Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Nikolajs Žerdevs’

Krievu hokeja leģendas vēstures atkritumos?

Posted by petrovich27 uz 2014/03/03

spartak logoJau pāris mēnešus KHL slimības vēsturē ir ieraksts – “jāārstē” Spartak. Finanšu problēmas šo Krievijas galvaspilsētas klubu vajā jau ne pirmo reizi. Nebūtu arī pirmā reize, ka KHL pamestu un pat “aizvērtos” kāds no klubiem. Taču šoreiz ir runa par vienu no Krievijas leģendārākajiem klubiem, kas dibināts 1946. gadā (tādu Krievijā nav daudz), ir četrkārtējs PSRS čempions un n-tais sudraba vai bronzas godalgu laureāts. Šķiet, neatņemama krievu hokeja vēstures sastāvdaļa…

Pēc PSRS čempionāta pabeigšanās Spartak klubs līdzīgi kā daži citi padomju laikos spīdoši klubi (CSKA, Kriļja Sovetov) sāka “grimt”. Drīz Spartak jau vairs nebija starp Top klubiem, biežāk ieņemot vietu otrajā desmitā. Tālāk klubs vairākkārt izkrita no Krievijas Superlīgas un spēlēja otrajā līmenī – Augstākajā līgā (tagad VHL; 1999./2000., 2000./2001., 2003./2004.), bet vienu sezonu pat vispār nespēlēja (2006./2007.). Tad arī šķita, ka komanda ir izbeigusies un “uz visiem laikiem”. Bet īsi pirms KHL izveides situācija ar Spratak tika sakopta, un 2008. gadā komanda iestartēja KHL-ā.

Vai Spartak pēdējā sezona?

Maskavas Spartak 2013./2014. g. sezonu iesāka salīdzinoši sprauni, taču sezonas gaitā piedzīvoja ģenerālsponsora un līdz ar to finanšu plūsmas zaudēšanu. 2013. gada 13. decembrī bankas licence tika atņemta kluba “donoram” Investbank… Turmāku kluba elpināšanu uzņēmās KHL, sniedzot dotācijas un uzturot pie eksistences kluba primārās vajadzības. Protams, par sportisko līmeni šādos apstākļos sanāk domāt vismazāk. Komandu pametuši daži, kas sezonu bija iesākuši pie “spartakiešiem” –  Džefs Glass (Jeff Glass), Derons Kvints (Deron Quint), arī Aleksejs Krutovs, Nikolajs Žerdevs. It kā lielakā daļa sastāva vīru ir saglabāta, tomēr komandas emocionāli garīgais stāvoklis, kā saka Spartak galvenais treneris Fjodors Kanareikins, “atrodas brīvajā kritienā”. Ko tas nozīmē? 19 zaudējumi pēc kārtas! Tiesa, regulārās sezonas priekšpēdējo spēli 2. martā izdevās uzvarēt, bet iepriekšējā uzvara bija 6. decembrī. Rezultatā – 56 punkti 53 spēlēs un 13. vieta KHL Rietumu konferencē. Sliktāk klājas tikai Minskas Dinamo – konferences pēdējā (14.) vietā.

Pirms dažām dienām Spartak vadība paziņoja, ka savu problēmu dēļ nestartēs KHL “alternatīvajā” play off – Nadeždas (Cerības) kausa izcīņā, bet līgas vadoņi jau pamanījušies paziņot, ka Spartak izstāšanās no “cerību kausa” netraucēs šīs trofejas izspēles kārtībai… Starp rindām lasot – diezgan bezcerīgi… Likumsakarīgi veidojas dažāda skaļuma baumas un spriedumi, ka KHL jau ir “norakstījuši” Spartak klubu. Viens no salīdzinoši loģiskiem argumentiem – Krievijas galvaspilsētā pietiek ar diviem KHL klubiem (Dinamo, CSKA), it īpaši, ja ņem vērā, ka Piemaskavā mājo vēl divi KHL klubi – Atlant, Vitjaz. Bet kā paliek ar tradīcijām un to kopšanu?

Nav interese visus glābt

Ja runa ir par KHL klubu pārstāvniecību un ģeogrāfiju, tad līgas prioritāte tomēr ir krievu hokeja “eksportēšana” pāri Krievijas robežām un arī nedaudz pašu zemes ģeogrāfiski vai hokeja ziņā attālākos stūros. Citi secinājumi, vērojot KHL dalībnieku izmaiņas, nemaz nevar rasties. KHL pastāvēšanas gaitā klāt “pievilkta” jau Slovākija, Čehija, Ukraina, Horvātija, nerunājot par startā līdzās nostādītajiem Baltkrievijas, Kazahstānas un Latvijas klubiem. Tagad nopietni vingrinājumi norisinās, lai KHL-ā būtu arī Somijas klubs, kā arī tiek iestudēti dažādi darījumi, lai paņemtu vēl kādu “importa” valsti.

Krievijā KHL hokejs “aiznests” līdz Vladivostokai, pieņemts klubs no Hantimansijskas un tagad pilnā nopietnībā tiek līgai gatavots klubs Krievijas “Floridā” – Sočos. Bet bez lielām sāpēm un bēdām pēc pirmās sezonas KHL pameta Krievijas mērogiem leģendārs nosaukums – Voskresenskas Himik, kas drīz pēc tam beidza pastāvēt kā pieaugušo komanda, par galveno nosaukuma nesēju atstājot jaunatnes komandu MHK Himik. Toljati Lada pameta KHL pēc otrās sezonas; tā cīnās VHL (otrajā līgā), sapņo par atgriešanos KHL…

Bet līgas vadība nesteidzas “reanimēt” pašu Krievijas klubus, arī leģendārus. Vēl pirms KHL izveides un līgas pirmajās sezonās uz “lielo hokeju” tiecās Maskavas Kriļja Sovetov – brends, kas krievu hokeja pazinējiem ir vairāk neka zināms. Tomēr “spārni” netika glābti… Komanda bija piedzīvojusi sadalīšanos, tās savstarpēji karojošās frakcijas cīnījās Augstākajā līga un/vai MHL, līdz iznīka pavisam. Jo ko gan KHL darītu ar četriem klubiem Maskavā, kur tā jau manāmas problēmas ar hokeja apmeklētību…

Finanšu un ideoloģiskas problēmas pēcpadomju laikā ir piemeklējušas arī Maskavas CSKA klubu. 1996. gadā PSRS titulētākais hokeja klubs sadalījās divās dažādās komandās, kas uzrādīja salīdzinoši necilu sniegumu. No kādreizējās spozmes nekas nebija palicis. 2002. gadā klubs apvienojās, pēc sešiem gadiem iestartēja KHL un jau pēc dažām sezonām atkal radās finanšu problēmas. CSKA klubu tika nolemts glābt. Jo tas taču visu laiku čempionu medaļām un sasniegumiem bagātākais Krievijas klubs – zīmols, kuru no jauna radīt nebūs vairs iespējams. Tikai – kopt, laistīt, prasmīgi apsaimniekot… 32 čempionu tituli, lai arī visi PSRS laikos, tomēr jebkuram citam Krievijas klubam līdz šādai “kolekcijai” ir kā no Maskavas līdz Pekinai kājām (citāts). Tāpēc arī sponsora atrašanā tika iesaistītas Krievijas valsts augstākās amatpersonas, bet ar to dalību šādas lietas notiek ātri. Jauns sponsors ir atrasts (nozīmēts), un CSKA atkal ir “zirgā”.

Izbijušu klubu netrūkst

Visādi citādi, hokeja klubu izbeigšanās kā Krievijā, tā citur pasaulē ir diezgan ierasta parādība. Kriļja Sovetov, Himik vēl ir salīdzinoši nesenās atmiņās. Bet vai kāds atceras tādu komandu kā Maskavas Lokomotiv? Dibināts 1947. gadā, cīnījās PSRS čempionātos. 1972. gadā pameta PSRS Augstāko (stiprāko) līgu, bet 1983. gadā tika likvidēta vispār. Savulaik diezgan populāra un atpazīstama vienība, bet Maskavai jau bija četri klubi stiprākajā līgā.

Piemēram, Sanktpēterburgā (iepriekš – Ļeņingradā) ir vesela “jūra” savulaik likvidētu hokeja klubu, kuru vēsture sākās 40. gados un kas uzspēlējuši PSRS augstākajā līmenī. Ļeņingradas Spartak – dibināts 1947. g., likvidēts 1965. g., no jauna reanimēts otrajai līgai 90. gadu vidū, bet 2006. gadā likvidēts atkal. Bet varbūt kāds atceras tādu vienību kā Ļeņingradas Dzeržiņec vai Kirovec? Komanda ar nosaukumu Dzeržiņec 1947. gadā sāka startu PSRS čempionātā, bet beidza 1962. gadā (nosaukums Kirovec). Vai Ļeņingradas Dinamo? Dibināts 1946. gadā, PSRS čempionāta pirmo sezonu neatņemama sastāvdaļa. 1954. gadā likvidēts, 1965. g. – atjaunots, 1971. g. – atkal likvidēts. 2012. gadā nosaukums Dinamo Sanktpēterburgā ir atgriezies, un no 2013./2014. g. sezonas jaunatnes līgā MHL startē šāda nosaukuma komanda, kas izveidota un hokeja skolas Forvard bāzes. Bet kopumā Krievijā šādu likvidētu klubu netrūkst.

Tāpat kā mūsu pusē. Nevajag tālu meklēt, lai atrastu klubu nosaukumus – ASK Ogre, DHK Latgale, Rīga 2000, Liepājas Metalurgs, SMScredit.lv utt. utjpr., pat neejot dziļāk uz Latvijas PSR un 30. gadu Latvijas komandām. Kur tas viss ir? Apmēram turpat kur Krievijas “spartaki”, “spārni” un “ķīmiķi”.

Arī visas pasaules hokeja līgu pionierim un “etalonam” NHL ir savi “izbeigtie” klubi. Nav vairs tādu Montreal Wanderers vai Montreal Maroons pilsētā, kur pietiek ar vienu Canadiens. Nav arī New York Americans, Pittsburgh Pirates un vēl dažu. Tomēr NHL cenšas kaut kā glābt tradīcijas, pārceļot klubus uz citām pilsētām un pat rotējot starp Kanādu un ASV. Mēģina radīt zaudētās leģendas no jauna – kā Ottawa Senators. Tomēr šaubu nav, ir arī zaudēti NHL klubi.

Morāle?

Protams, katrai līgai ir savas ģeogrāfiskas, materiālas un dažkārt politiskas intereses. Klubus mēģina nometināt ne tikai hokejiskās pilsētās, bet arī vietās, kur šīs spēles tradīciju nav, bet ir potenciāls apmeklējumam un sponsoru naudas rotācijai. Tādēļ ir diezgan loģiski, ka, piemēram, Maskavā nav piecu KHL klubu.

Tomēr līgu vadoņiem der atcerēties, ka ir tādas vērtības, ko pēc tam arī par ļoti lielu naudu nebūs iespējams nopirkt. Varēs uztaisīt “admirāļus” kā Vladivostokā vai Soču “delfīnus”, kas arī labi un skaisti, bet vēsturi iegādāties nebūs iespējams. Starp citu, leģendām, tradīcijām un stāstiem ir lielāka nozīme nekā sākumā varētu šķist.

Lasāmvielai:

[Zemāk novietotā attelā Maskavas Spartak fani Arēnā Rīga pirms Rīgas Dinamo un Spartak komandu spēles 2010. gada 6. decembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

DR_pret_Spartak_2010-12-06_Agris_Krusts

Advertisements

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

„Krievijas izlasei jāuzvar Latvijas izlasi vienmēr un ar jebkuru sastāvu”

Posted by petrovich27 uz 2012/05/05

Šādus komentārus pēc Latvijas izlases uzvaras pār Krievijas valstsvienību pārbaudes spēlē 21. aprīlī (1:0) pauda Krievijas hokeja ekspertu mutes un klabināja datoru klaviatūras. Protams, tā bija tikai pārbaudes spēle, kas paredzēta testiem un eksperimentiem. Protams, ar Krievijas valstsvienību esam dažādās svara kategorijās; tāpēc pasaules čempionātā reti kurš prognozē Latvijas izlasei kaut punktu spēlē pret Krievijas izlasi. Tomēr Krievijas „ekspertu” lielummānija un augstprātība faktiski padara par katastrofu kaut viena punkta zaudēšanu Latvijai.

Kad Latvijas izlase šopavasar vinnēja vienā no divām spēlēm pret Krievijas izlasi Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros, virkne Krievijas sporta mediju pamanījās uzburt nacionālo katastrofu. Krievu „eksperti” gānījās: „Krievijai jāuzvar Latviju ar jebkuru sastāvu, jebkurā vietā un jebkurā laikā”. Ziņu virsrakstos vīdēja tādi nosaukumi kā „Rīgas pļauka” (Рижская оплеуха) un „Tiktāl esam nodzīvojuši…” (Дожили…). Galvenais vaimanoloģijas arguments, ko piesauca „zinātāji”, ir tāds, ka Krievijas izlase nav zaudējusi Latvijai kopš 2003. gada. „Ir izaugusi vesela paaudze, kas pat nespēja iedomāties, ka Krievija var pakāst latvijiešiem. Un, lūk, tiktāl esam nodzīvojuši,” (Выросло целое поколение, которое даже не представляло, что Россия может продуть латвийцам. И вот дожили…) sūkstās Krievijas medijs Sovetskij Sport (Советский Спорт; kā smejies – Padomju Sports).

Emocionālākos Latvijas patriotus šāds novērtējums nedaudz aizskar… Vai tiešām Latvijas izlase tiek pielīdzināta „pēdējai instancei”, kurai zaudē tikai pilnīgi „lūzeri”? Drīzāk, Krievijas sporta apskatnieku un par ekspertiem dēvējošu personāžu lielummānija ir nepārejoša parādība, un arī cieņa attiecībā uz pretiniekiem ir pazīme, kas nepiemīt visiem. Bet var arī saprast „ekspertus”… Viņi savu Krievijas izlasi par „zelta komandu” uzskata ne tikai tajos gados, kad tiešām izcīnīja zeltu, bet arī visu to laiku, kad „krievijieši” netika pie medaļām vispār. Savukārt, ieskatoties pēdējo gadu statistikā, kad Latvijas izlase pasaules hokeja rangā sitas aiz Top10 robežas, Krievijas hokeja patriotiem rādās, ka Latvijas izlasi ir „jāsit” vienalga kad un ar kādu sastāva komplektāciju.

Krievijas ekspertu un arī atsevišķu izlases dalībnieku izteikumos salasāmā attieksme „mums Latviju jāsit jebkuros apstākļos” acīmredzot ir standarta motivācijas un/vai pašiedvesmas deva Krievijas izlasei. Tomēr šī attieksme veido psiholoģisku fonu, kas nav labvēlīgs pašai Krievijas valstsvienībai. Ir skaidrs, ka Latvijas izlasi neviens vai gandrīz neviens nevainos, ja tā piedzīvos zaudējumu pret grandiem kā Krievija. Bet, ja Latvija gūtu kaut vienu punktu šajā spēlē, tas kļūtu par labu iemeslu mērenai, bet tik un tā – slavas dziesmai. Savukārt, Krievijas izlase, zaudējot kaut punktu Latvijai vai vienalga kurai izlasei, kas nav Kanāda, Somija, Zviedrija vai Čehija, kļūst par vēl lielāku „lūzeri” nekā viņu pretinieks. Kas zina, iespējams, šogad Biļaļetdinova trenētā izlase ies tālu un var atļauties būt nevērīga pret „otrās šķiras” pretiniekiem…

Cik daudz ir „praktiski vienmēr”?

Krievijas hokeja apskatnieku un arī līdzjutēju dominējošo viedokli par gaidāmo Latvijas un Krievijas izlašu spēli rezumē portāls championat.ru: „Šo abu izlašu spēles ļoti reti izceļas ar intrigām, jo praktiski vienmēr Latvijas izlase padodas Krievijas hokejistu spiedienam, kuri pat ar vāju sastāvu mierīgi iet pāri Baltijas sāncensim” (Встречи этих двух сборных очень редко блещут интригами, ведь практически всегда латвийцы сдаются под натиском россиян, которые даже при слабом составе спокойно проходят прибалтийского соперника).

Skaidrs, ka Krievijas izlases vērotājiem daudz interesantākas ir spēles pret Kanādu vai Čehiju, tomēr intrigas neesamība „praktiski vienmēr” ir taisnība tikai pēdējo 5 – 6 gadu laika posmā, kad augstākā līmeņa turnīros Krievijas izlase ir uzvarējusi pārliecinoši. Bet ilgākā laika posmā raugoties, šis „praktiski vienmēr” pagaist.

Līdz šim Latvijas un Krievijas izlases pasaules čempionātos (PČ) ir sacentušās četras reizes, un uzvaru sadalījums ir 2-2. Uzvaras bija salīdzinoši pasen – 2003. un 2000. gadā. Skumjāk Latvijas izlasei ir veicies olimpiskajās spēlēs (OS), kuru ietvaros pret Krievijas valstsvienību ir spēlēts divreiz un abas reizes pārliecinoši zaudēts. Tāpat ir gadījusies virkne pārbaudes spēļu, kurās ir bijušas uzvaras, neizšķirti un zaudējumi. Un pat, ja skaita tikai oficiālās spēles augstākajā līmenī (PČ un OS), tad „sērija” ir par labu Krievijai ar salīdzinoši pieklājīgu 2-4. Tātad Krievijas mediju apgalvojums par Latvijas izlasi, kas „praktiski vienmēr padodas”, vismaz pagaidām augstākā līmeņa turnīros taisnībai atbilst par divām trešdaļām jeb 66,7%.

Latvijas un Krievijas izlašu savstarpējo spēļu rezultāti pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs (punktu guvēji – saskaņā ar iihf.com oficiālo statistiku un lhf.lv sniegto informāciju):

datums turnīrs norises vieta LAT vs. RUS vārtu guv. (piesp.) LAT izl. LAT vārtos
2010-02-16 OS Vankūvera 2:8 Vasiļjevs (Ņiživijs; Cipulis) Masaļskis
Ankipāns (Sprukts; Karsums)
2009-05-03 Berne 1:6 Vasiļjevs (Galviņš; Cipulis) Masaļskis
2006-02-19 OS Turīna 2:9 Cipruss Irbe (no 27:58 Masaļskis)
M.Rēdlihs (Bērziņš)
2003-05-04 Turku 2:1 Tambijevs (Kerčs; Semjonovs) Irbe
Romanovskis (Sorokins; Čubars)
2000-05-05 Sanktpēterburga 3:2 Beļavskis (Kerčs; Laviņš) Irbe
Semjonovs (Ņiživijs)
Semjonovs
1998-05-04 Bāzele 5:7 Kerčs (Maticins; Beļavskis) Irbe
Ņiživijs (Vasiļjevs)
Tambijevs (Laviņš; Znaroks)
Čudinovs (Znaroks)
Sējējs (Znaroks; Vītoliņš)

*

„Pabaidīties”: Krievijas izlases sastāvs 2012. gada PČ (2012-05-03; pagaidām tikai 17 spēlētāju!):

# spēlētājs dz. klubs 2011./2012. sp. REG punkti REG +/- REG sp. PO punkti PO +/- PO
UZBRUCĒJI
13 Pavels Dacjuks 1978. Detroit Red Wings 70 19+48 +21 5 1+2 0
41 Nikokajs Kuļomins 1986. Toronto Maple Leafs 70 7+21 +2
92 Jevgeņijs Kuzņecovs 1992. Traktor (Čeļabinska) 49 19+22 +5 12 7+2 +3
11 Jevgeņijs Malkins 1986. Pittsburgh Penguins 75 50+59 +18 6 3+5 -1
37 Aleksandrs Perežogins 1983. Avangard (Omskas apg.) 53 17+10 +6 21 8+4 +6
24 Aleksandrs Popovs 1980. Avangard (Omskas apg.) 44 9+14 +2 21 4+7 +9
15 Aleksandrs Svitovs 1982. Salavat Julajev (Ufa) 42 10+9 -2 6 1+2 0
27 Aleksejs Tereščenko 1980. Ak Bars (Kazaņa) 50 9+14 +6 11 1+3 -5
93 Nikolajs Žerdevs 1984. Atlant (Maskavas apg.) 53 16+24 -2 12 3+1 -5
AIZSARGI
6 Deniss Deņisovs 1981. SKA (Sanktpēterburga) 52 7+16 +29 14 0+1 -1
74 Aleksejs Jemeļins 1986. Montréal Canadiens 67 3+4 -18
7 Dmitrijs Kaļiņins 1980. SKA (Sanktpēterburga) 52 15+20 +17 13 5+5 +6
82 Jevgeņijs Medvedevs 1982. Ak Bars (Kazaņa) 45 5+19 +6 6 0+1 -2
12 Ņikita Ņikitins 1986. St. Louis Blues 7 0+0 -5
Columbus Blue Jackets 54 7+25 -5
5 Iļja Ņikuļins 1982. Ak Bars (Kazaņa) 51 9+15 +3 12 1+3 0
VĀRTSARGI dz. klubs 2011./2012. sp. REG GAA REG % REG sp. PO GAA PO % PO
30 Kontantins Baruļins 1984. Atlant (Maskavas apg.) 45 2.26 92.9% 12 2.33 93.3%
1 Semjons Varlamovs 1988. Colorado Avalanche 53 2.59 91.3%

*

P.S. Protams, ir arī mērenāki krievu hokeja apskatnieki, kas pēc pārbaudes spēlēm Rīgā secina: „… vieglu pastaigu (spēlē) ar Latvijas izlasi nevienam nevajadzētu gaidīt” (piemēram, allhockey.ru). Tomēr, salīdzinot ar skaļākiem kolēģiem, pieklājīgi nogaidošā nostāja ir minoritāte.

Lasāmvielai:

[Foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Krievijas izlasi 2012. gada 20. aprīlī. Foto avots: lhf.lv (Vladislavs Proškins).]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »