Latvijas hokeja “mafija” Somijā. Jekimovs nav vienīgais

Somijas hokeja saimniecība, kas sniedzas tālāk par galveno līgu un valsts izlasi, pirmajā brīdī nešķiet viegli saprotama, lai neteiktu – tā izskatās sarežģīta. Somijas dažādo hokeja līgu atšķirīgie izspēles principi, dažādas čempionāta kārtas, kas nepakļaujas statistikas salīdzināšanai, situāciju neatvieglo; arī U-20, U-18 līgas nav Eiropas vecuma standarta līgas. tomēr Somija hokejistus ražo uz nebēdu, ļaujot procesā piedalīties arī citu valstu pārstāvjiem. Latviju čempionātos Somijā šosezon pārstāv vai ir pārstāvējuši vismaz 23 hokejisti.

Jekimovs kā vienīgais stiprākajā līgā

Somijas stiprākajā līgā SM-liiga (SM = Suomen mestaruus = somu meistarsacīkstes) 2011./2012. g. sezonā sev vietu un pielietojumu ir atradis tikai viens Latvijas hokejists – uzbrucējs Roberts Jekimovs (1989.; zemāk pa kreisi izvietotā attēlā), kurš ir piestājis Lapēnrantas municipalitātē mājojošā komandā SaiPa (īsinājums no Saimaan Pallo). ar 27 punktiem 27 spēlēs SaiPa ierindojas turnīra tabulas 13.-ajā (priekšpēdējā) vietā ar 27 punktiem. savukārt, Jekimovs ar 14 punktiem (5+9) 27 spēlēs ir komandas 3.-ais rezultatīvākais spēlētājs.

2010./2011. g. sezonā savu pēc-KHL posmu ietvaros spēkus SM-liiga komandās pamēģināja 3 uzbrucēji no Latvijas: Armands Bērziņš (Hemēnlinnas HPK sastāvā 11+7 punkti regulārā čempionāta 55 spēlēs un 0+1 punkts play off 2 spēlēs); Kaspars Saulietis (tā paša HPK sastāvā 4+15 punkti regulārās sezonas 56 spēlēs un 0+0 punktu play off 1 spēlē); Aleksejs Širokovs (Raumas Lukko sastāvā 0+1 punkts regulārā čempionāta 12 spēlēs). pērnsezonas bijušo KHL-istu “uzlidojums” pārtrauca ilgāku laika posmu, kad Latvijas hokejisti Somijas jaudīgākajai līgai bija “metuši mieru”. taču jāatgādina, ka ir bijušas tādas sezonas, kā, piemēram, 1998./1999., kad SM-liiga plašumos “kapāja” Aigars Cipruss, Vjačeslavs Fanduļs, Mareks Jass, Rodrigo Laviņš, Aleksandrs Macijevskis, Leonīds Tambijevs, Atvars Tribuncovs. bet sezonu iepriekš (1997./1998.) Somijas galvenās līgas stiprumu testēja jau nosauktie Cipruss, Fanduļs, Macijevskis, Tambijevs, kā arī Aleksandrs Kerčs un Kārlis Skrastiņš.

par īstenāko Somijas SM-liiga pazinēju Latvijas pusē ir uzskatāms uzbrucējs Vjačeslavs Fanduļs (1969.), kurš šajā, vienā no stiprākajām Eiropas hokeja līgām, ir aizvadījis 10 sezonas, kā arī “pielasījis” klāt 2 sezonas otrā stipruma līgā (Mestis). viņš šajā (2011./2012.) sezonā, pēc divu sezonu nebūšanām pie HK Ogre “stūres” un Ogres komandas likvidācijas, ir pieslēdzies Somijas jauniešu komandu treneru plašajam kolektīvam. punktu ziņā jaudīgākā sezona SM-liiga čempionātos Fanduļam bijusi 1995./1996.-tā, kad Turku TPS ierindā regulārā čempionāta 49 spēlēs viņš salasījis 51 punktu (22+29).

labam SM-liiga pazinējam jābūt uzbrucējam Aigaram Ciprusam (1972.) ar 6 sezonām šīs līgas komandās. cipariski izteiksmīgākais sniegums Ciprusam fiksēts Helsinku Jokerit ierindā 2000./2001. g. sezonā, kad regulārā čempionāta 56 spēlēs iekrāti 37 punkti (18+19) un play off 5 spēlēs 2 punkti (1+1). pa trim vai vairāk dažāda “pilnuma” sezonām Somijas stiprākajā līgā ir sakrājuši arī Rodrigo Laviņš, Kārlis Skrastiņš, Jānis Sprukts, Oļegs Sorokins, Leonīds Tambijevs. mazāku “laika strēķi” SM-liiga vienībās ir aizvadījis vēl lielāks Latvijas hokejistu skaits, starp kuriem arī – Kaspars Astašenko, Igors Bondarevs, Lauris Dārziņš, Aleksejs Froļikovs, Mareks Jass, Aleksandrs Jerofejevs, Aleksandrs Macijevskis, Andrejs Maticins, Grigorijs Panteļejevs, Atvars Tribuncovs.

Latvijas spēlētājs SM-liiga komandā 2011./2012. g. (pēc novembra spēlēm, pirms 2011-12-01 spēles):

ampl.	spēlētājs	dz.	spēles	punkti	+/-	vid.sp. laiks
U	Roberts Jekimovs	1989.	27	5+9	-1	13:45
	(iepriekšējā sezona)
U	Armands Bērziņš	1983.	55	11+7	+1	13:52	PO 2 sp.; 0+1; 0; 12:59
U	Kaspars Saulietis	1987.	56	4+15	-3	11:52	PO 1 sp.; 0+0; +1; 12:01
U	Aleksejs Širokovs	1981.	12	0+1	-2	12:24
							–

otrajā stiprākajā līgā neviena

somu hokeja ranga otrajā līmenī – Mestis – šosezon iztiekam bez Latvijas pārstāvjiem. taču agrākos gados Somijas otro līmeni, arī pirms tā sakārtošanas un nosaukšanas par Mestis (kas noticis 2000. gadā), ir “apmeklējis” paprāvs skaits Latvijas hokejistu, ieskaitot arī SM-liiga spēlējušos Bondarevu, Fanduļu, Froļikovu, Mareku Jasu, Jekimovu, Macijevski, Maticinu, Sorokinu, Spruktu, Tribuncovu. starp somu otrā stipruma līgas apguvējiem jāpiemin arī tādi eksemplāri kā Artis Ābols, Viktors Bļinovs, Vladimirs Durdins, Konstantīns Grigorjevs, Kārlis Gajevskis, Juris Klodāns, Valērijs Kuļibaba, Normunds Sējējs, Aleksandrs Semjonovs, Aleksandrs Šiškovičs, Juris Štāls.

“spridzinošākā” rezultativitāte Somijas otrajā līmenī ir izdevusies vienam no Latvijas hokeja pionieriem Somijas hokejā – Aleksejam Froļikovam (1957.), kurš kopā ar Vladimiru Durdinu (1956.) uzspēlēja Pori Ässät komandā jau 1989./1990. g. sezonā. savā “somu debijas” sezonā Froļikovam fiksēts 81 punkts (28+53) 43 spēlēs. neslikti sezonas cipari iegadījušies arī Aleksandram Macijevskim (1975.) – 67 punkti (37+30) regulārā čempionāta 43 spēlēs (1996./1997.; Kokolas Hermes), Vjačeslavam Fanduļam – 62 punkti (22+40) 46 spēlēs (1999./2000.; Pori Ässät).

trešajā līgā Suomi-sarja 7+3

Somijas pieaugušo hokeja trešajā līmenī (Suomi-sarja) sezonu iesākuši 7 hokejisti no Latvijas, bet 3 spēlētāji, kuriem norātīta Latvijas pārstāvniecība, šai līgai pievienojušies līgas turpinājumā kopā ar savu komandu Hela-Kiekko (Kauhava). šī komanda sezonu iesāka līmeni zemāk (II-divisioona), bet sezonas ievadā izcīnīja tiesības cīnīties Suomi-sarja kvalifikācijas posmā, kur turpina sezonu kopā ar Suomi-sarja komandām, kas netika šīs līgas augstākajā grupā.

Suomi-sarja apvieno 24 komandas, kas sadalītas 3 apakšgrupās – divīzijās (Alkulohko 1 – 3). čempionāta pirmā posma (Alkulohkot) ietvaros tiek noskaidrotas katras apakšgrupas 4 stiprākās komandas (kopā 12), kas turpina cīnīties par augstākām vietām, bet pārējās Suomi-sarja komandas kopā ar dažām stiprākajām vienībām no II-divisioona turpina cīņu kvalifikācijas spēlēs (Karsinnat). “Pirmais posms tiek izspēlēts, lai tiktu noskaidroti katras divīzijas 4 spēcīgākie klubi, kuri finansiāli un fiziski būtu gatavi cīnīties par iekļūšanu Mestis līgā. 12 spēcīgākie klubi izspēlē divus apļus ar katru klubu (viena mājas un viena izbraukuma spēle), lai noslēgtu otro posmu. Pēc otrā posma izspēles, TOP 3 klubi kvalificējas izspēlei par iekļūšanu Mestis līgā; izspēlē piedalās arī klubs no Mestis, kurš sezonu ir noslēdzis pēdējā vietā, savā līgā. Šie 4 klubi izspēlē divus apļus ar katru klubu (viena spēle mājās, viena izbraukumā) un klubs, kurš pabeidz šo posmu 1. vietā, kvalificējas Mestis līgai,” Suomi-sarja izspēles kārtību skaidro Suomi-sarja vienības JHT uzbrucējs Jānis Puriņš (1987.).

jau tradicionāli ierasts, ka Latvijas hokejisti lielā daļā gadījumu Somijā ir dislocējušies “kolonijās” – grupās pa 2 vai vairākiem hokejistiem. protams, netrūkst arī “vientuļnieku”, bet tas vairāk ir retums nekā likumsakarība. “koloniju” būšana ir atrodama arī Suomi-sarja dažādos posmos spēlējošās komandās. 3 vīri – vārtsargs Nauris Enkuzens (1989.), uzbrucēji Gatis Gricinskis (1988.) un Viktors Jasjonis (1991.) spēlē Kokolas Hermes vienībā. aizsargs Kristaps Nīmanis (1993.) un uzbrucējs Jānis Zariņš (1991.) saskaitīti Waasa Red Ducks ierindā. uzreiz 3 hokejisti ar Latvijas “papīriem” – Danils Lazebņiks (1991.), Kirils Lazebņiks (1988.), Pēteris Pujāts (1990.) – cīnās no II-divisioona “iekuģojušās” Hela-Kiekko sastāvā.

vienīgais Suomi-sarja “vientuļnieks”, vismaz saskaņā ar oficiālo statistiku un pagaidām, ir Jānis Puriņš (1987.), kurš šosezon jau ir paspējis uzspēlēt līgas divās dažādās komandās – sezonu sāka Imatras Ketterä, bet turpina JHT, kas dislocēts Kalajoki. “Sezonu uzsaku Imatrā. Gaidīju atbildi no augstākas līgas kluba Eiropā, kurš izteica piedāvājumu vasarā, bet tas process ievilkās, un paralēli tam parādījās piedāvājums no Ketterä, tādēļ nevēlējos gaidīt pārāk ilgi un beigās palikt bez kluba. Klubam (Ketterä) tika uzstādīti augsti mērķi uz šo sezonu, tika ieguldīti lieli finansiālie līdzekļi, lai nopietni cīnītos par iekļūšanu Mestis līgā. Diemžēl nebiju apmierināts ar savu lomu klubā; līdz ar to arī sezonas sākums neizdevās spīdošs. Šajā pat līgā atradās klubs, kurš izrādīja interesi (JHT), tāpēc, daudz nedomājot, devos turp,” komandu maiņu komentē Jānis Puriņš. ar ko atšķiras Ketterä un JHT? “Abi klubi ir spēcīgi. Abiem klubiem uzdevums uz šo sezonu ir iekļūt Mestis līgā. Spēles stils daudz neatšķiras starp abiem klubiem. Tipisks somu stils – ātrs un agresīvs hokejs, taču, protams, katram trenerim ir savas nianses un paņēmieni, kā to izpildīt efektīvāk. Esmu ļoti labi iejuties pašreizējā klubā un ar saviem tiešajiem uzdevumiem tieku galā. Protams, sezonas svarīgākais posms ir tikai sācies, tā ka jāturpina progresēt un jābūt uzdevumu augstumos,” tā Jānis Puriņš.

kā ir – būt leģionāram Somijā? ar ko tas atšķiras, piemēram, no Ziemeļamerikas? ar ko būtu jārēķinās jaunajiem censoņiem, ja viņi plāno turpināt savas gaitas Somijā? “Esmu spēlējis hokeju gan Kanādā, gan ASV. Pēdējos divus gadus spēlēju hokeju Somijā. Gan Ziemeļamerikā, gan Somijā hokeja industrija ir ļoti attīstīta. Būt leģionāram, vai tas būtu Ziemeļamerikā, vai Eiropas klubā, nav viegli. Lai kurā valstī un līmenī tu spēlētu, tu pastāvīgi esi zem palielināmā stikla. Tev ir jābūt galvas tiesu pārākam par vietējiem un jāpalīdz klubam uzvarēt spēles. Tev ir jābūt līderim uz ledus, kā arī, kad nokāp no tā. Tiklīdz tavs sniegums nav apmierinošs vai arī klubam ir vāji rezultāti, tu netiec daudz brīdināts. Tiek meklēts kāds tavā vietā. Par tiem līdzekļiem, kurus klubs ir ieguldījis, lai dabūtu vienu leģionāru, viņi var iegādāties 2-3 vietējos spēlētājus; tāpēc, būdams leģionārs, tu nevari atļauties izlaist treniņu tāpēc, ka jūties noguris vai apslimis, jo uzreiz būs kāds tavā vietā. Klubs iegulda tevī, lai tu varētu palīdzēt tam uzvarēt spēles, tāpēc gaida pastāvīgi labu sniegumu katru dienu, visas sezonas garumā. Jaunajiem censoņiem būtu jārēķinās ar to, ka Somijā spēlējot hokeju nopelnīt lielu naudu nevar, tā kā komandu budžeti ir salīdzinoši nelieli un tos veido vidēja līmeņa uzņēmēju finanšu līdzekļi. Taču no komandas puses tiek radīti maksimāli apstākļi, lai spēlētājiem nekas netraucētu rādīt labus rezultātus. Bez tam Somijas hokejs ir sakārtots tā, ka katra līmeņa spēlētājam ir iespēja sevi realizēt un pilnveidot,” pieredzē dalās Jānis Puriņš.

jaunais pieaugušais Nīmanis

jaunākais Latvijas pārstāvis Suomi-sarja cīņu laukos ir Latvijas U-20 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs un kandidāts dalībai U-20 pasaules čempionātā elitē – Kristaps Nīmanis (1993.; kreisajā pusē novietotā attēlā), 18 gadu jauns aizsargs. viņa pirmā pieaugušā sezona ir sākusies aizsargam pieklājīgi – pirmā posma 12 spēlēs 6 punkti, Karsinnat posma 2 spēlēs 2 punkti. “Suomi-sarja līmenis ir tiešām augsts! Tā tikai visi domā, ka tā ir kaut kāda amatieru līga, bet te spēlē tādi “veči”, kuriem ir ap 800 spēlēm SM-līgā un citās Eiropas augstākajās līgās. Viss šeit ir ļoti meistarīgi, ātri, asi, spēka spēle, ir viss, ko spēlētājs var vēlēties. Visas iepriekšējās līgas, kurās esmu spēlējis (Somijas U-20, Baltkrievijas U-18, Latvijas U-18 u.c.), ir tiešām bijušas bērnu līgas, salīdzinājumā ar Suomi-sarja. Te spēle tādi spēlētāji, kuri ir ap 190 cm gari un 100 kg smagi, un viņi ir tiešām meistarīgi. Tāpēc šogad, domāju, ka daudz vairāk esmu ieguvis un iegūšu tieši šajā līgā, jo Somijas U-20 līgā (Jr. A SM-liiga) šogad spēlē 1992.-1993. gados dzimuši un jaunāki, jo līderi ir pieaugušo komandās, un tur (Jr. A SM-liiga) vairs nav tas, kas bija pagājušajā gadā. Ātrums? Ātrums, ja man godīgi jāatbild, tad Suomi-sarja ir lielāks nekā junioros. Jā, protams, ne pret visām komandām, bet pret pirmo trijnieku, tiešam bija ļoti grūtas spēles,” Suomi-sarja līmeni skaidro Kristaps Nīmanis.

“Es spēlēju hokeju jau 12 gadus; atbraucot uz Somiju, es sapratu, ka tā īsti neko nemaz neprotu. Jā, pamati ir, slidojums, metiens, bet meistarība, spēles lasīšana, individuālā meistarība, tas ir pavisam cits stāsts; man bija sajūta, ka es no 11. klases būtu atpakaļ 5. klasē. Šeit strādā pavisam savādāk nekā Latvijā – gan uz ledus, gan ārpus tā. Atbraucot uz Somiju, es sākumā nesapratu, kur es esmu nokļuvis, citā pasaulē?! Attieksme – gan spēlētāju, gan treneru. Neviens treneris nesaka – saņemies vecīt, strādā, cīnies; šeit visi paši to saprot, kuram tas ir vajadzīgs, – ne mammai, ne tētim, ne trenerim, bet tikai un vienīgi pašam sev! Un tik cik katrs iegulda treniņos, tik tas arī ir redzams uz laukuma. Tas, kurš cīnās un sevi nežēlo, tas arī spēlē un rāda spēli. Jāņem vērā tas, ka šeit uz laukuma visi ir kā “nikni vilki pēc gaļas”, respektīvi, pēc ripas un gūtajiem vārtiem,” Somijas hokeju raksturo Kristaps Nīmanis.

kas ir tas Somijas spēks, ar ko tā ir pievilcīgāka un spēcīgāka? “Pirmais un, manuprāt, galvenais faktors ir – būt fiziski gatavam, jo, ja tu esi fiziski gatavs, tad tev nav nekādu problēmu. Un, protams, treneris; ja treneris redz, ka spēlētājam acis deg, viņš uzticas, viņš ļauj sevi apliecināt un pierādīt uz ledus, ļauj arī kļūdīties; tas nekas, ka esi “jauniņais”, un spēlētājam tas ir ļoti svarīgi. Pretēji kā Latvijā: Ā, tu esi pēc gadu vecuma jauns, nu tu vēl par jaunu, bet neviens jau neredz, vai negrib redzēt, ka tas jaunais spēlē labāk par tiem, kuri ir gadu vai divus vecāki. Vienu vārdu sakot, mani piesaista tas, ka treneri tic un uzticas! Viņi riskē, ļauj attīstīties, spēlēt savu spēli! Treneri saprot, ka visi nav vienādi un katrs spēlē savādāk, ka hokejisti nav roboti, viņus nevar ieprogrammēt, kā spēlēt, katrs spēlētājs ir īpašs, katrs ar kaut ko atšķiras! Un tas jau ir treneru darbs, kā katru spēlētāju mācēt izmantot. Somu treneriem ir savs redzējums par to, viņi saka: ja treneris grib spēles laikā vadīt spēlētājus – ej tur, met tur, atdod tam, apspēlē utt., tad ir jānopērk sev video spēles,” tā Kristaps Nīmanis.

Latvijas hokejisti – laukuma spēlētāji – Somijas 3. stiprākajā līgā Suomi-sarja 2011./2012. g. sez. (pēc 2011-11-27 spēlēm un pirms decembra spēlēm):

amp.	spēlētājs	dz.	komanda	sp. (punkti) 1.posmā (Alkulohkot)	sp. (punkti) 2.posmā	sp. (punkti) kvalif-ā (Karsinnat) 2.pos.
U	Gatis Gricinskis	1988.	Hermes (Kokola)	7 (1+4)	–	3 (1+1)
U	Viktors Jasjonis	1991.	Hermes (Kokola)	–	–	3 (0+1)
U	Danils Lazebņiks	1991.	Hela-Kiekko (Kauhava)*	–	–	2 (0+1)
A	Kirils Lazebņiks	1988.	Hela-Kiekko (Kauhava)*	–	–	2 (0+1)
A	Kristaps Nīmanis	1993.	Waasa Red Ducks	12 (2+4)	–	2 (1+1)
U	Pēteris Pujāts	1990.	Hela-Kiekko (Kauhava)*	–	–	2 (1+0)
U	Raitis Pujāts	1983.	FPS (Forsa)	11 (2+2)	3 (0+2)	–
U	Jānis Puriņš	1987.	Ketterä (Imatra)	11 (1+3)	–	–
			JHT (Kalajoki)	2 (2+0)	3 (1+0)	–
U	Jānis Zariņš	1991.	Waasa Red Ducks	4 (2+2)	–	2 (0+1)

P.S. Hela-Kiekko (arī He-Ki) – komanda, kas Suomi-sarja kvalifikācijas kārtā iekļuvusi no II-divisioona, kurā iesāka šo sezonu.

Latvijas vārtsargs Somijas 3. stiprākajā līgā Suomi-sarja 2011./20120. g. sez.:

vārtsargs	dz.	komanda	sp. (min.) 1.posmā	GAA (atv. %) 1.posmā	sp. (min.) 2.posmā – Karsinnat	GAA (atv. %) 2.p.
Nauris Enkuzens	1989.	Hermes (Kokola)	12 (680:34)	3.62 (92.28%)	3 (178:14)	4.71 (89.31%)
						–

II-divisioona, Somijas hokeja ceturtais līmenis

II-divisioona čempionātā 56 komandas ir sadalītas 6 apakšgrupās, no kurām pēc čempionāta 1. posma (Alkusarja) visstiprākās komandas nokļūst 3.-ās stiprākās līgas (Suomi-sarja) kvalifikācijas posmā (Karsinnat), kur cīnās par iespēju nostiprināties Suomi-sarja līgā. bet lielākā daļa II-divisioona komandu turpina cīņu 2. posmā (Jatkosarja), kur tām pievienojas III-divisioona stiprākās komandas. “Somijas līgu čempionātu izspēles principi ir ļoti dinamiski; sākt var trešajā divīzijā (III-divisioona), bet čempionāta galā – izcīnīt vietu ne tikai otrajā divīzijā (II-divisioona), bet arī dabūt vienīgo ceļazīmi uz Suomi-sarja nākamās sezonas izspēli, tiekot caur otrās divīzijas otrā posma (Jatkosarja) turnīru,” izspēles principu izklāsta II-divisioona vienības Jeppis Hockey uzbrucējs Edgars Čermnihs (1990.).

Somijas ceturtajā stiprākajā hokeja līgā “ar Latvijas pierakstu izsekojami” 13 hokejisti, kuri aizvadījuši oficiālās spēles. skaitliski vislielākā Latvijas hokejistu “kolonija” Somijas komandās ir II-divisioona komandā Pyhäjärven Pohti (saīsināti – PyPo; komandas logo – pa labi), kur šosezon ir uzspēlējuši 5 hokejisti no Latvijas: uzbrucēji Vadims Vabiščevičs (1989.), Renāts Vabiščevičs (1990.), Norberts Danemanis (1990.), aizsargs Sergejs Jegorovs (1989.) un vārtsargs Kristiāns Čopejs (1995.).

“PyPo komandā jau otro gadu pēc kārtas ir ļoti dauz jauno hokejistu 16-19 gadu vecumā; līdz ar to leģionāriem uzticas vairāk un dod spēlēt vienmēr! Somi ir draudzīga tauta un vienmēr atbalsta latviešu hokejistus,” komentē PyPo uzbrucējs Vadims Vabiščevičs. Latvijas hokejisti arī šosezon cenšas attaisnot uz sevi liktās cerības, dominējot punktu ražošanā. komandas divi rezultatīvākie uzbrucēji II-divisioona sākumposmā (Alkusarja) bija Latvijas hokejisti (Vadims Vabiščevičs un Norberts Danemanis). arī čempionāta otrajā posmā (Jatkosarja) Latvijas hokejisti “tur kanti” – divī līderi ir Vadims un Renāts Vabiščeviči; topā netālu arī Norberts Danemanis. “II-divisioona čempionāta pirmais posms nav tik nopietns kā otrais (Jatkosarja), jo pirmajā posmā komandas vienkārši cīnās, lai tiktu augstāk, un neviens nevar izlidot no līgas, bet otrais posms ir nopietns, jo viena no komandām var izlidot no grupas. Tā kā mums ir jauna komanda, tad mums jācinās katru spēli. Noteikti zinu, ka grupa (Pohjoinen), kurā spēlē PyPo, ir visspēcīgākā II-divisioona čempionātā; tai 2011./2012. gada sezonā pievienojās 3 komandas, kas agrāk spēlējušas Suomi-sarja līgā,” II-divisioona čempionāta posmu nozīmi skaidro V.Vabiščevičs.

Muik Hockey vienībā šosezon spēlē divi Latvijas pārstāvji – uzbrucējs Arnis Kusiņš (1991.) un aizsargs Sergejs Petuškovs (1991.). “Paši pirmie iespaidi par Somijas II-divisioona bija labi; atmosfēra visam ir laba, attiecas un dara tā, lai būtu vieglāk. Komanda grib sasniegt to labāko; sezonas sākumā gribēja tikt līgu augstāk, bet, kad sākās sezona, tad tas viss apstājās, radās visādas problēmas – ar halli un komandu. Man pirmie mēneši nebija spīdoši, bija grūti spēlēt, ja maiņas biedri nerunā angliski tā, lai varētu sarunāties laukumā. Bet tagad jau ir vieglāk, jo pierasts, un kopumā esmu apmierināts,” par savām gaitām Muik Hockey vienībā stāsta Arnis Kusiņš, piebilstot, ka savu turpmākās hokeja gaitas vismaz pašreiz plāno saistīt ar Somiju.

Latvijas spēlētāju “komūna” 3 vīru sastāvā fiksēta II-divisioona komandā Hela-Kiekko (saīsināti He-Ki; Kauhava), kas, kā jau minēts, turpina gaitas augstākā “plauktā” – Suomi-sarja kvalifikācijas spēļu posmā (Danils Lazebņiks, Kirils Lazebņiks, Pēteris Pujāts). bez jau nosauktajiem spēlētājiem Somijas ceturtajā līmenī pa vienam Latvijas spēlētājam fiksēts 3 komandās: Virkiä Hockey vienībā Vladislavs Balakuns (1988.); Jeppis Hockey (Pietarsāri) klubā Edgars Čermnihs (1990.); Nikkarit (Peltosaari) komandā Andrejs Kostjukovs (1975.). jāpiebilst, ka Kostjukovam fiksēta arī Somijas pavalstniecība, ar ko izskaidrojama viņa neuzskaitīšana Latvijas Hokeja federācijas (LHF) oficiālajās pārejās.

uzbrucējs Edgars Čermnihs Somijas II-divisioona čempionātā ir otro sezonu un jau iespējis uzspēlēt 3 dažādās komandās – Kraft Hockey, PyPo, Jeppis Hockey. kāds kopumā vērtējams II-divisioona līmenis? “Šogad mani paaicināja vairāki klubi ar domu pastiprināt sastāvu. Izvēlējos Et-Po 72, jo kluba mērķis bija atgriezties Suomi-sarja, Somijas trešajā līgā, bet diemžēl klubam mainījās finansiālā situācija un neizdevās panākt vienošanos. Bet toties guvu atšķirīgu pieredzi, salīdzinoši ar iepriekšējo sezonu, kad Pyhajarvi PyPo latviešu legionāru mērķis bija saglabāt klubam vietu otrajā divīzijā (II-divisioona). Et-Po 72 biju viens latvietis un dabūju uzspēlēt ar leģionāriem no Krievijas un Kanādas, Alekseju Mjasņikovu un David Wyman, kurš Ziemeļamerikā ir spēlējis universitāšu līgā ACHA II un ir līgas rekordists. No Deivida arī izskanēja doma, ka Somijas II-divisioona kopumā ir pat stiprāka, bet es liktu vienā plauktā ar Latvijas Virslīgu un MHL-B augšdaļām,” komentē Edgars Čermnihs.

“Pietarsāri Jeppis, kas pēdējās divās sezonās dažādu iemeslu dēļ ir pazaudējis vairākus vadošus spēlētājus un pierakstu Suomi-sarja līgā, šosezon nolēma gatavot jauno maiņu. Loģiski, ka tādos apstākļos prasīt tūlītējus rezultātus no komandas nevar; tātad mērķis ir saglabāt vietu otrajā divīzijā un gatavot juniorus, kuriem patreiz ir jūtams pieredzes trūkums. Kā jau atzīmēju, klubiem mērķi ir dažādi; ja, piemēram, Et-Po 72 nometnē bija mērķis sagatavot sastāvu Suomi-sarja pārejas turnīram, vēlāk nostiprināties līgā, tad no manīm kā legionāra tika prasīts maksimālais rezultāts, ko arī devu pārbaudes spēlēs (2 spēlēs gūti 5+4 punkti). Savukārt situācijā ar Jeppis mana funkcija ir drīzāk palīdzēt sagatavot jaunos kolēģus, kaut gan kluba vadība un treneri bija sarīkojuši pārbaudi vienā no spēlēm, ko veiksmīgi izgāju (3+2), bet pārējos mačos jūtos kā spēlējošs treneris. Par statistikas rādītājiem neuztraucos, zinu, ka līgā mani novērtēja un pazīst; šogad gatavošos, lai nākamgad veiksmīgi meklētu iespējas startēt Suomi-sarjā,” sava aktuālā kluba Jeppis Hockey uzdevumus un savas prioritātes skaidro E.Čermnihs.

Latvijas laukuma spēlētāji Somijas 4. stiprākajā līgā II-divisioona 2011./2012.g. sez. (pēc 2011-12-01 spēlēm):

amp.	spēlētājs	dz.	komanda	sp. (punkti) 1.pos. (Alkusarja)	sp. (punkti) 2.pos. (Jatkosarja)
A	Vladislavs Balakuns	1988.	Virkiä Hockey	9 (6+10)	2 (4+3)
U	Edgars Čermnihs	1990.	Jeppis Hockey	8 (5+3)	2 (0+1)
U	Norberts Danemanis	1990.	PyPo	5 (5+5)	3 (1+2)
A	Sergejs Jegorovs	1989.	PyPo	2 (0+0)	–
U	Andrejs Kostjukovs*	1975.	Nikkarit	8 (5+12)	–
U	Arnis Kusiņš	1991.	Muik Hockey	9 (7+3)	2 (3+1)
U	Danils Lazebņiks	1991.	Hela-Kiekko**	9 (19+15)	–
A	Kirils Lazebņiks	1988.	Hela-Kiekko**	8 (2+10)	–
A	Sergejs Petuškovs	1991.	Muik Hockey	9 (0+1)	2 (0+2)
U	Pēteris Pujāts	1990.	Hela-Kiekko**	7 (10+14)	–
U	Renāts Vabiščevičs	1990.	PyPo	9 (3+3)	4 (2+2)
U	Vadims Vabiščevičs	1989.	PyPo	9 (8+6)	4 (3+1)
					–

P.S. Andrejam Kostjukovam statistikas vietnēs fiksēta dubultpilsonība – Somija, Latvija. Hela-Kiekko (arī He-Ki) komanda 1. posma ietvaros izcīnīja tiesības spēlēt Suomi-sarja kvalifikācijas posmā; spēlētāju 2. posma statistika Suomi-sarja tabulā.

Latvijas vārtsargs Somijas 4. stiprākajā līgā II-divisioona 2011./20120. g. sez.:

vārtsargs	dz.	komanda	sp. (min.) 1.pos.	GAA (atv. %) 1.pos.	sp. (min.) 2.pos. – Jatkosarja	GAA (atv. %) 2.p.
Kristiāns Čopejs	1995.	PyPo	1 (31:56)	7.55 (84.00%)	3 (179:35)	5.35 (88.73%)
						–

ar stiprākajām 4 līgām Somijas pieaugušo klubu hokeja hierarhija nebeidzas. ir arī III-divisioona, kuras čempionātā šosezon ir uzspēlējuši daži Latvijas hokejisti. taču – jo tālāka hokeja līga, jo mazāk centralizēti pieejama informācija par šīm līgām.

somu jaunatnes “dārzniecība”

Somija ir viena no valstīm, kurā ir atstrādātākā jauniešu – junioru “izkopšanas” sistēma. saskaņā ar Somijas hokeja federācijas datiem, Somijā ir 209 klubi ar savām junioru-jauniešu hokeja sistēmām! valstij ar 5,3 – 5,4 miljoniem iedzīvotāju neslikti iekopts “dārziņš”, kas dod labu ražu kā pašmāju hokeja saimniecībai, tā eksportēt uz NHL, KHL, Zviedriju un citur. savukārt, citu valstu jaunatne mēdz izmantot Somijas U līgas savam tālākam atspērienam. Latvijas hokejisti nav izņēmums, un savulaik caur Somijas U līgām ir slidojuši Lauris Dārziņš, Jānis Sprukts, Juris Štāls…

Somijas stiprākā junioru līga Nuorten SM-liiga (starptautiski atpazīstama kā Jr. A SM-liiga) faktiski ir U-21 vecuma līga, līdzīgi Ziemeļamerikas junioru līgu sistēmai; šogad līgā ir pieļaujama 1991. gadā dzimušu hokejistu spēlēšana, kuri Eiropas standarta junioru līgas ir jau pārauguši. ir pat daži izņēmumi – 1990. gadā dzimuši hokejisti, kuri šosezon ir uzspēlējuši Jr. A SM-liiga čempionātā.

šosezon Somijas junioru augstākajā līmenī, Vaasan Sport U20 komandā (kluba logo pa labi) spēlē uzbrucējs Vitālijs Hvorostiņins (1992.), viens no Latvijas U-20 kandidātiem dalībai U-20 pasaules čempionātā elitē. “Somijā ir ļoti daudz tehnisku spēlētāju. Spēle norisinās uz mazajiem laukumiem; ja nemaldos, tad KalPa komandai ir lielais laukums. Somijā galvenais uzvars iet uz vārtiem; daudz ko neizspēlē; ja ir ripa, ir jāmet. Treniņos ir daudz jāskraida; dienā ir 2 – 3 treniņi. Spēles ziņā esmu apmierināts, uz katru spēli nāku ar 100% atdevi. Daudz cenšos mest pa vārtiem, bet ripa ne pārāk grib krist iekšā. Bet domāju, drīzumā jau aizies. Treneris ir apmierināts ar manu spēli,” Jr. A SM-liiga līmeni un savu sezonas sākumdaļu raksturo Hvorostiņins. vai nākamo sezonu saisti ar Jr. A SM-liiga un Somijas hokeju? “Šajā līgā uz spēli var iziet tikai četri 1991. gadā dzimuši (U-21) hokejisti. Vēl nezinu, kā būs ar nākošo sezonu, bet man jau bija runa ar kluba vadību par nākamo sezonu,” atbild Vitālijs Hvorostiņins.

Šipunovs gaida savu iespēju

Somijas junioru otrais līmenis ir A-nuorten I-divisioona (civilizētāk – Jr. A I-divisioona), kurā sastopami gan 1991. (U-21), gan 1990. gadā (U-22) dzimuši hokejisti. somu junioru pirmā divīzija sāk ar kvalifikācijas posmu (Karsinnat), kurā 16 komandas septembra – oktobra gaitā izcīna tiesības uzspēlēt “īstajā” Jr. A I-divisioona čempionātā, kur cīnās tikai 8 komandas.

vienīgais Latvijas pārstāvis Somijas junioru “otrajā stāvā” ir vārtsargs Konstantīns Šipunovs (1993.), kurš iepriekšējās sezonas ir aizvadījis Somijas U-18 (Jr. B) hokeja komandās. šosezon Šipunovs ir Jokipojat U20 komandas ierindā. tiesa, aktuālajā sezonā Konstantins Šipunovs oficiālajās spēlēs nav devies laukumā; ir bijis pieteikts 4 spēlēm kvalifikācijas posmā, 2 spēlēm “īstajā” čempionātā, bet spēles minūšu un sekunžu nav.

bez gala un malas…

vēl Somijas junioru hokeja redzmākajā daļā ir nākamie piramīdas līmeņi pamatu virzienā – A-nuorten II-divisioona, A-nuorten III-divisioona. aiz junioru līmeņa seko U-18 (Somijā – Jr. B) līgas, kurās arī ir nobīde no normas – šosezon sastopami 1993. gadā dzimuši (U-19 vecuma) puiši. Jr. B līmenī līgas Somijā sadalās secīgi: B-nuorten SM-sarja (Jr. B SM-sarja); B-nuorten I-divisioona (Jr. B I-divisioona), Jr. B II-divisioona (B-nuorten II-divisioona), Jr. B III-divisioona (B-nuorten III-divisioona).

tālāk seko U-17 līmeņa (Jr. B2) līgas, kur arī ir savi “izņēmumi” U-18 vecuma (dz. 1994.) izskatā. vēl tālāk U-16 (Somijā – Jr. C) līgas, kurās atkal savas “nobīdes” ar U-17 vecuma (šogad – 1995.) līdzdalību. un tā tālāk – Jr. C2 (U-15), Jr. D (U-14)…

saskaņā ar LHF datiem, Somijas virzienā no Latvijas ir devies tikai viens hokejists, kas atbilst U-18 vai jaunākam vecumam. runa ir par jau pieaugušo II-divisioona kontekstā minēto vārtsargu Kristiānu Čopeju (1995.), kurš, neskatoties uz savu 16 gadu jaunumu, uzspēlē pieaugušo līmenī PyPo komandā. Čopejam ir fiksēta dalība arī PyPo U18 komandā, kas sezonu uzsāka Somijas U-18 (Jr. B) otrajā stiprākajā līgā – Jr. B I-divisioona. šī čempionāta sākumā – kvalifikācijas posmā (Karsinnat) Čopejs aizvadīja 4 spēles, bet pēc komandas neveiksmīgā starta pirmajā posmā PyPo U18 “nokrita” 2 līmeņus zemāk – uz Jr. B III-divisioona, kur turpina sezonu šīs līgas otrā posma ietvaros. šajā līmenī Kristiāns Čopejs ir bijis pieteikts vienai spēlei kā “otrais numurs”, bet reāli spēlējis, saskaņā ar oficiālo statistiku, nav.

Latvijas hokejisti Somijas U līgās (pēc 2011-11-30 spēlēm):

amp.	spēlētājs	dz.	līga	komanda	sp.	punkti vai GAA	+/- vai atv.%	vid. vai kop. sp. laiks
U	Vitālijs Hvorostiņins	1992.	Jr. A SM-liiga	Vaasan Sport U20	21	3+2	-4	vid. 11:13
V	Konstantīns Šipunovs	1993.	Jr. A I-divisioona	Jokipojat U20	0	–	–	–
V	Kristiāns Čopejs	1995.	Jr. B I-divisioona	PyPo U18	4	GAA 5.60	89.93%	kop. 149:54
								–

Somijas hokeja līmeņu redzamākā daļa 2011./2012. g. sezonā:

līmenis	līga	kom-u skaits	ofic. links
	PIEAUGUŠIE
1.	SM-liiga	14	sm-liiga.fi
2.	Mestis	12	mestis.fi
3.	Suomi-sarja	24	finhockey.fi/tulospalvelu/suomi-sarja/
4.	II-divisioona	56	finhockey.fi/tulospalvelu/ii-divisioona/
5.	III-divisioona	ap 60-70	finhockey.fi/tulospalvelu/iii-divisioona/
	JUNIORI
1.	Jr. A SM-liiga (Nuorten SM-liiga)	16	finhockey.fi/tulospalvelu/nuorten_sm-liiga/
2.	Jr. A I-divisioona (A-nuorten I-divisioona)	16	finhockey.fi/tulospalvelu/a-nuorten_i-divisioona/
3.	Jr. A II-divisioona (A-nuorten II-divisioona)	18	finhockey.fi/tulospalvelu/a-nuorten_ii-divisioona/
4.	Jr. A III-divisioona (A-nuorten III-divisioona)	32	finhockey.fi/tulospalvelu/a-nuorten_iii-divisioona/
	U-18
1.	Jr. B SM-sarja (B-nuorten SM-sarja)	20	finhockey.fi/tulospalvelu/b-nuorten_sm-sarja/
2.	Jr. B I-divisioona (B-nuorten I-divisioona)	48	finhockey.fi/tulospalvelu/b-nuorten_i-divisioona/

P.S. atzīmēts komandu skaits, kas sāk konkrētās līgas sākumposmos (t.sk., atsevišķos gadījumos tas ir kvalifikācijas posmus). turpmākajā izspēlē var būt atšķirīgs komandu skaits.

lasāmvielai:

• SaiPa komandas spēlētāju aktuālā statistika 2011./2012. – sm-liiga.fi
• Latvijas hokejistu aktuālās pārejas uz ārvalstu klubiem – lhf.lv

P.S. paldies LHF par sniegto Somijas jauniešu hokeju raksturojošo informāciju.

[Roberta Jekimova foto fiksēts SaiPa spēlē pret Rīgas Dinamo 2011. gada 26. augustā Latvijas Dzelzceļa kausa izcīņas turnīrā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Kristapa Nīmaņa foto fiksēts pēc Latvijas U-18 izlases spēles pret Ungārijas U-18 izlasi un apbalvošanas ceremonijas laikā par uzvaru U-18 pasaules čempionāta 1. divīzijā 2011. gada 17. aprīlī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

par Vācijas U-20 hokeju, Latvijas Virslīgu un ne tikai. TUVPLĀNĀ: Artūrs Batraks

Artūrs Batraks. aizvadītajā sezonā – uzbrucējs Zemgale/JLSS sastāvā Latvijas Virslīgā. pirms sezonas – rezultatīvākais spēlētājs Vācijas stiprākajā U-20 līgā Junioren-Bundesliga. vēl pirms tam – Dinamo Juniors kandidāts un Latvijas U-18 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs.

par savu nokļūšanu un sezonu Vācijā, par U-20 hokeju un tā popularitāti Vācijā, par leģionāru pienesumu Herforder EV U20 sniegumā, par pirmajiem soļiem Vācijas pieaugušo hokejā, par izaugsmes iespējām Latvijā, par Vācijas un Latvijas hokeja realitāti salīdzinājumā.

izziņai: Artūrs Batraks

• dzimis 1990. gada 3. augustā
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 187 cm; 94 kg
• 2010./2011. g. sezonā Zemgale/JLSS sastāvā Latvijas Virslīgā
• iepriekšējās sezonas: Herforder EV U20; Herforder EV; SK Rīga/LSPA; SK Rīga-18; Rīga/Sāga/LB 90
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs
• pirmais treneris: Vladimirs Bistrovs (HK Zemgale)

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: pēc cīņām pa Latvijas hokeja laukumiem 2009./2010. g. sezonā devies uz Vāciju – salīdzinoši “nezvaigžņota” Herforder EV (Herforder Eishockey Verein; HEV; arī Ice Dragons Herford) kluba saimniecību, kura galvenā komanda spēlē diezgan tālu no Vācijas elites līmeņa. kāpēc izšķīries par šo soli? un kāpēc tieši Vācija un šis klubs?

Artūrs Batraks: Tajā mirklī tā īsti pat nebija, kur spēlēt, jo variants par piedalīšanos Virslīgā ar SK Rīga pajuka, jo beigu beigās mums netika atvēlēta nekāda [atbalsta], un ar pašu spēkiem mēs Virslīgu nepavilktu. Tajā vasarā arī piedalījos Dinamo Juniors atlasē, kur jau pirmajā atlasīšanas kārtā izkritu, kā arī palaidu garām variantu par spēlēšanu Zviedrijā klubā Arboga, jo visas vietas jau bija aizņemtas.

Tieši pēc tā visa, kad jau biju jaunas komandas meklējumos, sekoja zvans no Vācijas, kur jau mitinājās iepriekšējais komandas biedrs Norberts Danemanis, kurš arī izteica piedāvājumu spēlēt Vācijā; ilgi nedomājat, šim piedāvājumam piekritu!

jautājums: par Tavu pamat-darbavietu Vācijā kļuva Herforder EV U20 komanda, kas 2009./2010. g. sezonā spēlēja Vācijas Junioren-Bundesliga – šīs valsts stiprākajā U-20 līgā. vai bija viegli iejusties jaunajā komandā? kas palīdzēja, bet kas apgrūtināja Tavu adaptēšanos?

Jaunajā komandā iejutos samērā ātri un veiksmīgi; daudz palīdzēja tas, ka mēs bijām divi latvieši, un komandā arī spēlēja pāris naturalizētie krievu tautības spēlētāji, ar kuriem nebija problēmu kontaktēties! Arī galvenais treneris Anton Weissgerber bija krievu izcelsmes, kas daudz palīdzēja ar iejušanos un spēlēšanu jaunajā komandā! Grūti bija pierast pie vācu valodas un pašas dzīvošanas ārpus Latvijas, bet tas tikai bija laika jautājums, lai tam visam pielāgotos.

Runajot par atbalstu un naudu, bija tā, ka katru mēnesi maksājām 300 eiro par dzīvošanu. Sākumā bija solīts pastāvīgs darbs, bet tas tika sniegts ļoti reti, jo nevarēja tikt galā ar darba atļaujām, tapēc strādājām nelegāli. Bieži vien klubs piešķīra kaut ko no optimāli vajadzīgā ekipējuma. Pats personīgi dzīvoju labā ģimenē, kura arī sniedza lielu atbalastu visai sadzīvei, ne tikai hokejam! Ģimenes bija ļoti pretīmnākošas visos jautājumos.

[piebilde: Anton Weissgerber – vācu Anton Weißgerber; dz. 1950. g. Permā, Krievijā.]

jautājums: vai Junioren-Bundesliga piedāvātais līmenis bija tas, ko gaidīji pirms ierašanās, vai atbilda Taviem priekšstatiem? kāds tas līmenis ir?

Ja godīgi, dodoties uz Vāciju par tur esošo līmeni vispār nebija nekādas nojautas. Pēc pirmās aizvadītas spēles ar Esenes Moskītiem (1. vietas ieguvēji Ziemeļu grupā; ESC Moskitos Essen U20) likās samēra augsts līmenis, jo kapitulējam ar ļoti smagu rezultātu, bet jau nākošajā spēlē bija redzams komandu dažādais sniegums, un sapratu, ka šajā līga var spēlēt samērā veiksmīgi. Komandu sniegums ir ļoti dažāds, katrai komandai ir savādāks budžets, un tas viss atspoguļojās uz komandu sastāviem; daudzām junioru komandām bija arī lielās komandas, kuras spēlēja DEL, 2. Bundesliga, Oberliga, Reģionālajā līgā. Mēs bijām no retajām komandām, kurai lielā komanda spēlēja tolaik Verbandsliga jeb Vācijas 5.-ajā līgā. Salīdzinot šīs līgas [Verbandsliga] komandu sniegumu, varētu secināt, ka līmeņa ziņā [komandas] daudz vai maz bija līdzīgas.

[piebilde: DEL = Vācijas 1. stiprākā līga; 2. Bundesliga = Vācijas 2.; Oberliga = Vācijas 3.; Regionalliga = Vācijas 4.; runa par pieaugušo līgām. ESC Moskitos Essen U20 komanda Junioren-Bundesliga regulāro čempionātu pabeidza Ziemeļu grupas 1. vietā gan 2009./2010. g. sezonā, gan sezonu pirms un pēc, bet par līgas čempioniem visus 3 gadus kļuva citas komandas.]

jautājums: no Vācijā spēlējošajiem ir izskanējis viedoklis, ka Vācijas U-20 līga ir salīdzinoši mazāk aktuāla, nekā 3 galvenās pieaugušo līgas un arī jauniešu līga – DNL (Deutsche Nachwuchs Liga; U-18). kāda bija Junioren-Bundesliga spēļu apmeklētība? kāda ir U-20 hokeja popularitāte Vācijā?

Protams, ka tās līgas ir augstāka ranga visos veidos, bet es neteiktu, ka uz Vācijas U-20 līgas spēlēm nāca maz tautas, nevar salīdzināt ar Latvijas Virslīgu. Pat rīta spēlēs mums bija vairāk fanu nekā šī [2011.] gada Latvijas Virslīgas finālā! It īpaši mūsu komandai, hokejam pilsētā bija ļoti liela piekritība; kad spēlējām piektdienas vakarā pie lielās komandas, skatītāju mazāk par 6 simtiem nebija, un tas ļoti priecēja; viņu [līdzjutēju] ieguldījums bija katrā uzvarētā spēlē.

jautājums: kas Tevi Vācijas hokejā uzrunāja visvairāk? kas ir tās lietas, kas atstāja vispozitīvāko iespaidu, bet kas – mazāk pozitīvu?

Lielākais stimuls bija pierādīt sevi katrā spēlē, bruģējot sev ceļu uz augšu! Sākot no 5.-ās līgas, ir kur kāpt uz augšu, un tāds arī bija tas mērķis, lai kāds pamanītu tavu sniegumu.

Pozitīvākais bija tas, lai arī 5. līgā vai arī junioru spēlēs tie apstākļi, kas bija radīti mums, bija ļoti patīkami. Daudz sīkumu – ēdiens, viesnīcas, autobusi, dakteri – parasti bija augstā līmenī, salīdzinot ar Latviju; šeit [Latvijā], kur biju spēlējis, tik daudz nebija veikts komandas labā. Tas viss – vairāk vai mazāk pateicoties daudzajiem sponsoriem un spēlētāju vecāku atbalstam!

Negatīvais bija tas, ka ne viss solītais bija tā, kā teikts pirms es devos spēlēt uz Vāciju; kopsummā vairāk bija pozitīvu iespaidu nekā negatīvu.

jautājums: Herforder EV U20, kas medijos dēvēti arī Herforder Young Dragons, ierindā bijāt divi leģionāri no Latvijas – Tu un Norberts Danemanis. cik noprotams no statistikas, tad abi bijāt pārliecionoši komandas rezultativitātes līderi, spēlējāt kopā vienā maiņā. kā komandas vadība vērtēja Jūsu sniegumu, vai bija “pietiekoši” ar Taviem 68 punktiem 24 spēlēs?

Viennozīmīgi bijām komandas līderi, un mūsu sniegumu tieši uz ledus vērtēja ar plus zīmi; mēs bijām vieni no komandas vilcējiem, arī labi sapratāmies uz laukuma, kas palīdzēja daudzās situācijās. Statistikas ziņā biju rezultatīvākais spēlētājs visā Vācijas junioru bundeslīgā [Junioren-Bundesliga], Norberts atpalika tikai par pāris punktiem. Vienmēr jau var vēlēties labāk, bet uzskatu, ka komandas kopējā statistikā  palīdzējam par 50%.

jautājums: tomēr neskatoties uz Latvijas leģionāru sniegumu, “jaunie drakoni” zaudēja vietu Vācijas U-20 elitē – stiprākajā līmenī. šosezon jau bez Jūsu dalības komanda spēlē Vācijas U-20 otrajā līmenī. kādēļ Herforder EV U20 “izslīdēja” no elites? vai komanda bija būtiski vājāka, sliktāk organizēta vai finansēta nekā pārējās Junioren-Bundesliga komandas?

Togad [2009./2010. g.] mēs palikām 2. vietā ziemeļu divīzijā; bet finansiālu apsvērumu dēļ, kā arī ledus problēmu dēļ nepiedalījāmies 4 komandu play off turnīrā. Ledus halli vadīja pilsētas pašvaldība, un bija noteikts laiks, līdz kuram mums tiek paredzēts ledus termiņš. Nemaz necerot, ka mēs tiksim play off, ledus termiņš netika pagarināts un fināla turnīru viņi [Junioren-Bundesliga] aizvadīja 3 komandu konkurencē! Tā arī junioru sezona beidzās. Visticamāk, ar lielās komandas piedalīšanos Regionallīgā lielāka daļa finanšu tika pievērstas pirmajai komandai.

[piebilde: Junioren-Bundesliga regulārais čempionāts 2009./2010. g. norisinājās divās grupās – Ziemeļu (7 komandas) un Dienvidu (8 komandas) tajā sezonā par līgas čempioniem kļuva EV Füssen U20, kas regulārajā čempionātā Dienvidu grupā bija ieņēmusi 2. vietu.]

jautājums: savā Vācijas sezonā Tev nācās uzspēlēt arī Herforder EV “lielajā” komandā, kas tosezon cīnījās Vācijas 5.-tajā stiprākajā līmenī. arī iepriekš, Latvijā, biji spēlējis pieaugušo līmenī, bet ar ko junioru hokejs no pieaugušo hokeja atšķīrās Herforder EV krāsās?

Tas bija Relegation posms, kur no 5.-ās līgas [Verbandsliga] 3 spēcīgākas komandas cīnījās ar 4.-ās līgas [Regionalliga] 4 vājākajām komandām; kur, savā starpā izveidojot turnīru, 3 labākas no šīm 7 komandām iegūst tiesības spēlēt Vācijas 4.-ajā līgā.

Lielajā komandā jau viss bija nopietnāk un viss balstījās togad uz tikšanu līgu augstāk, ko mēs, protams, arī paveicām. No lielās komandas tika vairāk prasīts un gaidīts nekā no junioriem; tikai mēs pierādījām, ka tieši juniori bija lielās komandas kodols, un uz to arī visa komanda balstījās.

jautājums: spēlēt “ledus drakonu” sastāvā Tev sanāca Relegation posmā. kas tas bija par posmu un ar ko tas Herforder EV gadījumā atšķīrās no regulārās sezonas?

Regulārajā sezonā viņi cīnījās par tikšanu labākajā trijniekā, bet, savukārt, pēc tam [Relegation posmā] jau notika [cīņa] par tikšanu uz augstāku līgu! Pats personīgi 5.-ajā līgā nespēlēju, jo nolikuma bija rakstīts, ka leģionāriem šajā līgā piedalīties aizliegts, savukārt jau 4.-ajā līgā drīkst 2 leģionāri spēlēt, un tā uz augšu.

jautājums: arī lielajā komandā biji salīdzinoši rezultatīvs – 17 punkti 13 spēlēs. kā pats vērtē savu Vācijas sezonu – gan junioru, gan pieaugušo komandā? ko esi visvairāk guvis no šīs sezonas?

Pie lielās komandas mans sniegums varēja būt labāks, daudz nerealizētu momentu utt.; tāpēc uzskatu, ka pie junioriem man padevās labāka sezona, nekā pie lielās komandas! Nospēlējot šo sezonu Vācija viennozīmīgi daudz ko ieguvu, tajā skaitā, arī pieredzi un iemaņas. Katrā ziņā patika trenera vadīšanas stils, kurš vēlējās, lai spēlējam izteiksmīgu hokeju, ar izspēlēm un skaisti realizētiem vārtiem; viņš nebija Kanādas hokeja piekritējs, kas bija ļoti pozitīvi.

jautājums: Herforder EVLatvijas hokejistiem, salīdzinot ar citiem Vācijas klubiem dažādās līgās, ir “iemīta taciņa” – pirms sezonas 2 latvieši, 2010./2011. g. sezonā – Lauris Ziemiņš. kas ir palīdzējis veidot šādu Latvijas hokejistu “eksportu”? ar ko šis klubs ir Latvijas hokejistiem pievilcīgs, īpašs?

Tas notika ar aģenta starpniecību, kam ir tieši kontakti ar šo pilsētu! Lauris nebija vienīgais latvietis, kurš centās iekļūt HEV sastāva šo sezonu [2010./2011.]. [Pievilcīgs ar to, ka ir] Viens no variantiem, lai tiktu ārpus Latvijas spēlēt hokeju un pelnīt.

jautājums: aizvadītajā (2010./2011.) sezonā, jau bez Tevis sastāvā, Herforder EV jau ir pacēlusies pakāpienu augstāk – cīnās Vācijas Regionallliga – 4. līmenī. kāpēc nepaliki Herforder EV kluba sistēmā?

Mēs jau iepriekšējā sezonā izcīnījām tiesības uz spēlēšanu 4. līgā; viņiem tikai nācās to apstiprināt. Sakarā ar mācību pārtraukšanu uz gadu, man nācās atgriezties Latvijā un pabeigt iesāktās mācības. Vēl joprojām uzturu kontaktus ar šī kluba vadību un varbūt tuvākajā laikā tur atgriezīšos.

jautājums: šo (2010./2011.) sezonu atgriezies Latvijas Virslīgā – šoreiz Zemgale/JLSS. kāpēc piezemējies tieši Jelgavas komandā?

Pats esmu jelgavnieks, un pēc ilga pārtraukuma Jelgavā beidzot tika izveidota augsta līmeņa komanda, kurā nolēmu piedalīties. Iepriekš pamatā spēju Rīgā, bet ir grūti izbraukāt katru dienu; vēl pie tam tas jāapvieno ar skolu, un tādējādi izlēmu, ka pats labākais variants bija tad palikt Jelgavas komandā.

jautājums: ar ko bija pamainījies Virslīgas līmenis, ja salīdzini savu SK Rīga/LSPA sezonu (2008./2009.) ar šo – 2010./2011. g. sezonu? kas ir kļuvis savādāk?

Neko diži nav līmenis mainījies, tikai, manuprāt, Latvijas hokeja saimniecība kā tāda ir ļoti haotiska un nesakopta! Ja agrāk Latvijas Virslīga bija skatāma un bija uz ko tiekties, tad tagad ir pavisam pretēji. Komandu sniegums ļoti atšķiras, tāpat kā to finansiālais stāvoklis! Kas tā par Virslīgu, kur pašam jāpērk hokeja forma un vēl piedevām jāmaksā par ledus treniņiem līdz pat 80 latiem mēnesī; tas nav nopietni! Izaugsmes iespējās Latvijā arī nav diez ko lielas; ja citiem liekas, ka Virslīga būtu tas, kur tiekties, tad tas ir galīgi garām; agrāk tā varēja būt, kad vēl bija tādas komandas kā Rīga 2000, ASK/Zemgale u.c., hokejs tiešām bija skatāms un baudāms. Dažkārt pat uz amatieru spēlēm ir lielāka apmeklētība nekā uz Virslīgas spēlēm. Ar katru gadu izaugsmes iespējas Latvijā paliek arvien mazāk!

jautājums: Lietuvas nacionālās hokeja līgas Nacionalinė ledo ritulio lyga (NLRL) 2010./2011. g. sezonas statistikas uzskaitēs Tev ir reģistrēta viena spēle Šiaulių Ledo Linija ierindā. pats minēji, ka esi bijis pieteikts tikai teorētiski, bet reāli nav sanācis laika aizvadīt nevienu spēli. kā nonāci Šauļu komandas intereses lokā? un kāpēc tomēr neuzspēlēji Lietuvā?

Vasaras pauzes laikā formas uzturēšanai bieži slidoju pie amatieriem, un tur bieži brauca spēlēt tieši spēlētāji no Lietuvas, Šauļiem. Kā jau katru gadu viņi meklēja spēcīgu komandas papildinājumu un arī piedāvāja man, teica ka visu apmaksāšot, atliks tik vienīgi spēlēt, un, lūk, es piekritu, kaut arī nevienu spēli neaizvadīju saspringtā grafika dēļ. Pašam bija dienu dienā treniņi no rītiem un vakaros, ta kā tam īsti nepietika laika! Varbūt vēl paspēšu uzspēlēt Lietuvas vietējā čempī; katrā ziņā atsauksmes ir tās labākās.

jautājums: tagad ir populāri doties spēlēt uz Somiju, Zviedriju, arī Franciju, Kazahstānu. vai neesi plānojis atkal iemēģināt leģionāra gaitas? kādi ir Tavi plāni attiecībā uz nākamo sezonu?

Noteikt gribētu spēlēt kādā citā valsti. Pašlaik ir iestājusies vasaras pauze hokejā, bet pēc pāris mēnešiem būs zināms arī mans liktenis. Šīs sezonas [2010./2011.] vidū biju arī sazinājies ar Somijas 4. līgas [II-divisioona] klubu PyPo, un palikām uz vienošanos, ka sarunas atliksim uz nākošo sezonu, jo komandai bija pilns leģionāru skaits uz to brīdi! Laiks rādīs; kā vienmēr tikai sezonas sākumā būs skaidrs, kur spēlēšu.

[piebilde: PyPo – saīsinājums no Pyhäjärven Pohti. PyPo sastāvā 2010./2011. g. sezonā fiksēta virkne Latvijas hokejistu – uzbrucēji Edgars Čermnihs (1990.), Norberts Danemanis (1990.), Edgars Dzirkalis (1993.),Vadims Vabiščevičs (1989.), aizsargs Vladislavs Dudins (1990.), vārtsargs Jānis Liepa (1993.).]

lai veicas!

[pirmie divi attēli no Artūra Batraka personīgā arhīva. trešajā attēlā Artūrs Baltraks – pa kreisi, Zemgale/JLSS krāsās; foto fiksēts Zemgale/JLSS spēlē pret HK Ogre 2010. gada 13. novembrī; foto autors: Ritvars Raits, Sportacentrs.com.]

lasāmvielai & izziņām:

• Artūra Batraka individuālās statistikas uzskaites – eurohockey.com, eliteprospects.com (nekorekti norādīts dzimšanas datums kā 10. augusts), lhf.lv (1. vers.; 2. vers.)
• Herforder EV mājaslapa – herforder-ev.de
• Herforder EV fanu lapa – brigade-herford.de