Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Miks Lipsbergs’

Kurš brauks uz Minsku? Latvijas izlases kandidāti ciparos

Posted by petrovich27 uz 2014/05/03

Nizivijs_LAT_vs_FRA_2014-04-26_LHF_facebook_(M_Aise)Ar Slovakia Cup 2014 spēlēm beigušies izlases vadoņu eksperimenti ar sastāvu, tagad Nolanam atliek vēl “piešaut aci” treniņos, lai varētu droši soļot uz Minsku. Valstsvienības spēlēs šopavasar notestēti 46 hokejisti. Kādi viņi izskatījās cipariski?

Kopumā 8 pārbaudes spēlēs iztaustīti 26 uzbrucēji, 14 aizsargi un 6 vārtsargi. Izlases rīcībā vēl “skaitās” 31 spēlētājs, ieskaitot šopavasar izlases spēlēs “nepārbaudīto” Ronaldu Ķēniņu. Bet uz Minsku brauks tikai 25.

Ņiživijs kā rezultatīvākais

Protams, pārbaudes spēlēs, kur strāvo eksperimenti, statistika nav galvenais. Tomēr jāatzīmē, ka Bratislavas spēlēs rezultatīvākais ir bijis uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs ar 3 rezultatīvam piespēlēm. Ar 2 punktiem ir atzīmējies Mārtiņš Cipulis (1+1) un Andris Džeriņš (0+2). Jāpiebilst, ka Džeriņam ir labākais lietderības koeficients (+2) un mikromaču vārtu attiecība (2:0).

Interesanti, ka bēdīgākos ciparus ir sakrājis Zemgus Girgensons; viņam mikromaču vārtu attiecība ir 0:4 (!!!) un lietderības koeficients -2… Respektīvi, Girgensons bija laukumā četru vārtu zaudējumu (no 5) laikā pret slovākiem. Ar to pieticis, lai vispār šopavasar uzspēlējušo 26 uzbrucēju statistikas sarakstā ierindotos pēdējā (!) vietā. Tas gan ir “mājiens” statistiķiem, ka secinājumiem ar vienu-divām spēlēm ir par maz.

Kopumā Bratislavas spēlēs laukumā devās 14 uzbrucēju; mājās palikuši vēl četri uzbrukuma vīri – Koba Jass, Roberts Jekimovs, Ronalds Ķēniņš, Miķelis Rēdlihs. Attiecīgi no 18 uzbrucējiem jāatsijā četri puiši, jo tradicionālais uzbrucēju komplekts pasaules čempionātam ir 14.

Prognozēt galvenā trenera Teda Nolana pilno izvēli ir sarežģīti; īpaši tāpēc, ka klātienē redzējis viņš ir tikai divas pēdējās spēles. Tomēr rādās, ka uz 13. un 14. uzbrucēja pozīcijām seši pretendenti ir – Bērziņš, Bičevskis, K. Jass, Jekimovs, R. Lipsbergs, Saulietis. No kuriem tad četriem būtu jāpaliek ārpus Minskas komplekta.

Latvijas izlases uzbrucēju statistika Slovakia Cup 2014 (2 spēlēs – 2014. g. 1., 2. maijā; pret Slovākijas un Norvēģijas izlasēm; statistika saskaņā ar hockeyslovakia.sk; MM = mikromaču vārtu starpība):

uzbrucējs sp. punkti +/- MM sods
1. Aleksandrs Ņiživijs 2 0+3 ±0 3:2 0
2. Mārtiņš Cipulis 2 1+1 -1 2:3 0
3. Andris Džeriņš 2 0+2 +2 2:0 0
4. Roberts Bukarts 1 1+0 +1 1:0 0
Kaspars Daugaviņš 1 1+0 +1 1:0 0
6. Armands Bērziņš 2 1+0 +1 1:0 2
7. Herberts Vasiļjevs C* 2 1+0 ±0 2:1 2
8. Māris Bičevskis 2 0+1 +1 1:0 35
9. Miks Indrašis 2 0+0 ±0 0:0 0
10. Juris Štāls 1 0+0 ±0 0:0 2
11. Roberts Lipsbergs 2 0+0 ±0** 0:0** 2
12. Gints Meija 2 0+0 ±0 1:2 0
13. Kaspars Saulietis 2 0+0 -1 0:1 2
14. Zemgus Girgensons 1 0+0 -2 0:4 2

* Otrajā spēlē (pret Norvēģijas izlasi) kapteinis bija Herberts Vasiļjevs. ** Slovakiahockey.sk statistikas uzskaitē ir nepilnības; Latvijas izlases pirmā vārtu guvuma laikā laukumā bija arī Roberts Lipsbergs, kurš nav norādīts (bet ir atzīmēti vienlaikus laukumā esoši 3 aizsargi).

Latvijas izlases uzbrucēju statistika 2014. g. pavasara 8 spēļu summā (slīprakstā kandidātu loku jau oficiāli pametušie):

uzbrucējs dz. sp. punkti +/- MM sods
1. Aleksandrs Ņiživijs 1976. 3 0+5 ±0 5:3 0
2. Miķelis Rēdlihs 1984. 2 3+1 +2 4:0 0
3. Mārtiņš Cipulis 1980. 5 2+2 -3 5:7 0
4. Kaspars Daugaviņš 1988. 3 1+3 +2 6:1 2
5. Herberts Vasiļjevs 1976. 4 3+0 ±0 4:2 4
6. Miks Indrašis 1990. 5 1+2 +3 5:0 0
7. Roberts Bukarts 1990. 6 2+0 -2 2:4 2
8. Juris Upītis 1991. 4 1+1 ±0 2:1 0
9. Andris Džeriņš 1988. 8 0+2 -3 3:6 2
10. Armands Bērziņš 1983. 5 1+0 +1 2:1 4
11. Juris Štāls 1982. 6 1+0 ±0 2:3 4
12. Gints Meija 1987. 6 1+0 -2 2:5 0
13. Aleksejs Širokovs 1981. 3 1+0 -3 1:4 0
14. Roberts Lipsbergs 1994. 4 0+1 +1* 1:0* 2
15. Māris Bičevskis 1991. 7 0+1 +1 3:1 39
16. Gunārs Skvorcovs 1990. 3 0+1 ±0 1:1 0
17. Roberts Jekimovs 1989. 5 0+1 -2 3:4 4
18. Kaspars Saulietis 1987. 6 0+1 -2 2:3 4
19. Jānis Ozoliņš 1989. 1 0+0 ±0 0:0 0
20. Koba Jass 1990. 2 0+0 ±0 0:0 4
21. Artūrs Kuzmenkovs 1993. 2 0+0 ±0 0:0 2
22. Miks Lipsbergs 1991. 1 0+0 -2 0:2 0
23. Edijs Brahmanis 1983. 2 0+0 -2 0:2 4
24. Artūrs Ozoliņš 1988. 2 0+0 -2 0:3 0
Edgars Kļaviņš 1993. 2 0+0 -2 0:3 0
26. Zemgus Girgensons 1994. 1 0+0 -2 0:4 2

* Oficiālajā statistikā ir nepilnības. Piemēram, Latvijas – Slovākijas izlašu spēles mikromaču vārtu guvumu / zaudējumu uzskaitē. Piemēram, reāli Roberta Lipsberga lietderības koeficients ir +2 un 2:0, bet kādam no spēlētājiem lietderības koeficients un MM attiecība ir par vienu mīnusā.

Māris Jass un Jēkabs Rēdlihs aizsargu Topā

Uz Bratislavu aizbrauca deviņi aizsargi, no kuriem uzspēlēja visi, izņemot veselības lietas kopjošo Artūru Kuldu. Veiksmīgākā statistika starp aizsargiem fiksēta pāriniekiem Mārim Jasam un Jēkabam Rēdliham; abiem pa +3 un mikromaču vārtu guvumu / zaudējumu bilance 3:1. Izteikti bēdubrāļi abu spēļu summā nav saskatāmi, lai gan kļūdas bija arī pirmo divu pāru aizsargu vingrinājumos (Laviņš – Sotnieks; Galviņš – Pujacs).

Tā kā vēl pirms Bratislavas spēlēm treniņus ar izlasi beidza Mārtiņš Gipters un Maksims Širokovs, bet mājās palika Mārtiņš Porejs, tad treneriem jāizvēlas 8 no 10 aizsargiem. (Čempionātā parasti piedalāmies ar astoņiem aizsargiem.) Teds Nolans ir interesants “putns”, bet pēc pārpaudes spēlēm rādās, ka uz astotā aizsarga vietu dalībai Minskā pretendē – Jaks, Porejs, Saviels. Diviem būs jāpaliek mājās.

Latvijas izlases aizsargu statistika Slovakia Cup 2014 (2 spēlēs – 2014. g. 1., 2. maijā; pret Slovākijas un Norvēģijas izlasēm; statistika saskaņā ar hockeyslovakia.sk):

aizsargs sp. punkti +/- MM sods
1. Jēkabs Rēdlihs 2 0+0 +3 3:1 0
2. Māris Jass 2 0+0 +3 3:1 2
3. Georgijs Pujacs C* 2 0+1 ±0 2:2 2
4. Jānis Jaks 2 0+0 ±0 0:0 0
Agris Saviels 2 0+0 ±0 0:0 0
6. Kristaps Sotnieks 2 0+0 -1 1:2 0
7. Guntis Galviņš 2 0+0 -1 1:2 2
8. Rodrigo Laviņš 2 0+0 -1 1:2 6
Artūrs Kulda 0

* Pirmajā spēlē (pret Slovākijas izlasi) kapteinis bija Georgijs Pujacs.

Latvijas izlases aizsargu statistika 2014. g. pavasara 8 spēļu summā (slīprakstā kandidātu loku jau oficiāli pametušie):

aizsargs dz. sp. punkti +/- MM sods
1. Māris Jass 1985. 3 0+0 +3 3:1 2
2. Artūrs Kulda 1988. 3 0+1 +2 4:0 0
3. Jēkabs Rēdlihs 1982. 5 0+0 +1 4:4 2
4. Rodrigo Laviņš 1974. 8 0+3 ±0 7:6 8
5. Georgijs Pujacs 1981. 2 0+1 ±0 2:2 2
6. Kristaps Sotnieks 1987. 5 0+0 ±0 5:3 4
7. Ēriks Ševčenko 1991. 2 0+0 ±0 1:0 0
8. Guntis Galviņš 1986. 7 1+0 -1 5:5 4
9. Artūrs Salija 1992. 1 0+0 -1 0:1 2
10. Maksims Širokovs 1982. 4 0+0 -1 2:4 0
11. Mārtiņš Gipters 1989. 5 0+0 -1 1:3 2
12. Jānis Jaks 1995. 8 0+0 -3 1:4 2
13. Agris Saviels 1982. 6 0+0 -4 1:6 0
14. Mārtiņš Porejs 1991. 4 0+0 -4 0:5 0

*

Vārtsargu sastāvs skaidrs. Atliek – secība

Vārtsargu pārbagātības jautājums ir atrisināts; uz Slovakiju acīmredzot aizbrauca čempionātam paredzētais komplekts – Edgars Masaļskis, Kristers Gudļevskis, Ivars Punnenovs. Vēl pirms turnīra no kandidātu loka tika atbrīvots Ervīns Mustukovs, bet turnīra laikā Rīgā palikušais Elvis Merzļikins vairs nepretendē uz vietu sastāvā.

Tagad tik jātiek skaidrībā ar secību.

Latvijas izlases vārtsargu statistika Slovakia Cup 2014 (2 spēlēs – 2014. g. 1., 2. maijā; pret Slovākijas un Norvēģijas izlasēm; statistika saskaņā ar hockeyslovakia.sk):

vārtsargs sp. min:sek atv. met atv. % GAA sods MM
1. Kristers Gudļevskis 1 60:00 30 no 30 100% 0.00 2 2:0
2. Edgars Masaļskis 1 59:50 20 no 25 80.0% 5.01 0 3:5
3. Ivars Punnenovs 0 0:00 0

*

Latvijas izlases vārtsargu statistika 2014. g. pavasara 8 spēļu summā (slīprakstā kandidātu loku jau oficiāli pametušie):

vārtsargs dz. sp. min:sek GA sods MM
1. Kristers Gudļevskis 1992. 1 60:00 0.00 2 2:0
2. Ivars Punnenovs 1994. 2 91:07 1.32 0 5:2
3. Elvis Merzļikins 1994. 1 28:88 2.11 0 2:1
4. Ervīns Muštukovs 1984. 1 20:00 3.00 2 1:1
5. Edgars Masaļskis 1980. 3 179:11 3.01 0 7:9
6. Jānis Kalniņš 1991. 2 100:00 5.40 0 1:9
Rihards Cimermanis 1993. 0 0:00 0

*

Plašākam skatam:

[Aleksandra Ņiživija foto fiksēts spēlē pret Francijas izlasi 2014. gada 26. aprīlī.  Foto avots: Latvijas Hokeja federācijas oficiālais profilsfacebook.com lapā (autors Mārtiņš Aiše).]

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Latvija pēc Krievijas. Izlases komplektācijas stāvoklis

Posted by petrovich27 uz 2014/04/21

LAT_vs_RUS_2014-04-18_LHF_facebook_(M_Aise)_N3Pret Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa trenēto Krievijas izlasi mūsējie “uzstājās” pieklājīgi – 2:3 un 1:0. Kā saka, jebkura Krievija ir nopietns pārbaudījums. Šoreiz Krievijas valstsvienība kalpo par smilšpapīru vai, drīzāk, par ēveli sastāva slīpēšanai un kandidātu atlasei. Kādas ir Latvijas izlases kontūras, cipari pēc Krievijas, un kurus vīrus vēl gaidām palīgā?

Pārbaudes spēlēs pret Krievijas izlasi Latvijas vastsvienības sastāvā uzspēlēja 30 vīru – bez maz visi, kas 18. -19. aprīlī bija izlases rīcībā un nodarbojās valstsvienības treniņos. Pret Krievijas komandu neuzspēlēja tikai vārtsargs Jānis Kalniņš, potīti savainojušais un nelielu pauzi paņēmušais vārtsargs Ervīns Muštukovs, kā arī IIHF oficiālo sodu gaidošais uzbrucējs Vitālijs Pavlovs. Visi pārējie, kas ir treneru “rokās” varēja atrādīties spēlēs pret Znaroka izlasi. Dažiem izdevās labi, citiem – dažādi.

Gaidām snaiperus?

Abu spēļu summā pret Krievijas izlasi laukumā devās 16 uzbrucēji, bet kopā ar iepriekšējām divām “somu spēlēm” izlases kandidātu lokā ir uzspēlējis 21 uzbrucējs. Pēc Latvijas – Somijas izlašu spēlēm kandidātu loku jau pametuši uzbrucēji Edijs Brahmanis, Edgars Kļaviņš, Artūrs Kuzmenkovs, Miks Lipsbergs, Artūrs Ozoliņš, kā arī pārbaudes spēlēs pie teikšanas netikušie Toms Andersons un Artūrs Mickēvičs.

Drīzumā tiek solīta lielā tīrīšana kandidātu rindās, ko faktiski varēs atļauties veikt pēc tam, kad izlases rīcībā būs ieradušies papildspēki. Saskaņā ar LHF sniegto informāciju, izlasē tiek gaidīti uzbrucēji Lauris Dārziņš, Kaspars Daugaviņš, Zemgus Girgensons, Ronalds Ķēniņš (tikko kā Šveices čempions!), Aleksandrs ŅiživijsMiķelis Rēdlihs, Herberts Vasiļjevs. Kandidātu lokā esot doma pārbaudīt arī Čehijā sezonu pabeigušo Lauri Bajarunu un, iespējams, arī vēl kādu jauno uzbrucēju, kurš būs noslēdzis sezonu Kanādas junioru līgās. Vēl arī neesot pateikts tāds stabils Mārtiņa Karsuma galavārds attiecībā uz spēlēšanu Minskā; vismaz publiski – nē.

Juris_Stals_LAT_vs_Somija_2011-04-07_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_NNN3Statistiski veiksmīgākais uzbrucējs “krievu spēļu” summā ir Juris Štāls (pa labi novietotā attēlā), kuram sanācis gan vārtu guvums, gan pozitīvs lietderības koeficients (+1). Savukārt, izlases pavasara četru spēļu summā rezultatīvākais ir Juris Upītis, kuram 4 spēļu summā 2 punkti (1+1).

Kopumā Latvijas izlasei četru pārbaudes spēļu summā ir izdevušies pieci vārtu guvumi, kas nav tā baigi daudz… Bet ar pieticīgo 1:0 ir izdevies pat uzvarēt Krievijas valstsvienību. Te gan jācitē Krievijas izlases galvenais treneris Oļegs Znaroks, aptuveni: “Šajā sagatavošanās stadijā nav jēgas ieciklēties uz rezultātu“. To gan viņš teica par savu izlasi, bet tam, rādās, nav izšķiroša nozīme. Katrā gadījumā, ir skaidrs, ka rezultāta “taisītāji” un snaiperi Latvijas izlasē vēl tiek gaidīti…

Pēc Krievijas sparinga uzbrucēju rindās, izskatās, ka soli uz čempionāta komplektu ir spēris Krievijas VHL līgā spēlējošais Kaspars Saulietis (pirmajā attēlā #18). Viņš bija īpaši manāms pirmajā (18. aprīļa) spēlē pret Oļega Znaroka trenētajiem vīriem. Orķestra “skanējumu” nebojāja, piemēram, arī abi debitanti Roberts Lipsbergs un Jānis Ozoliņš, taču pasaules čempionātam ar “nebojāšanu” var nepietikt. Un tas attiecas ne tikai uz debitantiem, bet arī jau izlasē pieredzējušākajiem, kuri arī “nebojāja”.

Statistiski bēdīgākais starp uzbrucējiem ir Mārtiņa Cipuļa “sausais atlikums” – lietderības koeficients sliktākais (-2), mikromaču vārtu guvumu starpība švakākā (0:2), kas, jādomā, Cipuļa atrašanos Minskas sarakstā diez vai ietekmēs. “Mīnus” statistikas griezumā der pieminēt arī Kobu Jasu, kuram it kā pa nullēm arī lietderība un mikromaču summa, tomēr vienā spēlē ir sakrātas 4 soda minūtes, kas pelnītas uzbrukuma zonā, veicot liekus vingrinājumus…

Latvijas uzbrucēju statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):

uzbrucējs dz. sp. punkti +/- MM met. sods
1. Juris Štāls 1982. 2 1+0 +1 1:1 2 0
2. Juris Upītis 1991. 2 1+0 ±0 1:0 1 0
3. Roberts Bukarts 1990. 2 1+0 ±0 1:1 4 0
4. Miks Indrašis 1990. 1 0+1 +1 1:0 0 0
Roberts Lipsbergs 1994. 1 0+1 +1 1:0 0 0
6. Kaspars Saulietis 1987. 2 0+1 ±0 1:0 5 0
7. Roberts Jekimovs 1989. 2 0+1 ±0 1:1 2 0
8. Māris Bičevskis 1991. 2 0+0 ±0 1:0 1 2
9. Armands Bērziņš 1983. 2 0+0 ±0 1:1 4 2
10. Jānis Ozoliņš 1989. 1 0+0 ±0 0:0 1 0
Gunārs Skvorcovs 1990. 1 0+0 ±0 0:0 1 0
Aleksejs Širokovs 1981. 1 0+0 ±0 0:0 1 0
13. Koba Jass 1990. 1 0+0 ±0 0:0 1 4
14. Andris Džeriņš 1988. 2 0+0 -1 0:1 3 0
Gints Meija 1987. 2 0+0 -1 0:1 3 0
16. Mārtiņš Cipulis 1980. 1 0+0 -1 0:2 3 0

*

Kurš būs astotais aizsargs?

Pret Krievijas izlasi “analīzes nodeva” 12 aizsargi. No Somijā spēlējušā aizsargu komplekta neviens nebija atbrīvots, kas liecina par ļoti nopietnu izpēti šajā ampluā. Tiesa, pēc Somijas izbraukuma no Latvijas izlases kandidātu loka tika atbrīvoti pāris aizsargu, kuri pārbaudes spēlēs vismaz šosezon tā arī neuzspēlēja, – Edgars Dīķis un Rūdolfs Kalvītis.

Lavins_CAPT_LAT_vs_RUS_2014-04-18_LHF_facebook_(M_Aise)Aizsargu rindās tiekot gaidīts viens papildinājums – Čehijā sezonu noslēgušais Māris Jass. Atgādinājumam – virkne aizsargu izlasei dažādu iemeslu dēļ palīdzēt nevar, t.sk.: Jānis Andersons, Oskars Bārtulis, Oskars Cibuļskis, Ralfs Freibergs, Sandis Ozoliņš, Georgijs Pujacs, Krišjānis Rēdlihs, Arvīds Reķis. Kam veselība un trauma, kam ģimene un vecums, kam neatrisināti jautājumi IIHF dopinga lietās. Jāpiebilst, ka otrajā spēlē pret Krieviju traumu guva sev atvēlētajā laikā salīdzinoši pieklājīgi nospēlējušais aizsargs Ēriks Ševčenko, kuram, saskaņā ar trenera Toma Kūlena vērtējumu, sezona ir beigusies.

Šādos apstākļos katrs izlases kandidātu lokā ietilpstošs aizsargs ir neobjektīvi lielākā vērtībā. Nebūtu pārsteigums, ja valstsvienības sastāva komplektētāji atkal atcerētos, piemēram, Aleksandra Jerofejeva, Mārtiņa Jakovļeva vai Ņikitas Koļesņikova telefona numurus. Vai vēlreiz “iesauktu” pirms Somijas spēlēm atbrīvotos… Tomēr laika līdz čempionātam ir maz, kas nozīmē, ka uzsvars tiek likts uz aptverē esošajiem.

Spēlēs pret Krievijas izlasi statistiski veiksmīgākais aizsargs ir bijis kapteinis Rodrigo Laviņš, (pa labi novietotā attēlā #2), kuram 2 spēļu summā saskaitīts pozitīvs lietderības koeficients (+1), labākā mikromaču vārtu starpība (3:1) un rezultatīva piespēle. 19. aprīlī spēlē pret Krieviju viens no vērtīgākajiem spēlētājiem bija aizsargs Kristaps Sotnieks.

No pārbaudes spēlēs redzētajiem aizsargiem vieta izlasē varētu būt “rezervēta” pieciem: Guntim Galviņam; Artūram Kuldam; Rodrigo Laviņam; Jēkabam Rēdliham; Kristapam Sotniekam. Šķiet, tuvāk pasaules čempionātam pietuvojies arī Maksims Širokovs. Ja treneri paliks pie pasaules čempionāta ierastās laukuma spēlētāju proporcijas (8 aizsargi + 14 uzbrucēji), tad vakantas atliek divas aizsargu vietas. Uz vienu no tām prognozējami pretendēs Māris Jass. Kurš būs astotais? Skaidrs, ka izlases vigvamā gaidītais galvenais treneris Teds Nolans nāks ar savu olekti (mērauklu), bet daudz izvēles viņam nebūs.

Latvijas aizsargu statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):

 f aizsargs dz. sp. punkti +/- MM met. sods
1. Rodrigo Laviņš C 1974. 2 0+1 +1 3:1 1 2
2. Artūrs Kulda 1988. 1 0+0 +1 1:0 1 0
3. Ēriks Ševčenko 1991. 2* 0+0 ±0 1:0 0 0
4. Maksims Širokovs 1982. 1 0+0 ±0 1:1 1 0
5. Jēkabs Rēdlihs 1982. 1 0+0 ±0 0:0 1 0
6. Mārtiņš Gipters 1989. 1 0+0 ±0 0:0 0 0
Mārtiņš Porejs 1991. 1 0+0 ±0 0:0 0 0
8. Kristaps Sotnieks 1987. 1 0+0 ±0 0:0 4 2
9. Agris Saviels 1982. 1 0+0 ±0 0:1 1 0
10. Guntis Galviņš 1985. 1 0+0 ±0 0:1 0 0
11. Jānis Jaks 1995. 2 0+0 -1 0:1 1 2
12. Artūrs Salija 1992. 1 0+0 -1 0:1 0 2

*

Par daudz vārtsargu?

Pārbaudes spēļu gaitā skaidrāka paliek arī vārtsargu ierinda. Četru spēļu laikā ir atrasts spēles laiks četriem vīriem “pēdējā instancē”. Uz Somiju palīgā tika saukts arī piektais – Rihards Cimermanis, taču pie spēles laika netika un izlases nometni pameta drīz pēc Somijas izbraukuma.

Punnenovs_LAT_vs_RUS_2014-04-19_LHF_facebook_M_Aise_N2“Krievu spēlēs”  Latvijas izlases vārtsargu postenis pat izskatījās stabilāks par citiem ampluā. Edgars Masaļskis (pirmajā attēlā #31) ir formā un ierindā. Lielisku debijas spēli pret Krievijas izlasi aizvadīja Šveicē skolotais un spēlējošais 19 gadus jaunais talants Ivars Punnenovs (pa labi novietotā attēlā). Izlases aptverē vēl ir Jānis Kalniņš. Valstsvienības tuvumā ir arī vārtsargs Ervīns Muštukovs, kurš savainoja potīti pirmajā spēlē pret somiem un bija spiests atpūsties. Punnenova priecējošā debija ir nopietns pieteikums konkurencē ar Muštukovu un Kalniņu, kā arī samazina nepieciešamību “izsaukt”, piemēram, izlasei palīdzēt gatavo Elvi Merzļikinu. Neskatoties uz to, arī Merzļikins esot ceļā uz izlases kandidātu nometni.

Protams, izlasē tiek gaidīts Kristers Gudļevskis. Pagaidām viņa Tampa Bay Lightning izslēgšanas spēļu sērijā ar 0-3 iedzen (zaudē) Monreālai, bet fārmklubam Syracuse Crunch sezona beigusies bez play off. Protams, ir iespēja, ka Lightning “izvelk” un Latvijas izlasei Gudļevski neredzēt… Bet, ja tomēr “redzēt”, tad trešā vārtsarga postenim no pārbaudes spēlēs redzētajiem vislabāk atrādījies tieši Ivars Punnenovs. Tiesa, vēl paredzētas 4 pārbaudes spēles un Nolana “acs”. Ka trešajam vārtsargam IR JĒGA, atkāpe jāmeklē pērnajā pasaules čempionātā, kurā Gudļevskis neieradās ne kā pirmais, ne otrais.

Latvijas aizsargu statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):

vārtsargs dz. sp. min:sek U-Z atv. met. atv. % GAA „0”
1. Ivars Punnenovs 1994. 1 60:00 1-0 49 no 49 100% 0.00 1
2. Edgars Masaļskis 1980. 1 59:21 0-1 45 no 48 93.75% 3.03 0

*

Uzziņām:

  • Spēlētāju statistika spēlēs pret Krievijas izlasi – eurohc.stats.pointstreak.com (18. aprīlī; 19. aprīlī)
  • Latvijas izlases komplektācijas statuss (2014-04-17) – lhf.lv
  • Latvijas izlases statistika pret Somijas izlasi 10., 11. aprīlī: tepat

[Pirmā (Kaspara Saulieša un Edgara Masaļska), trešā (Edgara Masaļska un Rodrigo Laviņa), ceturtā (Ivara Punnenova) un noslēdzošā foto avots: Latvijas Hokeja federācijas profils facebook.com lapā (autors: Mārtiņš Aiše). Jura Štāla  foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

LAT_vs_RUS_2014-04-19_LHF_facebook_M_Aise_N2

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 9 Comments »

Latvijas izlases kandidāti pēc spēlēm Somijā

Posted by petrovich27 uz 2014/04/12

Dzerins_Stals_LAT_vs_BLR_2013-04-20_lhf_lv_Martins_AiseDivreiz 1:5. Nav īpaši priecīga bilance, bet no stresa glābj doma, ka tās ir pārbaudes spēles, kurām “piedāvājam” pārbaudāmus kandidātus un no pasaules čempionātam paredzētā komplekta attālinātu sastāvu. Tomēr, kas zin… Piemēram, aizsargu izvēle ir diezgan sašaurināta; un arī citos posteņos ne viss olimpiskais komplekts būs pieejams. Kā tad izskatījās Latvijas izlase aprīļa sākuma versijā?

Pret Somijas valstsvienību aizvadīto spēļu “pēcgaršu” mazāk veido sāpe par rezultātu vai kāda kandidāta meistarības trūkumu. Kādi, nu, esam, tādiem ir jāspēlē. Izmisumā nedzen arī visu līdzjutēju pamanītais statistikas elements – metienu skaits, kas divu spēļu summā ir 20:97 somu labā. Pieņemsim, ka somi met bez savas jēgas, bet “latviešu hokeja” īpatnība ir mest reti, bet trāpīgi.

Matus plēst nav jēgas, jo, neskatoties uz nosaukumu Euro Hockey Challenge, tās ir pārbaudes spēles ar primāro uzdevumu – pārbaudīt. Tāpat arī fiziskajai formai ideālai jābūt maija nevis aprīļa sākumā. Bet… Degsme un pašmotivācija ir nepieciešama jebkurā gadījumā, t.sk. “draudzības” spēlē. Spēles pret Somiju nav svarīgākās šajā sezonā, taču atdeve bija tas elements, kas pietrūka. Skaidrs, ka pārbaudes spēles nav vieta, kur “lauzt kaulus” un rādīt raksturu. Taču pragmatiskie aprēķini – nevēlēšanās satraumēties un ar to zaudēt labo iespēju iekļūt izlases sastāvā – var gadīties aplami. Vieta valstsvienībā var nebūt garantēta un katra pārbaudes spēle var kļūt pa pēdējo šosezon. Neskatoties uz to, ka viss olimpiskais sastāvs nebūs “uz strīpas”. Attiecīgi lielai daļai spēlētāju katra pārbaudes spēle pēc būtības var būt svarīgākā spēle sezonā. Esam taču redzējuši, ka var, ja grib…

Jekimovs – A. Širokovs – Štāls

Sirokovs_A_LAT_vs_DEN_2012-05-14_championat_comBija tas gadījums, kad izlases kontekstā nereti ceturtās maiņās spēlētājiem bija jākļūst par pirmo maiņu – vilcējiem un lokomotīvēm. Ko arī ikdienas darbos vīri darījuši savās “pamatdarbavietās” – Aleksejs Širokovs Šveices NLB (otrajā līgā) un Juris Štāls Slovākijas ekstralīgā. Bet Roberts Jekimovs vispār ir mūsu izlases “somu speciālists” – Somijā aizvadījis jau piekto sezonu, no kurām 3 visaugstākajā līmenī.

Tomēr somu kandidātu izlase bija “ne pa zobam” arī pirmajai maiņai. Labā ziņa – pirmajā spēlē šis uzbrucēju virknējums bija vienīgais, kurš nepieļāva vārtu zaudējumu (pa nullēm bija arī īsu brīdi spēlējušais Artūrs Kuzmenkovs). Bet otrajā spēlē tieši šī maiņa vai, precīzāk, Alekseja Širokova individuālās prasmes nodrošināja vienīgo vārtu guvumu pret somiem. Tomēr summā sanāca mazizteiksmīgi vai vāji, ja prasa ka no pirmās maiņas. Iemetienus diemžēl somu statistiķi precīzi uzskaitīja tikai pirmajā spēlē, un tur ainava bēdīga – Širokovam 36,4% (4 no 11), Štālam 0% (0 no 6). Summā – 23,5%, kas arī parāda iniciatīvas iespēju proporciju.

Bukarts – Džeriņš – NN

Uzbrucēju tandēms atpazīstams kā Rīgas Dinamo, tā agrāku izlases spēļu kontekstā; tāpēc tika saskatīts kā saspēlētākais un no tā arī gaidīts kaut kas “taustāms”. Neatkarīgi no tā, ka trešais uzbrucējs mainījās – pirmajā spēlē galvenokārt Miks Lipsbergs, mazliet – Artūrs Kuzmenkovs, otrajā – Edijs Brahmanis.

Maiņas pozitīvā iezīme – Džeriņš pirmajā spēlē iemetienos pildīja centra uzbrucēja virsnormu – 72,7% (8 no 11), bet summā… Tieši Robertam Bukartam un Andrim Džeriņam ir bēdīgākais lietderības koeficients starp uzbrucējiem (-3; tāds arī A. Širokovam); visi trīs vārtu zaudējumi piedzīvoti, spēlējot vienādos sastāvos. Abi vīri kā olimpiskās izlases piektā maiņa palika faktiski kā vieni no pirmajiem aiz Olimpiādes strīpas, kas nozīmē, ka olimpiskā komplekta iztrūkuma gadījumā tieši viņi būtu starp pirmajiem, kam vieta pasaules čempionāta sastāvā būtu droša. Sagatavošanas posmā atliek vēl dažas spēles, kurās “drošumu” apliecināt. Spēles pret Somiju “garantijas” nedeva.

Upītis – Bičevskis – Skvorcovs

Upitis_dinamoriga_eu_versPateicoties Gunta Galviņa līdzdalībai, maiņas uzbrucēju defekts pārvērtās par efektu – pie rezultatīvām piespēlēm tika Gunārs Skvorcovs un Juris Upītis (pa labi novietotā attēlā). Maiņas iemetienu statistika pirmajā spēlē gan ļoti bēdīga – Mārim Bičevskim 18,8% (3 no 16). Taču uz kopējā Latvijas valstsvienības komplekta fona šī maiņa statistiski izskatās normāli – vienīgais uzbrucēju virknējums, kuram ir neitrāls lietderības koeficients (pa nullēm arī Kuzmenkovs un aizsargs M. Širokovs), bet pārējiem lietderība ir mīnusos. Ja puiši turpinās “pielikt”, tad ir spējīgi kopā vai pa vienam turpināt pretendēt uz čempionāta ceturtās maiņas vakancēm.

Kļaviņš – A. Ozoliņš – NN

Viena no uzbrucēju kombinācijām, kuru hokeja interesenti gaidīja ar lielāku interesi nekā izlasē vai Dinamo sastāvā bieži redzētus spēlētājus. Edgars Kļaviņš – 21 gadu jauns debitants ar Zviedrijas līgu (t.sk. stiprākās – SHL) pieredzi, Artūrs Ozoliņš – viens no sava laika (dz. 1988.) talantīgākajiem centra uzbrucējiem ar labiem auguma parametriem, turklāt aizvadījis salīdzinoši labu sezonu Krievijas otraja līgā – VHL. Abiem pirmajā spēlē “pievienots” Edijs Brahmanis, otrajā – Artūrs Kuzmenkovs.

Skaidrs, ka daži izlases treniņi nevarēja vīriem “ieaudzināt” tādu saprašanos, lai varetu gaidīt spilgtu rezultātu. Tādēļ arī “somu spēlēs” bija jāpilda 3. un 4. maiņas funkcijas. Mikromaču vārtu starpība bēdīga (0:3); tā kā viens vārtu zaudējums mazākumā, tad lietderība abiem pa -2. Ozoliņš iemetienos pirmajā spēle 25,0% (2 no 8). Statistika paliek statistika, bet būtu interesanti redzēt šos spēlētājus arī kombinācijā ar citiem uzbrucējiem, arī ar nopietnākiem uzdevumiem. Tad arī varētu pārliecināties, vai šosezon izlases kontekstā cerības ir tukšas vai pamatotas.

Brahmanis, Kuzmenkovs, M. Lipsbergs

Kuzmenkovs_LAT_U-20_vs_FIN_u20_2012-12-26_worldjunior2013_com_versInterese par plašāku kandidātu loku un Edija Brahmaņa veiksmīgā sezona Baltkrievijas čempionātā (49 punkti 47 spēlēs regulārajā sezonā) ir tie faktori, kas veicināja jau pirms gadiem 10 debitējušā uzbrucēja iekļaušanu izlases kandidātos atkal. It kā no kopējā orķestra, kas bija itin pelēks, ārā nekrita. Kļūdas un nopietni trūkumi aizsardzības darbos bija vairumam. Taču “sausais atlikums” ir nedaudz zem vidējā: lietderība -2; mikromači 0:2; visvairāk soda minūšu komandā (četras)… Abās spēlēs, neatkarīgi no partneriem (Kļaviņš – A.Ozoliņš; Bukarts – Džeriņš) sniegums statistiski identisks (zaudēti mikromači vienādos sastāvos ar vienu vārtu starpību).

Artūrs Kuzmenkovs (pa labi novietotā attēlā) ir viens no tiem uzbrucējiem, kuram izdevies saglabāt neitrālu statistiku, “nesabojājot” ne mikromačus, ne lietderības koeficientu. Jāpiebilst, ka bija viens no tiem, kas saņēma mazāk spēles laika – pirmajā spēlē tikai 3. perioda gaitā aizstājot Miku Lipsbergu (virknējumā ar Bukartu un Džeriņu), otrajā spēlē ceturtajā maiņā (ar Kļaviņu un A. Ozoliņu). Acīmredzot galvenais uzdevums bija nezaudēt vārtus, kas arī tika izpildīts. Būtu taisnīgi, ja viņam sniegtu iespēju pacīnīties vēl.

Otrs mazāk spēlējušais uzbrucējs Miks Lipsbergs pie teikšanas tika lielākajā daļā pirmās spēles, kurā bija “piekombinēts” virknējumā ar Bukartu un Džeriņu. Vienas spēles laikā kopā ar biedriem “apstāvēja” divus vārtu zaudējumus. Uz kopējā fona “-2” nav katastrofa, taču pagaidām ir maz argumentu “par”. Ja būs vēl iespēja sevi parādīt šopavasar, būs ļoti jācenšas…

Latvijas izlases uzbrucēju statistika pēc divām spēlēm pret Somijas izlasi, 2014. g. 10. un 11. aprīlī:

UZBRUCEJI_2014-04-12_vers

* Aleksejam Širokovam pointstreak.com statistikas uzskaitē pirmajā spēlē fiksētas 2 soda minūtes, bet tas bija komandas sods par skaitliskā sastāva pārkāpumu. Tajā pašā spēlē 2 soda minūtes “ieskaitītas” arī Edgaram Kļaviņam, kurš tās “atsēdēja” vaininieka – vārtsarga Ervīna Muštukova – vietā.

Galviņš – J. Rēdlihs

Galvins_otra_vs_Baltkrieviju_2010-04-30_A_krustsTika piedāvāts ka pirmais aizsargu pāris, gaidot arī attiecīgu pienesumu. Vai tika sagaidīts? Uz kopējā fona, kas, jāatkārtojas, nebija stingrākais, bija normāli. Abi bija klāt viena vārtu guvuma laikā, turklāt Guntis Galviņš (pa labi novietotā attēlā) bija viens no divu vārtu autoriem. Kopumā atzinīgi vērtējama Galviņa pieslēgšanās uzbrukumiem. Pārbaudes spēles paliek pārbaudes, bet no abiem noteikti tiks gaidīts adekvāts sniegums pasaules čempionātā.

Porejs – Saviels

Abi Latvijas Virslīgā savas sezonas lielāko daļu pavadījušie aizsargi tika sakomplektēti vienā pārī. “Iekrist” nācās kā kopā, tā atsevišķi… “Sausais atlikums” – bēdīgākā mikromaču vārtu starpība izlasē (abiem 0:4) un arī švakākais lietderības koeficients starp aizsargiem (Mārtiņam Porejam -3; Agrim Savielam -4). Iespējams, pie vainas “pavasarīgais” hokejs, kopējais izlases ne-sniegums aizsardzībā vai somu hokeja potenciāls, taču, pat ņemot vērā šī brīža pieticīgo konkurenci aizsargu rindās, abiem vīriem būs sevi jāpierāda, lai reāli pretendētu uz Minskas komandējumu.

Laviņš – M. Širokovs

Sirokovs_Maksims_otra_vs_Baltkrieviju_2010-04-30_A_krustsTrešajā aizsargu pārī tika sakomplektēts šī brīža kapteinis Rodrigo Laviņš un Šveices NLB (2.) čempionātā jau otro sezonu spēlējošais Maksims Širokovs (pa labi novietotā attēlā), kurš savulaik jau bija nokļuvis Latvijas izlases un arī Rīgas Dinamo redzeslokā. Abi salīdzinoši pieredzējušie aizsargi tāpat kā pārējie uzspēlēja arī atsevišķi, “asistējot” debitantiem Gipteram un Jakam; tādēļ arī statistiski atšķirīgs sniegums. Maksimam Širokovam otrā spēle izdevās kā vienīgajam plusos (mikromaču vārtu summa 1:0). Attiecīgi M. Širokovs ir vienīgais aizsargs, kuram abu spēļu summā izdevies neitrāls lietderības koeficients. Kopumā labs pieteikums “pretenzijām” uz vietu sastāvā. Savukārt Laviņš ne tikai atkārtoja Ņiživija rekordu – visvairāk spēļu izlases pieteikumā, bet arī tika atzīts par otrās spēles labāko spēlētāju Latvijas vienībā (pirmajā spēlē – Galviņš).

Gipters, Jaks

Debija ir notikusi, abi aizsargi sāka pirmās spēles trešajā periodā un turpināja visas otrās spēles gaitā, spēlējot rotējošos pāros kopā ar pārējo virknējumu aizsargiem. Abi tika laukumā arī skaitliskajā mazākumā un acīmredzami “ārā nekrita”, lai gan negludumus varēja atrast arī viņu izpildījumā. Tādēļ arī “neskarti” nepalika – abiem lietderība salīdzinoši nelielā mīnusā (-1). Katrā gadījumā, pēc “lielākiem” debitantiem izskatījās viens otrs cits ar lielāku pieredzi izlasē. Bet vai ar to pietiks, lai turpinātu atrašanos kandidātu lokā?

P.S.

Atgādinājumam jāmin, ka aizsargu ierinda pasaules čempionātam provizoriski izskatās diezgan “cietusi”. No olimpiskā sastāva palīdzēt nevarēšot vismaz pieci (S. Ozoliņš, Kr. Rēdlihs, Pujacs – dēļ personīgiem iemesliem; Reķis – trauma; R. Freibergs – dopinga lieta). Joprojām ierindā nav Oskars Cibuļskis. Izlases rīcībā no olimpiskā komplekta pagaidām ir tikai Kristaps Sotnieks, bet sezonu KHL tikko beiguši un izlases treniņos vēl nav nonākuši Oskars Bārtulis un Artūrs Kulda. Interesanti, kāds aizsargu komplekts tiks piedāvāts izlases nākamajām spēlēm – pret Krievijas izlasi.

Latvijas izlases aizsargu statistika pēc divām spēlēm pret Somijas izlasi, 2014. g. 10. un 11. aprīlī:

AIZSARGI_2014-04-12

Muštukovs

Kalnins_hsccsikszereda_com_VERSLai arī vārtsargs Ervīns Muštukovs (attēlā raksta noslēgumā) uz spēlēm pret Somiju devās kā pirmais numurs, viņam vien sanāca viens pilns periods spēles laika (20:00), kurā statistiskais sniegums bija vairāk neka pieklājīgs. 95,0% atvairītu metienu (19 no 20) pret Somijas izlasi ir apsveicams sniegums. Taču ar 20 minūtēm spēles laika ir par maz, lai varētu salīdzināt vārtsargu sniegumu. Arī Jānim Kalniņam (attēlā pa labi) statistika pēc otrās spēles 20 minūtēm bija lieliska, un arī pēc otrā – laba. Nav vairs iespējams uzzināt, vai traumas atsvaidzināšana nepaglāba Muštukovu no statistikas “sabojāšanas”; katrā gadījumā, kad sakops potīti, joprojām būs viens no galvenajiem pretendentiem uz vietu Minskas komplektā.

Kalniņš

Debija Latvijas izlasē ir iegadījusies pret Somiju, kas arī trešajā, ceturtajā, piektajā sastāvā ir “ciets rieksts” Latvijas aktuālajam komplektam. Ne bez kļūdām, bet arī 88,3% atvairītu metienu Latvijas valstsvienības aizsardzības robu kontekstā ir pat labi. Pēc otrās spēles pirmā perioda bija atvairījis 100% (visus 15 metienus), pēc diviem – 93,8% (30 no 32), bet turpinājumā “kāršu namiņš” izrādījās visa izlases aizsardzība kopumā. Interesanti būtu aplūkot Jāņa Kalniņa sniegumu vēl kādā spēlē, kurā debijas “debijas drudzis” būtu tālāk aiz muguras un uz laukuma – nopietnāks Latvijas izlases komplekts. Būs “jāiesvīst”, lai arī turmāk pretendētu uz vietu sastāvā.

Latvijas izlases vārtsargu statistika pēc divām spēlēm pret Somijas izlasi, 2014. g. 10. un 11. aprīlī:

VARTSARGI_2014-04-12

* Pointreak.com uzskaitē Ervīna Muštukova sods ieskaitīts Edgaram Kļaviņam.

Uzziņām:

[Andra Džeriņa un Jura Štāla (pirmais) foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2013. gada 20. aprīlī. Foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Alekseja Širokova foto – spēlē pret Dānijas izlasi 2012. gada 14. maijā; foto avots: championat.com. Jura Upīša foto avots: dinamoriga.eu. Artūra Kuzmenkova foto fiksēts pēc Latvijas U-20 izlases spēles pret Somijas U-20 izlasi 2012. gada 26. decembrī; foto avots: worldjunior2013.com. Gunta Galviņa un Maksima Širokova fotoattēli fiksēti Latvijas izlases spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2010. gada 30. aprīlī; abu foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Jāņa Kalniņa foto fiksēts kādā no U turnītiem; foto avots: hsccsikszereda.comErvīna Mustukova foto fiksēts Latvijas izlases treniņā 2014. gada 5. februārī; foto autors: Āris Zobens.]

Mustukovs_OS_izlases_tren_Riga_2014-02-05-A_Zobens

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Jaunas sejas izlasē…

Posted by petrovich27 uz 2014/04/07

Lavins_vs_OHK_sests_PO_2011-03-03_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)10. un 11. aprīlī Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros Latvijas izlase aizvadīs spēles pret Somijas valstsvienību. Pirms došanās pie somiem Latvijas izlasei 7. un 8. aprīlī Ozolniekos norisinās sagatavošanās posms, kuram atlasīti 34 spēlētāji – 18 uzbrucēji, 12 aizsargi, 4 vārtsargi. Daudz “jaunu seju”, no kurām prāva daļa pieaugušo izlases kontekstā uzlūkota pirmoreiz.

Patiesībā lielākā daļa no Ozolnieku “komplekta” izlasē ir jau spēlējuši vismaz pārbaudes spēlēs. Tikai deviņiem biogrāfijā nav atzīmēta neviena spēle nacionālajā izlasē. Pārējiem 25 vīriem šādas spēles lielākā vai mazākā apjomā ir fiksētas. Tomēr jāņem vērā, ka tik liels apjoms “iesācēju” izlases komplektā nav bieža parādība. Tiesa, izlases aprīļa sākumā izlases treniņos ir pieejami arī Latvijas izlases “veterāni” ar ļoti cienījamu spēļu skaitu valstsvienībā – aizsargs Rodrigo Laviņš (215 spēles), uzbrucējs Aleksejs Širokovs (163 sp.), vārtsargs Edgars Masaļskis (131 sp.), uzbrucējs Juris Štāls (118 sp.), aizsargs Guntis Galviņš (106 sp.).

“Raibās” uzbrucēju rindas

No Latvijas olimpiskās izlases sastāva ir divi uzbrucēji – Koba Jass un Juris Štāls, kuri turklāt nenospēlēja visas valstsvienības spēles Sočos, bet tika rotēti. Toties ar skatu nākotnē uzbrucēju rindās tiek pārbaudīti nesen junioru vecumu pāraugušie Toms Andersons. Edgars Kļaviņš un Artūrs Kuzmenkovs (visi dzimuši 1993. g.), no kuriem pēdējais (Kuzmenkovs) izlasē jau skaitās uzspēlējis. Bez izlases spēļu prakses vēl divi “jauniesauktie” uzbrucēji – Jānis Ozoliņš (1989.) un Miks Lipsbergs (1991.). Kopumā septiņiem uzbrucējiem (no 18) ir pieaugušo pasaules čempionātu pieredze.

Brahmanis_hcgomel_com_N13_VERSOzolnieku treniņu veterāni-uzbrucēji (vecākie) ir jau nosauktie Širokovs (dz. 1981.) un Štāls (dz. 1982.), kā arī šo sezonu Baltkrievijas ekstralīgā aizvadījušais Edijs Brahmanis (dz. 1983.; attēlā pa labi #71). Jāatgādina, ka Brahmanis izlasē debitēja pirms gadiem desmit – 2003. gada novembrī turnīrā Odensē (Dānijā). Oficiālā statistika viņam uzskaita 12 spēles izlasē. Acīmredzot salīdzinoši veiksmīgā sezona HK Gomeļ ierindā ir veicinājusi izlases sastāva komplektētāju interesi par 30 gadus veco uzbrucēju.

Bet visādi citādi, pirms “somu spēlēm” izlases siets izskatās aptverošāks nekā dažu citu gadu pirms pasaules čempionāta. Protams, nav iespējams apskatīt un noskatīt visus potenciālos izlases personāžus – kam izslēgšanas spēles, kam traumas, bet kopumā kompānija vēl pirms Ozolnieku treniņiem tika skatīta vai uz papīra atķeksēta diezgan “raiba”.

Ozolniekos uzbrucēju pārstāvniecība ir bez Ziemeļamerikas, toties ietverot Baltkrievijas, Čehijas, Francijas, Krievijas, Norvēģijas, Slovākijas, Somijas, Šveices, Ukrainas un Zviedrijas dažāda līmeņa čempionātus. Kopā ar aizsargiem un vārtsargiem ģeogrāfiju paplašina arī Dānija, Kazahstāna, Lielbritānija, Ungārija, kā arī ASV. Konkrēts “zooparks”…

Latvijas izlases kandidāti – UZBRUCĒJI; aicināti uz 2014. g. 7.-8. aprīļa treniņiem Ozolniekos (saskaņā ar lhf.lv; statistikas sadaļā: spēļu skaits; punkti; lietderības koeficients, ja līga tādu skaita):

UZBRUCEJI_2014-04-07

* Šajā tabulā un zemāk līgu saīsinājumi atbilstoši attiecīgās valsts līgas rangam. Piem., Šveices NLB – SUI 2., Zviedrijas SHL – SWE 1., Krievijas VHL – RUS 2. utt. ** Tomam Andersonam fiksēta arī vismaz viena spēle HC Thurgau junioru komandā. *** Jānis Straupe dalību izlases treniņos pātraucis.

Eksperimentālā aizsardzība?

Sotnieks_LAT_vs_Somija_2011-04-07_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_VERSLatvijas izlases aizsargu kandidātu komplekts ir ne mazāk eksperimentāls kā uzbrucēju rindas. No olimpiskā sastāva treniņos pirms Somijas spēlēm ir tikai Kristaps Sotnieks (attēlā pa labi). Ar pasaules čempionātu vai agrāku olimpiāžu pieredzi arī Guntis Galviņš, Rodrigo Laviņš, Jēkabs Rēdlihs un Agris Saviels. Laviņš sākotnēji kandidātu sarakstā Ozolnieku treniņiem nebija iekļauts, taču izlases pārstāvji atzīst, ka aizsargu ierindā ir nopietnas problēmas. Tapēc arī pieaicināts 39 gadus vecais veterāns, kurš tad arī ir šī izlases komplekta pieredzējušākais spēlētājs. Starp vecākajiem arī minētie Rēdlihs-vidējais, Saviels un arī Maksims Širokovs – visi dzimuši 1982. gadā. Visiem 31-32 gadi.

Bet uz pārbaudi ir divi junioru vecuma aizsargi – Rūdolfs Kalvītis un Jānis Jaks. Bez izlases spēļu pieredzes arī Mārtiņš Gipters. Pārējiem it kā dalība pieaugušo valstsvienībā ir fiksēta, tomēr aizsargi Edgars Dīķis, Atrūrs Salija un arī Mārtiņš Porejs joprojām izlasei ir “jaunums”. Aizvadītajā nedēļā izlases kandidātu un Dinamo kopīgu treniņu ietvaros tika skatīti vēl daži aizsargi un arī uzbrucēji, kas liecina ne tikai par sastāva atlases “plašo skatu”, bet atgādina par realitāti, ka pasaules čempionātā nebūs pieejams viss olimpiskais sastāvs. Attiecīgi – ir jāmeklē, jātausta.

P.S. Starp citu, Rodrigo Laviņš ir viens no diviem spēlētājiem, kas Latvijas izlasē aizvadījis visvairāk spēļu – viņam tādas ir 215. Ja treneri pārbaudes spēlēs “iesauc” arī Rodrigo Laviņu, tad viņam ir labas iespējas noķert un apdzīt Aleksandru Ņiživiju, kuram 217 spēles un kurš spēļu skaita ziņā ir valstsvienības līderis.

Latvijas izlases kandidāti – AIZSARGI; aicināti uz 2014. g. 7.-8. aprīļa treniņiem Ozolniekos (saskaņā ar lhf.lv; statistikas sadaļā: spēļu skaits; punkti; lietderības koeficients, ja līga tādu skaita):

AIZSARGI_2014-04-07_labots

* Rodrigo Laviņš uz treniņiem aicināts jau pēc oficiālā saraksta publiskošanas (publicēts 3. aprīlī). ** Dānijas Metal Ligaen (DEN 1.) statistika nav pieejama pilnībā, bet citos statistikas apkopojumos attiecībā uz šo līgu ir būtiskas nepilnības.

Meklējam “mūri”

Masalskis_LAT_vs_USA_2013-05-05_iihf_com-versKamēr viens no izlases vārtsargiem (Kristers Gudļevskis) ir nodarbināts cīņu laukos Ziemeļamerikā, izlases komplektētāji četru kandidātu lokā pirms spēlēm pret Somiju ir iekļāvuši četrus. Arī divus no olimpiskā komplekta – Edgaru Masaļski un “hronisko trešo” Ervīnu Muštukovu. Jāpiebilst, ka Masaļskis Ozolnieku komplektā ir otrs “sirmākais” – viņam 34 gadi (attēlā pa labi).

Vēl divi kandidātos iekļautie ir pārbaudāmie un iepriekš izlases sastāvā vēl nespēlējušie – 21 gadu vecais Rihards Cimermanis un 22 gadus vecais Jānis Kalniņš. Abus būtu interesanti redzēt izlases pārbaudes spēļu kontekstā, kas jaunajiem vārtsargiem būtu labs izaicinājums. Cimermanis šosezon tā arī palika Dinamo “trešais numurs” reglamenta izpildei un bez spēles laika, spēļu praksi “lasot” jaunatnes līgā MHL. Savukārt Kalniņš bija “tālu no acīm” – Ungārijā, par kuras hokeja līmeni saprašana ir maz vai nemaz. Attiecīgi, vienīgais veids – redzēt “kaujas apstākļos”.

Latvijas izlases kandidāti – VĀRTSARGI; aicināti uz 2014. g. 7.-8. aprīļa treniņiem Ozolniekos (saskaņā ar lhf.lv; statistikas sadaļā: spēļu skaits; punkti; lietderības koeficients, ja līga tādu skaita):

VARTSARGI_2014-04-07

* DAB – pilns nos. Dunaújvárosi Acélbikák. ** Dānijas Metal Ligaen (DEN 1.) statistika nav pieejama pilnībā, bet citos statistikas apkopojumos attiecībā uz šo līgu ir būtiskas nepilnības.

P.S.

Aizvadītajā nedēļā (līdz 3. aprīlim) starp kandidātiem arī bijuši uzbrucēji Rustams Begovs, Elvijs Biezais, Edgars Kurmis, Vitālijas Pavlovs (!), Deivids Sarkanis, Andris Siksnis un Raimonds Vilkoits, aizsargi Edmunds Augstkalns, Kristers Freibergs, Krišs Lipsbergs un Edgars Siksna.

Uzziņām:

[Rodrigo Laviņa un Kristapa Sotnieka foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Edija Brahmaņa foto avots: hcgomel.com (Denis Kulik). Edgara Masaļska foto avots: iihf.com.]

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Cik daudz laika nepieciešams, lai trāpītu vārtos?

Posted by petrovich27 uz 2013/12/02

Nizivijs_vs_Traktor_2011-02-20_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)Spēlētāju “atvēršanās” un spēja iespējami ātri adaptēties jaunā klubā, jaunā čempionātā ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem komandas veiksmīgam startam. Īpaši redzama vieta šajā “gaidīšanas sarakstā” ir uzbrucējiem un viņu prasmei trāpīt. Rīgas Dinamo ierindā piecarpus sezonu gaitā oficiālajās spēlēs laukumā devies 61 uzbrucējs, un katram no viņiem ar trāpīšanu ir veicies stipri atšķirīgi.

Skaidrs, ka vārtu gūšana nav vienīgais uzbrucēja vērtības mērs. Komandā funkcijas arī uzbrucēju rindās, protams, sadalītas atšķirīgi. Viens otrs trāpa reti, bet ir īpaši vērts mazākuma komplektā, piespēļu iedalīšanā vai “spēka noņēmēju” (ceturtajā) maiņā. Tomēr vārtu guvums tiek gaidīts (cerēts) arī no ceturtās maiņas spēlētāja ar salīdzinoši minimālu spēles laiku.

Veiksminieki – Ņiživijs, Upītis, Vilsons

Upitis_un_Lucenius_vs_Spartak_2011-11-20_A_KrustsJaunlaiku Rīgas Dinamo pastāvēšanas vēsturē absolūtie veiksminieki – uzbrucēji, kas tikuši pie vārtu guvuma savā pirmajā periodā, kad devušies laukumā, ir 3 vīri. Aleksandrs Ņiživijs vispār ir visa pirmā KHL čempionāta pirmais vārtu guvējs. Veiksminieks ir arī Juris Upītis (līdzās novietotajā attēlā – pa kreisi), kā arī šīs sezonas rezultatīvākais dinamietis – Kails Vilsons.

Salīdzinoši maz spēles laika pirms sava debijas vārtu guvuma ir vajadzējis arī Marselam Hosam, Džeimijam Lundmarkam, Viktoram Bļinovam. Arī Raimondam Vilkoitam, kurš savu pirmo un vienīgo vārtu guvumu Rīgas Dinamo ierindā sakārtoja savā otrajā spēlē šīs komandas ierindā. Veiksme? Protams, ne bez tās. Kā zināms, sporta neatņemama sastāvdaļa.

Visilgāk gaidītie vārtu guvumi. Luseniuss, Cipulis, Skvorcovs

Visu laiku ilgāk gaidītais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums Rīgas Dinamo oficiālo KHL spēļu vēsturē “pieder” somu uzbrucējam Niklasam Luseniusam (augstāk novietotā attēlā – pa labi). 2011./2013. gada sezonas gaitā Luseniuss aizvadīja vairāk nekā 14 stundas (!!!) “tīrā” spēles laika pirms tika pie vārtu guvuma… Tas notika viņa 58.-tajā spēlē Rīgas Dinamo ierindā. Tomēr Luseniusa izpildījumā bija citas kvalitātes – uzbrucējs bija salīdzinoši piespēlējošs un bija centrs…

Cipulis_Dinamo_vs_OHK_Dinamo_2012-01-09_A_KrustsOtrs Dinamo gaidītākais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums ir Mārtiņa Cipuļa “īpašumā”. Cipulis uz to gāja apmēram 4 stundas (vismaz 237 minūtes). Tas notika 17. spēlē ar šī uzbrucēja piedalīšanos. Netālu no šī gaidījuma rezultātiem ar vismaz 229 minūtēm ir uzbrucējs Gunārs Skvorcovs, kurš pie vārtu guvuma tika savā 28. spēlē Rīgas Dinamo sastāvā. Salīdzinoši ilgi gaidīti arī Vitālija Pavlova, Ginta Meijas, Armanda Bērziņa, Marka Hartigana, Andra Džeriņa pirmie vārtu guvumi.

Nesagaidītie… Biezais, Ivanāns, Nieminens

Ir arī tādi gadījumi, kad no uzbrucēja vārtu guvumi nav sagaidīti. Kopumā ir 14 uzbrucēji, kas laukumā devušies KHL oficiālajā čempionātā Rīgas Dinamo krāsās, bet vārtu guvumus nav sastrādājuši. Tiesa, trīs no viņiem joprojām ir Dinamo saimniecības rīcībā un šo situāciju var labot. Turklāt divi no viņiem (Deivids Sarkanis, Andris Siksnis) ir spēlējuši mazāk par 13 minūtēm. Attiecīgi kritika būtu nepamatota. Tāpat kā attiecībā vēl uz dažiem savulaik dinamiešu rindās ierotējušiem uzbrucējiem ar niecīgu spēles laiku.

Ivanans_un_Biezais_vs_Spartak_2012-09-28_nahl_lv_O_SiracenkoNesagaidīto vārtu guvumu TOPa galvgalī pirmās vietas ieņem 2012./2013. gada sezonas “spēka maiņas” (4.) partneri – uzbrucēji Elvijs Biezais un Raitis Ivanāns (līdzās novietotā attēlā – attiecīgi #98 un #41). Biezais aizvadīja 52 oficiālas KHL spēles ar dažāda izmēra spēles laiku, kas sasummējās vairāk kā 7 stundās “tīrā” spēles laika (>446 minūtes). Ivanānam tās ir 50 spēles un nepilnas 6 stundas (>354 minūtes)… Taisnības pēc un atgādinājumam jāpiebilst, ka 2012./2013. g. sezonā komandai kopumā daudz kas “gāja šķērsām” un netrūka citu anomāliju.

No soma Villes Nieminena vārtu guvumu spēles gaitā mēģināja “izspiest” 16 spēlēs jeb četrarpus stundas (>270 minūtes). Nesanāca… Tiesa, Nieminens bija trāpījis vienu izšķirošu pēcspēles metienu savā pirmajā spēlē Dinamo sastāvā, nodrošinot rīdziniekiem uzvaru pār Magņitogorskas Metallurg (2011-11-02). Tas acīmredzot savaldzināja darba devējus un lika gaidīt ilgāk nekā vairumā gadījumu ar leģionāriem ierasts…

Cik laika nepieciešams, lai tiktu pie pirmā vārtu guvuma? Rīgas Dinamo uzbrucēji, viņu nospēlētais laiks un spēles līdz pirmajam vārtu guvumam “no spēles” (neskaitot pēcspēles metienus; saskaņā ar khl.ru):

uzbrucējs min:sek* kurā sp.** pretinieki datums
1. Aleksandrs Ņiživijs 0:00 1. Amur 2008-09-02
2. Juris Upītis 0:00 1. Metallurg (Mag.) 2011-11-02
3. Kyle Wilson 0:00 1. Dinamo (Minska) 2013-09-05
4. Marcel Hossa 3:52 1. Amur 2008-09-02
5. Jamie Lundmark 4:33 1. Ak Bars 2011-09-13
6. Viktors Bļinovs 5:40 2. Amur 2008-09-03
7. Raimonds Vilkoits 8:32 2. Ņeftehimik 2010-12-10
8. Miķelis Rēdlihs 9:52 1. Amur 2008-09-02
9. Matt Ellison 10:41 1. Amur 2008-09-02
10. Ģirts Ankipāns 14:12 3. HK MVD 2008-09-11
11. Tomáš Surový 15:00 1. SKA 2010-09-09
12. Ronald Petrovický 18:42 2. Amur 2008-09-03
13. Jānis Sprukts 21:26 2. Avangard 2009-09-14
14. Lauris Dārziņš 21:53 2. Amur 2008-09-03
15. Paul Szczechura 25:48 2. Salavat Julajev 2012-10-01
16. Marcel Haščák 26:38 3. Lokomotiv 2013-10-30
17. Miks Indrašis 27:03 3. HC Slovan Bratislava 2012-09-08
18. Rustams Begovs 27:45 6. Avtomobiļist 2013-11-28
19. Edijs Brahmanis 29:20*** 4. Vitjaz 2009-01-25
20. Mārtiņš Karsums 31:44 3. Dinamo (Maskava) 2010-01-22
21. Fredrik Warg 32:49 3. CSKA 2011-09-19
22. Tyler Arnason 34:14 5. Spartak 2009-11-30
23. Kaspars Daugaviņš 44:30 3. Torpedo 2012-09-25
24. Mike Iggulden 50:54 4. Spartak 2009-09-19
25. Róbert Petrovický 55:09 4. SKA 2009-10-30
26. Brock Trotter 61:56 6. Ņeftehimik 2010-09-21
27. Martin Kariya 61:58 6. Ņeftehimik 2009-11-14
28. Juris Štāls 68:31 8. Torpedo 2008-09-15
29. Roberts Bukarts 68:36 14. Spartak 2009-11-19
30. Juraj Mikúš 72:51 7. Torpedo 2010-10-09
31. Jakub Šindel 73:48 6. Dinamo (Maskava) 2011-10-23
32. Adrian Foster 74:24 7. Amur 2009-10-18
33. Rob Schremp 75:39 5. Metallurg (Novok.) 2012-09-15
34. Ainars Podziņš 83:47 16. CSKA 2011-02-01
35. Alexandre Giroux 87:04 6. Amur 2012-09-17
36. Māris Bičevskis 88:25 12. Atlant 2012-02-19
37. Jamie Johnson 92:53 5. Metallurg (Novok.) 2012-09-15
38. Aigars Cipruss 107:20 12. Avangard 2008-12-24
39. Aleksejs Širokovs 127:03 8. Torpedo 2008-09-15
40. Andris Džeriņš 138:51 21. Amur 2010-09-15
41. Mark Hartigan 139:15 10. Spartak 2008-09-24
42. Armands Bērziņš 141:19 14. Traktor 2008-11-15
43. Gints Meija 160:48 23. Atlant 2009-10-04
44. Vitālijs Pavlovs 171:23 16. Torpedo 2013-02-21
45. Gunārs Skvorcovs 229:55 28. Donbass 2013-02-26
46. Mārtiņš Cipulis 237:13 17. Himik 2008-10-18
47. Niclas Lucenius 848:01 58. Torpedo 2012-03-06

Rīgas Dinamo uzbrucēji, viņu nospēlētais laiks un spēles BEZ VĀRTU GUVUMIEM “no spēles” (neskaitot pēcspēles metienus; saskaņā ar khl.ru):

uzbrucējs min:sek* sp. skaits**
1. Elvijs Biezais 446:51 52
2. Raitis Ivanāns 354:14 50
3. Ville Nieminen 270:20 16
4. Vitalijs Karamnovs 181:01 18
5. Artūrs Kuzmenkovs 167:02 24
6. Björn Melin 132:42 11
7. Ronalds Cinks 126:22 20
8. Vojtěch Polák 112:44 9
9. Sergejs Pečura 31:31 6
10. Jānis Straupe 30:38 5
11. Miks Lipsbergs 28:09 4
12. Toms Hartmanis 22:47 7
13. Devids Sarkanis 12:41 2
14. Andris Siksnis 11:14 4

 

* Spēles laiks (minūtes:sekundes) līdz spēles periodam, kurā attiecīgais spēlētājs nokārtoja savu pirmo vārtu guvumu. Uzskaitē visas KHL oficiālās spēles Rīgas Dinamo sastāvā – regulārā sezona, izslēgšanas spēles un/vai Nadeždas kausa izcīņa – pēc kārtas ar šī spēlētāja dalību.

** Uzskaitē tikai tās spēles, kurās spēlētājam ir bijis reāls spēles laiks, attiecīgi – neuzskaitot spēles, kurās ir bijis pieteikumā, bet nav spēlējis.

*** Absolūti paļauties uz oficiālo statistiku nav iespējams, ko apliecina Edija Brahmaņa gadījums. Saskaņā ar oficiālo uzskaiti, savā ceturtajā spēlē Brahmanim spēles laiks fiksēts tikai pirmajās divās trešdaļās, taču vārtu guvums noticis 3. periodā, kad Edijs Brahmanis teorētiski nav atradies laukumā. Brahmanis laukumā bija.

[Pirmā un ceturtā foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Otrā un trešā foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Rīgas Dinamo – 2. vietā?

Posted by petrovich27 uz 2013/09/15

Ozolins_treninspele_Valmiera_2013-07-27_DR_facebook_N2_vers87% punktu pirmajās 5 spēlēs vai, ja gribam vēl skaistākus ciparus, 100% pirmajās 4 spēlēs pārspēj pat visoptimistiskāko iztēli attiecībā uz Rīgas Dinamo sezonas startu. Turklāt tas viss vismaz uz brīdi ļauj ierindoties Rietumu konferences un visas KHL 2. vietā uzreiz aiz „tanka” – Maskavas Dinamo. Un vienu vietu augstāk par spēli mazāk aizvadījušo bruņutehnikas vienību SKA.

Cits sezonas sākuma skaistums ir Rīgas dinamiešu atrašanās KHL spēlētāju individuālajos Topos. Bez maz visos… Kails Vilsons ir viens no līgas diviem labākajiem snaiperiem – abiem ar SKA zvaigznīti Viktoru Tihonovu pa 5 vārtu guvumiem. Viens no līgas trim rezultatīvākajiem aizsargiem (katram pa 5 punktiem) ir Mets Robinsons. Viņš arī viens no diviem KHL lietderīgākajiem spēlētājiem – abiem ar Vitjaz aizsargu Branislavu Mezeju pa +7. Kas vēl? Mikaelam Tellkvistam starp līgas vārtsargiem trešais labākais „cauršāvības” koeficients – 0.98 vārtu zaudējumi vidēji spēlē. Un arī piektais labākais atvairīto metienu rādītājs (95.7%).

Skaidrs, ka regulārā sezona visu saliks pa plauktiņiem, jo hokeja cāļus atšķirībā no putnkopības pavasarī skaita. Tomēr pamats ir ielikts cienījams, par ko pelnīta atzinība.

Rīgas Dinamo sešu sezonu starts (pirmo piecu spēļu summa; iekavās kluba ieņemtā vieta attiecīgajā regulārajā sezonā, bet 2013./2014. g. sezonas aprēķinos – vieta iepriekšējā sezonā):

sezona galv. treneris punkti 5 sp. (U-Z) mājas-izbr. vārtu starp. pretinieki
2008./2009. Šuplers 5 (1-4) 0-5 12:24 Amur (2x; 20.); Metallurg (Novok.; 21.); Sibir (2x; 19.)
2009./2010. Šuplers 6 (2-3) 3-2 17:18 Salavat Julajev (1.); Avangard (11.); Baris (14.); Spartak (10.); Vitjaz (23.)
2010./2011. Šuplers 8 (3-2) 1-4 18:15 SKA (7.); Metallurg (Novok.; 23.); Sibir (11.); Amur (22.); Ak Bars (4.)
2011./2012. Rautakallio 4 (1-4) 3-2 12:17 Ak Bars (6.); Atlant (9.); CSKA (18.); Dinamo (Minska; 13.); Lev (Poprada; 21.)
2012./2013. Rautakallio 5 (2-3) 2-3 9:9 HC Lev Praha (15.); HC Slovan Bratislava (13.); CSKA (6.); Sibir (12.); Metallurg (Novok.; 21.)
2013./2014. Ābols 13 (4-1) 1-4 15:7 Dinamo (Minska; 19.); Medveščak (-); Spartak (23.); Donbass (18.); CSKA (6.)

*

Acīgākie salīdzinātāji atgādina, ka šajā sezonas startā Rīgas Dinamo nav pretī nākuši smagākie gadījumi un neviens Austrumu konferences monstrs. Vienīgā Top komanda šīs sezonas ievadā ir bijusi CSKA, kurai tad arī ir zaudēts. Taisnība. Toties sezonas startu izdaiļo fakts, ka nav bijusi sava laukuma priekšrocība. No izbraukuma pārvesti 10 punkti no 12 iespējamiem…

Leģionāru sezona?

Ir tikai sezonas sākums, lai no statistikas mēģinātu izspiest tālejošus secinājumus, tomēr jau pašā sākumā „acīs krīt” leģionāru pienesums rezultāta veidošanā. Tādā apjomā tas nav manīts sezonas četras… No pirmajās piecās spēlēs dinamiešu sarūpētajiem 15 vārtu guvumiem astoņi ir uz leģionāru rēķina. Lauvastiesa – 5 trāpījumi – attiecas uz Kailu Vilsonu.

Rīgas Dinamo vārtu guvumu proporcija regulārajās sezonās (vārtu guvumi pamatlaikā un papildlaikā, neskaitot pēcspēles metienus; * 2013./2014. g. sezonā pēc pirmajām 5 spēlēm):

sezona Latvijas spēlētāji leģionāri leģionāri laukuma spēlētāji
2008./2009. 65 (50.0%) 65 (50.0%) Elisons; Hartigans; Hosa; Novāks; Ron. Petrovickis; Vestkots
2009./2010. 92 (57.5%) 68 (42.5%) Arnasons; Fosters; Hosa; Iguldens; Karija; Rob. Petrovickis; Svets
2010./2011. 112 (62.9%) 66 (37.1%) Hartigans; Karamnovs = 0; Mikušs; Rob. Petrovickis; Surovijs; Troters
2011./2012. 98 (78.4%) 27 (21.6%) Hosa; Lundmarks; Luseniuss = 0; Melins = 0; Nieminens = 0; Šindels; Varjs
2012./2013. 71 (66.4%) 36 (33.6%) Džonsons; Karls; Ščehura; Šremps; Žirū
2013./2014.* 7 (46.7% 8 (53.3%) Haščāks = 0; Hosa; Robinsons; Ščehura; Vilsons

*

Nianses

Raugoties laukumā un statistikas tabulās sazīmējas vēl dažas interesantas nianses un elementi, kuriem ir vērts pievērst uzmanību:

  • Vitālijs Pavlovs. Spēlētājs, kurš pirms sezonas tika ierindots uz ceturto maiņu pretendējošo puišu sarakstā, ir atzinīgi pastrādājis un nopelnījis iespēju uzspēlēt arī pirmajā maiņā, no kuras „ārā nekrita”. Piecās spēlēs sastrādātās četras piespēles ir viens no diviem rezultatīvākajiem cipariem starp Latvijas spēlētājiem Dinamo sastāvā un KHL kopumā.Marsels Hosa. Par trāpības mašīnu nav pārvērties, bet punktiņus ražo un ripu ceļā metas.
  • Marsels Hosa. Par trāpības mašīnu nav pārvērties, bet punktiņus ražo un ripu ceļā metas.
  • Miks Indrašis. Var arī šosezon.
  • Gints Meija un Andris Džeriņš. Lielākais spēles laiks starp uzbrucējiem ir nevis galvenajiem rezultāta „taisītājiem”, bet nosauktajiem vīriem, kuri rūpējas par rezultāta nemainību kritiskākās epizodēs – nākot kā pirmie mazākumā un slāpējot pretinieku triecienmaiņas vienādos sastāvos. Turklāt abi partneri sapelnījuši pa diviem vārtu guvumiem.
  • Kails Vilsons un Mets Robinsons. Bez vārdiem. Skatīt statistiku.
  • Mikaels Tellkvists un Jakubs Sedlāčeks. Abiem vīriem šosezon bijušas tikai veiksmīgas spēles. Par laimi komandai, bet diemžēl par neražu Latvijas vārtsargu attīstības griezumā, abu Dinamo vārtsargu kvalitatīvais sniegums neļauj saskatīt viņu tuvumā kādu trešo vārtsargu. Vismaz pagaidām.
  • Sandis Ozoliņš. Vairākuma un faktiski jebkura uzbrukuma smadzenes ir tieši Dinamo kapteinis, kas nav ne jaunums, ne pārsteigums. KHL statistiķu spēles uzskaites liecina, ka Sandim Ozoliņam ir starp laukuma spēlētājiem labākā mikromaču vārtu starpība (+7 jeb 7:0). Pārsteidzoši ir tas, ka, saskaņā ar KHL uzskaiti, Ozoliņam esot laukumā, Dinamo nav piedzīvojis nevienu vārtu zaudējumu! Kopā ar 7 vārtu guvumiem tas uzrunā. No Rīgas Dinamo sastāva vēl ir četri hokejisti, kuriem esot laukumā vārti nav „krituši”; taču tiem ir mazāks vai nekāds visas maiņas sastrādāto vārtu guvumu apjoms – Roberts Bukarts (3:0), Gunārs Skvorcovs (1:0), Marsels Haščāks (0:0), Arvīds Reķis (0:0).

P.S. Jaunie paliek tikai reglamentā

Uz pirmajām piecām spēlēm Rīgas Dinamo ir piesaistījuši piecus jaunos (U-22) hokejistus, kas atzīmējušies spēles pieteikumā, bet no kuriem tikai viens – uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs – ir reāli spēlējis. Pārējiem ne sekundes spēles laika. „Vadājot” puišus pa pieteikumu, KHL reglamenta formālās prasības ir izpildītas. Tagad derētu sagaidīt, kad sāk piepildīties šīs normas būtība un jēga – vairāk iespēlēt jaunos. Jādomā, ka arī tāda reize pienāks, jaunie būs gatavi un treneriem pietiks drosmes.

Bet pa to laiku citi Dinamo rezervisti gūst spēļu praksi MHL čempionātā HK Rīga sastāvā, kā arī Dinamo Juniors vienībā Latvijas Virslīgā. Latvijas čempionātā jau uzspēlējuši vārtsargs Māris Jučers un uzbrucējs Māris Bičevskis. Jučeram divās spēlēs uzvaru un zaudējumu bilance neitrāla (1:1), bonusā – viena rezultatīva piespēle. Bičevskim – viena spēle un viena piespēle.

Joprojām divu komandu pieteikumos rēgojas aizsarga Mārtiņa Poreja vārds. Viena komanda ir Rīgas Dinamo, bet otra – Dinamo „slepenais fārmklubs” Jokipojat Somijas otrā stipruma līgā Mestis. Starp citu, Jokipojat sastāvā arī trīs citi vēl nesen Dinamo uzspēlējušie – uzbrucēji Elvijs Biezais, Miks Lipsbergs un Raimonds Vilkoits.

Rīgas Dinamo spēlētāju individuālā statistika 2013./2014. g. regulārajā sezonā (pēc 5 spēlēm, saskaņā ar khl.ru; MM = mikromaču vārtu starpība; * iekavās spēļu skaits komandas pieteikumā, bet bez spēles laika):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- MM SM met. iemet. vid. sp. laiks
UZBRUCĒJI
1. Kails Vilsons 1984. 5 5+0 +5 7:1 6 15 39.2% (31 no 79) 17:32
2. Miks Indrašis 1990. 5 2+2 +3 4:2 2 4 0% (0 no 1) 17:16
3. Vitālijs Pavlovs 1989. 5 0+4 +4 6:2 2 3 25.0% (2 no 8) 15:12
4. Marsels Hosa 1981. 5 1+2 +3 6:1 13 1 100% (1 no 1) 16:33
5. Gints Meija 1987. 5 2+0 +4 4:1 4 6 50.0% (3 no 6) 18:36
6. Andris Džeriņš 1988. 5 2+0 +3 3:1 2 12 42.7% (35 no 82) 18:09
7. Mārtiņš Cipulis 1980. 5 1+1 +3 4:2 2 6 14:47
8. Pols Ščehura 1985. 5 1+1 +3 3:2 18 8 53.8% (43 no 80) 16:02
9. Roberts Bukarts 1990. 5 0+2 +3 3:0 0 11 13:54
10. Gunārs Skvorcovs 1990. 3 0+1 +1 1:1 0 0 4:44
11. Artūrs Kuzmenkovs 1993. 5 0+1 ±0 1:1 0 4 50.0% (13 no 26) 7:13
12. Juris Upītis 1991. 5 0+0 ±0 2:1 2 4 0% (0 no 1) 9:36
13. Marsels Haščāks 1987. 2 0+0 ±0 0:0 0 3 13:19
Deivids Sarkanis 1994. 0 (4*) 0 0:00
AIZSARGI
1. Mets Robinsons 1986. 5 1+4 +7 8:2 0 5 23:21
2. Sandis Ozoliņš 1972. 5 0+2 +5 7:0 12 2 20:22
3. Georgijs Pujacs 1981. 4 0+0 +4 5:3 6 7 21:46
4. Krišjānis Rēdlihs 1981. 4 0+1 +2 5:2 2 4 20:23
5. Kristaps Sotnieks 1987. 5 0+0 +2 3:3 2 4 19:06
6. Rodrigo Laviņš 1974. 1 0+0 +1 1:1 0 2 16:05
7. Oskars Cibuļskis 1988. 3 0+0 +1 1:1 0 4 19:04
8. Arvīds Reķis 1979. 3 0+0 ±0 0:0 4 3 17:52
Edgars Siksna 1993. 0 (4*) 0 0:00
Krišs Lipsbergs 1993. 0 (1*) 0 0:00
VĀRTSARGI dz. sp. uzv.-zaud. atv. MM SM GAA „sausi” sp. laiks
1. Mikaels Tellkvists 1979. 4 3-0 95.7% 11:4 2 0.98 0 244:32
2. Jakubs Sedlāčeks 1990. 1 1-0 94.4% 4:2 0 2.00 0 60:00
Rihards Cimermanis 1993. 0 (5*) 0 0:00

*

Plašākam skatam:

  • Rīgas Dinamo spēlētāju statistika – khl.ru

[Attēlā: Kamēr Sandis Ozoliņš laukumā, pretiniekiem “nespīd”. Vismaz pagaidām. Foto fiksēts treniņspēlē Valmierā 2013. gada 27. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com.]

Posted in Dinamo Juniors (no 2013.), Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Dinamo jaunatne sāk gatavoties sezonai. Pirmā pietura – Tukums

Posted by petrovich27 uz 2013/06/21

HK_Riga_vs_HK_MVD_2012-11-19_HK_Riga_facebook_IZMDinamo jaunatnes komanda HK Rīga šonedēļ jau sākusi gatavošanos savai ceturtajai MHL sezonai. Līdz sestdienai treniņnometne Tukumā „ar ledu”, bet pēc Jāņiem – „sauss” turpinājums pāris nedēļu garumā Gulbenē. Rīdzinieku sastāvā daudz jaunu seju, un vispār – jaunajā sezonā MHL plānojot palikt jaunāka. Amatpersonas sola vecuma griestu pazemināšanu no U-22 uz U-21.

HK Rīga galvenā trenera Leonīda Tambijeva un viņa palīgu Ronalda Ozoliņa, Andreja Banadas vadībā HK Rīga sastāva kandidāti uzsākuši treniņnometni, kas šonedēļ tiek aizvadīta Tukumā, kur pieejamas arī ledus nodarbības. Darbam ar vārtsargiem Tukumā ir piesaistīts sava laika Latvijas izlases vārtsargs Juris Klodāns, kurš jau sevi iemēģinājis treneru gaitās.

Izmaiņas ir un būs. Ļoti pamanāmas

HK Rīga kandidātu loks vismaz jūnija versijā izskatās diezgan atšķirīgs no tā komplekta, kas bija redzams uz MHL (A grupas) čempionāta ledus aizvadītajā (2012./2013.) sezonā. Treniņnometnes sastāvā vairs nav „pāraugušie” gadi – 1991. gadā dzimušie un arī 1992.-tie, no kuriem pa kādam spēlētājam, vadoties pēc agrāko sezonu kārtības, būtu vēl jāspēlē. Bet MHL amatpersonas jau ieziņo, ka MHL reglamentam jau tuvākajā laikā draud oficiālas izmaiņas, kā rezultātā jaunajā sezonā atļautais vecums būšot U-21, t.i. nākamsezon – 1993. gads un jaunāki. Tukuma treniņnometnē arī 1993. gadā dzimušie ir tikai divi un abi vārtsargi. Vai MHL vecuma griestu izmaiņas ir uz labu? „Domāju, ka tas ir normāli, vecāka gada spēlētāji iet uz augšu un jau sāk gaitas pieaugušo komandās; jaunajiem ir vieta, kur spēlēt ļoti labā līmenī! Tā ir katru gadu – kaut kas mainās; kā saka, pastāvēs tas, kas mainīsies,” spriež treniņnometnes dalībnieks Ričards Kondrāts.

Atgādinājumam: aizvadītajā sezonā HK Rīga sastāvā 1991. gadā dzimušie bija – rezultatīvākais spēlētājs Juris Upītis, kapteinis Edgars Dīķis, uzbrucējs Miks Lipsbergs un aizsargs Mārtiņš Porejs, no kuriem trīs puiši epizodiski tika iesaukti arī Dinamo sastāvā. Bet 1992. gadi bija – aizsargi Artūrs Salija, Andrejs Smirnovs, uzbrucējs Dāvis Straupe un vārtu „pirmais numurs” Kristers Gudļevskis. Pērnsezon 1992. gadā dzimušais spēlētājs bija arī Ainars Podziņš, bet viņš jau sezonas vidū Dinamo saimniecību nomainīja pret Vitjaz „piramīdu” pieMaskavā.

Katrā gadījumā, jau tradicionāli starpsezonās HK Rīga ierindā briest sastāva izmaiņas. Šoreiz tās gaidāmas visās pozīcijās, no kurām pamanāmākā „korekcija” paredzama vārtsarga postenī. Trīs sezonas HK Rīga „mūris” bija Kristers Gudļevskis, un faktiski visu šo 3 sezonu laikā nav sanācis sistemātiski audzināt par viņu jaunāku aizstājēju. Aizvadītajā regulārajā sezonā pie spēles laika tika arī Rihards Cimermanis (634 minūtes) un Boriss Tretjakovs (58 minūtes). Tomēr Gudļevska 3190 minūtes norāda uz to, ka viņš bija ne tikai pirmais, bet tuvu tam, ka vienīgais vārtsargs… Tiesa, MHL amatpersonu, lai arī publiski, spriedelējumi vēl nav oficiāli atzinumi. Tādēļ vecuma ierobežojumu saistībā vēl jāgaida oficiāli paziņojumi. Tomēr, ja arī vecuma griestus nesamazina, Gudļevskis “glābšanas salmiņa” funkcijai derētu jau salīdzinoši neilgu laiku. Cits stāsts, vai viņu vajadzētu „marinēt” MHL-ā.

Frakcijas – savējie, amerikāņi, liepājnieki

Skaidrs, ka Tukuma treniņnometnē esošā HK Rīga sastāva versija ir tāds kā bruto variants. Jādomā, ka vasaras gaitā tam nāks klāt pa kādam papildinājumam no Rīgas Dinamo treniņnometnes, bet prom dosies tie, kuri tiks atlasīti tālāk uz Dinamo otrās jaunatnes komandas – tagad Dinamo Juniors – treniņnometni, tāpat prom dosies tie „amerikāņi”, kuri iecerējuši nākamo sezonu aizvadīt pāri okeānam un HK Rīga treniņnometni izmanto, lai labāk sagatavotos sezonai.

Pašreizējā HK Rīga treniņnometnes sastāva „asinsaina” ir tāda, ka 10 puišiem (no 36) ir MHL spēļu pieredze HK Rīga sastāvā, bet liela daļa no viņiem rotēja starp HK Rīga un Juniors vienību, kas spēlēja MHL B grupā un Latvijas Virslīgā. Vēl 7 puiši „nāk” no Juniors sastāva, bet bez HK Rīga oficiālo spēļu pieredzes.

Pieci puiši ir no SK Rīga-96, kas iepriekšējo sezonu rūdījās Latvijas Virslīgā un Sanktpēterburgas atklātā jauniešu čempionāta U-17 vecuma grupā. Divi puiši – Daniels Riekstiņš un Viesturs Tampe – iepriekšējā sezona bija Prizma-Rīga (HS Rīga/Prizma) sastāvā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. Bet vēl pieci puiši pērnsezon bija ”ārzemnieki” – četri ASV, viens Somijā. Tajā skaitā, treniņnometnes jaunākais dalībnieks – 1998. gadā dzimušais uzbrucējs Roberts Bļugers, kurš ir atpazīstamās Shattuck – St. Mary’s skolas audzēknis.

Paliela „frakcija” ir no pēdējā laikā dažādu problēmu vajātās Liepājas Metalurgs saimniecības puses – uzbrucēji Olafs Aploks, Edgars Homjakovs, Kārlis Ozoliņš, aizsargi Mārtiņš Oskars Freimanis, Ralfs Grīnbergs, Haralds Neimanis un vārtsargs Vadims Miščuks. Visiem liepājniekiem ir MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātu prakse, bet Kārlim Ozoliņam itin pieklājīga pieredze „pie lielajiem” Baltkrievijas ekstralīgā – 41 spēle regulārajā sezonā, 3 spēles play off-os.

Kur palikt mūsu jaunajiem vārtsargiem?

„Iejutos treniņnometnē ļoti labi! Daudz pazīstamu čaļu ir, un ar iepazīšanos nebija nekādas problēmas. Apstākļi arī te ideāli priekšdarba. Jā, protams, te nav mājas. Liepājā pie visa pierasts, un braucot prom no pierastiem apstākļiem būs grūti, bet nekas – domāju, pieradīšu, un būs labi! Visi normāli uzņēma. Sākumā bija tāda skatīšanās – „kas tas tāds”, bet tagad jau labi, iepazinos daudz vairāk,” par savu pievienošanos HK Rīga treniņnometnei stāsta vārtsargs Vadims Miščuks, kurš iepriekš spēlēja Liepājas komandās.

Kādi mērķi sev uzstādīti? „Pirmkārt, es gribētu pielikt pieredzē, un, otrkārt, gribētu normāli sagatavoties pieaugušo līmenim,” tā V. Miščuks. Kāpēc jau šosezon neizvēlējies spēlēt pie pieaugušajiem? „Man tikai bija piedāvājumi no Krievijas – VHL divvirziena līgumi ar MHL klubiem . Bet es nevaru pēc reglamenta spēlēt ne MHL, ne VHL Krievijā,” skaidro Vadims Miščuks.

Saskaņā ar VHL un MHL reglamentiem, šo līgu Krievijas klubos nemaz nedrīkst spēlēt vārtsargi – leģionāri. KHL vadītājs Aleksandrs Medvedevs gan sola, ka pēc Soču ziemas olimpiādes KHL-ā par leģionāriem neskaitīšoties visu līgas dalībvalstu hokejisti. Ja vēl tas tiktu attiecināts uz KHL aizbildniecībā esošajām VHL un MHL līgām… Laukuma spēlētājiem no Latvijas ir dažādas iespējas, bet Latvijas jaunajiem vārtsargiem patiesībā nav daudz variantu, kur spēlēt.

HK Rīga tiek „būvēta” pakāpeniski

HK Rīga treniņnometne pamazām papildinās. Tikai tās gaitā pieslēdzās, piemēram, vārtsargu treneris Juris Klodāns vai, piemēram, uzbrucējs Olafs Aploks, aizsargs Jānis Jaks. „Es tikai trešdien atbraucu. Jūtos pašvaki, jo nebiju trenējies uz ledus ar kārtīgām slodzēm, bet domāju drīz pieradīšu. Mikroklimats treniņnometnē – labs. Domāju palikt HK Rīga šo gadu un pabeigt skolu, jo man tagad pēdējas gads skolā, un tad jau nākošgad redzēs,” spriež aizsargs Jānis Jaks, kuram aizvadītajā sezonā iekrāta pieredze trīs frontēs – HK Rīga sastāvā MHL, Juniors ierindā MHL B grupā, kā arī Juniors rindās Latvijas Virslīgā.

Prognozējams, ka pēc treniņnometnes posma Gulbenē – jūlija vidū uz Piņķu halles ledus nonāks jau slīpētāks HK Rīga sastāvs. Jādomā, ka tajā varētu būt atrodams vēl pa kādam spēlētājam no komandas pērnā sastāva – t.sk., no 1993. gadā dzimušajiem.

HK Rīga treniņnometnes sastāvs Tukumā 2013. gada jūnijā (LM = Liepājas Metalurgs):

spēlētājs dz. klubs 2012./2013.
UZBRUCĒJI
1. Rodrigo Ābols 1996. SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17; Latvijas Virslīga)
2. Olafs Aploks 1995. LM jaun. (MHL B); LM-2 (Latvijas Virslīga)
3. Oskars Batņa 1995. Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
4. Roberts Bļugers 1998. Shattuck – St.Mary’s Bantam (U-15; ASV)
5. Rihards Bukarts 1995. HK Rīga (MHL); Juniors (Latvijas Virslīga)
6. Kirils Galoha 1996. SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17; Latvijas Virslīga)
7. Edgars Homjakovs 1995. LM jaun. (MHL B); LM-2 (Latvijas Virslīga)
8. Ruslans Ignatovičs 1995. HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
9. Ričards Kondrāts 1994. HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
10. Artūrs Logunovs 1995. Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
11. Rūdolfs Maslovskis 1995. HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
12. Edgars Opuļskis 1994. Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
13. Maksims Osipovs 1995. Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
14. Kārlis Ozoliņš 1994. LM (Baltkr. ekstralīga); LM jaun. (MHL B); LM-2 (Latvijas Virslīga)
15. Emīls Potāpovs 1994. HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
16. Frenks Razgals 1996. SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17; Latvijas Virslīga)
17. Daniels Riekstiņš 1994. Prizma-Rīga (HS Rīga/Prizma; MHL B; Latvijas Virslīga)
18. Gatis Sprukts 1996. SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17; Latvijas Virslīga)
19. Romans Vitkalovs 1994. Jeppis Hockey II (III-divisioona = Somijas 5.)
20. Ņikita Zgirskis 1995. Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
AIZSARGI
1. Edmunds Augstkalns 1994. HK Rīga (MHL)
2. Toms Bernhards 1995. Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
3. Mārtiņš Oskars Freimanis 1994. LM jaun. (MHL B); LM-2 (Latvijas Virslīga)
4. Ralfs Grīnbergs 1995. LM jaun. (MHL B); LM-2 (Latvijas Virslīga)
5. Jānis Jaks 1995. HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
6. Rūdolfs Kalvīts 1994. Shattuck – St.Mary’s Midget AAA (U-19; ASV)
7. Haralds Neimanis 1994. LM jaun. (MHL B); LM-2 (Latvijas Virslīga)
8. Jānis Puriņš 1996. SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17; Latvijas Virslīga)
9. Ēriks Smulko 1996. South Shore Kings (EJEPL = Eastern Junior Elite Prospects League; ASV)
10. Patriks Škuratovs 1994. HK Rīga (MHL); Juniors (Latvijas Virslīga)
11. Viesturs Tampe 1994. Prizma-Rīga (HS Rīga/Prizma; MHL B; Latvijas Virslīga)
12. Ģirts Zemītis 1995. HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
VĀRTSARGI
1. Aleksandrs Bebrišs-Fedotovs 1994. Dallas Snipers (WSHL = Western States Hockey League; ASV)
2. Rihards Cimermanis 1993. HK Rīga (MHL); Juniors (Latvijas Virslīga)
3. Nils Grīnfogels 1994. Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
4. Vadims Miščuks 1993. LM jaun. (MHL B); LM-2 (Latvijas Virslīga)

*

[Attēlā: HK Rīga ierindas fragments spēlē pret HK MVD 2012. gada 19. novembrī. Vēl ar Juri Upīti. Kurš ieņems viņa vietu? Un kuram nāksies aizstāt attēlā neietverto Kristeru Gudļevski? Foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Juniors (no 2013.), HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL), Liepājas Metalurgs (MHL), MHL, MHL B grupa, Prizma-Rīga (MHL) | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Latvijas hokejistiem pēc Dinamo neveicas? Jā vai nē?

Posted by petrovich27 uz 2013/05/28

Karsums_vs_Ak_Bars_2012-11-14_DR_facebook_VERSSkatot atsevišķus piemērus, ir izveidojies priekšstats, ka Latvijas pārstāvjiem pēc aiziešanas no Rīgas Dinamo uz citiem KHL klubiem vairs nesanāk tik labi kā Rīgā. Cik pamatota ir šī „pilsētas leģenda” par Latvijas hokejistu nevarēšanu bez Dinamo?

Kopumā 5 sezonu gaitā citu KHL klubu sastāvā, neskaitot Rīgas Dinamo, oficiālās spēlēs ir uzspēlējuši 15 hokejisti, kuriem ir fiksēta Latvijas pavalstniecība. 10 no viņiem ir „salīdzināmi lielumi”, jo ir spēlējuši arī Rīgas komandā, bet 5 kadri pie Rīgas dinamiešiem vismaz pagaidām un vismaz oficiālajās KHL spēlēs nav uzspēlējuši – Oskars Bārtulis, Māris Jass, Aleksandrs Jerofejevs, Artūrs Kulda, Kaspars Saulietis. Vēl viens mūsējais – Kārlis Skrastiņš – palika bez oficiālo spēļu prakses…

Tieši aizvadītajā sezonā (2012./2013.) KHL komandās ārpus Rīgas spēlēja rekordliels Latvijas hokejistu skaits – 11 vīri. Šosezon dažs jau atgriezies Dinamo paspārnē un vēl kādu kluba vadība grib dabūt atpakaļ, tomēr arī nākamsezon ir paredzams paliels Latvijas leģionāru apjoms KHL-ā. Dažiem ir spēkā esoši līgumi arī nākamai sezonai, bet viens otrs pārcēlies prom ar Rīgas Dinamo sastāva komplektētāju svētību – Mārtiņš Karsums uz Maskavas Dinamo, Guntis Galviņš uz Hantimansijskas Jugra

Katra sportista gadījums, progresu vai regresu ieskaitot, ir atsevišķs stāsts, tādēļ arī katrs skatāms individuāli. Tāpat katra hokejista „keisu” pētot jāņem vērā „brieduma koeficientu” – dabīgo izaugsmi, pateicoties pieaugšanai gados, un tikpat dabīgo novecošanu, kas likumsakarīgi piemeklē sportistus, karjeras norietam tuvojoties. Bet par visu pēc kārtas – uzbrucēji, aizsargi, vārtsargs. Alfabēta secībā.

Cipulis_2010_2011_sez_pirma_puse_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_NN02Mārtiņš Cipulis

Savas labākās un rezultatīvākās sezonas KHL-ā Mārtiņš Cipulis aizvadīja 2008./2009. g. Rīgas kluba krāsās un 2010./2011. g. Habarovskas Amur ierindā. Rezultativitātes un lietderības ziņā šajās sezonās Cipuļa cipari ir stipri līdzīgi. Taču atšķirību parāda tas, ka pie Dinamo Mārtiņš Cipulis KHL pirmajā sezonā bija 5./6.-ais rezultatīvākais un 4./6.-ais labākais vārtu guvējs, bet Tālajos Austrumos viens no diviem labākajiem komandas snaiperiem (abiem ar Radiku Zakijevu pa 12 vārtu guvumiem). Turklāt uz Habarovsku Cipulis bija pārcēlies pēc viduvējas sezonas Rīgā.

Savukārt aizvadīto daļējo sezonu HC Lev Praha krāsās var salīdzināt tikai daļēji, jo komandai pievienojās jau pēc tam, kad lielākā daļa regulārās sezonas bija jau aiz muguras. Ņemot vērā šo apstākli, Prāgā Cipulim, lai arī ar mazāku vidējo spēles laiku, ir sanācis rezultatīvāk nekā iepriekšējā sezonā Rīgā. Prāgā regulārajā sezonā tie ir vidēji 0,38 punkti spēlē, bet Rīgā 2011./2012. g. sezonā tie bija 0,21 punkts vidēji spēlē. Kopējais secinājums: Mārtiņam Cipulim pārcelšanās uz citu KHL klubu tomēr „iet labumā”.

„Grūti noticēt, ka Cipulim vēl nav līguma ar kādu komandu, jo viņš patiesi ir labs spēlētājs, bet vēl labāks cilvēks,” pēc pasaules čempionāta spriež Latvijas izlases galvenais treneris Teds Nolans (citāts no intervijas Raimondam Gekišam Sporta Avīzē). Interesanti, kurš klubs būs pratis novērtēt Mārtiņa Cipuļa labākās īpašības, slēdzot līgumu jaunajai sezonai.

Mārtiņa Cipuļa statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 56 9+11 -11 14:55 3 0+0 ±0 14:45
2009./2010. Dinamo (Rīga) 56 8+7 -5 15:50 9 2+0 -2 14:22
2010./2011. Amur 49 12+7 -12 14:09
2011./2012. Dinamo (Rīga) 48 2+8 -4 13:56 6 0+0 -4 13:02
2012./2013. HC Lev Praha 16 3+3 +1 11:00 4 0+0 -2 17:27

*

Lauris Dārziņš

Darzins_PO_vs_Neftehimik_2013_febr_ak-bars_ru_N3_VERSPirmajās trīs KHL sezonās Lauris Dārziņš bija viens no skaistāk progresējošiem pašmāju uzbrucējiem. Pirmajā sezonā viņš bija tikai 9.-ais rezultatīvākais spēlētājs ar trešās maiņas uzbrucējam atbilstošu spēles laiku. Otrajā sezonā pakāpās līdz 6.-tā rezultatīvākā komandas spēlētāja statusam, bet trešajā sezonā bija komandas rezultativitātes līderis un labākais vārtu guvējs kā regulārajā sezonā, tā arī izslēgšanas spēlēs.

Tieši spilgtais sniegums trešajā sezonā (2010./2011.) raisīja divkārtējo Gagarina kausa ieguvēju Ak Bars interesi un radīja Dinamo kluba vadītāju iespēju „notirgot” vai oficiāli – lauzt līgumu – ar savu rezultatīvāko spēlētāju, atraisot viņam „rokas” jauna līguma slēgšanai bez ierobežojumiem. Bet Kazaņā bija ne tikai cits līgums un pilsēta, bet arī stipri garāks esošo un potenciālo līderu soliņš. Panesās veselības sarežģījumi, retāka spēlēšana un mazāks spēles laiks. Faktiski divu sezonu garumā, lai arī otra Kazaņas sezona Dārziņam izskatās nedaudz labāka. Secinājums: Laura Dārziņa statistikai Dinamo pamešana nākusi par sliktu. Cits stāsts, kādi būtu Dārziņa cipari Rautakallio hokeja kontekstā, un arī – kā izskatītos Lauris Dārziņš Rīgas Dinamo jubilejas (sliktākajā) sezonā. Tiesa, Dārziņa klātbūtne diezin vai būtu nākusi par sliktu komandai, kas nomokās ar trāpīšanu pretinieku vārtos (109 vārtu guvumi 52 spēlēs).

Dārziņš aizvadījis savu pirmo pasaules čempionātu kapteiņa godā, ir bijis izlases labākais snaiperis un viens no diviem rezultatīvākajiem vīriem valstsvienībā. Kas, protams, ir pateicīgs fons baumām par Dinamo funkcionāru interesi un arī pašai interesei. Laurim Dārziņam oficiāli ir vēl vienas sezonas līgums ar Ak Bars. Vai Rīgas Dinamo būtu gatavi samaksāt Dārziņa cenu? Tiesa, viņa „tirgus vērtība” ir objektīvi mainījusies, salīdzinot ar uzcenojumu pirms diviem gadiem. Tomēr ieguldījums pasaules čempionātā atgādina: „pa lēto nedabūs”.

Laura Dārziņa statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 56 8+8 -6 13:50 3 0+0 -3 14:47
2009./2010. Dinamo (Rīga) 54 14+17 +7 15:28 9 2+2 ±0 18:35
2010./2011. Dinamo (Rīga) 45 21+23 +9 16:13 11 5+5 -7 17:57
2011./2012. Ak Bars 15 2+5 +3 11:14 4 0+0 -1 16:17
2012./2013. Ak Bars 28 4+8 +1 11:41 9 4+0 +1 14:52

*

Aleksandrs Nizivijs (17)Aleksandrs Ņiživijs

Pirmās trīs sezonas, kuru laikā Dinamo vienību diriģēja Juliuss Šuplers, Aleksandram Ņiživijam bija labas vai ļoti labas. Ripas pieturēšanas meistars pirmajos trīs KHL gados bija starp Rīgas kluba rezultatīvākajiem: 1. sezonā – ceturtais (jeb pirmais no ne-leģionāriem); 2. sezonā – dalīta 2./3. vieta (kopā ar Jāni Spruktu uzreiz aiz Hosas „muguras”); 3. sezonā – trešais rezultatīvākais. Bet „lūzums” nāca kopā ar KHL un Dinamo ceturto sezonu, kad komandā tika ieviesti „somu elementi” ar savādāku darba stilu un minimizētu improvizācijas apjomu. Veselība un neierasti uzdevumi spēles laukumā noveda pie Aleksandra Ņiživija faktiski sliktākās sezonas KHL un vienas no sliktākajām sezonām karjerā.

Tomēr Ņiživijs Dinamo sastāvā palika uz piekto sezonu, kuras gaitā pat zināmā mērā „reabilitējās”. Uz komandas rezultativitātes kopējā fona Ņiživija 15 punkti 33 spēlēs izskatās itin pieklājīgi. Tas arī bija iemesls, kādēļ regulārās sezonas izskaņā, zaudējot cerības uz izslēgšanas spēlēm, Aleksandru Ņiživiju „atdot” Prāgai. Protams, galvenais iemesls: HC Lev Praha ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs šo spēlētāju pazina ļoti labi.

Bet Prāgā bija neraža… Pazīstams stāsts: trauma, izlaistas spēles, neliels spēles laiks, kā rezultātā arī rezultativitāte nekāda. Sakritība vai nē, bet pārcelšanās prom no Dinamo Ņiživijam labumā negāja. Jādomā, ka Prāgas kluba saimnieki, vērtējot arī „lauvu” ģenerālmenedžera Sējēja darbu un plānojot/neplānojot viņa palikšanu Prāgas klubā, svaru kausā ar nosaukumu „pret” ievietoja arī Sējēja „savējo” (t.sk. Hosas, Ņiživija, Cipuļa, Surovija, Karamnova, Mikuša) salīdzinoši viduvējo vai vājo pienesumu. Arī pēc Normunda Sējēja atgriešanās Rīgā jaunais/vecais ģenerālmenedžeris minēja, ka sarunas par iespējamo spēlēšanu nākamajā sezonā tiek uzturētas arī ar Ņiživiju.

Aleksandra Ņiživija statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 53 9+18 -8 15:41 3 1+2 +1 17:18
2009./2010. Dinamo (Rīga) 50 12+24 -9 18:09 9 1+3 -5 19:38
2010./2011. Dinamo (Rīga) 53 12+24 ±0 17:13 10 4+3 -3 16:38
2011./2012. Dinamo (Rīga) 33 3+6 -4 13:23 3 0+0 -4 18:28
2012./2013. Dinamo (Rīga) 33 1+14 -10 15:17
HC Lev Praha 7 1+0 -1 10:39 3 0+0 -2 6:58

*

Ainars Podziņš

Podzins_Rus_Vitjazi_vs_HKR_2013-03-04_HKR_facebook2010. gada vasarā Ainars Podziņš Dinamo treniņnometnē ieradās kā uz nākotni orientēta sastāva komplektācijas paraugs, ko vainagoja pozitīvas emocijas par latviešu izcelsmes hokejista atgriešanos Latvijā utt. Savā pirmajā Dinamo sezonā (2010./2011.) Šuplers sāka vadāt 18-gadīigo Podziņu līdzi komandai – sākumā tikai uz rezervistu soliņa, pēc tam jau pa kādai minūtei, bet gala beigās arī pirmais vārtu guvums un diezgan stabils spēles laiks izslēgšanas spēlēs. Protams, tosezon Podziņš bija „jaunais-dotētais”, t.i. U-20 vecuma hokejists, kuru iekļaujot sastāvā, komanda drīkstēja pieteikt papildu spēlētāju. Podziņš (dz. 1992.) bija pat gadu jaunāks par tās sezonas dotētā vecuma griestiem – 1991. gadā dzimušajiem. No 1991. gadiem tosezon spēlēt netika neviens.

Par Podziņa labāko gadu Dinamo ierindā uzskatāma 2011./2012. g. sezona un it īpaši tās ievaddaļa. Kamēr Dinamo vīri mēģināja adaptēties Rautakallio „jaunā modeļa” hokejam un nomocījās ar ripas trāpīšanu garām pretinieku vārtsargam vai vispār vārtu taisnstūrī, Ainaram Podziņam šī situācija bija kā radīta. Lai arī 2011./2012. g. sezonas sākumā viņš vēl skaitījās „jaunais – dotētais”, tomēr vietu sastāvā viņš nopelnīja ar darbu, nevis dzimšanas gadu. Ar septembra gaitā sarūpētajiem diviem vārtu guvumiem pat bija viens no rezultatīvākajiem Rīgas komandā. Objektīvi Podziņa problēmas sākās, kad KHL minētās sezonas gaitā paaugstināja dotēto spēlētāju vecumu par gadu, un arī 1991. gadā dzimušie sāka konkurēt uz jauno hokejistu vietu. Piemēram, Juris Upītis. Piemēram, Māris Bičevskis.

Arī jaunajai sezonai (2012./2013.) dotēto spēlētāju vecums vēlreiz tika paaugstināts par gadu; Rautakallio un pēc tam Ābols labprātāk „ņēma pretī” gadu vecākos (1991. gadā dzimušos) uzbrucējus – Bičevski, Biezo, sākumā arī M.Lipsbergu, vēlāk Upīti. Bet Podziņš pat pie vienas spēles Dinamo ierindā netika, pamētājoties HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā. Ja MHL vienībā Podziņam lāga nesapasēja ar galveno treneri Leonīdu Tambijevu, tad Liepājā gāja daudz-maz. Turpinājuā Dinamo „selekcijas veiksmes stāsts” tika saburzīts un izmests. Saistības ar Podziņu pabeidza ne īpaši glīti; tiesa, skaistums šādos gadījumos Dinamo saimniecībai ir raksturīgs reti (atceramies „atvadas” no Naumova, piemēram).

Jauno 2013. gadu Ainars Podziņš sāka Čehovā Vitjaz komandas sastāvā, kur pēc ilgākas KHL spēļu pauzes bija diezgan izsalcis un saražoja 4 punktus regulārās sezonas 13 spēlēs. Spriežot pēc aizvadītās sezonas izskaņas, Podziņa aiziešana no Dinamo sistēmas bija pareizākais solis, kas arī ir sniedzis rezultātu. Neskatoties uz faktu, ka Ainars Podziņš Krievijā ir leģionārs un šajā valstī pastāv leģionāru skaita ierobežojums, Vitjaz vienība ir pagarinājusi ar viņu līgumu arī uz nākamo sezonu. Jāpiebilst, ka Podziņš tagad būs nevis Čehovas Vitjaz, bet Podoļskas Vitjaz spēlētājs. T.i., Vitjaz komanda, kas jau iepriekš bija aizvadījusi pa kādai spēlei Podoļskā, pilnībā pārceļas no Čehovas uz Podoļsku, kur arēnai lielāka ietilpība.

Ainara Podziņa statistika KHL (Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2010./2011. Dinamo (Rīga) 19 1+0 ±0 6:16 11 0+1 -5 8:51
2011./2012. Dinamo (Rīga) 38 4+0 +1 7:55 4 0+0 -1 6:37
2012./2013. Vitjaz 13 1+3 +1 13:54 Nad. 2 Nad. 0+0 Nad. +1 Nad. 15:24

*

Mik_Redlihs_Lokom_vs_DR_2012-08-28_A_KrustsMiķelis Rēdlihs

Rēdliha-jaunākā stāsts ir vēl viena lappuse Dinamo pašmāju spēlētāju lieliskās izaugsmes hronikā. Laura Dārziņa maiņas partneris progresēja kopā ar savu cīņubiedru, no trešās maiņas „uzlecot” līdz pirmajai. Un šo statusu nostiprināja arī Rīgas komandas ceturtajā (2011./2012.) sezonā pie galvenā trenera Pekas Rautakallio. Šajā ceturtajā sezonā arī bez sava ierastā maiņas partnera (Dārziņa) M. Rēdlihs izskatījās ļoti labi – bija rezultatīvākais Rīgas dinamietis regulārajā sezonā un arī izslēgšanas spēlēs. Kā rezultātā „aizgāja” sava kolēģa Dārziņa pēdās, tikai, ka uz citu superklubu – Jaroslavļas Lokomotiv.

Bet Jaroslavļā gandrīz viss tas pats, kas ar Dārziņu Kazaņā – traumas, izlaistas spēles, mazs spēles laiks, vietas zaudēšana nozīmīgākos uzbrukuma virknējumos… Jāpiebilst, ka Miķelis Rēdlihs Rīgā bija viens no tiem spēlētājiem, kas četru sezonu laikā izlaida vismazāk spēļu – t.i. vienu spēli pirmajā sezonā. Viennozīmīgi, pārcelšanās uz Lokomotiv, vismaz pēc pirmās sezonas, nav vērtējama ar „plus” zīmi. Spēles, ne algas ziņā. Kaut kā M. Rēdliha gadījumā daudz līdzību ar Dārziņa hokejista gaitām… Arī baumas par atgriešanos Dinamo „apskāvienos”, neskatoties uz to, ka ir līgums ar Jaroslavļas „dzelzceļniekiem” pastāv arī uz nākamo sezonu.

Miķelis Rēdlihs statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 55 9+8 -8 12:35 3 0+0 -4 13:01
2009./2010. Dinamo (Rīga) 56 17+15 +10 13:43 9 1+2 -1 17:35
2010./2011. Dinamo (Rīga) 54 16+25 +10 16:07 11 3+6 -8 17:47
2011./2012. Dinamo (Rīga) 54 13+31 -5 17:56 7 2+8 +5 19:44
2012./2013. Lokomotiv 35 3+4 -7 13:10 5 1+0 -1 11:12

*

Sprukts_CSKA_vs_DR_2013-02-15_A_Krusts_N2Jānis Sprukts

Rīgas Dinamo krāsās Jānis Sprukts aizvadīja 3 labas sezonas, atrodoties gan rezultatīvāko personāžu vidū, gan arī esot vienam no labākajiem mazākuma „kausētājiem”. Savā pirmajā Dinamo sezonā 2./3.-ais rezultatīvākais komandā; otrajā – 7. vieta rezultativitātes rangā; trešajā (2011./2012.) – otrs rezultatīvākais regulārajā sezonā un arī play off. Faktiski bija visi priekšnoteikumi, lai pamēģinātu spēkus citur KHL plašumos. Izvēle „krita” uz Maskavas CSKA.

Bet kad Sprukts ieradās Maskavā, tas jau bija cits CSKA. Komanda, kas 2011./2012. g. sezonu bija pabeigusi zemāk par Rīgas dinamiešiem – Rietumu konferences 8. vietā un play off sērijā zaudēja 1-4, bija sākusi mainīties līdz nepazīšanai. Klubam jaunais sponsors kluba finanšu problēmas sāka kopt ar uzviju. Aleksandra Radulova pārpirkšana no Salavat Julajev bija viens no 2012. gada starpsezonas skaļākajiem un dārgākajiem transfēriem. Turklāt NHL lokauta apstākļos CSKA kļuva par vienu no KHL klubiem, kas ar NHL personāžiem papildinājās vispamanāmāk – uzbrucēji Pavels Dacjuks „piekāpa” no Detroit Red Wings, Mihails Grabovskis ienācās no Toronto Maple Leafs un vārtsargs Iļja Brizgalovs nāca no Philadelphia Flyers apcirkņiem. Turklāt Dacjuks un Grabovskis ir centra uzbrucēji, kuru ierašanās „degradēja” jeb atbīdīja Spruktu attiecīgi pa pāris maiņām zemāk. Arī ar salīdzinoši pieticīgu spēles laiku „enerģijas maiņās” Sprukts pie saviem 8 punktiem un pozitīvas lietderības tika. Taču tik un tā, specializācija un līdz ar to rezultativitāte ir mainījusies, kas tomēr liek rezumēt – maiņa prom no Dinamo nav uzlabojusi sportisko sniegumu, tātad – „mīnusos”. Jāņa Sprukta līgums ar CSKA ir arī uz nākamo sezonu; kas zina – iespējams, bez-lokauta sezonā arī Sprukts Maskavā izskatīsies labāk.

Jāņa Sprukta statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG iemet. REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO iemet. PO sp. laiks PO
2009./2010. Dinamo (Rīga) 53 11+25 +9 54.5% 17:46 9 1+4 ±0 49.5% 19:40
2010./2011. Dinamo (Rīga) 53 10+16 +2 53.2% 17:47 11 4+1 -4 45.6% 16:51
2011./2012. Dinamo (Rīga) 53 11+24 +2 51.0% 18:57 7 5+3 +3 59.9% 20:13
2012./2013. CSKA 50 5+3 +3 54.1% 11:10 9 0+1 -2 49.3% 15:07

*

Aleksejs Širokovs Aleksejs_Sirokovs_LAT_vs_SOMIJA_2011-04-07_lhf_lv_VERS

Kad Dinamo pirmajā sezonā komandas pirmais kapteinis Aleksejs Širokovs „nolika” kapteiņa pienākumus, kļuva skaidrs, ka komandas vadība nākotnē ar viņu sāk rēķināties arvien mazāk. Tas arī apliecinājās ar spēles laika samazināšanos un gala beigās iekļaušanu redraftā, kurā Širokovu izvēlējās Habarovskas klubs. Kopumā nākamās (2009./2010.) sezonas rezultativitāte Tālajos Austrumos Aleksejam Širokovam iekrājās būtiski labāka nekā Rīgā. Bet Amur ierindā viņš bija tikai 7.-ais rezultatīvākais, turklāt – leģionārs. Nākamās sezonas sākumā arī brīnumus nerādīja, kas bija iemesls Habarovskas kluba un A.Širokova sadarbības pārtraukšanai. Tie bija viņa līdz šim pēdējie soļi KHL-ā.

Lai arī pēc Amur Alekseja Širokova gaitas „veda” prom no KHL, tomēr sniegums Habarovskas komandā kopumā bija statistiski saturīgāks, ar lielāku spēles laiku un kopējo „svaru” komandā. Tādēļ aiziešana no Dinamo klasificējama kā pozitīvs pavērsiens spēlētāja karjerā. Turklāt A.Širokovam izdevusies rezultatīvākā regulārā sezona no visiem Latvijas uzbrucējiem, kas uzspēlējuši KHL-ā ārpus Rīgas Dinamo. Kam tad gāja labumā, ja ne viņam?

Alekseja Širokova statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG iemet. REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO iemet. PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 45 2+8 -9 53.2% 13:27 3 0+0 ±0 33.3% 5:58
2009./2010. Amur 51 8+12 -11 52.5% 14:45
2010./2011. Amur 7 1+1 -5 54.1% 15:58

*

Ozolins_1ma_ka_Atlant_kapt_vs_Severstal_2013-01-08_atlant-mo_ru_VERSSandis Ozoliņš

Kapteiņa pienesumu komandai nevar izmērīt ne kilogramos, ne piespēlēs. Bet Sanda Ozoliņa gadījumā bija arī piespēles un vārtu guvumi. Ja salīdzina, tad statistiski švakāka bija Ozoliņa līdz šim pēdējā sezona Dinamo krāsās (2011./2012.) – punktu mazāk un arī lietderības koeficients „sagājis” stipri kritiskā -17. Tiesa, vārtu guvumu bija vairāk nekā citās sezonās.

Pie Atlant sezona sākās ar aizkavēšanos, bet interesanti. Mitišču komandai šī sezona „ieviesās” un arī turpinājās diezgan bēdīgi – pa Rietumu konferences lejasgalu, epizodiski pat zemāk par Rīgas Dinamo. Ne bez Atlant kapteiņa uzšuvi saņēmušā Ozoliņa ieguldījuma „atlanti” izslēgšanas spēlēs burtiski iespraucās, iestudējot uzvarētu „rakstura spēļu” seriālu. Cits stāsts, ka izslēgšanas spēles pret SKA bija vienos vārtos. Regulārās sezonas summā Ozoliņam tikpat punktu, cik iepriekšējā sezonā Rīgā, bet mazākā spēļu skaitā un ar labāku lietderības koeficientu. Ir pamats secināt, ka Sandim Ozoliņam pārcelšanās no Dinamo uz Atlant viņam nav gājusi par sliktu; tātad – „plusos”. Neskatoties uz hokejistam pieklājīgu vecumu. Starp citu, Sanda Ozoliņa regulārās sezonas 20 punkti ir viens no trijiem rezultatīvākajiem Latvijas hokejistu cipariem KHL-ā ārpus Rīgas Dinamo un rezultatīvākais Latvijas leģionāru sniegums KHL aizvadītajā sezonā. Atgādinājumam: Sanda Ozoliņa ampluā ir aizsargs. Drīz pie ampluā būs jāpieraksta arī ‘kapteinis’. Šķiet tieši ar šādu nolūku Rīgas Dinamo vienojies ar viņu par spēlēšanu 2013./2014. g. sezonā.

Sanda Ozoliņa statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2009./2010. Dinamo (Rīga) 43 6+18 ±0 22:28 6 0+3 -3 23:32
2010./2011. Dinamo (Rīga) 41 5+26 +5 22:54 11 0+7 -2 22:22
2011./2012. Dinamo (Rīga) 50 10+10 -17 19:56 7 1+1 -5 20:23
2012./2013. Atlant 42 2+18 +6 20:44 5 0+1 -7 20:50

*

Pujacs_omskzdes_ruGeorgijs Pujacs

Aizsargs Georgijs Pujacs ir viens no tiem hokejistiem, kura nonākšana Rīgas Dinamo sastāvā uzskatāma par nejaušību vai pārpratumu. Uz 15 spēlēm. Pārceļoties no finanšu nomocītās Toljati Lada vienības, kas vēl pēc gada naudas problēmu dēļ pameta KHL. Bet Krievijas hokeja plašumos Pujacs ir diezgan cienīts un pieprasīts aizsargs. Ko arī apliecina fakts, ka viņš ir atradies KHL klubu Sibir un Avangard kapteiņa godā.

Pēc īslaicīgas viesošanās Rīgas klubā, Georgijs Pujacs ir aizvadījis divarpus sezonas Novosibirskas komandā, pusotru – Omskā. Piemēram, aizvadītajā sezonā (2012./2013.) uzrādot izcilu lietderības koeficientu (+14) vai, piemēram, sezonu pirms tam aizcīnoties līdz KHL finālam un tiekot līdz čempionāta sudraba medaļām, kas ir Latvijas hokejista pagaidām lielākais sasniegums līgā, neskaitot treneru „laurus” un individuālās spēlētāju trofejas. Pujacs Avangard-am ir interesants joprojām – līgums pagarināts arī uz nākamo sezonu.

Georgija Pujaca statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Lada 38 9+4 +10 20:07
Dinamo (Rīga) 12 1+3 +2 21:20 3 0+1 ±0 24:25
2009./2010. Sibir 56 1+13 +2 19:27
2010./2011. Sibir 49 8+14 -2 21:32 4 0+0 -1 20:01
2011./2012. Sibir 25 1+4 +8 19:58
Avangard 13 1+4 ±0 20:50 17 0+0 -2 21:17
2012./2013. Avangard 45 1+12 +14 19:21 10 0+2 -2 17:51

*

masalskis_Jugra_vs_DR_2010-12-26_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_N4Edgars Masaļskis

Latvijas izlases ilggadējā pirmā vārtsarga pirmā sezona Dinamo krāsās sanāca ļoti īsa – vien 8 spēles; to, kā atceramies, pabeidza ārpus hokeja laukuma gūta trauma. Taču otrajā Dinamo sezonā Masaļskis „iekārtoja” savas labākās sezonas paraugu, kuru izdevās aptuveni atkārtot tikai Hantimansijskas trešajā sezonā (2012./2013.). Atsevišķos parametros arī otrā sezona (2011./2012.) Jugra sastāvā bija laba – atvairīto metienu procents, vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA). Tomēr tikai aizvadītajā regulārajā sezonā Masaļskim bija statistikas parametru līdzsvars, ieskaitot spēles laiku un uzvarētu-zaudētu spēļu starpību. Ne velti Edgars Masaļskis cīņā par vietu vārtos regulārajā sezonā „nokoda” iepriekšējās sezonas izcilnieku un Krievijas izlases vārtsargu Mihailu Birjukovu.

Bet… Ja par atskaites punktu ņem pirmo vai abas Dinamo gaitām sekojošās sezonas, tad Masaļskim pāreja no Dinamo uz Jugra nebija gājusi labumā. Pirmajā Hantimansijskas sezonā nevienā vārtsarga spēles parametrā sniegums nebija labāks, lai neteiktu – kliboja. Pēc Hantimansijskā pavadītām 3 sezonām aktualizējušās baumas par Edgara Masaļska pārcelšanos uz citu darbavietu, kā variantu minot Rīgas Dinamo. Šādiem spriedumiem par loģisku pamatu kalpo ziņas par to, ka Jugra nākamai sezonai noslēgusi līgumu ar vārtsargu Alekseju Kuzņecovu, kurš aizvadītajā sezonā spēlēja Habarovskas Amur vienībā un nedaudz Omskas Avangard-ā. Tiesa, diezgan viduvēji. Ņemot vērā apstākli, ka Jugra saimniecībai ar Birjukovu līgums ir līdz 2014. gada 30. aprīlim, tad rodas pamatots secinājums, ka Masaļskis var kļūt lieks. Bet – baumas par Masaļska atgriešanos/neatgriešanos Dinamo sastāvā būtu arī tad, ja tām nebūtu nekāda pamata.

Edgara Masaļska statistika KHL (Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

sezona klubs sp. REG uzv.-zaud. REG GAA REG atv. % REG „sausi” REG sp. PO uzv.-zaud. PO GAA PO atv. % PO „sausi” PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 8 (406:40) 4-2 2.66 91.5% 1
2009./2010. Dinamo (Rīga) 37 (1920:26) 17-11 2.84 91.0% 2 6 (373:30) 3-2 1.93 93.4% 1
2010./2011. Jugra 23 (1237:06) 6-10 3.25 89.8% 1 5 (297:00) 2-3 2.42 92.1% 0
2011./2012. Jugra 19 (1021:39) 4-8 2.53 91.6% 2 3 (88:23) 0-2 1.36 95.8% 0
2012./2013. Jugra 32 (1857:59) 17-11 2.94 91.0% 2 Nad. 1 (59:51) Nad. 0-1 Nad. 6.02 Nad. 77.8% Nad. 0

*

P.S. Secinājumi?

50/50. Vai pareizāk 5:5. Statistikas aprēķini liecina, ka Latvijas hokejistu, kuriem pāriešana no Dinamo nav kaitējusi, ir tikpat daudz, cik tādu, kuriem ārpus Dinamo diez ko nesokas. T.i., „neiet” vismaz 1-2 sezonās pēc gaitām Rīgas komandā. „Plusos” ir Cipulis, Ozoliņš, Podziņš, Pujacs, Širokovs. „Mīnusos” – Dārziņš, Masaļskis, Ņiživijs, M.Rēdlihs, Sprukts.

Ja KHL vadonis Aleksandrs Medvedevs nav samānījies par formulējumu, ka pēc Soču olimpiādes, KHL-ā par leģionārie netiks uzskatīti visu līgas dalībvalstu hokejisti, tad situācija ar Latvijas spēlētāju plūsmu līgas klubu virzienā varētu pastiprināties. Spečuki jau prognozē, ka KHL varētu „aizrīties” ar viduvējas kvalitātes čehu un slovāku hokejistu vilni. Taču – Latvijas hokejistiem tas atvieglotu ceļu Austrumu virzienā.

Latvijas hokejisti KHL klubos ārpus Rīgas Dinamo. 5 sezonu cipari (2008. – 2013.; Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

spēlētājs sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. PO punkti PO +/- PO
UZBRUCĒJI
1. Aleksejs Širokovs 2009./2010. Amur 51 8+12 -11
2. Mārtiņš Cipulis 2010./2011. Amur 49 12+7 -12
3. Lauris Dārziņš 2012./2013. Ak Bars 28 4+8 +1 9 4+0 +1
4. Jānis Sprukts 2012./2013. CSKA 50 5+3 +3 9 0+1 -2
5. Miķelis Rēdlihs 2012./2013. Lokomotiv 35 3+4 -7 5 1+0 -1
6. Lauris Dārziņš 2011./2012. Ak Bars 15 2+5 +3 4 0+0 -1
7. Mārtiņš Cipulis 2012./2013. HC Lev Praha 16 3+3 +1 4 0+0 -2
8. Kaspars Saulietis 2008./2009. Dinamo (Minska) 24 4+1 -3
9. Kaspars Saulietis 2008./2009. Dinamo (Minska) 30 2+2 -4
10. Ainars Podziņš 2012./2013. Vitjaz 13 1+3 +1 Nad. 2 Nad. 0+0 Nad. +1
11. Aleksejs Širokovs 2010./2011. Amur 7 1+1 -5
12. Aleksandrs Ņiživijs 2012./2013. HC Lev Praha 7 1+0 -1 3 0+0 -2
AIZSARGI
1. Georgijs Pujacs 2012./2013. Avangard 45 1+12 +14 10 0+2 -2
2. Oskars Bārtulis 2012./2013. Donbass 40 3+4 +9 Nad. 4 Nad. 0+0 Nad. ±0
3. Georgijs Pujacs 2011./2012. Sibir 25 1+4 +8
Avangard 13 1+4 ±0 17 0+0 -2
4. Sandis Ozoliņš 2012./2013. Atlant 42 2+18 +6 5 0+1 -7
5. Georgijs Pujacs 2009./2010. Sibir 56 1+13 +2
6. Māris Jass 2010./2011. Ņeftehimik 18 0+1 ±0
7. Aleksandrs Jerofejevs 2008./2009. Ņeftehimik 8 1+5 -1 4 0+0 +1
8. Georgijs Pujacs 2010./2011. Sibir 49 8+14 -2 4 0+0 -1
9. Artūrs Kulda 2012./2013. Sibir 50 9+6 -3 7 0+1 +1
10. Aleksandrs Jerofejevs 2009./2010. Metallurg (Novokuzņecka) 48 1+6 -4 34 3+3 -6
VĀRTSARGI sezona klubs sp. REG atv. % REG GAA REG sp. PO atv. % PO GAA PO
1. Edgars Masaļskis 2011./2012. Jugra 19 91.6% 2.53 3 95.8% 1.36
2. Edgars Masaļskis 2012./2013. Jugra 32 91.0% 2.94 Nad. 1 Nad. 77.8% Nad. 6.02
3. Edgars Masaļskis 2010./2011. Jugra 23 89.8% 3.25 5 92.1% 2.42

*

Plašākai ainavai:

  • Teda Nolana intervija pēc pasaules čempionāta Sporta Avīzēsportacentrs.com (pieejams abonentiem)
  • Armanda Pučes materiāls par Ainara Podziņa līguma izbeigšanas apstākļiem – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
  • Vitjaz pagarina līguma ar vairākiem spēlētājiem, t.sk. Ainaru Podziņu – hcvityaz.ru
  • KHL spēlētāju un viņu individuālās statistikas sadaļa – khl.ru
  • Par Latvijas hokejistiem KHL ārpus Rīgas Dinamo pirmajās 4 sezonās (2008. – 2012.) un iepriekš Krievijas hokeja augstākajā līmenī: tepat

[Pirmajā attēlā: Rīgas Dinamo aizvadītās regulārās sezonas rezultatīvākais spēlētājs Mārtiņš Karsums, kurš arī nākamsezon plāno uzspēlēt ārpus Rīgas. Vai viņam izdosies lauzt Dārziņa, M.Rēdliha un Sprukta ieviestos stereotipus? Foto fiksēts spēlē pret Ak Bars 2012. gada 14. novembrī: foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otrs (Mārtiņa Cipuļa) foto fiksēts 2010./2011. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Laura Dārziņa attēls fiksēts Ak Bars izslēgšanas spēļu sērijā pret Ņeftehimik 2013. gada februārī; foto avots: ak-bars.ru. Aleksandra Ņiživija foto fiksēts HC Lev Praha krāsās spēlē pret Rīgas Dinamo 2013. gada 13. februārī; šī foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Ainara Podziņa foto – Vijaz jauniešu komandas Russkije Vitjazi spēlē pret HK Rīga 2013. gada 4. martā; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā. Miķeļa Rēdliha attēls fotofiksēts Lokomotiv spēlē pret Rīgas Dinamo 2012. gada 28. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Jāņa Sprukta foto – CSKA spēlē pret Rīgas Dinamo 2013. gada 15. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Alekseja Širokova foto – Latvijas izlases spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 7. aprīlī; foto avots: lhf.lv. Sanda Ozoliņa  foto fiksēts Atlant spēlē pret Severstaļ 2013. gada 8. janvārī; foto avots: atlant-mo.ru. Georgija Pujaca foto avots: omskzdes.ru. Edgara Masaļska attēls – Jugra vienības spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 26. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL, MHL | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Tikšana play off kā griesti. HK Rīga trešā sezona

Posted by petrovich27 uz 2013/03/17

HK_Riga_vs_Energie_2012-10-21_HK_R_facebook_N2_VERSHK Rīga komanda MHL čempionātā aizvadījusi savu trešo sezonu un jau kļuvusi par līgas ierastu parādību. Dinamo jaunieši Krievijas jaunatnes līgās vairs nav ne jaunums, ne pārsteigums. Jau otro sezonu MHL B grupā pabeigušas divas komandas no Latvijas, savu pirmo sezonu vēl turpina Liepājas Metalurgs jaunatne. Citā Krievijas čempionātā Sanktpēterburgā U-15, U-16 un U-17 vecuma grupās jau otro gadu piedalījušās trīs SK Rīga komandas. Tātad latvju bāleliņi plašās kaimiņzemes čempionātos jau ir bez-maz savējie. Kāda sezona ir izdevusies Latvijas pirmajai komandai Krievijas jaunatnes hokeja piramīdā?

2012./2013. g. regulārā sezona Leonīda Tambijeva trenētajai Dinamo jaunatnei ir ienākusies viļņveidīga. Sezonas sākums bija diezgan bēdīgs, un treneri to skaidroja ar komandas sastāva rotācijām, t.sk. dažu spēlētāju pārcelšanos uz Ziemeļameriku. Sezonas gaitā HK Rīga puišiem izdevās savākties un pamazām aizvirzīties līdz uzdevumam – MHL izslēgšanas spēlēm. Cits stāsts par to, ko komanda varēja parādīt šajā play off. Tomēr atzinība par mērķtiecīgu pakāpšanos no MHL Rietumu konferences tabulas zemākiem plauktiem uz 8. vietu ir pelnīta.

Kas tad pavilka komandu?

Aizsteidzoties cipariem pa priekšu, jāatzīst, ka uzbrukuma līnija kopumā nebija panākumu pamats, kam ir atrodams arī objektīvs izskaidrojums… Regulārajā sezonā HK Rīga vienībai bija 26.-ais labākais jeb 8.-ais sliktākais uzbrukums visā līgā, vidēji spēlē tiekot pie 2,55 vārtu guvumiem. Savā pirmajā MHL regulārajā sezonā (2010./2011.) rīdzinieki trāpīja 3,32 reizes vidēji spēlē, kas bija līgas dalīts 12./13.-ais labākais trāpīgums. Pēnsezon (2011./2012.) rīdzinieki meta tikpat trāpīgi, cik šosezon – 2,55 vārtu guvumi spēlē, kas bija MHL regulārās sezonas 25.-tā labākā rezultativitāte. Jeb 8.-tā ailīte no beigām. Kopumā var pieņemt, ka HK Rīga uzbrukums stagnē. Taču, ja ņem vērā sastāva rotāciju, tad ir notikusi iepriekšējai sezonai līdzvērtīga atkopšanās. Taču līdz savas pirmās sezonas rezultativitātei ir patālu… Komplektā ar to visu, šosezon MHL sliktākais vairākums (11,8% realizācijas) bija HK Rīga un Sņežnije Barsi komandām…

Kopumā MHL 2012./2013. g. regulārās sezonas laikā caur HK Rīga sastāvu izgāja 21 uzbrucējs. 10 no šiem puišiem iepriekšējā sezonā bija uzspēlējuši komandas ierindā, bet 11.-ais (Rihards Bukarts) MHL līmeņa pieredzi bija guvis citā MHL vienībā – Stupino Kapitan. No šiem 11 ar MHL pieredzi „bruņotajiem” uzbrucējiem tikai pieci bija aizvadījuši vismaz pusi MHL regulārās sezonas spēļu (Nikolajs Jeļisejevs, Miks Lipsbergs, Dāvis Straupe, Edgars Kurmis, kā arī Rihards Bukarts). Divi sezonas lielāko daļu aizvadīja Liepājas Metalurgā un/vai Dinamo (Ainars Podziņš, Juris Upītis), bet četriem no iepriekšējās sezonas „palikušajiem” MHL regulārās sezonas spēļu pieredze bija zem puses – Deividam Sarkanim 2 spēles, Artūram Ševčenko 11 spēles, Laurim Rancevam 17 spēles, Andrim Siksnim 24 spēles. Bet 10 (!!!) uzbrucēji, kas šosezon uzspēlēja HK Rīga sastāvā, to MHL līmenī darīja pirmoreiz. Ne visiem izdevās sastāvā aizķerties un aizvadīt vismaz pusi sezonas. Tomēr cipars iespaidīgs.

Upitis_HK_Riga_vs_Mamonti_Jugri_2011-12-03_HK_Riga_profils_facebook_com_N3Daži no MHL debitantiem uz kopējā fona uzrādīja diezgan atzīstamu rezultativitāti. Rustams Begovs (dz. 1993.) 63 spēlēs salasīja 30 punktus (16+14) un lietderības koeficientu +10, kļūstot par ceturto rezultatīvāko HK Rīga ierindā. Vai, piemēram, Georgs Golovkovs (dz. 1995.) regulārā čempionāta 57 spēlēs iekrāja 24 punktus (9+15), bet negatīvu lietderību -5, ieņemot sesto vietu rīdzinieku rezultativitātes Topā. Bet, savukārt, Rūdolfs Maslovskis (dz. 1995.) 12 punktus (6+6) un lietderības koeficientu +3 sakolekcionēja tikai 20 spēlēs. Tā nav rezultativitāte, kas „gāž no kājām”, un ir tālu no MHL līderu uzskaitēm, taču tādas ir šī brīža reālijas.

Absolūtais šīs sezonas rezultativitātes līderis bija HK Rīga veterāns ar 3 sezonu pieredzi – Juris Upītis (dz. 1991.; pa labi novietotā attēlā), kuram ir arī Dinamo spēļu pieredze. Salīdzinoši neliela, bet ir. Attiecīgi Upītim 52 punkti (20+32) regulārā čempionāta 58 spēlēs. Tuvākajam sekotājam – Rihardam Bukartam (dz. 1995.) – 35 punkti (18+17) 62 spēlēs. Labākie trāpītāji – Upītis 20 reizes, Nikolajs Jeļisejevs (dz. 1994.) 19 reizes, Bukarts 18 reizes. Rezultatīvākie asistenti – tas pats Upītis ar 32 piespēlēm un Miks Lipsbergs (dz. 1991.) ar 20. Uzbrucēji ar pozitīvāko lietderības koeficientu: atkal Upītis +11; Begovs un Andris Siksnis (dz. 1993.) – abiem pa +10. Jā, un vēl jānosauc uzbrucējs Dāvis Straupe (dz. 1992.), kuram visvairāk izšķirošo pēcspēles metienu (4 gab.).

Zemāk uzbrucēju rezultativitātes tabula savirknēta pēc kritērija – gūtie rezultativitātes punkti vidēji spēlē, lai var pietuvinātāk salīdzināt rezultativitāti tiem spēlētājiem, kuri aizvadīja manāmi mazāku spēļu skaitu. Savukārt, „pareizu” rezultativitātes tabulu var atrast mhl.khl.ru statistikas sadaļā. Tiesa, šajā sakarā piebilde attiecībā uz spēlētājiem, kuriem bija pieticīgs spēļu skaits; jāņem vērā, ka šiem puišiem 1 spēle nozīmē daudz mazāk nekā pirmajās maiņās spēlējošiem.

HK Rīga uzbrucēju statistika MHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas visām 64 sp.; saskaņā ar mhl.khl.ru):

uzbrucējs dz. agr. MHL pieredze sp. punkti +/- SM izšķ. PM iemet. PUNKTI/SP.
1. Juris Upītis 1991. 58 20+32 +11 53 2 46.8% (145 no 310) 0.897
2. Miks Lipsbergs 1991. 45 10+20 +7 28 0 47.2% (308 no 653) 0.667
3. Rūdolfs Maslovskis 1995. 20 6+6 +3 14 0 36.4% (4 no 11) 0.600
4. Rihards Bukarts 1995. 62 18+17 -4 44 2 66.7% (14 no 21) 0.565
5. Nikolajs Jeļisejevs 1994. 62 19+12 +4 26 0 27.8% (5 no 18) 0.500
6. Rustams Begovs 1993. 63 16+14 +10 58 0 47.2% (467 no 989) 0.476
7. Georgs Golovkovs 1995. 57 9+15 -5 40 0 50.5% (230 no 455) 0.421
8. Andris Siksnis 1993. 57 10+13 +10 76 0 47.1% (8 no 17) 0.404
9. Ainars Podziņš 1992. 5 0+2 -1 2 0 0.0% (0 no 5) 0.400
10 Deivids Sarkanis 1994. 35 8+5 +3 6 0 44.4% (4 no 9) 0.371
11. Edgars Kurmis 1993. 42 3+11 +7 50 0 38.0% (19 no 50) 0.333
12. Dāvis Straupe 1992. 63 7+10 +2 22 4 46.9% (214 no 456) 0.270
13. Artūrs Ševčenko 1994. 63 5+10 +7 16 0 34.7% (17 no 49) 0.238
14. Lauris Rancevs 1993. 55 3+8 -2 16 0 44.7% (188 no 421) 0.200
15. Ruslans Ignatovičs 1995. 7 1+0 -2 0 0 0.0% (0 no 1) 0.143
16. Martins Lavrovs 1994. 38 3+1 -3 18 0 34.6% (9 no 26) 0.105
17. Ričards Kondrāts 1994. 29 1+2 -4 12 0 38.7% (104 no 269) 0.104
18. Bruno Birzītis 1995. 29 0+1 -5 2 0 100% (1 no 1) 0.035
19. Aleksandrs Burcevs 1993. 1 0+0 ±0 0 0 0.0
20. Ritvars Zonenbergs 1993. 6 0+0 -1 2 0 0.0
21. Emīls Potāpovs 1994. 7 0+0 -6 2 0 100% (1 no 1) 0.0

*

Aizsardzība ir

Smirnovs_Andrejs_HK_Riga_vs_MHK_Spartak_2011-09-24_HK_Riga_profils_facebook_comAizsargu ierindā arī notikušas manāmas rotācijas, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu. No 11 aizsargiem, kas 2012./2013. g. regulārajā sezonā uzspēlēja HK Rīga ierindā, seši ir palikuši no iepriekšējās sezonas. Par MHL pieredzes trūkumu viņi sūdzēties nevar, jo iepriekšējā sezonā katrs aizvadīja 43 – 59 spēles. No jauna „iemēģināti” pieci – Edmunds Augstkalns (dz. 1994.), Jānis Jaks (dz. 1995.), Kalvis Ozols (dz. 1993.), Patriks Škuratovs (dz. 1994.), Ģirts Zemītis (dz. 1995.). Ne visiem no nosauktajiem uzreiz izdevās „pierakstīties” Tambijeva trenētās komandas sastāvā, bet no nosauktajiem lielāko spēļu skaitu regulārās sezonas gaitā saņēma Augstkalns (62) un Škuratovs (46).

Savukārt no iepriekšējās sezonas aizsargiem nepalika 3 vīri: starp citu, pērnsezonas rezultatīvākais spēlētājs Mārtiņš Jakovļevs, kuru Dinamo saimniecība nosūtīja pieredzes krāšanai uz Somijas otrās līgas (Mestis) klubu Jokipojat; Ēriks Ševčenko, kurš turpināja gaitas Liepājas Metalurgs komandā Baltkrievijas ekstralīgā; Kristers Freibergs – pārcēlās uz Vācijas trešo līgu (Oberliga). Te jāpiebilst, ka HK Rīga sastāvā it kā palika iepriekšējās sezonas kapteinis Mārtiņš Porejs, taču viņš MHL regulārajā čempionātā šosezon aizvadīja 11 spēles, vairāk laika pavadot pie „lielajiem” – Rīgas Dinamo un Liepājas Metalurgs sastāvos.

Neskatoties uz manāmo rotāciju arī aizsargu ierindā, HK Rīga aizsardzība 2012./2013. g. regulārajā sezonā uz kopējā fona ir bijusi salīdzinoši pieklājīga. Vidēji spēlē rīdzinieki „atļāvās” 2,47 vārtu zaudējumus, kas ir dalīts 5./6.-ais labākais rādītājs visā MHL (kopā ar Belije Medvedi). Arī mazākums nav bijusi katastrofa – 84,6% neitralizācijas un 10./11. vieta (kopā ar to pašu Belije Medvedi). Protams, aizsardzība ir kolektīvs darbs, kur piedalās arī uzbrucēji, taču uz aizsargiem gulst lielāka nasta un atbildība. Bet par vārtsargu atsevišķs stāsts.

Lietderīgākie aizsargi 2012./2013. g. regulārajā sezonā ir bijis Andrejs Smirnovs (dz. 1992.; pa labi novietotā attēlā) ar +9 un Edmunds Augstkalns (+8). Rezultatīvākais aizsargs un vienīgais regulārās sezonas „dzelzs vecis” bija Pauls Zvirbulis, kurš aizvadīja visas 64 spēles un guva 15 punktus (5+10). Arī te zemāk „deformēta” aizsargu statistikas tabula; šoreiz izvilkts „koeficients” – lietderība vidēji spēlē. Lai varētu salīdzināt aizsargus, kuri aizvadīja manāmi mazāku spēļu skaitu.

HK Rīga aizsargu statistika MHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas visām 64 sp.; saskaņā ar mhl.khl.ru):

aizsargs dz. agr. MHL pieredze sp. punkti +/- SM VID. LIETD./SP.
1. Mārtiņš Porejs 1991. 11 0+5 +3 12 +0.273
2. Andrejs Smirnovs 1992. 58 1+8 +9 76 +0.155
3. Edmunds Augstkalns 1994. 62 3+7 +8 66 +0.129
4. Pauls Zvirbulis 1993. 64 5+10 +7 12 +0.109
5. Patriks Škuratovs 1994. 46 0+2 +4 34 +0.087
6. Artūrs Salija 1992. 42 4+4 +2 38 +0.048
7. Edgars Dīķis C 1991. 58 2+5 +1 40 +0.017
8. Krišs Lipsbergs 1993. 56 1+9 -3 77 -0.054
9. Jānis Jaks 1995. 30 0+3 -2 20 -0.067
10. Kalvis Ozols 1993. 14 0+0 -2 10 -0.143
11. Ģirts Zemītis 1995. 3 0+0 -1 8 -0.333

*

Cik daudz no komandas ir Gudļevskis?

Gudlevskis_vs_Gazovik_2011-12-05_HK_Riga_prof_facebook_comJau vairāk nekā pierasts ir teiciens, ka vārtsargs ir puse no komandas, bet labs vārtsargs – vairāk par pusi. HK Rīga salīdzinoši mazais vārtu zaudējumu apjoms ir lielā mērā pateicoties HK Rīga „pirmajam numuram” un Dinamo „trešajam” – Kristeram Gudļevskim (pa labi novietotā attēlā). Nevajag pat „dziedāt slavas dziesmas”, šosezon ir diezgan daudz ciparisku apliecinājumu. Protams, neviens vārtsargs nevar „atstrādāt” bez ciešas saprašanās ar aizsargiem, tomēr Gudļevska sniegums ir ļāvis aizsargiem un arī uzbrucējiem neiedzīvoties lietderības koeficienta mīnusos vai lielākos mīnusos. Par citiem HK Rīga vārtsargiem šosezon runa ir maz vai nemaz. Jo Gudļevskis nocīnījās lauvastiesā regulārās sezonas spēļu, lāga nelaižot pārējos divus „pie šprices”.

Tātad, Kristers Gudļevskis regulārās sezonas gaitā piedalījās 56 spēlēs (3190 minūtes!), 27 uzvarot, 18 zaudējot, bet 11 spēles „aizvedot” līdz pēcspēles metieniem. Kopā 3 spēles „sausas”, vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) 2.09 un atvairīto metienu apjoms veidoja 92,7%. Pēc atvairītu metienu procenta 2012./2013. g. regulārajā sezonā Gudļevksis bija visas MHL 3.-ais labākais vārtsargs! Pēc GAA kritērija – 4.-ais labākais.

Tas vēl nav viss! HK Rīga komandai šajā regulārajā sezonā bija līgā vislabākā pēcspēles metienu sēriju proporcija: 8 uzvarētas; 3 zaudētas. Bullīšu seriālos parasti vērtē uzbrucēju varēšanas, taču HK Rīga gadījumā „nesošais” elements bija Gudļevskis, kurš bija „mūris” visos 11 pēcspēles metienu seriālos. Pēcspēles bullīšu īstenošanas procents rīdziniekiem bija tikai 34,3% (12 no 35) jeb tikai 19.-ais labākais līgā. Toties pretinieku realizācijas procents, kad pretinieki spēlēja pret HK Rīga (lasīt, Gudļevski) bija ceturtais sliktākais līgā – 17,9% (7 no 39). Attiecīgi, Kristera Gudļevska sargātie vārti palika neskarti 82,1% gadījumu. Pēcspēles metieniem (izgājieniem 1-pret-1) tas ir lielisks „cipars”.

Jāpiebilst gan, ka Gudļevskim šī bija trešā sezona HK Rīga ierindā. Laiks būtiskām izmaiņām ir jau pienācis. Iespējams, jau ilgāku laiku. Ne tikai tādēļ, ka viņam nepieciešams progress, bet arī tāpēc, ka HK Rīga komandai jau būtu jāaudzina citi vārtsargi, kuri sēžot aiz Kristera Gudļevska muguras, netiek ne pie prakses, ne pie spēles laika, ne pie atbildības.

HK Rīga vārtsargu statistika MHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas visām 64 sp.; saskaņā ar mhl.khl.ru):

vārtsargs dz. agr. MHL pieredze sp. min:sek uzv.-zaud. PM (u-z) atv. met. GAA „sausas” SM
1. Kristers Gudļevskis 1992. 56 3190:00 27-18 11 (8-3) 92.7% 2.09 3 6
2. Rihards Cimermanis 1993. 15 634:42 2-5 0 87.0% 3.50 0 2
3. Boriss Tretjakovs 1993. 1 58:03 0-1 0 86.4% 3.10 0 0

*

Vai HK Rīga izpilda savus uzdevumus?

Nacionālais uzdevums. Savulaik, kad tika „izcepta” jauna vienība dalībai MHL čempionātā, kā viens no šī veidojuma pamatuzdevumiem bija – būt par bāzi Latvijas U-20 izlasei. Savā pirmajā sezonā (2010./2011.) HK Rīga kodols un pamatmasa bija nokomplektēta no „junioru gada” (togad 1991. gadā dzimušie un jaunāki); togad komanda šo misijas daļu pildīja un izpildīja. Izcīnīja „biļetes” uz U-20 eliti arī.

Sezonu pēc tam (2011./2012.) arī var pieņemt, ka HK Rīga „kalpoja” par Latvijas U-20 izlases bāzi. Vieta junioru elitē tika nosargāta… HK Rīga „ieguldījums” – pirmais vārtsargs, divi rezultatīvākie uzbrucēji, vēl „skoloti” 3 uzbrucēji un 4 aizsargi. Kopā 10 kadri, ieskaitot uz sezonu vai pussezonu no Liepājas „palienētos” Artūru Kuzmenkovu un Kristeru Freibergu. Skaits paliels, un nav tik būtiski mazāks par pirmās sezonas 13 „HK rīdziniekiem” (kas bija uzspēlējuši vismaz dažas spēles HK Rīga ierindā). Tomēr „atslēgas lomas” bija pasākušas samazināties. Atgādinājumam: pirmajā sezonā „toni noteica” tādi spēlētāji kā Upītis, Bičevskis, Biezais; tikai viens no aizsargiem (Ralfs Freibergs) bija bez HK Rīga spēļu pieredzes.

Bet otrajā sezonā (2011./2012.) bija sākusies junioru „pārturēšana” Dinamo jaunatnes komandā. HK Rīga ierindā palika liels skaits U-20 izlases vecumu pāraugušo hokejistu – 1990. un 1991. gadā dzimušo. Attiecīgi junioru izlasei „ražotās produkcijas” apjoms samazinājās; U-20 vecumam atbilstošo spēlētāju vidējā pieredze kļuva mazāka, spēles laiks pieticīgāks un atbildība – ierobežotāka.

2012./2013. g. sezonā? Latvijas U-20 izlase „izbira” no elites. Vadošajās lomās uzbrucēju sastāvā pamanāmi bijušie HK Rīga spēlētāji, bet no šīs sezonas aktuālajiem – 4.-ais rezultatīvākais uzbrucējs (Artūrs Ševčenko), 9.-ais rezultatīvākais (Lauris Rancevs). Aizsargu sastāvs gan bija „rīdziniecisks” – četrus no 7 aizsargiem izlases galvenais treneris Leonīds Tambijevs bija paņēmis no savas pamatdarbavietas HK Rīga. No 3 vārtsargiem pasaules čempionātā nebija neviens ar HK Rīga pieredzi. Kopā 9 hokejisti no HK Rīga aktuālā sastāva. Vēl arī treneru kolektīvs nāca no HK Rīga ierindas. Skaits un ieguldījums nav nemaz tik mazs, bet spēlētāju lomas vēl pieticīgākas nekā sezonu iepriekš. Protams, var pieminēt, ka pāris junioru izlases uzbrucēju (Ņikita Jevpalovs, Roberts Lipsbergs) iepriekšējo sezonu bija HK Rīga sastāvā „audzināti”. Tomēr šosezon HK Rīga vienību par Latvijas U-20 izlases bāzi varētu saukt tikai saimnieciski… Tāpat ir loģiski, ka Dinamo sistēmai ir savas intereses un vajadzības, kas ne vienmēr saskan ar deklarēto misiju – būt U-20 izlases bāzei.

Dinamo uzdevums. Audzināt kadrus KHL čempionātā spēlējošajai titulkomandai – šī uzdevuma izpildi vislabāk vajadzētu vērtēt ilgākā laika posmā par 3 aizvadītajām MHL sezonām. Tomēr zināmu ieskatu var sniegt arī šodiena. Kopumā no HK Rīga ierindā trīs sezonu gaitā uzspēlējušajiem spēlētājiem 12 puiši tika uz ledus arī Dinamo sastāvā KHL oficiālajās spēlēs. Par HK Rīga „lolotiem, auklētiem” un Dinamo komandai sagatavotiem spēlētājiem pilnīgi droši nevar uzskatīt četrus – no Krievijas jaunatnes hokeja atgādātos Ainaru Podziņu un Vitaliju Karamnovu, kā arī divus 1990. gadā dzimušos – Robertu Bukartu un Ronaldu Cinku, kuri Dinamo sastāvā jau bija uzspēlējuši pirms HK Rīga izveides. Bet 8 hokejistus dalībai „lielajā” komandā ar spēļu praksi un visādi citādi gatavoja HK Rīga soliņš un ierinda. Skaits ir itin pieklājīgs. Septiņi no šiem puišiem arī šosezon ir piedalījušies Dinamo spēlēs – uzbrucēji Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Miks Indrašis, Miks Lipsbergs, Juris Upītis, aizsargs Mārtiņš Porejs un vārtsargs Kristers Gudļevskis. Der atcerēties, ka KHL reglamenta pārstrāde un 1991. gadā dzimušo „dotēšana” ir veicinājušas tieši šo puišu iesaisti Dinamo sastāvā. Jā, un tikai viens no „audzēkņiem” (Raimonds Vilkoits) šosezon cīnās ārpus Dinamo saimniecības. Vai uzdevums attiecībā uz Dinamo ir izpildīts? Šobrīd un aktuālajā situācijā – noteikti jā. Liels jautājums, kā būs veicies ar nākamās sezonas KHL jaunākā vecuma hokejistiem – 1992. gadā dzimušajiem un jaunākiem, ko piedāvāt Dinamo sastāvam. Kuri un cik daudz to būs?

Savs uzdevums. Šīs sezonas uzdevums bija iekļūt play off-ā, kas arī izdevās. 17 komandu konkurencē izlauzties no regulārās sezonas tabulas lejasdaļas – apsveicami! 8. vieta Rietumu konferencē bija pēdējā „biļete” uz izslēgšanas spēlēm. Bet tas arī viss! Kas arī labi saskatāms izslēgšanas spēļu pirmajā sērijā, kas zaudēta ar vienādi graujošiem rezultātiem Rietumu konferences līderiem – Atlanti. Jā, jā – tiem pašiem, kuri arī divās iepriekšējās sezonās pirmajā kārtā rīdziniekus „izslēdza” no Harlamova kausa izcīņas. Protams, var filozofēt, ka Atlanti sastāvā ir „ieņēmuši” vairākus spēlētājus no galvenās komandas – Atlant, kam beidzies KHL play off. Taču noteikumi visiem vienādi; neviens neliedza taisīt rokādes no Dinamo. Taču „lielajiem” savas cīņas – par Cerības kausu. Tāpat neviens neliedza HK Rīga sastāvā esošajiem puišiem dot spēļu praksi KHL regulārās sezonas gaitā un īpaši noslēgumā pie „lielajiem” vai, piemēram, Liepājā, kur tomēr pieaugušāks hokejs.

P.S. Izslēgšanas spēles

Zaudējums sērijā ar 0-3 nav pārsteigums. Mulsinošs ir rezultāts, kas visās 3 spēlēs bija vienāds 1:7. Arī mājas spēlē Piņķos. Tomēr, ja aizdomājas, kas tad bija tie HK Rīga argumenti un priekšnoteikumi, lai būtu savādāk? Vai komandas spēlētāji, treneri un arī augstāka vadība ir gatava kaut kam vairāk? Ja jā, tad kādi vingrinājumi ir paveikti, lai HK Rīga sniegums kardināli mainītos?

HK Rīga spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonas MHL izslēgšanas spēlēs (pēc komandas visām 3 spēlēm; saskaņā ar mhl.khl.ru):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- SM met. iemet.
UZBRUCĒJI
1. Nikolajs Jeļisejevs 1994. 3 1+1 -2 2 9 0% (0 no 3)
2. Rūdolfs Maslovskis 1995. 3 1+1 -3 2 4
3. Miks Lipsbergs 1991. 3 1+0 -4 0 3 28.8% (5 no 18)
4. Georgs Golovkovs 1995. 3 0+1 -3 2 0 43.8% (14 no 32)
5. Andris Siksnis 1993. 3 0+0 ±0 2 4
6. Artūrs Ševčenko 1994. 3 0+0 -1 0 3 50% (1 no 2)
7. Rustams Begovs 1993. 3 0+0 -1 2 2 40.6% (26 no 64)
8. Rihards Bukarts 1995. 3 0+0 -2 0 4 0% (0 no 1)
9. Deivids Sarkanis 1994. 3 0+0 -2 0 0
10. Lauris Rancevs 1993. 3 0+0 -2 2 0 38.9% (7 no 18)
11. Ričards Kondrāts 1994. 3 0+0 -4 2 1 80% (4 no 5)
12. Edgars Kurmis 1993. 3 0+0 -6 8 2 100% (1 no 1)
13. Dāvis Straupe 1992. 3 0+0 -8 2 3 30% (6 no 20)
AIZSARGI
1. Pauls Zvirbulis 1993. 1 0+0 -1 0 0
2. Patriks Škuratovs 1994. 2 0+0 -1 2 0
3. Mārtiņš Porejs 1991. 3 0+0 -2 6
4. Artūrs Salija 1992. 3 0+1 -3 10 1
5. Edmunds Augstkalns 1994. 3 0+0 -3 0 2 50% (1 no 2)
6. Andrejs Smirnovs 1992. 3 0+0 -3 4 1 0% (0 no 2)
7. Krišs Lipsbergs 1993. 3 0+0 -4 0 0
8. Edgars Dīķis 1991. 3 0+0 -6 2 1
VĀRTSARGI dz. sp. uzv-zaud atv. met. atv. % GAA sp. laiks
1. Rihards Cimermanis 1993. 2 0-0 10 no 12 83.3% 4.55 26:23
2. Kristers Gudļevskis 1992. 3 0-3 56 no 75 74.7% 7.42 153:37

*

P.P.S.

HK Rīga puišiem klubu sezona vēl nav beigusies. Jau nākamajā dienā (šodien) virkne spēlētāju ir devusies palīgā Juniors komandai Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēs – pret Ozolnieki / Monarch komandu. Spēles pieteikumā: Rihards Bukarts, Rihards Cimermanis, Georgs Golovkovs, Krišs Lipsbergs, Rūdolfs Maslovskis, Patriks Škuratovs. Iespējams Juniors spēļu sastāvā būs ieraugāmi vēl citi tikko pret Atlanti komandu spēlējušie, jo komandas kopējā pieteikumā ir arī tādi vārdi kā Edmunds Augstkalns, Rustams Begovs, Edgars Dīķis, Kristers Gudļevskis, Nikolajs Jeļisejevs, Edgars Kurmis, Miks Lipsbergs, Mārtiņš Porejs, Lauris Rancevs, Artūrs Salija, Deivids Sarkanis, Andris Siksnis, Andrejs Smirnovs, Dāvis Straupe, Artūrs Ševčenko, Pauls Zvirbulis. Tiesa, Juniors pieteikumā ir arī čupa ar šī brīža dinamiešiem – Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Roberts Bukarts, Oskars Cibuļskis, Andris Džeriņš, Miks Indrašis, Gints Meija, Vitālijs Pavlovs, Gunārs Skvorcovs, Kristaps Sotnieks, Juris Upītis. Varbūt Latvijas Virslīgā ir cerība sagaidīt ņipru finālu starp Liepājas Metalurgs un Dinamo spēkiem? Pagaidām abām komandām pusfināli.

HK Rīga komandas rekordi MHL 3 regulāro sezonu laikā (treknrakstā spēkā esošais visu sezonu rekords):

kritērijs rekords 2012./2013. (64 sp.) rekords 2011./2012. (60 sp.) rekords 2010./2011. (56 sp.)
uzvara ar lielāko vārtu st. 7:1 pret Patriot (2012-10-24) 6:2 pret Tatranski Vlci (2012-03-09) 13:4 pret Russkije Vitjazi (2010-09-29)
5:1 pret Kuzņeckije Medvedi (2012-03-02)
visvairāk vārtu guvumu spēlē 8:3 pret Krasnaja Armija 6:2 pret Tatranski Vlci (2012-03-09) 13:4 pret Russkije Vitjazi (2010-09-29)
6:3 pret Tatranski Vlci (2011-09-11)
6:5 PM pret Bars (2012-02-14)
zaude ar lielāko vārtu st. 0:6 pret MHK Spartak (2012-09-18) 0:6 pret MHK Himik (2011-12-11) 0:4 pret Krasnaja Armija (2010-12-05)
0:4 pret SKA-1946 (2011-03-02)
1:5 pret Almaz (2011-02-26)
2:6 pret Dmitrovas Kriļja Sovetov (2010-11-30)
visvairāk vārtu zaudējumu spēlē 2:7 pret Almaz (2013-02-26) 0:6 pret MHK Himik (2011-12-11) 5:8 pret MHK Himik (2011-01-10)
5:6 PM pret Serebrjanije Ļvi (2011-11-05)
rezultatīvākā “sausā” uzvara 1:0 pret Russkije Vitjazi (2013-03-04) 5:0 pret Serebrjanije Ļvi (2011-11-06) 6:0 pret Junost (2011-02-15)
1:0 OT pret MHK Himik (2013-02-15)
1:0 PM pret Serebrjanije Ļvi (2012-12-03)
skarbākā “sausā” zaude 0:6 pret MHK Spartak (2012-09-18) 0:6 pret MHK Himik (2011-12-11) 0:4 pret Krasnaja Armija (2010-12-05)
0:4 pret SKA-1946 (2011-03-02)

*

HK Rīga spēlētāju rekordi MHL 3 regulāro sezonu laikā (treknrakstā spēkā esošais visu sezonu rekords):

kritērijs rekords 2012./2013. (64 sp.) rekords 2011./2012. (60 sp.) rekords 2010./2011. (56 sp.)
rezultatīvākais spēlētājs Juris Upītis 52 (20+32) punkti (58 sp.) Mārtiņš Jakovļevs 29 (3+26) punkti (60 sp.) Miks Indrašis 53 (21+32) punkti (56 sp.)
labākais vārtu guvējs Juris Upītis 20 reizes (58 sp.) Roberts Lipsbergs 14 reizes (58 sp.) Raimonds Vilkoits 25 reizes (56 sp.)
rezultatīvākais asistents Juris Upītis 32 piesp. (58 sp.) Mārtiņš Jakovļevs 26 piesp. (60 sp.) Miks Indrašis 32 piesp. (56 sp.)
visvairāk spēļu sezonā Pauls Zvirbulis visas 64 sp. Mārtiņš Jakovļevs visas 60 sp. Miks Indrašis visas 56 sp.
Mārtiņš Porejs visas 56 sp.
Raimonds Vilkoits visas 56 sp.
labākais lietderības koeficients Juris Upītis +11 (58 sp.) Mārtiņš Porejs +15 (59 sp.) Vitalijs Karamnovs +13 (25 sp.)
Mārtiņš Porejs +13 (56 sp.)
sliktākais lietderības koef. Emīls Potāpovs -6 (7 sp.) Ēriks Ševčenko -13 (55 sp.) Kārlis Kalvītis -10 (52 sp.)
rezultatīvākais aizsargs Pauls Zvirbulis 15 (5+10) punkti (64 sp.) Mārtiņš Jakovļevs 29 (3+26) punkti (60 sp.) Mārtiņš Jakovļevs 24 (4+20) punkti (54 sp.)
labākais vārtu guvējs aizsargs Pauls Zvirbulis 5 reizes (64 sp.) Mārtiņš Jakovļevs 3 reizes (60 sp.) Mārtiņš Porejs 5 reizes (56 sp.)
visvairāk izšķirošo PM Dāvis Straupe 4 reizes (63 sp.) Juris Upītis 2 reizes (22 sp.) Roberts Bukarts 2 reizes (12 sp.)
vārtsargs ar ilgāko sp. laiku Kristers Gudļevskis 3190:00 Kristers Gudļevskis 2285:06 Kristers Gudļevskis 2760:17
labākais GAA vārtsargam Kristers Gudļevskis 2.09 (56 sp.) Jānis Auziņš 2.00 (28 sp.) Kristers Gudļevskis 2.20 (49 sp.)
labākais atv. met. % vārts. Kristers Gudļevskis 92.7% (56 sp.) Jānis Auziņš 91.8% (28 sp.) Kristers Gudļevskis 92.0% (49 sp.)
Kristers Gudļevskis 91.8% (40 sp.)
visvairāk “sausu” sp. vārts. Kristers Gudļevskis 3 sp. (56 sp.) Jānis Auziņš 3 sp. (28 sp.) Kristers Gudļevskis 7 sp. (49 sp.)
vārtsargam labākā uzv.-zaud. attiecība Kristers Gudļevskis 27-18 (56 sp.) Kristers Gudļevskis 16-16 (40 sp.) Kristers Gudļevskis 26-16 (49 sp.)
visvairāk soda minūšu Krišs Lipsbergs 77 min. (56 sp.) Māris Bičevskis 76 min. (33 sp.) Mārtiņš Porejs 87 min. (56 sp.)
visvairāk uzvaras vārtu Juris Upītis 5 reizes (58 sp.) Roberts Bukarts 3 reizes (15 sp.) Raimonds Vilkoits 4 reizes (56 sp.)
Nikolajs Jeļisejevs 5 reizes (62 sp.) Juris Upītis 3 reizes (22 sp.)
Māris Bičevskis 3 reizes (33 sp.)
Nikolajs Jeļisejevs 3 reizes (40 sp.)
lab. iemet. % (no 100 iemet.) Georgs Golovkovs 50.5% (57 sp.; 455 iemet.) Raimonds Upenieks 54.7% (36 sp.; 276 iemet.) Raimonds Upenieks 62.1% (25 sp.; 103 iemet.)

*

Plašākai ainavai un blakus interesei:

  • HK Rīga spēlētāju individuālā statistika MHL 2012./2013. g. regulārajā sezonā – mhl.khl.ru
  • HK Rīga spēlētāju individuālā statistika MHL 2012./2013. g. izslēgšanas spēlēs – mhl.khl.ru
  • Iepriekšējo 2 regulāro sezonu HK Rīga rekordi: tepat
  • MHL izlases sastāvs decembra, janvāra spēlēm Ziemeļamerikā (sastāvā arī Miks Lipsbergs un Juris Upītis, kā arī MHK Himik uzbrucējs Kirils Tambijevs) – mhl.khl.ru
  • MHL zvaigžņu spēles (Izaicinājuma kausa) Rietumu konferences komandas sastāvs (t.sk., Edgars Dīķis) – mhl.khl.ru
  • Igauņi gribot savu komandu MHL – mhl.khl.ru

[Pirmajā attēlā: HK Rīga ierindas fragments pirms spēles pret čehu Energie 2012. gada 21. oktobrī. Otrs (Jura Upīša) foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Mamonti Jugri 2011. gada 3. decembrī. Trešais (Andreja Smirnova) foto – HK Rīga spēlē pret MHK Spartak 2011. gada 24. septembrī. Ceturtais (Kristera Gudļevska) foto – HK Rīga spēlē pret Gazovik 2011. gada 5. decembrī. Visu 4 foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL), MHL | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »

Dinamo „tirgus placis” – iespēja jaunajiem?

Posted by petrovich27 uz 2013/02/04

HK_Riga_vs_Energie_2012-10-21_HK_R_facebook_N4_VERSVietu KHL izslēgšanas spēlēs zaudējušās Rīgas Dinamo komandas sastāva „izpārdošana” pagaidām saredzama tikai kā izmaksu optimizēšana. Taču varbūt ir pēdējais laiks dot iespēju jaunajiem? Īstiem junioriem? Pirmajās četrās KHL sezonās Rīgas komanda vismaz nedaudz bija devusi iespēju spēlēt U-20 vecuma hokejistiem, bet šosezon – nē. Dinamo sastāva komplektētājiem un treneriem pietrūkst domāšanas ilgtermiņā vai drosmes? Vai arī HK Rīga un tās galvenā trenera Leonīda Tambijeva devums ir bezjēgā?

Dinamo „autlets” jeb sezonas izskaņas izpārdošana ar atlaidēm ir diezgan normāla parādība, bet Rīgas klubs ar to saskārās pirmoreiz. Jo ir pirmā reize kluba neilgajā pastāvēšanas vēsturē, kad cīņa par Gagarina kausu vairs nespīd. Tādēļ ir normāli, ja spēlētājus, ar kuriem nerēķinās komandas nākotnes zīmējumā, cenšas pārdot, iemainīt vai atdot citiem klubiem. Tas ne tikai atbrīvo finanšu līdzekļus, bet nereti tiek izmantots jauno spēlētāju iespēlēšanai. Mazāk pieredzējušie tiek pie lielāka spēles laika, bet citi, kas netiktu spēlēt vispār, tiek pie kaut kāda spēles laika. Labi, ka Dinamo izredzes uz play off pazuda tik ātri, jo pretējā gadījumā, rādās, Kristeram Gudļevskism un Jurim Upītim būtu jāgaida vēl ilgāk…

Tad nu 2013. gada janvārī no komandas „deportētie” Matjē Karls, Aleksandrs Ņiživijs, Aleksandrs Žirū, Ģirts Ankipāns vismaz teorētiski atbrīvo vairāk vai mazāk spēles laika pārējiem. Cits stāsts, ka kluba vadība leģionārus varēja „triekt” arī daudz ātrāk, kā arī varēja mazāk runāt par Karsuma un Indraša „iznomāšanu”, kas KHL tomēr nav leģitīma. Uz konkrētā fona izskatījās tā, ka pat pārdošanai / iznomāšanai Dinamo pusē spēju nepietiek…

Kā atlikušo sezonas daļu izmantos Rīgas Dinamo? Savas nevarēšanas ļoti gribēs kompensēt Cerības (Nadeždas) kausa izcīņā? Vai tomēr dos iespēju un laidīs pie teikšanas ne tikai savu jaunāko galu, bet arī īstus juniorus – U-20 vecuma hokejistus (dz. 1993. g. un jaunāki), kuri Dinamo saimniecībā ir! 2. un 3. februāra spēlēs HK Rīga puiši MHL čempionāta spēlēs pret CSKA jaunatnes komandu Krasnaja Armija skrēja un cīnījās ar tādu azartu, atdevi un pašaizliedzību, ka prieks. Jo viņi grib šosezon uzspēlēt Dinamo. Un kad tad Rīgas kluba menedžments plāno pārbaudīt savu „jauno paaudzi”, kas būs vajadzīga turpmākajās sezonās?

Cik tad jauns ir Rīgas Dinamo?

Šosezon Dinamo komandas sastāvā dažādos posmos iespēlējot piecus 1991. gadā dzimušos hokejistus (Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Miks Lipsbergs, Mārtiņš Porejs, Juris Upītis) un vienu 1992. gada spēlētāju (Kristers Gudļevskis), Dinamo ir radījuši ilūziju, ka ir jaunatnei pretimnākoša klubs. Ja vēl pieskaita trīs 1990. gadā dzimušos (Robertu Bukartu, Miku Indraši, Gunāru Skvorcovu), tad šķiet vispār rožaina ainava. Bet viss atkarīgs, kur novieto jaunības atskaites latiņu. Vairumā hokeja pasaules robežšķirtne ir junioru vecums (U-20; šosezon 1993. gadā dzimušie), kurā spēlētājs vēl atbilst junioru līgu standarta vecumam un kurā tiek izspēlēti pasaules čempionāti. Pēc tam jau sākas vai nekad nesākas pieaugušais hokejs. Pasaules kartē ir daži izņēmumi. Piemēram, Ziemeļamerikā junioru līgās ļauj uzspēlēt pa kādam U-21 vecuma spēlētājam. Skarbākais jaunības pagarinājums ir Krievijā bāzētajās līgās, kur MHL atļauj spēlēt arī U-22 vecuma hokejistiem, bet KHL-ā kā dotētais jauno vecums, kas ļauj pieteikt pilnu sastāvu, ir tas pats U-22 (šogad 1991. gadā dzimušie un jaunāki).

Tomēr vairums KHL klubu šo dotēto vecumu izmanto prātīgi – iespēlē arī U-20 vecuma hokejistus, dodot tiem KHL līmeņa pieredzi. Līdz šim 2012./2013. g. sezonā KHL oficiālajās spēlēs ir piedalījušies 48 junioru vecuma (U-20) hokejisti: 28 puiši – dzimuši 1993. gadā; 17 puiši – 1994. gadā; 3 jaunieši – 1995. gadā.

No 26 KHL klubiem šosezon iespēju uzspēlēt U-20 vecuma hokejistiem nav devuši tikai 4 klubi. Ne sekundi junioriem nav devuši Sibir, Lokomotiv, Rīgas Dinamo un tai menedžmenta rokraksta ziņā radniecīgais HC Lev Praha. Protams, ir arī dažas komandas, kur junioru spēles laiks ir bijis ļoti simbolisks. Pārējās junioriem ne īpaši vai mazliet draudzīgās komandas ir Amur (ar 2:38 kopējā spēles laika junioriem), Torpedo (4:24), SKA (28:16) un arī Vitjaz (35:23).

Tradicionāli junioriem ar spēles laiku dāsnākās komandas atrodas Austrumu konferences lejasdaļā. Tās jaunajiem „dod spēlēt” ne tikai tad, kad ir skaidra netikšana izslēgšanas spēlēs, bet arī krietni pirms tam. U-20 vecuma hokejistiem draudzīgākā komanda 2012./2013. g. sezonā līdz šim ir bijusi Jekaterinburgas Avtomobiļist, kura šosezon iespēlējusi tikai divus juniorus, bet ar pamatīgu spēles laiku (kopsummā 895:52). Otrs junioriem labvēlīgākais klubs ir Novokuzņeckas Metallurg, kurš šosezon sastāvā „ielaidis” 7 junioru vecuma hokejistus (!!!) un kopsummā ļāvis U-20 spēlētājiem 862 minūtes „ar asti” (862:54).

Tomēr nav tā, ka tikai uz Gagarina kausa izcīņu nepretendējošas komandas dod spēles laiku jaunajiem. Junioriem trešā draudzīgākā komanda ir uz play off pretendējošā HC Slovan Bratislava (3 spēlētāji un 598:02), ceturtā – viens no Austrumu līderiem Traktor (4 spēlētāji un 558:48), piektā – viens no Rietumu līderiem Maskavas Dinamo (1 spēlētājs, bet 477:55). Turpat netālu arī Magņitka – 4 spēlētāji un 422:10 spēles laika summā.

KHL junioriem (U-20) draudzīgākās komandas 2012./2013. g. sezonā (pēc 2013-02-03 spēles; īsi pirms regulārās sezonas beigām):

klubs U-20 vec. sp. skaits kop. sp. laiks t.sk. vārts. laiks vieta KHL
1. Avtomobiļist 2 895:52 26.
2. Metallurg (Novokuzņecka) 7* 862:54 80:18 21.
3. HC Slovan Bratislava 3 598:02 13.
4. Traktor 4 558:48 6.
5. Dinamo (Maskava) 1 477:55 3.
6. Metallurg (Magņitogorska) 4 422:10 7.
7. Spartak 2 414:40 23.
8. Ņeftehimik 2 376:12 14.
9. Salavat Julajev 3* 339:50 237:58 9.
10. Baris 3 297:56 19:00 11.
11. Jugra 1 293:55 17.
12. Avangard 1 167:54 2.
13. Ak Bars 2 152:29 4.
14. CSKA 2 135:48 5.
15. Atlant 2 88:14 19.
16. Donbass 2 75:58 18.
17. Dinamo (Minska) 1 63:18 63:18 16.
18. Severstaļ 2 51:42 10.
19. Vitjaz 2 35:23 22.
20. SKA 1 28:16 1.
21. Torpedo 1 4:24 20.
22. Amur 1 2:38 25.
23.-26. Dinamo (Rīga) 0 24.
HC Lev Praha 0 15.
Lokomotiv 0 8.
Sibir 0 12.

* P.S. Viens spēlētājs – 1994. gadā dzimušais uzbrucējs Antons Sļepiševs – šosezon ir spēlējis 2 komandās: Novokuzņeckas Metallurg un Salavat Julajev.

Rezultatīvākie U-20 vecuma uzbrucēji KHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc 2013-02-03 spēles):

spēlētājs dz. klubs sp. punkti +/- vid. sp. laiks
1. Nails Jakupovs 1993. Ņeftehimik 22 10+8 -4 14:24
2. Damirs Žafjarovs 1994. Metallurg (Novokuzņecka) 38 4+6 -5 11:22
3. Antons Sļepiševs 1994. Slavat Julajev / Metallurg (Novokuzņecka) 23 6+1 -1 12:33
4. Jaroslavs Kosovs 1993. Metallurg (Magņitogorska) 38 4+3 -5 8:48
5. Marko Daňo 1994. HC Slovan Bratislava 35 3+4 +3 9:29
6. Aleksandrs Hohlačovs 1993. Spartak 26 2+5 0 13:04
7. Tomáš Mikúš 1993. HC Slovan Bratislava 31 3+3 +3 8:01

*

Lietderīgākie U-20 vecuma aizsargi KHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc 2013-02-03 spēles):

spēlētājs dz. klubs sp. punkti +/- vid. sp. laiks
1. Andrejs Mironovs 1994. Dinamo (Maskava) 37 0+5 +4 12:55
2. Ņikita Ņesterovs 1993. Traktor 33 0+0 +4 12:13
3. Jaroslavs Dibļenko 1993. Atlant 8 0+1 +3 10:43
4. Alberts Jaruļļins 1993. Ak Bars 27 0+1 +2 5:22

*

Visu U-20 vecuma vārtsargu sniegums KHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc 2013-02-03 spēles):

vārtsargs dz. klubs sp. sp. laiks atv. % GAA
Andrejs Vasiļevskis 1993. Salavat Julajev 7 237:58 91.8% 2.27
Iļja Sorokins 1995. Metallurg (Novokuzņecka) 3 80:18 92.7% 2.24
Jans Šeļepņovs 1993. Dinamo (Minska) 2 63:18 87.0% 2.84
Vladimirs Kramars 1993. Baris 1 19:00 77.8% 6.32

*

Protams, KHL regulārās sezonas noslēgumā dažās spēlēs varētu nedaudz pieaugt to U-20 vecuma spēlētāju skaits, kas devušies laukumā KHL čempionātā. Tāpat arī līdz šim spēlējušo jauno hokejistu statistika. Taču principiālas izmaiņas kopējā KHL griezumā nav gaidāmas. Saistībā ar Dinamo paliek jautājums par domāšanu ilgtermiņā un drosmi uzticēties junioriem.

Vai Dinamo nav savu U-20 vecuma hokejistu?

Kā zinām, 2010. gada rudenī savā pirmajā KHL čempionātā devās HK Rīga vienība, kurai viens no definētajiem pamatuzdevumiem bija un ir – jauno hokejistu audzināšana un „iesildīšana” Dinamo vajadzībām. Šajā sakarā arī absolūtais vairums Dinamo sastāvā KHL čempionātā spēlējušo 1990.-1992. gadā dzimušo hokejistu ir gājuši cauri vai turp-atpakaļ caur HK Rīga ierindu. Vienīgais – Gunārs Skvorcovs (dz. 1990.) nav spēlējis MHL čempionātā.

Lai nebūtu plaša diskusija par to, vai 1994. un 1995. gadā dzimušie (attiecīgi, U-19 un U-18) var būt gatavi KHL līmenim, var pievērsties tikai IIHF noteiktajai klasikai – U-20 „tīrajam” vecumam, t.i. 1993. gadā dzimušajiem. HK Rīga ierindā šosezon MHL oficiālajās spēlēs tādi ir uzspēlējuši 11 personu skaitā, no kurām viens ir leģionārs (Aleksandrs Burcevs) un viens (Ritvars Zonenbergs) jau ir pametis Dinamo sistēmu, lai uzspēlētu pie Aigara Ciprusa Viļņas Baltika komandā MHL B grupā. Vai no palikušajiem nav kāds „ņemams” vismaz uz tām spēlēm, kurās vairs nav ko zaudēt? Ja nē, tad jautājums – HK Rīga vienu gadu strādājusi pa tukšo? Un kam tad vajadzīga HK Rīga?

Nav tā, ka būtu anormāla pārbagātība, tomēr arī HK Rīga sastāvā varētu atrast spēlētājus, kas ainavu nebojātu. Tiesa, šosezon būtu īpaši jācenšas, lai kopskatu varētu sabojāt… Starp 1993. gadā dzimušiem HK Rīga uzbrucējiem, vismaz pagaidām, nebūs atrodami superrezultatīvi „glābēji”, bet uzbrucējus ar pieklājīgi nostādītu darba ētiku, atdevi un degsmi, kas derētu vismaz 4. maiņai, atrast varētu noteikti. T.sk., deficītajā centra pozīcijā. Cik gatavi vai negatavi KHL-am, to jau tikai uz ledus varētu redzēt. Arī aizsargu varētu atrast, ja ģenerālmenedžerim Opuļskim, treneriem Ābolam un Ignatjevam ir doma par ilgtermiņu. Starp citu, augumā ne pārāk raženais Pauls Zvirbulis ir viens no labākajiem aizsargiem HK Rīga ierindā. Šajā gadījumā, jājautā, vai Dinamo sastāva „skauti” būtu gatavi rīkoties pret stereotipiem un vispārēju skepsi, lai sastāvā iemēģinātu ne to garāko aizsargu. Savukārt, vārtsargi pagaidām paliek „aiz strīpas”, jo HK Rīga pirmo vijoli spēlē Gudļevskis, bet pārējiem atliek tas, kas pāri paliek.

HK Rīga 1993. gadā dzimušie spēlētāji un viņu sniegums MHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc 2013-02-03 spēles; dati saskaņā ar mhl.khl.ru; auguma cm un kg iespējams izmaiņas):

spēlētājs cm kg sp. punkti +/-
UZBRUCĒJI
Rustams Begovs 179 70 52 14+12 +10
Aleksandrs Burcevs 187 72 1 0+0 0
Edgars Kurmis 179 69 32 3+9 +7
Lauris Rancevs 186 81 43 2+7 -3
Andris Siksnis 178 80 47 9+12 +12
Ritvars Zonenbergs 183 73 6 0+0 -1
AIZSARGI
Krišs Lipsbergs 182 78 49 1+5 -3
Kalvis Ozols 198 80 14 0+0 -2
Pauls Zvirbulis 172 70 52 5+9 +9
VĀRTSARGI cm kg sp. (sp. laiks) atv % GAA
Rihards Cimermanis 180 70 13 (539:41) 86.7% 3.34
Boriss Tretjakovs 182 74 1 (58:03) 86.4% 3.10

*

Ieskatam:

  • Dinamo jaunākie hokejisti uz KHL fona 2011./2012. g. sezonas vidū: tepat
  • Par junioru vecuma (U-20) spēlētājiem KHL pirmajās 3 sezonās (2008. – 2011.): tepat
  • KHL komandu junioru vecuma spēlētāji pirmajās 3 sezonās (pilns saraksts): tepat
  • AS Dinamo Rīga pārstāvja Jura Savicka intervija (2013-02-01) – sportacentrs.com

[Attēlā: HK Rīga puišu konsultācija pie Tambijeva. Ierindā arī 1993. gadi – #62 Siksnis, #7 Begovs, #89 Rancevs… Foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Energie (Karlovi Vari) 2012. gada 21. oktobrī; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL, MHL | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »