Cits ceļš uz „hokeja Meku”. NHL Development Camps 2013

Līdz šim par Latvijas spēlētāju vienīgo pareizo ceļu NHL virzienā ir uzskatīta metode – pēc iespējas agrāk sakravāt mantas un doties spēlēt uz Ziemeļamerikas junioru līgām. Izvēlētās metodes pareizību apliecina arī fakts, ka visi seši Latvijas hokejisti, kuri 21. gadsimtā aizklauvējušies līdz NHL, jau laicīgi – U-20 vecumā un pat agrāk – sākuši „kapāt” Ziemeļamerikā. Šovasar NHL klubu attīstības nometnēs aicināti 3 Latvijas hokejisti – Gudļevskis, Indrašis un Ķēniņš, kuri „auguši” Eiropas čempionātos. Vai viņiem ir cerības „uzlauzt” NHL pa taisno?

21. gadsimta līdzšinējā gaitā līdz NHL oficiālajām spēlēm nokļuvuši seši Latvijas hokejisti, un viņi visi Ziemeļamerikas hokeju bija „nogaršojuši” jau junioru un pat jauniešu vecumā. Visagrāk aizstartēja uzbrucējs Mārtiņš Karsums, kurš „aiz dīķa” uzspēlēja jau U-16 vecumā, bet uz pastāvīgu palikšanu „apmetās” no U-18 gadu vecuma. Tālu neatpaliek Raitis Ivanāns, kurš Ziemeļamerikā sāka „grauzt” ledu jau U-18 vecumā, bet savu pirmo lielo iespēju uzspēlēt NHL sagaidīja U-27 vecumā… Nosacīts izņēmums sistēmā ir Jānis Sprukts, kurš Ziemeļamerikā uzspēlēja junioru (U-20) vecumā jau pēc tam, kad bija draftēts, bet vēlāk trīsarpus sezonas „stažējās” Eiropā. Arī Kulda un Daugaviņš uz Ziemeļameriku pārcēlās tikai pēc tam, kad bija draftēti.

Savukārt, šajā gadsimtā nav bijis neviens gadījums, ka NHL-ā debitētu vai uz debitanta godu ļoti tuvu pretendētu kāds Latvijas hokejists, kas junioru gados nebūtu „apsildījis” degunu hokeja dzimtajā kontinentā. Jā, 20. gadsimtā PSRS sabrukuma „rajonā” bija padomju līgas un „vecā” Dinamo sagatavoto spēlētāju pieplūdums, ieskaitot tādas anomālijas kā uzbrucējs Helmuts Balderis, kurš NHL debitēja 37 gadu vecumā. Tāpat, piemēram, aizsargs Kārlis Skrastiņš (1974. – 2011.) nobrieda Eiropā un tikai 24 gadu vecumā aizvadīja savu pirmo sezonu „tur”. Visjaunāko laiku (21. gadsimta) Latvijas hokeja vēsturē šādu piemēru nav.

Latvijas hokejisti, kuri 21. gadsimtā debitējuši NHL:

spēlētājs	dz.	pirmā sezona Z-Am.	NHL debijas sez.	NHL drafts
Oskars Bārtulis	1987.	2004./2005.	2009./2010.	2005.
Kaspars Daugaviņš	1988.	2006./2007.	2009./2010.	2006.
Raitis Ivanāns	1979.	1996./1997.	2005./2006.	(nav)
Mārtiņš Karsums	1986.	2001./2002.	2008./2009.	2004.
Artūrs Kulda	1988.	2006./2007.	2009./2010.	2006.
Jānis Sprukts	1982.	2001./2002.	2006./2007.	2000.

*

Ceļu caur Ziemeļamerikas jauniešu/junioru hokeja sistēmu izvēlējušies arī Latvijas „prospekti” – 1994. gadā dzimušie uzbrucēji Zemgus Girgensons un Teodors Bļugers, kuri jau ne mazāk kā 3 sezonas pirms 2012. gada drafta „deva virsū” pa ASV. Arī 2010. gadā draftētais uzbrucējs Kristiāns Pelšs (1992. – 2013.) pēc drafta, bet jau junioru vecumā pārcēlās uz Ziemeļameriku. Piemēri ir, un tie iedvesmo Latvijas jaunos spēlētājus izvēlēties tieši laicīgu pārslēgšanos uz Kanādas un ASV laukumiem.

Development Camps

NHL klubi vasarās rīko attīstības nometnes, kurās aicina pašu noskatītos jaunos spēlētājus – kā draftētus, tā arī relatīvi jaunus hokejistus, kas draftam „paskrējuši” garām. Šovasar Development Camps „tīklos” nokļuvuši trīs Latvijas hokejisti, kuri iepriekš nav spēlējuši Ziemeļamerikas līgās un ir jau pārauguši Ziemeļamerikas junioru līgu (U-21) vecumu. Viens ir Tampa Bay Lightning šovasar draftētais vārtsargs Kristers Gudļevskis, kurš attiecīgi piedalās 6. jūlijā aizsāktajā Lightning „prospektu nometnē”. Savukārt nedraftētie uzbrucēji Miks Indrašis un Ronalds Ķēniņš ielūgti uz Vancouver Canucks attīstības nometni, kas sākusies 7. jūlijā. Interesanti, ka Ķēniņš ir uzaicināts arī uz Winnipeg Jets šīs vasaras Development Camp, kuras sākums paredzēts jau pēc Canucks nometnes – 15. jūlijā.

Jāatgādina, ka NHL attīstības nometnes neko nesola un negarantē, bet – klubu interesi „apskatīt” apliecina. Tāpat šādi uzaicinājumi ir zināms novērtējums, un katra paša „prospekta” rokās un kājās ir iespēja sevi apliecināt un gūt no šī „svētceļojuma”. Arī tad, ja skaidri paredzama atgriešanās savā vietā Eiropā. Pat, ja rodas doma, ka kāds spēlētājs ir pieaicināts nometnei „pilnam komplektam” – lai nodrošinātu kvalitatīvam treniņam un skatei nepieciešamo personu skaitu, tad jāņem vērā – kuru katru tomēr neaicina.

Starp citu, pirms gada šādā nometnē pie Chicago Blackhawks jau bija „eiropietis” Miks Indrašis, bet, piemēram, 2010. gada vasarā Washington Capitals attīstības nometnē atrādījās Eiropā spēlējošie, nedraftētie un junioru vecumu pāraugušie – aizsargs Kristaps Sotnieks un vārtsargs Nauris Enkuzens.

P.S.

Buffalo Sabres trīsdienu Development Camp sāksies 10. jūlijā, bet Pittsburgh Penguins nometne noritēs 16. – 20. jūlijā. Atgādinājumam: Sabres „prospekts” ir Zemgus Girgensons, Penguins – Teodors Bļugers.

Plašākam skatam:

• Par Vancouver Canucks 2013. gada Development Camp – canucks.nhl.com (2. diena; 1. diena; Sākums), vansunsportsblogs.com, forum.canucks.com
• Miks Indrašis uzaicināts uz Canucks attīstības nometni (+ video) – forum.canucks.com
• Ronalds Ķēniņš uzaicināts uz Canucks attīstības nometni (+ video) – forum.canucks.com
• Ķēniņš un Indrašis dosies uz Canucks nometni – tvnet.lv
• Par Tampa Bay Lightning 2013.gada Development Camp – boltprospects.com, lightning.nhl.com, rawcharge.com
• Attēli ar Kristeru Gudļevski no Lightning nometnes – lightning.nhl.com, flickr.com
• Par Winnipeg Jets attīstības nometni (starp uzaicinātajiem arī Ronalds Ķēniņš) – jets.nhl.com
• Par Buffalo Sabres attīstības nometni – sabres.nhl.com
• Par Pittsburgh Penguins attīstības nometni – penguins.nhl.com, thepensnation.com

[Attēlā: Kristers Gudļevskis – Tampa Bay Lightning krāsās un vasaras attīstības nometnē 2013. gada jūlijā. Foto avots: lightning.nhl.com.]

Vai U-18 izlases izkrišana no elites Latvijas čempionātu padarīs stiprāku?

Šosezon savu spēku un atbilstību patiesībai zaudējusi Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana mantra, ka mums visas izlases elitē spēlē, kas mazai valstij liels sasniegums. Janvārī no elites izkrita U-20 izlase, aprīlī arī U-18 izlase… Tagad jauni skaitāmpanti: dalība MHL vainīga pie Latvijas U izlašu nespēka. Varbūt Lipmana k-gam taisnība?

LHF prezidenta frāzes ir diezgan konkrētas (citāti no apollo.lv):

• „Šo (U-20 un U-18) izlašu nesenais sniegums demonstrē, ka mums ir sagrauts vietējais čempionāts. Ja tā turpināsies, varam zaudēt visas izlases A grupā (elitē).”
• „Mani pārsteidza Nazarova (U-18 izlases galvenā trenera) uzskats, ka komandām ir jāturpina spēlēt Krievijā. Uzskatu, ka šāda doma ir lielākā iespējamā kļūda.”
• „Es palieku pie savām domām un uzskatu, ka mums nav jāspēlē ārzemēs.”
• „Bez pašmāju jaunajiem spēlētājiem vietējais čempionāts neuzlabosies, bet mums tas noteikti ir jāattīsta.”

Ja vien federācijas galvenās personas vārdi nav tukšs „tirgus”, tad būtu jāseko konsekvencēm. Jau pirms sezonas izskanēja teksti, ka federācija pēc 2012./2013. g. neļaušot Latvijas komandām startēt ārvalstu čempionātos, atskaitot tādas vienības kā Dinamo KHL un HK Rīga MHL. Kā zinām, bez nosauktajām šajā sezonā 3 komandas startēja MHL B grupā, 3 komandas – Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā, 1 – Lietuvas U-10 līgā, 1 – Baltkrievijas ekstralīgā. Attiecīgi šīm komandām vai to „pārpalikumiem” būtu jāliedz dalība kaimiņvalstu čempionātos. Paliek vien neatbildēts jautājums, vai šis liegums noturēs Latvijā arī vadošos spēlētājus? Cits jautājums – kāpēc atlaides būtu jādod Dinamo saimniecībai? Ja federācija ir konsekventa, tad arī KHL „ir vainīgs” un „jāaizliedz”, jo, paskat – Latvijas nacionālā izlase elitē jau pēc kārtas piedzīvo četrus sausus zaudējumus, starta spēlē ar 0:6 „piekāpjas” Krievijas izlasei, kas pa lielam ir ekvivalents Latvijas U-18 izlases 2:10 pret Krievijas vienaudžiem…

Racionālu skaidrojumu attiecībā uz MHL B grupas „aizliegšanu” var atrast Latvijas Virslīgas šīs sezonas rezultātos, kur MHL B grupā spēlējošo komandu sastāvi, maigi izsakoties, nebija ar pamatīgu atrāvienu pārāki par visiem citiem Virslīgas dalībniekiem. Un arī ar pastiprinājumiem ar Baltkrievijas ekstralīgas un pat KHL pieredzi nevarēja tikt galā ar Virslīgas stiprāko komandu SMScredit.lv. Tad varbūt tiešām MHL B grupas un arī A grupas komandām nav jēgas „vagot” Krievijas arumus un ir lietderīgāk nobriest tepat uz vietas bez tālajiem izbraukumiem? Vai tomēr jaunatnes komandām ir nepieciešama pieredze arī Krievijas plašumos?

Viedokļi dalās. Protams, paši jaunie hokejisti MHL-ā saskata lielo iespēju. Piemēram, Latvijas U-18 izlases kapteinis Georgs Golovkovs uzskata, ka MHL Latvijas jaunatnei ir vajadzīgs. „Uzskatu, ka MHL (A grupa) ir pat ļoti laba līga, lai varētu izaugt par labu spēlētāju, nav pat nekur jābrauc prom uz ārzemēm. Domāju, ja visa (Latvijas U-18) izlase spēlētu MHL (A grupas) līmenī, tad mēs pasaules čempionātā nostartētu daudz labāk, jo spēlēt varēja ar visiem (pretiniekiem).” Varbūt nemaz nevajag MHL un pietiek ar Latvijas Virslīgu? SMScredit-am klāt netika ne MHL B, ne MHL sastāvs… Ar ko tad MHL ir labāks par Virslīgu? „Nē, es tā neuzskatu. Latvijas Virslīgā, bija tikai viena spēcīga komanda SMScredit, kura tiešām bija spēcīgāka, bet pārējās jau nav tik stipras. Pie tam MHL ir jaunatnes līga, bet SMScredit spēlēja jau pieredzējuši vīrieši, un tur spēlēja tiešām samērā augstā līmenī paspēlējuši spēlētāji. Varu pateikt tā, ka MHL ir daudz ātrāks hokejs nekā Virslīga. MHL ir daudz disciplinētāks, visi ievēro savas pozīcijas, nav tādas anarhijas kā Virslīgā. SMScredit mūs vinnēja tikai ar pieredzi, viņiem tās bija vairāk, jo kā redzam, ka Dinamo jauno spēlētāju palīdzība mums neko īpaši daudz nedeva.” Bet ja Virslīgas kopējās līmenis tiktu celts, tad būtu vērts spēlēt tepat? Vai tomēr MHL? „Jā, pat ja tiktu celts Virslīgas līmenis, kāds tas bija pirms 4 – 5 gadiem, vienalga uzskatu, ka labāk ir spēlēt MHL, jo – kur no Virslīgas var izsisties? Tikai Dinamo varbūt pamanīs, ja būsi labs. Bet MHL tevi var ieraudzīt jebkurš cits klubs un uzaicināt, turpat jau ir KHL un VHL,” tā Georgs Golovkovs.

Vai objektīvi esam pasaules Top9 komanda?

Latvijas U-18 izlase no jauniešu elites pasaules čempionāta atvadījās pēc diviem zaudējumiem play out sērijā pret Slovākijas vienaudžiem (2:5 un 2:3). Kas pietrūka pret Slovākiju? „Domāju, ka meistarības un varbūt pat ticības saviem spēkiem. Bet vairāk liekas, ka meistarības, jo slovāki spēlē augstākā līmeni nekā Latvijas izlase. Daudzi (Slovākijas U-18 izlases) puiši spēlē Zviedrijas U-20 elitē, viens pat pieaugušo Elitsērijā, vēl daļa spēlē lielajā Slovākijas līgā,” spriež Latvijas U-18 izlases kapteinis G. Golovkovs. Savukārt vārtsargs Maksims Rešetņikovs rezumē: „Ar slovākiem otrajā spēlē nedaudz nepaveicās – nevarējām iemest 3 vārtus, bet tā spēle bija viena no labākajām pasaules čempionātā. Pietrūka veiksmes; mēs bijām vienādā līmenī ar viņiem.”

Virkne Latvijas U-18 izlases vērotāju un dalībnieku spriež, ka viens no Latvijas U-18 izlases vājākajiem posmiem šajā čempionātā bijis vārtsargu sniegums. Tāpēc izlasei nācies spēlēt no aizsardzības. Tomēr šāds spriedums un vainīgo atrašana nav taisnīga! Piemēram, Ziemeļamerikā spēlējošais uzbrucējs Roberts Šmits secina: „Diemžēl arī neviens vairākums netika realizēts, tikai divi 5-uz-3 vairākumi. Skatoties no mūsu vecuma grupas U-20 izlases virzienā, gribētos, lai Latvija sāktu pievērst vairāk uzmanības vārtsargu attīstībai un treniņiem”. Attīstības un treniņu doma ir pareiza, bet – vai tikai vārtsargu?

Latvijas U-18 izlases vārtsargu sniegums pasaules čempionātos elitē (saskaņā ar iihf.com):

	vārtsargs	dz. (tā gada U)	PČ gads	sp.	sp. laiks	GAA	atv. %	atv. met.	vieta PČ pēc atv. %*
1.	Ivars Punnenovs	1994. (U-18)	2012.	4	178:07	3.37	89.58%	86 no 96	7. (no 12)
2.	Nauris Enkuzens	1989. (U-18)	2007.	6	297:26	5.45	88.51%	208 no 235	11. (no 11)
3.	Elvis Merzļikins	1994. (U-18)	2012.	4	184:22	4.88	88.46%	115 no 130	9. (no 12)
4.	Kristers Gudļevskis	1992. (U-18)	2010.	6	339:03	5.13	85.57%	172 no 201	9. (no 11)
5.	Kristaps Nazarovs	1995. (U-18)	2013.	3	147:31	6.51	84.3%	86 no 102	10. (no 13)
6.	Maksims Rešetņikovs	1995. (U-18)	2013.	4	209:34	6.59	83.92%	120 no 143	11. (no 13)
7.	Vadims Miščuks	1993. (U-17)	2010.	1	25:51	11.61	80.00%	20 no 25	–
8.	Dainis Vasiļjevs	1990. (U-17)	2007.	2	62:34	8.63	76.32%	29 no 38	–

* Topā vārtsargi ar vismaz 40% no kopējā spēles laika.

Noraugoties U-18 izlašu vārtsargu statistikas salīdzinājumu, var secināt, ka caurmērā 2013. gada čempionātu vārtsargu cipari ir zem iepriekšējo gadu „vilcēju” rādījumiem. Taču – ne tik dramatiski, lai viņu personā saskatītu vienīgos vainīgos. Īpaši, ja salīdzina arī citus statistikas kritērijus. Piemēram, to pašu rezultativitāti un arī rezultativitātes Topus.

Piemēram, sešu spēļu gaitā Latvijas jauniešu izlase trāpīja pretinieku vārtos vien 7 reizes, t.i., vidēji 1,17 vārtu guvumi spēlē. Līdz šim U-18 elitē Latvijas jauniešiem tik maztrāpīgi nebija klājies. Pie šāda snieguma nekādi vārtsargi nebūs pie vainas… Un faktiski visos kritērijos Latvijas U-18 izlase izrādījās zemāk savas līdz šim zemākās latiņas.

Latvijas U-18 izlases sniegums pasaules čempionātos elitē (komandas „pamatcipari”):

kritērijs	2013.	2012.	2010.	2007.
vārtu guvumi : zaudējumi	7:39	18:26	15:34	10:34
vārtu starpība	-32	-8	-19	-24
vārtu guvumi vid. spēlē	1.17	3.00	2.50	1.67
uzvaras	0	2	1	0
punkti	0	7	3	0
sausas zaudēs	2	0	1	1
vieta	10. (ārā)	9. (paliek)	9. (ārā)	10. (ārā)
čemp. pamatgads (dz.)	1995.	1994.	1992.	1989.

*

Vai pratīsim secināt?

Psihologi un citi gudri speciālisti spriež, ka no zaudējumiem mācās vairāk nekā no uzvarām. Tad nu šoreiz mācību viela vairumā ir sagādāta kā federācijai, tā treneriem un spēlētājiem. Ja esam taisnīgi, tad jāatzīst – šis čempionāts U-18 izlasei ir bijis vispār švakākais līdzšinējā elites turnīru pieredzē. Lai kaut kas mainītos, ir jādara savādāk, jo, pārfrāzējot Einšteinu, nevar gaidīt jaunus rezultātus, strādājot (nestrādājot) tādām pašām metodēm…

Saistībā ar šo tad arī galvenais jautājums: Kādas principiālas izmaiņas, kardinālus lēmumus un darbus īstenos Latvijas Hokeja federācija? Kā Latvijas jauniešu hokeja sakārtošanas virzienā, tā Latvijas Virslīgas līmeņa uzlabošanā.

Latvijas U-18 izlases labākie 2013. gada pasaules čempionātā

kritērijs	spēlētājs	cipari
rezultatīvākie:	Edgars Homjakovs	3 (1+2) punkti
	Georgs Golovkovs	3 (1+2) punkti
vārtu guvējs:	Haralds Egle	2 vārtu guvumi
rezultatīvākie aizsargi:	Toms Bernhards	2 (1+1) punkti
	Jānis Jaks	2 (1+1) punkti
lietderīgākie:	Haralds Egle	±0
	Olafs Aploks	±0
lietderīgākais aizsargs:	Ralfs Karelis	-1
labākā MM summa:	Haralds Egle	3:5
	Olafs Aploks	3:5
	Ralfs Karelis	0:2
labākais iemetienos:	Edgars Homjakovs	55.32%
lielākais sp. laiks laukuma sp:	Jānis Jaks	24:56
treneru noteiktie 3 labākie:	Georgs Golovkovs	–
	Toms Bernhards	–
	Edgars Homjakovs	–

*

Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika U-18 pasaules čempionāta visās 6 spēlēs 2013. gada aprīlī (saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM*	SM	met.	vid.sp. laiks
	UZBRUCĒJI
1.	Edgars Homjakovs	1995.	6	1+2	-1	3:8	8	13	16:39
2.	Georgs Golovkovs C	1995.	6	1+2	-7	3:8	6	14	18:45
3.	Haralds Egle	1996.	6	2+0	±0	3:5	0	20	15:01
4.	Rihards Bukarts	1995.	6	1+1	-7	3:10	0	26	17:01
5.	Olafs Aploks	1995.	6	0+2	±0	3:5	8	7	14:27
6.	Roberts Šmits	1995.	6 (fakt. 5)	0+1	-3	1:6	0	3	8:21 (fakt. 10:01)
7.	Bruno Birzītis	1995.	6	0+1	-5	1:7	4	2	7:53
8.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	6	0+1	-8	3:9	4	10	17:56
9.	Dāvis Zembergs	1996.	6	0+0	-5	0:7	2	7	7:44
10.	Rūdolfs Pētersons	1995.	6	0+0	-6	0:12	12	6	12:25
11.	Maksims Osipovs	1995.	6 (fakt. 4)	0+0	-7	1:7	0	2	6:35 (fakt 9:53)
12.	Rūdolfs Krieviņš	1995.	6	0+0	-7	0:10	4	3	12:40
13.	Oskars Batņa	1995.	6	0+0	-7	0:10	8	3	12:46
	AIZSARGI
1.	Ralfs Karelis	1995.	6 (fakt. 4)	0+0	-1	0:2	4	2	7:30 (fakt. 11:15)
2.	Toms Berhnhards	1995.	6	1+1	-2	6:9	0	6	22:26
3.	Kristofers Bindulis	1995.	6	0+0	-4	1:10	6	1	15:21
4.	Ģirts Zemītis	1995.	6	0+1	-8	0:12	2	4	16:54
5.	Ralfs Grīnbergs	1995.	5	0+0	-8	0:12	2	0	15:25
6.	Jānis Jaks	1995.	6	1+1	-9	6:16	6	8	24:56
7.	Roberts Mamčics	1995.	6	0+0	-10	1:17	8	5	18:32
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	atv. %	GAA	MM	SM	atv. met.	sp. laiks
1.	Kristaps Nazarovs	1995.	3	84.31%	6.51	5:16	0	86 no 102	147:31
2.	Maksims Rešetņikovs	1995.	4	83.92%	6.59	2:23	0	120 no 143	209:34
–	Matīss Edmunds Kivlenieks	1996.	0	–	–	–	0	–	0:00

* MM = mikromači; komandas vārtu guvumi un zaudējumi spēlētājam esot laukumā.

Plašākai ainavai:

• U-18 pasaules čempionātu statistikas lapas – iihf.com (2013.; 2012.; 2010.; 2007.)
• Latvijas U-18 izlases sniegums 2012. gada pasaules čempionātā (statistika, rekordi utt.): tepat
• LHF vadoņa Kirova Lipmana izteikumi U-18 pasaules čempionāta rezultātu kontekstā un attiecībā uz Virslīgas stiprināšanu – apollo.lv
• Latvijas U-18 izlases snieguma kopsavilkums 2013. gada pasaules čempionātā pēc apakšgrupas spēlēm: tepat
• Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika 2013. gada pasaules čempionātā – iihf.com

[Latvijas U-18 izlases puišu foto fiksēts spēlē pret Čehijas U-18 izlasi 2013. gada 19. aprīlī; foto avots: iihf.com.]

„Uz pirmo, otro skaitīties!” jeb Dinamo vārtsargu konkurences tradīcijas

„Mums ir divi pirmie vārtsargi,” pēc Rīgas Dinamo pārbaudes spēļu aizvadīšanas teic komandas galvenais treneris Peka Rautakallio. Jācer, ka treneris šajā frāzē pauž pieklājību, nevis Dinamo vārtsargu izvēles un secības „filozofiju”. Jo, kā liecina Dinamo četru gadu pieredze, divi „pirmie” – tas nav iespējams. Vai jaunās sezonas treneru korpuss pratīs apiet vecus grābekļus?

Iemesls galvenā trenera atziņām ir līdzšinējā otrā vārtsarga Māra Jučera (pa labi novietotā attēlā) varēšana pārbaudes spēlēs. Iespējams, Jučera sniegumā super-panākumus šajā starpsezonā nevarēja vērot, tomēr uz atkārtoti importētā Mikaela Tellkvista fona gan statistikā, gan „uz aci” Jučers izskatās pārliecinošāk. To arī atzinuši organizatori abos turnīros, kuros šovasar piedalījās Dinamo, nosaucot Māri Jučeru par šo abu turnīru labāko vārtsargu. Hokeja eksperti steidz paziņot, ka Jučers jau izkonkurējis Tellkvistu cīņā par “pirmo numuru”, bet treneris smaida bārdā – viņš zinot, kurš sāks sezonu kā pirmais.

Nav stabilākas vērtības par otro vārtsargu. Naumova piemērs

KHL pirmajā sezonā, kad no jauna bija dzimis tāds hokeja zīmols kā Dinamo Rīga, faktiski jebkāds komandas un tās vārtsargu sniegums tiktu pieņemts. Ar lielākām vai mazākām ovācijām, bet pieņemts. Jo salīdzināt nebija ar ko. Edgars Masaļskis sāka šo 2008./2009. g. sezonu kā pārliecinoši pirmais numurs, bet pieredzējušais Sergejs Naumovs palika aiz viņa muguras. Tikai tāda neraža, ka tas ilga vien sezonas pirmās 8 spēles līdz brīdim, kad Masaļskis ārpus ledus laukuma guva traumu… Bet tā – gāja laukumā visās 8 spēlēs, kurās bija pieteikts, 7 spēles sāka vārtos, tikai vienā spēlē tika nocelts no trases spēles (14. minūtē pie 0:3) un vienā spēlē stājās ar pirmo numuru „izliktā” Naumova vietā spēles 33. minūtē (pie 0:4). Starp citu, abas saraustītās spēles izglābt neizdevās un tika pazaudētas 1:6, 0:7; tā, ka vārtsargu rotācija izrādījās lieka.

Pēc Masaļska atbrīvošanas jau pirmās sezonas pašā sākumā, faktiski septembrī, Dinamo vārtos stājās Naumovs, bet komandas menedžments sāka meklēt jaunu pirmo vārtsargu. Sergejam Naumovam pat iegadījās 5 uzvaru sērija pēc kārtas, bija arī zaudējumi, bet komandas sastāva komplektētāji atrada zviedru Danielu Sperli. Zviedrs uzspēlēja bez acīmredzamiem kritumiem un katastrofālām kļūdām, bet nepavilka uz „varoņdarbiem”. Turklāt viņa viesošanās komandā sakrita ar komandas psiholoģisko un tā rezultātā sportisko bedri – Dinamo aizvadīja zaudējumu seriālu n-to spēļu garumā. Uz pārbaudes laiku ņemto Sperli atlaida, bet komanda vēl palika bedrē. Situācija tika lāpīta ar Naumovu, un tad novembrī tika atrasts „laimes lācis” Martina Pruseka (zemāk pa kreisi novietotā attēlā) personā.

Pruseka pieslēgšanās komandai sakrita vienā laikā ar Dinamo atkopšanos, ko arī čehu vārtsargs „vaiga sviedros” veicināja. Viņš regulārajā sezonā aizvadīja 20 spēles, no kurām 6 – sausas. Bija KHL mēneša un pāris reizes nedēļas labākais vārtsargs. Viņa statistika joprojām ir Dinamo regulāro sezonu vārtsargu rekordi, kuriem neviens nav spējis pietuvoties pat pārskatāmā „attālumā”. GAA (vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients) 1.70, atvairīto metienu daļa – 94,1%. Tiesa play off-os Dinamo vārtsargi „caurkrita” kopā ar visu komandu. Kā Pruseka, tā Naumova 2009. gada izslēgšanas spēļu statistika joprojām ir četru sezonu sliktākie Dinamo vārtsargu „cipari” play off-os.

Dinamo pirmajā sezonā bija arī divi „trešie vārtsargi”, kuri vairumā gadījumu pasēdēja uz soliņa. Ervīns Muštukovs tika pie 80 minūtēm spēles laika, bet Uģis Avotiņš pie… 13 sekundēm.

Summāri pirmās sezonas gaitā Dinamo vārtos „sabāza” 6 vārtsargus!!! Kas arī uz KHL fona ir diezgan liels skaits. Un spēles laika ziņā reālākais komandas vilcējs, kuram nācās aizstāvēt komandas godu (vārtus) arī skumjākajos brīžos, bija neviens cits kā „otrais vārtsargs” Sergejs Naumovs. Ne sezonas sākuma „lauva” Masaļskis un arī ne sezonas glābējs Pruseks. Bet N-A-U-M-O-V-S! Sergejs Naumovs spēles pieteikumā bija visas sezonas spēles – 56 regulārajā sezonā un 3 play off-os. Laukumā devās – attiecīgi 29 un 1 spēlē. Aizvadīja vārtos vislielāko minūšu skaitu. Un lai arī Naumova statistika nav „paraugu paraugs”, tomēr lika treneru korpusam ielāgot – otrais vārtsargs varbūt ir lētāks, taču ne mazāk svarīgs komandas komplektācijā. Ielāgoja, un atlaida Naumovu… Pat ne atlaida, bet nepainformēja, ka nepagarinās līgumu.

Divi pirmie – Šuplera dublis Nr.1.

Līdz šim, faktiski visas sezonas, pasaules čempionāts un gatavošanās tam ir bijis labs katalizators Dinamo sastāva komplektētājiem. Konkrētā spēlētāja sniegums čempionātā un/vai sagatavošanās posmā ir palīdzējis pieņemt lēmumu – slēgt/neslēgt, pagarināt/nepagarināt līgumu. Varbūt tāpēc pēdējos gados nacionālās izlases treniņnometnē labprātīgi neiekļaujas virkne spēlētāju, kam iecerēta līgumu slēgšana ar Dinamo saimniecību. Tā sakot, lai nejauši nesamazinātu cenu vai vispār neatceltu darījumu.

2009. gada pasaules čempionātā Edgars Masaļskis (pa labi novietotā attēlā) „pateica”, ka ir atpakaļ „zirgā”, un pēc tam tika parakstīts uz Dinamo. Atlika jautājums – kurš tad būs aiz viņa platās muguras? Tika meklēts, līdz vasarā pienāca ziņa, ka pagarina līgumu ar iepriekšējās sezonas atradumu Martinu Pruseku. Kuram tad jākļūst par pirmo? To nezināja neviens – ne Šuplers, ne Masaļskis, ne Pruseks… Galvenais treneris pirms sezonas atklāja, ka Dinamo ir divi pirmie vārtsargi, pēc tam jau rudenī – ka gribētu, lai ir divi pirmie vārtsargi, vēlāk – par vārtsargu numerāciju nerunāja… Dinamo otrā sezona (2009./2010.) sākās kā pa celmiem, pa tabulas lejasdaļu un „divi pirmie vārtsargi” sistemātiski kļuva par otrajiem… Tapa raustīts kā viens, tā otrs. Pārliecība netika veicināta ne komandai, ne pašiem vārtsargiem. Iecerētās abu vārtsargu skriešanās sacīkstes nebija izdevušās… Situācijas uzlabošanas nolūkā 2009. gada novembrī tika nolīgts vārtsargu treneris; Sergejs Naumovs bija piekritis nākt talkā.

Un sezonas otrā pusē pārliecinošāk uzdarbojās Masaļskis, atrisinot jautājumu par vārtsargu secību. Tomēr taisnības pēc jāatzīst, ka treneru neizlēmība vai netrāpīšana ar vārtsargiem bija viena no sezonas sākuma neveiksmju atslēgām. Play off-ā jau kā neapstrīdams pirmais „ieslīdēja” Masaļskis; kā viņš, tā komanda rādīja brīnumus, izlidinot Rietumu līderus SKA pirmajā kārtā. Edgars Masaļskis cīnījās ar būtiskām traumām un pelnīti uzražoja Dinamo vārtsargu rekordu izslēgšanas spēlēs – GAA 1.93, 93,4% atvairītu metienu un 1 sausa spēle. Pruseks uz brīdi salīdzinoši veiksmīgi piesedza Masaļski, bet pirmais palika Masaļskis, kas bija gatavs sargāt vārtus kaut „uz kruķiem un uz špricēm”. Trešais vārtsargs Ervīns Muštukovs sildīja soliņu regulārās sezonas 7 spēlēs un vēl play off 6 spēlēs, bet pie spēles laika tā arī netika.

Vietējie neder?

Pēc otrās sezonas Dinamo 100%-īgi nomainīja vārtsargu korpusu. Masaļska tirgus vērtība un arī pieprasījums bija pieaudzis. Pruseka veselības problēmas sezonas izskaņā un arī sniegums lika komandai atteikties arī no šī vārtsarga pakalpojumiem. Ar Ervīnu Muštukovu Šuplers jau faktiski nerēķinājās ne aizvadītās otrās sezonas gaitā, ne arī turpmāk. Muštukovs bija apvainojies par zemē nomestu sezonu kopā ar Dinamo, to paziņoja publiski un no komandas aizgāja. Vien par nosacītu vārtsargu līnijas pārmantotību liecināja Sergeja Naumova palikšana par vārtsargu treneri.

2010. gada vasarā vārtsargu „sagādes” epopeja norisinājās ar dažādām intrigām. Tika jau publiski un oficiāli izziņots par vienošanos ar zviedru vārtsargu Henriku Karlsonu, kurš tomēr nolēma kļūt par Calgary Flames otro vārtsargu. Pēc Karlsona „uzmetiena” Rīgas komandas sastāva komplektā tika iedabūts cits zviedrs. Sezonu sāka NHL gaisu „ostījušais” olimpiskais čempions, bet tradicionāli otrais numurs, Mikaels Tellvists un Kriss Holts – AHL un ECHL līgu „plēsējs” ar NHL divu spēļu pieredzi (abi pa kreisi novietotā attēlā; Holts bez maskas). Un vēl katram gadījumam un pilnvērtīgam treniņu procesam kā trešo vārtsargu salīga Edgaru Lūsiņu.

No treneru shēmām bija jaušams, ka pieredzējušākam „kadram” – Tellkvistam bija jākļūst par „pirmo numuru”, bet Holtam, ar kuru slēgts 2 gadu līgums, jāstrādā labi, lai nākamajā sezonā būtu vēl labāks. Protams, bez „zirgu sacīkstēm” neiztika. Ārēji mierīgi, bet tomēr diezgan konkrēti risinājās abu importa vārtsargu konkurence. Faktiski Tellkvista veselības sarežģījumi svaru kausu (spēles minūšu apjomu) sasvēra par labu Holtam, bet ne kategoriski. Arī regulārās sezonas statistika Holtam bija nedaudz labāka. Tomēr izslēgšanas spēlēs Tellkvists apliecināja, ka formu nav zaudējis. Bija labāks par Holtu faktiski visos parametros; lai gan kritumi bija abiem. 2011. gada izslēgšanas spēles vārtsargu ziņā bija loterija, kurā treneri mēģināja trāpīt ar vārtsargiem, tos parotējot. Pirmajā kārtā, jāpieņem, ka izdevās – jo sērija tika uzvarēta. Bet vispār – nebija iespējams saprast, kurš ir pirmais vārtsargs… Tas ne tik daudz radīja problēmas pretinieku panākumu shēmošanā, cik pašiem vārtsargiem viesa daļēju vai nekādu skaidrību… Un tas jau bija kļuvis par Rīgas Dinamo rokrakstu.

Trešais numurs Edgars Lūsiņš regulārās sezonas gaitā pie savām 182 minūtēm tika, vienā spēlē pacīnījās un uzvarēja pēcspēles metienos. Un kopumā nepievīla, bet izslēgšanas spēlēs netika ne uz ledus, ne uz rezervistu soliņa kā otrais. Vēl sezonas vidū – decembrī, Dinamo pirmo divu vārtsargu satraumētības apstākļos, kad jau no spēles sākuma vārtos stājās Lūsiņš, 3 spēlēm tika pieteikts HK Rīga vārtsargs Kristers Gudļevskis. Spēles laiks gan viņam nesanāca.

Jaunākie laiki. Rautakallio hokejs

Par pirmo sezonu ar skaidri saprotamu vārtsargu secību un lomām kļuva tikai Dinamo ceturtā sezona (2011./2012.). Kā pirmais numurs bija paredzēts un arī bija Kriss Holts, bet kā otrais tika paņemts Māris Jučers no Liepājas Metalurgs komandas (pa kreisi novietotā attēlā). Regulārās sezonas gaitā visās 54 spēlēs pietika tikai ar viņiem, bet izslēgšanas spēlēs Holta neveselības apstākļos divas spēles aiz Jučera muguras nosēdēja Kristers Gudļevskis; bez spēles laika (zemāk pa labi  novietotā attēlā; kreisajā pusē). Vēl 2011. gada starpsezonā bija pamēģināts jau agrāk kluba saimniecībā bijušais Nauris Enkuzens, bet no viņa pakalpojumiem atteicās vēl pirms sezonas sākuma.

Jaunajam trenerim Rautakallio vismaz līdz šim nav novērota pastiprināta tendence raustīt – t.i. atsēdināt vārtsargus spēles gaitā. Pa lielam, regulārās sezonas laikā tas bija noticis 5 spēlēs. Četrās no tām sāka Holts un pabeidza Jučers, bet tikai vienreiz – otrādi. Bija arī viena ātrā nomaiņa – 30. janvārī spēlē pret OHK Dinamo Holts tika nocelts no trases jau spēles 8. minūtē pie rezultāta 0:3. Bet visādi citādi, regulārā sezona stabilā grafikā – Holts pirmais ar lauvastiesu spēles laika (78,8%) un Jučers otrais ar spēles laiku pieklājīgai praksei (21,2%). Lai arī kritiķi pirms sezonas analizēja Holta dzīvsvara atbilstību hokejista kanoniem un arī nereti pamatoti norādīja, ka Holts ir nevis pirmais, bet 0,7.-ais vārtsargs (Armanda Pučes formulējums), viņš palika pirmais.

Arī izslēgšanas spēlēs Holts sāka kā pirmais. Visās 5 spēlēs, kurās piedalījās, viņš sāka vārtos. Vien 3. martā traumas dēļ viņu nocēla spēles 45. minūtē. Tā spēle ievilkās līdz otrajam papildlaikam, un Jučeram pat sanāca vairāk spēles laika nekā Holtam. Kā atceramies, Jučeram nācās divas spēles būt pamatvārtsargam, tad atkal nāca Holts. Bet Dinamo sīkstā cīņā zaudēja pirmo kārtu. Nebija maz tādu, kas izkrišanu play off 1. kārtā skaidroja ar Holta vājo sniegumu. Vainot otro vārtsargu Jučeru bija mazāk populāri, jo viņš tomēr – otrais… Tā kā Gudļevskis laukumā netika, viņu nevainoja.

Daļējs pārsteigums

Attiecību neturpināšana ar Holtu nebija pārsteigums. Gan snieguma izcilības trūkuma dēļ, gan, ņemot vērā Dinamo reputāciju – klubs leģionāriem algas pielikumus dod nelabprāt vai nedod vispār. Šī iemesla dēļ Dinamo komandas neilgajā vēsturē ir tikai divi leģionāri, kas komandā aizvadījuši divas pilnas sezonas pēc kārtas. Viens ir Kriss Holts, otrs – Marsels Hosa. Uzsvars uz vārdiem „pilnas” un „pēc kārtas”. Holts, protams, apvainojās; kā sava talanta apliecinājumu un jaunās cenas argumentu pieminēja piedalīšanos KHL zvaigžņu spēlē (vēsture klusē, ka viņš tika cita vārtsarga vietā) un devās meklēt citu darbavietu. Jauno sezonu viņš sāk Jekaterinburgā.

Toties neliels pārsteigums ir Mikaela Tellkvista (pa labi  novietotā attēlā; labajā pusē) atkārtota parakstīšana pēc vienas sezonas pauzes. Uz divām sezonām. Rīgas klubā jau ir pieredzēta salīdzinoši regulāra spēlētāju atkalatnākšana (Hosa, Hartigans, Masaļskis, Cipulis, Petrovickis-vecākais, arī Štāls), tādēļ pārsteigums nevar būt mega-negaidīts. Ir skaidrs, ka Dinamo sastāva komplektētāji šajos gadījumos grib „pa drošo” – pārbaudīts spēlētājs par demokrātiskām naudiņām. Taču šādi manevri ne vienmēr nesuši gaidītos rezultātus… Vai ar Tellkvistu būs uzminēts? Ņemot vērā, ka diez vai pieredzējis ārvalstu vārtsargs tiek ņemts ar domu, lai būtu stabils otrais…

Dinamo ierindā palikušā Māra Jučera sniegums 2012. gada starpsezonā liek mazāk satraukties par Tellkvista varēšanām vai nevarēšanām. Atsevišķi hokeja apskatnieki un speciālisti jau ir secinājuši, ka ar pārbaudes spēlēm ir bijis pietiekoši, lai noskaidrotu vārtsargu secību, un Jučers esot nepārprotami pirmais. Arī statistika vairāk glaimo Jučeram – GAA 1,50, bet Tellkvistam divreiz lielāks birums – GAA 2.98. Tomēr tās ir tikai pārbaudes spēles.

Tagad teorēmas un cita veida pieņēmumus jāpārbauda praksē. Starp citu, arī jaunā vārtsargu trenera Mikas Tarvainena lietderību komandā vērtēs pēc Jučera un Tellkvista sinerģijas uz vārtu līnijas. Ja Tellkvistam neies, tad „nācija” pieprasīs „asinis” – Tellkvista vai Tarvanainena „galvu”.

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 4 regulārajās sezonās:

	vārtsargs	sezona	sp. (pietikts sp.)	uzv.-zaud.	sp. ar PM	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Martin Prusek	2008./2009.	20 (25)	10-6	2	1.70	94.1%	6	1163:48
2.	Chris Holt	2010./2011.	33 (49)	13-11	8	2.47	92.4%	1	1965:37
3.	Mikael Tellqvist	2010./2011.	20 (35)	8-9	1	2.63	92.2%	1	1139:33
4.	Chris Holt	2011./2012.	45 (54)	20-16	6	2.27	91.9%	5	2590:12
5.	Edgars Masaļskis	2008./2009.	8 (8)	4-2	1	2.66	91.5%	1	406:40
6.	Edgars Masaļskis	2009./2010.	37 (56)	17-11	5	2.84	91.0%	2	1920:26
7.	Māris Jučers	2011./2012.	16 (54)	2-5	5	2.41	90.8%	0	695:54
8.	Daniel Sperrle	2008./2009.	5 (9)	1-3	0	2.61	90.8%	0	252:56
9.	Ervīns Muštukovs	2008./2009.	2 (11)	0-1	0	3.00	90.5%	0	80:00
10.	Martin Prusek	2009./2010.	28 (49)	7-14	2	3.13	90.3%	0	1476:56
11.	Edgars Lūsiņš	2010./2011.	4 (21)	1-2	1	2.63	89.7%	0	182:10
12.	Sergejs Naumovs	2008./2009.	29 (56)	12-12	2	3.50	89.3%	0	1489:53
13.	Uģis Avotiņš	2008./2009.	1 (3)	0-0	0	0.00	–	0	0:13
–	Ervīns Muštukovs	2009./2010.	0 (7)	–	0	–	–	–	0:00
–	Kristers Gudļevskis	2010./2011.	0 (3)	–	0	–	–	–	0:00

*

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 4 play off sezonās:

	vārtsargs	sezona	sp. (pieteikts sp.)	uzv.-zaud.	sp. ar PM	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Edgars Masaļskis	2010.	6 (6)	3-2	0	1.93	93.4%	1	373:30
2.	Martin Prusek	2010.	4 (6)	1-3	0	2.57	92.1%	0	209:50
3.	Mikael Tellqvist	2011.	6 (11)	3-1	0	3.04	90.4%	0	295:45
4.	Chris Holt	2011.	7 (11)	2-5	0	3.27	89.9%	0	403:40
5.	Chris Holt	2012.	5 (5)	2-2	0	2.72	88.7%	0	287:15
6.	Māris Jučers	2012.	3 (7)	1-2	0	2.85	86.9%	0	168:10
7.	Martin Prusek	2009.	3 (3)	0-3	0	4.67	85.9%	0	167:02
8.	Sergejs Naumovs	2009.	1 (3)	0-0	0	10.10	77.8%	0	11:53
–	Ervīns Muštukovs	2010.	0 (6)	–	0	–	–	–	0:00
–	Kristers Gudļevskis	2012.	0 (2)	–	0	–	–	–	0:00

*

Lasāmvielai:

• Dinamo galvenā trenera Pekas Rautakallio intervijas (2012-09-05) – apollo.lv, diena.lv
• Dinamo vārtsargu snieguma kopsavilkums pirms gada: tepat

[Māra Jučera (pirmais) foto fiksēts spēlē pret Almetjevskas Ņeftjaņik 2012. gada 8. augustā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otrs, Martina Pruseka, un trešais, Edgara Masaļska, foto no 2009./2010. g. sezonas; šo abu foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Ceturtais, Mikaela Tellkvista un Krisa Holta, foto fiksēts Dinamo spēlē pret Lokomotiv 2011. gada 12. martā; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Piektais, Māra Jučera, foto fiksēts spēles dienā pret SaiPa 2011. gada 26. augustā Latvijas Dzelzceļa kausa izcīņas laikā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Sestais, Kristera Gudļevska un Mikaela Tellkvista, foto fiksēts Dinamo treniņnometnē Valmierā 2012. gada vasarā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

atbildēti jautājumi Latvijas U-18 izlasei. TOP 3

lai arī Latvijas U-18 izlase dalību pasaules čempionātā noslēdza ar diviem zaudējumiem “izdzīvošanas grupā” un 9. vietu kopvērtējumā, kritiku jauniešu valstsvienība ir pelnījusi tikai dozētā apjomā. protams, 9. vieta nav superrekords – tāda pozīcija ir izcīnīta arī 2010. gadā, bet divas uzvaras U-18 elitē līdz šim nebija izcīnītas nekad.

Latvijas U-18 izlases snieguma salīdzināšanai materiāla nav daudz, jo šogad bija tikai trešā reize, kad U-18 vecuma Latvijas jauniešu vienība startēja pasaules elitē. atšķirībā no iepriekšējām reizēm Latvijas valstsvienība ir saglabājusi vietu elitē. tiesa, atšķirībā no 2010. gada, kad Latvija arī ieņēma 9. vietu elitē, no augstākās divīzijas uz leju krita divas valstsvienības – 9. un 10. vietas ieņēmēji. šogad formāta atjauninājums paredz tikai 10. vietas “izcīnītāju” apmaiņu uz 1. divīziju.

Latvijas U-18 izlases spēļu rezultāti pasaules čempionātā 2012. g. aprīlī (visas spēles Znojmo, Čehijā):

datums	posms	pretinieki	rezultāts
2012-04-12	Preliminary Round	Latvijas U-18 vs. Krievijas U-18	1:6
2012-04-13	Preliminary Round	Latvijas U-18 vs. Šveices U-18	4:2
2012-04-15	Preliminary Round	Latvijas U-18 vs. Zviedrijas U-18	1:3
2012-04-16	Preliminary Round	Latvijas U-18 vs. Vācijas U-18	5:4
2012-04-19	Relegation Round	Latvijas U-18 vs. Dānijas U-18	3:4 OT
2012-04-20	Relegation Round	Latvijas U-18 vs. Čehijas U-18	4:7

*

1. kāda starpība – zaudēt ar 0:1 vai 1:6?

laiku pa laikam tiek skandināts viedoklis, ka nav starpības, ar kādu rezultātu uzvarēt vai zaudēt. uzvara paliekot uzvara, bet zaudējums – zaudējums, neatkarīgi no rezultāta. tomēr tēzes demagoģisko ievirzi retu reizi, bet apliecināja U-18 pasaules čempionāta B apakšgrupas noslēguma tabula. neskatoties uz vēsturisku faktu, ka Latvijas U-18 izlase ne tikai pirmoreiz elitē uzvarēja kaut vienu spēli apakšgrupu posmā, bet – uzvarēja pat divreiz, abas reizes – pamatlaikā un izcīnīja 6 punktus, ar to nepietika, lai “ielauztos” stiprāko komandu sešiniekā. piemēram, blakus esošajā (A) apakšgrupā 6 punktus izcīnījušajai komandai ar šo punktu bagāžu pietika, lai iekļūtu sešiniekā. vai, piemēram, pērn Vācijas U-18 izlasei pietika ar apakšgrupā izcīnītiem 4 punktiem, lai tiktu Top 6 komandu skaitā.

taču šoreiz Latvijas U-18 izlasei nācās pārbaudīt reglamenta attālākos punktus, kas izskaidro komandu vietu secību, ja, piemēram, 3 komandām ir vienāds punktu skaits un arī savstarpējo spēļu punktu summa vienāda. kas atliek? savstarpējo spēļu vārtu starpība. un šajā brīdī jāsāk atcerēties, ka zaudējuma un uzvaras “izmērs” iegūst izšķirošu nozīmi. attiecīgi, Latvijas U-18 izlasei nodarītā “pārestība” pat elementārā aprēķinā ir taisnīga. ja apskata trīs pretendentus uz divām (2. un 3.) vietām apakšgrupas tabulā – Krievijas, Latvijas, Vācijas U-18 izlases un to savstarpējās spēles (katrai – pa 2), tad kura no izlasēm piedzīvoja lielāko sakāvi? Latvija (1:6 pret Krieviju)… kura no izlasēm uzvarēja ar mazāko vārtu starpību? arī Latvija (5:4 pret Vāciju)… ja rēķinām smalkāk savstarpējo spēļu vārtu starpību: Krievijai +3 (8:5); Vācijai +1 (8:7); Latvijai -4 (6:10). grozies kā gribi…

U-18 pasaules čempionāta B apakšgrupas beigu tabula (pēc visām apakšgrupas spēlēm; pp = pēc pamatlaika):

vieta	izlase	sp.	U	U pp	Z pp	Z	vārtu st.	punkti
1.	Zviedrijas U-18	4	4	0	0	0	20:4	12
2.	Krievijas U-18	4	2	0	0	2	14:7	6
3.	Vācijas U-18	4	2	0	0	2	15:17	6
4.	Latvijas U-18	4	2	0	0	2	11:15	6
5.	Šveices U-18	4	0	0	0	4	6:23	0

*

2. kāpēc nebraucām spēlēt pret Dānijas jauniešiem?

jauniešu čempionāta gaitā, un vēl nezinot B apakšgrupas vietu sadalījumu, no Latvijas U-18 izlases puses tika noķerta tāda frāze, kā “neesam šurp atbraukuši, lai ar Dāniju spēlētu”. šī maģiskā frāze kļuva par “lāča ādu” pirms lāča nomedīšanas. citāta “dziļi” simboliskā jēga skanēja tā, ka Latvija ir atbraukusi cīnīties par kaut ko vairāk, nekā par palikšanu elitē. savukārt frāzes faktiskais saturs slēpās pieņēmumā, ka Dānijas U-18 izlase turpinās savā (A) apakšgrupā zaudēt visiem bez iebildumiem, bet Latvijas U-18 izlasei pietiks punktu, lai tiktu stiprāko sešiniekā, kas nozīmētu, ka Latvijas un Dānijas jauniešu izlašu ceļi vismaz šajā čempionātā nekrustotos…

“bet dzīvē viss ir savādāk”… Latvijas U-18 izlases puiši gan dāņus dabūja, gan “pa mizu” no viņiem un vēl arī ieņēma zemāku vietu par Šveices U-18 izlasi, kas no apakšgrupas bija “izgājusi” bez punktiem vispār. jāpiebilst, ka Latvijas jaunieši bija “paņēmuši līdzi” 3 punktu handikapu. ka neiekļūšana stiprāko sešiniekā ir bijusi nejaušība un statistikas “kļūda”, Latvijas jauniešiem apliecināt neizdevās. toties drīzāk sanāca pretējais – norādīt uz to, ka vieta sešiniekā būtu apstākļu sakritība. “izdzīvošanas grupā” nesanāca neviena uzvara un tikai viens punkts pret to pašu Dāniju, pret kuru Latvijas U-18 izlase nebrauca spēlēt. bet varbūt vajadzēja? skaidrs, ka spēlē pret dāņiem pilnībā pietika ar vienu punktu, lai paliktu elitē. kas arī tika izcīnīts. un čehiem ļoti negribējās savās mājās izkrist no elites. bet ko negribējās Latvijas U-18 izlasei?

“Čempionātā izdarījām visu, kas bija mūsu spēkos, bet vienīgi pret Krieviju nesanāca! Un drusku nepaveicās,” komentē jauniešu izlases uzbrucējs Martins Lavrovs. kas pietrūka pret dāņiem un čehiem? “Pietrūka degsmes acīs visiem; nebija vairs tā atmosfēra, kas bija tad, kad cīnījāmies par ceturtdaļfinālu. Kad netikām tālāk ar 6 punktiem, iekšā visiem likās, ka mēs tā uzvaram un netiekam tālāk, tas nav godīgi, un tad jau nebija tās degsmes vairs.”

U-18 pasaules čempionāta “izdzīvošanas grupas” (Relegation Round) beigu tabula (pēc visām grupas spēlēm; apakšgrupu dalībnieku savstarpējā spēle “nāk līdzi”; pp = pēc pamatlaika):

vieta	izlase	sp.	U	U pp	Z pp	Z	vārtu st.	punkti
7.	Šveices U-18	3	2	0	0	1	8:7	6
8.	Čehijas U-18	3	2	0	0	1	17:12	6
9.	Latvijas U-18	3	1	0	1	1	11:13	4
10.	Dānijas U-18	3	0	1	0	2	9:13	2

*

3. kāpēc rezultatīvākie spēlētāji komandā ir nevis lieliskie 1994. gadi, bet divi vienīgie 1995. gadā dzimušie uzbrucēji?

1994. gads Latvijas hokeja druvās, diezgan pamatoti, ir izslavēts kā labs ražas gads. ne tikai tāpēc, ka šajā gadā ir “ienācies” viens no pēdējo gadu perspektīvākajiem talantiem – Zemgus Girgensons. ir arī citi, mazāk redzami, bet diezgan pieklājīga līmeņa hokejisti, kuriem pasē dzimšanas gada ailītē ir ciparu kombinācija – 1994. tomēr šajā čempionātā, vismaz statistiski, pamatgads (1994.) Latvijas izlases spēlētāju rezultativitātes pirmajās ailītēs neierindojās. Girgensons nebija, un tas ir vienīgais iemesls?

Latvijas U-18 izlases rezultatīvākie spēlētāji pasaules forumā kā reizi bija abi vienīgie 1995. gadā dzimušie uzbrucēji – Georgs Golovkovs un Rihards Bukarts. abiem uzbrukuma jaunākajiem uzbrukuma kadriem pa 5 punktiem un neformāla “apliecība”, kas pamato viņu paņemšanu uz pasaules čempionātu jau šajā sezonā. piebilde: šajā U-18 komplektā bija vēl viens 1995. gadā dzimis hokejists – aizsargs Ģirts Zemītis. protams, kādu punktu – kā esošu, tā nepieskatītu – var norakstīt uz čempionāta statistikas uzskaites nepilnībām, taču… šoreiz vairāk stāsts par to, ka nevis 1994. gadā dzimušie ir vāji, bet par to, ka 1995. gads Latvijā arī ir! protams, vislabāk sekojošā gada varēšanas varēs nokontrolēt pēc gada tajā pašā U-18 pasaules čempionātā elitē. tomēr kontroles “mehānisms” apakšgrupu posmā tiek prognozēts par 75% atšķirīgs; stāsta, ka Latvijas U-18 izlases sāncenši būs vienaudži no ASV (1. vieta šogad), Somija (4. vieta), Krievija (5. vieta) un Čehija (8. vieta).

Latvijas U-18 izlases un tās spēlētāju rekordi U-18 pasaules čempionātos elitē (saskaņā ar iihf.com):

parametrs	2012. PČ	2010. PČ	2007. PČ
INDIVIDUĀLIE
rezultatīvākais	Georgs Golovkovs 3+2 p. (6 sp.)	Artūrs Kuzmenkovs 1+5 p. (6 sp.)	Jānis Straupe 3+1 p. (6 sp.)
	Rihards Bukarts 0+5 p. (6 sp.)		Roberts Bukarts 1+3 p. (6 sp.)
labākais vārtu guv.	Roberts Lipsbergs 4 reizes (6 sp.)	Māris Diļevka 3 reizes (6 sp.)	Jānis Straupe 3 reizes (6 sp.)
rezultat. asistents	Rihards Bukarts 5 piesp. (6 sp.)	Artūrs Kuzmenkovs 5 piesp. (6 sp.)	Roberts Bukarts 3 piesp. (6 sp.)
lab. iemetienos	Teodors Bļugers 55.77%	Dāvis Straupe 55.81%	n/d
rezultat. aizsargs	Edmunds Augstkalns 1+2 p. (6 sp.)	Kristers Freibergs 1+1 p. (5 sp.)	Edgars Apelis 0+1 p. (6 sp.)
		Ņikita Koļesņikovs 1+1 p. (6 sp.)	Kristaps Bužāts 0+1 p. (6 sp.)
		Edgars Siksna 1+1 p. (6 sp.)	Krišs Grundmanis 0+1 p. (6 sp.)
			Alberts Iliško 0+1 p. (6 sp.)
labākais +/-	Edmunds Augstkalns +2 (6 sp.)	Kirils Tambijevs 0 (1 sp.)	Sergejs Daņilovs +1 (5 sp.)
		Krišs Lipsbergs 0 (6 sp.)
sliktākais +/-	Matīss Gelažis -7 (6 sp.)	Kristers Freibergs -10 (5 sp.)	Edgars Lipsbergs -13 (6 sp.)
visvairāk soda min.	Daniels Riekstiņš 29 min. (6 sp.)	Edgars Kļaviņš 14 min. (6 sp.)	Ričards Birziņš 6 min. (6 sp.)
		Artūrs Kuzmenkovs 14 min. (6 sp.)	Edgars Lipsbergs 6 min. (6 sp.)
labākais GAA vārts.	Ivars Punnenovs 3.37	Kristers Gudļevskis 5.13	Nauris Enkuzens 5.45
lab. atv. metienu %	Ivars Punnenovs 89.58%	Kristers Gudļevskis 85.57%	Nauris Enkuzens 88.51%
sp. laiks vārtsargam	Elvis Merzļikins 184:22	Kristers Gudļevskis 339:03	Nauris Enkuzens 297:26
KOMANDAS
lielākais zaudējums	1:6 pret Krieviju (-5)	0:9 pret Krieviju (-9)	1:9 pret Kanādu (-8)
			0:8 pret ASV (-8)
lielākā uzvara	4:2 pret Šveici (+2)	5:4 PM pret Baltkrieviju (+1)	(nav uzvaru)
gūti punkti abos posmos	6+1 punkti (2-0-1-3)	0+2 punkti (0-1-0-5)	0+0 punktu (0-0-0-6)
ieņemtā vieta	9. vieta (paliek elitē)	9. vieta (krīt ārā)	10. vieta (krīt ārā)

*

kādu atzīmi likt?

ja vērtē “sauso atlikumu” 9. vietas izskatā, tad ir skaidrs, kas visa ņemšanās apakšgrupā, ieskaitot abas uzvaras un ļoti pat pieklājīgo spēli pret čempionāta sudraba medaļu laureātiem – zviedriem (1:3) – nav bijusi svarīga. turklāt deklarētais uzdevums – 6. vieta – nav izpildīts. taču, ja vērtē turnīra kopējās kvalitātes, tad sniegums 2012. gada U-18 pasaules čempionātā ir labākais, kas ar Latvijas jauniešu izlasi ir noticis elites čempionātos. protams, paliek kur tiekties… tagad laiks “izteikties” pieaugušo izlasei, bet U-20 un U-18 vienības jau vienbalsīgi ieņēmušas 9. vietu, saglabājot vietu elitē, kas U izlašu gadījumā ir 10 komandu izmērā, nevis 16 – kā pieaugušajiem.

Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika 2012. gada U-18 pasaules čempionātā (pēc visām 6 spēlēm):

	spēlētāji	dz.	sp.	punkti	+/-	SM
	UZBRUCĒJI
1.	Georgs Golovkovs	1995.	6	3+2	-1	2
2.	Rihards Bukarts	1995.	6	0+5	-2	2
3.	Roberts Lipsbergs	1994.	6	4+0	-6	2
4.	Edgars Kulda	1994.	6	3+1	0	0
5.	Teodors Bļugers	1994.	6	2+2	-6	6
6.	Martins Lavrovs	1994.	6	1+2	0	2
7.	Ričards Kondrāts	1994.	6	1+2	-2	2
8.	Ņikita Jevpalovs C	1994.	6	1+2	-6	0
9.	Artūrs Ševčenko	1994.	6	0+3	+1	0
10.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	6	1+0	-4	2
11.	Kārlis Ozoliņš	1994.	6	0+1	0	2
12.	Daniels Riekstiņš	1994.	6	0+0	-1	29
	AIZSARGI
1.	Edmunds Augstkalns	1994.	6	1+2	+2	22
2.	Rūdolfs Kalvītis	1994.	6	1+1	0	4
3.	Patriks Škuratovs	1994.	6	0+1	0	0
4.	Rinalds Rosinskis	1994.	6	0+0	-2	18
5.	Iļja Makarovs	1994.	6	0+0	-3	0
6.	Mārtiņš Oskars Freimanis	1994.	6	0+1	-4	8
7.	Ģirts Zemītis	1995.	6	0+0	-4	0
8.	Matīss Gelažis	1994.	6	0+1	-7	0
	VĀRTSARGI	dz.	sp. (laiks)	GAA	atv. %	SM
1.	Ivars Punnenovs	1994.	4 (178:07)	3.37	89.58%	0
2.	Elvis Merzļikins	1994.	4 (184:22)	4.88	88.46%	0
–	Nils Grīnfogels	1994.	0 (0:00)	–	–	0

*

izziņām:

• U-18 pasaules čempionāta statistikas lapa – iihf.com (1. links; 2.links)
• Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika 2012. gada pasaules čempionātā (pēc visān 6 spēlēm) – iihf.com
• video: Latvijas U-18 pret Čehijas U-18 (2012-04-20) – strizna.cz
• video: Latvijas U-18 pret Dānijas U-18 (2012-04-19) – strizna.cz
• video: Latvijas U-18 pret Vācijas U-18 (2012-04-16) – strizna.cz
• video: Latvijas U-18 pret Zviedrijas U-18 (2012-04-15) – strizna.cz
• video: Latvijas U-18 pret Šveices U-18 (2012-04-13) – strizna.cz
• video: Latvijas U-18 pret Krievijas U-18 (2012-04-12) – strizna.cz
• Roberts Lipsbergs un Krišs Lipsbergs (1993.) ieskaitīti MHL izlasē (Red Stars) dalībai U-20 izlašu IIHF Āzijas Izaicinājuma kausa izcīņā (turnīrs paredzēts Seulā 2012. g. 27. maijā – 1. jūnijā; pretinieki – Dienvidkorejas, Japānas, Ķīnas un Taivānas junioru izlases) – mhl.khl.ru

[Latvijas U-18 izlases puišu foto fiksēts U-18 pasaules čempionātā 2012. gada aprīlī; foto avots: iihf.com.]

Latvijas U-20 izlase: pirms “norakt” vai dziedāt slavas dziesmas

Latvijas junioru izlase sūri un grūti, bet savu galveno uzdevumu paveica – pēc gada Latvijas U-20 izlase atkal varēs cīnīties elites U-20 pasaules čempionātā. Latvijas U-20 izlases sniegums salīdzinājumā ar iespēto elites čempionātos agrāk: rezultāti; līderi; vārtsargi.

kopā Latvijas U-20 izlase ir piedalījusies četros junioru pasaules čempionātos elitē, un labākais Latvijas U-20 izlases sniegums elitē ir 8. vieta 2008./2009. gada sezonā. šosezon ir atkārtots divu citu sezonu rezultāts – 9. vieta, ar to atšķirību, ka citus gadus tas nozīmēja izkrišanu uz 1. divīziju, bet pēc šīs sezonas reglamenta uz 1. divīziju pārceļas tikai 10. (pēdējās) vietas ieņēmēji. vēlreiz piebilde: U-20 pasaules čempionātā elitē startē 10 izlases, atšķirībā no pieaugušajiem, kur ir 16 valstsvienības.

salīdzinot ar citu gadu 9.-ajām vietām, šosezon ir pat bijusi labāka vārtu starpība (-32) nekā piemēram 2009./2010.g. sezonā (-40). tomēr izcīnīto punktu skaits 2011./2012. g. sezonā ir bijis līdz šim mazākais. taču, ja īpaši piemeklē, progresu var atrast atsevišķās spēlēs, piemēram, cīņā pret Zviedrijas junioriem – iepriekš bija 2:10 un 1:10, bet šosezon jau 4:9. tomēr ir arī Krievijas izlase, no kuras Latvijas juniori attālinās – 1:3, 1:4, 0:14…

Latvijas U-20 izlases sniegums U-20 pasaules čempionātos elitē (secība pēc labākā snieguma):

sezona	rezultāti	punkti	vārtu st.	vieta
2008./2009.	vs RUS 1:4; vs SVK 2:7; vs SWE 1:10;
	vs FIN 1:5; vs GER 7:1; vs KAZ 7:1	6	19:28	8. vieta
2005./2006.	vs CZE 1:5; vs SVK 4:7; vs RUS 1:3;
	vs SWE 2:10; vs SUI 2:5; vs NOR 4:0	3	14:30	9. vieta (ārā)
2009./2010.	vs CAN 0:16; vs SVK 3:8; vs USA 1:12;
	vs SUI 5:7; vs CZE 2:10; vs AUT 6:4	3	17:57	9. vieta (ārā)
2011./2012.	vs SWE 4:9; vs SVK 1:3; vs RUS 0:14;
	vs SUI 3:5; vs USA 2:12; vs DEN 2:1 OT	2	12:44	9. vieta

*

toni nosaka 1994.-tie?

Latvijas U-20 izlases 2011./2012. gada sezonas modeļa divi rezultatīvākie spēlētāji ir 1994. gadā dzimušie Ņikita Jevpalovs un Roberts Lipsbergs. rezultativitātes ziņā turpat netālu, bet nozīmības ziņā ļoti vērtīgi bija arī abi pārējie 1994. gadā dzimušie uzbrucēji – Teodors Bļugers (1+2) un Zemgus Girgensons (2+0). Latvijas valstsvienībā bija vēl viens 1994.-ais – vārtsargs Elvis Merzļikins, kuram uznāciens iegadījās tikai vienā spēlē, bet pret vienu no skarbākajiem pretiniekiem (0:14). labā ziņa ir tā, ka visi nosauktie šosezon atbilst U-18 vecumam, kas nozīmē, ka Latvijas junioru izlases iesaukšanas vecumam viņi derēs vēl divas nākamās sezonas. un tas jau būs cits pieredzes uzkrājums.

joprojām Latvijas U-20 izlases rezultativitātes rekordisti elitē ir Roberts Bukarts un Roberts Jekimovs, kuri katrs izcīnījuši pa 7 punktiem. raženākais vārtu guvējs ar 6 precīziem trāpījumiem ir Roberts Bukarts.

Latvijas U-20 izlases rezultatīvākie spēlētāji U-20 pasaules čempionātos elitē (4 punkti un vairāk):

	spēlētājs	sezona	spēlētāja U vec.	spēles	punkti
1.	Roberts Bukarts	2009./2010.	U-20	6	6+1
2.	Roberts Jekimovs	2008./2009.	U-20	6	4+3
3.	Roberts Bukarts	2008./2009.	U-19	6	4+2
4.	Mārtiņš Karsums	2005./2006.	U-20	6	3+3
5.-8.	Ronalds Cinks	2008./2009.	U-19	6	2+3
	Jānis Ozoliņš	2008./2009.	U-20	6	2+3
	Jānis Straupe	2008./2009.	U-20	6	2+3
	Ņikita Jevpalovs	2011./2012.	U-18	6	2+3
9.	Ronalds Cinks	2009./2010.	U-20	6	0+5
10.-12.	Jurijs Kļujevskis	2005./2006.	U-20	6	2+2
	Ronalds Ķēniņš	2009./2010.	U-19	6	2+2
	Raimonds Vilkoits	2009./2010.	U-20	6	2+2

*

visu četru elites junioru čempionātu gaitā ir bijuši tikai 10 spēlētāji, kas ir pratuši uzturēt savu lietderības koeficientu plusos. turklāt katram no viņiem tas ir izdevies tikai vienu reizi, lai arī daži elitē uzspēlēja vairāk par vienu reizi. joprojām no 2008./2009. g. čempionāta nepārspēts “stāv” Ronalda Cinka rekords “+3”. šosezon pasaules čempionātā elitē neviens Latvijas U-20 izlases dalībnieks, saskaņā ar iihf.com oficiālo statistiku, nav pabeidzis turnīru ar pozitīvu lietderības koeficientu.

Latvijas U-20 izlases spēlētāji ar labāko lietderības koeficientu U-20 pasaules čempionātos elitē (visi, kam +):

	ampl.	spēlētājs	sezona	spēlētāja U vec.	spēles	+/-
1.	U	Ronalds Cinks	2008./2009.	U-19	6	+3
2.-5.	U	Mārtiņš Skuška	2005./2006.	U-18	6	+2
	U	Roberts Bukarts	2008./2009.	U-19	6	+2
	U	Artjoms Ogorodņikovs	2008./2009.	U-20	6	+2
	A	Jānis Šmits	2008./2009.	U-19	6	+2
6.-10.	U	Edžus Kārkliņš	2005./2006.	U-20	6	+1
	A	Kristaps Sotnieks	2005./2006.	U-19	6	+1
	U	Lauris Bajaruns	2008./2009.	U-20	6	+1
	A	Krišs Grundmanis	2008./2009.	U-20	6	+1
	A	Alberts Iliško	2008./2009.	U-19	6	+1

*

atkal slikti vārtsargi?

ar Latvijas U-20 izlasei vēl nav bijis tāds elites junioru čempionāts, kurā neiegadītos kāds divciparu zaudējums. pirmajā reizē (2005./2006.) vainīgi bija zviedri (2:10), otrajā (2008./2009.) – atkal zviedri (1:10). trešajā čempionātā (2009./2010.) jau bija 3 vainīgie – Kanāda (0:16), ASV (1:12), Čehija (2:10). šosezon iegadījās “tikai” divi divciparnieki – Krievija (0:14) un ASV (2:12).

katru reizi vārtu “birumu” reizēs nepacietīgākie vērtētāji vainīgos mēdz meklēt vārtsargu personā. arī šīs čempionāts nebija izņēmums. tomēr der atcerēties, ka vārtsargs jau ir “pēdējā instance”, kad ir pārvarēti laukuma spēlētāju pretestības, ja tāda bijusi, bastioni. uz kopējā četru čempionātu fona aktuālā “pirmā numura” Kristera Gudļevska statistika pēc atvairīto metienu procenta ir otrā labākā līdzšinējā Latvijas vārtsargu vēsturē elites junioru čempionātos. tiesa, Uģa Avotiņa sniegums 2005./2006. gada sezonā ir apsteigts ļoti nedaudz. joprojām Latvijas U-20 izlases vārtsargu favorīts ir Nauris Enkuzens ar it kā neko īpašu (90,27% un GAA 4.33), kas Latvijas junioru gadījumā tomēr, izrādās, ir īpaši.

Latvijas U-20 izlases visu vārtsargu sniegums U-20 pasaules čempionātos elitē (vārtsargu dati ir salīdzināmi daļēji dēļ atšķirīgā spēļu laika un pretiniekiem):

	vārtsargs	sezona	vārts. U vec.	sp. laiks	atv. %	GAA
1.	Nauris Enkuzens	2008./2009.	U-20	346:18	90.27%	4.33
2.	Kristers Gudļevskis	2011./2012.	U-20	279:41	86.52%	5.15
3.	Uģis Avotiņš	2005./2006.	U-20	333:57	86.14%	5.03
4.	Rihards Cimermanis	2011./2012.	U-19	19:04	82.76%	15.73
5.	Jānis Kalniņš	2009./2010.	U-19	272:21	82.57%	9.25
6.	Raimonds Ermičs	2008./2009.	U-19	13:42	82.35%	13.14
7.	Kristaps Stiģis	2005./2006.	U-19	26:03	81.82%	4.61
8.	Elvis Merzļikins	2011./2012.	U-18	60:00	72.00%	14.00
9.	Raimonds Ermičs	2009./2010.	U-20	87:39	68.75%	10.27

*

P.S.

Latvijas U-20 spēlētāju statistika 2011./2012. gada U-20 pasaules čempionātā elitē (pēc komandas visām 6 spēlēm):

ampl.	spēlētājs	dz.	spēles	punkti	+/-	SM
	UZBRUCĒJI
U	Ņikita Jevpalovs	1994.	6	2+3	0	4
U	Roberts Lipsbergs	1994.	6	2+1	-3	2
U	Kristiāns Pelšs	1992.	5	1+2	-7	8
U	Teodors Bļugers	1994.	6	1+2	-5	2
U	Toms Andersons	1993.	6	2+0	-3	4
U	Zemgus Girgensons	1994.	6	2+0	-6	6
U	Vitālijs Hvorostiņins	1992.	6	1+1	-2	0
U	Juris Ziemiņš	1993.	6	1+1	-2	0
U	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	6	0+2	-8	2
U	Dāvis Straupe	1992.	6	0+1	-7	2
U	Māris Diļevka	1992.	6	0+0	-8	2
U	Edgars Kļaviņš	1993.	6	0+0	-10	2
	AIZSARGI
A	Krists Kalniņš	1992.	6	0+1	0	14
A	Kristers Freibergs	1992.	6	0+0	-2	0
A	Artūrs Salija	1992.	6	0+2	-4	4
A	Edgars Siksna	1993.	6	0+1	-4	0
A	Pauls Zvirbulis	1993.	6	0+1	-4	0
A	Krišs Lipsbergs	1993.	6	0+1	-6	0
A	Kristaps Nīmanis	1993.	6	0+1	-7	6
A	Ņikita Koļesņikovs	1992.	6	0+2	-9	2
	VĀRTSARGI	dz.	spēles	sp.laiks	atv. %	GAA
V	Kristers Gudļevskis	1992.	5	279:41	86.52%	5.15
V	Rihards Cimermanis	1993.	1	19:04	82.76%	15.73
V	Elvis Merzļikins	1994.	1	60:00	72.00%	14.00

* Latvijas U-20 izlases statistika 2011./2012. – iihf.com

P.P.S. no šī pasaules čempionāta visvairāk ir jāprot paņemt pieredzi – kā treneriem, tā spēlētājiem. nav vieži tādas reizes, bet 2012./2013. gada čempionātam Ufā pēc saviem gadiem būs “pieejami” 14 hokejisti, kas ēduši elites junioru pasaules čempionāta maizi.

[foto fiksēts Latvijas U-20 izlases spēlē pret Zviedrijas U-20 izlasi 2011. gada 26. decembrī (pēc Latvijas laika – 27. decembrī). foto avots: lhf.lv.]

Latvijas hokeja “mafija” Somijā. Jekimovs nav vienīgais

Somijas hokeja saimniecība, kas sniedzas tālāk par galveno līgu un valsts izlasi, pirmajā brīdī nešķiet viegli saprotama, lai neteiktu – tā izskatās sarežģīta. Somijas dažādo hokeja līgu atšķirīgie izspēles principi, dažādas čempionāta kārtas, kas nepakļaujas statistikas salīdzināšanai, situāciju neatvieglo; arī U-20, U-18 līgas nav Eiropas vecuma standarta līgas. tomēr Somija hokejistus ražo uz nebēdu, ļaujot procesā piedalīties arī citu valstu pārstāvjiem. Latviju čempionātos Somijā šosezon pārstāv vai ir pārstāvējuši vismaz 23 hokejisti.

Jekimovs kā vienīgais stiprākajā līgā

Somijas stiprākajā līgā SM-liiga (SM = Suomen mestaruus = somu meistarsacīkstes) 2011./2012. g. sezonā sev vietu un pielietojumu ir atradis tikai viens Latvijas hokejists – uzbrucējs Roberts Jekimovs (1989.; zemāk pa kreisi izvietotā attēlā), kurš ir piestājis Lapēnrantas municipalitātē mājojošā komandā SaiPa (īsinājums no Saimaan Pallo). ar 27 punktiem 27 spēlēs SaiPa ierindojas turnīra tabulas 13.-ajā (priekšpēdējā) vietā ar 27 punktiem. savukārt, Jekimovs ar 14 punktiem (5+9) 27 spēlēs ir komandas 3.-ais rezultatīvākais spēlētājs.

2010./2011. g. sezonā savu pēc-KHL posmu ietvaros spēkus SM-liiga komandās pamēģināja 3 uzbrucēji no Latvijas: Armands Bērziņš (Hemēnlinnas HPK sastāvā 11+7 punkti regulārā čempionāta 55 spēlēs un 0+1 punkts play off 2 spēlēs); Kaspars Saulietis (tā paša HPK sastāvā 4+15 punkti regulārās sezonas 56 spēlēs un 0+0 punktu play off 1 spēlē); Aleksejs Širokovs (Raumas Lukko sastāvā 0+1 punkts regulārā čempionāta 12 spēlēs). pērnsezonas bijušo KHL-istu “uzlidojums” pārtrauca ilgāku laika posmu, kad Latvijas hokejisti Somijas jaudīgākajai līgai bija “metuši mieru”. taču jāatgādina, ka ir bijušas tādas sezonas, kā, piemēram, 1998./1999., kad SM-liiga plašumos “kapāja” Aigars Cipruss, Vjačeslavs Fanduļs, Mareks Jass, Rodrigo Laviņš, Aleksandrs Macijevskis, Leonīds Tambijevs, Atvars Tribuncovs. bet sezonu iepriekš (1997./1998.) Somijas galvenās līgas stiprumu testēja jau nosauktie Cipruss, Fanduļs, Macijevskis, Tambijevs, kā arī Aleksandrs Kerčs un Kārlis Skrastiņš.

par īstenāko Somijas SM-liiga pazinēju Latvijas pusē ir uzskatāms uzbrucējs Vjačeslavs Fanduļs (1969.), kurš šajā, vienā no stiprākajām Eiropas hokeja līgām, ir aizvadījis 10 sezonas, kā arī “pielasījis” klāt 2 sezonas otrā stipruma līgā (Mestis). viņš šajā (2011./2012.) sezonā, pēc divu sezonu nebūšanām pie HK Ogre “stūres” un Ogres komandas likvidācijas, ir pieslēdzies Somijas jauniešu komandu treneru plašajam kolektīvam. punktu ziņā jaudīgākā sezona SM-liiga čempionātos Fanduļam bijusi 1995./1996.-tā, kad Turku TPS ierindā regulārā čempionāta 49 spēlēs viņš salasījis 51 punktu (22+29).

labam SM-liiga pazinējam jābūt uzbrucējam Aigaram Ciprusam (1972.) ar 6 sezonām šīs līgas komandās. cipariski izteiksmīgākais sniegums Ciprusam fiksēts Helsinku Jokerit ierindā 2000./2001. g. sezonā, kad regulārā čempionāta 56 spēlēs iekrāti 37 punkti (18+19) un play off 5 spēlēs 2 punkti (1+1). pa trim vai vairāk dažāda “pilnuma” sezonām Somijas stiprākajā līgā ir sakrājuši arī Rodrigo Laviņš, Kārlis Skrastiņš, Jānis Sprukts, Oļegs Sorokins, Leonīds Tambijevs. mazāku “laika strēķi” SM-liiga vienībās ir aizvadījis vēl lielāks Latvijas hokejistu skaits, starp kuriem arī – Kaspars Astašenko, Igors Bondarevs, Lauris Dārziņš, Aleksejs Froļikovs, Mareks Jass, Aleksandrs Jerofejevs, Aleksandrs Macijevskis, Andrejs Maticins, Grigorijs Panteļejevs, Atvars Tribuncovs.

Latvijas spēlētājs SM-liiga komandā 2011./2012. g. (pēc novembra spēlēm, pirms 2011-12-01 spēles):

ampl.	spēlētājs	dz.	spēles	punkti	+/-	vid.sp. laiks
U	Roberts Jekimovs	1989.	27	5+9	-1	13:45
	(iepriekšējā sezona)
U	Armands Bērziņš	1983.	55	11+7	+1	13:52	PO 2 sp.; 0+1; 0; 12:59
U	Kaspars Saulietis	1987.	56	4+15	-3	11:52	PO 1 sp.; 0+0; +1; 12:01
U	Aleksejs Širokovs	1981.	12	0+1	-2	12:24
							–

otrajā stiprākajā līgā neviena

somu hokeja ranga otrajā līmenī – Mestis – šosezon iztiekam bez Latvijas pārstāvjiem. taču agrākos gados Somijas otro līmeni, arī pirms tā sakārtošanas un nosaukšanas par Mestis (kas noticis 2000. gadā), ir “apmeklējis” paprāvs skaits Latvijas hokejistu, ieskaitot arī SM-liiga spēlējušos Bondarevu, Fanduļu, Froļikovu, Mareku Jasu, Jekimovu, Macijevski, Maticinu, Sorokinu, Spruktu, Tribuncovu. starp somu otrā stipruma līgas apguvējiem jāpiemin arī tādi eksemplāri kā Artis Ābols, Viktors Bļinovs, Vladimirs Durdins, Konstantīns Grigorjevs, Kārlis Gajevskis, Juris Klodāns, Valērijs Kuļibaba, Normunds Sējējs, Aleksandrs Semjonovs, Aleksandrs Šiškovičs, Juris Štāls.

“spridzinošākā” rezultativitāte Somijas otrajā līmenī ir izdevusies vienam no Latvijas hokeja pionieriem Somijas hokejā – Aleksejam Froļikovam (1957.), kurš kopā ar Vladimiru Durdinu (1956.) uzspēlēja Pori Ässät komandā jau 1989./1990. g. sezonā. savā “somu debijas” sezonā Froļikovam fiksēts 81 punkts (28+53) 43 spēlēs. neslikti sezonas cipari iegadījušies arī Aleksandram Macijevskim (1975.) – 67 punkti (37+30) regulārā čempionāta 43 spēlēs (1996./1997.; Kokolas Hermes), Vjačeslavam Fanduļam – 62 punkti (22+40) 46 spēlēs (1999./2000.; Pori Ässät).

trešajā līgā Suomi-sarja 7+3

Somijas pieaugušo hokeja trešajā līmenī (Suomi-sarja) sezonu iesākuši 7 hokejisti no Latvijas, bet 3 spēlētāji, kuriem norātīta Latvijas pārstāvniecība, šai līgai pievienojušies līgas turpinājumā kopā ar savu komandu Hela-Kiekko (Kauhava). šī komanda sezonu iesāka līmeni zemāk (II-divisioona), bet sezonas ievadā izcīnīja tiesības cīnīties Suomi-sarja kvalifikācijas posmā, kur turpina sezonu kopā ar Suomi-sarja komandām, kas netika šīs līgas augstākajā grupā.

Suomi-sarja apvieno 24 komandas, kas sadalītas 3 apakšgrupās – divīzijās (Alkulohko 1 – 3). čempionāta pirmā posma (Alkulohkot) ietvaros tiek noskaidrotas katras apakšgrupas 4 stiprākās komandas (kopā 12), kas turpina cīnīties par augstākām vietām, bet pārējās Suomi-sarja komandas kopā ar dažām stiprākajām vienībām no II-divisioona turpina cīņu kvalifikācijas spēlēs (Karsinnat). “Pirmais posms tiek izspēlēts, lai tiktu noskaidroti katras divīzijas 4 spēcīgākie klubi, kuri finansiāli un fiziski būtu gatavi cīnīties par iekļūšanu Mestis līgā. 12 spēcīgākie klubi izspēlē divus apļus ar katru klubu (viena mājas un viena izbraukuma spēle), lai noslēgtu otro posmu. Pēc otrā posma izspēles, TOP 3 klubi kvalificējas izspēlei par iekļūšanu Mestis līgā; izspēlē piedalās arī klubs no Mestis, kurš sezonu ir noslēdzis pēdējā vietā, savā līgā. Šie 4 klubi izspēlē divus apļus ar katru klubu (viena spēle mājās, viena izbraukumā) un klubs, kurš pabeidz šo posmu 1. vietā, kvalificējas Mestis līgai,” Suomi-sarja izspēles kārtību skaidro Suomi-sarja vienības JHT uzbrucējs Jānis Puriņš (1987.).

jau tradicionāli ierasts, ka Latvijas hokejisti lielā daļā gadījumu Somijā ir dislocējušies “kolonijās” – grupās pa 2 vai vairākiem hokejistiem. protams, netrūkst arī “vientuļnieku”, bet tas vairāk ir retums nekā likumsakarība. “koloniju” būšana ir atrodama arī Suomi-sarja dažādos posmos spēlējošās komandās. 3 vīri – vārtsargs Nauris Enkuzens (1989.), uzbrucēji Gatis Gricinskis (1988.) un Viktors Jasjonis (1991.) spēlē Kokolas Hermes vienībā. aizsargs Kristaps Nīmanis (1993.) un uzbrucējs Jānis Zariņš (1991.) saskaitīti Waasa Red Ducks ierindā. uzreiz 3 hokejisti ar Latvijas “papīriem” – Danils Lazebņiks (1991.), Kirils Lazebņiks (1988.), Pēteris Pujāts (1990.) – cīnās no II-divisioona “iekuģojušās” Hela-Kiekko sastāvā.

vienīgais Suomi-sarja “vientuļnieks”, vismaz saskaņā ar oficiālo statistiku un pagaidām, ir Jānis Puriņš (1987.), kurš šosezon jau ir paspējis uzspēlēt līgas divās dažādās komandās – sezonu sāka Imatras Ketterä, bet turpina JHT, kas dislocēts Kalajoki. “Sezonu uzsaku Imatrā. Gaidīju atbildi no augstākas līgas kluba Eiropā, kurš izteica piedāvājumu vasarā, bet tas process ievilkās, un paralēli tam parādījās piedāvājums no Ketterä, tādēļ nevēlējos gaidīt pārāk ilgi un beigās palikt bez kluba. Klubam (Ketterä) tika uzstādīti augsti mērķi uz šo sezonu, tika ieguldīti lieli finansiālie līdzekļi, lai nopietni cīnītos par iekļūšanu Mestis līgā. Diemžēl nebiju apmierināts ar savu lomu klubā; līdz ar to arī sezonas sākums neizdevās spīdošs. Šajā pat līgā atradās klubs, kurš izrādīja interesi (JHT), tāpēc, daudz nedomājot, devos turp,” komandu maiņu komentē Jānis Puriņš. ar ko atšķiras Ketterä un JHT? “Abi klubi ir spēcīgi. Abiem klubiem uzdevums uz šo sezonu ir iekļūt Mestis līgā. Spēles stils daudz neatšķiras starp abiem klubiem. Tipisks somu stils – ātrs un agresīvs hokejs, taču, protams, katram trenerim ir savas nianses un paņēmieni, kā to izpildīt efektīvāk. Esmu ļoti labi iejuties pašreizējā klubā un ar saviem tiešajiem uzdevumiem tieku galā. Protams, sezonas svarīgākais posms ir tikai sācies, tā ka jāturpina progresēt un jābūt uzdevumu augstumos,” tā Jānis Puriņš.

kā ir – būt leģionāram Somijā? ar ko tas atšķiras, piemēram, no Ziemeļamerikas? ar ko būtu jārēķinās jaunajiem censoņiem, ja viņi plāno turpināt savas gaitas Somijā? “Esmu spēlējis hokeju gan Kanādā, gan ASV. Pēdējos divus gadus spēlēju hokeju Somijā. Gan Ziemeļamerikā, gan Somijā hokeja industrija ir ļoti attīstīta. Būt leģionāram, vai tas būtu Ziemeļamerikā, vai Eiropas klubā, nav viegli. Lai kurā valstī un līmenī tu spēlētu, tu pastāvīgi esi zem palielināmā stikla. Tev ir jābūt galvas tiesu pārākam par vietējiem un jāpalīdz klubam uzvarēt spēles. Tev ir jābūt līderim uz ledus, kā arī, kad nokāp no tā. Tiklīdz tavs sniegums nav apmierinošs vai arī klubam ir vāji rezultāti, tu netiec daudz brīdināts. Tiek meklēts kāds tavā vietā. Par tiem līdzekļiem, kurus klubs ir ieguldījis, lai dabūtu vienu leģionāru, viņi var iegādāties 2-3 vietējos spēlētājus; tāpēc, būdams leģionārs, tu nevari atļauties izlaist treniņu tāpēc, ka jūties noguris vai apslimis, jo uzreiz būs kāds tavā vietā. Klubs iegulda tevī, lai tu varētu palīdzēt tam uzvarēt spēles, tāpēc gaida pastāvīgi labu sniegumu katru dienu, visas sezonas garumā. Jaunajiem censoņiem būtu jārēķinās ar to, ka Somijā spēlējot hokeju nopelnīt lielu naudu nevar, tā kā komandu budžeti ir salīdzinoši nelieli un tos veido vidēja līmeņa uzņēmēju finanšu līdzekļi. Taču no komandas puses tiek radīti maksimāli apstākļi, lai spēlētājiem nekas netraucētu rādīt labus rezultātus. Bez tam Somijas hokejs ir sakārtots tā, ka katra līmeņa spēlētājam ir iespēja sevi realizēt un pilnveidot,” pieredzē dalās Jānis Puriņš.

jaunais pieaugušais Nīmanis

jaunākais Latvijas pārstāvis Suomi-sarja cīņu laukos ir Latvijas U-20 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs un kandidāts dalībai U-20 pasaules čempionātā elitē – Kristaps Nīmanis (1993.; kreisajā pusē novietotā attēlā), 18 gadu jauns aizsargs. viņa pirmā pieaugušā sezona ir sākusies aizsargam pieklājīgi – pirmā posma 12 spēlēs 6 punkti, Karsinnat posma 2 spēlēs 2 punkti. “Suomi-sarja līmenis ir tiešām augsts! Tā tikai visi domā, ka tā ir kaut kāda amatieru līga, bet te spēlē tādi “veči”, kuriem ir ap 800 spēlēm SM-līgā un citās Eiropas augstākajās līgās. Viss šeit ir ļoti meistarīgi, ātri, asi, spēka spēle, ir viss, ko spēlētājs var vēlēties. Visas iepriekšējās līgas, kurās esmu spēlējis (Somijas U-20, Baltkrievijas U-18, Latvijas U-18 u.c.), ir tiešām bijušas bērnu līgas, salīdzinājumā ar Suomi-sarja. Te spēle tādi spēlētāji, kuri ir ap 190 cm gari un 100 kg smagi, un viņi ir tiešām meistarīgi. Tāpēc šogad, domāju, ka daudz vairāk esmu ieguvis un iegūšu tieši šajā līgā, jo Somijas U-20 līgā (Jr. A SM-liiga) šogad spēlē 1992.-1993. gados dzimuši un jaunāki, jo līderi ir pieaugušo komandās, un tur (Jr. A SM-liiga) vairs nav tas, kas bija pagājušajā gadā. Ātrums? Ātrums, ja man godīgi jāatbild, tad Suomi-sarja ir lielāks nekā junioros. Jā, protams, ne pret visām komandām, bet pret pirmo trijnieku, tiešam bija ļoti grūtas spēles,” Suomi-sarja līmeni skaidro Kristaps Nīmanis.

“Es spēlēju hokeju jau 12 gadus; atbraucot uz Somiju, es sapratu, ka tā īsti neko nemaz neprotu. Jā, pamati ir, slidojums, metiens, bet meistarība, spēles lasīšana, individuālā meistarība, tas ir pavisam cits stāsts; man bija sajūta, ka es no 11. klases būtu atpakaļ 5. klasē. Šeit strādā pavisam savādāk nekā Latvijā – gan uz ledus, gan ārpus tā. Atbraucot uz Somiju, es sākumā nesapratu, kur es esmu nokļuvis, citā pasaulē?! Attieksme – gan spēlētāju, gan treneru. Neviens treneris nesaka – saņemies vecīt, strādā, cīnies; šeit visi paši to saprot, kuram tas ir vajadzīgs, – ne mammai, ne tētim, ne trenerim, bet tikai un vienīgi pašam sev! Un tik cik katrs iegulda treniņos, tik tas arī ir redzams uz laukuma. Tas, kurš cīnās un sevi nežēlo, tas arī spēlē un rāda spēli. Jāņem vērā tas, ka šeit uz laukuma visi ir kā “nikni vilki pēc gaļas”, respektīvi, pēc ripas un gūtajiem vārtiem,” Somijas hokeju raksturo Kristaps Nīmanis.

kas ir tas Somijas spēks, ar ko tā ir pievilcīgāka un spēcīgāka? “Pirmais un, manuprāt, galvenais faktors ir – būt fiziski gatavam, jo, ja tu esi fiziski gatavs, tad tev nav nekādu problēmu. Un, protams, treneris; ja treneris redz, ka spēlētājam acis deg, viņš uzticas, viņš ļauj sevi apliecināt un pierādīt uz ledus, ļauj arī kļūdīties; tas nekas, ka esi “jauniņais”, un spēlētājam tas ir ļoti svarīgi. Pretēji kā Latvijā: Ā, tu esi pēc gadu vecuma jauns, nu tu vēl par jaunu, bet neviens jau neredz, vai negrib redzēt, ka tas jaunais spēlē labāk par tiem, kuri ir gadu vai divus vecāki. Vienu vārdu sakot, mani piesaista tas, ka treneri tic un uzticas! Viņi riskē, ļauj attīstīties, spēlēt savu spēli! Treneri saprot, ka visi nav vienādi un katrs spēlē savādāk, ka hokejisti nav roboti, viņus nevar ieprogrammēt, kā spēlēt, katrs spēlētājs ir īpašs, katrs ar kaut ko atšķiras! Un tas jau ir treneru darbs, kā katru spēlētāju mācēt izmantot. Somu treneriem ir savs redzējums par to, viņi saka: ja treneris grib spēles laikā vadīt spēlētājus – ej tur, met tur, atdod tam, apspēlē utt., tad ir jānopērk sev video spēles,” tā Kristaps Nīmanis.

Latvijas hokejisti – laukuma spēlētāji – Somijas 3. stiprākajā līgā Suomi-sarja 2011./2012. g. sez. (pēc 2011-11-27 spēlēm un pirms decembra spēlēm):

amp.	spēlētājs	dz.	komanda	sp. (punkti) 1.posmā (Alkulohkot)	sp. (punkti) 2.posmā	sp. (punkti) kvalif-ā (Karsinnat) 2.pos.
U	Gatis Gricinskis	1988.	Hermes (Kokola)	7 (1+4)	–	3 (1+1)
U	Viktors Jasjonis	1991.	Hermes (Kokola)	–	–	3 (0+1)
U	Danils Lazebņiks	1991.	Hela-Kiekko (Kauhava)*	–	–	2 (0+1)
A	Kirils Lazebņiks	1988.	Hela-Kiekko (Kauhava)*	–	–	2 (0+1)
A	Kristaps Nīmanis	1993.	Waasa Red Ducks	12 (2+4)	–	2 (1+1)
U	Pēteris Pujāts	1990.	Hela-Kiekko (Kauhava)*	–	–	2 (1+0)
U	Raitis Pujāts	1983.	FPS (Forsa)	11 (2+2)	3 (0+2)	–
U	Jānis Puriņš	1987.	Ketterä (Imatra)	11 (1+3)	–	–
			JHT (Kalajoki)	2 (2+0)	3 (1+0)	–
U	Jānis Zariņš	1991.	Waasa Red Ducks	4 (2+2)	–	2 (0+1)

P.S. Hela-Kiekko (arī He-Ki) – komanda, kas Suomi-sarja kvalifikācijas kārtā iekļuvusi no II-divisioona, kurā iesāka šo sezonu.

Latvijas vārtsargs Somijas 3. stiprākajā līgā Suomi-sarja 2011./20120. g. sez.:

vārtsargs	dz.	komanda	sp. (min.) 1.posmā	GAA (atv. %) 1.posmā	sp. (min.) 2.posmā – Karsinnat	GAA (atv. %) 2.p.
Nauris Enkuzens	1989.	Hermes (Kokola)	12 (680:34)	3.62 (92.28%)	3 (178:14)	4.71 (89.31%)
						–

II-divisioona, Somijas hokeja ceturtais līmenis

II-divisioona čempionātā 56 komandas ir sadalītas 6 apakšgrupās, no kurām pēc čempionāta 1. posma (Alkusarja) visstiprākās komandas nokļūst 3.-ās stiprākās līgas (Suomi-sarja) kvalifikācijas posmā (Karsinnat), kur cīnās par iespēju nostiprināties Suomi-sarja līgā. bet lielākā daļa II-divisioona komandu turpina cīņu 2. posmā (Jatkosarja), kur tām pievienojas III-divisioona stiprākās komandas. “Somijas līgu čempionātu izspēles principi ir ļoti dinamiski; sākt var trešajā divīzijā (III-divisioona), bet čempionāta galā – izcīnīt vietu ne tikai otrajā divīzijā (II-divisioona), bet arī dabūt vienīgo ceļazīmi uz Suomi-sarja nākamās sezonas izspēli, tiekot caur otrās divīzijas otrā posma (Jatkosarja) turnīru,” izspēles principu izklāsta II-divisioona vienības Jeppis Hockey uzbrucējs Edgars Čermnihs (1990.).

Somijas ceturtajā stiprākajā hokeja līgā “ar Latvijas pierakstu izsekojami” 13 hokejisti, kuri aizvadījuši oficiālās spēles. skaitliski vislielākā Latvijas hokejistu “kolonija” Somijas komandās ir II-divisioona komandā Pyhäjärven Pohti (saīsināti – PyPo; komandas logo – pa labi), kur šosezon ir uzspēlējuši 5 hokejisti no Latvijas: uzbrucēji Vadims Vabiščevičs (1989.), Renāts Vabiščevičs (1990.), Norberts Danemanis (1990.), aizsargs Sergejs Jegorovs (1989.) un vārtsargs Kristiāns Čopejs (1995.).

“PyPo komandā jau otro gadu pēc kārtas ir ļoti dauz jauno hokejistu 16-19 gadu vecumā; līdz ar to leģionāriem uzticas vairāk un dod spēlēt vienmēr! Somi ir draudzīga tauta un vienmēr atbalsta latviešu hokejistus,” komentē PyPo uzbrucējs Vadims Vabiščevičs. Latvijas hokejisti arī šosezon cenšas attaisnot uz sevi liktās cerības, dominējot punktu ražošanā. komandas divi rezultatīvākie uzbrucēji II-divisioona sākumposmā (Alkusarja) bija Latvijas hokejisti (Vadims Vabiščevičs un Norberts Danemanis). arī čempionāta otrajā posmā (Jatkosarja) Latvijas hokejisti “tur kanti” – divī līderi ir Vadims un Renāts Vabiščeviči; topā netālu arī Norberts Danemanis. “II-divisioona čempionāta pirmais posms nav tik nopietns kā otrais (Jatkosarja), jo pirmajā posmā komandas vienkārši cīnās, lai tiktu augstāk, un neviens nevar izlidot no līgas, bet otrais posms ir nopietns, jo viena no komandām var izlidot no grupas. Tā kā mums ir jauna komanda, tad mums jācinās katru spēli. Noteikti zinu, ka grupa (Pohjoinen), kurā spēlē PyPo, ir visspēcīgākā II-divisioona čempionātā; tai 2011./2012. gada sezonā pievienojās 3 komandas, kas agrāk spēlējušas Suomi-sarja līgā,” II-divisioona čempionāta posmu nozīmi skaidro V.Vabiščevičs.

Muik Hockey vienībā šosezon spēlē divi Latvijas pārstāvji – uzbrucējs Arnis Kusiņš (1991.) un aizsargs Sergejs Petuškovs (1991.). “Paši pirmie iespaidi par Somijas II-divisioona bija labi; atmosfēra visam ir laba, attiecas un dara tā, lai būtu vieglāk. Komanda grib sasniegt to labāko; sezonas sākumā gribēja tikt līgu augstāk, bet, kad sākās sezona, tad tas viss apstājās, radās visādas problēmas – ar halli un komandu. Man pirmie mēneši nebija spīdoši, bija grūti spēlēt, ja maiņas biedri nerunā angliski tā, lai varētu sarunāties laukumā. Bet tagad jau ir vieglāk, jo pierasts, un kopumā esmu apmierināts,” par savām gaitām Muik Hockey vienībā stāsta Arnis Kusiņš, piebilstot, ka savu turpmākās hokeja gaitas vismaz pašreiz plāno saistīt ar Somiju.

Latvijas spēlētāju “komūna” 3 vīru sastāvā fiksēta II-divisioona komandā Hela-Kiekko (saīsināti He-Ki; Kauhava), kas, kā jau minēts, turpina gaitas augstākā “plauktā” – Suomi-sarja kvalifikācijas spēļu posmā (Danils Lazebņiks, Kirils Lazebņiks, Pēteris Pujāts). bez jau nosauktajiem spēlētājiem Somijas ceturtajā līmenī pa vienam Latvijas spēlētājam fiksēts 3 komandās: Virkiä Hockey vienībā Vladislavs Balakuns (1988.); Jeppis Hockey (Pietarsāri) klubā Edgars Čermnihs (1990.); Nikkarit (Peltosaari) komandā Andrejs Kostjukovs (1975.). jāpiebilst, ka Kostjukovam fiksēta arī Somijas pavalstniecība, ar ko izskaidrojama viņa neuzskaitīšana Latvijas Hokeja federācijas (LHF) oficiālajās pārejās.

uzbrucējs Edgars Čermnihs Somijas II-divisioona čempionātā ir otro sezonu un jau iespējis uzspēlēt 3 dažādās komandās – Kraft Hockey, PyPo, Jeppis Hockey. kāds kopumā vērtējams II-divisioona līmenis? “Šogad mani paaicināja vairāki klubi ar domu pastiprināt sastāvu. Izvēlējos Et-Po 72, jo kluba mērķis bija atgriezties Suomi-sarja, Somijas trešajā līgā, bet diemžēl klubam mainījās finansiālā situācija un neizdevās panākt vienošanos. Bet toties guvu atšķirīgu pieredzi, salīdzinoši ar iepriekšējo sezonu, kad Pyhajarvi PyPo latviešu legionāru mērķis bija saglabāt klubam vietu otrajā divīzijā (II-divisioona). Et-Po 72 biju viens latvietis un dabūju uzspēlēt ar leģionāriem no Krievijas un Kanādas, Alekseju Mjasņikovu un David Wyman, kurš Ziemeļamerikā ir spēlējis universitāšu līgā ACHA II un ir līgas rekordists. No Deivida arī izskanēja doma, ka Somijas II-divisioona kopumā ir pat stiprāka, bet es liktu vienā plauktā ar Latvijas Virslīgu un MHL-B augšdaļām,” komentē Edgars Čermnihs.

“Pietarsāri Jeppis, kas pēdējās divās sezonās dažādu iemeslu dēļ ir pazaudējis vairākus vadošus spēlētājus un pierakstu Suomi-sarja līgā, šosezon nolēma gatavot jauno maiņu. Loģiski, ka tādos apstākļos prasīt tūlītējus rezultātus no komandas nevar; tātad mērķis ir saglabāt vietu otrajā divīzijā un gatavot juniorus, kuriem patreiz ir jūtams pieredzes trūkums. Kā jau atzīmēju, klubiem mērķi ir dažādi; ja, piemēram, Et-Po 72 nometnē bija mērķis sagatavot sastāvu Suomi-sarja pārejas turnīram, vēlāk nostiprināties līgā, tad no manīm kā legionāra tika prasīts maksimālais rezultāts, ko arī devu pārbaudes spēlēs (2 spēlēs gūti 5+4 punkti). Savukārt situācijā ar Jeppis mana funkcija ir drīzāk palīdzēt sagatavot jaunos kolēģus, kaut gan kluba vadība un treneri bija sarīkojuši pārbaudi vienā no spēlēm, ko veiksmīgi izgāju (3+2), bet pārējos mačos jūtos kā spēlējošs treneris. Par statistikas rādītājiem neuztraucos, zinu, ka līgā mani novērtēja un pazīst; šogad gatavošos, lai nākamgad veiksmīgi meklētu iespējas startēt Suomi-sarjā,” sava aktuālā kluba Jeppis Hockey uzdevumus un savas prioritātes skaidro E.Čermnihs.

Latvijas laukuma spēlētāji Somijas 4. stiprākajā līgā II-divisioona 2011./2012.g. sez. (pēc 2011-12-01 spēlēm):

amp.	spēlētājs	dz.	komanda	sp. (punkti) 1.pos. (Alkusarja)	sp. (punkti) 2.pos. (Jatkosarja)
A	Vladislavs Balakuns	1988.	Virkiä Hockey	9 (6+10)	2 (4+3)
U	Edgars Čermnihs	1990.	Jeppis Hockey	8 (5+3)	2 (0+1)
U	Norberts Danemanis	1990.	PyPo	5 (5+5)	3 (1+2)
A	Sergejs Jegorovs	1989.	PyPo	2 (0+0)	–
U	Andrejs Kostjukovs*	1975.	Nikkarit	8 (5+12)	–
U	Arnis Kusiņš	1991.	Muik Hockey	9 (7+3)	2 (3+1)
U	Danils Lazebņiks	1991.	Hela-Kiekko**	9 (19+15)	–
A	Kirils Lazebņiks	1988.	Hela-Kiekko**	8 (2+10)	–
A	Sergejs Petuškovs	1991.	Muik Hockey	9 (0+1)	2 (0+2)
U	Pēteris Pujāts	1990.	Hela-Kiekko**	7 (10+14)	–
U	Renāts Vabiščevičs	1990.	PyPo	9 (3+3)	4 (2+2)
U	Vadims Vabiščevičs	1989.	PyPo	9 (8+6)	4 (3+1)
					–

P.S. Andrejam Kostjukovam statistikas vietnēs fiksēta dubultpilsonība – Somija, Latvija. Hela-Kiekko (arī He-Ki) komanda 1. posma ietvaros izcīnīja tiesības spēlēt Suomi-sarja kvalifikācijas posmā; spēlētāju 2. posma statistika Suomi-sarja tabulā.

Latvijas vārtsargs Somijas 4. stiprākajā līgā II-divisioona 2011./20120. g. sez.:

vārtsargs	dz.	komanda	sp. (min.) 1.pos.	GAA (atv. %) 1.pos.	sp. (min.) 2.pos. – Jatkosarja	GAA (atv. %) 2.p.
Kristiāns Čopejs	1995.	PyPo	1 (31:56)	7.55 (84.00%)	3 (179:35)	5.35 (88.73%)
						–

ar stiprākajām 4 līgām Somijas pieaugušo klubu hokeja hierarhija nebeidzas. ir arī III-divisioona, kuras čempionātā šosezon ir uzspēlējuši daži Latvijas hokejisti. taču – jo tālāka hokeja līga, jo mazāk centralizēti pieejama informācija par šīm līgām.

somu jaunatnes “dārzniecība”

Somija ir viena no valstīm, kurā ir atstrādātākā jauniešu – junioru “izkopšanas” sistēma. saskaņā ar Somijas hokeja federācijas datiem, Somijā ir 209 klubi ar savām junioru-jauniešu hokeja sistēmām! valstij ar 5,3 – 5,4 miljoniem iedzīvotāju neslikti iekopts “dārziņš”, kas dod labu ražu kā pašmāju hokeja saimniecībai, tā eksportēt uz NHL, KHL, Zviedriju un citur. savukārt, citu valstu jaunatne mēdz izmantot Somijas U līgas savam tālākam atspērienam. Latvijas hokejisti nav izņēmums, un savulaik caur Somijas U līgām ir slidojuši Lauris Dārziņš, Jānis Sprukts, Juris Štāls…

Somijas stiprākā junioru līga Nuorten SM-liiga (starptautiski atpazīstama kā Jr. A SM-liiga) faktiski ir U-21 vecuma līga, līdzīgi Ziemeļamerikas junioru līgu sistēmai; šogad līgā ir pieļaujama 1991. gadā dzimušu hokejistu spēlēšana, kuri Eiropas standarta junioru līgas ir jau pārauguši. ir pat daži izņēmumi – 1990. gadā dzimuši hokejisti, kuri šosezon ir uzspēlējuši Jr. A SM-liiga čempionātā.

šosezon Somijas junioru augstākajā līmenī, Vaasan Sport U20 komandā (kluba logo pa labi) spēlē uzbrucējs Vitālijs Hvorostiņins (1992.), viens no Latvijas U-20 kandidātiem dalībai U-20 pasaules čempionātā elitē. “Somijā ir ļoti daudz tehnisku spēlētāju. Spēle norisinās uz mazajiem laukumiem; ja nemaldos, tad KalPa komandai ir lielais laukums. Somijā galvenais uzvars iet uz vārtiem; daudz ko neizspēlē; ja ir ripa, ir jāmet. Treniņos ir daudz jāskraida; dienā ir 2 – 3 treniņi. Spēles ziņā esmu apmierināts, uz katru spēli nāku ar 100% atdevi. Daudz cenšos mest pa vārtiem, bet ripa ne pārāk grib krist iekšā. Bet domāju, drīzumā jau aizies. Treneris ir apmierināts ar manu spēli,” Jr. A SM-liiga līmeni un savu sezonas sākumdaļu raksturo Hvorostiņins. vai nākamo sezonu saisti ar Jr. A SM-liiga un Somijas hokeju? “Šajā līgā uz spēli var iziet tikai četri 1991. gadā dzimuši (U-21) hokejisti. Vēl nezinu, kā būs ar nākošo sezonu, bet man jau bija runa ar kluba vadību par nākamo sezonu,” atbild Vitālijs Hvorostiņins.

Šipunovs gaida savu iespēju

Somijas junioru otrais līmenis ir A-nuorten I-divisioona (civilizētāk – Jr. A I-divisioona), kurā sastopami gan 1991. (U-21), gan 1990. gadā (U-22) dzimuši hokejisti. somu junioru pirmā divīzija sāk ar kvalifikācijas posmu (Karsinnat), kurā 16 komandas septembra – oktobra gaitā izcīna tiesības uzspēlēt “īstajā” Jr. A I-divisioona čempionātā, kur cīnās tikai 8 komandas.

vienīgais Latvijas pārstāvis Somijas junioru “otrajā stāvā” ir vārtsargs Konstantīns Šipunovs (1993.), kurš iepriekšējās sezonas ir aizvadījis Somijas U-18 (Jr. B) hokeja komandās. šosezon Šipunovs ir Jokipojat U20 komandas ierindā. tiesa, aktuālajā sezonā Konstantins Šipunovs oficiālajās spēlēs nav devies laukumā; ir bijis pieteikts 4 spēlēm kvalifikācijas posmā, 2 spēlēm “īstajā” čempionātā, bet spēles minūšu un sekunžu nav.

bez gala un malas…

vēl Somijas junioru hokeja redzmākajā daļā ir nākamie piramīdas līmeņi pamatu virzienā – A-nuorten II-divisioona, A-nuorten III-divisioona. aiz junioru līmeņa seko U-18 (Somijā – Jr. B) līgas, kurās arī ir nobīde no normas – šosezon sastopami 1993. gadā dzimuši (U-19 vecuma) puiši. Jr. B līmenī līgas Somijā sadalās secīgi: B-nuorten SM-sarja (Jr. B SM-sarja); B-nuorten I-divisioona (Jr. B I-divisioona), Jr. B II-divisioona (B-nuorten II-divisioona), Jr. B III-divisioona (B-nuorten III-divisioona).

tālāk seko U-17 līmeņa (Jr. B2) līgas, kur arī ir savi “izņēmumi” U-18 vecuma (dz. 1994.) izskatā. vēl tālāk U-16 (Somijā – Jr. C) līgas, kurās atkal savas “nobīdes” ar U-17 vecuma (šogad – 1995.) līdzdalību. un tā tālāk – Jr. C2 (U-15), Jr. D (U-14)…

saskaņā ar LHF datiem, Somijas virzienā no Latvijas ir devies tikai viens hokejists, kas atbilst U-18 vai jaunākam vecumam. runa ir par jau pieaugušo II-divisioona kontekstā minēto vārtsargu Kristiānu Čopeju (1995.), kurš, neskatoties uz savu 16 gadu jaunumu, uzspēlē pieaugušo līmenī PyPo komandā. Čopejam ir fiksēta dalība arī PyPo U18 komandā, kas sezonu uzsāka Somijas U-18 (Jr. B) otrajā stiprākajā līgā – Jr. B I-divisioona. šī čempionāta sākumā – kvalifikācijas posmā (Karsinnat) Čopejs aizvadīja 4 spēles, bet pēc komandas neveiksmīgā starta pirmajā posmā PyPo U18 “nokrita” 2 līmeņus zemāk – uz Jr. B III-divisioona, kur turpina sezonu šīs līgas otrā posma ietvaros. šajā līmenī Kristiāns Čopejs ir bijis pieteikts vienai spēlei kā “otrais numurs”, bet reāli spēlējis, saskaņā ar oficiālo statistiku, nav.

Latvijas hokejisti Somijas U līgās (pēc 2011-11-30 spēlēm):

amp.	spēlētājs	dz.	līga	komanda	sp.	punkti vai GAA	+/- vai atv.%	vid. vai kop. sp. laiks
U	Vitālijs Hvorostiņins	1992.	Jr. A SM-liiga	Vaasan Sport U20	21	3+2	-4	vid. 11:13
V	Konstantīns Šipunovs	1993.	Jr. A I-divisioona	Jokipojat U20	0	–	–	–
V	Kristiāns Čopejs	1995.	Jr. B I-divisioona	PyPo U18	4	GAA 5.60	89.93%	kop. 149:54
								–

Somijas hokeja līmeņu redzamākā daļa 2011./2012. g. sezonā:

līmenis	līga	kom-u skaits	ofic. links
	PIEAUGUŠIE
1.	SM-liiga	14	sm-liiga.fi
2.	Mestis	12	mestis.fi
3.	Suomi-sarja	24	finhockey.fi/tulospalvelu/suomi-sarja/
4.	II-divisioona	56	finhockey.fi/tulospalvelu/ii-divisioona/
5.	III-divisioona	ap 60-70	finhockey.fi/tulospalvelu/iii-divisioona/
	JUNIORI
1.	Jr. A SM-liiga (Nuorten SM-liiga)	16	finhockey.fi/tulospalvelu/nuorten_sm-liiga/
2.	Jr. A I-divisioona (A-nuorten I-divisioona)	16	finhockey.fi/tulospalvelu/a-nuorten_i-divisioona/
3.	Jr. A II-divisioona (A-nuorten II-divisioona)	18	finhockey.fi/tulospalvelu/a-nuorten_ii-divisioona/
4.	Jr. A III-divisioona (A-nuorten III-divisioona)	32	finhockey.fi/tulospalvelu/a-nuorten_iii-divisioona/
	U-18
1.	Jr. B SM-sarja (B-nuorten SM-sarja)	20	finhockey.fi/tulospalvelu/b-nuorten_sm-sarja/
2.	Jr. B I-divisioona (B-nuorten I-divisioona)	48	finhockey.fi/tulospalvelu/b-nuorten_i-divisioona/

P.S. atzīmēts komandu skaits, kas sāk konkrētās līgas sākumposmos (t.sk., atsevišķos gadījumos tas ir kvalifikācijas posmus). turpmākajā izspēlē var būt atšķirīgs komandu skaits.

lasāmvielai:

• SaiPa komandas spēlētāju aktuālā statistika 2011./2012. – sm-liiga.fi
• Latvijas hokejistu aktuālās pārejas uz ārvalstu klubiem – lhf.lv

P.S. paldies LHF par sniegto Somijas jauniešu hokeju raksturojošo informāciju.

[Roberta Jekimova foto fiksēts SaiPa spēlē pret Rīgas Dinamo 2011. gada 26. augustā Latvijas Dzelzceļa kausa izcīņas turnīrā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Kristapa Nīmaņa foto fiksēts pēc Latvijas U-18 izlases spēles pret Ungārijas U-18 izlasi un apbalvošanas ceremonijas laikā par uzvaru U-18 pasaules čempionāta 1. divīzijā 2011. gada 17. aprīlī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

cik nogatavojies ir šīs sezonas Dinamo? blakusparādības

Latvijas Dzelzceļa kausa turnīra sniegums vismaz 2 no 3 spēlēm ir ļāvis nedaudz “nogaršot” Rautakallio koptās Dinamo šīs vasaras ražas garšīgāko daļu. šajās divās spēlēs ir bijis rezultāts, ir bijušas uzvaras un arī “acij prieks”. tiesa, novērojumos var ieskaitīt dažas zarainas, t.i. ļoti pat negludas, epizodes. protams, arguments, ka tāpēc jau tās ir pārbaudes spēles, joprojām vēl ir aktuāls. taču atsevišķas blakusparādības liek aizdomāties.

panākums Nr.1.: Rautakallio ir izdevies “sakrustot” Aleksandru Ņiživiju un Miķeli Rēdlihu. abu tehnisko “mazo” uzbrucēju sakārtošana vienā uzbrukuma virknējumā sākotnēji izskatījās neauglīga; nevarēja saprast, vai uz motocikla ar blakusvāģi bija sasēdināti divi piloti vai divi kantētāji. katrā gadījumā – ainava nebija tāda, kādu varētu vēlēties. taču Rautakallio spītība nebija veltīga – Ņiživijs un M.Rēdlihs komplektā ar Warg-u spēlē pret SaiPa un Minskas dinamiešiem jau izskatījās pēc tādiem, kas kopā darbojas ne pirmo vakaru.

blakusparādība: kā Aleksandra Ņiživija un Miķeļa Rēdliha sadarbība izskatīsies pret masīviem “neitralizatoriem” ar labām spēka spēles manierēm?

apņemšanās Nr.1.: radīt četrus vienmērīgi stiprus uzbrucēju virknējumus. tas ir, bez maz vai, visu bezzvaigžņu un mazbudžeta komandu komplektētāju sapnis. piemēri nav tālu jāmeklē – Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa trenētais HK MVD ar viduvēju sastāvu un stingru disciplinētību “noplūca” KHL sudrabu. tagad Rīgas Dinamo leģionāri sastādīti pa dažādām dobēm un vagām; cerībā, ka plauks kombinācijā ar vietējiem bāleliņiem.

blakusparādība: šādas sistēmas spēks ir pats mehānisms un tā zobratu salīdzinoši elementāra aizvietojamība. vai pietiks vienādi stipru detaļu traumatiskākos sezonas posmos?

cerība Nr. 1. Rautakallio ir gatavs uzticēties jaunajiem. pagaidām jaunie Dinamo sastāvā ir redzēti dozētā apjomā. pirms došanās uz Kanādu bija “vaigā” redzams Kristiāns Pelšs (1992.); kaut kur netālu it kā ir vārtu “trešais numurs” Kristers Gudļevskis (1992.). bet reālistiski – tikai jau “ierastais” Ainars Podziņš (1992.). treniņnometnes sākumā bija “piejaukti” vēl daži “pus-jaunie”, kas, kā jau prognozēts, atgriezās HK Rīga un/vai Liepājas Metalurgs “ligzdās”. tagad gan “jaunie” Podziņš un Roberts Bukarts ir atdoti HK Rīga sastāvam, lai cīnītos turnīrā Omskā, tādēļ “dzelzceļnieku cīņu” turpinājumā jauno nebija, un nebūs arī Doņeckas turnīrā.

blakusparādība: vai atkal nonāksim pie “pārliecības”, ka vienīgais jaunais Dinamo sistēmā ir Ainars Podziņš? vai arī “sapratīsim”, ka Roberts Bukarts joprojām ir jaunais?

uzticēšanās Nr. 1. Rautakallio uzticas esošajiem vārtsargiem. vismaz pagaidām citas izvēles nemaz nav… uzticēšanās devu un īstas ugunskristības spēlē pret Novosibirskas Sibir saņēmušais Nauris Enkuzens (pa kreisi novietotā attēlā vārtos) Dinamo nometni ir jau pametis… “kaujas zonā” laiku pa laikam tiek desantēts un par “otro numuru” audzināts Māris Jučers, kurš ar dažādām sekmēm cenšas pārliecināt, ka ir noderīgs Dinamo vienībai. abiem Dinamo aktuālajiem vārtsargiem – Holtam un Jučeram – jaunā sezona paredzēta kā pakāpiens uz augšu. Krisam Holtam kā neapstrīdamam pirmajam, Mārim Jučeram kā tāda līmeņa komandas otrajam. motivācijai it kā jābūt.

blakusparādība: kāds ir plāns B, ja kāds no nosauktajiem izrādās nepiemērots būt pirmais vai otrais? meklējam importa viduvējību, vai tomēr reāli, īstos kaujas apstākļos “audzinām” kādu savējo? ja importa, tad kādu mārrutku pēc Dinamo sistēmā ir jauniešu komandas un fārma līgums?

postulāts Nr. 1. Dinamo nākamajā sezonā būs neērts pretinieks . jādomā, ka tas nebūs vienīgais komandas uzdevums. jo “būt neērtam” vēl negarantē konkrētas vietas Rietumu konferences tabulā, iekļūšanu izslēgšanas spēlēs un noteiktu play off kārtu pārvarēšanu. pagaidām gan vēl nav pienācis laiks, lai pilnā krāšņumā novērtētu starpsezonas iestrādes un jauno Rīgas modi. īstā pirmizrāde paredzama sezonas sākumā.

blakusparādība: būt neērtam vēl nenozīmē uzvarēt. savukārt, 3 punktus dod par visām uzvarām pamatlaikā neatkarīgi no tā, vai tās pretiniekam nākušas grūti vai viegli.

Dinamo spēlētāju rezultativitāte 2011. g. starpsezonā (pēc 8 spēlēm):

hokejists	punkti 8 sp. (iesk. treniņsp.)	punkti 7 sp. (nesk. treniņsp.)
Gints Meija	4+5	2+2
Ģirts Ankipāns	1+6	1+6
Mārtiņš Karsums	4+2	4+2
Andris Džeriņš	2+3	1+3
Guntis Galviņš aizs.	1+4	1+2
Niclas Lucenius	1+4	0+1
Roberts Bukarts	1+3	1+1
Kristaps Sotnieks aizs.	3+0	0+0
Miķelis Rēdlihs	2+1	2+1
Aleksandrs Ņiživijs	1+2	1+2
Arvīds Reķis aizs.	0+3	0+3
Fredrik Warg	2+0	2+0
Björn Melin	1+1	1+1
Jānis Sprukts	1+1	1+1
Juris Štāls	1+1	0+0
Krišjānis Rēdlihs aizs.	0+2	0+0
Oskars Cibuļskis aizs.	1+0	1+0
Armands Bērziņš	1+0	0+0
Jamie Lundmark	1+0	1+0
Rodrigo Laviņš aizs.	0+1	0+1

P.S. rezultativitāte fiksēta saskaņā ar dinamoriga.eu publicētajiem spēļu apskatiem.

KHL komandu sniegums 2011. gada pārbaudes spēlēs (līdz 2011-08-28, ieskaitot; allhockey.ru aprēķins, ar nelielām korekcijām un “rankingu” atbilstoši izcīnītajam punktu procentam):

vieta	komanda	sp.	uzv.	uzv. OT	uzv. PM	zaud. PM	zaud. OT	zaud.	vārtu st.	punkti	punktu %
1.	CSKA	7	5	0	1	0	0	1	24-11	17	81.0%
2.	Metallurg (Mag.)	7	4	2	0	1	0	0	24-13	17	81.0%
3.	Lev	9	7	0	0	0	0	2	27-19	21	77.8%
4.	Salavat Julajev	6	4	1	0	0	0	1	29-20	14	77.8%
5.	Sibir	6	4	0	0	2	0	0	23-9	14	77.8%
6.	Lokomotiv	7	5	0	0	1	0	1	24-10	16	76.2%
7.	SKA	8	6	0	0	0	1	1	27-12	18	75.0%
8.	Atlant	6	4	0	0	0	1	1	22-13	13	72.2%
9.	Traktor	9	3	2	1	0	2	1	29-24	17	63.0%
10.	Torpedo	8	5	0	0	0	0	3	24-20	15	62.5%
11.	Ņeftehimik	8	3	0	2	0	1	2	20-20	14	58.3%
12.	Amur	4	2	0	0	1	0	1	10-10	7	58.3%
13.	OHK Dinamo	7	3	0	1	0	1	2	24-18	12	57.1%
14.	Baris	7	3	1	0	0	0	3	32-19	11	52.4%
15.	Spartak	7	3	0	1	0	0	3	24-25	11	52.4%
16.	Dinamo (Minska)	7	2	1	1	1	0	2	23-24	11	52.4%
17.	Dinamo (Rīga)	7	3	0	0	1	0	3	19-22	10	47.6%
18.	Avangard	5	2	0	0	0	1	2	12-12	7	46.7%
19.	Severstaļ	7	3	0	0	0	0	4	17-20	9	42.9%
20.	Jugra	7	2	0	1	0	1	3	15-18	9	42.9%
21.	Ak Bars	6	2	0	0	1	0	3	16-18	7	38.9%
22.	Metallurg (Novok.)	6	0	1	1	0	0	4	9-16	4	22.2%
23.	Vitjaz	7	1	0	0	1	0	5	14-29	4	19.1%
24.	Avtomobiļist	2	0	0	0	0	0	2	3-6	0	0%

spēļu skaits, rezultāti, punkti: allhockey.ru

[pirmais foto fiksēts Dinamo spēlē pret Ņeftehimik 2011. gada 24. augustā; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. otrais attēls ar Nauri Enkuzenu vārtos fiksēts Dinamo spēlē pret Sibir 2011. gada 3. augustā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Rīgas Dinamo tuvojas Latvijas Dzelzceļa kausam

Latvijas Dzelzceļa kausa turnīram Dinamo ir pietuvojušies ar 4 pārbaudes spēļu bagāžu, neskaitot 29. jūlija treniņspēli pret “savējiem” – HK Rīga. daļa hokeja līdzjutēju “apraud” Šuplera laikus, kad pārbaudes spēles esot bijušas rezultāta ziņā auglīgākas, bet pašreiz KHL klubu pārbaudes spēļu “summās” Rīgas Dinamo ne tuvu nav tabulas augšgalā. cits jautājums: cik liels sakars šādai starpsezonas tabulai ar sezonas regulāro čempionātu? 2009. gada starpsezona Dinamo gadījumā uzskatāmi parādīja, ka nekāds.

kamēr Dinamo vīri “bradāja” Somijas purvus, klusām un mācoties no pieredzes komandas sastāva komplektētāji ir atveduši jaunu/vecu kanādieti Jamie Lundmark (1981.) – Marsela Hosas laikabiedru un līdzīgu cerību uz rezultāta “pagatavošanu”. arī biedrs Lundmark NHL-ā bija varējis “atvērties” daļēji; cik labs “vērējs” būs Rautakallio, rādīs laiks. P.S. šoreiz jaunuzņemtā dinamieša publiskošana norisinājās, kad “suns jau ir pie ķēdes” – Jamie Lundmark ir Rīgā un jau ir tērpts Dinamo kreklā. un tikai tad oficiālā ziņa.

līdzās traumām un Holta nerviem ir arī cits kreņķis, kas tiek nests saules gaismā ir – cik ļoti aizsargi mācēs ar līdzdalību uzbrukumā kompensēt uzbrucēju palīdzību aizsardzībā? īsākā formā – vai Dinamo prot būt disciplinēti vairāk kā dažas spēles? un kurš metīs vārtos? iespējams, atbildes sāks pamazām “spraukties ārā” no beidzamajiem starpsezonas turnīriem – Latvijas Dzelzceļa kausa izcīņas un Doņeckas turnīra. līdz “īstās” sezonas sākumam vairs nav palicis daudz…

daļu līdzjutēju “dzen stresā” Dinamo rezultativitātes trūkums. jo, redz, KHL 2010./2011. g. regulārās sezonas septītā “trāpīgākā” komanda (160 reizes 54 spēlēs) šovasar varējusi tikai 7 reizes 4 “īstajās” pārbaudes spēlēs. uz kopējā KHL komandu starpsezonas snieguma fona tas tiešām ir mazāk. Rautakallio new model army, acīmredzot, atstrādā citus spēles elementus. tiek solīts komandas “neērtums” tās pretiniekiem…

cita starpā, starpsezonas rezultatīvākie personāži ir Gints Meija un Niclas Lucenius, kuri savu punktu lielāko “džekpotu” nocēluši Dinamo treniņspēlē pret HK Rīga 29. jūlijā. bet, ja treniņspēle tiek “likta mierā”, dinamiešu ierindā “bombardē” Mārtiņš Karsums un Ģirts Ankipāns; abiem pa 4 punktiem. jādomā, ka uz kopējā Dinamo fona nav mazsvarīgs faktors no iepriekšējās sezonas “mantotais” virknējums laukumā. citiem uzbrucējiem daudz “izmisīgāk” jācenšas saspēlēties un/vai jāpakļaujas Rautakallio “saspēles ķīmijas” eksperimentiem.

Dinamo spēlētāju rezultativitāte 2011. g. starpsezonā (pēc 5 spēlēm):

hokejists	punkti 5 sp. (iesk. treniņsp.)	punkti 4 sp. (nesk. treniņsp.)
Gints Meija	4+3	2+0
Niclas Lucenius	1+4	0+1
Mārtiņš Karsums	2+2	2+2
Ģirts Ankipāns	1+3	1+3
Roberts Bukarts	1+3	1+1
Kristaps Sotnieks	3+0	0+0
Andris Džeriņš	1+1	0+1
Juris Štāls	1+1	0+0
Guntis Galviņš	0+2	0+0
Krišjānis Rēdlihs	0+2	0+0
Jānis Sprukts	1+0	1+0
Armands Bērziņš	1+0	0+0
Arvīds Reķis	0+1	0+1
		–

KHL komandu sniegums 2011. gada pārbaudes spēlēs (līdz 2011-08-21, ieskaitot; allhockey.ru aprēķins, ar nelielām korekcijām un rankingu atbilstoši izcīnītajam punktu procentam):

	komanda	sp.	uzv.	uzv. OT	uzv. PM	zaud. PM	zaud. OT	zaud.	vārti	punkti	punktu %
1.	Atlant	3	3	0	0	0	0	0	16-7	9	100%
2.	Salavat Julajev	3	3	0	0	0	0	0	12-7	9	100%
3.	CSKA	4	3	0	1	0	0	0	15-6	11	91.7%
4.	Lev	6	5	0	0	0	0	1	20-13	15	83.3%
5.	Sibir	4	3	0	0	1	0	0	17-6	10	83.3%
6.	SKA	8	6	0	0	0	1	1	27-12	18	75.0%
7.	Dinamo (Minska)	4	2	0	1	1	0	0	17-14	9	75.0%
8.	OHK Dinamo	6	3	0	1	0	1	1	21-14	12	66.7%
9.	Metallurg (Mag.)	4	1	2	0	1	0	0	12-8	8	66.7%
10.	Lokomotiv	3	2	0	0	0	0	1	15-7	6	66.7%
11.	Torpedo	5	3	0	0	0	0	2	13-10	9	60.0%
12.	Amur	4	2	0	0	1	0	1	10-10	7	58.3%
13.	Traktor	6	1	2	1	0	1	1	16-15	10	55.6%
14.	Baris	7	3	1	0	0	0	3	32-19	11	52.4%
15.	Spartak	7	3	0	1	0	0	3	24-25	11	52.4%
16.-17.	Jugra	4	1	0	1	0	1	1	9-11	6	50.0%
16.-17.	Ņeftehimik	4	1	0	1	0	1	1	9-11	6	50.0%
18.	Avangard	5	2	0	0	0	1	2	12-12	7	46.7%
19.	Ak Bars	3	1	0	0	1	0	1	8-8	4	44.4%
20.	Severstaļ	6	2	0	0	0	0	4	13-17	6	33.3%
21.	Vitjaz	4	1	0	0	1	0	2	7-10	4	33.3%
22.	Dinamo (Rīga)	4	1	0	0	1	0	2	7-13	4	33.3%
23.	Metallurg (Novok.)	6	0	1	1	0	0	4	9-16	4	22.2%
24.	Avtomobiļist	2	0	0	0	0	0	2	3-6	0	0%
											–

Dinamo sastāva aktuālais “statuss” (2011-08-22):

ampl.	vārds	dz.	komentāri
–	VĀRTSARGI
V	Chris Holt	1985.
V	Māris Jučers	1987.
–	AIZSARGI
A	Jānis Andersons	1986.
A	Oskars Cibuļskis	1988.
A	Guntis Galviņš	1986.
A	Rodrigo Laviņš	1974.
A	Sandis Ozoliņš	1972.	kopj veselību
A	Jēkabs Rēdlihs	1982.
A	Krišjānis Rēdlihs	1981.
A	Arvīds Reķis	1979.
A	Kristaps Sotnieks	1987.
–	UZBRUCĒJI
U	Ģirts Ankipāns	1975.
U	Roberts Bukarts	1990.
U	Mārtiņš Cipulis	1980.
U	Andris Džeriņš	1988.
U	Mārtiņš Karsums	1986.
U	Niclas Lucenius	1989.
U	Jamie Lundmark	1981.
U	Gints Meija	1987.
U	Björn Melin	1981.
U	Aleksandrs Ņiživijs	1976.
U	Ainars Podziņš	1992.
U	Miķelis Rēdlihs	1984.
U	Jānis Sprukts	1982.
U	Juris Štāls	1982.
U	Fredrik Warg	1979.
			–

dalību Dinamo 2011. g. vasaras nometnē pārtraukuši (uz 2011-08-23):

ampl.	vārds	dz.	komentāri
U	Armands Bērziņš	1983.
U	Kaspars Daugaviņš	1988.	līgums ar Ottawa Senators
V	Nauris Enkuzens	1989.	uz Hermes (Kokkola; Somija)
V	Kristers Gudļevskis	1992.	Latvijas U-20 izlases rīcībā Žoltoka piemiņas turnīrā
U	Miks Indrašis	1990.	pārcelts atpakaļ uz Liepājas Metalurgs
A	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
U	Artūrs Ozoliņš	1988.	uz Beibaris (Atirau; Kazahstāna)
U	Kristiāns Pelšs	1992.	uz Edmonton Oil Kings (WHL)
A	Mārtiņš Porejs	1991.	pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
A	Ēriks Ševčenko	1991.	pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
U	Juris Upītis	1991.	pārcelts atpakaļ uz Liepājas Metalurgs
			–

lasāmvielai:

• KHL komandu pārbaudes spēļu tabula pēc 2011-08-21 spēlēm (ir kļūdas – piem., Novokuzņeckas Metallurg iegūto punktu procentos un vāru starpībā) – allhockey.ru
• Dinamo sastāvu papildina Jamie Lundmark (2011-08-22) – dinamoriga.eu

[Ginta Meijas foto fiksēts 2010./2011. g. sezonā; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

Dinamo sastāva komplektācijas uzmetieni & auzāsbraucienu TOP

Rīgas Dinamo sastāva komplektācijā, kā jebkurā komandā un kolektīvā, ir savas “slidenās vietas” – kādu spēlētāju ir nocēluši no deguna priekšas, pārmaksājot Rīgas kluba ekonomiskos piedāvājumus, cits – “iedod kurvīti” jau stāvot uz lidmašīnas trapa. ir arī tādi, kas saņemti pilnā augumā, bet izrādījušies savādāki – nav bijuši centri, par maz metuši…

kā jau ierasts, laiku pa laikam Dinamo sastāva komplektācijā iegadās “falšstarti” – oficiāli izsludināti, bet reāli nenotikuši ienākošie transfēri. pirms gada tāds bija zviedru vārtsargs Henriks Karlsons (Henrik Karlsson; dz. 1983.), kuram miglainās cerības uz spēlēšanu NHL-ā bija nopietnākas par piekrišanu uzspēlēt Rīgā. ar klusu sapratni līdzjutēji un ne-līdzjutēji pieņēma Karlsona lēmumu, jo runa taču par hokeja Meku, Vatikānu un Gangu vienlaikus. Karlsons, vēlāk izrādījās, uz Calgary Flames nelidoja veltīgi un savu debiju NHL sagaidīja. diezgan pieklājīgu 17 spēļu, 90,8% atvairītu metienu un 2.58 vidēji spēlē zaudētu vārtu izmērā.

šosezon par “gandrīz dinamieti” kļuva ASV pavalstniecībā esošais uzbrucējs Robijs Ērls (Robbie Earl; 1985.), kura atteikšanās no Dinamo “debesmannas kalniem un ķīseļa upēm” pēc noklusējuma tapa traktēta ar “gan jau, ka uz NHL”. tomēr nē, AHL kalibra spīdeklis ar 47 NHL spēļu pieredzi deva priekšroku Zalcburgai – EC Red Bull Salzburg komandai un Austrijas “atklātajam čempionātam” EBEL (Erste Bank Eishockey Liga). te nu “vidējais līdzjutējs” samulsa un labākajā gadījumā aizdomājās par to ka hokeju spēlē ne tikai NHL un KHL, un arī par to, ka ar Rīgas Dinamo par spēlētājiem var konkurēt ne tikai Kazaņas Ak Bars…

Dinamo zina, ko grib?

neskaitot garāmšāvienus, Rīgas Dinamo komplektācijā ir iegadījušies arī trāpījumi vārtu stabā – vairāk vai mazāk ņipri un asi, bet bez rezultāta. komplektācijas “neuzminēšanas” TOPa neapstrīdami līderi, protams, ir paši Dinamo sastāva komplektētāji. šī nominācija pienākas par tādu centra uzbrucēju iegādes politiku, kuras ietvaros piesaistītie centri izrādās malējie uzbrucēji. protams, labi, ka ne vārtsargi vai, piemēram, beisbolisti; tomēr ar apzīmējumu “varu spēlēt arī kā centrs” ir par maz. ja šāds atgadījums būtu viens, tad varētu saudzīgi secināt ar “kam negadās”. bet, ja gadās divreiz, tad… attiecīga nominācija.

tiesa, uzreiz jāpiebilst, ka jaunlaiku Dinamo pastāvēšanas 3 gadu gaitā sastāva komplektētāji ir auguši un attīstījušies, bet komplekti kļuvuši no sezonas uz sezonu kompaktāki. ja Dinamo un KHL pastāvēšanas pirmajā sezonā (2008./2009.) caur Rīgas klubu “izgāja” 37 hokejisti (20 uzbrucēji + 11 aizsargi + 6 vārtsargi), tad otrajā – 31 hokejists (19+9+3), bet trešajā sezonā – 30 gab. (18+9+3). protams, šo ciparu ietekmē dažādi faktori, t.sk., iemēģināto jauno hokejistu skaits. tomēr kopējais spēlētāju skaits apliecina arī kluba vadītāju un pus-vadītāju saprašanu tēmu lokā “ko īsti gribam?”.

pirmās sezonas gaitā vien draudzību ar Dinamo pārtrauca vai neturpināja 7 hokejisti. dažiem no viņiem bija iespēja palikt fārmklubā Rīga 2000, bet tomēr viņi devās meklēt laimi citur vai atpakaļ, kā, piemēram, Edija Brahmaņa (1983.) gadījumā. no šiem septiņiem arī divi leģionāri – uzbrucējs Ronalds Petrovickis (Ronald Petrovicky; 1977.) un Daniels Sperle (Daniel Sperrle; 1982.). otrajā sezonā “atteiktie” jau bija tikai divi – aizsargs Lī Svets (Lee Sweatt; 1985.) un uzbrucējs Adrians Fosters (Adrian Foster; 1982.). bet aizvadītajā 2010./2011. g. sezonā “aiz durvīm” izlikts tikai viens – centra uzbrucējs Jurajs Mikušs (Juraj Mikus; 1987.). acīmredzami nolasāms progress: 7 – 2 – 1. tomēr arī te jāatceras, ka pastāv arī dažāda veida matemātiski-ekonomiski aprēķini, kā arī iespēja turēt sastāvā neatlaižot…

TOP 3 “štangas” 3 sezonu laikā:

1. Ronalds Petrovickis (pa kreisi novietotā attēlā). šķiet, atbilstošākais apzīmējumam “ņipri un stipri, bet bez rezultāta”. izskatījās, ka slovāku uzbrucējam ar attieksmi un darba sparu viss ir kārtībā, taču 5 punkti (2+3) 30 spēlēs nebija tas, ko gaidīja no NHL gaisu krietni ieostījuša leģionāra. arī savās labākajās NHL sezonās viņš ne tuvu nebija rezultatīvākais savā komandā. tomēr “galvām bija jāripo”. 2008. gada decembrī Petrovicka-jaunākā un Dinamo ceļi šķīrās.

2. Jurajs Mikušs. par “Šuplera dēlu” dēvētais slovāku centrs hokeja forumos, kā arī līdzjutēju aiz-galda un speciālistu aizkulišu sarunās bija spiests personificēt visu “ļaunumu”, ko nesis Slovākijas hokejistu protekcionisms Šuplera izpildījumā. jau pēc 2010./2011. g. sezonas sākuma, kad nebija ierakstījies leģionāru skaita ziņā limitētajā Spartak sastāvā, Rīgā pieņemtais Mikušs tā arī “neuzplauka”. savus 4 punktus (3+1) un “-5” lietderības 22 spēlēs viņš iekrāja, bet uzticības avanss un spēles laiks, salīdzinot ar līdzīga kalibra Latvijas spēlētājiem, bija manāmi lielāks par iespēto. vai Mikušs ziedēs ziemā, tika atļauts noskaidrot Maskavas Spartak vienībai, kurai viņš tika atdots atpakaļ. starp citu, arī spartakiešu sastāvā Jurajs Mikušs “ziedēja” aptuveni tikpat intensīvi – 5 punkti 23 spēlēs regulārajā KHL čempionāta daļā, kā arī pa nullēm play off 4 spēlēs.

3. Viktors Bļinovs (1981.). viens no tiem spēlētājiem, kuriem Šuplera vadītais treneru korpuss tā arī neatrada īsto pielietojumu. 3 punkti un “-7” lietderības 24 spēlēs nav uzbrucējam pati gaidītākā statistika, neatkarīgi no virknējuma secības. kā neliels “skaidrojums”: spēles laiks nebija pats biežākais – 8:16 vidēji spēlē. Bļinovs sāka kopā ar KHL un Dinamo – 2008. gada 2. septembrī, bet pēdējā spēle Dinamo krāsās fiksēta tā paša gada 24. novembrī. pēc tam Viktors Bļinovs ar labu rezultativitāti ir “vagojis” galvenokārt Baltkrievijas ekstralīgu dažādās tās komandās. interesanti, kā Bļinovs izskatītos uz KHL ledus tagad, pēc divarpus sezonu “sānsoļiem”, pie citiem treneriem…

P.S.

nu jau tradicionāli par “neauglīgu gadījumu” ir pieņemts uzskatīt uzbrucēju Taileru Arnasonu (Tyler Arnason; 1979.; attēlā pa labi), kuram bijuši diezgan “auglīgas” sezonas Chicago Blackhawks un Colorado Avalanche ierindā, 19 spēles Ottawa Senators rindās nepieminot. tomēr, 11 punkti (4+7) un “+3” lietderības regulārā čempionāta 26 spēlēs Dinamo rindās ir ļoti neslikts rezultāts, ja pieņem zināšanai – galvenais treneris no sākta gala neuzticējās Arnasonam, iedalot vien 9:48 laika vidēji spēlē. vai protestējot pret nepielaišanu Tailera Arnasona izvēlē, vai citu iemeslu dēļ, lai paliek Šuplera ziņā. play off-ā Arnasona “pulksteņlaiks” bija vēl pieticīgāks – 7:05, vien 3 spēles un 1 rezultatīva piespēle. nu, nemācēja un/vai negribēja treneri atrast pielietojumu Arnasonam.

kandidāti uz “stenderēm” 2011./2012. g. sezonā?

pēc pirmajām divām pārbaudes spēlēm, neskaitot sparing-maču pret HK Rīga (9:2; 29. jūlijā), vietām ir panesusies “gaudu dziesma”, kuras melodija nāk no Dinamo zaudējumiem pārbaudes spēlēs pret Sibir (2:6; 3. augustā) un pret CSKA (1:4; 13. augustā). piedziedājuma tematika – “neredzamie” jeb neizteiksmīgie leģionāri. pa starpai kāda “slavas dziesma” izskan par godu vienīgajiem “trāpītājiem” Gintam Meijam un Robertam Bukartam, bet kopumā – “play off-ā netiksim”, “labu vārtsargu Latvijā nav”, “kas tie par leģionāriem, kas bullīti nevar iemest”…

hallo, ir pārbaudes spēles. ne vairāk, ne mazāk. vai stāsts par 2009. gada starpsezonas KHL čempioniem ir aizmirsts?

Dinamo sastāva aktuālais “statuss” (2011-08-13):

ampl.	vārds	dz.	komentāri
–	VĀRTSARGI
V	Kristers Gudļevskis	1992.	pārcelts no HK Rīga treniņnometnes
V	Chris Holt	1985.
V	Māris Jučers	1987.
–	AIZSARGI
A	Jānis Andersons	1986.
A	Oskars Cibuļskis	1988.
A	Guntis Galviņš	1986.
A	Rodrigo Laviņš	1974.
A	Sandis Ozoliņš	1972.	kopj veselību
A	Jēkabs Rēdlihs	1982.
A	Krišjānis Rēdlihs	1981.
A	Arvīds Reķis	1979.
A	Kristaps Sotnieks	1987.	kopj veselību
–	UZBRUCĒJI
U	Ģirts Ankipāns	1975.
U	Armands Bērziņš	1983.	try-out
U	Roberts Bukarts	1990.
U	Mārtiņš Cipulis	1980.	noslēgts “īstais” līgums
U	Andris Džeriņš	1988.
U	Mārtiņš Karsums	1986.
U	Niclas Lucenius	1989.
U	Gints Meija	1987.
U	Björn Melin	1981.
U	Aleksandrs Ņiživijs	1976.
U	Ainars Podziņš	1992.	pārcelts no HK Rīga treniņnometnes
U	Miķelis Rēdlihs	1984.
U	Jānis Sprukts	1982.
U	Juris Štāls	1982.
U	Fredrik Warg	1979.
			–

dalību Dinamo 2011. g. vasaras nometnē pārtraukuši (uz 2011-08-13):

ampl.	Vārds	dz.	Komentāri
U	Kaspars Daugaviņš	1988.	līgums ar Ottawa Senators
V	Nauris Enkuzens	1989.
U	Miks Indrašis	1990.	pārcelts atpakaļ uz Liepājas Metalurgs
A	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
U	Artūrs Ozoliņš	1988.
U	Kristiāns Pelšs	1992.
A	Mārtiņš Porejs	1991.	pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
A	Ēriks Ševčenko	1991.	pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
U	Juris Upītis	1991.	pārcelts atpakaļ uz Liepājas Metalurgs
			–

P.S. Roberta Jekimova (1989.) “pievienošanās” Rīgas Dinamo ar try-out ir bijusi vai nu kāda Krievijas žurnālista pārklausīšanās, vai – Dinamo ģenerālmenedžera Normunda Sējēja pārteikšanās…

[pirmais foto fiksēts Liepājas Metalurgs spēlē pret Bobruiskas Šiņņik 2010. gada 12. decembrī Baltkrievijas ekstralīgas regulārā čempionāta ietvaros; foto autors: Aigars Prūsis. otrajā attēlā Ronalds Petrovickis 2008./2009. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Dinamo vārtsargu “rotācijas”. papildspēki pirms 2011./2012.

Rīgas Dinamo vārtsargu “līnija” ir ļoti nepastāvīgs “amats” komandā. tikai 3 sezonu laikā rīdzinieku vārtus ir sargājuši 9 dažādi “varianti”. starp tiem arī Uģis Avotiņš ar 13 sekundēm spēles laika. bet ar visu to – vidēji 3 jauni vārtsargi sezonā ir diezgan augsts rotācijas rādītājs.

būs latviešu vārtsargi

jau drīz pēc aizvadītās (2010./2011.) sezonas beigām, Dinamo ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs medijiem atklāja komandas komplektācijas “rāmjus”. tostarp pieminot, ka “pirmā numura” loma paliek Krisam Holtam, ar Mikaelu Tellkvistu līgums pagarināts netiks, bet pārējie divi vārtsargi tiks meklēti Latvijas jauno vārtsargu apcirkņos. vārtsargu jaunības robežas gan nebija nosauktas, taču apcirkņi nav tik ietilpīgi, lai pretendentus nevarētu uzminēt. tagad Sējējs sporta apskatniekam Armandam Pučem ir nosaucis divus jaunos, kas iesaukti dinamiešos, – Māris Jučers (dz. 1987.) un Nauris Enkuzens (dz. 1989.). jāpiebilst, ka Enkuzenam tā ir “otrā atnākšana” uz Dinamo. 2009./2010. g. sezonā viņš jau bija Dinamo nometnē, bet oficiālajās spēlēs uz ledus netika, cīnoties galvenokārt tā laika fārmkluba Dinamo Juniors krāsās. tā kā zinātāji zina apšaubīt Krisa Holta sportisko formu, tad Jučeram un Emkuzenam iespējas ir. ja tās netiks izmantotas, tad neesot “izslēgts, ka jau pēc pirmā KHL čempionāta mēneša, Dinamo sāk hokeja tirgū šajā [vārtsargu] sakarā jaunus meklējumus” (tā Sējēja sniegto informāciju pārstāsta sportaavize.lv). vien jāatceras, ka “trešo vārtsargu” iespēlēšanas tradīcijas Dinamo komandā ir pieticīgas – iespējas līdz šim tika dotas nedaudz. taču iespējams jaunpieņemtais galvenais treneris Peka Rautakallio būs ieviesis izmaiņas.

“trešo numuru” iespēlēšanas tradīcijas

6 vārtsargu “iespēlēšana” savā pirmajā sezonā varētu maldīgi liecināt par Dinamo tendenci, ka visiem pretendentiem tika dota iespēja. tomēr “sešinieks” šajā gadījumā liecināja par “pirmā numura” meklējumiem; un gala beigās “tālais soliņš” Ervīna Muštukova un Uģa Avotiņa personā “dabūja” pa abiem tikai 80 minūtes un 13 sekundes spēles laika. otrajā sezonā Dinamo treneri vispār iztika ar 2 vārtsargiem – Masaļski un Pruseku, tiesa, nomokoties ar saprašanu, kurš no tiem ir pirmais un kurš otrais… dilemmas par  vārtsargu hierarhiju Dinamo vārtos turpinājās arī trešajā (2010./2011.) sezonā, vien uzvārdi citi – Tellkvists un Holts. un tikai, kad traumas abus pirmos bija izsitušas no ierindas, treneri “atcerējās” par Edgaru Lūsiņu, kurš sev uzticētajās spēlēs un pēcspēles metienos nepievīla. tomēr pēc 2010./2011. g. sezonas saistības ar Lūsiņu tika pārtrauktas…

Māris Jučers (1987.)

Jučers 2010./2011. g. sezonu turpināja aizvadīt Liepājas Metalurgs saimniecībā. šajā sezonā bija viens no diviem Liepājas komandas vārtsargiem Baltkrievijas ekstralīgā. regulārajā čempionātā vieta liepājnieku vārtos tika sadalīta brālīgi – Dmitrijam Žabotinskim (dz. 1980.) 1694:43 kopējā spēles laika, bet Mārim Jučeram – 1681:07. play off-os sadalījums bija par labu Žabotinskim, kurš cīnījās 2 spēles (118:16), bet Jučers – 1 spēli (60:00). pārējie divi liepājnieku pieteikumā fiksētie vārtsargi – Nauris Grīnvalds (1990.) un Jānis Kalniņš (1991.) – pie spēles laika Baltkrievijas ekstralīgā netika.

Mārim Jučeram aizvadītajā Liepājas Metalurgs regulārajā sezonā vidēji spēlē “iegadījās” 2,53 vārtu zaudējumi (Žabotinskim – 2,48) un izdevās atvairīt 91,5% pretinieku metienus (Žabotinskim – 90,9%). savukārt, izslēgšanas spēlēs vidēji 4.00 vārtu zaudējumi spēlē (Žabotinskim 3,55) un 90,7% atvairītu metienu (Žabotinskim – 89,2%). vēl švakāk “metalurgiem” un viņu vārtsargiem klājās IIHF Kontinentālā kausa izcīņā, kur Jučeram fiksēta dalība 3 spēlēs un vidēji 5,71 “neglābiens” spēlē (Žabotinskim – 2 spēlēs “vidējais” 5,56).

vēl Māra Jučera 2010./2011. g. sezonas biogrāfijā ir dažas spēles Latvijas Virslīgā un dalība Latvijas izlasē. Virslīgas regulārajā čempionātā Liepājas Metalurgs-2 (tā saucās oficiāli) sastāvā – 1 spēle, 20 minūtes spēles laika un 0,00 zaudētu vārtu. šīs pašas komandas sastāvā Latvijas play off-ā – 6 spēles, 320 minūtes, vidēji spēlē 2,06 (Žabotinskim – play off 5 spēlēs vidēji 1,29). Latvijas izlases sastāvā dalība, vismaz pagaidām, pieticīga – apmēram puse pārbaudes spēles (vidēji 1,89 “nenosargājumu”) un dalība 2011. gada pasaules čempionātā “trešā numura” statusā bez spēles laika.

Nauris Enkuzens (1989.)

2010. gada vasarā Nauris Enkuzens bija aizbraucis atrādīties treniņnometnē Washington Capitals paspārnē, taču pēc tam no “nopietnā” hokeja skatuves uz brīdi pazuda. formas uzturēšanai aizvadītas dažas spēles Sāga sastāvā Rīgas čempionātā (RAMH), bet sezonas gaitā pārcēlās uz Somiju – Kiekkohait klubu. Kiekkohait sastāvā Somijas II-divisioona (4.-ās stiprākās līgas) regulārajā čempionātā Enkuzenam uzspēlēt nesanāca, bet kvalifikācijas spēlēs par komandu tiesībām spēlēt Somijas 3.-ajā līmenī (Suomi-Sarja) Enkuzens uzspēlēja 16 spēlēs (898:51 spēles laika), vidēji spēlē “salasot” vidēji 3,87 vārtu zaudējumu, atvairot 90,14% metienu, nopelnot 25 soda minūtes un 1 rezultatīvu piespēli (saskaņā ar finfockey.fi). kvalifikācijā Kiekkohait sastāvā uzspēlēja vēl viens vārtsargs (Karri Ojanperä), kuram Nauris Enkuzens “lika kloķi” visās statistikas ailītēs. sāncensim Ojanperä (dz. 1991.) 7 spēles (360:32), 86% atvairītu metienu un “vidējais” 5,42. jāpiebilst, ka Nauris Enkuzens komandai labi palīdzēja un Kiekkohait izcīnīja tiesības jaunajā sezonā (2011./2012.) spēlēt Suomi-Sarja čempionātā.

vēl 2010./2011. g. sezonā Enkuzens 2 spēles aizvadīja Kiekkohait U20 komandā Somijas Jr. A III-divisioona (4.-ajā stiprākajā U-20 līgā); te 119:59 spēles laika, vidēji 3,00 vārtu zaudējumu spēlē un 92% atvairītu metienu.

Rīgas Dinamo vārtsargu sniegums Dinamo sastāvā KHL 3 regulārajos čempionātos (rankings pēc vidēji spēlē ielaistajām ripām):

vārtsargs		sp.	uzv.	zaud.	PM sērijas	atv. met %	vidēji spēlē	punkti	SM	„sausi”	sp. laiks
Martins Pruseks 2008./2009.		20	10	6	2	94,1%	1.70	0+0	0	6	1163:48
Kriss Holts 2010./2011.		33	13	11	8	92,4%	2.47	0+0	2	1	1965:37
Daniels Sperle 2008./2009.		5	1	3	0	90,8%	2.61	0+0	0	0	252:56
Mikaels Tellkvists 2010./2011.		20	8	9	1	92,2%	2.63	0+0	4	1	1139:33
Edgars Lūsiņš 2010./2011.		4	1	2	1	89,7%	2.63	0+0	0	0	182:10
Edgars Masaļskis 2008./2009.		8	4	2	1	91,5%	2.66	0+0	0	1	406:40
Edgars Masaļskis 2009./2010.		37	17	12	5	91,0%	2.84	1+0	6	2	1920:26
Ervīns Muštukovs 2008./2009.		2	0	1	0	90,5%	3.00	0+0	0	0	80:00
Martins Pruseks 2009./2010.		28	7	15	2	90,3%	3.13	0+0	2	0	1476:56
Sergejs Naumovs 2008./2009.		29	12	12	2	89,3%	3.50	0+0	2	0	1489:53
ĀRPUS
Uģis Avotiņš 2008./2009.		1*	0	0	0	–	0.00	0+0	0	0	0:13
Ervīns Muštukovs 2009./2010.		0**	–	–	–	–	–	–	0	–	0
Kristers Gudļevskis 2010./2011.		0**	–	–	–	–	–	–	0	–	0
* Uģim Avotiņam fiksēts 13 sekunžu spēles laika, kurā netika izdarīts neviens metiens pa viņa sargātajiem vārtiem.
** ir bijuši pieteikti spēlēm, taču pie spēles laika nav tikuši.

Rīgas Dinamo vārtsargu sniegums Dinamo sastāvā KHL izslēgšanas spēlēs (rankings pēc vidēji spēlē ielaistajām ripām; pirmās 3 sezonas) :

vārtsargs	sp.	uzv.	zaud.	atv. met %	vidēji spēlē	punkti	SM	„sausi”	sp. laiks
Edgars Masaļskis play off 2010	6	3	2	93,4%	1.93	0+0	2	1	373:30
Martins Pruseks play off 2010	4	1	3	92,1%	2.57	0+0	0	0	209:50
Mikaels Tellkvists play off 2011	6	3	1	90,4%	3.04	0+0	2	0	295:45
Kriss Holts play off 2011	7	2	5	89,0%	3.27	0+0	2	0	403:40
Martins Pruseks play off 2009	3	0	3	85,9%	4.67	0+0	0	0	167:02
Sergejs Naumovs play off 2009	1	0	0	77,8%	10.10	0+0	0	0	11:53
ĀRPUS
Ervīns Muštukovs play off 2010	0*	–	–	–	–	–	0	–	0
* ir bijis pieteikts spēlēm, taču pie spēles laika nav ticis.

lasāmvielai & izziņām:

• Armands Puče par Dinamo sastāva komplektāciju (t.sk. vārtsargu izvēli; 2011-06-06) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Liepājas Metalurgs spēlētāju statistika 2010./2011. g. regulārajā sezonā – pointstreak.com
• Liepājas Metalurgs spēlētāju statistika 2011. gada play off – pointstreak.com
• Māra Jučera statistikas uzskaites – statistika.lhf.lv, eliteprospects.com (nav korekti cipari attiecībā uz Latvijas Virslīgu), eurohockey.com
• Naura Enkuzena statistikas uzskaites – nahl.lv, statistika.lhf.lv, eliteprospects.com (nekorekts Sāga sastāvā aizvadīto spēļu skaits), eurohockey.com (ir uzskaites nepilnības)
• Naura Enkuzena u.c. vārtsargu statistika Suomi-Sarja kvalifikācijas spēlēs (2010./2011.) – finhockey.fi
• Mikaels Tellkvits pārceļas uz MODO Hockey (2011-06-07) – modohockey.se
• Naura Enkuzena intervija (2010. g. jūlijs): tepat
• Dinamo vārtsargu snieguma kopsavilkums (2010. g. oktobris): tepat

[pirmajā attēlā Latvijas izlases krāsās – Māris Jučers; foto fiksēts Latvijas izlases pārbaudes spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 8. aprīlī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). otrajā attēlā – Nauris Enkuzens; foto fiksēts Dinamo Juniors spēlē pret Liepājas Metalurgs 2010. gada 3. aprīlī; foto avots: dinamoriga.eu. trešajā attēlā, zemāk – Mikaels Tellkvists un Edgars Lūsiņš; foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret OHK Dinamo 2010. gada 22. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Mikaels Tellkvists un Edgars Lūsiņš dodas prom…