Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘New Jersey Devils’

Numuri, kas NHL sastopami retāk

Posted by petrovich27 uz 2013/10/24

Montreal_wsj_comTradīciju kopšana ir laikietilpīga padarīšana, taču šī ieguldījuma spēks ir nenovērtējams. NHL ir viens no pasaules hokeja flagmaņiem ne tikai spēlētā hokeja līmeņa ziņā, bet tradīciju kopšanā un ceļa ierādīšanā citām līgām. Viens no elementiem ir no aprites izņemtie spēlētāju numuri (Retired Numbers) kā goda un cieņas izrādīšana kādam ļoti “lielam” sportistam, kas ieņēmis īpašu vietu konkrētā kluba gaitās. Lieliska ideja, kā jau sen nespēlējošam vai pat mūžībā aizgājušam sportistam (viņa vārdam) likt vai ļaut “turpināt spēlēt” šī kluba labā. Arī tad, kad komandai vairs neiet tik skaisti, var atcerēties, ka savulaik tur spēlējis kāds greckis vai ruā.

Pirmais “rezervētais numurs” profesionālajā sportā pirmoreiz ieviests ne futbolā, basketbolā, beisbolā vai amerikāņu futbolā, bet tieši hokejā – Nacionālajā Hokeja Līgā. 1934. gada 14. februārī, t.i. pirms 79 gadiem, tika godināts Toronto Maple Leafs leģendārais uzbrucējs Ace Bailey (pilnā vārdā Irwine Wallace Bailey; zemāk pa labi novietotā attēlā) un viņa #6. Dažas dienas vēlāk – 22. februārī – sekoja Boston Bruins kapteinis Lionel Hitchman un viņa #3. Tagad NHL ir vairāk nekā 100 spēlētāju, kuru krekli pacelti pie arēnu griestiem un kuru numuri attiecīgajā klubā ir izņemti no aprites. Kopā NHL klubos apmēram 120 reizes krekli celti “pie griestiem”, bet pastāv speciāli izņēmumi.

0091 - BAILEY, IRVINE (ACE) WALLACE 1926-34Ir daži spēlētāji, kuru numurs rezervēts vairāk nekā vienā klubā. Piemēram, Veina Grecka (Wayne Gretzky) #99 ir “piepacelts” Edmonton Oilers (spēlēja 1979. – 1988.) un arī Los Angles Kings (1988. – 1996.) klubos. Cits izņēmums – ir gadījumi, kad vienā klubā rezervēts numurs, ar kuru spēlējuši divi leģendāri hokejisti. Tad nu abiem par godu konkrētais numurs “dubultā” rezervēts vienas ceremonijas ietvaros. Vēl ir trīs spēlētāju numuri, kurus laika posmā no 1979. līdz 1982. gadam bija godinājis sava laika Hartford Whalers klubs; taču pēc kluba pārcelšanās un nosaukuma maiņas jaunais klubs – Carolina Hurricanes – agrākā franšīzes īpašnieka rezervācijas īsti nerespektē… Tiesa, vienu numuru – Gordija Hova #9 – Hurricanes “nedodot” aktuālajiem spēlētājiem, neskatoties uz to, ka šis numurs nav oficiālajā Retired Numbers sarakstā.

Top numuri

Teorētiski visretākā iespēja NHL laukumos ir sastapt hokejistu ar #7; septītnieks ir rezervēts 10 Nacionālās Hokeja Līgas klubos. Otro vietu ieņem #9 – oficiāli rezervēts deviņos līgas klubos. Trešais rezervētākais – #3, kas ir “svēts” astoņos NHL klubos. Ceturtajā vietā #16 (septiņos klubos). Dalītu 5.-6. vietu ieņem #2 un #19 (katrs aizņemts 6 klubos).

Interesanti, ka pirmo trīs desmitu skaitļu virtenē nevienā klubā nav rezervēti tikai divi numuri (no 30). #13, ko varētu norakstīt uz “numeroloģisku” vairīšanos no šī skaitļa. Otrs nepiekārtais ir #28, ar kādu, starp citu, NHL šosezon iestartējis latviešu jaunais talants Zemgus Girgensons. Šobrīd NHL kopumā rezervēšana nav skārusi 63 numurus, kas nav aizņemti nevienā no NHL klubiem.

P.S.

Zemāk virkne vārdiem, kuru lielākā daļa neko neizteiks, taču sniedz ieskatu par kādu darba gadu apjomu un pēc cik ilga laika piekar kreklus NHL-ā.

NHL Top 3 Retiried Numbers:

nr. klubu skaits klubs hokejists gadi klubā rezerv. gads
#7 10 Boston Bruins Phil Esposito 1967.-1975. 1987.
Buffalo Sabres Rick Martin 1971.-1981. 2011.
Dallas Stars Neal Broten 1980.-1995., 1996.-1997. 1998.
Detroit Red Wings Ted Lindsay 1944.-1957., 1964.-1965. 1991.
Edmonton Oilers Paul Coffey 1980.-1987. 2005.
Montréal Canadiens Howie Morenz 1823.-1937. 1937.
New York Rangers Rod Gilbert 1960.-1977. 1979.
Philadelphia Flyers Bill Barber 1972.-1985. 1990.
Phoenix Coyotes Keith Tkachuk 1991.-2001. 2011.
Washington Capitals Yvon Labre 1974.-1981. 1981.
#9 9 Boston Bruins John Bucyk 1957.-1978. 1980.
Calgary Flames Lanny McDonald 1981.-1989. 1990.
Chicago Blackhawks Bobby Hull* 1957.-1972. 1983.
Detroit Red Wings Gordie Howe 1946.-1971. 1972.
Edmonton Oilers Glenn Anderson 1980.-1991., 1996. 2009.
Montréal Canadiens Maurice Richard 1942.-1960. 1960.
New York Islanders Clark Gillies 1974.-1986. 1996.
New York Rangers Andy Bathgate 1952.-1964. 2009.
Adam Graves 1991.-2001. 2009.
Phoenix Coyotes (kā Winnipeg Jets) Bobby Hull* 1972.-1980. 1989.
#3 8 Boston Bruins Lionel Hitcman 1925.-1934. 1934.
Chicago Blackhawks Pierre Pilote 1955.-1968. 2008.
Keith Magnuson 1969.-1980. 2008.
Colorado Avalanche (kā Quebec Nordiques) J.C. Tremblay 1972.-1979. 1979.
Edmonton Oilers Al Hamilton 1972.-1980. 1980.
Montréal Canadiens Butch Bouchard 1941.-1956. 2009.
New Jersey Devils Ken Daneyko 1982.-2003. 2006.
New York Rangers Harry Howell 1952.-1969. 2009.
St. Louis Blues Bob Gassoff 1973.-1977. 1977.

* Arī Bobby Hull numurs rezervēts divos klubos. Pēc hokejista lūguma Phoneix Coyotes ļāva viņa dēlam Brett Hall spēlēt ar tēva #9.

Faktu precizējumi saskaņā ar: National Hockey League Official Guide & Record Book 2014. – Chicago, Toronto, 2013.

Informācija atrodama arī: wikipedia.org (ir neprecizitātes).

[Pirmajā attēlā Montréal Canadiens arēnas griestu fragments; foto avots: wsj.com. Otrajā attēlā – leģendārais Ace Bailey; foto avots: torontomapleleafsatoz.blogspot.com. Noslēguma attēlā Detroit Red Wings rezervētie numuri; foto avots: flickr.com.]

Detroita_retired

Advertisements

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Citāts: „Kam mums čehu pabiras?”

Posted by petrovich27 uz 2013/07/19

Sedlacek_un_Valcak_2013_jul_DR_ofic_instagram_com_VERSApmēram šāda bija statistiski vidējā reakcija uz Rīgas Dinamo paziņojumu par ne īpaši atpazīstamo čehu hokejistu Patrika Valčāka un Jakuba Sedlāčeka piesaistīšanu. Vajag! Derētu atcerēties, ka ar abiem ir pārbaudes laika (try-out) līgumi, bet sastāva nokomplektēšanā svarīgs faktors ir konkurence. To nodrošina 11 try-out līgumi šovasar. Tiem, kuri grib skaļākus uzvārdus, kā mierinājums – Dinamo vienošanās ar Georgiju Pujacu. (Rīgas Dinamo sastāva komplekts versijā “vasara 2013”.)

Skaidrs, ka Dinamo sekotāju ilgas pastiprina hokeja ziņu slejas, kurās starp KHL klubu skaļajiem paziņojumiem par pazīstamu hokejistu piesaisti no Rīgas kluba puses ilgāku laiku bija klusums vai paziņojumi par „kaut kādiem” pārbaudes laika līgumiem. Arī sastāva komplektētāju pieminētais un gaidītais malējais uzbrucējs netika sagaidīts… Toties līdzjutēju apetīti uz kādu laiku remdējis paziņojums par Latvijas izlases aizsarga Georgija Pujaca piesaisti. Par desas, cenas un pieejamās naudas attiecībām jau rakstīja kolēģis Jānis Matulis, bet der atcerēties vēlreiz šo novēlējumu: „Lai mūsu vēlmes saskan ar mūsu iespējām” (un otrādi).

Lai neatslābst par vietu sastāvā „drošie”

Šajā pirmssezonā Rīgas Dinamo treniņnometne ir īpaši bagātināta ar sastāva kandidātiem, kuriem ir try-out saistības. Neskaitot papildspēkus no HK Rīga, šovasar tādu Dinamo publiskotu try-out spēlētāju ir 11. Bez deviņiem pašmāju kadriem ir arī čehi Patriks Valčāks (Patrik Valčák) un Jakubs Sedlāčeks (Jakub Sedláček).

Uzbrucējam Valčākam (dz. 1984.) veltīto „smaidu” un skepses galvenais iemesls ir viņa biogrāfijas iepriekšējā sezona, kas aizvadīta Polijas ekstralīgā, kuru ir pieņemts uzskatīt par kaut ko īpaši vāju. Tomēr agrāka pieredze čehu, slovāku, somu u.c. līgās nav nemaz tik peļama. Starp citu, aktuālais Polijas čempions Patriks Valčāks 2012./2013. g. sezonā bija Polijas ekstralīgas regulārās sezonas rezultatīvākais spēlētājs ar 38 spēlēs nopelnītiem 56 punktiem (15+41). Jādomā, ka Polijas čempionāts no KHL atšķiras manāmi, bet ar Valčāka varēšanām vajadzētu pietikt, lai liktu vairāk censties sastāva pretendentiem, kuriem vietas ierindā šķiet „puslīdz drošas”.

Savukārt vārtsarga Sedlāčeka piesaiste ir loģiska, ne tikai pilnvērtīga treniņprocesa nodrošināšanai, bet principā. Jo vārtsargu jautājums Dinamo pusē vēl neizskatās pilnībā sakārtots. Komandas sastāva sarakstā „stāv” rakstīti divi uzvārdi – Tellkvists un Gudļevskis. Kurš būs trešais? Jakubs Sedlāčeks (dz. 1990.) ar savu četru sezonu pieredzi Čehijas ekstralīgā var atļauties pretendēt arī uz otrā un pat pirmā vārtsarga posteni. Kas īpaši aktuāli kļūst gadījumā, ja kāds aptraumējas vai Gudļevskim tomēr pēdējā brīdī „paslīd kāja” Tampa Bay Lightning fārmklubu virzienā, lai arī cik neticami tas šķistu. Protams, tiek aktualizēts jautājums: vai tad nevarētu ņemt kādu pašmāju vārtsargu, lai rosītos otrā-trešā vārtsarga postenī? Taču, vai tik nav tā, ka labāk novēlēt Latvijas vārtsargiem spēlēt Ungārijā, Kazahstānā, Somijas trešajā līgā, bet – spēlēt, nevis sildīt Dinamo soliņu? Kā atceramies, tad Dinamo trešajiem vārtsargiem (piemēram, Ervīnam Muštukovam, Edgaram Lūsiņam, arī Uģim Avotiņam) uzreiz pēc Rīgas kluba pamešanas ar karjeras turpinājuma atrašanu tik labi neveicās. Jo bez spēļu prakses ir tā, kā ir. To tad savējiem novēlēt negribētos.

Bet, ja čehi izrādās nederīgi, tad der atcerēties, ka no Dinamo vasaras treniņiem mājās ir sūtīti arī citi uz pārbaudes laiku aicinātie leģionāri. Piemēram, 2009. g. vasarā ASV pavalstniecības uzbrucējs Nick Sirota (2012./2013. g. sezonā ECHL), 2010. gada vasarā – zviedru uzbrucējs Kenneth Bergqvist (tagad HockeyAllsvenskan – zviedru 2. līmenis), slovāku izcelsmes Šveices hokejists Juraj Šimek (tagad Šveices stiprākajā līgā NLA), Krievijas uzbrucējs Igors Birjukovs (VHL – Krievijas 2.). Vai būtu jāsēro, ka šo sarakstu papildinās vēl kāds importa vecis?

Patvērums Liepājas „metalurgiem”

Bez čehu bāleliņiem Dinamo devuši iespēju – pārbaudes laiku – deviņiem pašmāju vairāk vai mazāk jaunajiem (dz. 1989. – 1993. g.) spēlētājiem. Četri no viņiem – aizsargi Edgars Siksna un Ričards Birziņš, uzbrucēji Lauris Bajaruns un Artūrs Mickēvičs – faktiski visu iepriekšējo sezonu nospēlēja Liepājas Metalurgs krāsās Baltkrievijas ekstralīgā, ar minimāliem „sānsoļiem” Liepājas „mazajās” komandās – Latvijas Virslīgā un/vai MHL B. Starp citu, Mickēvičs bija Liepājas komandas rezultatīvākais spēlētājs regulārajā sezonā (50 spēlēs 19+21 punkti), bet Birziņš – lietderīgākais spēlētājs un rezultatīvākais aizsargs (reg. sezonā 49 spēlēs +16 lietderības un 6+18 punkti). Savukārt, ar „meču” otro rezultatīvāko spēlētāju – Artūru Kuzmenkovu (43 spēlēs 12+23 punkti) – līgums parakstīts bez try-out, jo kā 1993. gadā dzimis uzbrucējs viņš lieliski noder arī KHL jauno spēlētāju „kvotas” izpildei.

Jāpiebilst, ka Baltkrievijas ekstralīgas rezultativitāte garantijas nesniedz. Piemēram, 2011./2012. g. regulārajā sezonā Liepājas rezultatīvākais Baltkrievijas čempionātā bija Gunārs Skvorcovs (50 spēlēs 15+22 punkti), kuram sekojošā sezonā pie Dinamo bija cita loma, funkcijas, spēles laiks un rezultativitāte. Regulārās sezonas 23 spēlēs neviena punkta, bet Nadeždas kausa izcīņas 11 spēlēs cerīgi 7 punkti (3+4), kas pēcsezonā bija 9. vieta Dinamo rezultativitātes sarakstā.

Zināmi „vēži”

Ar vairumu no deviņiem Latvijas hokejistiem, kuriem izsludināts pārbaudes laiks pie Dinamo, šī kluba saimniecība ir ļoti labi pazīstama. 2012./2013. g. sezonā Rīgas Dinamo un HK Rīga ierindā uzspēlēja aizsargs Mārtiņš Porejs un uzbrucējs Juris Upītis. Agrāk HK Rīga ierindā ir spēlējuši vēl četri: aizsargi Aleksandrs Galkins, Ņikita Koļesņkovs, uzbrucēji Artūrs Mickēvičs un Kirils Tambijevs. Savukārt, aizsargs Ričards Birziņš savulaik ir spēlējis Dinamo „īstajos” fārmklubos – Dinamo Juniors un Rīga 2000.

Interesants jautājums ir – uz cik reālām vietām pretendē šie 11 uz pārbaudes laiku piesaistītie hokejisti. Neskaitot try-out un no/uz HK Rīga deleģētos, Rīgas Dinamo sastāva sarakstā figurē 22 uzvārdi – 12 uzbrucēji, 8 aizsargi un 2 vārtsargi. Vietu daudz vairs nav…

P.S. Braucošais jumts un bēgošie griesti

Kamēr Rīgas Dinamo risina vasarai ikdienišķus sastāva komplektācijas jautājumus, KHL bliež pa lielo. Ne bez līgas oligarhu gādības KHL spēlētāju oficiālie algu griesti „uz seju” (klubu) esot palielināti no 1,1 miljarda uz 1,3 miljardiem rubļu. Mūsu izpratnē – no 18,3 miljoniem uz 21,6 miljoniem latu, apmēram. Nevienu nepārsteidz, ka šāda lēmuma pieņemšana sakrīt laikā ar tradicionāli labi apmaksātā Iļjas Kovaļčuka pārcelšanos no New Jersey Devils (NHL) uz SKA. Citu Krievijas klubu pārstāvji jau smaida par to, ka SKA turpina mēģinājumus nopirkt Gagarina kausu, katru soli argumentējot ar lielu naudu. Tomēr reglamenta pielāgošana savām vajadzībām rezonansi ir izraisījusi. Tiesa, gan jau, ka propagandas meistari šūmēšanos novērsīs, Kovaļčuka piesaisti un algu griestu celšanu pamatojot ar Krievijas nacionālajām un olimpiskajām vajadzībām. Respektīvi, ar gatavošanos Soču olimpiādei netiek attaisnotas tikai kartupeļu cenas Saranskas (ir tāda pilsēta Krievijā) tirgū.

Par godu oligarh-klubu „bruņošanās sacensībai” tiek ziedots jau tā nestabilais KHL klubu iespēju balanss. Šķirba starp lielajiem un mazajiem klubiem tikai palielinās. SKA, Ak Bars un Salavat Julajev, kuri tikai algās, neskatot bonusus, maksājuši 16-17 miljonus latu, ir stipri nesalīdzināmi ar līgas lejasgalu, kas algās izdeva 2-3 miljonus latu, t.sk. Rīgas Dinamo. Ir starpība?! Protams, kāds no mazāk turīgajiem var arī uzspīdēt – kā HC Slovan Bratislava ar otro mazāko algu budžetu ierindojās 13. vietā. Tāpat arī mega-klubi var nospēlēt vāji. Tomēr KHL „šķiru atšķirība” sāk dalīt līgu divās apakšlīgās, kas uzskatāmāk paliek sezonas beigu fāzē. KHL A grupa cīnās par Gagarina kausu, KHL B – par Nadeždas. Skaidrs, ka jebkurā līgā ir tādi, kas tiek un kas netiek play off. Tomēr astoņkārtīga algu budžeta šķirba ir paliela…

Interesanti, ka KHL vadonis Aleksandrs Medvedevs algu griestu celšanu skaidro ar inflāciju… 2010./2011. g. sezonā KHL klubu algu griesti bija 700 miljoni rubļu (11,6 miljoni latu). Skaidrs, ka rublis nav pasaules stabilākā valūta, bet vai tiešām apmēram 3 gadu laikā tās vērtība samazinājusies par 84,6%?!

Rīgas Dinamo sastāva kontūras 2013./2014. g. sezonai (2013-07-19):

spēlētājs dz. saistību ilgums komentārs
UZBRUCĒJI
Lauris Bajaruns 1989. try-out
Māris Bičevskis 1991. 2015.
Roberts Bukarts 1990. 2014.
Mārtiņš Cipulis 1980. 2014.
Andris Džeriņš 1988. 2015.
Marcel Hossa 1981. ?
Miks Indrašis 1990. 2015.*
Nikolajs Jeļisejevs 1994. ? Pārcelts no HK Rīga
Artūrs Kuzmenkovs 1993. 2015.
Gints Meija 1987. 2014.
Artūrs Mickēvičs 1991. try-out
Aleksandrs Ņiživijs 1976. 2014.
Vitālijs Pavlovs 1989. 2015.
Gunārs Skvorcovs 1990. 2015. (?) Izskanēja info par lauztu līgumu (bet norādīts sastāvā)
Paul Szczechura 1985. 2014.
Kirils Tambijevs 1992. try-out
Juris Upītis 1991. try-out
Patrik Valčák 1984. try-out
Kyle Wilson 1984. 2014.
AIZSARGI
Ričards Birziņš 1989. try-out
Oskars Cibuļskis 1988. 2015.
Aleksandrs Galkins 1990. try-out
Ņikita Koļesņikovs 1992. try-out
Rodrigo Laviņš 1974. 2014.
Sandis Ozoliņš 1972. 2014.
Mārtiņš Porejs 1991. try-out
Georgijs Pujacs 1981. 2014.
Krišjānis Rēdlihs 1981 2014.
Arvīds Reķis 1979. 2014.
Mat Robinson 1986. 2014.
Edgars Siksna 1993. try-out
Kristaps Sotnieks 1987. 2014.
VĀRTSARGI
Kristers Gudļevskis 1992. 2014.*
Jakub Sedláček 1990. try-out
Mikael Tellqvist 1979. 2014.

P.S. Kā informēja Dinamo preses cilvēks Jānis Stepītis, ne Kristeram Gudļevskim, dodoties uz Tampa Bay Lightning attīstības nometni, ne Mikam Indrašim, identiski viesojoties pie Vancouver Canucks, nav bijusi nepieciešamība lauzt līgumus.

IZZIŅĀM:

  • Centra uzbrucēja Kyle Wilson PORTFOLIO (video): tepat
  • Par Latvijas hokejistiem, t.sk. Miku Indraši un Kristeru Gudļevski, NHL attīstības nometnēs 2013. g. jūlijā: tepat
  • Rīgas Dinamo vienojas ar Georgiju Pujacu (2013-07-19) – dinamoriga.eu
  • Rīgas Dinamo uz pārbaudes laiku (try-out) pievienojas divi čehu hokejisti Jakub Sedláček un Patrik Valčák (2013-07-15) – dinamoriga.eu
  • Georgijs Pujacs izskatot iespēju spēlēt Rīgas Dinamo (2013-07-12) – arena55.ru
  • Rīgas Dinamo paraksta try-out līgumus ar deviņiem 1989.-1993. g. dz. hokejistiem (2013-07-10) – dinamoriga.eu
  • Dinamo paraksta 2 gadu līgumu ar Artūru Kuzmenkovu (2013-07-09) – dinamoriga.eu
  • Dinamo vienojas ar Mārtiņu Cipuli (2013-07-04) – dinamoriga.eu
  • Rīgas Dinamo vienojas ar Kyle Wilson (2013-06-12) – dinamoriga.eu
  • Oficiāli apstiprināta Dinamo vienošanās ar Aleksandru Ņiživiju un Rodrigo Laviņu (2013-06-12) – dinamoriga.eu
  • Lauzts Raita Ivanāna un Rīgas Dinamo līgums (2013-06-21) – dinamoriga.eu
  • Ģirts Ankipāns un Juris Klodāns kļuvuši par Dinamo treneriem (2013-07-01) – dinamoriga.eu
  • HK Rīga galvenais treneris Leonīds Tambijevs par HK Rīga treniņnometni un potenciālajiem papildinājumiem no Dinamo (2013-07-12) – dinamoriga.eu
  • Esot lauzts Gunāra Skvorcova un Dinamo līgums (2013-07-02) – sportacentrs.com, delfi.lv
  • KHL transfēru tabula (2013-07-16; ir nepilnības) – khl.ru
  • KHL transfēru tabula (2013-07-01; t.sk. Skvorcova līguma laušana) – khl.ru
  • KHL klubu algu budžeti 2012./2013. g. sezonā – khl.ru
  • Polijas ekstralīgas 2012./2013. g. regulārās sezonas rezultatīvāko spēlētāju tabula – hokej.net

[Attēlā: Čehu hokejisti Jakubs Sedlāčeks un Patriks Valčāks ieradušies Latvijā, 2013. g. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com / instagram.com.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Treneru pieredze uz ledus. Ankipāns un Klodāns kā iegansts

Posted by petrovich27 uz 2013/07/17

Ankipans_trenins_2013_jul_DR_facebook_VERSKad šovasar Rīgas Dinamo paziņoja par komandas treneru korpusa papildināšanu ar Ģirtu Ankipānu un Juri Klodānu, publiskajā vidē iegrozījās sarunas ar tendenci apšaubīt lēmuma pareizumu. Jo, redz, šie vīri nav bijuši ne zvaigznes, ne atslēgas spēlētāji. Bet, vai, lai kļūtu par labu treneri ir jābūt labam spēlētājam? Un, vai zvaigžņotākie spēlētāji kļūst par izciliem treneriem?

Izņēmumu netrūkst abos virzienos, bet kādas ir likumsakarības pasaules spēcīgākajā čempionātā NHL un Dinamo „darbavietā” KHL? Vismaz aizvadītajā 2012./2013. g. sezonā.

Kā bez NHL spēļu pieredzes var trenēt NHL komandas?

No Nacionālajā Hokeja Līgā aizvadītajā sezonā strādājušajiem komandu aktuālajiem galvenajiem treneriem 40,6% speciālistu (13 no 32) nav vispār NHL spēļu pieredzes hokejista „ādā”. Vēl 18,8% NHL galveno treneru (6 no 32) ir fiksēta mazāk nekā 20 spēļu pieredze uz NHL ledus. Bet, piemēram, 25% NHL klubos aizvadītajā sezonā strādājošo vārtsargu treneru (8 no 32) nav NHL vārtsarga spēļu prakses.

No visiem NHL komandas „stūrējošiem” treneriem – galvenajiem, asistentiem, vārtsargu – kopumā 31,3% vīru (41 no 131) nav NHL spēlētāja pieredzes; no tiem, savukārt, 22,9% (30 no 41) nav pat fārmklubu līgu AHL un IHL hokejista prakses. Bet vēl 45,0% treneriem kā hokejistiem NHL spēļu apjoms uz ledus bijis mazāks par 100 spēlēm. Un, redz, neskatoties uz to, šamie „māca dzīvot” arī izcilus hokejistus.

NHL Gada trenerim tiek pasniegta Džeka Adamsa balva (Jack Adams Award). 21. gadsimta gaitā to ir saņēmuši tādi sava laika izcilie vai vismaz ļoti rezultatīvie uzbrucēji kā Bill BarberPhiladelphia Flyers galvenais treneris, Jacques Lemaire (Minnesota Wild) vai šogad – Ottawa Senators galvenais Paul MacLean. Bet starp Dž. Adamsa balvas saņēmējiem arī tādi vīri, kas uz ledus NHL oficiālajās spēlēs nav kāpuši – John Tortorella (Tampa Bay Lightning) 2004. gadā un Ken Hitchcock (St. Louis Blues) 2012. gadā. Vēl ir tādi Jack Adams Award šajā gadsimtā saņēmuši personāži kā Bob Francis (Phoenix Coyotes) un Claude Julien (Boston Bruins), kas NHL čempionātos aizvadījuši pa 14 spēlēm. Par izcilām hokejistu karjerām tās, rādās, ka nevarētu nosaukt.

32,5% KHL galveno treneru spēlējuši „kaut kur”

KHL gadījumā treneru kā spēlētāju pieredzi tik viendabīgi kā Ziemeļamerikā būs grūti izcelt. „Pāri dīķim” absolūts hokejistu līmeņa atskaites punkts ir NHL, kura dominanti vien 1972. – 1979. gados mēģināja apstrīdēt WHA čempionāts. Bet KHL teritorijā pirms līgas starta (2008.) bija pastāvējušas dažādas formācijas – Superlīga, MHL (Starpnacionālā), NVS čempionāts, PSRS čempionāts. Tas nedaudz sarežģī treneru agrākas karjeras atsekošanu, tomēr – absolūtajam vairākumam pēdas ir sadzenamas.

No KHL 26 klubu 124 treneriem – galvenajiem, vecākajiem, vārtsargu un „parastajiem” (asistentiem), kuri 2012./2013. g. sezonas gaitā strādāja līgā: 45,2% bija PSRS stiprākās līgas hokejista pieredze; 49,2% speciālistu – Krievijas pirmsKHL stiprāko līgu spēlētāja ieraksts CV; 8,9% – KHL spēlētāja prakse. Taču šīs daļas nesummējas, bet lielā daļā personu pārklājas. Attiecīgi – nereti viens un tas pats sportists izsoļojis caur PSRS un Krievijas galvenajām līgām. Vēl 19,4% ir bijusi NHL hokejista prakse, ieskaitot tādus vīrus, kas „hokeja paradīzē” spēlējuši dažas spēles. Arī mūsu pašu Viktors Ignatjevs (12 spēles), Harijs Vītoliņš (8 spēles); bet, piemēram, Pēteris Skudra – „bagātāks” (150 spēles kā vārtsargam).

25,0% no KHL strādājošo treneru nav ne PSRS vai Krievijas stiprāko līgu, ne KHL, ne arī NHL hokejista pieredzes. Un tieši starp KHL komandu galvenajiem treneriem šis īpatsvars ir vēl lielāks – 32,5% (13 no 40) bez Krievijas/PSRS stiprāko līgu vai NHL prakses. Taisnības pēc gan jāpiebilst, ka liela daļa no šiem „nepieredzējušajiem” galvenajiem tomēr pieklājīgu praksi savā laikā krājuši Zviedrijas, Somijas, Čehijas, Slovākijas stiprākajās līgās. Taču ir daži eksemplāri, kuriem tās stipro līgu pieredzes tā mazāk vai nemaz. Piemēram, Magņitkas galvenais Paul Maurice ne tuvu nevarēja lepoties ar spilgtu hokejista CV, bet toties padsmit sezonas ir bijis Nacionālās Hokeja Līgas komandu galvenais treneris.

Savukārt, no 8 speciālistiem, kuri 21. gadsimta 13 gados saņēmuši Krievijas stiprākās līgas (superlīgas, KHL) labākā trenera laurus, 3 personāžiem nebija PSRS vai Krievijas stiprāko līgu, nemaz nerunājot par NHL, spēlētāja pieredzes. Čehiem Vladimiram Vujtekam vecākajam (2002. gada tituls) un Milošam Ržiham (2011.) tas ir „piedodami”, jo abi spēlējuši Čehoslovākijā. Taču Sergejs Mihaļovs, kurš 21. gadsimtā Krievijas labākā hokeja trenera laurus plūca divreiz – 2003. gadā ar Severstaļ un 2008. gadā ar Salavat Julajev, var palepoties ar PSRS tā laika otrā/trešā plāna hokeja klubu pieredzi – Čeļabinskas Burevestņik, Ufas Salavat Julajev (tolaik nestartēja PSRS augstākajā līmenī), Kuibiševas (tagad – Samara) SKA.

NHL no otras puses

NHL spēlētāju nosacīti redzamākās individuālās balvas – Hart Memorial Trophy (regulārās sezonas vērtīgākajam – MVP), Art Ross Trophy (rezultatīvākajam), James Norris Memorial Trophy (labākajam aizsargam) vai/un Conn Smyth Trophy (izslēgšanas spēļu MVP) – kopumā 20. gadsimta pēdējos 30 gados (1971. – 2000.) ir saņēmuši 43 spēlētāji. Laika posms izvēlēts ar atkāpi no mūsdienām, lai nosauktajiem „būtu laiks” nonākt līdz treneru posteņiem. No šiem titulētajiem 43 vīriem tikai viens (Jaromirs Jāgrs) aizvadītajā sezonā bija NHL spēlētājs, bet pārējiem bija ilgāka vai īsāka iespēja nonākt treneru posteņos. Dažiem vēl būs.

Aprēķinā nav ņemti vērā Vezina Trophy – svarīgākās vārtsargu balvas – laureāti. Tie parādās arī starp divu MVP balvu saņēmējiem. Turklāt bijušo vārtsargu īpatsvars starp 2012./2013. g. sezonas NHL ne-vārtsargu treneriem (galvenajiem un asistentiem) ir bijis totāli niecīgs – ap 2,1% no visiem. Uzbrucēji veido 57,7%, aizsargi – 40,2% (aprēķins no tiem, kas spēlējuši hokeju).

Tātad no 43 nosacīti titulētākajiem trīsdesmitgades NHL hokejistiem 11 vīri (25,6%) līdz šim ir bijuši NHL komandu treneri vai galvenie treneri. Bet galveno treneru postenī bijuši 7 hokejisti (16,3%) no šiem titulētākajiem. Skaidrs, ka kāds vēl papildinās šo skaitu. Piemēram, tāda plaši zināma persona kā Patriks Ruā (Patrick Roy) maijā nosaukts par Colorado Avalanche jauno galveno treneri.

Jā, un no šiem 43 jau faktiski leģendārajiem hokejistiem neviens nav saņēmis, piemēram, NHL Gada trenera balvu (Jack Adams Award). Par veiksmīgākajiem NHL galveno treneru posteņos no saskaitītajiem 43 vīriem varētu nosaukt divus. Randy Carlyle, kurš 2007. gadā tika pie Stenlija kausa kopā ar Anaheim Ducks un tagad ir Toronto Maple Leafs galvenais. Bet Larry Robinson Stenlija kausu izcīnīja 1999./2000. g. sezonā kopā ar New Jersey Devils; tiesa, par galveno kļuva sezonas noslēgumā, īsi pirms izslēgšanas spēlēm. Bet citiem bija veicies ļoti dažādi. Salīdzinājumam: viens no pasaules visu laiku titulētākajiem hokejistiem – Wayne Gretzky – pat veselas četras sezonas pildīja Phoenix Coyotes galvenā trenera pienākumus, taču komandu izslēgšanas spēlēs ievest neizdevās.

Likumsakarības austrumos

PSRS un vēlāk dažādos Krievijas čempionātos nav tik dziļas, plašas un pēctecīgas individuālo apbalvojumu sistēmas. Tomēr apbalvojumi ir, un lai noskaidrotu 1971. – 2000. gadu titulētākos hokejistus PSRS/Krievijas stiprākajā līgā, jāmiksē dažādi tituli un uzskaites. Summā: šo gadu labākie vārtu guvēji; punktu guvēji; balvas „Trīs bombardieri” ieguvēji (čempionāta trāpīgākie uzbrucēju virknējumi); rezultatīvākie aizsargi (balva pasniegta tikai no 1984. gada); izdevuma „Hokejnoje obozreņije” (Хоккейное Обозрение) veiktajā žurnālistu aptaujā noteiktie gada labākie (veikta līdz 1991. gadam). Žurnālistu vērtējums iekļauts, lai Top spēlētāju dotu vietu arī vārtsargiem un aizsargiem. Savas nepilnības ir, taču sasummējot, saskaitāmi sava laika 76 izcili vai vismaz lieliski hokejisti, kuru vidū arī Helmuts Balderis.

No šiem 20. gadsimtu noslēdzošās trīsdesmitgades nosacīti izcilākajiem hokejistiem 19,7% (15 vīri) ir kļuvuši par galvenajiem treneriem PSRS, Krievijas un/vai KHL stiprāko līgu klubos. Šis skaitlis, protams, var palielināties, jo virkne šo vīru strādā par treneriem jauniešu komandās, citvalstu līgās vai, piemēram, turpina savas profesionālu sportistu gaitas. Šādi nosacīti „dinozauri”, kas vēl spēlē, ir četri! Krievijas superlīgas 1999./2000. g. sezonas rezultatīvākais aizsargs un, starp citu, tās pašas sezonas līgas vērtīgākais spēlētājs Andrejs Markovs (dz. 1978), kurš 2012./2013. g. sezonā turpināja spēlēt Montréal Canadiens ierindā, bet lokauta laikā pagodināja KHL klubu Vitjaz (tolaik – Čehova). KHL-ā gaitas aizvadītajā sezonā turpināja 1995./1996. g. sezonas Krievijas „Virslīgas” labākais vārtu guvējs Aleksandrs Koroļuks (dz. 1976.) un arī – uzbrucējs Oļegs Petrovs (dz. 1971.), kuram nominēta balva „3 bombardieri” par darbu 1991./1992. g. sezonā. Ceturtais ir – uzbrucējs Maksims Sušinskis (dz. 1974.), kurš aizvadītajā sezonā nedaudz uzspēlēja HC Fribourg-Gottéron ierindā Šveices galvenajā čempionātā (NLA).

Vēl bez nosauktajiem 19,7% izcilnieku, kas ir vai bija austrumpuses stiprākās līgas galveno treneru posteņos, ir pa kādam sava laika talantīgam krievu hokejistam, kas trāpījis patrenēt NHL klubus. Tiesa, neviens no šiem 1971. – 2000. gadu izcilniekiem līdz NHL komandas galvenā trenera postenim nav „uzdienējies”. Piemēram, izcilais vārtsargs Vladislavs Tretjaks padsmit sezonas nolauza, pildot Chicago Blackhawks vārtsargu trenera pienākumus, bet titulētais aizsargs Vjačeslavs Fetisovs dažus gadus asistēja New Jersey Devils galvenajam trenerim.

No bijušajiem 20. gadsimta 70.-90. gadu hokejistiem – izcilniekiem austrumos, rādās, ka titulētākais galvenais treneris ir Vjačeslavs Bikovs, kuram ir gan pasaules čempiona lauri (2008., 2009.), gan Gagarina kauss (2011.). Tomēr par KHL labāko treneri viņš nav bijis nosaukts, bet no izlases atbrīvots pēc neražām 2011. gada pasaules čempionātā.

Morāle?

Stāsta morāle ir pagalam vienkārša – „neskati treneri pēc cepures (hokejista statistikas)”. Nu, nav vienādības zīme starp jēdzieniem ‘labs hokejists’ un ‘labs treneris’. Ir aplami pieņemt, ka izcils hokejists automātiski kļūst par izcilu treneri. Vai tikpat absurdi, ka labs treneris ir bijis tikpat labs hokejists. Šajā jomā ir sakritības, nevis likumsakarības.

Arī Rīgas Dinamo „jaunieviesto” treneru – Ģirta Ankipāna un Jura Klodāna – varēšanas būs vērtējamas pēc treneru darbā paveiktā. Nevis viņu kā hokejistu CV, kur pasaules labāko piemēru izcilība nav atrodama. Cits stāsts, kāda ir treneru sagatavošanas izglītības bāze Latvijā kā tāda. Bet par praksi: iemācīties peldēt var tikai ūdenī. Lai izdodas!

[Attēlā: interviju sniedz Ģirts Ankipāns, jau kā Rīgas Dinamo treneris. Foto fiksēts Dinamo treniņā 2013. gada jūlijā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

NHL “jurģi” kā ierasta lieta

Posted by petrovich27 uz 2011/05/22

papīru kārtošanai, lai NHL vienību Atlanta Thrashers “pārceltu” no Atlantas (ASV) uz Vinipegu (Kanādā), hokeja interesenti Latvijā seko uzmanīgāk nekā citas reizes, kad NHL norisinās strukturālas izmaiņas. protams, iemesls ir Atlanta Thrashers saistība ar Latvijas hokejista – Artūra Kuldas – vārdu. “Galvenais ir spēlēt NHL, bet kur, kaut kā vienalga,” iespējamo Atlanta Thrashers mājvietas maiņu komentē Kulda. tiesa, uzreiz piebilstot: “Vinipegā vienmēr ir pilna arēna, un man patika tur spēlēt”. pagaidām gan Artūram Kuldam vēl jārisina saistības ar klubu. “Kaut kad jūnijā sāksies visas pārrunas [par jaunu līgumu], bet pagaidām vienkārši staigāju uz zāli, turu sevi formā.”

vispār kluba pārceļošana nav joka lieta. pat nav runa par faktu, ka “ceļojums” plānots no ASV austrumkrasta vairāku miljonu lielpilsētas Atlantas uz manāmi mazāku pilsētu – Vinipegu – Kanādas vidienē, Manitobas provincē. lai gan arī Vinipega nav mazpilsēta un ir hokeja tradīcijām bagāta. pilsētas lielumam un attālumam ir otršķirīga nozīme, bet ir. stāsts vairāk ir par “subkultūru”, kas pat klubiem ar salīdzinoši “negludām” finansēm, nepiepildītām apmeklētības cerībām un ne pārāk veiksmīgu mārketingu tik un tā ir jaudīgā līmenī. tomēr tas nav tas pats, kas HK MVD aizvest no Balašihas uz Maskavu vai Himik no Voskresenskas uz Mitiščiem, kur rotācijas norisinājās pa Maskavas tuvāko perimetru.

“vadāšanas” pieredze ir

NHL klubu ceļošanu bez aizspriedumiem un aizturēm var pieņemt kā pilnīgi normālu un ierastu parādību. iespējams, karstasinīgākajiem faniem iemīļotā kluba pārcelšanās uz citu laika joslu ar trīs nullēm mērāmā kilometru vai jūdžu attālumā var izvērsties lokālā traģēdijā. tomēr NHL biznesa sistēma strādā arī tā. 6 no 30 pašreizējiem NHL klubiem savulaik ir mainījuši savu dislokāciju. turklāt viens no tiem (New Jersey Devils) to “pa lielam” ir darījuši 3 reizes, neskaitot mazās rotācijas “sava” Ņūdžersijas štata ietvaros. un, starp citu, Atlantu vienu reizi NHL komanda jau ir pametusi – 1980. gadā Atlanta Flames “aizbrauca” uz Kalgarī, Kanādā. bet Vinipegu NHL klubs “izbrāķēja” 1996. gadā, kad Winnipeg Jets pārbrauca uz Arizonas štatu, ASV.

pašreiz pastāvošo NHL klubu pārcelšanās:

  • Carolina Hurricanes1997.: no Hartfordas (ASV, Konektikuta) uz Reiliju (Raleigh; ASV, Ziemeļkarolīna); 1979. – 1997. g. NHL startēja kā Hartford Whalers;
  • Phoenix Coyotes1996.: no Vinipegas (Kanāda, Manitoba) uz Fīniksu vai precīzāk Glendeilu (Glendale) dažus km līdzās (ASV, Arizona); 1979. – 1996. g. NHL startēja kā Winnipeg Jets;
  • Colorado Avalanche1995.: no Kvebekas (Kanāda, Kvebeka) uz Denveru (ASV, Kolorado); 1979. – 1995. g. NHL startēja kā Quebec Nordiques;
  • Dallas Stars1993.: no Blūmingtonas (ASV, Minesota) uz Dalasu (ASV, Teksasa); 1967. – 1993. g. NHL startēja kā Minnesota North Stars;
  • New Jersey Devils1982.: no Denveras (ASV, Kolorado) uz Īstrazerfordu (East Rutherford; ASV, Ņudžersija; tagad bāzēts – Ņuarkā); 1976. – 1982. g. NHL startēja kā Colorado Rockies; 1976.: no Kanzassitijas (ASV, Misūri) uz Denveru; 1974. – 1976. g. NHL startēja kā Kansas City Scouts;
  • Calgary Flames1980.: no Atlantas (ASV, Džordžija) uz Kalgari (Kanāda, Alberta); 1972. – 1980. g. NHL startēja kā Atlanta Flames.

labāk nekā likvidēt

kopš 1978. gada, kad no NHL kartes pazuda pēdējais “dinozaurs” – NHL klubs, kas vairs nepastāv, NHL funkcionāri ir centušies klubus nosargāt. arī iepriekš izplatīta bija NHL klubu dislokācijas maiņa, meklējot labākas “nozvejas vietas” – apmeklētību un cita veida finanšu problēmu risinājumus. piebilde: 1978. gads bija pēdējais, kad NHL no savām rindām kādu svītroja, “nenoliekot” komandu citā pilsētā. runa ir par Cleveland Barons klubu, kurš šajā gadā oficiāli tika apvienots ar Minnesota North Stars.

NHL “mirušie” klubi:

  • Cleveland Barons1978. (apvienots ar Minnesota North Stars); NHL startēja 1976. – 1978. g.; kā California Golden Seals NHL 1970. – 1976. g.; kā Oakland Seals NHL 1967. – 1970. g.; kā California Seals NHL 1967. g.;
  • Brooklyn Americans1942.; NHL startēja 1941. – 1942. g.; kā New York Americans NHL 1925. – 1941. g.; kā Hamilton Tigers NHL 1920. – 1925. g.; kā Quebec Bulldogs NHL 1919. – 1920. g. (teorētiski NHL sastāvā kopš sākuma 1917. g., bet reāli nespēlēja);
  • Montreal Maroons1938.; NHL startēja 1924. – 1938. g.;
  • St. Louis Eagles1935.; NHL startēja 1934. – 1935. g.; kā Ottawa Senators NHL 1917. – 1934. g. (atskaitot 1931./1932. g. sezonu); par godu leģendārajam klubam Otavā izveidots tāda paša nosaukuma klubs – Ottawa Senators, kas NHL uzsāka startu 1992. gadā;
  • Philadelphia Quakers1931.; NHL startēja 1930. – 1931. g.; kā Pittsburgh Pirates NHL 1925. – 1930. g. (logo otrais no augšas);
  • Montreal Wanderers1918.; NHL startēja 1917. – 1918. g.

ja teorētiski pieņem, ka apvienošana nav likvidācija, tad pēdējā “likvidācija” NHL apcirkņos ir pieļauta 1942. gadā. labi sen… Ziemeļamerikas hokeja “druvu” kopēji pret savām bijušajām un topošajām leģendām pēdējās desmitgadēs cenšas izturēties īpaši saudzīgi. tālajos 30.-os gados tika “izsēta” viena no NHL hokeja leģendām – Ottawa Senators klubs, kas kopš “dzimšanas” 1883. gadā bija ticis pie Stenlija kausa 11 reizes un stāvēja pie NHL izveides “šūpuļa”. parāds tika atdots 1992. gadā, kad šāda paša nosaukuma klubs tika “atjaunots”. laiku pa laikam lielākā vai mazākā intensitātē cilājas valodas par “parādu atdošanu” Kvebekai, kuru NHL klubi pametuši jau divreiz, un citām, vairumā gadījumu daudz jaunākām “leģendām”. starp citu, neskaitot Otavas senatorus, viens no slavenākajiem “dinozauriem” ir Montreal Maroons (logo – pa kreisi) vienība, kas Stenlija kausu “savāca” divreiz – 1926. un 1935. gadā.

morāle?

hokeja leģendu, tradīciju, pārmantotības un ar to saistīto lietu nozīmi nevajadzētu vērtēt par zemu. Ziemeļamerikas hokeja bīdītāji to saprot, novērtē un mēģina izbalansēt tā, lai būtu arī ekonomiskais ieguvums. protams, finanšu faktoram ir vairāk nekā būtiska nozīme.

pārmantotība visos iespējamos skatpunktos ir iemesls, kādēļ klubi tiek vadāti pa kontinentu, nevis viens likvidēts, bet otrs – dibināts no jauna. tradīciju veido ne tikai putekļaini vimpeļi un veci goda raksti, bet arī tiesību, pienākumu, saistību pārmantotība. te ir daudz ko mācīties valstīm un līgām, kas vēl tālu no NHL kārtības.

centrālais informācijas avots: NHL Official Guide & Record Book 2011.

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »