Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Oļegs Sorokins’

Olimpiskie rekordi Latvijas izlasē

Posted by petrovich27 uz 2014/01/30

Ozolins_LAT_vs_GBR_2013-02-07_lhf_lv_M_Aise_VERS_2Lielais notikums tuvojas! Līdz ziemas olimpiādei Sočos ir atlikušas skaitāmas dienas. Cerības kaļ visi – olimpieši, viņu apstāvētāji, līdzjutēji un pat tie, kas sakās ilūzijas nelolojam. Latvijas hokeja izlasei šīs būs jau piektās olimpiskās spēles, ceturtās – pēc neatkarības atjaunošanas. Kuri hokejisti Latvijas olimpiskajā valstsvienībā ir atzīmējušies visspilgtāk un ar kuriem tad tiks salīdzināts šī gada olimpiskā komplekta sniegums?

Nav tā, ka Latvijas olimpiskā izlase ir kalnus gāzusi un visai pasaulei ierādījusi vietu. Tomēr Soči 2014 valstsvienībai būs jau ceturtā ziemas olimpiāde pēc kārtas; lai arī cik viegli/grūti dalība katrā nākusi, tas ir apliecinājums piederībai pasaules hokeja elitei. Pirmoreiz Latvijas valstsvienība ziemas olimpiādē uzspēlēja tālajā 1936. gada februārī Garmišā-Partenkirhenē. Diemžēl globālu politisko kataklizmu rezultātā Latvija zaudēja kā neatkarību, tā – nacionālo izlasi un tās pēctecību…

Laiks uzvarēt?

Nākamā olimpiāde jau bija pēc 66 gadiem – 2002. gadā Soltleiksitijā, kur Latvijai izdevās līdz šim augstākais sasniegums – 9. vieta (14 izlašu konkurencē). Tas bija vienīgais olimpiskais turnīrs, kurā Latvija uzvarēja kādā no spēlēm. Bija izcīnītas divas uzvaras, viens neizšķirts un vienā spēlē zaudēts. Citās olimpiādēs Latvijas izlasei uzvaru nav, tikai vēl viens neizšķirts – 2006. gadā Turīnā. Jāpiebilst, ka olimpiādēm atšķīrās gan spēļu skaits, gan izspēles kārtība, gan “sakritušie” pretinieki. Tomēr fakts paliek fakts – uzvaras bijušas tikai Soltleiksitijā 2002.

Vai kāds noķers Ņiživiju?

Nizivijs_vs_france_2010-04-21_A_Krusts_VERSVisvairāk olimpisko spēļu – visas trīs 21. gadsimtā – ir bijušas pieciem Latvijas izlases vīriem: uzbrucējam Aleksandram Ņiživijam, aizsargiem Rodrigo Laviņam, Kārlim Skrastiņam, vārtsargiem Edgaram Masaļskim un Sergejam Naumovam. Ar piebildi, ka Masaļskis un Naumovs vienā no olimpiādēm pie reāla spēles laika netika. Masaļskis bija “tūrists” 2002. gadā Soltleiksitijā, bet Naumovs – 2010. gadā Vankūverā. Lielākais spēļu skaits olimpiādēs ir diviem izlases hokejistiem – Ņiživijam un Laviņam (pa 13 spēlēm). Sočos paredzēta ceturtā olimpiāde, dalībai kurā pieteikts Edgars Masaļskis, bet pie savas trešās olimpiādes plāno tikt vēl astoņi izlases hokejisti.

Visu laiku rezultatīvakie spēlētāji Latvijas izlasē ziemas olimpiādēs ir Aleksandrs Ņiživijs ar 12 punktiem (4+8) un Sandis Ozoliņš ar 8 punktiem (1+7). Ņiživijam, lai to sasniegtu, vajadzēja 13 spēles, bet Ozoliņam pietika ar sešām. Attiecīgi rezultatīvākais olimpietis Soču komplektā ir valstsvienības kapteinis Sandis Ozoliņš, bet otrs rezultatīvākais – Mārtiņš Cipulis, kurš pa divām olimpiādēm sakrājis 4 punktus (2+2). Nav tā, ka baigi daudz, bet pārējiem ir klājies pieticīgāk…

Vislielāko punktu ražu vienas olimpiādes ietvaros ir mācējuši sarūpēt Aleksandrs Macijevskis un Aleksandrs Ņiživijs, sakolekcionējot pa 5 punktiem (abiem pa 2+3) Soltleiksitijas olimpiādes 4 spēlēs. Šo sniegumu 2006. gadā Turīnā vēlreiz atkārtoja tas pats Ņiživijs (arī 2+3), bet jau 5 spēlēs.

Vai Ozoliņš labos savus rekordus?

Masalskis_LAT_vs_CZE_2012-04-06_lhf_lv_M_Aise_N3_VERSAizsargu visu laiku rezultativitātes rekords pieder Ozoliņam, bet vienas olimpiādes rezultatīvākā aizsarga rekords pieder Igoram Bondarevam (2+2) un atkal – Sandim Ozoliņam (0+4). Abi izcēlās Soltleiksitijā; ar atšķirību – Bondarevam vajadzēja visas 4 spēles, bet Ozoliņš piedalījās tikai vienā spelē, kurā tad arī nokārtoja četras rezultatīvas piespēles. Sandis Ozoliņš savu rekordu atkārtoja 2006. gadā Turīnā, bet citā proporcijā (1+3) un jau 5 spēļu summā.

Visu laiku lietderīgākie Latvijas olimpiskās izlases spēlētāji ir aizsargi Igors Bondarevs un Viktors Ignatjevs – abiem pa +5. Visvairāk soda minūšu iekrājuši Atvars Tribuncovs (18 minūtes) un Arvīds Reķis (16 minūtes); abiem uzkrājums veidojies 9 spēlēs.

Masaļska ceturtā olimpiāde

Lai arī Edgara Masaļska (pa labi novietotā attēlā) kontā jau ir trīs olimpiādes, un viņš ir pieteikumā ceturtajai, tomēr vislielākais spēles laiks starp Latvijas olimpiskās valstsvienības vārtsargiem ir Sergejam Naumovam – 300 minūtes jeb 5 pilnas spēles. Ar Naumovu vārtos Latvijai ir bijušas abas vienīgās olimpiskās uzvaras – 4:2 pret Austriju un 9:2 pret Ukrainu (Soltleiksitijā). Viņam arī labākā vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu (GAA) summa – 4.20. Savukārt, Masaļskim ir labākā atvairīto metienu procenta summa – 86,98%. Taisnības pēc jāatzīst, ka vārtsargu statistikas cipari ne tuvu nav ideāli, taču – tas ir olimpiskais hokejs.

Latvijas izlases uzbrucēju summētā statistika visās 21. gadsimta olimpiādēs (2002., 2006., 2010.; saskaņā ar iihf.com):

spelētājs OS sp. punkti +/- metieni soda min.
1. Aleksandrs Ņiživijs 3 13 4+8 -3 19 4
2. Aigars Cipruss 2 9 3+3 ±0 9 6
3. Aleksandrs Macijevskis 1 4 2+3 +4 10 0
4. Grigorijs Panteļejevs 2 9 2+3 +3 10 2
5. Vjačeslavs Fanduļs 1 4 4+0 -1 7 2
6. Harijs Vītoliņš 1 4 2+2 +4 4 0
7. Leonīds Tambijevs 2 9 2+2 -1 18 10
8. Mārtiņš Cipulis 2 9 2+2 -6 18 0
9. Herberts Vasiļjevs 2 8 2+1 -8 9 10
10. Aleksandrs Kerčs 1 4 0+3 -3 7 2
11. Miķelis Rēdlihs 2 9 2+0 -8 11 8
12. Ģirts Ankipāns 2 9 2+0 -10 18 4
13. Aleksandrs Beļavskis 1 4 1+1 -2 7 4
14. Aleksandrs Semjonovs 2 9 1+1 -3 18 6
15. Mārtiņš Karsums 1 4 0+2 -2 4 2
16. Armands Bērziņš 2 9 0+2 -7 4 6
17. Māris Ziediņš 1 5 1+0 -4 5 6
18. Sergejs Seņins 1 4 0+1 ±0 2 4
19. Lauris Dārziņš 1 4 0+1 -2 9 10
20. Jānis Sprukts 1 4 0+1 -3 4 0
21. Kaspars Daugaviņš 1 4 0+0 -2 6 2
22. Gints Meija 1 4 0+0 -3 1 2
23. Vladimirs Mamonovs 1 5 0+0 -5 9 4
24. Aleksejs Širokovs 1 4 0+0 -5 3 2

Latvijas izlases aizsargu summētā statistika visās 21. gadsimta olimpiādēs (2002., 2006., 2010.; saskaņā ar iihf.com):

spelētājs OS sp. punkti +/- metieni soda min.
1. Igors Bondarevs 1 4 2+2 +5 3 0
2. Viktors Ignatjevs 1 4 0+0 +5 8 4
3. Andrejs Maticins 1 4 1+2 +1 7 2
4. Oļegs Sorokins 1 4 0+2 ±0 4 4
5. Kaspars Astašenko 1 3 0+1 ±0 0 0
6. Sandis Ozoliņš 2 6 1+7 -1 12 0
7. Atvars Tribuncovs 2 9 2+1 -1 10 18
8. Kristaps Sotnieks 1 4 1+0 -2 3 4
9. Arvīds Reķis 2 9 0+0 -2 8 16
10. Oskars Bārtulis 1 4 0+0 -3 1 2
11. Kārlis Skrastiņš 3 10 0+1 -5 7 0
12. Krišjānis Rēdlihs 2 9 0+1 -6 9 4
13. Georgijs Pujacs 2 9 0+1 -6 5 2
14. Guntis Galviņš 1 2 0+0 -6 0 0
15. Agris Saviels 1 5 0+0 -8 4 8
16. Rodrigo Laviņš 3 13 0+1 -14 6 6

Latvijas izlases vārtsargu summētā statistika visās 21. gadsimta olimpiādēs (2002., 2006., 2010.; saskaņā ar iihf.com):

vārtsargs OS sp. min. vārtu z. GAA atv. met. atv. % soda min.
1. Edgars Masaļskis 3* 5 276:37 25 5.42 167 86,98% 0
2. Sergejs Naumovs 3* 5 300:00 21 4.20 138 86,79% 0
3. Artūrs Irbe 2 4 207:58 18 5.19 95 84,07% 2
4. Ervīns Muštukovs 1* 0 0:00 0

* Reāls spēles laiks Edgaram Masaļskim – 2 olimpiādēs, Sergejam Naumovam – 2 olimpiādēs, Ervīnam Mustukovam – nevienā.

Plašākām uzziņām:

  • Latvijas izlases spēlētāju statistika 2002. gadā Soltleiksitijā – iihf.com
  • Latvijas izlases spēlētāju statistika 2006. gadā Turīnā – iihf.com
  • Latvijas izlases spēlētāju statistika 2010. gadā Vankūverā – iihf.com
  • Latvijas izlases spēlētāju statistika līdzšinējās olimpiādēs (ir atšķirības no IIHF) – lhf.lv
  • 2014. gada Soču olimpiādes vīriešu hokeja sadaļa – sochi2014.iihf.com

[Sanda Ozoliņa foto fiksēts spēlē pret Lielbritānijas izlasi 2013. gada 7. februārī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Aleksandra Ņiživija foto – spēlē pret Francijas izlasi 2010. gada 21. aprīlī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Edgara Masaļska foto – spēlē pret Čehijas izlasi 2012. gada 6. aprīlī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Noslēdzošais kopfoto – spēlē pret Francijas izlasi 2013. gada 13. maijā; foto avots: iihf.com.]

LAT_vs_FRA_2013-05-13_iihf_com_N2

Advertisements

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Vīri, kas centušies Latvijai vietu olimpiādē gādāt

Posted by petrovich27 uz 2014/01/13

Nizivijs_otra_vs_Baltkrieviju_2010-04-30_A_krustsKopš neatkarības atgūšanas Latvijas hokeja izlase sešas reizes ir cīnījusies par iespēju uzspēlēt ziemas olimpiskajās spēlēs. No sešiem olimpiskās kvalifikācijas turnīriem četrus Latvija pabeidza kā uzvarētāja un nopelnīja tiesības startēt olimpiādē. Divreiz – savos pirmajos turnīros – Latvijai tas neizdevās. Kuri hokejisti cipariski ir centušies visvairāk?

Pirmais kavlifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinajās 1993. gada septembī Šefīldā (Lielbritānijā), kur uz vienīgo ceļazīmi pretendēja 5 izlases. Ar Japānas, Lielbritānijas un Polijas valstsvienībām mūsējie tika galā, bet saņēma pārliecinošu “aplauzienu” no Slovākijas izlases (1:7). Uz 1994. gada ziemas olimpiādi Lillehammerē (Norvēģijā) aizbrauca slovāku valstsvienība, kas 12 izlašu konkurencē izcīnīja 6. vietu!

Otrais olimpiskās kvalifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinājās 1996. gada augusta beigās un septembra sākumā mājās – Rīgā. Uz dalību Nagano-1998 pretendēja 5 izlases. Trīs no tām tika uzvarētas pārliecinoši – lietuvieši ar 27:0, igauņi 15:0, ungāri 10:2. Bet Latvijai “nodarīja pāri” (1:4) un uz Nagano aizbrauca baltkrievi.

Toties Latvija “paņēma” pārējos četrus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus, kur katrā bija pa četriem pretendentiem dalībai ziemas olimpiādē:

  • 2001. gada februārī Klāgenfurtē (Austrijā), “aiz borta” atstājot Austrijas, Dānijas un Francijas izlases;
  • 2005. gada februārī Rīgā, “izslēdzot” Baltkrievijas, Polijas un Slovēnijas valstsvienības;
  • 2009. gada februārī Rīgā, uzvarot Itālijas, Ukrainas un Ungārijas komandas;
  • 2013. gada februārī Rīgā, turnīra tabulā apsteidzot Francijas, Lielbritānijas un Kazahstānas izlases (neskatoties uz zaudējumu frančiem ar 2:3 papildlaikā).

Aleksandrs_kercs_Sn_Edmonton_Oilers_nezinams_avotsKerča rekords ilgākam laikam

Visrezultatīvako artavu visu olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā Latvijas izlasē ieguldījis uzbrucējs Aleksandrs Kerčs, kurš 3 turnīru gaitā mūsu valstsvienības labā ir sarūpējis 23 rezultativitātes punktus (9+14). Otrs lielmeistars ir Leonīds Tambijevs ar 17 punktiem (četros turnīros) un trešais – Harijs Vītoliņš ar 16 punktiem (3 turnīros). No Sočiem pieteiktā Latvijas izlases komplekta rezultatīvākais olimpiskās kvalifikācijas turnīros ir bijis Jānis Sprukts, kura kontā ir 12 punktu, un tas ir dalīts 6./7.-ais rezultatīvakais apjoms šo turnīru summā.

Rezultatīvākais aizsargs olimpisko kvalifikāciju uzskaitē ir Sandis Ozoliņš ar 9 punktiem (3 turnīros), bet viņam seko Igors Bondarevs un Normunds Sējējs, kuriem abiem pa 8 punktiem. Tikai, ka Bondarevam četros turnīros, bet Sējējam – 3 kvalifikācijas izspēļu gaitā.

Latvijas izlases Top 10 rezultatīvakie spēlētāji visu 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā:

spēlētājs

turnīri

spēles

punkti

1. Aleksandrs Kerčs 3 11 9+14
2. Leonīds Tambijevs 4 14 7+10
3. Harijs Vītoliņš 3 11 9+7
4. Oļegs Znaroks 2 8 3+10
5. Aleksandrs Beļavskis 2 7 5+8
6. Sergejs Žoltoks 1 4 5+7
7. Jānis Sprukts 3 9 5+7
8. Aigars Cipruss 4 14 4+8
9. Aleksandrs Ņiživijs 5 15 3+8
10. Igors Pavlovs 1 4 4+7

Ņiživijs un Naumovs kā kvalifikācijai uzticīgākie

Sergejs_Naumovs_izlaseRezultativitātes punkti tomēr nebūs objektīvākais “investīciju” apjoma salīdzinājums, īpaši, ja salīdzina dažādu ampluā spēlētājus. Par tādu varētu mēģināt uzskatīt olimpiskās kvalifikācijas turnīru skaitu, kas ir katra spēlētāja biogrāfijā. Latvijas izlasē visus sešus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus nav aizvadījis neviens hokejists. Kas saprotams, jo turnīri norisinājušies 20 gadu gaitā, un tik ilga profesionāla hokejista karjera salīdzinoši augstā līmenī nav bieža parādība.

Lielākais pienesums ir dalība 5 turnīros, un šādu artavu ir snieguši tikai divi sportisti – uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs un vārtsargs Sergejs Naumovs (līdzās pa labi novietotajā attēlā). Pa četriem turnīriem ir vēl 4 hokejistiem – uzbrucējiem Leonīdam Tambijevam, Aigaram Ciprusam, aizsargam Igoram Bondarevam un vārtsargam Edgaram Masaļskim. Ar piebildi, ka Masaļskis laukumumā devies 3 turnīros, bet savā pirmajā ir bijis izlases pieteikumā bez reāla spēles laika.

Ja summē olimpiskās kvalifikācijas turnīrus gan spēlētāja, gan trenera statusā, tad starp šī turnīra veterāniem jānosauc arī Harijs Vītoliņš ar 5 turnīriem un Oļegs Znaroks ar četriem. Vītoliņš trijās kvalifikācijās piedalījās kā uzbrucējs un divās (2005., 2009.) – kā galvenā trenera palīgs. Savukārt Znaroka kontā ir divi turnīri kā spēlētājam, viens (2005.) – kā galvenā trenera asistentam, un vēl viens (2009.) – kā galvenajam trenerim.

Latvijas izlases spēlētāji visos 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīros (pie konkrētā gada turnīra norādīts spēļu skaits un iekavās rezultativitātes punkti; treknrakstā spēlētāji, kas iekļauti 2014. gada olimpiskajā pieteikumā; vārtsargiem spēļu ailītē – turnīru skits ar reālu spēles laiku, bet iekavās – visi turnīri, kuros pieteikts izlases sastāvā):

spēlētājs

1993.

1996.

2001.

2005.

2009.

2013.

KOPĀ turnīri

KOPĀ punkti

UZBRUCĒJI
Aleksandrs Ņiživijs 4 (2+1) 2 (0+1) 3 (0+3) 3 (1+0) 3 (0+3) 5 3+8
Leonīds Tambijevs 4 (1+1) 4 (6+8) 3 (0+0) 3 (0+1) 4 7+10
Aigars Cipruss 4 (0+3) 4 (3+3) 3 (1+0) 3 (0+2) 4 4+8
Aleksandrs Kerčs 4 (7+2) 4 (1+8) 3 (1+4) 3 9+14
Harijs Vītoliņš 4 (1+2) 4 (7+5) 3 (1+0) 3 9+7
Jānis Sprukts 3 (3+1) 3 (2+5) 3 (0+1) 3 5+7
Vjačeslavs Fanduļs 4 (3+1) 4 (1+3) 3 (1+1) 3 5+5
Grigorijs Panteļejevs 4 (4+2) 3 (0+0) 3 (2+0) 3 6+2
Miķelis Rēdlihs 3 (0+0) 3 (1+2) 3 (1+2) 3 2+4
Mārtiņš Cipulis 3 (1+1) 3 (1+0) 3 (0+1) 3 2+2
Juris Štāls 3 (0+0) 3 (0+0) 3 (1+1) 3 1+1
Oļegs Znaroks 4 (0+3) 4 (3+7) 2 3+10
Aleksandrs Beļavskis 4 (4+5) 3 (1+3) 2 5+8
Lauris Dārziņš 3 (3+1) 3 (3+2) 2 6+3
Mārtiņš Karsums 3 (4+2) 3 (1+1) 2 5+3
Sergejs Boldaveško 4 (1+0) 4 (4+1) 2 5+1
Ģirts Ankipāns 3 (0+0) 3 (1+3) 2 1+3
Aleksandrs Semjonovs 3 (0+1) 3 (2+0) 2 2+1
Juris Opuļskis 4 (0+2) 3 (1+0) 2 1+2
Artis Ābols 4 (1+0) 3 (0+0) 2 1+0
Jānis Tomans 4 (1+0) 3 (0+0) 2 1+0
Armands Bērziņš 3 (1+0) 3 (0+0) 2 1+0
Andrejs Ignatovičs 2 (0+0) 2 (1+0) 2 1+0
Sergejs Žoltoks 4 (5+7) 1 5+7
Igors Pavlovs 4 (4+7) 1 4+7
Jevgeņijs Semerjaks 4 (2+3) 1 2+3
Gints Meija 3 (1+2) 1 1+2
Miks Indrašis 3 (1+1) 1 1+1
Ronalds Ķēniņš 3 (1+1) 1 1+1
Herberts Vasiļjevs 3 (1+1) 1 1+1
Roberts Jekimovs 3 (0+2) 1 0+2
Guntis Džeriņš 3 (0+0) 1 0+0
Juris Ozols 3 (0+0) 1 0+0
Aleksandrs Macijevskis 3 (0+0) 1 0+0
Sergejs Seņins 3 (0+0) 1 0+0
Aleksejs Širokovs 3 (0+0) 1 0+0
Vitālijs Pavlovs 1 (0+0) 1 0+0
AIZSARGI
Igors Bondarevs 4 (0+2) 4 (2+4) 3 (0+0) 3 (0+0) 4 2+6
Sandis Ozoliņš 4 (2+6) 3 (0+1) 3 (0+0) 3 2+7
Normunds Sējējs 4 (2+3) 3 (0+1) 3 (0+2) 3 2+6
Viktors Ignatjevs 2 (2+1) 3 (3+1) 3 (0+0) 3 5+2
Kārlis Skrastiņš 4 (1+1) 4 (1+3) 3 (1+0) 3 3+4
Rodrigo Laviņš 3 (0+0) 4 (3+2) 3 (0+0) 3 3+2
Arvīds Reķis 3 (0+0) 3 (1+2) 3 (0+1) 3 1+3
Andrejs Maticins 4 (0+1) 1 (0+0) 3 (0+0) 3 0+1
Sergejs Čudinovs 4 (0+1) 4 (0+5) 2 0+6
Krišjānis Rēdlihs 3 (0+2) 3 (0+0) 2 0+2
Oļegs Sorokins 3 (0+0) 3 (0+2) 2 0+2
Georgijs Pujacs 3 (0+0) 3 (1+0) 2 1+0
Kristaps Sotnieks 3 (0+1) 1 (0+0) 2 0+1
Atvars Tribuncovs 3 (0+0) 3 (0+0) 2 0+0
Oskars Bārtulis 3 (1+0) 1 1+0
Konstantīns Grigorjevs 4 (0+0) 1 0+0
Artūrs Kupaks 4 (0+0) 1 0+0
Jānis Andersons 3 (0+0) 1 0+0
Mihails Bogdanovs 3 (0+0) 1 0+0
Guntis Galviņš 3 (0+0) 1 0+0
Aleksandrs Jerofejevs 3 (0+0) 1 0+0
Artūrs Kulda 3 (0+0) 1 0+0
VĀRTSARGI
Sergejs Naumovs 1 (-) 4 (-) 3 (-) 2 (-) 2 (-) 5
Edgars Masaļskis 0 (-) 2 (-) 1 (-) 3 (-) 3 (4)
Artūrs Irbe 3 (-) 1
Ervīns Muštukovs 0 (-) 0 (-) 0 (2)
Andrejs Zinkovs 0 (-) 0 (-) 0 (2)
Māris Jučers 0 (-) 0 (1)
Juris Klodāns 0 (-) 0 (1)
Dmitrijs Žabotinskis 0 (-) 0 (1)

[Pirmā (Aleksandra Ņiživija) un trešā (Sergeja Naumova) foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv; otrā (Aleksandra Kerča) foto avots: sportacentrs.com / Edmonton Oilers spēlētāju kartiņu kolekcija. Ceturtais (noslēdzošais) foto fiksēts Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā 2013. gada februārī; šī foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

LAT_Ol_kval_2013_febr_DR_facebook_N6

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Gudļevskis. ECHL. Varianti?

Posted by petrovich27 uz 2013/10/09

Gudlevskis_prb_sp+Lightning_vs_Blues_2013_sept_lightning_nhl_com_N2_VERSKad īsi pirms NHL sezonas starta Kristeru Gudļevski pārcēla no Tampa Bay Lightning treniņnometnes uz Ziemeļamerikas trešā ranga līgas ECHL klubu, iedunējās trauksmes zvani. Kā tad tā?! Tas viss pēc tāda pēkšņa un strauja karjeras uzrāviena – vērā ņemamas debijas pasaules čempionātā, NHL drafta un veiksmīgas dalības Lightning nometnēs…

Acīmredzot vairumu 21 gadus vecā latviešu hokejista gaitu sekotājus sabiedējis ECHL raksturojums kā ‘ASV trešā ranga līga’. Iespējams, ka daļa “karsēju” jau pēc vienas pārbaudes spēles ar 34 minūtēm spēles laika bija Gudļevskim “rezervējuši” vietu Tampa Bay Lightning pamatsastāvā. Bet – visam sava secība.

Kas tas tāds ECHL?

East Coast Hockey League – Austrumkrasta hokeja līga, kas patiesībā sen vairs nav tikai ASV Austrumkrasta jeb Atlantijas okeāna piekrastes līga, izveidojās 1988. gadā. Savu atbilstību nosaukumam tā pazaudēja pēc 14 gadiem – 2002. gadā, kad faktiski sevī uzsūca WCHL (West Coast Hockey League) klubus. Tā sanāk, ka ne tikai Kalifornija, bet arī, piemēram, Aļaska – paliela izmēra pussala starp Kluso un Ziemeļu Ledus okeāniem – skaitās “Austrumkrasts”.

Tagad līga vieno 22 klubus, kas izmētāti pa Savienoto Valstu teritoriju. Tiktāl ģeogrāfija, bet visādi citādi – ECHL ir NHL fārmlīga uzreiz aiz AHL. Attiecīgi Florida Everblades, uz kurieni nosūtīts Kristers Gudļevskis, ir viens no Tampa Bay Lightning fārmklubiem. Turklāt Everblades ir ne tikai Lightning, bet arī cita NHL kluba – Carolina Hurricanes – fārms. “Pa ceļam” uz augšu Tampas virzienā vēl ir AHL klubs Syracuse Crunch, kas tad uzskatāms par nākamo pakāpienu virs ECHL vienības.

Vai ECHL ir katastrofa?

Šajā gadījumā par jebkādu daiļrunību efektīgāk būtu iepazīties ar nelielu “radurakstu” kopsavilkumu. Proti – trešdaļa (33.9%) no visiem šobrīd NHL komandu pieteikumos esošajiem vārtsargiem savu karjeru uz hokeja virsotnēm un NHL ir vadījuši caur ECHL klubiem. Kas ilgāku laiku, kas – īsāku, bet 21 aktuālais NHL vārtsargs (no 62) ir “kritis dubļos” ECHL-ā. Īstenībā nav ne dubļu, ne kauna, bet normāls secīgs process. Jā, iespējams, vēl nesen daudzus miljonus vērtā Iļjas Brizgalova pārcelšanās uz ECHL izskatās pēc totāla soļa atpakaļ. Taču karjeras sākumā un dažādos starpposmos ECHL ir cīnījušies īsti NHL vārtsargi, ne tikai otrie un trešie numuri.

Piemēram, 2012. gada Stenlija kausa ieguvējs un šī paša kausa izcīņas vērtīgākais spēlētājs Džonatans Kvīks (Jonathan Quick) Losandželosā. Arī Dženningsa balvas, tādu NHL-ā dod vārtsargiem, laureāts Jaroslavs Halaks (Jaroslav Halak), kas tagad Sentluisā. Arī pasaules čempions un Čehijas gada spēlētājs Tomāšs Vokūns (Tomáš Vokoun) Pitsburgā, hokeja miljonāri Maiks Smits (Mike Smith), Devans Dubniks (Devan Dubnyk) – attiecīgi no Fīniksas “koijotiem” un Edmonton Oilers.

ECHL kā Latvijas vārtsargu “kalve”

Der atcerēties, ECHL “dzirnavām” cauri gājuši arī citi Latvijas izlases vārtsargi, kuri savā karjerā var palepoties ar vērā ņemamiem sasniegumiem un NHL “ieņemšanu” – Artūrs Irbe un Pēteris Skudra. Ja Irbe ECHL nonāca savas hokejista karjeras “rudenī”, noslēdzot savas gaitas Ziemeļamerikā kā sportistam, tad Skudra pa ECHL cīnījās savas profesionālās karjeras pašā sākumā. Starp citu, arī vārtsargi Sergejs Naumovs un Ervīns Muštukovs ir uzspēlējuši ECHL.

Latvijas vārtsargi un viņu statistika ECHL čempionātā:

vārtsargs

dz.

sezona

ECHL klubs

sp.

GAA

atv %

izslēgšanas spēlēs

 

Artūrs Irbe 1967. 2003./2004. Johnstown Chiefs 14 2.13 92.&%
Ervīns Muštukovs 1984. 2006./2007. Toledo Storm 16 2.83 92.2% 1 sp. GAA 4.00, 92.0%
2007./2008. Elmira Jackals 14 2.66 91.3%
Sergejs Naumovs 1969. 2000./2001. Greensboro Generals 31 3.23 91.0%
Pēteris Skudra 1973. 1994./1995. Greensboro Monarchs 33 4.20 86.9% 6 sp. GAA 4.92, 87.2%
  1995./1996. Erie Panthers 12 4.14 87.1%
  Johnstown Chiefs 30 3.55 90.8%
  1996./1997. Johnstown Chiefs 4 3.30 91.0%

*

P.S.

Kopumā līdz ECHL oficiālajām spēlēm ir bijuši “aizklīduši” vismaz 24 Latvijas hokejisti, no kuriem 20 vīri ir bijuši Latvijas izlases sastāvā pieaugušo pasaules čempionātos vai olimpiskajās spēlēs.

Latvijas laukuma spēlētāji un viņu rezultativitāte ECHL čempionātā (treknrakstā – Latvijas izlasē pasaules čempionātos un/vai olimpiskajās spēlēs spēlējušie; iespējamas korekcijas un papildinājumi):

spēlētājs

dz.

sezona

ECHL klubs

sp.

punkti

+/-

izslēgšanas spēlēs

 

UZBRUCĒJI
Armands Bērziņš 1983. 2003./2004. Louisiana IceGators 67 14+12 +1 3 sp. 0+0
  2004./2005. Wheeling Nailers 57 1+10 -10
Aigars Cipruss 1972. 1994./1995. Nashville Knights 53 26+43 -5
  1995./1996. Nashville Knights 49 26+50 ±0
Aleksandrs Čunčukovs 1971. 1994./1995. Raleigh IceCaps 32 7+18 -8
  Nashville Knights 29 11+25 -1 11 sp. 4+11
  1995./1996. Nashville Knights 55 20+31 +7
  1996./1997. Johnstown Chiefs 70 34+58 -3
Raitis Ivanāns 1979. 1999./2000. Pensacola Ice Pilots 59 3+7 +15 2 sp. 0+0
  2001./2002. Toledo Storm 16 2+2 +1
  Baton Rouge Kingfish 40 4+5 -19
Kristiāns Pelšs 1992. 2012./2013. Stockton Thunder 13 2+3 -6
Juris Štāls 1982. 2004./2005. Charlotte Checkers 59 19+11 +1
  2005./2006. Charlotte Checkers 66 18+27 -6 3 sp. 1+0
Jānis Tomans 1973. 1995./1996. Jacksonville Lizard Kings 32 17+18 +19 18 sp. 6+7
  1997./1998. Baton Rouge Kingfish 44 18+20 -1
  1998./1999. Tallahassee Tiger Sharks 14 1+3 -5
  2004./2005. Wheeling Nailers 3 0+0 ±0
Māris Ziediņš 1978. 2004./2005. Toledo Storm 55 16+17 -2
  Greenville Grrrowl 12 9+6 +4
  2005./2006. Stockton Thunder 57 17+23 -4
AIZSARGI
Aleksandrs Andrejevs 1979. 1999./2000. Mississipi Sea Wolves 21 1+2 +4
2002./2003. Greensboro Generals 43 0+5 -11 7 sp. 0+0
2003./2004. Greensboro Generals 51 1+3 -6
Kaspars Astašenko 1975. 1998./1999. Dayton Bombers 2 0+1 -3
Igors Bondarevs 1974. 1994./1995. Birmingham Bulls 3 0+1 +1
Krišs Grundmanis 1989. 2007./2008. Dayton Bombers 6 0+0 -4
Artūrs Kupaks 1973. 1994./1995. Greensboro Monarchs 63 14+30 +7 18 sp. 5+10
1996./1997. Toledo Storm 52 13+30

+9

1997./1998. Chesapeake Icebreakers 51 17+36 +15 3 sp. 1+3
1998./1999. Chesapeake Icebreakers 48 16+32 +6 8 sp. 2+2
Rodrigo Laviņš 1974. 1994./1995. Raleigh IceCats 25 2+7 -1
  Tallahassee Tiger Sharks 44 3+9 +10 11 sp. 0+3
  1995./1996. Tallahassee Tiger Sharks 52 10+14 +14 2 sp. 0+1
  1996./1997. Tallahassee Tiger Sharks 50 11+27 +5 1 sp. 0+0
Ronalds Ozoliņš 1973. 1995./1996. Jacksonville Lizard Kings 36 3+5 +6 15 sp. 1+2
1996./1997. Jacksonville Lizard Kings 50 1+8 -8
1997./1998. Jacksonville Lizard Kings 3 0+0 -2
Pee Dee Pride 33 0+3 -3 2 sp. 0+1
2000./2001. Baton Rouge Kingfish 62 2+9 -2 2 sp. 0+0
Jēkabs Rēdlihs 1982. 2006./2007. Dayton Bombers 7 0+1 -1
2007./2008. Elmira Jackals 21 0+4 +5
Arvīds Reķis 1979. 2000./2001. Peoria Rivermen 64 12+21 +19 14 sp. 6+3
  2001./2002. Peoria Rivermen 43 10+17 ±0
  2002./2003. Peoria Rivermen 57 4+19 +13 4 sp. 0+2
Agris Saviels 1982. 2002./2003. Reading Royals 8 1+0 -5
Oļegs Sorokins 1974. 1996./1997. Jacksonville Lizard Kings 2 0+0 -4
  Roanoke Express 3 0+1 ±0
Atvars Tribuncovs 1976. 1999./2000. Tallahassee Tiger Sharks 4 0+0 -3

* Statistikas precizējumi saskaņā ar hockeydb.com.

P.P.S. 2013. gada starpsezonā Kristers Gudļevskis Lightning sastāvā uzspēlēja vienā pārbaudes spēlē, aizvadot 34 minūtes. Statistika – GAA 1.76 un 92.9% atvairītu metienu.

[Fotoattēlā: Kristers Gudļevskis Tampa Bay Lightning pārbaudes spēlē pret St. Louis Blues 2013. gada septembrī. Foto avots: lightning.nhl.com.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

Teda Nolana „atradumi” un to izmērs

Posted by petrovich27 uz 2013/05/22

Gudlevskis_LAT_vs_SVK_2013-05-09_iihf_com_N2Pēc diviem pasaules čempionātiem pie Latvijas izlases stūres galvenais treneris Teds Nolans jau nosaukts par jauno talantu atklājēju. Abos pasaules čempionātos bijis pa spilgtai debijai. Interesanti, ka šo gadu abi spilgtākie debitanti sezonā pirms čempionāta maizes devējiem Dinamo bija derīgi tikai 1 vai 2 spēlēs, bet izlasei derēja uzreiz. Kā izskatās Nolana „atradumi” plašākā griezumā?

Uz šī gada pasaules čempionātu Helsinkos Latvijas izlases treneru korpuss atveda četrus debitantus – hokejistus, kas pieaugušo pasaules čempionātā uzspēlēja pirmoreiz. Patiesībā atveda tikai trīs vīrus – 23 gadus veco uzbrucēju Vitāliju Pavlovu, tobrīd 21 gadu veco aizsargu Ralfu Freibergu un 20-gadīgo vārtsargu Kristeru Gudļevski. Ceturtais, 19-gadus vecais uzbrucējs Zemgus Girgensons, – atbrauca pats, kad čempionāts jau bija sācies. Kā tad izskatās 2013. gada debitanti uz Latvijas izlases „17 pavasara mirkļu” (1997. – 2013. g. pasaules čempionātu) debitantu kopējā fona?

Runa ir par spēlētājiem, kad tie pirmoreiz uzspēlēja pasaules čempionātā, atskaitot tos vīrus, kuri bija jau iepriekš uzspēlējuši B un/vai C grupas pasaules čempionātos. Interesanti, ka 1997. gadā, kad it kā visa Latvijas izlase debitēja pasaules čempionātā elitē, tomēr nebija neviena „īsta” debitanti; visi vīri jau bija iepriekš atzīmējušies zemāka ranga pasaules čempionātos. Tas arī bija vienīgais čempionāts elitē bez debitantiem; pēc tam katru gadu vismaz viens „jauniņais” turnīrā piedalījās.

Jaunie, perspektīvie

Jaunākais debitants Latvijas valstsvienībā elites pasaules čempionātā ir bijis uzbrucējs Kaspars Daugaviņš, kurš debitēja 2006. gada pasaules čempionātā Rīgā jau 17 gadu vecumā. Ar debiju 18 gadu vecumā ir atzīmējušies aizsargs Oskars Bārtulis 2005. gadā un uzbrucējs Jānis Sprukts 2000.-ajā. Bet 19 gados pieaugušo pasaules čempionātā elitē ir „iekāpuši” ne tikai šī gada modeļa uzbrucējs Zemgus Girgensons, bet arī aizsargs Guntis Galviņš 2005. gadā un Roberts Jekimovs 2009. gada čempionātā. 20-gadnieku rinda ir vēl garāka – uzbrucēji Viktors Bļinovs (2002.), Miķelis Rēdlihs (2005.), Ronalds Ķēniņš (2011.), Roberts Bukarts (2011.) un vārtsargs Kristers Gudļevskis (2013.). Jāpiebilst, ka visi nosauktie agri debitējušie tika vai tiek uzskatīti par īpaši perspektīviem sportistiem.

Vēlīnie ziedi

Savukārt vēlākais debitants ir aizsargs Viktors Ignatjevs, kurš debitēja 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā 30 gadu vecumā. Otrs vecākais debitants bija uzbrucējs Raitis Ivanāns, kuram pirmais pasaules čempionāts „pie lielajiem” sanāca 29 gadu vecumā (2008.). Savukārt 27-gadnieki debijās ir bijuši četri: uzbrucēji Ģirts Ankipāns (2003.), Sergejs Čubars (2003.), Juris Ozols (2004.) un aizsargs Oļegs Sorokins (2001.). Daži no nosauktajiem sāka vēlu, bet par izlases vērtību kļuva uz ilgāku laiku. Piemēram, Ankipāns izlases rindās bija četros pasaules čempionātos un divās olimpiādēs, Ignatjevs – piecos pasaules čempionātos un vienā olimpiādē, bet Sorokins – 7 pasaules čempionātos un vienās olimpiskajās spēlēs! Respektabli.

Miks Indrašis kā rekordists

Visrezultatīvākā debija pasaules čempionātos elitē, kā jau minēts – atskaitot iepriekš B/C grupās spēlējušos, pirms gada izdevās tolaik 21 gadus vecajam uzbrucējam Mikam Indrašim, kurš bija nopelnījis vietu pirmajā maiņā. Savā debijas čempionātā Indrašis 7 spēlēs guva 5 punktus (3+2). Otrs rezultatīvākais debitants bija uzbrucējs Roberts Bukarts 2011. gadā, kad 6 spēlēs sastrādāja 3 vārtu guvumus (3+0). Vēl ir pieci Latvijas izlases debitanti, kas arī pirmajā gadā tika pie 3 rezultativitātes punktiem, bet proporcijā 1+2. Indrašim un Bukartam pieder arī debitantu vārtu guvumu rekords – abiem pa 3 vārtu guvumiem.

Ozoliņa uzstādītā latiņa

Rezultatīvākā aizsargu debija ir gadījusies diviem vīriem, kuri jau pirms tam dažādām sekmēm bija „paostījuši” NHL gaisu. Tobrīd jau Stenlija kausa ieguvējs Sandis Ozoliņš 1998. gada pasaules čempionāta 4 spēlēs guva 3 punktus (1+2). Arī Kaspara Astašenko kontā debijas čempionātā 2001. gadā 3 punkti (1+2), bet 6 spēlēs.

Lietderīgākā aizsargu debija, par kā kritēriju kalpo +/- koeficients, 1998. gadā izdevās Sandim Ozoliņam ar +7 (4 spēlēs). Nākamie lietderīgākie debitanti bija manāmi vēlāk un ar tikpat manāmi mazākiem plusiem. 2006. gadā Māris Jass un 2011. gadā Oskars Cibuļskis debitēja ar lietderības koeficientu +2 (6 spēlēs).

Gudļevskis kā 2013. gada čempionāta atradums

Vārtsargu rindās daudz debiju pasaules čempionātos elitē nav bijis, jo ilgus gadus lielu darba apjomu izpildīja zemāka līmeņa pasaules čempionātos jau uzspēlējušie Artūrs Irbe un Sergejs Naumovs, bet vēlāk – Edgars Masaļskis. Kā rezultātā sakrājas tikai četri debitanti ar reālu spēles laiku vārtsarga postenī.

Vārtsargu-debitantu salīdzinājumā absolūtais līderis statistikas parametros ir tieši Latvijas izlases „pirmais numurs” pasaules čempionātā – Kristers Gudļevskis. Viņam debijā ir gan labākais atvairīto metienu procents (92,50%), gan labākais vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA 2.22), gan labākā uzvarētu un zaudētu spēļu bilance (2-2), gan arī lielākais spēles laiks debijas čempionātā (4 spēles). Turklāt no visiem debitantiem Gudļevskis ir bijis jaunākais.

Latvijas izlases spēlētāju statistika debijas pasaules čempionātā elitē (nav skaitīti spēlētāji, kuri pirms tam spēlējuši pasaules čempionātos B un/vai C grupā):

spēlētājs dz. debija PČ vecums debijā sp. punkti +/-
UZBRUCĒJI
1. Miks Indrašis 1990-09-30 2012. 21 7 3+2 +1
2. Roberts Bukarts 1990-06-27 2011. 20 6 3+0 +2
3. Mārtiņš Karsums 1986-02-26 2008. 22 2 1+2 +3
4. Armands Bērziņš 1983-12-27 2007. 23 6 1+2 +1
5. Mārtiņš Cipulis 1980-11-29 2005. 24 6 1+2 ±0
6. Lauris Dārziņš 1985-01-28 2006. 21 6 2+0 +2
7. Vadims Romanovskis 1978-07-30 2003. 24 6 2+0 ±0
8. Gints Meija 1987-09-04 2010. 22 6 1+1 +1
9. Sergejs Čubars 1976-04-23 2003. 27 6 1+1 -3
10. Herberts Vasiļjevs 1976-05-23 1998. 21 6 0+2 +1
11. Aleksejs Širokovs 1981-02-20 2003. 22 6 1+0 +1
12. Sergejs Pečura 1987-06-14 2010. 22 6 1+0 ±0
13. Māris Ziediņš 1978-07-03 2005. 26 6 1+0 ±0
14. Zemgus Girgensons 1994-01-05 2013. 19 5 1+0 -3
15.-16. Kaspars Daugaviņš 1988-05-18 2006. 17 3 0+1 ±0
Kaspars Saulietis 1987-06-12 2010. 22 3 0+1 ±0
17.-18. Mareks Jass 1976-07-22 1999. 22 6 0+1 ±0
Ģirts Ankipāns 1975-11-29 2003. 27 6 0+1 ±0
19. Miķelis Rēdlihs 1984-07-01 2005. 20 6 0+1 -1
20. Andris Džeriņš 1988-02-14 2010. 22 6 0+1 -4
21. Guntis Džeriņš 1985-02-17 2007. 22 1 0+0 ±0
22. Juris Štāls 1982-04-08 2006. 24 6 0+0 ±0
23.-24. Ronalds Ķēniņš 1991-02-28 2011. 20 6 0+0 -1
Vitālijs Pavlovs 1989-06-17 2013. 23 6 (5) 0+0 -1
25.-26. Jānis Sprukts 1982-01-31 2000. 18 7 0+0 -1
Koba Jass 1990-05-04 2012. 22 7 0+0 -1
27. Roberts Jekimovs 1989-11-11 2009. 19 4 0+0 -2
28.-29. Viktors Bļinovs 1981-06-26 2002. 20 6 0+0 -2
Juris Ozols 1977-04-06 2004. 27 6 0+0 -2
30. Raitis Ivanāns 1979-01-03 2008. 29 6 0+0 -5
AIZSARGI
1. Sandis Ozoliņš 1972-08-03 1998. 25 4 1+2 +7
2. Oskars Cibuļskis 1988-04-09 2011. 23 6 0+1 +2
3. Māris Jass 1985-01-18 2006. 21 6 0+0 +2
4. Kaspars Astašenko 1975-02-07 2001. 26 6 1+2 +1
5. Atvars Tribuncovs 1976-10-14 1998. 21 2 0+0 +1
6.-7. Georgijs Pujacs 1981-06-11 2006. 24 6 0+0 +1
Vents Feldmanis 1977-03-07 2003. 26 6 0+0 +1
8. Artūrs Kulda 1988-07-25 2010. 21 3 0+0 ±0
9.-10. Guntis Galviņš 1986-01-25 2005. 19 6 0+1 -1
Krišjānis Rēdlihs 1981-01-15 2002. 21 6 0+1 -1
11. Kristaps Sotnieks 1987-01-29 2009. 22 7 0+1 -1
12. Oļegs Sorokins 1974-01-04 2001. 27 6 0+0 -1
13. Jānis Andersons 1986-10-07 2010. 23 5 0+0 -1
14. Oskars Bārtulis 1987-01-21 2005. 18 1 0+0 -1
15. Aleksandrs Jerofejevs 1984-04-12 2006. 22 6 1+0 -2
16. Ralfs Freibergs 1991-05-17 2013. 21 7 0+1 -2
17. Viktors Ignatjevs 1970-04-26 2000. 30 7 0+0 -2
18. Mihails Bogdanovs 1976-09-18 1999. 22 6 0+0 -2
19. Agris Saviels 1982-01-15 2004. 22 7 0+0 -3
20. Jēkabs Rēdlihs 1982-03-29 2008. 26 4 0+0 -3
21. Arvīds Reķis 1979-01-01 2003. 24 6 0+0 -4
VĀRTSARGI dz. debija PČ vecums debijā sp. atv. % GAA
1. Kristers Gudļevskis 1992-07-31 2013. 20 4 92.50% 2.22
2. Edgars Masaļskis 1980-03-31 2004. (bez sp. 2002.) 24 1 92.11% 3.00
3. Māris Jučers 1987-06-18 2012. (bez sp. 2011.) 24 2 91.84% 3.07
4. Mārtiņš Raitums 1985-04-14 2006. (bez. sp. 2005.) 21 1 74.19% 10.75

*

Uzziņām:

[Attēlā: Kristers Gudļevskis debitē pasaules čempionātā spēlē pret Slovākijas izlasi 2013. gada 9. maijā. Foto avots: iihf.com.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

11. vieta – tas ir daudz vai maz?

Posted by petrovich27 uz 2013/05/16

LAT_vs_FIN_2013-05-14_iihf_com_VERS_3Vai Latvijas izlase no pasaules čempionāta pārradās ar vairogu vai uz tā, secināms no katra vērtētāja gaidām un cerībām. Tieši pēc tādas pašas skalas vērtējams treneru un spēlētāju sniegums izlasē. Šopavasar netrūkst arī „zemūdens akmeņu” – spēle ar traumām, gribēšana un audzināšana… Latvijas Hokeja federācijas uzdevums ‘spēlēt ceturtdaļfinālā’ nav izpildīts, bet vieta elitē nosargāta gan. Tas ir daudz vai maz?

Kopumā jau grupu turnīra stadijā šī gada pasaules čempionātā ir iegadījušies daži pārsteigumi. Piemēram, Šveices izlase 7 spēlēs panāca 7 uzvaras, zaudējot tikai vienu punktu no 21, kas bija „bankā”. Vai it kā „negadījums”, ka Francijas izlase pieveica tā brīža aktuālos čempionus – Krievijas izlasi; pamatlaikā. Latvijas izlases gadījumā pārsteigumu un kardinālu izmaiņu nebija. Nosargāta 11. vieta pasaules rangā un ieņemta 11. vieta čempionātā, t.i. čempionātā viena vietu zemāk nekā pirms gada. Bet vai bija jāgaida kaut kas vairāk? Vai šogad izlase bija nomināli vai faktiski stiprāka par pērno? Vai gada laikā izlases un valsts hokeja saimniecības kontekstā ir notikušas izmaiņas, kurām jānes rezultāts nekavējoties? Atbildes ir skaidras. Acīmredzot federācijas uzdevums fiksēts ar domu, ka mērķim jābūt tālāk par iespējām.

Patiesā vieta. Kur?

Skaidrs, ka Latvijas izlases un tās līdzjutēju apetīti būtiski sabojāja zaudējumi pirmajās trīs spēlēs, ieskaitot cīņu pret principiālo pretinieku par vietu „zem saules” – Austrijas izlasi. Pēc uzvaras pār vicečempioniem slovākiem mūsu iela atkal bija saulaina, bet optimisms saņēma sitienu zem jostasvietas spēlē pret Vāciju. Taču pēc uzvarētās Francijas kā izlases spēlētāji, tā „labākie fani pasaulē” jau sagribēja „bulciņas” – ceturtdaļfinālu. Tiesa, bija nepieciešama virkne sakritību, kas tomēr nepiepildījās. Piekritīsiet, ka nebūtu taisnīgi, ja Latvija šosezon spēlētu ceturtdaļfinālā? Tā tomēr nav mūsu pelnīta vieta. Nav, objektīvi.

Atgādinājumam. Līdzšinējo 17 pasaules čempionātu gaitā Latvijas izlase ir svārstījusies starp 7. un 13. vietu, vidējā ieņemtā – 10. vieta. Šogad – 11.-tā. Reizes 3 esam bijuši zemāk (13. vietā). Astotniekā – četras reizes. Atkārtots jautājums: kas ir tās liecības, lai šogad būtu kaut kas vairāk par 11?

Latvijas izlases ieņemtā vieta pasaules čempionātos elitē (1997. – 2013.):

gads vieta galv. treneris kapteinis rezult. sp. lietd. aizs. pirmais vārts.
1997. 7. L.Beresņevs O.Znaroks O.Znaroks (8 sp. 3+7) K.Skrastiņš (8 sp. +8) A.Irbe (300:00; 92.9%; GAA 2.00)
1998. 9. L.Beresņevs O.Znaroks O.Znaroks (6 sp. 5+3) S.Ozoliņš (4 sp. +7) A.Irbe (299:21; 89.2%; GAA 2.83)
H.Vītoliņš*
1999. 11. L.Beresņevs O.Znaroks A.Cipruss (6 sp. 5+1) S.Čudinovs (6 sp. +2) A.Irbe (238:10; 86.05%; GAA 3.02)
V.Fanduļs (6 sp. 3+3)
2000. 8. Ha.Vasiļjevs H.Vītoliņš A.Beļavskis (7 sp. 4+1) N.Sējējs (7 sp. +3) A.Irbe (420:00; 90.56%; GAA 2.43)
2001. 13. Ha.Vasiļjevs H.Vītoliņš S.Žoltoks (6 sp. 5+1) S.Ozoliņš (6 sp. +7) A.Irbe (360:00; 92.44%; GAA 2.17)
2002. 11. K.Lindstrēms H.Vītoliņš A.Beļavskis (6 sp. 2+2) O.Sorokins (6 sp. +3) S.Naumovs (358:08; 88.24%; GAA 3.35)
S.Žoltoks (6 sp. 0+4)
2003. 9. K.Lindstrēms V.Fanduļs K.Skrastiņš (6 sp. 3+3) O.Sorokins (6 sp. +2) A.Irbe (180:00; 90.11%; GAA 3.00)
S.Naumovs (179:11; 90.41%; GAA 2.34)
2004. 7. K.Lindstrēms V.Fanduļs S.Žoltoks (7 sp. 3+2) O.Sorokins (7 sp. +2) A.Irbe (300:00; 92.50%; GAA 1.80)
2005. 9. L.Beresņevs K.Skrastiņš Ģ.Ankipāns (6 sp. 2+4) O.Sorokins (6 sp. +3) A.Irbe (283:03; 94.35%; GAA 1.48)
2006. 10. P.Vorobjovs A.Semjonovs A.Semjonovs (6 sp. 3+0) Mā.Jass (6 sp. +2) S.Naumovs (315:20; 88.97%; GAA 3.04)
L.Tambijevs (6 sp. 1+2)
A.Širokovs (6 sp. 1+2)
A.Ņiživijs (6 sp. 0+3)
2007. 13. O.Znaroks R.Laviņš K.Daugaviņš (6 sp. 3+3) O.Sorokins (6 sp. +2) E.Masaļskis (220:00; 89.09%; GAA 3.27)
O.Sorokins (6 sp. 2+4) A.Saviels (6 sp. +2)
2008. 11. O.Znaroks R.Laviņš L.Dārziņš (6 sp. 2+1) G.Pujacs (6 sp. +2) E.Masaļskis (320:42; 91.00%; GAA 3.37)
He.Vasiļjevs (6 sp. 2+1)
M.Rēdlihs (6 sp. 2+1)
M.Karsums (2 sp. 1+2)
M.Cipulis (6 sp. 1+2)
2009. 7. O.Znaroks K.Skrastiņš He.Vasiļjevs (7 sp. 3+6) K.Skrastiņš (7 sp. +2) E.Masaļskis (426:26; 92.83%; GAA 2.53)
2010. 11. O.Znaroks He.Vasiļjevs J.Sprukts (6 sp. 2+3) G.Galviņš (6 sp. +4) E.Masaļskis (326:40; 91.43%; GAA 2.76)
A.Jerofejevs (6 sp. +4)
2011. 13. O.Znaroks He.Vasiļjevs M.Rēdlihs (6 sp. 1+6) G.Pujacs (6 sp. +2) E.Masaļskis (351:27; 90.50%; GAA 3.24)
O.Cibuļskis (6 sp. +2)
2012. 10. T.Nolans J.Sprukts M.Indrašis (7 sp. 3+2) G.Galviņš (7 sp. +3) E.Masaļskis (340:00; 91.98%; GAA 2.65)
2013. 11. T.Nolans L.Dārziņš L.Dārziņš (7 sp. 5+1) K.Sotnieks (7 sp. +2) K.Gudļevskis (243:46; 92.50%; GAA 2.22)
J.Sprukts (7 sp. 1+5)

* 1998. gada pasaules čempionātā, saskaņā ar žurnāla Sporta Avīze statistikas datiem, vienā spēlē kapteinis bijis Harijs Vītoliņš.

Veiksmīga paaudžu maiņa?

Pavasara mēnešu gaitā jau ir daudz runāts par izlases vērtību pārorientāciju, gribēšanu spēlēt ar lielo G utml. Tāpat nevar būt nepamanīta Latvijas hokeja ikonas un sirdsapziņas – Artūra Irbes – piesaistīšana valstsvienības „soliņam”. Zinātāji gan spriež, ka federācijas prezidents labprāt atbrīvotos no Irbes līdzīgi kā pirms gadiem diviem no titulētā ģenerālmenedžera Sanda Ozoliņa. Te gan jāsecina, ka šāda rīcība būtu konkrēta kaitniecība. Jo nav daudz tāda ranga cilvēku, kas būtu ar sirdi un dvēseli par Latvijas hokeju.

Taču ir vēl viena šī pavasara Latvijas izlases iezīme, ko mēdz dēvēt par „paaudžu maiņu”. Varbūt par skaļu teikts, jo 2013. gada pasaules čempionātā Latvijas izlases sastāvā bija tikai četri hokejisti, kas pasaules čempionātos nebija spēlējuši. Tomēr kopumā šo puišu iekļaušanās ir skatāma arī kontekstā ar „atslēgas” lomām, ja ar tādām saprotam vārtsargu posteni vai, piemēram, Girgensona ieņemto „darba lauku”.

Slavas dziesmas Latvijas izlasei pasaules čempionāta kontekstā diezin vai būtu dziedamas. Taču, kas nav šobrīd mazsvarīgi, – šīs sezonas izlase neko nesabojāja, neskatoties uz visām iespējām un hokeja pazinēju bažām.

Dārziņa, Sotnieka un Gudļevska gads

Šī gada pasaules čempionātā Latvijas izlase kopumā 7 spēlēs saražoja 14 vārtu guvumus. No tiem vairāk nekā pusi (8 gab.) iespēja uzbrukuma pirmais virknējums: Dārziņš – Sprukts – Cipulis. Viņiem tad arī pienākas „lauru vainagi”, jo vīri bija ne tikai rezultatīvākie savas nacionālās izlases ierindā, bet arī komandas balsts mazākumā, vairākumā un liekot pretiniekiem pelnīt noraidījumus. Šī maiņa arī bija vienīgā, kas rezultātu ražoja salīdzinoši sistemātiski. Citas kombinācijas – pēc iedvesmas, saprašanas un savu prasmju robežās.

Respektīvi, pārējie 11 uzbrucēji prata sarūpēt 3 vārtu guvumus… Skaidrs, ka ne no visiem prasa rezultāta izmaiņas; īpaši, ja viņu stihija ir galvenokārt skaitliskais mazākums. Tāpat arī skaidrs, ka šogad vairums uzbrucēju bija ar salīdzinoši mazākām pretenzijām un varēšanām vārtsarga līnijas pārvarēšanā. Ko arī patiesībā nevar pārmest šiem hokejistiem. Tāda ir mūsu realitāte šodien. Jo kā labi zināms, ‘jaukt’ un ‘veidot’ tomēr ir atšķirīgas darba jomas.

Vienīgais Latvijas izlases aizsargs ar pozitīvu lietderības koeficientu ir izrādījies Kristaps Sotnieks, kurš turnīra gaitā pakāpeniski apliecināja, ka ir stabilākā vērtība valstsvienības aizsardzības zonā. Apstākļos, kad no ierindas nācās izstāties Georgijam Pujacam, kad laukumā devās aizsargi ar nesenām vai pat „dzīvām” traumām, Sotniekam nācās un izdevās lāpīt dažādus caurumus, vairākuma izspēli ieskaitot. Katrā gadījumā viņa atrašanās uz „melnā paklāja” – turnīra trīs labāko Latvijas hokejistu skaitā – ir sanākusi likumsakarīga.

Kopā ar Dārziņu un Sotnieku uz minētā paklāja stāvēja viens no pasaules čempionāta debitantiem – 20-gadīgais Kristers Gudļevskis, kura pamatdarbs šosezon bija HK Rīga jaunatnes hokeja līgā. (Re, ka MHL var arī sagatavot nopietnām gaitām! Kā sveiciens federācijas prezidentam Kirovam Lipmanam.) Vārtsargu kontekstā jāteic, ka Gudļevskim „vārdu deva” ilggadējā pirmā numura Edgara Masaļska veselības stāvoklis. Nevajag nekādas zīlnieces, lai saprastu, ka Masaļska pilnīgas fiziskas gatavības apstākļos arī Gudļevska debija, vismaz tik apjomīga, tiktu atlikta. Tad gan varētu zīlēt: Gudļevskis ir vai nav gatavs augstam līmenim? Vecā patiesība: pamatsastāva robi ir iespēja citiem.

Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionāta visās 7 spēlēs (2013. g. maijs; pamatrādītāji, atskaitot soda minūtes pretiniekam pret konkrēto spēlētāju (SM pret), saskaņā ar iihf.com):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- MM* met. SM SM pret** SM bilance vid. sp. laiks
UZBRUCĒJI
1. Lauris Dārziņš C 1985. 7 5+1 +2 9:5 31 2 6+B (+4+B) 17:56
2. Jānis Sprukts 1982. 7 1+5 ±0 8:7 10 2 4 (+2) 18:30
3. Mārtiņš Cipulis 1980. 7 2+2 +1 8:6 20 9+20 4 (-5 un 20) 17:16
4. Gints Meija 1987. 5 1+2 +2 3:3 3 4 4 (0) 15:06
5. Andris Džeriņš 1988. 7 0+2 -1 3:7 7 4 6 (+2) 14:34
6. Zemgus Girgensons 1994. 5 1+0 -3 1:3 10 0 4 (+4) 17:20
7. Roberts Jekimovs 1989. 6 1+0 -3 1:5 6 2 0 (-2) 10:26
8. Armands Bērziņš 1983. 7 1+0 -4 1:6 6 7+20 2 (-5 un 20) 10:34
9. Koba Jass 1990. 4 0+1 +1 2:1 2 0 0 (0) 5:13
10. Miks Indrašis 1990. 7 0+1 -5 2:7 16 0 6 (+6) 17:37
11. Ronalds Ķēniņš 1991. 7 0+1 -5 1:7 5 6 2 (-4) 14:21
12. Vitālijs Pavlovs 1989. 6 (fakt. 5) 0+0 -1 0:2 1 2 6 (+4) 7:42 (fakt. 9:15)
13. Aleksejs Širokovs 1981. 7 0+0 -4 0:4 4 2 2 (0) 8:15
14. Juris Štāls 1982. 7 0+0 -4 1:6 2 4 2 (-2) 10:07
AIZSARGI
1. Kristaps Sotnieks 1987. 7 0+0 +2 4:5 12 2+10 0 (-2 un 10) 21:56
2. Jānis Andersons 1986. 7 (fakt. 6) 0+1 ±0 4:6 4 4 0 (-4) 11:27 (fakt. 13:22)
3. Agris Saviels 1982. 5 1+0 -2 1:3 5 2 0 (-2) 13:09
4. Ralfs Freibergs 1991. 7 0+1 -2 4:4 3 4 2 (-2) 13:17
5. Māris Jass 1985. 7 0+0 -2 2:4 6 8 0 (-8) 11:27
6. Georgijs Pujacs 1981. 2 0+0 -2 0:2 2 2 0 (-2) 15:38
7. Artūrs Kulda 1988. 7 1+1 -5 4:11 9 8 2 (-6) 23:15
8. Krišjānis Rēdlihs 1981. 7 0+0 -5 7:15 6 0 0 (0) 24:32
VĀRTSARGI dz. sp. min:sek GAA MM atv. % atv. met. SM SM pret SM bilance
1. Kristers Gudļevskis 1992. 5 (fakt. 4) 243:46 2.22 9:9 92.50% 111 no 120 0 0 (0)
2. Māris Jučers 1987. 3 (fakt. 1) 40:00 6.00 0:4 83.33% 20 no 24 0 0 (0)
3. Edgars Masaļskis 1980. 6 (fakt. 3) 140:00 5.14 4:12 80.33% 49 no 61 0 0 (0)

* MM = mikromači; komandas vārtu guvumi un zaudējumi spēlētājam esot laukumā. SM bilance = soda minūšu bilance (+ minūtes vairāk nopelna pretinieks pret šo spēlētāju; – minūtes vairāk nopelna konkrētais spēlētājs). ** Pretinieku 6 soda minūtes (neskaitot skaitliskā sastāva pārkāpumu vai ripas izmešanu) nav atšifrētas.

Ieskatam: Latvijas izlases hokejistu statistika čempionāta visās 7 spēlēs – iihf.com

[Attēlā: Latvijas izlases labākie spēlētāji 2013. gada pasaules čempionātā – Kristaps Sotnieks, Kristers Gudļevskis, Lauris Dārziņš. Foto fiksēts pēc spēles pret Somijas izlasi 2013. gada 14. maijā; foto avots: iihf.com.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Virslīgas līderi SMScredit.lv kā Liepājas un arī Dinamo “zobu sāpes”

Posted by petrovich27 uz 2013/03/25

SMScredit_lv_vs_Juniors_2013-03-22_A_Zobens_N8_VERS_2Laikā, kad savas sezonas pabeiguši Latvijas hokeja klubi citvalstu čempionātos, kā arī vairums Latvijas hokejistu Eirāzijas hokeja līgās un vēl nav sākušās izlases pārbaudes spēles, starmešu gaismā nonākusi Latvijas Virslīgas play off finālsērija. Izrādās tur ir cīņasspars un pat intriga. Un izrādās ne Liepājas Metalurgs, ne arī Dinamo klubu saimniecības, kas resursiem salīdzinoši bagātākas, vismaz pagaidām netiek galā ar „kaut kādu” SMScredit.lv

SMScredit.lv komanda 2012./2013. g. sezonā beidzot ir aizspēlējusies līdz regulārās sezonas uzvarētāju godam. 8 komandu konkurencē ir aizvadītas 28 spēles, kurās iekrāti 73 punkti. Piedzīvojot vien 4 zaudējumus. Savus pretiniekus „kreditori” pārmētāja divkārtīgi, saražojot vārtu guvumu un zaudējumu starpību +101 izmērā.

Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar lhf.lv; pp = pēc pamatlaika):

vieta komanda sp. uzv. uzv. pp zaud. pp. zaud. vārtu st. punkti
1. SMScredit.lv 28 24 0 1 3 189-88 73
2. Juniors 28 18 3 0 7 122-67 60
3. Ozolnieki / Monarch 28 17 2 1 8 136-87 56
4. Liepājas Metalurgs – 2 28 16 1 3 8 120-86 53
5. Zemgale / JLSS 28 14 2 1 11 144-125 47
6. HS Rīga / Prizma (Prizma – Rīga) 28 6 1 3 18 97-146 23
7. HS Rīga / Prizma II 28 4 1 0 23 72-148 14
8. SK Rīga-96 28 3 0 1 24 83-216 10

*

Protams, der atcerēties, ka četri no Virslīgas klubiem aizvadīja sezonu kaimiņzemes čempionātos, kas šīm vienībām bija primārāki vismaz regulāro sezonu gaitā. MHL B grupā rāvās trīs komandas – Juniors, Liepājas Metalurgs un Prizma-Rīga (Latvijas Virslīgā oficiāli – HS Rīga / Prizma). Sanktpēterburgas čempionāta U-17 grupā startēja SK Rīga-96 puiši. Papildu tam Liepājas pirmā komanda joprojām arī cīnījās Baltkrievijas ekstralīgā. Tāpat jāatceras, ka pirms paša čempionāta izstājās Daugavpils pārstāvji DHK Latgale, kurus aizstājot Virslīgas čempionātu „aizlāpīja” HS Rīga / Prizma II komanda. Tomēr Virslīgas komandu blakus intereses un nevarēšanas nav, vismaz regulārajā sezonā nebija, SMScredit.lv problēma un nekādā ziņā nemazina „esemeskas” vīru nopelnus.

SMScredit.lv „uz papīra”

Kopumā 2012./2013. g. sezonā SMScredit.lv sastāvs arī „uz papīra” izskatās itin brašs. Ne tikai Latvijas Virslīgas līmenim. Ir virkne spēlētāju, kas savulaik spēlējoši augstā līmenī un/vai šosezonas gaitā pārcēlušies no vērā ņemamiem čempionātiem, kuros dažādu iemeslu dēļ nav izdevies palikt. Piemēram, Jānis Brakšs pārcēlās no Krievijas otrās līgas (VHL) Rjazaņas komandas; Sergejs Tjoluškins šosezon uzspēlējis dažādos čempionātos, ieskaitot Kazahstānas Augstāko līgu; Sergejs Pečura šosezon uzspēlējis gan Baltkrievijas ekstralīgā, gan Ukrainas PHL. Dažiem ir arī Rīgas Dinamo pieredze, kas bija aktuāla pirms 3 – 4 gadiem: spēlējošajam trenerim Oļegam Sorokinam plašāka; dažas spēles arī Ronaldam Cinkam un jau nosauktajam Sergejam Pečuram.

Regulārajā sezonā SMScredit.lv komandas rezultatīvākais un Virslīgas otrais rezultatīvākais spēlētājs bija uzbrucējs Renārs Undelis ar 47 punktiem 26 spēlēs. Undeļa pieredzes bagāžā ne tikai plaša pieredze Virslīgā, bet arī Baltkrievijas ekstralīgā nu jau neeksistējošās Rīga 2000, ASK Ogre, DHK Latgale komandās, dažādās Francijas līgās un arī Zviedrijas trešā stipruma čempionātā (Division 1). Komandas otrs rezultatīvākais un līgas trešais „cipariskākais” spēlētājs regulārajā sezonā bija uzbrucējs Vladimirs Mamonovs ar 38 punktiem 19 spēlēs. Jā, tieši tas pats Mamonovs, kurš bija Latvijas nacionālās izlases sastāvā 2006. gada Olimpiskajās spēlēs. Komandas trešais rezultatīvākais regulārajā sezonā bija uzbrucējs Ronalds Cinks (34 punkti 21 spēlē), kurš KHL pirmajās divās sezonās bija Rīgas Dinamo jaunais, „papildu” spēlētājs, bet savas padsmit oficiālās spēles un pāris rezultativitātes punktu uz KHL ledus sakrāja.

Rezultatīvākais „kreditoru” un Virslīgas otrs rezultatīvākais aizsargs 2012./2013. g regulārajā sezonā bija Toms Bluks, kuram 29 punkti 26 spēlēs. Bluks pēdējās trīs sezonas pacīnījās pa Austrumeiropas mazāk hokejisku valstu līgām Polijā, Rumānijā, bet pirms tam bija ilggadējs ASK Ogre spēlētājs. Otrs rezultatīvākais SMScredit.lv aizsargs regulārajā čempionātā bija šīs komandas aktuālās sezonas redzamākais personāžs – Oļegs Sorokins, kuram 27 punkti 24 spēlēs. Sorokina kontā septiņi pasaules čempionāti un viena olimpiāde nacionālajā izlasē, divas sezonas KHL… Jā, Sorokinam ir jau 39 gadi un „lielās līgas” bija pirms sezonām trijām, tomēr kaujasstāvoklis ir pieklājīgs, un arī šosezon varētu itin pieklājīgi uzspēlēt arī augstākā līmenī. Komandas vārtsargi – nu jau Virslīgas veterāni Renārs Kazanovs un Edvīns Silavnieks.

Bet tad pienāca play off

Tā kā SMScredit.lv satilpa regulārās sezonas pirmajās divās vietās, tad dalība Virslīgas izslēgšanas spēlēs sākās no pusfināla, kurā „nāca pretī” Liepājas Metalurgs-2 komanda. Latvijas čempionātā jau ierasta lieta ir tā, ka „lielie klubi” pastiprina savas Virslīgas komandas ar spēlētājiem, kas sezonu aizvadījuši pie klubu „galvenākām” komandām citās līgās. Liepājas Metalurgs šosezon nebija uzņēmums, un cīņā par Latvijas čempionu titulu laukumā laida puišus no pirmās komandas, kas bija jau izstājusies no Baltkrievijas ekstralīgas izslēgšanas spēlēm.

Sērijas pirmajā spēlē 17. martā liepājnieku komandas ierindā bija seši puiši no Baltkrievijas ekstralīgas pamatsastāva. Uzvarēja „esemeska” (5:4). 18. martā Liepājas Metalurgs-2 ierindā jau bija 8 vīri no baltkrievu čempionāta sastāva. Un tik un tā uzvarēja SMScredit.lv (4:3). Tā kā pusfināli Virslīgā ir līdz divām uzvarām, tad „kreditoriem” sausa uzvara 2-0.

Finālā, kas līdz 3 uzvarām, SMScredit.lv pretī ir saņēmuši Dinamo sistēmas jaunatnes komandu Juniors, kas pusfinālā arī ar papildinājumiem no HK Rīga bija pamocījusies pret Ozolnieki / Monarch komandu, bet tomēr sērijā nolauzusi pretiniekus ar 2-1. Finālsērijas pirmajā spēlē 22. martā Juniors ieradās „bez jokiem” – pamatā MHL izslēgšanas spēles pabeigušais HK Rīga sastāvs, ar nelieliem izņēmumiem, no kuriem redzamākais – bez vārtsarga Kristera Gudļevska. Respektīvi, Juniors ierindā bija tikai divi spēlētāji, kas nebija spēlējuši sezonas gaitā HK Rīga sastāvā – uzbrucējs Maksims Osipovs un aizsargs Mikus Ābelītis. Neskatoties uz faktisku HK Rīga sastāvu, pirmajā spēlē uzvarēja SMScredit.lv (5:3).

Sērijas otrai spēlei Dinamo saimniecība piegāja vēl nopietnāk. 23. martā cīņai pret „kreditoriem” ir jau mobilizēts pastiprinājums ar KHL spēļu pieredzi – uzbrucēji Māris Bičevskis, Elvijs Biezais un aizsargs Mārtiņš Porejs. Ja Porejs sezonas gaitā bija uzspēlējis arī HK Rīga sastāvā, tad Bičevskis un Biezais nebija spēlējuši HK Rīga ierindā, bet tikai Rīgas Dinamo. Elvijs Biezais kā reizi bija viens no galvenajiem laika apstākļu veidotājiem Juniors sastāvā (2+1 punkti). 1:4 spēles 25. minūtē jau izskatījās pēc SMScredit.lv „gulbja dziesmas”. Dinamo papildspēki, šķita, brauc pāri „kreditoriem” ar ceļa rulli… Acīmredzot tā arī šķita „junioriem”… Gala beigās 6:4 SMScredit.lv labā! Sērijā vadībā 2-0.

Kas tālāk? Vairs Juniors/HK Rīga/Dinamo saimniecības vadība nevar atļauties „netrāpīt”, protams, ja saglabā nopietnus nodomus Latvijas čempionu titula virzienā. Bet ko darīt? Komandas oficiālajā pieteikumā ir vēl Roberta Bukarta, Oskara Cibuļska, Andra Džeriņa, Mika Indraša, Ginta Meijas, Vitālija Pavlova, Gunāra Skvorcova, Kristapa Sotnieka, Jura Upīša vārdi. Vai Juniors sērijas trešajai spēlei, kas paredzēta pirmdien – 25. martā, tiks „izmisīgi” pastiprināts ar vēl kādiem dinamiešiem? Tā, lai droši. Ir jau vēl kāda nianse: kāda būs kauna mērvienība, ja arī ar lielāku dinamiešu īpatsvaru Juniors sērijā zaudēs SMScredit.lv vīriem?

Ka līdzšinējais Juniors/HK Rīga komplekts un arī Liepājas Metalurgs-2 ar baltkrievu ekstralīgas papildspēkiem zaudē SMScredit.lv komandai, patiesībā nav ne pārsteigums, ne kauns. Protams, var pieņemt, ka principā Latvijas Virslīgas komandas ir pusprofesionāļi un amatieri, taču vajadzētu vēlreiz ieskatīties SMScredit.lv sastāvā. Nu nav „kreditori” nekādi nīkuļi. Tikai pāris spēlētājiem nav Baltkrievijas ekstralīgas pieredze, daļa spēlētāju pērnsezon un/vai šosezon ir cīnījušies salīdzinoši pieklājīgās līgās, kas nav švakākas par Baltkrievijas ekstralīgu. Ar ko tad Liepājas vīri no Baltkrievijas ekstralīgas būtu galvastiesu pārāki par SMScredit.lv??? Vai – kas ir tā principiālā pārākuma bagāža HK Rīga puišiem, kas cīnās jaunatnes līgā? Jā, fiziskā forma, ātrums – to jaunatnei neatņemt. Ar to acīmredzot ir par maz.

SMScredit.lv pretinieku „pieaugošā kvalifikācija” 2013. gada izslēgšanas spēļu gaitā (saskaņā ar lhf.lv; iekavās rezultativitāte, ja ir bijusi, konkrētajā spēlē):

datums pretinieks sp. no Baltkr. ekstralīgas sp. no MHL A sp. no KHL rez.
2013-03-17 Liepājas Metalurgs-2 Kuzmenkovs (0+2); Mickēvičs (0+2); Birziņš (1+0); Gipters (0+1); Straupe (0+1); Bajaruns; Grīvalds*; Makarovs* 5:4
2013-03-18 Liepājas Metalurgs-2 Straupe (2+0); Bajaruns (1+1); Birziņš (0+2); Mickēvičs (0+1); Demiters; Kuzmenkovs; Ozoliņš; Siksna; Ārinieks*; Grīvalds*; Hodzko*; Kaļinovskis*; Makarovs*; Mazurs-Mago* 4:3
2013-03-22 Juniors Golovkovs (2+1); Sarkanis (1+2); Maslovskis (0+2); Smirnovs (0+1); Begovs; Birzītis; Cimermanis; Dīķis; Jaks; Jeļisejevs; Kondrāts; Kurmis; Kr.Lipsbergs; Rancevs; Salija; Siksnis; Straupe; Ševčenko; Škuratovs 5:3
2013-03-23 Juniors -** Jeļisejevs (1+1); Golovkovs (1+0); Maslovskis (0+1); Begovs; Birzītis; Cimermanis; Dīķis; Jaks; Kurmis; Kr.Lipsbergs; Rancevs; Salija; Sarkanis; Siksnis; Ševčenko; Škuratovs Biezais (2+1); Bičevskis (0+1); Porejs** (0+1) 6:4

*

P.S. * Spēlētāji, kuriem 10 un mazāk spēļu Baltkrievijas ekstralīgā: Makarovam 1, Grīnvaldam 5, Hodzko 1, Mazuram-Mago 2, Āriniekam 10, Kaļinovskim 1 spēle. ** Porejam šosezon arī Baltkrievijas ekstralīgas un MHL A pieredze; tomēr vairāk Rīgas Dinamo sastāvā.

P.P.S.

Neatkarīgi no finālsērijas rezultāta, to jau ir uzvarējusi SMScredit.lv komanda. Neatkarīgi no tā, kurš cilās Latvijas čempionu kausu. „Esemeskas” ir parādījuši, ka var. Nav jābūt ekspertam, lai saprastu, ka jebkura KHL komanda pat ar pussastāvu ir stiprāka par jebkuru Latvijas Virslīgas komandu. Atklāts paliek jautājums, vai šādas ekspertīzes loma jāuzņemas Virslīgas izslēgšanas spēļu finālam?

SMScredit.lv spēlētāju statistika 2012./2013. g. regulārajā sezonā (pēc komandas visām 28 spēlēm; BEks = Baltkrievijas ekstralīga):

spēlētājs dz. sp. punkti SM BEks pier. LAT nac. izl. PČ/OS
UZBRUCĒJI
1. Renārs Undelis 1984. 26 18+29 8
2. Vladimirs Mamonovs 1980. 19 19+19 26 jā (OS 2006.)
3. Ronalds Cinks 1990. 21 13+21 10
4. Mareks Jass 1976. 22 14+16 28 jā (PČ 1999.)
5. Aleksandrs Kerčs juniors 1990. 26 11+18 38
6. Valerijs Fiļimonovs 1979. 28 14+14 18
7. Jurijs Kļujevskis 1986. 27 11+17 10
8. Mihails Kokļins 1985. 28 13+14 34
9. Andrejs Kardašs 1979. 28 11+14 26
10. Jānis Pētersons 1985. 26 7+13 16
11. Andrejs Maslovskis 1984. 9 4+7 25
12. Dmitrijs Korņilovs 1982. 11 4+5 80
13. Kārlis Rožkalns 1989. 20 1+7 4
14. Romāns Glazkovs 1984. 7 3+1 4
15. Sergejs Pečura 1987. 4 2+2 2 jā (PČ 2010.; 2011.)
16. Vladislavs Vodolažskis 1984. 1 0+0 0
AIZSARGI
1. Toms Bluks 1982. 26 4+25 42
2. Oļegs Sorokins 1974. 24 8+19 32 jā (OS 2002.; PČ 2001.; 2002.;; 2003.; 2004.; 2005.; 2007.; 2009.)
3. Jānis Zaka* 1980. 21 8+12 24
4. Renārs Valters 1985. 22 7+13 24
5. Andrejs Lavrenovs 1982. 23 4+13 101
6. Sergejs Tjoluškins 1983. 14 5+10 35
7. Dmitrijs Šancovojs 1985. 26 2+11 28
8. Agris Ozoliņš* 1990. 24 4+8 8
9. Jānis Brakšs 1987. 9 0+7 37
10. Edvards Zariņš 1991. 24 1+5 4
11. Dmitrijs Kiremšins 1974. 1 1+2 0
VĀRTSARGI dz. sp. (sp. laiks) GAA (punkti) SM BEks pier. LAT nac. izl. PČ/OS
1. Renārs Kazanovs 1984. 19 (1023:33) 2.93 (0+2) 2
2. Edvīns Silavnieks 1977. 13 (642:40) 3.27 (0+0) 0

*

P.S. * Spēlētājiem LHF statistika norādīti aizsargu un uzbrucēju ampluā: Jānim Zakam 15 spēles kā aizsargam, 6 – kā uzbrucējam; Agrim Ozoliņam 22 spēles kā aizsargam, 2 – kā uzbrucējam. Treneris – Aigars Razgals.

Pagaidām Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēs rezultatīvākie SMScredit.lv spēlētāji ir Valerijs Fiļimonovs (4 spēlēs 2+7 punkti), Renārs Undelis (4 spēlēs 3+5 punkti) un Ronalds Cinks (4 spēlēs 5+2 punkti).

Nedaudz vēl: lhf.lv

[Attēlā: SMScredit.lv vīri spēlē pret Juniors komandu 2013. gada 22. martā; #23 – viens no komandas vilcējiem un “advokātiem” – Oļegs Sorokins. Foto autors: Āris Zobens.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL) | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

KHL „Trojas zirgs” & Latvijas hokejisti Čeho-Slovākijā

Posted by petrovich27 uz 2012/06/22

Kopš KHL izveides sākuma šīs organizācijas funkcionāri mēģina „pielauzt” Eiropas hokeja valstu un lielvalstu klubus dalībai jaunajā super-līgā. Taču, jo sakārtotāka ir konkrētās valsts hokeja saimniecība, jo lielāks „kurvītis” ir izsniegts KHL paplašinātājiem. Tomēr pēdējo pāris gadu laikā ar izkārtni Lev ir sanācis „iemānīt” Slovākijas un arī Čehijas hokeja saimniecības. Vai tā ir Slovākijas un Čehijas nacionālo ekstralīgu „gulbja dziesma”?

„Trojas lauva”

KHL vadoņi ir mēģinājuši tikt Čehijas un pēc tam arī Slovākijas teritorijā pa durvīm, logiem un skursteni. Pirmajās sezonās publiski skaļākie „iekļūšanas” mēģinājumi bija Čehijas pilsētās – Karlovi Vari un Hradeckrālove. Nesanāca… Skaļākais Čehijai paredzētais projekts bija ar kluba nosaukumu Lev, taču čehu hokeja federācija to sabremzēja, kā rezultātā 2010. gada starpsezonā šo Lev „ideju” eksportēja uz Slovākiju – Popradas mazpilsētu un izsludināja par pieņemtu KHL-ā. Popradas Lev pat bija salikts oficiāli izsludinātajā KHL 2010./2011. g. sezonas kalendārā. Taču… izrādījās, ka Slovākijas hokeja federācija nav īsti šim pasākumam devusi zaļo gaismu. Un attiecīgi vēl pirms KHL sezonas sākuma projekts Lev tika noņemts no trases un čempionāta kalendāra.

Lev bīdītāji, t.sk. KHL paplašināšanas organizatori, mierā nelikās, jo „lauvu” iedabūšana līgā bija jau kļuvusi par goda lietu. Sezonas gaitā tika „strādāts” ar Slovākijas federācijas amatpersonām; tik rezultatīvi, ka vēl pirms sezonas beigām Slovākijas hokeja bigbosi publiski izsludināja atļauju KHL-am ieviest klubu Slovākijā. Attiecīgi 2011./2012. g. sezonā KHL čempionātā piedalījās pirmais „īstās” Eiropas klubs – Popradas Lev. ‘Piedalījās’ būs īstais vārds, jo KHL 2011./2012. g. sezonas summā Lev ieņēma 21. vietu no 23 iespējamām.

Savukārt, aizvadītās (2011./2012.) sezonas laikā KHL bīdītāji rūpīgāk pastrādāja ar Čehijas hokeja federācijas īstajiem cilvēkiem, un 2012. gada starpsezonā „zaļā gaisma” KHL-am ir dota arī Čehijas virzienā. Patiesībā „ledus sakustējās” jau pirms gada – 2011. gada starpsezonā, kad čehu federācija „neaplauza” Čehijas kluba Orli Znojmo iekļaušanos Austrijā bāzētajā līgā – EBEL (Erste Bank Eishockey Liga), kur startē arī Slovēnijas, Horvātijas un Ungārijas hokeja klubi. Palaižot „orlus” (ērgļus) Austrijas līgā, pazuda loģisks arguments par to, lai nelaistu Čehijas klubu Krievijas līgā (KHL). Lai gan, iespējams, KHL kluba darbības atļaušana Čehijā bija jau izlemta pirms Znojmo kluba palaišanas Austrijā…

Jaunajā (2012./2013.) sezonā KHL vārdu Čehijā paredzēts nest no slovāku Popradas pārvestajam Lev nosaukumam, kas uztūnēts par HC Lev Praha un no savas Slovākijas pagātnes ir atteicies. Savukārt, KHL kluba „licenci Slovākijā” no Lev pārņēmis (KHL oficiāls formulējums) klubs HC Slovan Bratislava, aktuālais Slovākijas čempions, par kura iestāšanos līgā KHL vadoņi runāja jau pirms gada. Faktiski Lev kļuva par sava veida „Trojas zirgu”, ar kuru Kontinentālās Hokeja līgas paplašinātāji jau ieņēma Slovākiju un, rādās, ka iešturmēs Prāgu… Interesanti, kur Lev (vai Kon, vai Bifel) varētu pārvest nākamajā sezonā?

Vai KHL „apraks” Čehijas un Slovākijas līgas?

Pretestība KHL invāzijai ārpus-Krievijas hokeja saimniecībās ir racionāla, jo faktiski izriet no tēzes: „Nevajag labot mehānismus, kas darbojas labi”. Attiecīgi pašpietiekamu hokeja valstu teritorijā KHL-am tikt ir tuvu tam, ka neiespējami. Vismaz pagaidām Somijai, Zviedrijai, Šveicei, Vācijai krievu „hokeja naudu” un superlīgas līmeni kā pievienoto vērtību nevajag. Turklāt galvenais arguments pret KHL vēlmēm ir attiecīgo valstu hokeja saimniecības līdzsvara izjaukšana, liekot pārskatīt sponsoru naudas, klubu budžetus, spēļu apmeklētību, vienlīdzīgu klubu skaitu, valsts atbalsta un arī jaunatnes motivācijas sistēmu. Kam to vajag? Medvedevam un lielajiem draugiem…

Līdz šim KHL ir „ielauzies” valstīs, kur sava hokeja saimniecība ir salīdzinoši vāja kā savā līmenī, tā struktūras sakārtotībā. No līdzšinējām KHL „ārvalstīm” attīstītākā hokeja saimniecība bija Baltkrievijā – ar salīdzinoši pieklājīgu ekstralīgu, fārmklubiem paredzēto Augstāko līgu, kā arī Junioru un Jauniešu līgām, ar kurām draudzējās Latvijas, Lietuvas un Ukrainas hokeja klubi. Eksperti uzstāj, ka 2007./2008. g. un 2011./2012. g. sezonas Baltkrievijas ekstralīga ir divas ļoti atšķirīgas lietas, līmenis krities… Vaininieku nemeklē tālu – KHL izveide un Baltkrievijas līdzdalība šajā sistēmā ir izjaukusi Baltkrievijas hokeja saimniecības asinsriti. Superklubs KHL-ā, divas komandas MHL-ā un tagad vēl tiekšanās uz VHL – tas viss interesi par Baltkrievijas iekšējo čempionātu ir padarījis vēl pieticīgāku… Šāds liktenis pesimistiskākajā ainavā tiek prognozēts jebkuram ne-Krievijas nacionālajam čempionātam, kura valsts pievienojas KHL-am.

Latvija, Kazahstāna un arī Ukraina nav tās pašpietiekamās hokeja lielvalstis. Kazahstānas un Ukrainas hokeja funkcionāri sludina, ka ar pievienošanos KHL valstu lokam, tiek stutēti arī šo valstu nacionālie čempionāti. Kazahstāna jau vismaz pāris gadus cenšas stiprināt čempionātu, ka pat Latvijas leģionāri to apsēduši. Ukraina pirms gada „pacēla” savu nacionālo čempionātu, ieviešot jaunu līgu PHL.

Savukārt, Latvijas Virslīga jau pirms KHL ne tuvu nebija sapņu čempionāts, gadu no gada paliek jaunāka, ar vaļīgāku reglamentu un vaļīgāku tā ievērošanu. Hokeja speciālisti un interesenti ir sadalījušies divos blokos: vieni apgalvo, ka KHL un Dinamo izveide ir absolūts kaitējums kā Latvijas Virslīgai, kas tiek grauta, tā Latvijas hokejam kopumā; citi uzstāj, ka Dinamo ir „zāles” Latvijas hokeja līmeņa uzturēšanai, un Virslīga nemaz nav svarīga. Patiesība, jādomā, ir kaut kur pa vidu. Pilnvērtīga vietējo kadru selekcija nav iespējama bez nacionālā čempionāta. Runa var būt tikai par formāta un apjoma lietderību. Viena no ārzemēm finansēta kluba izmantošana par mugurkaulu, iespējams, nacionālajai federācijai īstermiņā ir finansiāli izdevīga, bet ietver daudz risku. Īstās sekas un ieguvumus varēs saskatīt pēc ilgāka laika posma. Piemēram, brīdī, ja Krievijas gāzes gigants izdomās vairs nedot naudu Dinamo saimniecībai un gāzinieku vietā uzreiz nenāks cits investors.

Interesanti, vai Slovākijas un tagad Čehijas komandu pievienošana KHL-am ir šo valstu federāciju vājuma pazīme, vai arī KHL ieiet jaunā kvalitātē, ieņemot pilnīgi jaunu – superklubu – nišu šajās valstīs? Un vai vispār tas ir iespējams, nepabīdot malā vai uz leju valstu nacionālos čempionātus?

Kā vienu no atskaites punktiem KHL valstu hokeja saimniecību pozitīvajai vai negatīvajai ietekmei no līgas mēdz nosaukt konkrētās valsts ieņemto vietu pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs. Atšķirībā no kritērija „patīk/nepatīk” ieņemtās vietas ir sausi skaitļi; tomēr pietiekami spekulatīvi. Piemēram, no sērijas: paskat, kā Slovākijas izlase uzreiz pēc savas pirmās KHL sezonas un ar deviņiem šīs līgas večiem tika pie sudraba… Vai, piemēram, kā Baltkrievija ar visu KHL ir aizregresējusi līdz 14. vietai. Un vispār, vai vieta pasaules čempionātā ir vienīgā atskaite attiecīgās valsts hokeja saimniecībai?!

KHL aktuālo dalībvalstu ieņemtās vietas pasaules čempionātos un olimpiādēs (2008. – 2012.; slīprakstā – vieta pirms dalības KHL):

valsts PČ 2008. PČ 2009. OS 2010. PČ 2010. PČ 2011. PČ 2012.
Krievija 1. 1. 6. 2. 4. 1.
Čehija 5. 6. 7. 1. 3. 3.
Slovākija 13. 10. 4. 12. 10. 2.
Baltkrievija 9. 8. 9. 10. 14. 14.
Latvija 11. 7. 12. 11. 13. 10.
Kazahstāna 19./20. 17./18. 16. 17./18. 16.
Ukraina 19./20. 19./20. 19./20. 21./22. 22.

*

P.S. Izziņai: Čehijas ekstralīga un Latvijas hokejistu varoņdarbi

Čehijas ekstralīga (Tipsport Extraliga) 2011./2012. g. regulāro sezonu aizvadīja 14 klubi, aizvadot pa 52 spēlēm, t.i. četrus pilnus apļus. Seši stiprākie uzreiz tika izslēgšanas spēlēs, bet vēl četras komandas izspēlēja pirms-play off kvalifikāciju, noskaidrojot pārējos divus izslēgšanas spēļu dalībniekus. 11.-14. vietu ieņēmēji „uzkapāja” play out – četrus apļus, kuru spēles piesummētas turnīra tabulai. No šiem četriem „pleiauteriem” pēdējās vietas ieņēmējs zaudēja vietu ekstralīgā. 2012. gada pavasarī no ekstralīgas izlidoja BK Mladá Boleslav, bet viņu vietu ieņem 1. līgas uzvarētāji Piráti Chomutov.

Čehijas Tipsport Extraliga 2011./2012. g. reg. sezonas tabula:

vieta klubs sp. punkti sezonas 2. posmā
1. HC Sparta Praha 52 107 tika līdz ceturtdaļfinālam
2. HC Plzeň 1929 52 99 tika līdz pusfinālam
3. HC ČSOB Pojišťovna Pardubice 52 86 Čehijas čempioni
4. Bílí Tygři Liberec 52 84 tika līdz pusfinālam
5. HC Mountfield (České Budějovice) 52 83 tika līdz ceturtdaļfinālam
6. HC Vítkovice Steel 52 77 tika līdz ceturtdaļfinālam
7. PSG Zlín 52 76 tika līdz ceturtdaļfinālam
8. HC Kometa Brno 52 75 tika līdz finālam
9. Rytíři Kladno 52 74 tika līdz play off kvalifikācijai
10. HC Oceláři Třinec 52 73 tika līdz play off kvalifikācijai
11. HC Energie Karlovy Vary 52 67 play out saglabāja vietu līgā
12. HC Slavia Praha 52 66 play out saglabāja vietu līgā
13. HC VERVA Litvínov 52 64 play out saglabāja vietu līgā
14. BK Mladá Boleslav 52 61 play out izkrita no līgas

*

Čehijas ekstralīga, īpaši pirms KHL laikā, bija Latvijas hokejistu diezgan apmeklēta un pieprasīta līga. Čehija tomēr ir viena no hokeja lielvalstīm, kas piedāvāja vērā ņemamu hokeja līmeni tepat Eiropā. Attiecīgi – viena daļa no esošajiem un bijušajiem Rīgas Dinamo spēlētājiem ir izgājuši Čehijas „skolu” – Guntis Galviņš, Jēkabs Rēdlihs, Jānis Andersons, Lauris Dārziņš, Juris Štāls, Armands Bērziņš.

Starp citu, arī Čehijas ekstralīgā pieprasītāki un/vai konkurētspējīgāki bija tieši aizsargi no Latvijas; uzbrucēju un vārtsargu skaits, kas no Latvijas bija eksportējies Čehijā, ir salīdzinoši un proporcionāli mazāks. Lielākā Čehijas ekstralīgas pieredze Latvijas pusē, starp citu, ir aizsargam Jānim Andersonam (1986.), kurš jau salīdzinoši agrā vecumā nokapāja 4 sezonas Čehijas galvenajā līgā ar salīdzinoši nelielām pieturām līgu zemāk (1. līgā). Otra ilgākā Čehijas ekstralīgas pieredze ir aktuālajam HC Lev Praha ģenerālmenedžerim Normundam Sējējam, kurš Čehijas ekstralīgā periodiski nocīnījās 3 sezonas.

Normunds Sējējs arī atstājis paliekošākās pēdas Čehijas ekstralīgas annālēs. Tieši Sējējam kā aizsargam ir pirmie 3 rezultativitātes rekordi Latvijas hokejistu vidū. Uzbrucējs šajā topā ieņem tikai 4. vietu… Jāatkārto, ka Latvijas uzbrucēju Čehijas ekstralīgā nav bijis daudz, bet tik un tā – viņu rezultativitāte bija ļoooti pieticīga…

Latvijas hokejistu regulāro sezonu rezultativitātes rekordi Čehijas ekstralīgā. TOP 4:

spēlētājs sezona klubs spēles punkti
1. a. Normunds Sējējs 1996./1997. HC Chemopetrol (tag. HC VERVA Litvínov) 48 6+22
2. a. Normunds Sējējs 1998./1999. HC Becherovka Karlovy Vary (tag. HC Energie Karlovy Vary) 48 3+19
3. a. Normunds Sējējs 2000./2001. HC Becherovka Karlovy Vary (tag. HC Energie Karlovy Vary) 46 5+11
4. u. Armands Bērziņš 2006./2007. Vsetínská hokejová (arī HC Vsetin) 35 5+3

*

Izziņa: Slovākijas ekstralīga & Latvijas pārstāvju varējums

Lai arī kā slovāku pašlepnumam nepatīk, ka viņus jauc ar čehiem vai savulaik kopvalsts nesaucās Slovakočehija, daudzās lietās un arī hokejā šīm nācijām ir virkne līdzību. Piemēram, ekstralīgas nosaukums un tās sponsors – Tipsport Extraliga. Tiesa, izslēgšanas spēļu nosaukums Slovākijā atšķirīgs – Slovnaft Play Off. Slovākijā tāpat kā Čehijā ierasta lieta ir ne tikai līgas nosaukuma, bet arī kluba vārdu pārdošana. Tāpēc, piemēram, vārds Mountfield ir ieviesies komandām abās valstīs. Un tas nav Dinamo vai Torpedo nozīmes vārds, bet konkrēta uzņēmuma (sponsora) nosaukums. Tradīcijas kopība nāk no laikiem, kad abas bija viena valsts, un vēl līdz 1992./1993. gada sezonai Slovākijai bija ar Čehiju kopīga ekstralīga, bet jaunā sezona (2012./2013.) būs Slovāku galvenā čempionāta 20.-tā sezona.

Slovākijas ekstralīgā ir 10 pamatkomandas, kas regulārās sezonas gaitā uzspēlē pilnus 10 apļus, kā arī vienu spēli pret papildkomandu – Slovākijas U-20 komandu (HK Orange 20). Šī U-20 komanda ir treniņu poligons aktuālās un tālāku sezonu Slovākijas U-20 izlasei, kas tādā veidā gūst laba līmeņa spēļu praksi un, protams, palīdz atlasīt kadrus junioru izlasei. HK Orange 20 uzspēlēja savas 10 spēles, kurās tika pie vienas uzvaras, un, protams, uz čempionu kausu nepretendēja. Savukārt 8 stiprākās komandas turpināja gaitas izslēgšanas spēlēs. Atgādinājumam: divi Latvijas aizsargi – Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs – šogad kļuva par Slovākijas čempioniem.

Slovākijas Tipsport Extraliga 2011./2012. g. reg. sezonas tabula:

vieta klubs sp. punkti sezonas 2. posmā
1. HC Košice 55 110 tika līdz finālam
2. HK 36 Skalica 55 104 tika līdz ceturtdaļfinālam
3. HC Slovan Bratislava 55 102 Slovākijas čempioni
4. HK AutoFinance Poprad 55 101 tika līdz ceturtdaļfinālam
5. Dukla Trenčín 55 79 tika līdz pusfinālam
6. MsHK Žilina a.s. 55 77 tika līdz ceturtdaļfinālam
7. HKM a.s. Zvolen 55 75 tika līdz pusfinālam
8. HC ´05 Banská Bystrica 55 75 tika līdz ceturtdaļfinālam
9. MHC Mountfield (Martin) 55 63
10. HK Nitra a.s. 55 52
HK Orange 20 10 2

*

Latvijas spēlētāju skaits Slovākijas ekstralīgā dažādos laikos ir bijis mazāks nekā Čehijā. Iespējams, Čehija ir saistījusi ar savu ievērojamāko hokeja slavu un tradicionālo pieņēmumu par līgas augstāku līmeni, taču pragmatiski – Slovākija ir mazāka valsts, ar mazāku komandu skaitu un caurmērā mazāk skaitlisku ekstralīgu.

Lielākie (ilgākie) Latvijas eksperti Slovākijas ekstralīgā ir aizsargi Māris Jass un, atkal, Normunds Sējējs. Māris Jass Slovākijas ekstralīgā ir atzīmējies 4 sezonas, bet Normunds Sējējs pēc kārtas norāva 3 sezonas Dukla Trenčín klubā.

Arī Slovākijas ekstralīgā no Latvijas aizsargu ir vairāk nekā citu ampluā spēlētāju. Taču rezultativitātes rekords ir uzbrucēja „īpašumā”. Vēl relatīvi nesen divas salīdzinoši labas sezonas MHC Martin (tagad – MHC Montfield (Martin)) aizvadīja uzbrucējs Guntis Džeriņš (dz. 1985.). Šīs sezonas diemžēl arī bija pēdējās viņa profesionālajā karjerā.

Latvijas hokejistu regulāro sezonu rezultativitātes rekordi Slovākijas ekstralīgā. TOP 3:

spēlētājs sezona klubs spēles punkti
1. u. Guntis Džeriņš 2007./2008. MHC Martin 54 17+22
2. a. Normunds Sējējs 2002./2003. Dukla Trenčín 54 6+20
3. a. Oļegs Sorokins 2000./2001. HC Slovan Bratislava 54 5+18

*

Latvijas hokejisti Čehijas un Slovākijas ekstralīgās (saskaņā ar publiski pieejamo statistikas lapu informāciju; iespējami labojumi):

sezona sk. Čeh. spēlētāji Čeh. ekstralīgā sk. Slovāk. spēlētāji Slovāk. ekstralīgā
1993./1994. 2 u. I.Pavlovs (HC Vítkovice); u. Znaroks (HC Vítkovice) 0
1994./1995. 1 u. J.Opuļskis (HC Vítkovice) 0
1995./1996. 1 a. G.Ceplis (HC Kometa Brno) 0
1996./1997. 1 a. N.Sējējs (HC Chemopetrol) 0
1997./1998. 0 0
1998./1999. 1 a. N.Sējējs (HC Becherovka Karlovy Vary) 0
1999./2000. 0 0
2000./2001. 1 a. N.Sējējs (HC Becherovka Karlovy Vary) 1 a. O.Sorokins (HC Slovan Bratislava)
2001./2002. 0 2 a. N.Sējējs (Dukla Trenčín); a.I.Bondarevs (HC Slovan Bratislava)
2002./2003. 0 1 a. N.Sējējs (Dukla Trenčín)
2003./2004. 0 1 a. N.Sējējs (Dukla Trenčín)
2004./2005. 1 v. E.Masaļskis (HC Energie Karlovy Vary; HC Dukla Jihlava) 0
2005./2006. 0 0
2006./2007. 6 a. J.Andersons (Vsetínská hokejová); u. Arm.Bērziņš (Vsetínská hokejová); u. L.Dārziņš (Vsetínská hokejová); a. G.Galviņš (Vsetínská hokejová); a. Māris Jass (HC Slavia Praha); u. J.Štāls (HC Oceláři Třinec) 5 a. K.Astašenko (HC Slovan Bratislava); u. M.Cipulis (HK Aquacity ŠKP Poprad); v. A.Irbe (HK Dynamax Oil Nitra); a. A.Jerofejevs (HK Aquacity ŠKP Poprad); a. A.Saviels (MsHK Žilina)
2007./2008. 5 a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); u. L.Dārziņš (HC Oceláři Třinec); a. A.Jerofejevs (HC Sparta Praha); a. J.Rēdlihs (HC Lasselsberger Plzeň); u. J.Štāls (HC Oceláři Třinec) 3 u. Arm.Bērziņš (HK Ardo Nitra); u. G.Džeriņš (MHC Martin); a. Māris Jass (HK Ardo Nitra)
2008./2009. 3 a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); a. A.Jerofejevs (HC Sparta Praha); a. J.Rēdlihs (HC Lasselsberger Plzeň) 1 u. G.Džeriņš (MHC Martin)
2009./2010. 3 a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); u. K.Saulietis (HC Benzina Litvínov); a. A.Tribuncovs (HC Energie Karlovy Vary) 2 a. Māris Jass (HC Nitra); a. M.Širokovs (HC Nitra)
2010./2011. 1 u. A.Širokovs (HC Kometa Brno) 1 a. Māris Jass (HK 36 Skalica)
2011./2012. 0 2 a. Māris Jass (HC Slovan Bratislava); a. A.Jerofejevs (HC Slovan Bratislava)

*

P.P.S. Tabulā norādītie nav vienīgie Latvijas hokejisti, kas spēlējuši Čehijā un Slovākijā. Tabulā iekļauti abu valstu stiprāko līgu spēlētāji, bet nav iekļauti, piemēram, Čehijas 1. līgā, Čehijas 2. līgā un Čehijas U līgās spēlējušie. Piemēram, 2011./2012. g. sezonā Čehijas 1. līgā uzspēlēja Edgars Apelis, Artūrs Birstiņš, Krišs Grundmanis, Edgars Lūsiņš, Agris Saviels, Čehijas 2. līgā – Edgars Apelis un Aleksandrs Baburins.

[Fotoattēlā: HC Slovan Bratislava vīri aptausta Slovākijas čempionu kausu. Foto avots: hcslovan.sk.]

Posted in hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

KHL iekaro Eiropu. Jaunie karodziņi līgas ēdienkartē

Posted by petrovich27 uz 2012/06/13

Savā piektajā sezonā KHL sejas izteiksme draud būt eiropeiskākā, kāda līdz šim ir bijusi. Beidzot, vismaz KHL kontekstā, reālas darbības kļūst pamanāmākas par lielo karoti pie somu, zviedru vai citu Eiropas hokeja nāciju „putras bļodas”. KHL ēdien-kartē šoreiz pa īstam, kā sola organizatori, tiek iesprausti Čehijas un Ukrainas karodziņi, un arī no Slovākijas ir „īsts” klubs. Tomēr mēreno idilli atkal pārtrauc KHL paplašinātāju ambīcijas, kas ir stipri lielākas par jaunieguvumiem. To apliecina arī KHL prezidenta IIHF forumā prezentētā ideja par vis-Eiropas līgu ar 64 klubiem…

Kamēr Eiropas valstu hokeja federāciju pārstāvji mēģina saprast KHL līdera Aleksandra Medvedeva vārdu nopietnību par vis-Eiropas līgu jau no 2014./2015. vai 2015./2016. g. sezonas, tikmēr KHL lepojas ar mazāka, bet taustāma mēroga panākumiem.

Tā kā agrākos laikos ir bijušas izsludinātas Čehijas un Ukrainas klubu pievienošanās KHL, vēl saglabājas vismaz teorētiska versija „ja nu nesanāk”. Tomēr KHL buldozers šķūrē pa Eiropas dārzniecībām un mazdārziņiem. Jaunapgūtās teritorijas – Doņecka Ukrainā, Prāga Čehijā, Bratislava Slovākijā. Uz šo papildinājumu fona Slovākijas mazpilsētā Popradā bāzētā „pirmā Lev-a” aiziešana, ja ne izskatās, tad tiek pasniegta kā sīkums un taisnīga atgriešanās projekta vēsturiskajā dzimtenē Čehijā.

Tas pats vai cits Lev?

Sākumā KHL amatpersonas stāstīja, ka Lev pārceļas no Popradas uz Prāgu, bet pamazām pavasara gaitā HC Lev Praha pārstāvji un KHL oficiālie ziņojumi „noslīpēja” versiju, ka nekādas pārcelšanās nav. Proti, Prāgā esot tapis pilnīgi jauns KHL klubs, kuram ar Popradas Lev sakara neesot. Šo bezsakaru ar iepriekšējo Lev cenšas apstiprināt arī ar jaunu logo, jaunām formastērpa krāsām un to dizainu; lauva iekš logo gan ir palicis. Tāpat palikuši daži kadri – piemēram, bijušais Rīgas dinamietis Jurajs Mikušs laukumā un vēl „īstie” cilvēki administrācijas struktūrā.

Rodas vien jautājums, kāpēc tik kategoriska nostāja uz sava projekta fāzi, kas bijusi Slovākijā. Lai nav jāpilda kādas Popradā „sakrātas” saistības? Lai var attiekties no kādiem ilgākiem līgumiem ar spēlētājiem vai personālu? Varbūt Popradas Lev-am palicis kāds parāds, par kuru Prāgas versija negrib atbildēt? Vēl marta beigās Slovākijas un Čehijas mediji ziņoja, ka Lev Popradā palicis parādā virs/ap 1 miljonu eiro… Vai visa šī summa ir izmaksāta? Spriežot pēc Prāgas komandas nostājas, vēlme norobežoties no iepriekšējām saistībām ir nepārprotama.

Interesentiem Latvijā Prāgas klubs nav vienaldzīgs, kā jebkurš cits klubs, kurā ir kāds Latvijas pārstāvis. HC Lev Praha gadījumā tas ir kluba ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs, kurš pēc četrām sezonām Rīgas Dinamo ģenerālmenedžera amatā ir pievērsies jauniem izaicinājumiem. Un no Rīgas „paņēmis līdzi” Marselu Hosu, kuram gan līgums bija pabeidzies, bet Rīga acīmredzot nebija gatava maksāt, cik prasa vai vismaz to darīt pietiekami ātri. Vai Sējēja saite noderēs, lai HC Lev Praha redzeslokā nokļūtu kāds Latvijas hokejists? Vai arī vairoties no pārmetumiem savējo protekcionismā, Sejējs neņems Latvijas spēlētājus pat „pa lēto”?

Šuplers krīt uz kājām

Ar otro piegājienu KHL-ā ir uzņemts Ukrainas klubs; vien šoreiz tas ir nevis no nulles veidojamais Kijevas Budiveļņik, bet jau salīdzinoši „īsts” klubs – Doņeckas Donbass, kura galvenā komanda aizvadījusi sezonu Krievijas otrajā līmenī – VHL. Tur regulārajā čempionātā Donbass ieņēma 1. vietu (no 12) VHL Rietumu konferencē, bet piekāpās pusfinālā Toros vienībai (sērijā 0-4). Jau pirms gada, kad Donbass iestājās VHL, bija skaidrs, ka komanda tiek veidota kā melnraksts pirms KHL.

Pirmā Rīgas Dinamo galvenā trenera Juliusa Šuplera „nulles” komandas iestartēšanas pieredze acīmredzot ir bijis viens no „plusiem”, kādēļ Doņeckas klubs ir pieņēmis šo treneri darbā. Zinātāji stāsta, ka cits „pluss” ir Šuplera demokrātiskā cena, kuras dabīgo pieaugumu kavēja fakts, ka viņš no Maskavas CSKA trenēšanas tika atbrīvots vēl līdz sezonas beigām. Šuplers nosauc „plusu” savā versijā: viņš esot labs Ukrainas hokeja pazinējs, jo reiz bijis treneris Baltkrievijas ekstralīgā, kur Ukrainas hokejisti nav sveši. Rādās, ka 2004./2005. un 2005./2006. gadu sezonās pie Rīga 2000 stūres Šuplers būs pastiprināti pētījis Ukrainas hokeja ļaudis.

Doņeckā ir arī komandas fārms Donbass-2, kas kļuva par Ukrainas čempioniem, izcīnot zeltu Ukrainas stiprākajā līgā (PHL = Професіональна хокейна ліга). 2011./2012. g. regulārajā sezonā Donbass-2 palika 2. vietā, bet izslēgšanas spēlēs visu sakārtoja. Labā ziņa Doņeckas saimniecības kontekstā ir tāda, ka Krimā 8. – 22. jūlijā paredzētās Donbass-2 treniņnometnes sastāvā ir nosaukti 4 hokejisti no Latvijas. Tie ir uzbrucēji Alberts Bolušs (dz. 1991.), Valters Freijs (dz. 1994.), Vitālijs Hvorostiņins (dz. 1992.) un aizsargs Ernests Vernavs (dz. 1992.). Bolušs un Vernavs ir „izcelti” no Suomi-sarja – Somijas 3.-šā stipruma līgas – kluba RJK (Raahe-Kiekko jeb Raahen Jääkiekkoklubi). Hvorostiņins nāk no Somijas stiprākās U-20 līgas – Jr. A SM-liiga – komandas Vaasan Sport U20 puses, bet Freijs no Liepājas Metalurgs koptajām „druvām”.

Vai Slovan-am Latvijas hokejisti tagad būs gana labi?

KHL jaunpienācējs HC Slovan Bratislava 2011./2012. g. regulārajā sezonā palika Slovākijas ekstralīgas 3. vietā, bet par Slovākijas čempionu tomēr kļuva, izcīnot zeltu izslēgšanas spēlēs. Čempionu ierindā bija arī divi aizsargi no Latvijas – Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs, kuriem, cita starpā, ir arī KHL spēļu pieredze.

Arī citus gadus, tiesa, pirms salīdzinoši ilgāka laika posma Bratislavas Slovan-a rindās pa kādai spēlei ir aizvadījuši Latvijas hokejisti. Piemēram, aizsargs Kaspars Astašenko 2006./2007.g. sezonā, aizsargs Igors Bondarevs 2001./2002. g. sezonā… Pēc aizvadītās sezonas Aleksandram Jerofejevam un Mārim Jasam līgumsaistības ar Slovākijas čempionvienību ir pabeigušās. Interesanti, vai jaunajā sezonā kāds no Latvijas hokejistiem būs diezgan labs, lai Slovan tos gribētu pamēģināt arī KHL līmenī?

Plāns B pagaidām nav nepieciešams – itāļiem liek pagaidīt

Jau vairāk nekā gadu KHL paplašinātāji rušināja augsni Milānā (Itālijā), kur pamazām kustināja vietējo klubu Hockey Milano Rossoblu. Darbības tika sludinātas mērķtiecīgas, Milānas klubs savā Itālijas otrās līgas – Serie A2 – čempionātā nostartēja ar KHL logo uz krūtīm, ieņēma 2. vietu regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs izcīnīja 1. vietu, nopelnot tiesības startēt Itālijas stiprākajā līgā – Serie A. Milānas kluba vadoņi teicās atstāt komandu Itālijas čempionātā, bet KHL-am veidot nopietnāku sastāvu.

Bet KHL paplašinātājiem pamazām gatavotais plāns B, vismaz 2012. gada vasarā, izrādījās nevajadzīgs. Jo ir izdevusies ekspansija Čehijā, ienācies Slovākijas čempions, kā arī politiski pietiekami svarīgā un KHL lidojumu ģeogrāfijai tuvākā Ukraina ir pieņemta. Šādos apstākļos plāns B var pagaidīt vēl kādu sezonu… KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs atkal saka „mañana” (rīt), tagad Milānas kluba startu līgā solot „prognozējami 2013./2014. g. sezonā”. Šajā pašā sezonā Medvedevs sola arī Horvātijas flagmaņa Zagrebas Medveščak iestāšanos. Arī Milānas kluba prezidents Iko Miljore (Ico Migliore) ir pasācis vilkt jaunu dziesmu: „iespējams visiem būs labāk ja Milānas klubs KHL startēs no 2013./2014. g. sezonas”. Protams, var skaidrot, ka itāļiem joprojām pietrūkst finanšu resursu, bet cik tad ir tādu KHL klubu, kas pastāv bez Krievijas valsts iestāžu, valsts mega-kompāniju vai to tiešāku, netiešāku satelītkompāniju sponsorējuma?

Hroniskās problēmas aizmugurē

Kā jau pēc katras sezonas, virs dažām Krievijas komandām savelkas „negaisa mākoņi”, kas saistīti ar dažāda kalibra finanšu problēmām. Tā pēc pirmās KHL sezonas (2008./2009.) no līgas tika pavadīts Voskresenskas Himik; 2010. gadā KHL pameta Toljati Lada un faktiski arī Balašihas HK MVD, kuru it kā apvienoja ar Maskavas Dinamo, nosauca par OHK Dinamo, bet pēc tam arī abreviatūru „OHK” izmeta no publiski lietojamā nosaukuma. 2011. gada vasarā šķita, ka visas KHL iepriekšējās sezonas komandas līgā tiks saglabātas, finanšu dēļ apdraudētie klubi tapa glābti, bet korekcijas ieviesa 7. septembra katastrofa, kurā gāja bojā Jaroslavļas Lokomotiv komanda…

2011./2012. gada sezonas gaitā tika publiski aktualizētas leģendāro nosaukumu „nesošā” Maskavas CSKA finanšu problēmas, tomēr problēma tika atrisināta, iekļaujot CSKA nosaukumu lieluzņēmuma Rosņeft darba kārtībā. Bet sezonas beigās aktualizējās jautājums par līgas hronisko problēmu – Jekaterinburgas Avtomobiļist, kā arī tika cilāts jautājums par Čehovas Vitjaz iespējamo „iziešanu”. Atgādinājumam: Avtomobiļist jau bija plānots KHL sastāvā no līgas pirmās sezonas (2008./2009.), taču īsi pirms čempionāta „noleca” finanšu sarežģījumu dēļ. 2009. gadā „avtomobīlisti” līgā iestājās, bet katrā starpsezonā risināja medijos plaši atspoguļotas finanšu problēmas un parādus, kas lika izskatīt jautājumus par iespējamo „atteikšanos” no Jekaterinburgas kluba.

Tomēr arī šosezon kā Avtomobiļist, tā Vitjaz tiek līgai saglabāti vismaz uz 2012./2013. g. sezonu. Tāpat jaunajā sezonā līgā tiek gaidīta no jauna uzbūvēta Jaroslavļas Lokomotiv komanda. Latvijas līdzjutējiem, protams, tā ir interesanta arī ar faktu, ka tās sastāvā ietrāpījis Miķelis Rēdlihs.

P.S. Jauni sapņi un „otrais plaukts”

Cita starpā, KHL paplašināšanas tematikai pievērsies vēl viens Ukrainas klubs – Kijevas Berkut, kas aizvadītajā regulārajā sezonā ieņēma 3. vietu Ukrainas PHL. Berkut prezidents Davids Žvaņija (Давид Жвания) solās pieteikumu KHL iesniegt pēc gada.

Savukārt Kazahstānas klubs Sariarka no Karagandas šajā starpsezonā ir uzņemts Krievijas hokeja otrajā stiprākājā līgā – VHL. Sariarka ir viens no klubiem, par kura iestāšanos KHL-ā sludināja tā pārstāvji pirms gada. Aizvadītajā sezonā Sariarka palika 2. vietā Kazahstānas Augstākās līgas regulārajā čempionātā, bet izslēgšanas spēlēs palika 3. vietā. Jāpiebilst, ka Sariarka sastāvā 2011./2012. g. sezonā uzspēlēja arī hokejisti no Latvijas – aizsargs Oļegs Sorokins, uzbrucēji Edijs Brahmanis un Vladimirs Mamonovs.

VHL papildinājuši arī Krievijas klubi – Voroņežas Buran, Krasnodaras Kubaņ un Tveras THK. Bet Jaroslavļas Lokomotiv, kas daļu 2011./2012. g. sezonas pavadīja VHL-ā un tagad pārceļas uz KHL, plāno saglabāt savu komandu arī VHL-ā. Bet agrāko Čeļabinskas Mečel vienību VHL-ā aizstās Čeļabinskas Čelmet, kas ir iepriekšējā tiesiskais mantinieks, par ko arī liecina stipri līdzīgais nosaukums ar zilbju rokādēm. Tiem, kas nezina, Čelmet = Čeļabinskā bāzēts metālapstrādes lieluzņēmums.

Lasāmvielai:

  • KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs IIHF forumā prezentē vis-Eiropas līgas ideju (2012-06-13) – iihf.com, allhockey.ru
  • Oficiālais paziņojums par Donbass uzņemšanu KHL (2012-06-07) – hcdonbass.com
  • Donbass galvenā trenera Julisua Šuplera īs-intervija (2012-06-06) – championat.com
  • VHL paplašināšana ar jauniem klubiem (2012-05-30) – vhlru.ru
  • Avtomobiļist paliek KHL arī 2012./2013. g. sezonā (2012-05-21) – sport-express.ru
  • KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs paziņo, ka KHL uzņemti Doņeckas Donbass, Prāgas Lev un Bratislavas Slovan (2012-05-17) – rsport.ru
  • HC Lev Praha un Normunds Sējējs prezentē logo un dažus komandas spēlētājus & klubs noliedz sakarus ar Popradas Lev (2012-05-16) – sport.ihned.cz, hokej.cz
  • Hokeja klubs Lev Popradā palicis parādā ap 1 miljonu eiro (2012-03-29) – sport.cz, hokej.idnes.cz
  • HC Lev Praha iesniedzis pieteikumu, t.sk. finanšu garantijas, dalībai KHL (2012-04-24) – khl.ru
  • Doņeckas Donbass-2 treniņnometnes sastāvā nosaukti četri Latvijas hokejisti (2012-06-11) – hcdonbass.com
  • Ukrainas PHL mājaslapa – phl-ua.com
  • Hockey Milano Rossoblu kluba prezidenta Iko Miljores (Ico Migliore) intervija (2012-04-13) – sport-express.ru
  • KHL prezidenta Aleksandra Medvedeva intervijas par KHL paplašināšanu un ne tikai  – sovsport.ru (2012-04-09; 2012-03-30)
  • Kijevas Berkut prezidents Davids Žvaņija (Давид Жвания) par plāniem iestāties KHL (2012-05-12) – terrikon.com, allhockey.ru
  • Kazahstānas Augstākās līgas 2011./2012. g. čempionāta tabula un play off rezultāti – icehockey.kz
  • KHL paplašināšanas statuss un kandidātu TOP 5 (2012-03-23): tepat

[Fotoattēlā: Normunds Sējējs uz savas jaunās darbavietas HC Lev Praha logo fona. Foto avots: sport.ihned.cz.]

Posted in hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

Latvju bāleliņi Krievijas hokeja tirgū

Posted by petrovich27 uz 2012/06/09

Starp sezonām dažādās hokeja līgās iestājas gadatirgus, un KHL nav izņēmums. Daļā gadījumu vienošanās faktiski bijušas panāktas vēl iepriekšējās sezonas gaitā – it kā darījumiem neatļautā laika posmā. Taču kurš gan negrib nodrošināties laicīgi? Krievijas „jarmarka” arī pirms un ārpus Dinamo atdzimšanas neiztiek bez Latvijas hokejistiem. Kāds tad bijis un ir pieprasījums pēc Latvijas bāleliņiem Krievijas klubos?

Dinamo vadība un apoloģēti (aizstāvji) regulāri atsaucas uz pieņēmumu, ka Dinamo lielais pienesums Latvijas hokejam ir tāds, ka Rīgas komandā tiek „izmitināti” Latvijas hokejisti, kam citādi tik augsta līmeņa hokejs nebūtu pieejams. Respektīvi – lielākā daļa Dinamo ierindā nodarbināto Latvijas hokejistu darbu citur KHL Krievijas komandās nedabūtu savas kvalifikācijas un spēju dēļ. Ar būtisku piebildi – arī Krievijas klubos noteiktā leģionāru limita dēļ. Var pafantazēt, kas būtu, ja Krievija atceltu leģionāru limitu vai izdomātu, ka Latvijas hokejisti, līdzīgi kā, piemēram, Kazahstānas spēlētāji, Krievijā neskaitītos leģionāri. Leģionāru limita atcelšana gan diez vai būtiski palielinātu Latvijas hokejistu konkurētspēju Krievijas hokeja tirgū, jo tirgus pavērtos arī „otrās pakāpes” somiem, slovākiem utt. Kas būtu, ja būtu…

Palīdzam krievu pamērīties?

Jaunajai 2012./2013. g. sezonai KHL komandās ārpus Rīgas Dinamo ir nokomplektējušies vismaz 5 Latvijas hokejisti:

  • Edgars Masaļskis paliek Hantimansijskā;
  • Lauris Dārziņš sakopis veselību, lai turpinātu pildīt kontraktu Kazaņā;
  • Georgijs Pujacs ir iepaticies savam pēdējam darba devējam – KHL vicečempioniem Omskas Avangard;
  • Miķelis Rēdlihs kravā somas ceļam uz atdzimstošo Jaroslavļas Lokomotiv komandu;
  • Jānis Sprukts pārceļas uz Maskavas CSKA.

Cita starpā, CSKA ar sava sponsora Rosņeft atbalstu ir nolēmuši iesaistīties Krievijas lieluzņēmumu mērīšanās rotaļā, par mērķi sludinot Rietumu konferences un pat Gagarina kausa finālu, kā arī publiski runājoties par vēlmi iegādāties tādus Krievijas „stārus” kā Aleksandrs Sjomins un Aleksandrs Radulovs. Vēl aktuāla jautājuma zīme ir Sanda Ozoliņa karjeras turpinājums, ja tāds būs. Nosaukti jau vairāki Krievijas klubi, bet pagaidām baumu un pusbaumu līmenī.

Lielākais pieprasījums pēc Latvijas hokejistiem KHL klubos bija sagadījies līgas trešajā sezonā (2010./2011.), kad citur izrādījās vajadzīgi 6 hokejisti ar Latvijas pasi. Citās KHL sezonās mūsējie Krievijas klubos tika „iesaukti” mazākā apjomā, 3 – 4 personu sastāvā. Tas ir daudz vai maz?

Latvijas hokejisti KHL klubos līgas pirmajās 4 sezonās (atskaitot Rīgas Dinamo):

sezona kopskaits hokejists klubs sp. (punkti; +/-) REG sp. (punkti; +/-) PO
2008./2009. 3 a. Aleksandrs Jerofejevs Ņeftehimik 8 (1+5; -1) 4 (0+0; +1)
a. Georgijs Pujacs Lada 38 (9+4; +10)
u. Kaspars Saulietis Dinamo (Minska) 30 (2+2; -4)
2009./2010. 4 a. Aleksandrs Jerofejevs Metallurg (Novok.) 48 (1+6; -4)
a. Georgijs Pujacs Sibir 56 (1+13; +2)
u. Kaspars Saulietis Dinamo (Minska) 24 (4+1; -3)
u. Aleksejs Širokovs Amur 51 (8+12; -11)
2010./2011. 6 u. Mārtiņš Cipulis Amur 49 (12+7; -12)
a. Māris Jass Ņeftehimik 18 (0+1; 0)
a. Aleksandrs Jerofejevs Metallurg (Novok.) 34 (3+3; -6)
v. Edgars Masaļskis Jugra 23 (GAA 3.25; 89.8%) 5 (GAA 2.42; 92.1%)
a. Georgijs Pujacs Sibir 49 (8+14; -2) 4 (0+0; -1)
u. Aleksejs Širokovs Amur 7 (1+1; -5)
2011./2012. 4 u. Lauris Dārziņš Ak Bars 15 (2+5; +3) 4 (0+0; -1)
v. Edgars Masaļskis Jugra 19 (GAA 2.53; 91.6%) 3 (GAA 1.36; 95.8%)
a. Georgijs Pujacs Sibir 25 (1+4; +8)
Avangard 13 (1+4; 0) 17 (0+0; -2)
a. Kārlis Skrastiņš Lokomotiv

*

Līdzi Krievijas hokeja evolūcijai

Pēc PSRS un šīs valsts hokeja kārtības sairuma Krievijas stiprākā hokeja līga izdzīvoja dažādas attīstības un pagrimuma stadijas līdz 2008. gadā iestartējās pirmais KHL čempionāts. Pirms tam Krievijas hokeja augstākais plaukts saucās Starpnacionālā hokeja līga (tā laika MHL jeb latviskoti – SHL), Krievijas Hokeja līga (nejaukt ar pērnsezon palaisto RHL = Krievijas 3. stiprāko līgu) un Krievijas Superlīga.

21. gadsimta sākumā, pirms KHL izveides, neviena sezona Krievijas hokeja augstākajā līmenī neiztika bez Latvijas hokejistiem. Katrā sezonā Krievijas „Virslīgas” klubos piedalījās caurmērā 3 – 7 hokejisti no Latvijas. Superprecīza statistikas uzskaite ir nedaudz apgrūtināta dēļ tā, ka nedzīvu līgu ciparu kopšana vairāk ir entuziasms, nevis sistemātisks pienākums ar no tās izrietošu atbildību. Tomēr, rādās, ka lielākais Latvijas hokejistu skaits Krievijas klubos Superlīgā bijis 2001./2002. un 2002./2003. g. sezonās, kad tur „ganījās” 7 spēlētāji no Latvijas.

Latvijas hokejisti Krievijas komandās šīs valsts augstākajā līmenī 2000./2001. – 2007./2008.:

sezona kopskaits Latvijas hokejisti Krievijas augst. līmenī
2007./2008. 5 a. Laviņš (Metallurg Novok.); u. Ņiživijs (Torpedo ŅN); a. Pujacs (Lada); a. Sorokins (Metallurg Novok.); a. Tribuncovs (Lada)
2006./2007. 5 a. Pujacs (Himik Mitišči); a. Kr.Rēdlihs (Amur); u. Semjonovs (Traktor); v. Skudra (CSKA; Metallurg Novok.); u. A.Širokovs (Himik Mitišči; Metallurg Novok.)
2005./2006. 3 a. Māris Jass (Lada); v. Skudra (CSKA); u. A.Širokovs (Metallurg Novok.; Dinamo Mask.)
2004./2005. 4 u. Cipruss (Spartak); v. Naumovs (Salavat Julajev); v. Skudra (Himik Voskr.); a. Tribuncovs (Salavat Julajev; Spartak)
2003./2004. 5 v. Naumovs (SKA); v. Skudra (Ak Bars; Himik Voskr.); u. Tambijevs (Amur); a. Tribuncovs (Salavat Julajev); u. Vasiļjevs (Amur)
2002./2003. 7 a. Ignatjevs (Molot-Prikamje; Spartak); u. Kerčs (SKA); a. Laviņš (Dinamo Mask.); v. Masaļskis (Sibir); v. Naumovs (SKA; Severstaļ); u. Ņiživijs (Molot-Prikamje); a. Tribuncovs (Salavat Julajev)
2001./2002. 7 a. Ignatjevs (Severstaļ); u. Mareks Jass (Kr. Sovetov); v. Kuzņecovs (Metallurg Mag.); a. Laviņš (Molot-Prikamje); u. Ņiživijs (Dinamo Mask.); a. Sorokins (Molot-Prikamje); a. Višegorodcevs (CSKA)
2000./2001. 3 a. Feldmanis (Metallurg Novok.); u. Ņiživijs (Lokomotiv); u. Panteļejevs (Lokomotiv)

P.S. Neskaitot attiecīgās sezonas Krievijas otrā un zemāka līmeņa hokeja klubus. Nav skaitīti arī ierastie stiprākās līgas klubi, kas konkrētajā sezonā „izkrituši” uz Augstāko (2.) līgu.

Ar ko salīdzinās Jāni un Miķeli?

Pēcpadomju laikmetā, nokļūstot Krievijas hokeja augstākajā līmenī, Latvijas uzbrucējiem tā riktīgi uzspīdēt ar rezultativitāti nesanāk. Pat, ja sezonās pirms Superlīgas vai KHL Latvijas uzbrucēji ir bijuši manāmi rezultatīvi, Krievijā patraucē traumas, adaptācijas sarežģījumi, treneru neuzticēšanās vai arī viss kopā. Pēdējais piemērs ir Rīgas Dinamo trešās sezonas (2010./2011.) rezultatīvākais uzbrucējs Lauris Dārziņš, kurš pirms gada devās uz Ak Bars, bet satraumējās un „pazuda”.

Tas nav vienīgais piemērs. Savulaik Habarovskas Amur ierindā mēģināja Leonīds Tambijevs, Sanktpēterburgas SKA sastāvā – Aleksandrs Kerčs vai, piemēram, Čeļabinskas Traktor rindās – Aleksandrs Semjonovs. Nekas viņiem vairāk par pussezonu un 4-6 punktiem nesanāca.

Pagaidām, pēcPSRS laikmetā rezultatīvākais Latvijas uzbrucējs Krievijas galvenajā līgā ir neviens cits kā Aleksandrs Ņiživijs, kurš 6 sezonas pēc kārtas nokapāja Jaroslavļas Torpedo (vēlāk – Lokomotiv) komandā, kā arī citos Krievijas klubos stiprākajā un otrā stipruma līgās. Divās no savām Jaroslavļas sezonām viņš uzlika „latiņu” – 21 rezultativitātes punkts, kuru citi Latvijas uzbrucēji nav varējuši pārspēt. Nākamais labākais sniegums ir Alekseja Širokova 20 punkti pie Habarovskas Amur un Mārtiņa Cipuļa 19 punkti turpat Habarovskā. „Ķīseļa upes” Latvijas uzbrucējiem Krievijā nav sanākušas… Protams, jāpiebilst, ka dažādu gadu čempionātos ir bijis atšķirīgs spēļu skaits, kas tiešu salīdzināšanu neļauj.

Vēl būtiska piebilde – Krievijas galvenajā līgā rezultativitātes rekords starp Latvijas hokejistiem (neskaitot Rīgas Dinamo) pieder aizsargam! Georgijam Pujacam, kurš 22 punktus sakolekcionēja 2010./2011. g. sezonā, spēlējot Sibir rindās.

Rezultatīvākie Latvijas hokejisti Krievijas komandās šīs valsts stiprākajā līgā pēc PSRS sabrukuma (regulārās sezonas):

ampl. spēlētājs sezona klubs spēles punkti
1. a. Georgijs Pujacs 2010./2011. Sibir 49 8+14
2. u. Aleksandrs Ņiživijs 1996./1997. Torpedo (Jaroslavļa) 44 9+12
1999./2000. Torpedo (Jaroslavļa) 37 8+13
3. u. Aleksejs Širokovs 2009./2010. Amur 51 8+12
4. u. Mārtiņš Cipulis 2010./2011. Amur 49 12+7

*

Pujacs kā mēraukla

Lai arī ampluā proporcija laukumā ir par labu uzbrucējiem, Latvijas aizsargi 21. gadsimtā Krievijas klubos ir bijuši plašāk pārstāvēti nekā uzbrucēji. Atsevišķi indivīdi pēcpadomju laikā Krievijas klubos pat ir uzspīdējuši vai vismaz atzīmējušies ar ļoti pieklājīgu sniegumu.

Aktuālākā Latvijas aizsargu mēraukla Krievijas klubos ir Georgijs Pujacs, kurš kļuvis par stabilu Krievijas stiprākās līgas klubu vērtību kopš savas pirmās (2006./2007.) sezonas Krievijas Superlīgā – Mitišču Himik (tagad saucas – Atlant) ierindā. Mazs sānsolis trešdaļsezonas izmērā sanācis Baltkrievijas ekstralīgā. Klubi ir pamainīti diezgan – Lada, Sibir, tagad arī Avangard, un pat Rīgas Dinamo viņš ir bijis iegriezies. Visos savos Krievijas klubos ir bijis novērtēts, aizsargam – salīdzinoši rezultatīvs un „uzdienējies”. Sibir ierindā ir bijis komandas kapteinis, un arī Avangard ierindā kā aizstājējs ir bijis ar K burtu uz formas. Tikko klubā ienākušam hokejistam tas ir daudz.

Vēl salīdzinoši nesen 3 pilnvērtīgas sezonas Krievijas komandā Salavat Julajev un nedaudz Spartak ierindā ir aizvadījis aizsargs Atvars Tribuncovs (2002. – 2005.). Jādomā, ka dažviet Krievijā atceras arī Latvijas hokeja aizsargu Rodrigo Laviņa, Viktora Ignatjeva, Kaspara Astašenko u.c. vārdus. Tomēr no visa Krievijas klubos uzspēlējušo Latvijas pavalstniecības aizsargu komplekta ilgstošāk Krievijas līgās pacīnījies un saskatāmākos panākumus iestudējis tieši Georgijs Pujacs.

Naumova un Skudras ēnā

Krievijas komandu vārtsargu statistikā „lielākos slidu nospiedumus” pēc padomju un pirms KHL laikiem ir atstājuši Sergejs Naumovs un Pēteris Skudra. Uz lielāku vai mazāku spēļu skaitu ir bijuši ietrāpījušies arī tādi kadri kā Vadims Ņikitins, Sergejs Kuzņecovs, bet tagad savu nospiedumus joprojām gādā Edgars Masaļskis.

Sergejs Naumovs Krievijas komandās to stiprākajā līmenī ir parādījies 5 sezonās; divās no tām ļoti epizodiski. 90. gadu pirmajā pusē uzspēlēja Maskavas CSKA, bet 21. gadsimta sākumā SKA, Severstaļ, Salavat Julajev rindās. Starp citu, ir uzspēlējis arī Čehovas Vitjaz sastāvā, bet tosezon tā nebija Krievijas Superlīgas komanda. Naumova statistiski veiksmīgākā sezona Krievijas Superlīgā bija 2002./2003.g. – Sanktpēterburgas SKA ierindā 46 spēles, GAA (vārtu zaudējumi vid. spēlē) 2.03 un 92,5% atvairītu metienu. Pieklājīgi, vai ne?

Savukārt Pēteris Skudra Krievijā iestudēja savu karjeras noslēgumu pēc pārcelšanās no NHL. Skudra Krievijas Superlīgā „norāva” 4 sezonas pēc kārtas (2003. – 2007.), uzspēlējot 4 dažādās komandās – Voskresenskas Himik, Kazaņas Ak Bars, Maskavas CSKA un Novokuzņeckas Metallurg. Arī statistiski Pētera Skudras sniegums bija pieklājīgs.

Edgars Masaļskis briest par jaunu mērauklu Latvijas vārtsargiem Krievijas klubos, ja vien viņu kā „otro numuru” pilnībā tālākajā plānā nenostums Jugra vienības „pirmais numurs” un Krievijas Hokeja federācijas nosacījumi, kas pamazām ierobežo vārtsargu-leģionāru spēlēšanas laiku KHL klubos. Pagaidām Masaļska rekords Krievijas klubos ir 2012. gada izslēgšanas spēlēs – otrs labākais atvairīto metienu procents (95,8%) un otrs labākais GAA (1.36); tiesa, tas viss panākts 3 spēlēs ar spēles laiku 88:23. Salīdzinoši īss laika sprīdis objektīvam aprēķinam.

[Pirmais foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret OHK Dinamo 2011. gada 10. janvārī; Aleksandra Ņiživija foto – spēlē pret CSKA 2011. gada 18. janvārī; Georgija Pujaca – Sibir spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 28. novembrī; Edgara Masaļska – Jugra spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 26. decembrī. Visu foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Dinamo izslēgšanas spēļu cipari kā sīknauda

Posted by petrovich27 uz 2012/03/15

Gagarina kausa izcīņā Rīgas Dinamo vīri šosezon ir aizvadījuši 7 spēles; maz, ja salīdzina ar iepriekšējo divu sezonu 9 un 11 partijām, un daudz, ja par atskaites punktu izvēlas KHL pirmajā sezonā piedzīvoto minimumu – 3 spēles. Dinamo spēlētāju individuālie rekordi izslēgšanas spēlēs šosezon un iepriekš.

klusām, bez skaļiem, bet ar pamanāmiem lozungiem jau ir sadalītas personas, kas vainojamas Dinamo zaudējumā Gagarina kausa izcīņas pirmajā kārtā. lieki piebilst, ka ar ieguldītajiem “multi-miljoniem”, visu laiku “iespaidīgāko” komplektāciju un visas Dinamo hokeja saimniecības administratoru izcilo “izpratni” par hokeju no Dinamo komandas tikai gaidīti nesalīdzināmi augstāki panākumi. tiktāl pārspīlējums kā literārā forma un atbilde citiem pārspīlējumiem attiecībā uz savām iespējām.

bet visādi citādi, zaudējums sērijā ar 3-4 Rietumu konferences otrajai, bet, ja mēram punktus – trešajai, stiprākajai vienībai par katastrofu uztverams gadījumā, ja maksimāli attālinās no realitātes. jā, Šuplera trenētajai vai kā citādi vadītajai (nevadītajai) vienībai bija divas reizes izdevies augsti vērtējams panākums, sūtot atpūtā līderus – SKA un OHK Dinamo. iespējams, var piekrist atzinumam, ka 2012. gada izslēgšanas spēlēs rīdzinieku pretinieki ir saņēmuši līdz šim švakāko pretinieku. ja runājam par vēsturisko pieredzi un savu stereotipu bagāžu, tad tā noteikti ir. iespējams, daļa Krievijas megaklubu patriotu nespēj sagremot jaunlaiku patiesību, ka, piemēram, Traktor tagad ir citas jaudas transporta līdzeklis…

ja atskatās uz otrās un trešās sezonas Dinamo varoņdarbiem, var jau tagad sākt būvēt pieminekli Šupleram ar vai bez balta zirga. tomēr der atcerēties, ka Šuplera un arī komandas pirmajā sezonā Rīgas Dinamo ar 0-3 aplauzās pret Maskavas Dinamo, kas tosezon KHL regulārajā čempionātā ieņēma 7. vietu, to pašu, ko šosezon pēc punktiem ieņēma Torpedo. protams, tas bija tikai sākums, un katru gadu ir cits Dinamo; tomēr tai sezonai (2008./2009.) tiek piedēvēta līdz šim visu laiku labākā leģionāru komplektācija, ieskaitot sezonas vidū atrasto “brīnumdari” Martinu Pruseku, kurš rīdziniekiem veltītās regulārās sezonas daļas – 20 spēļu – gaitā iekrāja 6 “sausas” uzvaras, atvairīja 94,1% metienu un vidēji spēlē piedzīvoja 1,70 vārtu zaudējumus. sapnis, ne? bet izslēgšanas spēlēs pazuda visi leģionāri, ieskaitot atvairītos metienos. treneru salīdzinājums ir neizbēgams, bet salīdzināmās sezonas izvēle atkarīga no iedvesmas.

kam izdevīgs ir zaudējums?

Dinamo izstāšanās no KHL čempionāta tā izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā ir vai varētu būt izdevīga vairākos virzienos, no kuriem pirmā un skaitliski visplašāk aplaimotā “kategorija” ir tās mājsaimnieces, kurām savu vīru aizraušanās ar hronisku prombūtni spēļu dienās vai nervoza pielipšana pie televizora ir sasniegusi pacietības kritisko robežu. iespējams, vērā ņemams ieguvējs ir Latvijas nacionālā izlase, kas vismaz teorētiski var sākt gatavoties pasaules čempionātam jau laicīgāk. turklāt ir arī līdz šim tikai 3 sezonās pamanīta un, protams, statistiski “nepietiekama”, bet cerīga tendence. proti, savā pirmajā KHL sezonā, kad Dinamo sezonu pārtrauca pirmajā kārtā, Latvijas izlase pasaules čempionātā atkārtoja savu rekordu – 7. vietu, bet pārējās divās sezonās, kad rīdzinieki aizkļuva līdz otrajai kārtai, nacionālā valstsvienība palika 11. un 13. vietā.

vēl vieni vairāk vai mazāk tieši ieguvēji ir Dinamo sastāva komplektētāji, ieskaitot ģenerālmenedžeri. ko gan viņi darītu, ja Dinamo nostartētu reti spīdoši un virkne spēlētāju, kas saskaņā ar plāniem ietilpst kategorijā “kur gan viņi liksies”, saražotu ļoti krāšņu individuālo statistiku? ģenerālmenedžera iestudētā starpsezonas tirdzniecība ar konkrētajiem spēlētājiem vēl vairāk līdzinātos daiļdarbam “Purva bridējs”. bet tagad vismaz ir tādi argumenti – “ko tad Tu play off-ā neiemeti?” un “kur tad ir palicis Tavs lietderības koeficients?”…

Dinamo “biržas indekss”

protams, arī te vairāk ir retorikas. jo galvenie “gājēji” aizietu neatkarīgi no izslēgšanas spēļu cipariem un gaitas, bet lielākā “palicēju” masa vismaz KHL virzienā nav tik interesanta Krievijas klubiem šajā valstī pastāvošā leģionāru limita dēļ. ko gan Dinamo sastāva komplektētāji darītu, ja Latvijas hokejistus tāpat kā dažu citu “brālīgo” valstu hokejistus Krievijā neklasificētu kā leģionārus, ir cits jautājums, kas Rīgas komandas komplektētājiem ir ierindojams ļauna murga kategorijā.

tomēr daļā gadījumu arī play off-ā sastrādātie individuālie cipari būs “valūta”, vienā gadījumā – pietiekoši cieta, citā – sīknauda… dažas “cenu izmaiņas” abos virzienos ilustrē arī spēlētāju individuālie rekordi. protams, tas nebūs galvenais arguments, turklāt ir liels skaits spēles elementu, kurus KHL un pat ne kāda modernāka statistika neskaita. bet tik un tā par izslēgšanas spēļu cipariem pilnībā aizmirsts nebūs. tie, kas “pārdod” atcerēsies pozitīvos rekordus, bet “pircēji” atcerēsies nulles un mīnusus, mēģinot cenu “nosist”.

Rīgas Dinamo spēlētāju rekordi un antirekordi izslēgšanas spēlēs visās četrās KHL sezonās (saskaņā ar khl.ru statistiku; iespējamas izmaiņas ceturtās sezonas statistikā, ja tiks koriģēti protokoli):

parametrs rekordists 2012. gadā rekords iepr. 3 sezonās
rezultatīvākais spēlētājs Miķelis Rēdlihs 2+8 punkti (7 sp.) 2011. Lauris Dārziņš 5+5 punkti (11 sp.)
labākais vārtu guvējs Jānis Sprukts 5 reizes (7 sp.) 2011. Lauris Dārziņš 5 reizes (11 sp.)
rezultatīvākais asistents Miķelis Rēdlihs 8 piesp. (7 sp.) 2011. Sandis Ozoliņš 7 piesp. (11 sp.)
rezultatīvākais aizsargs Guntis Galviņš 0+3 punkti (7 sp.) 2011. Oskars Cibuļskis 1+6 punkti (11 sp.)
2011. Sandis Ozoliņš 0+7 punkti (11 sp.)
labākais lietderības koeficients Miķelis Rēdlihs “+5” (7 sp.) 2010. “+2” 4 spēl. (Arnason; Galviņš; Laviņš; Meija)
sliktākais lietderības koeficients Sandis Ozoliņš “-5” (7 sp.) 2011. Miķelis Rēdlihs “-8” (11 sp.)
visvairāk soda minūšu Mārtiņš Cipulis 25 min. (6 sp.) 2009. Duvie Westcott 33 min. (2 sp.)
labākais GAA (virs 20 min. sp. laika) Chris Holt 2.72 (5 sp.) 2010. Edgars Masaļskis 1.93 (6 sp.)
sliktākais GAA (virs 20 min. sp. laika) Māris Jučers 2.85 (3 sp.) 2009. Martin Prusek 4.67 (3 sp.)*
lab. atv. met. % (virs 20 min. sp. laika) Chris Holt 88.7% (5 sp.) 2010. Edgars Masaļskis 93.4% (6 sp.)
slikt. atv. met. % (virs 20 min. sp. laika) Māris Jučers 86.9% (3 sp.) 2009. Martin Prusek 85.9% (3 sp.)
lielākais sp. laiks vārtsargam Chris Holt 287:15 2011. Chris Holt 403:40
labākais iemet. % (virs 20 iemet.) Jānis Sprukts 59.9% (7 sp.; 162 iem.) 2009. Matt Ellison 59.4% (3 sp.; 64 iemet.)
sliktākais iemet. % (virs 20 iemet.) Māris Bičevskis 32.5% (5 sp.; 40 iem.) 2010. Robert Petrovicky 28.0% (9 sp.; 82 iemet.)
lielākais vidējais sp. laiks Krišjānis Rēdlihs 22:41 (7 sp.) 2010. Oļegs Sorokins 25:57 (9 sp.)
uzvaras vārtu guvumi Jānis Sprukts 2 reizes (7 sp.) 2011. Lauris Dārziņš 2 reizes (11 sp.)
2010. Martin Kariya 2 reizes (9 sp.)

*

P.S. vārtsargu absolūtie antirekordi izslēgšanas spēlēs fiksēti Sergejam Naumovam 2009. gada play off-ā: GAA 10.10 un 77.8% atvairītu metienu, taču tas viss – niecīgā laika posmā (11:53), kas statistiku padara ļoti nosacītu.

Rīgas Dinamo uzbrucēju statistika 2012. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar khl.ru; izmaiņas iespējas gadījumā, ja tiek laboti protokoli):

uzbrucējs spēles punkti +/- SM uzv. vārti iemetieni iemet. % vid. sp. laiks
1. Miķelis Rēlihs 7 2+8 +5 6 1 2 0% 19:44
2. Jānis Sprukts 7 5+3 +3 0 2 162 59.9% 20:13
3. Mārtiņš Karsums 7 1+4 +4 0 0 5 40.0% 20:07
4. Marcel Hossa 7 3+1 -3 4 0 1 0% 20:22
5. Niclas Lucenius 7 1+2 -2 4 0 100 45.0% 18:15
6. Ģirts Ankipāns 4 1+0 -1 0 0 15 40.0% 13:57
7. Jamie Lundmark 7 0+1 -4 6 0 129 51.9% 16:10
8. Juris Upītis 2 0+0 0 0 0 0 3:53
9. Juris Štāls 6 0+0 0 6 0 7 42.9% 10:20
10. Roberts Bukarts 7 0+0 0 4 0 3 0% 10:11
11. Ainars Podziņš 4 0+0 -1 2 0 0 6:37
12. Māris Bičevskis 5 0+0 -1 4 0 40 32.5% 10:34
13. Fredrik Warg 1 0+0 -2 0 0 12 50.0% 5:49
14. Gints Meija 7 0+0 -2 2 0 1 0% 13:37
15. Aleksandrs Ņiživijs 3 0+0 -4 2 0 0 18:28
16. Mārtiņš Cipulis 6 0+0 -4 25 0 2 50.0% 13:02

*

Rīgas Dinamo aizsargu statistika 2012. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar khl.ru; izmaiņas iespējas gadījumā, ja tiek laboti protokoli):

aizsargs spēles punkti +/- SM vid. sp. laiks
1. Oskars Cibuļskis 6 0+0 +4 0 17:28
2. Guntis Galviņš 7 0+3 +2 2 22:31
3. Jēkabs Rēdlihs 6 1+1 -1 8 17:13
4. Rodrigo Laviņš 3 0+1 -1 2 16:28
5. Krišjānis Rēdlihs 7 1+1 -2 0 22:41
6. Kristaps Sotnieks 6 0+1 -3 2 15:31
7. Arvīds Reķis 6 0+1 -4 6 16:45
8. Sandis Ozoliņš 7 1+1 -5 2 20:23

*

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 2012. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar khl.ru; izmaiņas iespējas gadījumā, ja tiek laboti protokoli):

vārtsargs spēles uzv. zaud. metieni atv. % GAA SM sp. laiks
Chris Holt 5 2 2 115 88.7% 2.72 0 287:15
Māris Jučers 3 1 2 61 86.9% 2.85 0 168:10
Kristers Gudļevskis 0 0 0:00

*

izziņām: Dinamo spēlētāju statistika 2012. gada izslēgšanas spēlēs – khl.ru

[Miķeļa Rēdliha foto fiksēts spēlē pret Popradas Lev 2011. gada 12. oktobrī; foto autors: Oļegs Siračenko, nahl.lv. otrs foto fiksēts spēlē pret Vitjaz 2011. gada 11. decembrī; šī foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »