Krievu hokeja leģendas vēstures atkritumos?

Jau pāris mēnešus KHL slimības vēsturē ir ieraksts – “jāārstē” Spartak. Finanšu problēmas šo Krievijas galvaspilsētas klubu vajā jau ne pirmo reizi. Nebūtu arī pirmā reize, ka KHL pamestu un pat “aizvērtos” kāds no klubiem. Taču šoreiz ir runa par vienu no Krievijas leģendārākajiem klubiem, kas dibināts 1946. gadā (tādu Krievijā nav daudz), ir četrkārtējs PSRS čempions un n-tais sudraba vai bronzas godalgu laureāts. Šķiet, neatņemama krievu hokeja vēstures sastāvdaļa…

Pēc PSRS čempionāta pabeigšanās Spartak klubs līdzīgi kā daži citi padomju laikos spīdoši klubi (CSKA, Kriļja Sovetov) sāka “grimt”. Drīz Spartak jau vairs nebija starp Top klubiem, biežāk ieņemot vietu otrajā desmitā. Tālāk klubs vairākkārt izkrita no Krievijas Superlīgas un spēlēja otrajā līmenī – Augstākajā līgā (tagad VHL; 1999./2000., 2000./2001., 2003./2004.), bet vienu sezonu pat vispār nespēlēja (2006./2007.). Tad arī šķita, ka komanda ir izbeigusies un “uz visiem laikiem”. Bet īsi pirms KHL izveides situācija ar Spratak tika sakopta, un 2008. gadā komanda iestartēja KHL-ā.

Vai Spartak pēdējā sezona?

Maskavas Spartak 2013./2014. g. sezonu iesāka salīdzinoši sprauni, taču sezonas gaitā piedzīvoja ģenerālsponsora un līdz ar to finanšu plūsmas zaudēšanu. 2013. gada 13. decembrī bankas licence tika atņemta kluba “donoram” Investbank… Turmāku kluba elpināšanu uzņēmās KHL, sniedzot dotācijas un uzturot pie eksistences kluba primārās vajadzības. Protams, par sportisko līmeni šādos apstākļos sanāk domāt vismazāk. Komandu pametuši daži, kas sezonu bija iesākuši pie “spartakiešiem” –  Džefs Glass (Jeff Glass), Derons Kvints (Deron Quint), arī Aleksejs Krutovs, Nikolajs Žerdevs. It kā lielakā daļa sastāva vīru ir saglabāta, tomēr komandas emocionāli garīgais stāvoklis, kā saka Spartak galvenais treneris Fjodors Kanareikins, “atrodas brīvajā kritienā”. Ko tas nozīmē? 19 zaudējumi pēc kārtas! Tiesa, regulārās sezonas priekšpēdējo spēli 2. martā izdevās uzvarēt, bet iepriekšējā uzvara bija 6. decembrī. Rezultatā – 56 punkti 53 spēlēs un 13. vieta KHL Rietumu konferencē. Sliktāk klājas tikai Minskas Dinamo – konferences pēdējā (14.) vietā.

Pirms dažām dienām Spartak vadība paziņoja, ka savu problēmu dēļ nestartēs KHL “alternatīvajā” play off – Nadeždas (Cerības) kausa izcīņā, bet līgas vadoņi jau pamanījušies paziņot, ka Spartak izstāšanās no “cerību kausa” netraucēs šīs trofejas izspēles kārtībai… Starp rindām lasot – diezgan bezcerīgi… Likumsakarīgi veidojas dažāda skaļuma baumas un spriedumi, ka KHL jau ir “norakstījuši” Spartak klubu. Viens no salīdzinoši loģiskiem argumentiem – Krievijas galvaspilsētā pietiek ar diviem KHL klubiem (Dinamo, CSKA), it īpaši, ja ņem vērā, ka Piemaskavā mājo vēl divi KHL klubi – Atlant, Vitjaz. Bet kā paliek ar tradīcijām un to kopšanu?

Nav interese visus glābt

Ja runa ir par KHL klubu pārstāvniecību un ģeogrāfiju, tad līgas prioritāte tomēr ir krievu hokeja “eksportēšana” pāri Krievijas robežām un arī nedaudz pašu zemes ģeogrāfiski vai hokeja ziņā attālākos stūros. Citi secinājumi, vērojot KHL dalībnieku izmaiņas, nemaz nevar rasties. KHL pastāvēšanas gaitā klāt “pievilkta” jau Slovākija, Čehija, Ukraina, Horvātija, nerunājot par startā līdzās nostādītajiem Baltkrievijas, Kazahstānas un Latvijas klubiem. Tagad nopietni vingrinājumi norisinās, lai KHL-ā būtu arī Somijas klubs, kā arī tiek iestudēti dažādi darījumi, lai paņemtu vēl kādu “importa” valsti.

Krievijā KHL hokejs “aiznests” līdz Vladivostokai, pieņemts klubs no Hantimansijskas un tagad pilnā nopietnībā tiek līgai gatavots klubs Krievijas “Floridā” – Sočos. Bet bez lielām sāpēm un bēdām pēc pirmās sezonas KHL pameta Krievijas mērogiem leģendārs nosaukums – Voskresenskas Himik, kas drīz pēc tam beidza pastāvēt kā pieaugušo komanda, par galveno nosaukuma nesēju atstājot jaunatnes komandu MHK Himik. Toljati Lada pameta KHL pēc otrās sezonas; tā cīnās VHL (otrajā līgā), sapņo par atgriešanos KHL…

Bet līgas vadība nesteidzas “reanimēt” pašu Krievijas klubus, arī leģendārus. Vēl pirms KHL izveides un līgas pirmajās sezonās uz “lielo hokeju” tiecās Maskavas Kriļja Sovetov – brends, kas krievu hokeja pazinējiem ir vairāk neka zināms. Tomēr “spārni” netika glābti… Komanda bija piedzīvojusi sadalīšanos, tās savstarpēji karojošās frakcijas cīnījās Augstākajā līga un/vai MHL, līdz iznīka pavisam. Jo ko gan KHL darītu ar četriem klubiem Maskavā, kur tā jau manāmas problēmas ar hokeja apmeklētību…

Finanšu un ideoloģiskas problēmas pēcpadomju laikā ir piemeklējušas arī Maskavas CSKA klubu. 1996. gadā PSRS titulētākais hokeja klubs sadalījās divās dažādās komandās, kas uzrādīja salīdzinoši necilu sniegumu. No kādreizējās spozmes nekas nebija palicis. 2002. gadā klubs apvienojās, pēc sešiem gadiem iestartēja KHL un jau pēc dažām sezonām atkal radās finanšu problēmas. CSKA klubu tika nolemts glābt. Jo tas taču visu laiku čempionu medaļām un sasniegumiem bagātākais Krievijas klubs – zīmols, kuru no jauna radīt nebūs vairs iespējams. Tikai – kopt, laistīt, prasmīgi apsaimniekot… 32 čempionu tituli, lai arī visi PSRS laikos, tomēr jebkuram citam Krievijas klubam līdz šādai “kolekcijai” ir kā no Maskavas līdz Pekinai kājām (citāts). Tāpēc arī sponsora atrašanā tika iesaistītas Krievijas valsts augstākās amatpersonas, bet ar to dalību šādas lietas notiek ātri. Jauns sponsors ir atrasts (nozīmēts), un CSKA atkal ir “zirgā”.

Izbijušu klubu netrūkst

Visādi citādi, hokeja klubu izbeigšanās kā Krievijā, tā citur pasaulē ir diezgan ierasta parādība. Kriļja Sovetov, Himik vēl ir salīdzinoši nesenās atmiņās. Bet vai kāds atceras tādu komandu kā Maskavas Lokomotiv? Dibināts 1947. gadā, cīnījās PSRS čempionātos. 1972. gadā pameta PSRS Augstāko (stiprāko) līgu, bet 1983. gadā tika likvidēta vispār. Savulaik diezgan populāra un atpazīstama vienība, bet Maskavai jau bija četri klubi stiprākajā līgā.

Piemēram, Sanktpēterburgā (iepriekš – Ļeņingradā) ir vesela “jūra” savulaik likvidētu hokeja klubu, kuru vēsture sākās 40. gados un kas uzspēlējuši PSRS augstākajā līmenī. Ļeņingradas Spartak – dibināts 1947. g., likvidēts 1965. g., no jauna reanimēts otrajai līgai 90. gadu vidū, bet 2006. gadā likvidēts atkal. Bet varbūt kāds atceras tādu vienību kā Ļeņingradas Dzeržiņec vai Kirovec? Komanda ar nosaukumu Dzeržiņec 1947. gadā sāka startu PSRS čempionātā, bet beidza 1962. gadā (nosaukums Kirovec). Vai Ļeņingradas Dinamo? Dibināts 1946. gadā, PSRS čempionāta pirmo sezonu neatņemama sastāvdaļa. 1954. gadā likvidēts, 1965. g. – atjaunots, 1971. g. – atkal likvidēts. 2012. gadā nosaukums Dinamo Sanktpēterburgā ir atgriezies, un no 2013./2014. g. sezonas jaunatnes līgā MHL startē šāda nosaukuma komanda, kas izveidota un hokeja skolas Forvard bāzes. Bet kopumā Krievijā šādu likvidētu klubu netrūkst.

Tāpat kā mūsu pusē. Nevajag tālu meklēt, lai atrastu klubu nosaukumus – ASK Ogre, DHK Latgale, Rīga 2000, Liepājas Metalurgs, SMScredit.lv utt. utjpr., pat neejot dziļāk uz Latvijas PSR un 30. gadu Latvijas komandām. Kur tas viss ir? Apmēram turpat kur Krievijas “spartaki”, “spārni” un “ķīmiķi”.

Arī visas pasaules hokeja līgu pionierim un “etalonam” NHL ir savi “izbeigtie” klubi. Nav vairs tādu Montreal Wanderers vai Montreal Maroons pilsētā, kur pietiek ar vienu Canadiens. Nav arī New York Americans, Pittsburgh Pirates un vēl dažu. Tomēr NHL cenšas kaut kā glābt tradīcijas, pārceļot klubus uz citām pilsētām un pat rotējot starp Kanādu un ASV. Mēģina radīt zaudētās leģendas no jauna – kā Ottawa Senators. Tomēr šaubu nav, ir arī zaudēti NHL klubi.

Morāle?

Protams, katrai līgai ir savas ģeogrāfiskas, materiālas un dažkārt politiskas intereses. Klubus mēģina nometināt ne tikai hokejiskās pilsētās, bet arī vietās, kur šīs spēles tradīciju nav, bet ir potenciāls apmeklējumam un sponsoru naudas rotācijai. Tādēļ ir diezgan loģiski, ka, piemēram, Maskavā nav piecu KHL klubu.

Tomēr līgu vadoņiem der atcerēties, ka ir tādas vērtības, ko pēc tam arī par ļoti lielu naudu nebūs iespējams nopirkt. Varēs uztaisīt “admirāļus” kā Vladivostokā vai Soču “delfīnus”, kas arī labi un skaisti, bet vēsturi iegādāties nebūs iespējams. Starp citu, leģendām, tradīcijām un stāstiem ir lielāka nozīme nekā sākumā varētu šķist.

Lasāmvielai:

• Par NHL bijušajiem un bāzes pilsētas mainījušajiem klubiem: tepat
• Par Krievijas (PSRS) leģendārajiem hokeja klubiem: tepat
• Maskavas Spartak atsakās no dalības Nadeždas kausa izcīņā – itar-tass.com, fratria.ru
• 13. decembrī (2013.) atsauc licenci Maskavas Spartak ģenerālsponsoram Investbank – spratak.ru, gazeta.ru
• Par KHL finanšu dotācijām Maskavas Spartak klubam – sport.mail.ru
• Ieskats Maskavas Spartak vēsturē – spartak.ru, slovari.yandex.ru, spartak-history.ru
• Ieskats Maskavas Lokomotiv vēsturē – lokomotiv.info
• Ieskats Sanktpēterburgas (Ļeņingradas) Spartak vēsturē – molodega.p0.ru
• Ieskats Ļeņingradas Dzeržiņec (Kirovec) vēsturē – megabook.ru
• Ieskats Ļeņingradas Dinamo vēsturē – megabook.ru
• NHL esošo un bijušo klubu logo – sportslogos.net

[Zemāk novietotā attelā Maskavas Spartak fani Arēnā Rīga pirms Rīgas Dinamo un Spartak komandu spēles 2010. gada 6. decembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Girgensons apslido rekordus. FOTOSTĀSTS

1.  Savā pirmajā NHL pussezonā latviešu uzbrucējs Zemgus Girgensons kļuvis par Buffalo Sabres pamatsastāva spēlētāju. Vismaz pašreizējā Sabres sastāva zīmējumā. Aizvadījis 37 no 38 komandas spēlēm. Un tas viss 19 gadu vecumā / Buffalo Sabres pret Calgary Flames 2013-12-14; foto avots: nhl.com

2. Savu pirmo Ziemeļamerikas sezonu Edmunda Vasiļjeva Hokeja Skolas audzēknis Zemgus Girgensons sāka 15 gadu vecumā Green Mountain Glades klubā ASV “trešā ranga” (Tier III) līgās EmJHL un EJHL. Taču jau pēc šīs sezonas (2009./2010.) ieleca ASV stiprākās junioru līgas USHL komandas Dubuque Fighting Saints sastāvā / foto no 2011./2012. g. sezonas; foto avots: Dubuque Fighting Saints profils facebook.com lapā

3. Un ne tikai “vienkārši” ieleca, bet savā pirmajā USHL regulārajā sezonā (2010./2011.) “uztaisīja” Latvijas hokejistu rekordu šajā līgā – 51 spēlē salasot 49 punktus. Iepriekšējais rekords piederēja Latvijas pārstavim Mihailam Salijenko, kurš bija mācējis 1996./1997. gada sezonā 56 spēlēs saražot 39 rezultativitātes punktus. Jāpiebilst, ka Girgensonam tas izdevās 17 gadu vecumā, bet USHL ir junioru līga (Ziemeļamerikā junioru vecums ir U-21)… /  foto no 2011./2012. g. sezonas; foto avots: Dubuque Fighting Saints profils facebook.com lapā

4. Ar to nepietika… Savā pirmajā USHL sezonā Zemgus Girgensons kopā ar Fighting Saints izcīnīja USHL galveno trofeju – Clark Cup. 2011. gada play off 11 spelēs sakrāti 8 rezultativitātes punkti / Dubuque Fighting Saints ierindā; foto avots: Dubuque Fighting Saints profils facebook.com lapā

5. Savā otrajā USHL sezonā (2011./2012.) Girgensons kopā ar Fighting Saints pie čempionu titula netika, bet bija komandas kapteinis un regulārajā sezonā laboja Latvijas hokejistu rezultativitates rekordu. Kopš ta laika tie ir 55 rezultativitates punkti, kas gūti 49 spēlēs / Dubuque Fighting Saints ierindā; foto avots: Dubuque Fighting Saints profils facebook.com lapā

6. Paralēli savām gaitām Ziemeļamerikas junioru līgās Zemgus ieradās palīgā Latvijas U-18 un U-20 izlasēm, ar kurām kopā aizvadīti trīs attiecīgo vecumu pasaules čempionāti. Piemēram, 2010. gada decembrī viņš palīdzēja Latvijas U-20 izlasei izcīnīt vietu elitē. Pēc gada – nosargāt šo vietu / Latvijas U-20 izlase pret Zviedrijas U-20 izlasi 2011-12-26; foto avots: lhf.lv

7. Līdz ko NHL drafta jaunākā vecuma ierobežojums atļāva, tā latviešu jaunais talants tika draftēts. 2012. gadā. Un arī tad sanāca rekords… Zemgus Girgensons ir ar visaugstāko kārtas numuru draftētais Latvijas hokejists! Viņu izvēlējās Buffalo Sabres pirmajā kārtā ar 14. numuru. Jāpiebilst, ka iepriekš neviens Latvijas hokejists nebija draftēts jau pirmajā kārtā. Iepriekšējais rekords no 1991. gada piederēja Sandim Ozoliņam, kuru “paņēma” ar 30. numuru, otrajā kārtā / NHL 2012. gada drafta pasākumu laikā; foto avots: sabres.nhl.com

8. Pēc drafta vienu sezonu (2012./2013.) Zemgus aizvadīja Sabres fārmklubā Rochester Americans AHL čempionātā. Starp citu, šajā vienībā savulaik pieredzi krājuši arī citi latviešu hokejisti – Pēteris Skudra, Jānis Sprukts / Rochester Americans sastāvā 2012./2013. g. sezonā; foto avots: Rochester Americans profils facebook.com lapā (Micheline V)

9. Amerks ierindā Girgensonam sezonu pabojāja tās gaitā gūtās traumas, ieskaitot smadzeņu satricinājumu. AHL regulārās sezonas gaitā aizvadīta 61 spēle, sakrāti 17 punkti un lietderības koeficients -7. Kas ir patālu no Latvijas hokejistu rekordiem AHL / Rochester Americans sastāvā 2012./2013. g. sezonā; foto avots: Rochester Americans profils facebook.com lapā (Micheline V)

10. AHL izslēgšanas spēles – Kaldera kausa izcīņa – Rochester Americans komandai nebija veiksmīgas, jo tā izkrita jau pirmajā kārtā pēc 3 aizvadītām spēlēm. Taču izslēgšanas spēļu summā Zemgus kļuva par Amerks rezultatīvako spēlētaju ar 3 vārtu guvumiem un lietderības koeficientu +2, kas sarūpēts 3 spēlēs / Rochester Americans pret Toronto Marlies 2013. gada aprīlī; foto avots: marlies.ca (Graig Abel)

11. Americans “neraža” izslēgšanas spēlēs ļāva Girgensonam debitēt 2013. gada pieaugušo pasaules čempionātā Latvijas izlases krāsās. Latvijas izlases komplekta jaunākais spēlētajs – 19 gadus vecais Zemgus Girgensons – izcēlās ar savu aktivitāti, aizvadīja 5 spēles un iemeta pretinieku vārtos vienreiz. Starp uzbrucējiem Girgensonam bija ceturtais lielākais speles laiks (vidēji spēlē 17:20) / Latvijas izlase pret ASV izlasi 2013-05-05; foto avots: iihf.com

12. Vasara beidzās ātri… Jo jūlijā noritēja Buffalo Sabres kluba jauno talantu un “prospektu” Development Camp, pēc tam – “īstā” treniņnometne / treniņi jau Sabres krāsās 2013. gada jūlijā; foto avots: Buffalo Sabres profils facebook.com lapā

13. Jau attīstības nometnes pirmajā dienā Girgensons izcēlās ar elegantu vārtu guvumu (skatīt) / treniņi Sabres krāsās 2013. gada jūlijā; foto avots: Buffalo Sabres profils facebook.com lapā

14. Augsta pašatdeve un darba ētika bija vērojama visas vasaras treniņos. Netrūka arī vārtu guvumu pārbaudes spēlēs, piemēram, divi trapījumi vienā spēlē pret Montréal Canadiens (skatīt) / Development Camp laikā 2013. gada jūlijā; foto avots: sabres.nhl.com

15. Detroita. Joe Louis Arena. 2013. gada 2. oktobris. Savas debijas spēles 53. minūtē Zemgus Girgensons nokārto vārtu guvumu (skatīt video). Tas bija Buffalo Sabres vienīgais trāpījums šajā spēlē. Līdz šim vēl nevienam Latvijas hokejistam nebija izdevies panākt vārtu guvumu savā NHL debijas spēlē. Iepriekš savās debijās rezultatīvakais sniegums bija viena piespēle. Tas bija izdevies Sandim Ozoliņam, Sergejam Žoltokam un Kārlim Skrastiņam / Debijas spēlē – Buffalo Sabres pret Detroit Red Wings 2013-10-02; foto avots: nhl.com

16. Girgensons ir cīnītājs, ko arī novērtējuši Sabres treneri. No komandas 38 spēlēm, kas jau notikušas šosezon, latviešu uzbrucējs ir piedalījies 37 spēlēs. Par viņu vairāk spēlējuši tikai četri Sabres spēlētāji – visas 38 spēles. Tikpat spēļu (37) ir vienam, bet pārējiem 24 laukuma spēlētājiem – mazāk. Šosezon Buffalo Sabres sastāvā ir uzspēlējuši 30 laukuma spēlētāji un 2 vārtsargi / Buffalo Sabres pret Toronto Maple Leafs 2013-11-29; foto avots: nhl.com

17. Arī spēles laiks 19-gadīgam jaunpienācējam ir pieklājīgs – vidēji spēlē 14:18. It kā ne tuvu nav pats lielākais komandā, bet pēdējās divās spēlēs tas “uzlecis” līdz 22:01 un 19:21 / Buffalo Sabres pret Dallas Stars 2013-10-28; foto avots: nhl.com

18. Ar savām 37 spēlēm Girgensons ir 11.-ais visvairāk spēļu NHL aizvadījušais Latvijas hokejists. Spēļu skaita ziņā “aiz muguras” Balderis (26 spēles), Karsums (24), Astašenko (23), Kulda (15), Sprukts (14), Ignatjevs (12), Vītoliņš (8), Kerčs (5). “Priekšā” 10 vīri, no kuriem tuvākie potenciāli “noķeramie” – Vasiļjevs (51) un Panteļejevs (54) / Buffalo Sabres pret Ottawa Senators 2013-12-10; foto avots: nhl.com

19. Savukārt rezultativitātes ziņā Girgensons visu laiku Latvijas hokejistu NHL rezultativitātes Topā dala jau 7./8. vietu, kopā ar Grigoriju Panteļejevu. Abiem pa 14 punktiem; Girgensonam 4+10. Nedaudz vairāk ir Vasiļjevam un Daugaviņam (pa 15 punktiem), arī Ivanānam (18 punkti). Bet talāk konkrētas virsotnes – Skrastiņam 139 punkti, Žoltokam 276, Ozoliņam 654 punkti… / Buffalo Sabres pret Toronto Maple Leafs 2013-11-29; foto avots: nhl.com

20. Movember. Arī ūsu mēnesī Zemgum bija ko atrādīt / Buffalo Sabres pret Philadelphia Flyers 2013-11-21; foto avots: nhl.com

21. Lietderības koeficients 37 spēļu summā gan negatīvs (-2). Tiesa, šosezon Sabres, kā zināms, “neiet”, un pozitīvs lietderības koeficients pagaidām ir saskaitīts tikai vienam spēlētajam komandā. Attiecīgi Girgensons ar -2 ir krietni virs vidējā savā vienībā / Buffalo Sabres pret Boston Bruins 2013-12-21; foto avots: nhl.com

22. Statistikas pilnībai: 37 spēlēs iespēti arī 58 metieni pa vārtiem, 76 (!) spēka paņēmieni, 23 bloķēti metieni, 2 soda minūtes… / Buffalo Sabres pret Toronto Maple Leafs 2013-11-16; foto avots: nhl.com

23. Sabres ierindā Girgensons strādā gan kā malējais, gan arī – kā centrs. Uzverēti 45,2% iemetienu. Bet… komandā tikai diviem uzbrucējiem, kuri piedalījušies vairāk par vienu iemetienu, šis rādītājs ir virs videjā (50.0%) / Buffalo Sabres pret St. Louis Blues 2013-11-19; foto avots: nhl.com

24. Spēka paņēmiens jeb “buča bortam” tuvplānā. Starp citu, ar saviem 78 spēka paņēmieniem Zemgus Girgensons ir trešais nīgrakais (biežākais) spēka paņēmienu izpildītājs komandā / Buffalo Sabres pret Ottawa Senators 2013-12-10; foto avots: nhl.com

25. Hokejs mēdz būt traumatisks – ja ne bortā, tad ar slidu… Aktuālajā NHL sezonā līdz šim Girgensons ir izlaidis vienu spēli – 17. oktobrī pret Vancouver Canucks. Dēļ traumas, bet jau nākamajā spēlē bija atpakaļ ierindā / Buffalo Sabres pret Phoenix Coyotes 2013-12-23; foto avots: nhl.com

26. NHL statistiķi cenšas un rēķina nianses līdz smalkumam, ka var līdzēt ne tikai treneriem, bet arī numerologiem, astrologiem… Cik smalki? Ka, piemēram, Girgensona veiksmīgakā spēļu diena ir sestdiena – vidēji spēlē nopelnīts puspunkts, lietderība plusos un arī vidējais spēles laiks (14:43) nedaudz virs sezonas vidējā. Lielāks spēles laiks ir tikai pirmdienās un piektdienās. Bet “neražu” diena ir ceturtdiena – tikai 0,14 punktu vidēji spēlē (Girgensona vidējais apjoms ir 0,38 punkti spēlē), lietderība mīnusos un arī spēles laiks vidēji vismazākais / Buffalo Sabres pret Detroit Red Wings 2013-11-24; foto avots: nhl.com

27. Vai Nolans ir droša aizmugure? Novembra vidū Buffalo Sabres piedzīvoja galvenā trenera maiņu, un “vadības grožus” pārņēma Teds Nolans – Girgensona “vecais kolēģis” Latvijas izlases cīņu gaitās / Buffalo Sabres pret Toronto Maple Leafs 2013-11-15; foto avots: nhl.com

28. Tā skaitās klupināšana vai pavizināšana? / Buffalo Sabres pret Toronto Maple Leafs 2013-12-27; foto avots: nhl.com

29. Uz priekšu – guļus, rāpus, agregātstāvoklim nav nozīmes… Tā saucas mērķtiecība, ko novērtē treneri, eksperti un apskatnieki (skatīt video) / Buffalo Sabres pret St. Louis Blues 2013-11-19; foto avots: nhl.com

30. Viena no Girgensona “zvaigžņu stundām” bija spēle pret Senators 10. decembrī – Zemgus nokārtoja savas komandas vienīgo vārtu guvumu “no spēles”, iemeta izšķirošo pēcspeles metienu un nopelnīja spēles pirmās zvaigznes titulu (skatīt vārtu guvumus). Tas, starp citu, bija vispār pirmais pēcspēles metiena mēģinājums viņa NHL spēļu karjerā… / Buffalo Sabres pret Ottawa Senators 2013-12-10; foto avots: nhl.com

31. Darba ētika un cīņasspars ir viens no iemesliem nonākšanai Sabres 1. maiņā / Buffalo Sabres pret Calgary Flames 2013-12-14; foto avots: nhl.com

32. Pēdējas 3 spēles Girgensonam ir bijušas ar rezultativitātes punktiem. Pēc komandas 38 spēlēm viņš ar 14 punktiem ir ceturtais rezultatīvākais Sabres sastāvā. Un rezultatīvakais starp komandas jaunpienācējiem (rookie), punktu un arī spēļu skaita ziņā apsteidzot, piemēram, tajā pašā 2012. gadā par diviem numuriem augstāk draftēto Mihailu Grigorenko / Buffalo Sabres pret Boston Bruins 2013-12-21; foto avots: nhl.com

33. Šosezon NHL laukumos jau devušies 140 laukuma spēlētāji – jaunpienācēji. Starp tiem reultativitātes ziņā Zemgus ieņem dalītu 14./15.  vietu. Vidējais spēles laiks starp 86 uzbrucējiem – jaunpienācējiem ir 14.-ais lielākais. Spēka paņēmienu skaita ziņā starp visas līgas jaunajiem uzbrucējiem Girgensons ir ceturtais, bloķētu metienu skaita ziņā – trešais. Tas viss ir daudz vai maz? Speciālisti spriež, ka jaunā latviešu uzbrucēja lielais ieguvums ir trāpīšana Sabres komandā, kas šosezon ir totāls pastarītis – ar 24 punktiem 38 spēlēs ieņem 30. (pēdējo) vietu NHL kopvērtējumā. Komanda, kas paņem 31,6% no visiem punktiem un iemet maz, esot labs atspēriena punkts jaunajiem talantiem, kuriem būtu grūtāk ļoti labi nokomplektētā vienībā ar “iesīkstējušiem” punktu guvējiem un produktīvām pirmajām maiņām / Buffalo Sabres pret Toronto Maple Leafs 2013-12-27; foto avots: nhl.com

34. Spriežot pēc Latvijas karoga krāsu gammas un proporciju izvēles, to zīmējuši cilvēki, kuri ar mūsu nacionālo simboliku nesaskaras ikdienā. Lai vai kā, bet šis foto ir no tās bilžu sērijas, par ko būtu vērts lepoties. Ne tikai tāpēc ka Zemgus Girgensons šosezon ir vienīgais Latvijas pārstāvis NHL čempionātā. Lai izdodas arī sezonas turpinājumā! / Buffalo Sabres pret St. Louis Blues 2013-11-19; foto avots: nhl.com

Numuri, kas NHL sastopami retāk

Tradīciju kopšana ir laikietilpīga padarīšana, taču šī ieguldījuma spēks ir nenovērtējams. NHL ir viens no pasaules hokeja flagmaņiem ne tikai spēlētā hokeja līmeņa ziņā, bet tradīciju kopšanā un ceļa ierādīšanā citām līgām. Viens no elementiem ir no aprites izņemtie spēlētāju numuri (Retired Numbers) kā goda un cieņas izrādīšana kādam ļoti “lielam” sportistam, kas ieņēmis īpašu vietu konkrētā kluba gaitās. Lieliska ideja, kā jau sen nespēlējošam vai pat mūžībā aizgājušam sportistam (viņa vārdam) likt vai ļaut “turpināt spēlēt” šī kluba labā. Arī tad, kad komandai vairs neiet tik skaisti, var atcerēties, ka savulaik tur spēlējis kāds greckis vai ruā.

Pirmais “rezervētais numurs” profesionālajā sportā pirmoreiz ieviests ne futbolā, basketbolā, beisbolā vai amerikāņu futbolā, bet tieši hokejā – Nacionālajā Hokeja Līgā. 1934. gada 14. februārī, t.i. pirms 79 gadiem, tika godināts Toronto Maple Leafs leģendārais uzbrucējs Ace Bailey (pilnā vārdā Irwine Wallace Bailey; zemāk pa labi novietotā attēlā) un viņa #6. Dažas dienas vēlāk – 22. februārī – sekoja Boston Bruins kapteinis Lionel Hitchman un viņa #3. Tagad NHL ir vairāk nekā 100 spēlētāju, kuru krekli pacelti pie arēnu griestiem un kuru numuri attiecīgajā klubā ir izņemti no aprites. Kopā NHL klubos apmēram 120 reizes krekli celti “pie griestiem”, bet pastāv speciāli izņēmumi.

Ir daži spēlētāji, kuru numurs rezervēts vairāk nekā vienā klubā. Piemēram, Veina Grecka (Wayne Gretzky) #99 ir “piepacelts” Edmonton Oilers (spēlēja 1979. – 1988.) un arī Los Angles Kings (1988. – 1996.) klubos. Cits izņēmums – ir gadījumi, kad vienā klubā rezervēts numurs, ar kuru spēlējuši divi leģendāri hokejisti. Tad nu abiem par godu konkrētais numurs “dubultā” rezervēts vienas ceremonijas ietvaros. Vēl ir trīs spēlētāju numuri, kurus laika posmā no 1979. līdz 1982. gadam bija godinājis sava laika Hartford Whalers klubs; taču pēc kluba pārcelšanās un nosaukuma maiņas jaunais klubs – Carolina Hurricanes – agrākā franšīzes īpašnieka rezervācijas īsti nerespektē… Tiesa, vienu numuru – Gordija Hova #9 – Hurricanes “nedodot” aktuālajiem spēlētājiem, neskatoties uz to, ka šis numurs nav oficiālajā Retired Numbers sarakstā.

Top numuri

Teorētiski visretākā iespēja NHL laukumos ir sastapt hokejistu ar #7; septītnieks ir rezervēts 10 Nacionālās Hokeja Līgas klubos. Otro vietu ieņem #9 – oficiāli rezervēts deviņos līgas klubos. Trešais rezervētākais – #3, kas ir “svēts” astoņos NHL klubos. Ceturtajā vietā #16 (septiņos klubos). Dalītu 5.-6. vietu ieņem #2 un #19 (katrs aizņemts 6 klubos).

Interesanti, ka pirmo trīs desmitu skaitļu virtenē nevienā klubā nav rezervēti tikai divi numuri (no 30). #13, ko varētu norakstīt uz “numeroloģisku” vairīšanos no šī skaitļa. Otrs nepiekārtais ir #28, ar kādu, starp citu, NHL šosezon iestartējis latviešu jaunais talants Zemgus Girgensons. Šobrīd NHL kopumā rezervēšana nav skārusi 63 numurus, kas nav aizņemti nevienā no NHL klubiem.

P.S.

Zemāk virkne vārdiem, kuru lielākā daļa neko neizteiks, taču sniedz ieskatu par kādu darba gadu apjomu un pēc cik ilga laika piekar kreklus NHL-ā.

NHL Top 3 Retiried Numbers:

nr.	klubu skaits	klubs	hokejists	gadi klubā	rezerv. gads
#7	10	Boston Bruins	Phil Esposito	1967.-1975.	1987.
		Buffalo Sabres	Rick Martin	1971.-1981.	2011.
		Dallas Stars	Neal Broten	1980.-1995., 1996.-1997.	1998.
		Detroit Red Wings	Ted Lindsay	1944.-1957., 1964.-1965.	1991.
		Edmonton Oilers	Paul Coffey	1980.-1987.	2005.
		Montréal Canadiens	Howie Morenz	1823.-1937.	1937.
		New York Rangers	Rod Gilbert	1960.-1977.	1979.
		Philadelphia Flyers	Bill Barber	1972.-1985.	1990.
		Phoenix Coyotes	Keith Tkachuk	1991.-2001.	2011.
		Washington Capitals	Yvon Labre	1974.-1981.	1981.
#9	9	Boston Bruins	John Bucyk	1957.-1978.	1980.
		Calgary Flames	Lanny McDonald	1981.-1989.	1990.
		Chicago Blackhawks	Bobby Hull*	1957.-1972.	1983.
		Detroit Red Wings	Gordie Howe	1946.-1971.	1972.
		Edmonton Oilers	Glenn Anderson	1980.-1991., 1996.	2009.
		Montréal Canadiens	Maurice Richard	1942.-1960.	1960.
		New York Islanders	Clark Gillies	1974.-1986.	1996.
		New York Rangers	Andy Bathgate	1952.-1964.	2009.
			Adam Graves	1991.-2001.	2009.
		Phoenix Coyotes (kā Winnipeg Jets)	Bobby Hull*	1972.-1980.	1989.
#3	8	Boston Bruins	Lionel Hitcman	1925.-1934.	1934.
		Chicago Blackhawks	Pierre Pilote	1955.-1968.	2008.
			Keith Magnuson	1969.-1980.	2008.
		Colorado Avalanche (kā Quebec Nordiques)	J.C. Tremblay	1972.-1979.	1979.
		Edmonton Oilers	Al Hamilton	1972.-1980.	1980.
		Montréal Canadiens	Butch Bouchard	1941.-1956.	2009.
		New Jersey Devils	Ken Daneyko	1982.-2003.	2006.
		New York Rangers	Harry Howell	1952.-1969.	2009.
		St. Louis Blues	Bob Gassoff	1973.-1977.	1977.

* Arī Bobby Hull numurs rezervēts divos klubos. Pēc hokejista lūguma Phoneix Coyotes ļāva viņa dēlam Brett Hall spēlēt ar tēva #9.

Faktu precizējumi saskaņā ar: National Hockey League Official Guide & Record Book 2014. – Chicago, Toronto, 2013.

Informācija atrodama arī: wikipedia.org (ir neprecizitātes).

[Pirmajā attēlā Montréal Canadiens arēnas griestu fragments; foto avots: wsj.com. Otrajā attēlā – leģendārais Ace Bailey; foto avots: torontomapleleafsatoz.blogspot.com. Noslēguma attēlā Detroit Red Wings rezervētie numuri; foto avots: flickr.com.]

Girgensons kā jauna mēraukla. Kā Latvijas hokejistiem veicies debitējot NHL?

Latviešu “brīnumbērna” Zemgus Girgensona debija Nacionālajā Hokeja Līgā tika gaidīta īpaši. Tomēr – ar visaugstāko numuru draftētais Latvijas hokejists, un galu galā jau 3 sezonas neviens mūsējais “hokeja Mekā” nebija debitējis. Bet tagad ir! Interesanti, ka ar savu debiju Girgensons ir jau pārrakstījis dažus Latvijas hokejistu rekordus NHL-ā.

Nav jau tā, ka šo rekordu būtu “ka biezs”, jo pie pasaules grandiem – Nacionālajā Hokeja Līgā – Zemgus Girgensons ir tikai 19.-ais Latvijas hokejists. Tomēr debija ir bijusi katram no viņiem. Protams, uzbrucējs ir salīdzināms ar sava ampluā pārstāvjiem. Tomēr vecumu, piemēram, varam salīdzināt arī plašāk.

Vienīgais debitants ar vārtu guvumu

No 17 Latviju pārstāvošiem laukuma spēlētājiem, kas uzspēlējuši NHL, četriem ir izdevies debitēt ar rezultativitātes punktiem. Patiesībā – vienu punktu. Rezultatīvas piespēles debijas spēlē ir fiksētas Sandim Ozoliņam, Sergejam Žoltokam un Kārlim Skrastiņam. Vārtu guvums ir izdevies tikai Zemgum Girgensonam.

Jaunākais debitants

Līdz šim jaunākie debitanti NHL no Latvijas bija trīs puiši, kas pārstāvēja talantīgo 1972. gadu un NHL čempionātā pierakstījās 20 gadu vecumā 1992./1993. gada sezonas gaitā – Sandis Ozoliņš, Grigorijs Panteļejevs un Sergejs Žoltoks. Bet Zemgus Girgensons debitēja 19 gadu vecumā!

P.S. Lietderīga debija

Zemgus Girgensons ir arī viens no četriem Latvijas laukuma spēlētājiem NHL, kuri debijas spēlē ir sastrādājuši pozitīvu lietderības koeficientu. Zemgum tas bija +1, tikpat cik Sergejam Žoltokam un Oskaram Bārtulim. Tomēr šajā parametrā, jādomā – uz ilgāku laiku, palicis negrozīts Sanda Ozoliņa rekords – debijas spēlē lietderības koeficients +3!

Latvijas hokejistu debijas spēles NHL, kā arī šajās spēlēs iekrātā statistika:

debijas dat.	spēlētājs	vecums	dz.	komanda	punkti	+/-	SM	met.	sp. laiks
1989-10-05	u. Helmuts Balderis	37	1952.	Minnesota North Stars	0+0	±0	0	1	n/d
1991-11-08	v. Artūrs Irbe	24	1967.	San Jose Sharks	GAA 2.01	atv. 93.8%	0	–	59:46
1992-10-08	a. Sandis Ozoliņš	20	1972.	San Jose Sharks	0+1	+3	2	3	n/d
1992-12-03	u. Grigorijs Panteļejevs	20	1972.	Boston Bruins	0+0	-1	0	1	n/d
1993-04-08	u. Sergejs Žoltoks	20	1972.	Boston Bruins	0+1	+1	0	2	n/d
1993-10-06	u. Harijs Vītoliņš	25	1968.	Winnipeg Jets (old)	0+0	±0	0	1	n/d
1993-10-29	u. Aleksandrs Kerčs	26	1967.	Edmonton Oilers	0+0	-1	0	2	n/d
1997-11-05	v. Pēteris Skudra	24	1973.	Pittsburgh Penguins	GAA 2.26	atv. 85.7%	0	–	26:33
1998-10-10	a. Viktors Ignatjevs	28	1970.	Pittsburgh Penguins	0+0	±0	0	1	20:11
1999-02-09	a. Kārlis Skrastiņš	24	1974.	Nashville Predators	0+1	±0	0	0	16:05
1999-04-09	u. Herberts Vasiļjevs	22	1976.	Florida Panthers	0+0	±0	2	0	12:24
2000-03-26	a. Kaspars Astašenko	25	1975.	Tampa Bay Lightning	0+0	±0	2	0	11:46
2005-10-08	u. Raitis Ivanāns	26	1979.	Montréal Canadiens	0+0	-1	0	0	2:51
2006-10-20	u. Jānis Sprukts	24	1982.	Florida Panthers	0+0	-1	0	0	1:05
2008-12-13	u. Mārtiņš Karsums	22	1986.	Boston Bruins	0+0	-1	0	2	8:52
2009-11-12	a. Oskars Bārtulis	22	1987.	Philadelphia Flyers	0+0	+1	0	1	17:18
2010-01-14	u. Kaspars Daugaviņš	21	1988.	Ottawa Senators	0+0	±0	0	2	8:26
2010-02-12	a. Artūrs Kulda	21	1988.	Atlanta Thrashers	0+0	±0	0	1	9:36
2013-10-02	u. Zemgus Girgensons	19	1994.	Buffalo Sabres	1+0	+1	0	1	11:23

*

[Foto fiksēts Zemgus Girgensona debijas spēlē – Buffalo Sabres pret Detroit Red Wings 2013. gada 2. oktobrī. Zemāk ripa, ar kuru nokārtots pirmais vārtu guvums NHL čempionātā. Foto avots: nhl.com.]

Treneru pieredze uz ledus. Ankipāns un Klodāns kā iegansts

Kad šovasar Rīgas Dinamo paziņoja par komandas treneru korpusa papildināšanu ar Ģirtu Ankipānu un Juri Klodānu, publiskajā vidē iegrozījās sarunas ar tendenci apšaubīt lēmuma pareizumu. Jo, redz, šie vīri nav bijuši ne zvaigznes, ne atslēgas spēlētāji. Bet, vai, lai kļūtu par labu treneri ir jābūt labam spēlētājam? Un, vai zvaigžņotākie spēlētāji kļūst par izciliem treneriem?

Izņēmumu netrūkst abos virzienos, bet kādas ir likumsakarības pasaules spēcīgākajā čempionātā NHL un Dinamo „darbavietā” KHL? Vismaz aizvadītajā 2012./2013. g. sezonā.

Kā bez NHL spēļu pieredzes var trenēt NHL komandas?

No Nacionālajā Hokeja Līgā aizvadītajā sezonā strādājušajiem komandu aktuālajiem galvenajiem treneriem 40,6% speciālistu (13 no 32) nav vispār NHL spēļu pieredzes hokejista „ādā”. Vēl 18,8% NHL galveno treneru (6 no 32) ir fiksēta mazāk nekā 20 spēļu pieredze uz NHL ledus. Bet, piemēram, 25% NHL klubos aizvadītajā sezonā strādājošo vārtsargu treneru (8 no 32) nav NHL vārtsarga spēļu prakses.

No visiem NHL komandas „stūrējošiem” treneriem – galvenajiem, asistentiem, vārtsargu – kopumā 31,3% vīru (41 no 131) nav NHL spēlētāja pieredzes; no tiem, savukārt, 22,9% (30 no 41) nav pat fārmklubu līgu AHL un IHL hokejista prakses. Bet vēl 45,0% treneriem kā hokejistiem NHL spēļu apjoms uz ledus bijis mazāks par 100 spēlēm. Un, redz, neskatoties uz to, šamie „māca dzīvot” arī izcilus hokejistus.

NHL Gada trenerim tiek pasniegta Džeka Adamsa balva (Jack Adams Award). 21. gadsimta gaitā to ir saņēmuši tādi sava laika izcilie vai vismaz ļoti rezultatīvie uzbrucēji kā Bill Barber kā Philadelphia Flyers galvenais treneris, Jacques Lemaire (Minnesota Wild) vai šogad – Ottawa Senators galvenais Paul MacLean. Bet starp Dž. Adamsa balvas saņēmējiem arī tādi vīri, kas uz ledus NHL oficiālajās spēlēs nav kāpuši – John Tortorella (Tampa Bay Lightning) 2004. gadā un Ken Hitchcock (St. Louis Blues) 2012. gadā. Vēl ir tādi Jack Adams Award šajā gadsimtā saņēmuši personāži kā Bob Francis (Phoenix Coyotes) un Claude Julien (Boston Bruins), kas NHL čempionātos aizvadījuši pa 14 spēlēm. Par izcilām hokejistu karjerām tās, rādās, ka nevarētu nosaukt.

32,5% KHL galveno treneru spēlējuši „kaut kur”

KHL gadījumā treneru kā spēlētāju pieredzi tik viendabīgi kā Ziemeļamerikā būs grūti izcelt. „Pāri dīķim” absolūts hokejistu līmeņa atskaites punkts ir NHL, kura dominanti vien 1972. – 1979. gados mēģināja apstrīdēt WHA čempionāts. Bet KHL teritorijā pirms līgas starta (2008.) bija pastāvējušas dažādas formācijas – Superlīga, MHL (Starpnacionālā), NVS čempionāts, PSRS čempionāts. Tas nedaudz sarežģī treneru agrākas karjeras atsekošanu, tomēr – absolūtajam vairākumam pēdas ir sadzenamas.

No KHL 26 klubu 124 treneriem – galvenajiem, vecākajiem, vārtsargu un „parastajiem” (asistentiem), kuri 2012./2013. g. sezonas gaitā strādāja līgā: 45,2% bija PSRS stiprākās līgas hokejista pieredze; 49,2% speciālistu – Krievijas pirmsKHL stiprāko līgu spēlētāja ieraksts CV; 8,9% – KHL spēlētāja prakse. Taču šīs daļas nesummējas, bet lielā daļā personu pārklājas. Attiecīgi – nereti viens un tas pats sportists izsoļojis caur PSRS un Krievijas galvenajām līgām. Vēl 19,4% ir bijusi NHL hokejista prakse, ieskaitot tādus vīrus, kas „hokeja paradīzē” spēlējuši dažas spēles. Arī mūsu pašu Viktors Ignatjevs (12 spēles), Harijs Vītoliņš (8 spēles); bet, piemēram, Pēteris Skudra – „bagātāks” (150 spēles kā vārtsargam).

25,0% no KHL strādājošo treneru nav ne PSRS vai Krievijas stiprāko līgu, ne KHL, ne arī NHL hokejista pieredzes. Un tieši starp KHL komandu galvenajiem treneriem šis īpatsvars ir vēl lielāks – 32,5% (13 no 40) bez Krievijas/PSRS stiprāko līgu vai NHL prakses. Taisnības pēc gan jāpiebilst, ka liela daļa no šiem „nepieredzējušajiem” galvenajiem tomēr pieklājīgu praksi savā laikā krājuši Zviedrijas, Somijas, Čehijas, Slovākijas stiprākajās līgās. Taču ir daži eksemplāri, kuriem tās stipro līgu pieredzes tā mazāk vai nemaz. Piemēram, Magņitkas galvenais Paul Maurice ne tuvu nevarēja lepoties ar spilgtu hokejista CV, bet toties padsmit sezonas ir bijis Nacionālās Hokeja Līgas komandu galvenais treneris.

Savukārt, no 8 speciālistiem, kuri 21. gadsimta 13 gados saņēmuši Krievijas stiprākās līgas (superlīgas, KHL) labākā trenera laurus, 3 personāžiem nebija PSRS vai Krievijas stiprāko līgu, nemaz nerunājot par NHL, spēlētāja pieredzes. Čehiem Vladimiram Vujtekam vecākajam (2002. gada tituls) un Milošam Ržiham (2011.) tas ir „piedodami”, jo abi spēlējuši Čehoslovākijā. Taču Sergejs Mihaļovs, kurš 21. gadsimtā Krievijas labākā hokeja trenera laurus plūca divreiz – 2003. gadā ar Severstaļ un 2008. gadā ar Salavat Julajev, var palepoties ar PSRS tā laika otrā/trešā plāna hokeja klubu pieredzi – Čeļabinskas Burevestņik, Ufas Salavat Julajev (tolaik nestartēja PSRS augstākajā līmenī), Kuibiševas (tagad – Samara) SKA.

NHL no otras puses

NHL spēlētāju nosacīti redzamākās individuālās balvas – Hart Memorial Trophy (regulārās sezonas vērtīgākajam – MVP), Art Ross Trophy (rezultatīvākajam), James Norris Memorial Trophy (labākajam aizsargam) vai/un Conn Smyth Trophy (izslēgšanas spēļu MVP) – kopumā 20. gadsimta pēdējos 30 gados (1971. – 2000.) ir saņēmuši 43 spēlētāji. Laika posms izvēlēts ar atkāpi no mūsdienām, lai nosauktajiem „būtu laiks” nonākt līdz treneru posteņiem. No šiem titulētajiem 43 vīriem tikai viens (Jaromirs Jāgrs) aizvadītajā sezonā bija NHL spēlētājs, bet pārējiem bija ilgāka vai īsāka iespēja nonākt treneru posteņos. Dažiem vēl būs.

Aprēķinā nav ņemti vērā Vezina Trophy – svarīgākās vārtsargu balvas – laureāti. Tie parādās arī starp divu MVP balvu saņēmējiem. Turklāt bijušo vārtsargu īpatsvars starp 2012./2013. g. sezonas NHL ne-vārtsargu treneriem (galvenajiem un asistentiem) ir bijis totāli niecīgs – ap 2,1% no visiem. Uzbrucēji veido 57,7%, aizsargi – 40,2% (aprēķins no tiem, kas spēlējuši hokeju).

Tātad no 43 nosacīti titulētākajiem trīsdesmitgades NHL hokejistiem 11 vīri (25,6%) līdz šim ir bijuši NHL komandu treneri vai galvenie treneri. Bet galveno treneru postenī bijuši 7 hokejisti (16,3%) no šiem titulētākajiem. Skaidrs, ka kāds vēl papildinās šo skaitu. Piemēram, tāda plaši zināma persona kā Patriks Ruā (Patrick Roy) maijā nosaukts par Colorado Avalanche jauno galveno treneri.

Jā, un no šiem 43 jau faktiski leģendārajiem hokejistiem neviens nav saņēmis, piemēram, NHL Gada trenera balvu (Jack Adams Award). Par veiksmīgākajiem NHL galveno treneru posteņos no saskaitītajiem 43 vīriem varētu nosaukt divus. Randy Carlyle, kurš 2007. gadā tika pie Stenlija kausa kopā ar Anaheim Ducks un tagad ir Toronto Maple Leafs galvenais. Bet Larry Robinson Stenlija kausu izcīnīja 1999./2000. g. sezonā kopā ar New Jersey Devils; tiesa, par galveno kļuva sezonas noslēgumā, īsi pirms izslēgšanas spēlēm. Bet citiem bija veicies ļoti dažādi. Salīdzinājumam: viens no pasaules visu laiku titulētākajiem hokejistiem – Wayne Gretzky – pat veselas četras sezonas pildīja Phoenix Coyotes galvenā trenera pienākumus, taču komandu izslēgšanas spēlēs ievest neizdevās.

Likumsakarības austrumos

PSRS un vēlāk dažādos Krievijas čempionātos nav tik dziļas, plašas un pēctecīgas individuālo apbalvojumu sistēmas. Tomēr apbalvojumi ir, un lai noskaidrotu 1971. – 2000. gadu titulētākos hokejistus PSRS/Krievijas stiprākajā līgā, jāmiksē dažādi tituli un uzskaites. Summā: šo gadu labākie vārtu guvēji; punktu guvēji; balvas „Trīs bombardieri” ieguvēji (čempionāta trāpīgākie uzbrucēju virknējumi); rezultatīvākie aizsargi (balva pasniegta tikai no 1984. gada); izdevuma „Hokejnoje obozreņije” (Хоккейное Обозрение) veiktajā žurnālistu aptaujā noteiktie gada labākie (veikta līdz 1991. gadam). Žurnālistu vērtējums iekļauts, lai Top spēlētāju dotu vietu arī vārtsargiem un aizsargiem. Savas nepilnības ir, taču sasummējot, saskaitāmi sava laika 76 izcili vai vismaz lieliski hokejisti, kuru vidū arī Helmuts Balderis.

No šiem 20. gadsimtu noslēdzošās trīsdesmitgades nosacīti izcilākajiem hokejistiem 19,7% (15 vīri) ir kļuvuši par galvenajiem treneriem PSRS, Krievijas un/vai KHL stiprāko līgu klubos. Šis skaitlis, protams, var palielināties, jo virkne šo vīru strādā par treneriem jauniešu komandās, citvalstu līgās vai, piemēram, turpina savas profesionālu sportistu gaitas. Šādi nosacīti „dinozauri”, kas vēl spēlē, ir četri! Krievijas superlīgas 1999./2000. g. sezonas rezultatīvākais aizsargs un, starp citu, tās pašas sezonas līgas vērtīgākais spēlētājs Andrejs Markovs (dz. 1978), kurš 2012./2013. g. sezonā turpināja spēlēt Montréal Canadiens ierindā, bet lokauta laikā pagodināja KHL klubu Vitjaz (tolaik – Čehova). KHL-ā gaitas aizvadītajā sezonā turpināja 1995./1996. g. sezonas Krievijas „Virslīgas” labākais vārtu guvējs Aleksandrs Koroļuks (dz. 1976.) un arī – uzbrucējs Oļegs Petrovs (dz. 1971.), kuram nominēta balva „3 bombardieri” par darbu 1991./1992. g. sezonā. Ceturtais ir – uzbrucējs Maksims Sušinskis (dz. 1974.), kurš aizvadītajā sezonā nedaudz uzspēlēja HC Fribourg-Gottéron ierindā Šveices galvenajā čempionātā (NLA).

Vēl bez nosauktajiem 19,7% izcilnieku, kas ir vai bija austrumpuses stiprākās līgas galveno treneru posteņos, ir pa kādam sava laika talantīgam krievu hokejistam, kas trāpījis patrenēt NHL klubus. Tiesa, neviens no šiem 1971. – 2000. gadu izcilniekiem līdz NHL komandas galvenā trenera postenim nav „uzdienējies”. Piemēram, izcilais vārtsargs Vladislavs Tretjaks padsmit sezonas nolauza, pildot Chicago Blackhawks vārtsargu trenera pienākumus, bet titulētais aizsargs Vjačeslavs Fetisovs dažus gadus asistēja New Jersey Devils galvenajam trenerim.

No bijušajiem 20. gadsimta 70.-90. gadu hokejistiem – izcilniekiem austrumos, rādās, ka titulētākais galvenais treneris ir Vjačeslavs Bikovs, kuram ir gan pasaules čempiona lauri (2008., 2009.), gan Gagarina kauss (2011.). Tomēr par KHL labāko treneri viņš nav bijis nosaukts, bet no izlases atbrīvots pēc neražām 2011. gada pasaules čempionātā.

Morāle?

Stāsta morāle ir pagalam vienkārša – „neskati treneri pēc cepures (hokejista statistikas)”. Nu, nav vienādības zīme starp jēdzieniem ‘labs hokejists’ un ‘labs treneris’. Ir aplami pieņemt, ka izcils hokejists automātiski kļūst par izcilu treneri. Vai tikpat absurdi, ka labs treneris ir bijis tikpat labs hokejists. Šajā jomā ir sakritības, nevis likumsakarības.

Arī Rīgas Dinamo „jaunieviesto” treneru – Ģirta Ankipāna un Jura Klodāna – varēšanas būs vērtējamas pēc treneru darbā paveiktā. Nevis viņu kā hokejistu CV, kur pasaules labāko piemēru izcilība nav atrodama. Cits stāsts, kāda ir treneru sagatavošanas izglītības bāze Latvijā kā tāda. Bet par praksi: iemācīties peldēt var tikai ūdenī. Lai izdodas!

[Attēlā: interviju sniedz Ģirts Ankipāns, jau kā Rīgas Dinamo treneris. Foto fiksēts Dinamo treniņā 2013. gada jūlijā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Dinamo leģionāri, kuriem šosezon jāpaņem Gagarina kauss

Tieši 2012. gada starpsezonā selekcionētais, koptais un ķemmētais Dinamo sastāva komplekts ir tas, kuram jāpaņem Gagarina kauss. Ne vairāk, ne mazāk – tāds ir kluba vadības oficiāli nosauktais uzdevums jaunajai 2012./2013. g. sezonai. Kas ir tie vairāk vai mazāk jaunie Dinamo leģionāri, kuriem šī uzdevuma izpilde jāsekmē?

Katra un tagad arī piektā KHL sezona Dinamo komandas līdzjutējiem nāk ar cerībām vai bezceru atkarībā no prognozēm attiecībā uz jaunās sezonas komplektu. Ja Latvijas hokejistu īpatsvars katru sezonu ir salīdzinoši maz mainīgs, tad leģionāru komplekts parasti tiek samainīts pilnībā vai ar vienu izņēmumu. Piemēram, jaunajā sezonā Rīgas Dinamo ierindā paliek tikai viens pērnais leģionārs – soms Niklass Luseniuss. Viens vai neviens „mantotais” leģionārs jau ir Rīgas komandas iezīme: 2009. gada starpsezonā tika „saglabāts” Hosa; 2010. gada starpsezonā „nevajadzēja” nevienu importa veci no aizvadītās sezonas; 2011. gada starpsezonā palika Kriss Holts.

Rīga – „saldā” un iecietīgā

Vēl viena rīdzinieku KHL komandas pazīme ir „saldās atgriešanās”. Proti, Rīgas Dinamo mēdz periodiski pieņemt sastāvā tos ārzemniekus, kas agrāk jau ir spēlējuši komandā. Šajos gadījumos runa ir ne tikai par pārbaudītām vērtībām, bet „saprātīgām naudiņām”. Tā 2010. gada starpsezonā komandā tika paņemts vienu sezonu CSKA platuma grādos uzspēlējušais Marks Hartigans. Tekoši – sezonu gaitā – ir bijusi Roberta Petrovicka „otrā atnākšana” (2010./2011. g.), kā arī Marsela Hosas „vēlreiz” (2011./2012. g.). Jaunajā Dinamo komplektā šāds „atkārtot, atkārtot” ir vārtsargs Mikaels Tellkvists (zemāk pa kreisi novietotā attēlā). Kad pirms sezonas Tellkvists pameta Rīgu, viņš Rietumu medijos izteicās, ka Rīgā švaks budžets un tāpēc šamie nevarot atļauties konkrēto zviedru vārtsargu. Tagad paliek retorisks jautājums: vai tagad Rīgas Dinamo lielāks budžets palicis, vai arī Tellkvistam ar cenu nav tā, kā īpaši izturētam konjakam – jo vecāks, jo dārgāks…

Komandas sastāva lipināšana jeb atlase ir ārkārtīgi radošs process. Teorija – informācijas analīze, gaišredzība un sarunāšanas prasme – drīz vien tiek testēta praktiski. Ģenerālmenedžera un priekšnieku sagādātais materiāls nonāk treneru rokās, kuras no tā visa veido komandu. Dažreiz tas izdodas ātrāk, citkārt – ap sezonas vidu, atsevišķos gadījumos – neizdodas vispār. Un tad tiek meklēti „ielāpi”, papildspēki, atlaisti spēlētāji un treneri. Dinamo saimniecība attiecībā uz treneriem ir iecietīga; „ziepes” ir bijušas dažādas, bet Šuplers „nozāģēja” 3 sezonas, Rautakallio – sāk otro. Ne-galvenie treneri gan ir mainījušies biežāk. Vai kāds atceras tādu Miklošoviču, kas asistēja Šupleram Dinamo „sākumos”? Šovasar Dinamo treneriem nepieciešams ne mazāk radošs process – leģionāri, atskaitot Luseniusu, ir prom; arī daži būtiski personāži (Sprukts, Miķelis Rēdlihs, Ozoliņš) nav komandas sastāvā, vismaz šajā starpsezonā.

Sliktāk nebūs?

Nu jau vēsturiski visplašākie „otas triepieni” un radošās domas lidojumi Dinamo sastāva komplektētājiem ir sanākuši vai nesanākuši leģionāru – uzbrucēju meklējumos. Tradicionāli akūtākās pozīcijas – centra uzbrucējs un snaiperis. Jau tradicionāli pieņemts uzskatīt un arī statistiski saskatāms, ka labākais leģionāru – uzbrucēju komplekts bija pirmajā Dinamo sezonā (2008./2009.), kad rezultātu taisīja Hosa, Hartigans un Elisons. Tikpat tradicionāli un statistiski švakākais leģionāru pienesums bija aizvadītajā sezonā (2011./2012.), kad sezonas gaitā tika atbrīvoti pat 3 uzbrucēji – leģionāri: Melins, Nieminens, Šindels… Un arī tie leģionāri – uzbrucēji, kas palika, izšķirošās lomas nespēlēja, ja neskaita Marsela Hosas iegādi regulārās sezonas izskaņā, kad Hosa atstrādāja pieklājīgi. Raugoties no pērnās sezonas pieticīgās mērauklas, varētu prognozēt, ka sliktāk diezin vai būs.

Pagaidām Dinamo vadoņi ar vai bez iepriekšējā ģenerālmenedžera Sējēja iestrādēm ir iepirkusi 3 leģionārus uzbrucējus. Snaipera loma acīmredzot ir iecerēta Aleksandram Žirū (Alexandre Giroux) – īstenam AHL veterānam ar nelielu pieredzi NHL oficiālajās spēlēs (48 spēlēs). Žirū AHL laukumos ir varējis samest vārtos pa 50 un 60 reizēm regulārās sezonas gaitā, iekopjot 97 – 103 punktus sezonā. Uz šiem „labajiem paraugiem” tad arī cer Dinamo sastāva komplektētāji. Tomēr jāņem vērā, ka Žirū ir 31 gadu jauns un šīs labākās sezonas viņam bija pirms 2-3 gadiem. Tiesa iepriekšējās divās sezonās lasītie 28-32 vārtu guvumi ir labākā statistika starp šīs starpsezonas jaunpienācējiem. Atklāts paliek jautājums, vai Dinamo vēl meklē jaudīgāku snaiperi. Tāpat jāņem vērā, ka arī agrāk Dinamo sastāvā ir bijis pa kādam AHL „daudzšāvējam”, kuram KHL laukumos tik braši nesokas.

Pārējie divi vīri uzbrucēju posteņos ir centri. 26 gadus vecais Robs Šremps (Rob Schremp) no abiem ir ar skaistāku CV: 114 spēles NHL, bet pērnsezon MODO Hockey vienībā Zviedrijas Elitserien. Acīmredzot Šremps ir Dinamo komplektētāju lielā cerība „saspēles vadītāja” lomā. Savukārt otrs importa centrs Džeimijs Džonsons (Jamie Johnson) vismaz uz papīra izskatās kaut kas pa vidu starp plāna pildīšanu (kādu taču vajag) un taupības programmu (neesam taču SKA). Tad nu Džonsons ir 30 gadus jauns un 180 cm garš centra uzbrucējs ar AHL 5,5 sezonu pieredzi un vēl 2,5 sezonām zemākā līgā – ECHL, kā arī vienu sezonu Somijas stiprākajā līgā… Vai tā ir Dinamo vadības lielā cerība? Protams, statistikas ailītes nespēlē, un katram no nosauktajiem būs sevi jāpierāda reālajā laikā un vietā.

Ar ko mērīs Šrempu, Žirū un Džonsonu. Rīgas Dinamo leģionāru – uzbrucēju rezultativitāte 4 regulārajās sezonās:

	uzbrucējs	sezona	spēles	punkti	+/-	sp. laiks
1.	Marcel Hossa	2009./2010.	56	35+20	-3	19:15
2.	Marcel Hossa	2008./2009.	52	22+22	+3	19:43
3.	Mark Hartigan	2008./2009.	55	20+18	-1	17:03
4.	Matt Ellison	2008./2009.	55	15+22	+1	19:00
5.	Mike Iggulden	2009./2010.	55	13+20	+6	16:15
6.	Tomáš Surový	2010./2011.	54	14+18	-4	17:40
7.	Brock Trotter	2010./2011.	49	9+17	+3	14:26
8.	Mark Hartigan	2010./2011.	45	16+8	+8	17:16
9.	Martin Kariya	2009./2010.	38	4+19	+8	13:17
10.	Róbert Petrovický	2009./2010.	34	8+11	-3	16:20
11.	Fredrik Warg	2011./2012.	49	10+7	-18	16:42
12.	Jamie Lundmark	2011./2012.	47	8+8	-11	15:35
13.	Niclas Lucenius	2011./2012.	53	0+15	+6	14:34
14.	Marcel Hossa	2011./2012.	19	8+6	+2	17:06
15.	Tyler Arnason	2009./2010.	26	4+7	+3	9:48
16.	Ronald Petrovický	2008./2009.	30	2+3	-4	11:36
17.	Juraj Mikúš	2010./2011.	22	3+1	-5	12:04
18.	Adrian Foster	2009./2010.	10	2+2	-1	13:49
19.	Róbert Petrovický	2010./2011.	20	1+3	-4	11:03
20.	Vitalijs Karamnovs	2010./2011.	18	0+2	-3	10:03
21.	Jakub Šindel	2011./2012.	21	1+0	-9	12:32
22.	Ville Nieminen	2011./2012.	16	0+1	-7	16:53
23.	Björn Melin	2011./2012.	11	0+0	-9	12:03

*

Ievajadzējās aizsargu

Jau divas vai precīzāk – divarpus – iepriekšējās sezonas Dinamo bija iztikuši vai bija nācies iztikt bez importa aizsargiem. Pirmajā KHL sezonā (2008./2009.) dinamiešiem vajadzēja divus aizsargus – leģionārus (Novāku un Vestkotu); nākamajā sezonā Svetu noturēja „nepilnu laiku”. Bet pārējās divas sezonas auga un bija izauguši Rēdlihi, Galviņš un citi pašmāju aizsargi. Jaunajā sezonā izmaiņas aizsargu ierindā ir nelielas, bet pamanāmas. Jaunajā sastāvā nav atrodams Jāņa Andersona vārds, kas nav tik skaļš, bet lielāka spēles laika vērts bija gan. Dinamo klāstā nav arī tāds zīmola nosaukums kā Sandis Ozoliņš.

Iztrūkuma aizpildīšanai un Rautakallio stila izpildījumam ar Latvijas pašmāju kadrējumu izrādījās par maz, un pēc ilgāka pārtraukuma Dinamo leģionāru sarakstā ir aizsargs – Matjē Karls (Mathieu Carle). Diplomēti franču valodas zinātāji uzstāj uz tieši šādu personas vārda izrunu. Karls var palepoties tikai ar 3 spēlēm NHL un NHL drafta otro kārtu, bet pamatā bijušas 4,5 sezonas AHL. Matjē Karlam pagaidām ir tikai 24 gadi un īstais briedums ir pašā laikā.

Rīgas Dinamo leģionāru – aizsargu lietderības koeficients 4 regulārajās sezonās:

	aizsargs	sezona	spēles	punkti	+/-	sp. laiks
1.	Lee Sweatt	2009./2010.	37	2+5	+2	19:56
2.	Duvie Westcott	2008./2009.	51	2+18	-1	21;28
3.	Filip Novák	2008./2009.	50	4+14	-7	20:43

*

Tellkvists kā labs konjaks?

Mikaela Tellkvista otrā atnākšana joprojām simbolizē vai stiprina mītu, ka, neskaitot Masaļski, Latvijā KHL līmeņa vārtsargu nav. Drošības pēc vārtsardzības lauvas tiesa joprojām tiek nodota un iecerēta importa leģionāriem. Šaubu nav, komandai, kas cīnās par Gagarina kausu, kā kluba vadonis Juris Savickis proklamēja komandas prezentācijā 20. jūlijā, ir nepieciešams nodrošināties ar augstākā līmeņa vārtsargu! Protams, tā ir ironija. Ne par to, ka komandai nepieciešami augsti mērķi. Tomēr, kamēr savus kadrus neaudzināsi un neiekopsi, tikmēr jāpērk importa vīri un jāpaļaujas uz gadījuma sakariem. Šoreiz Tellkvists aicināts kā pārbaudīta vērtība, un, iespējams, ar domu, ka Jučeram tiks dots vairāk spēles laika nekā iepriekšējā sezonā.

Rīgas Dinamo leģionāru – vārtsargu statistika 4 regulārajās sezonās:

	vārtsargs	sezona	spēles	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Martin Prusek	2008./2009.	20	1.70	94.1%	6	1163:48
2.	Chris Holt	2010./2011.	33	2.47	92.4%	1	1965:37
3.	Mikael Tellqvist	2010./2011.	20	2.63	92.2%	1	1139:33
4.	Chris Holt	2011./2012.	45	2.27	91.9%	5	2590:12
5.	Daniel Sperrle	2008./2009.	5	2.61	90.8%	0	252:56
6.	Martin Prusek	2009./2010.	28	3.13	90.3%	0	1476:56

*

Kas ir Dinamo seja un rokraksts?

Pie Dinamo jaunā (sezonu vecā) stila visvairāk strādā kārtības ieviesējs Peka Rautakallio, kuram atliek novēlēt veiksmi līnijas izturēšanai. Bet kas ir komandas seja vai sejas, kas ļauj to saukt par Rīgas Dinamo arī katrā nākamajā sezonā? Plašas kadru rotācijas gadījumā to atļautu sava sporta skola, kas pieražo adekvātu kadru skaitu. Pagaidām HS Dinamo vēl ir pārāk jauna, lai būtu reāla. Citi varianti?

Kā komandas „mārketinga seja” pagaidām ir Raitis Ivanāns, kura kalibrs, tāpat kā absolūtajam vairākumam kandidātu, ir stipri mazāks kā Sanda Ozoliņa vārdam. Nav komandas rīcībā arī vidēji jauno zvaigžņu un zvaigznīšu – Miķeļa Rēdliha, Jāņa Sprukta, otro sezonu arī bez Laura Dārziņa. Protams, liela daļa Latvijas izcelsmes hokejistu ir tepat, jo atbilst plāna daļai „kur gan liksies” un leģionāru ierobežojuma dēļ citur KHL nav tik vai vispār pieprasīti. Tas gan nenozīmē, ka viņi būtu slikti, bet tomēr – ir klavieru nesēji vai vēl nav izauguši līdz komandas sejai. Protams, „jaunā kārtība” un komandas spēks visvairāk ir komandā nevis atsevišķos indivīdos; uz to Rīgas Dinamo kā bezzvaigžņu komanda tad arī balsta savu ideoloģiju un demagoģiju.

Tomēr par komandu šī vārda īstākajā nozīmē varēs runāt, kad līgumus, kas ilgāki par 2 sezonām, slēgs ne tikai ar pāris junioru vai pēcjunioru vecuma jaunajiem censoņiem, kuriem var maksāt ļoti nelielas naudiņas. Brīdī, kad ar hokejistiem brieduma gados, neatkarīgi no Latvijas vai importa piederības, slēgs 4 – 5 gadu līgumus, kad ar labu sniegumu uzrādījušiem leģionāriem pagarinās līgumus nevis meklēs kaut ko tikpat labu par lētām naudiņām – tad varēs sākt runāt par ilgtermiņa „kausa sastāva” veidošanu un grābstīšanos gar Gagarina kausu. Protams, ar lielāko prieku ņemtu savus vārdus atpakaļ, tomēr leģionāru pagādāšanas un arī vietējo kadru līgumu pagarināšanas politika pagaidām turpina īstermiņa politiku. Ko acīmredzot nosaka īpašnieku struktūra, kurai ilgtermiņš var nebūt vajadzīgs. Tiesa, šajā starpsezonā divgadu līgumu ar leģionāriem ir vairāk nekā agrākās reizēs; bet no Dinamo pieredzes ir labi zināms, ka tas nav šķērslis šo līgumu laušanai pirms termiņa.

Dažādu komandu, t.sk. Dinamo, varēšanas iztrūkumos nereti tiek vainots „ne tas lielākais” un ierobežotais budžets. Tomēr ir lietas, ko hokejā nevar nopirkt par naudu. Arī Gagarina kausu. Tam kā labs piemērs ir pēdējos gados par superkomandu veidotā Sanktpēterburgas SKA vienība, kas nekautrējas kāpt pāri dažādiem budžeta griestiem un pirkt pirmā-otrā kalibra zvaigznes vairumā. Tagad SKA ir tuvāk savam sapņu kausam nekā citus gadus, tomēr – kaut kas pietrūkst. Kaut kas tāds, ko ar gāzes miljoniem nopirkt neizdodas.

Bet, lai Dinamo veicas!

Rīgas Dinamo aktuālais sastāvs (treniņu pirmā nedēļa; 16. – 20. jūlijs):

ampl.	spēlētājs	dz.	statuss attiecībā uz Dinamo
	UZBRUCĒJI
U	Ģirts Ankipāns	1975.	pagarināts līgums (uz 1 gadu)
U	Māris Bičevskis	1991.	pagarināts līgums (DR saka: uz 3 gadiem)
U	Rihards Bukarts	1995.	papildinājums no MHL; noslēgts līgums (DR saka: uz 3 gadiem)
U	Roberts Bukarts	1990.	turpinās līgums
U	Andris Džeriņš	1988.	turpinās līgums
U	Alexandre Giroux	1981.	noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U	Miks Indrašis	1990.	pagarināts līgums (uz 3 gadiem)
U	Raitis Ivanāns	1979.	noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U	Jamie Johnson	1982.	panākta vienošanās (uz 2 gadiem)
U	Mārtiņš Karsums	1986.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
U	Edijs Rinke-Leitāns	1991.	try-out līgums
U	Niclas Lucenius	1989.	turpinās līgums (vēl 1 gadu)
U	Gints Meija	1987.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
U	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	pagarināts līgums (uz 1 gadu)
U	Vitālijs Pavlovs	1989.	try-out līgums
U	Ainars Podziņš	1992.	turpinās līgums (vēl 2 gadus)
U	Rob Schremp	1986.	noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U	Gunārs Skvorcovs	1990.	try-out līgums
U	Juris Upītis	1991.	turpinās līgums
	AIZSARGI
A	Mathieu Carle	1987.	noslēgts līgums (DR saka: uz 1 gadu)
A	Oskars Cibuļskis	1988.	turpinās līgums
A	Edgars Dīķis	1991.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Guntis Galviņš	1986.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Rodrigo Laviņš	1974.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A	Mārtiņš Porejs	1991.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Jēkabs Rēdlihs	1982.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A	Krišjānis Rēdlihs	1981.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A	Arvīds Reķis	1979.	pagarināts līgums (uz 1 gadu)
A	Artūrs Salija	1992.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Andrejs Smirnovs	1992.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Kristaps Sotnieks	1987.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
	VĀRTSARGI
V	Kristers Gudļevskis	1992.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
V	Māris Jučers	1987.	turpinās līgums
V	Mikael Tellqvist	1979.	noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
	TRENĒJUŠIES AR DINAMO
U	Toms Andersons	1993.	līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
U	Kaspars Daugaviņš	1988.	līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
V	Chris Holt	1985.	1 gada līgums ar Avtomobiļist
A	Ņikita Koļesņikovs	1992.	līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
U	Ralfs Rinke-Leitāns	1993.	līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
	PĀRTRAUKTI TRY-OUT LĪGUMI
U	Mārtiņš Cipulis	1980.	try-out līgums
A	Aleksandrs Galkins	1990.	try-out līgums
U	Toms Hartmanis	1987.	try-out līgums
U	Koba Jass	1990.	try-out līgums
U	Kasaprs Saulietis	1987.	try-out līgums

*

Rīgas Dinamo sastāvu pametušie un/vai ar šo klubu jaunus līgumus nenoslēgušie 2011./2012. g. sezonas spēlētāji (2012-07-21):

ampl.	spēlētājs	dz.	virziens
A	Jānis Andersons	1986.
U	Mārtiņš Cipulis	1980.	šovasar bija try-out līgums ar DR
V	Chris Holt	1985.	uz Avtomobiļist (līg. uz 1 gadu); piedalījās DR treniņos
U	Marcel Hossa	1981.	uz HC Lev Praha (līg. uz 1 gadu)
U	Jamie Lundmark	1981.	uz EC-KAC (EC Klagenfurter AC; EBEL; Austrija)
U	Björn Melin	1981.	DR pameta sez. gaitā – uz Rauman Lukko (SM-liiga; Som.); 2012./13. – AIK Hockey (Elitserien; Zv.)
U	Ville Nieminen	1977.	DR pameta sez. gaitā – uz Örebro HK (HockeyAllsvenskan; Zv.); 2012./13. – Tappara (SM-liiga; Somija)
A	Sandis Ozoliņš	1972.
U	Miķelis Rēdlihs	1984.	uz Lokomotiv (līg. uz 3 gadiem)
U	Jakub Sindel	1986.	DR pameta sez. gaitā – uz Oulun Kärpät; Porin Ässät (abi SM-liiga)
U	Jānis Sprukts	1982.	uz CSKA (līg. uz 2 gadiem)
U	Juris Štāls	1982.
U	Fredrik Warg	1979.	uz Rögle BK (Elitserien)

*

P.S. Jauno kadru atlase uz agrāko gadu fona

Dinamo leģionāru sniegums regulārajos čempionātos 2 sezonas pirms savas pirmās parādīšanās Dinamo sastāvā (vecums DR pirmajā sezonā 1. septembrī):

spēlētājs	gadi	sez. pirms DR (klubs (līga); sp (punkti) +/-)	2 sez. pirms DR (klubs (līga); sp (punkti) +/-)
UZBRUCĒJI
Tyler Arnason	30	Colorado Avalanche (NHL) 71 sp. (5+17) -16	Colorado Avalanche (NHL) 69 sp. (10+21) -1
Matt Ellison	24	Milwaukee Admirals (AHL) 75 sp. (26+32) +1	Philadelphia Phantoms (AHL) 62 sp. (12+27) 0
			Philadlphia Flyers (NHL) 2 sp. (0+0) 0
Adrian Foster	27	EC Red Bull Salzburg (Austr. EBEL) 52 sp. (19+24) +18	Houston Aeros (AHL) 70 sp. (15+23) +5
Alexandre Giroux	31	Springfield Falcons (AHL) 65 sp. (28+26) -4	Oklahoma City Barons (AHL) 70 sp. (32+46) +1
		Columbus Blue Jackets (NHL) 9 sp. (1+0) -2	Edmonton Oilers (NHL) 8 sp. (1+1) -2
Mark Hartigan	30	Grand Rapids Griffins (AHL) 48 sp. (23+19) -6	Syracuse Crunch (AHL) 34 sp. (19+13) -3
		Detroit Red Wings (NHL) 23 sp. (3+1) -2	Columbus Blue Jackets (NHL) 6 sp. (1+2) +2
			Portland Pirates (AHL) 25 sp. (9+16) +11
			Anaheim Ducks (NHL) 6 sp. (0+0) -1
Marcel Hossa	26	New York Rangers (NHL) 36 sp. (1+7 +8	New York Rangers (NHL) 64 sp. (10+8) -4
		Hartford Wolf Pack (AHL) 5 sp. (1+0) -1
		Phoenix Coyotes (NHL) 14 sp. (0+0) -6
Mike Iggulden	26	Bridgeport Sound Tigers (AHL) 72 p. (25+41) +3	Worcester Sharks (AHL) 78 sp. (29+37) -19
		New York Islanders (NHL) 11 sp. (1+4) -3	San Jose Sharks (NHL) 1 sp. (0+0) -1
Jamie Johnson	30	Grand Rapids Griffins (AHL) 76 sp. (21+37) +5	Grand Rapids Griffins (AHL) 78 sp. (12+26) -18
Vitalijs Karamnovs	21	Dinamo (Maskava; KHL) 7 sp. (0+2) 0	Dinamo (Maskava; KHL) 11 sp. (1+0) -4
		MHK Dinamo (Maskava; MHL) 42 sp. (21+24) +19
		HK Rjazaņ (Kr. Augst. līga) 8 sp. (4+3 +6
Martin Kariya	27	SCL Tigers (Langnau; Šv. NLA) 50 sp. (15+43) +15	Peoria Rivermen (AHL) 71 sp. (16+37) +12
Jamie Lundmark	30	Milwaukee Admirals (AHL) 34 sp. (6+12) 0	Abbotsford Heat (AHL) 32 sp. (9+12) +4
		Timrå IK (Red Eagles; Zv. Elitserien) 18 sp. (3+7) -6	Calgary Flames (NHL) 21 sp. (4+5) -6
			Toronto Maple Leafs (NHL) 15 sp. (1+2) -7
Niclas Lucenius	22	Tappara (Som. SM-liiga) 54 sp. (10+22) 0	Tappara 56 sp. (17+29) +8
Björn Melin	30	Ņeftehimik (KHL) 14 sp. (3+2) -2	HV71 (Zv. Elitserien) 55 sp. (14+22) 0
		Freiburg-Gotteron (Šv. NLA) 19 sp. (10+5) +2
Juraj Mikúš	23	Manchester Monarchs (AHL) 56 sp. (4+9) -8	HK 36 Skalica (Slovāk.) 56 sp. (31+59) +58
Ville Nieminen	34	Sibir (KHL) 53 sp. (12+23) +3	Tappara (Som. SM-liiga) 50 sp. (15+14) +7
Róbert Petrovický	35	HC Vítkovice Steel (Čeh.) 37 sp. (5+15) n/d	HC Vítkovice Steel 11 sp. (5+4) n/d
		Leksands IF (Zv. HockeyAllsvenskan) 6 sp. (1+3) +2	Leksands IF 33 sp. (10+17) +18
Ronald Petrovicky	31	HK Dukla Trenčín (Slovāk.) 2 sp. (0+1) +2	Pittsburgh Penguins (NHL) 31 sp. (3+3) +4
		MODO Hockey (Zv. Elitserien) 18 sp. (1+1) 0	Wilkes-Barre Scranton Penguins (AHL) 4 sp. (0+0) -3
		EV Zug (Šv. NLA) 10 sp. (0+0
Rob Schremp	26	MODO Hockey (Zv. Elitserien) 55 sp. (19+22) +1	Bridgeport Sound Tigers (AHL) 1 sp. (0+1) +1
			New York Islanders (NHL) 45 sp. (10+12) -19
			Atlanta Thrashers (NHL) 18 sp. (3+1) -1
Tomáš Surový	28	HC ’05 Banská Bystrica (Slovāk.) 5 sp. (1+2) +1	Linköpings HC (Zv. Elitserien) 33 sp. (5+6) -7
		Skellefteå AIK (Zv. Elitserien) 48 sp. (10+13) +1
Jakub Šindel	25	Pelicans (Som. SM-liiga) 59 sp. (15+18) -12	HC Kometa Brno (Čeh.) 44 sp. (11+9) -7
Brock Trotter	23	Hamilton Bulldogs (AHL) 75 sp. (36+41) +33	Hamilton Bulldogs (AHL) 76 sp. (18+31) +8
		Montréal Canadiens (NHL) 2 sp. (0+0) -1
Fredrik Warg	32	Skellefteå AIK (Zv. Elitserien) 50 sp. (11+19) +4	Skellefteå AIK 46 sp. (7+15) -15
AIZSARGI
Mathieu Carle	24	Syracuse Crunch (AHL) 72 sp. (6+31) +7	Hamilton Bulldogs (AHL) 68 sp. (11+18) +19
Filip Novák	26	HC České Budějovice (Čeh.) 45 sp. (2+2) +20	Syracuse Crunch (AHL) 67 sp. (5+32) +5
			Columbus Blue Jackets (NHL) 6 sp. (0+0) +1
Lee Sweatt	24	EC Red Bull Salzburg (Austr. EBEL) 52 sp. (10+26) -1	TPS (Som. SM-liiga) 56 sp. (15+18) -12
Duvie Westcott	28	Columbus Blue Jackets (NHL) 23 sp. (1+3) -10	Columbus Blue Jackets (NHL) 23 sp. (4+6) -13
		Syracuse Crunch (AHL) 37 sp. (4+23) +6
VĀRTSARGI	gadi	sez. pirms DR (klubs (līga); sp (GAA) atv.%)	2 sez. pirms DR (klubs (līga); sp (GAA) atv. %)
Chris Holt	25	Elmira Jackals (ECHL) 15 sp. (3.01) 89.9%	Peoria Rivermen (AHL) 20 sp. (1.73) 93.1%
		Binghamton Senators (AHL) 33 sp. (2.95) 90.5%	Alaska Aces (ECHL) 5 sp. (1.80) 94.6%
			St.Louis Blues (NHL) 1 sp (0.00) 100%
Martin Prusek	32	HC Vítkovice Steel (Čeh.) 43 sp. (2.69) 93.2%	SKA (Kr.) 22 sp. (2.69) n/d
Daniel Sperrle	25	Brynäs IF (Zv. Elitserien) 26 sp. (3.12) 89.7%	Brynäs IF 27 sp. (2.60) 90.4%
		Brynäs IF J20 (J20 SuperElit) 3 sp. (2.31) 92.9%	Brynäs IF J20 2 sp. (1.54) 92.3%
Mikael Tellqvist	30	Ak Bars (KHL) 11 sp. (2.45) 90.5%	Phoenix Coyotes (NHL) 15 sp. (2.86) 90.7%
		Rauman Lukko (Som. SM-liiga) 26 sp. (2.34) 91.9%	Buffalo Sabres (NHL) 6 sp. (2.35) 92.8%

*

Izziņām:

• Pārtraukti pārbaudes laika līgumi ar Cipuli, Galkinu, Hartmani, Jasu un Saulieti (2012-07-20) – dinamoriga.eu
• Rīgas Dinamo vienojas uz 2 sezonām ar uzbrucēju Jamie Johnson (2012-07-18) – dinamoriga.eu
• Par Dinamo ģenerālmenedžeri apstiprināts Juris Opuļskis (2012-07-17) – dinamoriga.eu
• KHL oficiāli apstiprināto jauno līgumu un līguma pagarinājumu saraksts (2012-07-16) – khl.ru
• Par Rīgas Dinamo treniņu uzsākšanu, pārbaudes laika kandidātiem, starpsezonas pārbaudes spēlēm utt. (2012-07-16) – dinamoriga.eu
• 2012. gada Ņižņijnovgorodas Gubernatora Kausa izcīņas spēļu grafiks – hctorpedo.ru
• Miks Indrašis Chicago Blackhawks jauno talantu nometnē (2012. g. jūlijs) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem), sportacentrs.com (1. vers.; 2. vers.), blackhawks.nhl.com
• Raita Ivanāna intervija (2012-07-20) – allhockey.ru
• Riharda Bukarta īs-intervija (2012-07-06) – sportacentrs.com
• Rīgas Dinamo pagarina līgumu ar Ģirtu Ankipānu uz 1 sezonu (2012-07-04) – dinamoriga.eu
• Dinamo paraksta līgumu ar Rihardu Bukartu uz 3 gadiem (2012-07-02) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar vārtsargu treneri Mika Veli Juhani Tarvainen (2012-06-26 un 2012-06-18) – dinamoriga.eu, dagbladet.se
• Kaspara Daugaviņa intervija (2012-06-17) – allhockey.ru
• Dinamo pagarina līgumu ar Māri Bičevski uz 3 gadiem (2012-06-04) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar uzbrucēju Rob Schremp (2012-06-01) – dinamoriga.eu
• „Bauma” par zviedru vārtsargu Johan Backlund (dz. 1981.) un Dinamo – sports.ru
• Iepriekšējais Rīgas Dinamo komplektācijas statuss (2012-05-30): tepat

[Pirmajā attēlā: Gagarina kauss viesojas Rīgā. Foto: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Otrajā: Mikaels Tellkvists Dinamo sastāvā 2010./2011. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Trešajā: Raitis Ivanāns Dinamo sastāva prezentācijā 2012. gada jūlijā; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Latvijas spēlētāji atkāpjas no NHL?

ar Kārļa Skrastiņa “pārlidojumu” no Dalasas uz Jaroslavļu iestājas vēl lielāka krīze jeb, kā tagad populāri teikt, recesija Latvijas hokejistu “diasporā” NHL. 11 pilnas sezonas, neskaitot savu pirmo sezonu NHL-ā ar 2 spēlēm un neietverot lokauta sezonu, Skrastiņš bija viens no stabilākajiem Latvijas večiem NHL-ā – ar pilvērtīgu spēles laiku, bez rotācijām pa fārmiem AHL-ā, bez personīgām problēmām, kas atstātu būtisku ietekmi uz spēles laiku, un bez rotācijām uz Eiropu. ja vien neskaita lokauta laikā aizvadīto sezonu (2004./2005.) Rīga 2000 krāsās Baltkrievijas un Latvijas čempionātu cīņu laukos. vai Latvijas hokejistu “ēra” NHL-ā draud beigties?

zemākais punkts kopš 1991./1992. g. sezonas

kopš 1991./1992. gada sezonas, kad NHL ledus laukumos oficiālajās spēlēs kāpa Artūrs Irbe, Latvijas hokejisti Ziemeļamerikā ir cīnījušies dažādām sekmēm, bet visās NHL sezonās, kas kopš tā laika notika, bija fiksēta Latvijas hokejistu dalība. “ēra” bija sākusies. kā zināms, pirms Irbes NHL-ā 1989./1990. g. sezonā Minnesota North Stars, kas tagad saucas Dallas Stars un neatrodas Minesotā, rindās uzspēlēja Helmuts Balderis, bet “ēra” vēl nesākās – nākamajā sezonā NHL iztika bez Latvijas hokejistiem.

visu laiku mazākais spēļu skaits, ko vienā NHL sezonā aizvadījuši kopā visi Latvijas hokejisti, kā reizi bija pirmajā īstajā pēcpadomju sezonā (1991./1992.). bet pēc tam Latvijas hokejistu skaits Nacionālajā Hokeja Līgā pieauga un spēļu skaits tikai vairojās. spēlētāju skaita ziņā apogejs, kas augstākais punkts, bija 3 sezonas gadsimtu mijā – 1998.-2001. gados, kad mainīgām sekmēm NHL ledus laukumos cīnījās 7 hokejisti no Latvijas! ap to pašu laiku (1999. – 2003.) ir tās 4 sezonas, kurās Latvijas hokejistu kopējais aizvadīto spēļu skaits katrā sezonā pārsniedza 300 spēles.

kopš tā laika “daudz ūdens ir aiztecējis” un aizvadītā (2010./2011.) sezona izrādījās ar viszemāko Latvijas hokejistu pārstāvniecību NHL kopš 1991./1992. g. sezonas. it kā 4 spēlētāji ir salīdzinoši pieklājīgs skaits tāda kalibra hokeja valstij, kā Latvija; taču uz visiem hokejistiem sanāk 90 spēles… diviem Latvijas hokejistiem ir 1-2 spēles, vienam 13, Skrastiņam – “lauvas tiesa” (74). šo spēļu skaitu var pieņemt kā sezonas sakritību – Bārtuli un Ivanānu no ierindas izsita traumas vārda burtiskā nozīmē. tomēr, atskaitot Skrastiņu, aizvadītajā sezonā “pilna laika” hokejistu NHL-ā no Latvijas nebija. vai 2011./2012. g. sezonā būs?

lokauta gads kā katastrofa

Latvijas hokejistu “kuģi” NHL viļņos būtiski sašūpoja NHL lokauta sezona, kuras laikā Latvijas hokejs un arī NHL zaudēja Sergeju Žoltoku (1972. – 2004.), “lielajā hokejā” kā spēlētājs vairs neatgriezās Artūrs Irbe, arī NHL selekcionāru darbs tapa piebremzēts. rezultātā pēc-lokauta sezonā Latviju NHL-ā pārstāvēja 3 vīri ar viesiem summā nospēlētām 134 spēlēm. no “lokauta bedres” Latvijas pārstāvniecība pa solītim mēģināja izrāpties, no sezonas uz sezonu mazliet palielinot Latvijas “garšvielu” dalību NHL “zupas katlā”. ļoti neliela, bet saskatāma “atkopšanās” turpinājās līdz 2009./2010. g. sezonai, kad NHL klubu kreklus oficiālajās spēlēs bija vilkuši 5 hokejisti no Latvijas, pa visiem salasot nedaudz virs 200 spēlēm. tomēr nākamā sezonā sekoja “atkritiens”…

cerības uz “kvartetu”?

ar “īstiem” līgumiem uz 2011./2012. g. sezonu NHL-ā ir palikuši Oskars Bārtulis (Philadelphia Flyers) un Raitis Ivanāns (Calgary Flames). vēl divi Latvijas pārstāvji – Kaspars Daugaviņš un Artūrs Kulda – “studē” kvalifikācijas līgumu piedāvājumus – attiecīgi no Ottawa Senators un Winnipeg Jets, kā tagad jāsauc no Atlantas pārbraukušo Atlanta Thrashers. četri vīri, no kuru 3V (varēšanas, veiksmes un veselības) būs atkarīgs “ēras” turpinājums vai neturpinājums jaunajā sezonā.

P.S. cita starpā, nepabeidzas runas par to, ka šaipus okeānam varētu ietrāpīt Kaspars Daugaviņš, kurš tā īsti negribot samierināties ar parastu kvalifikācijas līgumu…

NHL sezonas ar Latvijas hokejistu dalību (1989. – 2011.):

sezona	skaits (sp. summa)	hokejists	NHL klubs	sp. (punkti vai GAA un %) REG	sp. (punkti vai GAA un %) PLAY OFF
1989./1990.	1 (26)
		u. Helmuts Balderis	Minnesota North Stars	26 (3+6)	–
1990./1991.	0 (0)
1991./1992.	1 (13)
		v. Artūrs Irbe	San Jose Sharks	13 (4.47; 86,8%)	–
1992./1993.	4 (109)
		u. Grigorijs Panteļejevs	Boston Bruins	39 (8+6)	–
		a. Sandis Ozoliņš	San Jose Sharks	37 (7+16)	–
		v. Artūrs Irbe	San Jose Sharks	36 (4.11; 88,6%)	–
		u. Sergejs Žoltoks	Boston Bruins	1 (0+1)	–
1993./1994.	6 (230)
		a. Sandis Ozoliņš	San Jose Sharks	81 (26+38)	14 (0+10)
		v. Artūrs Irbe	San Jose Sharks	74 (2.84; 89,9%)	14 (3.72; 87,5%)
		u. Sergejs Žoltoks	Boston Bruins	24 (2+1)	–
		u. Grigorijs Panteļejevs	Boston Bruins	10 (0+0)	–
		u. Harijs Vītoliņš	Winnipeg Jets (Coyotes)	8 (0+0)	–
		u. Aleksandrs Kerčs	Edmonton Oilers	5 (0+0)	–
1994./1995.	3 (104)
		a. Sandis Ozoliņš	San Jose Sharks	48 (9+16)	11 (3+2)
		v. Artūrs Irbe	San Jose Sharks	38 (3.26; 89,5%)	6 (5.13; 85,3%)
		u. Grigorijs Panteļejevs	Boston Bruins	1 (0+0)	–
1995./1996.	3 (121)
		a. Sandis Ozoliņš	San Jose Sharks	7 (1+3)	–
			Colorado Avalanche	66 (13+37)	22 (5+14)
		v. Artūrs Irbe	San Jose Sharks	22 (4.59; 86,0%)	–
		u. Grigorijs Panteļejevs	New York Islanders	4 (0+0)	–
1996./1997.	3 (197)
		a. Sandis Ozoliņš	Colorado Avalanche	80 (23+45)	17 (4+13)
		u. Sergejs Žoltoks	Ottawa Senators	57 (12+16)	7 (1+1)
		v. Artūrs Irbe	Dallas Stars	35 (2.69; 89,3%)	1 (0.00; 100%)
1997./1998.	4 (220)
		u. Sergejs Žoltoks	Ottawa Senators	78 (10+13)	11 (0+2)
		a. Sandis Ozoliņš	Colorado Avalanche	66 (13+38)	7 (0+7)
		v. Artūrs Irbe	Vancouver Canucks	41 (2.73; 90,7%)	–
		v. Pēteris Skudra	Pittsburgh Penguins	17 (1.83; 92,4%)	–
1998./1999.	7 (252)
		u. Sergejs Žoltoks	Montreal Canadiens	70 (7+15)	–
		v. Artūrs Irbe	Carolina Hurricanes	62 (2.22; 92,3%)	6 (2.20; 91,7%)
		a. Sandis Ozoliņš	Colorado Avalanche	39 (7+25)	19 (4+8)
		v. Pēteris Skudra	Pittsburgh Penguins	37 (2.79; 89,2%)	–
		a. Viktors Ignatjevs	Pittsburgh Penguins	11 (0+1)	1 (0+0)
		u. Herberts Vasiļjevs	Florida Panthers	5 (0+0)	–
		a. Kārlis Skrastiņš	Nashville Predators	2 (0+1)	–
1999./2000.	7 (337)
		a. Sandis Ozoliņš	Colorado Avalanche	82 (16+36)	17 (5+5)
		v. Artūrs Irbe	Carolina Hurricanes	75 (2.42; 90,6%)	–
		u. Sergejs Žoltoks	Montreal Canadiens	68 (26+12)	–
		a. Kārlis Skrastiņš	Nashville Predators	59 (5+6)	–
		v. Pēteris Skudra	Pittsburgh Penguins	20 (3.12; 87,2%)	1 (3.00; 90,0%)
		a. Kaspars Astašenko	Tampa Bay Lightning	8 (0+1)	–
		u. Herberts Vasiļjevs	Atlanta Thrashers	7 (1+0)	–
2000./2001.	7 (378)
		v. Artūrs Irbe	Carolina Hurricanes	77 (2.45; 90,8%)	6 (3.34; 90,0%)
		a. Kārlis Skrastiņš	Nashville Predators	82 (1+11)	–
		a. Sandis Ozoliņš	Carolina Hurricanes	72 (12+32)	6 (0+2)
		u. Sergejs Žoltoks	Montreal Canadiens	32 (1+10)
			Edmonton Oilers	37 (4+16)	3 (0+0)
		v. Pēteris Skudra	Boston Bruins	26 (3.33; 87,9%)	–
			Buffalo Sabres	1 (0.00; 100%)	–
		u. Herberts Vasiļjevs	Atlanta Thrashers	21 (4+5)
		a. Kaspars Astašenko	Tampa Bay Lightning	15 (1+1)	–
2001./2002.	6 (350)
		a. Sandis Ozoliņš	Carolina Hurricanes	46 (4+19)	–
			Florida Panthers	37 (10+19)	–
		a. Kārlis Skrastiņš	Nashville Predators	82 (4+13)	–
		u. Sergejs Žoltoks	Minnesota Wild	73 (19+20)	–
		v. Artūrs Irbe	Carolina Hurricanes	51 (2.54; 90,2%)	18 (1.67; 93,8%)
		v. Pēteris Skudra	Vancouver Canucks	23 (2.42; 90,7%)	2 (3.12; 89,1%)
		u. Herberts Vasiļjevs	Vancouver Canucks	18 (3+2)	–
2002./2003.	5 (338)
		a. Sandis Ozoliņš	Florida Panthers	51 (7+19)	–
			Mighty Ducks of Anaheim	31 (5+13)	21 (2+6)
		u. Sergejs Žoltoks	Minnesota Wild	78 (16+26)	18 (2+11)
		a. Kārlis Skrastiņš	Nashville Predators	82 (3+10)	–
		v. Artūrs Irbe	Carolina Hurricanes	34 (3.19; 87,7%)	–
		v. Pēteris Skudra	Vancouver Canucks	23 (2.72; 89,7%)	–
2003./2004.	4 (215)
		a. Kārlis Skrastiņš	Colorado Avalanche	82 (5+8)	11 (0+2)
		u. Sergejs Žoltoks	Minnesota Wild	59 (13+16)	–
			Nashville Predators	11 (1+1)	6 (1+0)
		a. Sandis Ozoliņš	Mighty Ducks of Anaheim	36 (5+11)	–
		v. Artūrs Irbe	Carolina Hurricanes	10 (2.45; 89,9%)	–
2004./2005.	LOKAUTS
2005./2006.	3 (134)
		a. Kārlis Skrastiņš	Colorado Avalanche	82 (3+11)	9 (0+1)
		a. Sandis Ozoliņš	Mighty Ducks of Anaheim	17 (3+3)	–
			New York Rangers	19 (3+11)	3 (0+0)
		u. Raitis Ivanāns	Montreal Canadiens	4 (0+0)	–
2006./2007.	4 (168)
		a. Kārlis Skrastiņš	Colorado Avalanche	68 (0+11)	–
		u. Raitis Ivanāns	Los Angeles Kings	66 (4+4)	–
		a. Sandis Ozoliņš	New York Rangers	21  (0+3)	–
		u. Jānis Sprukts	Florida Panthers	13 (1+2)	–
2007./2008.	3 (172)
		u. Raitis Ivanāns	Los Angeles Kings	73 (6+2)	–
		a. Kārlis Skrastiņš	Colorado Avalanche	43 (1+3)	–
			Florida Panthers	17 (1+0)	–
		a. Sandis Ozoliņš	San Jose Sharks	39 (3+13)	–
2008./2009.	4 (181)
		a. Kārlis Skrastiņš	Florida Panthers	80 (4+14)	–
		u. Raitis Ivanāns	Los Angeles Kings	76 (2+0)	–
		u. Mārtiņš Karsums	Boston Bruins	6 (0+1)	–
			Tampa Bay Lightning	18 (1+4)	–
		u. Jānis Sprukts	Florida Panthers	1 (0+0)	–
2009./2010.	5 (206)
		a. Kārlis Skrastiņš	Dallas Stars	79 (2+11)	–
		u. Raitis Ivanāns	Los Angeles Kings	61 (0+0)	1 (0+0)
		a. Oskars Bārtulis	Philadelphia Flyers	53 (1+8)	7 (0+0)
		a. Artūrs Kulda	Atlanta Thrashers	4 (0+2)	–
		u. Kaspars Daugaviņš	Ottawa Senators	1 (0+0)	–
2010./2011.	4 (90)
		a. Kārlis Skrastiņš	Dallas Stars	74 (3+5)	–
		a. Oskars Bārtulis	Philadelphia Flyers	13 (0+0)	–
		a. Artūrs Kulda	Atlanta Thrashers	2 (0+0)	–
		u. Raitis Ivanāns	Calgary Flames	1 (0+0)	–

P.P.S. Latvijas hokejisti ir pamanījušies uzspēlēt 23-os no 30 pašreiz pastāvošajiem NHL klubiem, ieskaitot to franšīzes vēsturi (ceļošanu pa pilsētām un nosaukumu maiņu). “neapseglotie” ir palikuši 7: Chicago Blackhawks, Columbus Blue Jackets, Detroit Red Wings, New Jersey Devils, St. Louis Blues, Toronto Maple Leafs, Washington Capitals.

[Kaspara Daugaviņa foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2010. gada 29. aprīlī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Dinamo treniņnometnes pirmā nedēļa tuvojas noslēgumam. kopsavilkums

pēc Dinamo spēlēm izslāpušākie līdzjutēji un interesenti devās svētdien (2010-07-25) uz Valmieru, kur norisinājās “atklātais treniņš” – treniņspēle starp Rīgas Dinamo un HK Rīga. nākamais notikums hokeja laukumā  ir 2. augustā Volvo sporta centrā plānotā pārbaudes spēlē pret Ņižņekamskas Ņeftehimik. pa starpu izsludināts arī fanu pasākums 31. jūlijā ap Arēnu Rīga, kad paredzēts atrādīt kā HK Rīga, tā Dinamo sastāvus. pirmssezonas aktivitātes sakustas!

divi vienā: scoremaker‘s un centrs?

ar Brock Trotter (dz. 1987.; attēlā) parakstīšanu, šķiet, “pa lielam” ir atrisinājušās Dinamo laukuma spēlētāju komplektācijas aktivitātes. vienā personā ir iegūts “rezultāta taisītājs” un centra uzbrucējs. Trotera 2009./2010. g. sezonas statistika IR ievērības cienīga: 77 punkti (36+41) 75 regulārā čempionāta spēlēs un 19 punkti (8+11) 19 play off spēlēs AHL vienības Hamilton Bulldogs sastāvā. vēl arī “mikroskopiska”, bet tomēr, NHL pieredze – 2 spēles Montreal Canadiens pusē. atliek vien cerēt uz veiksmīgu aklimatizāciju KHL ģeogrāfijā, laukumos un spēles sapratnē. Broka Trotera ierašanās Dinamo rīcībā tiek lēsta uz nākamnedēļas beigām.

Kristaps Sotnieks “pagaidām”

Dinamo treniņnometnei Valmierā ir pievienojies Kristaps Sotnieks, kura dalība nometnē traktēta ar vārdiem “pagaidām trenēsies kopā ar komandu” (tā dinamoriga.eu). “pagaidām” tāpēc, ka pēc atgriešanās no Washington Capitals jauno spēlētāju treniņometnes Sotnieks gaida un apsver “variantus” spēlēšanai Ziemeļamerikā. “Pagaidām īsti nezinu, vai braukšu spēlēt uz Ameriku. Ar aģentu nolēmām uzgaidīt vēl nedēļu,” pirmdien (2010-07-26) portālā icebox.lv citēts Kristaps Sotnieks.

starp citu, Sotnieks ir ļoti iepaticies “jaunākajam” Dinamo trenerim Viktoram Ignatjevam, kurš par Kristapu Sotnieku teic: “par Sonieku gribētos izteikties atsevišķi. man viņš ļoti patīk. cik esmu viņu redzējis, esmu palicis apmierināts. Viņš dara tādas lietas, kuras daudzi vienkārši neredz. Lai tās ieraudzītu, pašam ir jābūt spēlētājam” (“Ой, о Сотниексе хочется отдельно сказать. Мне он очень нравится. Я вот сколько его видел, остался доволен. Он делает такие вещи, которые многие просто не видят. Чтобы их увидеть, надо самому быть игроком.”; citāts no championat.ru).

“štatu samazināšanas” treniņnometnē

uzreiz pēc 25. jūlija treniņspēles tika izziņota Dinamo treniņnometnes skaitliskā sastāva samazināšanās. proti, no Dinamo treniņnometnes uz MHL vienību HK Rīga ir aizdevušies 3 aizsargi – Ričards Birziņš, Aleksandrs Galkins, Ēriks Ševčenko un uzbrucējs Edgars Lipsbergs. tāpat Dinamo treniņnometni atstāja uzbrucējs Guntis Džeriņš.

treniņspēle Valmierā

“atklātajā treniņā” (2010-07-25) nūjas krustoja HK Rīga kandidāti ar Dinamo “otro sastāvu”, kurā iekļauti pārbaudāmie, ieskaitot tos, kurus redzēsim nākamsezon tajā pašā HK Rīga. no pērnā Rīgas Dinamo sastāva laukumā devās tikai Roberts Bukarts, Oskars Cibuļskis, Guntis Galviņš, Gints Meija, Jēkabs Rēdlihs. vismaz dažiem no viņiem par vietu Dinamo sastāvā jāpacīnās, un konkurence nav maza. vairums pārējo “īsteno” dinamiešu spēli vēroja no tribīnēm.

treniņspēlē labu sniegumu uzrādīja HK Rīga vārtsargi, savukārt Dinamo vārtos ik pa periodam mainītos Krisu Holtu, Edgaru Lūsiņu un Ivaru Punnenovu ievērtēt īsti nevarēja. HK Rīga puiši līdz uzbrukuma smailei netika bieži, lai varētu vārtsargu sniegumu redzēt pilnā “krāšņumā”. tomēr pie viena vārtu guvuma tika arī “jaunākie”. vārtu guvējs HK Rīga labā – Dāvis Straupe (asistenti – Elvijs Biezais un Māris Bičevskis).

“atklātā treniņa” rezultāts – 4:1 “lielo” labā. statistikai: Ričards Birziņš (0+2); Vitalijs Karamnovs (0+2); Guntis Džeriņš (1+0); Edgars Lipsbergs (1+0); Gints Meija (1+0); Ainars Podziņš (1+0); Oskars Cibuļskis (0+1); Sergejs Pečura (0+1); Juris Upītis (0+1).

Mārtiņam Karsumam līgums uz 2 gadiem

viena no līdzjutēju gaidītākajām līgumu “epopejām” bija sasitībā ar Mārtiņa Karsuma vārdu. šis “seriāls” ir beidzies ar 2 gadu līguma noslēgšanu, ko LTV “zilajos ekrānos” apstiprināja arī pats Mārtiņš Karsums.

joprojām gaidīts vārtsargs

Dinamo treniņnometnes papildinājumā ir “solīts” vārtsargs, kura vārda publiskošana pagaidām tiek “atlikta” un, iespējams, īsti droša vēl nav. iespējams, tieši vārtsarga “izsludināšanas” aizķeršanās dēļ Kriss Holts tiek “audzināts” vārtu “pirmā numura” garā…

pa to laiku, Dinamo sakarā baumotais Yann Danis vārds vairs nav aktuāls. šis vārtsargs ir vienojies par spēlēšanu citas KHL vienības – Habarovskas Amur – formā. cita starpā, Amur ir attiecies no sava līdzšinējā vārtsarga Tailera Mosa (Tyler Moss; dz. 1975.) pakalpojumiem. Moss habarovskas klubā bija aizvadījis 4 sezonas.

ko gaidīt no 31. jūlija prezentācijas?

ir solīts atrādīt kā HK Rīga, tā Rīgas Dinamo sastāvus, taču nevajadzētu pārvērtēt “paraugdemonstrējumu”. tas tomēr būs vairāk šova elements, no kura 100% atbilstību nevajadzētu gaidīt. piemēram, 2009. gada 20. jūlijā, kad tika prezentēts Dinamo 2009./2010. g. sezonas sastāvs, tajā tika “iekļauti” 7 laukuma spēlētāji (no 28 prezentētajiem aizsargiem un uzbrucējiem), kas šajā sezonā KHL spēlēs netika – Roberts Jekimovs, Gvido Kauss, Sergejs Pečura, Nick Sirota, Jānis Straupe, Maksims Širokovs, Raimonds Vilkoits. savukārt, prezentācijā objektīvu iemeslu dēļ “nepaspēja” tikt iekļauti nevien “piešprices” sezonas gaitā (Tailera Arnasona, Adrian Foster, Mārtiņa Karsuma, Roberta Petrovicka personā), bet arī Marsels Hosa un Martins Pruseks, kuri Dinamo sastāvā turpināja jau no 2009./2010. g. sezonas paša sākuma.

tādēļ jāpieļauj iespēja, ka arī šī gada sezonas prezentācijā varētu tikt nosaukti kādi “liekie” spēlētāji, kā arī “pietrūkt” kādu svarīgu uzvārdu.

P.S. Roberts Petrovickis, kuru aizvadītās sezonas lielāko daļu redzējām Dinamo krāsās, esot uzrunāts no Popradas Lev puses. taču… KHL direktoru padome šodien (2010-07-28) “nobremzēja” Lev dalību KHL-ā. attiecīgi gaidāmi jaunumi iepriekš izsludinātajā KHL kalendārā.

lasāmviela:

• Brock Trotter statistika – eliteprospects.com, hockeydb.com, theahl.com, canadiens.nhl.com
• oficiālā ziņa par Brock Trotter līgumu ar Rīgas Dinamo – dinamoriga.eu
• Normunda Sējēja īs-intervija par Trotera līgumu – sovsport.ru
• kolekcija ar Broka Trotera video-momentiem – youtube.com
• pēc atklātā treniņa nometni atstāj 5 spēlētāji un treniņu uzsāk Kristaps Sotnieks – dinamoriga.eu
• Kristaps Sotnieks uzsāk treniņus kopā ar Dinamo – icebox.lv
• Armands Puče par Kristapa Sotnieka un Naura Enkuzena dalību Washington Capitals treniņnometnē – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• ziņa par Trotera pievienošanos Dinamo pirms oficiālās izsludināšanas – sportacentrs.com
• Armands Puče par 2010-07-25 treniņspēli Valmierā – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Viktora Ignatjeva intervija – championat.ru
• Mārtiņš Karsums noslēdzis 2 gadu līgumu ar Dinamo – apollo.lv
• Yann Danis pievienojies Habarovskas Amur – hcamur.ru, khl.ru
• Roberta Petrovicka attiecības ar Popradas Lev – hclev.sk (1., 2., 3., 4.)
• par Dinamo 2009./2010. g. sastāva prezentāciju 2009. gada jūlijā: tepat

[Broka Trotera attēls ņemts no dinamoriga.eu]