Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Normunds Sējējs’

KHL iekaro Eiropu. Jaunie karodziņi līgas ēdienkartē

Posted by petrovich27 uz 2012/06/13

Savā piektajā sezonā KHL sejas izteiksme draud būt eiropeiskākā, kāda līdz šim ir bijusi. Beidzot, vismaz KHL kontekstā, reālas darbības kļūst pamanāmākas par lielo karoti pie somu, zviedru vai citu Eiropas hokeja nāciju „putras bļodas”. KHL ēdien-kartē šoreiz pa īstam, kā sola organizatori, tiek iesprausti Čehijas un Ukrainas karodziņi, un arī no Slovākijas ir „īsts” klubs. Tomēr mēreno idilli atkal pārtrauc KHL paplašinātāju ambīcijas, kas ir stipri lielākas par jaunieguvumiem. To apliecina arī KHL prezidenta IIHF forumā prezentētā ideja par vis-Eiropas līgu ar 64 klubiem…

Kamēr Eiropas valstu hokeja federāciju pārstāvji mēģina saprast KHL līdera Aleksandra Medvedeva vārdu nopietnību par vis-Eiropas līgu jau no 2014./2015. vai 2015./2016. g. sezonas, tikmēr KHL lepojas ar mazāka, bet taustāma mēroga panākumiem.

Tā kā agrākos laikos ir bijušas izsludinātas Čehijas un Ukrainas klubu pievienošanās KHL, vēl saglabājas vismaz teorētiska versija „ja nu nesanāk”. Tomēr KHL buldozers šķūrē pa Eiropas dārzniecībām un mazdārziņiem. Jaunapgūtās teritorijas – Doņecka Ukrainā, Prāga Čehijā, Bratislava Slovākijā. Uz šo papildinājumu fona Slovākijas mazpilsētā Popradā bāzētā „pirmā Lev-a” aiziešana, ja ne izskatās, tad tiek pasniegta kā sīkums un taisnīga atgriešanās projekta vēsturiskajā dzimtenē Čehijā.

Tas pats vai cits Lev?

Sākumā KHL amatpersonas stāstīja, ka Lev pārceļas no Popradas uz Prāgu, bet pamazām pavasara gaitā HC Lev Praha pārstāvji un KHL oficiālie ziņojumi „noslīpēja” versiju, ka nekādas pārcelšanās nav. Proti, Prāgā esot tapis pilnīgi jauns KHL klubs, kuram ar Popradas Lev sakara neesot. Šo bezsakaru ar iepriekšējo Lev cenšas apstiprināt arī ar jaunu logo, jaunām formastērpa krāsām un to dizainu; lauva iekš logo gan ir palicis. Tāpat palikuši daži kadri – piemēram, bijušais Rīgas dinamietis Jurajs Mikušs laukumā un vēl „īstie” cilvēki administrācijas struktūrā.

Rodas vien jautājums, kāpēc tik kategoriska nostāja uz sava projekta fāzi, kas bijusi Slovākijā. Lai nav jāpilda kādas Popradā „sakrātas” saistības? Lai var attiekties no kādiem ilgākiem līgumiem ar spēlētājiem vai personālu? Varbūt Popradas Lev-am palicis kāds parāds, par kuru Prāgas versija negrib atbildēt? Vēl marta beigās Slovākijas un Čehijas mediji ziņoja, ka Lev Popradā palicis parādā virs/ap 1 miljonu eiro… Vai visa šī summa ir izmaksāta? Spriežot pēc Prāgas komandas nostājas, vēlme norobežoties no iepriekšējām saistībām ir nepārprotama.

Interesentiem Latvijā Prāgas klubs nav vienaldzīgs, kā jebkurš cits klubs, kurā ir kāds Latvijas pārstāvis. HC Lev Praha gadījumā tas ir kluba ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs, kurš pēc četrām sezonām Rīgas Dinamo ģenerālmenedžera amatā ir pievērsies jauniem izaicinājumiem. Un no Rīgas „paņēmis līdzi” Marselu Hosu, kuram gan līgums bija pabeidzies, bet Rīga acīmredzot nebija gatava maksāt, cik prasa vai vismaz to darīt pietiekami ātri. Vai Sējēja saite noderēs, lai HC Lev Praha redzeslokā nokļūtu kāds Latvijas hokejists? Vai arī vairoties no pārmetumiem savējo protekcionismā, Sejējs neņems Latvijas spēlētājus pat „pa lēto”?

Šuplers krīt uz kājām

Ar otro piegājienu KHL-ā ir uzņemts Ukrainas klubs; vien šoreiz tas ir nevis no nulles veidojamais Kijevas Budiveļņik, bet jau salīdzinoši „īsts” klubs – Doņeckas Donbass, kura galvenā komanda aizvadījusi sezonu Krievijas otrajā līmenī – VHL. Tur regulārajā čempionātā Donbass ieņēma 1. vietu (no 12) VHL Rietumu konferencē, bet piekāpās pusfinālā Toros vienībai (sērijā 0-4). Jau pirms gada, kad Donbass iestājās VHL, bija skaidrs, ka komanda tiek veidota kā melnraksts pirms KHL.

Pirmā Rīgas Dinamo galvenā trenera Juliusa Šuplera „nulles” komandas iestartēšanas pieredze acīmredzot ir bijis viens no „plusiem”, kādēļ Doņeckas klubs ir pieņēmis šo treneri darbā. Zinātāji stāsta, ka cits „pluss” ir Šuplera demokrātiskā cena, kuras dabīgo pieaugumu kavēja fakts, ka viņš no Maskavas CSKA trenēšanas tika atbrīvots vēl līdz sezonas beigām. Šuplers nosauc „plusu” savā versijā: viņš esot labs Ukrainas hokeja pazinējs, jo reiz bijis treneris Baltkrievijas ekstralīgā, kur Ukrainas hokejisti nav sveši. Rādās, ka 2004./2005. un 2005./2006. gadu sezonās pie Rīga 2000 stūres Šuplers būs pastiprināti pētījis Ukrainas hokeja ļaudis.

Doņeckā ir arī komandas fārms Donbass-2, kas kļuva par Ukrainas čempioniem, izcīnot zeltu Ukrainas stiprākajā līgā (PHL = Професіональна хокейна ліга). 2011./2012. g. regulārajā sezonā Donbass-2 palika 2. vietā, bet izslēgšanas spēlēs visu sakārtoja. Labā ziņa Doņeckas saimniecības kontekstā ir tāda, ka Krimā 8. – 22. jūlijā paredzētās Donbass-2 treniņnometnes sastāvā ir nosaukti 4 hokejisti no Latvijas. Tie ir uzbrucēji Alberts Bolušs (dz. 1991.), Valters Freijs (dz. 1994.), Vitālijs Hvorostiņins (dz. 1992.) un aizsargs Ernests Vernavs (dz. 1992.). Bolušs un Vernavs ir „izcelti” no Suomi-sarja – Somijas 3.-šā stipruma līgas – kluba RJK (Raahe-Kiekko jeb Raahen Jääkiekkoklubi). Hvorostiņins nāk no Somijas stiprākās U-20 līgas – Jr. A SM-liiga – komandas Vaasan Sport U20 puses, bet Freijs no Liepājas Metalurgs koptajām „druvām”.

Vai Slovan-am Latvijas hokejisti tagad būs gana labi?

KHL jaunpienācējs HC Slovan Bratislava 2011./2012. g. regulārajā sezonā palika Slovākijas ekstralīgas 3. vietā, bet par Slovākijas čempionu tomēr kļuva, izcīnot zeltu izslēgšanas spēlēs. Čempionu ierindā bija arī divi aizsargi no Latvijas – Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs, kuriem, cita starpā, ir arī KHL spēļu pieredze.

Arī citus gadus, tiesa, pirms salīdzinoši ilgāka laika posma Bratislavas Slovan-a rindās pa kādai spēlei ir aizvadījuši Latvijas hokejisti. Piemēram, aizsargs Kaspars Astašenko 2006./2007.g. sezonā, aizsargs Igors Bondarevs 2001./2002. g. sezonā… Pēc aizvadītās sezonas Aleksandram Jerofejevam un Mārim Jasam līgumsaistības ar Slovākijas čempionvienību ir pabeigušās. Interesanti, vai jaunajā sezonā kāds no Latvijas hokejistiem būs diezgan labs, lai Slovan tos gribētu pamēģināt arī KHL līmenī?

Plāns B pagaidām nav nepieciešams – itāļiem liek pagaidīt

Jau vairāk nekā gadu KHL paplašinātāji rušināja augsni Milānā (Itālijā), kur pamazām kustināja vietējo klubu Hockey Milano Rossoblu. Darbības tika sludinātas mērķtiecīgas, Milānas klubs savā Itālijas otrās līgas – Serie A2 – čempionātā nostartēja ar KHL logo uz krūtīm, ieņēma 2. vietu regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs izcīnīja 1. vietu, nopelnot tiesības startēt Itālijas stiprākajā līgā – Serie A. Milānas kluba vadoņi teicās atstāt komandu Itālijas čempionātā, bet KHL-am veidot nopietnāku sastāvu.

Bet KHL paplašinātājiem pamazām gatavotais plāns B, vismaz 2012. gada vasarā, izrādījās nevajadzīgs. Jo ir izdevusies ekspansija Čehijā, ienācies Slovākijas čempions, kā arī politiski pietiekami svarīgā un KHL lidojumu ģeogrāfijai tuvākā Ukraina ir pieņemta. Šādos apstākļos plāns B var pagaidīt vēl kādu sezonu… KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs atkal saka „mañana” (rīt), tagad Milānas kluba startu līgā solot „prognozējami 2013./2014. g. sezonā”. Šajā pašā sezonā Medvedevs sola arī Horvātijas flagmaņa Zagrebas Medveščak iestāšanos. Arī Milānas kluba prezidents Iko Miljore (Ico Migliore) ir pasācis vilkt jaunu dziesmu: „iespējams visiem būs labāk ja Milānas klubs KHL startēs no 2013./2014. g. sezonas”. Protams, var skaidrot, ka itāļiem joprojām pietrūkst finanšu resursu, bet cik tad ir tādu KHL klubu, kas pastāv bez Krievijas valsts iestāžu, valsts mega-kompāniju vai to tiešāku, netiešāku satelītkompāniju sponsorējuma?

Hroniskās problēmas aizmugurē

Kā jau pēc katras sezonas, virs dažām Krievijas komandām savelkas „negaisa mākoņi”, kas saistīti ar dažāda kalibra finanšu problēmām. Tā pēc pirmās KHL sezonas (2008./2009.) no līgas tika pavadīts Voskresenskas Himik; 2010. gadā KHL pameta Toljati Lada un faktiski arī Balašihas HK MVD, kuru it kā apvienoja ar Maskavas Dinamo, nosauca par OHK Dinamo, bet pēc tam arī abreviatūru „OHK” izmeta no publiski lietojamā nosaukuma. 2011. gada vasarā šķita, ka visas KHL iepriekšējās sezonas komandas līgā tiks saglabātas, finanšu dēļ apdraudētie klubi tapa glābti, bet korekcijas ieviesa 7. septembra katastrofa, kurā gāja bojā Jaroslavļas Lokomotiv komanda…

2011./2012. gada sezonas gaitā tika publiski aktualizētas leģendāro nosaukumu „nesošā” Maskavas CSKA finanšu problēmas, tomēr problēma tika atrisināta, iekļaujot CSKA nosaukumu lieluzņēmuma Rosņeft darba kārtībā. Bet sezonas beigās aktualizējās jautājums par līgas hronisko problēmu – Jekaterinburgas Avtomobiļist, kā arī tika cilāts jautājums par Čehovas Vitjaz iespējamo „iziešanu”. Atgādinājumam: Avtomobiļist jau bija plānots KHL sastāvā no līgas pirmās sezonas (2008./2009.), taču īsi pirms čempionāta „noleca” finanšu sarežģījumu dēļ. 2009. gadā „avtomobīlisti” līgā iestājās, bet katrā starpsezonā risināja medijos plaši atspoguļotas finanšu problēmas un parādus, kas lika izskatīt jautājumus par iespējamo „atteikšanos” no Jekaterinburgas kluba.

Tomēr arī šosezon kā Avtomobiļist, tā Vitjaz tiek līgai saglabāti vismaz uz 2012./2013. g. sezonu. Tāpat jaunajā sezonā līgā tiek gaidīta no jauna uzbūvēta Jaroslavļas Lokomotiv komanda. Latvijas līdzjutējiem, protams, tā ir interesanta arī ar faktu, ka tās sastāvā ietrāpījis Miķelis Rēdlihs.

P.S. Jauni sapņi un „otrais plaukts”

Cita starpā, KHL paplašināšanas tematikai pievērsies vēl viens Ukrainas klubs – Kijevas Berkut, kas aizvadītajā regulārajā sezonā ieņēma 3. vietu Ukrainas PHL. Berkut prezidents Davids Žvaņija (Давид Жвания) solās pieteikumu KHL iesniegt pēc gada.

Savukārt Kazahstānas klubs Sariarka no Karagandas šajā starpsezonā ir uzņemts Krievijas hokeja otrajā stiprākājā līgā – VHL. Sariarka ir viens no klubiem, par kura iestāšanos KHL-ā sludināja tā pārstāvji pirms gada. Aizvadītajā sezonā Sariarka palika 2. vietā Kazahstānas Augstākās līgas regulārajā čempionātā, bet izslēgšanas spēlēs palika 3. vietā. Jāpiebilst, ka Sariarka sastāvā 2011./2012. g. sezonā uzspēlēja arī hokejisti no Latvijas – aizsargs Oļegs Sorokins, uzbrucēji Edijs Brahmanis un Vladimirs Mamonovs.

VHL papildinājuši arī Krievijas klubi – Voroņežas Buran, Krasnodaras Kubaņ un Tveras THK. Bet Jaroslavļas Lokomotiv, kas daļu 2011./2012. g. sezonas pavadīja VHL-ā un tagad pārceļas uz KHL, plāno saglabāt savu komandu arī VHL-ā. Bet agrāko Čeļabinskas Mečel vienību VHL-ā aizstās Čeļabinskas Čelmet, kas ir iepriekšējā tiesiskais mantinieks, par ko arī liecina stipri līdzīgais nosaukums ar zilbju rokādēm. Tiem, kas nezina, Čelmet = Čeļabinskā bāzēts metālapstrādes lieluzņēmums.

Lasāmvielai:

  • KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs IIHF forumā prezentē vis-Eiropas līgas ideju (2012-06-13) – iihf.com, allhockey.ru
  • Oficiālais paziņojums par Donbass uzņemšanu KHL (2012-06-07) – hcdonbass.com
  • Donbass galvenā trenera Julisua Šuplera īs-intervija (2012-06-06) – championat.com
  • VHL paplašināšana ar jauniem klubiem (2012-05-30) – vhlru.ru
  • Avtomobiļist paliek KHL arī 2012./2013. g. sezonā (2012-05-21) – sport-express.ru
  • KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs paziņo, ka KHL uzņemti Doņeckas Donbass, Prāgas Lev un Bratislavas Slovan (2012-05-17) – rsport.ru
  • HC Lev Praha un Normunds Sējējs prezentē logo un dažus komandas spēlētājus & klubs noliedz sakarus ar Popradas Lev (2012-05-16) – sport.ihned.cz, hokej.cz
  • Hokeja klubs Lev Popradā palicis parādā ap 1 miljonu eiro (2012-03-29) – sport.cz, hokej.idnes.cz
  • HC Lev Praha iesniedzis pieteikumu, t.sk. finanšu garantijas, dalībai KHL (2012-04-24) – khl.ru
  • Doņeckas Donbass-2 treniņnometnes sastāvā nosaukti četri Latvijas hokejisti (2012-06-11) – hcdonbass.com
  • Ukrainas PHL mājaslapa – phl-ua.com
  • Hockey Milano Rossoblu kluba prezidenta Iko Miljores (Ico Migliore) intervija (2012-04-13) – sport-express.ru
  • KHL prezidenta Aleksandra Medvedeva intervijas par KHL paplašināšanu un ne tikai  – sovsport.ru (2012-04-09; 2012-03-30)
  • Kijevas Berkut prezidents Davids Žvaņija (Давид Жвания) par plāniem iestāties KHL (2012-05-12) – terrikon.com, allhockey.ru
  • Kazahstānas Augstākās līgas 2011./2012. g. čempionāta tabula un play off rezultāti – icehockey.kz
  • KHL paplašināšanas statuss un kandidātu TOP 5 (2012-03-23): tepat

[Fotoattēlā: Normunds Sējējs uz savas jaunās darbavietas HC Lev Praha logo fona. Foto avots: sport.ihned.cz.]

Posted in hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

Kā top Dinamo sastāvs? „Ģenerālmenedžera p.i. Kalvīša atskaite”

Posted by petrovich27 uz 2012/05/30

Rīgas Dinamo jaunās sezonas sastāva komplektētāju uzdevumi neatšķiras no tām raizēm un galvassāpēm, kādas ģenerālmenedžerim bija pirms sezonas, divām vai trijām. Nepieciešams salikt pamatmasu no vietējiem kadriem, trāpīt ar leģionāriem tradicionāli deficītajās pozīcijās un arī atrast kādu „rozīnīti” skatītāju intereses piesaistīšanai.

Ivanāns kā kreisais āķis un makšķerāķis

Viens no iecerētajiem Dinamo jaunās sezonas „mārketinga trikiem” ir Raita Ivanāna piesaistīšana. Šaubu nav – no Ivanāna tiks gaidīti arī konkrētu darba uzdevumu izpilde laukumā. Cik daudz tā būs saistīta ar NHL laukumos koptā „policista” ampluā, varam pagaidām tikai zīlēt. Tomēr ar NHL pieredzi apveltīto bāleliņu iesaiste Dinamo komandā vienmēr ir bijusi kaut kas nedaudz vairāk par „tikai spēlēt”. Tā, piemēram, Sanda Ozoliņa „dabūšana” jau sākot no otrās sezonas krietni pārsniedza ieceres un kritiķu iekopto dobi, kur Ozoliņam bija prognozēta nopelniem bagāta krāšņumauga funkcija. Izrādījās, ka ir ne tikai Stenlija kausa pamatnē iegravēts uzvārds, bet kaut kas būtiski vairāk – kā laukumā, tā ģērbtuvēs. Līdzīgam „amatam” Dinamo saimniecība šai vai kādai no nākamajām sezonām bija iecerējusi Kārli Skrastiņu, taču 2011. gada 7. septembra aviokatastrofa pārsvītroja daudzu cilvēku sapņus, plānus un dzīvības…

Zināma psiholoģiski stimulējoša „injekcija” Dinamo sastāvā bija Mārtiņa Karsuma pievienošanās otrās sezonas gaitā – 2010. gada janvārī, kad Dinamo centās rāpties no „bēdu ielejas” virzienā uz play off zonu. Izdevās. Protams, sākumā eksperti aktīvi spriedelēja, ka Karsums varētu būt labāks nekā tobrīd bija. Bet kopumā Dinamo par savu izvēli sūdzēties nevarētu; 2010./2011. g. sezonā Mārtiņš Karsums bija otrs labākais vārtu guvumu „ražotājs”; 2011./2012. g. sezonā – jau labākais. Galu galā – Dinamo saimnieki prata (vai gribēja?) no pērnā uzbrukuma pirmā komplekta paturēt tieši Karsumu, nevis Miķeli Rēdlihu vai Jāni Spruktu.

Tagad atklāts jautājums: kādas funkcijas un uzdevumi laukumā ir paredzēti Raitim Ivanānam? Skaidrs, ka Dinamo krekliņš, ja ne ar Nr. 41, tad uzvārdu „Ivanāns” varētu kļūt pieprasīts, bet kāda loma viņam būs Pekas Rautakallio modeļa komandā?

Nevajag labot mehānismus, kas darbojas

Šī „devīze” jau vairāku sezonu gaitā tiek ņemta vērā, komplektējot aizsargu ierindu. Maija beigās jau ir oficiāli zināmi četru leģionāru vārdi, kuriem paredzēts izdaiļot Dinamo komandas sastāva sarakstu. Viens ir pērnsezonas mantojums (Luseniuss), viens – „pazudušais dēls” (Tellkvists), divi – jaunpieņemti (Karls un Žirū). Interesanti, ka šajā starpsezonā sastāvā tiek „iefiltrēts” leģionārs – aizsargs, bez kuru klātbūtnes Dinamo aizsargu ierinda bija iztikusi 2,5 sezonas. Pēdējais mēģinājums bija Lī Svets, kurš pēdējo spēli Dinamo ierindā aizvadīja 2010. gada 3. janvārī, bet drīz pēc tam tika „nopirkts” Karsums.

Pirms gada, 2011. gada starpsezonā, Dinamo aizsargu personālsastāvs vispār nepiedzīvoja nekādas izmaiņas. Visi, kas bija kapājuši 2010./2011. g. sezonā, palika arī 2011./2012.g. sezonā. Arī pēc aizvadītās sezonas menedžments ir konstatējis, ka aizsargu ierindā labojumi būtu nepieciešami salīdzinoši mazāki, jo dominē priekšstats, kuram nedaudz „piebalso” arī statistika – Dinamo ielaiž salīdzinoši normāli (12. vieta līgā reg. sezonā), un problēmas esot ar trāpīšanu nevis ielaišanu (vārtu guvumos – 17.). Tāpēc 2012. gada „pauzē” aizsargu rindās izmaiņas uz papīra ir salīdzinoši nelielas. Pirmās maiņas aizsargi (Galviņš – Kr. Rēdlihs), neskatoties uz pārpirkšanas bažām, ir saglabāti komandā, paliek arī visi pārējie, atskaitot divus personas – Sandi Ozoliņu un Jāni Andersonu, kuriem līgumu, vismaz pagaidām, ar Dinamo nav, un tiek lēsts, ka arī nebūs.

Cik liela daļa no Dinamo bija Ozoliņš, būs iespējams uzzināt jau pirmajā sezonā bez viņa līdzdalības. Objektīvi spriežot, jaunāks viņš nepaliek un lēts nav, tomēr jāņem vērā, ka komandas „auru” statistika un teorija veido vismazākajā mērā. Savukārt Jāņa Andersona trūkumu, lai arī cik labs vai slikts viņš nebūtu, izjust nesanāks, jo iepriekšējā sezonā bija aizvadījis vien 2 spēles. Toties tagad aizsargu ierindu ir papildinājis Matjē Karls (Mathieu Carle) – 1987. gadā dzimis, apmēram 5 sezonas AHL un 3 spēles NHL aizvadījis aizsargs ar labas rezultativitātes pazīmēm (cerībām).

„Lielā tautu staigāšana” uzbrukumā

Šajā starpsezonā uzbrucēju ierinda piedzīvo bez apbruņotas acs pamanāmu salīdzinoši apjomīgu rotāciju. Koferus sakravājuši ne tikai leģionāri, bet arī daži pašmāju uzbrucēji. Leģionāru „aiziešanu” sekmē nevien labāki „dzīves apstākļi” citos klubos, kas dažādu iemeslu dēļ šķiet vilinošāki (šoreiz tāds ir tikai viens – Hosa), bet arī apstāklis, ka pērn atrastie leģionāri, maigi izsakoties, nepiepildīja ģenerālmenedžera, komandas vadības un arī līdzjutēju sapņus. Attiecīgi – sezonas noslēgumā atzinīgus vārdus varēja dzirdēt tikai par Marselu Hosu, bet pārējie leģionāri, kas nebija jau atbrīvoti sezonas gaitā, atzinīgu novērtējumu izpelnījās maz vai nemaz. Vien jauneklis Niklass Luseniuss (dz. 1989.g.) sava vecuma dēļ tika vērtēts ar salīdzinošu iecietību un cerību, ka „izšaus” sava līguma termiņa otrajā pusē – 2012./2013. g. sezonā. Viņš arī vienīgais no iepriekšējās sezonas mantotais leģionārs. Dinamo vadība vēl it kā gribējusi paturēt (par pieticīgiem cipariem dabūt) Marselu Hosu, bet kā vēlāk izrādījās „vārtu guvumu karalis” (King of Goals) aizgāja līdzi Normundam Sējējam uz KHL jaunveidojumu HC Lev Praha.

Statistiski redzamākais iztrūkums uzbrucēju ierindā ir pērnās (2011./2012.) sezonas abu rezultatīvāko kadru – Miķeļa Rēdliha un Jāņa Sprukta – „noplūde” uz citiem KHL klubiem. Arī iepriekš novērota parādība, ka rezultatīvākais komandas spēlētājs komandu pamet, lai dotos pēc labāka līguma summas, tādēļ Dinamo vadoņi nevarētu būt pārsteigti šādā situācijā.

Šādu situāciju skaidrošanai arī pats galvenais Dinamo administrators Juris Savickis ir ieviesis frāzi, ka Dinamo ražojot miljonārus. Ar to vispirms domājot spēlētājus, kas pēc Dinamo sezonām ir nokļuvuši „labā maizē” uz Ak Bars (Hosa, Dārziņš) un tagad – uz Lokomotiv (M. Rēdlihs), CSKA (Sprukts). Te gan tikpat labi var piemērot frāzi, ka Dinamo līdz šim konkrētajiem spēlētājiem ir vienkārši maksājuši mazāku algu par viņu patieso vērtību KHL tirgū. Protams, laiku pa laikam tiek runāts par Dinamo neatsveramo lomu KHL līmenim patiesībā neatbilstošu latviešu spēlētāju „piemitināšanā” un laba līmeņa spēļu prakses došanā. Tomēr ir arī medaļas otra puse – Dinamo ir izdevīga (lasi, lētāka) esošā situācija – arguments „tuvāk mājām”, leģionāru limits Krievijā un iespēja saņemt spēlētājus par salīdzinoši lētām naudiņām. Tādēļ arī Rīgas kluba pamatmasa ir „latvieši parastie”, kuri nav augstākajā cenu kategorijā.

Meklējam „forečekotāju” ar pieredzi

Uzbrucēju pamatmasai regulāri tiek piemeklēti personāži „amata pienākumiem”, kas nu jau tradicionāli tiek uzskatīti par Dinamo vājumu – centra uzbrucēji, rezultāta „ražotāji”, kā arī tādi, kas nekautrējas pacīnīties „petakā” (vārtu priekšā). Tagad – Rautakallio laikos, iespējams, tiek novērtēta spēlētāju atbilstība raksturojumam „presingotājs – forečekotājs”, kā arī pievērsta uzmanība dotumiem spēka spēlē. Iespējams, šie jaunie kritēriji pamatoja Raita Ivanāna iegādi. Iespējams…

Uzbrukumā līdzās Luseniusam ir pieņemts vēl viens leģionārs – Aleksandrs Žirū (Alexandre Giroux; dz. 1981.), pieklājīgi rezultatīvs AHL uzbrucējs ar 11 sezonu pieredzi AHL, kā arī aizvadītām 48 spēlēm „augstākajā sabiedrībā” – NHL. Tiesa, Žirū ziedu laiki AHL-ā bijuši pirms pāris sezonām, kad jau „tantes runāja” par viņa iespējamo pievienošanos Rīgas klubam. Jādomā, ka ar šī spēlētāja „aizrunāšanu” ģenerālmenedžera Aigara Kalvīša un asistentu darbs leģionāru iepirkumos neapstāsies, un vismaz viens leģionārs uzbrucēju rindās gaidāms. Centrālā bauma ir versija par Dinamo trešās sezonas otrajā pusē atplaukušā Broka Trotera atgriešanās Dinamo „klēpī”, taču tikpat intensīva ir bauma, ka Troteru rīdziniekim kāds jau nocēlis no deguna priekšas. Jādomā, ka jau drīzumā būs zināms, kura bauma ir novecojusi.

Rīgai patīk pieņemt „pazudušos dēlus”

Dinamo leģionāru atlasi nereti var dēvēt par nostaļģisku vai, ja ir vēlme pamatot racionāli, par tādu, kas balstīta uz pārbaudītām vērtībām. Respektīvi, Dinamo labprāt atkārtoti aicina „labus cilvēkus” palīgā komandai kā nedienās, tā arī pirms sezonas komplektējot sastāvu. Rīgas komanda ir piedzīvojusi Hosas, Hartigana, Roberta Petrovicka atkārtotas iesaistes sastāvā pēc īsākiem vai ilgākiem pārtraukumiem. Jaunās sezonas „pazudušā dēla” lomā – vārtsargs Mikaels Tellkvists, kurš bija viens no diviem pamatvārtsargiem kopā ar Krisu Holtu Dinamo trešajā sezonā (2010./2011.). Pēc tās sezonas Holts palika, bet Tellkvists bija spiests doties prom.

Tagad prom iet Holts, bet Tellkvists nāk viņa vietā. Simboliski? Lai arī oficiālu atvadu no Krisa Holta nav bijis; it kā pat kvalifikācijas līgums tapis piedāvāts. Taču arī tad bija skaidrs, ka KHL All Stars spēlē uzspēlējušais Holts grib labāku ēdienkarti par līdzšinējo. Tellkvista nolīgšana jau apliecināja tikai to, ka ar Holtu Rīgā vairs nerēķinās principā.

P.S.

Jau tradicionāli augustā būs ievērtējami Dinamo sastāva un tā uzvedības melnraksti. Pirmais turnīrs, kurā izsludināta Rīgas Dinamo dalība, ir 14. – 18. augustā Ņižņijnovgorodā plānotā Ņižņijnovgorodas Gubernatora Kausa izcīņa. Tajā paredzēts piedalīties arī vietējai Torpedo vienībai, Maskavas OHK Dinamo un Maskavas Spartak komandām.

Oficiāli izsludinātie. Rīgas Dinamo sastāva komplekts 2012./2013. g. sezonai (līdz 2012-05-30; treknrakstā – no jauna pieņemtie):

spēlētājs dz. komentārs
UZBRUCĒJI
Māris Bičevskis 1991.
Roberts Bukarts 1990.
Andris Džeriņš 1988.
Alexandre Giroux 1981. no Springfield Falcons (AHL) / Columbus Blue Jackets (NHL)
Miks Indrašis 1990.
Raitis Ivanāns 1979. no Abbotsford Heat (AHL) / Calgary Flames (NHL)
Mārtiņš Karsums 1986.
Niclas Lucenius 1989.
Gints Meija 1987.
Aleksandrs Ņiživijs 1976.
Ainars Podziņš 1992.
Juris Upītis 1991.
AIZSARGI
Mathieu Carle 1987. no Syracuse Crunch (AHL)
Oskars Cibuļskis 1988.
Guntis Galviņš 1986.
Rodrigo Laviņš 1974.
Jēkabs Rēdlihs 1982.
Krišjānis Rēdlihs 1981.
Arvīds Reķis 1979.
Kristaps Sotnieks 1987.
VĀRTSARGI
Kristers Gudļevskis 1992.
Māris Jučers 1987.
Mikael Tellqvist 1979. no MODO (Elitserien; Zviedrija)

*

Rīgas Dinamo sastāvu pametušie un ar klubu jaunus līgumus nenoslēgušie 2011./2012. g. sezonas spēlētāji (līdz 2012-05-30):

ampl. spēlētājs dz. komentārs
A Jānis Andersons 1986.
U Ģirts Ankipāns 1975.
U Mārtiņš Cipulis 1980.
V Chris Holt 1985.
U Marcel Hossa 1981. uz HC Lev Praha
U Jamie Lundmark 1981. uz EC-KAC (EC Klagenfurter AC; EBEL; Austrija)
U Björn Melin 1981. DR pameta jau sezonas gaitā; AIK Hockey (Elitserien; Zv.)
U Ville Nieminen 1977. DR pameta jau sezonas gaitā; Tappara (SM-liiga; Somija)
U Miķelis Rēdlihs 1984. uz Jaroslavļas Lokomotiv
A Sandis Ozoliņš 1972.
U Jakub Sindel 1986. DR pameta jau sezonas gaitā
U Jānis Sprukts 1982. uz Maskavas CSKA
U Juris Štāls 1982.
U Fredrik Warg 1979.

*

Lasāmvielai & izziņām:

  • Dinamo vienojas ar Alexandre Giroux uz 2 sezonām (2012-05-24) – dinamoriga.eu
  • Dinamo vienojas ar Raiti Ivanānu uz 2 sezonām (2012-05-22) – dinamoriga.eu
  • Dinamo vienojas ar Mikael Tellqvist uz 2 sezonām (2012-05-14) – dinamoriga.eu
  • Dinamo vienojas ar Mārtiņu Karsumu uz 2 sezonām (2012-05-09) – dinamoriga.eu
  • Dinamo vienojas ar Miku Indraši uz 3 sezonām un Krišjāni Rēdlihu uz 2 sezonām (2012-05-03) – dinamoriga.eu
  • Dinamo vienojas ar Mathieu Carle uz 1 sezonu (2012-05-02) – dinamoriga.eu, sportacentrs.com (Juris Miņins)
  • Dinamo vienojas ar Rodrigo Laviņu, Aleksandru Ņiživiju, Arvīdu Reķi (2012-05-02) – dinamoriga.eu
  • Jamie Lundmark pārceļas uz Austrijas EBEL līgas klubu EC-KAC (EC Klagenfurter AC; 2012-05-22) – kac.at
  • Marcel Hossa pārceļas uz KHL jaunizveidoto komandu HC Lev Praha (2012-05-16) – sport.ihned.cz, sportacentrs.com
  • Jānis Sprukts apstiprina pāriešanu uz Maskavas CSKA (2012-05-08) – la.lv
  • Jaroslavļas Lokomotiv apstiprina vienošanos ar Miķeli Rēdlihu (2012-05-03) – hclokomotiv.ru, sportacentrs.com
  • pus-versijas par Fredrik Warg turpmāko karjeru (2012-05-29) – apollo.lv
  • Chris Holt stāsta, ka viņš pamet Rīgas Dinamo (2012-04-29) – sportacentrs.com
  • Versijas par Rīgas Dinamo vārtsargiem u.c. papildinājumiem (t.sk., par vārtsargu Barry Brust; 2012-05-03) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
  • Nekonkrētas versijas par Sandi Ozoliņu (2012-04-28) – hotice.ru
  • Baumas par Brock Trotter iespējamo pievienošanos Rīgas Dinamo (2012-05-26) – belarushockey.com
  • Par Ņižņijnovgorodas gubernatora kausa turnīru 2012. g. augustā (plānota arī Rīgas Dinamo dalība (2012-04-24) – hctorpedo.ru

[Raita Ivanāna foto avots: dinamoriga.eu. Mikaela Tellkvista foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

TUVPLĀNĀ: Edgars Lūsiņš

Posted by petrovich27 uz 2012/01/20

Edgars Lūsiņš par savu pārcelšanos no Čehijas uz Vāciju, par Dinamo vārtsargu izvēles politiku Šuplera laikos, par tālo izbraukumu plusiem un mīnusiem, par Latvijas Virslīgas labākā vārtsarga titula noderību karjerā, par savas karjeras līkločiem un savu attieksmi pret hokeju vispār.

izziņai: Edgars Lūsiņš

  • dzimis 1984. gada 25. decembrī
  • ampluā: vārtsargs
  • “figūra”: 174 cm; 83 kg
  • 2011./2012. g. sezonā EC Hannover Indians sastāvā Vācijas otrajā stiprākajā līgā – 2. Bundesliga un HC Most Čehijas otrajā stiprākajā līgā – 1. liga
  • iepriekšējās sezonas: Dinamo (Rīga; KHL); Fischtown Pinguins (Brēmerhāfene; 2. Bundesliga); Ozolnieki / Monarch (Latvija); Rīga 2000 (Baltkrievijas ekstralīga; Latvija); ASK Ogre (Latvija); Zemgale (Latvija); Dayton Gems (CEHL; ASV); Indianapolis Park Tudor Prep (MPHL; ASV); Stalkers Juniors (Daugavpils; Latvija)
  • Latvijas izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs; 2010. gada pasaules čempionātā (bez spēles laika)
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2003./2004. g. sezonas pasaules čempionātā 1. divīzijā
  • pirmais treneris: Ojārs Rode

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: Tavā rīcībā ir laba mēraukla – 2000./2001. g. sezona, Latvijas čempionāts, Juniors Stalkers (Daugavpils) komanda un 2010./2011. ar KHL, Rīgas Dinamo. ar ko, kurā virzienā ir mainījies hokejs Latvijā šajos 10 gados?

Edgars Lūsiņš: Laikā, kad spēlēju Stalkers komandā, Metalurgs bija TOP komanda, un tajā laikā pat tālāk neaizdomājos, kas notiek citas komandās, līgās. Kļūstot vecākam, vieglāk ir apjaust kādā rangā ir katra komanda un līga. Ņemot vērā, ka tajā laikā nepievērsu uzmanību, man būs grūti salīdzināt. Piedevām man bija 15 gadu, un tad viss likās savādāk.

no 2000./2001. g. sezonas jauniešu komandas Juniors Stalkers sastāva “lielajā hokejā” esat palikuši ne tuvu ne visi. Tu un vēl Aleksandrs Jerofejevs, Māris Jass, Ervīns Muštukovs bijāt “aizsitušies” līdz KHL-am. kā Tu kopumā vērtē “1984. gadu” Latvijas hokejā? kas Jums, 1984.-ajiem, bija savādāk nekā, piemēram, 1983.-ajiem vai 1985.-ajiem?

Uzskatu, ka visi šie gadi savā ziņā bija līdzīgi, jo 2 gadu starpība nav tik liela, un čaļi viens otru jau zināja un sāka apjaust, kas viņus sagaida. Daži no 85. gada jau spēlēja pie 83. gada U-20, arī Karsums, būdams 86. gads, jau spēlēja; tā, ka uzskatu visus trīs gadus kā vienu paaudzi. Liela atšķirība nebija, un kaut kādu vērē ņemamu pienesumu ir devusi šī paaudze – gan izlases ziņā, gan klubos.

no tā paša Juniors Stalkers sastāva puiši ir “izšķīduši” pa visu Eiropu un tālāk: piemēram, Sergejs Ļouškins un Juris Galajevs šosezon pamanīti spēlējam Lielbritānijā, Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs – Slovākijā, Renārs Undelis, Raimonds Daniličs un Oļegs Koreškovs – Francijā, Ervīns Muštukovs – Dānijā, Andrejs Maslovskis – SMScredit.lv komandā Latvijā, bet, piemēram, Aleksejs Bihanovs – vismaz pērnsezon fiksēts kā Tallinas TKK galvenais treneris. vai Stalkera puiši uztur kontaktus, sazinās savā starpā arī pēc 10 gadiem?

Pie Stalkera es ierados 9. klasē, bet puiši jau kopā bija kopš 6. klases un ja ne vēl agrāk; līdz ar to viņiem jau bija nodibinājusies tuvāka saikne savā starpā, bet ierodoties nejutos izstumts. Speciāli ne ar vienu nerīkoju randiņus, bet, ja satiekamies, vienmēr ir par ko parunāt. Ar dažiem vēl vasarā kopā slidojām un gatavojāmies sezonai.

2001./2002. g. sezonā kā daudzi Latvijas jaunie hokejisti devies “meklēt laimi” uz Ziemeļameriku, kur nokļuvi Indianapolis Park Tudor Prep komandā, kas spēlēja MPHL (Midwest Prep Hockey League). vai 16 – 17 gadi bija īstākais laiks, lai dotos pāri okeānam? kas bija Tavi pirmie iespaidi par hokeju “aiz dīķa”?

Principā, vajadzēja varbūt braukt pat uzreiz pēc 9. klases, bet aizbraucu pēc desmitās. Pirmie iespaidi bija pārsteidzoši – sašutis jutos, jo, pa cik tā bija vidusskolas komanda, hokejs ir sezonālais sports un tiek spēlēts no oktobra līdz martam. Latvijā jau augustā visi slidoja, spēlēja, un viss notikās, tāpēc tas vēlais sezonas sākums man likās mulsinošs.

kāpēc izvēlējies tieši ASV skolu līgu MPHL, kas bija dibināta tikai sezonu iepriekš – 2000. gadā? kāds bija šīs līgas līmenis un kādu pienesumu tas deva Tavai izaugsmei?

Tajā brīdī, kad radās iespēja braukt uz ASV, ne es zināju, kas ir MPHL, ne to, ko nozīme skolu hokejs. Braucu un atpakaļ neskatījos. Tas hokejs, ko mēs spēlējām Baltkrievijas jauniešu līgā, bija noteikti augstāka līmeņa, jo ASV vidusmēra skolu komandas ir vājākas, un daudzi puiši ar hokeju nodarbojas prieka pēc. Pavasarī futbols, vasarā teniss. Daudziem hokejs bija hobijs un, beidzoties skolai, arī hokeju neturpināja, līdz ar to neliels kokteilis gan attieksmes, gan izveicības un meistarības ziņā. Man noteikti tas deva neatsveramu pieredzi – pirmkārt, jau tas, ka dzīvoju prom no mājām, svešā kultūrā, un man bija jādara daudzas lietas pašam. Sākās pirmie soļi pieaugušo dzīvē. Man hokejs vienmēr bijis kā profesionāla lieta ar savu mērķi. Atrodoties Amerikā un līdz pat šodienai mana attieksme pret to nav mainījusies.

Tavā Indianapolisas sezonā Indianapolis Park Tudor Prep kļuva par MPHL čempioniem. ko tas nozīmēja komandai un Tev pašam?

Komandai un skolai, domāju, tas nozīmēja kārtējo kausu, ko dod par jebkuru uzvaru jebkurā sporta veidā; nedomāju, ka tam bija kāda sevišķa vērtība. Tituli, turnīri tiek rīkoti, lai skolniekam ir interesantāka sportiskā dzīve.

nākamajā (2002./2003.) sezonā jau pakāpies līmeni augstāk – spēlēji Dayton Gems komandā CEHL (Continental Elite Hockey League) – ASV Tier III līmeņa līgā. kas bija tās principiālās izmaiņas, spēlējot jauniešu hokeju MPHL līgā un sākot junioru gaitas CEHL?

Pirmāmkārtām, vidusskola spēlē līdz 17-18 gadu vecumam, bet junioros, tieši CEHL līgā līdz 22 gadu vecumam. Pirmais pārbaudījums man bija – nokļūšana pie 4 gadus vecākiem cīņu biedriem. Komandā biju jaunākais spēlētājs, līdz ar to bija gan jāpierod. Junioros ir cits ātrums, spēks un tradīcijas; viss notiek profesionālā līmenī.

kā Tu vērtē 3 gadus pastāvējušās (2001. – 2004.) CEHL līgas spēlētā hokeja līmeni? un kā Tu kopumā vērtē savas Ziemeļamerikas sezonas? kas Tev bija izdevies, kas mazāk? kas bija tie ieguvumi ilgtermiņā, ko, iespējams, vari novērtēt tikai tagad?

CEHL bija līdzvērtīga otrajai spēcīgākajai junioru līgai Amerikā – NAHL. Ņemot vērā, ka junioros nospēlēju 1 gadu, man būs grūti salīdzināt 3 gadus. Esmu priecīgs, ka man bija iespēja spēlēt Amerikā. Dzīves pieredze, valoda un arī hokejs cits. Izdevās veiksmīgi spēlēt tur, kur atrados tajā brīdī, bet neizdevās no tā atsperties sev vēlamā virzienā tajā brīdī. Vienīgais, ko es nožēloju, ka neizmantoju iespēju spēlēt universitātes hokeju un paralēli iegūt izglītību. Tā būtu vienīgā lieta, ko vēlētos izmainīt, ja būtu iespēja. Paejot ilgākam laikam, tikai tagad saprotu, ka tas man nebūtu bremzējis sportisko izaugsmi, plus tagad būtu izglītība. Ja es būtu nokļuvis kādā pro līmeņa hokejā, tad teiktu, ka viss ok, bet es nokļuvu Latvijas hokeja līgā, kas nebūt nedod man nekādas lielākas privilēģijas nekā to būtu devusi universitāte. Tajā brīdī es to neapzinājos.

2003./2004. gada sezonā Tavas statistikas ailītēs vēl figurē CEHL līgas nosaukums, šoreiz ar Traverse City Enforcers komandas nosaukumu, un arī hokeja kluba Zemgale vārds. kā Tev sākās un beidzās spēlēšana Traverssitijā? un kā Tu nonāci Zemgale sastāvā?

Zemgalē ierados, jo Amerikā sezona nebija sākusies, un izmantoju kā labu vietu, kur sagatavoties sezonai. Vai nu liktenis bija lēmis, vai konsuls Amerikas vēstniecībā, bet neaizbraucu atpakaļ uz Ameriku, jo man neiedeva uzturēšanās vīzu. Ātri un vienkārši – “ko darīsi Amerikā?” Spēlēšu hokeju. “Kādā līmenī?” Junioru. “Naudu pelnīsi?” Nē. “Tātad arī nodokļus nemaksāsi un tur dzīvosi. Paldies un uz redzēšanos. Paliec Latvijā”. Es gāju vairāk kā 5 reizes; beigās tā arī neizcīnīju savu taisnību un biju spiests palikt Latvijā.

sekojošās 4 sezonas (līdz 2008.) Tev sanākušas “tīri latviskas” – ar cīņām Latvijas čempionātā; vispirms sezonu – atkal Zemgale, divas sezonas – ASK Ogre, tad turpinājumā – sezona Rīga 2000 rindās. kas Tevi turēja Latvijas čempionātā? vai nebija doma “aizmukt” leģionāra gaitās? vai arī Latvijas čempionāta līmenis Tevi pilnībā apmierināja?

Bija doma, un arī 2004. gada vasarā mēģināju to izdarīt; biju Minskā uz Krievijas Augstākās līgas kluba nometni, bet acīmredzot nebija man lemts tur palikt, jo viņiem jau bija nokomplektēta komanda, un tā arī nesapratu, kāpēc tiku piesaistīts komandai, jo, ierodoties pirmajā dienā, teica, ka diemžēl nevaru palikt.

Ogri uzskatu par pirmo īsto profesionālo komandu savā karjerā. Tikko bija sācies hokeja bums Latvijā, un tas man bija solis augšup, jo bija cerība, ka Ogre spēlēs Baltkrievijā, un tajā brīdī tas bija augstākais, uz ko reāli varēju cerēt. Pāriešana uz Rīgu notika neplānojot; veicu pārrunas ar Ogri par līguma pagarināšanu, bet viņi mīlēja teicienu “Rītdien”… Rītdien, nekādas konkrētības ar domu “nu, kur tu liksies; gan jau paspēsim vienoties”. Nolēmu aprunāties ar Normundu Sējēju, tajā brīdī Rīga 2000 galveno treneri. Lietas notika salīdzinoši ātri, jo sakrita ar laiku, kad Mārtiņš Raitums bija traumēts, un Rīga 2000 labprāt mani paņēma pie sevis. Dzirdēju pēc tam nievas no Ogres kluba pārstāvja Viktora Anaņjeva puses, ka esmu nodevējs, bet, nu, es jau nevaru mūžīgi gaidīt to rītdienu. Katrā ziņā, es biju priecīgs nokļūt Rīgā, un pavadītais laiks Rīga 2000 komandā tiešām bija to vērts. Es par līmeni nedomāju, spēlēju, kur mani ņēma, un darīju to, kā mācēju.

2008./2009. g. sezona jau bija “latviski-baltkrieviska” – ar spēlēšanu Rīga 2000 rindās Baltkrievijas ekstralīgā un cīņām Ozolnieki / Monarch sastāvā Latvijas Virslīgā. kāda Tev pašam bija atšķirība spēlēt Latvijas vai Baltkrievijas līgās? spēlēm Baltkrievijā koncentrējies vairāk? uztvēri nopietnāk?

Spēlējot jebkurā līmenī – LAČ, BAČ utt., vienmēr pret spēli esmu attiecies ar visaugstāko atbildības sajūtu. Tieši tas kādreiz arī traucē, jo uztver visu pārāk nopietni, bet tā reiz esmu ieprogrammējis sevi un attieksmes ziņā sev pārmest neko nevaru. Baltkrievija man bija jauns turnīrs, laba pieredze. Atgriežoties LAČ, nebūtu tīri objektīvi salīdzināt, jo tomēr LAČ bija neprofesionāla hokeja līga, bet tas nemazināja manu vēlmi noķert ripu. Paldies cilvēkiem, kas man deva iespēju nospēlēt 2008./2009. gada sezonu līdz galam un atrasties apritē. Tie cilvēki ir Guntars Paste un Konstantīns Kikas.

(piebilde: LAČ = Latvijas Atklātais čempionāts; BAČ = Baltkrievijas Atklātais čempionāts.)

tosezon vispār 4 komandas no Latvijas startēja Baltkrievijas galvenajā čempionātā. vai Rīga 2000 komandai un Tev pašam spēles pret pārējām 3 Latvijas komandām bija nozīmīgākas nekā pret Baltkrievijas klubiem? kāpēc jā/nē?

Ja ne nozīmīgāk, tad interesantāk – viennozīmīgi. Tādā veidā varējām uzturēt kaut kādu reitinga rangu starp pašmāju klubiem. Līdzjutējiem pārāk neinteresēja, kā komanda spēlē pret baltkrievu klubiem, jo galvenais, kā spēlē savā starpā.

2008./2009. g. sezonā Rīga 2000 sastāvā, tāpat kā Stalkers Juniors laikos, uz pirmā vārtsarga godu nācās “konkurēt” ar Ervīnu Muštukovu. Daugavpils laikos vairāk spēļu aizvadīja Muštukovs, bet tajā pussezonā (2008. g. septembris – decembris) komandas “pirmais numurs” pārliecinoši biji Tu. vai nemēdz savas gaitas salīdzināt ar dažādu laiku partneriem – sāncenšiem komandas vārtsargu postenī? nemēdzat sacensties kaut kādā ziņā arī neklātienē vēlāk, pēc tam, kad nespēlējat vienā komandā?

Konkurence ir jebkurā klubā jebkurā līgā. Latvijā tā tika saasināta dēļ tā, ka esam tikai divi no 1984. gadiem. Brīžiem tas kļuva smieklīgi – gan aizkulišu runas, gan lomu sadalījums. Viens otram seko noteikti – tīri aiz ziņkārības vai kādu citu iemeslu vadīti. Sports ir un paliek sacensības; kādam tā ir melna skaudība, kādam – prieks par otra panākumiem. Mēs visi esam katrs par sevi, un dāvināt vietu vārtos neviens nevienam negrasās. Personīgi ar saviem konkurentiem esmu labās attiecībās, bet aizkulišu cīņas mēdza un dažreiz tagad mēdz būt absurdas un brīžiem nožēlojamas, bet ne jau man par to spriest. Tajā laikā, kad bijām ar Ervīnu komandas biedri, nebija mums ne pirmais, ne otrais numurs, varbūt kādam sanāca vairāk uzspēlēt, kādam mazāk. Abi gribējām spēlēt.

šī pati (2008./2009.) bija KHL un Rīgas Dinamo pirmā sezona, bet Rīga 2000 bija dinamiešu fārms. tajā sezonā uz daždesmit minūtēm vai vismaz uz dažām sekundēm spēles laika tika “uz augšu parauti” divi Rīga 2000 vārtsargi – Uģis Avotiņš un Ervīns Muštukovs. cik Tev pietrūka, lai jau tad nonāktu līdz Dinamo?

Cik man pietrūka? Godīgi sakot, necik nepietrūka, jo mana kandidatūra nemaz netika izskatīta. Pirms sezonas pajautāju, vai man būs iespēja sevi pierādīt arī Dinamo sakarā; atbilde bija – “nē”. Līdz ar to nemaz uz to pusi neskatījos ar cerību, ka varbūt kādu dienu vajadzēs palīdzēt. To, ka es sekoju visam līdzi un biju lietas kursā, nenoliegšu. Katram tika iedalīta vieta, loma, un man tajā projektā nebija ne vieta, ne loma; līdz ar to, domāju, ka visas spekulācijas, kāpēc es jā, vai es nē, ir liekas…

kāpēc sezonas gaitā, gadu mijā pārcēlies no Rīga 2000 uz Ozolnieki / Monarch? un kā bija pārslēgties atpakaļ no Baltkrievijas ekstralīgas uz Latvijas Virslīgu?

Kad krita “ekonomiskās krīzes priekškars”, spēlētāji, kam nebija līgumsaistību vai arī tālākas intereses no Dinamo komandas, tika pateikts paldies. Neko nevienam neteica – ne slikti ripas ķer vai to ne tā dari. Nedomāju, ka tur kāds skatījās arī tekošās sezonas statistiku. Naudas devējiem bija iemesls, situācija vai vēlme neturpināt līgumsaistības, un mūsu ceļi šķīrās.

Pārslēgties nebija problēmu; cik tad es tur biju Baltkrievijā – pus sezonu. Bija iespēja uzspēlēt Latvijā, spēlēju. Jā, rūgtums bija, ka citi čaļi turpina spēlēt Baltkrievijā, bet ne vienmēr viss notiek tā, kā tu pats to vēlies. Ļaunu prātu neturēju ne uz vienu, atradu sev motivāciju un turpināju spēlēt LAČ.

cita starpā, 2008./2009. g. sezonu noslēdzi kā Latvijas Virslīgas labākais vārtsargs. ko Tev nozīmē šis tituls?

Lai vai cik ironiski tas neskanētu, bet tas tituls palīdzēja tikt pie līguma Dānijā, kas tālāk mani aizveda uz Vāciju. Bija jau arī cits variants – neko nedarīt un sēdēt mājās, bet beigās izrādījās, ka esmu tikai ieguvis. Atklāti sakot, Eiropā neviens neseko līdzi Baltkrievijas čempionātam, LAČ vai Krievijas Augstākajai līgai; viņiem viss ir vienā katlā liekams. Līdz ar to, ja tev ir kāda atziņa vai novērtējums, tas palīdz. Baltkrievijā līdz labākajam vārtsargam laikam netiktu, bet vēlāk uzzināju, ka LAČ balva deva savu ieguldījumu. Tā ka, paldies, tiem, kas piešķīra to.

vairāku gadu gaitā pieaugušo hokeja līmenī esi uzspēlējis lielākajā daļā Latvijas hokeja “centru” – Daugavpilī, Zemgales komandā, ASK Ogre sastāvā, Rīga 2000 un arī Ozolnieki / Monarch ierindā; šķiet, atskaitot vien Liepāju. kurā klubā, komandā Tu juties vislabāk? kāpēc, kas Tevi tur saistīja, priecēja visvairāk?

Ogre man bija pirmais nopietnais klubs, bet Rīga 2000 bija tajā brīdī visprofesionālākais klubs; līdz ar to Rīgā viss bija ērtāk, labāk un vieglāk. Nekas jau īpašs tur nebija, bet sīkumi, par kuriem klubs parūpējās, bija no svara, un to laiku atceros ar prieku.

pirms 2009./2010. g. sezonas “uzņēmi” pilnīgi jaunu kursu – Dānija, kur biji iecerējis aizvadīt sezonu Herlev Eagles komandā Dānijas stiprākajā līgā AL-Bank Ligaen. pamanījies komandā uzspēlēt pārbaudes spēles, Dānijas kausā, bet gala beigās – sezona “noklājās” tā īsti nesākusies. Herlev Eagles pēc tam pat 2 pēdējās pilnās sezonas nebija piedalījusies AL-Bank Ligaen čempionātā; tagad ir “atkopusies” un 2011./2012. g. sezonā startē. kas notika ar komandu, kā klubs atrisināja saistības ar Tevi?

Klubs bija sarunājis sponsoru naudu, bet fiziski tā bija solījumu līmenī no tās devējiem. Kad līga lika naudu parādīt, garantēt, tad klubs to nespēja, un līdz ar to klubam tika atņemta licence. Varēja jau mēģināt spēlēt tālāk, bet līga un valsts to nepieļauj, lai izvairītos no tālākām sekām, kuras var rasties, ja nauda beidzas sezonas vidū. Labāk tā nekā, ja nospēlē pusgadu un tad tevi iepazīstina ar “piedod, naudas nav un nebūs”. Komanda neko; pieejamā nauda tika apķīlāta, un aizbraucu uz Vāciju ar to, kas bija kabata. Pēc sezonas gan valsts, pa cik bija garantējusi līgumu, kompensēja daļu no līguma summas.

pēc īslaicīgās “pieturas” Dānijā nonāci turpat relatīvi netālu Vācijā, kur nokļuvi Fischtown Pinguins sastāvā 2. Bundesliga čempionātā, kas pēc līmeņa ir otrs stiprākais Vācijā. kāpēc izvēlējies tieši šo valsti, līgu, komandu?

Tajā brīdī, kad uzzināju, ka Dānijā bizness ir beidzies, biju gatavs braukt uz jebkurieni; bija neliels izmisums, jo apzinājos, ka darbu atrast nav tik viegli, kur nu vēl tad, kad visiem sastāvs nokomplektēts. Šo valsti neizvēlējos; šis bija pirmais piedāvājums, kuru ne brīdi neapsvēru, un biju gatavs braukt un spēlēt.

cik var secināt no statistikas, biji Fischtown Pinguins pirmais vārtsargs, kuram arī uzticēja spēles pēc regulārā čempionāta, cīnoties par komandas palikšanu 2. Bundesliga sastāvā. kā pats vērtē savu pirmo Vācijas sezonu? vai tās gaitā piepildīji sev uzstādītos mērķus, uzdevumus?

Vācijā treneris bija izvēlējies tādu politiku – spēlēt pārsvarā ar vienu vārtsargu, un es biju situācijas ieguvējs. Sezonu noteikti vērtēju ar plus zīmi, jo tā bija mana pirmā īstā sezona, ar regulāru spēles laiku. Man nebija nekādu mērķu; primārais bija nospēlēt pēc iespējas vairāk minūtes, un tad jau redzēs, kā būs nākamajā sezonā. Pirmais piedāvājums pagarināt līgumu bija mēnesi pēc manas ierašanās, bet tajā brīdī uzskatīju, ka spēlēju pietiekami labi, ka nekur nav jāsteidzas.

kāda atšķirība bija starp Vācijas 2. Bundesliga un Latvijā, Baltkrievijā spēlēto hokeju? vai “bundeslīgas” līmenis ir salīdzināms ar Baltkrievijas ekstralīgu, un kurai līgai par labu?

Visi, kas spēlē Eiropā, saka: līmenis kā BAČ. Neatkarīgi no tā, kurā līgā spēlē. Es teikšu, ka Vācijā ir patīkamāk spēlēt nekā BAČ vai LAČ; Vācijā – skatītāji pilnas halles, klubos attieksme profesionāla un pašam jādomā tikai par hokeju. Hokeju spēlē visā pasaulē; tā, ka nevēlos salīdzināt. Es varu sastāstīt vienalga ko un tālāk? Paskatieties uz komandu sastāviem – tie paši uzvārdi klejo pa visu Eiropu.

Fischtown Pinguins ir komanda, kas mitinās Ziemeļjūras piekrastē – t.i. vistālāk no 2. Bundesliga norises epicentra; komandas koncentrējas galvenokārt Vācijas dienvidos un arī austrumos. vai salīdzinoši tālie pārbraucieni nenogurdināja, neietekmēja komandas sniegumu? (Tavā sezonā komandai regulārajā čempionātā 11. vieta 14 komandu konkurencē.)

Braucienam ir savi plusi un mīnusi. Tad, kad esi busā, tu brauc, guli, neko nedomā, atpūties, gatavojies spēlei. Ja spēlē mājās, tad tev ir jāpaēd, jābrauc uz mājām, jābrauc uz halli. Visādas blakus lietas; tā, ka šajā gadījumā viss ir līdzsvarā. Man nebija diskomforts no tālajiem braucieniem, jo autobuss aprīkots maksimāli ērti, lai katrs var gulēt un atpūsties.

2010./2011. g. sezonā biji atpakaļ Latvijā. šoreiz Latvijas hokeja aktuālajā “flagmanī” – Rīgas Dinamo. Pats intervijās esi minējis, ka ne mirkli nenožēlo savu izvēli būt “trešajam vārtsargam” un tās dažas spēles Dinamo rindās ir bijušas tā vērtas. kas ir tie iemesli, kādēļ Tev interesēja spēlēt Dinamo?

Kurš negrib spēlēt Dinamo? Tur arī atbilde uz jautājumu. Plus pievienotā vērtība ir tas, ka CV ieraksts arī nav zemē metams – lai vai cik minūtes un sekundes, bet tu tur esi bijis, piedalījies. To tev neatņemt. Kas no tā tālāk, ir jau cits jautājums, bet tas man jebkurā gadījumā nāca tikai par labu, un esmu priecīgs par pavadīto laiku Dinamo sastāvā.

kā Tu vērtē Dinamo vārtsargu politiku līdzšinējās sezonās un tagad? kas, Tavuprāt, ir galvenā atšķirība vārtsargu komplektā starp Šuplera un Rautakallio laikiem?

Politiku? Šupleram vajag NHL vārtsargus – vienalga, vai tu spēlē LAČ, BAČ vai spēlē ar skatītājiem. Viņš pat baidījās mani ielikt vārtos pret Liepājas Metalurgu, pārbaudes spēlē pirms sezonas. Ko man vēl pateikt? Šodien Dinamo dod spēlēt abiem vārtsargiem. Julio trenējot CSKA, pat Gaidučenko vārtos neliek, kaut gan spēlētājs sevi jau sen ir apliecinājis kā derīgu KHL līmenim. Treneri Rautakallio nepazīstu, tādēļ nevaru komentēt sīkāk.

aizvadītajā sezonā (2010./2011.) izskatījās, ka dalība Latvijas izlasē pasaules čempionātā Tev jau ir “kabatā”. taču trauma pārbaudes spēlē un 2003./2004. g. sezonas pasaules čempionāts (U-20) Tev palika pirmais un pēdējais reālais. vismaz pagaidām. cik nopietnu traumu “saķēri” aprīlī un cik veiksmīgi tiki galā ar tās sakopšanu?

Tāds, nu, reiz ir profesionālais sports; tajā brīdī savainoju kājas muskuli. Sadzija ar laiku, neko īpaši neārstējot, bet uz to brīdi nevarēju spēlēt. Esmu pilnībā atkopies un spēlēju bez nekādām komplikācijām. Bija liela vilšanās, ka tā notika, bet es tur neko nevarēju padarīt; tā sanāca un viss.

vasarā (2011.) sarunā un arī intervijās minēji, ka Austrumeiropas – VHL, Kazahstānas – un arī Lielbritānijas versijas neizskati, par iemeslu minot sociālo garantiju trūkumu vai hokeja līmeņa “neatbilstības”. tādēļ, iespējams, Tev nācās savu jauno darbavietu gaidīt ilgāk. kas, Tavuprāt, ir tie objektīvie un subjektīvie kavēkļi, kas traucē Latvijas hokejistiem starptautiskajā tirgū būt pieprasītākiem nekā viņi ir? neprotam sevi pārdot? ar profesionālu klubu skaita samazināšanos Latvijā ir pārāk daudz pretendentu uz leģionāru vietām ārzemēs? citi iemesli?

Latvijas hokejisti pasaulē nekotējas kā brends. Hokejā priekšroka ir jebkuram kanādietim, amerikānim un futbolā brazīlietim. Kā jau iepriekš minēju, neviens neseko Latvijas hokeja līgai, Baltkrievijai utt. Tu vari stāstīt zilus brīnumus, cik tu labs un veikls. Ja ir izvēle starp nezināmu latvieti un nezināmu kanādieti, tad lielākā daļa klubu īpašnieku un pircēju priekšroku dod kanādietim, jo vienmēr ir doma, ka krosbijs atbrauks. Un otrs faktors, ja jau tu labākais, tad kāpēc Latvijā nespēlē? Viņi jau nesaprot, ka Latvijā hokejs ir Liepāja un Dinamo… Ej un katram stāsti par savas valsts hokeja īpatnībām.

šosezon savas leģionāra gaitas sāki HC Most komandā Čehijas otrajā stiprākajā līgā (1.liga). HC Most aizvadītajā sezonā izcīnīja tiesības spēlēt Čehijas 1. liga, bet šosezon, spēlējot šajā līmenī, komandai diez cik neklājas (stabila pēdējā vieta). kāpēc Tava “pietura” Čehijā bija salīdzinoši īsa un kāpēc nepaliki ilgāk?

Sākuma, kad vienojāmies mutiski, runa bija – līdz 31. decembrim, bet satiekoties aci pret aci, sarunājām, ka palieku visu sezonu. Man tas bija svarīgi, jo 1. janvārī meklēt darbu, zinot, ka pārejas laiks beidzas 31. janvārī, diez ko izdevīgi nav. Sezonai ejot, komanda spēlēja vienkārši atbaidoši slikti, mainījās sastāvs katru dienu; kopā bija vairāk par 50 spēlētāju. Pats tur jutos drausmīgi; hokejs bija labs, nenoliegšu, un spēlēt vājākajā komandā nebija diez ko interesanti. Tu ej vārtos ar domu neielaist 10 ripas nevis uzvarēt. Dzīvošanas apstākļi, spēles bez skatītājiem – viss bija nomācoši, un paralēli meklēju iespēju atrast darbu citur. Pie pirmās iespējas to izmantoju, un esmu Vācijā. Bija vienošanās ar saimnieku – ja atrodu citu komandu, varu braukt; to arī izmantoju un ne brīdi nenožēloju.

sezonas vidū esi pārcēlies uz sev jau zināmo Vācijas 2. Bundesliga, kur spēlē EC Hannover Indians sastāvā. esi aizvadījis 3 spēles, pat guvis vienu rezultativitātes punktu, komanda pēdējās spēles uzvar. kā esi iejuties komandas sastāvā? vai esi apmierināts ar savu pārcelšanos no HC Most uz Hannoveri?

Komandas kolektīvs ir ļoti pretimnākošs, uzņēma kā savējo nevis kā ienaidnieku, kas atbraucis atņemt kādam vietu uz laukuma. Es otrreiz uz Čehijas 1. līgu braukt negribētu, bet Vācijā spēlētu kaut vai atlikušo karjeru. Šī atbilde, laikam, pasaka manas domas par pārcelšanos no Čehijas uz Vāciju.

ja Tev jāsalīdzina Čehijas 1.liga līmeni un kārtību ar Vācijas 2. Bundesliga, tad kāda ir atšķirība. kādas būtu Tavas rekomendācijas Latvijas jaunajiem hokejistiem, kas izvēlas kādu no šīm līgām? ar ko būtu jārēķinās vairāk nekā varētu pirms tam iedomāties?

Čehijā noteikti spēlētāji vairāk spēlē kombinacionālo hokeju, bet Vācijā, ņemot vērā 5 ārzemnieku un naturalizēto ārzemnieku būšanu sastāvā, padara spēli vairāk uzbrūkoša tipa, kādu spēlē pāri okeānam. Katram ir savi mērķi. Vācija ir 3 profesionālās līgas, junioru un jauniešu sistēma. Labs spēlētājs var atsperties arī, esot Vācijā. Pavērojat, cik spēlētājus no Vācijas izvēlas katru vasaru NHL, un kur viņi spēlē, tepat savā Vācijā.

Čehijā leģionārus ne kāds gaida, ne vajag. Viņiem sava kultūra, virtuve un resursi arī pietiekami lieli. Sadzīves ziņā Vācija noteikti ir labāka par Čehiju, bet pārējais jau paša izvēle.

kam būtu jānotiek, lai 2012. vai 2013. gada pasaules čempionātā Latvijas izlases krāsās redzētu Tevi?

Nekam ārkārtējam, jāķer ripas un jāpasaka Nolanam, ka es arī esmu indiānis, Hanoveres Indiānis.

lai veicas!

uzziņām un lasāmvielai:

[pirmais un pēdējais (11.-ais) foto fiksēts 2012. gada janvārī EC Hannover Indians krāsās; foto avots: indians-fotogalerie.de. otrs foto – Rīgas Dinamo spēlē pret Hantimansijskas Jugra 2010. gada 26. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). trešais un ceturtais – Rīga 2000 krāsās; abu foto autors: Normunds Brics, foto no E.Lūsiņa personīgā arhīva. piektais – Fischtown Pinguins ierindā; foto no E.Lūsiņa personīgā arhīva. sestais un septītais – Dinamo ierindā 2010. gada decembrī; abu foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). astotais – Latvijas izlases treniņā 2011. gada 24. martā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). devītais – Latvijas izlases spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 7. aprīlī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). desmitais foto – HC Most ierindā 2011. gada 2. pusē; foto avots: hokejsumperk2003.cz.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

Hosas trešā atnākšana jeb “Sējēj, sēdies, pieci?”

Posted by petrovich27 uz 2012/01/04

Dinamo saimniecībai patīk spēlētāju atkārtoti uznācieni uz skatuves. Rautakallio neiecietība pret čehu-slovāku izcelsmes hokejistu pieņemšanu sastāvā, kas bija sastāva komplektētāju arguments sezonas ievadā, tagad ir aizmirsta. Rīga ir nosaukta par Marsela Hosas aktuālo mājvietu.

vai bija pārsteigums?

Marsela Hosas piezemēšanās Rīgā pēc atbrīvošanas no problēmu plosītā Maskavas Spartak ne tuvu nebija pārsteigums. tāpat kā pats Hosas-juniora atlaišanas fakts, jo šosezon no Spartak saimniecības tiek atlaisti vai paši aiziet “pa labi un pa kreisi” – treneri, ģenerālmenedžeris, spēlētāji.

jau 2010./2011. g. sezonā, Ak Bars krāsās esot, Marsela Hosas supersnaipera medaļas pārstāja mirdzēt, bet šajā – turpināja sūbēt līdz agregātstāvoklim un cenai, kurus Rīgas Dinamo grib celt. “Ziemassvētku atlaides” nodrošināja apstāklis, ka šosezon Hosa skaitās nemetošs – 6 vārtu guvumi un 11 rezultatīvas piespēles 35 spēlēs. tiesa, ar šo ciparu (17 punktiem) ir bijis pietiekoši, lai arī šobrīd būtu otrais rezultatīvākais Spartak ierindā. tas gan vairāk liecina par “spartakiešu” varēšanām šajā sezonā…

turklāt Dinamo ir sentimentāla komanda, un te ir ierastas atgriešanās. piemēram, tas pats Marks Hartigans pēc sezonas pauzes tika sagaidīts ar entuziasmu. atpakaļ nākuši ir arī citi dažāda kalibra dinamieši – Roberts Petrovickis, Edgars Masaļskis, Juris Štāls.

kā Peka Marselu audzinās?

Dinamo vajadzības ir skaidras. apstākļos, kad hokeja apskatnieki vienību pamatoti sauc par “2 vārtu komandu”, ir aktuāls snaiperu trūkums. protams, vienmēr varētu gribēties labāku momentu realizāciju par esošo, tomēr Dinamo gadījums ir akūtāks, jo prasības pret dzīvi pēc divām salīdzinoši veiksmīgām play off-u sezonām ir kļuvušas augstākas par esošo varējumu iemest. ar 82 vārtu guvumiem 35 spēlēs rīdzinieki pašreiz ieņem 18. vietu līgā pēc vārtu guvumu skaita (komandām atšķirīgs spēļu skaits). vidējos ciparos – 2,34 vārtu guvumi spēlē.

tāpat Dinamo vajadzību pēc papildspēkiem pastiprina ik pa laikam plašākus apjomus iegūstošā lazarete uzbrucēju rindās. Jānis Sprukts būšot ierindā jau drīz, bet Andra Džeriņa un nu jau Aleksandra Ņiživija atpakaļ-ienākšana sastāvā ir vairāk vai mazāk miglā tīta. toties no Dinamo sastāva gada izskaņā ir atbrīvoti ļoti pat nesen pieņemtie Jakubs Šindels un Ville Nieminens (zemāk pa labi novietotā attēlā). diskusija var būt par to, cik lielus caurumus ir atstājuši šie vīri; tomēr, neskatoties uz caurumu lielumu, caurumi ir un paliek caurumi. tātad, Dinamo vajadzības ir saskatāmas bez īpašas piepūles.

par to, ka Marsels Hosa var būt snaiperis, liecina Dinamo pirmo divu sezonu atmiņas. otrajā no kurām Hosam bija labākā metēja gods visā KHL un tapa jauna cena. atliek vien jautājums, cik plastiski un organiski Marsels Hosa iekļausies galvenā trenera Pekas Rautakallio veidotajā “jaunā modeļa” Dinamo zīmējumā, kur uzbrucējiem daudz darba arī aizsardzības ierakumos. kā labi atceramies no pirmajām sezonām, Hosas stihija ir apšaudīt pretinieku vārtus, ganīties pretinieka zilās līnijas apkaimē… starp citu, pamestā Spartak ierindā Hosa bija viens no diviem sliktākā lietderības koeficienta turētājiem; viņam un aizsargam Denisam Bodrovam – pa “-16”. taisnības dēļ jāpiebilst, ka Spartak ierindā šobrīd nav neviens plusos…

Dinamo kā leģionāru “caurbraucamā sēta”

aktuālā, 2011./2012. gada sezona, nav pirmā, kad Dinamo pļavas un tīrumus ir kopis tik liels leģionāru skaits. ieskaitot Hosu, šajā sezonā Dinamo krāsas “apvilkuši” 8 leģionāri; tieši tikpat liels leģionāru skaits (aprēķinos nav ņemts vērā Ainars Podziņš) ir fiksēts katrā no iepriekšējām 3 sezonām. tiesa, šajā sezonā šīs cipars jau ir sazīmējies jau gadu mijā. svarīgākais tomēr ir apstāklis, ka jau līdz decembra beigām komanda ir pamanījusies atbrīvoties no 3 leģionāriem!!! tas Dinamo gadījumā ir pamanāms rekords. iepriekšējās 3 sezonās “vilka pase” sezonas gaitā tika izsniegta 1 – 2 ārzemniekiem sezonā, turklāt daļa no viņiem bija uz pārbaudes laiku ņemti, nevis slēgti līgumi uz tekošo vai 2 sezonām.

šajā sezonā Hosa jau ir trešais leģionārs, kas sezonas gaitā ņemts kā papildinājums. šāds apjoms nav pirmoreiz – KHL otrajā sezonā (2009./2010.) Dinamo jau sezonas gaitā arī pielasīja 3 leģionārus (Fosteru, Robertu Petrovicki, Arnasonu). daudz interesantāks ir apstāklis, ka šīs sezonas divi iepriekšējie “ielāpi” (Šindels, Nieminens) ir jau atbrīvoti. par ļoti precīzu sastāva selekciju šosezon runāt būtu nevietā. taču, iespējams, tāds nebija mērķis…

Rīgas Dinamo leģionāri 3,5 sezonu gaitā (dati līdz 2012-01-04; nav iekļauts Ainars Podziņš):

sezona no sezonas sākuma pieņemti sez. gaitā atbrīvoti sez. gaitā caurgājušo skaits
2008./2009. Ellison; Hartigan; Hossa; Novak; Ron.Petrovicky; Westcott Sperrle; Prusek Ron.Petrovicky; Sperrle 8
2009./2010. Hossa; Iggulden; Kariya; Prusek; Sweatt Arnason; Foster; Rob.Petrovicky Foster; Sweatt 8
2010./2011. Hartigan; Holt; Karamnov; Mikus; Surovy; Tellqvist; Trotter Rob.Petrovicky Mikus 8
2011./2012. Holt; Lucenius; Lundmark; Melin; Warg Nieminen; Sindel; Hossa Melin; Nieminen; Sindel 8

*

oficiālām izziņām: Dinamo oficiālā info par Marsela Hosas pievienošanos sastāvam – dinamoriga.eu

[Marsela Hosas foto fiksēts 2009./2010. g. sezonā; Villes Nieminena foto fiksēts Dinamo spēlē pret Avangard 2011. gada 4. novembrī. abu foto autors: Oļegs Siračenko.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Latvijas hokeja “mafija” Somijā. Jekimovs nav vienīgais

Posted by petrovich27 uz 2011/12/01

Somijas hokeja saimniecība, kas sniedzas tālāk par galveno līgu un valsts izlasi, pirmajā brīdī nešķiet viegli saprotama, lai neteiktu – tā izskatās sarežģīta. Somijas dažādo hokeja līgu atšķirīgie izspēles principi, dažādas čempionāta kārtas, kas nepakļaujas statistikas salīdzināšanai, situāciju neatvieglo; arī U-20, U-18 līgas nav Eiropas vecuma standarta līgas. tomēr Somija hokejistus ražo uz nebēdu, ļaujot procesā piedalīties arī citu valstu pārstāvjiem. Latviju čempionātos Somijā šosezon pārstāv vai ir pārstāvējuši vismaz 23 hokejisti.

Jekimovs kā vienīgais stiprākajā līgā

Somijas stiprākajā līgā SM-liiga (SM = Suomen mestaruus = somu meistarsacīkstes) 2011./2012. g. sezonā sev vietu un pielietojumu ir atradis tikai viens Latvijas hokejists – uzbrucējs Roberts Jekimovs (1989.; zemāk pa kreisi izvietotā attēlā), kurš ir piestājis Lapēnrantas municipalitātē mājojošā komandā SaiPa (īsinājums no Saimaan Pallo). ar 27 punktiem 27 spēlēs SaiPa ierindojas turnīra tabulas 13.-ajā (priekšpēdējā) vietā ar 27 punktiem. savukārt, Jekimovs ar 14 punktiem (5+9) 27 spēlēs ir komandas 3.-ais rezultatīvākais spēlētājs.

2010./2011. g. sezonā savu pēc-KHL posmu ietvaros spēkus SM-liiga komandās pamēģināja 3 uzbrucēji no Latvijas: Armands Bērziņš (Hemēnlinnas HPK sastāvā 11+7 punkti regulārā čempionāta 55 spēlēs un 0+1 punkts play off 2 spēlēs); Kaspars Saulietis (tā paša HPK sastāvā 4+15 punkti regulārās sezonas 56 spēlēs un 0+0 punktu play off 1 spēlē); Aleksejs Širokovs (Raumas Lukko sastāvā 0+1 punkts regulārā čempionāta 12 spēlēs). pērnsezonas bijušo KHL-istu “uzlidojums” pārtrauca ilgāku laika posmu, kad Latvijas hokejisti Somijas jaudīgākajai līgai bija “metuši mieru”. taču jāatgādina, ka ir bijušas tādas sezonas, kā, piemēram, 1998./1999., kad SM-liiga plašumos “kapāja” Aigars Cipruss, Vjačeslavs Fanduļs, Mareks Jass, Rodrigo Laviņš, Aleksandrs Macijevskis, Leonīds Tambijevs, Atvars Tribuncovs. bet sezonu iepriekš (1997./1998.) Somijas galvenās līgas stiprumu testēja jau nosauktie Cipruss, Fanduļs, Macijevskis, Tambijevs, kā arī Aleksandrs Kerčs un Kārlis Skrastiņš.

par īstenāko Somijas SM-liiga pazinēju Latvijas pusē ir uzskatāms uzbrucējs Vjačeslavs Fanduļs (1969.), kurš šajā, vienā no stiprākajām Eiropas hokeja līgām, ir aizvadījis 10 sezonas, kā arī “pielasījis” klāt 2 sezonas otrā stipruma līgā (Mestis). viņš šajā (2011./2012.) sezonā, pēc divu sezonu nebūšanām pie HK Ogre “stūres” un Ogres komandas likvidācijas, ir pieslēdzies Somijas jauniešu komandu treneru plašajam kolektīvam. punktu ziņā jaudīgākā sezona SM-liiga čempionātos Fanduļam bijusi 1995./1996.-tā, kad Turku TPS ierindā regulārā čempionāta 49 spēlēs viņš salasījis 51 punktu (22+29).

labam SM-liiga pazinējam jābūt uzbrucējam Aigaram Ciprusam (1972.) ar 6 sezonām šīs līgas komandās. cipariski izteiksmīgākais sniegums Ciprusam fiksēts Helsinku Jokerit ierindā 2000./2001. g. sezonā, kad regulārā čempionāta 56 spēlēs iekrāti 37 punkti (18+19) un play off 5 spēlēs 2 punkti (1+1). pa trim vai vairāk dažāda “pilnuma” sezonām Somijas stiprākajā līgā ir sakrājuši arī Rodrigo Laviņš, Kārlis Skrastiņš, Jānis Sprukts, Oļegs Sorokins, Leonīds Tambijevs. mazāku “laika strēķi” SM-liiga vienībās ir aizvadījis vēl lielāks Latvijas hokejistu skaits, starp kuriem arī – Kaspars Astašenko, Igors Bondarevs, Lauris Dārziņš, Aleksejs Froļikovs, Mareks Jass, Aleksandrs Jerofejevs, Aleksandrs Macijevskis, Andrejs Maticins, Grigorijs Panteļejevs, Atvars Tribuncovs.

Latvijas spēlētājs SM-liiga komandā 2011./2012. g. (pēc novembra spēlēm, pirms 2011-12-01 spēles):

ampl. spēlētājs dz. spēles punkti +/- vid.sp. laiks

 

U Roberts Jekimovs 1989. 27 5+9 -1 13:45
(iepriekšējā sezona)
U Armands Bērziņš 1983. 55 11+7 +1 13:52 PO 2 sp.; 0+1; 0; 12:59
U Kaspars Saulietis 1987. 56 4+15 -3 11:52 PO 1 sp.; 0+0; +1; 12:01
U Aleksejs Širokovs 1981. 12 0+1 -2 12:24

otrajā stiprākajā līgā neviena

somu hokeja ranga otrajā līmenī – Mestis – šosezon iztiekam bez Latvijas pārstāvjiem. taču agrākos gados Somijas otro līmeni, arī pirms tā sakārtošanas un nosaukšanas par Mestis (kas noticis 2000. gadā), ir “apmeklējis” paprāvs skaits Latvijas hokejistu, ieskaitot arī SM-liiga spēlējušos Bondarevu, Fanduļu, Froļikovu, Mareku Jasu, Jekimovu, Macijevski, Maticinu, Sorokinu, Spruktu, Tribuncovu. starp somu otrā stipruma līgas apguvējiem jāpiemin arī tādi eksemplāri kā Artis Ābols, Viktors Bļinovs, Vladimirs Durdins, Konstantīns Grigorjevs, Kārlis Gajevskis, Juris Klodāns, Valērijs Kuļibaba, Normunds Sējējs, Aleksandrs Semjonovs, Aleksandrs Šiškovičs, Juris Štāls.

“spridzinošākā” rezultativitāte Somijas otrajā līmenī ir izdevusies vienam no Latvijas hokeja pionieriem Somijas hokejā – Aleksejam Froļikovam (1957.), kurš kopā ar Vladimiru Durdinu (1956.) uzspēlēja Pori Ässät komandā jau 1989./1990. g. sezonā. savā “somu debijas” sezonā Froļikovam fiksēts 81 punkts (28+53) 43 spēlēs. neslikti sezonas cipari iegadījušies arī Aleksandram Macijevskim (1975.) – 67 punkti (37+30) regulārā čempionāta 43 spēlēs (1996./1997.; Kokolas Hermes), Vjačeslavam Fanduļam – 62 punkti (22+40) 46 spēlēs (1999./2000.; Pori Ässät).

trešajā līgā Suomi-sarja 7+3

Somijas pieaugušo hokeja trešajā līmenī (Suomi-sarja) sezonu iesākuši 7 hokejisti no Latvijas, bet 3 spēlētāji, kuriem norātīta Latvijas pārstāvniecība, šai līgai pievienojušies līgas turpinājumā kopā ar savu komandu Hela-Kiekko (Kauhava). šī komanda sezonu iesāka līmeni zemāk (II-divisioona), bet sezonas ievadā izcīnīja tiesības cīnīties Suomi-sarja kvalifikācijas posmā, kur turpina sezonu kopā ar Suomi-sarja komandām, kas netika šīs līgas augstākajā grupā.

Suomi-sarja apvieno 24 komandas, kas sadalītas 3 apakšgrupās – divīzijās (Alkulohko 1 – 3). čempionāta pirmā posma (Alkulohkot) ietvaros tiek noskaidrotas katras apakšgrupas 4 stiprākās komandas (kopā 12), kas turpina cīnīties par augstākām vietām, bet pārējās Suomi-sarja komandas kopā ar dažām stiprākajām vienībām no II-divisioona turpina cīņu kvalifikācijas spēlēs (Karsinnat). “Pirmais posms tiek izspēlēts, lai tiktu noskaidroti katras divīzijas 4 spēcīgākie klubi, kuri finansiāli un fiziski būtu gatavi cīnīties par iekļūšanu Mestis līgā. 12 spēcīgākie klubi izspēlē divus apļus ar katru klubu (viena mājas un viena izbraukuma spēle), lai noslēgtu otro posmu. Pēc otrā posma izspēles, TOP 3 klubi kvalificējas izspēlei par iekļūšanu Mestis līgā; izspēlē piedalās arī klubs no Mestis, kurš sezonu ir noslēdzis pēdējā vietā, savā līgā. Šie 4 klubi izspēlē divus apļus ar katru klubu (viena spēle mājās, viena izbraukumā) un klubs, kurš pabeidz šo posmu 1. vietā, kvalificējas Mestis līgai,” Suomi-sarja izspēles kārtību skaidro Suomi-sarja vienības JHT uzbrucējs Jānis Puriņš (1987.).

jau tradicionāli ierasts, ka Latvijas hokejisti lielā daļā gadījumu Somijā ir dislocējušies “kolonijās” – grupās pa 2 vai vairākiem hokejistiem. protams, netrūkst arī “vientuļnieku”, bet tas vairāk ir retums nekā likumsakarība. “koloniju” būšana ir atrodama arī Suomi-sarja dažādos posmos spēlējošās komandās. 3 vīri – vārtsargs Nauris Enkuzens (1989.), uzbrucēji Gatis Gricinskis (1988.) un Viktors Jasjonis (1991.) spēlē Kokolas Hermes vienībā. aizsargs Kristaps Nīmanis (1993.) un uzbrucējs Jānis Zariņš (1991.) saskaitīti Waasa Red Ducks ierindā. uzreiz 3 hokejisti ar Latvijas “papīriem” – Danils Lazebņiks (1991.), Kirils Lazebņiks (1988.), Pēteris Pujāts (1990.) – cīnās no II-divisioona “iekuģojušās” Hela-Kiekko sastāvā.

vienīgais Suomi-sarja “vientuļnieks”, vismaz saskaņā ar oficiālo statistiku un pagaidām, ir Jānis Puriņš (1987.), kurš šosezon jau ir paspējis uzspēlēt līgas divās dažādās komandās – sezonu sāka Imatras Ketterä, bet turpina JHT, kas dislocēts Kalajoki. “Sezonu uzsaku Imatrā. Gaidīju atbildi no augstākas līgas kluba Eiropā, kurš izteica piedāvājumu vasarā, bet tas process ievilkās, un paralēli tam parādījās piedāvājums no Ketterä, tādēļ nevēlējos gaidīt pārāk ilgi un beigās palikt bez kluba. Klubam (Ketterä) tika uzstādīti augsti mērķi uz šo sezonu, tika ieguldīti lieli finansiālie līdzekļi, lai nopietni cīnītos par iekļūšanu Mestis līgā. Diemžēl nebiju apmierināts ar savu lomu klubā; līdz ar to arī sezonas sākums neizdevās spīdošs. Šajā pat līgā atradās klubs, kurš izrādīja interesi (JHT), tāpēc, daudz nedomājot, devos turp,” komandu maiņu komentē Jānis Puriņš. ar ko atšķiras Ketterä un JHT? “Abi klubi ir spēcīgi. Abiem klubiem uzdevums uz šo sezonu ir iekļūt Mestis līgā. Spēles stils daudz neatšķiras starp abiem klubiem. Tipisks somu stils – ātrs un agresīvs hokejs, taču, protams, katram trenerim ir savas nianses un paņēmieni, kā to izpildīt efektīvāk. Esmu ļoti labi iejuties pašreizējā klubā un ar saviem tiešajiem uzdevumiem tieku galā. Protams, sezonas svarīgākais posms ir tikai sācies, tā ka jāturpina progresēt un jābūt uzdevumu augstumos,” tā Jānis Puriņš.

kā ir – būt leģionāram Somijā? ar ko tas atšķiras, piemēram, no Ziemeļamerikas? ar ko būtu jārēķinās jaunajiem censoņiem, ja viņi plāno turpināt savas gaitas Somijā? “Esmu spēlējis hokeju gan Kanādā, gan ASV. Pēdējos divus gadus spēlēju hokeju Somijā. Gan Ziemeļamerikā, gan Somijā hokeja industrija ir ļoti attīstīta. Būt leģionāram, vai tas būtu Ziemeļamerikā, vai Eiropas klubā, nav viegli. Lai kurā valstī un līmenī tu spēlētu, tu pastāvīgi esi zem palielināmā stikla. Tev ir jābūt galvas tiesu pārākam par vietējiem un jāpalīdz klubam uzvarēt spēles. Tev ir jābūt līderim uz ledus, kā arī, kad nokāp no tā. Tiklīdz tavs sniegums nav apmierinošs vai arī klubam ir vāji rezultāti, tu netiec daudz brīdināts. Tiek meklēts kāds tavā vietā. Par tiem līdzekļiem, kurus klubs ir ieguldījis, lai dabūtu vienu leģionāru, viņi var iegādāties 2-3 vietējos spēlētājus; tāpēc, būdams leģionārs, tu nevari atļauties izlaist treniņu tāpēc, ka jūties noguris vai apslimis, jo uzreiz būs kāds tavā vietā. Klubs iegulda tevī, lai tu varētu palīdzēt tam uzvarēt spēles, tāpēc gaida pastāvīgi labu sniegumu katru dienu, visas sezonas garumā. Jaunajiem censoņiem būtu jārēķinās ar to, ka Somijā spēlējot hokeju nopelnīt lielu naudu nevar, tā kā komandu budžeti ir salīdzinoši nelieli un tos veido vidēja līmeņa uzņēmēju finanšu līdzekļi. Taču no komandas puses tiek radīti maksimāli apstākļi, lai spēlētājiem nekas netraucētu rādīt labus rezultātus. Bez tam Somijas hokejs ir sakārtots tā, ka katra līmeņa spēlētājam ir iespēja sevi realizēt un pilnveidot,” pieredzē dalās Jānis Puriņš.

jaunais pieaugušais Nīmanis

jaunākais Latvijas pārstāvis Suomi-sarja cīņu laukos ir Latvijas U-20 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs un kandidāts dalībai U-20 pasaules čempionātā elitē – Kristaps Nīmanis (1993.; kreisajā pusē novietotā attēlā), 18 gadu jauns aizsargs. viņa pirmā pieaugušā sezona ir sākusies aizsargam pieklājīgi – pirmā posma 12 spēlēs 6 punkti, Karsinnat posma 2 spēlēs 2 punkti.Suomi-sarja līmenis ir tiešām augsts! Tā tikai visi domā, ka tā ir kaut kāda amatieru līga, bet te spēlē tādi “veči”, kuriem ir ap 800 spēlēm SM-līgā un citās Eiropas augstākajās līgās. Viss šeit ir ļoti meistarīgi, ātri, asi, spēka spēle, ir viss, ko spēlētājs var vēlēties. Visas iepriekšējās līgas, kurās esmu spēlējis (Somijas U-20, Baltkrievijas U-18, Latvijas U-18 u.c.), ir tiešām bijušas bērnu līgas, salīdzinājumā ar Suomi-sarja. Te spēle tādi spēlētāji, kuri ir ap 190 cm gari un 100 kg smagi, un viņi ir tiešām meistarīgi. Tāpēc šogad, domāju, ka daudz vairāk esmu ieguvis un iegūšu tieši šajā līgā, jo Somijas U-20 līgā (Jr. A SM-liiga) šogad spēlē 1992.-1993. gados dzimuši un jaunāki, jo līderi ir pieaugušo komandās, un tur (Jr. A SM-liiga) vairs nav tas, kas bija pagājušajā gadā. Ātrums? Ātrums, ja man godīgi jāatbild, tad Suomi-sarja ir lielāks nekā junioros. Jā, protams, ne pret visām komandām, bet pret pirmo trijnieku, tiešam bija ļoti grūtas spēles,” Suomi-sarja līmeni skaidro Kristaps Nīmanis.

“Es spēlēju hokeju jau 12 gadus; atbraucot uz Somiju, es sapratu, ka tā īsti neko nemaz neprotu. Jā, pamati ir, slidojums, metiens, bet meistarība, spēles lasīšana, individuālā meistarība, tas ir pavisam cits stāsts; man bija sajūta, ka es no 11. klases būtu atpakaļ 5. klasē. Šeit strādā pavisam savādāk nekā Latvijā – gan uz ledus, gan ārpus tā. Atbraucot uz Somiju, es sākumā nesapratu, kur es esmu nokļuvis, citā pasaulē?! Attieksme – gan spēlētāju, gan treneru. Neviens treneris nesaka – saņemies vecīt, strādā, cīnies; šeit visi paši to saprot, kuram tas ir vajadzīgs, – ne mammai, ne tētim, ne trenerim, bet tikai un vienīgi pašam sev! Un tik cik katrs iegulda treniņos, tik tas arī ir redzams uz laukuma. Tas, kurš cīnās un sevi nežēlo, tas arī spēlē un rāda spēli. Jāņem vērā tas, ka šeit uz laukuma visi ir kā “nikni vilki pēc gaļas”, respektīvi, pēc ripas un gūtajiem vārtiem,” Somijas hokeju raksturo Kristaps Nīmanis.

kas ir tas Somijas spēks, ar ko tā ir pievilcīgāka un spēcīgāka? “Pirmais un, manuprāt, galvenais faktors ir – būt fiziski gatavam, jo, ja tu esi fiziski gatavs, tad tev nav nekādu problēmu. Un, protams, treneris; ja treneris redz, ka spēlētājam acis deg, viņš uzticas, viņš ļauj sevi apliecināt un pierādīt uz ledus, ļauj arī kļūdīties; tas nekas, ka esi “jauniņais”, un spēlētājam tas ir ļoti svarīgi. Pretēji kā Latvijā: Ā, tu esi pēc gadu vecuma jauns, nu tu vēl par jaunu, bet neviens jau neredz, vai negrib redzēt, ka tas jaunais spēlē labāk par tiem, kuri ir gadu vai divus vecāki. Vienu vārdu sakot, mani piesaista tas, ka treneri tic un uzticas! Viņi riskē, ļauj attīstīties, spēlēt savu spēli! Treneri saprot, ka visi nav vienādi un katrs spēlē savādāk, ka hokejisti nav roboti, viņus nevar ieprogrammēt, kā spēlēt, katrs spēlētājs ir īpašs, katrs ar kaut ko atšķiras! Un tas jau ir treneru darbs, kā katru spēlētāju mācēt izmantot. Somu treneriem ir savs redzējums par to, viņi saka: ja treneris grib spēles laikā vadīt spēlētājus – ej tur, met tur, atdod tam, apspēlē utt., tad ir jānopērk sev video spēles,” tā Kristaps Nīmanis.

Latvijas hokejisti – laukuma spēlētāji – Somijas 3. stiprākajā līgā Suomi-sarja 2011./2012. g. sez. (pēc 2011-11-27 spēlēm un pirms decembra spēlēm):

amp. spēlētājs dz. komanda sp. (punkti) 1.posmā (Alkulohkot) sp. (punkti) 2.posmā sp. (punkti) kvalif-ā (Karsinnat) 2.pos.
U Gatis Gricinskis 1988. Hermes (Kokola) 7 (1+4) 3 (1+1)
U Viktors Jasjonis 1991. Hermes (Kokola) 3 (0+1)
U Danils Lazebņiks 1991. Hela-Kiekko (Kauhava)* 2 (0+1)
A Kirils Lazebņiks 1988. Hela-Kiekko (Kauhava)* 2 (0+1)
A Kristaps Nīmanis 1993. Waasa Red Ducks 12 (2+4) 2 (1+1)
U Pēteris Pujāts 1990. Hela-Kiekko (Kauhava)* 2 (1+0)
U Raitis Pujāts 1983. FPS (Forsa) 11 (2+2) 3 (0+2)
U Jānis Puriņš 1987. Ketterä (Imatra) 11 (1+3)
JHT (Kalajoki) 2 (2+0) 3 (1+0)
U Jānis Zariņš 1991. Waasa Red Ducks 4 (2+2) 2 (0+1)

P.S. Hela-Kiekko (arī He-Ki) – komanda, kas Suomi-sarja kvalifikācijas kārtā iekļuvusi no II-divisioona, kurā iesāka šo sezonu.

Latvijas vārtsargs Somijas 3. stiprākajā līgā Suomi-sarja 2011./20120. g. sez.:

vārtsargs dz. komanda sp. (min.) 1.posmā GAA (atv. %) 1.posmā sp. (min.) 2.posmā – Karsinnat GAA (atv. %) 2.p.
Nauris Enkuzens 1989. Hermes (Kokola) 12 (680:34) 3.62 (92.28%) 3 (178:14) 4.71 (89.31%)

II-divisioona, Somijas hokeja ceturtais līmenis

II-divisioona čempionātā 56 komandas ir sadalītas 6 apakšgrupās, no kurām pēc čempionāta 1. posma (Alkusarja) visstiprākās komandas nokļūst 3.-ās stiprākās līgas (Suomi-sarja) kvalifikācijas posmā (Karsinnat), kur cīnās par iespēju nostiprināties Suomi-sarja līgā. bet lielākā daļa II-divisioona komandu turpina cīņu 2. posmā (Jatkosarja), kur tām pievienojas III-divisioona stiprākās komandas. “Somijas līgu čempionātu izspēles principi ir ļoti dinamiski; sākt var trešajā divīzijā (III-divisioona), bet čempionāta galā – izcīnīt vietu ne tikai otrajā divīzijā (II-divisioona), bet arī dabūt vienīgo ceļazīmi uz Suomi-sarja nākamās sezonas izspēli, tiekot caur otrās divīzijas otrā posma (Jatkosarja) turnīru,” izspēles principu izklāsta II-divisioona vienības Jeppis Hockey uzbrucējs Edgars Čermnihs (1990.).

Somijas ceturtajā stiprākajā hokeja līgā “ar Latvijas pierakstu izsekojami” 13 hokejisti, kuri aizvadījuši oficiālās spēles. skaitliski vislielākā Latvijas hokejistu “kolonija” Somijas komandās ir II-divisioona komandā Pyhäjärven Pohti (saīsināti – PyPo; komandas logo – pa labi), kur šosezon ir uzspēlējuši 5 hokejisti no Latvijas: uzbrucēji Vadims Vabiščevičs (1989.), Renāts Vabiščevičs (1990.), Norberts Danemanis (1990.), aizsargs Sergejs Jegorovs (1989.) un vārtsargs Kristiāns Čopejs (1995.).

PyPo komandā jau otro gadu pēc kārtas ir ļoti dauz jauno hokejistu 16-19 gadu vecumā; līdz ar to leģionāriem uzticas vairāk un dod spēlēt vienmēr! Somi ir draudzīga tauta un vienmēr atbalsta latviešu hokejistus,” komentē PyPo uzbrucējs Vadims Vabiščevičs. Latvijas hokejisti arī šosezon cenšas attaisnot uz sevi liktās cerības, dominējot punktu ražošanā. komandas divi rezultatīvākie uzbrucēji II-divisioona sākumposmā (Alkusarja) bija Latvijas hokejisti (Vadims Vabiščevičs un Norberts Danemanis). arī čempionāta otrajā posmā (Jatkosarja) Latvijas hokejisti “tur kanti” – divī līderi ir Vadims un Renāts Vabiščeviči; topā netālu arī Norberts Danemanis. “II-divisioona čempionāta pirmais posms nav tik nopietns kā otrais (Jatkosarja), jo pirmajā posmā komandas vienkārši cīnās, lai tiktu augstāk, un neviens nevar izlidot no līgas, bet otrais posms ir nopietns, jo viena no komandām var izlidot no grupas. Tā kā mums ir jauna komanda, tad mums jācinās katru spēli. Noteikti zinu, ka grupa (Pohjoinen), kurā spēlē PyPo, ir visspēcīgākā II-divisioona čempionātā; tai 2011./2012. gada sezonā pievienojās 3 komandas, kas agrāk spēlējušas Suomi-sarja līgā,” II-divisioona čempionāta posmu nozīmi skaidro V.Vabiščevičs.

Muik Hockey vienībā šosezon spēlē divi Latvijas pārstāvji – uzbrucējs Arnis Kusiņš (1991.) un aizsargs Sergejs Petuškovs (1991.). “Paši pirmie iespaidi par Somijas II-divisioona bija labi; atmosfēra visam ir laba, attiecas un dara tā, lai būtu vieglāk. Komanda grib sasniegt to labāko; sezonas sākumā gribēja tikt līgu augstāk, bet, kad sākās sezona, tad tas viss apstājās, radās visādas problēmas – ar halli un komandu. Man pirmie mēneši nebija spīdoši, bija grūti spēlēt, ja maiņas biedri nerunā angliski tā, lai varētu sarunāties laukumā. Bet tagad jau ir vieglāk, jo pierasts, un kopumā esmu apmierināts,” par savām gaitām Muik Hockey vienībā stāsta Arnis Kusiņš, piebilstot, ka savu turpmākās hokeja gaitas vismaz pašreiz plāno saistīt ar Somiju.

Latvijas spēlētāju “komūna” 3 vīru sastāvā fiksēta II-divisioona komandā Hela-Kiekko (saīsināti He-Ki; Kauhava), kas, kā jau minēts, turpina gaitas augstākā “plauktā” – Suomi-sarja kvalifikācijas spēļu posmā (Danils Lazebņiks, Kirils Lazebņiks, Pēteris Pujāts). bez jau nosauktajiem spēlētājiem Somijas ceturtajā līmenī pa vienam Latvijas spēlētājam fiksēts 3 komandās: Virkiä Hockey vienībā Vladislavs Balakuns (1988.); Jeppis Hockey (Pietarsāri) klubā Edgars Čermnihs (1990.); Nikkarit (Peltosaari) komandā Andrejs Kostjukovs (1975.). jāpiebilst, ka Kostjukovam fiksēta arī Somijas pavalstniecība, ar ko izskaidrojama viņa neuzskaitīšana Latvijas Hokeja federācijas (LHF) oficiālajās pārejās.

uzbrucējs Edgars Čermnihs Somijas II-divisioona čempionātā ir otro sezonu un jau iespējis uzspēlēt 3 dažādās komandās – Kraft Hockey, PyPo, Jeppis Hockey. kāds kopumā vērtējams II-divisioona līmenis? “Šogad mani paaicināja vairāki klubi ar domu pastiprināt sastāvu. Izvēlējos Et-Po 72, jo kluba mērķis bija atgriezties Suomi-sarja, Somijas trešajā līgā, bet diemžēl klubam mainījās finansiālā situācija un neizdevās panākt vienošanos. Bet toties guvu atšķirīgu pieredzi, salīdzinoši ar iepriekšējo sezonu, kad Pyhajarvi PyPo latviešu legionāru mērķis bija saglabāt klubam vietu otrajā divīzijā (II-divisioona). Et-Po 72 biju viens latvietis un dabūju uzspēlēt ar leģionāriem no Krievijas un Kanādas, Alekseju Mjasņikovu un David Wyman, kurš Ziemeļamerikā ir spēlējis universitāšu līgā ACHA II un ir līgas rekordists. No Deivida arī izskanēja doma, ka Somijas II-divisioona kopumā ir pat stiprāka, bet es liktu vienā plauktā ar Latvijas Virslīgu un MHL-B augšdaļām,” komentē Edgars Čermnihs.

“Pietarsāri Jeppis, kas pēdējās divās sezonās dažādu iemeslu dēļ ir pazaudējis vairākus vadošus spēlētājus un pierakstu Suomi-sarja līgā, šosezon nolēma gatavot jauno maiņu. Loģiski, ka tādos apstākļos prasīt tūlītējus rezultātus no komandas nevar; tātad mērķis ir saglabāt vietu otrajā divīzijā un gatavot juniorus, kuriem patreiz ir jūtams pieredzes trūkums. Kā jau atzīmēju, klubiem mērķi ir dažādi; ja, piemēram, Et-Po 72 nometnē bija mērķis sagatavot sastāvu Suomi-sarja pārejas turnīram, vēlāk nostiprināties līgā, tad no manīm kā legionāra tika prasīts maksimālais rezultāts, ko arī devu pārbaudes spēlēs (2 spēlēs gūti 5+4 punkti). Savukārt situācijā ar Jeppis mana funkcija ir drīzāk palīdzēt sagatavot jaunos kolēģus, kaut gan kluba vadība un treneri bija sarīkojuši pārbaudi vienā no spēlēm, ko veiksmīgi izgāju (3+2), bet pārējos mačos jūtos kā spēlējošs treneris. Par statistikas rādītājiem neuztraucos, zinu, ka līgā mani novērtēja un pazīst; šogad gatavošos, lai nākamgad veiksmīgi meklētu iespējas startēt Suomi-sarjā,” sava aktuālā kluba Jeppis Hockey uzdevumus un savas prioritātes skaidro E.Čermnihs.

Latvijas laukuma spēlētāji Somijas 4. stiprākajā līgā II-divisioona 2011./2012.g. sez. (pēc 2011-12-01 spēlēm):

amp.

spēlētājs

dz.

komanda

sp. (punkti) 1.pos. (Alkusarja)

sp. (punkti) 2.pos. (Jatkosarja)

A Vladislavs Balakuns 1988. Virkiä Hockey 9 (6+10) 2 (4+3)
U Edgars Čermnihs 1990. Jeppis Hockey 8 (5+3) 2 (0+1)
U Norberts Danemanis 1990. PyPo 5 (5+5) 3 (1+2)
A Sergejs Jegorovs 1989. PyPo 2 (0+0)
U Andrejs Kostjukovs* 1975. Nikkarit 8 (5+12)
U Arnis Kusiņš 1991. Muik Hockey 9 (7+3) 2 (3+1)
U Danils Lazebņiks 1991. Hela-Kiekko** 9 (19+15)
A Kirils Lazebņiks 1988. Hela-Kiekko** 8 (2+10)
A Sergejs Petuškovs 1991. Muik Hockey 9 (0+1) 2 (0+2)
U Pēteris Pujāts 1990. Hela-Kiekko** 7 (10+14)
U Renāts Vabiščevičs 1990. PyPo 9 (3+3) 4 (2+2)
U Vadims Vabiščevičs 1989. PyPo 9 (8+6) 4 (3+1)

P.S. Andrejam Kostjukovam statistikas vietnēs fiksēta dubultpilsonība – Somija, Latvija. Hela-Kiekko (arī He-Ki) komanda 1. posma ietvaros izcīnīja tiesības spēlēt Suomi-sarja kvalifikācijas posmā; spēlētāju 2. posma statistika Suomi-sarja tabulā.

Latvijas vārtsargs Somijas 4. stiprākajā līgā II-divisioona 2011./20120. g. sez.:

vārtsargs

dz.

komanda

sp. (min.) 1.pos.

GAA (atv. %) 1.pos.

sp. (min.) 2.pos. – Jatkosarja

GAA (atv. %) 2.p.

Kristiāns Čopejs 1995. PyPo 1 (31:56) 7.55 (84.00%) 3 (179:35) 5.35 (88.73%)

ar stiprākajām 4 līgām Somijas pieaugušo klubu hokeja hierarhija nebeidzas. ir arī III-divisioona, kuras čempionātā šosezon ir uzspēlējuši daži Latvijas hokejisti. taču – jo tālāka hokeja līga, jo mazāk centralizēti pieejama informācija par šīm līgām.

somu jaunatnes “dārzniecība”

Somija ir viena no valstīm, kurā ir atstrādātākā jauniešu – junioru “izkopšanas” sistēma. saskaņā ar Somijas hokeja federācijas datiem, Somijā ir 209 klubi ar savām junioru-jauniešu hokeja sistēmām! valstij ar 5,3 – 5,4 miljoniem iedzīvotāju neslikti iekopts “dārziņš”, kas dod labu ražu kā pašmāju hokeja saimniecībai, tā eksportēt uz NHL, KHL, Zviedriju un citur. savukārt, citu valstu jaunatne mēdz izmantot Somijas U līgas savam tālākam atspērienam. Latvijas hokejisti nav izņēmums, un savulaik caur Somijas U līgām ir slidojuši Lauris Dārziņš, Jānis Sprukts, Juris Štāls…

Somijas stiprākā junioru līga Nuorten SM-liiga (starptautiski atpazīstama kā Jr. A SM-liiga) faktiski ir U-21 vecuma līga, līdzīgi Ziemeļamerikas junioru līgu sistēmai; šogad līgā ir pieļaujama 1991. gadā dzimušu hokejistu spēlēšana, kuri Eiropas standarta junioru līgas ir jau pārauguši. ir pat daži izņēmumi – 1990. gadā dzimuši hokejisti, kuri šosezon ir uzspēlējuši Jr. A SM-liiga čempionātā.

šosezon Somijas junioru augstākajā līmenī, Vaasan Sport U20 komandā (kluba logo pa labi) spēlē uzbrucējs Vitālijs Hvorostiņins (1992.), viens no Latvijas U-20 kandidātiem dalībai U-20 pasaules čempionātā elitē. “Somijā ir ļoti daudz tehnisku spēlētāju. Spēle norisinās uz mazajiem laukumiem; ja nemaldos, tad KalPa komandai ir lielais laukums. Somijā galvenais uzvars iet uz vārtiem; daudz ko neizspēlē; ja ir ripa, ir jāmet. Treniņos ir daudz jāskraida; dienā ir 2 – 3 treniņi. Spēles ziņā esmu apmierināts, uz katru spēli nāku ar 100% atdevi. Daudz cenšos mest pa vārtiem, bet ripa ne pārāk grib krist iekšā. Bet domāju, drīzumā jau aizies. Treneris ir apmierināts ar manu spēli,” Jr. A SM-liiga līmeni un savu sezonas sākumdaļu raksturo Hvorostiņins. vai nākamo sezonu saisti ar Jr. A SM-liiga un Somijas hokeju? “Šajā līgā uz spēli var iziet tikai četri 1991. gadā dzimuši (U-21) hokejisti. Vēl nezinu, kā būs ar nākošo sezonu, bet man jau bija runa ar kluba vadību par nākamo sezonu,” atbild Vitālijs Hvorostiņins.

Šipunovs gaida savu iespēju

Somijas junioru otrais līmenis ir A-nuorten I-divisioona (civilizētāk – Jr. A I-divisioona), kurā sastopami gan 1991. (U-21), gan 1990. gadā (U-22) dzimuši hokejisti. somu junioru pirmā divīzija sāk ar kvalifikācijas posmu (Karsinnat), kurā 16 komandas septembra – oktobra gaitā izcīna tiesības uzspēlēt “īstajā” Jr. A I-divisioona čempionātā, kur cīnās tikai 8 komandas.

vienīgais Latvijas pārstāvis Somijas junioru “otrajā stāvā” ir vārtsargs Konstantīns Šipunovs (1993.), kurš iepriekšējās sezonas ir aizvadījis Somijas U-18 (Jr. B) hokeja komandās. šosezon Šipunovs ir Jokipojat U20 komandas ierindā. tiesa, aktuālajā sezonā Konstantins Šipunovs oficiālajās spēlēs nav devies laukumā; ir bijis pieteikts 4 spēlēm kvalifikācijas posmā, 2 spēlēm “īstajā” čempionātā, bet spēles minūšu un sekunžu nav.

bez gala un malas…

vēl Somijas junioru hokeja redzmākajā daļā ir nākamie piramīdas līmeņi pamatu virzienā – A-nuorten II-divisioona, A-nuorten III-divisioona. aiz junioru līmeņa seko U-18 (Somijā – Jr. B) līgas, kurās arī ir nobīde no normas – šosezon sastopami 1993. gadā dzimuši (U-19 vecuma) puiši. Jr. B līmenī līgas Somijā sadalās secīgi: B-nuorten SM-sarja (Jr. B SM-sarja); B-nuorten I-divisioona (Jr. B I-divisioona), Jr. B II-divisioona (B-nuorten II-divisioona), Jr. B III-divisioona (B-nuorten III-divisioona).

tālāk seko U-17 līmeņa (Jr. B2) līgas, kur arī ir savi “izņēmumi” U-18 vecuma (dz. 1994.) izskatā. vēl tālāk U-16 (Somijā – Jr. C) līgas, kurās atkal savas “nobīdes” ar U-17 vecuma (šogad – 1995.) līdzdalību. un tā tālāk – Jr. C2 (U-15), Jr. D (U-14)…

saskaņā ar LHF datiem, Somijas virzienā no Latvijas ir devies tikai viens hokejists, kas atbilst U-18 vai jaunākam vecumam. runa ir par jau pieaugušo II-divisioona kontekstā minēto vārtsargu Kristiānu Čopeju (1995.), kurš, neskatoties uz savu 16 gadu jaunumu, uzspēlē pieaugušo līmenī PyPo komandā. Čopejam ir fiksēta dalība arī PyPo U18 komandā, kas sezonu uzsāka Somijas U-18 (Jr. B) otrajā stiprākajā līgā – Jr. B I-divisioona. šī čempionāta sākumā – kvalifikācijas posmā (Karsinnat) Čopejs aizvadīja 4 spēles, bet pēc komandas neveiksmīgā starta pirmajā posmā PyPo U18 “nokrita” 2 līmeņus zemāk – uz Jr. B III-divisioona, kur turpina sezonu šīs līgas otrā posma ietvaros. šajā līmenī Kristiāns Čopejs ir bijis pieteikts vienai spēlei kā “otrais numurs”, bet reāli spēlējis, saskaņā ar oficiālo statistiku, nav.

Latvijas hokejisti Somijas U līgās (pēc 2011-11-30 spēlēm):

amp.

spēlētājs

dz.

līga

komanda

sp.

punkti vai GAA

+/- vai atv.%

vid. vai kop. sp. laiks

U Vitālijs Hvorostiņins 1992. Jr. A SM-liiga Vaasan Sport U20 21 3+2 -4 vid. 11:13
V Konstantīns Šipunovs 1993. Jr. A I-divisioona Jokipojat U20 0
V Kristiāns Čopejs 1995. Jr. B I-divisioona PyPo U18 4 GAA 5.60 89.93% kop. 149:54

Somijas hokeja līmeņu redzamākā daļa 2011./2012. g. sezonā:

līmenis

līga

kom-u skaits

ofic. links

PIEAUGUŠIE
1. SM-liiga 14 sm-liiga.fi
2. Mestis 12 mestis.fi
3. Suomi-sarja 24 finhockey.fi/tulospalvelu/suomi-sarja/
4. II-divisioona 56 finhockey.fi/tulospalvelu/ii-divisioona/
5. III-divisioona ap 60-70 finhockey.fi/tulospalvelu/iii-divisioona/
JUNIORI
1. Jr. A SM-liiga (Nuorten SM-liiga) 16 finhockey.fi/tulospalvelu/nuorten_sm-liiga/
2. Jr. A I-divisioona (A-nuorten I-divisioona) 16 finhockey.fi/tulospalvelu/a-nuorten_i-divisioona/
3. Jr. A II-divisioona (A-nuorten II-divisioona) 18 finhockey.fi/tulospalvelu/a-nuorten_ii-divisioona/
4. Jr. A III-divisioona (A-nuorten III-divisioona) 32 finhockey.fi/tulospalvelu/a-nuorten_iii-divisioona/
U-18
1. Jr. B SM-sarja (B-nuorten SM-sarja) 20 finhockey.fi/tulospalvelu/b-nuorten_sm-sarja/
2. Jr. B I-divisioona (B-nuorten I-divisioona) 48 finhockey.fi/tulospalvelu/b-nuorten_i-divisioona/

P.S. atzīmēts komandu skaits, kas sāk konkrētās līgas sākumposmos (t.sk., atsevišķos gadījumos tas ir kvalifikācijas posmus). turpmākajā izspēlē var būt atšķirīgs komandu skaits.

lasāmvielai:

  • SaiPa komandas spēlētāju aktuālā statistika 2011./2012. – sm-liiga.fi
  • Latvijas hokejistu aktuālās pārejas uz ārvalstu klubiem – lhf.lv

P.S. paldies LHF par sniegto Somijas jauniešu hokeju raksturojošo informāciju.

[Roberta Jekimova foto fiksēts SaiPa spēlē pret Rīgas Dinamo 2011. gada 26. augustā Latvijas Dzelzceļa kausa izcīņas turnīrā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Kristapa Nīmaņa foto fiksēts pēc Latvijas U-18 izlases spēles pret Ungārijas U-18 izlasi un apbalvošanas ceremonijas laikā par uzvaru U-18 pasaules čempionāta 1. divīzijā 2011. gada 17. aprīlī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Dinamo ceļā uz “apsolīto” play off: karikatūras, ilūzijas, Špenglera kauss

Posted by petrovich27 uz 2011/11/17

Dinamo saimniecībai pietrūkst veiksme vai savstarpēja lojalitāte? Dinamo dalība play off – ilūzija vai neizbēgama virzība? cik “šķidrs” ir Dinamo kalendārs, ja pieskaita Špenglera kausa izcīņas spēles? cik uzticams ir Dinamo mehānisms pēc čempionāta pauzēm?

pēc novembra pauzes Rīgas Dinamo vīru pirmā “ieskaite” ienākusies pret visas KHL aktuālo līdervienību SKA, kuru trenē līgas labākais, bet emocionāli nenoturīgākais treneris – Milošs Ržiha, un kuras vārtus sargā KHL aktuālais labākais vārtsargs pēc kritērija vārtu zaudējumi vidēji spēlē (GAA) – Jakubs Štepaneks (GAA 1.30). jāpiekrīt, ka ļoti neslikta vērtēšanas mēraukla. spēles “šūpoles” (0:2; 4:2; 4:4; 5:4 OT) ir ļāvušas novērtēt savus līdzšinējos “peļņu” nesošos aktīvus – Sprukta maiņu, Ozoliņu kā uzbrukuma organizēšanas vērtīgāko “riska kapitālu”, Galviņu kā strauji atpelnošu investīciju Dinamo aizsargu uzbrukumā. tāpat “palielināmais stikls” tiek vicināts gar citiem “deguniem”, un uzdoti vecie labie retoriskie jautājumi – vai Holts ir pirmais vai 0,7-ais vārtsargs, kad metīs Cipulis? jautājumu būtu vairāk un tie būtu skaļāki, ja uzvara netiktu “izspiesta” vismaz papildlaikā.

kas īsti pietrūkst dinamiešiem?

novembra pauzē rīdzinieku saimniecība “iesoļoja”, atgādinot slavenā satīriķa Herlufa Bidstrupa tikpat slaveno karikatūru-komiksu (skatīt), kas raksturo dzīves negāciju karmatismu. īsais atreferējums: kāds svarīgs vīrs nostrostē savus padotos; tie kāvienu “atdod” tālāk, tālāk, tālāk, līdz “pendeli” saņem suns, kurš “izkompostrē” pēcpusi vīram, ar kuru sākās komikss. morāle elementāra: “atdot” negācijas ir kā čurāt pret vēju. tāpat arī zināms, ka šī parādība ir cilvēcīga un ierasta. Dinamo saimniecība nav izņēmums.

Dinamo “karikatūras” kadri ne vienmēr seko viens otram nepieciešamajā secībā, taču neatkarīgi no “puzles” gabaliņu likšanas secības, ainava gala beigās ir tā pati. “karmatiskais cikls” arī vienkāršs kā zeme… tad nu, kā izrādās Dinamo “lielajam bosam” Jurim Savickim nepatīkot Pekas Rautakallio ieviestais spēles stils; savukārt, Pekam vajagot konkrētus darbarīkus latviešu galvu apstrādei; ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs vispār “stāv maliņā”, jo esot šādus tādus labākus spēlētājus atradis, bet Peka tos izbrāķējis. un gala beigās, piemēram, Sandim Ozoliņam nav atbilstoši “degošas acis” dēļ Savicka nekontrolētiem verbāliem uzplūdiem pēc 2011. gada play off. piebilde: atšķirībā no Dinamo saimniecības “lielākajiem vīriem”, tie vīri, kas dodas laukumā (t.sk., Sandis Ozoliņš), publiski nekritizē savus cīņu biedrus un arī vairāk vai mazāk tiešus darba devējus. spēlētāju pusē ar profesionālo ētiku viss ir kārtībā.

protams, var pamatot, ka žurnālisti prasa, bet “lielie vīri” atbild, un labi, ja viņi saka, ko domā. taču der atcerēties, ka vienas sistēmas vīru savstarpējā lojalitāte un skatīšanās vienā virzienā ir krietni noderīgāka par vainīgo meklēšanu vai taisnošanos tiešā vai netiešā veidā. tā kā Dinamo balansē uz play off robežas, nevis stipri aiz tās, tad drāmas iestudēšana ir atlikta, taču katram personāžam ir kaut kāds argumentu kopums, kas tiek ekspluatēts ar domu pārlikt atbildību kaut kur blakus. jo neviens no runātājiem īsti nav “īstais” darba devējs. vieniem ir uzdevums mest vārtos, strādāt aizsardzībā, sargāt vārtus; citiem – trenēt; trešajiem – adekvāti komplektēt sastāvu; nākamajiem – pulcināt pilnas tribīnes un no tām iekasēt pieejamos latus; vēl tālāk esošajiem – darīt nāciju laimīgu, liekot saprast, ka Dinamo ir tas, bez kura nevar dzīvot; tiem pašiem vai citiem – pārliecināt investorus, ka šis projekts joprojām ir svarīgs un sasniedz konkrētus uzdevumus. visos “barības” ķēdes posmos izpildīt plānu izdodas ne vienmēr…

iedomājieties, kāds spēks būtu Dinamo klubam un tā saimniecībai, ja katrs tās “nelaukuma” personāžs būtu kategoriski lojāls kopējai idejai, nevis, it kā starp citu, censtos saviem klausītājiem, skatītājiem vai lasītājiem apliecināt, ka viņš ir īstais cilvēks īstajā vietā, atšķirībā no tiem citiem. var trīsreiz minēt, kurā virzienā šāda attieksme un lojalitāte ietekmētu mikroklimatu komandā un tās tuvumā… savukārt, mikroklimata ietekme uz komandas sniegumu diezin vai ir diskutējama parādība.

“apsolītās” izslēgšanas spēles…

2 punkti pret SKA pēcpauzes pirmajā spēlē ir tieši tik daudz, lai radītu ilūziju, ka Rīgas Dinamo ir play off komanda. ilūzija tāpēc, ka rīdzinieki “iekāpuši” Rietumu konferences izslēgšanas spēļu zonā, apsteidzot Spartak komandu, kura aizvadījusi par 1 spēli mazāk. protams, tikai Dinamo rokās un kājās ir iespēja stabilizēt savas pozīcijas play off teritorijā, bet kamēr tas nav noticis – tā ir ilūzija. kurā savu īstenību diezgan asiņainās cīņās turpinās apliecināt salīdzinoši liels skaits komandu, dinamiešiem neērtu komandu.

KHL Rietumu konferences tabula; 2011./2012. (pēc 2011-11-16 spēlēm):

vieta komanda sp. uzv. uzv. OT uzv. PM zaud. PM zaud. OT zaud. vārti punkti punkti vid. sp.
1. SKA 21 13 1 3 1 1 2 73-41 49 2.33
2. Dinamo (Minska) 23 10 0 4 1 3 5 64-52 42 1.83
3. OHK Dinamo 22 13 0 2 0 0 7 61-48 43 1.96
4. CSKA 23 9 2 0 5 0 7 55-52 36 1.57
5. Torpedo 22 9 0 3 2 0 8 59-53 35 1.59
6. Atlant 20 8 2 2 1 0 7 52-51 33 1.65
7. Severstaļ 21 9 0 1 1 1 9 58-59 31 1.48
8. Dinamo (Rīga) 23 7 1 1 4 0 10 56-67 29 1.26
9. Spartak 22 7 1 2 0 1 11 54-66 28 1.27
10. Lev 23 7 0 1 2 1 12 64-71 26 1.13
11. Vitjaz 23 5 0 4 0 1 13 48-77 24 1.04
 

P.S. Špenglera kauss

pēc novembra pauzes “aizkostais” Dinamo sezonas turpinājums tikai pēc KHL kalendāra izskatās tukšāks par nogriezni pirms šīs pauzes. vien 6 spēles novembra atlikušajā daļā, tikai 7 spēles pa visu decembri… ja pierēķina klāt 3 obligātās spēles Špenglera kausa izcīņā, tad decembra kalendārs tik “šķidrs” vairs neizskatās. No 26. līdz 31. decembrim notiekošajā Spengler Cup turnīrā katra no 6 komandām, kas piedalās, var tikt maksimāli pie 4-5 spēlēm, ja aizspēlējas līdz finālam. Minimālā programma – jau nosauktās 3 spēles. Vienā apakšgrupā (Vorrunde Gruppe Torriani) kopā ar Rīgas Dinamo ir iesvērušies Šveices jaudīgākās līgas (NLA) dalībnieks Kloten Flyers un Grizzly Adams Wolfsburg (EHC Wolfsburg), kas pārstāv Vācijas hokeja eliti – DEL. “paralēlajā” grupā (Vorrunde Gruppe Cattini) iedalīti vieni no NLA aktuālajiem līderiem – mājinieki HC Davos, Čehijas galvenās hokeja līgas (Tipsport extraliga) pārstāvji HC Vítkovice Steel un tradicionālā Kanādas ne-izlase – Team Canada.

2011. gada Špenglera kausa izcīņas spēļu kalendārs:

datums pretnieki
Vorrunde Gruppe Torriani
2011-12-26 Kloten Flyers – Dinamo (Rīga)
2011-12-27 Grizzly Adams Wolfsburg – (1. spēles zaudētājs)
2011-12-28 (1. spēles uzvarētājs) – Grizzly Adams Wolfsburg
Vorrunde Gruppe Cattini
2011-12-26 Team Canada – HC Vítkovice Steel
2011-12-27 HC Davos – (apakšgrupas 1. sp. zaudētājs)
2011-12-28 (apakšgrupas 1. sp. uzvarētājs) – HC Davos
Pre-Semifinal
2011-12-29 (Torriani grupas 2. vieta) – (Cattini grupas 3. vieta)
2011-12-29 (Cattini grupas 2. vieta) – (Torriani grupas 3. vieta)
pusfināls
2011-12-30 (Cattini grupas 1. vieta) – (1.-ais Pre-Semifinal uzvarētājs)
2011-12-30 (Torriani grupas 1. vieta) – (2.-ais Pre-Semifinal uzvarētājs)
fināls
2011-12-31 (1.-ās pusfināla sp. uzvarētājs) – (2.-ās pusfināla sp. uzvarētājs)

P.P.S.

7+ dienu pauzes Dinamo repertuārā un turpmāko 3 spēļu sniegums pirmajās 3 sezonās:

pauze (dienas bez spēlēm) izbr./ mājas pretinieki gūtie/ zaud. punkti
2008.g. 30.okt.-12.nov. izbr. Metallurg (Mag.); Traktor; Salavat Julajev 0:9
2008.g. 12.-23. dec. mājas Avangard; Himik; Baris 9:0
2009.g. 30.janv.-11.febr. izbr. HK MVD; Atlant; Torpedo 5:4
2009.g. 2.-11.nov. izbr. Ak Bars; Ņeftehimik; Lada 6:3
2009.g. 14.-22. dec. 1 izbr./2 māj. Dinamo (Minska); Dinamo (Mask.); CSKA 1:8
2010.g. 6.-13. janv. mājas Avtomobiļist; Traktor; Metallurg (Mag.) 6:3
2010.g. 8.febr.-2.marts izbr. Avangard; Baris; Salavat Julajev 6:3
2010.g. 3.-16.nov. izbr. Salavat Julajev; Metallurg (Mag.); Traktor 3:6
2010.g. 13.-21.dec. mājas OHK Dinamo; Baris; Jugra 4:5
2011.g. 2.-15.febr. mājas Salavat Julajev; Metallurg (Mag.); Traktor 7:2

lasāmvielai:

  • a/s Dinamo Rīga Padomes priekšsēdētāja Jura Savicka intervijas “summārijs” (2011-11-10) – diena.lv
  • Dinamo uzbrucēja Villes Nieminena intervija (2011-11-16) – championat.com
  • hokeja eksperta Kaspara Astašenko intervija (2011-11-15) – tvnet.lv
  • Dinamo galvenā trenera Pekas Rautakallio intervijas “izvilkums” (2011-11-15) – diena.lv
  • Armands Puče par Dinamo kapteiņa Sanda Ozoliņa motivētību un “stāvokli” (2011-11-07) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
  • Špenglera kausa oficiālā mājaslapa – spenglercup.ch
  • Pekas Rautakallio īs-intervija par komandas plānoto dalību Špenglera kausa izcīņā u.c. (2011-11-02) – spenglercup.ch

[foto fiksēts spēlē pret Čehovas Vitjaz 2011. gada 9. oktobrī; foto avots: hcvityaz.ru.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

HK Rīga sezonai sagatavoti? cipari pēc Omskas turnīra

Posted by petrovich27 uz 2011/09/03

HK Rīga vienībai ar 8:0 pret MHL plānoto debitantu – Tatranski Vlci – nepietika, lai tiktu ne bez augstām pretenzijām nodēvētā jauniešu komandu turnīra “Pasaules kauss” finālā. turnīra A apakšgrupā 3 komandām “iegadījās” vienāds punktu skaits (pa 6), taču tālākie salīdzināmie cipariskie lielumi izrādījās labvēlīgāki aktuālajiem MHL čempioniem – Krasnaja Armija. savukārt rīdziniekiem paliek apziņa un atmiņas, ka HK Rīga turnīrā bija vienīgā komanda, kas mācēja pieveikt “sarkanarmiešus”, turklāt sausā 2:0.

cik pelnīta ir dalība “Pasaules kausā”?

“Pamanīties bez gribas zaudēt ASV trešās stiprākās līgas komandai – tas taču ir negods! Tur taču puikas ir 2 gadus jaunāki. Mūsējie izgāja uz spēli kā nestabili sievišķi (заносчивые бабы). Tikai avīžu un kafijas uz soliņa pietrūka. Domāja, ka viņi jau ar vienu kāju Dinamo komandā. Viņiem līdz Dinamo, kā no Rīgas kājām līdz Pekinai! Ja slikti spēlēs pret Krasnaja Armija, tad visus nosūtīšu uz Latvijas čempionātu. Lai tur pirkstus loka un par ēdienu spēlē.” pēc rīdzinieku pirmās spēles turnīrā – pret EJHL izlasi (ASV; 2:4) – šādus, aptuveni tulkotus vārdus teicis Rīgas Dinamo ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs, vai vismaz viņam piedēvē izdevums sovsport.ru. neiedziļinoties Sējējam pierakstīto salīdzinājumu, epitetu un citu literāro izteiksmes līdzekļu izvēlē un korektumā, mazliet patiesības var izlobīt – komandas līmeņa ziņā tiešām bija atšķirīgas, tiešām nebija pārstāvētas savu valstu jaudīgākās vienības un tiešām spēlētāju vecuma atšķirības bija.

“Pasaules kauss”, neskatoties uz dažu Eiropas valstu un Ziemeļamerikas stiprāko līgu komandu “kurvīšiem”, Omskā pulcēja 8 valstu komandas. nesaskanot ar turnīra ambiciozo nosaukumu, bija tikai divas komandas (Krasnaja Armija un Dinamo-Šiņņik), kas ir uzvarējušas savas valsts stiprākās U līgas čempionātā. visas pārējās komandas ir salasītas kā stiprākās “pēc noklusējuma” (HK Rīga, Tatranski Vlci) vai tādas, kuras bija iespējams dabūt.

turnīra “Pasaules kauss” dalībnieki (Omska, 2011. g. augusts – septembris):

komanda

valsts

“iemesls” & līga

Dinamo-Šiņņik Baltkrievija MHL dalībnieks no jaunās sezonas; Baltkrievijas Augstākās līgas
(1990.-1993. dz.) čempioni
EJHL izlase ASV EJHL (Eastern Junior Hockey League) = viena no padsmit ASV
trešā līmeņa (Tier III) līgām
Fort McMurray Oil Barons Kanāda AJHL (Alberta Junior Hockey League) – vieba no pusfinālistēm (t.i.
1 no 4); AJHL = viena no padsmit Kanādas otrā līmeņa (Jr. A) līgām
HC Energie Karlovy Vary U20 Čehija Čehijas U-20 līgas play off finālisti; sudrabnieki
HK Rīga Latvija Latvijas pārstāvji MHL čempionātā
Krasnaja Armija Krievija aktuālie MHL čempioni
Malmö Redhawks J20 Zviedrija Zviedrijas jaudīgākā U-20 līmeņa (J20 SuperElit) Dienvidu grupas
2. vieta reg. čempionātā un play off ceturtdaļfināliste (t.i. 1 no 8)
Tatranski Vlci Slovākija MHL dalībnieks no jaunās sezonas

“vecie” rīdzinieki

ja “Pasaules kauss” paliek par ierastu pirmssezonas pārbaudes spēļu turnīru, tad viss ir labi, skaisti un interesanti. Taču, ja ir vēlme “Pasaules kausu” pietuvināt nosaukumā ietvertajai ambīcijai vismaz nedaudz, tad organizatoriem jāatrod motivācija pasaules stiprākajām komandām, jāatsakās no dalībniekiem “pēc noklusējuma”, un arī par līdzīgu vecuma griestu ieviešanu būtu vērts padomāt. tiesa, šajā turnīrā vecākās komandas līdz finālam netika, bet toties “finalizējas” komandas no salīdzinoši jaunākā gala – Krasnaja Armija un HC Energie Karlovy Vary U20. tomēr objektīvi U vecumos ir jūtamas atšķirības; bet turnīrs no vecuma standartu “unificēšanas” tikai iegūtu. Bet pagaidām MHL vienības nāk ar U-22 sastāvu, ziemeļamerikāņi ar sev ierasto „normu” U-21, bet, piemēram, zviedru komanda vismaz turnīrā “pieturās” pie normālās pasaules standarta U-20. jāpiebilst, ka HK Rīga uz Omsku atveda vienu no vecākajiem sastāviem, kas startēja turnīrā.

“Pasaules kausa” komandu spēlētāju vecums:

komanda

1990.

1991.

1992.

1993.

1994.

1995.

kopā

Tatranski Vlci 4 8 5 6 2 25
HK Rīga 2 11 7 3 1 24
Dinamo-Šiņņik 2 5 12 4 1 24
Fort McMurray Oil Barons 8 6 9 3 26
HC Energie Karlovy Vary U20 5 4 11 1 21
EJHL izlase 3 12 7 22
Krasnaja Armija 3 6 7 6 3 25
Malmö Redhawks J20 5 11 4 1 21

turnīra tabulas niansēm ir spēks

finālista noteikšana A apakšgrupā nav vienkārši nolasāma no ierastās un arī turnīra oficiālajās “annālēs” publicētās tabulas. 3 komandām ir vienāds punktu skaits, savstarpējo spēļu bilance arī 1-1, kā arī uzvaru un zaudējumu sadalījums pamatlaikos/ne-pamatlaikos vienāds. it kā vārtu starpība rīdziniekiem ir labvēlīgāka, bet “standarta” tabulās neuzrādās nianse, ka vienādu punktu un savstarpējo spēļu bilances apstākļos kā nākamais kritērijs nāk vārtu starpība savstarpējās spēlēs. Maskavas “sarkanarmiešiem”, salīdzinājumā ar HK Rīga un EJHL izlasi, vārtu starpība šo 3 komandu savstarpējās spēlēs izrādījās “visskaistākā”.

“Pasaules kausa” A apakšgrupas beigu tabula:

vieta

komanda

sp.

uzv.

uzv. OT

uzv. PM

zaud. PM

zaud. OT

zaud.

vārtu st. savst.*

vārtu st.

punkti

1. Krasnaja Armija 3 2 0 0 0 0 1 9-3 13-6 6
2. HK Rīga 3 2 0 0 0 0 1 4-4 12-4 6
3. EJHL izlase 3 2 0 0 0 0 1 6-11 12-13 6
4. Tatranski Vlci 3 0 0 0 0 0 3 5-19 0

vārtu st. savst.* = vārtu starpība 3 līderkomandu, kurām vienāds punktu skaits, savstarpējās spēlēs.

“Pasaules kausa” B apakšgrupas beigu tabula:

vieta

komanda

sp.

uzv.

uzv. OT

uzv. PM

zaud. PM

zaud. OT

zaud.

vārtu st.

punkti

1. HC Energie Karlovy Vary U20 3 3 0 0 0 0 0 9-1 9
2. Dinamo-Šiņņik 3 1 0 1 0 0 1 9-6 5
3. Malmö Redhawks J20 3 1 0 0 1 0 1 8-12 4
4. Fort McMurray Oil Barons 3 0 0 0 0 0 3 3-10 0

cik stipra HK Rīga paliks pēc Omskas?

Uz Omskas turnīru HK Rīga ieradās tuvu optimālajam sastāvam. No Liepājas Metalurgs komandas tika „iznomāti” Miks Indrašis (1990.), Artūrs Mickēvičs (1991.) un Juris Upītis (1991.), kuri aizvadītajā 2010./2011. g. sezonā bija pamanāmi piedalījušies HK Rīga sniegumā un rezultativitātes veidošanā. Savukārt, no Rīgas Dinamo „nometnes” tika izsaukti Roberts Bukarts (1990.) un Ainars Podziņš (1992.), kuriem dalība HK Rīga sastāvā arī nav sveša. Pastiprināšanās bija noderējusi, 3 rezultatīvākie HK Rīga ierindā Omskas turnīrā bija tieši „papildspēki” – Indrašis, Bukarts, Upītis. Jāpiebilst, ka visi vai gandrīz visi, kuri ieradās no „kaimiņu komandām”, plāno HK Rīga sastāvu pamest uzreiz pēc Omskas turnīra. Tiesa, nebūs pārsteigums, ja arī jaunajā sezonā pa kādam no viņiem „satiksim” HK Rīga sastāvā. Un attiecīgi – pēc vietu atbrīvošanās HK Rīga sastāvā jaunajai sezonai ir sagaidāmi daži hokejisti, kas uz turnīru Omskā netika ņemti.

Protams, prieks par no „lielajām” komandām izņemto HK Rīga puišu – Mika Indraša un Roberta Bukarta – rezultativitāti; tomēr sliktā ziņa – Omskas turnīrā šo puišu ēnā palika tie spēlētāji, kuriem jaunās sezonas laikā būs jāuzņemas līderu loma visas sezonas garumā – pēc tam, kad Omskas turnīra līderi būs devušies „savās gaitās” uz Dinamo vai kļuvuši par „dzintara latviešiem” Liepājā. Summējot starpsezonas visas 12 pārbaudes spēles un izņemot „piejauktos”, starp rezultativitātes līderiem arī tādi, kuri aizvadītajā sezonā nebija rezultatīvāko TOPā – Dāvis Straupe (1992.), Raimonds Upenieks (1992.), Edgars Kurmis (1993.), Kirils Tambijevs (1992.). „paaudžu maiņa” jebkurā, arī jauniešu, junioru vai jaunatnes, komandā nav mazsvarīgs faktors.

HK Rīga laukuma spēlētāju statistika jauniešu komandu turnīrā “Pasaules kauss” (Omskā. 2011. g. augusts – septembris; statistika saskaņā ar mhl.khl.ru lapā publicētajiem oficiālajiem datiem):

ampl.

spēlētājs

dz.

sp.

punkti

+/-

SM

iemetienu %

UZBRUCĒJI
U Miks Indrašis 1990. 3 5+3 +6 2 16.7%
U Roberts Bukarts 1990. 3 4+4 +6 0 66.7%
U Juris Upītis 1991. 3 0+4 +5 8 37.5%
U Kirils Tambijevs 1992. 3 1+1 +2 4
U Raimonds Upenieks 1992. 2 1+0 +2 2 57.9%
U Ainars Podziņš 1992. 3 0+1 0 0 50.0%
U Elvijs Biezais 1991. 3 0+1 0 2 50.0%
U Roberts Lipsbergs 1994. 2 0+0 0 2 50.0%
U Edgars Kurmis 1993. 2 0+0 0 4
U Artūrs Mickēvičs 1991. 3 0+0 0 0 100%
U Dāvis Straupe 1992. 3 0+0 0 0 45.9%
U Māris Bičevskis 1991. 3 0+0 0 27 44.6%
U Vladislavs Dobreņkijs 1991. 2 0+0 -1 0 31.3%
U Miks Lipsbergs 1991. 2 0+0 -1 4
AIZSARGI
A Ēriks Ševčenko 1991. 3 0+1 +5 6
A Mārtiņš Jakovļevs 1991. 3 0+0 +4 0 0%
A Mārtiņš Porejs C 1991. 3 0+0 +2 4
A Kristers Freibergs 1992. 2 1+0 +1 0
A Edgars Dīķis 1991. 3 0+1 +1 4
A Krišs Lipsbergs 1993. 3 0+0 +1 2
A Pauls Zvirbulis 1993. 3 0+1 0 0
A Artūrs Salija 1992. 3 0+0 0 2
 

HK Rīga vārtsargu statistika Omskas turnīrā:

vārtsargs

dz.

sp.

uzv.

zaud.

metieni

ielaists

atv. %

GAA

“sausās”

SM

sp. laiks

Jānis Auziņš 1991. 1 1 0 24 0 100% 0.00 1 0 60:00
Kristers Gudļevskis 1992. 2 1 1 59 4 93.2% 2.00 1 0 120:00

spēlētāji, kas 2011. g. vasarā ir bijuši HK Rīga nometnē un/vai pārbaudes spēlēs, bet turnīrā Omskā nepiedalījās:

ampl.

hokejists

dz.

komentāri

U Rustams Begovs 1993. pārcelts uz HK Rīga Juniors
U Artūrs Birstiņš 1993. uz HC Most (Čehija) kluba sistēmu
A Ansis Brikainis 1993. uz Prizma/Rīga (MHL B grupa)
V Rihards Cimermanis 1993.
A Rihards Grigors 1992. bija traumēts
U Pauls Hodzko 1993.
U Viktors Jasjonis 1991. atkopjas no traumas; meklē klubu
U Ņikita Jevpalovs 1994.
U Artūrs Kuzmenkovs 1993.
A Jānis Lazdāns 1992. HK Rīga sastāvu pametis
A Ivans Podimajs 1993. bija pārcelts uz HK Rīga Juniors
U Rūdolfs Prūsis 1992.
U Lauris Rancevs 1993.
U Andris Siksnis 1993. pārcelts uz HK Rīga Juniors
A Andrejs Smirnovs 1992.
U Mikus Sprinovskis 1993.
U Juris Ziemiņš 1993. pārcelts uz HK Rīga Juniors
A vārdā nenosaukts 1994.
 

HK Rīga pārbaudes spēļu rezultāti 2011. g. starpsezonā (līdz 2011-09-02, ieskaitot):

datums

pretinieks

HK Rīga vs.

2011-07-29 Dinamo (Rīga) 2:9
2011-08-01 Almaz (Čerepoveca) 3:4
2011-08-02 Mitiščinskije Atlanti (Mitišči) 1:5
2011-08-03 Serebrjanije Ļvi (Sanktpēterburga) 4:1
2011-08-04 SKA-1946 (Sanktpēterburga) 3:3
2011-08-05 HK MVD (Balašiha; MHL) 3:2
2011-08-12 Ņeftjaņņik (Almetjevska; VHL) 2:0
2011-08-19 Almaz (Čerepoveca) 2:1 PM
2011-08-26 Liepājas Metalurgs 2:2
2011-08-30 EJHL izlase (ASV) 2:4
2011-08-31 Krasnaja Armija (Maskava) 2:0
2011-09-02 Tatranski Vlci (Poprada) 8:0

HK Rīga spēlētāju rezultativitāte 2011. g. starpsezonā (pēc 12 spēlēm, 2011-09-02 ieskaitot; spēlētājiem atšķirīgs spēļu skaits):

spēlētājs

dz.

punkti

Miks Indrašis 1990. 6+3
Roberts Bukarts 1990. 4+4
Dāvis Straupe 1992. 4+3
Raimonds Upenieks 1992. 5+1
Edgars Kurmis 1993. 3+3
Juris Upītis 1991. 1+5
Kirils Tambijevs 1992. 4+1
Vladislavs Dobreņkijs 1991. 2+3
Elvijs Biezais 1991. 2+2 t.sk. izšķirošs PM
Pauls Zvirbulis aizs. 1993. 0+3
Ēriks Ševčenko aizs. 1991. 0+3
Roberts Lipsbergs 1994. 1+1
Māris Bičevskis 1991. 0+2
Kristers Freibergs aizs. 1992. 1+0
Rūdolfs Prūsis 1992. 1+0
Edgars Dīķis aizs. 1991. 0+1
Mārtiņš Jakovļevs aizs. 1991. 0+1
Mārtiņš Porejs aizs. 1991. 0+1
Mikus Sprinovskis 1993. 0+1
Ainars Podziņš 1992. 0+1
Pauls Hodzko 1993. 0+1

P.S. “Pasaules kausu” gala beigās izcīnīja Krasnaja Armija, finālā ar 7:2 pieveicot čehu “enerģiju”. par turnīra labāko vārtsargu atzīts Kristers Gudļevskis, par labāko “bombardieri” – Miks Indrašis.

lasāmvielai & izziņām:

  • turnīra “Pasaules kauss” info sadaļa – mhl.khl.ru
  • HK Rīga spēlētāju statistika Omskas turnīrā – mhl.khl.ru
  • Omskas turnīra otrās dienas (2011-08-31) spēļu atskats un N.Sējēja “spārnotais” citāts – sovsport.ru
  • HK Rīga galvenā trenera Leonīda Tambijeva intervija (2011-09-03) – championat.ru
  • par 26. augusta pārbaudes spēli (HK RīgaLiepājas Metalurgs) – liepajniekiem.lv, skliepajasmetalurgs.lv
  • HK Rīga oficiālais profils facebook.comfacebook.com

[pirmais foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Krasnaja Armija 2011. gada 31. augustā; otrs – Mika Indraša foto fiksēts HK Rīga spēlē pret EJHL izlasi (ASV) 2011. gada 30. augustā. abu foto avots: mhl.khl.ru.]

Posted in HK Rīga, hokejs, MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 5 Comments »

Dinamo sastāva komplektācijas uzmetieni & auzāsbraucienu TOP

Posted by petrovich27 uz 2011/08/14

Rīgas Dinamo sastāva komplektācijā, kā jebkurā komandā un kolektīvā, ir savas “slidenās vietas” – kādu spēlētāju ir nocēluši no deguna priekšas, pārmaksājot Rīgas kluba ekonomiskos piedāvājumus, cits – “iedod kurvīti” jau stāvot uz lidmašīnas trapa. ir arī tādi, kas saņemti pilnā augumā, bet izrādījušies savādāki – nav bijuši centri, par maz metuši…

kā jau ierasts, laiku pa laikam Dinamo sastāva komplektācijā iegadās “falšstarti” – oficiāli izsludināti, bet reāli nenotikuši ienākošie transfēri. pirms gada tāds bija zviedru vārtsargs Henriks Karlsons (Henrik Karlsson; dz. 1983.), kuram miglainās cerības uz spēlēšanu NHL-ā bija nopietnākas par piekrišanu uzspēlēt Rīgā. ar klusu sapratni līdzjutēji un ne-līdzjutēji pieņēma Karlsona lēmumu, jo runa taču par hokeja Meku, Vatikānu un Gangu vienlaikus. Karlsons, vēlāk izrādījās, uz Calgary Flames nelidoja veltīgi un savu debiju NHL sagaidīja. diezgan pieklājīgu 17 spēļu, 90,8% atvairītu metienu un 2.58 vidēji spēlē zaudētu vārtu izmērā.

šosezon par “gandrīz dinamieti” kļuva ASV pavalstniecībā esošais uzbrucējs Robijs Ērls (Robbie Earl; 1985.), kura atteikšanās no Dinamo “debesmannas kalniem un ķīseļa upēm” pēc noklusējuma tapa traktēta ar “gan jau, ka uz NHL”. tomēr nē, AHL kalibra spīdeklis ar 47 NHL spēļu pieredzi deva priekšroku Zalcburgai – EC Red Bull Salzburg komandai un Austrijas “atklātajam čempionātam” EBEL (Erste Bank Eishockey Liga). te nu “vidējais līdzjutējs” samulsa un labākajā gadījumā aizdomājās par to ka hokeju spēlē ne tikai NHL un KHL, un arī par to, ka ar Rīgas Dinamo par spēlētājiem var konkurēt ne tikai Kazaņas Ak Bars

Dinamo zina, ko grib?

neskaitot garāmšāvienus, Rīgas Dinamo komplektācijā ir iegadījušies arī trāpījumi vārtu stabā – vairāk vai mazāk ņipri un asi, bet bez rezultāta. komplektācijas “neuzminēšanas” TOPa neapstrīdami līderi, protams, ir paši Dinamo sastāva komplektētāji. šī nominācija pienākas par tādu centra uzbrucēju iegādes politiku, kuras ietvaros piesaistītie centri izrādās malējie uzbrucēji. protams, labi, ka ne vārtsargi vai, piemēram, beisbolisti; tomēr ar apzīmējumu “varu spēlēt arī kā centrs” ir par maz. ja šāds atgadījums būtu viens, tad varētu saudzīgi secināt ar “kam negadās”. bet, ja gadās divreiz, tad… attiecīga nominācija.

tiesa, uzreiz jāpiebilst, ka jaunlaiku Dinamo pastāvēšanas 3 gadu gaitā sastāva komplektētāji ir auguši un attīstījušies, bet komplekti kļuvuši no sezonas uz sezonu kompaktāki. ja Dinamo un KHL pastāvēšanas pirmajā sezonā (2008./2009.) caur Rīgas klubu “izgāja” 37 hokejisti (20 uzbrucēji + 11 aizsargi + 6 vārtsargi), tad otrajā – 31 hokejists (19+9+3), bet trešajā sezonā – 30 gab. (18+9+3). protams, šo ciparu ietekmē dažādi faktori, t.sk., iemēģināto jauno hokejistu skaits. tomēr kopējais spēlētāju skaits apliecina arī kluba vadītāju un pus-vadītāju saprašanu tēmu lokā “ko īsti gribam?”.

pirmās sezonas gaitā vien draudzību ar Dinamo pārtrauca vai neturpināja 7 hokejisti. dažiem no viņiem bija iespēja palikt fārmklubā Rīga 2000, bet tomēr viņi devās meklēt laimi citur vai atpakaļ, kā, piemēram, Edija Brahmaņa (1983.) gadījumā. no šiem septiņiem arī divi leģionāri – uzbrucējs Ronalds Petrovickis (Ronald Petrovicky; 1977.) un Daniels Sperle (Daniel Sperrle; 1982.). otrajā sezonā “atteiktie” jau bija tikai divi – aizsargs Lī Svets (Lee Sweatt; 1985.) un uzbrucējs Adrians Fosters (Adrian Foster; 1982.). bet aizvadītajā 2010./2011. g. sezonā “aiz durvīm” izlikts tikai viens – centra uzbrucējs Jurajs Mikušs (Juraj Mikus; 1987.). acīmredzami nolasāms progress: 7 – 2 – 1. tomēr arī te jāatceras, ka pastāv arī dažāda veida matemātiski-ekonomiski aprēķini, kā arī iespēja turēt sastāvā neatlaižot…

TOP 3 “štangas” 3 sezonu laikā:

1. Ronalds Petrovickis (pa kreisi novietotā attēlā). šķiet, atbilstošākais apzīmējumam “ņipri un stipri, bet bez rezultāta”. izskatījās, ka slovāku uzbrucējam ar attieksmi un darba sparu viss ir kārtībā, taču 5 punkti (2+3) 30 spēlēs nebija tas, ko gaidīja no NHL gaisu krietni ieostījuša leģionāra. arī savās labākajās NHL sezonās viņš ne tuvu nebija rezultatīvākais savā komandā. tomēr “galvām bija jāripo”. 2008. gada decembrī Petrovicka-jaunākā un Dinamo ceļi šķīrās.

2. Jurajs Mikušs. par “Šuplera dēlu” dēvētais slovāku centrs hokeja forumos, kā arī līdzjutēju aiz-galda un speciālistu aizkulišu sarunās bija spiests personificēt visu “ļaunumu”, ko nesis Slovākijas hokejistu protekcionisms Šuplera izpildījumā. jau pēc 2010./2011. g. sezonas sākuma, kad nebija ierakstījies leģionāru skaita ziņā limitētajā Spartak sastāvā, Rīgā pieņemtais Mikušs tā arī “neuzplauka”. savus 4 punktus (3+1) un “-5” lietderības 22 spēlēs viņš iekrāja, bet uzticības avanss un spēles laiks, salīdzinot ar līdzīga kalibra Latvijas spēlētājiem, bija manāmi lielāks par iespēto. vai Mikušs ziedēs ziemā, tika atļauts noskaidrot Maskavas Spartak vienībai, kurai viņš tika atdots atpakaļ. starp citu, arī spartakiešu sastāvā Jurajs Mikušs “ziedēja” aptuveni tikpat intensīvi – 5 punkti 23 spēlēs regulārajā KHL čempionāta daļā, kā arī pa nullēm play off 4 spēlēs.

3. Viktors Bļinovs (1981.). viens no tiem spēlētājiem, kuriem Šuplera vadītais treneru korpuss tā arī neatrada īsto pielietojumu. 3 punkti un “-7” lietderības 24 spēlēs nav uzbrucējam pati gaidītākā statistika, neatkarīgi no virknējuma secības. kā neliels “skaidrojums”: spēles laiks nebija pats biežākais – 8:16 vidēji spēlē. Bļinovs sāka kopā ar KHL un Dinamo – 2008. gada 2. septembrī, bet pēdējā spēle Dinamo krāsās fiksēta tā paša gada 24. novembrī. pēc tam Viktors Bļinovs ar labu rezultativitāti ir “vagojis” galvenokārt Baltkrievijas ekstralīgu dažādās tās komandās. interesanti, kā Bļinovs izskatītos uz KHL ledus tagad, pēc divarpus sezonu “sānsoļiem”, pie citiem treneriem…

P.S.

nu jau tradicionāli par “neauglīgu gadījumu” ir pieņemts uzskatīt uzbrucēju Taileru Arnasonu (Tyler Arnason; 1979.; attēlā pa labi), kuram bijuši diezgan “auglīgas” sezonas Chicago Blackhawks un Colorado Avalanche ierindā, 19 spēles Ottawa Senators rindās nepieminot. tomēr, 11 punkti (4+7) un “+3” lietderības regulārā čempionāta 26 spēlēs Dinamo rindās ir ļoti neslikts rezultāts, ja pieņem zināšanai – galvenais treneris no sākta gala neuzticējās Arnasonam, iedalot vien 9:48 laika vidēji spēlē. vai protestējot pret nepielaišanu Tailera Arnasona izvēlē, vai citu iemeslu dēļ, lai paliek Šuplera ziņā. play off-ā Arnasona “pulksteņlaiks” bija vēl pieticīgāks – 7:05, vien 3 spēles un 1 rezultatīva piespēle. nu, nemācēja un/vai negribēja treneri atrast pielietojumu Arnasonam.

kandidāti uz “stenderēm” 2011./2012. g. sezonā?

pēc pirmajām divām pārbaudes spēlēm, neskaitot sparing-maču pret HK Rīga (9:2; 29. jūlijā), vietām ir panesusies “gaudu dziesma”, kuras melodija nāk no Dinamo zaudējumiem pārbaudes spēlēs pret Sibir (2:6; 3. augustā) un pret CSKA (1:4; 13. augustā). piedziedājuma tematika – “neredzamie” jeb neizteiksmīgie leģionāri. pa starpai kāda “slavas dziesma” izskan par godu vienīgajiem “trāpītājiem” Gintam Meijam un Robertam Bukartam, bet kopumā – “play off-ā netiksim”, “labu vārtsargu Latvijā nav”, “kas tie par leģionāriem, kas bullīti nevar iemest”…

hallo, ir pārbaudes spēles. ne vairāk, ne mazāk. vai stāsts par 2009. gada starpsezonas KHL čempioniem ir aizmirsts?

Dinamo sastāva aktuālais “statuss” (2011-08-13):

ampl.

vārds

dz.

komentāri

VĀRTSARGI
V Kristers Gudļevskis 1992. pārcelts no HK Rīga treniņnometnes
V Chris Holt 1985.
V Māris Jučers 1987.
AIZSARGI
A Jānis Andersons 1986.
A Oskars Cibuļskis 1988.
A Guntis Galviņš 1986.
A Rodrigo Laviņš 1974.
A Sandis Ozoliņš 1972. kopj veselību
A Jēkabs Rēdlihs 1982.
A Krišjānis Rēdlihs 1981.
A Arvīds Reķis 1979.
A Kristaps Sotnieks 1987. kopj veselību
UZBRUCĒJI
U Ģirts Ankipāns 1975.
U Armands Bērziņš 1983. try-out
U Roberts Bukarts 1990.
U Mārtiņš Cipulis 1980. noslēgts “īstais” līgums
U Andris Džeriņš 1988.
U Mārtiņš Karsums 1986.
U Niclas Lucenius 1989.
U Gints Meija 1987.
U Björn Melin 1981.
U Aleksandrs Ņiživijs 1976.
U Ainars Podziņš 1992. pārcelts no HK Rīga treniņnometnes
U Miķelis Rēdlihs 1984.
U Jānis Sprukts 1982.
U Juris Štāls 1982.
U Fredrik Warg 1979.
 

dalību Dinamo 2011. g. vasaras nometnē pārtraukuši (uz 2011-08-13):

ampl.

Vārds

dz.

Komentāri

U Kaspars Daugaviņš 1988. līgums ar Ottawa Senators
V Nauris Enkuzens 1989.
U Miks Indrašis 1990. pārcelts atpakaļ uz Liepājas Metalurgs
A Mārtiņš Jakovļevs 1991. pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
U Artūrs Ozoliņš 1988.
U Kristiāns Pelšs 1992.
A Mārtiņš Porejs 1991. pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
A Ēriks Ševčenko 1991. pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
U Juris Upītis 1991. pārcelts atpakaļ uz Liepājas Metalurgs

P.S. Roberta Jekimova (1989.) “pievienošanās” Rīgas Dinamo ar try-out ir bijusi vai nu kāda Krievijas žurnālista pārklausīšanās, vai – Dinamo ģenerālmenedžera Normunda Sējēja pārteikšanās…

[pirmais foto fiksēts Liepājas Metalurgs spēlē pret Bobruiskas Šiņņik 2010. gada 12. decembrī Baltkrievijas ekstralīgas regulārā čempionāta ietvaros; foto autors: Aigars Prūsis. otrajā attēlā Ronalds Petrovickis 2008./2009. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

par abpusējo “mīlestību” ar Hosu un fiktīvām “laulībām”. atkal Dinamo sastāvs 2011./2012.

Posted by petrovich27 uz 2011/07/25

Dinamo 2011. gada vasaras – rudens kolekcijas stila līniju iezīmē ne tikai somiski-zviedriskie “toņi”, bet arī “liktenīgas atgriešanās” un try-out līgumi, kas tiek izmantoti visādām vajadzībām – pārbaudei, pagaidu “noturēšanai” vai attiecību fikcijai. šodien, 25. jūlijā uzsāktajai Dinamo treniņnometnei Valmierā no Piņķiem atvests paliels spēlētāju skaits, ar kuru vienam komandas sastāvam un tā rezervēm būtu krietni par daudz. taču, ja pieņem, ka daži no tiem pastiprinās Liepājas Metalurgs un citi – HK Rīga ierindu, tad skaits vairs nešķiet bezizmēra. cita starpā, Dinamo sastāva komplektētāji nosauc, ka darba tirgū skatās vēl uz diviem leģionāriem – vēl vienu centru un vienu rezultatīvu malējo. protams, pat ne pārāk attīstītu fantāziju sāk kairināt gan ziņas par Marsela Hosas un Ak Bars līgumsaistību laušanu, gan Dinamo ģenerālmenedžera Normunda Sējēja: “Es nemelošu un neteikšu, ka Hosa mums nav interesants. Viss jautājums ir par viņa kontrakta summu” (citāts no sovsport.ru), gan minējums par Hosas “labprāt atgrieztos Rīgā”.

starpsezonas atgriešanās & fikcijas

kamēr Marsela Hosas aģents priecājas par mediju “iemaisīto” Hosas pieprasītības tēmu un mēģina “izsist” lielāku rubli no potenciālā darba devēja, Rīgas Dinamo kā “vienmēr gaidoša māte” pieņem atpakaļ savus pazudušos dēlus. pagaidām gan “neceļos” aizgājušie saņem try-out līgumus. Roberts Jekimovs, kā izdevumu sovsport.ru informēja Sējējs, un Mārtiņš Cipulis ir pievienojušies “atpakaļatnācēju” pulciņam, kuru sāka veidot Armands Bērziņš un Nauris Enkuzens. atšķirībā no pārējiem Cipulim pārbaudes laika līgums esot pagaidu formalitāte, jo tas esot noslēgts tādēļ, ka vēl turpinās sarunas par “īsto” līgumu. atgādinājumam: Roberts Jekimovs un Nauris Enkuzens iepriekš ir vingrinājušies Dinamo sistēmā, uzspēlējot Dinamo pārbaudes spēlēs un fārmklubā Dinamo Juniors.

Kaspara Daugaviņa ieraudzīšana Dinamo sastāvā ir “lielais sapnis” vērā ņemamai daļai cilvēku, kuri iestājas “par lielu Dinamo“. šoreiz līgums ir, taču tas ir fiktīvs try-out, lai juridiski korekti Daugaviņš varētu gatavoties jaunajai sezonai kopā ar Dinamo. kā skaidro dinamoriga.eu, “Kaspars Daugaviņš ir ieplānojis augustā piedalīties arī NHL pirms sezonas treniņnometnē, pēc kuras arī pieņems lēmumu, kur turpināt savu karjeru šajā sezonā”. skaidrs, ka Dinamo ir tik draudzīgi Kasparam Daugaviņam ne bez idejas apakšā. un ne bez domas “siltināt” attiecības tuvākas vai tālākas kopīgas nākotnes vārdā. tagad vismaz Daugaviņš var likt citiem “traiauteriem” kustināt kājas ātrāk un/vai pārskatīt savu cenas piedāvājumu.

starpsezonas jaunatne

nu jau tradicionāli Dinamo vismaz uz treniņnometnes sākumu dažus jaunos hokejistus “atsavina” HK Rīga treniņnometnei. šovasar tie ir aizsargi Mārtiņš Jakovļevs, Mārtiņš Porejs, Ēriks Ševčenko, uzbrucējs Ainars Podziņš un vārtsargs Kristers Gudļevskis. divus vīrus – uzbrucējus Miku Indraši un Juri Upīti Dinamo treniņnometne ir aizņēmusies no sava fārmkluba Liepājas Metalurgs, uz kuru Dinamo/HK Rīga “shēmotāji” bija viņus deleģējuši.

no augstāk nosauktajiem HK Rīga un Liepājas Metalurgs treniņnometnēm “atņemtajiem” papildspēkiem tikai divi – Kristers Gudļevskis un Ainars Podziņš – ietilpst junioru kategorijā, t.i. ir dzimuši 1992. g., bet visi pārējie “jaunie” ir vecāki. acīmredzot, lai pastiprinātu savu muskulatūru “junioru” rindās, Dinamo mēģina sarunāt uzbrucēju Kristiānu Pelšu (1992.), kurš savulaik jau ir uzspēlējis Dinamo Juniors sastāvā, bet 2010./2011. g. sezonu pēc NHL un CHL draftiem aizvadīja Edmonton Oil Kings ierindā WHL – vienā no 3 jaudīgākajām Kanādas junioru līgām. cik interesantam ir jābūt piedāvājumam, lai Pelšs piekristu Dinamo piedāvājumam, kas līdz šim “parastā” gadījumā paredz sezonas spēles laika lielāko daļu MHL čempionātā jauniešu komandas sastāvā…

Dinamo sastāva aktuālais “statuss” (2011-07-25; treknrakstā spēlētāji, kas 2010./2011. g. sezonā nav spēlējuši Dinamo ofic. spēlēs):

vārds, uzvārds  komentāri
spēlētāji, kuriem ir līgumi/vienošanās vai kuru palikšana Dinamo sastāvā apstiprināta
V Nauris Enkuzens 1989. try-out
V Kristers Gudļevskis 1992. pārcelts no HK Rīga treniņnometnes
V Kriss Holts 1985.
V Māris Jučers 1987.
 
A Jānis Andersons 1986.
A Oskars Cibuļskis 1988.
A Guntis Galviņš 1986.
A Mārtiņš Jakovļevs 1991. pārcelts no HK Rīga treniņnometnes
A Rodrigo Laviņš 1974.
A Sandis Ozoliņš 1972.
A Mārtiņš Porejs 1991. pārcelts no HK Rīga treniņnometnes
A Jēkabs Rēdlihs 1982.
A Krišjānis Rēdlihs 1981.
A Arvīds Reķis 1979.
A Kristaps Sotnieks 1987.
A Ēriks Ševčenko 1991. pārcelts no HK Rīga treniņnometnes
U Ģirts Ankipāns 1975.
U Armands Bērziņš 1983. try-out
U Roberts Bukarts 1990.
U Mārtiņš Cipulis 1980. try-out
U Kaspars Daugaviņš 1988. try-out; saistības esot formālas
U Andris Džeriņš 1988.
U Miks Indrašis 1990. pārcelts no Liepājas Metalurgs treniņn.
U Roberts Jekimovs 1989. try-out
U Mārtiņš Karsums 1986.
U Niclas Lucenius 1989.
U Gints Meija 1987.
U Björn Melin 1981.
U Aleksandrs Ņiživijs 1976.
U Ainars Podziņš 1992. pārcelts no HK Rīga treniņnometnes
U Miķelis Rēdlihs 1984.
U Jānis Sprukts 1982.
U Juris Štāls 1982.
U Juris Upītis 1991. pārcelts no Liepājas Metalurgs treniņn.
U Fredrik Warg 1979.
   
oficiāla un neoficiāla informācija, ka šādi  tiekot skatīti kā “versijas”
U Marcel Hossa 1981.
A Māris Jass 1985. ?
U Kristiāns Pelšs 1992.
   
spēlētāji, kuriem lauzti un/vai beigušies līgumi un/vai “izsludināta” nebūšana komandā.
U Lauris Dārziņš 1985. ofic. – uz Ak Bars
U Marks Hartigans 1977. ofic. – uz Rapperswil-Jona Lakers (NLA; Šv.)
U Vitalijs Karamnovs 1989. lauzts līgums
V Edgars Lūsiņš 1984. lauzts līgums
U Artūrs Ozoliņš 1988. bija uz try-out
U Roberts Petrovickis 1973. bija HC Lev nometnē
U Tomašs Surovijs 1981. ofic. – uz CSKA
V Mikaels Tellkvists 1979. ofic. – uz MoDo Hockey (Zv. Elitserien)
U Broks Troters 1987. ofic. – uz Montreal Canadiens / Hamilton Bulldogs (AHL)
U Raimonds Vilkoits 1990. try-out: Mora IK (Zv. HockeyAllsvenskan)

lasāmvielai:

  • oficiāli: Dinamo sastāvs treniņnometnei (t.sk. atbrīvots Artūrs Ozoliņš; 2011-07-22) – dinamoriga.eu
  • KHL klubu interese par Marselu Hosu pēc viņa un Ak Bars līguma laušanas (t.sk. Dinamo noslēdzis try-out līgumu ar Robertu Jekimovu; 2011-07-25) – sovsport.ru
  • oficiāli: Dinamo noslēdz try-out līgumu ar Mārtiņu Cipuli, mēģina “dabūt” uz nometni Kristiānu Pelšu (2011-07-22) – dinamoriga.eu
  • par Dinamo treniņu sākumu (2011-07-20) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
  • oficiāli: parakstīti try-out līgumi ar Armandu Bērziņu, Kasparu Daugaviņu, Nauri Enkuzenu un Artūru Ozoliņu (2011-07-19) – dinamoriga.eu
  • oficiāli: Dinamo paraksta divvirzienu līgumu uz 2 gadiem ar Māri Jučeru (2011-07-19) – dinamoriga.eu
  • oficiāli: Dinamo pagarina līgumus ar Rodrigo Laviņu, Jēkabu Rēdlihu, Krišjāni Rēdlihu, Juri Štālu (2011-07-19) – dinamoriga.eu
  • KHL sporta reglaments 3 sezonām (2011. – 2014.) – khl.ru
  • Rīgas Dinamo komplektācijas statuss 2011-07-14: tepat

[Roberta Jekimova foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 8. aprīlī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

pārcelts no Liepājas Metalurgs treniņn.

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »

ko Dinamo un KHL “dara” ar draftētajiem?

Posted by petrovich27 uz 2011/06/25

kad tika izveidots KHL drafts, tā “labumi” un nozīme vēl nebija īsti saprotami, taču tas, ka KHL drafts var radīt sarežģījumus, kļuva skaidrs uzreiz. priekšstatu par KHL draftu neuzlaboja arī tā trešās reizes TV translācija, kurā visā krāšņumā uzrādījās pasākuma “pieticība”. protams, līdz “špikotās” versijas – NHL drafta – jēgai un pasniegšanas prasmei KHL draftam ir tikpat tālu, cik KHL organizācijai līdz NHL. tomēr KHL drafts pastāv un ar to KHL klubiem ir jārēķinās.

klubu drafta stratēģija

KHL drafta norises laiks, kas ir 3 – 4 nedēļas agrāks nekā NHL-ā, un jaunākais draftējamais vecums, kas KHL-ā ir atļauts par 1 gadu jaunāks, nav izvēlēti tikai tāpēc, lai būtu savādāk. KHL drafta “modelī” ir skaidri saskatāma ne tikai vēlme soli (mēnesi, dzimšanas gadu) “būt priekšā” NHL draftam, bet arī ideja “pieturēt” vietējos Krievijas hokejistus KHL-ā. proti, ja šogad NHL draftā jaunākais vecums ir 1993. gads, tad KHL – 1994. gads (2009. gada KHL draftā – 1992.g., 2010. g. draftā – 1993.g.). attiecīgi pastāv doma pievilināt & salīgumot Krievijas un “citas Eiropas” jauniešus vēl pirms NHL klubiem ir tiesības tos draftēt. cik iedarbīgs ir šis vingrinājums, varēs izvērtēt ilgākā termiņā. bet jau tagad šo ideju nereti “salaiž dēlī” klubu vēlme nodraftēt “importa” puišus, turklāt no iespējami vecākā gala. piebilde: KHL draftā maksimālais pieļaujamais vecums ir U-21 (2011. gadā – 1990. g. dzimušie; 2010. gadā – 1989. g. dzimušie; 2009. gadā – 1988. g. dzimušie).

katrs KHL klubs līgas attiecīgo nosacījumu robežās izvēlas savu drafta stratēģiju. no tās tad daļēji arī var izprast kluba sastāva komplektētāju domāšanas virzienu un nākotnes “kalšanas” politiku, kā arī dažkārt pamanīt komandas “sāpīgās vietas” un nepilnības, kuru lāpīšanas mēģinājumi ir saskatāmi arī draftā. piemēram, konkrētu pozīciju spēlētāju izvēlē. piemēram, Čerepovecas Severstaļ 2010. gada draftā vien “aizrunāja” 3 vārtsargus…

Dinamo gadījums

Dinamo ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs vairākkārt ir norādījis, ka Dinamo galvenais stratēģiskais “štrihs” ir talantīgāko Latvijas jauno hokejistu “nosargāšana” – t.i. draftēšana. “Nevēlamies pēc tam viņus no citiem atpirkt,” pirms KHL 2010. gada drafta komentēja Sējējs. protams, runa ir par spēlētājiem, kuriem nav spēkā esoši līgumi ar Dinamo/HK Rīga (vai savulaik Dinamo Juniors). kā zināms, Latvijas hokejistu “pasargāšana” ir izdevusies daļēji… divreiz spilgtus Latvijas talantus Dinamo “selekcioāriem” no deguna priekšas nocēla Krievijas klubi. 2009. gadā Kasparu Daugaviņu vienu izvēli pirms rīdziniekiem nodraftēja Ņižņijnovgorodas Torpedo, kas togad vispār draftēja tikai 2 hokejistus. tiesības uz Daugaviņu Dinamo tomēr ieguva, mainoties ar drafta secībām 2011. gadā. taču ar to tika “nogulēts” Zemgus Girgensons, kuru 2011. gada draftā pirms rīdziniekiem “nocēla” Maskavas CSKA. jāteic, ka Latvijas hokejistu “tiesiskā noturēšana” Dinamo draftētājiem ir izdevusies daļēji. piebilde: vēl viens Latvijas hokejists “aizgāja prom” 2010. gada KHL draftā, kad OHK Dinamo ar 183.-šo kopējo numuru izvēlējās Artjomu Dašutinu, kurš pēc tam 2010./2011. g. sezonu nospēlēja OHK Dinamo jauniešu komandā Šerif (kas kopš 2011. gada pieņem nosaukumu HK MVD). tiesa, Dašutins nebija Rīgas Dinamo “nopietno interešu” sfērā, ko apliecina arī Rīgas kluba tā gada draftēšanas gaita – rīdzniekiem pirms OHK Dinamo “liktenīgā” draftējuma bija iespēja 6 reizes nosaukt interesējošo spēlētāju.

otra Dinamo veikto drafta izvēļu “jēga” ir meklējumi konkrētās pozīcijās. Normunds Sējējs pirms tā paša 2010. gada drafta nosauca ne tikai “hronisko vājību” – centra uzbrucēju, bet arī “aizsargu ar labās rokas satvērienu”. šajā gadījumā runa ir ne tikai par Latvijas pārstāvjiem. ja centrus Dinamo ir “pieteikuši” katrā no 3 notikušajām KHL drafta procedūrām, tad aizsargu Dinamo ir draftējuši tikai vienu reizi. un tas nebija 2010. gadā, kad, acīmredzot, drafta uzdevums attiecībā uz aizsarga pozīciju izpildīts netika. vispār no 14 hokejistiem, kurus Rīgas klubs 3 gadu gaitā ir draftējis, dominējošā daļa ir 12 uzbrucēji, tos “nedalot” pa posteņiem. aizsargi un vārtsargi ir draftēti tikai pa vienam. acīmredzot, joprojām spēkā ir pārliecība, ka aizsargu Latvijā netrūkst…

starp citu Rīgas Dinamo ir viena no četrām KHL komandām, kurā oficiālajās KHL spēlēs ir uzspēlējis vislielākais pašu draftēto hokejistu skaits. pa 3 draftētajiem spēlētājiem ir uzspējuši uzspēlēt Rīgas Dinamo, Maskavas CSKA, Čerepovecas Severstaļ un Maskavas Spartak komandās. šos klubus, atkarībā no skatpunkta, var dēvēt par pragmatiskākajiem draftētājiem ar augstāko drafta lietderību vai arī neizvēlīgākajiem draftētājiem ar principu “labāk zīle rokā…”. lai vai kā, taču šo klubu loģiskais princips liek tiem būt ātrākās drafta lietderības līderiem.

piebilde: līdzās trijiem Rīgas kluba draftētajiem hokejistiem, kas spēlējuši KHL oficiālajās spēlēs – Robertam Bukartam, Andrim Džeriņam un Ainaram Podziņam – ir arī ceturtais. vārtsargs Kristers Gudļevskis 3 oficiālajās spēlēs bija pieteikts kā Dinamo otrais vārtsargs, taču pie spēles laika netika.

kopumā tikai 9 klubi KHL-ā ir savos laukumos dabūjuši un/vai laiduši pašu draftētos hokejistus, bet pārējie vai nav uzticējušies “jaunieguvumiem”, vai arī – nav dabūjuši tos, kurus nosaukuši par draftētiem. vēl loģiska versija – ja draftēji jaunākie iespējamie gadi, tad jaunie hokejisti vēl ir ceļā uz “lielo komandu”. no pirmā KHL drafta ir pagājušas tikai 2 pilnas sezonas. piemēram, NHL-ā, kur gan ir atšķirīgi draftam atļauto vecumi, ir normāla parādība, ka 1-3 pēdējo gadu draftētie hokejisti attiecīgajā klubā pie “lielās šprices” vēl netiek. ja pieņem, ka KHL sāk draftēt vienu gadu “agrāk”, tad vidējais gaidīšanas ilgums palielinās par to pašu gadu. to varēs novērtēt tikai ilgākā termiņā, tomēr jau tagad ir skaidrs ka pirmajās 2 sezonās daudzi KHL klubi, nezinot un/vai meklējot sava drafta jēgu, iespējas ir izsējuši, atdevuši vai neizmantojuši.

Rīgas Dinamo izvēlētie hokejisti KHL draftā:

drafta gads kopējais nr.  hokejists dz.g. ampluā, ārvalsts
2011. 39. Teodors Bļugers 1994. centrs
2011. 68. Alexander Ruuttu 1992. centrs, Somija
2011. 121. Jarrod Rabey 1992. aizsargs, ASV
2011. 128. Toms Andersons 1993. uzbrucējs
2010. 37. Edijs Rinke – Leitāns 1991. uzbrucējs, Vācija (Latvija)
2010. 59. Edgars Lipsbergs*** 1989. centrs
2010. 89. Victor Rask 1993. centrs, Zviedrija
2010. 122. Niclas Lucenius 1989. centrs, Somija
2010. 147. Kristers Gudļevskis** 1992. vārtsargs
2010. 175. Kristiāns Pelšs 1992. uzbrucējs
2009. 13. Roberts Bukarts 1990. uzbrucējs
2009. 26. Roberts Jekimovs***  1989. uzbrucējs
2009. 59. Ainars Podziņš 1992. uzbrucējs
2009. 82. Andris Džeriņš 1988. centrs
 
* boldēti tie spēlētāji, kas jau ir spēlējuši KHL. ** Kristers Gudļevskis ir bijis pieteikts KHL oficiālajām spēlēm. *** Edgars Lipsbergs un Roberts Jekimovs ir spēlējuši Dinamo sistēmā – fārmklubā vai jauniešu komandā.

ne-Dinamo KHL draftētie Latvijas hokejisti:

drafta gads kopējais nr.  hokejists dz.g.   KHL klubs
2011. 28. Zemgus Girgensons 1994. CSKA (Maskava)
2010. 183. Artjoms Dašutins 1993. OHK Dinamo (Maskava)
2009. 35. Kaspars Daugaviņš  1988. Torpedo (Ņižņijnovgoroda)

*

KHL drafta “unikumi”

dominējoši lielākā daļa KHL klubu draftā neiztiek vai pat aizraujas ar “ārzemju” – t.i. ne-Krievijas, ne-Baltkrievijas, ne-Kazahstānas – hokejistu ierakstīšanu savos drafta reģistros. dažkārt var rasties sajūta, ka tā ir sava veida pieaugušo rotaļa, kurai ar realitāti nav daudz kopīgu iezīmju. ja cerības tiek liktas uz “lielu un varenu” KHL vai draftēto sagaidīšanu vismaz vecumdienās, kaut kādu loģiku var atrast. ja vēl draftētāju sirdis un fantāziju sāk sildīt atmiņas par vēl neseno NHL lokautu un cerības uz attiecīgo spēlētāju neizdošanos Ziemeļamerikā, tad nemaz tik nereāla “importa stāru” draftēšana neliekas.

KHL drafta “čempioni” ir Mitišču Atlant, kas 3 gados ir draftējuši 29 spēlētājus, un Sanktpēterburgas SKA, kas “aizrunājuši” 26 spēlētājus. uz kopējā fona tas izskatās pēc mērenas lielummānijas, kas kā putekļusūcējs ir “ierāvusi” gan potenciālos ārzemju spēlētājus, gan vietējos talantus, gan vēl kaut ko ar domu, ka pēc tam šķiros. ja Atlant divus draftētos šajās 2 sezonās ir dabūjis laukumā, tad no SKA 26 draftētajiem oficiālajās KHL spēlēs laukumā nav devies neviens!!! vai nu SKA ir ņēmušies, mainījušies vai citādi vingrinājušies drafta tirgū ilgtermiņa nākotnes vārdā, vai arī – pagaidām pilnīgā bezjēgā.

dažiem klubiem draftēto skaitu nedaudz palielina 2011. gada jauninājums – drafta izvēles numurs tiek piešķirts arī klubu pasargātajiem spēlētājiem, kuri spēlē attiecīgā kluba hokeja skolu sistēmā, bet kuru mēģinājis izvēlēties “svešs” klubs. jāpiebilst, ka SKA un Atlant nevienu “savējo” neaizsargāja; turklāt Atlant-am šādu aizsargāšanas tiesību nav, tāpat kā vēl 5 klubiem KHL-ā. šādu tiesību nav arī Rīgas Dinamo klubam, kuram nav attiecīgā vecuma sporta skola, bet esošā HS Dinamo sistēma vēl vecuma ziņā nav izaugusi līdz KHL drafta atļautajam vecumam. P.S. savu skolu audzēkņus 2011. gada draftā nācās aizstāvēt 11 klubiem. visbiežāk to darīja Salavat Julajev (3 reizes), Lokomotiv un Vitjaz (pa 2 reizēm). maksimālais “aizsargājamo” skaits katram klubam, kuram ir tādas tiesības, bija 3 jaunie spēlētāji.

“patriotisma vilnis”

par “vietējiem” KHL-ā tiek uzskatīti Krievijas hokejisti ar nelielu Baltkrievijas un Kazahstānas hokejistu piešprici. tāpat KHL reģistros par Krievijas hokejistiem tiek uzskatīti krievu izcelsmes hokejisti ar “pilnīgu” ārvalstu pavalstniecību – piemēram, Andrejs Bikovs, kurš citviet skaitās Šveices hokejists, vai Maksims Matuškins, kuram fiksēta Zviedrijas hokeja pavalstniecība.

vienīgais KHL klubs, kurš piedalījies visos 3 draftos un visos ir “izticis” tikai ar “vietējiem”, ir Ņižņekamskas Ņeftehimik. turklāt Ņeftehimik katrā draftā ir izvēlējies jaunākā iespējamā gada dzimušos: 2009. g. draftā – 1992. g. dzimušos; 2010. g draftā – 1993.-os gadus; šogad – 1994. gadā dzimušos. faktiski Ņeftehimik iemieso ideālo “sava (Krievijas & co.) hokeja” attīstīšanas sistēmu.

daži KHL klubi tieši pēdējā draftā ir pamainījuši savu politiku un atteikušies no importa zvaigžņoto divdesmitgadnieku rezervācijām, pievēršoties savējiem 16-17 gadus jaunajiem hokejistiem. tā, piemēram, Magņitogorskas Metallurg iepriekš draftā “niekojās” ar dažādu vecumu hokejistiem un ārzemniekiem, bet 2011. gadā – tikai vietējie un tikai 1994. gadā dzimušie. arī Maskavas OHK Dinamo kopš 2010. gada drafta orientējas uz jaunajiem vietējiem; izņēmums bija Artjoms Dašutins ar Latvijas hokeja pavalstniecību.

tomēr joprojām “importa” spēlētāju draftēšana ir ļoti populāra KHL klubu menedžeru vidū. daži KHL klubi pat ir “krituši” uz konkrētām nācijām. piemēram, Avtomobiļist “uzkrājumā” ir 5 “svešie”, no kuriem četriem ir Slovākijas pavalstniecība, bet piektajam – Čehijas.

arī Rīgas Dinamo nav pretojies kārdinājumam nodraftēt ne-Latvijas hokejistus. ja pieņemam, ka Ainars Podziņš un Edijs Leitāns-Rinke ir Latvijas hokejisti, tad Rīgas klubs 4 sezonu summā ir draftējis 4 ārzemniekus. starp citu, ar vienu no tiem (Niclas Lucenius) ir panākta vienošanās par spēlēšanu komandā no 2011./2012. g. sezonas.

P.S. citi drafti

28. maija drafts Mitiščos jau ir pagātne, un “visi skatieni” ir pavērsti uz svarīgākajiem draftiem Ziemeļamerikā, kur neapšaubāmi svarīgākais ir NHL drafts, kas norisinās tieši 25. – 26. jūnijā pēc Ziemeļamerikas laika uzskaites. 1. kārtā (pirmo 30 draftēto skaitā) neviens Latvijas hokejists nav “aizgājis”; patiesībā nekad līdz šim neviens Latvijas hokejists nav bijis draftēts NHL 1. kārtā. augstākais NHL drafta numurs (30.) “pieder” Sandim Ozoliņam, bet 1991. gadā #30 “ietilpa” 2. kārtā.

daudz cerību nav arī attiecībā uz NHL 2011. gada drafta pārējām kārtām. NHL skautu oficiālajā gala rankingā pirms 2011. gada drafta nebija neviena Latvijas hokejista. lai gan, kamēr drafts nav beidzies, tikmēr iespējas pastāv.

bez NHL drafta interesentu uzmanību “piesien” Ziemeļamerikas jaudīgāko junioru līgu drafti. 29. jūnijā ir paredzēts ne-Zimeļamerikas spēlētāju drafts (CHL Import draft) Kanādas elites junioru līgas jumta organizācijā CHL, kas vieno Kanādas 3 galvenās junioru līgas – OHL (Ontario Hockey League), QMJHL (Quebec Major Junior Hockey League) and WHL (Western Hockey League). šajā draftā kanādas junioru elites klubi norezervē ar limitu noteiktos ārzemniekus, un savā izvēlē šie klubi ir eksperimentālāki nekā pieaugušo elite. 2010. gada CHL draftā tika pieteikti 3 hokejisti no Latvijas; šosezon tikpat labi tie varētu būt 3, 1 vai neviens. katrā ziņā, ir Latvijas jaunie hokejisti, kas “cer” uz CHL draftu. piemēram, ir lauzts HK Rīga un aizsarga Ņikita Koļesņikovs (dz. 1992.) līgums, jo, kā skaidro pats hokejists, viņam ir piedāvājums “caur” CHL draftu “iekļūt” Kanādas junioru elitē.

savukārt, ASV galvenās junioru līgas USHL (United States Hockey League) drafts, kurā “ņem” visus spēlētājus un nevis tikai ne-ziemeļamerikāņus, ir jau noticis pavasarī, un tajā nosaukti divi Latvijas hokejisti. uzbrucējs Teodors Bļugers (kā Teddy Blueger; dz. 1994.) ar kopējo 67. numuru ir aizrunāts no USHL kluba Sioux City Musketeers puses, bet aizsargs Ralfs Freibergs (dz. 1991.) – ar 110. numuru “norezervēts” klubam Waterloo Black Hawks.

lasāmvielai:

  • KHL 2011. gada draftēto saraksts – khl.ru
  • KHL Centrālā skautu biroja direktora Borisa Jemeļjanova intervija pirms KHL 2011. gada drafta – allhockey.ru
  • KHL 2010. gada draftēto saraksts – khl.ru
  • KHL 2009. gada draftēto saraksts – khl.ru
  • Dinamo ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs par KHL 2011. gada draftu – sarauj.com
  • Normunds Sējējs par KHL 2010. gada draftu – dinamoriga.eu, unity.lv
  • N. Sējējs par KHL 2009. gada draftu – dinamoriga.eu, tvnet.lv
  • NHL skautu potenciāli draftējamo rankings pirms NHL 2011. gada drafta – nhl.com
  • USHL aktuālā drafta rezultāti – ushldraft.com
  • par Latvijas hokejistu aizrunāšanu KHL, NHL, CHL draftos, par Dinamo draftiem (līdz 2010. g., ieskaitot): tepat

skatīt KHL katra kluba draftēto sarakstus (2009. – 2011.): petrovich27_KHL_drafti_2009-2011

[fotoattēlos. Rīgas Dinamo visu laiku drafta pirmās “izvēles” – Roberta Bukarta foto fiksēts 2010./2011. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Kristera Gudļevska foto fiksēts Dinamo spēles dienā pret Jugra 2010. gada 26. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). trešajā fotoattēlā – Ņikita Koļesņikovs HK Rīga spēlē pret Mitiščinskije Atlanti 2011. gada 11. martā; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »