Rīgas Dinamo un KHL leģionāri kā suga: izcelsme, populācija, īpatnības

Kad šovasar Dinamo „atdzimušais” ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs pie komandas „siles” pieveda ne tikai jau labi iepazīto slovāku uzbrucēju Marselu Hosu, bet arī uz pārbaudes laiku 3 čehus un vienu slovāku, panesās hokeja pazinēju un līdzjutēju vīpsnāšana. Sak, Sējējs māk šurp vilkt tikai čeho-slovākus. Kāda tad ir leģionāru valstiskā piederība Rīgas Dinamo un KHL kopumā?

Kas KHL-ā ir leģionārs? Krievijā

Pirmajās četrās sezonās (2008.-2012.) leģionāra statuss līgas pamatmasu veidojošajos Krievijas klubos bija diezgan demokrātisks un fleksibls. Par leģionāru (Иностранный игрок) juridiski tika uzskatīts spēlētājs, „ja viņš nav Krievijas Federācijas pilsonis un viņam ir ārvalsts pilsonība” (если он не является гражданином Российской Федерации и имеет гражданство (подданство) иностранного государства). Šī formulējuma lokanība splēpjas apstāklī, ka jebkurš spēlētājs ar dubultpilsonību, ja viena no tām ir Krievijas, KHL klubos formāli netika uzskatīts par leģionāru. Proti, paliels ešelons postpadomju sfēras – īpaši Kazahstānas, Baltkrievijas, arī Ukrainas – nacionālo izlašu spēlētāju Krievijas KHL klubos juridiski par leģionāriem netika uzskatīti. Tāpat KHL klubu administrācija bija ļoti veikla PSRS teritorijā un laikos dzimušo hokejistu noformēšanā par Krievijas pavalstniekiem vai vismaz ne-leģionāriem. Tā, piemēram, Baltkrievijas izlases vīriem kā Aleksejs Kaļužnijs, Vitalijs Kovaļs, Andrejs Mezins KHL oficiālās uzskaitēs pie uzvārda ir Krievijas karodziņš. Starp citu, tieši tāpat kā Kārlim Skrastiņam, kuru Jaroslavļas funkcionāri prata noformēt ārpus leģionāru kvotām…

KHL piektajā sezonā (2012./2013.) tika ieviests stingrāks leģionāra statusa formulējums – „ja viņam nav tiesību pārstāvēt Krievijas nacionālās hokeja izlases” (если он не имеет права выступать за национальные сборные команды России по хоккею). Kas nozīmētu to, ka Kazahstānas, Baltkrievijas, Ukrainas un arī Vācijas, Somijas izlasēs spēlējošie vai vēl nesen spēlējušie dubultpilsoņi ar Krievijas pavalstniecību KHL-ā tiek pielīdzināti leģionāriem. Taču arī šajā gadījumā ir izņēmumi, kurus prasmīgi ievērojot, Krievijas kluba pieteikumā var „noslēpt” leģionārus virs normas.

Izņēmumi ir divi:
1) Krievijas pilsoņi, kuriem ir spēkā esošs līgums, kas ar KHL klubu parakstīts 2011./2012. g. sezonā vai agrāk (на момент заявки имеют действующий контракт с Клубом КХЛ, подписанный в сезоне 2011/2012 или ранее);
2) Krievijas pilsoņi, kuri KHL aizvadījuši ne mazāk par 2 sezonām, juridiski neskaitīdamies leģionāri (на момент заявки уже провели в Континентальной хоккейной лиге не менее двух сезонов, не имея при этом статуса «Иностранный Игрок»).

Dzīvē šie izņēmumi nozīmēja to, ka dubultpilsoņu un agrāko ne-leģionāru pamatmasa, kuru veido vīri ar vismaz divu sezonu pieredzi, par leģionāriem Krievijā joprojām netiek uzskatīti. Kaut arī spēlē, piemēram, Baltkrievijas vai Vācijas izlasē. Piebilde: par „ieskaitītu” sezonu tiek uzskatīta tāda, kurā spēlētājs sezonu pabeidzis KHL kluba pieteikumā – t.i., ir „aizvilcis” līdz 30. aprīlim. Bet komandā nonācis kaut vai janvārī – īsi pirms transfēru loga „aizciršanās”.

Leģionāru kvotas

Leģionāru skaits Krievijas KHL klubos ir vidēji turējies 5 spēlētāju robežās, bet ar nelielu svārstību. Izņēmumi bija divās sezonās: pirmajā (2008./2009.) – vienai spēlei drīkstēja pieteikt 4 leģionārus; trešajā (2010./2011.) – komandas pieteikumā drīkstēja būt seši leģionāri. Tiesa, sesto leģionāru drīkstēja piesaistīt par papildu samaksu – 7 500 000 rubļu (135 750 latu, pēc tā laika kursa), kas vidēji turīgiem Krievijas klubiem problēmas neradīja. Pēdējās divas sezonas atļauto oficiālo leģionāru apjoms – 5 hokejisti – ir palicis nemainīgs. Laiku pa laikam KHL un Krievijas Hokeja federācijas funkcionāri ieminas par izmaiņām kardināli pretējos virzienos – no leģionāru skaita samazināšanas (tā federācija) līdz atcelšanai vispār (tā KHL). Pēdējais plašāk diskutētais ir apsolītais jauninājums, ka pēc Soču olimpiādes KHL-ā par leģionāriem neuzskatīs līgas dalībvalstu hokejistus.

Vēl jāpiebilst, ka KHL Krievijas klubos ir īpatnējs vārtsarga-leģionāra statuss. Tā kā vārtsargu jautājums arī Krievijā tiek uzskatīts par īpaši sensitīvu, tad KHL Krievijas klubos visu sezonu laikā ir ierobežots „importa” vārtsargu daudzums – tikai 1. Tāpat ierobežojumi skar leģionāru-vārtsargu spēles laiku, nodrošinot Krievijas pavalstniecības vārtsargiem vismaz trešdaļu no kopējā spēles laika regulārajā sezonā. Jau pirmajā sezonā (2008./2009.) reglamentā bija iestrādāta norma – ārzemju vārtsargam ne vairāk par 65% no kopējā spēles laika. 2012./2013. g. sezonā tā bija saglabājusies apmēram tāda pati – ne vairāk par 2/3 (66.67%); turklāt ar skaidri noteiktu sodu neievērošanas gadījumā – attiecīgajam klubam tiek aizliegts pieteikt vārtsargu-leģionāru aktuālās sezonas play off spēlēm un arī sekojošai sezonai vispār.

Tātad, lai arī cik labi Rastislav Staňa, Jeff Glass vai, piemēram, Edgars Masaļskis, sargātu komandas vārtus, trešdaļa spēles laika ir jādod Krievijas pavalstniekam. Vienīgi izslēgšanas spēlēs vārtsargu laiks netiek dozēts; ārzemnieks vārtus var sargāt kaut vai 100% spēles laika.

NeKrievijas KHL klubu leģionāru kvota – ne vairāk par 20…

Ārpus Krievijas esošos KHL klubus nekādi leģionāru ierobežojumi faktiski neskar ne leģionāru skaita, ne vārtsargu normu izskatā. To tad arī itin cītīgi savulaik ir izmantojusi, piemēram, Minskas Dinamo vienība, vidēji sezonas laikā caur sastāvu „izlaižot” pa padsmit „tīrajiem” leģionāriem, nemaz neskaitot Krievijas hokejistus… Arī Rīgas Dinamo ir izmantojuši iespēju „pievilkt” pa kādam leģionāram vairāk nekā Krievijas KHL klubi.

Tomēr 2012./2013. g. sezonas KHL reglamentā ir ieviests leģionāru „ierobežojums” arī KHL neKrievijas klubiem. Norma ir tālu no reāla ierobežojuma: „Ārvalstu KHL kluba pieteikumā jābūt ne mazāk kā pieciem hokejistiem, kuriem ir tiesības pārstāvēt tās valsts nacionālo izlasi, kuru pārstāv attiecīgais KHL klubs” (В заявке Основной команды зарубежного Клуба КХЛ должно находиться не менее пяти Хоккеистов, имеющих право выступать за национальную сборную страны, которую представляет данный Клуб в Чемпионате КХЛ). Tā kā reglaments KHL pamatkomandā paredz 25 spēlētājus, tad neKrievijas KHL kluba leģionāru limits sanāk – ne vairāk par 20 hokejistiem. Turklāt vēl pastāv teorētiskas iespējas „muģīties” ar pārcelšanu uz fārmklubu, jauniešu komandu utt. Tiesa, bez visām „kreisajām” iespējām arī ar 20 leģionāriem vajadzētu pietikt visnegausīgākajiem ģenerālmenedžeriem un klubu direktoriem.

KHL pieprasītākie leģionāri – kanādieši, čehi, somi

No visiem 515 leģionāriem, kas aizvadījuši vismaz vienu spēli KHL oficiālajā čempionātā līgas pastāvēšanas 5 sezonu laikā, pieprasītākie ir Kanādas pavalstnieki (93 hokejisti) jeb 18.1% no leģionāriem. „Kanādietis” ir kvalitātes zīme faktiski visos platuma grādos. Hokeja dzimtenes pārstāvji pamanās būt konkrēti dominējošā nācija ne tikai NHL, AHL, ECHL, CHL (ASV), SPHL čempionātos Ziemeļamerikā, bet vēl arī kā lielākā leģionāru pārstāvniecība „apasiņo” Eirāzijā notiekošos KHL, Somijas SM-liiga, Šveices NLA un NLB, Vācijas DEL, Austrijas EBEL, Dānijas AL-Bank Ligaen, Itālijas Serie A un Serie A2, Francijas Ligue Magnus un Division 1, britu EIHL u.c. čempionātus.

Otrs plašākais leģionāru skaits KHL ieceļo no Čehijas (82 vīri) un trešais – no Somijas (75 personas). Tālāk seko Slovākija (51), Zviedrija (50). Bet paši Krievijas hokejisti ar 44 hokejistu „leģionu” ir veidojuši sesto lielāko ārzemju hokejistu nāciju KHL-ā. Šiem vīriem darbavietu devuši bijušās PSRS „draudzīgo republiku” teritorijā izvietotie klubi – Baris Kazahstānā, Dinamo Baltkrievijā, tagad arī Donbass Ukrainā. Uz Latviju tas attiecināms vismazāk, jo „tīrs” Krievijas pilsonis Rīgas kluba KHL oficiālajās spēlēs ir bijis viens – Vitalijs Karamnovs. Vēl „daļējs” gadījums bija Ainars Podziņš, kurš tagad jau ir nopelnījis Latvijas „hokeja pilsonību” un, nu, skaitās leģionārs Krievijā.

Pieminētais Karamnovs-jaunākais līdz šim arī bija vienīgais Krievijas hokejists, kas spēlējis KHL klubā ārpus bijušās PSRS robežām. Viņš 2012./2013. g. sezonā uzspēlēja HC Lev Praha rindās. Savukārt Slovākijā bāzētie KHL klubi (HC Slovan Bratislava, iepriekš – Popradas Lev) Krievijas hokejistus savā ierindā vismaz oficiālajās KHL spēlēs nebija ņēmuši.

Latvijas leģions – 10. vietā

Latvijas hokejistu pārstāvniecību KHL klubos ārpus Rīgas Dinamo ir veidojuši 15 vārdi jeb 2.9% no kopējā saraksta. Ar to pietiek, lai ieņemtu 10. vietu KHL leģionāru „plašāko nāciju” sarakstā. Kopā KHL ir fiksēti 16 valstu hokejisti. Mūsējie ir apsteiguši Ukrainas leģionāru skaitu (12 vīri); galvenokārt tāpēc, ka paprāvs Ukrainas hokejistu bija izvēlējušies spēlēt Krievijas izlasē. Līdzīga iemesla dēļ, piemēram, Lietuvai nav neviena hokejista KHL, jo Darius Kasparaitis (26 spēles KHL) bija izvēlējies spēlēt pasaules čempionātos elitē un olimpiādēs – t.i., Krievijas izlasē.

Savukārt Latviju apdzen Kazahstānas (25 vīri) un Baltkrievijas pārstāvniecība (24 vīri), kurai ceļu uz Krievijas klubiem atvieglo speciālas attiecības ar Krieviju arī sporta jomā – t.sk., jau minētā uzskatīšana par ne-leģionāriem. Turklāt jāpiemin, ka šajās valstīs norisinās naturalizācijas procesi, un šo zemju pārstāvošu leģionāru saimei pierakstīti tādi jaun-baltkrievi kā Kevin Lalande un Charles Linglet, vai tāds novo-kazahs kā Kevin Dallman.

KHL leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):

	valsts	skaits	t.sk. vārtsargi
1.	Kanāda	93 spēlētāji	21
2.	Čehija	82	6
3.	Somija	75	14
4.	Slovākija	51	4
5.	Zviedrija	50	4
6.	Krievija	44	4
7.	ASV	34	3
8.	Kazahstāna	25	3
9.	Baltkrievija	24	3
10.	Latvija	15	1
11.	Ukraina	12	2
12.-13.	Norvēģija	3	1
	Vācija	3	2
14.	Austrija	2	1
15.-16.	Dānija	1	0
	Šveice	1	1

*

P.S. Latvijas hokejisti, kas spēlējuši ofic. sezonas spēles KHL klubos ārpus Rīgas: Oskars Bārtulis (Donbass); Mārtiņš Cipulis (Amur, HC Lev Praha); Lauris Dārziņš (Ak Bars); Māris Jass (Ņeftehimik); Aleksandrs Jerofejevs (Ņeftehimik, Novokuzņeckas Metallurg); Artūrs Kulda (Sibir); Edgars Masaļskis (Jugra); Aleksandrs Ņiživijs (HC Lev Praha); Sandis Ozoliņš (Atlant); Ainars Podziņš (Vitaz); Georgijs Pujacs (Lada, Sibir, Avangard); Miķelis Rēdlhs (Lokomotiv); Kaspars Saulietis (Minskas Dinamo); Jānis Sprukts (CSKA); Aleksejs Širokovs (Amur). Diemžēl Lokomotiv aizsargs Kārlis Skrastiņš nevienu oficiālā KHL čempionāta spēli aizvadīt neuzspēja.

Vai Rīga ir čehu un slovāku „paradīze”?

Dinamo ģenerālmenedžeri Normundu Sējēju regulāri vaino čeho-slovācismā, tomēr apgalvojums kritiku neiztur vai arī – iztur stipri daļēji (tātad neiztur). Piecu sezonu gaitā Rīgas komandā vislielākā leģionāru „frakcija” ir pārstāvējusi Kanādu – 11 vīri (no 31) jeb 35.5% no visiem. Kanādieši arī visā KHL ir biežāk „pielietotie” leģionāri, taču Rīgas Dinamo proporcija (35.5%) tuvu tam, ka dubulto KHL „normatīvu” – 18.1%.

Taisnīgs būs vērojums, ka Rīgas komandā neproporcionāli vairāk ir bijis slovāku – 5 vīri jeb 16.1% pret līgas tendenci 9.9% apmērā. Vēl lielāks proporcijas „pārkāpums” Rīgā vērojams attiecībā uz ASV hokejistiem – arī 5 personāži (16.1%), bet KHL norma ir 6.6% no „tirgus”.

Savukārt čehi, kuri KHL leģionāru vidū ir otra skaitliskākā grupa (15.9%), Rīgas Dinamo ir tikai piektā leģionāru nācija – 3 vīri jeb 9.7%. Arī somi, kas KHL ir trešā leģionāru „banda” (14.6%), Rīgā uzspēlējuši vien divu personu (6.5%) apjomā. Acīmredzot galvenais treneris Juliuss Šuplers 3 sezonu laikā uzspējis un pratis savus tautiešus slovākus nolobēt labāk nekā somu speciālists Peka Rautakallio nepilnas pusotras sezonas gaitā.

P.S. Pat, ja Dinamo sastāvā paliks uz pārbaudes laiku ņemtie un vēl neatbrīvotie – čehu vārtsargs Jakub Sedláček un slovāku uzbrucējs Marcel Haščák, tik un tā „čeho-slovāku mafija” kopā ņemta neapsteigs kanādiešu apjomu. Turklāt Kanādas „papildspēki” ir parakstītie Kyle Wilson un Mat Robinson.

Rīgas Dinamo leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):

	valsts	skaits (% no kopskaita)	spēlētāji (ofic. spēles)	summēts sp. skaits
1.	Kanāda	11 spēlētāji (35.5%)	Carle (35); Ellison (58); Foster (10); Hartigan (112); A.Giroux (47); Johnson (65); Kariya (47); Lundmark (54); Szczechura (56); Trotter (60); Westcott (53)	597 spēles
2.	Slovākija	5 spēlētāji (16.1%)	Hossa (146); J.Mikúš 1987. (22); Rob.Petrovický (74); Ron.Petrovický (30); Surový (65)	336 spēles
3.	ASV	5 spēlētāji (16.1%)	Arnason (29); Holt (90); Iggulden (60); Schremp (21); Sweatt (37)	237 spēles
4.	Zviedrija	4 spēlētāji (12.9%)	Melin (11); Sperrle (5); Tellqvist (72); Warg (50)	138 spēles
5.	Čehija	3 spēlētāji (9.7%)	F.Novák (53); Prusek (55); Šindel (21)	129 spēles
6.	Somija	2 spēlētāji (6.5%)	Lucenius (60); V.Nieminen (16)	76 spēles
7.	Krievija	1 spēlētājs (3.2%)	Karamnovs (18)	18 spēles

*

P.P.S. Leģionārs-faktiskais. Aprēķina kārtība

Lai sarēķinātu Krievijas un ārpus tās ieviesto KHL klubu leģionāru apjomu jāmet pie malas KHL oficiālos juridiskos nosacījumus un beznosacījumus. Jo nevar, piemēram, Leo Komarovs būt Krievijas un Somijas hokejists, pārstāvot abu valstu izlases. Šajā gadījumā aprēķins tiek veikts pēc attiecīgā spēlētāja „hokeja pilsonības”. Tiem vīriem, kuriem ir vairāk nekā vienas valsts pilsonība, tiek ņemta vērā tās valsts piederība, kuras naconālajās izlasēs ir spēlējis. Ja spēlēts divu valstu izlasēs, tad aktuālā ir laika ziņā pēdējā valstsvienība. Ja dubultpilsonis ar Krievijas pavalstniecību nav spēlējis izlasēs vispār, tad tam „ieskaitīta” Krievijas „hokeja pilsonība”. Dubultpilsoņiem bez Krievijas pavalstniecības par „mājas” valsti ieskaitīta tā, kuras nacionālās izlases pārstāvētas nesenāk, bet, ja valstsvienībās nav spēlēts, tad KHL reģistrā uzrādītā piederība. (Fiksētās pilsonības laiks – 2013. g. augusts.)

Ieskatam – KHL reglamentu sadaļa: khl.ru

[Attēlā: Marsels Hosa ir atpakaļ savā veiksmīgākajā KHL klubā. Vai Rīga kļūs par viņa “paradīzi” arī šosezon? Foto fiksēts Rīgas Dinamo treniņspēlē Valmierā 2013. gada 27. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Ronalds Ķēniņš: „Visam savs laiks”

Aktuālās Latvijas izlases jaunākā hokejista Ronalda Ķēniņa panākumu atslēga slēpjas vārdos: „Jāstrādā, jāstrādā un vēlreiz jāstrādā”. Starp citu, tieši tā, kā to prasa izlases jaunais modelis, kādu veido izlases galvenais Teds Nolans. Atšķirībā no izlases jaunajiem hokejistiem ierastā Ziemeļamerikas vai KHL ceļa uz Latvijas izlasi, Ķēniņam ir savs ceļš – jau 5 sezonas aizvadītas Šveicē.

TUVPLĀNĀ: Ronalds Ķēniņš

• Dzimis 1991. gada 28. februārī
• Ampluā: uzbrucējs
• „Figūra”: 181 cm; 93 kg
• 2011./2012. g. sezonā ZSC Lions komandā Šveices stiprākajā līgā – NLA; Šveices čempions
• Iepriekšējās sezonas: Lions sistēmas komandas Šveicē – GC Küsnacht Lions (NLB), GC Küsnacht Lions U20 (Elite Jr. A), GC Küsnacht Lions U20 2 (Top Junioren); Pikes EHC Oberthurgau 1965 (U17) (Šveices Elite Novizen); Liepājas Metalurgs jauniešu komandas
• Latvijas izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs, izlašu turnīros un divos pasaules čempionātos
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks divos U-20 pasaules čempionātos (pa vienam – elitē, 1. divīzijā)
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks divos U-18 pasaules čempionātos (1. divīzijā)
• Pirmais treneris: Edmunds Vasiļjevs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Piecas sezonas Šveicē nav maz, turklāt pērnruden esi pagarinājis līgumu ar savu esošo klubu ZSC Lions vēl uz 2 gadiem – līdz 2014. gadam. Kas bija tie galvenie iemesli, kāpēc 2007. gadā izvēlējies savas karjeras attīstībai Šveices hokeja saimniecību nevis kādu citu? Vai izskatīji vēl kādas citas versijas?

Ronalds Ķēniņš: Kad ierados Šveicē, nospēlēju junioros 4 gadus un ieguvu Šveices licenci, bija doma lidot pāri okeānam, bet… Tad vēl radās iespēja tikt Latvijas izlasē un pie (ZSC Lions) pirmās komandas sastāvā; parunājos ar treneriem un sapratu to – kad būšu pietiekami labs un gatavs tur (Ziemeļamerikā) spēlēt, tad arī lidošu pāri okeānam. Tādēļ arī pagarināju līgumu, jo sapratu, ka esmu jauns un nav kur steigties – visam ir savs laiks.

Savā pirmajā Šveices sezonā (2007./2008.) ietrāpīji Pikes EHC Oberthurgau 1965 (U17) komandā šīs valsts jaudīgākajā U-17 līgā – Elite Novizen. Tosezon sastrādāji 35 punktus (14+21) regulārajā čempionātā un 3 punktus (0+3) 4 spēlēs play off-ā. Kā pats vērtē šo sezonu? Kā veicās ar „aklimatizāciju” – pierašanu pie Šveices hokeja, skolas, sadzīves?

Kad ierados Šveicē, nezināju ne vārda vāciski, bet ar laiku jau sāku apgūt valodu, un sāka palikt vieglāk un viss sāka iet uz priekšu. Sezonai bija ļoti grūts sākums – biju sanervozējies, jo vēl nekad nebiju spēlējis tik stiprā ligā. Smagi strādāju un sapratu to, ka esmu stiprs, un viss aizgāja uz labo pusi. Daudz ko iemācījos no Harija Vītoliņa padoma un no trenera Kristiana Ruega; liels paldies, protams, viņiem. Būt prom no mājām – tā nebija problēma, jo agrāk spēlēju Liepājā un jau biju pieradis būt prom no mājām.

(Piebilde: Christian Rüegg – Pikes EHC Oberthurgau 1965 kluba sistēmas treneris; Harijs Vītoliņš – KHL čempionvienības OHK Dinamo un agrākais Latvijas izlases galvenā trenera palīgs ar ilggadēju spēles pieredzi Šveicē.)

Savu otro Šveices sezonu pārcēlies aizvadīt GC Küsnacht Lions komandām. Kādēļ pārcēlies no Šveices ziemeļu kantona Turgava tikai daždesmit kilometrus uz dienvidiem – Kisnahtes (Küsnacht) pilsētas hokeja saimniecību? Nepatika tas, ka Pikes nav savas komandas Šveices stiprākajās pieaugušo līgās – NLA, NLB?

Tas arī bija iemesls; pārdzīvoju par to, ka tikai vienu sezonu varēju nospēlēt tur (Pikes EHC Oberthurgau 1965 klubā), jo ļoti daudz ko tur iemācījos. Mani gribēja ņemt NLB klubs, tādēļ man nebija citas iespējas, un nolēmu arī uz turieni (GC Küsnacht Lions) pārcelties.

Jau U-18 vecumā, mazliet uzspēlējot GC Küsnacht Lions U20 komandā, nokļuvi pieaugušo komandā GC Küsnacht Lions (arī – GCK Lions), kas cīnās Šveices otrajā stiprākajā pieaugušo līgā – NLB. Turklāt, saskaņā ar statistikas datiem, aizvadīji 42 spēles, tiki pie 10 punktiem (2+8). Vai Tu biji tik labs, ka 17 gadu vecumā varēji veiksmīgi debitēt NLB līmenī, vai arī Šveices otrās līgas līmenis ir tāds, ka ir tik vienkārši 17 gadu vecumā tikt pie spēles laika un punktiem?

Ja godīgi, bija par ātru man tā NLB līga. Fiziski biju gatavs, bet galvā – vēl nebiju nobriedis, un man vēl bija problēmas ar treneri… Bet paldies Dievam, ka tiku tam visam pāri; tagad nav vairs par to jādomā.

(Piebilde: Šveices pieaugušo hokeja stiprākā līga ir NLA = National League A; otrā stiprākā – NLB = National League B. Šveices stiprākā junioru līga ir Elite Jr. A (arī Junioren Elite A), otra stiprākā – Elite Jr. B (arī Junioren Elite B).)

Šajā pašā sezonā (2008./2009.) statistiķi Tev fiksējuši arī spēles GC Küsnacht Lions U20 otrās komandas sastāvā Šveices Top Junioren čempionātā. Kas bija Top Junioren līga? Kā Tu kopumā raksturotu Šveices U-20 līgu līmeni? Cik viegli/grūti Tev nācās „salasīt” vidēji 2 punktus spēlē Šveices junioros?

Te, Šveicē, ir tāds noteikums, ka ir jānospēlē 2 sezonas U-17 līmenī, lai varētu augstākajā junioru, U-20, līgā (Elite Jr. A.) spēlēt. Es vēl nebiju nospēlējis, tādēļ man vajadzēja aizvadīt 12 spēles, lai es dabūtu licenci uz augstāko junioru līgu.

Šveicē līmenis ar katru gadu kļūst arvien augstāks un augstāks; tādēļ, kad es vēl spēlēju (U-20 līmenī), varētu teikt, ka tas bija kā MHL līmenis. Tos punktus jau nekad nav viegli savākt, bet man bija labi maiņas biedri, un viņi daudz man palīdzēja.

Tomēr pēc salīdzinoši stabilas sezonas NLB līmenī jau nākamajā sezonā (2009./2010.) atkal nokļuvi junioros – šoreiz, par GCK Lions pirmās junioru komandas spēlētāju, NLB čempionātā aizvadot vien 4 spēles, kurās guvi 4 punktus (1+3). Lielākā daļa sezonas aizvadīta GC Küsnacht Lions U20 ierindā Šveices jaudīgākajā junioru līgā Elite Jr. A. Protams, 18 – 19 gadu vecumā spēlēt junioros ir adekvāti, bet tomēr kāpēc tiki „izņemts” no pieaugušo komandas NLB un pārcelts uz junioriem?

Nospēlēju NLB tikai četras spēles, jo GCK Lions komandā drīkstēja būt tikai divi leģionāri. Es skaitījos kā trešais leģionārs, un, kad viens dabūja traumu, tad es tiku pie spēlēšanas. Tur bija tas pats treneris, ar kuru man bija problēmas, un gribēju viņam pierādīt, ka viņš pielaida kļūdu, kad man neuzticējās pirmajā gadā. Junioros man vajadzēja spēlēt, lai varētu dabūt Šveices licenci; tad ir Šveicē jānospēlē 4 gadi.

Šveices NLB čempionātā ir salīdzinoši liels skaits junioru vecuma spēlētāju. Kāda ir NLB un Elite Jr. A līmeņa atšķirība? Kas bija principiāli savādāk, spēlējot pieaugušo NLB līgas komandā un pie junioriem?

Protams, ka tās ir divas dažādas līgas. Juniori paliek juniori – var pieļaut kļūdas, vairāk ripu pieturēt, bet pie pieaugušajiem – jau jādomā ātrāk, viss ātrāk notiek; tādēļ ir liela atšķirība starp tām divām līgām.

2010./2011. g. regulārajā sezonā, neskaitot play off, spēļu sadalījums starp GC Küsnacht Lions junioru un pieaugušo komandām Tev bija jau vienmērīgāks – 18 spēles pie U-20, 11 spēles pie pieaugušajiem. Tomēr vairāk biji GC Küsnacht Lions U20 komandas spēlētājs, nevis NLB vienības kadrs. Kas Tev šajā sezonā pietrūka, lai jau tad pārceltos pieaugušo hokejā uz palikšanu? Varbūt Tavu atrašanās vietu pamanāmi ietekmēja arī kluba U-20 komandas vēlme tikt pie Elite Jr. A zelta medaļām?

Tas arī. Es pats prasījos, lai es nospēlētu divas sezonas junioros, jo, kā jau teicu, bija nedaudz par ātru tajā NLB līgā spēlēt. Tādēļ nolēmu nospēlēt junioros, un zināju, ka mans mērķis – tikt pie pirmās komandas NLA. Arī tādēļ es nospēlēju junioros vairāk, jo tur bija labs treneris, un no viņa daudz ko iemācījos. Viņš man lika cītīgi strādāt; man bija grūti ar viņu un viņam ar mani, bet mēs tikām galā.

Gala beigās 2011. gada pavasarī GC Küsnacht Lions U20 arī tika pie sava kārtējā zelta, un Tu pie tā „strādāji” ļoti čakli – ar 20 punktiem (7+13) 11 spēlēs biji komandas rezultatīvākais spēlētājs. Ko Tev nozīmē šīs Šveices junioru zelta medaļas? Atskatoties ar laika atstarpi, vai vari novērtēt, cik grūti/viegli tās ir nākušas?

Varētu teikt, ka beidzamā sezona junioros mani izvirzīja uz pirmo komandu (ZSC Lions NLA līgā), un vēl, protams, Latvijas izlase palīdzēja. Sezonas gaitā strādāju cītīgi un zināju, ka tā ir mana pēdējā iespēja sevi pierādīt un izsisties uz augšu. Zināju, ja nebūšu numur viens komandā play off-os, tad varu aizmirst par pirmo komandu. Tādēļ darīju visu, lai vinnētu čempionātu un vēl kļūtu par bombardieri, bet tomēr tas viegli nenāca – vajadzēja daudz darba ielikt.

Aizvadītajā sezonā (2011./2012.), pretēji dažu ekspertu prognozēm, Tu „paleci” garām Lions saimniecības pieaugušo fārmam NLB čempionātā (GCK Lions), kur jau iepriekšējās sezonās biji uzspēlējis, un uzreiz 20 gadu vecumā iestartēji pirmajā komandā ZSC Lions Šveices stiprākajā līgā NLA. Ko Tev „maksāja” šī salīdzinoši ātrā pierakstīšanās Lions pirmajā komandā? Cik sīksta bija konkurence par nokļūšanu Cīrihes ZSC Lions sastāvā?

Daudz darba! Man paveicās ar treneri – es viņam ļoti patiku, cītīgi strādāju, darīju visu, ko viņš man lika un rezultātā tiku komandas sastāvā. Ar laiku iegāju sliedēs, stress pārgāja un sāku savu hokeju spēlēt; treneris sāka vairāk uzticēties, un beigu beigās ar smagu darbu tiku jau pirmajā maiņā. Atceros, kad izgāju pirmajā pārbaudes spēlē uz laukuma, nezināju, kur skriet, bet tas viss bija stress; nomierinājos, un viss sāka iet uz priekšu. Konkurence bija liela, bet tomēr kaut kā tiku tanī kadrā.

Sezonas gaitā ZSC Lions sastāvā esi aizvadījis 47 spēles un iekrājis 18 punktus (6+12) regulārajā sezonā, kā arī play off 15 spēlēs iekrāji 4 rezultatīvas piespēles un tiki pie čempiona goda; tas 20-21 gadus vecam NLA debitantam ir vērā ņemams rādītājs. Kā Tu pats vērtē savu iekļaušanos Šveices pieaugušo elites līmenī?

Sezonu sākām slikti, bet visu laiku ticējām, ka mēs esam labāki, trenējāmies katru dienu pa pusotrai stundai. Pirms spēlēm nebija tāda vienkārša iesildīšanas – mēs trenējāmies vienalga, kad bija spēle vakarā. Bet ar laiku sākām vinnēt, un tad jau samazinājās treniņu process, un regulārajā sezonā palikām septītajā vietā. Neviens cits neticēja, ka mēs vinnēsim čempionu titulu, bet vienīgie, kas ticēja, bijām mēs un komandas vadība. Mēs pierādījām to, ka mēs esam labāki, lai arī par mums visi žurnālisti rakstīja, ka mums (tikai) veicas. Bet kā var tikai veikties, ja sērijā vinnējam ar 4:0 un pusfinālā atkal 4:0? Fināla sērijā bija 4:3 – lai domā paši, bet mēs pierādījām.

Kas NLA līmenī ir principiāli savādāk nekā bija NLB vai junioros, neskaitot spēlētāju meistarību? Vairāk spēka spēles, lielāki ātrumi?

Hokejs atšķiras, protams. Vēl ātrāk jādomā; spēka paņēmieni un viss – tikai vēl ātrāk.

ZSC Lions komandas sastāvā bija vēl daži 1991.-1992. gados dzimuši hokejisti, bet jaudīgākos rezultātus uzrādi Tu un vēl viens 1991. gada hokejists Reto Schäppi, ar kuru esat uzspēlējuši arī kluba sistēmas NLB un junioru komandās. Turklāt Reto Schäppi bija jau iepriekšējā sezonā (2010./2011.) aizvadījis regulārās sezonas 31 spēli un vēl 5 spēles play off-ā ZSC Lions ierindā NLA līmenī. Bet Tu šajā regulārajā sezonā esi rezultatīvāks par viņu. Vai Tev sanāk salīdzināties un sacensties ar sava vecuma cīņubiedriem komandā?

Domāju, ka katram ir savs mērķis. Es par to nedomāju, kā apsteigt savu gadu komandas biedru, es koncentrējos uz labu sezonu; tādēļ par punktiem nedomāju. Domāju, kā tik noturēties sastāvā un tikt augstākā maiņā.

Vai labi atceries savu pirmo vārtu guvumu NLA līmenī? Vai arī 24. septembra (2011.) spēle pret HC Davos Tev atmiņā nav aizķērusies?

Nu, protams, ka atceros. Tādus momentus nekad neizmirsti. Atceros – iegāju (zonā), man atdeva piespēli, es pavilku (ripu) zem sevis, uzreiz metu un trāpīju tālajā devītniekā. To nevar aizmirst, emocijas bija nepārspējamas.

Aizvadītajā regulārajā sezonā ar 48 minūtēm (47 spēlēs) biji trešais nedisciplinētākais ZSC Lions vienībā. Kā tā? Kā esi ticis pie savām soda minūtēm – regulāri kaujies vai kā citādi „apbižo” savus pretiniekus?

Es daudz spēlēju spēka spēli. Vienreiz vienam trāpīju pa ceļiem, bet viņš dabūja traumu un man iedeva 20+5 minūtes, ja nemaldos; un to parējo savācu ar divu minūšu noraidījumiem.

Kā pats kopumā novērtē savas sezonas Šveicē – jauniešu, junioru un arī NLB komandās? Kas, Tavuprāt, ir lielākie ieguvumi no tā, ka šiem gadiem izvēlējies Šveici nevis citu alternatīvu – Ziemeļamerikā, Zviedrijā vai Latvijā?

Grūti atbildēt uz šo jautājumu. Kā bija lemts… Nezinu, kā būtu bijis, ja spēlētu kaut kur citur. Varbūt labāk, varbūt sliktāk, bet teikšu, ka man veicās ar to, kas man ir, un esmu pateicīgs Šveicei par to, ko esmu šeit iemācījies. Šajās sezonās daudz ko iemācījos, cītīgi strādāju. Bija sliktas sezonas un bija labas sezonas, bet kopsummā, domāju, ka labi, bet vienmēr gribas vēl labāk; tādēļ jābūt pacietībai.

Kas ir tā Šveices hokeja „kvalitātes zīme”, kas Tevi un iespējams arī citus Šveicē „kapājošos” Latvijas hokejistus atšķir no citiem Latvijas hokejistiem citās valstīs? Ar ko, Tavuprāt, Šveices hokejs ir īpašs?

Nu, var iemācīties, kas ir komanda, kas ar laiku tev jau kā ģimene. Viss, kas Kanādas hokejā, – ātrums, daudz spēka paņēmienu. Nevarētu teikt, ka kaut kas īpašs, bet ļoti labs līmenis, un cilvēki redz, ja tu strādā, viņi to novērtē un ir pateicīgi.

Latvijas izlašu ziņā Tev ļoti vērtīga bija arī iepriekšējā sezona (2010./2011.) – ātri uzkāpi no U-20 līdz nacionālajai izlasei. Novembrī biji rezultatīvākais spēlētājs Latvijas U-20 izlasē Sino Cup U20 turnīrā Dānijā, decembrī palīdzēji Latvijas U-20 izlasei izcīnīt zeltu junioru pasaules čempionāta apakšgrupā un nopelnīt vietu elites čempionātā. Tam sekoja pieslēgšanās Latvijas pieaugušo izlasei – februārī 2 spēles turnīrā Norvēģijā, pavasarī vēl 6 spēles Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros un 1 pārbaudes spēle pret Norvēģiju. Varētu domāt, ka U-20 vecuma hokejistam ar to pietiktu, bet Tu vēl debitēji izlases sastāvā pasaules čempionātā. Ja Tev būtu jāpaskaidro Latvijas U-12 vecuma hokejistiem, kas jādara, lai U-20 vecumā tiktu pie tik bagātas pieredzes Latvijas izlašu sastāvā? Kas ir jāziedo, lai to sasniegtu?

Jāstrādā, jāstrādā un vēlreiz jāstrādā. Es domāju, jādara viss, ko tādā vecumā treneris liek. Domāju, ka tiku izlasē, jo darīju visu, ko treneris lika, klausījos un strādāju no visas sirds.

Vēl augstāku vilni sanāca celt 2012. gada „lielo” pasaules čempionātā, uz kuru ne tikai tiki Latvijas izlases sastāvā, bet arī kā jaunākais komandas spēlētājs biji trešais rezultatīvākais uzbrucējs izlasē. Jaunajiem hokejistiem mēdz pārmest „sakāpšanu galvā”; īpaši, ja konkrētais hokejists ir sasniedzis vairāk nekā vienaudži. Kāda ir Tava metode pret „sakāpšanu”? Varbūt to vari ieteikt arī citiem?

Nezinu par to sakāpšanu, jo nav tāda bijusi. Nedomāju tagad par to, ka kļuvis par trešo rezultatīvāko uzbrucēju, tagad plivināšos pa gaisu. Domāju: tu pārstāvi savu valsti, tādēļ par to, cik punktus dabūji, vispār nedomā. Es, piemēram, domāju par pēc iespējas augstāku vietu pasaules čempionātā dabūt, un ticu tam, ka mēs varam tālu tikt. Tikai jāstrādā!

Lai veicas!

Lasāmvielai & izziņām:

• Ronalda Ķēniņa individuālās statistikas uzskaites – hockeyfans.ch, eliteprospects.com, eurohockey.com, lhf.lv (jaunais LHF web), statistika.lhf.lv (vecā statistikas lapa – nav pilnīga)
• Ronalda Ķēniņa pirmais vārtu guvums NLA čempionātā (video) – sportacentrs.com
• Ronalda Ķēniņa īs-intervija 2012. gada pasaules čempionāta gaitā (video; 2012-05-08) – sportacentrs.com
• Ķēniņa intervija pirms 2012. gada pasaules čempionāta, trenējoties ar Latvijas izlasi (video; 2012-04-25) – sportacentrs.com
• Par Ronaldu Ķēniņu Šveices prese (2011-12-05) – sport.sf.tv
• Ronalda Ķēniņa intervija pēc debijas pasaules čempionātā (2011-05-19) – sportacentrs.com
• Lions junioru – jauniešu komandu sistēma – lions-nachwuchs.ch
• ZSC Lions un GCK Lions mājaslapas – zsclions.ch, gcklions.ch
• Latvijas izlases (t.sk. Ronalda Ķēniņa) sniegums 2012. gada pasaules čempionātā: tepat
• Agrāki raksti ar Ronalda Ķēniņa pieminējumu: tepat

[Pirmo divu Ronalda Ķēniņa fotoattēlu avots: zsclions.ch. Trešais foto fiksēts pēc Latvijas U-20 izlases spēles pret Baltkrievijas U-20 izlasi 2010. gada 19. decembrī U-20 pasaules čempionātā 1. divīzijā, palīdzot Latvijas junioru valstsvienībai izcīnīt vietu elitē; šī foto avots: lhf.lv. Ceturtais foto – Latvijas izlases spēlē pret Norvēģijas izlasi 2011. gada 25. aprīlī; foto avots: lhf.lv. Piektā foto (atkal ZSC Lions krāsās) avots: sport.sf.tv. Sestā (noslēdzošā) foto avots: lhf.lv.]

Somijas SM-liiga kā stiprākā līga pasaulē?

kārtējais pasaules čempionāts ir izbeidzies, vietas pie galda un medaļas sadalītas… Somijas izlase ir tikusi pie zelta godalgām, apliecinot ka visu var panākt ar rūpīgu darbu un uzcītību. pusfinālā “sasistā” Krievijas izlase ar 3:0 un finālā sagrautā Zviedrijas valstsvienība (6:1) varētu mēmi klusējot apliecināt, ka Somijas triumfs nav nejaušība, kas “nopelnīta” pagarinājumos, pēcspēles metienos vai pārpratuma rezultātā.

par superlīgu veču īpatsvaru izlasēs

rādās, ka arī NHL un arī KHL veču īpatsvars nebija vietu sadalē izšķirošs ne čempionāta “spīdekļiem”, ne lejasgala komandām. piemēram, Somijas izlases pieteikumu rotāja 5 hokejisti, kas 2010./2011. g. sezonā bija uzspēlējuši NHL. ar šāda kaluma vīriem, kas šosezon spēlēja NHL, bagātākas bija Zviedrijas, Čehijas, Kanādas, ASV un Slovākijas izlases. uz pasaules otrās stiprākās līgas godu pretendējošās KHL ledus laukumiem sezonā spēlēja 8 somu izlases spēlētāji. tādu vīru vairāk bija Čehijas, Krievijas, Slovākijas, Latvijas un Baltkrievijas izlašu sastāvā. tiesa, vadošās izlases bez NHL un arī KHL večiem nav iztikušas…

zināmā mērā spilgts piemērs pasaules superlīgu neobligātajai vai minimālajai klātbūtnei izlasēs ir Norvēģijas izlase. čempionātā 6. vietu izkarojušās Norvēģijas valstsvienības vīru “audzināšana” jau ilgāku laiku ir uzticēta Zviedrijas hokeja sistēmai, kur vadošajā līgā šosezon spēlēja 10 norvēģu izlases izlases vīri; tomēr 12 hokejisti, kas “aizpildīja” Norvēģijas izlasi, pārstāv šīs valsts stiprāko nacionālo līgu – Get Ligaen, kuru starp pasaules TOP līgām varētu ierindot tikai un vienīgi aizrautīgākie Norvēģijas hokeja patrioti.

2011. gada pasaules čempionātā pārstāvēto līgu spēlētāju vidējā ieņemtā vieta šajā čempionātā (ņemtas vērā līgas ar 3 un vairāk hokejistu pārstāvniecību):

1.	Somijas SM-liiga	4,39
2.	NHL	4,59
3.	Zviedrijas Elitserien	5,80
4.	Norvēģijas Get Ligaen	6,00
	Norvēģijas 1. divisjon	6,00
6.	AHL	6,11
7.	Čehijas ekstralīga	6,20
8.	Vācijas DEL	7,50
9.	KHL	7,55
10.	Šveices NLA	9,52
11.	NCAA	10,00
	Slovākijas ekstralīga	10,00
13.	Zviedrijas HockeyAllsvenskan	10,18
14.	Dānijas AL-Bank Ligaen	11,00
15.	Francijas Ligue Magnus	12,42
16.	Šveices NLB	13,33
17.	Baltkrievijas ekstralīga	13,69
18.	Austrijas EBEL (Erste Bank Eishockey Liga)	15,43
19.	Itālijas Serie A	16,00
	Slovēnijas Slohokej Liga	16,00

hokeja līgu pārstāvniecība 2011. gada pasaules čempionātā: 

izlase	NHL	KHL	AHL	Zviedrijas Elitserien	Somijas SM-liiga	Šv. NLA	Vāc. DEL	Čehijas ekstralīga	Slovākijas ekstralīga	NCAA
1. Somija	5	8	2	3	9	–	–	–	–	–
2. Zviedrija	9	5	5	12	–	–	–	–	–	–
3. Čehija	11	12	2	–	–	–	–	3	–	–
4. Krievija	5	19	–	–	–	–	–	–	–	–
5. Kanāda	23	–	2	–	–	–	1	–	–	–
6. Norvēģija	1	–	2	10	–	–	–	–	–	–
7. Vācija	2	–	2	–	–	1	22	–	–	–
8. ASV	20	1	8	–	–	–	–	–	–	3
9. Šveice	1	–	1	–	–	24	–	–	–	–
10. Slovākija	6	13	–	4	1	–	–	1	4	–
11. Dānija	1	–	1	3	–	–	1	–	–	–
12. Francija	1	–	–	1	1	2	1	1	–	1
13. Latvija	1	17	1	–	2	–	1	–	–	–
14. Baltkrievija	2	12	1	–	–	1	–	–	–	1
15. Austrija	–	–	–	1	–	1	–	–	–	–
16. Slovēnija	–	–	–	1	–	–	–	–	–	–

pilns saraksts: petrovich27_IIHF_WC_2011_izlases_un_ligas_2011-05-16. 

P.S. tabula iekļauti visi spēlētāji, kas minēti PČ pieteikumā (neatkarīgi no tā, vai spēlētājs ir bijis pieteikts uz konkrētām spēlēm un spēlējis). ja konkrētais spēlētājs ir aizvadījis spēles vairākās līgās, tad viņš ir atzīmēts pie katras no līgām. tabulā nav iekļautas dažādu vecumu U līgas (t.sk. Francijas U-22, Kanādas OHL), bet ir iekļauta koležu līga NCAA.

Latvijas U-20 izlase. versija “2010 novembris”

Latvijas U-20 izlases sastāvā turnīram U20 Sino Cup Dānijā ir iekļauts vairums “iesaukuma vecuma” – 1991. g. dzimušo – HK Rīga hokejistu, atskaitot vārtsargus Uldi Čalpu, Tomu Broku, uzbrucējus Vladislavu Dobreņkiju un Miku Lipsbergu, kuram vēl nesen bija lauzta roka un vēl nav īstā forma, bet treniņi jau ir atsākti. visi pārējie HK Rīga hokejisti ir – vai nu par vecu (dzimuši 1989. – 1990. g.), vai nu viņiem viss priekšā (dzimuši 1992. – 1993. g.). taču ir arī daži 1992. gadā dzimušie HK Rīga hokejisti, kas ir ietilpuši U-20 izlasē Dānijas turnīram – Kristers Gudļevskis, Dāvis Straupe un Raimonds Upenieks. kā arī Edgars Kurmis, kura dzimšanas gads ir 1993.-ais.

no 22 hokejistiem, kas fiksēti U-20 izlases sastāvā, 13 puiši pārstāv HK Rīga krāsas, bet pārējo “laukumu” aizpilda papildspēki no Liepājas Metalurgs komandām un daži leģionāri. ir skaidrs, ka HK Rīga veidota kā Latvijas U-20 izlases “bāzes komanda”. pagaidām gan nav 100% skaidrs, bet laiks rādīs, vai puiši spēlē HK Rīga sastāvā tāpēc, ka ir labākie, vai arī viņi ir “labākie” tāpēc, ka spēlē HK Rīga komandā.

pagaidām gan dažādu iemeslu dēļ – neiespējamība pievienoties sezonas gaitā, veselības problēmas – Latvijas U-20 izlases sastāvs nav “pilnīgs”. taču pārbaudes spēļu turnīrs tam ir paredzēts, lai notestētu arī tuvākās “rezerves”. jādomā, ka U-20 izlases galvenajam trenerim Leonīdam Beresņevam un viņa asistentam Aigaram Ciprusam ir visgrūtāk “izsijāt” tos puišus, kas ir tālāk no acīm – dažādu valstu junioru un “otrā plāna” pieaugušo komandās. virkne no viņiem tā arī paliks “aiz kadra” – neizvērtēti, jo tikt skaidrībā tikai “caur” statistikas pierakstiem nebūs iespējams.

Latvijas U-20 izlases sastāvs U20 Sino Cup (2010. g. novembris):

ampluā	spēlētājs	dz.g.	komanda 2010./2011.	līga
vārtsargi
V	Kristers Gudļevskis	1992.	HK Rīga	MHL
V	Jānis Kalniņš	1991.	Liepājas Metalurgs-2	Latvijas Virslīga
			Liepājas Metalurgs*	Baltkrievijas ekstralīga
aizsargi
A	Reinis Demiters	1991.	HK Rīga	MHL
			Liepājas Metalurgs-2	Latvijas Virslīga
A	Edgars Dīķis	1991.	HK Rīga	MHL
A	Kristers Freibergs	1992.	Liepājas Metalurgs-2	Latvijas Virslīga
			Liepājas Metalurgs	Baltkrievijas ekstralīga
A	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	HK Rīga	MHL
A	Kārlis Kalvītis	1991.	HK Rīga	MHL
A	Mārtiņš Porejs	1991.	HK Rīga	MHL
A	Ēriks Ševčenko	1991.	HK Rīga	MHL
A	Raimonds Tūbelis	1991.	Liepājas Metalurgs-2	Latvijas Virslīga
			HK Rīga	MHL
			Liepājas Metalurgs*	Baltkrievijas ekstralīga
uzbrucēji:
U	Māris Bičevskis	1991.	HK Rīga	MHL
U	Elvijs Biezais	1991.	HK Rīga	MHL
U	Māris Diļevka	1992.	Liepājas Metalurgs	Baltkrievijas ekstralīga
			Liepājas Metalurgs-2	Latvijas Virslīga
U	Maksims Firsovs	1991.	Algoma Avalanche	GMHL = The Greater Metro Junior A Hockey League
			HS Rīga / LSPA	Latvijas Virslīga
U	Ģirts Jansons	1991.	Muik Hockey	II-divisioona = Somijas 4. līga
U	Egils Kalns	1991.	Liepājas Metalurgs	Baltkrievijas ekstralīga
			Liepājas Metalurgs-2	Latvijas Virslīga
U	Edgars Kurmis	1993.	HK Rīga	MHL
U	Ronalds Ķēniņš	1991.	GC Küsnacht Lions	NLB = Šveices 2. līga
			GCK Lions U20	Elite Junioren A = Šveices junioru 1. līga
U	Artūrs Mickēvičs	1991.	HK Rīga	MHL
			Liepājas Metalurgs	Baltkrievijas ekstralīga
U	Dāvis Straupe	1992.	HK Rīga	MHL
U	Raimonds Upenieks	1992.	HK Rīga	MHL
U	Juris Upītis	1991.	HK Rīga	MHL
U	Rolands Vīgners	1991.	Les Phenix (Reims)	Francijas Division 1 = 2. stiprākā līga
			Reims U22	Francijas U22 Elite
* Jānim Kalniņam un Raimondam Tūbelim Baltkrievijas ekstralīgā vēl nav fiksēts spēles laiks.

Latvijas U-20 izlases kandidātu sarakstā (2010. g. augsuts) bija iekļauti, bet dažādu iemeslu dēļ U-20 izlases sastāvā Dānijā nav fiksēti: vārtsargs Toms Broks; aizsargi Ralfs Freibergs, Rolands Gritāns, Ņikita Koļesņikovs, Gļebs Rogoza, Artūrs Salija, Romāns Ševčenko; uzbrucēji Edgars Āboliņš, Artjoms Dašutins, Vladislavs Dobreņkijs, Vitālijs Hvorostiņins, Artūrs Kuzmenkovs, Miks Lipsbergs, Mikus Ozols, Kristiāns Pelšs, Nils Semjonovs, Bruno Zabis. ārpus augustā nosaukto kandidātu saraksta ir tikai viens spēlētājs, kurš turnīra laikā fiksēts Latvijas U-20 izlasē – Edgars Kurmis.

P.S. interesanti, ka LHF lapā vienā un tajā pašā rakstā Latvijas U-20 izlases dalībnieku vārdi tiek mainīti vairākkārt dienas laikā…

izziņām:

• LHF nosauc Latvijas U-20 izlases sastāvu dalībai U20 Sino Cup Dānijā – lhf.lv
• GMHL lapa (Maksima Firsova statistikā uz 2010-11-08 fiksētas 2010./2011. g. sezonā 16 spēles un 11+13 punkti Algoma Avalanche sastāvā) – gmhl.net
• Muik Hockey komandas statistika (Ģirts Jansons 3.-ais rezultatīvākais komandā) – muik-hockey.com
• Šveices līgu lapa – nationalleague.ch
• Francijas līgu lapa – hockeyfrance.com
• Latvijas U-20 izlases kandidātu saraksts (2010. g. augusts): tepat