Latvijas Hokeja apskats. Epizode 1 (2013. g. septembris)

*

Navigācijai:

01:54 – par sezonas sākumu un Latvijas hokejistu pārstāvniecību Eirāzijas valstu vadošajās līgās;

07:06 – par Latvijas izlases gatavošanos Olimpiādei Sočos, t.sk. Latvijas izlases ģenerālmenedžera Māra Baldonieka komentārs;

14:26 – par KHL un Rīgas Dinamo sezonas startu; t.sk. Dinamo galvenā trenera Arta Ābola komentārs par komandas došanos izbraukumā uz Tālajiem Austrumiem;

21:23 – Latvijas Virslīgas aktualitātes; t.sk. Kurbads galvenā trenera Aigara Razgala komentārs;

30:20 – par rezultatīvākajiem Latvijas hokejistiem ārpus KHL un Latvijas Virslīgas;

31:42 – Latvijas hokejistu šedevri sezonas sākumā – vārtu guvumi, spēka paņēmieni.

Dinamo jaunie, perspektīvie ar krampi, sakodienu un mednieka instinktu

Pirms kārtējās (sestās) KHL sezonas diezin vai vajadzētu grimt ilūzijās un sludināt, ka Dinamo vienībai ir visu laiku labākais sastāvs un Gagarina kauss – mūsu. Taču ir sastāva vaibsti un nianses, kas nevar nepriecēt. Runa ir par jaunāko galu – 18, 19, 20 gadu vecajiem kadriem, kuri ainavu papildina. Turklāt – ir ieguldījums nākotnē.

Vai treneriem pietiks drosmes?

Cits stāsts, vai treneru kolektīvs, kam jāpierāda sava kompetence un jāuzrāda gūtie punkti, būs gana drosmīgi, lai jaunos ekspluatētu pēc pilnas programmas. Bet par to, ka U-22 (dz. 1992. g. un jaunāki) vismaz katras spēles pieteikumā būs, ir parūpējies KHL reglaments. Iepriekšējā sezonā bija obligāti divi U-22 vecuma spēlētāji, bet, ja gribēja pilnu 22 spēlētāju pieteikumu, tad – četri. Jaunajā sezonā plānots līdzīgi, bet U-22 miksējot ar U-21 vecumu (dz. 1993. g. un jaunāki). Jāpiebilst, ka U-21 vecums Rīgas Dinamo gadījumā ir izdevīgāks par 1992. gadā dzimušajiem (U-22), kurus jaunajā sezonā nevarēs rotēt uz MHL čempionātā spēlējošo HK Rīga, jo šamie, saskaņā ar MHL vecuma griestu pazemināšanu, ir par vecu.

Kā zināms, no dažiem jaunajiem – 1992. gadā dzimušajiem – Rīgas Dinamo jau atbrīvojusies. Diviem – aizsargam Ņikitam Koļesņkovam un uzbrucējam Kirilam Tambijevam tika pārtraukts pārbaudes laika līgums, bet vārtsargam Kristeram Gudļevskim Dinamo nelika šķēršļus viņa ceļā uz Ziemeļameriku – Tampa Bay Lightning piramīdu.

Tā, nu, Rīgas Dinamo ierindā nav palicis neviens 1992. gadā dzimušais… Bet ir „kolonna” ar 1993. un 1994. gadā dzimušajiem, kuri ir sevi itin pieklājīgi uzrādījuši pirmajās pārbaudes spēlēs. Protams, pirmajās divās pārbaudes spēlēs „sastaptās” VHL komandas dažādā komplektācijas stadijā un fiziskajā kondīcijā nav atbilstošākais fons kategoriskam Dinamo jaunatnes vērtējumam. Prāgas turnīrs un tajā esošās KHL komandas ir nopietnāks „mikroskops”. Tomēr daži secinājumi piezogas nelūgti arī pirms Prague Hockey Cup beigām, un neatkarīgi no snieguma šajā turnīrā.

Deivids Sarkanis (dz. 1994.) ar mednieka instinktu

Kad pēc 27. jūlijā Valmierā notikušās Dinamo treniņspēles galvenais treneris Artis Ābols minēja Sarkaņa atstāto „ļoti labo iespaidu”, Ābols nemānījās. Patīkamo pārsteigumu pasvītro apstāklis, ka, piemēram, iepriekšējā (2012./2013.) sezonā Deivids Sarkanis nebija ne talantīgāko Latvijas jauno hokejistu sarakstu augšgalā, ne Dinamo attālāko kandidātu sarakstos, ne Latvijas U-20 izlases sastāvā junioru pasaules čempionātā.

Jā, sezonas nogalē bija epizodiski simpātiski manāms HK Rīga ierindā, taču MHL nemaz nenospēlēja visu sezonu. Liela daļa sezonas sanāca Juniors sastāvā MHL B grupā un Latvijas Virslīgā. Tad nu regulārās sezonas summā – tikai 12.-ais rezultatīvākais HK Rīga ierindā (13 punkti 35 spēlēs) un dalīti 26./27.-ais rezultatīvākais Juniors sastāvā MHL B grupas čempionātā (4 punkti 12 spēlēs). Vien Latvijas Virslīgas regulārajā sezonā iekrātie punkti „noliek” starp līderiem – 2.-ais rezultatīvākais (21 punkts 16 spēlēs). Skaidrs, ka, saliekot visu „vienā maisā”, skaitļi kļūst pamanāmāki, tomēr pat summējot atradīsies virkne HK Rīga jauno hokejistu, kuriem cipari ir „skaistāki”. Bet statistika iemidzina, un Sarkanis joprojām ir Dinamo sastāvā un ar komandu Prāgā.

Deivida Sarkaņa debija bija iecerēta 2. augustā pret Toros, taču pieteikumā iekļuva pilni četri aizsargu pāri un 13.-to uzbrucēju pieteikt nedrīkstēja. „Pēc iesildīšanās (..) man nekas cits neatlika kā ģērbties nost un pavērot spēli no malas,” stāsta D. Sarkanis. Debija „iekrita” 8. augustā pret Ņeftjaņik, un plašākam aculiecinieku un Sportacentrs TV skatītāju lokam parādījās Deivida Sarkaņa „mednieka instinkts”, kas ļoti labi piestāvēja Dinamo uzbrukumam. Vārtu guvumu nebija, bet izveidotās epizodes uzbrukumā bija elegantas!

Kādi pašam iespaidi pēc debijas? „Domāju, ka nospēlēju labi; bija daudz momentu, tikai nesanāca ripu dabūt vārtos, bet tā kopumā – patīkamas sajūtas un jutos labi pēc spēles,” tā Deivids Sarkanis. Kādas saskati savas izredzes jau 2013./2014. g. sezonā uzspēlēt KHL? „Grūti teikt. Protams, ka vēlētos uzspēlēt KHL, un ceru, ka sanāks, bet tad jau redzēs, vai treneris uzticēsies man un ieliks sastāvā. Pāragri arī neko negribas spriest; laiks rādīs.”

Sarkanis savu debijas spēli sāka 4.-ajā virknējumā kopā ar Vitāliju Pavlovu un Gunāru Skvorcovu, bet spēles gaitā tika „paaugstināts”… „Uz 3. periodu treneris ielika mani virknējumā pie Džeriņa un Cipuļa. Ar Pavlovu un Skvorcovu mēs jau kādu laiku bijām vienā maiņā, nedaudz jau arī iespēlējāmies; tā, ka vairāk mazāk viens otru sapratām. Bet arī ar Džeriņu un Cipuli īpaši nekādas nesaprašanās nebija; visi partneri ir labi un spējām saprasties.”

Kā Tu domā, ar ko hokejs Prāgas turnīrā atšķirsies no tā, kas bija pārbaudes spēlēs Piņķos? „Domāju, ka tur būs ātrāks hokejs, būs daudz grūtāk spēlēt, jo pretī nāks komandas no KHL augšgala, un būs lielāks laukums nekā šeit Piņķos, līdz ar to būs lielāka slodze. Bet arī Piņķos mums pretī nāca diezgan agresīvs pretinieks, un tāpat bija smaga spēle,” tā Deivids Sarkanis pirms Prague Hockey Cup.

Pirmajā spēlē Prāgā – pret Ak Bars – Sarkanis atrada vietu pieteikumā kā 13. uzbrucējs ar spēles laiku dažās nomaiņās ceturtajā virknējumā. Bet tās sekundes uz ledus izskatījās pilnvērtīgi izmantotas. Sarkanis sev atvēlēto īso laika sprīdi pretinieku zonā bija labi pamanāms – ar presingu, cīņu pie borta, lielisku piespēli uz vārtu priekšu kolēģim Mārtiņam Cipulim. Darba Sarkanim, protams, vēl ļoti daudz, bet komandas jaunākais spēlētājs (dz. 1994. g. 7. novembrī) nebūt nav vājākais „ķēdes posms” vai piespiedu nasta.

Artūrs Kuzmenkovs (dz. 1993.) kā snaiperis un štata „bezkauņa”

No 19-gadīgā uzbrucēja Artūra Kuzmenkova tiek gaidīts vairāk nekā no pārējiem jaunajiem kaut vai tāpēc, ka atšķirībā no pārējiem jaunajiem ar viņu jau salīdzinoši laicīgi noslēgts 2 gadu līgums, kamēr lielāko daļa jauno un pus-jauno saņēma pārbaudes laika līgumus.

Priekšnoteikumi ir. Kuzmenkovs bija otrs rezultatīvākais spēlētājs Liepājas Metalurgs ierindā Baltkrievijas ekstralīgā (35 punkti 43 spēlēs). Bija viens no Latvijas U-20 izlases līderiem junioru pasaules čempionātā. Turklāt atbilst tradicionāli pietrūkstošajai centra uzbrucēja pozīcijai.

Pirmajās divās pārbaudes spēlēs Artūrs Kuzmenkovs normatīvus pildīja – abās spēlēs pret VHL klubiem pa vārtu guvumam, bet pret Ak Bars nesanāca. Tas tik un tā pēc pirmajām 3 spēlēm ļauj būt vienam no diviem labākajiem vārtu guvējiem komandā (2 trāpījumi arī Ščehuram). Taču štrunts par starpsezonas statistiku. Svarīgāka ir Kuzmenkova sportiskā bezkaunība, spēja pacīnīties vārtu priekšā, nekautrēšanās tiekties uz vārtiem „ar gaļu” (pretinieku komandas ķermenīšiem), spēles „ņemšana” uz sevi… Tāpēc arī spēlē pret Ņeftjaņik treneri Kuzmenkova sniegumu novērtēja ar komandas labākā spēlētāja godu.

Kārlis Ozoliņš (dz. 1994.) ne tikai ar izcilu uzvārdu un vārdu

Bet ne vārda/uzvārda kritērijs ir noteicošs, lai 19 gadus vecs uzbrucējs atrastos Rīgas Dinamo kreklā šajā starpsezonā. Artūra Kuzmenkova maiņas partneris jau no Liepājas Metalurgs laikiem, kur spēlēja kā aizvadītajā sezonā Baltkrievijas ekstralīgā, tā arī agrāk dažādu vecumu komandās, dažkārt ir palicis sava kolēģa ēnā. Taču viņa cīņasspars un spēja spēlēt „kauls kaulā” ļauj uzlūkot Kārli Ozoliņu kā vērtību ne tikai komplektā ar Kuzmenkovu.

K. Ozoliņš mega-rezultatīvs līdz šim nav bijis, ja neskaita Latvijas Virslīgas 2011./2012. g. regulārajā sezonā uzkrātos 35 punktus 31 spēlē. Jādomā, ka arī Dinamo negaida izcilu rezultativitāti, bet savādāku lietderību. Starp citu, Kārlis Ozoliņš aizvadītās sezonas junioru pasaules čempionātā bijis vienīgais Latvijas U-20 izlases spēlētājs ar pozitīvu lietderības koeficientu (6 spēlēs +2). Bet, kas svarīgāk, lai arī kāds ir Baltkrievijas ekstralīgas līmenis salīdzinot ar agrākiem laikiem, taču K. Ozoliņš iepriekšējo sezonu tomēr ir aizvadījis pieaugušo hokejā. Kas nenoliedzami ir priekšrocība starp daudziem saviem vienaudžiem, kam bija jāsamierinās ar jaunatnes hokeju MHL, MHL B vai citā formātā.

Edgars Siksna (dz. 1993.) kā kaut kas vairāk par septīto aizsargu

Lai arī cik ļoti gados jaunas Liepājas Metalurgs komandas ir spēlējušas Baltkrievijas ekstralīgā, 18 un 19 gadus vecs aizsargs pamatsastāvā ir retums arī Liepājā. Attiecīgi tagad jau 20 gadus vecais Edgars Siksna jau divas pilnas sezonas nokapājis pieaugušo līmenī, ar ko absolūtais vairākums viņa vienaudžu aizsargu nevar palepoties.

Arī Latvijas U-20 un U-18 izlases pēdējos gados nav iztikušas bez Siksnas dalības. Pēdējoreiz – aizvadītās sezonas junioru pasaules čempionātā viņš bija Latvijas U-20 izlases kapteinis un arī rezultatīvākais spēlētājs (4 punkti 6 spēlēs). Būdams aizsargs.

Aculiecinieki būs pamanījuši, ka vienīgais Dinamo vārtu zaudējums pirmajā pārbaudes spēlē (pret Toros) bija norisinājies ar Edgara Siksnas līdzdalību. Šajā saistībā der atcerēties, ka aizsargu kļūdas ir uzskatāmākas un par tām soda ātrāk nekā par uzbrucēju „cunduriem”. Starp citu, Siksna ir no tiem, kas nekautrējas bloķēt metienus ar visu stāvu. Tā, ka pašaizliedzības jaunajam aizsargam nepietrūkst. Turklāt viņam ir Dinamo aizsargu vidū deficītais nūjas labais tvēriens. Tagad tik’ jākrāj augsta līmeņa spēļu prakse. Jādomā, ka Siksna varētu būt noderīgs Dinamo ne tikai kā reglamentā noteiktais obligātais jaunais – 7. aizsargs ar ierobežotu spēles laiku vai vispār bez. Taču ar kaut ko jāsāk. Īpaši, ja atceras rindu priekšā – S. Ozoliņš, Pujacs, Robinsons, Reķis, Cibuļskis, Sotnieks, Laviņš. Pagaidām Prāgā tieši tā arī ir.

Edmunds Augstkalns (dz. 1994.) bez kļūdām

19-gadīgajam HK Rīga aizsargam Edmundam Augstkalnam spēle pret Almetjevskas Ņeftjaņik 8. augustā „iekrita” kā lielā iespēja. Ka „no zila gaisa” teikt nevarētu, jo gan jau, ka HK Rīga galvenais treneris Leonīds Tambijevs varēja rekomendēt vai Dinamo treneri noskatīt citu aizsargu no HK Rīga sastāva. Acīmredzot Augstkalns šo iespēju nopelnīja ar darbu, un tieši viņš tika izsaukts uz šo vienu spēli pret Ņeftjaņik.

Jaunā aizsarga misija savā debijas spēlē bija elementāra – spēlēt bez kļūdām, ripu nepārturēt un atdot partnerim nekavējoties, nomainīties korekti un laicīgi. Rādās, ka tas arī paveikts. Augstkalns bija neredzams. Zvaigznes no debesjuma necēla, bet priekšstatu par sevi nesabojāja. Ja kāds saskatīja pārliecības trūkumu, tad tas ir laika un pieredzes jautājums. Spēlējot pie lielajiem.

P.S.

Dinamo savstarpējā treniņspēlē piedalījies arī vārtsargs Rihards Cimermanis (dz. 1993.) no HK Rīga sastāva. Arī par viņu, tāpat kā Sarkani un K. Ozoliņu, galvenais treneris Ābols izteicās atzinīgi. Tagad, kad traumu ārstē Māris Jučers, Dinamo sastāvā kā trešais vārtsargs atkal iesaukts Cimermanis un devies uz turnīru Prāgā. Pat ja viņš netiks pie reāla spēles laika un pat pieteikumā, būs pieredze un, domājams, „taustāma” motivācija.

Rīgas Dinamo spēlētāji 2013. g. 12. augustā (treknrakstā – uz Prāgas turnīru aizbraukušie; slīprakstā – no komandas jau atbrīvotie; statistika pēc 3 pārbaudes spēlēm):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	SM	komentārs
	UZBRUCĒJI
1.	Kyle Wilson	1984.	2	1+3	2
2.	Andris Džeriņš	1988.	3	0+3	0
3.	Paul Szczechura	1985	2	2+0	0
4.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	3	2+0	4
5.-7.	Marcel Hossa	1981.	2	1+1	0
	Miks Indrašis	1990.	2	1+1	0
	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	2	1+1	0
8.	Mārtiņš Cipulis	1980.	3	1+1	0
9.	Patrik Valčák	1984.	1	0+2	0	atbrīvots (bija try-out)
10.	Roberts Bukarts	1990.	2	0+2	0
11.-12.	Kirils Tambijevs	1992.	1	1+0	0	atbrīvots (bija try-out)
	Juris Upītis	1991.	1	1+0	0	traumēts; try-out
13.	Gints Meija	1987.	2	1+0	0
14.-15.	Lauris Bajaruns	1989.	2	0+1	2	try-out
	Kārlis Ozoliņš	1994.	3	0+1	2	pārcelts no HK Rīga
16.-17.	Vitālijs Pavlovs	1989.	1	0+0	0
	Gunārs Skvorcovs	1990.	1	0+0	0
18.	Deivids Sarkanis	1994.	2	0+0	0	pārcelts no HK Rīga
19.	Marcel Haščák	1987.	2	0+0	2	try-out
–	Māris Bičevskis	1991.	0	–	–	traumēts
	AIZSARGI
1.	Mat Robinson	1986.	3	1+1	0
2.	Oskars Cibuļskis	1988.	3	1+0	2
3.	Arvīds Reķis	1979.	1	0+1	0
4.	Krišjānis Rēdlhs	1981.	3	0+1	0
5.	Edmunds Augstkalns	1994.	1	0+0	0	pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
6.-7.	Mārtiņš Porejs	1991.	2	0+0	0	try-out; spēlēs Jokipojat (Som. 2.)
	Georgijs Pujacs	1981.	2	0+0	0
8.	Rodrigo Laviņš	1974.	2	0+0	5+20
9.-10.	Edgars Siksna	1993.	3	0+0	2	try-out
–	Sandis Ozoliņš	1972.	0	–	–
	Kristaps Sotnieks	1987.	3	0+0	2
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	vārtu zaud. (~min.)	SM	komentāri
1.	Mikael Tellqvist	1979.	1	0 (60 min.)	0
2.	Jakub Sedláček	1990.	2	3 (123 min.)	0	try-out
–	Māris Jučers	1987.	0	–	0	traumēts; try-out
–	Rihards Cimermanis	1993.	0	–	–	pārcelts no HK Rīga

*

Rīgas Dinamo spēlētāji, kas bija treniņnometnē un ar kuriem saistības pārtrauktas, nenospēlējot nevienu pārbaudes spēli:

ampl.	spēlētājs	dz.	komentārs
A	Ričards Birziņš	1989.	bija try-out; līgums ar Tønsberg Vikings (Norv.)
A	Aleksandrs Galkins	1990.	bija try-out; līgums ar Scorpions de Mulhouse (Fr. 2.)
V	Kristers Gudļevskis	1992.	līgums ar Tampa Bay Lightning saimniecību
U	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
U	Jan Kolář	1981.	bija try-out
A	Ņikita Koļesņkovs	1992.	bija try-out; tagad try-out Zagrebas Medveščak (KHL)
U	Artūrs Mickēvičs	1991.	bija try-out; pēc tam try-out Toros (VHL)

*

Plašākām uzziņām:

• Rīgas Dinamo sastāvs dalībai Prāgas turnīrā (2013-08-11) – dinamoriga.eu
• Somijas otrās stiprākās līgas (Mestis) klubs Jokipojat savās rindās ar dažādiem nosacījumiem pieņem aizsargu Mārtiņu Poreju (kurš faktiski vēl paliek Rīgas kluba sastāvā), kā arī sava laika dinamiešus – uzbrucējus Elviju Biezo, Miku Lipsbergu un Raimondu Vilkoitu (2013-08-08) – jokipojat.fi
• Rīgas Dinamo pārtrauc pārbaudes laika līgumus ar Kirilu Tambijevu un tikko ataicināto Janu Kolāržu (Jan Kolář; 2013-08-08) – dinamoriga.eu
• Dinamo noslēdz pārbaudes laika līgumus ar slovāku uzbrucēju Marselu Haščāku (Marcel Haščák) un čehu uzbrucēju Janu Kolāržu (2013-08-05) – dinamoriga.eu
• Dinamo pārtrauc pārbaudes laika līgumu ar Patriku Valčāku (Patrik Valčák; 2013-08-05) – dinamoriga.eu
• Kristers Gudļevskis noslēdz divvirziena līgumu ar Tampa Bay Lightning uz 3 sezonām (2013-08-02) – lightning.nhl.com
• Dinamo pārtrauc try-out saistības ar aizsargiem Ričardu Birziņu, Aleksandru Galkinu un Ņikitu Koļesņikovu (2013-07-27) – dinamoriga.eu
• Par Dinamo 27. jūlija treniņspēli un sastāva izmaiņām (- Gudļevskis, Jeļisejevs, Mickēvičs; + Cimermanis, K. Ozoliņš, Sarkanis; 2013-07-27) – dinamoriga.eu
• Māris Jučers pievienojas Rīgas Dinamo uz pārbaudes laiku (2013-07-26) – dinamoriga.eu
• Kristers Gudļevskis pamet Dinamo, lai dotos uz Ziemeļameriku (2013-07-26) – sportacentrs.com
• Ņikita Koļesņikovs uz pārbaudes laiku KHL klubā Medveščak (Zagreba; 2013-08-12) – medvescak.com
• Iepriekšējais Dinamo komplektācijas statuss (2013-07-19): tepat

[Attēlā: “Jaunās gvardes” pārstāvis Artūrs Kuzmenkovs pie pretinieku vārtiem ar dūrēm un smaidu. Soda minūtes pelna pats un “ļauj” pretiniekiem. Foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret Almetjevskas Ņeftjaņik 2013. gada 8. augustā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Citāts: „Kam mums čehu pabiras?”

Apmēram šāda bija statistiski vidējā reakcija uz Rīgas Dinamo paziņojumu par ne īpaši atpazīstamo čehu hokejistu Patrika Valčāka un Jakuba Sedlāčeka piesaistīšanu. Vajag! Derētu atcerēties, ka ar abiem ir pārbaudes laika (try-out) līgumi, bet sastāva nokomplektēšanā svarīgs faktors ir konkurence. To nodrošina 11 try-out līgumi šovasar. Tiem, kuri grib skaļākus uzvārdus, kā mierinājums – Dinamo vienošanās ar Georgiju Pujacu. (Rīgas Dinamo sastāva komplekts versijā “vasara 2013”.)

Skaidrs, ka Dinamo sekotāju ilgas pastiprina hokeja ziņu slejas, kurās starp KHL klubu skaļajiem paziņojumiem par pazīstamu hokejistu piesaisti no Rīgas kluba puses ilgāku laiku bija klusums vai paziņojumi par „kaut kādiem” pārbaudes laika līgumiem. Arī sastāva komplektētāju pieminētais un gaidītais malējais uzbrucējs netika sagaidīts… Toties līdzjutēju apetīti uz kādu laiku remdējis paziņojums par Latvijas izlases aizsarga Georgija Pujaca piesaisti. Par desas, cenas un pieejamās naudas attiecībām jau rakstīja kolēģis Jānis Matulis, bet der atcerēties vēlreiz šo novēlējumu: „Lai mūsu vēlmes saskan ar mūsu iespējām” (un otrādi).

Lai neatslābst par vietu sastāvā „drošie”

Šajā pirmssezonā Rīgas Dinamo treniņnometne ir īpaši bagātināta ar sastāva kandidātiem, kuriem ir try-out saistības. Neskaitot papildspēkus no HK Rīga, šovasar tādu Dinamo publiskotu try-out spēlētāju ir 11. Bez deviņiem pašmāju kadriem ir arī čehi Patriks Valčāks (Patrik Valčák) un Jakubs Sedlāčeks (Jakub Sedláček).

Uzbrucējam Valčākam (dz. 1984.) veltīto „smaidu” un skepses galvenais iemesls ir viņa biogrāfijas iepriekšējā sezona, kas aizvadīta Polijas ekstralīgā, kuru ir pieņemts uzskatīt par kaut ko īpaši vāju. Tomēr agrāka pieredze čehu, slovāku, somu u.c. līgās nav nemaz tik peļama. Starp citu, aktuālais Polijas čempions Patriks Valčāks 2012./2013. g. sezonā bija Polijas ekstralīgas regulārās sezonas rezultatīvākais spēlētājs ar 38 spēlēs nopelnītiem 56 punktiem (15+41). Jādomā, ka Polijas čempionāts no KHL atšķiras manāmi, bet ar Valčāka varēšanām vajadzētu pietikt, lai liktu vairāk censties sastāva pretendentiem, kuriem vietas ierindā šķiet „puslīdz drošas”.

Savukārt vārtsarga Sedlāčeka piesaiste ir loģiska, ne tikai pilnvērtīga treniņprocesa nodrošināšanai, bet principā. Jo vārtsargu jautājums Dinamo pusē vēl neizskatās pilnībā sakārtots. Komandas sastāva sarakstā „stāv” rakstīti divi uzvārdi – Tellkvists un Gudļevskis. Kurš būs trešais? Jakubs Sedlāčeks (dz. 1990.) ar savu četru sezonu pieredzi Čehijas ekstralīgā var atļauties pretendēt arī uz otrā un pat pirmā vārtsarga posteni. Kas īpaši aktuāli kļūst gadījumā, ja kāds aptraumējas vai Gudļevskim tomēr pēdējā brīdī „paslīd kāja” Tampa Bay Lightning fārmklubu virzienā, lai arī cik neticami tas šķistu. Protams, tiek aktualizēts jautājums: vai tad nevarētu ņemt kādu pašmāju vārtsargu, lai rosītos otrā-trešā vārtsarga postenī? Taču, vai tik nav tā, ka labāk novēlēt Latvijas vārtsargiem spēlēt Ungārijā, Kazahstānā, Somijas trešajā līgā, bet – spēlēt, nevis sildīt Dinamo soliņu? Kā atceramies, tad Dinamo trešajiem vārtsargiem (piemēram, Ervīnam Muštukovam, Edgaram Lūsiņam, arī Uģim Avotiņam) uzreiz pēc Rīgas kluba pamešanas ar karjeras turpinājuma atrašanu tik labi neveicās. Jo bez spēļu prakses ir tā, kā ir. To tad savējiem novēlēt negribētos.

Bet, ja čehi izrādās nederīgi, tad der atcerēties, ka no Dinamo vasaras treniņiem mājās ir sūtīti arī citi uz pārbaudes laiku aicinātie leģionāri. Piemēram, 2009. g. vasarā ASV pavalstniecības uzbrucējs Nick Sirota (2012./2013. g. sezonā ECHL), 2010. gada vasarā – zviedru uzbrucējs Kenneth Bergqvist (tagad HockeyAllsvenskan – zviedru 2. līmenis), slovāku izcelsmes Šveices hokejists Juraj Šimek (tagad Šveices stiprākajā līgā NLA), Krievijas uzbrucējs Igors Birjukovs (VHL – Krievijas 2.). Vai būtu jāsēro, ka šo sarakstu papildinās vēl kāds importa vecis?

Patvērums Liepājas „metalurgiem”

Bez čehu bāleliņiem Dinamo devuši iespēju – pārbaudes laiku – deviņiem pašmāju vairāk vai mazāk jaunajiem (dz. 1989. – 1993. g.) spēlētājiem. Četri no viņiem – aizsargi Edgars Siksna un Ričards Birziņš, uzbrucēji Lauris Bajaruns un Artūrs Mickēvičs – faktiski visu iepriekšējo sezonu nospēlēja Liepājas Metalurgs krāsās Baltkrievijas ekstralīgā, ar minimāliem „sānsoļiem” Liepājas „mazajās” komandās – Latvijas Virslīgā un/vai MHL B. Starp citu, Mickēvičs bija Liepājas komandas rezultatīvākais spēlētājs regulārajā sezonā (50 spēlēs 19+21 punkti), bet Birziņš – lietderīgākais spēlētājs un rezultatīvākais aizsargs (reg. sezonā 49 spēlēs +16 lietderības un 6+18 punkti). Savukārt, ar „meču” otro rezultatīvāko spēlētāju – Artūru Kuzmenkovu (43 spēlēs 12+23 punkti) – līgums parakstīts bez try-out, jo kā 1993. gadā dzimis uzbrucējs viņš lieliski noder arī KHL jauno spēlētāju „kvotas” izpildei.

Jāpiebilst, ka Baltkrievijas ekstralīgas rezultativitāte garantijas nesniedz. Piemēram, 2011./2012. g. regulārajā sezonā Liepājas rezultatīvākais Baltkrievijas čempionātā bija Gunārs Skvorcovs (50 spēlēs 15+22 punkti), kuram sekojošā sezonā pie Dinamo bija cita loma, funkcijas, spēles laiks un rezultativitāte. Regulārās sezonas 23 spēlēs neviena punkta, bet Nadeždas kausa izcīņas 11 spēlēs cerīgi 7 punkti (3+4), kas pēcsezonā bija 9. vieta Dinamo rezultativitātes sarakstā.

Zināmi „vēži”

Ar vairumu no deviņiem Latvijas hokejistiem, kuriem izsludināts pārbaudes laiks pie Dinamo, šī kluba saimniecība ir ļoti labi pazīstama. 2012./2013. g. sezonā Rīgas Dinamo un HK Rīga ierindā uzspēlēja aizsargs Mārtiņš Porejs un uzbrucējs Juris Upītis. Agrāk HK Rīga ierindā ir spēlējuši vēl četri: aizsargi Aleksandrs Galkins, Ņikita Koļesņkovs, uzbrucēji Artūrs Mickēvičs un Kirils Tambijevs. Savukārt, aizsargs Ričards Birziņš savulaik ir spēlējis Dinamo „īstajos” fārmklubos – Dinamo Juniors un Rīga 2000.

Interesants jautājums ir – uz cik reālām vietām pretendē šie 11 uz pārbaudes laiku piesaistītie hokejisti. Neskaitot try-out un no/uz HK Rīga deleģētos, Rīgas Dinamo sastāva sarakstā figurē 22 uzvārdi – 12 uzbrucēji, 8 aizsargi un 2 vārtsargi. Vietu daudz vairs nav…

P.S. Braucošais jumts un bēgošie griesti

Kamēr Rīgas Dinamo risina vasarai ikdienišķus sastāva komplektācijas jautājumus, KHL bliež pa lielo. Ne bez līgas oligarhu gādības KHL spēlētāju oficiālie algu griesti „uz seju” (klubu) esot palielināti no 1,1 miljarda uz 1,3 miljardiem rubļu. Mūsu izpratnē – no 18,3 miljoniem uz 21,6 miljoniem latu, apmēram. Nevienu nepārsteidz, ka šāda lēmuma pieņemšana sakrīt laikā ar tradicionāli labi apmaksātā Iļjas Kovaļčuka pārcelšanos no New Jersey Devils (NHL) uz SKA. Citu Krievijas klubu pārstāvji jau smaida par to, ka SKA turpina mēģinājumus nopirkt Gagarina kausu, katru soli argumentējot ar lielu naudu. Tomēr reglamenta pielāgošana savām vajadzībām rezonansi ir izraisījusi. Tiesa, gan jau, ka propagandas meistari šūmēšanos novērsīs, Kovaļčuka piesaisti un algu griestu celšanu pamatojot ar Krievijas nacionālajām un olimpiskajām vajadzībām. Respektīvi, ar gatavošanos Soču olimpiādei netiek attaisnotas tikai kartupeļu cenas Saranskas (ir tāda pilsēta Krievijā) tirgū.

Par godu oligarh-klubu „bruņošanās sacensībai” tiek ziedots jau tā nestabilais KHL klubu iespēju balanss. Šķirba starp lielajiem un mazajiem klubiem tikai palielinās. SKA, Ak Bars un Salavat Julajev, kuri tikai algās, neskatot bonusus, maksājuši 16-17 miljonus latu, ir stipri nesalīdzināmi ar līgas lejasgalu, kas algās izdeva 2-3 miljonus latu, t.sk. Rīgas Dinamo. Ir starpība?! Protams, kāds no mazāk turīgajiem var arī uzspīdēt – kā HC Slovan Bratislava ar otro mazāko algu budžetu ierindojās 13. vietā. Tāpat arī mega-klubi var nospēlēt vāji. Tomēr KHL „šķiru atšķirība” sāk dalīt līgu divās apakšlīgās, kas uzskatāmāk paliek sezonas beigu fāzē. KHL A grupa cīnās par Gagarina kausu, KHL B – par Nadeždas. Skaidrs, ka jebkurā līgā ir tādi, kas tiek un kas netiek play off. Tomēr astoņkārtīga algu budžeta šķirba ir paliela…

Interesanti, ka KHL vadonis Aleksandrs Medvedevs algu griestu celšanu skaidro ar inflāciju… 2010./2011. g. sezonā KHL klubu algu griesti bija 700 miljoni rubļu (11,6 miljoni latu). Skaidrs, ka rublis nav pasaules stabilākā valūta, bet vai tiešām apmēram 3 gadu laikā tās vērtība samazinājusies par 84,6%?!

Rīgas Dinamo sastāva kontūras 2013./2014. g. sezonai (2013-07-19):

spēlētājs	dz.	saistību ilgums	komentārs
UZBRUCĒJI
Lauris Bajaruns	1989.	try-out
Māris Bičevskis	1991.	2015.
Roberts Bukarts	1990.	2014.
Mārtiņš Cipulis	1980.	2014.
Andris Džeriņš	1988.	2015.
Marcel Hossa	1981.	?
Miks Indrašis	1990.	2015.*
Nikolajs Jeļisejevs	1994.	?	Pārcelts no HK Rīga
Artūrs Kuzmenkovs	1993.	2015.
Gints Meija	1987.	2014.
Artūrs Mickēvičs	1991.	try-out
Aleksandrs Ņiživijs	1976.	2014.
Vitālijs Pavlovs	1989.	2015.
Gunārs Skvorcovs	1990.	2015. (?)	Izskanēja info par lauztu līgumu (bet norādīts sastāvā)
Paul Szczechura	1985.	2014.
Kirils Tambijevs	1992.	try-out
Juris Upītis	1991.	try-out
Patrik Valčák	1984.	try-out
Kyle Wilson	1984.	2014.
AIZSARGI
Ričards Birziņš	1989.	try-out
Oskars Cibuļskis	1988.	2015.
Aleksandrs Galkins	1990.	try-out
Ņikita Koļesņikovs	1992.	try-out
Rodrigo Laviņš	1974.	2014.
Sandis Ozoliņš	1972.	2014.
Mārtiņš Porejs	1991.	try-out
Georgijs Pujacs	1981.	2014.
Krišjānis Rēdlihs	1981	2014.
Arvīds Reķis	1979.	2014.
Mat Robinson	1986.	2014.
Edgars Siksna	1993.	try-out
Kristaps Sotnieks	1987.	2014.
VĀRTSARGI
Kristers Gudļevskis	1992.	2014.*
Jakub Sedláček	1990.	try-out
Mikael Tellqvist	1979.	2014.

–

P.S. Kā informēja Dinamo preses cilvēks Jānis Stepītis, ne Kristeram Gudļevskim, dodoties uz Tampa Bay Lightning attīstības nometni, ne Mikam Indrašim, identiski viesojoties pie Vancouver Canucks, nav bijusi nepieciešamība lauzt līgumus.

IZZIŅĀM:

• Centra uzbrucēja Kyle Wilson PORTFOLIO (video): tepat
• Par Latvijas hokejistiem, t.sk. Miku Indraši un Kristeru Gudļevski, NHL attīstības nometnēs 2013. g. jūlijā: tepat
• Rīgas Dinamo vienojas ar Georgiju Pujacu (2013-07-19) – dinamoriga.eu
• Rīgas Dinamo uz pārbaudes laiku (try-out) pievienojas divi čehu hokejisti Jakub Sedláček un Patrik Valčák (2013-07-15) – dinamoriga.eu
• Georgijs Pujacs izskatot iespēju spēlēt Rīgas Dinamo (2013-07-12) – arena55.ru
• Rīgas Dinamo paraksta try-out līgumus ar deviņiem 1989.-1993. g. dz. hokejistiem (2013-07-10) – dinamoriga.eu
• Dinamo paraksta 2 gadu līgumu ar Artūru Kuzmenkovu (2013-07-09) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar Mārtiņu Cipuli (2013-07-04) – dinamoriga.eu
• Rīgas Dinamo vienojas ar Kyle Wilson (2013-06-12) – dinamoriga.eu
• Oficiāli apstiprināta Dinamo vienošanās ar Aleksandru Ņiživiju un Rodrigo Laviņu (2013-06-12) – dinamoriga.eu
• Lauzts Raita Ivanāna un Rīgas Dinamo līgums (2013-06-21) – dinamoriga.eu
• Ģirts Ankipāns un Juris Klodāns kļuvuši par Dinamo treneriem (2013-07-01) – dinamoriga.eu
• HK Rīga galvenais treneris Leonīds Tambijevs par HK Rīga treniņnometni un potenciālajiem papildinājumiem no Dinamo (2013-07-12) – dinamoriga.eu
• Esot lauzts Gunāra Skvorcova un Dinamo līgums (2013-07-02) – sportacentrs.com, delfi.lv
• KHL transfēru tabula (2013-07-16; ir nepilnības) – khl.ru
• KHL transfēru tabula (2013-07-01; t.sk. Skvorcova līguma laušana) – khl.ru
• KHL klubu algu budžeti 2012./2013. g. sezonā – khl.ru
• Polijas ekstralīgas 2012./2013. g. regulārās sezonas rezultatīvāko spēlētāju tabula – hokej.net

[Attēlā: Čehu hokejisti Jakubs Sedlāčeks un Patriks Valčāks ieradušies Latvijā, 2013. g. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com / instagram.com.]

Troļļu un hokeja zemē Norvēģijā

Līdzšinējos 20+ gados, kopš slūžas hokejistu aizplūšanai uz auglīgām platībām ir vaļā, Norvēģija nav bijusi starp populārākajiem Latvijas hokejistu darba laukiem. Šo gadu gaitā mūsējie Norvēģijas čempionātos drīzāk ir bijis izņēmums. Taču dažu pēdējo gadu gaitā Latvijas bāleliņu skaits šīs valsts leduslaukumos pieaudzis. Līdz Somijas un Zviedrijas pievilkšanas spēkam vēl tālu, bet mūsējo netrūkst arī Norvēģijā.

Var filozofēt par jautājumu: kas ir galvenais iemesls, kādēļ Latvijas hokejisti izvēlas šo savulaik mazāk populāro valsti? Tās hokeja līmeņa pieaugums pēdējos gados? Īstenu darbavietu un attīstības iespēju trūkums Latvijā? Vai vispārēja tendence doties prom no Latvijas? Patiesība ir katrā punktā vai kaut kur pa vidu starp tiem.

Kabeļtelevīzijas līga

Norvēģijas stiprākais hokeja līmenis ir Get-ligaen – čempionāts, kas nodēvēts par godu galvenajam „lieldraugam” – telekomunikāciju pakalpojumu kompānijai Get. Šāds nosaukums norvēģu stiprākajai līgai ir relatīvi nesen – kopš 2006. gada. Līdz 1990. gadam tā saucās 1. divisjon, no 1990. līdz 2004. gadam – Eliteserien, tad īsu posmu (2004.-2006.) par UPC-ligaen. UPC bija tagadējā sponsora Get nosaukums līdz 2006. gadam.

Tagad Get-ligaen ir 10 klubi, kuros, protams, skaita ziņā dominē Norvēģijas hokejisti, bet ap 30% spēlētāju sastāva veido leģionāri. Aizvadītajā sezonā ap 40 ziemeļamerikāņu, virs 30 zviedru, pa kādam Somijas, Latvijas, Šveices u.c. valstu hokejistam. Latvijas hokejisti Norvēģijas „augstākajā sabiedrībā” līdz šim ir bijuši retums. Taču aizvadītajā sezonā Get-ligaen atzīmējās uzreiz divi Latvijas hokejisti – abi Stjernen Hockey vienības sastāvā. Otro sezonu tur jau aizvadīja ilggadējs Latvijas izlases uzbrucējs Aleksandrs Macijevskis un aizsargs Ņikita Koļesņikovs, kurš uz Norvēģiju pārcēlās sezonas gaitā no slovāku ekstralīgas. 2012./2013. g. sezonā Macijevskis ar 50 punktiem 44 spēlēs bija Stjernen Hockey rezultatīvākais spēlētājs regulārajā sezonā, visas līgas rezultativitātes Topā ieņemot dalītu 16.-18. vietu. Savukārt Koļesņikovs ar 13 punktiem 24 spēlēs bija komandas otrs rezultatīvākais aizsargs regulārajā sezonā, neskatoties uz to, ka bija aizvadījis tikai nedaudz vairāk par pusi spēļu (24 no 45).

Latvijas hokejisti Norvēģijas stiprākajā līgā (info no dažādiem avotiem; iespējamas korekcijas; secība pēc sezonām):

ampl.	vārds	dz.	sezona	klubs	sp.	punkti	+/-		PO sp. (punkti) +/-
U	Ģirts Ankipāns	1975.	1997./1998.	Lillehammer IK	6	2+4	n/d
U	Aleksejs Hromčenkovs	1974.	1997./1998.	Lillehammer IK	6	2+2	n/d
U	Sergejs Seņins	1972.	2003./2004.	Trondheim IK (Black Panthers)	13	3+2	n/d
U	Aleksandrs Macijevskis	1975.	2011./2012.	Stjernen Hockey	40	15+23	-7		PO 4 (0+3) ±0
			2012./2013.	Stjernen Hockey	44	20+30	-6		PO 4 (0+4) -8
A	Ņikita Koļesņikovs	1992.	2012./2013.	Stjernen Hockey	24	3+10	-3		PO 4 (0+1) -7

*

Norvēģijas Get-ligaen 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula un komandu varēšana izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar pointstreak.com un n3sport.no):

vieta	komanda	sp.	punkti	vārtu st.	sniegums play off
1.	Vålerenga Ishockey	45	99	184-124	zaud. finālu Stavanger Oilers komandai (2-4)
2.	Stavanger Oilers	45	92	198-112	čempioni
3.	Lørenskog IK	45	89	200-127	zaud. pusfinālu Stavanger Oilers (2-4)
4.	IHK Sparta Sarpsborg (Sparta Warriors)	45	78	151-136	zaud. pusfinālu Vålerenga Ishockey (1-4)
5.	Lillehammer IK	45	72	151-130	zaudēja 1/4 finālu Lørenskog IK (2-4)
6.	Frisk Asker Ishockey	45	72	141-135	zaudēja 1/4 finālu Stavanger Oilers (1-4)
7.	Storhamar Dragons	45	60	139-155	zaudēja 1/4 finālu IHK Sparta Sarpsborg (2-4)
8.	Stjernen Hockey	45	47	130-181	zaudēja 1/4 finālu Vålerenga Ishockey (0-4)
9.	Rosenborg IHK Elite (RIHK)	45	39	132-196	kvalif. turnīrā saglabāja vietu Get-ligaen
10.	Tønsberg Vikings (Tønsberg og Omegn IH)	45	27	126-256	kvalif. turnīrā saglabāja vietu Get-ligaen

P.S. Get-ligaen ceturtdaļfināla pāru sadalījums nedaudz atšķiras no normas: regulārās sezonas 1. vieta pret 8.; 2. pret 6.; 3. pret 5.; 4. pret 7.

Norvēģijas visu laiku titulētākā vienība ir Vålerenga Ishockey (divdesmitcik čempionu tituli), bet pēdējo gadu čempioni ir Stavanger Oilers (2010., 2012., 2013.). Starp citu, par Stavangeras komandu bija aktivizējusies bauma, ka šamie gribot iestāties KHL rindās.

Pirmās divīzijas čempions

Norvēģijas otrajā stiprākajā čempionātā – 1. divisjon – savu trešo sezonu ir aizvadījis latviešu aizsargs Jānis Šmits (dz. 1990.), kurš savulaik pārstāvējis Latvijas krāsas U-20 pasaules čempionātos. Visas trīs sezona J. Šmits ir bijis Comet Halden kluba rīcībā. 2011./2012. g. sezonā regulārās sezonas 33 spēlēs Jānis Šmits iekrāja aizsargam apskaužamu statistiku – 32 rezultativitātes punktus (11+21) un izcilu lietderības koeficientu (+36).

Aizvadītajā regulārajā sezonā (2012./2013.) Šmits aizvadīja tikai 24 spēles (no 39); taču statistika itin pieklājīga – 18 punkti (3+15) un lietderība +26. Ar visu to – bija komandas otrs rezultatīvākais aizsargs. „Katrā ziņā mans sniegums nebija ne tuvu tam, ko gaidīju. Un lielā ziņā tas tāpēc, ka bija vairākas traumas. Sāku spēlēt, un oktobra vidu dabūju traumu. It kā to sadziedēju un sāku atkal spēlēt novembra vidū, un atkal notraumējos… Atsāku pēc tam janvāra sākumā. Līdz kvalifikācijai uz Get-ligaen, kad kvalifikācijas laikā atkal notraumēju celi. Tagad vēl joprojām ārstēju celi un vēl neesmu domājis par nākamo sezonu, jo vispirms jātiek galā ar celi,” skaidro Jānis Šmits.

Jāņa Šmita statistika Comet Halden ierindā 3 sezonās (2010. – 2013.):

sezona	turnīrs	spēles	punkti	SM	+/-
2010./2011.	1. divisjon	27	6+9	40	+2
	Get-ligaen kvalifikācija	6	1+1	4	-6
2011./2012.	1. divisjon	33	11+21	16	+36
	Get-ligaen kvalifikācija	3	0+0	4	±0
2012./2013.	1. divisjon	24	3+15	6	+26
	Get-ligaen kvalifikācija	4	0+0	2	±0

*

J. Šmita pārstāvēta Comet Halden vienība 2012./2013. g. regulāro sezonu noslēdza kā 1. divisjon līderi. Taču Get-ligaen kvalifikācijas turnīrā, kurā piedalās divas vājākās Get-ligaen komandas un divas stiprākās 1. divisjon komandas, palika pēdējā (4. vietā), nekvalificējoties spēlēšanai augstākajā līmenī. Vietu Get-ligaen saglabāja Rosenborg Ishockeyklubb Elite un Tønsberg Vikings klubi. Arī 1. divisjon vicelīderi Ringerike Panthers nekvalificējās Get-ligaen līmenim.

Norvēģijas 1. divisjon 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar n3sport.no):

vieta	komanda	sp.	vārtu starpība	punkti
1.	Comet Halden	39	200-100	94
2.	Ringerike Panthers (Ringerike IHK)	39	210-93	94
3.	Bergen IK (Bergen Flyers)	39	203-125	83
4.	Manglerud Star Ishockey	39	211-79	83
5.	Kongsvinger Knights	39	194-126	78
6.	Grüner Ishockey	39	182-144	74
7.	Hasle – Løren IL	39	154-145	66
8.	Nes IK	39	173-156	62
9.	Narvik Hockey (Narvik IK)	39	163-230	40
10.	Viking Hockey	39	150-201	39
11.	IL Jutul (Jutul Ishockey)	39	128-230	28
12.	Furuset IF (Furuset Ishockey)	39	104-191	26
13.	Skien IHK	39	96-231	25
14.	Rosenborg IHK 2 (RIHK 2)	39	78-195	20

*

Savs čempions arī trešajā līgā – 2. divisjon

Jo dziļāk Norvēģijas hokeja saimniecības „mežā”, jo grūtāk pieejama konkrētu spēlētāju statistika un pat atrašanās konkrētu komandu sastāvā. Taču 2012./2013. g. sezonā Norvēģijas trešajā hokeja līmenī – 2. divisjon – atrodami vismaz 3 hokejisti, kuriem fiksēta Latvijas pavalstniecība. Pastāv iespēja, ka vēl kāds latvju kadrs ir palicis ārpus publiski un ērti pieejamām statistikas uzskaitēm un ir uzspēlējis norvēģu 2. divīzijā.

Latvijas hokejisti Norvēģijas 2. divisjon 2012./2013. g. sezonā (iespējamas korekcijas un papildinājumi):

ampl.	spēlētājs	dz.	komanda	sp.	punkti (vārts. – atv. %; GAA)
U	Andrejs Beresņevs	1979.	Haugesund Seagulls	8	4+2
U	Mārtiņš Vecvagars	1987.	Haugesund Seagulls	4	1+2
V	Kristaps Stiģis	1987.	IL Kråkene	18	94.4%; GAA 1.33

*

Atšķirībā no pirmo divu līmeņu čempionātiem, kuros regulārajā sezonā ir 45 vai 39 spēles, 2. divisjon turnīrs ir rāmāks – tikai 21 spēle aizvadītajā sezonā. Atpazīstamākais Latvijas spēlētājs šajā līgā ir sava laika Latvijas U-18 un U-20 izlašu vārtsargs Kristaps Stiģis (pa labi novietotā attēlā), kurš aizvadītajā (2012./2013.) sezonā ir palīdzējis IL Kråkene komandai izcīnīt pirmo vietu 2. divīzijā un nodrošināt „pārcelšanos” līmeni augstāk – uz 1. divīziju. Vai 2. divīzijas līmenis bija tāds, kādu prognozēji? „Kā jau teicu pirms tam, zināju, ka līmenis nekāds augstais nav. Braucu, lai palīdzētu komandai vinnēt un iegūtu jaunus kontaktus. Šogad komanda spēlēs 1. divīzijā,” komentē Kristaps Stiģis. Kāds ir tas 2. divisjon līmenis, salīdzinot ar to pašu Latvijas Virslīgu? „Mūsu komanda (IL Kråkene) varētu spēlēt Virslīgā, jo mums bija daudzi spēlētāji no Get-līgas un no Zviedrijas 1. divīzijas,” tā K. Stiģis.

Norvēģijas 2. divisjon 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar n3sport.no):

vieta	komanda	sp.	vārtu st.	punkti
1.	IL Kråkene	21	166-50	40
2.	Prinsdalen Wheels	21	108-54	28
3.	Gjøvik Hockey	21	95-75	26
4.	Skedsmo IK	21	125-75	24
5.	Grüner Ishockey 2	21	89-106	17
6.	Ski IceHawks (Ski IL)	21	90-138	15
7.	Fana IHK	21	75-152	11
8.	Haugesund Seagulls	21	72-170	7

*

Ceturtā līga kā vieta izaugsmei

Norvēģijas ceturtais hokeja līmenis 3. divisjon ir sadalīts trīs dažādās reģionālās „apakšlīgās” ar atšķirīgu komandu un spēļu skaitu – Rietumu, Austrumu A un Austrumu B grupās. Šajā līmenī 2012./2013. g. sezonā ir uzspēlējis latviešu uzbrucējs Kristiāns Zelts (dz. 1995.), kurš jau otro sezonu aizvadīja Kristiansand IK vienībā. Iespējams, K. Zelts nav vienīgais Latvijas izcelsmes hokejists 3. divisjon čempionātos un vēl kāds no statistiķu vērīgās acs „noslēpies”. Piemēram, 2011./2012. g. sezonā 3. divisjon Rietumu apakšgrupā spēlēja uzreiz divas Fana IHK komandas – pirmā, kas sezonu vēlāk jau cīnījās līmeni augstāk, un Fana IHK 2. Šī kluba komandu sastāvā minētajā 2011./2012. g. sezonā uzskaitīti vismaz 5 Latvijas hokejisti, kuru vārdi tomēr Latvijas hokejā ir nepazīstami. Kas arī saprotams, jo acīmredzot vīri nav profesionāli hokejisti.

17-gadīgais uzbrucējs Kristiāns Zelts ir apmierināts ar iespējām, ko sniedz Norvēģijas hokeja saimniecība. Kāpēc savas karjeras attīstībai izvēlējies tieši Norvēģiju, nevis citu valsti, piemēram, Somiju, Zviedriju, par kurām tradicionāli lielāka interese starp Latvijas jaunajiem hokejistiem? „Pirmkārt, Norvēģiju izvēlējos jau skolas un dzīvošanas apstākļu dēļ, kurus piedāvāja mani vecāki. Nekad nedomāju par to, ka spēlēšu Zviedrijā vai Somijā, jo zināju, ka vecāki negribēs laist vienu; tāpēc vidusceļš bija Norvēģija. Arī jāpiebilst, ka Norvēģija tieši hokeja ziņā, uzskatu, ka ir ar perspektīvām un lieliem plāniem uz nākotni; tas ir redzams, kā viņi iegulda augstākajā līgā pašlaik. Esmu priecīgs, ka aizbraucu uz Norvēģiju. Nedomāju, ka būtu kaut kur ticis no Latvijas,” skaidro Kristiāns Zelts.

Nākamai sezonai K. Zelts ir noslēdzis līgumu ar Get-ligaen klubu Tønsberg Vikings, kuram ir arī fārms un U komandas. Piemēram, 2012./2013. g. sezonā otrā komanda spēlēja 3. divisjon Austrumu A apakšgrupā vai, piemēram, U-18 vienība cīnījās U18 1. divisjon (otrajā līmenī). Kādi nosacījumi ir Tavam līgumam ar Tønsberg Vikings? „Kontrakts man ir ļoti parasts; kā teikt – man ir Get-līgas junioru līgums, kas man dod iespēju tikt izsauktam uz augstākās līgas spēlēm, kad treneris nolemj, ka esmu vajadzīgs komandai. Bet spēles laiks man ir principā pie U-20 Norvēģijas elites, kas arī ir diezgan stipra. Tālāk man tiek dota vieta, kur dzīvot, bet vēl nav saprotams līdz galam viss par to; tas viss tiks pateikts augustā. Tad man ir vidusskola, kurā man ir iespējams mācīties 2 gadus un pabeigt vidējo izglītību un no kuras es arī saņemu plus-mīnus 5000 – 6000 kronas (400 – 500 latu), bet klubs nekādā veidā to neiespaido. Man nav jādzīvo no stipendijas naudas. Gribēju piebilst, ka komandai nomainījies arī galvenais treneris, un izrādās, ka tas ir krievu tautības un hokejā diezgan pieredzējušais Sergejs Puškovs, kas, domājams, ļaus mums ar Rihardu Vuguli pierādīt sevi uz laukuma kādā no spēlēm,” tā Kristiāns Zelts. Piebilde: Rihars Vugulis (dz. 1996.) – latviešu vārtsargs, kuram arī ir saistības par spēlēšanu Tønsberg Vikings hokeja saimniecībā.

Kas Tavuprāt ir Tavs galvenais ieguvums no tā, ka Tava karjera norit Norvēģijā nevis citur – piemēram, Latvijā vai Zviedrijā? Kristiāns Zelts: „Pirmkārt, Norvēģijā ir augstāks līmenis hokejā nekā Latvijā, ja saprotat, ka runāju par augstāko līgu. Arī jāuzsver, ka arī izglītību varēšu iegūt labāku. Uzskatu, ka no tādām valstīm kā no Norvēģija, Dānija ir vieglāk izsisties uz augšu, bet to jau redzēs, kā būs.”

Norvēģijas 3. divisjon Rietumu grupas 2012./20113. g. regulārā sezonas beigu tabula (saskaņā ar n3sport.no):

vieta	komanda	sp.	vārtu st.	punkti
1.	Lyderhorn IK (Lyndeshorn ISHK; LIK)	12	86-40	20
2.	Kristiansand IK (KIK)	12	112-42	19
3.	FS Ravens (Forus/Sandnes IK)	12	122-48	15
4.	Nærbø IL (Nærbø Farmers)	12	36-132	4
5.	Fana IHK 2	12	28-122	2

*

P.S. 3. divisjon Austrumu A apakšgrupā cīnījās 6 vienības (katra pa 15 spēlēm) un Austrumu B apakšgrupā 4 komandas (pa 12 spēlēm).

Tas vēl viss. Norvēģijā ir arī 4. divisjon čempionāts, kurā sastopami arī latviešu vārdi un uzvārdi, ir vēl dažas atsevišķas veterānu divīzijas. Jāpiebilst, ka Norvēģijā vienotā sistēmā ir sajūgti profesionālie, pusprofesionālie un amatieru čempionāti un komandas. Ko, iespējams, būtu vērts mācīties arī Latvijā, kur „otrā plāna” hokejs ir sadrumstalots dažādos UHL, NAHL, Valmieras, Rīgas, Liepājas utml. amatieru čempionātos.

Hokejs + izglītība

Lērenskūgas U-18 un U-20 komandās hokeja pieredzi krāj 1997. gadā dzimušie Latvijas hokejisti – uzbrucējs Rūdolfs Balcers (pa kreisi novietotā attēlā) un aizsargs Maksims Ponomarenko (zemāk pa labi novietotā attēlā). Abu „pamatdarbs” attiecas uz Lørenskog IK U16 vienību šajā vecuma līmenī un arī Lørenskog IK U18 komandu Eliteserie U18 līgā, kas ir šī vecuma stiprākais līmenis. Dažas spēles abiem gadījušās arī Lørenskog IK U20 komandā Norvēģijas junioru galvenajā čempionātā – Eliteserie U20. Jāpiebilst, ka abiem hokejistiem 16 gadi palika tikai šī gada aprīlī.

Rūdolfs Balcers: „Tā dzīve iegrozījās, ka no Lørenskog hokeja kluba 1997, gada komandas menedžera saņēmu piedāvājumu uzspēlēt ar viņiem turnīrā Rīgā. Tā sanāca, ka turnīra laikā es viņiem iepatikos, un viņi piedāvāja pārcelties uz Norvēģiju. Šo sezonu sanāca spēlēt trijās vecuma grupās – U16, U18, U20”. Kādi ir Tavi plāni tuvākajiem gadiem? Paliec turpat Lērenskūgā? „Pa cik es šogad beidzu pamatskolu Lorenskogā, es saņēmu vairākus piedāvājumus no dažādām hokeja skolām visā Norvēģijā. Labākais variants no visiem, ko man piedāvāja, gan skolas ziņā, gan hokeja ziņā, bija no Stavanger Oilers. Šogad Stavanger sāk veidot jaunu un spēcīgu hokeja komandu nākotnei. Uz šo brīdi komandā ir savākti aptuveni līdz 40 spēlētājiem, kuri dalīsies divās komandās, no kurām viena spēlēs U-18 elites divīzijā un otra spēlēs U-18 pirmajā līgā (U18 1. divisjon). Tāpēc, es domāju, ka būs liela konkurence. Tur man arī piedāvā iespēju spēlēt pie 1. divīzijas komandas, kas nāk tieši aiz lielās komandas, kur līmenis ir aptuveni nedaudz zemāks kā MHL,” tā R. Balcers.

Maksims Ponomarenko: „Mans tētis strādāja Norvēģijā jau ilgu laiku pirms es pārvācos uz tejieni. Kopā ar ģimeni jau sen bija doma pārvākties uz Norvēģiju. 2010. gada decembrī mans tētis aizsūtīja informāciju par mani uz dažām Norvēģijas komandām. Tad 2011. gada aprīlī viena no tām komandām atbrauca uz turnīru Riga Cup. To turnīru es aizvadīju ar viņiem. Nospēlēju labi, treneriem iepatikos, un 2011. gada jūnijā viņi uzaicināja mani uz vienu mēnesi uz Norvēģiju, lai es apskatos – kā tur viss ir. Dzīvoju pie viena puiša no komandas. Man viss patika, un tad es teicu vecākiem, ka labāk būs turpināt spēlēt hokeju Norvēģijā. 4. augustā es pārvācos uz Norvēģiju, pagaidām bez vecākiem. Nospēlēju dažus turnīrus, un 21. augustā jau atbrauca visa ģimene. Kopš tā laika mēs dzīvojam Norvēģijā. Esmu ļoti apmierināts ar savu izvēli, jo te man sanāk vairāk spēles nekā man bija Latvijā, trenējos arī vairāk. Spēlēju arī pie vecākām komandām, kur hokejs ir ātrāks. Daudzi turnīri notiek Zviedrijā. Man te ir baigi daudz spēlēšanas pieredzes, un tas ir ļoti svarīgi manā vecumā. Tāpēc esmu ļoti apmierināts ar savu izvēli, īpaši tagad, kad manā bijušajā klubā Liepājas Metalurgs ir pavisam slikta situācija, es saprotu, ka izdarīju pareizo lēmumu.”

Norvēģijas Eliteserie U20 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar n3sport.no):

vieta	komanda	sp.	vārtu st.	punkti	play off
1.	Vålerenga Ishockey U20	36	229-77	56	čempioni
2.	Lørenskog IK U20	36	251-92	54	zaudēja finālā
3.	Frisk Asker Ishockey U20 (Frisk Asker / NTG U20)	36	174-91	48	zaudēja pusfinālā
4.	Stjernen Hockey U20	36	194-86	46	zaudēja ceturtdaļfinālā
5.	Storhamar YA U20 (Storhamar Dragons U20)	36	157-91	43	zaudēja ceturtdaļfinālā
6.	IHK Sparta Sarpsborg U20 (Sparta Warriors U20)	36	190-146	40	zaudēja pusfinālā
7.	Lillehammer IK U20	36	176-125	37	zaudēja ceturtdaļfinālā
8.	Manglerud Star Ishockey U20	36	143-139	28	zaudēja ceturtdaļfinālā
9.	Comet Halden U20	36	56-330	7
10.	Holmen Hockey U20 (Red Eagles)	36	43-436	1

*

Norvēģijas Eliteserie U18 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar n3sport.no):

vieta	komanda	sp.	vārtu st.	punkti	play off
1.	Lillehammer IK U18	32	187-93	49	čempioni
2.	Vålerenga Ishockey U18	32	183-104	43	zaudēja pusfinālu
3.	Frisk Asker Ishockey U18 (Frisk Asker / NTG U18)	32	142-123	34	zaudēja ceturtdaļfinālu
4.	IHK Sparta Sarpsborg U18 (Sparta Warriors U18)	32	155-142	33	zaudēja finālu
5.	Lørenskog IK U18	32	149-133	31	zaudēja ceturtdaļfinālu
6.	Storhamar YA U18 (Storhamar Dragons U18)	32	143-156	31	zaudēja pusfinālu
7.	Manglerud Star Ishockey U18	32	104-125	29	zaudēja ceturtdaļfinālu
8.	Stjernen Hockey U18	32	116-216	21	zaudēja ceturtdaļfinālu
9.	Rosenborg IHK U18 (RIHK U18)	32	106-193	17

*

Dziļākam rakumam:

• Norvēģijas hokeja federācijas lapa – hockey.no
• Norvēģijas Get-ligaen 2012./2013. g. regulārās sezona tabula un statistika – pointstreak.com
• Stjernen Hockey spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonā – pointstreak.com (Regulārā sezona; Play off)
• Populārs Get-ligaen un tās vēstures apcerējums Wikipedia plašumos – wikipedia.org
• Stjernen Hockey mājaslapa – stjernen.no
• Norvēģijas 1. divisjon 2012./2013. g. regulārās sezonas tabula – n3sport.no
• Comet Halden mājaslapa – comethockey.no
• Comet Halden spēlētāju aktuālā statistika regulārajā sezonā – comethockey.no
• Jāņa Šmita statistika (ir neprecizitātes abās lapās) – comethockey.no; eurohockey.com)
• Jāņa Šmita intervija (2012. g. janvārī): tepat
• Norvēģijas 2. divisjon 2012./2013. g. regulārās sezonas tabula – n3sport.no
• Kristapa Stiģa intervija (2012. g. oktobrī): tepat
• IL Kråkene mājaslapa – kraakene.no
• Norvēģijas 3. divisjon Rietumu apakšgrupas 2012./2013. g. regulārās sezonas tabula – n3sport.no
• Kristiāna Zelta intervija (2013-04-18; piebilde: intervijā minētā „trešā līga” = 3. divisjon = Norvēģijas hokeja 4.-ais līmenis) – lotars.wordpress.com
• Kristiansand IK mājaslapa – kik.no
• Tønsberg Vikings mājaslapa – tonsberghockey.no
• Norvēģijas hokeja aktualitāšu lapas – hockeynorge.no, dagbladet.no, aftenposten.no
• Norvēģijas hokeja līgu dažādu sezonu turnīra tabulu krātuve un meklētājs – idrett.speaker.no

[Pirmā – Kristapa Stiģa – fotoattēla avots: kraakene.no. Otrs – Rūdolfa Balcera – foto no viņa personīgā arhīva.  Trešais – Maksima Ponomarenko – fotoattēls no hokejista personīgā arhīva.]

Īstais Dārziņš ir atpakaļ?

Ja teiciens „kā gadu iesāksi, tā aizvadīsi” atbilst īstenībai, tad 2013. gads prognozējams īpaši veiksmīgs tieši 31. decembra – 6. janvāra nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4 ietilpstošajiem sportistiem. Veiksme būs īpaši nepieciešama jau olimpiskās kvalifikācijas turnīrā pēc mēneša. Tiesa, tikai uz veiksmi paļauties nevajadzētu.

1. Lauris Dārziņš

Dārziņa „atgriešanās” ir pozitīva ziņa gan konkrēti Latvijas izlases kontekstā, gan arī, raugoties uz Latvijas pārstāvju sniegumu KHL laukumos kopumā. Janvāra pirmajā nedēļā Kazaņas Ak Bars uzbrucējs Lauris Dārziņš ir pratis tikt pie 3 punktiem (2+1), un tas noticis tikai vienā spēlē, noturot lietderību pozitīvu (+1). Tas arī ir nedēļas rezultatīvākais sniegums Latvijas hokejistiem KHL čempionātā. Pagaidām gan Dārziņš pēc atkopšanās no traumām nav starp Kazaņas kluba rezultatīvākajiem spēlētājiem – ar 12 punktiem ir komandas 9.-ais rezultatīvākais uzbrucējs un 12.-ais rezultatīvākais spēlētājs. Tomēr jāatceras, ka rezultativitātes punktus Lauris Dārziņš sakrājis vien 24 spēlēs. Puspunkts spēlē nav meistarības kalngals, taču tendence ir augšupejoša.

2. Oskars Cibuļskis

Atgriešanās Rīgas Dinamo ierindā pēc veselības kopšanas posma Cibuļskim izdevusies veiksmīga. Aizvadītās nedēļas divu spēļu summā viņam izdevās iekrāt 2 rezultativitātes punktus (1+1) un pozitīvu lietderības koeficientu (+1). Ar to visu viņš ir otrs rezultatīvākais Latvijas hokejists KHL laukumos janvāra pirmajā nedēļā. Atgādinājumam: Oskars Cibuļskis ir aizsargs. Pirms janvāra spēlēm viņš nebija Dinamo ierindā kopš 23. novembra spēles.

3 Gunārs Skvorcovs

Pēc pārcelšanas no Rīgas Dinamo uz fārmklubu Liepājas Metalurgs, uzbrucējs Gunārs Skvorcovs „kā no ķēdes norāvies”, šī teiciena vislabākajā nozīmē. Liepājas komandas ierindā Baltkrievijas ekstralīgā aizvadītajā nedēļā viņam sanāca pacīnīties tikai vienu spēli, bet tās laikā viņš pretinieku vārtos iemeta četrreiz!!! Kopā vienas spēles summā 5 rezultativitātes punkti (4+1) un lietderības koeficients +1. Janvāra pirmajā nedēļā Skvorcovam fiksēta arī viena spēle Dinamo ierindā KHL čempionātā. Taču tā „pa nullēm”.

4. Ņikita Jevpalovs

Latvijas U-20 izlase junioru pasaules čempionātu pameta bez „gaišas” nots, zaudējot arī abas spēles „izkrišanas grupā”. Tomēr pa kādai pozitīvai iezīmei un atzīmējamam spēlētājam var atrast arī Relegation Round divās spēlēs. Tajās rezultatīvākais izlases spēlētājs bija ikdienā Kanādas junioru elitē spēlējošais Ņikita Jevpalovs (dz. 1994.), kuram aizvadītās nedēļas 2 spēļu summā 2 punkti (1+1), bet negatīva lietderība (-3).

Topa tuvumā

Liepājas Metalurgs rindās Baltkrievijas ekstralīgā nedēļas vienīgo spēli īpaši rezultatīvi aizvadījis arī uzbrucējs Artūrs Mickēvičs, kurš salasīja tikpat daudz punktu (5), cik Topā esošais Skvorcovs, un pat labāku lietderību (+2). Tomēr Skvorcovam labāka vārtu guvumu un piespēļu proporcija (Mickēvičam 1+4). Baltkrievijas čempionāta plašumos atzīmējams arī HK Gomeļ aizsargs Atvars Tribuncovs, kuram 1 spēlē 3 punkti (0+3) un lietderība +3.

Norvēģijas galvenā čempionāta Get Ligaen komandas Stjernen Hockey sastāvā divas spēles rezultatīvi aizvadījuši leģionāri no Latvijas. Uzbrucējam Aleksandram Macijevskim šo divu spēļu summā 5 punkti (1+4) un neitrāla lietderība, bet aizsargam Ņikitam Koļesņikovam 3 punkti (0+3) un arī neitrāla lietderība. Vēl atzīmējams aizsargs Māris Jass, kuram aizvadītajā nedēļā „iekrita” 2 spēles, 2 punkti (1+1) un neitrāla lietderība Hannover Scorpions ierindā Vācijas DEL čempionātā. Savukārt ZSC Lions uzbrucējam Ronaldam Ķēniņam 2 punkti (1+1) un pozitīva lietderība (+2) Šveices „virslīgas” NLA čempionātā.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Atskatam citu nedēļu Top 4: tepat

[Attēlā: Lauris Dārziņš Ak Bars ierindā pret SKA 2013. gada 8. janvārī. Foto avots: ak-bars.ru.]

Dinamo leģionāri, kuriem šosezon jāpaņem Gagarina kauss

Tieši 2012. gada starpsezonā selekcionētais, koptais un ķemmētais Dinamo sastāva komplekts ir tas, kuram jāpaņem Gagarina kauss. Ne vairāk, ne mazāk – tāds ir kluba vadības oficiāli nosauktais uzdevums jaunajai 2012./2013. g. sezonai. Kas ir tie vairāk vai mazāk jaunie Dinamo leģionāri, kuriem šī uzdevuma izpilde jāsekmē?

Katra un tagad arī piektā KHL sezona Dinamo komandas līdzjutējiem nāk ar cerībām vai bezceru atkarībā no prognozēm attiecībā uz jaunās sezonas komplektu. Ja Latvijas hokejistu īpatsvars katru sezonu ir salīdzinoši maz mainīgs, tad leģionāru komplekts parasti tiek samainīts pilnībā vai ar vienu izņēmumu. Piemēram, jaunajā sezonā Rīgas Dinamo ierindā paliek tikai viens pērnais leģionārs – soms Niklass Luseniuss. Viens vai neviens „mantotais” leģionārs jau ir Rīgas komandas iezīme: 2009. gada starpsezonā tika „saglabāts” Hosa; 2010. gada starpsezonā „nevajadzēja” nevienu importa veci no aizvadītās sezonas; 2011. gada starpsezonā palika Kriss Holts.

Rīga – „saldā” un iecietīgā

Vēl viena rīdzinieku KHL komandas pazīme ir „saldās atgriešanās”. Proti, Rīgas Dinamo mēdz periodiski pieņemt sastāvā tos ārzemniekus, kas agrāk jau ir spēlējuši komandā. Šajos gadījumos runa ir ne tikai par pārbaudītām vērtībām, bet „saprātīgām naudiņām”. Tā 2010. gada starpsezonā komandā tika paņemts vienu sezonu CSKA platuma grādos uzspēlējušais Marks Hartigans. Tekoši – sezonu gaitā – ir bijusi Roberta Petrovicka „otrā atnākšana” (2010./2011. g.), kā arī Marsela Hosas „vēlreiz” (2011./2012. g.). Jaunajā Dinamo komplektā šāds „atkārtot, atkārtot” ir vārtsargs Mikaels Tellkvists (zemāk pa kreisi novietotā attēlā). Kad pirms sezonas Tellkvists pameta Rīgu, viņš Rietumu medijos izteicās, ka Rīgā švaks budžets un tāpēc šamie nevarot atļauties konkrēto zviedru vārtsargu. Tagad paliek retorisks jautājums: vai tagad Rīgas Dinamo lielāks budžets palicis, vai arī Tellkvistam ar cenu nav tā, kā īpaši izturētam konjakam – jo vecāks, jo dārgāks…

Komandas sastāva lipināšana jeb atlase ir ārkārtīgi radošs process. Teorija – informācijas analīze, gaišredzība un sarunāšanas prasme – drīz vien tiek testēta praktiski. Ģenerālmenedžera un priekšnieku sagādātais materiāls nonāk treneru rokās, kuras no tā visa veido komandu. Dažreiz tas izdodas ātrāk, citkārt – ap sezonas vidu, atsevišķos gadījumos – neizdodas vispār. Un tad tiek meklēti „ielāpi”, papildspēki, atlaisti spēlētāji un treneri. Dinamo saimniecība attiecībā uz treneriem ir iecietīga; „ziepes” ir bijušas dažādas, bet Šuplers „nozāģēja” 3 sezonas, Rautakallio – sāk otro. Ne-galvenie treneri gan ir mainījušies biežāk. Vai kāds atceras tādu Miklošoviču, kas asistēja Šupleram Dinamo „sākumos”? Šovasar Dinamo treneriem nepieciešams ne mazāk radošs process – leģionāri, atskaitot Luseniusu, ir prom; arī daži būtiski personāži (Sprukts, Miķelis Rēdlihs, Ozoliņš) nav komandas sastāvā, vismaz šajā starpsezonā.

Sliktāk nebūs?

Nu jau vēsturiski visplašākie „otas triepieni” un radošās domas lidojumi Dinamo sastāva komplektētājiem ir sanākuši vai nesanākuši leģionāru – uzbrucēju meklējumos. Tradicionāli akūtākās pozīcijas – centra uzbrucējs un snaiperis. Jau tradicionāli pieņemts uzskatīt un arī statistiski saskatāms, ka labākais leģionāru – uzbrucēju komplekts bija pirmajā Dinamo sezonā (2008./2009.), kad rezultātu taisīja Hosa, Hartigans un Elisons. Tikpat tradicionāli un statistiski švakākais leģionāru pienesums bija aizvadītajā sezonā (2011./2012.), kad sezonas gaitā tika atbrīvoti pat 3 uzbrucēji – leģionāri: Melins, Nieminens, Šindels… Un arī tie leģionāri – uzbrucēji, kas palika, izšķirošās lomas nespēlēja, ja neskaita Marsela Hosas iegādi regulārās sezonas izskaņā, kad Hosa atstrādāja pieklājīgi. Raugoties no pērnās sezonas pieticīgās mērauklas, varētu prognozēt, ka sliktāk diezin vai būs.

Pagaidām Dinamo vadoņi ar vai bez iepriekšējā ģenerālmenedžera Sējēja iestrādēm ir iepirkusi 3 leģionārus uzbrucējus. Snaipera loma acīmredzot ir iecerēta Aleksandram Žirū (Alexandre Giroux) – īstenam AHL veterānam ar nelielu pieredzi NHL oficiālajās spēlēs (48 spēlēs). Žirū AHL laukumos ir varējis samest vārtos pa 50 un 60 reizēm regulārās sezonas gaitā, iekopjot 97 – 103 punktus sezonā. Uz šiem „labajiem paraugiem” tad arī cer Dinamo sastāva komplektētāji. Tomēr jāņem vērā, ka Žirū ir 31 gadu jauns un šīs labākās sezonas viņam bija pirms 2-3 gadiem. Tiesa iepriekšējās divās sezonās lasītie 28-32 vārtu guvumi ir labākā statistika starp šīs starpsezonas jaunpienācējiem. Atklāts paliek jautājums, vai Dinamo vēl meklē jaudīgāku snaiperi. Tāpat jāņem vērā, ka arī agrāk Dinamo sastāvā ir bijis pa kādam AHL „daudzšāvējam”, kuram KHL laukumos tik braši nesokas.

Pārējie divi vīri uzbrucēju posteņos ir centri. 26 gadus vecais Robs Šremps (Rob Schremp) no abiem ir ar skaistāku CV: 114 spēles NHL, bet pērnsezon MODO Hockey vienībā Zviedrijas Elitserien. Acīmredzot Šremps ir Dinamo komplektētāju lielā cerība „saspēles vadītāja” lomā. Savukārt otrs importa centrs Džeimijs Džonsons (Jamie Johnson) vismaz uz papīra izskatās kaut kas pa vidu starp plāna pildīšanu (kādu taču vajag) un taupības programmu (neesam taču SKA). Tad nu Džonsons ir 30 gadus jauns un 180 cm garš centra uzbrucējs ar AHL 5,5 sezonu pieredzi un vēl 2,5 sezonām zemākā līgā – ECHL, kā arī vienu sezonu Somijas stiprākajā līgā… Vai tā ir Dinamo vadības lielā cerība? Protams, statistikas ailītes nespēlē, un katram no nosauktajiem būs sevi jāpierāda reālajā laikā un vietā.

Ar ko mērīs Šrempu, Žirū un Džonsonu. Rīgas Dinamo leģionāru – uzbrucēju rezultativitāte 4 regulārajās sezonās:

	uzbrucējs	sezona	spēles	punkti	+/-	sp. laiks
1.	Marcel Hossa	2009./2010.	56	35+20	-3	19:15
2.	Marcel Hossa	2008./2009.	52	22+22	+3	19:43
3.	Mark Hartigan	2008./2009.	55	20+18	-1	17:03
4.	Matt Ellison	2008./2009.	55	15+22	+1	19:00
5.	Mike Iggulden	2009./2010.	55	13+20	+6	16:15
6.	Tomáš Surový	2010./2011.	54	14+18	-4	17:40
7.	Brock Trotter	2010./2011.	49	9+17	+3	14:26
8.	Mark Hartigan	2010./2011.	45	16+8	+8	17:16
9.	Martin Kariya	2009./2010.	38	4+19	+8	13:17
10.	Róbert Petrovický	2009./2010.	34	8+11	-3	16:20
11.	Fredrik Warg	2011./2012.	49	10+7	-18	16:42
12.	Jamie Lundmark	2011./2012.	47	8+8	-11	15:35
13.	Niclas Lucenius	2011./2012.	53	0+15	+6	14:34
14.	Marcel Hossa	2011./2012.	19	8+6	+2	17:06
15.	Tyler Arnason	2009./2010.	26	4+7	+3	9:48
16.	Ronald Petrovický	2008./2009.	30	2+3	-4	11:36
17.	Juraj Mikúš	2010./2011.	22	3+1	-5	12:04
18.	Adrian Foster	2009./2010.	10	2+2	-1	13:49
19.	Róbert Petrovický	2010./2011.	20	1+3	-4	11:03
20.	Vitalijs Karamnovs	2010./2011.	18	0+2	-3	10:03
21.	Jakub Šindel	2011./2012.	21	1+0	-9	12:32
22.	Ville Nieminen	2011./2012.	16	0+1	-7	16:53
23.	Björn Melin	2011./2012.	11	0+0	-9	12:03

*

Ievajadzējās aizsargu

Jau divas vai precīzāk – divarpus – iepriekšējās sezonas Dinamo bija iztikuši vai bija nācies iztikt bez importa aizsargiem. Pirmajā KHL sezonā (2008./2009.) dinamiešiem vajadzēja divus aizsargus – leģionārus (Novāku un Vestkotu); nākamajā sezonā Svetu noturēja „nepilnu laiku”. Bet pārējās divas sezonas auga un bija izauguši Rēdlihi, Galviņš un citi pašmāju aizsargi. Jaunajā sezonā izmaiņas aizsargu ierindā ir nelielas, bet pamanāmas. Jaunajā sastāvā nav atrodams Jāņa Andersona vārds, kas nav tik skaļš, bet lielāka spēles laika vērts bija gan. Dinamo klāstā nav arī tāds zīmola nosaukums kā Sandis Ozoliņš.

Iztrūkuma aizpildīšanai un Rautakallio stila izpildījumam ar Latvijas pašmāju kadrējumu izrādījās par maz, un pēc ilgāka pārtraukuma Dinamo leģionāru sarakstā ir aizsargs – Matjē Karls (Mathieu Carle). Diplomēti franču valodas zinātāji uzstāj uz tieši šādu personas vārda izrunu. Karls var palepoties tikai ar 3 spēlēm NHL un NHL drafta otro kārtu, bet pamatā bijušas 4,5 sezonas AHL. Matjē Karlam pagaidām ir tikai 24 gadi un īstais briedums ir pašā laikā.

Rīgas Dinamo leģionāru – aizsargu lietderības koeficients 4 regulārajās sezonās:

	aizsargs	sezona	spēles	punkti	+/-	sp. laiks
1.	Lee Sweatt	2009./2010.	37	2+5	+2	19:56
2.	Duvie Westcott	2008./2009.	51	2+18	-1	21;28
3.	Filip Novák	2008./2009.	50	4+14	-7	20:43

*

Tellkvists kā labs konjaks?

Mikaela Tellkvista otrā atnākšana joprojām simbolizē vai stiprina mītu, ka, neskaitot Masaļski, Latvijā KHL līmeņa vārtsargu nav. Drošības pēc vārtsardzības lauvas tiesa joprojām tiek nodota un iecerēta importa leģionāriem. Šaubu nav, komandai, kas cīnās par Gagarina kausu, kā kluba vadonis Juris Savickis proklamēja komandas prezentācijā 20. jūlijā, ir nepieciešams nodrošināties ar augstākā līmeņa vārtsargu! Protams, tā ir ironija. Ne par to, ka komandai nepieciešami augsti mērķi. Tomēr, kamēr savus kadrus neaudzināsi un neiekopsi, tikmēr jāpērk importa vīri un jāpaļaujas uz gadījuma sakariem. Šoreiz Tellkvists aicināts kā pārbaudīta vērtība, un, iespējams, ar domu, ka Jučeram tiks dots vairāk spēles laika nekā iepriekšējā sezonā.

Rīgas Dinamo leģionāru – vārtsargu statistika 4 regulārajās sezonās:

	vārtsargs	sezona	spēles	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Martin Prusek	2008./2009.	20	1.70	94.1%	6	1163:48
2.	Chris Holt	2010./2011.	33	2.47	92.4%	1	1965:37
3.	Mikael Tellqvist	2010./2011.	20	2.63	92.2%	1	1139:33
4.	Chris Holt	2011./2012.	45	2.27	91.9%	5	2590:12
5.	Daniel Sperrle	2008./2009.	5	2.61	90.8%	0	252:56
6.	Martin Prusek	2009./2010.	28	3.13	90.3%	0	1476:56

*

Kas ir Dinamo seja un rokraksts?

Pie Dinamo jaunā (sezonu vecā) stila visvairāk strādā kārtības ieviesējs Peka Rautakallio, kuram atliek novēlēt veiksmi līnijas izturēšanai. Bet kas ir komandas seja vai sejas, kas ļauj to saukt par Rīgas Dinamo arī katrā nākamajā sezonā? Plašas kadru rotācijas gadījumā to atļautu sava sporta skola, kas pieražo adekvātu kadru skaitu. Pagaidām HS Dinamo vēl ir pārāk jauna, lai būtu reāla. Citi varianti?

Kā komandas „mārketinga seja” pagaidām ir Raitis Ivanāns, kura kalibrs, tāpat kā absolūtajam vairākumam kandidātu, ir stipri mazāks kā Sanda Ozoliņa vārdam. Nav komandas rīcībā arī vidēji jauno zvaigžņu un zvaigznīšu – Miķeļa Rēdliha, Jāņa Sprukta, otro sezonu arī bez Laura Dārziņa. Protams, liela daļa Latvijas izcelsmes hokejistu ir tepat, jo atbilst plāna daļai „kur gan liksies” un leģionāru ierobežojuma dēļ citur KHL nav tik vai vispār pieprasīti. Tas gan nenozīmē, ka viņi būtu slikti, bet tomēr – ir klavieru nesēji vai vēl nav izauguši līdz komandas sejai. Protams, „jaunā kārtība” un komandas spēks visvairāk ir komandā nevis atsevišķos indivīdos; uz to Rīgas Dinamo kā bezzvaigžņu komanda tad arī balsta savu ideoloģiju un demagoģiju.

Tomēr par komandu šī vārda īstākajā nozīmē varēs runāt, kad līgumus, kas ilgāki par 2 sezonām, slēgs ne tikai ar pāris junioru vai pēcjunioru vecuma jaunajiem censoņiem, kuriem var maksāt ļoti nelielas naudiņas. Brīdī, kad ar hokejistiem brieduma gados, neatkarīgi no Latvijas vai importa piederības, slēgs 4 – 5 gadu līgumus, kad ar labu sniegumu uzrādījušiem leģionāriem pagarinās līgumus nevis meklēs kaut ko tikpat labu par lētām naudiņām – tad varēs sākt runāt par ilgtermiņa „kausa sastāva” veidošanu un grābstīšanos gar Gagarina kausu. Protams, ar lielāko prieku ņemtu savus vārdus atpakaļ, tomēr leģionāru pagādāšanas un arī vietējo kadru līgumu pagarināšanas politika pagaidām turpina īstermiņa politiku. Ko acīmredzot nosaka īpašnieku struktūra, kurai ilgtermiņš var nebūt vajadzīgs. Tiesa, šajā starpsezonā divgadu līgumu ar leģionāriem ir vairāk nekā agrākās reizēs; bet no Dinamo pieredzes ir labi zināms, ka tas nav šķērslis šo līgumu laušanai pirms termiņa.

Dažādu komandu, t.sk. Dinamo, varēšanas iztrūkumos nereti tiek vainots „ne tas lielākais” un ierobežotais budžets. Tomēr ir lietas, ko hokejā nevar nopirkt par naudu. Arī Gagarina kausu. Tam kā labs piemērs ir pēdējos gados par superkomandu veidotā Sanktpēterburgas SKA vienība, kas nekautrējas kāpt pāri dažādiem budžeta griestiem un pirkt pirmā-otrā kalibra zvaigznes vairumā. Tagad SKA ir tuvāk savam sapņu kausam nekā citus gadus, tomēr – kaut kas pietrūkst. Kaut kas tāds, ko ar gāzes miljoniem nopirkt neizdodas.

Bet, lai Dinamo veicas!

Rīgas Dinamo aktuālais sastāvs (treniņu pirmā nedēļa; 16. – 20. jūlijs):

ampl.	spēlētājs	dz.	statuss attiecībā uz Dinamo
	UZBRUCĒJI
U	Ģirts Ankipāns	1975.	pagarināts līgums (uz 1 gadu)
U	Māris Bičevskis	1991.	pagarināts līgums (DR saka: uz 3 gadiem)
U	Rihards Bukarts	1995.	papildinājums no MHL; noslēgts līgums (DR saka: uz 3 gadiem)
U	Roberts Bukarts	1990.	turpinās līgums
U	Andris Džeriņš	1988.	turpinās līgums
U	Alexandre Giroux	1981.	noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U	Miks Indrašis	1990.	pagarināts līgums (uz 3 gadiem)
U	Raitis Ivanāns	1979.	noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U	Jamie Johnson	1982.	panākta vienošanās (uz 2 gadiem)
U	Mārtiņš Karsums	1986.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
U	Edijs Rinke-Leitāns	1991.	try-out līgums
U	Niclas Lucenius	1989.	turpinās līgums (vēl 1 gadu)
U	Gints Meija	1987.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
U	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	pagarināts līgums (uz 1 gadu)
U	Vitālijs Pavlovs	1989.	try-out līgums
U	Ainars Podziņš	1992.	turpinās līgums (vēl 2 gadus)
U	Rob Schremp	1986.	noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U	Gunārs Skvorcovs	1990.	try-out līgums
U	Juris Upītis	1991.	turpinās līgums
	AIZSARGI
A	Mathieu Carle	1987.	noslēgts līgums (DR saka: uz 1 gadu)
A	Oskars Cibuļskis	1988.	turpinās līgums
A	Edgars Dīķis	1991.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Guntis Galviņš	1986.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Rodrigo Laviņš	1974.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A	Mārtiņš Porejs	1991.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Jēkabs Rēdlihs	1982.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A	Krišjānis Rēdlihs	1981.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A	Arvīds Reķis	1979.	pagarināts līgums (uz 1 gadu)
A	Artūrs Salija	1992.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Andrejs Smirnovs	1992.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Kristaps Sotnieks	1987.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
	VĀRTSARGI
V	Kristers Gudļevskis	1992.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
V	Māris Jučers	1987.	turpinās līgums
V	Mikael Tellqvist	1979.	noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
	TRENĒJUŠIES AR DINAMO
U	Toms Andersons	1993.	līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
U	Kaspars Daugaviņš	1988.	līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
V	Chris Holt	1985.	1 gada līgums ar Avtomobiļist
A	Ņikita Koļesņikovs	1992.	līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
U	Ralfs Rinke-Leitāns	1993.	līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
	PĀRTRAUKTI TRY-OUT LĪGUMI
U	Mārtiņš Cipulis	1980.	try-out līgums
A	Aleksandrs Galkins	1990.	try-out līgums
U	Toms Hartmanis	1987.	try-out līgums
U	Koba Jass	1990.	try-out līgums
U	Kasaprs Saulietis	1987.	try-out līgums

*

Rīgas Dinamo sastāvu pametušie un/vai ar šo klubu jaunus līgumus nenoslēgušie 2011./2012. g. sezonas spēlētāji (2012-07-21):

ampl.	spēlētājs	dz.	virziens
A	Jānis Andersons	1986.
U	Mārtiņš Cipulis	1980.	šovasar bija try-out līgums ar DR
V	Chris Holt	1985.	uz Avtomobiļist (līg. uz 1 gadu); piedalījās DR treniņos
U	Marcel Hossa	1981.	uz HC Lev Praha (līg. uz 1 gadu)
U	Jamie Lundmark	1981.	uz EC-KAC (EC Klagenfurter AC; EBEL; Austrija)
U	Björn Melin	1981.	DR pameta sez. gaitā – uz Rauman Lukko (SM-liiga; Som.); 2012./13. – AIK Hockey (Elitserien; Zv.)
U	Ville Nieminen	1977.	DR pameta sez. gaitā – uz Örebro HK (HockeyAllsvenskan; Zv.); 2012./13. – Tappara (SM-liiga; Somija)
A	Sandis Ozoliņš	1972.
U	Miķelis Rēdlihs	1984.	uz Lokomotiv (līg. uz 3 gadiem)
U	Jakub Sindel	1986.	DR pameta sez. gaitā – uz Oulun Kärpät; Porin Ässät (abi SM-liiga)
U	Jānis Sprukts	1982.	uz CSKA (līg. uz 2 gadiem)
U	Juris Štāls	1982.
U	Fredrik Warg	1979.	uz Rögle BK (Elitserien)

*

P.S. Jauno kadru atlase uz agrāko gadu fona

Dinamo leģionāru sniegums regulārajos čempionātos 2 sezonas pirms savas pirmās parādīšanās Dinamo sastāvā (vecums DR pirmajā sezonā 1. septembrī):

spēlētājs	gadi	sez. pirms DR (klubs (līga); sp (punkti) +/-)	2 sez. pirms DR (klubs (līga); sp (punkti) +/-)
UZBRUCĒJI
Tyler Arnason	30	Colorado Avalanche (NHL) 71 sp. (5+17) -16	Colorado Avalanche (NHL) 69 sp. (10+21) -1
Matt Ellison	24	Milwaukee Admirals (AHL) 75 sp. (26+32) +1	Philadelphia Phantoms (AHL) 62 sp. (12+27) 0
			Philadlphia Flyers (NHL) 2 sp. (0+0) 0
Adrian Foster	27	EC Red Bull Salzburg (Austr. EBEL) 52 sp. (19+24) +18	Houston Aeros (AHL) 70 sp. (15+23) +5
Alexandre Giroux	31	Springfield Falcons (AHL) 65 sp. (28+26) -4	Oklahoma City Barons (AHL) 70 sp. (32+46) +1
		Columbus Blue Jackets (NHL) 9 sp. (1+0) -2	Edmonton Oilers (NHL) 8 sp. (1+1) -2
Mark Hartigan	30	Grand Rapids Griffins (AHL) 48 sp. (23+19) -6	Syracuse Crunch (AHL) 34 sp. (19+13) -3
		Detroit Red Wings (NHL) 23 sp. (3+1) -2	Columbus Blue Jackets (NHL) 6 sp. (1+2) +2
			Portland Pirates (AHL) 25 sp. (9+16) +11
			Anaheim Ducks (NHL) 6 sp. (0+0) -1
Marcel Hossa	26	New York Rangers (NHL) 36 sp. (1+7 +8	New York Rangers (NHL) 64 sp. (10+8) -4
		Hartford Wolf Pack (AHL) 5 sp. (1+0) -1
		Phoenix Coyotes (NHL) 14 sp. (0+0) -6
Mike Iggulden	26	Bridgeport Sound Tigers (AHL) 72 p. (25+41) +3	Worcester Sharks (AHL) 78 sp. (29+37) -19
		New York Islanders (NHL) 11 sp. (1+4) -3	San Jose Sharks (NHL) 1 sp. (0+0) -1
Jamie Johnson	30	Grand Rapids Griffins (AHL) 76 sp. (21+37) +5	Grand Rapids Griffins (AHL) 78 sp. (12+26) -18
Vitalijs Karamnovs	21	Dinamo (Maskava; KHL) 7 sp. (0+2) 0	Dinamo (Maskava; KHL) 11 sp. (1+0) -4
		MHK Dinamo (Maskava; MHL) 42 sp. (21+24) +19
		HK Rjazaņ (Kr. Augst. līga) 8 sp. (4+3 +6
Martin Kariya	27	SCL Tigers (Langnau; Šv. NLA) 50 sp. (15+43) +15	Peoria Rivermen (AHL) 71 sp. (16+37) +12
Jamie Lundmark	30	Milwaukee Admirals (AHL) 34 sp. (6+12) 0	Abbotsford Heat (AHL) 32 sp. (9+12) +4
		Timrå IK (Red Eagles; Zv. Elitserien) 18 sp. (3+7) -6	Calgary Flames (NHL) 21 sp. (4+5) -6
			Toronto Maple Leafs (NHL) 15 sp. (1+2) -7
Niclas Lucenius	22	Tappara (Som. SM-liiga) 54 sp. (10+22) 0	Tappara 56 sp. (17+29) +8
Björn Melin	30	Ņeftehimik (KHL) 14 sp. (3+2) -2	HV71 (Zv. Elitserien) 55 sp. (14+22) 0
		Freiburg-Gotteron (Šv. NLA) 19 sp. (10+5) +2
Juraj Mikúš	23	Manchester Monarchs (AHL) 56 sp. (4+9) -8	HK 36 Skalica (Slovāk.) 56 sp. (31+59) +58
Ville Nieminen	34	Sibir (KHL) 53 sp. (12+23) +3	Tappara (Som. SM-liiga) 50 sp. (15+14) +7
Róbert Petrovický	35	HC Vítkovice Steel (Čeh.) 37 sp. (5+15) n/d	HC Vítkovice Steel 11 sp. (5+4) n/d
		Leksands IF (Zv. HockeyAllsvenskan) 6 sp. (1+3) +2	Leksands IF 33 sp. (10+17) +18
Ronald Petrovicky	31	HK Dukla Trenčín (Slovāk.) 2 sp. (0+1) +2	Pittsburgh Penguins (NHL) 31 sp. (3+3) +4
		MODO Hockey (Zv. Elitserien) 18 sp. (1+1) 0	Wilkes-Barre Scranton Penguins (AHL) 4 sp. (0+0) -3
		EV Zug (Šv. NLA) 10 sp. (0+0
Rob Schremp	26	MODO Hockey (Zv. Elitserien) 55 sp. (19+22) +1	Bridgeport Sound Tigers (AHL) 1 sp. (0+1) +1
			New York Islanders (NHL) 45 sp. (10+12) -19
			Atlanta Thrashers (NHL) 18 sp. (3+1) -1
Tomáš Surový	28	HC ’05 Banská Bystrica (Slovāk.) 5 sp. (1+2) +1	Linköpings HC (Zv. Elitserien) 33 sp. (5+6) -7
		Skellefteå AIK (Zv. Elitserien) 48 sp. (10+13) +1
Jakub Šindel	25	Pelicans (Som. SM-liiga) 59 sp. (15+18) -12	HC Kometa Brno (Čeh.) 44 sp. (11+9) -7
Brock Trotter	23	Hamilton Bulldogs (AHL) 75 sp. (36+41) +33	Hamilton Bulldogs (AHL) 76 sp. (18+31) +8
		Montréal Canadiens (NHL) 2 sp. (0+0) -1
Fredrik Warg	32	Skellefteå AIK (Zv. Elitserien) 50 sp. (11+19) +4	Skellefteå AIK 46 sp. (7+15) -15
AIZSARGI
Mathieu Carle	24	Syracuse Crunch (AHL) 72 sp. (6+31) +7	Hamilton Bulldogs (AHL) 68 sp. (11+18) +19
Filip Novák	26	HC České Budějovice (Čeh.) 45 sp. (2+2) +20	Syracuse Crunch (AHL) 67 sp. (5+32) +5
			Columbus Blue Jackets (NHL) 6 sp. (0+0) +1
Lee Sweatt	24	EC Red Bull Salzburg (Austr. EBEL) 52 sp. (10+26) -1	TPS (Som. SM-liiga) 56 sp. (15+18) -12
Duvie Westcott	28	Columbus Blue Jackets (NHL) 23 sp. (1+3) -10	Columbus Blue Jackets (NHL) 23 sp. (4+6) -13
		Syracuse Crunch (AHL) 37 sp. (4+23) +6
VĀRTSARGI	gadi	sez. pirms DR (klubs (līga); sp (GAA) atv.%)	2 sez. pirms DR (klubs (līga); sp (GAA) atv. %)
Chris Holt	25	Elmira Jackals (ECHL) 15 sp. (3.01) 89.9%	Peoria Rivermen (AHL) 20 sp. (1.73) 93.1%
		Binghamton Senators (AHL) 33 sp. (2.95) 90.5%	Alaska Aces (ECHL) 5 sp. (1.80) 94.6%
			St.Louis Blues (NHL) 1 sp (0.00) 100%
Martin Prusek	32	HC Vítkovice Steel (Čeh.) 43 sp. (2.69) 93.2%	SKA (Kr.) 22 sp. (2.69) n/d
Daniel Sperrle	25	Brynäs IF (Zv. Elitserien) 26 sp. (3.12) 89.7%	Brynäs IF 27 sp. (2.60) 90.4%
		Brynäs IF J20 (J20 SuperElit) 3 sp. (2.31) 92.9%	Brynäs IF J20 2 sp. (1.54) 92.3%
Mikael Tellqvist	30	Ak Bars (KHL) 11 sp. (2.45) 90.5%	Phoenix Coyotes (NHL) 15 sp. (2.86) 90.7%
		Rauman Lukko (Som. SM-liiga) 26 sp. (2.34) 91.9%	Buffalo Sabres (NHL) 6 sp. (2.35) 92.8%

*

Izziņām:

• Pārtraukti pārbaudes laika līgumi ar Cipuli, Galkinu, Hartmani, Jasu un Saulieti (2012-07-20) – dinamoriga.eu
• Rīgas Dinamo vienojas uz 2 sezonām ar uzbrucēju Jamie Johnson (2012-07-18) – dinamoriga.eu
• Par Dinamo ģenerālmenedžeri apstiprināts Juris Opuļskis (2012-07-17) – dinamoriga.eu
• KHL oficiāli apstiprināto jauno līgumu un līguma pagarinājumu saraksts (2012-07-16) – khl.ru
• Par Rīgas Dinamo treniņu uzsākšanu, pārbaudes laika kandidātiem, starpsezonas pārbaudes spēlēm utt. (2012-07-16) – dinamoriga.eu
• 2012. gada Ņižņijnovgorodas Gubernatora Kausa izcīņas spēļu grafiks – hctorpedo.ru
• Miks Indrašis Chicago Blackhawks jauno talantu nometnē (2012. g. jūlijs) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem), sportacentrs.com (1. vers.; 2. vers.), blackhawks.nhl.com
• Raita Ivanāna intervija (2012-07-20) – allhockey.ru
• Riharda Bukarta īs-intervija (2012-07-06) – sportacentrs.com
• Rīgas Dinamo pagarina līgumu ar Ģirtu Ankipānu uz 1 sezonu (2012-07-04) – dinamoriga.eu
• Dinamo paraksta līgumu ar Rihardu Bukartu uz 3 gadiem (2012-07-02) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar vārtsargu treneri Mika Veli Juhani Tarvainen (2012-06-26 un 2012-06-18) – dinamoriga.eu, dagbladet.se
• Kaspara Daugaviņa intervija (2012-06-17) – allhockey.ru
• Dinamo pagarina līgumu ar Māri Bičevski uz 3 gadiem (2012-06-04) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar uzbrucēju Rob Schremp (2012-06-01) – dinamoriga.eu
• „Bauma” par zviedru vārtsargu Johan Backlund (dz. 1981.) un Dinamo – sports.ru
• Iepriekšējais Rīgas Dinamo komplektācijas statuss (2012-05-30): tepat

[Pirmajā attēlā: Gagarina kauss viesojas Rīgā. Foto: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Otrajā: Mikaels Tellkvists Dinamo sastāvā 2010./2011. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Trešajā: Raitis Ivanāns Dinamo sastāva prezentācijā 2012. gada jūlijā; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

KHL drafts, tā jēga un Dinamo ieradumi draftā

26. maijā KHL regulārās sezonas uzvarētāju mājvietā Čeļabinskā paredzēta KHL Junioru drafta procedūra. KHL skauti potenciāli draftējamo spēlētāju sarakstos iekļāvuši arī piecus Latvijas hokejistus. Šī gada KHL drafta atļautais vecums: 1991. – 1995. gados dzimušie. Starp citu, Rīgas Dinamo līdz šim draftā izcēlušies ar racionalitāti un draftētos iespēlē vairāk nekā citi klubi.

Kā zināms, pēc NHL „ģīmja un līdzības” veidotajā Kontinentālajā Hokeja Līgā tiek pieņemta virkne elementu, kas Ziemeļamerikā ir pārbaudīta lieta. Viena no „mantotajām” lietām ir KHL drafts, kura spēku un pielietojumu virkne klubu ģenerālmenedžeru un citu procedūrā iesaistīto personāžu nav īsti izpratuši. Tādēļ dažu KHL klubu draftēšanas principi nedaudz atgādina virtuālu hokeja menedžeru spēli, kur ļauts sapņot un „iegādāties” krosbijus. Sava veida apliecinājums tam bija 2009. gada draftā, kad organizatori atteica (anulēja) virkni drafta izvēļu kā neatbilstošu drafta reglamentam. Taču jācer, ka ar gadiem mācās kā KHL drafta organizatori, tā klubu pārstāvji. Protams, KHL drafta rīkotāji cenšas būt „labāki” par savu paraugu: KHL drafts atļauj „rezervēt” vienu gadu jaunākus nekā NHL; KHL drafts notiek mēnesi ātrāk…

Rīgas Dinamo kā gudrākie draftētāji

Starp citu, tieši Rīgas Dinamo klubs ir racionālākais KHL draftētājs un reālākais draftēto hokejistu iespēlētājs. Proti, triju draftu gaitā rīdzinieki ir izvēlējušies 14 hokejistus, no kuriem 4 spēlētāji ir jau uzspēlējuši Dinamo sastāvā KHL oficiālajā čempionātā – visi draftētie kopsummā 310 spēlēs. Runa ir par Robertu Bukartu, Andri Džeriņu, Niklasu Luseniusu un Ainaru Podziņu. Četrus spēlētājus ir pamēģinājusi arī Maskavas Spartak vienība, bet tur pa visiem kopā – tikai 82 spēlēs. Savukārt pašu draftēto spēlētāju aizvadīto spēļu summas ziņā visi klubi no Rīgas Dinamo atpaliek diezgan tālu. Tuvākie sekotāji ir Maskavas CSKA, kas draftētajiem pa visiem „iedevusi” 171 spēli.

Vispār tikai 14 klubi pēc pirmā KHL drafta aizvadīto 3 sezonu gaitā ir laukumā palaiduši vismaz vienu pašu draftētu hokejistu, bet visi pārējie – nē!!! Tikai 8 klubi ir palaiduši laukumā divus vai vairāk draftētos. Krāšņākā drafta izmantošanas bezjēgas vai laika ziņā ļoti attālas jēgas ilustrācija ir, piemēram, SKA kluba saimniecība, kas draftējusi 25 spēlētājus (no tiem 17 – dzimuši 1992. gadā vai vecāki), vai Omskas Avangard, kas draftējuši 15 spēlētājus (11 – dz.1992. un vecāki), bet laukumā KHL oficiālajos čempionātos nav gājis neviens.

Vai KHL klubiem draftu vajag?

Secinājums neizbēgami rodas tāds, ka – vai nu virkne klubu neņem par pilnu šo ziemeļamerikānisko „sērgu”, vai rīkojas pilnīgi neprasmīgi šajā procedūrā, vai arī „būvē” ļoti attālinātas nākotnes komandas. Attālināto nākotni varēs pārbaudīt tikai to sasniedzot, bet ir vēl viena būtiska nianse, kas bija mazinājusi KHL drafta jēgu, un vairumam komandu liek draftā neiespringt uz tuvāko nākotni. Atšķirībā no NHL saimniecības, visiem KHL spēlējušajiem klubiem ir vismaz pa vienai (dažiem klubiem – divas) pilnīgi „savai” jaunatnes komandai jaunatnes līgās (MHL un MHL B grupas). Ar KHL klubiem „pakļautajām” MHL un arī VHL komandām līgumiski saistītie hokejisti, atskaitot pašu jaunāko gadu (šogad – 1995.), netiek draftēti principā un ir attiecīgā KHL kluba „īpašums” bez drafta. Attiecīgi līgumsaistības ar konkrēta KHL kluba saimniecību ir nesalīdzināmi lielākam jauno spēlētāju skaitam nekā NHL klubiem. NHL-ā tik plašu līgumisku saistību nav un tieši NHL drafts šīs attiecības sakārto. Savukārt, KHL drafts “pārdala” tikai draftam juridiski “pakļauto” jaunāko gadu. Attiecīgi, piemēram, Rīgas Dinamo nav jādraftē talantīgākie spēlētāji, kam ir vienošanās par spēlēšanu HK Rīga un Juniors vienībās; jo tur nav neviena, kas dzimis vēlāk par 1994. gadu, atskaitot uz pāris spēlēm pieteikto SK Rīga-95 vārtsargu Maksimu Rešetņikovu. Pat, ja Dinamo kādā no savām jaunatnes komandām „marinētu” kādu supertalantu, neviens cits KHL klubs to draftēt nedrīkst. “Marinēt”, protams, var arī citās līgās un komandās, tikai, ka KHL klubiem ir salīdzinoši liels skaits šo “marinējamo”… Tiesa, jaunākā gada spēlētāju draftēšanas atļauja arī “svešiem”klubiem, dod to nelielo KHL drafta jēgu.

Tāpat Krievijas klubiem ir pilna cikla jauniešu skolas, kuru audzēkņi, tāpat kā KHL klubu MHL un VHL komandas, pirmajā KHL draftā (2009.) bija pasargāti no „svešiem skatieniem”, bet pēc tam visus jaunākos sāka bīdīt “kopējā tirgū”. Taču kopš 2011. gada KHL drafta ir ieviesta sistēma, ka attiecīgais klubs drīkst „pasargāt” ierobežotu skaitu (2012. gadā – 5) savas skolas audzēkņu, ja kāds cits izvēlas tos draftēt. Tas tomēr arī piešķir nedaudz loģiskāku drafta jēgu, ar cerību, ka šī sistēma „sakopsies” ar laiku un kļūs par nopietnāku nākotnē vērstu instrumentu. Šosezon ir ieviests viens izņēmums – saprotamu iemeslu dēļ Jaroslavļas Lokomotiv klubs drīkst aizsargāt neierobežotu skaitu savas hokeja skolas audzēkņu. Savukārt četriem klubiem nav tiesību aizsargāt – Astanas Baris, Minskas Dinamo, Rīgas Dinamo, Čehovas Vitjaz. Vismaz rīdzinieku gadījumā tas izskaidrojams ar to, ka nav nepastarpināti savas skolas audzēkņu, vismaz ne šī gada drafta vecumā.

Interesanti, ka jaunajā KHL drafta reglamentā nav atrunātas jaunuzņemto klubu, kuru dalība draftā tiek minēta, tiesības “aizstāvēt” savējos audzēkņus, ja tādi būtu. Protams, KHL drafta jēgu var meklēt arī ārvalstu hokejistu brālīgā „sadalīšanā” starp biezākajiem un ne tik bagātiem klubiem. Tomēr arī šajā kritērijā jēgu nedaudz mazina apstāklis, ka Krievijā tomēr ir leģionāru limits…

Latvijas hokejisti KHL skautu redzeslokā

KHL skauti, izvairoties no Dinamo saimniecības jauniešu komandu HK Rīga un Juniors puišiem, un, iespējams, savas sapratnes robežās arī SK Rīga-95 un Liepājas Metalurgs (kas it kā ir Dinamo fārmklubs) „piramīdas” hokejistiem, ir sazīmējuši piecus Latvijas hokejistus, kas iekļauti KHL skautu oficiālajos sarakstos.

Latvijas hokejisti KHL skautu piedāvātajos 2012. gada KHL drafta sarakstos (2012-05-22):

ampl.	spēlētājs	dz.	komanda 2011./2012.	līga
A	Kristaps Bazevičs	1994.	Alaska Avalanche	NAHL (ASV)
			Prince Albert Riders	WHL (Kanāda)
U	Rihards Bukarts	1995.	Kapitan (Stupino)	MHL
U	Deniss Drobotovs	1995.	HK Prizma / HS Rīga U18	Latvijas U-18
A	Ēriks Alberts Mednis	1995.	HK Prizma / HS Rīga U18	Latvijas U-18
U	Nils Semjonovs	1991.	Odessa Jackalopes	NAHL (ASV)

*

Par Ziemeļamerikas līgās spēlējošajiem ir skaidrs – KHL skauti respektē Ziemeļamerikas stiprāko līgu kvalitātes latiņu, un arī Riharda Bukarta atrašanās skautu sarakstā nav pārsteigums. Taču Latvijā spēlējošo kadru nelielā izvēle liek aizdomāties par KHL skautu izvēles principiem. Nav runa par konkrēto Prizmas puišu kvalitātēm; lai pušiem veicas un izdodas! Runa ir par to, kādēļ sarakstā nav citu Latvijas 1995. gadā dzimušo spēlētāju, kuriem būtu ne mazāks pamatojums atrasties KHL skautu redzeslokā. Runa ir, piemēram, par SK Rīga-95 puišiem vai Latvijas U-18 vecuma čempionāta rezultatīvākajiem puišiem, kas ir 1995. gadā dzimušie Liepājas Metalurgs U18 (faktiski – U17) komandas dalībnieki. Vai KHL skautu veikto iekļaušanu / neiekļaušanu ārpus Krievijas robežām nosaka labs lobijs? Ne tikai tie interešu aizstāvji, kas kādu virza uz šo sarakstu, bet arī tie, kas cenšas jau saknē nepieļaut 1995. gada puišu „noplūdi” prom no Latvijas „vienīgā” kluba aizsniedzamības? Diez vai šis faktors būtu pārspīlējams, tomēr vērā ņemams ir.

KHL klubiem drafta procedūrā ir iespējams izvēlēties arī skautu sarakstos neiekļautos spēlētājus. Bet ar atrunu – ja klubs kaut ko tādu ir iecerējis, tad vismaz 24 stundas pirms KHL drafta norises ir jāsniedz par KHL draftu atbildīgajām amatpersonām informācija par konkrēto spēlētāju (2012. gada KHL Junioru drafta reglamenta 6. pants). Acīmredzot šāda nianse ieviesta, lai izvairītos no iespējamā „bardaka”, kad kāds klubs nodraftē viņiem „pašiem vien zināmu” spēlētāju, ar kļūdainu vārdu, dzimšanas datiem un/vai iespējamību vispār tikt draftētam…

P.S. Bet pāri dīķim…

22., 23. jūnijā Pitsburgā norisināsies NHL drafts, uz kuru Latvija liek salīdzinoši lielas cerības. Pēdējo piecu NHL draftu gados (2007. – 2011.) aizrunāts ir tikai viens Latvijas hokejists; 2010. gadā tas bija Kristiāns Pelšs. Bet šogad dažādu skautu biroju un vairāk vai mazāk oficiālu NHL pietuvinātu personāžu vērtējumā drafta 1. kārtā vieta tiek prognozēta tādam spēlētājam kā Zemgus Girgensons (dz. 1994.; NHL oficiālajā Ziemeļamerikā spēlējošo rangā Nr.18.). NHL potenciāli draftējamo hokejistu sarakstos ir atrodami vēl četru Latvijas hokejistu vārdi: Teodors Bļugers (dz. 1994.; Nr.116. Ziemeļamerikas sarakstā); Ņikita Jevpalovs (dz. 1994.; Nr. 97. – Eiropas jauno hokejistu rangā); Roberts Lipsbergs (dz. 1994.; Nr. 96. – Eiropas hokejistu rangā); Ainars Podziņš (dz. 1992.; Nr. 58. Eiropas hokejistu rangā).

ASV stiprākās junioru līgas USHL drafts ir „aizskrējis” jau maijā: kā pirmais 1. maijā – 2012 USHL Futures Draft un 22. maijā 2012 USHL Entry Draft. Latvijas hokejistu vārdu šo draftu sarakstos nebija. 2011. gadā USHL draftā bija nosaukti divu Latvijas hokejistu vārdi – Teodors Bļugers (1994.) un Ralfs Freibergs (1991.). Bet pēc NHL drafta paredzēts CHL pajumtē esošo Kanādas augstāko junioru līgu „importu drafts”. Atgādinājumam: pērn tajā tika noskatīti trīs Latvijas hokejisti: kā 17. – Ņikita Koļesņikovs (1992.); 24. – Kristaps Bazēvičs (1994.); 45. – Zemgus Girgensons (1994.).

Rīgas Dinamo draftētie hokejistu (2009., 2010., 2011.) un viņu „pielietojums” (spēles regulārajā sezonā + izslēgšanas spēlēs; treknrakstā Dinamo sastāvā oficiālajās KHL spēlēs jau spēlējušie; DJ = Dinamo Juniors; LAT = Latvijas Virslīga; BAČ = Baltkrievijas Atklātais čempionāts):

drafta gads	kop. nr.	hokejists	dz.	ampluā	pils.	sezonas (sp.) Dinamo KHL	sez. (sp.) Dinamo fārm- vai jauniešu klubos
2009.	13.	Roberts Bukarts	1990.	uzbr.	Latvija	3 sez. (101+13 sp.)	HK Rīga 2 sez. (27+8 sp.)
							DJ BAČ 1 sez. (18+0 sp.)
							DJ LAT 1 sez. (0+7 sp.)
2009.	26.	Roberts Jekimovs	1989.	uzbr.	Latvija	–	DJ BAČ 1 sez. (19+0 sp.)
2009.	59.	Ainars Podziņš	1992.	uzbr.	Latvija / Krievija	2 sez. (57+15 sp.)	HK Rīga 2 sez. (24+5 sp.)
							Juniors LAT 1 sez. (0+3 sp.)
2009.	82.	Andris Džeriņš	1988.	centrs	Latvija	3 sez. (58+6 sp.)	DJ BAČ 1 sez. (19 +0 sp.)
							DJ LAT 1 sez. (0+9 sp.)
2010.	37.	Edijs Rinke – Leitāns	1991.	uzbr.	Latvija / Vācija	–	–
2010.	59.	Edgars Lipsbergs	1989.	centrs	Latvija	–	HK Rīga 1 sez. (45+3 sp.)
2010.	89.	Victor Rask	1993.	centrs	Zviedrija	–	–
2010.	122.	Niclas Lucenius	1989.	centrs	Somija	1 sez. (53+7 sp.)	–
2010.	147.	Kristers Gudļevskis	1992.	vārts.	Latvija	2 sez. (3+2 sp. bez sp. laika)	HK Rīga 2 sez. (89+7 sp.)
2010.	175.	Kristiāns Pelšs	1992.	uzbr.	Latvija	–	pirms drafta DJ BAČ 1 sez. (46+0 sp.)
							pirms drafta DJ LAT 1 sez. (0+1 sp.)
2011.	39.	Teodors Bļugers	1994.	centrs	Latvija	–	–
2011.	68.	Alexander Ruuttu	1992.	centrs	Somija	–	–
2011.	121.	Jarrod Rabey	1992.	aizs.	ASV	–	–
2011.	128.	Toms Andersons	1993.	uzbr.	Latvija	–	–

*

Latvijas hokejisti, kurus “draftējuši” citi KHL klubi (2009. – 2011.):

drafta gads	kopējais nr.	hokejists	dz.	KHL klubs	“pielietojums” & komentāri
2009.	35.	Kaspars Daugaviņš	1988.	Torpedo	tiesības pārņēma Rīgas Dinamo
2010.	183.	Artjoms Dašutins	1993.	OHK Dinamo	2 sezonas jauniešu komandā HK MVD (Šerif)
2011.	28.	Zemgus Girgensons	1994.	CSKA	–

*

KHL klubu „draftēto” spēlētāju iespēlēšana attiecīgajā klubā („izmantotie” = attiecīgā kluba „draftētie” hokejisti, kas uzspēlējuši šajā klubā KHL oficiālajās spēlēs):

	klubs	„izmantoto” skaits	viņu spēļu summa (reg.+PO)	kluba draftētie dz. 1992. un vec.	visi draftētie
1.	Dinamo (Rīga)	4	269+41	11	14
2.	Spartak (Maskava)	4	81+1	11	24
3.	CSKA (Maskava)	3	165+6	6	18
4.	Dinamo (Minska)	3	55+4	16	17
5.	Severstaļ (Čerepoveca)	3	48+3	7	19
6.	Sibir (Novosibirska)	2	158+4	9	15
7.	Atlant (Mitišči)	2	39+5	14	29
8.	Traktor (Čeļabinska)	2	16+3	2	16
9.	Salavat Julajev (Ufa)	1	61+6	10	24
10.	Metallurg (Novokuzņecka)	1	39+0	6	14
11.	Metallurg (Magņitogorska)	1	27+7	8	18
12.	Ak Bars (Kazaņa)	1	10+0	2	16
13.	Jugra (Hantimansijska)	1	5+4	1	9
14.	Torpedo (Ņižņijnovgoroda)	1	1+0	5	14
15.	Vitjaz (Čehova)	0	0+0	0	16
16.	Lev (Poprada)	0	0+0	1	4
17.	Lada (Toljati)	0	0+0	2	2
18.	Ņeftehimik (Ņižņekamska)	0	0+0	2	12
19.	Amur (Habarovska)	0	0+0	2	11
20.	OHK Dinamo (t.sk. Dinamo; Maskava)	0	0+0	5	14
21.	Avtomobiļist (Jekaterinburga)	0	0+0	7	16
22.	Baris (Astana)	0	0+0	8	14
23.	Lokomotiv (Jaroslavļa)	0	0+0	8	24
24.	Avangard (Omska)	0	0+0	11	15
25.	SKA (Sanktpēterburga)	0	0+0	17	25

P.S. 2010. gadā KHL draftā piedalījās arī Kijevas Budiveļņik klubs, kas tā arī KHL-ā nav startējis. 2009. gadā KHL draftā piedalījās arī Balašihas HK MVD, kas veica tikai divas drafta izvēles, bet tās tika anulētas kā reglamentam neatbilstošas.

*

Lasāmvielai:

• KHL skautu biroja 2012. gada draftam atlasīto personu saraksti (2012-05-22; agrākos gados ir bijušas periodiskas izmaiņas; pie Krievijas spēlētājiem – 3 Latvijas pārstāvji) – khl.ru (1. saraksts; 2. saraksts; 3. saraksts; 4. saraksts)
• KHL 2012. gada drafta reglaments – khl.ru
• 2012. gada NHL pirms-drafta sarakstos nosaukto Latvijas hokejistu „atrašanās vietas” – nhl.com (1. lapa; 2. lapa; 3. lapa)
• Prognozes un materiāli par Zemgus Girgensona potenciālo izvēli 2012. gada NHL draftā – hockeysfuture.com (2012-05-16; 2012-04-16), lastwordonsports.com (2012-04-20), thehockeywriters.com (2012-04-08), nhl.com (2012-01-19; 2012-04-19)
• USHL 2012. gada draftu rezultāti: Entry Draft – ushl.rinknetcloud.com; Futures Draft – draft.ushl.com
• 2011. gada CHL Import draft rezultāti – chl.ca
• NHL draftētie Latvijas hokejisti: tepat
• KHL pirmajos 3 draftos (2009. – 2011.) „rezervēto” hokejistu saraksts: tepat
• KHL un Dinamo drafta summa (2009. – 2011.): tepat

[Attēlā: Roberts Bukarts – pirmais Rīgas Dinamo draftētais spēlētājs. Foto fiksēts HK Rīga spēlē pret MHK Himik 2011. gada 11. decembrī. Foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

atbildēti jautājumi Latvijas U-18 izlasei. TOP 3

lai arī Latvijas U-18 izlase dalību pasaules čempionātā noslēdza ar diviem zaudējumiem “izdzīvošanas grupā” un 9. vietu kopvērtējumā, kritiku jauniešu valstsvienība ir pelnījusi tikai dozētā apjomā. protams, 9. vieta nav superrekords – tāda pozīcija ir izcīnīta arī 2010. gadā, bet divas uzvaras U-18 elitē līdz šim nebija izcīnītas nekad.

Latvijas U-18 izlases snieguma salīdzināšanai materiāla nav daudz, jo šogad bija tikai trešā reize, kad U-18 vecuma Latvijas jauniešu vienība startēja pasaules elitē. atšķirībā no iepriekšējām reizēm Latvijas valstsvienība ir saglabājusi vietu elitē. tiesa, atšķirībā no 2010. gada, kad Latvija arī ieņēma 9. vietu elitē, no augstākās divīzijas uz leju krita divas valstsvienības – 9. un 10. vietas ieņēmēji. šogad formāta atjauninājums paredz tikai 10. vietas “izcīnītāju” apmaiņu uz 1. divīziju.

Latvijas U-18 izlases spēļu rezultāti pasaules čempionātā 2012. g. aprīlī (visas spēles Znojmo, Čehijā):

datums	posms	pretinieki	rezultāts
2012-04-12	Preliminary Round	Latvijas U-18 vs. Krievijas U-18	1:6
2012-04-13	Preliminary Round	Latvijas U-18 vs. Šveices U-18	4:2
2012-04-15	Preliminary Round	Latvijas U-18 vs. Zviedrijas U-18	1:3
2012-04-16	Preliminary Round	Latvijas U-18 vs. Vācijas U-18	5:4
2012-04-19	Relegation Round	Latvijas U-18 vs. Dānijas U-18	3:4 OT
2012-04-20	Relegation Round	Latvijas U-18 vs. Čehijas U-18	4:7

*

1. kāda starpība – zaudēt ar 0:1 vai 1:6?

laiku pa laikam tiek skandināts viedoklis, ka nav starpības, ar kādu rezultātu uzvarēt vai zaudēt. uzvara paliekot uzvara, bet zaudējums – zaudējums, neatkarīgi no rezultāta. tomēr tēzes demagoģisko ievirzi retu reizi, bet apliecināja U-18 pasaules čempionāta B apakšgrupas noslēguma tabula. neskatoties uz vēsturisku faktu, ka Latvijas U-18 izlase ne tikai pirmoreiz elitē uzvarēja kaut vienu spēli apakšgrupu posmā, bet – uzvarēja pat divreiz, abas reizes – pamatlaikā un izcīnīja 6 punktus, ar to nepietika, lai “ielauztos” stiprāko komandu sešiniekā. piemēram, blakus esošajā (A) apakšgrupā 6 punktus izcīnījušajai komandai ar šo punktu bagāžu pietika, lai iekļūtu sešiniekā. vai, piemēram, pērn Vācijas U-18 izlasei pietika ar apakšgrupā izcīnītiem 4 punktiem, lai tiktu Top 6 komandu skaitā.

taču šoreiz Latvijas U-18 izlasei nācās pārbaudīt reglamenta attālākos punktus, kas izskaidro komandu vietu secību, ja, piemēram, 3 komandām ir vienāds punktu skaits un arī savstarpējo spēļu punktu summa vienāda. kas atliek? savstarpējo spēļu vārtu starpība. un šajā brīdī jāsāk atcerēties, ka zaudējuma un uzvaras “izmērs” iegūst izšķirošu nozīmi. attiecīgi, Latvijas U-18 izlasei nodarītā “pārestība” pat elementārā aprēķinā ir taisnīga. ja apskata trīs pretendentus uz divām (2. un 3.) vietām apakšgrupas tabulā – Krievijas, Latvijas, Vācijas U-18 izlases un to savstarpējās spēles (katrai – pa 2), tad kura no izlasēm piedzīvoja lielāko sakāvi? Latvija (1:6 pret Krieviju)… kura no izlasēm uzvarēja ar mazāko vārtu starpību? arī Latvija (5:4 pret Vāciju)… ja rēķinām smalkāk savstarpējo spēļu vārtu starpību: Krievijai +3 (8:5); Vācijai +1 (8:7); Latvijai -4 (6:10). grozies kā gribi…

U-18 pasaules čempionāta B apakšgrupas beigu tabula (pēc visām apakšgrupas spēlēm; pp = pēc pamatlaika):

vieta	izlase	sp.	U	U pp	Z pp	Z	vārtu st.	punkti
1.	Zviedrijas U-18	4	4	0	0	0	20:4	12
2.	Krievijas U-18	4	2	0	0	2	14:7	6
3.	Vācijas U-18	4	2	0	0	2	15:17	6
4.	Latvijas U-18	4	2	0	0	2	11:15	6
5.	Šveices U-18	4	0	0	0	4	6:23	0

*

2. kāpēc nebraucām spēlēt pret Dānijas jauniešiem?

jauniešu čempionāta gaitā, un vēl nezinot B apakšgrupas vietu sadalījumu, no Latvijas U-18 izlases puses tika noķerta tāda frāze, kā “neesam šurp atbraukuši, lai ar Dāniju spēlētu”. šī maģiskā frāze kļuva par “lāča ādu” pirms lāča nomedīšanas. citāta “dziļi” simboliskā jēga skanēja tā, ka Latvija ir atbraukusi cīnīties par kaut ko vairāk, nekā par palikšanu elitē. savukārt frāzes faktiskais saturs slēpās pieņēmumā, ka Dānijas U-18 izlase turpinās savā (A) apakšgrupā zaudēt visiem bez iebildumiem, bet Latvijas U-18 izlasei pietiks punktu, lai tiktu stiprāko sešiniekā, kas nozīmētu, ka Latvijas un Dānijas jauniešu izlašu ceļi vismaz šajā čempionātā nekrustotos…

“bet dzīvē viss ir savādāk”… Latvijas U-18 izlases puiši gan dāņus dabūja, gan “pa mizu” no viņiem un vēl arī ieņēma zemāku vietu par Šveices U-18 izlasi, kas no apakšgrupas bija “izgājusi” bez punktiem vispār. jāpiebilst, ka Latvijas jaunieši bija “paņēmuši līdzi” 3 punktu handikapu. ka neiekļūšana stiprāko sešiniekā ir bijusi nejaušība un statistikas “kļūda”, Latvijas jauniešiem apliecināt neizdevās. toties drīzāk sanāca pretējais – norādīt uz to, ka vieta sešiniekā būtu apstākļu sakritība. “izdzīvošanas grupā” nesanāca neviena uzvara un tikai viens punkts pret to pašu Dāniju, pret kuru Latvijas U-18 izlase nebrauca spēlēt. bet varbūt vajadzēja? skaidrs, ka spēlē pret dāņiem pilnībā pietika ar vienu punktu, lai paliktu elitē. kas arī tika izcīnīts. un čehiem ļoti negribējās savās mājās izkrist no elites. bet ko negribējās Latvijas U-18 izlasei?

“Čempionātā izdarījām visu, kas bija mūsu spēkos, bet vienīgi pret Krieviju nesanāca! Un drusku nepaveicās,” komentē jauniešu izlases uzbrucējs Martins Lavrovs. kas pietrūka pret dāņiem un čehiem? “Pietrūka degsmes acīs visiem; nebija vairs tā atmosfēra, kas bija tad, kad cīnījāmies par ceturtdaļfinālu. Kad netikām tālāk ar 6 punktiem, iekšā visiem likās, ka mēs tā uzvaram un netiekam tālāk, tas nav godīgi, un tad jau nebija tās degsmes vairs.”

U-18 pasaules čempionāta “izdzīvošanas grupas” (Relegation Round) beigu tabula (pēc visām grupas spēlēm; apakšgrupu dalībnieku savstarpējā spēle “nāk līdzi”; pp = pēc pamatlaika):

vieta	izlase	sp.	U	U pp	Z pp	Z	vārtu st.	punkti
7.	Šveices U-18	3	2	0	0	1	8:7	6
8.	Čehijas U-18	3	2	0	0	1	17:12	6
9.	Latvijas U-18	3	1	0	1	1	11:13	4
10.	Dānijas U-18	3	0	1	0	2	9:13	2

*

3. kāpēc rezultatīvākie spēlētāji komandā ir nevis lieliskie 1994. gadi, bet divi vienīgie 1995. gadā dzimušie uzbrucēji?

1994. gads Latvijas hokeja druvās, diezgan pamatoti, ir izslavēts kā labs ražas gads. ne tikai tāpēc, ka šajā gadā ir “ienācies” viens no pēdējo gadu perspektīvākajiem talantiem – Zemgus Girgensons. ir arī citi, mazāk redzami, bet diezgan pieklājīga līmeņa hokejisti, kuriem pasē dzimšanas gada ailītē ir ciparu kombinācija – 1994. tomēr šajā čempionātā, vismaz statistiski, pamatgads (1994.) Latvijas izlases spēlētāju rezultativitātes pirmajās ailītēs neierindojās. Girgensons nebija, un tas ir vienīgais iemesls?

Latvijas U-18 izlases rezultatīvākie spēlētāji pasaules forumā kā reizi bija abi vienīgie 1995. gadā dzimušie uzbrucēji – Georgs Golovkovs un Rihards Bukarts. abiem uzbrukuma jaunākajiem uzbrukuma kadriem pa 5 punktiem un neformāla “apliecība”, kas pamato viņu paņemšanu uz pasaules čempionātu jau šajā sezonā. piebilde: šajā U-18 komplektā bija vēl viens 1995. gadā dzimis hokejists – aizsargs Ģirts Zemītis. protams, kādu punktu – kā esošu, tā nepieskatītu – var norakstīt uz čempionāta statistikas uzskaites nepilnībām, taču… šoreiz vairāk stāsts par to, ka nevis 1994. gadā dzimušie ir vāji, bet par to, ka 1995. gads Latvijā arī ir! protams, vislabāk sekojošā gada varēšanas varēs nokontrolēt pēc gada tajā pašā U-18 pasaules čempionātā elitē. tomēr kontroles “mehānisms” apakšgrupu posmā tiek prognozēts par 75% atšķirīgs; stāsta, ka Latvijas U-18 izlases sāncenši būs vienaudži no ASV (1. vieta šogad), Somija (4. vieta), Krievija (5. vieta) un Čehija (8. vieta).

Latvijas U-18 izlases un tās spēlētāju rekordi U-18 pasaules čempionātos elitē (saskaņā ar iihf.com):

parametrs	2012. PČ	2010. PČ	2007. PČ
INDIVIDUĀLIE
rezultatīvākais	Georgs Golovkovs 3+2 p. (6 sp.)	Artūrs Kuzmenkovs 1+5 p. (6 sp.)	Jānis Straupe 3+1 p. (6 sp.)
	Rihards Bukarts 0+5 p. (6 sp.)		Roberts Bukarts 1+3 p. (6 sp.)
labākais vārtu guv.	Roberts Lipsbergs 4 reizes (6 sp.)	Māris Diļevka 3 reizes (6 sp.)	Jānis Straupe 3 reizes (6 sp.)
rezultat. asistents	Rihards Bukarts 5 piesp. (6 sp.)	Artūrs Kuzmenkovs 5 piesp. (6 sp.)	Roberts Bukarts 3 piesp. (6 sp.)
lab. iemetienos	Teodors Bļugers 55.77%	Dāvis Straupe 55.81%	n/d
rezultat. aizsargs	Edmunds Augstkalns 1+2 p. (6 sp.)	Kristers Freibergs 1+1 p. (5 sp.)	Edgars Apelis 0+1 p. (6 sp.)
		Ņikita Koļesņikovs 1+1 p. (6 sp.)	Kristaps Bužāts 0+1 p. (6 sp.)
		Edgars Siksna 1+1 p. (6 sp.)	Krišs Grundmanis 0+1 p. (6 sp.)
			Alberts Iliško 0+1 p. (6 sp.)
labākais +/-	Edmunds Augstkalns +2 (6 sp.)	Kirils Tambijevs 0 (1 sp.)	Sergejs Daņilovs +1 (5 sp.)
		Krišs Lipsbergs 0 (6 sp.)
sliktākais +/-	Matīss Gelažis -7 (6 sp.)	Kristers Freibergs -10 (5 sp.)	Edgars Lipsbergs -13 (6 sp.)
visvairāk soda min.	Daniels Riekstiņš 29 min. (6 sp.)	Edgars Kļaviņš 14 min. (6 sp.)	Ričards Birziņš 6 min. (6 sp.)
		Artūrs Kuzmenkovs 14 min. (6 sp.)	Edgars Lipsbergs 6 min. (6 sp.)
labākais GAA vārts.	Ivars Punnenovs 3.37	Kristers Gudļevskis 5.13	Nauris Enkuzens 5.45
lab. atv. metienu %	Ivars Punnenovs 89.58%	Kristers Gudļevskis 85.57%	Nauris Enkuzens 88.51%
sp. laiks vārtsargam	Elvis Merzļikins 184:22	Kristers Gudļevskis 339:03	Nauris Enkuzens 297:26
KOMANDAS
lielākais zaudējums	1:6 pret Krieviju (-5)	0:9 pret Krieviju (-9)	1:9 pret Kanādu (-8)
			0:8 pret ASV (-8)
lielākā uzvara	4:2 pret Šveici (+2)	5:4 PM pret Baltkrieviju (+1)	(nav uzvaru)
gūti punkti abos posmos	6+1 punkti (2-0-1-3)	0+2 punkti (0-1-0-5)	0+0 punktu (0-0-0-6)
ieņemtā vieta	9. vieta (paliek elitē)	9. vieta (krīt ārā)	10. vieta (krīt ārā)

*

kādu atzīmi likt?

ja vērtē “sauso atlikumu” 9. vietas izskatā, tad ir skaidrs, kas visa ņemšanās apakšgrupā, ieskaitot abas uzvaras un ļoti pat pieklājīgo spēli pret čempionāta sudraba medaļu laureātiem – zviedriem (1:3) – nav bijusi svarīga. turklāt deklarētais uzdevums – 6. vieta – nav izpildīts. taču, ja vērtē turnīra kopējās kvalitātes, tad sniegums 2012. gada U-18 pasaules čempionātā ir labākais, kas ar Latvijas jauniešu izlasi ir noticis elites čempionātos. protams, paliek kur tiekties… tagad laiks “izteikties” pieaugušo izlasei, bet U-20 un U-18 vienības jau vienbalsīgi ieņēmušas 9. vietu, saglabājot vietu elitē, kas U izlašu gadījumā ir 10 komandu izmērā, nevis 16 – kā pieaugušajiem.

Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika 2012. gada U-18 pasaules čempionātā (pēc visām 6 spēlēm):

	spēlētāji	dz.	sp.	punkti	+/-	SM
	UZBRUCĒJI
1.	Georgs Golovkovs	1995.	6	3+2	-1	2
2.	Rihards Bukarts	1995.	6	0+5	-2	2
3.	Roberts Lipsbergs	1994.	6	4+0	-6	2
4.	Edgars Kulda	1994.	6	3+1	0	0
5.	Teodors Bļugers	1994.	6	2+2	-6	6
6.	Martins Lavrovs	1994.	6	1+2	0	2
7.	Ričards Kondrāts	1994.	6	1+2	-2	2
8.	Ņikita Jevpalovs C	1994.	6	1+2	-6	0
9.	Artūrs Ševčenko	1994.	6	0+3	+1	0
10.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	6	1+0	-4	2
11.	Kārlis Ozoliņš	1994.	6	0+1	0	2
12.	Daniels Riekstiņš	1994.	6	0+0	-1	29
	AIZSARGI
1.	Edmunds Augstkalns	1994.	6	1+2	+2	22
2.	Rūdolfs Kalvītis	1994.	6	1+1	0	4
3.	Patriks Škuratovs	1994.	6	0+1	0	0
4.	Rinalds Rosinskis	1994.	6	0+0	-2	18
5.	Iļja Makarovs	1994.	6	0+0	-3	0
6.	Mārtiņš Oskars Freimanis	1994.	6	0+1	-4	8
7.	Ģirts Zemītis	1995.	6	0+0	-4	0
8.	Matīss Gelažis	1994.	6	0+1	-7	0
	VĀRTSARGI	dz.	sp. (laiks)	GAA	atv. %	SM
1.	Ivars Punnenovs	1994.	4 (178:07)	3.37	89.58%	0
2.	Elvis Merzļikins	1994.	4 (184:22)	4.88	88.46%	0
–	Nils Grīnfogels	1994.	0 (0:00)	–	–	0

*

izziņām:

• U-18 pasaules čempionāta statistikas lapa – iihf.com (1. links; 2.links)
• Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika 2012. gada pasaules čempionātā (pēc visān 6 spēlēm) – iihf.com
• video: Latvijas U-18 pret Čehijas U-18 (2012-04-20) – strizna.cz
• video: Latvijas U-18 pret Dānijas U-18 (2012-04-19) – strizna.cz
• video: Latvijas U-18 pret Vācijas U-18 (2012-04-16) – strizna.cz
• video: Latvijas U-18 pret Zviedrijas U-18 (2012-04-15) – strizna.cz
• video: Latvijas U-18 pret Šveices U-18 (2012-04-13) – strizna.cz
• video: Latvijas U-18 pret Krievijas U-18 (2012-04-12) – strizna.cz
• Roberts Lipsbergs un Krišs Lipsbergs (1993.) ieskaitīti MHL izlasē (Red Stars) dalībai U-20 izlašu IIHF Āzijas Izaicinājuma kausa izcīņā (turnīrs paredzēts Seulā 2012. g. 27. maijā – 1. jūnijā; pretinieki – Dienvidkorejas, Japānas, Ķīnas un Taivānas junioru izlases) – mhl.khl.ru

[Latvijas U-18 izlases puišu foto fiksēts U-18 pasaules čempionātā 2012. gada aprīlī; foto avots: iihf.com.]

Latvijas U-20 izlase: pirms “norakt” vai dziedāt slavas dziesmas

Latvijas junioru izlase sūri un grūti, bet savu galveno uzdevumu paveica – pēc gada Latvijas U-20 izlase atkal varēs cīnīties elites U-20 pasaules čempionātā. Latvijas U-20 izlases sniegums salīdzinājumā ar iespēto elites čempionātos agrāk: rezultāti; līderi; vārtsargi.

kopā Latvijas U-20 izlase ir piedalījusies četros junioru pasaules čempionātos elitē, un labākais Latvijas U-20 izlases sniegums elitē ir 8. vieta 2008./2009. gada sezonā. šosezon ir atkārtots divu citu sezonu rezultāts – 9. vieta, ar to atšķirību, ka citus gadus tas nozīmēja izkrišanu uz 1. divīziju, bet pēc šīs sezonas reglamenta uz 1. divīziju pārceļas tikai 10. (pēdējās) vietas ieņēmēji. vēlreiz piebilde: U-20 pasaules čempionātā elitē startē 10 izlases, atšķirībā no pieaugušajiem, kur ir 16 valstsvienības.

salīdzinot ar citu gadu 9.-ajām vietām, šosezon ir pat bijusi labāka vārtu starpība (-32) nekā piemēram 2009./2010.g. sezonā (-40). tomēr izcīnīto punktu skaits 2011./2012. g. sezonā ir bijis līdz šim mazākais. taču, ja īpaši piemeklē, progresu var atrast atsevišķās spēlēs, piemēram, cīņā pret Zviedrijas junioriem – iepriekš bija 2:10 un 1:10, bet šosezon jau 4:9. tomēr ir arī Krievijas izlase, no kuras Latvijas juniori attālinās – 1:3, 1:4, 0:14…

Latvijas U-20 izlases sniegums U-20 pasaules čempionātos elitē (secība pēc labākā snieguma):

sezona	rezultāti	punkti	vārtu st.	vieta
2008./2009.	vs RUS 1:4; vs SVK 2:7; vs SWE 1:10;
	vs FIN 1:5; vs GER 7:1; vs KAZ 7:1	6	19:28	8. vieta
2005./2006.	vs CZE 1:5; vs SVK 4:7; vs RUS 1:3;
	vs SWE 2:10; vs SUI 2:5; vs NOR 4:0	3	14:30	9. vieta (ārā)
2009./2010.	vs CAN 0:16; vs SVK 3:8; vs USA 1:12;
	vs SUI 5:7; vs CZE 2:10; vs AUT 6:4	3	17:57	9. vieta (ārā)
2011./2012.	vs SWE 4:9; vs SVK 1:3; vs RUS 0:14;
	vs SUI 3:5; vs USA 2:12; vs DEN 2:1 OT	2	12:44	9. vieta

*

toni nosaka 1994.-tie?

Latvijas U-20 izlases 2011./2012. gada sezonas modeļa divi rezultatīvākie spēlētāji ir 1994. gadā dzimušie Ņikita Jevpalovs un Roberts Lipsbergs. rezultativitātes ziņā turpat netālu, bet nozīmības ziņā ļoti vērtīgi bija arī abi pārējie 1994. gadā dzimušie uzbrucēji – Teodors Bļugers (1+2) un Zemgus Girgensons (2+0). Latvijas valstsvienībā bija vēl viens 1994.-ais – vārtsargs Elvis Merzļikins, kuram uznāciens iegadījās tikai vienā spēlē, bet pret vienu no skarbākajiem pretiniekiem (0:14). labā ziņa ir tā, ka visi nosauktie šosezon atbilst U-18 vecumam, kas nozīmē, ka Latvijas junioru izlases iesaukšanas vecumam viņi derēs vēl divas nākamās sezonas. un tas jau būs cits pieredzes uzkrājums.

joprojām Latvijas U-20 izlases rezultativitātes rekordisti elitē ir Roberts Bukarts un Roberts Jekimovs, kuri katrs izcīnījuši pa 7 punktiem. raženākais vārtu guvējs ar 6 precīziem trāpījumiem ir Roberts Bukarts.

Latvijas U-20 izlases rezultatīvākie spēlētāji U-20 pasaules čempionātos elitē (4 punkti un vairāk):

	spēlētājs	sezona	spēlētāja U vec.	spēles	punkti
1.	Roberts Bukarts	2009./2010.	U-20	6	6+1
2.	Roberts Jekimovs	2008./2009.	U-20	6	4+3
3.	Roberts Bukarts	2008./2009.	U-19	6	4+2
4.	Mārtiņš Karsums	2005./2006.	U-20	6	3+3
5.-8.	Ronalds Cinks	2008./2009.	U-19	6	2+3
	Jānis Ozoliņš	2008./2009.	U-20	6	2+3
	Jānis Straupe	2008./2009.	U-20	6	2+3
	Ņikita Jevpalovs	2011./2012.	U-18	6	2+3
9.	Ronalds Cinks	2009./2010.	U-20	6	0+5
10.-12.	Jurijs Kļujevskis	2005./2006.	U-20	6	2+2
	Ronalds Ķēniņš	2009./2010.	U-19	6	2+2
	Raimonds Vilkoits	2009./2010.	U-20	6	2+2

*

visu četru elites junioru čempionātu gaitā ir bijuši tikai 10 spēlētāji, kas ir pratuši uzturēt savu lietderības koeficientu plusos. turklāt katram no viņiem tas ir izdevies tikai vienu reizi, lai arī daži elitē uzspēlēja vairāk par vienu reizi. joprojām no 2008./2009. g. čempionāta nepārspēts “stāv” Ronalda Cinka rekords “+3”. šosezon pasaules čempionātā elitē neviens Latvijas U-20 izlases dalībnieks, saskaņā ar iihf.com oficiālo statistiku, nav pabeidzis turnīru ar pozitīvu lietderības koeficientu.

Latvijas U-20 izlases spēlētāji ar labāko lietderības koeficientu U-20 pasaules čempionātos elitē (visi, kam +):

	ampl.	spēlētājs	sezona	spēlētāja U vec.	spēles	+/-
1.	U	Ronalds Cinks	2008./2009.	U-19	6	+3
2.-5.	U	Mārtiņš Skuška	2005./2006.	U-18	6	+2
	U	Roberts Bukarts	2008./2009.	U-19	6	+2
	U	Artjoms Ogorodņikovs	2008./2009.	U-20	6	+2
	A	Jānis Šmits	2008./2009.	U-19	6	+2
6.-10.	U	Edžus Kārkliņš	2005./2006.	U-20	6	+1
	A	Kristaps Sotnieks	2005./2006.	U-19	6	+1
	U	Lauris Bajaruns	2008./2009.	U-20	6	+1
	A	Krišs Grundmanis	2008./2009.	U-20	6	+1
	A	Alberts Iliško	2008./2009.	U-19	6	+1

*

atkal slikti vārtsargi?

ar Latvijas U-20 izlasei vēl nav bijis tāds elites junioru čempionāts, kurā neiegadītos kāds divciparu zaudējums. pirmajā reizē (2005./2006.) vainīgi bija zviedri (2:10), otrajā (2008./2009.) – atkal zviedri (1:10). trešajā čempionātā (2009./2010.) jau bija 3 vainīgie – Kanāda (0:16), ASV (1:12), Čehija (2:10). šosezon iegadījās “tikai” divi divciparnieki – Krievija (0:14) un ASV (2:12).

katru reizi vārtu “birumu” reizēs nepacietīgākie vērtētāji vainīgos mēdz meklēt vārtsargu personā. arī šīs čempionāts nebija izņēmums. tomēr der atcerēties, ka vārtsargs jau ir “pēdējā instance”, kad ir pārvarēti laukuma spēlētāju pretestības, ja tāda bijusi, bastioni. uz kopējā četru čempionātu fona aktuālā “pirmā numura” Kristera Gudļevska statistika pēc atvairīto metienu procenta ir otrā labākā līdzšinējā Latvijas vārtsargu vēsturē elites junioru čempionātos. tiesa, Uģa Avotiņa sniegums 2005./2006. gada sezonā ir apsteigts ļoti nedaudz. joprojām Latvijas U-20 izlases vārtsargu favorīts ir Nauris Enkuzens ar it kā neko īpašu (90,27% un GAA 4.33), kas Latvijas junioru gadījumā tomēr, izrādās, ir īpaši.

Latvijas U-20 izlases visu vārtsargu sniegums U-20 pasaules čempionātos elitē (vārtsargu dati ir salīdzināmi daļēji dēļ atšķirīgā spēļu laika un pretiniekiem):

	vārtsargs	sezona	vārts. U vec.	sp. laiks	atv. %	GAA
1.	Nauris Enkuzens	2008./2009.	U-20	346:18	90.27%	4.33
2.	Kristers Gudļevskis	2011./2012.	U-20	279:41	86.52%	5.15
3.	Uģis Avotiņš	2005./2006.	U-20	333:57	86.14%	5.03
4.	Rihards Cimermanis	2011./2012.	U-19	19:04	82.76%	15.73
5.	Jānis Kalniņš	2009./2010.	U-19	272:21	82.57%	9.25
6.	Raimonds Ermičs	2008./2009.	U-19	13:42	82.35%	13.14
7.	Kristaps Stiģis	2005./2006.	U-19	26:03	81.82%	4.61
8.	Elvis Merzļikins	2011./2012.	U-18	60:00	72.00%	14.00
9.	Raimonds Ermičs	2009./2010.	U-20	87:39	68.75%	10.27

*

P.S.

Latvijas U-20 spēlētāju statistika 2011./2012. gada U-20 pasaules čempionātā elitē (pēc komandas visām 6 spēlēm):

ampl.	spēlētājs	dz.	spēles	punkti	+/-	SM
	UZBRUCĒJI
U	Ņikita Jevpalovs	1994.	6	2+3	0	4
U	Roberts Lipsbergs	1994.	6	2+1	-3	2
U	Kristiāns Pelšs	1992.	5	1+2	-7	8
U	Teodors Bļugers	1994.	6	1+2	-5	2
U	Toms Andersons	1993.	6	2+0	-3	4
U	Zemgus Girgensons	1994.	6	2+0	-6	6
U	Vitālijs Hvorostiņins	1992.	6	1+1	-2	0
U	Juris Ziemiņš	1993.	6	1+1	-2	0
U	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	6	0+2	-8	2
U	Dāvis Straupe	1992.	6	0+1	-7	2
U	Māris Diļevka	1992.	6	0+0	-8	2
U	Edgars Kļaviņš	1993.	6	0+0	-10	2
	AIZSARGI
A	Krists Kalniņš	1992.	6	0+1	0	14
A	Kristers Freibergs	1992.	6	0+0	-2	0
A	Artūrs Salija	1992.	6	0+2	-4	4
A	Edgars Siksna	1993.	6	0+1	-4	0
A	Pauls Zvirbulis	1993.	6	0+1	-4	0
A	Krišs Lipsbergs	1993.	6	0+1	-6	0
A	Kristaps Nīmanis	1993.	6	0+1	-7	6
A	Ņikita Koļesņikovs	1992.	6	0+2	-9	2
	VĀRTSARGI	dz.	spēles	sp.laiks	atv. %	GAA
V	Kristers Gudļevskis	1992.	5	279:41	86.52%	5.15
V	Rihards Cimermanis	1993.	1	19:04	82.76%	15.73
V	Elvis Merzļikins	1994.	1	60:00	72.00%	14.00

* Latvijas U-20 izlases statistika 2011./2012. – iihf.com

P.P.S. no šī pasaules čempionāta visvairāk ir jāprot paņemt pieredzi – kā treneriem, tā spēlētājiem. nav vieži tādas reizes, bet 2012./2013. gada čempionātam Ufā pēc saviem gadiem būs “pieejami” 14 hokejisti, kas ēduši elites junioru pasaules čempionāta maizi.

[foto fiksēts Latvijas U-20 izlases spēlē pret Zviedrijas U-20 izlasi 2011. gada 26. decembrī (pēc Latvijas laika – 27. decembrī). foto avots: lhf.lv.]

Ziemassvētki Kanādā. Latvijas U-20 izlase ieņem starta pozīcijas

Latvijas U-20 izlasi junioru elites pasaules čempionātā kaujā vedīs izlases kapteinis Kristiāns Pelšs kopā ar asistentiem, kuru funkcijas šajā čempionātā pildīs Artūrs Salija un Zemgus Girgensons. LHF “piespriestais” uzdevums ir vietas saglabāšana elitē, kas atšķirībā no pieaugušajiem ir tikai 10 komandu izmērā. Latvijas junioru izlases pazinēji spriež, ka uzdevums ir ļoti grūts, tomēr izlases puiši neslēpj, ka ir atbraukuši pacīnīties vairāk nekā par aizķeršanos elitē.

Čehija un Dānija kā eksaminatori

Latvijas U-20 izlases treneriem ar pēdējām divām pārbaudes spēlēm Kanādā bija jāpietiek, lai izveiktu pēdējos sastāva pieslīpējumus, nonākot līdz gala versijai: 12 uzbrucēji + 8 aizsargi + 3 vārtsargi. sparinga partneri bija gana nopietni, abas – U-20 elites izlases. tomēr atšķirīgs bija gan pretinieku spēks, gan attiecīgi – Latvijas junioru varējums pret tiem. 20. decembrī (pēc Latvijas laika – 21. decembrī) Čehijas U-20 izlase bija diezgan “sāpīga” (1:7), bet 22. (23.) decembrī Dānijas U-20 izlasei “sāpīgi” bija Latvijas juniori (5:1).

kas bija tie iemesli, kāpēc čehi Latvijas U-20 izlasei “saražoja” tādu rezultātu? “Galvenais ir spēlēt visas 60 minūtes, nevis atdot visu un cīnīties tikai 40 minūtes, un tad 20 minūtes nospēlēt vāji. Pret Čehijas U-20 izlasi slikti nospēlējām aizsardzībā,” komentē Latvijas U-20 izlases aizsargs Ņikita Koļesņikovs. komandas sniegumu ietekmējusi arī vārtsargu maiņa, kad spēles vidū (31:46) pie rezultāta 0:1 “pirmo numuru” Kristeru Gudļevski aizstāja Elvis Merzļikins. “Tomēr Kristers ir pirmais numurs, bet uz to vismazāk jāskatās, jo katram jāmeklē sevī nevis partneros un vārtsargā to, kas bija nepareizi spēlē,” uzskata Ņ.Koļesņikovs.

“Dānijas junioru izlase ir ātra komanda, spēlēja disciplinēti, bet tajā pašā laikā, bijām ļoti gatavi šai spēlei. Izpildījām spēles plānu, spēlējām agresīvi un ar lielu cīņassparu, un rezultāts neizpalika,” skaidro Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Toms Andersons. šosezon pārbaudes spēlēs Latvijas U-20 izlase jau divreiz pieveica Dānijas juniorus. vai tas neiemidzinās modrību, ja nāksies spēlēt arī čempionātā? “Šīs uzvaras ir vēsture! Pats galvenais ir tas, kas būs turnīrā,” norāda Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Ņikita Jevpalovs (zemāk pa labi novietotā attēlā). kā pret dāņiem ir jāspēlē? “Ir jābūt ļoti mobiliem un ātriem,” tā Ņ.Jevpalovs.

“Būs jāstrādā aizsardzībā. Savādāk nekas nesanāks”

Latvijas U-20 izlasei čempionāts sāksies 26. (pēc Latvijas laika – jau 27.) decembrī ar spēli pret vienu no čempionāta favorītiem – Zviedrijas junioru izlasi. “Spēlēsim ar sirdi un viens par otru, jo nav noslēpums, ka zviedri ir augstāka līmeņa komanda,” tā Toms Andersons. čempionāta pirmajā posmā – apakšgrupas spēlēs Latvijas junioriem būs jāpacīnās arī ar Krievijas, Slovākijas un Šveices U-20 izlasēm. par valstsvienībām, pret kurām Latvijas junioriem ir potenciāli lielākas izredzes “aizķerties”, tiek nosauktas tieši Slovākijas un Šveices junioru izlases. ar ko jāņem šveicieši? “Pret viņiem ir vēl lielāka motivācija, jo tur spēlē mani komandas biedri; gribas parādīt, kas ir Latvijas hokejs. Šveicieši jāņem ar ātru un agresīvu spēli, daudz metieniem,” skaidro Latvijas junioru izlases uzbrucējs T.Andersons, kurš šosezon ikdienā spēlē SC Bern Future (U20) komandā Šveices jaudīgākajā U-20 līgā (Elite Jr. A).

starp spēles elementiem, kuros Latvijas U-20 izlasei ir jāpieliek, paši spēlētāji nosauc aizsardzības spēli savā zonā, pāriešanu no aizsardzības uz uzbrukumu, vairākuma izspēli. “Ja labi nospēlēsim aizsardzībā, kur būs jāspēlē visiem pieciem laukuma spēlētājiem, un, ja labi nospēlēs vārtsargs, tad var domāt par kaut ko lielāku. Tāpēc jāpievērš uzmanību aizsardzībai un jāizmanto momentus,” spriež aizsargs Ņikita Koļesņikovs. vai mūsu uzbrucēji prot strādāt aizsardzībā? “Būs jāstrādā. Savādāk nekas nesanāks,” tā Ņ.Koļesņikovs. “Ja Gudļevskis stāvēs tā, kā pret čehiem pirmo periodu un visu spēli pret dāņiem, varam aiziet līdz medaļām, jo, kad redz, ka vārtsargs velk, motivācija palielinās, jo gribas palīdzēt vārtsargam,” skaidro Toms Andersons.

Latvijas U-20 izlases sastāvs U-20 pasaules čempionātam 2011./2012.g. (LHF nosaukts 2011-12-23) un spēlētāju sniegums pārbaudes spēlēs Kanādā (pret Čehijas U-20 izlasi 2011-12-20 un Dānijas U-20 izlasi 2011-12-22; auguma parametri saskaņā ar čempionāta Entry List 2011-12-09; ir nepilnības auguma parametru uzskaitē):

ampl.	spēlētājs	dz.	cm	kg	spēles	punkti	soda min.
	UZBRUCĒJI
U	Toms Andersons	1993.	174	81	2	1+0	0
U	Teodors Bļugers	1994.	183	80	2	0+0	4
U	Māris Diļevka	1992.	179	80	2	0+0	0
U	Zemgus Girgensons	1994.	184	78	2	0+1	0
U	Vitālijs Hvorostiņins	1992.	183	74	2	0+1	0
U	Ņikita Jevpalovs	1994.	175	73	2	0+0	0
U	Edgars Kļaviņš	1993.	190	90	2	0+1	0
U	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	183	84	2	1+0	0
U	Roberts Lipsbergs	1994.	179	72	2	0+0	2
U	Kristiāns Pelšs	1992.	180	81	2	2+1	0
U	Dāvis Straupe	1992.	170	67	2	2+0	0
U	Juris Ziemiņš	1993.	176	88	1 (CZE)	0+0	0
	AIZSARGI
A	Kristers Freibergs	1992.	180	80	2	0+0	2
A	Krists Kalniņš	1992.	185	83	1 (DEN)	0+0	0
A	Ņikita Koļesņikovs	1992.	193	93	1 (CZE)	0+0	0
A	Krišs Lipsbergs	1993.	180	76	2	0+0	0
A	Kristaps Nīmanis	1993.	183	84	2	0+0	0
A	Artūrs Salija	1992.	180	82	2	0+0	6
A	Edgars Siksna	1993.	182	83	2	0+2	2
A	Pauls Zvirbulis	1993.	170	78	2	0+2	0
	VĀRTSARGI	dz.	cm	kg	spēles	atv. %	GAA
V	Rihards Cimermanis	1993.	179	70	0	–	–
V	Kristers Gudļevskis	1992.	190	85	2 (91:46)	96.30%	1.31
V	Elvis Merzļikins	1994.	186	83	1 (28:14; CZE)	71.43%	12.74
	ĀRPUS PČ SASTĀVA	dz.	cm	kg	spēles	punkti	soda min.
A	Vladislavs Dudins	1992.	180	85	2	0+0	0
U	Kristaps Legzdiņš	1992.	183	85	1 (DEN)	0+0	0

*

Latvijas U-20 izlases kandidāti, kas nosaukti 7. decembrī (2011.), bet no sastāva izņemti pirms braukšanas uz Kanādu (auguma parametri saskaņā ar čempionāta Entry List 2011-12-09; ir nepilnības auguma parametru uzskaitē):

ampl.	spēlētājs	dz.	cm	kg	pārb. spēles (punkti) 2011./2012.g. sez.
U	Artūrs Birstiņš	1993.	177	78	3 (0+2)
U	Pauls Hodzko	1993.	178	79	6 (4+1)
U	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	175	86	–
A	Mārtiņš Mežulis	1992.	185	74	3 (0+0)
A	Sandis Šostaks	1993.	182	83	6 (0+1)
U	Kirils Tambijevs	1992.	170 (179)	78	2 (0+0)

*

lasāmvielai un izziņām:

• Latvijas U-20 izlases kandidāti pirms pasaules čempionāta, čempionāta izspēles kārtība utt.: tepat
• nosaukts Latvijas U-20 izlases gala sastāvs dalībai pasaules čempionātā (2011-12-23) – lhf.lv
• Latvijas U-20 izlases kandidātu Entry List (2011-12-09) – iihf.com
• par Latvijas U-20 izlases pārbaudes spēlēm 2011. gada decembrī – lhf.lv (vs. Čehijas U-20; vs. Dānijas U-20)
• Latvijas U-20 izlases sastāvs, kas dodas uz Kanādu (nav gala; 2011-12-16) – lhf.lv
• LHF sporta direktors Mārtiņš Pagodkins par Ainara Podziņa iespējām spēlēt Latvijas U-20 izlasē (2011-12-19) – apollo.lv
• Krievijas U-20 izlases galvenā trenera Valerija Bragina intervija par Krievijas U-20 izlases komplektāciju (t.sk., par Ainara Podziņa “atskaitīšanu” dēļ Latvijas pilsonības) – allsportinfo.ru
• Ainara Podziņa intervija pirms “izņemšanas” no Krievijas U-20 izlases (2011-12-14) – championat.com

[pirmais foto fiksēts Latvijas U-17 izlases spēlē pret Baltkrievijas U-17 izlasi 2010. gada 28. decembrī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Ņikitas Jevpalova fotofiksācija notikusi HK Rīga spēlē pret SKA-1946 komandu 2011. gada 1. novembrī; foto avots: HK Rīga oficiālais profils sociālajā tīklā facebook.com.]