu kvalifikācijas līgumu…

NHL sezonas ar Latvijas hokejistu dalību (1989. – 2011.):

sezona skaits (sp. summa)  hokejists NHL klubs sp. (punkti vai GAA un %) REG  sp. (punkti vai GAA un %) PLAY OFF
1989./1990. 1 (26)  
    u. Helmuts Balderis Minnesota North Stars 26 (3+6)
1990./1991. 0 (0)  
1991./1992. 1 (13)        
    v. Artūrs Irbe San Jose Sharks 13 (4.47; 86,8%)
1992./1993. 4 (109)        
    u. Grigorijs Panteļejevs Boston Bruins 39 (8+6)
a. Sandis Ozoliņš San Jose Sharks 37 (7+16)
v. Artūrs Irbe San Jose Sharks 36 (4.11; 88,6%)
u. Sergejs Žoltoks Boston Bruins 1 (0+1)
1993./1994. 6 (230)        
    a. Sandis Ozoliņš San Jose Sharks 81 (26+38) 14 (0+10)
v. Artūrs Irbe San Jose Sharks 74 (2.84; 89,9%) 14 (3.72; 87,5%)
u. Sergejs Žoltoks Boston Bruins 24 (2+1)
u. Grigorijs Panteļejevs Boston Bruins 10 (0+0)
u. Harijs Vītoliņš Winnipeg Jets (Coyotes) 8 (0+0)
u. Aleksandrs Kerčs Edmonton Oilers 5 (0+0)
1994./1995. 3 (104)        
    a. Sandis Ozoliņš San Jose Sharks 48 (9+16) 11 (3+2)
v. Artūrs Irbe San Jose Sharks 38 (3.26; 89,5%) 6 (5.13; 85,3%)
u. Grigorijs Panteļejevs Boston Bruins 1 (0+0)
1995./1996. 3 (121)        
    a. Sandis Ozoliņš San Jose Sharks 7 (1+3)
Colorado Avalanche 66 (13+37) 22 (5+14)
v. Artūrs Irbe San Jose Sharks 22 (4.59; 86,0%)
u. Grigorijs Panteļejevs New York Islanders 4 (0+0)
1996./1997. 3 (197)        
    a. Sandis Ozoliņš Colorado Avalanche 80 (23+45) 17 (4+13)
u. Sergejs Žoltoks Ottawa Senators 57 (12+16) 7 (1+1)
v. Artūrs Irbe Dallas Stars 35 (2.69; 89,3%) 1 (0.00; 100%)
1997./1998. 4 (220)        
    u. Sergejs Žoltoks Ottawa Senators 78 (10+13) 11 (0+2)
a. Sandis Ozoliņš Colorado Avalanche 66 (13+38) 7 (0+7)
v. Artūrs Irbe Vancouver Canucks 41 (2.73; 90,7%)
v. Pēteris Skudra Pittsburgh Penguins 17 (1.83; 92,4%)
1998./1999. 7 (252)        
    u. Sergejs Žoltoks Montreal Canadiens 70 (7+15)
v. Artūrs Irbe Carolina Hurricanes 62 (2.22; 92,3%) 6 (2.20; 91,7%)
a. Sandis Ozoliņš Colorado Avalanche 39 (7+25) 19 (4+8)
v. Pēteris Skudra Pittsburgh Penguins 37 (2.79; 89,2%)
a. Viktors Ignatjevs Pittsburgh Penguins 11 (0+1) 1 (0+0)
u. Herberts Vasiļjevs Florida Panthers 5 (0+0)
a. Kārlis Skrastiņš Nashville Predators 2 (0+1)
1999./2000. 7 (337)        
    a. Sandis Ozoliņš Colorado Avalanche 82 (16+36) 17 (5+5)
v. Artūrs Irbe Carolina Hurricanes 75 (2.42; 90,6%)
u. Sergejs Žoltoks Montreal Canadiens 68 (26+12)
a. Kārlis Skrastiņš Nashville Predators 59 (5+6)
v. Pēteris Skudra Pittsburgh Penguins 20 (3.12; 87,2%) 1 (3.00; 90,0%)
a. Kaspars Astašenko Tampa Bay Lightning 8 (0+1)
u. Herberts Vasiļjevs Atlanta Thrashers 7 (1+0)
2000./2001. 7 (378)        
    v. Artūrs Irbe Carolina Hurricanes 77 (2.45; 90,8%) 6 (3.34; 90,0%)
a. Kārlis Skrastiņš Nashville Predators 82 (1+11)
a. Sandis Ozoliņš Carolina Hurricanes 72 (12+32) 6 (0+2)
u. Sergejs Žoltoks Montreal Canadiens 32 (1+10)
Edmonton Oilers 37 (4+16) 3 (0+0)
v. Pēteris Skudra Boston Bruins 26 (3.33; 87,9%)
Buffalo Sabres 1 (0.00; 100%)
u. Herberts Vasiļjevs Atlanta Thrashers 21 (4+5)
a. Kaspars Astašenko Tampa Bay Lightning 15 (1+1)
2001./2002. 6 (350)        
    a. Sandis Ozoliņš Carolina Hurricanes 46 (4+19)
Florida Panthers 37 (10+19)
a. Kārlis Skrastiņš Nashville Predators 82 (4+13)
u. Sergejs Žoltoks Minnesota Wild 73 (19+20)
v. Artūrs Irbe Carolina Hurricanes 51 (2.54; 90,2%) 18 (1.67; 93,8%)
v. Pēteris Skudra Vancouver Canucks 23 (2.42; 90,7%) 2 (3.12; 89,1%)
u. Herberts Vasiļjevs Vancouver Canucks 18 (3+2)
2002./2003. 5 (338)        
    a. Sandis Ozoliņš Florida Panthers 51 (7+19)
Mighty Ducks of Anaheim 31 (5+13) 21 (2+6)
u. Sergejs Žoltoks Minnesota Wild 78 (16+26) 18 (2+11)
a. Kārlis Skrastiņš Nashville Predators 82 (3+10)
v. Artūrs Irbe Carolina Hurricanes 34 (3.19; 87,7%)
v. Pēteris Skudra Vancouver Canucks 23 (2.72; 89,7%)
2003./2004. 4 (215)        
    a. Kārlis Skrastiņš Colorado Avalanche 82 (5+8) 11 (0+2)
u. Sergejs Žoltoks Minnesota Wild 59 (13+16)
Nashville Predators 11 (1+1) 6 (1+0)
a. Sandis Ozoliņš Mighty Ducks of Anaheim 36 (5+11)
v. Artūrs Irbe Carolina Hurricanes 10 (2.45; 89,9%)
2004./2005. LOKAUTS        
2005./2006. 3 (134)        
    a. Kārlis Skrastiņš Colorado Avalanche 82 (3+11) 9 (0+1)
a. Sandis Ozoliņš Mighty Ducks of Anaheim 17 (3+3)
New York Rangers 19 (3+11) 3 (0+0)
u. Raitis Ivanāns Montreal Canadiens 4 (0+0)
2006./2007. 4 (168)        
    a. Kārlis Skrastiņš Colorado Avalanche 68 (0+11)
u. Raitis Ivanāns Los Angeles Kings 66 (4+4)
a. Sandis Ozoliņš New York Rangers 21  (0+3)
u. Jānis Sprukts Florida Panthers 13 (1+2)
2007./2008. 3 (172)        
    u. Raitis Ivanāns Los Angeles Kings 73 (6+2)
a. Kārlis Skrastiņš Colorado Avalanche 43 (1+3)
Florida Panthers 17 (1+0)
a. Sandis Ozoliņš San Jose Sharks 39 (3+13)
2008./2009. 4 (181)        
    a. Kārlis Skrastiņš Florida Panthers 80 (4+14)
u. Raitis Ivanāns Los Angeles Kings 76 (2+0)
u. Mārtiņš Karsums Boston Bruins 6 (0+1)
Tampa Bay Lightning 18 (1+4)
u. Jānis Sprukts Florida Panthers 1 (0+0)
2009./2010. 5 (206)        
    a. Kārlis Skrastiņš Dallas Stars 79 (2+11)
u. Raitis Ivanāns Los Angeles Kings 61 (0+0) 1 (0+0)
a. Oskars Bārtulis Philadelphia Flyers 53 (1+8) 7 (0+0)
a. Artūrs Kulda Atlanta Thrashers 4 (0+2)
u. Kaspars Daugaviņš Ottawa Senators 1 (0+0)
2010./2011. 4 (90)        
    a. Kārlis Skrastiņš Dallas Stars 74 (3+5)
a. Oskars Bārtulis Philadelphia Flyers 13 (0+0)
a. Artūrs Kulda Atlanta Thrashers 2 (0+0)
u. Raitis Ivanāns Calgary Flames 1 (0+0)
           

P.P.S. Latvijas hokejisti ir pamanījušies uzspēlēt 23-os no 30 pašreiz pastāvošajiem NHL klubiem, ieskaitot to franšīzes vēsturi (ceļošanu pa pilsētām un nosaukumu maiņu). “neapseglotie” ir palikuši 7: Chicago Blackhawks, Columbus Blue Jackets, Detroit Red Wings, New Jersey Devils, St. Louis Blues, Toronto Maple Leafs, Washington Capitals.

[Kaspara Daugaviņa foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2010. gada 29. aprīlī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »

NHL “jurģi” kā ierasta lieta

Posted by petrovich27 uz 2011/05/22

papīru kārtošanai, lai NHL vienību Atlanta Thrashers “pārceltu” no Atlantas (ASV) uz Vinipegu (Kanādā), hokeja interesenti Latvijā seko uzmanīgāk nekā citas reizes, kad NHL norisinās strukturālas izmaiņas. protams, iemesls ir Atlanta Thrashers saistība ar Latvijas hokejista – Artūra Kuldas – vārdu. “Galvenais ir spēlēt NHL, bet kur, kaut kā vienalga,” iespējamo Atlanta Thrashers mājvietas maiņu komentē Kulda. tiesa, uzreiz piebilstot: “Vinipegā vienmēr ir pilna arēna, un man patika tur spēlēt”. pagaidām gan Artūram Kuldam vēl jārisina saistības ar klubu. “Kaut kad jūnijā sāksies visas pārrunas [par jaunu līgumu], bet pagaidām vienkārši staigāju uz zāli, turu sevi formā.”

vispār kluba pārceļošana nav joka lieta. pat nav runa par faktu, ka “ceļojums” plānots no ASV austrumkrasta vairāku miljonu lielpilsētas Atlantas uz manāmi mazāku pilsētu – Vinipegu – Kanādas vidienē, Manitobas provincē. lai gan arī Vinipega nav mazpilsēta un ir hokeja tradīcijām bagāta. pilsētas lielumam un attālumam ir otršķirīga nozīme, bet ir. stāsts vairāk ir par “subkultūru”, kas pat klubiem ar salīdzinoši “negludām” finansēm, nepiepildītām apmeklētības cerībām un ne pārāk veiksmīgu mārketingu tik un tā ir jaudīgā līmenī. tomēr tas nav tas pats, kas HK MVD aizvest no Balašihas uz Maskavu vai Himik no Voskresenskas uz Mitiščiem, kur rotācijas norisinājās pa Maskavas tuvāko perimetru.

“vadāšanas” pieredze ir

NHL klubu ceļošanu bez aizspriedumiem un aizturēm var pieņemt kā pilnīgi normālu un ierastu parādību. iespējams, karstasinīgākajiem faniem iemīļotā kluba pārcelšanās uz citu laika joslu ar trīs nullēm mērāmā kilometru vai jūdžu attālumā var izvērsties lokālā traģēdijā. tomēr NHL biznesa sistēma strādā arī tā. 6 no 30 pašreizējiem NHL klubiem savulaik ir mainījuši savu dislokāciju. turklāt viens no tiem (New Jersey Devils) to “pa lielam” ir darījuši 3 reizes, neskaitot mazās rotācijas “sava” Ņūdžersijas štata ietvaros. un, starp citu, Atlantu vienu reizi NHL komanda jau ir pametusi – 1980. gadā Atlanta Flames “aizbrauca” uz Kalgarī, Kanādā. bet Vinipegu NHL klubs “izbrāķēja” 1996. gadā, kad Winnipeg Jets pārbrauca uz Arizonas štatu, ASV.

pašreiz pastāvošo NHL klubu pārcelšanās:

  • Carolina Hurricanes1997.: no Hartfordas (ASV, Konektikuta) uz Reiliju (Raleigh; ASV, Ziemeļkarolīna); 1979. – 1997. g. NHL startēja kā Hartford Whalers;
  • Phoenix Coyotes1996.: no Vinipegas (Kanāda, Manitoba) uz Fīniksu vai precīzāk Glendeilu (Glendale) dažus km līdzās (ASV, Arizona); 1979. – 1996. g. NHL startēja kā Winnipeg Jets;
  • Colorado Avalanche1995.: no Kvebekas (Kanāda, Kvebeka) uz Denveru (ASV, Kolorado); 1979. – 1995. g. NHL startēja kā Quebec Nordiques;
  • Dallas Stars1993.: no Blūmingtonas (ASV, Minesota) uz Dalasu (ASV, Teksasa); 1967. – 1993. g. NHL startēja kā Minnesota North Stars;
  • New Jersey Devils1982.: no Denveras (ASV, Kolorado) uz Īstrazerfordu (East Rutherford; ASV, Ņudžersija; tagad bāzēts – Ņuarkā); 1976. – 1982. g. NHL startēja kā Colorado Rockies; 1976.: no Kanzassitijas (ASV, Misūri) uz Denveru; 1974. – 1976. g. NHL startēja kā Kansas City Scouts;
  • Calgary Flames1980.: no Atlantas (ASV, Džordžija) uz Kalgari (Kanāda, Alberta); 1972. – 1980. g. NHL startēja kā Atlanta Flames.

labāk nekā likvidēt

kopš 1978. gada, kad no NHL kartes pazuda pēdējais “dinozaurs” – NHL klubs, kas vairs nepastāv, NHL funkcionāri ir centušies klubus nosargāt. arī iepriekš izplatīta bija NHL klubu dislokācijas maiņa, meklējot labākas “nozvejas vietas” – apmeklētību un cita veida finanšu problēmu risinājumus. piebilde: 1978. gads bija pēdējais, kad NHL no savām rindām kādu svītroja, “nenoliekot” komandu citā pilsētā. runa ir par Cleveland Barons klubu, kurš šajā gadā oficiāli tika apvienots ar Minnesota North Stars.

NHL “mirušie” klubi:

  • Cleveland Barons1978. (apvienots ar Minnesota North Stars); NHL startēja 1976. – 1978. g.; kā California Golden Seals NHL 1970. – 1976. g.; kā Oakland Seals NHL 1967. – 1970. g.; kā California Seals NHL 1967. g.;
  • Brooklyn Americans1942.; NHL startēja 1941. – 1942. g.; kā New York Americans NHL 1925. – 1941. g.; kā Hamilton Tigers NHL 1920. – 1925. g.; kā Quebec Bulldogs NHL 1919. – 1920. g. (teorētiski NHL sastāvā kopš sākuma 1917. g., bet reāli nespēlēja);
  • Montreal Maroons1938.; NHL startēja 1924. – 1938. g.;
  • St. Louis Eagles1935.; NHL startēja 1934. – 1935. g.; kā Ottawa Senators NHL 1917. – 1934. g. (atskaitot 1931./1932. g. sezonu); par godu leģendārajam klubam Otavā izveidots tāda paša nosaukuma klubs – Ottawa Senators, kas NHL uzsāka startu 1992. gadā;
  • Philadelphia Quakers1931.; NHL startēja 1930. – 1931. g.; kā Pittsburgh Pirates NHL 1925. – 1930. g. (logo otrais no augšas);
  • Montreal Wanderers1918.; NHL startēja 1917. – 1918. g.

ja teorētiski pieņem, ka apvienošana nav likvidācija, tad pēdējā “likvidācija” NHL apcirkņos ir pieļauta 1942. gadā. labi sen… Ziemeļamerikas hokeja “druvu” kopēji pret savām bijušajām un topošajām leģendām pēdējās desmitgadēs cenšas izturēties īpaši saudzīgi. tālajos 30.-os gados tika “izsēta” viena no NHL hokeja leģendām – Ottawa Senators klubs, kas kopš “dzimšanas” 1883. gadā bija ticis pie Stenlija kausa 11 reizes un stāvēja pie NHL izveides “šūpuļa”. parāds tika atdots 1992. gadā, kad šāda paša nosaukuma klubs tika “atjaunots”. laiku pa laikam lielākā vai mazākā intensitātē cilājas valodas par “parādu atdošanu” Kvebekai, kuru NHL klubi pametuši jau divreiz, un citām, vairumā gadījumu daudz jaunākām “leģendām”. starp citu, neskaitot Otavas senatorus, viens no slavenākajiem “dinozauriem” ir Montreal Maroons (logo – pa kreisi) vienība, kas Stenlija kausu “savāca” divreiz – 1926. un 1935. gadā.

morāle?

hokeja leģendu, tradīciju, pārmantotības un ar to saistīto lietu nozīmi nevajadzētu vērtēt par zemu. Ziemeļamerikas hokeja bīdītāji to saprot, novērtē un mēģina izbalansēt tā, lai būtu arī ekonomiskais ieguvums. protams, finanšu faktoram ir vairāk nekā būtiska nozīme.

pārmantotība visos iespējamos skatpunktos ir iemesls, kādēļ klubi tiek vadāti pa kontinentu, nevis viens likvidēts, bet otrs – dibināts no jauna. tradīciju veido ne tikai putekļaini vimpeļi un veci goda raksti, bet arī tiesību, pienākumu, saistību pārmantotība. te ir daudz ko mācīties valstīm un līgām, kas vēl tālu no NHL kārtības.

centrālais informācijas avots: NHL Official Guide & Record Book 2011.

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »