Īsziņa: Ziemeļamerikas spēlētāji Latvijas U-20 izlasei palīdzēt varēs

Latvijas U-20 izlasei šīs sezonas misija ir skaidra – izcīnīt vietu U-20 pasaules elitē, no kuras pērnsezon nācās atvadīties. Tā kā U-20 pasaules čempionāts pirmajā divīzijā norisinās nedaudz agrāk nekā junioru elitē, tad zināmu satraukumu rada Ziemeļamerikā spēlējošo Latvijas junioru iespēja uzspēlēt valstsvienībā šajā turnīrā. Jo dažādu čempionātu pauzes nesakrīt, un arī klubiem ir savas intereses.

Šobrīd Latvijas Hokeja federācija saņēmusi apstiprinājumu no lielākās daļas uzrunāto Ziemeļamerikas klubu, ka Latvijas U-20 izlasei nepieciešamie kandidāti uz pasaules čempionātu tiks laisti. Pagaidām faktiski vienīgais izņēmums ir uzbrucējs Ņikita Jevpalovs, kuru Kvebekas junioru līgas (QMJHL) klubs Armada de Blainville-Boisbriand neplāno atbrīvot. Un, protams, netiek skatīta iespēja par NHL spēlējošā uzbrucēja Zemgus Girgensona dalību U-20 pasaules čempionātā 1. divīzijā, kas norisināsies Polijā no 15. līdz 21. decembrim.

Taču savu gatavību uz junioru pasaules čempionātu laist savus spēlētājus apstiprinājuši Kanādas elites junioru līgas WHL klubi Edmonton Oil Kings (par Edgaru Kuldu), Seattle Thunderbirds (par Robertu Lipsbergu), Brandon Wheat Kings (par Rihardu Bukartu), kā arī QMJHL klubs Voltigeurs de Drummondville (par Georgu Golovkovu).

Savu spēlētāju dalībai Latvijas U-20 izlasē nav iebilduši arī ASV vadošās junioru līgas USHL klubs Muskegon Lumberjacks (par Haraldu Egli) un ASV otrās stiprākās līgas NAHL klubs Soo Eagles (par Kristoferu Binduli un Bruno Birzīti).

Turklāt Latvijas junioru izlasei būs iespēja piesaistīt ASV koledžu hokeja sistēmā NCAA spēlējošo Teodoru Bļugeru (Minnesota State University (Monkato)), kā arī ASV trešā līmeņa (Tier III) junioru līgas EHL (Eastern Hockey League) kluba Valley Jr. Warriors aizsargu Rūdolfu Kalvīti.

Ziemeļamerikā spēlējošie Latvijas U-20 izlases kandidāti, kuru iespējamība spēlēt U-20 pasaules čempionātā decembrī apstiprināta (statistika nav savstarpēji salīdzināma, jo atšķirīgas līgas):

–

	spēlētājs	dz.	klubs	līga	sp.	punkti	+/-	PČ pieredze
	UZBRUCĒJI
1.	Teodors Bļugers	1994.	Minnesota State Univ. (Monkato)	NCAA D1	6	2+1	±0	U-20 (2x), U-18 (2x)
2.	Bruno Birzītis	1995.	Soo Eagles	NAHL	16	1+5	-4	U-18 (1x)
3.	Rihards Bukarts	1995.	Brandon Wheat Kings	WHL	18	5+9	+6	U-20 (1x), U-18 (2x)
4.	Haralds Egle	1996.	Muskegon Lumberjacks	USHL	12	1+1	±0	U-18 (1x)
5.	Georgs Golovkovs	1995.	Voltigeurs de Drummondville	QMJHL	17	8+13	+4	U-18 (2x)
6.	Edgars Kulda	1994.	Edmonton Oil Kings	WHL	17	4+7	+5	U-20 (1x), U-18 (1x)
7.	Roberts Lipsbergs	1994.	Seattle Thunderbirds	WHL	17	11+5	+8	U-20 (2x), U-18 (2x)
	AIZSARGI
8.	Kristofers Bindulis	1995.	Soo Eagles	NAHL	17	0+3	+2	U-18 (1x)
9.	Rūdolfs Kalvītis	1994.	Valley Jr. Warriors	EHL	8	1+1	n/d	U-18 (2x)

*

[Foto fiksēts Latvijas U-20 izlases spēlē pret Čerepovecas Almaz 2013. gada 17. augustā; foto avots: LHF oficiālais profils facebook.com lapā.]

Mūsējie netālu no NHL. 4. sērija. Savienotās Valstis. NAHL

NAHL (North Amerian Hockey League) kā ASV otrs stiprākais junioru čempionāts (Tier II) būs tālāk no NHL nekā Kanādas junioru elites līgas vai USHL. Neviens no Latvijas hokejistiem, kas spēlējuši NAHL, līdz Ziemeļamerikas hokeja piramīdas augšgalam – NHL – nav uzrāpies. Vismaz pagaidām. Taču starp Nacionālās Hokeja Līgas hokejistiem ir spēlētāji. kuru biogrāfijā ir ieraksta ailīte ‘NAHL’. Šosezon trīs Latvijas jaunie hokejisti ir izvēlējušies NAHL ceļu.

Vispār jau NHL klubu aktuālajos sastāvos ir vairāki desmiti spēlētāju, kuru pieredzē ir arī dalība NAHL čempionātā. Taču absolūtais vairums viņu nav spēlējuši NAHL klubos, bet – ir bijuši ASV U-18 izlases sagatavošanās programmas dalībnieki. T.i., spēlējuši jauniešu izlasē, kurai pieredzes uzkrāšanas nolūkā bija jāspēlē NAHL čempionātā. Tāda kārtība pastāvēja līdz 2009. gadam, kad ASV U-18 izlase tika pārcelta līmeni augstāk – uz USHL līgu, kur U-18 pasaules čempionātiem gatavojās turpmāk.

Bet aktuālie NHL hokejisti, kuriem ir NAHL klubu pieredze ceļā uz virsotnēm, drīzāk ir izņēmums nekā likumsakarība, ja salīdzina ar ienācējiem no USHL un Kanādas elites junioru līgām. Tomēr jaunās NHL sezonas ievadā oficiālajās spēlēs ir uzspēlējuši padsmit veči, kuri agrāk spēlējuši NAHL klubos. Viens no redzamākajiem un līguma ziņā “biezākajiem” (6 250 000 dolāru šajā sezonā) ir Buffalo Sabres vārtsargs Ryan Miller. Turpat netālu – Columbus Blue Jackets aizsargs James Wisniewski (5 500 000), Vancouver Canucks uzbrucējs David Booth (4 250 000),  Ottawa Senators vārtsargs Craig Anderson (3 187 500), Tampa Bay Lightning vārtsargs Ben Bishop (2 300 000)… Ja skatās optimistiski, izņēmumu ir diezgan daudz, lai atrastos vieta vēl kādam.

Latvijas hokejistiem ar NAHL pieredzi, kā jau minēts, izņēmumus iestudēt nav izdevies. Taču ir daži pozitīvi piemēri karjeras virzībai arī starp Latvijas hokejistiem. Tā, salīdzinoši nesen latviešu aizsargs Ralfs Freibergs (dz. 1991.) pēc veiksmīgas savas otrās NAHL sezonas, kur bija līgas rezultatīvākais un “Gada” aizsargs, pārcēlās uz USHL čempionātu un pēc tam – uz koledžu hokeja līgu NCAA, no kuras tad arī kvalificējās dalībai Latvijas izlasē pasaules čempionātā. Tātad – viss pašu rokās, kājās un galvās.

Kristaps Bazevičs (dz. 1994.)

Latviešu aizsargs Kristaps Bazevičs (augstāk pa labi novietotā attēlā) zviedru hokeja plašumus pret Ziemeļameriku iemainīja jau 17 gadu vecumā, kad 2011./2012. g. sezonu iesāka Kanādā – WHL līgas klubā Prince Albert Raiders. Tur sanāca uzspēlēt tikai divas spēles, un jau sezonas gaitā tika atrasta jauni cīņas lauki – NAHL. Šajā līgā Bazevičs jau ir uzsācis savu trešo sezonu. Klubi gan mainījušies – Alaska Avalanche, Johnstown Tomahawks. bet tagad – kopš 2013. gada sākuma – Wichita Falls Wildcats. Vienība un arī Kristaps Bazevičs sezonu iesākuši veiksmīgi – “meža kaķi” ir starp aktuālā NAHL čempionāta līdervienībām, bet 19 gadus vecais latviešu hokejists – viens no diviem komandas lietderīgākajiem aizsargiem. Abiem ar Andrew Kerr lietderības koeficients pa +7. Latviešu aizsarga kontā 13 spēlēs arī 2 rezultatīvas piespēles.

Jau trešo sezonu spēlē NAHL, un droši, ka esi izkodis līgu pilnībā. Kas ir tās spēks? Kas trūkumi? Kristaps Bazevičs: “Līga ir salīdzinoši veca priekš junioru hokeja, jo nav 20 gadus veco spēlētāju ierobežojums, līdz ar to spēlētāji ir fiziski daudz spēcīgāki un spēlē spēka hokeju. Domāju, ka aizsargiem diezgan laba līga, jo pretinieks nedod laiku pieņemt lēmumu. Trūkums droši vien ir tas ka spēlētāji nav tik tehniski, bet to kompensē ar spēka spēli.”

Esi uzspēlējis arī Kanādā – WHL. Ja Tev jāsalīdzina WHL un NAHL – kādas ir būtiskākās abās spēlētā hokeja un tā līmeņa atšķirības? “WHL viennozīmīgi ir ļoti laba līga, tāpat kā USHL arī ir nosacīti jauna. Lielākā atšķirība ir tā, ka WHL pirmās divas maiņas ir ļoti labas, un ir diezgan liela atšķirība starp pirmajām divām un trešo-ceturto maiņu, jo ceturtajā spēlē vai nu jaunie, vai kaušļi. NAHL pirmās maiņas varētu būt USHL un WHL ceturtās vai pat trešās maiņas, pēc manām domām. WHL ir gan tehniska līga, gan tajā pašā laikā piekopj spēka hokeju.”

Kā esi iejuties Wildcats sastāvā? Kādas attiecības izveidojušās ar treneriem, spēlētājiem? “Wildcats sastāvā esmu iejuties ļoti labi, visi apstākļi ļoti apmierina, treneri ir ļoti zinoši un strādā pie tā, lai spēlētāji attīstās. Galvenais treneris Pols Baksters (Paul Baxter) ir labākais treneris, kāds man ir bijis. Pats spēlējis NHL vairākas sezonas, bijis gan galvenais treneris ECHL, AHL un [Somijas] SM-liiga, gan galvenā trenera asistents NHL. Trenējis Sandi Ozoliņu Floridas Panthers. Ļoti daudz ko esmu iemācījies no viņa. Ar komandas biedriem attiecības ir ļoti labas; ļoti saliedēts kolektīvs.”

Cik vērtīga, Tavuprāt, Tavā karjerā ir Ziemeļamerikas pieredze? “Domāju, ka Ziemeļamerikas pieredze man noderēs, jo šeit hokejs ir daudz ātrāks nekā Eiropā. Bet to jau varēs pateikt tikai pēc kāda laika, kad iegūtās zināšanas būs jāliek lietā pieaugušo hokejā.”

Kristofers Bindulis (dz. 1995.)

Latviešu aizsargs Kristofers Bindulis (attēlā – pa labi) uz NAHL pārcēlās šajā starpsezonā pēc tam, kad bija aizvadījis sezonu Juniors komandas ierindā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. Vēl aizvadītās sezonas uzkrājumā dalība Latvijas U-18 izlases spēlēs, t.sk. jauniešu pasaules čempionātā. Tagad NAHL vienības Soo Eagles sastāvā Bindulis aizvadījis 13 spēles, iekrājis 3 punktus par rezultatīvām piespēlēm un lietderības koeficientu +3. Starp Eagles aizsargiem tas ir otrs labākais lietderības koeficients.

Kā esi iejuties Eagles sastāvā? Kas ir grūtākās, kas vieglākas lietas salīdzinājumā ar Rīgu? Kristofers Bindulis: “Eagles komanda uzņēma brīvi, jūtos kā savējais; protams, bija sevi jāpierāda, lai trenerim rastos uzticība. Grūtākais viennozīmīgi ir – prom no mājām, bez vecākiem, viss ir pašu rokās. Mēs komandā esam divi latvieši, es un Bruno Birzītis, viens otru atbalstam un ir vieglāk! ”

Kāds Tavuprāt ir NAHL hokejs un līmenis, ja salīdzina ar Tavu agrāko pieredzi – MHL B? “Kā jau Ziemeļamerikas hokejs, ir ātrs spēles ritms, ļoti daudz fiziska kontakta spēles, pie kā ir jāpierod domāt ātri. Savukārt ar manu pieredzi MHL B – tas bija tehnisks hokejs, ātrumi nav tik lieli, bet vairāk saspēles! Es uzskatu, kad NAHL ir augstāks par MHL B.”

Kādus uzdevumus esi izvirzījis sev šai sezonai? “Es atbraucu ar mērķi tik [koledžu hokeja] NCAA pirmajā divīzijā. Vēlos iegūt labu izglītību un spēlēt augstā līmenī.”

Bruno Birzītis (dz. 1995.)

Jaunais uzbrucējs uz NAHL un Soo Eagles pārcēlās vienlaikus ar kolēģi – Kristoferu Binduli. Arī pieredze Bruno Birzītim (attēlā zemāk pa labi) ir līdzīga – 18 gadi, Juniors, MHL B, Latvijas Virslīga, SK Rīga-95, Sanktpēterburgas jauniešu čempionāts, Latvijas U-18 izlase. Tomēr pērnsezonas biogrāfijā ir arī dalība HK Rīga sastāvā MHL (A grupas) čempionātā, kur aizvadītas 29 spēles. Šosezon Soo Eagles ierindā – 11 spēles, iekrāti 4 punkti (1+3) un lietderības koeficients -3.

Kā esi nonācis Eagles sastāvā? Kāpēc izvēlējies ASV, nevis, piemēram, Kanādu? “Bijām aizbraukuši uz Našvilu uz showcase, kur mūs pamanīja cilvēks no Eagles un uzaicināja uz try-out Detroitā. Pēc showcase lidojām uz Detroitu, labi nospēlējam tur, un treneris teica, ka grib mūs redzēt sastāvā. ASV tāpēc, ka bija kontakti šeit, vairāk zinājām par hokeju šeit; līdz ar to bija vieglāk uzzināt visu,” tā Bruno Birzītis. “Grūti salīdzināt ar MHL, jo pagājušogad MHL spēlēja vēl 1991. gadi, līdz ar to grūti spriest. Šeit [NAHL] hokejs ir savādāks – vairāk spēka spēle un metieni pa vārtiem, mazāk kombinācijas un kādas izspēles.”

Vai darbošanos Eagles komandā atvieglo apstāklis ka vienībā ir arī cits latvietis Kristofers Bindulis? “Domāju, ka, protams, ir vieglāk, jo ir latvietis ar ko parunāties, apspriesties par kaut ko; palīdzam viens otram ar angļu valodu. Esam ar mērķi šeit, lai tiktu NCAA koledžā, turpināt mācīties un spēlēt; pēc tam jau redzēs kā dzīvē viss izvērtīsies.”

P.S.

Latvijas hokejisti un viņu sniegums NAHL čempionātā pirms 2013./2014. g. sezonas (tabulā iespējami papildinājumi):

spēlētājs	dz.	sezona	klubs	sp.	punkti	+/-	play off
UZBRUCĒJI
Raimonds Daniličs	1985.	2004./2005.	Texas Tornado	13	0+5	n/d
			Bismarck Bobcats	25	3+9	n/d	4 sp. 0+1
Edgars Lipsbergs	1989.	2008./2009.	Topeka Roadrunners	43	5+9	+6	9 sp. 0+1; ±0
		2009./2010.	Topeka Roadrunners	52	17+25	+6	9 sp 5+3; +3
Rihards Marenis	1993.	2012./2013.	Amarillo Bulls	10	1+0	+1
Ēriks Ozollapa	1987.	2006./2007.	Traverse City North Stars	12	3+0	n/d
Jānis Puriņš	1987.	2006./2007.	Mahoning Valley Phantoms	44	14+5	n/d	1 sp. 0+0
Mārtiņš Roštoks	1980.	1999./2000.	Rochester Jr. Americans	13	6+4	n/d
			Danville Wings	7	1+3	n/d
Nils Semjonovs	1991.	2010./2011.	Springfield Jr. Blues	6	2+0	-1
			Aberdeen Wings	45	8+7	-2
		2011./2012.	Odessa Jackalopes	9	0+2	-5
Kārlis Zirnis	1977.	1997./1998.	Gaylord Grizzlies	41	15+22	n/d
AIZSARGI
Kristaps Bazevičs	1994.	2011./2012.	Alaska Avalanche	13	2+2	+2
		2012./2013.	Johnstown Tomahawks	30	3+3	-4
			Wichita Falls Wildcats	21	1+2	-4
Ričards Bērziņš	1992.	2010./2011.	Wenatchee Wild	7	0+1	-1
Ralfs Freibergs	1991.	2009./2010.	Texas Tornado	26	1+17	-3	5 sp. 0+2; +2
		2010./2011.	Texas Tornado	53	7+48	+21	4 sp. 0+3; -1
VĀRTSARGS					atv. %	GAA
Dainis Vasiļjevs	1990.	2009./2010.	Kenai River Brown Bears	17	89.5%	3.74	2 sp. 89.5%; 3.20

*

Plašākai ainavai:

• Mūsējie netālu no NHL. 1. sērija. Kanāda. WHL: tepat
• Mūsējie netālu no NHL. 2. sērija. Kanāda. QMJHL: tepat
• Mūsējie netālu no NHL. 3. sērija. Savienotās Valstis. USHL: tepat
• Par junioru hokeja sistēmu, līgām Ziemeļamerikā: tepat
• NAHL čempionāta statistikas lapa – pointstreak.com
• NAHL mājaslapa – nahl.com
• NHL spēlētāju atalgojuma aprēķini – capgeek.com
• Kristofera Binduļa pēcspēles īs-intervija – facebook.com
• Latvijas hokejistu NAHL pieredze: tepat (Ralfs Freibergs; Edgars Lipsbergs; Ēriks Ozollapa; Jānis Puriņš; Nils Semjonovs)

[Attēli secīgi: (1) Kristapa Bazeviča foto avots: facebook.com (Troy Young); (2) Kristofera Binduļa foto avots: iihf.com; (3) Bruno Birzīša foto avots: Soo Eagles Hockey News profils facebook.com lapā.]

Ceļš uz hokeja virsotnēm. USHL variants

Savu ceļu Ziemeļamerikas hokeja laukumu iekarošanai un/vai savu prasmju pilnveidošanai „caur” ASV stiprāko junioru līgu USHL ir izvēlējušies tādi aktuālās Latvijas izlases hokejisti kā Zemgus Girgensons, Ralfs Freibergs, Georgijs Pujacs, Arvīds Reķis. Šogad USHL ar neparasti augstu numuru 1. kārtā draftēja tobrīd 16 gadus vecu latviešu hokejistu Haraldu Egli (dz. 1996). Ko nozīmē USHL, USHL drafts, un kādas perspektīvas tas viss sola?

Protams, Ziemeļamerika ir faktiski visu hokeja valstu jauno hokejistu „apsolītā zeme” – sapnis uz ko tiekties, kur apliecināt savas profesionālās spējas un gandarīt savu „es”. Tiesa, atšķiras sapņa amplitūda – no NHL līdz pat dažāda ranga skolēnu čempionātiem, kur sapni var piepildīt par atbilstoša apjoma naudas pārskaitījumu. Tomēr stāsts nav tikai par naudu vai „lielo sapni” par NHL. Runa ir par īstu ziemeļamerikāņu Hokeju ar lielo H.

Caur Kanādu vai ASV?

Viens no populārākajiem „ceļiem” Amerikas iekarošanai ir jau vairāk vai mazāk laicīga došanās uz Ziemeļameriku vēl U-20 vecumā, lai izsistos caur elites junioru līgām. Kanādā tās ir trīs – Rietumu (WHL), Ontario (OHL) un Kvebekas (QMJHL), bet ASV viena – USHL. Abās valstīs ir jūra dažādu citu līgu, taču šīs četras ir pats „krējums”, no kura tad arī mēdz biežāk pasmelties profesionālo hokeja klubu skauti, sastāvu shēmotāji un komplektētāji.

Starp Z-Amerikas elites junioru līgām Latvijas jauno censoņu populārākā (pieejamākā) izvēle ir Kanādas junioru elite, kuru 2012./2013. g. sezonā veidoja 60 komandas trijās CHL paspārnē esošajās līgās – WHL 22 vienības, OHL 20 un QMJHL 18 komandas. To lauvastiesa satilpst hokeja dzimtenes Kanādas plašajās kvadrātjūdzēs, bet daži Kanādas junioru elites klubi ir iemājojuši ASV teritorijā.

Savukārt ASV junioru elitē (Tier I) ir tikai viena līga – United States Hockey League (USHL), kurā tad arī ir mazāks izmērs – 16 komandas. Turklāt viena komanda (ASV jauniešu izlase) ārzemniekiem ir slēgta. Diskusijas par Kanādas un ASV junioru elites komandu līmeņa atšķirībām ir slidenas kā ledus, jo vispārinājumos izņēmumu ir pārāk daudz. Netrūkst piemēru, ka talantīgi un vēlāk NHL laukumos sevi apliecinājuši hokejisti ir atteikušies no spēlēšanas vai piedāvājumiem to darīt USHL, lai slīpētu meistarību Kanādas junioru līgās. Taču ir nereti piemēri, ka Kanādas junioru līgas saņem „kurvīšus” un puiši izvēlas palikt vai sākt USHL ledus laukumos. Viens piemērs ir mūsu pašu Zemgus Girgensons, kuru 2011. gadā draftēja WHL komanda Kelowna Rockets, bet latvietis nolēma palikt vēl uz sezonu USHL vienībā Dubuque Fighting Saints. Protams, var ņemt vērā un apsmaidīt WHL administratoru attieksmi pret draftu un cerību pus-pamatotību, tomēr fakts ir fakts.

Kāpēc USHL?

Nereti par labu USHL liek izšķirties ASV varianta ģeogrāfiskās atrašanās priekšrocības, salīdzinot ar WHL, kas mājo „Kanādas Sibīrijā”. Turklāt nereti tiek minēts, ka ASV izglītības sistēma ir vispusīgāka par Kanādas hokeja reliģiju. No tā arī izriet cits būtisks faktors – USHL ir diezgan kategoriski amatieriska līga, kur jaunie spēlētāji, atšķirībā no CHL, nesaņem stipendijas, un pēc tam drīkst bez sarežģījumiem startēt ASV augstskolu sistēmā – NCAA, lai studētu un spēlētu hokeju. Nesens piemērs ir Latvijas izlases debitants Ralfs Freibergs, kurš NCAA plašumos nonāca no USHL, bet bija spiests „izciest” 33 spēļu diskvalifikāciju par tām 33 spēlēm, kuras 2009./2010. g. sezonā bija aizvadījis Dinamo Juniors komandā Baltkrievijas ekstralīgā. Protams, tolaik 18-gadīgā Freiberga pirms 3-4 gadiem saņemtos „labumus” diez vai varētu dēvēt par ko vairāk nekā stipendiju. Tomēr – kārtībai jābūt.

Runājot par Kanādas CHL līgu un USHL meistarības atšķirībām, jāatkārtojas, ka Kanādas un ASV jaunatnes atšķirības pēdējās desmitgadēs ir ievērojami izlīdzinājušās. Bet, ja vēl salīdzina ar 20. gadsimta sākumu… Ja norobežojas no Kanādas un ASV junioru līgu rāmjiem, kur norisinās savstarpēja rotācija, un par piemēru ņem tikai valstisko piederību, tad, lai arī nepilnīgs, tomēr salīdzināmais materiāls ir U-18 un U-20 pasaules čempionāti, kuriem Kanādas un ASV hokeja saimnieki mēdz koncentrēt pat vairāk uzmanības par Stenlija kausa izcīņas „ēnā” notiekošo pieaugušo pasaules čempionātu. Piemēram, pēdējo 10 sezonu gaitā ASV U-18 izlase zeltu ir paņēmusi 6 reizes (t.i., 60% gadījumu) un ne reizi šo gadu laikā nav palikusi bez medaļām. Kanādiešu U-18 vecumam 10 gados pirmo vietu izdevies izcīnīt 2 reizes; citus gadus šūpoles starp 2. un 4. vietu, ar vienu „sānslīdi” – 7. vietu. Jāpiebilst, ka ASV jauniešu izlases panākumu sāls ir valstsvienības laicīga gatavošanās pasaules čempionātam 1 – 2 gadu garumā speciālas programmas ietvaros – sākumā kā U-17 valstsvienība, tad kā U-18 izlase. Ar regulāru spēļu praksi un pilnu sezonu. Iepriekš izlases puišiem par poligonu bija ASV otrā līmeņa (Tier II) junioru līga NAHL, bet pēdējos gados jau USHL. Kur tad arī ASV godalgotā jaunatne slīpē savas prasmes un meistarību. Jāpiebilst, ka Kanādas U-18 izlase pasaules čempionātos sāka startēt tikai no 2002. gada…

Arī U-20 pasaules čempionātos ASV valstsvienībai ir nozīmīgi panākumi; tomēr situācija ir otrāda, un pasaulei pogas griež ārā Kanādas U-20 izlase. Aizvadītās sezonas (2012./2013.) U-20 pasaules čempionātā ASV uzvarēja, bet pēdējo 10 gadu laikā zelta medaļas amerikāņiem bija „tikai” 3 reizes. Pārējās reizēs amplitūda starp 3. un 7. vietu. Kanāda U-20 vecumā 10 gadu laikā zeltu sarūpējusi 5 reizes, zemāk par 4. vietu nenokrītot.

ASV un Kanādas U izlašu ieņemtās vietas pēdējos desmit U-20 un U-18 pasaules čempionātos (2004. – 2013.; saskaņā ar iihf.com):

sezona	ASV U-20	Kanādas U-20	ASV U-18	Kanādas U-18
2012./13.	1.	4.	2.	1.
2011./12.	7.	3.	1.	3.
2010./11.	3.	2.	1.	4.
2009./10.	1.	2.	1.	7.
2008./09.	5.	1.	1.	4.
2007./08.	4.	1.	3.	1.
2006./07.	3.	1.	2.	4.
2005./06.	4.	1.	1.	4.
2004./05.	4.	1.	1.	2.
2003./04.	1.	2.	2.	4.

*

Mūsējie USHL vai ceļā uz to

USHL čempionāta oficiālajās spēlēs savulaik ir uzspēlējuši vismaz 13 hokejisti no Latvijas. Dažādām sekmēm. Vēl dažus USHL komandas draftēja, bet puiši negribēja vai nevarēja kvalificēties. Piemēram, 2002. gadā USHL Entry Draft 5. kārtā ar kopējo 48. numuru Waterloo Black Hawks izvēlējās ASV trešā līmeņa (Tier III) līgā EJHL uzspēlējušo Mārtiņu Karsumu, kurš tomēr 2002./2003. g. sezonu aizvadīja Latvijas komandās, bet pēc gada pārcēlās uz Kvebekas līgu (QMJHL). Vai, piemēram, 2011. gada USHL Entry Draft 5. kārtā ar kopējo 67. numuru Teodoru Bļugeru „pieteica” Sioux City Musketeers vienība, bet Bļugers sezonu palika savā skolā un pēc gada pieslēdzās „pa taisno” NCAA hokejam. 2003. gadā no Chicago Steel puses ar 108. numuru 9. kārtā draftēts sava laika Latvijas U-18 un U-20 izlašu uzbrucējs Andrejs Savičevs, bet, rādās, arī viņam USHL čempionātā spēlēt nenācās.

Atkāpei: USHL drafts. Arī šajā līgā komandu sastāva un „tiesību” komplektācijas nolūkā tiek noturēts Ziemeļamerikas hokeja saimniecībām raksturīgais (un, piemēram, KHL atdarinātais) drafts. USHL drafts faktiski un arī formāli jau vairāku gadu garumā sastāv no diviem atsevišķiem draftiem – standartversijas (Entry Draft) un „nākotnes varianta” (Futures draft), kurā komandas izvēlas jaunās sezonas U-17 vecumam atbilstošus kadrus – jaunos talantus. Tātad šī gada maijā notikušajā USHL Futures draft-ā „aizgāja” 1997. gadā dzimušie, bet „klasiskajā” Entry draft-ā visi pārējie, no 1993. līdz 1996.-ajam dzimšanas gadam. Atgādinājumam: Ziemeļamerikas junioru vecuma limits, atšķirībā no klasiskās Eiropas, ir U-21 vecums. Tā, piemēram, 2011. gadā USHL Entry draft-ā ar kopējo 110. numuru 8. kārtā „paņemtais” aizsargs Ralfs Freibergs (dz. 1991.; draftēja Waterloo Black Hawks) savu vienīgo USHL sezonu aizvadīja U-21 vecumā, t.i. jau sezonu pāri klasiskajam junioru vecumam.

Haralds Egle un viņa platas solis uz priekšu

Šogad maijā USHL Entry draft-ā tika nosaukts arī latviešu hokejists – 1996. gadā dzimušais Latvijas U-18 izlases uzbrucējs Haralds Egle. 2013. gada Entry draft-am bija 32 kārtas ar 480 izvēlēm, no kurām 75 gan palika tukšas – spēlētāji netika izvēlēti. Taču Egles gadījumam ir unikalitāte: Latvijas hokejists draftēts pirmajā kārtā. Muskegon Luberjacks komanda Haraldu Egli nosauca ar kopējo 8. numuru. Aiz viņa muguras palika 397 jaunie censoņi, t.sk. liela daļa 1-3 gadus vecāku puišu.

Tas, protams, var rosināt dažādas cerības un gaidas, tomēr – tas ir atzīstams novērtējums jaunajam hokejistam. Neskatoties uz to, ka neviens drafts – NHL, KHL, CHL – neko negarantē, nenodrošina. Bet interesi un novērtējumu apliecina gan. It īpaši, ja runa ir par pirmo kārtu, ko vairumā gadījumu arī USHL Entry draft-ā neiznieko.

Jāatgādina, bet Haralda Egles ceļam Ziemeļamerikas hokeja „džungļos” ir zināma līdzība ar agrākiem celmlaužiem no mūsu puses. Līdzības saskatāmas vismaz agrīnajā stadijā. Piemēram, Zemgus Girgensons ceļu ASV sāka ar Green Mountain Glades komandām EmJHL un EJHL līgās, kam sekoja USHL. Egle arī sāka Glades komandās EmJHL un EJHL čempionātos. Tiesa, EJHL-ā palika vēl uz vienu sezonu, bet citā komandā – Portland Jr. Pirates. Savulaik ar EJHL līgu savu Amerikas apgūšanu sāka arī, piemēram, Mārtiņš Karsums.

Starp citu, Haraldu Egli šogad KHL drafta 1. kārtā ar kopējo 27. numuru „aizrunāja” Jaroslavļas Lokomotiv klubs. Attiecīgi Egle ir 2013. gadā ar visaugstāko numuru KHL draftētais Latvijas hokejists. Tiesa, vairāku dienu gaitā pēc KHL drafta Jaroslavļas kluba pārstāvji ar H. Egli nebija sazinājušies; ielika ķeksīti un viss. Bet uz NHL draftu 1996. gadā dzimušie varēs sākt pretendēt no 2014. gada.

Savukārt USHL vienība Muskegon Luberjacks sazinājās ar Haraldu Egli jau pirms USHL drafta, lai noskaidrotu, vai viņš vēlas spēlēt USHL un ir pārliecināts, ka neaizbrauks uz Kanādas junioru līgām vai citā virzienā. Preventīvi, lai „nepalaistu vējā” pirmās kārtas izvēli. Ko Tev pašam nozīmē tas, ka Tevi izvēlējās USHL draftā? Turklāt 1. kārtā? Haralds Egle: „To, ka tikšu draftēts, zināju jau pirms drafta. Biju runājis ar vairākām komandām; drafts deva zināt, kura būs tā komanda, kur spēlēšu. Bija prieks par to, ka ar tik augstu numuru tiku draftēts; nelikās, ka tikšu pirmajā desmitniekā.”

Ar ko salīdzinās Haraldu Egli?

Protams, pagaidām visaugstāko latiņu Latvijas hokejistiem, konkrēti – uzbrucējiem, ir iemērījis Zemgus Girgensons, kurš USHL čempionātā ir aizvadījis divas lieliskas sezonas. Neviens cits uzbrucējs ar Latvijas pavalstniecību USHL laukumos nav uzrādījis tādu rezultativitāti. Otrs rezultatīvākais mūsējais USHL regulārajās sezonās ir izrādījies aizsargs Ralfs Freibergs, kurš 2011./2012. g. sezonā izkapāja 43 rezultativitātes punktus un lietderības koeficientu +24, kas iespēts 60 spēlēs. Tā Freibergs bija kļuvis par attiecīgās USHL sezonas rezultatīvāko aizsargu, labāko piespēļu dalītāju – aizsargu un USHL zvaigžņu komandas nominantu. Jāpiebilst, ka sezonu iepriekš (2010./2011.) Ralfs Freibergs bija ASV otrās stiprākās junioru līgas NAHL rezultatīvākais aizsargs, labākais piespēlētājs-aizsargs, zvaigžņu komandas dalībnieks un NAHL „gada aizsargs”.

No USHL laukumos skaidri sazīmētajiem 13 spēlētājiem ar Latvijas piederību 6 vīri aizvadītās sezonas (2012./2013.) gaitā ir bijuši Latvijas izlases sastāvā pārbaudes spēlēs, olimpiskajā kvalifikācijā un/vai pasaules čempionātā. Respektīvi, 46% USHL „absolventu” joprojām ir valstsvienības redzeslokā. Patiesībā bijušo USHL kadru (lai arī uz sezonu, pussezonu) īpatsvars un kopējais pienesums izlasei nav mazs. Pujacs, Reķis, Jerofejevs, arī Girgensons, Saulietis, Freibergs.

Latvijas hokejistu statistika USHL čempionātā (iespējamas korekcijas un papildinājumi):

spēlētājs	dz.	sezona	komanda	sp. REG	punkti	+/-	SM	sp. PO	punkti	+/-	SM	klubs 2012./2013.
UZBRUCĒJI
Zemgus Girgensons	1994.	2011./2012.	Dubuque Fighting Saints	49	24+31	+17	69	2	2+2	+2	0	Rochester Americans (AHL); Latvijas izlase
		2010./2011.	Dubuque Fighting Saints	51	21+28	+7	46	11	3+5	+7	8
Mihails Salijenko	1976.	1996./1997.	Des Moines Buccaneers	33	5+13	n/d	12	–	–	–	–	n/d
			Dubuque Fighting Saints	23	6+15	n/d	36	–	–	–	–
Māris Ziediņš	1978.	1998./1999.	Green Bay Gamblers	49	8+10	n/d	35	6	2+3	n/d	6	Peterborough Phantoms (EPIHL = Lielbr. 2.)
Kaspars Saulietis	1987.	2004./2005.	Des Moines Buccaneers	10	3+2	+2	12	–	–	–	–	Sokil (PHL = Ukr. 1.); Junost-Minsk (VHL = Kr. 2.); Juņior (Baltkr. 1.); Latvijas izlase
Raimonds Daniličs	1985.	2004./2005.	Tri-City Storm	7	2+0	0	5	–	–	–	–	Montpellier Vipers (Fr. 2.)
Rihards Augstkalns	1979.	1995./1996.	Sioux City Musketeers	7	0+2	n/d	2	–	–	–	–	n/d
Oļegs Koreškovs	1984.	2003./2004.	Lincoln Stars	6	0+0	-1	0	–	–	–	–	Izmir Buyuksehir Belediyesi SK (TBHF Super Lig = Turc. 1.)
AIZSARGI
Ralfs Freibergs	1991.	2011./2012.	Lincoln Stars	60	8+35	+24	40	7	0+2	-3	4	Bowling Green State University (NCAA); Latvijas izlase
Aleksandrs Jerofejevs	1984.	2004./2005.	Sioux Falls Stempede	52	3+20	+10	45	–	–	–	–	Kubaņ (VHL = Kr. 1.); Latvijas izlase
Georgijs Pujacs	1981.	1999./2000.	Rochester Mustangs	50	4+13	n/d	35	–	–	–	–	Avangard (KHL); Latvijas izlase
Mārtiņš Lāns	1977.	1997./1998.	Fargo-Moorhead Ice Sharks	55	2+11	n/d	85	4	0+0	n/d	6	n/d
Arvīds Reķis	1979.	1995./1996.	Dubuque Fighting Saints	35	3+3	n/d	85	–	–	–	–	Dinamo (Rīga; KHL); Latvijas izlase
Krišs Grundmanis	1989.	2007./2008.	Green Bay Gamblers	14	1+1	0	54	–	–	–	–	HC Most (Čeh. 2.); HC Draci Město Bílina (Čeh. 3.); Aristan (Kaz. 1.)

* P.S. 2000./2001. g. sezonā atsevišķās statistikas vietnēs kā Rochester Mustangs vārtsargs norādīts Aivars Ziediņš (dz. 1980.), taču trūkst oficiāla apliecinājuma viņa dalībai USHL čempionāta spēlēs.

Ko nozīmē USHL drafta 1. kārta?

Haralda Egles draftēšana USHL pirmajā kārtā, kā noskaidrots, garantē tikai Maskīgonas kluba vadības interesi. Tomēr līdz šim ierastā kārtība iezīmē „taciņu”, pa kuru dodas USHL Entry draft pirmajā kārtā izvēlētie puiši. Katrs gadījums, protams, ir īpašs un atšķirīgs, tomēr netrūkst arī līdzību, kas ļauj vispārināt. Lai kopsavilkumam nebūtu „gara bārda”, vispārinājumi tikai par 21. gadsimta USHL Entry draft pirmajās kārtās izvēlētajiem hokejistiem.

Šī gadsimta gaitā notikušajās 13 USHL Entry draft procedūrās kopumā ir draftēti 166 jaunie censoņi. No kuriem trešdaļa – 66,3% (110 puiši) ir nonākuši līdz NCAA – ASV augstskolu hokeja – spēlēšanai. Tiesa, daži – apejot spēlēšanu USHL. Ja atskaita pēdējo divu gadu (2012., 2013.) draftus, kuros aizrunātajiem kadriem vairumā gadījumu līdz NCAA vēl jāizaug fiziski, tad NCAA spēlējošo USHL Entry draft pirmās kārtas personu procents ir vēl augstāks – 79,4%.

Šajā gadsimtā pirmajam „raundam” visklasiskākais karjeras turpinājums pēc NCAA ir ECHL un/vai AHL – trešā un otrā līmeņa profesionālās līgas. Ja ņem vērā septiņos gados (2001. – 2007.) USHL pirmajā kārtā draftētos, kas ir junioru un daļēji koledžu vecumu pāraugusī paaudze, tad pa taisni ‘USHL – NCAA – AHL’ ir aizgājuši 28,9% USHL pirmajā kārtā draftētie (24 no 83). Trešās līgas virzienā ‘USHL – NCAA – ECHL’ nonākušo īpatsvars ir lielāks – 39,8% (33 no 83). Jāpiebilst, ka abos virzienos „gājušie” pārklājas, jo ir gadījušās rotācijas starp AHL un ECHL (20,5% jeb 17 no 83). No šiem 2001. – 2007. gados USHL Entry draft-a pirmajā kārtā izsauktajiem 28 puiši (33,7%) ir aizsitušies līdz AHL. Attiecīgi ne visiem ceļš ir vedis caur NCAA.

No gadsimta pirmajos 12 draftos (2001. – 2012.) pirmajā kārtā aizrunātajiem, joprojām neskaitot Futures draft, 33 puiši ir NHL klubu draftēti. T.i., 21,9% no visiem (33 no 151). Jāpiebilst, ka šis skaitlis var pieaugt, jo spēlētājus varēs draftēt arī šogad un nākotnē. It īpaši ņemot vērā, ka attiecīgā gada USHL Entry draft procedūrā drīkst draftēt vienu gadu jaunākus spēlētājus. Attiecīgi – USHL Entry draft-ā šogad maijā jaunākie bija 1996. gadā dzimušie, bet šīs vasaras NHL draftā jaunākais atļautais gads ir – 1995.

No šiem 33 puišiem, kurus draftējuši arī NHL klubi, apmēram puse (16 no 33) spēlētāju NHL drafta izvēlē nonākuši jau vismaz gadu pēc draftēšanas USHL līgā – t.i., pēc tam, kad ir atrādījušies un paspīdējuši USHL čempionātā. Taču, ir daži izņēmumi, kas arī pēc USHL drafta nemaz nav spēlējuši USHL-ā, bet pēc tam tik un tā nosaukti NHL draftā, un arī aizspēlējušies līdz NHL. Tāds, piemēram, ir aizsargs Dylan Reese (dz. 1984.), kuru 2002. gadā pirmajā kārtā draftēja USHL klubs Lincoln Stars; viņš palika NAHL-ā, pēc tam NCAA, AHL, bet pēdējās 4 sezonas cīnās starp NHL un AHL. Šajā sezonā gan tikai 3 spēles Pitsburgas „pingvīnu” sastāvā.

No 33 NHL draftētajiem USHL pirmās kārtas numuriem 13 puiši (39,4%) ir abos draftos „ņemti” vienas starpsezonas laikā. Attiecīgi NHL skauti jauniešus noskatījuši „pa lielam” bez USHL starpniecības un ieguldījuma. Tāpat arī ir ar 4 jaunajiem hokejistiem, kurus NHL draftēja vēl pirms USHL klubi to darīja. Te gan jāpiebilst, ka NHL drafts nav izšķirošs, lai kāds USHL draftēts un spēlējis hokejists nokļūtu uz Nacionālās Hokeja līgas ledus bez NHL drafta starpniecības. Piemēram, aizsargs Sean Collins (dz. 1983.), kuru 2002. gadā USHL Entry draft 1. kārtā „paņēma” un 2002./2003. g. sezonā iespēlēja Sioux City Musketeers, līdz NHL čempionātam nonāca bez NHL drafta. NHL-ā gan aizvadījis tikai 22 spēles, bet ir apliecinājums iespējām.

Pienesums NHL

Savukārt, no 2001.- 2007. gados USHL Entry draft pirmajās kārtās paņemtajiem, 7 puiši (no 83) ir tikuši pie spēlēšanas NHL. Tas ir – 8,4% USHL pirmajā kārtā izvēlēto. Arī šis skaitlis jau tuvāko sezonu gaitā var pieaugt. It kā skaits nav liels, un atkal liek atcerēties – USHL drafta pirmā kārta vēl neko nenozīmē. Turklāt, ievērojama daļa USHL pirmajā kārtā draftēto puišu savas sportista karjeras ir pabeiguši.

No 21. gadsimtā USHL Entry draft-a pirmajā kārtā nosauktajiem hokejistiem NHL-ā visaugstāk draftēts un arī par lielāko „stāru” nosaucams New York Islanders uzbrucējs Kyle Okposo (dz. 1988), kuru 2005. gada USHL Entry draft 1. kārtā ar 1. numuru draftēja Des Moines Buccaneers komanda. 2005./2006. g. sezonu Okposo aizvadīja USHL čempionātā „pirātu” (Buccaneers) sastāvā, bet 2006. gadā NHL drafta 1. kārtā ar 7.-to numuru viņu „bildināja” Islanders. Pēc tam NCAA, AHL, NHL… Tagad Okposo kontā ir 5+ NHL sezonas, 325 spēles, 189 rezultativitātes punkti.

Jāatgādina, ka runa ir tikai par USHL Entry draft 1. kārtu. Piemēram, 2005. gadā USHL Futures draft-a 1. kārtā ar 1. numuru tika draftēts „kāds” Patrick Kane, kuru pie pirmās iespējas 2007. gadā 1. kārtā ar 1. numuru NHL draftā norezervēja Chicago Blackhawks. USHL-ā Keins tā arī neuzspēlēja – palika ASV U-18 izlases sistēmā, pēc sezonas OHL čempionātā Kanādā, vēl pēc sezonas – NHL. Viens Stenlija kausa ieguvēja gredzens jau ir, bet tagad ceļā pēc otra…

Sausais atlikums

„Katrs pats savas laimes kalējs.” Tomēr nevar noliegt, ka Haralda Egles nosaukšana USHL drafta pirmajā kārtā Latvijas jauno hokeja talantu kontekstā ir vērā ņemams notikums. Atliek vien novēlēt veiksmi!

Informācija vēl:

• USHL draftu kārtība – ushl.com
• USHL 2013. gada draftu rezultāti – ushl.rinknetcloud.com (Entry draft; Futures draft)
• USHL statistikas lapa – pointstreak.com

(Par precizējumiem materiāla tapšanā īpašs paldies USHL komunikācijas un sabiedrisko attiecību direktoram Brian Werger.)

[Fotoattēlā: Jaunais latviešu hokejists Haralds Egle. USHL un arī KHL draftos šogad izvēlēts pirmajā kārtā. Foto: jrpirates.puckysystems2.com. Zemāk izvietotajā attēlā – USHL komandu logo un mājvietas ASV kartē; attēla avots: hockeyrecruits4u.wordpress.com.]

Latvijas U-20 izlase. Novembra stadijā

Atsākot Latvijas U-20 izlases sagatavošanās ciklu pirms junioru sezonas galvenā starptautiskā notikuma – U-20 pasaules čempionāta, kas paredzēts gadu mijā, Latvijas junioru izlase dosies uz turnīru Austrijā. Telfs Cup turnīra norise paredzēta no 7. līdz 9. novembrim, un tajā spēkiem samērīsies četras junioru izlases: Austrijas, Baltkrievijas, Dānijas, Latvijas. Tiesa, neviena no Latvijas U-20 izlases pretiniecēm šogad nespēlē junioru elitē…

Turnīra norise paredzēta pasakainā vietā – simpātiskā mazpilsētā Telfsā, ap 20 – 30 km uz rietumiem no Insbrukas. Alpu pakājē. Nostāk no lielpilsētu kņadas un cita veida traucējošiem faktoriem. Pretiniekos junioru izlases, kas decembra pirmajā pusē U-20 pasaules čempionāta 1. divīzijas A grupas turnīrā Amjēnā (Francijā) cīnīsies par vienīgo „ceļazīmi” uz pasaules junioru eliti. Komandas nav vājas, tomēr pasaules junioru elites kontekstā vismaz teorētiski ir „rangā vājākas”. Tas gan neizslēdz iespēju „atrauties” arī no austriešiem, baltkrieviem un/vai dāņiem. Tomēr jādomā, ka tās var nesniegt priekšstatu par līmeni, kas Latvijas U-20 puišus sagaidīs pasaules čempionāta apakšgrupā, kurā nāks pretī Čehijas, Somijas, Šveices un Zviedrijas U-20 izlases.

Ziemeļamerikāņu – maz, HK Rīga – daudz

Pagaidām vēl pilnā sparā norisinās regulārie čempionāti. Latvijas U-20 izlases treneri un daļa komandas, kas ikdienā saucas HK Rīga, ir izbraukumā, kur pēdējā spēle pirms izlases sanākšanas paredzēta 1. novembrī Jaroslavļā. Pēc tam puiši no MHL čempionāta būs brīvi līdz 15. novembrim.

Pirms Telfs Cup turnīra nosaukti 26 kandidāti, no kuriem paredzēts dažus atsijāt, atstājot 22 izlases puišus, kam jāuzspēlē Austrijas turnīrā. Kā jau raksturīgi pārbaudes turnīriem, arī junioru izlases sastāvs ir pārbaudāmā versijā; virkne spēlētāju, kurus paredzams redzēt izlases vai vismaz kandidātu sastāvā pirms pasaules čempionāta, U-20 izlases novembra versijā nav. Piemēram, no Latviju pārstāvošās gvardes Ziemeļamerikā aktuālajā izlases kandidātu listē ir iekļauts tikai uzbrucējs Rihards Marenis, kurš spēlē ASV otrajā stiprākajā junioru līgā NAHL un kuru junioru izlases treneri ir redzējuši mazāk par citiem. Attiecīgi kandidātu sarakstā šobrīd nav atrodams ne koledžu hokeja laukumos (NCAA) spēlējošais Teodors Bļugers, ne Kanādas elites (CHL) junioru līgās spēlējošie Ņikita Jevpalovs, Edgars Kulda, Roberts Lipsbergs, Rinalds Rosinskis, ne arī AHL laukumus „arošais” Zemgus Girgensons. Cits stāsts, vai viņiem visiem būs iespēja atstāt Ziemeļameriku, lai piedalītos U-20 pasaules čempionātā Krievijā. Un nākamais story ir tas, cik viņi visi ir „interesanti” junioru izlases treneriem.

Toties jau tradicionāli salīdzinoši „biezā slānī” ir Dinamo jaunatnes komandas HK Rīga pārstāvji. Šajā kandidātu komplektā „HK rīdzinieku” ir 14 (no 26) jeb 53,9%. No Liepājas Metalurgs lielās komandas ir iesaukti 3 spēlētāji; vēl 2 – no Moser Medical Graz 99ers saimniecības Austrijā. Citu „mafiju” nav. Pārējie – salasīti pa vienam no dažādiem ārvalstu klubiem.

HK Rīga pārstāvniecības sakarā jau ir izskanējusi tradicionālā kritika par to, ka Latvijas U-20 izlases treneri, kas darba apvienošanas kārtībā ir arī pie HK Rīga stūres rata, „neredz” tālāk par savu komandu un lobē savus „pavalstniekus”. Jādomā gan, ka arī šie treneri neplāno braukt uz Ufu, kur gadu mijā paredzēts junioru pasaules čempionāts, lai zaudētu, un speciāli „neatstāj mājās” labākos. Tāpat saprotama ir treneru nodrošināšanās ar jebkādu „mugurkaulu” – spēlētājiem, kas sezonas gaitā spēlē kopā. Domājams, čempionātā ar 20 spēlētājiem, kas katrs spēlē savā klubā citā līgā, būtu grūtāk. Tomēr ir jautājums, vai tiešām ārpus Dinamo saimniecības esošajos MHL B grupas apcirkņos neatrastos kāds spēlētājs, kas būtu novembrī pārbaudāms Latvijas U-20 izlases kontekstā. Runa ir gan par Liepājas Metalurgs jaunatnes vienību, gan Prizma-Rīga vienību. Ar Juniors vienību vairāk vai mazāk ir skaidrs, jo no tās labākos/vecākos „nosmeļ” saimniecības vecākā komanda HK Rīga.

Ja prizmiešu „aizmiršanu” varētu pamatot ar komandas bēdīgo startu MHL B grupā, tad liepājnieku sniegums MHL B grupā ir ļoti iepriecinošs – aktuāli 1. vieta reģionālajā divīzijā. Izlasei interesanti spēlētāji atrastos abās komandās, protams, ja tas interesētu. Bet, kas zina, varbūt vēl pirms pasaules čempionāta treneri ir ieplānojuši apskatīt kā Liepājas, tā Prizmas MHL puišus?

Rotācijas sastāvā

No Austrijas turnīram paredzētā Latvijas U-20 izlases kandidātu loka 18 spēlētājus treneri jau ir izmēģinājuši Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrā šī gada augustā, un tikai 8 kandidāti šosezon Latvijas U-20 krāsās nav redzēti. Starp „neredzētajiem” jau minētais Marenis, trīs HK Rīga pārstāji – Begovs, Jeļisejevs, Kurmis, divi „austrieši” – Zuševics un Gelažis, „zviedrs” Kļaviņš un „šveicietis” Punnenovs.

No Žoltoka memoriālā Latvijas junioru izlasē spēlējušajiem šoreiz nav saukti 3 liepājnieki (aizsargi Mārtiņš Oskars Freimanis, Sandis Šostaks un uzbrucējs Linards Mazurs-Mago), 3 uzbrucēji, kas piederīgi HK Rīga/Juniors saimniecībai (Ričards Kondrāts, Emīls Potāpovs, Artūrs Ševčeko, kā arī 3 leģionāri – Šveices junioros spēlējošie vārtsargs Elvis Merzļikins un uzbrucējs Juris Zandovskis, kā arī „zviedru” uzbrucējs Romans Semjonovs, kas šosezon „dod virsū” Zviedrijas trešajā stiprākajā pieaugušo līgā (Division 1). Jādomā, ka 1 – 2 spēlētāji arī no šiem, uz Austriju „līdzi neņemamajiem”, parādīsies junioru izlases kandidātu lokā, tuvojoties „lielajam notikumam” – pasaules čempionātam.

Cik pieauguši ir Latvijas juniori?

Priecē fakts, ka no esošā Latvijas U-20 izlases kandidātu loka salīdzinoši liels spēlētāju pulciņš „ir redzējis” pieaugušo hokeju, kas varētu būt noderīgi izlases sniegumam. Proti, pasaules junioru elitē jaudīgākajās komandās Latvijas junioriem pretī stāsies izlases, kuru spēlētāji jau ir krietni „paostījuši” pieaugušo līgu hokeju. Mums tādu spēlētāju, kas spēlējuši pieaugušo līmenī, nav daudz, bet ir. Protams, var diskutēt par viņu pārstāvēto līgu līmeni, tomēr pieaugušo hokejs ir jau cita pakāpe, salīdzinot ar jaunatnes un arī CHL līgām.

No esošā komplekta Zviedrijas stiprākajā (Elitserien) čempionātā jau debitējis un pirmos punktus guvis uzbrucējs Edgars Kļaviņš, kuram līdzšinējā sezona iesākās zviedru stiprākajā U-20 līmenī – J20 SuperElit. Savukārt uzbrucējs Zintis Nauris Zuševics Moser Medrical Graz 99ers saimniecībā uzspēlē gan lielajā komandā EBEL līgā (Erste Bank Eishockey Liga) ar epicentru Austrijā un satelītvienībām Čehijā, Horvātijā, Slovēnijā, Ungārijā. Tiesa, Zuševicam sanāk uzspēlēt arī kluba U-20 komandā, kas cīnās Austrijas stiprākajā U-20 līgā EBYSL (Erste Bank Young Stars League), kas vieno arī čehu, horvātu, slovēņu (divas) un ungāru junioru vienības. Somijas trešajā stiprākajā līmenī (Suomi-sarja) cīnās aizsargs Kristaps Nīmanis.

Un, protams, pieaugušo hokeja kontekstā jāpiemin Liepājas Metalurgs puiši, kas cīnās Baltkrievijas ekstralīgā. Var, protams, „raudāt” par Baltkrievijas Atklātā čempionāta līmeņa kritumu un Liepājas komandas straujo juniorizēšanos. Tomēr tur spēlējošie Latvijas U-20 izlases kandidāti – Artūrs Kuzmenkovs, Kārlis Ozoliņš, Edgars Siksna – nav tikai pie „ūdens atnešanas”, bet ir redzamās lomās komandā. Kuzmenkovs ir rezultatīvākais spēlētājs Liepājas komandā, Ozoliņš – ceturtais rezultatīvākais, Siksna – otrs rezultatīvākais aizsargs un aizsargs ar labāko lietderības koeficientu.

Visā šajā kontekstā izskatās savādi, ka Latvijas hokeja flagmanis un virzītājs Dinamo nav „uzauklējis” – t.i. palaidis kādu junioru uzspēlēt vismaz pa dažām minūtēm pāris spēlēs – nevienu U-20 vecuma hokejistu . Iepriekšējās sezonās tādu nebija daudz, bet pa kādam iegadījās – Roberts Bukarts, Ronalds Cinks. Dažu spēļu KHL pieredzi junioru vecumā dabūja arī Jānis Straupe (dz. 1989.), taču jau pēc junioru PČ – 2009. gada februārī. It kā jaunajā Dinamo modelī ir daudz jauno. Bet visi ir pus-jaunie – 1991. gadā dzimušie, kuri jau 2 gadus pārauguši junioru vecumu. Bet neviens junioru (U-20) vecuma hokejists šosezon vismaz pagaidām līdz reālam spēles laikam uz KHL ledus Dinamo ierindā nav ticis. Komandas sniegums arī acīmredzot to neveicina; kā saka: „Tagad nav īstais laiks, dzimtene briesmās”. Un arī KHL reglaments atgājis no sākotnējā atbalsta junioru vecuma hokejistiem, pamazām ceļot „dotēto” hokejistu vecumu uz U-21, U-22…

Latvijas U-20 izlases kandidāti pārbaudes spēlēm Austrijā 2012. g. novembrī, viņu statistika savos klubos un Latvijas U-20 izlasē Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrā 2012. gadā (nosaukti 2012-10-29; statistika pēc 2012-10-29 spēlēm):

spēlētājs	dz.	līga	klubs	sp.	punkti	+/-		sp. (punkti) Žoltoka turnīrā
UZBRUCĒJI
Toms Andersons	1993.	Elite Jr. A (Šv.)	SC Bern Future (U20)	16	9+12	n/d		3 (3+1)
Rustams Begovs	1993.	MHL	HK Rīga	26	7+3	+4		(nespēlēja)
Rihards Bukarts	1995.	MHL	HK Rīga	26	7+10	-2		2 (1+2)
Artjoms Dašutins	1993.	MHL	HK MVD	21	7+7	0		3 (1+2)
Georgs Golovkovs	1995.	MHL	HK Rīga	26	4+4	-6		2 (1+0)
Nikolajs Jeļisejevs	1994.	MHL	HK Rīga	26	9+5	+4		(nespēlēja)
Edgars Kļaviņš	1993.	Elitserien (Zv. 1.)	AIK Hockey	6	1+1	+3		(nespēlēja)
		J20 SuperElit	AIK Hockey J20	6	0+8	+6
Edgars Kurmis	1993.	MHL	HK Rīga	6	1+0	+2		(nespēlēja)
Artūrs Kuzmenkovs	1993.	BAČ	Liepājas Metalurgs	14	6+12	+9		3 (4+3)
Martins Lavrovs	1994.	MHL	HK Rīga	26	3+1	-3		2 (2+1)
Rihards Marenis	1993.	NAHL	Amarillo Bulls	8	1+0	+1		(nespēlēja)
Kārlis Ozoliņš	1994.	BAČ	Liepājas Metalurgs	15	3+6	+9		3 (0+1)
Lauris Rancevs	1993.	MHL	HK Rīga	24	2+4	0		3 (2+0)
Andris Siksnis	1993.	MHL	HK Rīga	21	4+8	+8		2 (1+1)
Zintis Nauris Zuševics	1994.	EBEL (Austr. 1.)	Moser Medical Graz 99ers	16	0+1	0		(nespēlēja)
		EBYSL (Austr. U-20)	Moser Medical Graz 99ers	7	5+6	n/d
AIZSARGI
Edmunds Augstkalns	1994.	MHL	HK Rīga	24	0+3	+2		2 (0+1)
Matīss Gelažis	1994.	EBYSL (Austr. U-20)	Moser Medical Graz 99ers	16	7+8	n/d		(nespēlēja)
Krišs Lipsbergs	1993.	MHL	HK Rīga	26	0+4	0		1 (0+0)
Mārcis Martinsons	1993.	n/d	n/d	n/d	n/d	n/d		3 (0+0)
Kristaps Nīmanis	1993.	Suomi-sarja (Som. 3.)	Waasa Red Ducks	12	3+2	n/d		3 (0+1)
Kalvis Ozols	1993.	MHL	HK Rīga	13	0+0	-2		2 (0+0)
		MHL B	Juniors	2	1+0	-1
		Latvijas Virslīga	Juniors	2	0+0	n/d
Edgars Siksna	1993.	BAČ	Liepājas Metalurgs	15	2+4	+7		3 (1+1)
Patriks Škuratovs	1994.	MHL	HK Rīga	23	0+0	+4		3 (0+1)
Pauls Zvirbulis	1993.	MHL	HK Rīga	26	3+3	-2		2 (0+2)
VĀRTSARGI	dz.	līga	klubs	sp.	atv. %	GAA		sp. (min.; GAA) Žoltoka turnīrā
Rihards Cimermanis	1993.	MHL	HK Rīga	8 (333:57)	86.5%	3.40		2 (78:04; 3.08)
Ivars Punnenovs	1994.	Elite Jr. A (Šv.)	Rapperswil-Jona Lakers U20	8	n/d	n/d		(nespēlēja)

*

Lasāmvielai:

• Nosaukti Latvijas U-20 izlases kandidāti (2012-10-29) – lhf.lv
• U-20 pasaules čempionāta web lapa – iihf.com
• Forums par Telfs Cup (U20) 2012. g. novembrī – forums.internationalhockey.net
• Latvijas U-20 izlases sniegums Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrā (2012.): tepat

[Attēlā: Latvijas U-20 izlase cīnās pret Liepājas Metalurgs jaunatnes komandu 2012. gada 29. augustā Sergeja Žoltoka piemiņas turnīra ietvaros. Foto autors: Āris Zobens.]

Jānis Puriņš par iespēju iepazīt pasauli, spēlējot hokeju

“Esmu apmierināts un pateicīgs, ka veselība un apstākļi atļauj man darīt to, kas sirdij tik ļoti tuvs. Ir iespēja ceļot un redzēt pasauli, iepazīt jaunus cilvēkus un dažādas kultūras, vienlaikus nodarbojoties ar sportu, kas jau no bērnības ir lielākā daļa no manas dzīves. Ne katram ir dota tāda iespēja, tāpēc esmu ļoti pateicīgs par to,” teic Jānis Puriņš, latviešu hokejists, atskatoties uz savām gaitām Somijā, Latvijā, Baltkrievijā, ASV un Kanādā.

izziņai: Jānis Puriņš

• dzimis 1987. gada 13. jūnijā
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 187 cm; 95 kg
• 2011./2012. g. sezonā JHT un Ketterä komandas Somijas trešajā stiprākajā līgā Suomi-sarja
• iepriekšējās sezonas: Hermes (Suomi-sarja); IK Kronan (II-divisioona = Somijas 4. stipruma līga); HS Rīga / Prizma (Latvijas Virslīga); Liepājas Metalurgs (Baltkrievijas ekstralīga); Liepājas Metalurgs-2 (Latvijas Virslīga); Philadelphia Thunder (IJHL; ASV); SK LSPA / Rīga (Latvijas Virslīga); Pennsylvania Enforcers (AEHL; ASV); Mahoning Valley Phantoms (NAHL; ASV); Dallas Penguins (DJHA; ASV); Regina Blades (ASHL; Kanāda); Saskatoon Stars (ASHL; Kanāda); Aisbergs 87 (LBJMH = Latvijas Bērnu un jaunatnes meistarsacīkstes hokejā)
• pirmais treneris: Gints Bisenieks

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: jau salīdzinoši agri, 16 gadu vecumā devies “meklēt laimi” uz hokeja dzimteni Kanādu. cik grūti/viegli bija iedzīvoties Kanādas jauniešu hokeja saimniecībā? kas bija tā pirmā un svarīgākā pieredze, ko esi paņēmis no savas pirmās sezonas Ziemeļamerikā (2003./2004.)?

Jānis Puriņš: Tā kā ar valodu man problēmu nebija, tad iedzīvoties nebija pārāk liela problēma. Protams, no sākuma viss ir jauns – pilsēta, cilvēki, skola, hokejs, un paiet laiks, kamēr pierodi un iejūties, bet paiet pāris dienas, pāriet satraukums un sāc justies kā vietējais. Pirmā pieredze ar jauniešu hokeju bija ļoti patīkama. Biju nedaudz pārsteigts, cik agresīvs, ātrs un kvalitatīvs hokejs tiek spēlēts jauniešu vecumā. Galvenie iemesli, kāpēc devos uz Ziemeļameriku, bija – pēc iespējas vairāk apgūt hokeja gudrības, ātrāk attīstīties kā hokejistam un sākt veidot hokejista karjeru.

pirmās divas Ziemeļamerikas sezonas Tev fiksētas ASHL līgas komandās Kanādas vidienē – Saskatoon Stars un Regina Blades. kas tā bija par līgu un komandām? ar ko, Tavuprāt, visvairāk atšķīrās spēlēšana Saskačevanas jauniešu komandās no spēlēšanas Latvijas jauniešu komandās? kas ir tie faktori, elementi, kuru dēļ ir vērts nepalikt mājās vai citur Eiropā un doties kaut kur “dziļi” Kanādā? ko no tā visa pilnīgi droši nevar “dabūt” Latvijā?

Regīnā nokļuvu, pateicoties kanādiešu trenerim, kuru iepazinu Prāgā un pārrunāju iespēju doties turp un mēģināt “izsisties” vietējā hokejā. ASHL bija junioru līga, kur uzreiz aiz CHL (Kanādas junioru hokeja līga) eiropiešiem bija atļauts piedalīties. Galvenā komanda pilsētā, protams, bija Regina Pats, kura spēlē augstākajā junioru līgā Kanādā, WHL divīzijā. Pēc manas pirmās sezonas Kanādā Pats izrādīja interesi par mani, sekoja līdzi rezultātiem un manai spēlei un ieteica nospēlēt vel vienu sezonu Regīnā, lai varētu sīkāk novērtēt manas prasmes un spējas.

Galvenās atšķirības starp junioru hokeju Kanādā un Latvijā ir spēles kvalitāte, kura ir ļoti augsta Ziemeļamerikā. Junioru vecumā Kanādā jau tiek mācīts un spēlēts pieaugušo hokejs. Ļoti ātrs un ļoti agresīvs hokejs, kur nevar baidīties no spēka paņēmieniem vai laiku pa laikam izvicināt dūres.

savu trešo Ziemeļamerikas sezonu (2005./2006.) nolēmi aizvadīt ASV – Dallas Penguins vienībā DJHA (Dallas Junior Hockey Association) saimniecībā. kādēļ mainīji Kanādu pret Savienotajām Valstīm? kas Teksasā, neskaitot siltāku klimatu, bija labāk nekā Saskačevanā?

Pēc otrās sezonas Regīnā dzirdēju, ka Pats esot interese par mani uz gaidāmo CHL eiropiešu draftu gaidāmajā vasarā. Kontaktus ar Pats vadību un skautiem pirms vasaras drafta es uzturēju pats. Diemžēl uz to brīdi man nebija oficiāla pārstāvja vai aģenta. Tas sarežģīja manu situāciju, un interese no kluba puses sāka zust. Vasarā parādījās iespēja braukt uz Našvilu, kur tika veidota spēcīga junioru programma un klubs. Kluba īpašnieks vienlaikus bija NHL kluba Našvilas Predators līdzīpašnieks, un par kluba treneri tika iecelts Darren Turcotte, kurš bija aizvadījis ilgu karjeru dažādos NHL klubos. Piedāvājums likās ļoti vilinošs un daudz nedomājot braucu turp. Pēc aizvadītiem diviem mēnešiem kluba īpašniekam un trenerim radās savstarpējas domstarpības, un klubs bija uz izjukšanas robežas. Situācija neuzlabojās, un Darens iekārtoja mūs – mani, manu brāli Gintu Puriņu un Artūru Dzelzi – Dalasas junioru programmā – DJHA junioru klubā.

Protams, pagāja atkal neliels laiciņš, lai adaptētos pilnīgi pretējiem laika apstākļiem un dzīves stilam, bet visādi citādi nebija lielu atšķirību. Man galvenais bija hokejs, gūt pieredzi, cik vien daudz tas ir iespējams.

DJHA vieno vairākas dažādu vecumu jauniešu līgas; kura līmeņa komandā Tu spēlēji? kas ir galvenās atšķirības starp Kanādas un ASV jauniešu hokeja saimniecībām? arī ārpus hokeja laukuma?

Spēlēju organizācijas vecākajā jauniešu klubā; sezonu vēlāk tas nomainīja kluba nosaukumu uz Texas Attack, kuru vēlāk pārstāvēja vēl pāris jaunieši no Latvijas. Protams, hokejs ASV nav tik populārs kā Kanādā; tāpēc tiek veidotas hokeja organizācijas, kur tiek veidoti klubi katrai vecuma grupai. Kanādā hokejs ir sports Numur viens; jauniešu un junioru vecuma bērni, kuri nodarbojas ar hokeju, pārsvarā velta visu savu laiku hokejam, tas viņiem ir dzīves stils. Viņiem ir savi elki un zvaigznes, kuriem visi vēlas līdzināties, bet galvenais – milzīga kaisle pret šo sporta veidu. Savukārt, ASV hokejs nav starp populārākajiem sporta veidiem. Jaunieši nodarbojas ar vairākiem sporta veidiem vienlaikus, un tikai tie, kuriem tiešām ir vēlme un talants, spēj “izsisties” līdz junioru, koledžas un profesionāļu līmenim.

pēc jauniešu hokeja “aršanas” 2006./2007. g. sezonā nonāci Mahoning Valley Phantoms (tagad zināma kā Youngstown Phantoms USHL) vienībā ASV otrajā stiprākajā junioru līgā NAHL. kā vērtē savu īsto debiju šajā līmenī? kas bija kļuvis savādāk, vai līmeņa izmaiņas bija izteikti pamanāmas?

Atrodoties vēl Dalasā, uz sezonas beigām parādījās interese no Mahoning Valley Phantoms. Viņi uzaicināja mani uz nedēļu doties turp, aizvadīt treniņus un pārbaudīt mani. Pēc pārbaudes laika klubs izteica piedāvājumu noslēgt līgumu, un panācām vienošanos. Klubam tika uzstādīti augsti mērķi, nolasīts spēcīgs sastāvs ar domu pēc sezonas vai divām pārcelties uz līgu augstāk – USHL.

Spēles līmenis un kvalitāte krasi atšķīrās no jauniešiem. Spēles stils bija līdzīgs kanādiešu hokejam; līdz ar to iejusties nebija lielu problēmu. Debija izdevās veiksmīga. Līgas līmenis un spēles stils mani ļoti apmierināja, biju priecīgs atrasties un pārstāvēt šo klubu, kura sastāvā aizcīnījos līdz NAHL finālam.

2007. gada vasarā Tu esot bijis jau pieaugušo līgas ECHL (East Coast Hockey League), kas ir jau trešais hokeja līmenis Ziemeļamerikā uzreiz aiz NHL un AHL, komandas Elmira Jackals pārbaudāmo hokejistu nometnē. kas Tev pietrūka vai patraucēja nokļūt ECHL komandas sastāvā? tas bija par agru, kāda trauma?

Radās iespēja piedalīties pirmajā no divām kluba nometnēm. Aizvadot veiksmīgu pirmo nometni, tu vari tik uzlūgts uz komandas galveno pirmssezonas nometni. Izdevās atstāt labu iespaidu, klubs izteica piedāvājumu ierasties uz galveno nometni. Diemžēl pirmās nometnes pēdējās dienās guvu nopietnu ceļgala traumu, par kuru kluba vadībai neko neteicu, cenšoties noturēt sāpes sevī.

2007./2008. g. sezona Tev oficiālajās statistikas ailītēs ir patukša – vien 6 spēles Pennsylvania Enforcers (AEHL = America East Hockey League) un 19 spēles SK Rīga / LSPA Latvijas Virslīgā. vai statistiķi kaut ko nav pamanījuši? kāpēc šī sezona bija neviendabīgāka par iepriekšējām? kāpēc nācās pamest Pennsylvania Enforcers?

Gatavojoties un gaidot Jackals galveno nometni, devos uz Pitsburgu, Pensilvānijā, sadziedēt traumu un fiziski uzturēt sevi formā. Aizvadīju pāris spēles vietējā kluba rindās, bet celis lika sevi manīt; ārsti teica, ka būs jāveic operācija, tāpēc nolēmu doties mājas, savest kārtībā veselību un pēc iespējas ātrāk atgriezties ierindā. Atgriežoties Latvijā, bija iespēja tikties ar Oļegu Znaroku, kurš uz to brīdi trenēja LSPA / Rīga. Konsultējoties ar viņu, nolēmu atlikušo sezonu aizvadīt LSPA ierindā.

Tu vēl paspēji uzspēlēt 2005. gadā dibinātajā AEHL līgā, kas drīz pēc tam (2008. g. vasarā) faktiski izbeidzās. AEHL bija neatkarīga junioru līga, kas, atšķirībā no citām līgām, bija saistīta (afiliēta) ar amatieru hokeja organizāciju NAAHA (North American Amateur Hockey Association). 2008. gada vasarā atkal mēģināji aizķerties Ziemeļamerikā, Tu esot bijis arī ECHL komandas pārbaudēs un jauno sezonu iesāki Philadelphia Thunder (tagad zināma kā Philadelphia Jr. Jackals) komandā citā ASV neatkarīgajā junioru līgā IJHL (International Junior Hockey League). 4 spēlēs guvi 10 punktus (6+4) un no komandas sastāva zudi. kāpēc nolēmi pēc 5 sezonām Ziemeļamerikā pārcelties atpakaļ uz Eiropu?

Pirms nākamās sezonas sākuma Jackals galvenais skauts, kurš vienlaikus bija arī Philadelphia Thunder galvenais treneris vietējā junioru līgā, izteica piedāvājumu vēlreiz mēģināt “aizķerties” Elmairā. Nolēmu ierasties mēnesi ātrāk pirms nometnes, aizvadīt treniņus un vairākas spēles junioru klubā, lai atkal pierastu pie Ziemeļamerikas hokeja. Diemžēl šoreiz nometne Elmairā neizdevās tā, kā biju cerējis. Kluba vadība un skauti ieteica doties uz līgu vai divām zemāk – CHL vai SPHL, lai atkal pielāgotos tur spēlējošam stilam.

(piebilde: šajā gadījumā CHL = Central Hockey League. SPHL = Southern Professional Hockey League.)

2008./2009. g. sezonā pieslēdzies Liepājas Metalurgs saimniecībai, uzspēlējot gan pirmajā komandā Baltkrievijas ekstralīgā, gan Liepājas Metalurgs-2 sastāvā Latvijas Virslīgā. sekojošajā sezonā (2009./2010.) esi reģistrēts tikai Liepājas pirmajā komandā Baltkrievijas čempionātā. kādi bija galvenie iespaidu “uz pilnu klapi” atgriežoties Latvijas / Baltkrievijas hokeja saimniecību reālijās? kuras Ziemeļamerikā slīpētās iemaņas Baltkrievijas Atklātajā čempionātā (BAČ) noderēja visvairāk, bet par kurām prasmēm varēja sākt droši “aizmirst”?

Devos atpakaļ uz Latviju un pievienojos Liepājas Metalurgam. Iespaidi bija dažādi. Patīkami bija tas, ka, aizvadot pārbaudes laiku klubā, tiku pie līguma un biju pamatsastāva spēlētājs. Parādījās drošības sajūta, ka ir atrasts klubs, kur varu aizvadīt pilnvērtīgu sezonu, atliek tikai smagi strādāt un pierādīt sevi no labās puses. Pārstāvot klubu Latvijas čempionāta ietvaros, kļuvām par Latvijas čempioniem, kas bija patīkami.

Vajadzēja pielāgoties mazliet citam spēles stilam. Kluba galvenais treneris uz to brīdi bija Golubovičs, kurš piekopa, manuprāt, tipisku “krievu” stila – kombinācijām un sistēmām bagātu – hokeju. Man sirdij tuvāks bija Ziemeļamerikas stila hokejs; tā, ka centos abus stilus apvienot un atrast zelta vidusceļu. Turpināju būt fiziski aktīvs, izpildīt spēka paņēmienus, kas vadošo baltkrievu klubu veterāniem noteikti nepatīk, un, protams, izpildīt trenera norādījumus.

2010. gada vasarā “paņēmi” kursu uz Somiju, pārbaudījies pie Somijas otrās stiprākās līgas (Mestis) kluba Kiekko-Vantaa. 2010./2011. g. sezonā Tev 6 spēles ieskaitītas Latvijas Virslīgā HS Rīga / Prizma ierindā, bet pēc tam Tavā karjerā “vistīrākā” Somija. sezonu pamatā aizvadīji Somijas trešās stiprākās līgas (Suomi-sarja) komandā Hermes. kāpēc Tava izvēle bija par labu Somijai nevis, piemēram, Vācijai, Lielbritānijai vai Kazahstānai?

Sezonas sākumā bija iespēja atrādīties Somijā, kuru noteikti negribēju laist garām. Aizvadīju pāris nedēļas, piedaloties kluba treniņnometnē, un, manuprāt, atstāju labu iespaidu. Aizvadīju vienu pārbaudes spēli pret citu Mestis klubu, izdevās gūt pirmos vārtus šajā līgā, bet pēc spēles uzzināju, ka klubam pievienosies 5 spēlētāji no Jokerit un tik pat no HIFK, klubiem, kas spēlē Somijas stiprākajā līgā – SM-liiga. Pa cik Vantaa bija fārmkluba saistības ar abiem šiem Helsinku klubiem, finansiāli klubam tas bija izdevīgi, jo algas šiem spēlētajiem maksā “lielie” klubi. Līdz ar to likās loģiski, ka klubs paturēs labas klases spēlētājus, kuriem nav jāmaksā alga, un ietaupīs finansiāli, atskaitot no komandas tos, kuriem bija salīdzinoši lielas algas vai pretendēja uz tām.

Atgriezos Latvijā, uzturēju sevi formā, pārstāvot Rīga / Prizma komandā LAČ ietvaros, vienlaicīgi cerot uz interesi no citiem klubiem Eiropā. Parādījās iespēja doties atkal uz Somiju, šoreiz uz līgu zemāk, bet daudz nedomājot devos un Hermes (Kokkola). Pēc uzturēšanās Helsinkos man palika labi iespaidi par Somiju, par dzīvi tur. Bez tam es vēlējos šoreiz būt tuvāk mājām. Hermes izteica labu piedāvājumu. Zināju, ka hokeja līmenis tur ir labs, un nolēmu pamēģināt.

(piebilde: LAČ = Latvijas Atklātais čempionāts.)

cik viegli vai grūti Tev nācās iekļauties Somijas hokejā? cik ļoti noderēja vai nenoderēja Kanādas, ASV, Baltkrievijas pieredze?

Nebija lielu problēmu pierast pie somu hokeja. Protams, paiet laiciņš, lai saprastu, ko konkrēti klubs vēlas no tevis un vai treneris ir apmierināts ar tavu sniegumu, bet tiklīdz tas ir skaidrs, atliek tikai smagi strādāt un pildīt trenera norādījumus. Somijas hokeja stils ir ļoti līdzīgs Ziemeļamerikas hokejam ar nelielu Eiropas “piegaršu”. Ātrs, fizisks, inteliģents hokejs.

Manuprāt, jebkura pieredze, kuru tu iegūsti, spēlējot dažās valstīs vai klubos, vienmēr noderēs. Protams, ir jāpielāgojas kluba prasībām, kuru tu pārstāvi uz doto brīdi, kuras dažreiz atšķiras, bet būtībā pēc katras aizvadītās sezonas tu uzkrāj pieredzi, kura tev palīdz pielāgoties katram stilam.

Jau agrāk Tavā un Tava brāļa Ginta Puriņa biogrāfijā vienā sezonā sakrīt komandu nosaukumi. 2008./2009.g. sezonā tā bija Philadelphia Thunder, 2009./2010. g. sezonā kopā spēlējāt Liepājas Metalurgs sastāvā, 2010./2011. g. sezonā – atkal kopā Hermes komandā un pat abiem pa vienai iznomātai spēlei IK Kronan sastāvā. vai tā bija mērķtiecīga darbība visu 3 sezonu gaitā – abiem spēlēt vienā komandā? kāpēc?

Jau no bērnības bieži spēlējam kopā. Uz Ziemeļameriku devāmies kopā, bet, aizvadot pirmo sezonu Liepājā, palīdzēju brālim tikt uz pārbaudi klubā, un viņam izdevās tik sastāvā. Savukārt, sākoties nākamai sezonai, viņš bija pirmais Kokolā un palīdzēja man tur iekārtoties. Mēs esam brāļi un labākie draugi, un, protams, kopā atrasties vienmēr ir vieglāk. Trenējamies kopā, sastādām viens otram veselīgu konkurenci, varam atklāti kritizēt un sniegt padomu viens otram, lai uzlabotu katrs savu sniegumu.

Hermes sastāvs kopumā 2010./2011. g. sezonā ir bijis labvēlīgs Latvijas hokejistiem; neskaitot Tevi un brāli, ir uzspēlējuši arī Gatis Gricinskis, Viktors Jasjonis, Artjoms Ogorodņikovs. kas ir galvenie iemesli, kādēļ Hermes komandā bija izveidojusies Latvijas hokejistu “kolonija”? un kā Latvijas hokejisti jutās komandā?

Sezonu Kokolā iesāka mans brālis un Gatis. Klubs izrādīja interesi arī par mani, un uz to brīdi man nebija labāku piedāvājumu, tāpēc devos turp. Viktors un Artjoms bija mūsu kluba farmklubā un aizvadīja vairākas spēles Hermes sastāvā. Jutāmies labi, bija labas attiecības ar kluba vadību un spēlētajiem, sūdzību nebija.

kā kopumā vērtē savu pirmo Somijas sezonu? kas izdevās tieši tā, kā biji plānojis, bet kas ir lietas, kuras varēja un vajadzēja būtiski labāk?

Pozitīvi vērtēju pirmo sezonu šeit. Guvu lielu pieredzi vietējā hokeja “virtuvē”, lai gan nebiju pilnība apmierināts ar savu sniegumu. Otrā sezonas daļa klubam nebija izdevusies, arī individuāli nebiju apmierināts ar savu sniegumu. Mērķis bija palīdzēt klubam tikt Mestis līgā, bet diemžēl tas neizdevās.

šajā (2011./2012.) sezonā esi uzticīgs Suomi-sarja līgai, sezonu sāki Imatras Ketterä, bet turpini JHT (Kalajoki). ar ko Tev atšķiras otrā sezona šajā līgā? esi pieredzējušāks, vairāk zini ko sagaidīt no pretiniekiem un cīņubiedriem?

Nolēmu atgriezties uz vēl vienu sezonu Somijā. Hokejs šeit tiek spēlēts augstā līmenī, kā arī kluba mērķis – iekļūt Mestis – ir augsts. No kluba puses tiek darīts viss, lai būtu vēlamais rezultāts. Patīkami atrasties tādā vidē.

Ketterä komandas sastāvā Suomi-sarja 1. posmā (Alkulohkot; norisinājās 2011. gada septembrī – novembrī) 11 spēlēs salasīji 4 punktus (1+3), bet pēc pārcelšanās uz JHT – šī paša posma 2 spēlēs tiki pie diviem vārtu guvumiem. čempionāta turpinājumā, 2. posmā JHT ierindā 11 spēlēs esi iekrājis 6 punktus (5+1). vai JHT prot Tevi “pielietot” un motivēt labāk nekā Ketterä komanda? kā pats vērtē savu sniegumu līdz šim šajā sezonā?

Diezgan saraustīta šī sezona man padevusies sakarā ar klubu maiņu. Vasarā es trenējos un gatavojos ar domu doties uz citas valsts klubu, kas noteikti būtu pāris līmeņu augstāk, taču zuda kontakti, un laikam nebija lemts; un tā vietā devos uz Imatru. Īsti neapmierināja mans pielietojums klubā, tāpēc devos uz JHT. Esmu apmierināts atrodoties šajā klubā. Treneris man šeit uzticas, līdz ar to pašam rodas lielāka pārliecība par savām spējām.

Tevis pārstāvētā komanda JHT pārliecinoši pārvarēja Suomi-sarja pirmo posmu, 14 spēlēs kļūstot par savas (Ziemeļu) apakšgrupas līderi. līgas “pamatčempionātā” JHT arī startē pieklājīgi – pēc komandas 13 spēlēm ar 20 punktiem ieņem 7. vietu (12 komandu konkurencē). kādi ir komandas vadības uzdevumi šai sezonai? un kādas izredzes piedāvā Suomi-sarja izspēles kārtība – cik komandas kvalificējas play off-am, vai pastāv iespēja izcīnīt vietu Mestis līgā?

Komandas uzstādītais mērķis ir būt TOP trijniekā. TOP trīs komandām pievienojas vājākā komanda no Mestis; katra komanda nospēlē divas spēles (vienu mājās, vienu izbraukumā) ar katru klubu, un komanda, kas pabeidz šo izspēli pirmajā vietā, tiek Mestis līgā. Pašlaik esam to klubu vidū, kas reāli cīnās par trijnieku, un darām visu, lai izpildītu uzstādīto mērķi, kā arī tikt Mestis.

desmit komandas (no 12) Suomi-sarja pamatčempionātā uzrāda ļoti līdzīgu sniegumu – pašreiz tām ir 17-29 punkti, kas nozīmē, ka 1. vietu no 10. vietas šķir vien 12 punktu. pamanāmi vājākas ir tikai turnīra “pastarītes” – Ahmat un S-Kiekko. kā Tu vērtē Suomi-sarja kopējo līmeni? Ja ļaujamies fantazēšanai, kuru vietu Ahmat un Tava (JHT) komanda ieņemtu Latvijas Virslīgā, kuru – Baltkrievijas ekstralīgā?

Līmenis šeit ir labs. Klubi, kuri cīnās otrajā aplī par iekļūšanu Mestis, ir spēcīgi. Baltkrievu klubi noteikti ir finansiālai turīgāki, tādēļ var atļauties augstākas klases spēlētājus un speciālistus, līdz ar to līmenis ir nedaudz augstāks. Taču spēles stili atšķiras; šeit hokejs ir ātrāks un fiziski aktīvāks, kas nav tik raksturīgs Baltkrievijas hokejam. Diemžēl neesmu redzējis nevienu pilnu BAČ spēli šogad. Nedaudz sekoju Liepājas Metalurga sniegumam, bet grūti spriest par līgas līmeni šogad. Manuprāt, Suomi-sarja vadošie klubi varētu būt līdzvērtīgi BAČ vienībām, kuras atrodas tabulas vidusdaļā.

jau agrāk minēji, ka Latvijas jaunajiem hokejistiem, kas dodas uz Somijas komandām, ir “jārēķinās ar to, ka Somijā spēlējot hokeju nopelnīt lielu naudu nevar”, ko nosaka nelielie budžeti, bet no komandu puses apstākļi tiek radīti maksimāli. ko Tu pats sagaidi no Suomi-sarja un Somijas hokeja kopumā? ko Tu gribi sasniegt šajā sporta veidā tuvākajos pāris gados? Mestis līgu, finansiāli “smagāku” kontraktu, labākus dzīves apstākļus?

SM-līgā komandu budžeti un algas vēl ir salīdzinoši labā līmenī, bet, protams, uz Eiropas vadošo līgu fona nav tās augstākās. Mestis līgas klubi pārsvarā visi ir vienā finansiālā līmenī. 80 procenti klubu maksā spēlētājiem algas; savukārt, ir klubi, kā iepriekš minēju K-Vantaa, kuri kalpo kā farmklubs vienam vai dažreiz pat diviem augstākās līgas klubiem un līdz ar to saņem “papildinājumus” par velti.

Ja runa ir par Suomi- sarja, tad vadošo klubu budžeti ir labā līmenī. Klubu vadošajiem spēlētajiem tiek maksāta alga, nodrošināta dzīvesvieta, transports, ēdināšana. No kluba puses tiek nodrošināts un darīts viss iespējamais, lai būtu vēlamais rezultāts no spēlētajiem; tā, ka attaisnojumu un sūdzību nevar būt.

Neesmu no tiem, kam patīk skatīties tālā nākotnē, taču noteikti vēlētos izmēģināt spēkus citos Eiropas augstākās līgas klubos. Lielie kontrakti? Protams, nauda atvieglo dzīvi, bet, ja būtu iespēja pārbaudīt spēkus un spēlēt augstākajā līmenī kādā no Eiropas vadošām līgām, būtu ar mieru to darīt arī par simbolisku atlīdzību. Lielā nauda man nav svarīgākais, tā nāk un iet. Vienmēr būs laiks un iespēja to nopelnīt.

Uz doto brīdi esmu apmierināts un pateicīgs, ka veselība un apstākļi atļauj man darīt to, kas sirdij tik ļoti tuvs. Dzīvojam taču vienreiz, tāpēc arī cenšos “izspiest” visu ko varu no dzīves. Ir iespēja ceļot un redzēt pasauli, iepazīt jaunus cilvēkus un dažādas kultūras, vienlaikus nodarbojoties ar sportu, kas jau no bērnības ir lielākā daļa no manas dzīves. Ne katram ir dota tāda iespēja, tāpēc esmu ļoti pateicīgs par to.

lai veicas!

lasāmvielai & izziņām:

• Jāņa Puriņa individuālie statistikas profili – eliteprospects.com, lhf.lv, balticsportsagency.com, eurohockey.com, pointstreak.com (1. sez.; 2. sez.)
• Suomi-sarja statistikas lapa – finhockey.fi
• JHT mājaslapa – jht.fi
• Ketterä mājaslapa – kettera.net
• 2002./2003. gada LBJMH (Latvijas Bērnu un jauniešu meistarsacīkstes hokejā) dažādu vecuma grupu laureāti – tvnet.lv
• par Latvijas hokejistiem Somijā un Somijas hokeja struktūru: tepat

[pirmajā attēlā Jānis Puriņš JHT krāsās; otrajā – Mahoning Valley Phantoms komandā; trešā – Liepājas Metalurgs sastāvā; ceturtā – Ketterä ierindā. visi foto no Jāņa Puriņa personīgā arhīva.]

Nils Semjonovs ceļā uz ASV koledžu hokeju

Latvijas leģionārs Nils Semjonovs – par savu aizkavēto sezonas sākumu Ziemeļamerikā, par gaitām un klubu maiņu ASV otrajā stiprākajā junioru līgā – NAHL, par iemesliem, kāpēc nespēlēja Latvijas U-20 izlasē, par saviem plāniem nonākt augstskolu hokejā.

TUVPLĀNĀ: Nils Semjonovs

• dzimis 1991. gada 21. decembrī
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 178 cm; 80 kg
• 2011./2012. g. sezonā Odessa Jackalopes komandā otrajā stiprākajā (Tier II) ASV junioru līgā – NAHL (North American Hockey League)
• iepriekšējās sezonas: Aberdeen Wings (NAHL); Springfield Jr. Blues (NAHL); Liepājas Metalurgs sistēmas komandas
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2009. gada U-18 pasaules čempionātā 1. divīzijā
• pirmais treneris: Aleksandrs Cicurskis

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: šīs (2011./2012.) sezonas sākumā īsti nebija skaidrības par Tavām turpmākajām gaitām. statistikas ailītēs skaitījies pierakstīts savam iepriekšējam klubam Aberdeen Wings (NAHL), bet reāli sezonu iesāki tikai novembrī un citā NAHL komandā – Odessa Jackalopes. kāpēc notika šī sezonas sākuma aizķeršanās?

Nils Semjonovs: Jau no pagājušās sezonas vēlējos spēlēt citā komandā, jo spēles laiks man bija nebija pietiekams, bet nebija iespējas mainīt komandu. Šīs sezonas treniņus iesāku turpat Aberdīnā, bet, jūtot, ka nekas nav mainījies, biju spiests atstāt komandu, tādā veidā man bija iespēja meklēt citu vienību, kur spēlēt, kas aizņēma daudz laika, bet tas bija to vērts.

ja Latvijā gadiem spēlēji Liepājas Metalurgs saimniecības komandās “pa lielam” bez sānsoļiem, tad tagad nepilnas pusotras sezonas laikā esi uzspēlējis 3 dažādās NAHL komandās. kāpēc ir nācies “staigāt”? un cik viegli/grūti ir iedzīvoties ārzemniekam ASV junioru hokejā?

Liepājā bija viss nepieciešamais, kas bija vajadzīgs, lai spēlētu hokeju, un tas, protams, pateicoties Liepājas Metalurga hokeja skolai. Tādēļ nebija nepieciešamības spert lielus sānsoļus. Pārceļoties uz ASV, es reāli pirmo reizi biju samainījis kluba krāsas, kas man bija nepierasti, nospēlējot visu laiku Liepājā.

(Iedzīvošanās ASV junioru hokejā) Katram spēlētājam ir dažāda; ir atkarīgs, kā tevi uzņem treneri, komandas biedri, kādi ir dzīvojamie apstākļi u.t.t., bet ir jābūt gatavam jebkādiem apstākļiem, jo neviens ASV ar izplestām rokām tevi nesagaidīs, kā nekā leģionārs paliek leģionārs.

Tavs pirmais klubs Tavā pirmajā “importa sezonā” (2010./2011.) bija Springfield Jr. Blues, kurā Tev fiksētas 6 spēles un 2 vārtu guvumi. kādi bija Tavi pirmie iespaidi par ASV junioru hokeju un tā otro stiprāko līgu – NAHL? kādēļ aizgāji no komandas jau tik ātri?

Man, iesākot jaunajā komandā un citā kontinentā, bija daudz kas jauns, pie kā bija jāpierod, un tas traucēja. Tāpēc sezonas sākumā nevarēju parādīt to labāko sniegumu, kuru no manis vēlējās, un pie tam komanda zaudēja pirmās 6 spēles. Aprunājoties ar treneri, mani pārveda uz Aberdīnu (Aberdeen Wings), kura tosezon bija jauna komanda.

(piebilde: NAHL sastāvā 2011./2012. g. sezonā arī viena Kanādas komanda – Dawson Creek Rage Kanādas “Tālajos Rietumos”, Britu Kolumbijā.)

tā paša NAHL klubā Aberdeen Wings aizvadīji jau 45 spēles, “aizpildot” sezonu pilnībā. kā kopumā vērtē savu pirmo Ziemeļamerikas sezonu?

Atnākot uz Aberdeen Wings, man bija dots jauns sākums jaunajai sezonai, kuru es izmantoju, kad deva spēles laiku. ASV ļoti svarīga ir trenera uzticība, no kuras atkarīgs spēles laiks, jo ir priekšrocība spēlēt power play (vairākumu) un penlaty kill (mazākumu), kas ir ļoti svarīgi. Sezonas sākums jaunajā komandā bija izdevies ļoti labi, bet otro sezonas pusi gan nevarēja nosaukt par veiksmīgu.

tagad esi Savienoto valstu Dienvidos – Odessa Jackalopes komandā Teksasā, kuru, neskatoties uz NHL vienības Dallas Stars klātbūtni, par tradicionālu hokeja štatu parasti neuzskata. kāda ir hokeja saimniecība, popularitāte, līdzjutēji un spēlēšana ASV dienvidos, Teksasā? kā Tu jūties savā jaunajā mājvietā?

Pēc laika apstākļiem to gan nevar nosaukt par hokeja štatu; te sniegs ir retums. Bet interese par hokeju ir pietiekama liela. Komanda, kurā es tagad spēlēju, pagājušo gadu spēlēja CHL (Central Hockey League) un tikai šogad pārveidojās par junioru komandu, kas ir pluss, jo organizācija, kura bija, palika. Te ir viss nepieciešamais, lai spēlētu hokeju un progresētu, kas man ir svarīgi pēdējā junioru gadā.

pirmajās 4 spēlēs esi iekrājis vienu rezultativitātes punktu, 4 soda minūtes. kā pats vērtē savas sezonas sākumu? kas pēc pauzes izdodas kā nākas, kas mazāk?

Cenšos ātrāk iespēlēties, kas tagad ir nepieciešams un svarīgi pec oficiālu spēļu nespēlēšanas pusgadu. Protams, ka statistikas rādītājus vēlētos redzēt labākus, bet pie tā strādāju.

(piebilde: raksta publicēšanas laikā Nils Semjonovs ir aizvadījis jau 5 spēles.)

kādus uzdevumus esi sev izvirzījis šai sezonai? ko gribi sasniegt, panākt? kas būs to notikumu, sasniegumu kopums, pēc kura sezonas beigās jutīsies kā pēc labi paveikta darba?

Ir gan komandas uzdevumi, ir gan savi. Tie, kuri attiektos uz komandu, ir iekļūt play off, tad, kā katrai komandai, uzvarēt čempionātu jeb Robertson Cup. Manā pēdējā junioru gadā gribētu sasniegt komandas mērķus un palīdzēt komandai ar visu, ko varu, lai to sasniegtu; tas palīdzēs man sasniegt personīgo uzdevumu – tikt universitātē.

(piebilde: Robertson Cup ir NAHL galvenā trofeja.)

Liepājas Metalurgs komandu sastāvā esi uzspēlējis vairumā līgu, kas “pieejamas” Liepājas Metalurgs komandām – Baltkrievijas ekstralīgā, Latvijas Virslīgā, Latvijas U-20 līgā, Latvijas U-18 līgā utt. kurā komandā un līgā pirms savas “Ziemeļamerikas tūres” biji juties viskomfortablāk? kāpēc?

Grūti nosaukt, kur es biju jūties komfortablāk, jo katru gadu biju spēlējies ar vieniem un tiem pašiem komandas biedriem; Latvijas čempionātā biju spēlējis pret tiem pašiem pretiniekiem, bet ar gadu un līgas maiņu biju ieguvis kaut ko jaunu.

kas bija galvenie iemesli, kāpēc savām gaitām, sākot no 2010. gada septembra, izvēlējies ASV junioru hokeju? nevis, piemēram, Somiju, Šveici vai palikšanu tepat Latvijā?

Jau no 12 gadu vecuma vēlējos spēlēt ASV, kad pirmoreiz uz turieni aizbraucu. Un tikai 2010. gadā man izkrita izdevība aizbraukt, ko es negribēju palaist garām.

ja Tev jāsalīdzina savas gaitas Liepājas komandās un Ziemeļamerikā, kas ir tās principiālākās atšķirības, neskaitot laukuma izmērus?

Neskaitot laukuma izmērus un to, ka esmu leģionārs, tad komandā, kurā es tagad spēlēju, nav lielas atšķirības, jo, kā arī teicu iepriekš, te ir viss, kas vajadzīgs – tikai spēlē. Bet var teikt to, ka Ziemeļamerikā ir vairāk izdevību, kas arī vilina.

2009. gada pavasarī esi veiksmīgi uzspēlējis Latvijas U-18 izlases sastāvā U-18 pasaules čempionātā 1. divīzijā. 2010./2011. g. sezonā jau biji Latvijas U-20 izlases kandidātu sarakstā, tomēr decembrī notikušajā U-20 PČ 1. divīzijā nepiedalījies. kāpēc nebiji izlasē? čempionāta norises laika dēļ sezonas vidū, vai nebija pietiekošas intereses no Tavas, Tava kluba, Latvijas Hokeja federācijas un/vai Latvijas U-20 izlases treneru puses?

Es ļoti vēlējos spēlēt U-20 izlasē un pārstāvēt Latviju pasaules čempionātā. Kad bija nācis tuvāk nometņu procesa laiks, bija neskaidrības ar dokumentiem; un otrā lieta bija komanda (Aberdeen Wings), jo biju nospēlējis tikai pāris spēļu jaunajā komandā, kur man bija svarīgi nostiprināties. Bija grūti pieņemt lēmumu, jo bija svarīgas abas lietas – gan komanda, kurā spēlēju, gan Latvijas U-20 izlase.

2011./2012. g. sezona Tev kā 1991. gadā, lai arī decembrī, dzimušam hokejistam ir pēdējā, kad Tu drīksti spēlē ASV junioru līmenī. ko Tu plāno darīt pēc šīs sezonas?

Kā jau iepriekš minēju, ir uzdevums tikt universitātē, kur turpmāk varēšu spēlēt un progresēt hokejā.

lai veicas!

izziņām:

• Odessa Jackalopes spēlētāju aktuālā statistika 2011./2012. g. sezonas NAHL čempionātā – pointstreak.com
• Nila Semjonova statistikas kopsavilkumi (nav pilnīgi) – eliteprospects.com, eurohockey.com
• Nila Semjonova statistika NAHL – pointstreak.com, hockeydb.com
• Nila Semjonova statistikas uzskaites 2008./2009. un 2009./2010. g. sezonu Latvijas čempionātos – statistika.lhf.lv
• raksti ar Nila Semjonova pieminējumu: tepat

[foto no Nila Semjonova personīgā arhīva.]

Latvijas jaunatne, kas “grauž ledu” Ziemeļamerikas junioru līgās. ekskursija

Ziemeļamerikas junioru līgas savas karjeras izaugsmei un meistarības slīpēšanai ir izvēlējušies padsmit jauno Latvijas hokejistu. tas ir Latvijas jaunais leģions, kas jau ir pāraudzis jauniešu hokeja skolas un padsmitgadnieku līgas, bet vēl ir ceļā uz koledžu hokeju (NCAA, ACHA) un/vai pieaugušo hokeju. daļa no šiem puišiem kļūs aktuālāka, tuvojoties Latvijas U-18 un/vai U-20 izlašu atbildīgākajiem turnīriem. daži nederēs, jo pārauguši IIHF noteikto U-20 līmeni; Ziemeļamerikā junioru vecuma “griesti” faktiski ir U-21. kā klājas Latvijas kontingentam Ziemeļamerikas junioru līgās?

Kanādas junioru hokeja piramīda

hokeja dzimtenē junioru hokeja sistēma aptver un iesaista neiedomājamu skaitu jauniešu. faktiski vienīgais komandu sporta veids, kas attīstīts līdz reliģijas pakāpei, vieno milzīgu skaitu dažādu valsts un reģiona līmeņu federāciju, līgu, skolu. kopumā Kanādas junioru hokeja galvenā daļa satilpst aptuveni 50 – 60 junioru līgās, neskaitot jaunāku vecumu formējumus un dažādus reģionālos čempionātus, kuriem ir mazāk oficiālas pretenzijas un uzsvars uz fizisko kultūru kā veselības kopšanas, ne profesijas sastāvdaļu.

Kanādas junioru hokeja galvgalis ir iedalīts 4 līmeņos. visaugstākais ir zem CHL (Canadian Hockey League; nejaukt ar tādas pašas abreviatūras ASV pieaugušo līgu) jumta pastāvošās 3 hokeja līgas (OHL, QMJHL, WHL) ar 59 komandām. otrs augstākais līmenis ir Junior A (Kanādas franciski runājošajā “galā” saukts arī Junior AAA), ko vieno jumta organizācija CJHL (Canadian Junior Hockey League) un kurā ietilpst 10 līgas ar 133 komandām. trešais līmenis – Junior B (arī Junior AA) apver 20-30 līgas ar progresijā pieaugošu komandu skaitu; ceturtais – Junior C (Kvebekas provincē – Junior A) ar savām padsmit līgām un komandu “jūru”. vēl esot Junior D, dažas neatkarīgas līgas ārpus oficiālā standarta un paliels skaits “mazāk formālu” līgu.

Latvijas hokejisti Kanādas junioru elitē

Kanādas junioru hokeja galvgalī (CHL līgās) šosezon cīnās divi Latvijas hokejisti – Kristiāns Pelšs un Ņikita Koļesņikovs. uzbrucējam Kristiānam Pelšam (1992.; attēlā zemāk pa kreisi) tā jau ir otrā sezona Edmonton Oil Kings komandā WHL līgā, kur viņš nokļuva pēc NHL 2010. gada drafta, kurā viņu izvēlējās Edmonton Oilers komanda, un jau pēc tam CHL draftā “paņēma” Edmontonas junioru klubs. jaunajā (2011./2012.) sezonā Pelšam ir fiksēta dalība komandas visās 13 līdz šim aizvadītajās spēlēs, kuru gaitā iekrāti 6 punkti (4+2), lietderības koeficients “+5” un 22 soda minūtes. ar šiem cipariem pietiek, lai būtu 8.-ajam rezultatīvākajam Edmonton Oil Kings ierindā. piebilde: 2010./2011. g. regulārajā sezonā Kristiāns Pelšs ar 33 punktiem (14+19) 63 spēlēs bija sestais rezultatīvākais komandā. WHL 2011. gada izslēgšanas spēlēs “naftas karaļi” aizvadīja vien 4 spēles, kurās Pelšam ar 2 rezultatīvām piespēlēm un lietderības koeficientu “-1” ir fiksēta komandas 2.-ā rezultatīvākā spēlētāja ailīte.

aizsargs Ņikita Koļesņikovs (1992.) uz Kanādu pārcēlās pēc sezonas HK Rīga ierindā MHL-ā. Koļesņikovu 2011. gada CHL draftā ar kopējo 17.-to numuru “aizrunāja” QMJHL (LHJMQ) vienība Shawinigan Cataractes, kurā viņš arī aizsāka sezonu, 13 spēlēs salasot 10 punktus (1+9), “+12” lietderības koeficientu un 10 soda minūtes. lieki piebilst, kā aizsargam debija jaunajā līgā ir izdevusies. tomēr pēc šīm 13 spēlēm Ņikita Koļesņikovs tās pašas QMJHL ietvaros ir aizmainīts uz Blainville-Boisbriand Armada komandu (franču: Armada de Blainville-Boisbriand), kuras sastāvā ir aizvadījis 2 spēles – ar 0+3 punktiem, bez soda minūtēm, bet ar lietderību “+3”. kāpēc notika maiņa? “Monreāla (Blainville-Boisbriand Armada) gribēja dabūt mani, bet Cataractes komandai vajadzēja uzbrucēju, jo viņiem divi uzbrucēji bija traumēti. Cataractes mani negribēja atdot, bet nebija citu variantu. Tā sanāca,” maiņu skaidro Ņikta Koļesņikovs. atgādinājumam: apmaiņas procesā Shawinigan Cataractes komandu virzienā uz Blainville-Boisbriand Armada pameta Koļesņikovs un vārtsargs Storm Phaneuf (1995.), pretī saņemot uzbrucēju Kirillu Kabanovu (1992.) un aizsargu Alexandre Gauthier (1994.).

savu rezultativitāti Shawinigan Cataractes ierindā Ņikita Koļesņikovs skaidro ar: “Cataractes komandā daudz spēlēju vairākumā, un vispār uz ledus pavadīju apmēram 24 minūtes spēlē. Treneris jau sākumā man uzticējās, un labi aizgāja. Arī biju pielicis vasarā, daudz strādāju”. no Šoviniganas bijis žēl šķirties… “Ģimene, kurā dzīvoju, pat raudāja, kad braucu prom, un pašam grūti bija. Cataractes – laba komanda bija, čaļi visi forši, ģimene arī laba. Un arī treneriem bija žēl, ka braucu prom,” tā Ņ.Koļesņikovs. jaunajā komandā viņš jau ir sācis iejusties; to apliecina rezultativitātes un lietderības cipari arī jaunajā komandā.

2011. gada CHL ne-ziemeļamerikāņu draftā ar kopējo 24. numuru tika “paņemts” aizsargs Kristaps Bazevičs (1994.), kuru rezervēja Prince Albert Raiders no WHL. no Zviedrijas U-18 līgu plašumiem atceļojušajam Bazevičam Prinsalbertas komandā fiksētas 2 spēles, 0 punktu, “-2” lietderības un 2 minūtes soda. K.Bazevičs oktobrī komandu ir pametis, lai turpinātu gaitas NAHL – ASV junioru otrajā līmenī. “Varēju labāk, iesāku labi, bet komanda iemainīja divus jaunus aizsargus, un nesanāca ielauzties Top6 aizsardzībā. Kopā bijām 10 aizsargi; kādu bija jāatskaita. Protams, bija iespējas nostiprināties, bet nu viss kopā sanāca tā, kā sanāca. Protams, jāņem vērā arī tas, ka pirms tam spēlēju U-18 līgā, bet tagad bija U-21 līga,” savus pirmos soļus Ziemeļamerikā komentē Kristaps Bazevičs. atgādinājumam: Kanādas junioru elitē katrā komandā drīkst spēlēt ne vairāk kā 2 ne-Ziemeļamerikas hokejisti.

cita starpā, 2011. gada CHL draftā “aizgāja” 3 jaunie hokejisti no Latvijas: Koļesņikovs; Bazevičs; Girgensons. uzbrucējs Zemgus Girgensons (1994.) no WHL kluba Kelowna Rockets puses nodraftēts ar domu “ja nu paveicas”. Girgensons bija aizvadījis lielisku sezonu ASV jaudīgākās līgas USHL komandā Dubuque Fighting Saints, kur nolēma turpināt savas gaitas arī 2011./2012. g. sezonā.

no Vankūveras līdz Toronto

Kanādas junioru hokeja trešajā līmenī – Junior B, vienā no tā līgām – VIJHL (Vancouver Island Junior Hockey League) ir fiksēts uzbrucējs Dāvis Sprukts (1993.). D.Sprukta komanda ir Campbell River Storm, kas 2011./2012. g. sezonā jau aizvadījusi padsmit spēles, bet Dāvja Sprukta dalība nevienā no spēlēm nav fiksēta. piebilde: iepriekšējās sezonas D.Sprukts aizvadīja arī Kanādā – komandā SISEC Selects Midget, kas 2010./2011. g. sezonā cīnījās jauniešu līgās – NAMHL (Northern Alberta Midget AA Hockey League) un CSSHL (Canadian Sport School Hockey League).

Kanādas neatkarīgajā junioru līgā GMHL (Greater Metro Junior A Hockey League), kas, ne tikai spriežot pēc nosaukuma, pretendē uz otro līmeni (Junior A) un kurā regulāri vietu atrod hokejisti no Latvijas, 2011./2012. g. sezonā ir “atzīmējušies” divi hokejisti no Latvijas un abi vārtsargi – Ainis Zalāns un Aleksandrs Smetaņins. vārtsargs Ainis Zalāns (1993.) ir izvēlējies Elliot Lake Bobcats komandu, kuras vārtus ir sargājis GMHL oficiālā čempionāta 4 spēlēs (198 minūtes) ar atvairīto metienu īpatsvaru 89,1% un vārtu zaudējumu koeficientu vidēji spēlē (GAA) 3.64. lai arī šī Zalānam ir pirmā sezona junioru līmenī, viņš Ziemeļamerikas hokejā nav “pirmziemnieks”. iepriekšējās sezonas, tāpat kā minētajam Dāvim Spruktam, ir aizvadītas SISEC Selects Midget vienībā ar 2010./2011. g. sezonas spēles “stāžu” NAMHL un CSSHL jauniešu līgās.

vārtsargs Aleksandrs Smetaņins (1994.) karjeras turpinājumam ir “ņēmis dalību” GMHL vienībā Toronto Canada Moose, kurā sarūpējis 87,4% atvairītu metienu un GAA 4.15, aizvadot 5 spēles (260 minūtes). arī Smetaņinam 2011./2012. g. nav debijas sezona “aiz dīķa”. piemēram, 2010./2011. g. sezonā viņš pacīnījās Hill Academy skolas U-17 vecuma komandā. “Turpinu mācīties The Hill Academy sporta skolā ar hokeja ievirzi, bet vienmēr esmu sapņojis nokļūt universitāšu līgā NCAA. Zinu, cik svarīga ir augstākā izglītība, un gribētos to iegūt pēc iespējas ātrāk un spēlējot hokeju, turpinot attīstīties kā hokejistam,” par savām iecerēm spriež A.Smetaņins. “Savukārt, GMHL ir neparasta un interesanta līga. Man patīk, ka varu spēlēt ne tikai pret kanādiešiem un amerikāņiem, bet arī pret Eiropas un Krievijas spēlētājiem. Vēl man patīk tas, ka man ir ledus treniņi gandrīz katru dienu un vēl notiek sausie treniņi, kā arī 2 spēles katrās brīvdienās ļoti priecē. Komandu līmenis nav vienāds; ir komandas, kas spēlē augstā hokeja līmenī, bet ir arī vājākas. Rezultāti mēdz būt graujoši,” savu pirmo pieredzi GMHL un junioru hokejā atklāj Aleksandrs Smetaņins.

zem Kanādas junioru hokeja līmeņa LHF ir saskaitījusi vēl 3 jaunos hokejistus, kuri bauda Kanādas jauniešu hokeja pieredzi: Edgars Fridrihsons (1995.); Elvis Stefans Jansons (1996.); Edvīns Daniels Jansons (1998., saskaņā ar LHF). taču, zinot uzskaites nepilnības, pastāv iespēja, ka Kanādā cīnās vairāk padsmitgadnieku, kas palikuši ārpus oficiālo iestāžu un statistiķu vērīgās acs redzesloka. nepamanītas kustības var izrādīties arī virzienā no Ziemeļamerikas prom. saskaņā ar LHF transfēru fiksācijām Edgars Fridrihsons “atzīmēts” pie BHA (= Banff Hockey Academy). savukārt, abi Jansoni savas prasmes izkopjot Ričmondā, kas Britu Kolumbijā (teritorija Klusā okeāna piekrastē).

ASV junioru hokeja sistēma

Savienoto Valstu junioru apjoms ir iedalīts 3 galvenajos līmeņos: 1) Tier I, kurā ietilpst viena līga – USHL; 2) Tier II, kurā arī viena līga – NAHL; 3) Tier III, kurā sarindojas 13 dažādas līgas. vēl ir nianse: trešā līmeņa (Tier III) līgas ASV dalās divos līmeņos – Junior A, kas augstāks, un Junior B. bez šīm līgām, līdzīgi kā Kanādā, pastāv arī citas junioru līgas, kas nav oficiāli “akreditētas” un arī tādas, kas pastāv bez pretenzijām uz līdzdalību ASV junioru hokeja hierarhijā. lai arī junioru līgu skaits ASV ir manāmi mazāks nekā Kanādā, tieši ASV junioru līgās vietu un pielietojumu ir atradis lielāks skaits Latvijas hokejistu.

ASV augstākajā junioru hokeja līmenī – USHL (United States Hockey League) – 2011./2012. g. sezonu ir sākuši divi Latvijas hokejisti: Zemgus Girgensons un Ralfs Freibergs. uzbrucējs Zemgus Girgensons (1994.) jau otro sezonu cīnās Dubuque Fighting Saints ierindā, kur, ņemot vērā savus jaunos gadus un atbilstību U-18 līmenim, turpina būt rezultatīvs. Girgensons ir piedalījies komandas visās 7 spēlēs šosezon, sakolekcionējot 8 punktus (3+5), “+1” lietderības un 12 soda minūtes. Zemgus Girgensons vismaz pagaidām ir viens no 3 rezultatīvākajiem spēlētājiem, kuriem katram ir pa 8 punktiem. ar piebildi, ka pārējie divi rezultatīvākie ir 2-3 gadus vecāki: Gerard Hanson (1992.); T.J.Moor (1991.). 2010./2011. g. regulārajā sezonā Girgensons bija 3.-ais rezultatīvākais Dubuque Fighting Saints komandā (21+28 punkti 51 spēlē); tāpat 3.-ais komandā play off-ā (3+5 punkti 11 spēlēs). piebilde: joprojām NHL skauti un citādi talantu pazinēji prognozē, ka Zemgus Girgensons tiks “izcelts” 2012. gada NHL drafta pirmajā kārtā…

aizsargs Ralfs Freibergs (1991.) USHL 2011. gada draftā tika izvēlēts ar 110. numuru no Waterloo Black Hawks puses, taču 2011./2012. g. sezonu ir sācis citā USHL komandā – Lincoln Stars. Ralfam Freibergam ASV leduslaukumi nav sveši – iepriekš pusotra sezona aizvadīta ASV junioru “otrās līgas” (NAHL) komandā Texas Tornado, kur 2010./2011. g. regulārajā sezonā R.Freibergs bija rezultatīvākais aizsargs, trešais rezultatīvākais spēlētājs visā komandā (7+48 punkti 53 spēlēs) un labākā lietderības koeficienta “īpašnieks” komandā (+21). 2011. gada izslēgšanas spēlēs Ralfam Freibergam fiksēti 0+3 punkti un “-1” (4 spēlēs). šosezon Lincoln Stars ierindā Ralfs Freibergs ir aizvadījis visas 6 spēles, gūstot 4 punktus (1+3) un saņemot “+6” lietderības. pagaidām tas nozīmē atrašanos komandas rezultatīvāko spēlētāju pieciniekā, bet labāks lietderības koeficients komandā nav nevienam (tāds pats “+6” ir arī uzbrucējam Tommy Schutt).

2011. gada USHL draftā tika noskatīti divi Latvijas hokejisti – Ralfs Freibergs un arī uzbrucējs Teodors Bļugers (1994.; kā Teddy Blueger; pa kreisi izvietotā attēlā – pirmais no kreisās), kuru ar kopējo 67. numuru ir “atzīmējuši” Sioux City Musketeers kluba cilvēki. taču T.Bļugers uz junioru hokeja līmeni vēl nav atvēzējies un turpina gaitas Shattuck St.Mary’s hokeja skolas sistēmā. T.Bļugers cīnās U-19 līmeņa komandā Shattuck St.Mary’s Prep, kurā ar 12 punktiem (3+9) 12 spēlēs ir 4.-ais rezultatīvākais savā vienībā. tās pašas Shattuck St.Mary’s hokeja skolas saimniecībā, bet citā komandā Shattuck St.Mary’s Midget AAA, kas ir U-18 vecuma vienība, spēlē aizsargs Rūdolfs Kalvītis (1994.), kuram fiksētas 5 spēles, 2 rezultatīvas piespēles un 4 soda minūtes. atgādinājumam: neviena no Shattuck St.Mary’s vairākām komandām neattiecas uz junioru līmeni.

Tier II bez Latvijas hokejistiem. pagaidām

ASV otrais junioru hokeja līmenis (Tier II) šosezon ir aizsākts bez Latvijas hokejistu līdzdalības. t.i., neviens Latvijas hokejists 2011./2012. g. sezonas sākumā vēl nav fiksēts kā aizvadījis kādu spēli NAHL (North American Hockey League) oficiālā čempionāta ietvaros. saskaņā ar LHF publicētajiem Latvijas spēlētāju pāreju datiem, diviem Latvijas hokejistiem kā “jaunā mājvieta” ir nosaukts kāds NAHL klubs, bet šīs sezonas statistikā viņi nav fiksēti, vismaz pagaidām. uzbrucējs Nils Semjonovs (1991.), saskaņā ar LHF, uzskaitīts Aberdeen Wings sastāvā, kur bija spēlējis 2010./2011.g. sezonā (8+7 punkti un “-2” lietderības 45 spēlēs). tajā pašā sezonā Nils Semjonovs bija aizvadījis arī 6 spēles (2+0 punkti; “-1”) citā NAHL vienībā – Springfield Jr. Blues. taču šosezon Nils Semjonovs uz NAHL čempionāta ledus laukumiem neesot redzēts. savukārt, vārtsargs Ints Bikars (1992.), saskaņā ar LHF reģistrēto informāciju, ir pierakstīts NAHL klubam Texas Tornado, bet šajā komandā nav aizvadījis oficiālas spēles. toties I.Bikars ir pamanīts pāris spēles HS Rīga/Prizma sastāvā Latvijas Virslīgā. pagaidām neviena spēle NAHL čempionātā nav fiksēta arī aizsargam Kristapam Bazevičam, kurš uz NAHL komandu Alaska Avalanche “ienācies” no WHL Kanādā.

Latvijas junioru pieplūdums NA3HL

Tier III – ASV junioru hokeja trešais līmenis ir Latvijas hokejistiem “piepildītākais” lielums Ziemeļamerikas junioros. vienā no šī līmeņa līgām – NA3HL (North American 3 Hockey League) šosezon ir “piezemējušies” 4 jaunie hokejisti no Latvijas. divi – Nauris Buškevics un Toms Tauriņš (1995.; nejaukt ar citu šāda vārda un uzvārda īpašnieku NAHL līgā) – ir komandas Quad City Jr. Flames sastāvā. aizsarga Naura Buškevica (1993.) uzkrājumā Quad City Jr. Flames ierindā ir 10 spēles, 2 soda minūtes, bet bez punktiem. jāpiebilst, ka NAHL statistiķi N.Buškevicam saskaitījuši 6 spēles šajā pašā komandā arī 2010./2011. g. sezonā. kā Nauris Buškevics vērtē savu aktuālās sezonas sākumu? “Ir bijis arī labāks sezonas sākums. Nebija liels laiks pirmajās sezonas spēlēs. Tagad sāku redzēt daudz vairāk ledu. Turpināšu cītīgi trenēties un darīšu visu, lai nostiprinātu savu pozīciju komandā un celtu savu punktu statistiku.”

uzbrucējs Toms Tauriņš (1995.) ir piedalījies visās 13 spēlēs, ko Quad City Jr. Flames šosezon aizvadījusi NA3HL čempionātā, un šajās spēlēs “iekopis” 10 punktus (4+6) un 4 soda minūtes. iekrātā punktu bagāža ļauj ieņemt vietu komandas rezultatīvāko spēlētāju 3-niekā. jāpiebilst, ka komandas pieteikumā, vismaz pašreiz, Toms Tauriņš ir jaunākais spēlētājs; ir arī viens 1994. gadā dzimis hokejists, bet visi pārējie dzimuši 1991.-1993. gados.

vienā no NA3HL līdervienībām Toledo Cherokee 8 spēles aizvadījis aizsargs Mareks Ķepals (1992.), pie rezultativitātes punktiem netiekot, bet sakrājot 57 soda minūtes. tas ir otrs jaudīgākais soda laika uzkrājums komandā; vairāk ir tikai uzbrucējam Jake Manders (74 minūtes 13 spēlēs). Ķepalam šī nav pirmā sezona Ziemeļamerikā. 2010./2011. g. sezonā Mareks Ķepals spēlēja citas ASV Tier III līmeņa līgas – IJHL (International Junior Hockey League) – komandā Boston Jr. Blackhawks, kurā 36 spēlēs salasīja 36 punktus (18+18) un 105 soda minūtes. 36 punkti deva vietu komandas rezultatīvāko spēlētāju Topa 3. vietā, bet 105 soda minūtes – pirmo vietu komandas sodītāko spēlētāju sarakstā.

aizsargs Toms Tauriņš (1991.) sezonu aizsāka NA3HL vienībā North Iowa Bulls, kurā 4 spēlēs uzrādīja 0+0 punktu un 2 soda minūtes. bet sezonu turpina citā NA3HL komandā – Twin City Steel, kur 10 spēlēs ir sakrāti jau 1+3 punkti un 4 soda minūtes. Tomam Tauriņam Ziemeļamerikas junioru līgās pieredze jau iekrāta iepriekšējās sezonās, kad uzspēlēts Kanādas Junior A līmeņa neatkarīgajā līgā – GMHL (Greater Metro Junior A Hockey League), tās komandās Bradford Rattlers un Innisfil Lakers.

MnJHL un WSHL “partijas”

2011. gada NA3HL draftā ar 265. numuru Pittsburgh Jr. Penguins izvēlējās aizsargu Hediju Pleskačovu (1993.; attēlā pa labi), taču viņš tomēr 2011./2012. g. sezonu ir uzsācis citā komandā un citā ASV Tier III kategorijas līgā – MnJHL (Minnesota Junior Hockey League). Pleskačovs izvēlējies šīs līgas komandu Dells Ducks, kurā aizvadījis 13 spēles, sakrājot 3 rezultatīvas piespēles un 4 soda minūtes. iepriekšējā sezonā Hedijs Pleskačovs bija sevi izmēģinājis citā ASV Tier III līmeņa līgā – MetJHL (Metropolitan Junior Hockey League; arī MJHL), kur spēlēja komandā Florida Eels.

MnJHL kaujas laukos 2011./2012. g. sezonā uzspēlējis vēl viens Latvijas hokejists – uzbrucējs Ivo Dimitrijevs (1991.), kuram fiksētas 5 spēles, 1+0 punkts un 6 soda minūtes Maple Grove Energy komandā. taču šīs komandas pieteikumā Dimitrijeva uzvārds vairs nav atrodams. Ivo Dimitrijevs ir devies atpakaļ uz WSHL (Western States Hockey League; arī ASV Tier III) komandu Arizona RedHawks, kur bija spēlējis iepriekšējā sezonā un kur šosezon ir aizvadījis 9 spēles, salasījis 2+3 punktus un 6 soda minūtes. 2010./2011. g. sezonā Dimitrijevs “sarkano vanagu” ierindā esot sakrājis 37 punktus (14+23) 37 spēlēs.

WSHL līgā un komandā Texas Jr. Brahmas savas gaitas turpina uzbrucējs Alberts Bolušs (1991.; Albert Bolush), kuram šosezon fiksēti 11 punkti (5+6) un 4 soda minūtes 7 spēlēs, kas nozīmē vietu komandas rezultatīvāko spēlētāju Top3 ietvaros. arī iepriekšējā sezonā Texas Jr. Brahmas sastāvā Bolušam bijusi pamanāma rezultativitāte – 74 punkti (27+47) 48 spēlēs.

aizsargs Roberts Rabčevskis (1993.) aizvadījis visas 15 spēles, kas notikušas līdz šim, savas komandas Phoenix Knights (arī WSHL) sastāvā. Fīniksas “bruņiniekos” R.Rabčevskis ir uzkrājis 7 punktus (2+5) un 12 soda minūtes. šāda rezultativitāte Robertam Rabčevskim dod komandas rezultatīvākā aizsarga “laurus”.

Haralds Egle – uzlecoša zvaigzne?

neslikts starts ASV junioru līmenī ir izdevies uzbrucējam Haraldam Eglem (1996.), kurš, līdz 23. oktobrim ieskaitot, ir aizvadījis 11 spēles Green Mountain Glades komandā, kas spēlē ASV Tier III Junior B līmeņa līgā – EmJHL (Empire Junior Hockey League). šajā komandā H.Egle ar 17 punktiem (8+9) ir kļuvis par komandas rezultatīvāko spēlētāju. piebilde: Haralds Egle (dzimis 1996. gada 11. maijā) ir komandas jaunākais spēlētājs. “Pašlaik mans mērķis ir labi nospēlēt šajā komandā, lai pussezonā mani paceltu augšā uz A komandu, kas spēlē EJHL,” skaidro H.Egle. EJHL (Eastern Junior Hockey League) ir ASV Tier III Junior A līmeņa līga, kurā spēlē Green Mountain Glades sistēmas “galvenā” komanda ar tādu pašu nosaukumu. starp citu, tieši tādu pašu ceļu 2009./2010. g. sezonā sev bija izvēlējies Zemgus Girgensons – vispirms Glades komanda EmJHL-ā, pēc tam sezonas gaitā Glades EJHL komanda. Girgensona gadījumā pēc šādas sezonas sekoja debija USHL – ASV junioru hokeja augstākajā līmenī.

Ziemeļamerikas junioru līgu tiešā tuvumā šosezon no Zviedrijas J18 (U-18) līgu komandām ir pārcēlies uzbrucējs Roberts Šmits (1995.), kurš tagad cīnās Selects Hockey Academy U16 (faktiski U-17) sastāvā. kāda tagad ir atšķirība pēc Zviedrijas J18 komandām? “Lielākā atšķirība, ko es esmu ievērojis, ir spēka spēle. Šeit gandrīz visas halles ir pēc NHL izmēra, kas nozīmē, ka laukumi šeit ir mazāki, un tapēc daudz vairāk kontaktu. Zviedrijā bija lielāki laukumi, un tāpēc arī vairāk vietas, un bija arī laiks domāt, ko darīsi ar ripu, bet šeit tev jau ir jāzina uz priekšu, ko tu darīsi, ja saņemsi ripu utt. Šeit arī ir daudz vairāk skautu; mums uz katru spēli ir vismaz kādi 2-3 no NCAA D1 (koledžu hokeja augstākā līmeņa). Zviedrijā arī bija skauti, bet viņi nebija uz katru spēli, tikai dažreiz atnāca. Ja tu gribi spēlēt College Hockey Amerikā un labā līmenī, tad šis ir pareizais ceļš,” savus pirmos iespaidus Ziemeļamerikā atstāsta Roberts Šmits, piebilstot, ka arī viņa mērķis ir tieši koledžu hokejs.

tāpat ASV jauniešu hokeju plāno iepazīt Oļegs Musatovs (1996.), kurš pēc uzspēlēšanas SK Rīga-96 ierindā pārcēlies uz 495 Stars jauniešu hokeja komandu sistēmu, lai cīnītos U-16 līmenī. Hardijs Kupaks (1993.; Hardy Kupaks), kuru statistiķi uzskaita kā ASV pavalstniecības hokejistu, šosezon turpinājis savas gaitas Ohio Blue Jackets U18 (kā parasti ar Ziemeļamerikas mērauklu, gada nobīde; faktiski U-19) komandā, vēl atturoties no darbības junioru līmenī.

P.S. raksta ietvaros nosauktie var nebūt vienīgie Latvijas censoņi Ziemeļamerikas junioru hokeja līgās un noteikti ne tuvu nav nosaukti visi Ziemeļamerikas pirms-junioru vecuma līgās spēlējošie un skolās zinības apgūstošie Latvijas jaunie hokejisti. nav tādu federāciju un “zelta” statistikas lapu, kas būtu spējušas saskaitīt visus…

Latvijas laukuma spēlētāji Ziemeļamerikas junioru līgās 2011./2012. g. sezonā (pēc 2011-10-23 spēlēm; statistika nav tiešā veidā salīdzināma – līgu līmenis ir atšķirīgs):

ampl.	hokejists	dz.	līga	komanda	spēles	punkti	+/-	SM
A	Kristaps Bazevičs	1994.	WHL	Prince Albert Raiders	2	0+0	-2	2
U	Alberts Bolušs	1991.	WSHL	Texas Jr. Brahmas	7	5+6	n/d	4
A	Nauris Buškevics	1993.	NA3HL	Quad City Jr. Flames	10	0+0	n/d	2
U	Ivo Dimitrijevs	1991.	MnJHL	Maple Grove Energy	5	1+0	n/d	6
			WSHL	Arizona RedHawks	9	2+3	n/d	6
U	Haralds Egle	1996.	EmJHL	Green Mountain Glades	11	8+9	n/d	4
A	Ralfs Freibergs	1991.	USHL	Lincoln Stars	6	1+3	+6	0
U	Zemgus Girgensons	1994.	USHL	Dubuque Fighting Saints	7	3+5	+1	12
A	Mareks Ķepals	1992.	NA3HL	Toledo Cherokee	8	0+0	n/d	57
A	Ņikita Koļesņikovs	1992.	QMJHL	Shawinigan Cataractes	13	1+9	+12	12
			QMJHL	Blainville-Boisbriand Armada	2	0+3	+3	0
U	Kristiāns Pelšs	1992.	WHL	Edmonton Oil Kings	13	4+2	+5	22
A	Hedijs Pleskačovs	1993.	MnJHL	Dells Ducks	13	0+3	n/d	4
A	Roberts Rabčevskis	1993.	WSHL	Phoenix Knights	15	2+5	n/d	12
U	Dāvis Sprukts	1993.	VIJHL	Campbell River Storm	0	–	–	–
A	Toms Tauriņš	1991.	NA3HL	North Iowa Bulls	4	0+0	n/d	2
			NA3HL	Twin City Steel	10	1+3	n/d	4
U	Toms Tauriņš	1995.	NA3HL	Quad City Jr. Flames	13	4+6	n/d	4
								–

Latvijas vārtsargi Ziemeļamerikas junioru līgās 2011./2012. g. sezonā (pēc 2011-10-23 spēlēm):

vārtsargs	dz.	līga	komanda	spēles	minūtes	metieni	atv. %	GAA
Aleksandrs Smetaņins	1994.	GMHL	Toronto Canada Moose	5	260	143	87.4%	4.15
Ainis Zalāns	1993.	GMHL	Elliot Lake Bobcats	4	198	110	89.1%	3.64
								–

Kanādas aktuālās junioru hokeja līgas:

līgas	komandu skaits 2011./2012.	ofic. lapa
Major Junior / CHL 3 līgas
OHL = Ontario Hockey League	20 (t.sk. 3 no ASV)	ontariohockeyleague.com
QMJHL = Quebec Major Junior Hockey League (arī LHJMQ)	17	lhjmq.qc.ca
WHL = Western Hockey League	22 (t.sk. 5 no ASV)	whl.ca
Junior A / CJHL (arī Jr.AAA) 10 līgas
AJHL = Alberta Junior Hockey League	16	ajhl.ca
BCHL = British Columbia Hockey League	16	bchl.ca
CCHL = Central Canada Hockey League	12	centraljuniorhockeyleague.ca
LHJAAAQ = Ligue de Hockey Junior AAA Quebec	14	lhjaaaq.qc.ca
MJHL = Manitoba Junior Hockey League	11	mjhlhockey.ca
MHL = Maritime Junior Hockey League	11	themhl.ca
NOJHL = Northern Ontario Junior Hockey League	7	nojhl.com
OJHL = Ontario Junior Hockey League	27	ojhl.pointstreaksites.com
SJHL = Saskatchewan Junior Hockey League	12	sjhl.ca
SIJHL = Superior International Junior Hockey League	7 (t.sk.3 no ASV)	sijhl.pointstreaksites.com
Junior B / (arī Jr. AA) 20-30 līgas
t.sk. VIJHL = Vancouver Island Junior Hockey League	7	vijhl.com
Junior C (arī Jr. A) 10-20 līgas
neatkarīgas
GMHL = Greater Metro Junior A Hockey League	14	gmhl.net
MMJHL = Manitoba Major Junior Hockey League	9	mmjhl.ca
		–

ASV aktuālās junioru hokeja līgas:

līgas	komandu skaits 2011./2012.	ofic. lapa
Tier I 1 līga
USHL = United States Hockey League	16	ushl.com
Tier II 1 līga
NAHL = North American Hockey League	28	nahl.com
Tier III Junior A 8 līgas
AJHL = Atlantic Junior Hockey League (arī AtJHL)	12	ajhlhockey.org
AWHL = American West Hockey League	6	awhl.pointstreaksites.com
EJHL = Eastern Junior Hockey League	14	easternjunior.pointstreaksites.com
IJHL = International Junior Hockey League (neatk.)	13+7	ijhl.us
MnJHL = Minnesota Junior Hockey League	7	mnjhl.com
NA3HL = North American 3 Hockey League	16	na3hl.com
NorPac = Northern Pacific Hockey League (arī NPHL)	8	norpac.pointstreaksites.com
WSHL = Western States Hockey League	16	wshlhockey.org ; pointstreak.com
Tier III Junior B 5 līgas
ESHL = Eastern States Hockey League (agrāk CHA = Continental Hockey Association)	12	chajrhockey.com
EmJHL = Empire Junior Hockey League	29	empirehockey.com
GLJHL = Great Lakes Junior Hockey League	11	gljhl.pointstreaksites.com
MetJHL = Metropolitan Junior Hockey League (arī MJHL)	20	metleague.org
SEJHL = Southeast Junior Hockey League (arī EJHL South)	7	sejhl.net ; pointstreak.com
		–

uzziņām:

• CHL 2011. gada drafta rezultāti – leaguestat.com
• Edmonton Oil Kings spēlētāju statistika 2011./2012. – whl.ca
• Kristiāna Pelša individuālais statistikas profils WHL-ā  – whl.ca
• Ņikitas Koļesņikova individuālais statistikas profils QMJHL-ā – lhjmq.qc.ca
• QMJHL spēlētālu aktuālo “transakciju” saraksts – lhjmq.qc.ca
• par Ņikitas Koļesņikova aizmainīšanu – sportacentrs.com
• Kristapa Bazeviča WHL statistika – whl.ca
• Kristaps Bazevičs pārceļas uz NAHL klubu Alaska Avalanche  – sportacentrs.com
• Cambell River Storm spēlētāju statistika 2011./2012. – vijhl.com
• Banff Hockey Academy (BHA) mājaslapa – banffhockey.ab.ca
• Dubuque Fighting Saints spēlētāju aktuālā statistika 2011./2012. – pointstreak.com
• Lincoln Stars spēlētāju aktuālā statistika 2011./2012. – pointstreak.com
• Shattuck St.Mary’s Prep spēlētāju aktuālā statistika 2011./2012. – hockey.s-sm.org
• Shattuck St.Mary’s Midget AAA spēlētāju aktuālā statistika 2011./2012. – hockey.s-sm.org
• Quad City Jr. Flames spēlētāju aktuālās statistika 2011./2012. – na3hl.stats.pointstreak.com
• Toma Tauriņa (1995.) NA3HL individuālās statistikas profils – na3hl.stats.pointstreak.com
• Toledo Cherokee spēlētāju aktuālā statistika 2011./2012. – na3hl.stats.pointstreak.com
• Toma Tauriņa (1991.) NA3HL individuālās statistikas profils – na3hl.stats.pointstreak.com
• Dells Ducks spēlētāju aktuālā statistika 2011./2012. – mnjhl.com
• Maple Grove Energy spēlētāju aktuālā statistika 2011./2012. – mnjhl.com
• Arizona RedHawks spēlētāju aktuālā statistika 2011./2012. – pointstreak.com
• Phoenix Knights spēlētāju aktuālā statistika 2011./2012. – pointstreak.com
• EmJHL komandas Green Mountain Glades spēlētāju aktuālā statistika 2011./2012. – pointstreak.com
• Selects Hockey Academy U16 komandas sastāvs 2011./2012. – selectshockey.com
• Hardy Kupaks statistika U-18 līmenī – mwehl.stats.pointstreak.com
• LHF oficiālais ārzemēs spēlējošo Latvijas hokejistu saraksts (ir neprecizitātes – trūkst personu, nav īsto klubu, jauktas valstis; periodiski tiek papildināts) – lhf.lv
• dažādas Ziemeļamerikas hokeja jumta organizācijas (sistēmas ieskatam) – usahockey.com, cjhlhockey.com, hockeycanada.ca
• ieskats Ziemeļamerikas junioru hokeja sistēmā (ir neprecizitātes) – wikipedia.org

[pirmais foto fiksēts Latvijas U-18 izlases spēlē pret Lielbritānijas U-18 izlasi 2011. gada 14. aprīlī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Kristiāna Pelša foto fiksēts Rīgas Dinamo pārbaudes spēlē pret Sibir 2011. gada 3. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Teodora Bļugera foto fiksēts Latvijas U-18 izlases spēlē pret Itālijas U-18 izlasei 2011. gada 11. aprīlī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Hedija Pleskačova foto no Igora Pleskačova personīgā arhīva.]

TUVPLĀNĀ: Ralfs Freibergs

U-20 1. divīzijas A grupas pasaules čempionāta labākais aizsargs izvēlēts no Latvijas U-20 izlases, un viņa vārds ir Ralfs Freibergs. “ikdienas darbos” nu jau otro sezonu Teksasas štatā Amerikas Savienotajās Valstīs. pirms gada sezonas gaitā “sapakoja čemodānus” un no Dinamo Juniors komandas Baltkrievijas ekstralīgā pārcēlās uz ASV “junioriem” – Texas Tornado vienību ziemeļamerikāņu NAHL līgā.

NAHL čempionāts rit savu gaitu, neapstājas par godu U-20 1. divīzijas čempionāta “aktivitātēm”. taču tas netraucēja Ralfam Freibergam pievienoties Latvijas U-20 izlasei un kopā ar to izcīnīt “biļetes” uz U-20 eliti. tās “biļetes” gan būs jāatdod “sekotājiem” (sākot no 1992. gada), kuri nākamsezon cīnīsies par palikšanu U-20 elitē.

Ralfs Freibergs savās atbildēs stāsta par Latvijas U-20 izlases cīņu 1. divīzijas turnīrā Bobruiskā, par krišanu zem ripām un ledus centimetru neatdošanu, par vēlmi uzvarēt, par Baltkrievijas U-20 izlases “varēšanām” vienādos un nevienādos sastāvos, par Texas Tornado kluba lepnumu “palaist” savu spēlētāju uz pasaules čempionātu, par savām gaitām Ziemeļamerikā.

izziņai: Ralfs Freibergs

• dzimis 1991. gada 17. maijā
• ampluā: aizsargs
• “figūra”: 183 cm; 82 kg
• 2010./2011. g. sezonā 28 punkti (3+25; 27 spēlēs) Texas Tornado sastāvā NAHL (North American Hockey League; ASV 2.-ā “ranga” junioru līga – Junior A Tier II)
• iepriekšējās sezonas: Texas Tornado; Dinamo Juniors; HS Rīga / Prizma – Hanza
• 2010./2011. g. sezonas U-20 1. divīzijas A grupas pasaules čempionāta labākais aizsargs
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2009. un 2010. gada PČ elitē; 2011. gada PČ 1. divīzijā (notika 2010. g. decembrī)
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2008. un 2009. gada PČ 1. divīzijā
• pirmie treneri: Sergejs Ņekrasovs, Gints Bisenieks, Ēriks Miļuns

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: Ziemeļamerika daudziem jaunajiem hokejistiem ir tāds kā tāls sapnis. Tev sanāca sapni “aizsniegt ar roku” jau 2009./2010. g. sezonas vidū, kad pēc 33 spēlēm Dinamo “junioros” nokļuvi Texas Tornado vienībā NAHL-ā. kas bija pirmie iespaidi uz Ziemeļamerikas ledus? kas bija kļuvis savādāk nekā Piņķos vai komandas izbraukumos Baltkrievijas ekstralīgas “pieturpunktos”?

Ralfs Freibergs: Pirmie iespaidi bija, ka tur ir citādāks hokejs – agresīvāks, ne tik tehnisks, daudzie metieni pa vārtiem un cilvēku apmeklētība uz mūsu spēlēm. Komandas biedri bija ļoti draudzīgi un man ātri ļāva iekļauties kolektīvā. Vairs nebija tie garie izbraukumi uz daudzām pilsētām. Sanāca tāda maza rutīna, kur treniņi notiek no pirmdienas līdz ceturdienai un spēles norisinās nedēļas nogalēs.

jautājums: arī šo sezonu turpini tajā pašā Texas Tornado komandā. vai Tevi viss tajā apmierina? vai komandas vadību pilnībā apmierina Tavs sniegums?

Protams, ka viss mani Teksasā apmierina. Savādāk, jau būtu nomainījis klubu, ja kaut kas nepatiktu. Treneris daudz ar mani runājas, apspriež ar manīm manas kļūdas, māca man visvisādas nianses un ļauj man progresēt. Domāju, ka klubs ar mani ir apmierināts. Te ir legionāru ierobežojumi, un tādēļ treneris vairāk pievērš uzmanību, lai spēlētāji no ārzemēm spētu uzlabot komandas sniegumu, savādāk sen jau būtu atteikušies no maniem pakalpojumiem.

jautājums: kā pats vērtē savu sniegumu Teksasas komandas sastāvā šajās abās pussezonās?

 Savu sniegumu vērtēju kā apmierinošu. Ir spēles, kad kaut kas nesanāk, bet jātrenējas un jāspēlē labāks hokejs!

jautājums: vai spēlēšana NAHL komandā prasa no Tevis būtiskas investīcijas? vai arī visu ar spēlēšanu un dzīvošanu saistīto nodrošina klubs?

Nē, komanda man nodrošina visu – dzīvoju ģimenē, mani paēdina, nogādā mani uz treniņiem. Atliek vienīgi spēlēt labi hokeju. Vienīgi ir reizes, kad, piemēram, gribas ar komandas biedriem aiziet uz kino, tad man pašam tas jāatmaksā, jo komanda nedrīkst Tev maksāt algu, jo, ja vēlies spēlēt NCAA [augstskolu līgas] hokejā, tu iepriekš nedrīksti saņemt algu.

jautājums: šosezon ar 28 punktiem 27 spēlēs esi kļuvis par vienu no NAHL rezultatīvākajiem aizsargiem. tātad esi komandai vērtīgs. vai komandas vadība bez sarežģījumiem Tevi “palaida” uz Latvijas U-20 izlasi dalībai pasaules čempionāta 1. divīzijā?

Komandai ASV ir vienmēr prestiži, ja kāds no komandas spēj iekļūt kādā valstvienībā un pārstāvēt to kādā čempionātā, tādēļ trenerim nebija problēmas mani palaist uz čempionātu.

jautājums: pirmās divīzijas A grupas U-20 pasaules čempionātā tiki atzīts par čempionāta labāko aizsargu. kas, Tavuprāt, bija tās īpašības, iemesli, kas čempionāta Direktorātam lika izvēlēties tieši Tevi?

Biju patīkami izbrīnīts, kad mani izvēlējās par labāko aizsargu turnīrā. No mūsu valstvienības jebkurš cits aizsargs varēja kļūt par vērtīgāko, jo visi spēlējām labi. Grūti teikt, kādi bija galvenie iemesli, bet, ja jau esmu izvēlēts, tad par to priecāšos nevis pārdzīvošu, kādēļ netika izvēlēts kāds cits aizsargs.

jautājums: Latvijas U-20 izlase izpildīja savu uzdevumu – izcīnīja vietu pasaules U-20 elitē. kā pats vērtē izlases sniegumu čempionātā Bobruiskā?

Komandas sniegumu vērtēju labi. Uzdevums tika izpildīts, un piesieties par kaut ko būtu nepareizi. Komanda spēlēja kā kolektīvs – visi krita zem ripām, cīnijās par katru centimetru, un mēs vairāk gribējām uzvarēt šo turnīru.

jautājums: Latvijas un Baltkrievijas U-20 izlašu izredzes tika vērtētas ļoti līdzīgi. kuros elementos Latvijas puiši bija objektīvi stiprāki, bet kuros – labāka Baltkrievijas U-20 izlase?

Vienozīmīgi, kolektīva ziņā mēs bijām vairāk vienoti. Visi gribējām uzvarēt. Varbūt mēs spēlējām vienkāršāk, neko lieku neizdomājām. Domāju, ka spēlē pieci pret pieci, baltkrieviem nebija izredžu mūs apspēlēt. Vienīgais, kā viņiem radās momenti iesist vārtus, bija, spēlējot skaitliskajā vairākumā. Viņiem bija liela priekšrocība, ka viņi kā komanda sāka trenēties jau augustā, bet mēs lielākā daļa kopā savācāmiem nedēļu pirms turnīra sākuma.

jautājums: iepriekš medijiem esi norādījis, ka Tavos plānos ietilpst studijas augstskolā un spēle NCAA. vai savu hokeja karjeru iedomājies pus-profesionālu? nav “lielais sapnis” izsisties AHL vai tālāk?

 Jā, ceru savu nākotni turpināt, spēlējot NCAA hokejā, bet tur vēl jātiek. Tas ir man uzstādītais mērķis uz šo sezonu. Domāju, ka jebkurš hokejists vēlās spēlēt profesionāli, bet tu jau nekad nezini, kas ar tevi var notikt, un, ja vēl tā ir trauma, tad ko tu bez izglītības darīsi šajos grūtajos laikos. Esmu izvēlējos iet šo garo ceļu, jo spēlētājam no Latvijas ir grūti tikt ievērotam Ziemeļamerikā, ja nu vienīgi neesi ļoti talantīgs un meistarīgs spēlētājs.

jautājums: pēc HK Rīga izveides startam MHL-ā daudzu Latvijas jauno hokejistu skati no Ziemeļamerikas novērsās, saskatot labu iespēju vecajā kontinentā. kam būtu jānotiek, lai Tevi ieraudzītu kādā no Eiropas komandām?

Cerams, ka vēl pāris gadus neviens mani neieraudzīs spēlējot Eiropā, bet nekad jau neko nevar zināt, kā viss notiks.

lai veicas!

[pirmajā fotoattēlā Ralfs Freibergs saņem turnīra labākā aizsarga “laurus” pēc Latvijas U-20 izlases spēles pret Baltkrievijas U-20 izlasi 2010. gada 19. decembrī. otrais foto fiksēts Latvijas U-20 izlases spēlē pret Lielbritānijas U-20 izlasi 2010. gada 13. decembrī. abu foto avots: lhf.lv.]

lasāmvielai & izziņām:

• Ralfa Freiberga individuālās statistikas kopsavilkums – eliteprospects.com
• Ralfa Freiberga statistika dažādās līgās – nahl.stats.pointstreak.com, lhf.lv, extraliga.stats.pointstreak.com
• NAHL mājaslapa – nahl.com
• Texas Tornado lapa – texastornado.pointstreaksites.com
• Ralfs Freibergs kļūst par NAHL rezultatīvāko aizsargu (2010. g. novembris) – sportacentrs.com
• Ralfa Freiberga intervija par Texas Tornado, par NAHL utt. (autors Juris Miņins; 2010. g. novembris) – sportacentrs.com