Pretendenti uz izlases trešo kreklu pie arēnas griestiem

Latvijas Hokeja federācija ir īpašu cieņu izrādījusi diviem izciliem Latvijas hokejistiem – Helmutam Balderim un Kārlim Skrastiņam, no izlases aprites izņemot šo spēlētāju lietotos numurus #19 un #7. Latvijā notiekošo izlases turnīru laikā krekliem ar šiem numuriem ir jābūt piekārtiem pie attiecīgās ledus halles griestiem. Vai vēl kāds Latvijas hokejists ir pelnījis šādu godu?

Latvijas hokeja vēsture ir salīdzinoši sena un jauna. Izlases pirmā spēle aizvadīta jau 1932. gada 27. februārī Rīgā pret kaimiņiem – Lietuvas izlasi. Todien Latvija svinēja uzvaru ar 3:0. Pirmo vārtu guvumu izlases pastāvēšanas vēsturē sarūpēja uzbrucējs Alfrēds Verners, pēc tam divreiz iemeta aizsargs Indriķis Reinbahs, bet vārtus “sausus” visas 45 minūtes nosargāja Herberts Kušķis. Sekoja dalība Eiropas un pasaules čempionātos, olimpiādē (1936).

1940. gada 10. martā Rīgā aizvadītā valstsvienības spēle pret Igaunijas izlasi (2:1) un Kārļa Muškes vārtu guvums spēles izskaņā bija “komats” Latvijas izlases vēsturē uz ilgiem 52 gadiem…

1992. gada 7. novembrī Rīgā norisinājās pirmā atjaunotās Latvijas izlases spēle, un zīmīgi, ka pret to pašu izlasi, ar kuru kopā tika sāktas starptautiskās spēles pirms 60 gadiem. Šoreiz lietuvieši tika uzveikti ar 13:2, bet atjaunotās izlases pirmais vārtu guvums ieskaitīts Aigara Ciprusa rēķinā. Jaunās izlases pirmais kapteinis bija simbolisks – sava laika izcilākais Latvijas hokejists Helmuts Balderis, kurš profesionāla sportista gaitas jau dažu gadu garumā bija beidzis. Taču ar dalību atjaunotās izlases pirmajās divās spēlēs Balderis bija iemūžinājis savu vārdu arī Latvijas izlases kontekstā. Un viņa #19 jau tad LHF amatpersonas solījušas izņemt no aprites. Tiesa, izņemšana “ievilkās” gadu garumā, bet pa to laiku “Baldera numuru” izlasē bija lietojuši vēl daži spēlētāji.

Likumsakarīga bija izcilā latviešu aizsarga Kārļa Skrastiņa numura (#7) iemūžināšana. Jāpiebilst, ka Skrastiņš nebija tik izvēlīgs uz numuriem un bija spēlējis arī ar citiem, piemēram, #6, #3. Starp citu, ar trešo numuru viņš piedalījās 2005. gada olimpiskās kvalifikācijas turnīrā 2005. gada februārī, kad Latvijas izlase “izrāva” ceļazīmi uz Turīnas olimpiādi no pārliecināto baltkrievu rokām.

Arī ar Kārļa #7 operatīvi nesanāca… Starp Jaroslavļas Lokomotiv katastrofu (2011. g. septembrī) un LHF lēmuma pieņemšanu bija neliels laika posms, kurā tomēr #7 Latvijas izlasē uzspēlēja.

20. gadsimta 30. gadu Latvijas izlases “pionieru un celmlaužu” godināšana, tās formāts un numuru iemūžināšana ir atsevišķas analīzes vērta padarīšana. Iespējams, ir pienācis laiks veidot savu (Latvijas) Hokeja slavas zāli, kādu ir ieviesušas ne tikai hokeja lielvalstis, bet arī mūsu ranga un spēka hokeja federācijas. Arī tādās zemēs, kuru izlases jau gadiem netiek tālāk par 1. divīziju.

Šoreiz par izcilniekiem, kurus varam saskatīt kopš 1992. gada.

#1 Artūrs Irbe

• Viens no diviem Latvijas pārstāvjiem, kura vārds ir iemūžināts starptautiskās hokeja federācijas (IIHF)  Slavas zālē. Tas notika 2010. gadā. (Otrs – Helmuts Balderis, kura vārds iemūžināts 1998. gadā.)
• Divkārtējs pasaules čempions! Zelta medaļas nopelnīja divos pasaules čempionātos PSRS izlases sastāvā (1989., 1990.). 1990. gada pasaules čempionāta labākais vārtsargs! Pieaugušo pasaules čempionātos tikt pie pasaules zelta ir izdevies tikai diviem Latvijas hokejistiem. (Otrs – Balderis, kura kontā 3 pasaules čempiona tituli.)
• Latvijas izlases “pirmais numurs” deviņos pasaules čempionātos  (8 – elitē; 1 – B grupā; 1996.-2001., 2003.-2005.). Ieskaitot 1996. gada pasaules čempionātu B grupā, kurā Latvijas valstsvienība izcīnīja tiesības spēlēt elitē. Piedalījies arī divās olimpiādēs Latvijas krāsās (2002., 2006.).
• Viens no 3 mūsu vārtsargiem, kuri spēlējuši pasaules klubu hokeja piramīdas virsotnē – NHL. No šiem trim, vismaz līdz šim, izcilākais. Kopumā 13 sezonās spēlējis NHL čempionātā. NHL zvaigžņu spēļu dalībnieks. Pēc karjeras beigām arī vienīgais Latvijas pārstāvis, kas ir bijis NHL treneris (divās sezonās Washington Capitals vārtsargu treneris).

#33 Sergejs Žoltoks

Vienu no sava laika talantīgākajiem Latvijas hokeja uzbrucējiem – Sergeju Žoltoku – Latvijas Hokeja federācija godinājusi, viņa vārdā nosaucot U-20/18 izlašu turnīru. Žoltoka vārdā nosaukta vidusskola. Taču arī šī spēlētāja numura “rezervēšana” varētu būt adekvāts žests, lai godinātu sportistu, kurš šo pasauli pameta hokeja kreklā un “pa taisno” no hokeja laukuma. Atgādinājumam: Sergejs Žoltoks mira Minskā 2004. gada 3. novembrī – dienā, kad bija aizvadījis savu pēdējo mūža spēli. Tobrīd, NHL lokauta laikā, viņš pārstāvēja Latvijas komandas Rīga 2000 krāsas Baltkrievijas Atklātajā čempionātā. Rīga 2000 klubs uzbrucēja piemiņu godināja, rezervējot viņa #33 un paceļot Žoltoka kreklu pie mājas spēļu halles griestiem. (Latvijas izlasē spēlējis ne tikai ar dzīves pēdējos turnīros ierasto #33. Piemēram, 2001. un 2002. gadu pasaules čempionātos #16.)

Vēl dažas lietas “balsojumā” PAR:

• Līdz šim rezultatīvākais Latvijas uzbrucējs hokeja “Mekā” – NHL. Regulārās sezonas 588 spēlēs 258  punkti, play off 45 spēlēs 18 punkti. Paša regulārās sezonas rekords – 42 punkti 78 spēlēs (2002./2003.) Minnesota Wild sastāvā. Kopumā NHL uzspēlējis 10 sezonās. (Kopumā un vienas sezonas ietvaros rezultatīvāks no mūsējiem ir bijis tikai aizsargs Sandis Ozoliņš.)
• Viens no nedaudzajiem Latvijas hokejistiem, kuriem izdevies tikt pie U-20 pasaules čempiona titula. Zelts izcīnīts 1992. gadā kopā ar PSRS/NVS U-20 izlasi. (No Latvijas izlasē pēc tam spēlējušajiem junioru zelta medaļa ir arī Andrejam Maticinam un Sandim Ozoliņam.)
• Latvijas izlases sastāvā sešos pasaules čempionātos (5 – elitē, 1 – B grupā). Tajā skaitā, tajos divos pasaules čempionātos, kuros valstsvienība sasniedza savu augstāko punktu – 7. vietu (1997. un 2004.). (Izlase rekordu atkārtoja arī 2009. gadā, bet Žoltokam vairs nebija iespējas palīdzēt valstsvienībai…)
• Latvijas izlasē aizvadījis tikai 42 spēles 10 gadu laikā (1994.-2004.), bet ar izcilu rezultativitāti: 50 punkti (29+21). Divos pasaules čempionātos bija rezultatīvākais spēlētājs Latvijas izlasē (2001., 2004.).

#8 Sandis Ozoliņš

Ozoliņa reputāciju Latvijas izlases kontekstā, ja ne pagrieza par 180 grādiem, tad viennozīmīgi uzlaboja “lielā atgriešanās” uz Soču olimpiādi. Nācija un arī komanda novērtēja Sanda Ozoliņa atpakaļatnākšanu izlasē pēc 7 gadu pauzes (2006.-2013.) un jau kapteiņa statusā. Daudzi Ozoliņa nopelnos pieraksta izlases izcīnīto dalību olimpiādē (2013. g. februāra kvalifikācijas turnīrā) un vispār līdz šim augstāko valstsvienības sasniegumu olimpiskajās spēlēs – 8. vietu, ja vien post scripum kāda IIHF instance nelems par vietas atņemšanu saistībā ar dopinga lietām. Bet Ozoliņa lomu un emocionālo pienesumu tas nemazina pēc būtības. (Pirms #8 Ozoliņa ciparu salikums izlasē bija #18.)

• Viens no sava laika izcilākajiem uzbrūkošajiem aizsargiem ir vienīgais Latvijas hokejists, kurš virs galvas cēlis paša izcīnīto Stenlija kausu (1996.). Vairāku NHL zvaigžņu spēļu dalībnieks.
• NHL spēlējis 15 sezonas! Latvijas hokejists, kas šajā līgā aizvadījis visvairāk spēļu – 875 spēles regulārajā sezonā un 137 spēles Stenlija kausa izcīņā.
• Latvijas rezultatīvākais hokejists NHL – kā kopumā, tā atsevišķās sezonās. Kopā 564 punkti regulārajā sezonā un 90 punkti play off. Sezonas rekords: 68 punkti 80 spēlēs (1996./1997.) Colorado Avalanche sastāvā.
• Latvijas izlases ierindā 3 pasaules čempionātos (1998., 2001., 2002.) un 3 olimpiādēs (2002., 2006., 2014.).  Latvijas izlasē tikai 40 spēles, kurās iekrāti 35 punkti (9+26)! Izlases kapteinis līdz šim ieņemtās vietas ziņā veiksmīgākajā olimpiādē, kā arī “ceļā” uz to.
• Citi “žetoni, ordeņi un pričindāļi”: pasaules junioru zelta medaļa PSRS/NVS U-20 izlases sastāvā (1992.); četras KHL zvaigžņu spēles (vienā – Rietumu komandas kapteinis); virkne individuālo rekordu pārstāvētajās NHL komandās; KHL labākais aizsargs dažādos posmos un nominācijās utt.

#2 Rodrigo Laviņš

Argumenti PAR:

• Aizsargs Rodrigo Laviņš ir “varējis” tad, kad daudzi citi nevar. Tādēļ ir viens no diviem hokejistiem, kuri Latvijas izlasē aizvadījuši visvairāk spēļu. Saskaņā ar oficiālo LHF statistiku, abiem ar Aleksandru Ņiživiju pa 217 spēlēm. (Aivara Bomja, Sportaavize.lv, statistika, kas skaita spēles ar reālu spēles laiku, Laviņam saskaita 210 spēles, Ņiživijam – 212.)
• Latvijas izlases sastāvā 13 pasaules čempionātos (11 – elitē, 1 – B grupā, 1 – C grupā), 3 olimpiādēs un arī pirmajā junioru pasaules čempionātā ar Latvijas U-20 izlases dalību (C grupa; 1993./1994.). Latvijas izlases kapteinis divos pasaules čempionātos (2007., 2008.).
• Visilgāk un šobrīd vienīgais spēlējošais sportists no atjaunotās Latvijas izlases sastāva pirmajā spēlē 1992. gada 7. novembrī. Un arī 2014. gada pavasarī ir ieradies izlases rīcībā, gatavojoties pasaules čempionātam, kurā dažādu iemeslu dēļ nevarēs palīdzēt lielākā daļa olimpiskā sastāva aizsargu.

#17 Aleksandrs Ņiživijs

• Vēl viens saraksta “ilggadnieks”, kurš Latvijas izlasei pratis izbrīvēt laiku visbiežāk un visvairāk. Vairāk nekā 200 spēles izlasē!
• Piedalījies 15 pieaugušo pasaules čempionātos (13 – elitē, 2 – B grupā). 13 čempionāti elitē – tas ir Latvijas izlases rekords. Ar šo skaitu Ņiživijs iekļuvis arī IIHF rekordu sarakstā, kur ieņem dalītu 4. vietu pasaulē!!! (Tuvākie sekotāji Latvijas izlasē ir Tambijevs un Semjonovs, kuriem pa 11 pasaules čempionātiem elitē.)
• Kas vēl? 3 olimpiādes, pieci (!) olimpiskās kvalifikācijas turnīri. Šo kvalifikācijas turnīru skaits Ņiživijam ir lielākais nacionālajā izlasē. (Četri turnīri – Tambijevam un Ciprusam.)
• Par maz? Tad vēl divi junioru pasaules čempionāti Latvijas U-20 izlasē (1993./1994., 1994./1995.; C grupā), divi Eiropas jauniešu čempionāti Latvijas U-18 vienībā (1992./1993., 1993./1994.; C grupā). Ja pēc tā visa kāds vēl Ņiživijam pārmet nevarēšanu un negribēšanu…
• Jā, un vēl arī visu laiku trešais rezultatīvākais izlases spēlētājs ar 116 punktiem (35+81). (Vairāk punktu ir Tambijevam un Kerčam, 153 un 132.)
• (Elites čempionātu lielākajā daļā Ņiživijam #17, bet pa vienam turnīram ar #71 un #26.)

#14 Leonīds Tambijevs

• Rezultativitātes un vārtu guvumu rekordi, kurus iespējis Leonīds Tambijevs, Latvijas izlasē paliks nepārspēti ilgāku laiku. Tie ir 153 punkti, t.sk. 69 vārtu guvumi. Tuvākie rekorda sekotāji atpaliek manāmi, turklāt vairums hokeju vairs nespēlē. Un šajā gadījumā nav būtiski, ka daļa punktu krāta B/C grupās. (Tuvākie sekotāji: Kerčs – 132 punkti, 59 vārtu guvumi; Ņiživijs – 116 punkti, 35 vārtu guvumi; Cipruss – 112 punkti, 50 vārtu guvumi).
• Tambijevs izlasi pārstāvējis 15 pasaules čempionātos (11 – elitē, 3 – B grupā, 1 – C grupā); turklāt tie visi čempionāti aizvadīti 15 gadus pēc kārtas (1993.-2007.)!!!  Tikpat liela pieaugušo pasaules čempionātu summa ir Ņiživijam, un abi kopā šajā parametrā ieņem dalītu 7. vietu pasaulē!
• Papildu tam: 2 olimpiādes; 4 olimpiskās kvalifikācijas turnīri; pasaules čempionāta C grupas kvalifikācija ar dalību atjaunotās izlases pirmajā spēlē (1992.), A grupas kvalifikācija (1999.) un citi turnīri. Saskaņā ar LHF statistiku, spēļu skaita ziņā ieņem dalītu 3./4. vietu nacionālajā valstsvienībā – abiem ar Aleksandru Semjonovu saskaitīts pa 208 spēlēm (A.Bomja statistikas uzskaitē Tambijevam 206 spēles, Semjonovam 207.)

P.S.

Droši vien, nemaz nevajadzētu uzreiz un masveidā pagarināt numuru rindu pie arēnas griestiem. Iespējams, atrodas citi labi veidi, kā pieminēt un atcerēties. Latvijai ir sava hokeja vēsture un panākumi, arī savi izcilnieki, kas ir iezīmējuši teritoriju un noteikuši mērauklu. Atliek to novērtēt.

Uzziņām:

• Aivara Bomja apkopotā izlases spēlētāju statistika – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Visi Latvijas izlases laukuma spēlētāji kopš 1992. g. (līdz 2014. g. februārim ieskaitot) – lhf.lv vai cietā kopija: Latvijas_izlases_laukuma_speletaji_lidz_2014-02-25_LHF
• Visi Latvijas izlases vārtsargi kopš 1992. g. (līdz 2014. g. februārim ieskaitot; ir neprecizitātes) – lhf.lv vai cietā kopija: Latvijas_izlases_vartsargi_lidz_2014-02-25_LHF
• Kārļa Skrastiņa piemiņas pasākuma video (Dalasa, 2012. g. 24. marts) – youtube.com
• Filma “Sergejs Žoltoks. Pēdējās 24 stundas” – youtube.com

[Helmuta Baldera un Sanda Ozoliņa fotoattēlu avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Kārļa Skrastiņa foto avots: yarreg.ru. Artūra Irbes foto avots: vancitybuzz.com. Sergeja Žoltoka foto avots: lhf.lv. Rodrigo Laviņa foto avots: livesport.ru. Aleksandra Ņiživija foto avots: blog.kp.ru. Leonīda Tambijeva foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā]

Vīri, kas centušies Latvijai vietu olimpiādē gādāt

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas hokeja izlase sešas reizes ir cīnījusies par iespēju uzspēlēt ziemas olimpiskajās spēlēs. No sešiem olimpiskās kvalifikācijas turnīriem četrus Latvija pabeidza kā uzvarētāja un nopelnīja tiesības startēt olimpiādē. Divreiz – savos pirmajos turnīros – Latvijai tas neizdevās. Kuri hokejisti cipariski ir centušies visvairāk?

Pirmais kavlifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinajās 1993. gada septembī Šefīldā (Lielbritānijā), kur uz vienīgo ceļazīmi pretendēja 5 izlases. Ar Japānas, Lielbritānijas un Polijas valstsvienībām mūsējie tika galā, bet saņēma pārliecinošu “aplauzienu” no Slovākijas izlases (1:7). Uz 1994. gada ziemas olimpiādi Lillehammerē (Norvēģijā) aizbrauca slovāku valstsvienība, kas 12 izlašu konkurencē izcīnīja 6. vietu!

Otrais olimpiskās kvalifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinājās 1996. gada augusta beigās un septembra sākumā mājās – Rīgā. Uz dalību Nagano-1998 pretendēja 5 izlases. Trīs no tām tika uzvarētas pārliecinoši – lietuvieši ar 27:0, igauņi 15:0, ungāri 10:2. Bet Latvijai “nodarīja pāri” (1:4) un uz Nagano aizbrauca baltkrievi.

Toties Latvija “paņēma” pārējos četrus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus, kur katrā bija pa četriem pretendentiem dalībai ziemas olimpiādē:

• 2001. gada februārī Klāgenfurtē (Austrijā), “aiz borta” atstājot Austrijas, Dānijas un Francijas izlases;
• 2005. gada februārī Rīgā, “izslēdzot” Baltkrievijas, Polijas un Slovēnijas valstsvienības;
• 2009. gada februārī Rīgā, uzvarot Itālijas, Ukrainas un Ungārijas komandas;
• 2013. gada februārī Rīgā, turnīra tabulā apsteidzot Francijas, Lielbritānijas un Kazahstānas izlases (neskatoties uz zaudējumu frančiem ar 2:3 papildlaikā).

Kerča rekords ilgākam laikam

Visrezultatīvako artavu visu olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā Latvijas izlasē ieguldījis uzbrucējs Aleksandrs Kerčs, kurš 3 turnīru gaitā mūsu valstsvienības labā ir sarūpējis 23 rezultativitātes punktus (9+14). Otrs lielmeistars ir Leonīds Tambijevs ar 17 punktiem (četros turnīros) un trešais – Harijs Vītoliņš ar 16 punktiem (3 turnīros). No Sočiem pieteiktā Latvijas izlases komplekta rezultatīvākais olimpiskās kvalifikācijas turnīros ir bijis Jānis Sprukts, kura kontā ir 12 punktu, un tas ir dalīts 6./7.-ais rezultatīvakais apjoms šo turnīru summā.

Rezultatīvākais aizsargs olimpisko kvalifikāciju uzskaitē ir Sandis Ozoliņš ar 9 punktiem (3 turnīros), bet viņam seko Igors Bondarevs un Normunds Sējējs, kuriem abiem pa 8 punktiem. Tikai, ka Bondarevam četros turnīros, bet Sējējam – 3 kvalifikācijas izspēļu gaitā.

Latvijas izlases Top 10 rezultatīvakie spēlētāji visu 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā:

	spēlētājs	turnīri	spēles	punkti
1.	Aleksandrs Kerčs	3	11	9+14
2.	Leonīds Tambijevs	4	14	7+10
3.	Harijs Vītoliņš	3	11	9+7
4.	Oļegs Znaroks	2	8	3+10
5.	Aleksandrs Beļavskis	2	7	5+8
6.	Sergejs Žoltoks	1	4	5+7
7.	Jānis Sprukts	3	9	5+7
8.	Aigars Cipruss	4	14	4+8
9.	Aleksandrs Ņiživijs	5	15	3+8
10.	Igors Pavlovs	1	4	4+7

–

Ņiživijs un Naumovs kā kvalifikācijai uzticīgākie

Rezultativitātes punkti tomēr nebūs objektīvākais “investīciju” apjoma salīdzinājums, īpaši, ja salīdzina dažādu ampluā spēlētājus. Par tādu varētu mēģināt uzskatīt olimpiskās kvalifikācijas turnīru skaitu, kas ir katra spēlētāja biogrāfijā. Latvijas izlasē visus sešus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus nav aizvadījis neviens hokejists. Kas saprotams, jo turnīri norisinājušies 20 gadu gaitā, un tik ilga profesionāla hokejista karjera salīdzinoši augstā līmenī nav bieža parādība.

Lielākais pienesums ir dalība 5 turnīros, un šādu artavu ir snieguši tikai divi sportisti – uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs un vārtsargs Sergejs Naumovs (līdzās pa labi novietotajā attēlā). Pa četriem turnīriem ir vēl 4 hokejistiem – uzbrucējiem Leonīdam Tambijevam, Aigaram Ciprusam, aizsargam Igoram Bondarevam un vārtsargam Edgaram Masaļskim. Ar piebildi, ka Masaļskis laukumumā devies 3 turnīros, bet savā pirmajā ir bijis izlases pieteikumā bez reāla spēles laika.

Ja summē olimpiskās kvalifikācijas turnīrus gan spēlētāja, gan trenera statusā, tad starp šī turnīra veterāniem jānosauc arī Harijs Vītoliņš ar 5 turnīriem un Oļegs Znaroks ar četriem. Vītoliņš trijās kvalifikācijās piedalījās kā uzbrucējs un divās (2005., 2009.) – kā galvenā trenera palīgs. Savukārt Znaroka kontā ir divi turnīri kā spēlētājam, viens (2005.) – kā galvenā trenera asistentam, un vēl viens (2009.) – kā galvenajam trenerim.

Latvijas izlases spēlētāji visos 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīros (pie konkrētā gada turnīra norādīts spēļu skaits un iekavās rezultativitātes punkti; treknrakstā spēlētāji, kas iekļauti 2014. gada olimpiskajā pieteikumā; vārtsargiem spēļu ailītē – turnīru skits ar reālu spēles laiku, bet iekavās – visi turnīri, kuros pieteikts izlases sastāvā):

spēlētājs	1993.	1996.	2001.	2005.	2009.	2013.	KOPĀ turnīri	KOPĀ punkti
UZBRUCĒJI
Aleksandrs Ņiživijs	–	4 (2+1)	2 (0+1)	3 (0+3)	3 (1+0)	3 (0+3)	5	3+8
Leonīds Tambijevs	4 (1+1)	4 (6+8)	3 (0+0)	3 (0+1)	–	–	4	7+10
Aigars Cipruss	4 (0+3)	4 (3+3)	3 (1+0)	–	3 (0+2)	–	4	4+8
Aleksandrs Kerčs	4 (7+2)	4 (1+8)	3 (1+4)	–	–	–	3	9+14
Harijs Vītoliņš	4 (1+2)	4 (7+5)	3 (1+0)	–	–	–	3	9+7
Jānis Sprukts	–	–	–	3 (3+1)	3 (2+5)	3 (0+1)	3	5+7
Vjačeslavs Fanduļs	4 (3+1)	4 (1+3)	3 (1+1)	–	–	–	3	5+5
Grigorijs Panteļejevs	–	4 (4+2)	3 (0+0)	3 (2+0)	–	–	3	6+2
Miķelis Rēdlihs	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (1+2)	3	2+4
Mārtiņš Cipulis	–	–	–	3 (1+1)	3 (1+0)	3 (0+1)	3	2+2
Juris Štāls	–	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	3 (1+1)	3	1+1
Oļegs Znaroks	4 (0+3)	4 (3+7)	–	–	–	–	2	3+10
Aleksandrs Beļavskis	4 (4+5)	–	3 (1+3)	–	–	–	2	5+8
Lauris Dārziņš	–	–	–	–	3 (3+1)	3 (3+2)	2	6+3
Mārtiņš Karsums	–	–	–	–	3 (4+2)	3 (1+1)	2	5+3
Sergejs Boldaveško	4 (1+0)	4 (4+1)	–	–	–	–	2	5+1
Ģirts Ankipāns	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+3)	–	2	1+3
Aleksandrs Semjonovs	–	–	3 (0+1)	3 (2+0)	–	–	2	2+1
Juris Opuļskis	4 (0+2)	–	3 (1+0)	–	–	–	2	1+2
Artis Ābols	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Jānis Tomans	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Armands Bērziņš	–	–	–	3 (1+0)	–	3 (0+0)	2	1+0
Andrejs Ignatovičs	2 (0+0)	2 (1+0)	–	–	–	–	2	1+0
Sergejs Žoltoks	–	4 (5+7)	–	–	–	–	1	5+7
Igors Pavlovs	–	4 (4+7)	–	–	–	–	1	4+7
Jevgeņijs Semerjaks	4 (2+3)	–	–	–	–	–	1	2+3
Gints Meija	–	–	–	–	–	3 (1+2)	1	1+2
Miks Indrašis	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Ronalds Ķēniņš	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Herberts Vasiļjevs	–	–	–	–	3 (1+1)	–	1	1+1
Roberts Jekimovs	–	–	–	–	–	3 (0+2)	1	0+2
Guntis Džeriņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Juris Ozols	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Aleksandrs Macijevskis	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Sergejs Seņins	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Aleksejs Širokovs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Vitālijs Pavlovs	–	–	–	–	–	1 (0+0)	1	0+0
AIZSARGI
Igors Bondarevs	4 (0+2)	4 (2+4)	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	4	2+6
Sandis Ozoliņš	–	4 (2+6)	–	3 (0+1)	–	3 (0+0)	3	2+7
Normunds Sējējs	–	4 (2+3)	3 (0+1)	3 (0+2)	–	–	3	2+6
Viktors Ignatjevs	–	2 (2+1)	3 (3+1)	3 (0+0)	–	–	3	5+2
Kārlis Skrastiņš	4 (1+1)	4 (1+3)	–	3 (1+0)	–	–	3	3+4
Rodrigo Laviņš	3 (0+0)	4 (3+2)	–	3 (0+0)	–	–	3	3+2
Arvīds Reķis	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (0+1)	3	1+3
Andrejs Maticins	4 (0+1)	1 (0+0)	3 (0+0)	–	–	–	3	0+1
Sergejs Čudinovs	4 (0+1)	4 (0+5)	–	–	–	–	2	0+6
Krišjānis Rēdlihs	–	–	–	–	3 (0+2)	3 (0+0)	2	0+2
Oļegs Sorokins	–	–	3 (0+0)	–	3 (0+2)	–	2	0+2
Georgijs Pujacs	–	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+0)	2	1+0
Kristaps Sotnieks	–	–	–	–	3 (0+1)	1 (0+0)	2	0+1
Atvars Tribuncovs	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	2	0+0
Oskars Bārtulis	–	–	–	–	–	3 (1+0)	1	1+0
Konstantīns Grigorjevs	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Artūrs Kupaks	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Jānis Andersons	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Mihails Bogdanovs	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Guntis Galviņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Aleksandrs Jerofejevs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Artūrs Kulda	–	–	–	–	–	3 (0+0)	1	0+0
VĀRTSARGI
Sergejs Naumovs	1 (-)	4 (-)	3 (-)	2 (-)	2 (-)	–	5	–
Edgars Masaļskis	–	–	0 (-)	2 (-)	1 (-)	3 (-)	3 (4)	–
Artūrs Irbe	3 (-)	–	–	–	–	–	1	–
Ervīns Muštukovs	–	–	–	–	0 (-)	0 (-)	0 (2)	–
Andrejs Zinkovs	0 (-)	0 (-)	–	–	–	–	0 (2)	–
Māris Jučers	–	–	–	–	–	0 (-)	0 (1)	–
Juris Klodāns	–	0 (-)	–	–	–	–	0 (1)	–
Dmitrijs Žabotinskis	–	–	–	0 (-)	–	–	0 (1)	–

–

[Pirmā (Aleksandra Ņiživija) un trešā (Sergeja Naumova) foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv; otrā (Aleksandra Kerča) foto avots: sportacentrs.com / Edmonton Oilers spēlētāju kartiņu kolekcija. Ceturtais (noslēdzošais) foto fiksēts Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā 2013. gada februārī; šī foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Iespēja uzspīdēt, nekrist kaunā vai otrādi

Regulāro sezonu noslēgumus dažādās līgās raksturo izrāvienu mēģinājumi, kam tādi vēl kaut ko var palīdzēt. Vieni cenšas iespraukties izslēgšanas spēlēs, daži – izvairīties no kvalifikācijas spēlēm, izredzētāki – ieņemt labākas pozīcijas play off izspēlē un izvēlēties relatīvi vājākus vai ērtākus pretiniekus. Pārējiem atliek cīnīties, lai nekristu kaunā. Izdodas dažādi… Latvijas hokejistu februāra Top 7.

1. Lauris Dārziņš

Februāris Latvijas izlases un Kazaņas Ak Bars uzbrucējam Laurim Dārziņam un viņa pārstāvētajām komandām ir iegadījies ļoti pat veiksmīgs. Latvijas izlase Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā četru valstsvienību konkurencē izcīnīja vienīgo ceļazīmi uz Soču olimpiskajām spēlēm, bet Ak Bars vienība regulāro sezonu pabeidza kā Austrumu konferences līdervienība un play off pirmo sēriju pabeidza ar minimālu spēļu skaitu (4-0), ātri un pārliecinoši izslēdzot Ņeftehimik vienību.

Dārziņš visā šajā burzmā izrādījies diezgan noderīgs un rezultatīvs. Latvijas izlases ierindā 3 spēlēs saražoti 5 rezultativitātes punkti (3+2) un lietderības koeficients +3, kļūstot par rezultatīvāko nacionālās valstsvienības spēlētāju kvalifikācijas turnīrā. Februārī Laurim Dārziņam „iekrita” tikai viena spēle KHL regulārās sezonas izskaņā (bez punktiem un ar neitrālu lietderības koeficientu), taču play off-ā Dārziņš devās laukumā visās četrās spēlēs, kur saražoja 3 vārtu guvumus (3+0) un pozitīvu lietderību (+2). Attiecīgi pēc KHL izslēgšanas spēļu pirmās kārtas, Lauris Dārziņš ir otrs rezultatīvākais spēlētājs Kazaņas Ak Bars komandā.

2. Roberts Bukarts

Sezonas pirmo pusi un arī vidu Robertam Bukartam nevarētu nosaukt par stabilu un veiksmīgu. Nācās cīnīties par vietu Dinamo sastāvā un arī ceļot uz fārmklubu Liepājā. Attiecīgi 2012./2013. g. regulārajā sezonā Bukartam Dinamo ierindā sanāca vien 18 spēles, t.i. manāmi mazāk nekā trijās iepriekšējās sezonās… Tāpat arī rezultativitātes punktu aktuālajā regulārajā sezonā Dinamo ierindā ir sanācis mazāk (3+0) nekā katrā no 3 iepriekšējām sezonām. Jāpiebilst, ka Roberta Bukarta (dz. 1990.) konkurētspēju ar 1991. gadā dzimušajiem būtiski ietekmēja 1991.-to dotētais stāvoklis komandu pieteikumā – to obligātums un iespēja pieteikt vairāk spēlētāju. Arī Olimpiskās kvalifikācijas turnīrs un Latvijas izlase februārī Bukartam gāja secen…

Tomēr regulārās sezonas izskaņā un Cerības (Nadeždas) kausa izcīņas spēlēs ir redzams pilnīgi cits Roberts Bukarts. Atbrīvojot no Dinamo virkni spēlētāju (Žirū, Ņiživijs, arī Ankipāns), redzamāks ir palicis „otrais plāns”. Iespēju ļoti pamanāmi ir izmantojis Roberts Bukarts. Februārī regulārās sezonas izskaņas 3 spēlēs viņam divi vārtu guvumi „no spēles” (2+0), pozitīva lietderība (+2) un viens realizēts pēcspēles metiens. Bullītis gan nekļuva izšķirošs, taču ne mazāk svarīgs dinamiešu uzvarā pret CSKA. Savukārt februārī notikušajās 4 spēlēs KHL Cerības kausa ietvaros Roberts Bukarts sastrādāja 4 punktus (2+2) un lietderības koeficientu +3. Diezgan labs „uzkrājums”, neskatoties uz Nadeždas izcīņas „otrās pakāpes” nozīmību. Jānovēl tempu noturēt arī KHL sezonas izskaņā un pretendējot uz vietu nacionālajā izlasē.

3. Andris Džeriņš

Andris Džeriņš ir vēl viens Dinamo personāžs, kuram neatradās vieta Latvijas izlasē cīņai Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā. Kas zina, varbūt tas kļuva par vienu no motivācijas elementiem nocīnīties KHL sezonas nobeigumā – „cerībās”. Iespējams, pienesumu deva salikšana vienā maiņā ar savu agrāko cīņu biedru Robertu Bukartu. Nadeždas kausa izcīņas gaitā gan izjuka „strēlnieku trijnieks” (Bukarts – Džeriņš – Meija), jo Gints Meija bija spiests „iepauzēt” un gala beigās stiprināja citu maiņu. Taču rādās, ka „pārojums” ‘Bukarts – Džeriņš’ ir viens no svarīgākajiem dienas kārtības veidotājiem Dinamo ierindā Cerības kausa play off-u spēlēs.

Andris Džeriņš februārī KHL regulārās sezonas 3 spēlēs pie punktiem netika, bet bija pozitīvi lietderīgs (+2). Taču februārī notikušajās Cerības kausa 4 spēlēs bija rezultatīvākais spēlētājs Dinamo ierindā ar 6 punktiem (1+5) un lietderības koeficientu +1. Arī tagad, ieskaitot divas spēles martā, Džeriņš ir Cerības kausa izcīņas rezultatīvākais spēlētājs ne tikai Rīgas Dinamo ierindā, bet arī starp visām 10 komandām, kas spēlē šajā „otrajā play off”. Tiesa, Rīgas dinamiešiem tāpat kā 3 citām Rietumu konferences komandām, bija „andikaps” – papildu divas kvalifikācijas spēles, kurās iekrāt rezultativitātes punktus.

4. Koba Jass

Rādās, ka Kobam Jasam „labumā nāk” regulāra kluba un līgas maiņa. Šī gada sākumā K. Jass ir nonācis Čehijas ekstralīgā, Kladno „bruņinieku” ierindā. Rytíři Kladno klubā, kas, starp citu, pieder nevienam citam kā leģendārajam Jaromiram Jāgram. Kladno komandas ierindā februārī Koba Jass ir aizvadījis regulārā čempionāta 8 spēles, salasot 6 rezultativitātes punktus (3+3) un lietderības koeficientu +3. Ja ņem vērā, ka Čehijas ekstralīga joprojām „kotējās” kā viens no Eiropas stiprākajiem nacionālajiem čempionātiem, tad K. Jasa sakrātajiem punktiem ir savādāka „svara attiecība” nekā dažos citos čempionātos.

5. Kristers Gudļevskis

Spraiga regulārās sezonas izskaņa norisinās Dinamo jaunatnes vienībai HK Rīga, kas sitās par vietu MHL Rietumu konferences astotniekā – t.i., izslēgšanas spēlēs. Jaunatnes līgas Rietumos konkurence ir vēl ņiprāka nekā KHL – uz astoņām vietām ir 17 pretendentu. Pašreiz, 3 spēles līdz sezonas beigām, sīvākie konkurenti uz 8. vietu ir HK Rīga un Jaroslavļas Loko.

Februāra gaitā HK Rīga iespēja pamatīgu uzrāvienu, lai varētu atļauties pretendēt uz šo vietu MHL izslēgšanas spēlēs – Harlamova kausa izcīņā. Deviņās februāra spēlēs ir izcīnītas 7 uzvaras un piedzīvoti divi zaudējumi. Vieta play off nav vēl nodrošināta, taču viens no spēlētājiem, kas ļāvis Dinamo jaunatnei palikt „apritē”, ir vārtsargs Kristers Gudļevskis. Viņš laukumā devās visās 9 spēlēs, septiņās no tām palīdzot komandai uzvarēt. Statistikas ciparos februārī – 1 sausa uzvara, 93,45% atvairītu metienu (214 no 229) un „caurlaidības koeficients” (GAA) 1.81.

6. Roberts Jekimovs

Somijas SM-liiga plašumos joprojām cīnās Latvijas izlases uzbrucējs Roberts Jekimovs, kuram somu čempionātā SaiPa ierindā regulārās sezonas 8 spēlēs 5 rezultativitātes punkti (4+1) un lietderības koeficients +3. Kopā ar Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā Latvijas izlases sastāvā 3 spēlēs izcīnītajiem 2 punktiem (0+2) un pozitīvu lietderības koeficientu (+1) ir tieši tik daudz, lai kvalificētos februāra Top 7 sastāvam.

7. Rūdolfs Maslovskis

Latvijas U-18 izlases un HK Rīga vienības uzbrucējam Rūdolfam Maslovskim (dz. 1995.) februāra summa ir izdevusies ļoti pat rezultatīva. MHL čempionātā HK Rīga ierindā 9 spēlēs izcīnīti 8 rezultativitātes punkti (5+3) un lietderības koeficients +4. HK Rīga sastāvā rezultatīvāks bija tikai komandas veterāns un arī Dinamo ierindā epizodiski iesauktais Juris Upītis, kuram par vienu vārtu guvumu vairāk. Savukārt Latvijas U-18 izlases ierindā „Četru nāciju” turnīrā Baltkrievijā R. Maslovskim 3 spēlēs 4 punkti (3+1) un lietderība +2. Rezultatīvāki U-18 turnīrā bija tikai divi kolēģi – Rihards Bukarts un Edgars Homjakovs (abiem pa 3+4). Taču „pamatdarbavietas” un jauniešu izlases snieguma kopsavilkums Rūdolfam Maslovskim ļoti pieklājīgs.

P.S. Par mēneša Top 7

Iecerēts kā ikmēneša izvērtējums 2012./2013. g. sezonas garumā. Līdzīgi nedēļas Topam ir subjektīvs mēneša labāko Latvijas hokejistu kopsavilkums, balstoties uz hokeja laukumos, interneta un TV ekrānos redzēto, kā arī statistikas ailītēs izkalkulēto. Topa „mazais” uzdevums – paskatīties nedaudz plašāk par Dinamo kategorijām un pie iespējas ieskatīties arī ārpus KHL laukumiem notiekošajās aktualitātēs. Topam nosacījumu un kategorisku kritēriju nav. Tādā kā rekomendācijas statusā – ne vairāk kā četri KHL spēlētāji un vismaz viens U-20 vecuma hokejists.

Atskatam citu mēnešu Top 7: tepat

[Fotoattēlā: Lauris Dārziņš ar cīņubiedru Ak Bars rindās kādā play off spēlē pret Ņeftehimik 2013. gada februārī. Foto avots: ak-bars.ru.]

Latvija kā komanda, Dārziņš kā pērle

Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā un visvairāk tā noslēgumā īpaši bieži nācies dzirdēt divus atslēgas vārdus – ‘nekad’ un ‘komanda’. Nekad komanda neesot bijusi tik saliedēta – ir īsais teksta kopsavilkums no spēlētāju un arī federācijas bosa Kirova Lipmana teiktā. Komanda ar lielo burtu arī ir skaidrojums Latvijas izlases izcīnītajām biļetēm uz Soču olimpiādi. Komandas ietvaros arī atrastas galvenās „pērles” 4. – 10. februāra nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4 komplektam.

Ārpus konkurences paliek izlases emocionāli garīgās norises, kur statistiski nenovērtējams pienesums ir Sanda Ozoliņa „jā-vārdam”. Īstā attieksmes tonalitāte tieši vai netieši veicināja virkni procesu – sākot ar izlases puišu motivāciju un beidzot ar Aleksandra Ņiživija pievienošanos izlasei. Tas viss stāv pāri Topiem, turnīru tabulām un dažādiem cipariem. Tomēr Topi un tabulas komplektējas no mērāmām lietām.

1. Lauris Dārziņš

Kā labi zinām, Lauris Dārziņš „iesilst”, atveras un piešauj roku lēnām… Arī no Olimpiskās kvalifikācijas turnīra sākuma izskatījās – ja paveiksies, tad īsto Dārziņu varēs ieraudzīt turnīra trešajā spēlē… Bet, ja notiks „kā izskatās”, tad 3 spēļu turnīrs Laura Dārziņa ieraudzīšanai būs par īsu. It kā pirmajā spēlē pret britiem viņš guva 2 punktus, tomēr tas vēl ne tuvu nebija tas Dārziņš, kāds varētu būt un kāds, apzināti vai neapzināti, gaidīts. Labi atceramies, ka, piemēram, 2010./2011. g. sezonā Lauris Dārziņš pirmo reizi iemeta savas sezonas 13.-ajā spēlē un tikai pēc tam bija „maisam gals vaļā”, kas izraisīja Kazaņas oligarh-kluba Ak Bars interesi. Arī šajā (2012./2013.) sezonā Dārziņš pirmoreiz iemeta 16. novembrī; tiesa, tā bija viņam 8. spēle, jo bija veselības problēmu dēļ jāizlaiž turpat 2 mēneši – bija pauze starp 17. septembra un 14. novembra spēlēm.

Latvijas izlases ierindā kvalifikācijas turnīrā viskonkrētāko rāvienu Lauris Dārziņš uzrādīja tieši trešajā spēlē – pret Francijas valstsvienību. Lai aizsniegtos līdz Soču olimpiādes biļetēm, Latvijas vīriem bija nepieciešams atspēlēties no 0:2, un abus nepieciešamos vārtu guvumus noorganizēja tieši Dārziņš. Vienreiz visu izdarot pats, otrreiz – atstājot „uz paplātes” lielisku izdevību kolēģim Mārtiņam Karsumam. Arī visa turnīra summā Lauris Dārziņš ar 5 punktiem (3+2) 3 spēlēs kļuva par rezultatīvāko spēlētāju kā Latvijas izlases ierindā šajā turnīrā, tā arī visā turnīrā – četru izlašu spēlētāju konkurencē. Dārziņa 3 spēļu lietderības koeficienta summa bija +3.

2. Georgijs Pujacs

Latvijas aizsargu kolektīva lietderīgākais spēlētājs Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā bija neviens cits kā KHL aktuālo vicečempionu Avangard aizsargs Georgijs Pujacs. Viņam turnīra 3 spēlēs fiksēts viens vārtu guvums un lietderības koeficients +3. Šis plus-mīnus rādītājs arī ir labākais starp Latvijas izlases aizsargiem kvalifikācijas turnīrā. Pujacs uzrādīja pieklājīgas spēles kvalitātes – bez izskaistinājumiem, bet stabili. Acīmredzot tas ir sniegums, kādu novērtē aktuālie KHL Austrumu konferences līderi – Omskas Avangard, piedāvājot Pujacam līgumu vēl uz divām sezonām.

3. Gints Meija

Viens no tiem Latvijas izlases spēlētājiem, kuriem valstsvienībā „nevajadzēja būt”. Jo izlases sastāva komplektētāji ar galveno treneri Tedu Nolanu kā „karogu” šoreiz ļoti dozēti un limitēti „piegāja” Rīgas Dinamo resursiem. Turnīrā sasniegtais rezultāts arī īsti neļauj kritizēt izlases sastāva komplektāciju. Tātad – viss bija pareizi. Pēdējā brīdī izlasē iesauktais Gints Meija uzrādīja teicamu sniegumu, un kopumā Latvijas izlases ceturtā maiņa (Cipulis – Štāls – Meija) visa turnīra gaitā savu „dzinēju” uzdevumu veica lieliski. Un turnīra pašā izsākumā izskatījās, ja ne pārliecinošāk, tad saturīgāk par vairākuma un metēju maiņām.

Gintam Meijam Latvijas izlases 3 spēļu summā 3 rezultativitātes punkti (1+2) un ceturtās maiņas uzbrucējam ļoti labs lietderības koeficients (+3), kāds bija arī viņa maiņas partneriem – Mārtiņam Cipulim un Jurim Štālam. Pa 3 punktiem kvalifikācijas turnīra gaitā salasīja arī Miķelis Rēdlihs (1+2) un Aleksandrs Ņiživijs (0+3). Tomēr Meijam bija labāks lietderības koeficients, un jāatgādina – viņš „ražoja” ceturtās maiņas ietvaros.

4. Teodors Bļugers

IIHF noteikto februāra pauzi, kas paredzēta nacionālajām izlasēm un t.sk. Olimpiskās kvalifikācijas turnīru norisei, ignorē pa lielam tikai Ziemeļamerikas hokeja līgas un tikai dažas „otrā plāna” līgas Eirāzijā. Viens no čempionātiem, kuru 4. – 10. februāra nedēļā „neuztrauca” starptautiskā pauze, bija ASV koledžu meistarsacīkstes NCAA (D1) ietvaros. Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Teodors Bļugers (dz. 1994.), pārstāvot Minnesota State University komandu, aizvadīja 2 spēles, kurās sakrāja 4 punktus (2+2) un lietderības koeficientu +4.

Netālu no Topa

Aizvadītajā nedēļā 3 pārbaudes spēles „Četru nāciju” turnīra ietvaros aizvadīja Latvijas U-18 izlase. Tās sastāvā ar rezultativitāti izcēlās uzbrucēji Rihards Bukarts (dz. 1995.) un Edgars Homjakovs (dz. 1995.) – abiem 3 spēlēs pa 7 punktiem (abiem pa 3+4) un pa lietderības koeficientam +4. Latvijas U-18 izlases ierindā ar labāko lietderības koeficientu atzīmējās aizsargs Ralfs Grīnbergs (dz. 1995.), kuram statistiķi fiksējuši +5. Grīnbergs turnīra 3 spēļu summā pie punktiem gan netika. Vēl viens Latvijas U-18 izlases izcilnieks bija vārtsargs Maksims Rešetņikovs (dz. 1995.), kurš jauniešu izlases vārtus sargāja divās spēlēs (kopējais laiks 125:00). Vienu spēli Rešteņikovs palika „sauss” un uzvarēja pamatlaikā, otru – aizvilka līdz pēcspēles metieniem, kur sargāja vārtus 10 bullīšu izpildes laikā, „ielaižot” divus un palīdzot izlasei uzvarēt. Cipariski Maksimam Rešetņikovam – 96,8% atvairītu metienu un GAA koeficients 0.96 (vidēji spēlē neatvairīto trāpījumu skaits). No Ziemeļamerikas „krasta” puišiem vēl izceļams Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Roberts Lipsbergs (dz. 1994.), kurš Sietlas (ASV) komandas sastāvā Kanādas junioru līgā WHL 4 spēlēs saražoja 4 punktus (2+2), bet diemžēl stipri bēdīgu lietderības koeficientu (-3).

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Latvijas izlases sastāvs un spēlētāju statistika Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā 2013. gada februārī (pēc visām 3 spēlēm; saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	met.	klubs (līga) 2012./2013.
	UZBRUCĒJI
1.	Lauris Dārziņš	1985.	3	3+2	+3	0	11	Ak Bars (KHL)
2.	Gints Meija	1987.	3	1+2	+3	0	6	Dinamo (Rīga; KHL)
3.	Miķelis Rēdlihs	1984.	3	1+2	+1	0	11	Lokomtiv (KHL)
4.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	3	0+3	-2	4	5	HC Lev Praha (KHL); Dinamo (Rīga; KHL)
5.	Juris Štāls	1982.	3	1+1	+3	0	2	HK Poprad (SVK 1.); Kompaņjon-Naftogaz (PHL; UKR 1.)
6.	Mārtiņš Karsums	1986.	3	1+1	+2	0	9	Dinamo (Rīga; KHL)
7.	Ronalds Ķēniņš	1991.	3	1+1	±0	2	7	ZSC Lions (NLA; SUI 1.)
8.	Miks Indrašis	1990.	3	1+1	-1	0	10	Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
9.	Roberts Jekimovs	1989.	3	0+2	+1	0	4	SaiPa (SM-liiga; FIN 1.)
10.	Mārtiņš Cipulis	1980.	3	0+1	+3	0	3	HC Lev Praha (KHL)
11.	Jānis Sprukts	1982.	3	0+1	+2	2	5	CSKA (KHL)
12.	Vitālijs Pavlovs	1989.	3 (1*)	0+0	±0	0	0	Dinamo (Rīga; KHL); Jokipojat (Mestis; FIN 2.)
13.	Armands Bērziņš	1983.	3	0+0	-1	6	2	Kompaņjon-Naftogaz (PHL; UKR 1.)
	AIZSARGI
1.	Georgijs Pujacs	1981.	3	1+0	+3	0	4	Avangard (KHL)
2.	Arvīds Reķis	1979.	3	0+1	+2	2	3	Dinamo (Rīga; KHL)
3.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	3	0+0	+2	0	5	Dinamo (Rīga; KHL)
4.	Oskars Bārtulis	1987.	3	1+0	+1	4	6	Donbass (KHL)
5.	Artūrs Kulda	1988.	3	0+0	±0	0	10	Sibir (KHL)
6.	Sandis Ozoliņš C	1972.	3	0+0	±0	2	5	Atlant (KHL)
7.	Kristaps Sotnieks	1987.	3 (1*)	0+0	-1	0	1	Dinamo (Rīga; KHL)
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	sp. laiks	GAA	atv. %	atv. met.	klubs (līga)
1.	Edgars Masaļskis	1980.	3	184:20	2.28	89.06%	57 no 64	Jugra (KHL)
2.	Māris Jučers	1987.	3 (0*)	0:00	–	–	–	Dinamo (Rīga; KHL)
–	Ervīns Muštukovs	1984.	0	–	–	–	–	Mora IK (SWE 2.); Mora IK J20 (SWE U-20 1.)

* P.S. Pie spēļu skaita iekavās norādīts spēļu skaits ar reālu spēles laiku. Tas ir spēlētājiem, kuri bijuši spēļu pieteikumā, bet reāli visās norādītajās spēlēs nav piedalījušies.

Plašākai ainavai:

• Latvijas izlases spēlētāju statistika Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā (2013. g. februārī) – iihf.com
• Olimpiskās kvalifikācijas E apakšgrupas statistikas lapa – iihf.com
• IIHF kopsavilkums par kvalifikācijas noslēguma rezultātiem (visās pēdējā posma – D, E, F – apakšgrupās; t.sk. Laura Dārziņa un Sanda Ozoliņa komentāri) – youtube.com
• Ieskatam, citu nedēļu Top 4: tepat

[Laura Dārziņa foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Francijas izlasi 2010. gada 21. aprīlī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Izziņa: Latvijas „bruņoto spēku” personālsastāvs

Viens no sezonas svarīgākajiem, ja ne pats svarīgākais, Latvijas hokeja izlases notikumiem ir klāt. Kauja par Sočiem, ja dzejā. Caur valstsvienības „sietu” šosezon praksē – mazākas nozīmes spēlēs – izgājuši 37 kandidāti, vēl 12 vīri ir bijuši paplašinātajā kandidātu sarakstā, bet viens izlasē „ienācis” bez visādām pārbaudēm vai kandidātu listēm – „jaunais” izlases kapteinis Sandis Ozoliņš. Kā kandidāti ir izskatījušies izlases spēlēs šosezon? „Sausais atlikums” pirms turnīra.

Šosezon, pirms Olimpiskās kvalifikācijas turnīra, Latvijas izlase ir aizvadījusi 5 spēles. Novembrī divas pret Krievijas „rezerves” valstsvienību, kā arī 3 spēles – decembrī kārtējā EIHL turnīra ietvaros. Šo spēļu gaitā sastāvā bija redzēti 37 spēlētāji, no kuriem 17 ir iekļauti valstsvienības pieteikumā arī Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā. Sešus vīrus šosezon pārbaudes vai EIHC spēlēs nav nācies „sastapt”, taču vairums viņu liekus jautājumus nerada – Sandis Ozoliņš, Krišjānis Rēdlihs, Lauris Dārziņš, Miķelis Rēdlihs, Aleksandrs Ņiživijs, Ervīns Muštukovs.

Šoreiz tikai „nodeva” statistikai un tās cienītājiem.

Latvijas izlases sastāvs Olimpiskās kvalifikācijas turnīram 2013. gada februārī un spēlētāju statistika līdzšinējās izlases spēlēs 2012./2013. g. sezonā (nosaukts 2013-02-06):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	klubs (līga) 2012./2013.
	UZBRUCĒJI
1.	Roberts Jekimovs	1989.	5	1+3	+2	37	SaiPa (SM-liiga; FIN 1.)
2.	Vitālijs Pavlovs	1989.	5	1+2	+1	2	Dinamo (Rīga; KHL); Jokipojat (Mestis; FIN 2.)
3.	Miks Indrašis	1990.	5	1+2	±0	2	Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
4.	Juris Štāls	1982.	3	1+1	-2	4	HK Poprad (SVK 1.); Kompaņjon-Naftogaz (PHL; UKR 1.)
5.	Ronalds Ķēniņš	1991.	5	0+2	±0	2	ZSC Lions (NLA; SUI 1.)
6.	Mārtiņš Cipulis	1980.	2	1+0	±0	0	HC Lev Praha (KHL)
7.	Gints Meija	1987.	5	1+0	-2	2	Dinamo (Rīga; KHL)
8.	Mārtiņš Karsums	1986.	1	0+1	±0	0	Dinamo (Rīga; KHL)
9.	Armands Bērziņš	1983.	3	0+1	-1	0	Kompaņjon-Naftogaz (PHL; UKR 1.)
10.	Jānis Sprukts	1982.	1	0+0	±0	0	CSKA (KHL)
11.-13.	Lauris Dārziņš	1985.	0	–	–	–	Ak Bars (KHL)
	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	0	–	–	–	HC Lev Praha (KHL); Dinamo (Rīga; KHL)
	Miķelis Rēdlihs	1984.	0	–	–	–	Lokomtiv (KHL)
	AIZSARGI
1.	Oskars Bārtulis	1987.	2	0+1	+1	2	Donbass (KHL)
2.	Kristaps Sotnieks	1987.	4	1+2	±0	4	Dinamo (Rīga; KHL)
3.	Arvīds Reķis	1979.	1	0+0	±0	0	Dinamo (Rīga; KHL)
4.	Artūrs Kulda	1988.	2	1+0	-1	2	Sibir (KHL)
5.	Georgijs Pujacs	1981.	1	0+0	-1	0	Avangard (KHL)
6.-7.	Sandis Ozoliņš	1972.	0	–	–	–	Atlant (KHL)
	Krišjānis Rēdlihs	1981.	0	–	–	–	Dinamo (Rīga; KHL)
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	sp. laiks	GAA	uzv.-zaud.	klubs (līga)
1.	Edgars Masaļskis	1980.	1	59:43	2.01	0-1	Jugra (KHL)
2.	Māris Jučers	1987.	4	205:30	3.21	1-2	Dinamo (Rīga; KHL)
3.	Ervīns Muštukovs	1984.	0	–	–	–	Mora IK (SWE 2.); Mora IK J20 (SWE U-20 1.)

* P.S. No Rīgas Dinamo saimniecības šoreiz sastāvā 8 kadri. Neraksturīgi maz?

Latvijas izlases kandidāti, kas ir spēlējuši izlasē 2012./2013. g. spēlēs un/vai bijuši kandidātu sarakstā pirms Olimpiskās kvalifikācijas turnīra 2013. gada februārī, bet sastāvā nav iekļauti (+ viņu statistika līdzšinējās izlases spēlēs 2012./2013. g. sezonā):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	klubs (līga) 2012./2013.
	UZBRUCĒJI
1.	Lauris Bajaruns	1989.	3	1+1	+2	0	Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
2.	Gunārs Skvorcovs	1990.	2	1+0	+1	2	Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
3.	Elvijs Biezais	1991.	3	1+0	±0	2	Dinamo (Rīga; KHL)
4.	Māris Bičevskis	1991.	4	0+1	±0	4	Dinamo (Rīga; KHL)
5.-6.	Roberts Bukarts	1990.	1	0+0	±0	0	Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
	Kaspars Daugaviņš	1988.	1	0+0	±0	0	Ottawa Senators (NHL); Dinamo (Rīga; KHL)
7.	Kaspars Saulietis	1987.	1	0+0	±0	2	Juņior (BLR 1.); Junost-Minsk (VHL; RUS 2.); Sokil (PHL; UKR 1.)
8.	Artūrs Ozoliņš	1988.	3	0+0	±0	2	Aristan (KAZ 1.)
9.	Aleksejs Širokovs	1981.	2	0+0	-1	0	HC Red Ice (NLB; SUI 2.)
10.	Raitis Ivanāns	1979.	2	0+0	-1	4	Dinamo (Rīga; KHL)
11.	Andris Džeriņš	1988.	5	0+0	-3	2	Dinamo (Rīga; KHL)
12.-13.	Ģirts Ankipāns	1975.	0	–	–	–	Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
	Zemgus Girgensons	1994.	0	–	–	–	Rochester Americans (AHL)
	AIZSARGI
1.	Aleksandrs Jerofejevs	1984.	3	0+2	+1	0	Kubaņ (VHL; RUS 2.)
2.	Jānis Andersons	1986.	1	0+0	+1	0	Kompaņjon-Naftogaz (PHL; UKR 1.)
3.-4.	Oskars Cibuļskis	1988.	2	0+0	+1	0	Dinamo (Rīga; KHL)
	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	2	0+0	+1	0	Jokipojat (Mestis; FIN 2.)
5.	Mārtiņš Porejs	1991.	3	0+2	-1	16	Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.); HK Rīga (MHL)
6.	Jēkabs Rēdlihs	1982.	2	0+0	-2	2	Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
7.	Agris Saviels	1982.	3	0+0	-2	0	Kompaņjon-Naftogaz (PHL; UKR 1.)
8.	Māris Jass	1985.	4	1+0	-3	4	Hannover Scorpions (DEL; GER 1.)
9.-10.	Guntis Galviņš	1986.	0	–	–	–	Dinamo (Rīga; KHL)
	Rodrigo Laviņš	1974.	0	–	–	–	Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	sp. laiks	GAA	uzv.-zaud.	klubs (līga)
1.	Mārtiņš Raitums	1985.	1	40:00	7.50	0-1	Beibaris (KAZ 1.)
2.-3.	Kristers Gudļevskis	1992.	0	–	–	–	Dinamo (Rīga; KHL); HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B)
	Jānis Kalniņš	1991.	0	–	–	–	Liepājas Metalurgs (BLR 1.)

*

Papildu info:

• Nosaukts Latvijas izlases sastāvs (2013-02-06) – lhf.lv
• Pirmsturnīra „bomba”: Sandis Ozoliņš atgriežas izlasē pēc 7 gadu pauzes (2013-02-04) – lhf.lv
• Pirmsturnīra „intriga”: Latvijas izlases sastāvā netikšot aicināti Andris Džeriņš un Gints Meija (2013-01-26) – diena.lv
• Latvijas izlases spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonas līdzšinējās spēlēs: tepat (novembris; decembris)

[Attēlā: Roberts Jekimovs – Latvijas izlases rezultatīvākais spēlētājs šosezon. Vismaz pagaidām. Foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Dānijas izlasi 2012. gada 13. decembrī; foto avots: lhf.lv.]

Kādā tonusā Latvijas izlasei tuvojas tās kandidāti?

Tātad, Olimpiskās kvalifikācijas turnīrs. Patiesībā – „četrgades” atskaite par Latvijas hokeja varēšanām un aktuālo stāvokli. Ne vairāk, ne mazāk. Kā tāda biļešu kontrole… Cik gatavi tai ir Latvijas izlases kandidāti? Kā viņiem sokas savās darbavietās? Un kuri turnīrā būs izlases vilcēji?

Šobrīd Olimpiskās kvalifikācijas turnīrs ir kā „meistarības” norma, kuru iepriekšējās 3 reizes Latvijas izlase ir nokārtojusi. Un pelnīti piedalījusies 2002., 2006., 2010. gadu ziemas olimpiskajās spēlēs. Ar to kvalifikāciju var gadīties visādi, taču – grozi kā gribi, tā ir pašu uzlikta kvalitātes latiņa. Būt starp pasaules 12 stiprākajām hokeja izlasēm. Cits stāsts ir par to, ko Latvijas valstsvienība varētu parādīt olimpiādē Sočos, ja tiktu pie teikšanas.

Olimpiskie pretendenti

No 7. līdz 10. februārim trīs pēdējās „biļetes” uz Soču olimpiādi izspēlēs 12 izlases. D grupā, kas turnīru aizvadīs Vācijā, ir iesvērtas Austrijas (15. vieta rangā), Itālijas (16.), Nīderlandes (24.) un Vācijas izlases (10.). Dānijā sacentīsies F grupas dalībnieces – Baltkrievijas (13.), Dānijas (12.), Slovēnijas (18.) un Ukrainas valstsvienības (20.).

Savukārt Rīgai būs tas gods uzņemt E grupas izlases: Franciju (14.), Kazahstānu (17.), Latviju (11.) un Lielbritāniju (21.). Lai izlašu rangi nemulsina, tiem var gadīties tīri informatīva nozīme. Starp citu, teorētiski vājākā gala izlases – Lielbritānija, Nīderlande un Ukraina tiesības uzspēlēt Olimpiskajā kvalifikācijā nopelnīja, uzvarot Olimpiskās pirmskvalifikācijas (Olympic Pre-Qualification) turnīru savās apakšgrupās novembrī.

Tātad, katra vienība katrā apakšgrupā Olimpiskajā kvalifikācijā centīsies uzvarēt – paņemt vienīgo „biļeti”. Skaidrs, ka 75% izlašu kvalifikācijā tikai „piedalīsies”. Lielais jautājums, vai starp tām būs/nebūs Latvijas izlase?

Par daudz čekeru un kapļu?

Latvijas hokeja federācija nedēļas divas – trīs pirms turnīra ir nosaukusi kandidātu sarakstu, kurā jau diezgan drīz sākusi ieziņot „atsaukumus” un strīpojumus. Starp kandidātiem 24 uzbrucēji, kas it kā pietiktu divām nacionālajām izlasēm. Bet zinot jau esošo atbirumu, tā vien būs, ka knapi sanāks vienai. Diezgan drīz ienāca ziņas, ka uz Olimpiskās kvalifikācijas turnīru netikšot abi kandidātu sarakstā esošie ziemeļamerikāņi – Kaspars Daugaviņš un Zemgus Girgensons. Tāpat arī it kā traumēts ir arī no izlases it kā jau aizgājušais Aleksandrs Ņiživijs; taču viņa vārds HC Lev Praha kluba traumēto sarakstā nav pieejams.

Tomēr pārējo uzbrucēju rādās pietiekoši daudz, lai pietiktu. Uz kopējās „masas” fona nav nemaz pamanāms, ka varbūt varētu paskatīties vēl kādu uzbrucēju, piemēram, no AHL, Zviedrijas, Norvēģijas vai Liepājas. Sākotnēji šķiet, ka saraksts vairāk izskatās veidots „ar cieņu” un rezervi, jo diez vai izlases sastāva komplektētājiem būs laika un ir vēlme pārbaudīt uz ledus pilnīgi visus sarakstā iekļautos. Tiesa, puse no sastāvā (12 no 24) iekļautajiem uzbrucējiem ir no Dinamo saimniecības, un viņiem izsaukuma (avioceļošanas) izdevumu nav. Attiecīgi viņu „iegrāmatošana” sastāvā lielas izmaksas neveido, kas zināmā mērā veicina dinamiešu tik plašo pārstāvniecību kandidātu listē.

Sniegums izlasē un savos klubos spēlētājiem mēdz atšķirties. Šosezon vēl novērota, piemēram, tāda parādība kā Mārtiņš Cipulis, kurš pārbaudes spēles Latvijas izlasē novembrī aizvadīja, esot bez „pastāvīgas darbavietas”; turklāt uzrādīja vērtīgāku sniegumu nekā ikdienā labās līgās spēlējošie valstsvienības dalībnieki. Taisnības dēļ jāpiebilst, ka Cipulim pietika ar vienu vārtu guvumu, lai viņš būtu Latvijas izlases rezultatīvākais uzbrucējs abās pārbaudes spēlēs pret Krievijas „otro-trešo” izlasi…

No aktuālajām uzbrucēju kandidatūrām rezultatīvākajā tonusā Olimpiskajai kvalifikācijai tuvojas Dinamo uzbrukuma līderis un kapteinis Mārtiņš Karsums (KHL 45 spēlēs 14+17). Cerīgi rezultatīvi uzstājušies arī Miks Indrašis (KHL 37 spēlēs 13+12), Roberts Jekimovs (somu galvenās līgas 38 spēlēs 12+9), arī Lauris Dārziņš salīdzinoši nelielā spēļu skaitā (KHL 26 spēlēs 4+8). Tomēr pēdējā laikā Dārziņš atkal pasācis izlaist Ak Bars spēles… No minētajiem uzbrucējiem, jādomā, ka tiks gaidīts un prasīts rezultatīvākais sniegums. Inerces pēc rezultāts tiks gaidīts arī no tādām personām kā Miķelis Rēdlihs un Jānis Sprukts, bet jāņem vērā, ka šosezon abi tālāk par „čekeru” lomu savos klubos nav tikuši. Vai spēs pārslēgties uz rezultāta „pagatavotāju” pienākumiem?

Vai pietiekami lietderīgi aizsargi

Aizsargu ainava kandidātu sarakstā ir vēl vienmērīgāka. No 13 kandidātiem 8 aizsargi „nāk” no Rīgas Dinamo ierindas. Trīs kadri no citiem KHL klubiem, bet divi nedaudz ārpus „fotogrāfijas” – pa vienam no vācu un ukraiņu līgām. Acīgākie ir pamanījuši, ka kandidātu listē nav vēl nesen Nolana sasaukuma izlasēs it kā pārbaudītie aizsargi Atvars Tribuncovs, Aleksandrs Jerofejevs…

Protams, lielāki/mazāki „brīnumdarbi” vai vismaz stabils sniegums tiks gaidīts no NHL laukumus redzējušajiem aizsargiem Oskara Bārtuļa un Artūra Kuldas, kā arī aktuālās KHL „sudraba komandas” un KHL Austrumu konferences aktuālās līdervienības Avangard aizsarga Georgija Pujaca. No šiem nācija gaidīs visvairāk, jo pie Dinamo aizsargu varēšanām vai pretēji ir pierasts. Un tīri kvantitatīvi skatot, tā arī ir; ja Bārtulis, Kulda un/vai Pujacs neienesīs savas konsekvences, tad izlases aizsargu līnijas zīmējumā sagaidāms tas pats ko Dinamo aizsargi „glezno”.

Par aizsargu rezultativitāti runājot, piemēram, Kulda var palepoties ar 7 vārtu guvumiem KHL-ā, kas šosezon ne tuvu nav visiem uzbrucējiem kandidātu sarakstā. Tomēr rezultatīvākie Latvijas izlases aizsargi KHL čempionātā ir tieši dinamieši – Krišjānis Rēdlihs (4+12) un Guntis Galviņš (3+11). Bet, ja skatās aizsargu „maizes ciparus” – lietderības koeficientu, tad no 13 aizsargiem kandidātu sarakstā tikai 3 vīriem savos klubos (summā) ir pozitīvs lietderības koeficients… Līgas un komandas nav īsti salīdzināmas, bet tomēr – Pujacam (+16), Bārtulim (+8), Mārim Jasam (+2).

Aiz Masaļska muguras

No pieciem kandidātu sarakstā „servētajiem” vārtsargiem uz turnīru tiks atstāti 3 vīri. It kā jau šim komplektam nav izšķiroša nozīme, jo pirmajam numuram iecerēts Edgars Masaļskis, kuram pieklājīga spēļu prakse un epizodiski teicams sniegums Hantimansijskas Jugra vārtos. Savukārt, vīru vārdi, kas piesedz viņa muguru un tiek ierakstīti komandas „rosterī” it kā nav tik būtiski. Tomēr, kas tik negadās… Arī salīdzinoši īsā turnīrā un arī pirms tā (tpu x3).

Otrajam numuram, cik noprotams, bija iecerēts otrs KHL līmenī spēlējušais latviešu vārtsargs – Māris Jučers. Bet vārtu trešajam numuram triju spēļu turnīrā tomēr ir minimāla nozīme. Bet varbūt Ervīns Muštukovs vai Jānis Kalniņš „uzdienās” līdz otrajam numuram?

Beidzot jaunie?

Kandidātu sarakstā ieraugot paprāvu skaitu ar 1990., 1991. gadā dzimušajiem hokejistiem (8 puiši) rodas priekšstats, ka Latvijas izlase ir palikusi gados pamatīgi jaunāka. Plus vēl Kristers Gudļevskis 1992. gadā dzimis, Girgensons – 1994. gadā… Cits stāsts, cik no šiem „deviņdesmitajiem gadiem” nonāks izlases sastāva galavariantā. Tomēr ar visu to jāpiebilst, ka priekšstats par jaunajiem ir mānīgs. Jo Girgensons ir vienīgais junioru (U-20) vecuma hokejists šajā paprāvajā izlases kandidātu sarakstā. Citu nav. Bet saprotams, jo Olimpiskā kvalifikācija taču ir atbildīgs un svarīgs turnīrs.

„Atslēgas” jautājumi

1. Vai „čekeri” atcerēsies, kā ir būt „skoreriem”?
2. Vai izlases vairākuma izspēle būs mantota no Dinamo?
3. Vai ne-Dinamo aizsargi pratīs būt līderi?
4. Vai vārtsargi aiz Masaļska „muguras” spēs būt „pirmie” nepieciešamības gadījumā?
5. Vai Tedam Nolanam piekomandētais „tulks” pratīs aiznest spēlētājiem galvenā trenera ideju?

Olimpiskās kvalifikācijas turnīram nosaukto Latvijas izlases kandidātu statistika „pamatdarbā” (pēc 2013-01-23 spēlēm; BEk = Baltkrievijas ekstralīga, šīs valsts stiprākā līga; SWE 2. = HockeyAllsvenskan; SWE U-20 1. = J20 SuperElit):

	spēlētājs	dz.	līga	klubs	sp.	punkti	+/-	komentāri
	UZBRUCĒJI
1.	Ģirts Ankipāns	1975.	KHL	Dinamo (Rīga)	18	1+0	-7
			BEk	Liepājas Metalurgs	9	0+5	+3
2.	Armands Bērziņš	1983.	PHL (UKR 1.)	Kompaņjon-Naftogaz (Kijeva)	21	5+5	+1
3.	Māris Bičevskis	1991.	KHL	Dinamo (Rīga)	40	1+4	-3
4.	Elvijs Biezais	1991.	KHL	Dinamo (Rīga)	34	0+1	0
5.	Roberts Bukarts	1990.	BEk	Liepājas Metalurgs	14	6+4	0
			KHL	Dinamo (Rīga)	13	1+0	-5
6.	Mārtiņš Cipulis	1980.	KHL	HC Lev Praha	9	1+1	-1
7.	Lauris Dārziņš	1985.	KHL	Ak Bars (Kazaņa)	26	4+8	+3
8.	Kaspars Daugaviņš	1988.	NHL	Ottawa Senators	0	–	–	netiks
			KHL	Dinamo (Rīga)	35	5+9	-5
9.	Andris Džeriņš	1988.	KHL	Dinamo (Rīga)	46	8+8	-6
10.	Zemgus Girgensons	1994.	AHL	Rochester Americans	31	3+6	-1	netiks; traumēts
11.	Miks Indrašis	1990.	KHL	Dinamo (Rīga)	37	13+12	+1
			BEk	Liepājas Metalurgs	2	0+2	0
12.	Raitis Ivanāns	1979.	KHL	Dinamo (Rīga)	34	0+1	-5
13.	Roberts Jekimovs	1989.	SM-liiga (FIN 1.)	SaiPa (Lapēnranta)	38	12+9	+4
14.	Mārtiņš Karsums	1986.	KHL	Dinamo (Rīga)	45	14+17	-2
15.	Ronalds Ķēniņš	1991.	NLA (SUI 1.)	ZSC Lions (Cīrihe)	37	3+11	+7
16.	Gints Meija	1987.	KHL	Dinamo (Rīga)	44	4+9	-9
17.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	KHL	HC Lev Praha	1	0+0	-2	traumēts
				Dinamo (Rīga)	33	1+14	-10
18.	Vitālijs Pavlovs	1989.	KHL	Dinamo (Rīga)	9	0+0	0
			Mestis (FIN 2.)	Jokipojat (Joensū)	22	8+10	+1
19.	Miķelis Rēdlihs	1984.	KHL	Lokomotiv (Jaroslavļa)	30	3+4	-4
20.	Kaspars Saulietis	1987.	VHL (RUS 2.)	Junost-Minsk	5	3+1	+1
			PHL (UKR 1.)	Sokil (Kijeva)	11	3+5	+1
21.	Gunārs Skvorcovs	1990.	KHL	Dinamo (Rīga)	18	0+0	-1
			BEk	Liepājas Metalurgs	12	8+3	+5
22.	Jānis Sprukts	1982.	KHL	CSKA (Maskava)	42	4+3	+5
23.	Aleksejs Širokovs	1981.	NLB (SUI 2.)	HC Red Ice (Martiņī)	32	9+10	n/d
24.	Juris Štāls	1982.	PHL (UKR 1.)	Kompaņjon-Naftogaz (Kijeva)	28	3+9	-4
	AIZSARGI
1.	Jānis Andersons	1986.	PHL (UKR 1.)	Kompaņjon-Naftogaz (Kijeva)	27	0+3	-1
2.	Oskars Bārtulis	1987.	KHL	Donbass (Doņecka)	33	3+2	+8
3.	Oskars Cibuļskis	1988.	KHL	Dinamo (Rīga)	33	2+4	-4
4.	Guntis Galviņš	1986.	KHL	Dinamo (Rīga)	41	3+11	-9
5.	Māris Jass	1985.	DEL (GER 1.)	Hannover Scorpions	35	4+10	+2
6.	Artūrs Kulda	1988.	KHL	Sibir (Novosibirska)	44	7+6	-2
7.	Rodrigo Laviņš	1974.	KHL	Dinamo (Rīga)	24	0+0	-4
			BEk	Liepājas Metalurgs	9	2+1	+3
8.	Mārtiņš Porejs	1991.	KHL	Dinamo (Rīga)	16	2+2	-7
			BEk	Liepājas Metalurgs	7	0+1	+4
			MHL	HK Rīga	5	0+2	+1
9.	Georgijs Pujacs	1981.	KHL	Avangard (Omskas apg.)	41	1+10	+16
10.	Jēkabs Rēdlihs	1982.	KHL	Dinamo (Rīga)	19	2+0	-2
			BEk	Liepājas Metalurgs	3	0+0	0
11.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	KHL	Dinamo (Rīga)	37	4+12	-9
12.	Arvīds Reķis	1979.	KHL	Dinamo (Rīga)	36	1+4	-1
13.	Kristaps Sotnieks	1987.	KHL	Dinamo (Rīga)	41	3+3	-1
	VĀRTSARGI	dz.	līga	klubs	sp.	atv. %	GAA	komentāri
1.	Kristers Gudļevskis	1992.	MHL	HK Rīga	41	92.1%	2.21
			KHL	Dinamo (Rīga)	1	92.3%	2.57
2.	Māris Jučers	1987.	KHL	Dinamo (Rīga)	18	89.1%	3.13
3.	Jānis Kalniņš	1991.	BEk	Liepājas Metalurgs	22	92.4%	2.58
4.	Edgars Masaļskis	1980.	KHL	Jugra (Hantimanisjska)	28	90.7%	3.06
5.	Ervīns Muštukovs	1984.	(SWE 2.)	Mora IK (Mūra)	23	90.6%	2.57
			(SWE U-20 1.)	Mora IK J20 (Mūra)	2	94.1%	2.51

*

Izziņām:

• Latvijas izlases kakndidātu saraksts Olimpiskās kvalifikācijas turnīram (2013-01-18) – lhf.lv
• Olimpiskās kvalifikācijas sistēma, apakšgrupas utt. – iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika pārbaudes spēlēs pret Krievijas valstsvienību 2012. g. novembrī: tepat
• Latvijas izlases spēlētāju statistika EIHC turnīrā 2012. g. decembrī: tepat

[Ronalda Ķēniņa un Ginta Meijas laimīgais apkampiens fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Itālijas izlasi 2012. gada 8. maijā. Foto avots: championat.com.]

Itālija šoreiz mūs neapturēja

Latvijas izlase pāris reizes uz Itālijas izliktā grābekļa bija uzkāpusi. 2007. gadā Maskavā no drošas uzvaras līdz spēles beigām nonākot līdz zaudei papildlaikā. un 1997-ajā vēl no drošāka 4:1 līdz spēles beigām nonākot līdz ne-skaistai bilancei 4:5. šoreiz scenārijs cits – 4:1 un Latvijas hokeja izlase izcīnījusi dalību Vankūveras olimpiādē.

Interesanti ir ievērtēt turnīra rezultatīvāko Latvijas izlases cīnītāju statistiku:
Uzbrucēji
Sprukts 2+5
Karsums 4+2
Dārziņš 3+1
Ankipāns 1+3
M.Rēdlihs 1+2
Vasiļjevs 1+1
Cipruss 0+2
Ņiživijs 1+0
Cipulis 1+0
Aizsargi
Reķis 1+1
Kr.Rēdlihs 0+2
Sorokins 0+2
Sotnieks 0+1

dinamieši ir uzrādījuši labus rezultātus olimpiskās kvalifikācijas turnīrā un apliecinājuši arī acīmredzamu faktu, ka Dinamo komandas esamība pozitīvi ietekmē Latvijas izlases sniegumu. taču jāatzīst ka divi rezultatīvākie uzbrucēji (Sprukts un Karsums) ir importa (AHL ārēs ikdienā), kā arī rezultatīvākais aizsargs Arvīds Reķis ir vācietis. vēl viens secinājums – Masaļska sniegums pirmajā turnīra spēlē (3 no 14 metieniem nosargāti; seivings – 78,57%) tikai apliecina, ka viņš vēl nav īsti atguvies no traumām. bet Sergeja Naumova darbība – ka Dinamo ir ļoti labs otrais vārtsargs. kuram būs ņipri jāstrādā tuvākajās 3 Dinamo izbraukuma spēlēs, kamēr Pruseks vēl ārstē savu savainojumu.

4:2 vs Ukraina

labs treniņš dinamiešiem pirms regulārās sezonas turpinājuma. prieks par Nedzīvo (nr.17) – beidzot enerģiskajai spēlei un nopelnītajiem vairākumiem ir arī gūti vārti. un arī Miķelītim uz kārā zoba iegadījās ukrainiešu kļūda savā aizsardzības zonā. M.Rēdlihs 1:0 pret Ukrainas vārtsargu kāduturčuku:}

P.S. Sprukts Jānis tāds pamanāms šajā kvalifikācijā. cerams Šuplers un Sējējs to arī redz. runā, ka Sprukts grib nākamo sezonu Eiropā spēlēt. tas tā kā tāds mājiens ar sētas mietu nosauktajiem Dinamo vadoņiem…