Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Norvēģijas izlase’

“Latvijas hokeja leģendas”. UNIONS – Latvijas pirmie čempioni. 1931., 1932., 1933.

Posted by petrovich27 uz 2014/05/21

Latvijas hokejam ir sava vēsture, savas saknes. Tās stiepjas dziļāk par izlases atjaunošanu 1992. gadā vai “veco” Rīgas Dinamo, kas 20. gadsimta 70. gados rāpās ārā no PSRS zemākām līgām uz Augstāko, līdz 1988. gadā izcīnīja sudrabu. Visu cieņu 70.-90. gadu Latvijas hokejistiem, bet šoreiz par pirmo Latvijas čempionvienību – Rīgas Unions, kas par valsts meistariem (tā tolaik sauca čempionus) kļuva trīs gadus pēc kārtas. Starp citu, viens “unionietis” ir iekļauts arī IIHF Slavas zālē!

(Skatīt pilnu raksta versiju: atvērt.)

1-UnionsPirmās hokeja meistarsacīkstes, kurās tika izcīnīts Latvijas čempiona (meistara) tituls, norisinājās 1930./1931. g. sezonā. Tomēr pirmā zināmā hokeja spēle Latvijas teritorijā bija aizvadīta jau 1909. gada 15. februārī (pēc jaunā stila – 28. februārī) Rīgā – laikā, kad pilsētā bija sākušas veidoties un spēlēt bendija komandas. Šoreiz tika iemēģināts Kanādas hokejs; laukumā devās biedrības Unions (vācu Union; tulkojumā Savienība) un Strēlnieku dārza (vācu Schützengartens) vienības. Savā pirmajā spēlē uzvarēja Unions (4:3), un… visi atgriezās pie bendija. Līdz pat 20. gadsimta 30. gadiem savu uzvaras gājienu turpināja tieši bendijs (tolaik saukts arī vienkārši – hokejs).

Līdz “Kanādas hokeja” aktivitātēm 1929./1930. g. sezonā, kad šai lietai nopietnāk pievērsās strādnieku sporta organizācija SSS (Strādnieku Sports un Sargs) un arī norisinājās Liepājas meistarsacīkstes, hokeja ieviešanas mēģinājumi un dažas spēles bija izņēmumi kopējā bendija dominantes ainavā. Vēl 1924.g. februārī pēc Rīgas Airētāju Kluba (RAK; vācu RRC – Rigaer Ruder-Club) un Kēnigsbergas VfK hokeja spēles, izdevuma Latvis apskatnieks rakstīja: “Kanadiešu hokejs, liekas, pie mums piekrišanu negūs, jo, salīdzinot ar mūsu hokeju [bendiju], tur mazak dzīvibas, ātruma un skaistuma, gan ari, warbūt, tadēļ, ka neprotam to labi, un ari ledus stāvoklis naw vienmēr piemērots,” (Latvis, 1924. g. 8. febr.). Kanādiešu hokeja piekritējiem vēl nācās izcīnīt daudzas cīņas ar “īstā” hokeja (bendija) aizstāvjiem vairāku gadu garumā. Bet jāteic paldies bendija virzītājiem un biedrībām, kas piekopa šo sporta veidu, faktiski gatavojot nākamos hokejistus un veidojot pamatu hokeja atspērienam Latvijā.

Ar ko sākās Unions?

19. gadsimta beigās arvien lielāku un plašāku piekrišanu guva dažādas sporta aktivitātes, kuru biedri apvienojās savās “nevalstiskajās” organizācijās. Viena no laikmeta sporta iezīmēm bija riteņbraukšana, kas bija guvusi ievērojamu popularitāti kā Eiropas valstīs, tā Krievijas impērijas Baltijas guberņās. To apliecina prāvais riteņbraucēju biedrību un to biedru skaits. Velosipēdistu bija daudz, pedāļus mina visi, kas varēja atļauties kā pašu velosipēdu, tā – veltīt laiku šai nodarbei un sportam kā tādam.

1891. gadā Rīgā jau bija dibināta Otrā Rīgas Riteņbraucēju biedrība (2. RBB), kas, starp citu, vēlāk pārtapa par Latvijas Sporta Biedrību (LSB) un aktīvi piedalījās dažādu sporta veidu, t.sk. futbola, bendija, hokeja sacīkstēs. Piemēram, 1909. gadā tika dibināta Otra Liepājas Riteņbraucēju biedrība, kas ar laiku kļuva par sporta biedrību Olimpija, kas, savukārt, spēlēja bendiju, hokeju utt., un vairākkārt kļuva par Latvijas futbola čempioniem.

2-UnionsAr riteņbraucējiem sākās arī sporta biedrība Unions. Tā izveidota 1893. gadā kā Vācijā dibinātās Vispārējās Riteņbraucēju Savienības (vācu ARUAllgemeinen Radfahrer-Union; dib. 1886.) filiāle Krievijā. Jau drīzumā, 1898. gadā, biedrība reģistrējās Rīgā kā Riteņbraucēju savienība “Union” (vācu Radfahrer-Vereinigung “Union”). 1923. gadā organizācijas nosaukums arī formāli tika vispārināts uz Rīgas sporta biedrība “Union”, jo vairs labu laiku neatbilda realitātei. Unions komandas aktīvi darbojās dažādos sporta veidos, vieglatlētiku, futbolu un bendiju ieskaitot. Piemēram, 1924.g. Unions bija pamanījušies izveidot arī sieviešu bendija komandu (skatīt zemāk) novietotā attēlā), kas ir lappuse Latvijas sieviešu hokeja pirmssākumos. 1930./1931. g. ziemā pienāca kārta arī hokejam.

Jāpiebilst, ka sporta klubs (biedrība) Unions tika izveidots kā vācu sporta organizācija. Taču lielā daļā kluba piekopto sporta veidu, t.sk. hokejā, piedalījās latvieši. Daži kļuva arī par Latvijas izlases spēlētājiem starptautiskās spēlēs.

3-Unions

Starp celmlaužiem. Pirmie Latvijas čempioni. 1930./1931.

Jau 1926. g. aprīlī tika izplatīts oficiāls paziņojums, ka “Nāk. sezonā ledus hokejā meistarības izcīņā pieturēsies vēl pie līdzšinējā spēles veida ar zemo balli, bet blakus tam propagandēs spēli ar ripu, tā saukto kanādiešu hokeju, kas ir visvairak starptaut. izplatitais ledus hokeja spēles veids,” (Latvis, 1926. g. 10. aprīlis). Tomēr vai nu propaganda bija par vāju, vai bendija aizstāvji – par stipru, bet situācija palika nemainīga. Bendijs savas pozīcijas saglabāja. Tikai pēc tam, kad 1929./1930. g. sezonā hokeju sāka spēlēt “siseņi” (biedrība SSS) un savas meistarsacīkstes bija aizvadītas Liepājā, sarosījās arī ziemas sporta aktīvisti Rīgas pilsoniskajās sporta biedrībās. Pirmo turnīru Latvijas meistara nosaukuma izcīņai tika nolemts aizvadīt 1930./1931. g. sezonā.

Kad 1930. gadā pacēlās balsis par ledushokeja ievešanu “bandy” spēles vietā, maz bija biedrību, kuŗas atsaucās šim aicinājumam. Iemesli bija dažādi, bet kā viens no galvenajiem jāmin – līdzekļi. Ja jau “bandy” spēlējot bija prāvi izdevumi, tad pie ledushokeja šie izdevumi bija daudzkārt lielāki. Ienākumus sacīkstes tanī laikā nedeva nekādus un biedrības bija spiestas ziedot lielākas summas, kuŗas ierāva manāmus robus viņu budžetā. Arī ar spēles izpratni un treniņa veidu ieinteresētiem spēlētājiem bija gŗūtības, jo maz bija tādu, kas ledushokeja spēli bija redzējuši,” četrus gadus pēc notikumiem raksta laikraksta Rīts apskatnieks (1934. g. 10. nov.).

Lai arī kā, bet tika nolemts aizvadīt pirmās Latvijas hokeja meistarsacīkstes. Sākotnēji gan tās dēvētas vienkārši par “Kanādas hokeja turnīru”, bet tā laika federācijas – LZSS (Latvijas Ziemas Sporta Savienība) – vadība turnīru sauca par “labākās hokeja komandas nosaukuma izcīņu”.  Tas, savukārt, oficiālajās uzskaitēs liek Latvijas čempionātus skaitīt no 1931./1932. g. sezonas. Bet gala beigās jau šajā 1930./1931. g. sezonā komandas cīnījās par Latvijas čempiona titulu un sacīkstes sāka saukt par “Latvijas hokeja meistarību” (meistarība = meistarsacīkstes). Formāts – divas zonas, kuru uzvarētāji finālspēlē noskaidro Latvijas meistara (čempiona) titula ieguvēju. Liepājas zonā tosezon spēlēja divas vienības – Olimpija un aktuālie Liepājas čempioni ASK (Liepāja). Rīgas zonā pulcējās 3 komandas – Unions, Vanderers (vācu Wanderer) un US (Universitātes Sports). Šīs piecas komandas tad arī ir pirmā Latvijas čempionāta “Original Five”, kas aizsāka valsts nacionālā čempionāta tradīciju.

Paralēli “Kanādas hokeja” čempionātam norisinājās arī valsts bendija meistarsacīkstes, kas aptvēra prāvu komandu skaitu un bija dalītas pēc līmeņa atsevišķās grupās. Bendija čempionāts tad vismaz pagaidām skaitījās valsts oficiālās hokeja meistarsacīkstes. Arī ierasto bendija spēļu atspoguļojums presē tobrīd bija plašāks un pamanāmāks.

Hokeja čempionātu reāli izspēlēja viena mēneša laikā (no 1. februāra līdz 1. martam), jo pirmajā čempionātā kopā tika aizvadītas tikai 6 spēles – 3 spēles Rīgas zonā, 2 spēles Liepājas zonā un finālspēle par titulu. (Atgādinājumam: spēles ilgums, saskaņā ar tā laika noteikumiem, bija 3 x 15 minūtes. Tāpat kā tagad, vienlaikus laukumā devās 6 spēlētāji, ieskaitot vārtsargu. Spēles pieteikumā – ne vairāk kā 9 spēlētāji, bet vārtsarga postenim drīkstēja būt rezervists ārpus 9 vīru sastāva.)

Savā pirmajā Latvijas čempionāta spēlē 15. februārī Unions vienība uzveica Vanderers komandu. “Kanadas hokeja turnirā “Unions” necerēti viegli pieveica “Vandereri” ar 5:2 (2:1; 1:0 un 2:1),” fiksē laikraksta Latvijas Kareivis sporta rubrika (1931. g. 17. febr.). Vēsturiskajā spēlē divus vārtu guvumus Unions labā panāca Johans Skadiņš, pa vienam – Indriķis Reinbahs, Arveds Keslers un Ērihs Kelimess (presē arī Kelemes, Kelmes u.c.). Otrajā spēlē – pret US vienību – “unionistiem” jau pietika ar neizšķirtu (3:3), lai kļūtu par Rīgas zonas uzvarētājiem.

Pirmais Latvijas čempionāta fināls norisinajās, svētdien 1931. gada 1. martā, Esplanādes slidotavā Rīgā. Unions pretiniekos saņēma Liepājas zonas uzvarētājus – Armijas Sporta Kluba (ASK) Liepājas nodaļu. Jāpiebilst, ka Liepājas “karavīriem” šī jau bija otrā sezona kanādiešu hokeja spēlē. “Armijas sp. kl. Liepājas nod. un “Unions” izcīnīja Latvijas labākās Kanadas hokeja komandas nosaukumu. Obligatoriskais spēles laiks beidzās neizšķirti, jo abi vārtsargi pilnīgi aizsedza mazos vārtiņus. Pirmā pagarinājumā “Un.” guva vienīgos vārtus,” tā laikraksts Latvijas Kareivis (1931. g. 3. marts). Vācu avīzes Rigasche Rundschau apskatnieks stāsta, ka spēli traucējis sniegputenis, Union vienībai esot bijusi lieliska aizsardzība un spēles varonis (vārtu guvējs) bijis Johans Skadiņš. (Pagarinājums bijis pilnas 2 x 5 minūtes; nevis kā tagad – līdz pirmajam vārtu guvumam.)

Pirmo sezonu noslēdza Zibensturnīrs Esplanādes slidotavā 8. martā. Rīgas zonas vienības – Vanderers, Unions un US – aizvadīja saīsināta spēles laika turnīru, kura uzvarētāja noskaidrošanai bija nepieciešamas 3 spēles. Spēles laiks: 3 x 10 minūtes (ierasto 3 x 15 vietā). Pirmajā spēlē Unions uzvarēja Vandereru ar 2:0, bet otrajā – piekāpās Universitātes Sportam (1:2). “Studenti” arī kļuva par pirmā Zibensturnīra uzvarētājiem.

GAT_Unions_pirmas_sez_uzv_no_Rig_Run_1931-03-07Meistari Unions. 1931 (pa labi novietotā attēlā). No kreisās: Herberts Kušķis; Ērihs Kelimess; Jūlijs Lindenbergs; Arveds Keslers; Alfrēds Verners; Indriķis Reinbahs; Johans Skadiņš. (Attēls: Rigasche Rundschau, 1931. g. 7. marts.)

Atkāpei: pieci (no 7) pirmajiem valsts čempioniem veidoja Latvijas izlases pamatu un devās laukumā tās pirmajā spēlē – 1932. gada 27. februārī pret Lietuvu (3:0). Tie bija vārtsargs Kušķis; abi aizsargi Keslers un Reinbahs; 2 uzbrucēji Skadiņš un Verners. Šajā pirmajā izlases spēlē pirmo vārtu guvumu panāca Unions uzbrucējs A. Verners, bet pārējos divus – “unioniešu”aizsargs I. Reinbahs, kurš arī bijis valstsvienības pirmais kapteinis. (Spēles dalībnieks Leonīds Vedējs gan vēlākos laikos liecināja, ka Reinbahs bijis visu 3 vārtu guvumu autors, sarūpējot hat-trick jau izlases pirmajā spēlē.)

Otrā sezona. Otrs meistaru tituls. 1931./1932.

Latvijas meistarsacīkšu otrajā sezonā (1931./1932.) dalībnieku skaits jau bija bez maz dubultojies. Rīgas zonā nu jau bija 6 vienības un Liepājas zonā – 3. Hokeja spēlēšanai mieru bija metis Rīgas Vanderers, bet Rīgas zonā nāca klāt četras komandas – ASK, LSB, RFK un Kaizervalds (Ķeizarmežs; vācu Kaiserwald), un Liepājā vēl viena – LTK (Liepājas Tenisa Klubs; arī LLTKLiepājas Lawn Tenisa Klubs). Par valsts čempiona titulu sacentās 9 komandas, un tā bija vienīgā sezona, kad titula pretendentu skaits bija tik liels. Turpmāk neatkarīgas Latvijas stiprākajā čempionātā komandu skaits svārstījās starp 3 un 6.

Oficiālajās uzskaitēs tieši 1931./1932.g. čempionāts tiek uzskaitīts kā pirmais “atzītais”, jo oficiāli saukts par Latvijas meistarību. 1931. gada 13. novembrī LZSS pilnsapulcē nolēma paralēli bendija čempionātam rīkoto “kanādiešu hokeja” turnīru saukt par Latvijas meistarsacīkstēm. Tika paņemts par pamatu līdzšinējais sacīkšu modelis, kāds funkcionēja sezonu iepriekš. LZSS “aizkavēšanās” dēļ pirmais Unions vienības čempiona tituls mēdz būt “nozagts” no uzziņu krājumiem (jo tajos uzskaite sākta ar 1932. gada titulu). Laikabiedriem vairumā gadījumu jautājumu nebija, un Unions vīru 1931. g. čempiona tituls netika apšaubīts. Lai nerastos šaubas “unionisti” izcīnīja meistara godu arī nākamajā sezonā…

Sezonas gaitā savas cīņas propagandas laukā un cilvēku prātos turpinājās starp hokeju un bendiju, kura meistarsacīkstes norisinājās paralēli. Bet valsts čempionāta norišu atspoguļojumā presē, jau biežāk vārds ‘hokejs’ tiek pieminēts bez piebildes par Kanādu (vēlākos gados galvenokārt saukts ‘ledushokejs’) un biežāk parādās vārds ‘bendijs’ (arī bendi, bandy), kuram kādreiz pietika tikai ar ‘hokejs’. “27. decembrī sāksies ledus hokeja-bendi (ar bumbiņu) sacīkstes, kuŗas ir popularākas par darlaicīgo “kanadieti”,” rakstīja Latvijas Kareivis (1931. g. 23. dec.). Šai sezonai bija lemts kļūt par bendija “gulbja dziesmu”… Lai gan vēl pāris sezonas pēc tam bendija čempionāts pastāvēja.

Kanādas hokeju pie mums piekopj tikai otro gadu. Protams, ka tādēļ spēles līmenis vēl nav visai augsts. Spēle ļoti interesanta. Viņā dalībnieku skaits nav tik liels, kā pie bendija. Tādēļ sagaidams, ka turpmak komandu skaits turniros palielināsies, cīņas kļūs spraigākas. [..] Meistarības turnirā labākās sekmes guvusi “Unions” vienība. Tam par iemeslu laikam apstāklis, ka “Unions” pirmais sāka piekopt šo spēli un tādēļ, arī ievingrinājies vairāk par citām vienībām,” sezonas gaitā sprieda izdevuma Pasaules Pasts analītiķis (1932. g. 24. janv.). Viņa optimistiskā prognoze attiecībā uz komandu skaitu gan nepiepildījās… Bet Unions turpināja apliecināt savu varēšanu.

Vēl pirms sezonas, 1931. gada rudenī, Unions hokejisti bija sākuši nopietnu gatavošanos – “sausos” treniņus. “Jau agrā rudenī, kad vēl nemaz ledus nebija, Unions uzsāka sagatavošanos priekšā stāvošām cīņām – trenējās slēgtās telpās – Konservātorijas vingrotavā,” pēc sezonas rakstīja izdevuma Pasaules Pasts apskatnieks (1932. g. 20. marts).

Latvijas čempionāta Rīgas zonā izdevās aizvadīt pilnu viena apļa turnīru; katrai komandai oficiālajā uzskaitē – pa 5 spēlēm, kopā Rīgas zonā – 15 spēles. Otrais aplis tika atcelts, jo bija jāizbrīvē laiks izlases startam Eiropas čempionātā. Aizsāktās otrā apļa spēles netika “ieskaitītas”. Unions“soļoja” droši – 2:0 (pret LSB), 1:0 (Rīgas ASK), 5:2 (Kaizervalds).

13. februāra spēlē pret US “iegadījās” šīs sezonas valsts meistarsacīkstēs vienīgais zaudētais punkts – neizšķirts (2:2). Pēc dažiem gadiem Sporta Pasaule atcerējās šo spēli, kurā spēlēja skaitliski nevienādos sastāvos, kādus mūsdienās vairs nepazīst: „Tur gadījās tā, ka tiesnesis A. Jurgens no laukuma noraidīja veselu pulku unioniešus, tā ka ierindā vairs uz brīdi palika tikai 2 Uniona vīri – vārtsargs Hincenšteins un aizsargs Keslers! Interesantākais tomēr tas, ka dažas minūtes vēlāk tāds pat liktenis piemeklēja US vienību, no kuŗas laukumā palika tikai 2 vīri – vārtsargs Otlāns un aizsargs Ozols, kamēr pretinieki darbojās pilnā 6 vīru sastāvā!” (Sporta Pasaule, 1938. g. 20. janv.). Abas komandas uzpēlēja skaitliskajā formātā: 5-uz-1 laukuma spēlētājs! (Jāatgādina, ka saskaņā ar tā laika noteikumiem, “lieko” spēlētāju izmantošana bija grūtāka. Ārpus savas aizsardzības zonas visi spēlētāji, kas bija starp ripu un pretinieka vārtiem, skaitījās aizmugurē un bez atslidošanas atpakaļ spēlē piedalīties nevarēja; attiecīgi piespēles uz priekšu nebija atļautas. Jā, un spēka spēle uzbrukuma zonā nebija vēl ieviesta, bet savā zonā “ķermeniski” spēlēt drīkstēja. Tādēļ arī ļoti nepilnos sastāvos varēja salīdzinoši pieklājīgi cīnīties.)

Unions vienībai svarīga spēle norisinājās 21. februārī starp Unions un RFK (Rīgas Futbola Klubs) komandām. Pokeru (4 vārtu guvumus) sarūpēja Johans Skadiņš. “Pirmā trešdaļā veiksme bija klubam [RFK] un drīz vien [Ēriks] Petersons ielaida ripu “Uniona” Kuškes sargātos vārtos. Tā arī beidzās pirmā trešdaļa. Otrajā trešdaļā domineja “Unions”. J.Skaidiņš [Skadiņš] četrās reizēs pārspēja teicamo RFK vārtu sargu, P.Skuju. Nepalika parādā arī klubs un Petersona guvums deva rezultātu 4:2. [..] Unions ar šo savu uzvaru tagad ieguvis Rīgas meistara tituli un ies cīņā ar Liepājas vienību dēļ Latvijas meistara tituļa,” skaidro izdevums Pasaules Pasts (1932. g. 28. febr.). Unions bija uzvarējis četrās no piecām Rīgas zonas pirmā apļa spēlēm, un tikai vienā bija neizšķirts rezultāts. (Ārpus oficiālās uzskaites palika 29. februārī aizvadītā otrā apļa spēle pret Vandereru, kas arī uzvarēta – 3:1.)

Liepājas zonā bija aizvadīts divu apļu turnīrs – kopā 6 spēles, katrai komandai pa četram. Diezgan pārliecionoši Latvijas finālam bija kvalificējusies Liepājas Olimpija komanda, kuras vārti visās četrās spēlēs bija palikuši neskarti, un tikai vienā spēlē bija “sanācis” neizšķirts. Valsts meistarsacīkšu finālspēle starp abu zonu favorītiem un meistariem tika gaidīta kā daudzsološa. Bet…

Pagājušā sestdienā [12. martā] LSB laukumā [Rīgā] norisinājās izšķirošā cīņa dēļ Latvijas meistarnosaukuma hokejā starp Rīgas meistaru Unionu un provinces – Liepājas Olimpiju. Cīņa bija modinājusi lielu interesi, ar ko arī izskaidrojams samērā prāvais skatītāju pulks. Bet tik, cik abu vienību spēkošanās saistīja pirms spēles, tikpat gaŗlaicīga tā bija visas 3 x 15 minūtes.

Izrādījās, ka Olimpija hokejā ir vēl pavisam nevarīga. Olimpieši gan aizbildinājās, ka bijis gŗūti cīnīties ar vienu spēlētāju mazāk pret komplekta pilno Unionu. Jā, te Olimpijai taisnība. No paša sākuma tā uzsāka cīnīties tikai ar pieciem spēlētājiem. Sestais spēlētājs un rezerve neesot nemaz ieradušies stacijā. Tā tad palikuši Liepājā!

No atbraukušajiem pieciem hokejs kautcik “asinīs” bija vienīgi viņu futbola vārtsargam Lazdiņam. Bet arī tam liekas būtu gŗūti dabūt “darbu” kādā no Rīgas komandām. Varbūt, ja komanda būtu labākā un pilnā sastāvā, labāki veiktos arī Lazdiņam, bet nevar zināt, vai iztrūkstošie Pīkols un Tīls ir tikpat vareni hokejā kā futbolā. “Savā vietā” no olimpiešiem visu laiku bija vienīgi viņu vārtnieks. Tas kā cīņas sākumā nometās vārtos uz ceļiem tā i palika visu spēles laiku. Jā, tik liels bija rīdzinieku pārsvars,” raksta nedēļas laikraksts Pasaules Pasts (1932. g. 20. marts).

Unions uzvarēja ar 14:1! “Pirmā spēles trešdaļā Unions iesita 7, otrā – 4, bet pēdējā 3:1 vārtus, uzvarot visu spēli ar 14:1 vārtiem un paturot otro gadu meistara nosaukumu,” precizē Latvijas Kareivis (1932. g. 13. marts). (Atsevišķas izpētes vērts būtu jautājums, kādā spēlētāju formātā aizvadīta finālspēle – “olimpiešiem” spēlējot mazākumā (4-uz-5) vai tomēr atbilstoši tā laika noteikumu punktam, kas “nelaimes gadījumā” paredzēja spēlētāju skaita izlīdzināšanu?)

Unions Latvijas meistaru godu ieguva pelnīti — bez kautkādas piespiešanās. Grūtāki tam bija turpretīm tikt pie Rīgas meistara nosaukuma, jo te iznāca cīnīties ar daudz spēcīgākām vienībām. Bet arī te Unions izrādījās pārāks, ko tas panāca ar savu nopietno sagatavošanos. [..] Latvijas meistarkomandai arī vienīgai piemēroti glīti sarkanmelni hokeja tērpi, kas prasa, saprotams, diezgan daudz līdzekļus. Un tādi Unionam liekas ir, jo tas pagājušā vasarā uz soļošanas sacīkstēm ļoti labi nopelnīja,” situāciju skaidro Pasaules Pasts (1932. g. 20. marts).

Vēl pirms Latvijas meistarsacīkšu fināla Rīgā tika izspēlēts Zibensturnīrs, kuram šajā sezonā jau vajadzēja divas dienas. Dalībnieku skaits bija dubultojies – piedalījās visas sešas Rīgas zonas komandas – ASK, Kaizervalds, LSB, RFK, Unions, US. Līdz ar dalībnieku skaita pieaugumu pamainījās turnīra formāts un arī samazinājies spēļu ilgums – tagad tie bija divi periodi pa 10 minūtēm (finālā 3 periodi) ar papildlaiku pēc nepieciešamības. Bet turnīra jaunais formāts – t.s. divmīnusu sistēma, kas nozīmē, ka turnīrā dalību pārtrauc komanda, kas zaudējusi divas spēles. Pirmajā dienā (5. martā) Unions tika galā ar abiem pretiniekiem – ASK (1:0 pagarinājumā), Kaizervalds (2:1). Otrajā dienā (6. martā) uzveica arī RFK vienību (3:0), bet tajā pašā dienā Zibensturnīra finālā tikās ar to pašu RFK un zaudēja (1:3). Jāpiebilst, ka Zibensturnīru rīkoja “Latvijas ziemas sporta savienība, lai gūtu līdzekļus mazliet pārdrošam pasākumam – valsts komandas sūtīšanai uz Eiropas ledushokeja meistarsacīkstēm Berlīnē [..],” raksta Latvijas Sargs (1932. g. 7. marts).

Jau 27. februārī bija norisinājusies minētā Latvijas izlases pirmā spēle, bet marta vidū Latvijas izlase devās uz Berlīnē notiekošo Eiropas čempionātu. Valstsvienības sastāvā pirmajā tās oficiālajā “lielajā” turnīrā bija pieci valsts čempioni – Unions hokejisti Herberts Kušķis, Jūlijs Lindenbergs, Indriķis Reinbahs, Johans Skadiņš, kā arī Arveds Keslers, kurš oficiālajā LZSS atskaitē neparādās. Sākotnēji par izlases pārstāvi (“ģenerālmenedžeri”) turnīram bija noteikts Unions komandas administrators Pauls Frēlihs, bet esot mainīts, un viņa vietā uz Berlīni devies brālis Sergejs Frēlihs – arī kluba Unions pārstāvis. Eiropas čempionāta gaitā Latvija uzvarēja vienu reizi (pret Rumāniju 3:0) un deviņu izlašu konkurencē ieņēma 8. vietu.

Trešā sezona un trešais čempionu tituls. 1932./1933.

Arvien nopietnāk Latvijas meistarsacīkšu norises tehniskajām lietām un noteikumu ievērošanai pievērsās ta laika federācija – LZSS. Gatavojoties 1932./1933. g. sezonai, tā nāca klajā gan ar ieteikumiem attiecībā uz inventāru, gan obligātiem nosacījumiem. “Savienības valde ieteic biedrībām apgādāt hokeja vārtus ar auklas tīklu, kas novietojams vārtu iekšpusē tā, lai vārtos sista ripa neatlektu atpakaļ laukumā, bet iegultos tīklā; bez tam ieteicams hokēja vārtus izgatavot no liektas, 10 cm resnas caurules. Hokeja spēlētājiem sacīkstes laikā obligātoriski jābūt numurētiem saskaņā ar noteikumu 34. p., bet komandas kapteinim, lai atšķirtu viņu no citiem spēlētājiem, ap kreiso roku apliekama krāsaina lente,” (Stadions, 1932. g. 15. dec.).

Pirms Latvijas meistarsacīkšu sākuma, 1933. gada janvāra vidū LSB slidotavā Rīgā tika sarīkots saīsināta spēles laika Zibensturnīrs (Zibeņturnīrs Kanādas hokejā), kurā piedalījās piecas Rīgas vienības – ASK, LSB, RFK, US, Unions. “Turnīru izvedīs pēc divu zaudējumu sistēmas, t.i. 2 spēles zaudējušai vienībai no turnīra jāizstājas. Spēles laiks 10+10+15 minūtes,” turnīra reglamentu ieskicē Latvijas Kareivis (1933. g. 12. janv.). Ar piebildi: “Atlikums no sac. ieņēmumiem par labu mūsu hokejistu komandēšanai uz pasaules mestarsacīkstēm Prāgā“!!! (Turnīru izspēlēja divos 10 minūšu puslaikos, bet neizšķirta rezultāta gadījumā sekoja papildlaiks. Ja neizšķirts arī papildlaikā, tad uzvarētāju noteica izloze.)

Turnīrs ilga 6 stundas, jo dažām komandām spēles laiks bija jāpagarina. Daudzas komandas nebija formā, spēlēja primitīvi un bez technikas. Kā izņēmums jāmin ASK un Uniona spēlētāji, kuri rādīja jau diezgan labu spēles techniku un saspēli. Spēles temps bija pietiekoši ātrs, bet nebija vērojama vēl spēles vispusīga pārzināšana ripas vadīšanā. Pirmo golu ASK vārtos iesit Skadiņš. Neskatoties uz ASK intensīvu uzbrukumu, iesisto golu izlīdzināt pirmajā puslaikā neizdevās. Otrā puslaikā Chvids [Hvīds] iesit ASK vārtos otro golu. Īsi pirms spēles beigām Plakans iesit golu Uniona vārtos. Spēle beidzās ar Uniona uzvaru 2:1,” spēli dzīvīgi komentē avīzes Latvijas Kareivis apskatnieks (1933. g. 17. janv.).

GAT-Unions_Rigasche_Rundschau_1933-01-16_zibensturnirsUnions turpināja uzvarēt, un Zibensturnīra finālā “unionistiem” atkal nācās spēlēt pret “karavīriem” (ASK). “Šī spēle jāatzīmē par visinteresantāko no visām turnīrā spēlētam spēlēm. Pirmo golu iesita Jurgens U.[niona] vārtos; tad Unions uzsāk enerģisku spēli un zaudējumu izlīdzina. Seko vēl viens gols no Reinbacha par labu Un.[ionam.] Otrā puslaikā rezultāta nav. Unions uzvar ar 2 pret 1,” (Latvijas Kareivis, 1933. g. 17. janv.). Unions komanda nezaudēja nevienu spēli un attiecīgi uzvarēja  Zibensturnīrā. (Uzvarētāju sastāvs pa labi novietotā attēlā; avots: Rigasche Rundschau, 1933. g. 16. janv.)

Drīz sākās Latvijas oficiālā čempionāta spēles. Šoreiz valstssacīkstēs piedalās 7 komandas: Rīgas zonā – 5; Liepājas zonā – 2. No dalībnieku skaita ir atkritušas divas – Rīgas Kaizervalds un Liepājas ASK.

Rīgas zonas pirmajā spēlē, 22. janvārī sacentās Unions un ASK. “Vakar hokeja meistarības izcīņu ievadīja abu favoritu: ASK un Uniona, sastapšanās. [..] Spēli uzsākot Unions itkā taustās, izvairās no uzbrukumu ievadīšanas un ķer šeibi tik pie saviem vārtiem. [..] Lielisku klasi metienos parādīja Jurgens [ASK] un Kuške, uztverot viņa raidījumus. [2.] Trešdaļas vidū Uniona aizsargu taktiskas kļūdas dēļ Jurgenam izdodas pārsteigt Kuški un ievadīt šeibi vārtos. ASK panākuma sajūsmināts, cenšas rezultātu palielināt, bet Kuške ir meistars savā vietā un šajā trešdaļā Unions vairāk vārtus nezaudē. [..] Neskatoties uz Uniona pūlēm, ASK beidza stipri aso spēli ar 2:0 uzvaru,” tā Sporta Pasaule (1933. g. 23. janv.). Tas bija pirmais Unions zaudējums Latvijas čempionātu vēsturē, un tas notika tikai trešajā sezonā. Jāpiebilst, ka tosezon Unions Latvijas meistarsacīkstēs vairs nezaudēja nevienu spēli. Kopā “unionisti” valsts čempionāta ietvaros 1932./1933. g. sezonā aizvadīja 6 spēles.

“Intriģējoša sacīkste” izdevuma Sporta Pasaule apskatnieka skatījumā norisinājās 1933. gada janvāra nogalē starp Unions un RFK komandām. “Abas komandas šai sacīkstei bija gatavojušās. Un[iona] ierindā šoreiz istrūka Reinbachs, kurš aizbraucis līdzi US [Universitātes Sportam] uz Itāliju [studentu olimpiādi; nākotnē nosaukums – universiāde]. Spēles pirmā trešdaļā abas komandas spēlē uzmanīgi, vairāk rūpējoties par vārtu segšanu, nekā par labu uzbrukumu vešanu. Tā trešdaļa rezultātu nedeva. Otrā trešdaļā klubs [RFK] reizēm ievadīja it bīstamus gājienus uz vārtiem, bet tie bija vairāk gadījums, nekā sistēma. Trešdaļas beigās asi mestai ripai [RFK] vārtsargs Skuja uzkrīt virsū. Piesteidzās Verners un ar asu grūdienu izgrūž caur vārtsarga ķermeņa apakšu šeibi vārtos. [Bez maz “ar gaļu”.]

Trešā trešdaļa sniedza īstu hokeju. Klubs [RFK], lai atgūtu zaudējumu, metās sparīgi uzbrukumā. Drīzi vien Langem izdodas apvest [Uniona] aizsargu Lindenbergu un šeibi centrēt. Momentā to uztwer Pētersons un stāvokli izlīdzina. Tagad arī Unions iet straujos uzbrukumos. Spēle kļūst strauji asa, bet interesanta. Abas puses spīd ar skaitiem [skaistiem] uzbrukumiem. Trešdaļas beigās Skadiņam solo gājienā izdodās iegūt uzvaru nesošos vārtus, kuŗi krita pa daļai aizsarga Zaļuma un vārtsarga Skujas neuzmanības dēļ. Sacīksti LSB slidotavā vadīja [tiesnesis] Hols. Holam tomēr nav skaidri īstās hokeja spēles princīpi un nevietā bija viņa biežie spēlētāju noraidījumi no laukuma. Šeit varēja saskatīt pat zināmu partejību.” (Sporta Pasaule, 1933. g. 30. janv.).

Pirmoreiz Latvijas čempionāta Rīgas zonā pirmajām divām komandām bija vienāds punktu skaits. Pēc viena apļa pa 6 punktiem bija Unions un Rīgas ASK vienībām. Lai tiktu skaidrībā par Rīgas zonas uzvarētāju, starp abām līdervienībām 14. februārī tika rīkota pārspēle – faktiski Latvijas čempionāta pusfināls. “Izšķirošā sacīkstē pret ASK Uniona komanda bija viscaur labāka, sevišķi uzbrukuma taktikā, kur no labākās puses sevi rādīja J. Skadiņš un Hvids. Aizsardzībā ļoti labs bija vārtsargs Kušķe un H. Fogels,” tā Stadions (1933. g. 16. febr.). Unions uzvarēja ar 3:1 un jau trešo gadu pēc kārtas kļuva par Rīgas zonas uzvarētājiem. Vēl bija jāsagaida Liepājas zonas uzvarētājs LTK un Olimpija komandu duelī; turklāt Latvijas meistarsacīkšu finālspēle bija jāatliek uz dažām nedēļām, jo “iekrita” pauze – Latvijas izlase devās uz pasaules čempionātu Prāgā, kas norisinājās 1933. g. 18.-26. februārī.

Latvijas izlasē uz tās pirmo pasaules čempionātu bija iesaukti četri Unions spēlētāji – vārtsargs Herberts Kušķis, laukuma spēlētāji Arveds Keslers, Indriķis Reinbahs un Johans Skadiņš. Pasaules čempionātā valstsvienības pārstāvis bija Unions hokeja vienības administrators Pauls Frēlihs. Savukārt izlases komplektācijai roku bija pielicis cits sporta biedrības Unions vadības dalībnieks un LZSS valdes loceklis Nikolajs Kavass. Valstsvienība izcīnīja vienu uzvaru (2:0 pret Itāliju) un savā pirmajā pasaules turnīrā ieņēma 10. vietu (12 vienību konkurencē), apsteidzot Itāliju un Beļģiju.

Liepājas zonā atkal bija uzvarējusi Olimpija, kuru pirms gada finālspēlē “unionisti” bija pieveikuši ar divciparu skaitli. Šoreiz viegla pastaiga nesanāca. Svētdien, 12. martā Rīgā paredzēto spēli pārsteidza laika apstākļi. “Svētdien visas slidotavas pēkšņā atkusnī pārklājās ar ūdeni. Tas pats bija arī LSB slidotavā, kur notika hokeja finālspēle starp Unionu un Olimpiju. Mīkstajā ledū grima iekšā slidas, bet ūdenī un ledus putrā ripa neslīdēja. Tiesnesis atzina, ka uz šāda ledus spēli nevar noturēt. Komandas tomēr, pēc stundas gaŗām sarunām, vienojās spēli noturēt. No īstas hokeja spēles nebija ne jausmas. Pirmās divās trešdaļās spēle beidzās neizšķirti, kaut gan olimpieši spēlēja ļoti vājā sastāvā un bez rezerves spēlētājiem. Pēdējā spēles trešdaļā unioniešu uzbrucējiem laimējās iesitiens. Ar 1:0 vārtiem Unions guva uzvaru un meistara nosaukumu,” raksta Latvijas Kareivis (1933. g. 14. marts). Tas bija Unions komandas trešais un arī pēdējais Latvijas meistaru tituls. Vienīgais un vienlaikus sērijas uzvaras vārtu guvums – Jorgenam Hvīdam.

Arī trešā Latvijas meistarsacīkšu sezona bija pagājusi Unions zīmē, taču jau sāka izkristalizēties turpmāko sezonu līderis – Rīgas ASK. Savukārt hokeja “celmlauži un pionieri” Latvijā, t.sk. Unions, savu darbu bija paveikuši. Bendija čempionāts paralēli norisinājās, taču ziemas sporta veidu vidū pilnībā dominēja hokejs. Ar katru gadu bendijs bīdījās tālāk “aizkrāsnē”, dodot vietu “kanādietim”. 1932./1933. g. sezonas gaitā izdevums Radio Abonents rakstīja: “Beidzot ziemas sports iet pilnā sparā un no visiem sporta veidiem pirmā vietā pašreiz stāv ledus hokejs, jeb kā viņu vēl sauc –  „kanādiešu hokejs”. [..] Šī mazliet robustā, bet ārkārtīgu veiklību prasošā spēle ir apbrīnojami ātri atradusi dzīvu atbalsi mūsu sportistos un skatītājos. Ar savu ātro tempu un momentu bagātību viņa ieguvusi publikas nedalītu piekrišanu. [..] Neskatoties uz īso sagatavošanās laiku (trešais gads), esam jau paguvuši pāraugt un uzvarēt valstis, kuras spēlē ledus hokeju daudz ilgāk par mums (Lietuva, Rumānija). Tā kā pagājušā gada Eiropas meistarsacīkstēs Berlīnē mūsu komanda guva apmierinošus panākumus, tad nolemts šogad braukt atkal. Ūniversitātes sports brauc uz studentu olimpiādi Italijā, tā tad [attīstības] tempo ļoti straujš,” (Radio Abonents, 1933. g. 1. febr.).

Tomēr bija vēl aprindas, kas ne tikai aizstāvēja bendiju, bet konkrēti kritizēja hokeju. “Piekopjot vienmuļo Kanādas hokeju, spēlētāji stipri piemirsuši bendi spēles techniku un taktiku. Cerēsim, ka ziemas sp. sav. [LZSS] papūlēsies, lai nākošā ziemā bendi komandu skaits dubultotos,” rakstīja laikraksta Latvijas Kareivis sporta rubrika (1933. g. 18. febr.). Tomēr bendija aizstāvju loks bija kļuvis rets, bet “uzbrukumi” hokejam zaudēja intensitāti un piekrišanu.

GAT_Unions_no_Stadions_1933-01-19

Unions. 1933. No kreisās: Herberts Kušķis; Harijs Fogels; Jūlijs Lindenbergs; Alfrēds Verners; Arveds Keslers; Georgs Kabuls; Indriķis Reinbahs; Jorgens Hvīds; Johans Skadiņš (kapteinis); pārstāvis (“ģenerālmenedžeris”) Pauls Frēlihs. Attēlā nav 1932./1933. g. sezonā komandā uzspēlējušais Zigurds Bergmanis. Šie vīri tad arī kļuva par 1933. gada Latvijas čempioniem. (Attēls: Stadions 1933. g. 19. janv.)

Pilnu rakstu lasīt: UNIONS-Latvijas_meistars_1931-1933_red11 (atvērt)

Advertisements

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

“Kontrollaiks” pēc grupas spēlēm

Posted by petrovich27 uz 2014/02/17

masalskis_LAT_vs_SUI_2014-02-12_sochi2014_iihf_com-n2_vers-2Apakšgrupu spēles olimpiādē aizvadītas, Latvijas izlase visas trīs zaudēja, negūstot nevienu punktu, bet kategoriskam atvēzienam “cirst” pietrūkst pamatojuma. Skaidrs, ka par “skaistiem zaudējumiem” punktus nedod. Arī jautājumi par konkrēto kadru sniegumu vienā vai otrā epizodē rodas. Tomēr aiz kauna zemē nebija jālien. (Individuālie cipari.)

Protams, ka ir epizodes, kurās gribas redzēt kaut ko vairāk, bet… Atgādinājumam: pirms četriem gadiem Vankūverā bija tādi gadījumi kā 2:8 (pret Krieviju), 0:6 (pret Slovākiju)… Tikai play off kvalifikācijā sarūpējot 2:3 pret čehiem, Latvija “atkāpās” ar godu. Un arī šogad olimpiskā turnīra izspēles kārtība pieļauj, ka izšķirošā spēle sava snieguma atskaitei var kļūt tieši šī ceturtā. Interesanta ir arī sakritība, ka izslēgšanas spēļu kvalifikācijā (faktiski play off-ā) Latvijas valstsvienībai pretī stāsies jau grupu turnīrā sastaptā Šveices izlase. Spēle arī sniegs atbildi uz jautājumu, kurš no olimpiādes pirmās spēles būs mācījies vairāk?

Uzbrucēji – pa vienam

Bet pagaidām “kontrollaiks” pēc pirmajiem trīs “braucieniem”. Apakšgrupu turnīra summā Latvija ierindojas 11. vietā (no 12), aiz muguras atstājot tikai pagalam neveiksmīgi nostartējušo Norvēģijas valstsvienību, kurai arī nav punktu, turklāt vārtu starpība švakāka. Bet – lai paliek norvēģi (kuriem play off-ā pretī nāk Krievija). Pēc kā izskatījās mūsējie – pa vienam?

Lielākais spēles laiks uzbrucēju ierindā ir iegadījies Jānim Spruktam (19:36) un Mārtiņam Karsumam (19:09) ne tikai tāpēc, ka šamie katrs atsevišķi spēlē pirmajās divās maiņās un vēl kopā nāk kā vairākuma pirmais komplekts, bet arī – “grauž ledu” viena mazākuma virknējuma ietvaros. Turklāt Spruktam laika un atbildības nasta ir konvertējusies arī rezultativitātē. Ar 3 punktiem (2+1) Jānis Sprukts ir šobrīd rezultatīvākais spēlētājs Latvijas olimpiskajā valstsvienība. Otrs rezultatīvakais uzbrucējs ir Lauris Dārziņš ar 2 punktiem (1+1).

Pozitīva mikromaču (MM) vārtu guvumu un zaudējumu summa ir Dārziņam, M. Rēdliham un… Ķēniņam. Par pirmajiem diviem skaidrs – abiem statistiku pozitīvi ietekmē “pirmā izvēle” vairākuma izspēlē. Savukārt Ronalds Ķēniņš atšķirībā no citiem minētajiem ir vienīgais valstsvienības uzbrucējs ar pozitīvu lietderības koeficientu (+1).

(Atliek vēl mazā intriga, vai olimpiādē vēl uzspēs rezultatīvi “izteikties”, kuriem šosezona klubos skaitās laba (rezultatīva). Piemēram, Mārtiņš Karsums, Kaspars Daugaviņš… Protams, vārtu guvumi konkrēto personu izpildījumā nebūs galvenais atskaites punkts olimpiādes ceturtajā spēlē. Bet bez tiem hokejā arī nekādīgi.)

Latvijas izlases UZBRUCĒJU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas 3 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com; MM = mikromaču vārtu attiecība; SM = soda minūtes):

 

spēlētājs

sp. punkti +/- MM met. SM vid.laiks
1. Jānis Sprukts 3 2+1 -1 3:3 3 0 19:36
2. Lauris Dārziņš A 3 1+1 ±0 3:1 8 2 15:43
3. Herberts Vasiļjevs 2 1+0 ±0 1:1 2 0 14:34
4. Zemgus Girgensons 3 1+0 -2 1:4 4 0 17:14
5. Kaspars Daugaviņš 3 0+1 -1 2:4 6 0 18:07
6. Mārtiņš Karsums 3 0+1 -2 1:3 6 2 19:09
7. Ronalds Ķēniņš 3 0+0 +1 1:0 5 2 11:43
8. Juris Štāls 2 0+0 ±0 0:0 1 0 7:56
9. Koba Jass 1 0+0 ±0 0:0 1 2 6:33
10. Armands Bērziņš 1 0+0 ±0 0:0 0 0 6:02
11. Vitālijs Pavlovs 3 0+0 ±0 0:1 3 0 11:54
12. Mārtiņš Cipulis 3 0+0 ±0 0:2 2 0 11:39
13. Miķelis Rēdlihs 3 0+0 -1 3:2 3 4 16:11
14. Miks Indrašis 3 0+0 -2 1:4 4 2 14:52

Pujacs un Sotnieks kā aizsardzības “cements”

Interesanti, ka labākais lietderības koeficients ir izdevies trešā aizsargu pāra vīriem – Georgijam Pujacam un Kristapam Sotniekam (pa +1). Jā, jā – tieši tam pašam Pujacam, no kura “atleca” vienīgais vārtu zaudējums spēlē pret Šveices izlasi. Mikromaču vārtu starpība vislabāka ir sakrājusies Krišjānim Rēdliham (2:0); viņš arī rezultatīvakais starp aizsargiem. Taču preparējot mikromaču sniegumu, jāatceras, ka Rēdlihs-vecākais vairumu “izsaukumu” (spēles laika) saņēmis spēlēšanai vairākumā, kas arī nosaka šo parametru. Līdzīgi, kā vairākumā iespēlēts Ralfs Freibergs, kuram ir otri labākie mikromaču cipari.

Lielākais spēles laiks starp aizsargiem ir iekrājies “NHL pārim” Oskaram Bārtulim (22:04) un Artūram Kuldam (20:42). Viņiem arī nācies “saņemt” visvairāk vārtu zaudējumu un bēdīgāko lietderības koeficientu izlasē (-4).

Latvijas izlases AIZSARGU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas 3 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com):

 

spēlētājs

sp. punkti +/- MM met. SM vid.laiks
1. Georgijs Pujacs 3 0+1 +1 2:2 3 0 15:32
2. Kristaps Sotnieks 3 0+1 +1 2:2 0 0 15:40
3. Krišjānis Rēdlihs 3 0+2 ±0 2:0 5 2 4:59
4. Ralfs Freibergs 1* 0+1 ±0 1:0 0 0 4:56*
5. Arvīds Reķis 3 0+0 ±0 0:0 1 4 15:45
6. Sandis Ozoliņš C 3 0+0 -1 1:2 5 6 20:18
7. Oskars Bārtulis A 3 0+0 -4 1:7 2 0 22:04
8. Artūrs Kulda 3 0+0 -4 0:7 0 2 20:42

* Ralfs Freibergs ir bijis pieteikts 3 spēlēm (reāli laukumā devās 1 spēlē); attiecīgi oficiālajā statistika parādās 3 spēles un spēles laiks (4:56) dalīts ar  3.

Masaļskis, Gudļevskis. Tādā secībā

Jādomā, ka spēle pret “trīs kroņiem” nav pats objektīvākais vērtējums vārtsarga sniegumam, ja ir vēlme novertēt Kristeru Gudļevski. Atšķirības starp Zviedriju un Šveici vai šīs sezonas Čehiju ir. Arī gadījumos, kad zviedri ir “paēduši” (garantējuši vietu Top 4) un viņiem it kā neko nevajag. Vajag, vajag!

Tomēr pirmais vārtsargs de facto ir Edgars Masaļskis, kuram “lielā diena” bija pirmajā spēlē pret šveiciešiem (0:1). Tajā arī iekopta cienījama statistika, kas ļauj ieņemt 6./7. vietu starp olimpiādes vartsargiem. 93,59% atvairītu metienu – tikpat cik zviedru “pirmaajam numuram” Henrikam Lundkvistam (Henrik Lundqvist). Sliktā ziņa Latvijas līdzjutējiem – pēc apakšgrupu spēlēm labākais vartsargs ir Šveices “balsts un cerība” Jonass Hillers (Jonas Hiller), kuram 120 minūtēs 100% atvairītu metienu…

Latvijas izlases VĀRTSARGU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas 3 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com; GAA = vidēji spēlē piedzīvotie vārtu zaudējumi):

 

vārtsargi

sp. min. atv. % GAA MM SM uzv-zaud
1.

Edgars Masaļskis

2 119:52 93,59% 2.50 2:5 0 0-2
2.

Kristers Gudļevskis

1 60:00 83,33% 5.00 3:5 0 0-1
3.

Ervīns Muštukovs

0 0:00 0

Mazliet vairāk:

  • Olimpiādes play off kvalifikācijas pāri – sochi2014.iihf.com
  • Olimpiādes statistikas lapa – sochi2014.iihf.com
  • Latvijas izlases spēlētāju statistika pēc pirmajām 3 spēlēm (neskaitot MM) – iihf.com
  • Izvietojums apakšgrupā un spēļu rezultāti – iihf.com

[Edgara Masaļska foto fiksēts spēle pret Šveices izlasi 2014-02-12; foto avots: sochi2014.iihf.com.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 4 Comments »

Kaut kāda tur Norvēģija bija jāuzvar!

Posted by petrovich27 uz 2012/05/12

Latvijas izlase atkal kļuvusi par pelnrušķīti. Pusnakti nozvanīja spēle pret Norvēģijas izlasi, kuru liela daļa Latvijas valstsvienības līdzjutēju bija paredzējusi „ēst bez sāls”. Jo kas gan ir kaut kāda tur Norvēģija, salīdzinot ar mūsu hokeja lielvalsti Latviju.

Karstasinīgākie Latvijas hokeja patrioti uzsver, ka Latvijas ieņemtās vietas (13., 11.) pēdējos pāris pasaules čempionātos ir pārpratums, bet Norvēģijas panākumi (6., 9.) ir „cūcenes” – augsta mēroga paveikšanās. Tādēļ „likumsakarīgi”, Latvijai bija jādod troļļu zemes pārstāvjiem „pa ragiem”…

Norvēģija kā pārpratums

Vēl nesen, 2002. – 2005. gados, Norvēģijas izlase četrus pasaules čempionātus pēc kārtas aizvadīja 1. divīzijā, mēģinot ielauzties elitē. Pirms tam, kopš 1997. gada, kad Latvija sāka spēlēt pasaules elitē, Norvēģijas izlase visu laiku čempionātos ieņēma zemāku vietu nekā Latvijas valstsvienība. Nereti tikai 1 – 2 vietas, bet zemāk.

Šāda kārtība – Latvija augstāk, Norvēģija zemāk – saglabājās arī 2006., 2007. gadā. 2008. gada pavasarī pienāca pirmā reize – Norvēģijas izlase tika ceturtdaļfinālā un ieņēma 8. vietu, bet Latvijas valstsvienība palika 11. vietā. Pārpratums? 2009. gadā Znaroka diriģētā Latvijas izlase norādīja, ka Norvēģijas vieta virs mums ir nejaušība – Latvijas valstsvienība ierausās ceturtdaļfinālā un ieņēma 7. vietu, bet Norvēģijas izlase palika 11. vietā. Pagaidām tā ir pēdējā reize, kad Latvijas izlase pasaules svarīgākajos forumus ir pabeigusi labākās pozīcijās par norvēģiem. Divi pēdējie pasaules čempionāti un viena olimpiāde, ieskaitot no tiem izrietošo pasaules rangu, arī ir pārpratums? 2011. gada pasaules čempionātā Norvēģijas izlase ieņēma 6. vietu, Latvijai nācās samierināties ar 13.-to…

Savukārt šī gada pasaules čempionāta sākumā līdzjutēju modrību iemidzināja Norvēģijas atrašanās Stokholmā spēlējošās grupas (S grupas) turnīra tabulas apakšgalā. Pēc pirmajām 3 spēlēm norvēģiem bija tikai 1 punkts… Ar piebildi, ka šīs pirmās spēles bija „nokapātas” pret Zviedriju (1:3), Krieviju (2:4), Čehiju (3:4 PM).

Protams, šī informācija nav paredzēta, lai attaisnotos. Bet kā atgādinājums tam, ka šī brīža Norvēģija nav tā pati, kas bija gadsimta sākumā. Un pat ne tā pati, kas bija 2010. gada 16. maijā (5:0)… Tiesa, necik sen ir 2007. gada 7. maijs, kad Latvijai bija „-3” pret norvēģiem… Runa nav par Norvēģijas sastāva mainību vai nemainību, bet par to, ka „troļļi” pēdējos gados ir cītīgi mācījušies.

Latvijas un Norvēģijas izlašu „vieta un attiecības” pasaules svarīgākajos forumos:

gads forums LAT vieta NOR vieta LAT vs. NOR
2012. ? ? 0:3
2011. 13. 6.
2010. 11. 9. 5:0
2010. OS 12. 10.
2009. 7. 11.
2008. 11. 8. 4:1
2007. 13. 14. 4:7
2006. 10. 11. 4:2
2006. OS. 12. (nepiedalās)
2005. 9. (1. divīzijā)
2004. 7. (1. divīzijā)
2003. 9. (1. divīzijā)
2002. 11. (1. divīzijā)
2002. OS 9. (nepiedalās)
2001. 13. 15. 3:0
2000. 8. 10.
1999. 11. 12. 7:1
1998. 9. (1. divīzijā)
1997. 7. 12. 6:3

*

Sekas: par daudz matemātikas

Pēc 12. maija spēles, kad Norvēģijas izlase ar 3:0 „sakārtoja” visas cūcenes un likumsakarības salīdzinājumā ar Latvijas izlasi, „rozā brilles” ir noliktas atpakaļ plauktā. Ir pierimusi eiforija, indrašomānija, nekritiska slavas dziesma Nolanam un Latvijas izlases pretinieku „izvēlēšanās” ceturtdaļfinālām. Piebilde: pēdējās spēles nemazina Teda Nolana vai Mika Indraša panākumus Latvijas izlases kontekstā.

Domās un sapņos izcīnītā vieta pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, t.i. vieta S grupas stiprāko četriniekā, vairs nešķiet tik garantēta. Vēl vairāk – ja Latvijas nacionālā izlase kaut ko tādu pamanīsies izdarīt, tad tas būs īpaši slavējams varonības un veiksmes apvienojums. Varonības – tāpēc, ka jāuzvar ne tikai Dānijas izlase, bet arī Zviedrijas valstsvienība. Veiksmes – tāpēc, ka jācer uz Norvēģijas izlases grūtībām pret Vācijas un Dānijas izlasēm. Tāpat jācer, ka Vācijas izlasei pret saviem sāncenšiem (Norvēģijas un Čehijas izlasēm) veiksies švakāk nekā Latvijas valstsvienībai pret saviem.

Cerības ir, bet darvas spainis šajā medus mucā ir diezgan reālistiska iespēja, ja Norvēģijas izlase no atlikušajiem diviem pretiniekiem „iekasē” 5 punktus (kas, maigi izsakoties, nav nereāli), tad Latvija var ar 10:0 „sist” zviedrus, bet netikt ceturtdaļfinālā. Šādos apstākļos atliktu cerēt, ka Čehija paklūp gan pret Krievijas, gan pret Vācijas valstsvienībām pamatlaikā. Pārāk daudz matemātikas paliek pēdējo divu spēļu fonā. Bet Latvijas izlasei, kā teica Kaspars Daugaviņš, variantu nav – atlikušajās spēlēs jāuzvar… Iespējams, „piespiešana pie sienas” kā reiz būs noderīga.

2012. gada pasaules čempionāta S grupas tabula (pēc 2012-05-12 spēlēm; pp = pēc pamatlaika; avots: iihf.com):

vieta izlase sp. U U pp Z pp Z vārtu st. punkti atlikušie pret LAT vs.
1. Krievija 5 5 0 0 0 21:8 15 CZE; ITA 2:5
2. Zviedrija 6 5 0 0 1 25:15 15 LAT ?
3. Čehija 5 3 1 0 1 16:8 11 RUS; GER 1:3
4. Norvēģija 5 2 0 1 2 15:13 7 GER; DEN 0:3
5. Latvija 5 2 0 0 3 11:13 6 DEN; SWE
6. Vācija 5 2 0 0 3 9:11 6 NOR; CZE 3:2
7. Itālija 6 0 1 0 5 6:27 2 RUS 5:0
8. Dānija 5 0 0 1 4 9:17 1 LAT; NOR ?

*

P.S.

Šādas spēles ir „patiesības mirklis” arī līdzjutējiem. Par to, vai ir tikai bļāvēji, vai patiešām atbilst vārdu salikumam „just līdzi”, kas ielikts nosaukuma jēgā. „Raganu ugunskuri”, kas būvēti dažādiem Latvijas izlases hokejistiem, pagaidām norāda, ka faktisko līdzjutēju ir daudz mazāk… Un runa nav par konstruktīvu kritiku, kas tiek veltīta spēlētājiem, bet personiskām „atkritumu kaudzēm” interneta forumos un ne tikai.

Latvijas izlases spēlētāju statistika 2012. gada pasaules čempionātā (pēc 5 spēlēm; MM = mikromači; saskaņā ar iihf.com oficiālo statistiku, kurā iespējamas neprecizitātes):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- MM SM vid. sp. laiks
UZBRUCĒJI
1. Miks Indrašis 1990. 5 3+2 +1 5:3 2 18:59
2. Jānis Sprukts C 1982. 5 0+4 +1 5:5 0 19:42
3. Ronalds Ķēniņš 1991. 3 1+2 +2 3:1 0 12:24
4. Armands Bērziņš 1983. 5 1+1 0 3:3 14 11:46
5. Kaspars Daugaviņš 1988. 5 1+1 -2 3:4 2 17:38
6. Gints Meija 1987. 5 1+0 +2 4:3 0 14:02
7. Aleksejs Širokovs 1981. 5 1+0 -3 3:3 2 15:35
8. Miķelis Rēdlihs 1984. 5 1+0 -3 3:5 2 19:30
9. Mārtiņš Cipulis 1980. 5 0+1 0 4:1 0 15:14
10. Roberts Bukarts 1990. 3 0+0 0 0:0 0 7:05
11. Koba Jass 1990. 5 0+0 0 0:0 0 4:30
12. Andris Džeriņš 1988. 2 0+0 0 0:1 4 12:41
13. Juris Štāls 1982. 5 0+0 -2 0:2 0 8:59
14. Kaspars Saulietis 1987. 5 0+0 -3 0:3 6 9:17
AIZSARGI
1. Guntis Galviņš 1986. 5 0+3 +4 5:0 2 20:53
2. Oskars Bārtulis 1987. 4 1+2 +1 5:1 2 21:17
3. Jānis Andersons 1986 3* 0+0 0 0:0 0 1:16
4. Krišjānis Rēdlihs A 1981. 5 1+0 -1 3:3 0 20:55
5. Georgijs Pujacs A 1981. 5 0+1 -1 5:5 2 19:30
6. Oskars Cibuļskis 1988. 5 0+0 -1 3:4 4 16:59
7. Kristaps Sotnieks 1987. 5 0+0 -3 1:7 0 15:05
8. Rodrigo Laviņš 1974. 5 0+0 -5 0:6 0 9:03
VĀRTSARGI dz. sp. GAA atv.% MM SM sp. laiks
1. Edgars Masaļskis 1980. 5 2.60 92.07% 11:13 0 300:00
Māris Jučers 1987. 0 0 0:00
Ervīns Muštukovs 1984. 0

P.S. * Jānim Andersonam faktiski 2 spēles (pret Itālijas un Norvēģijas izlasēm).

Lasāmvielai:

  • Latvijas izlases spēlētāju individuālā statistika pēc čempionāta 5 spēlēm – iihf.com
  • Ronaldam Ķēniņam mugurkaula trauma (bija jāizlaiž spēle pret Norvēģijas izlasi) – apollo.lv, sportacentrs.com
  • Oskaram Bārtulim 1 spēles diskvalifikācija (bija jāizlaiž spēle pret Norvēģijas izlasi) – iihf.com
  • Georgija Pujaca intervija pēc spēles pret Čehijas izlasi – championat.com
  • Latvijas un Norvēģijas spēles kopsavilkums championat.com versijā – championat.com

[Foto avots: championat.com.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , | 1 Comment »

Somijas SM-liiga kā stiprākā līga pasaulē?

Posted by petrovich27 uz 2011/05/17

kārtējais pasaules čempionāts ir izbeidzies, vietas pie galda un medaļas sadalītas… Somijas izlase ir tikusi pie zelta godalgām, apliecinot ka visu var panākt ar rūpīgu darbu un uzcītību. pusfinālā “sasistā” Krievijas izlase ar 3:0 un finālā sagrautā Zviedrijas valstsvienība (6:1) varētu mēmi klusējot apliecināt, ka Somijas triumfs nav nejaušība, kas “nopelnīta” pagarinājumos, pēcspēles metienos vai pārpratuma rezultātā.

par superlīgu veču īpatsvaru izlasēs

rādās, ka arī NHL un arī KHL veču īpatsvars nebija vietu sadalē izšķirošs ne čempionāta “spīdekļiem”, ne lejasgala komandām. piemēram, Somijas izlases pieteikumu rotāja 5 hokejisti, kas 2010./2011. g. sezonā bija uzspēlējuši NHL. ar šāda kaluma vīriem, kas šosezon spēlēja NHL, bagātākas bija Zviedrijas, Čehijas, Kanādas, ASV un Slovākijas izlases. uz pasaules otrās stiprākās līgas godu pretendējošās KHL ledus laukumiem sezonā spēlēja 8 somu izlases spēlētāji. tādu vīru vairāk bija Čehijas, Krievijas, Slovākijas, Latvijas un Baltkrievijas izlašu sastāvā. tiesa, vadošās izlases bez NHL un arī KHL večiem nav iztikušas…

zināmā mērā spilgts piemērs pasaules superlīgu neobligātajai vai minimālajai klātbūtnei izlasēs ir Norvēģijas izlase. čempionātā 6. vietu izkarojušās Norvēģijas valstsvienības vīru “audzināšana” jau ilgāku laiku ir uzticēta Zviedrijas hokeja sistēmai, kur vadošajā līgā šosezon spēlēja 10 norvēģu izlases izlases vīri; tomēr 12 hokejisti, kas “aizpildīja” Norvēģijas izlasi, pārstāv šīs valsts stiprāko nacionālo līgu – Get Ligaen, kuru starp pasaules TOP līgām varētu ierindot tikai un vienīgi aizrautīgākie Norvēģijas hokeja patrioti.

2011. gada pasaules čempionātā pārstāvēto līgu spēlētāju vidējā ieņemtā vieta šajā čempionātā (ņemtas vērā līgas ar 3 un vairāk hokejistu pārstāvniecību):

1. Somijas SM-liiga 4,39
2. NHL 4,59
3. Zviedrijas Elitserien 5,80
4. Norvēģijas Get Ligaen 6,00
  Norvēģijas 1. divisjon 6,00
6. AHL 6,11
7. Čehijas ekstralīga 6,20
8. Vācijas DEL 7,50
9. KHL 7,55
10. Šveices NLA 9,52
11. NCAA 10,00
  Slovākijas ekstralīga 10,00
13. Zviedrijas HockeyAllsvenskan 10,18
14. Dānijas AL-Bank Ligaen 11,00
15. Francijas Ligue Magnus 12,42
16. Šveices NLB 13,33
17. Baltkrievijas ekstralīga 13,69
18. Austrijas EBEL (Erste Bank Eishockey Liga) 15,43
19. Itālijas Serie A 16,00
  Slovēnijas Slohokej Liga 16,00
     

hokeja līgu pārstāvniecība 2011. gada pasaules čempionātā

izlase NHL KHL AHL Zviedrijas Elitserien Somijas SM-liiga Šv. NLA Vāc. DEL Čehijas ekstralīga Slovākijas ekstralīga NCAA
1. Somija 5 8 2 3 9
2. Zviedrija 9 5 5 12
3. Čehija 11 12 2 3
4. Krievija 5 19
5. Kanāda 23 2 1
6. Norvēģija 1 2 10
7. Vācija 2 2 1 22
8. ASV 20 1 8 3
9. Šveice 1 1 24
10. Slovākija 6 13 4 1 1 4
11. Dānija 1 1 3 1
12. Francija 1 1 1 2 1 1 1
13. Latvija 1 17 1 2 1
14. Baltkrievija 2 12 1 1 1
15. Austrija 1 1
16. Slovēnija 1
                     

pilns saraksts: petrovich27_IIHF_WC_2011_izlases_un_ligas_2011-05-16

P.S. tabula iekļauti visi spēlētāji, kas minēti PČ pieteikumā (neatkarīgi no tā, vai spēlētājs ir bijis pieteikts uz konkrētām spēlēm un spēlējis). ja konkrētais spēlētājs ir aizvadījis spēles vairākās līgās, tad viņš ir atzīmēts pie katras no līgām. tabulā nav iekļautas dažādu vecumu U līgas (t.sk. Francijas U-22, Kanādas OHL), bet ir iekļauta koležu līga NCAA.

Posted in hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 4 Comments »

Latvijas izlases “izaicinājumi” Bratislavā & pirms-čempionāta pavasara statistika

Posted by petrovich27 uz 2011/04/28

Latvijas izlases sastāvs savam 15.-ajam pasaules čempionātam elitē ir gatavs. par pēdējo “sietiņu” kalpoja divas pārbaudes spēles pret Norvēģijas izlasi, kura tika pieveikta ar 4:1 (25. aprīlī) un 5:3 (26. aprīlī). uz Bratislavu dodas 25 vīri: 3 vārtsargi, 8 aizsargi un 14 uzbrucēji. pirmajā kārtā būs iespēja pieteikt 23 puišus, kas nozīmē, ka divi no līdzpaņemtajiem pasaules čempionāta pirmā posma spēlēs nepiedalīsies, bet viņi varēs tikt pieteikti čempionāta nākamajā kārtā.

Latvijas izlases “izaicinājumi”

1. vairākuma izspēle. pēc pārbaudes spēļu statistikas – 7 no 9 vārtu guvumiem pret Norvēģiju “ienākušies” vairākumā – var nonākt pie secinājuma, ka “ar ko, ar ko”, bet ar vairākumu Latvijas izlasei viss ir kārtībā. šajā spēles elementā vērtīgs pienesums nācis ar Aleksandra Ņiživija iekļaušanos izlases sastāvā. pa abām spēlēm pret Norvēģiju gūtos 4 punktus (1+3) Ņiživijs salasīja tieši vairākumā. tomēr gremdēties ilūzijās nebūtu ieteicams, jo tas, kas izdevās vairākumā pret Norvēģiju, var tik raiti neveikties pret rangā jaudīgākām vienībām. pārbaudes spēlēs pret norvēģiem bija skaidri redzams, ka treneri vairākuma “pirmo vijoli” uztic tieši pirmajai maiņai, kur uzbrucēji: Ņiživijs – Vasiļjevs – Cipulis. iespējas gan tika dotas arī citām maiņām, bet tomēr galvenie tik un tā bija “pirmie”. tomēr ar Vasiļjeva maiņu var izrādīties par maz, tādēļ vairākums būs “jāprot” arī citiem. ar pretuzbrukumiem un tālšāvieniem ne vienmēr būs līdzēts.

2. uzbrucēju darbs aizsardzībā noteikti būs, ja ne izšķirošs, tad vitāli svarīgs spēles elements. it īpaši, ja tiek ņemts vērā treneru teiktais, ka Latvijas izlase nebrauc cīnīties tikai pret Dānijas izlasi. pārbaudes spēlēs pret Norvēģiju tieši “pasvītrojās” daži negludumi, kas parādījās arī dažu vadošo uzbrucēju lietderības koeficientos. tiesa, arī dažu vadošo aizsargu lietderības mīnusi “uzdod” jautājumus. ja Znaroks mācēs saorganizēt izlases uzbrucējus “aizsardzības darbiem”, tad arī Čehijas un Somijas izlases var nebūt nekāds Everests.

3. nespēlēt kā ceturtajai maiņai. pavasara pārbaudes spēlēs, kad izlases sastāvā vēl nebija visu vadošo uzbrucēju, virknei pārējo bija iespēja uzspēlēt līderu lomā. tomēr liela daļa, nonākot 1. maiņā, turpināja spēlēt 4.-tās maiņas stilā – skriet, mest, skriet, klupt… kājas pa priekšu galvai, kā mēdz raksturot eksperti un ne-eksperti. pārbaudes spēļu gaitā zināmā mērā evolucionēja virknējums ar Bukartu un Meiju “pa malām”, un pēdējā versijā ar Bērziņu centrā. to arī apliecina šī trijnieka puišu rezultativitāte – visi 3 vīri ir pavasara pārbaudes spēļu rezultatīvākie uzbrucēji Latvijas izlasē. tomēr puišiem, acīmredzot, saglabājās pietiekoši daudz “ceturto” iezīmes, kas liek treneriem viņus saglabāt kā izlases 4.-to uzbrukuma virknējumu. izaicinājums Bērziņa trijniekam būs tad, ja viņi pakāpsies maiņu secībā augstāk. vēl būtiskāks izaicinājums – lai ceturtās maiņas stilu labotu uz vadošākām maiņām raksturīgu manieri tiem puišiem, kas vēl nesen bija izlases un/vai savu pamatklubu 4.-to maiņu rutīnā – Jurim Štālam, Andrim Džeriņam, arī Kasparam Saulietim.

4. mazākums. iespējams, treneri, ja ne paļaujas, tad pieļauj domu, ka Latvijas izlases Dinamo “spārna” slepenais ierocis, tāpat kā sezonas gaitā, būs pretuzbrukumi mazākumā. iespējams. taču daudz darba būs jāiegulda, lai sameklētu pareizos risinājumus mazākuma izturēšanai nevis “realizācijai”. protams, mazākuma sakarā tiks pieminēti čempionātā neesošo mazākuma meistaru Jāņa Sprukta un Mārtiņa Karsuma, kā arī “dzelzs veča” Kārļa Skrastiņa vārdi. taču būs iespēja tapt jauniem mazākuma līderiem.

5. fiziskā forma un veselība kā jautājums. laika sagatavoties čempionātam it kā bija diezgan, tomēr ļoti daudziem spēlētājiem bija jātiek galā ar veselības sarežģījumiem. tas pagaidām no malas neļauj 100%-īgi saprast šo spēlētāju kondīciju un “varēšanu”. iespējams, arī tādēļ treneri uz Bratislavu ņem paplašinātas rezerves, nevis ir pilnīgā skaidrībā par esošajiem spēkiem. izkrist no ierindas ir iespēja daudziem. tādēļ rezervistiem ir izredzes “iekļauties” nākamās kārtas divu papildspēlētāju skaitā. vēl vairāk tādēļ, ka cerības uz Kaspara Daugaviņa iespējamo pieslēgšanos izlasei čempionāta gaitā ir ļoti miglainas – cieši saistītas ar viņa Binghamton Senators panākumiem Kaldera kausa izcīņas 2. kārtā.

Latvijas izlases spēlētāju statistika 2011. g. pavasara pārbaudes spēlēs – Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros un atsevišķi pret Norvēģijas izlasi (2011. g. marts – aprīlis):

spēlētājs EHC 2011

|

pret Norvēģijas izl.

|

SUMMA
UZBRUCĒJI sp. punkti SM +/-   sp. punkti SM +/-   sp. punkti SM +/-
Gints Meija 6 2+4 2 -1   1 0+2 0 +1   7 2+6 2 0
Roberts Bukarts 6 3+2 2 -5   1 0+0 4 +1   7 3+2 6 -4
Armands Bērziņš 5 1+2 2 0   1 0+2 2 +1   6 1+4 4 +1
Kaspars Saulietis 6 3+0 4 0   2 0+1 4 +1   8 3+1 8 +1
Aleksandrs Ņiživijs 0   2 1+3 0 -2   2 1+3 0 -2
Miķelis Rēdlihs 3 1+1 14 -2   2 1+0 0 -1   5 2+1 14 -3
Juris Štāls 6 1+2 4 0   1 0+0 0 0   7 1+2 4 0
Andris Džeriņš 6 1+1* 0 -6   2 0+1 2 0   8 1+2 2 -6
Lauris Dārziņš 0   2 1+1 0 -1   2 1+1 0 -1
Mārtiņš Cipulis 3 0+0 4 -3   2 1+1 0 -2   5 1+1 4 -5
Sergejs Pečura 4 0+1 4 -2   2 0+1 2 +1   6 0+2 6 -1
Herberts Vasiļjevs 0   2 0+2 0 -2   2 0+2 0 -2
Aleksejs Širokovs 4 1+0 2 0   0   4 1+0 2 0
Roberts Jekimovs 6 1+0 10 -2   2 0+0 2 0   8 1+0 12 -2
Kristiāns Pelšs 3 0+1 4 -1   0   3 0+1 4 -1
Ģirts Ankipāns 0   2 0+0 0 +1   2 0+0 0 +1
Raimonds Vilkoits 4 0+0 4 -1   0   4 0+0 4 -1
Vitālijs Pavlovs 6 0+0 8 -3   1 0+0 0 0   7 0+0 8 -3
Ronalds Ķēniņš 6 0+0 2 -5   1 0+0 0 0   7 0+0 2 -5
AIZSARGI                            
Oskars Cibuļskis 3 0+1 0 -1   2 2+0 2 +2   5 2+1 2 +1
Jānis Andersons 6 0+0 2 -1   2 1+0 0 +1   8 1+0 2 0
Artūrs Kulda 0   1 0+0 0 0   1 0+0 0 0
Alberts Iliško 6 0+1 2 -1   0   6 0+1 2 -1
Arvīds Reķis 0   2 0+2 4 -2   2 0+2 4 -2
Kristaps Sotnieks 6 0+1 6 -3   2 0+0 0 +1   8 0+1 6 -2
Māris Jass 4 0+0 6 -2   0   4 0+0 6 -2
Mārtiņš Porejs 2 0+0 0 -2   0   2 0+0 0 -2
Jēkabs Rēdlihs 4 0+2 6 -3   2 0+0 4 0   6 0+2 10 -3
Krišjānis Rēdlihs 4 0+2 2 -3   2 0+0 4 -1   6 0+2 6 -4
Mārtiņš Jakovļevs 6 0+0 4 -3   1 0+0 0 -1   7 0+0 4 -4
Georgijs Pujacs 4 1+2 4 -4   2 2+0 0 -2   6 3+2 4 -6
VĀRTSARGI sp. min. GAA SM   sp. min. GAA SM   sp. min. GAA SM
Mārtiņš Raitums 0   1 28:15 0.00 0   1 28:15 0.00 0
Māris Jučers 1 31:20 3.83 0   1 31:45 1.89 0   2 63:05 2.85 0
Edgars Masaļskis 3 190:00 3.47 0   1 60:00 3.00 0   4 250:00 3.36 0
Edgars Lūsiņš 3 147:14 6.11 0   0   3 147:14 6.11 0
                             

P.S. tabulā boldēti (treknrakstā) to spēlētāju vārdi, kas apstiprināti braukšanai uz pasaules čempionātu. *Andrim Džeriņam Euro Hockey Challenge spēlēs arī viens izšķirošs pēcspēles metiens.

izziņām:

  • Latvijas izlase vs. Norvēģijas izlase: daļēji spēļu protokoli – lhf.lv (25. aprīlis; 26. aprīlis)
  • abu spēļu online pieraksti (ir neprecizitātes: piemēram, 25. aprīļa spēlē ir norādīts, ka Latvijas izlases vārtu zaudējuma laikā bijis Nr.20 [Vitālijs Pavlovs], kurš laukumā nebija – to apliecina video un oriģinālais protokols) – lhf.lv (25. aprīlis; 26. aprīlis)
  • 25. aprīļa spēles video – sportacentrs.com
  • 26. aprīļa spēles video – lhf.lv
  • Latvijas izlases gala sastāvs pasaules čempionātam, ieskaitot divus rezervistus (nosaukts pēc 26. aprīļa spēles; ir atšķirīgs no 26. aprīlī pirms tam nosauktā; ir izņemts Roberts Jekimovs, bet ir iekļauti – Armands Bērziņš un Ronalds Ķēniņš) – lhf.lv
  • Ilmārs Stūriška par statusu Latvijas izlasē (2011-04-26) – la.lv
  • par izlases gatavošanos čempionātam (2011-04-21; Skrastiņam piedāvāts apdrošināt viņa “tirgus vērtību” bez līguma) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
  • izlasei pievienojies Artūrs Kulda, bet izlasi pamet Alberts Iliško (2011-04-20) – lhf.lv
  • Mārtiņa Karsuma dalība izlasē “uz jautājuma zīmes” (2011-02-19) – sportacentrs.com
  • treniņus izlasē sāk Herberts Vasiļjevs, bet pamet Aleksejs Širokovs (2011-04-19) – lhf.lv
  • baumas par un ap Laura Dārziņa būšanu/nebūšanu izlasē – kasjauns.lv
  • par Latvijas izlases aktualitātēm: koptreniņus pamet Kristiāns Pelšs un Raimonds Vilkoits; izlasei nevarēs palīdzēt Edgars Lūsiņš (2011-04-18) – lhf.lv

[foto fiksēts Latvijas izlases pārbaudes spēlē pret Norvēģijas izlasi 2011. gada 26. aprīlī. foto avots: lhf.lv; foto autors: Mārtiņš Aiše.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

cik “nopietni” ir izlašu sastāvi “Euro Ice Hockey Challenge 2011” turnīrā Norvēģijā?

Posted by petrovich27 uz 2011/02/12

kamēr hokeja funkcionāri un apskatnieki spriež par to, cik daudz spēlētāju no Latvijas izlases, kas sevi mēģina apliecināt Euro Ice Hockey Challenge 2011 turnīrā Norvēģijā, tiks ieskaitīti “īstajā” izlasē dalībai pasaules čempionātā, izlases puiši “kapā”. pirmajā spēlē pret Ukrainas izlasi “nesavedās” uz 1:2 (2011-02-10), bet pret Itālijas valstsvienību ļoti pat “savedās” – 7:1 (2011-02-11). vēl atlikusi spēle pret turnīra saimniekiem – Norvēģijas izlasi.

Baltkrievijas ekstralīgas spēle Lērenskūgā?

tā izskatījās Latvijas un Ukrainas izlašu spēle, kas 10. februārī noslēdzās ar 1:2 par labu Kijevas Sokil ne, bet Ukrainas izlasei. “pārteikšanās” iemesls ir diezgan pamatots, jo 12 no 22 spēlētājiem no turnīrā spēlējošās Ukrainas izlases šosezon ir spēlējuši Sokil sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā. kopumā no 22 Ukrainas izlases hokejistiem 20 vīri šosezon spēlē Baltkrievijas galvenajā līgā – t.sk. Liepājas Metalurgs vienībā. tikai 2 puiši – Mikola (Nikolajs) Ladigins un Dmitro (Dmitrijs) Isajenko – Ukrainas izlasei pievienojušies no Ukrainas stiprākās līgas līdervienības Donbas (Doņecka). taču neviens no Ukrainas izlases dalībniekiem Euro Ice Hockey Challenge 2011 turnīrā nav tāds, kas nekad nebūtu bijis spēlējis Baltkrievijas ekstralīgā!

interesanti, ka Latvijas izlases “piedāvājumā” spēlē pret Ukrainas izlasi piedalījās tikai 1 Latvijas izlases hokejists, kurš nav spēlējis Baltkrievijas ekstralīgā (Alberts Iliško). arī šīs spēles “otrais numurs” Edgars Lūsiņš ir izbaudījis ekstralīgu; spēlē nepiedalījās Ronalds Ķēniņš, kurš ir otrs Baltkrievijas stiprākajā līgā nespēlējušais hokejists no Latvijas izlases “februāra versijas”. atgādinājumam: 7 puiši no Latvijas izlases arī šosezon ir spēlējuši Baltkrievijas ekstralīgā – Liepājas Metalurgs sastāvā. attiecīgi – Latvijas un Ukrainas izlašu spēle ļoti pat burtiski sanāca Baltkrievijas atklātā čempionāta “virslīgas” vīru spēle…

salīdzinot ar Latvijas izlasi, Ukrainas izlase Euro Ice Hockey Challenge 2011 turnīrā ir mazāk eksperimentāla. ja Latvijas izlase “atļaujas” paņemt sastāvā 13 hokejistus (no 23), kas nav piedalījušies vai pat skaitījušies pieaugušo pasaules čempionātos un/vai olimpiādēs, tad Ukrainas izlasē tādi spēlētāji ir tikai 6 (no 22). pārējie 16 Ukrainas izlases vīri ir spēlējuši pasaules čempionātos elitē un/vai 1. divīzijā (14 no tiem – elitē).

Ukrainas izlase ir arī pati vecākā šajā turnīrā. ja Latvijas izlase testa nolūkā ir iekļāvusi plaši pārstāvētu jaunāko “galu” – pa 3 spēlētājiem no 1989., 1990., 1991. gada (t.i. 9-us šo gadu hokejistus), tad Ukrainas izlasē šajā vecuma grupā ir tikai 2 spēlētāji – 1990. gadā dzimušie Mikita (Ņikita) Vasiļjevs un Mihailo (Mihails) Balabans. nākamie “jaunākie” Ukrainas izlasē ir – Dmitro Isajenko (1988.) un Sergijs (Sergejs) Čerņenko (1984.)… toties Ukrainas izlasē ir vecākie turnīra dalībnieki – Vitalijs Ļitviņenko (1970.), Konstantins Simčuks (1974.), Andrijs Srjubko (1975.), Oleksandrs (Aleksandrs) Matvijčuks (1975.). kopumā Ukrainas izlase šajā turnīrā var lepoties ar 10 hokejistiem, kas dzimuši 1970. – 1979. gados.

acīmredzot, Ukrainas izlases spēlētāju pieredze ir viņu galvenais trumpis, kas ļāva līdzšinējās 2 spēlēs uzvarēt – pamatlaikā Latvijas izlasi un pēcspēles metienos Norvēģijas valstsvienību (1:0 PM).

Itālijas čempionāta zieds

Itālijas “februāra versija” Latvijas izlasei bija pat ļoti “pa zobam”. 7:1 arī pārbaudes spēlē ir cienījams rezultāts, it īpaši, ja ņem vērā, ka izpildījās tie, kuri cīnās par vietu pamatsastāvā un pretendē uz “solistu lomu” nākotnē.

Itālijas izlase ir pamanījusies turnīram pieteikt vairāk spēlētājus nekā citas izlases – sniegoti saulainās Apenīnu pussalas “dēli” pieteikuši 26 hokejistus. “dēli” pēdiņās tāpēc, ka jau tradicionāli Itālijas hokeja saimniecība “adoptē” (naturalizē vai līdzīgi) ne tikai itāļu izcelsmes ziemeļamerikāņus. arī 2011. gada “izaicinājuma” turnīrs nav izņēmums – sastāvā ir 9 vīri, kuri dzimuši Ziemeļamerikā. bet tās ir Itālijas “iekšlietas”, kas ir legālas un apsveicamas, ja palīdz attīstīt hokeja kultūru un līmeni Itālijā.

no 26 Itālijas izlases pieteikumā “izmitinātajiem” hokejistiem tieši 18 vīri iepriekš Itālijas izlases sastāvā ir “ostījuši gaisu” pasaules čempionātos elitē un vēl viens spēlētājs tikai pasaules čempionātā 1. divīzijā. kas nozīmē, ka par čempionātu pieredzes trūkumu Itālijas izlasei nevajadzētu sūdzēties. “itālieši” gan nevar šajā turnīrā lepoties ar tik plašu 70.-tajos dzimušo hokejistu “kolekciju” kā Ukrainas izlase, tomēr arī Itālijas izlasē ir pieteikti 4 hokejisti, kuri dzimuši 70.-tajos. un arī “jaunos” Itālijas izlases sastāvā pārbauda mērenāk… Itālijas jaunākie spēlētāji – 1989. gadā dzimušie Anton Bernard un Matteo Tessari – uz Latvijas izlases fona nemaz tik jauni vairs nešķiet.

interesanti, ka 25 (no 26) Itālijas izlasē iekļautajiem spēlētājiem pārstāv Itālijas čempionātus. 23 spēlē šosezon spēlē Itālijas stiprākajā līgā – Serie A; 1 hokejists (Anton Bernard) ir spēlējis Serie A, bet ir “aizdots” uz Itālijas 2.-o stiprāko līgu – Serie A2; vēl 1 spēlētājs (vārtsargs Thomas Tragust) šosezon spēlē Serie A2 komandā Vipiteno Broncos. tikai viens spēlētājs (Nicola Fontanive) no Itālijas izlases “februāra sastāva” spēlē ārpus Itālijas – Get Ligaen (Norvēģijas stiprākajā līgā). vai tik nebūs ņemts izlasē šim turnīram kā spiegs…

vai Norvēģijas – Zviedrijas stiprāko līgu mix?

arī Norvēģijas izlase sastāva komplektācijai “piegājusi” salīdzinoši nopietni – no 23 izlases vīriem 15 spēlētāji ir spēlējuši starptautisko forumu augstākajos “plauktos” – olimpiādē vai pasaules čempionātā elitē. bet 8 hokejisti nozīmīgākajos izlašu turnīros nav piedalījušies.

Norvēģijas izlases lielākā “audzinātāja” ir bijusi Zviedrijas hokeja saimniecība, kur divās stiprākajās līgās – Elitserien un/vai HockeyAllsvenskan – ir spēlējuši 17 hokejisti no Norvēģijas valstsvienības sastāva Euro Ice Hockey Challenge 2011 turnīrā. savukārt, 9 vīri no šī sastāva Zviedrijas stiprākajā līgā – Elitserien – ir spēlējuši un/vai spēlē šosezon. tomēr arī nacionālās līgas pārstāvniecība ir diezgan iespaidīga – 14 hokejisti no Norvēģijas “februāra izlases” šosezon ir spēlējuši un/vai spēlē Norvēģijas Get Ligaen.

tikai viens hokejists Norvēģijas izlases sastāvā “krīt ārā” no Zviedrijas-Norvēģijas līgu “maisījuma” – tas ir turnīra jaunākais dalībnieks – vārtsargs Lars Volden (1992.), kurš sezonu aizvada Somijā, galvenokārt Somijas jaudīgākajā junioru līgā (Jr. A SM-liiga).

salīdzinot ar Ukrainas un Itālijas izlasēm, Norvēģijas valstsvienība ir jaunāka. tās sastāvā ir tikai divi 70.-gados dzimušie, bet ir viens 1990. g. dzimušais, trīs – 1989. gadā dzimušie, divi – 1988. gadā dzimušie, četri – 1987. gadā dzimušie utt.

Euro Ice Hockey Challenge 2011 turnīra Norvēģijā (2011. g. februāris) dalībvalstu izlašu spēlētāju pieredze:

izlase sp. ar PČ elitē un/vai OS pier. sp. ar PČ pier. (ieskaitot 1. div) sp. bez PČ un vai OS pier. KOPĀ: sp. pieteikumā
Itālija 18 19 7 26
Norvēģija 15 15 8 23
Ukraina 14 16 6 22
Latvija 10* 13 23
* ieskaitot Ervīnu Muštukovu ar dalību 1 olimpiādē, bet bez spēles laika, un Edgaru Lūsiņu ar dalību vienā PČ, bet bez spēles laika.
– 

Euro Ice Hockey Challenge 2011 turnīra Norvēģijā (2011. g. februāris) dalībvalstu izlašu spēlētāju dzimšanas gadi:

dz.g. Ukraina Itālija Norvēģija Latvija
1970. 1
1971.
1972.
1973.
1974 1
1975. 2
1976. 1
1977. 1 1 1
1978. 2 1 1
1979. 3 1
1980. 2 1 1 1
1981. 2 3 1 1
1982. 1 3 2
1983. 3 1 1 1
1984. 1 1 2 2
1985. 3 1 1
1986. 6 4 3
1987. 2 4 2
1988. 1 2 1
1989. 2 3 3
1990. 2 1 3
1991. 3
1992. 1
* visi aprēķini saskaņā ar komandu sastāva publikāciju eihc.eu 2011-02-11

Euro Ice Hockey Challenge 2011 turnīra (Norvēģijā; 2011. g. februāris) dalībvalstu izlašu vidējais dzimšanas gads:

  • Ukrainas izlase – 1980.
  • Itālijas izlase – 1983.
  • Norvēģijas izlase – 1985.
  • Latvijas izlase – 1986.

lasāmvielai & izziņām:

  • Euro Ice Hockey Challenge turnīru web lapa – eihc.eu
  • Euro Ice Hockey Challenge 2011 Norvēģijas turnīra statistikas lapa – pointstreak.com
  • Latvijas izlases spēlētāju statistika turnīrā – pointsreak.com
  • Latvijas izlases sastāvs turnīrā: tepat
  • Latvijas izlase vs. Ukrainas izlase (2011-02-10); video – lhf.lv, sportacentrs.com
  • Latvijas izlase vs. Itālijas izlase (2011-02-11); video – sportacentrs.com
  • Māra Zemberga ieskats pirms turnīra – diena.lv
  • Jāņa Matuļa ieskats pirms turnīra – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)

[foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Ukrainas izlasi 2011. gada 10. februārī. foto: Hildrup Photo; avots: lhf.lv.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »