Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘mikromači’

Čempionāta pēcgarša. Nulle emociju, tikai cipari

Posted by petrovich27 uz 2014/06/13

LAT_vs_FIN_2014-05-10_iihf_com_N2Nedēļas divas – trīs kā pabeidzies kārtējais pasaules čempionāts – 18.-ais Latvijas izlasei elitē. Tas nesis saviļņojošus panākumu pret hokeja lielvalstīm ASV un Somiju, kā arī šī gada pastarīti Kazahstānu. Pret “sava ranga” Baltkrieviju, Šveici un Vāciju punktus dažādu iemeslu dēļ paņemt neizdevās, tādēļ – arī šogad ārpus play off. Kā izskatās Latvijas izlases vīri no neliela laika attāluma?

UZBRUCĒJI

Armands Berziņš. Kazahstānas Beibaris vienībā sezonu aizvadījušais centra uzbrucējs ir Latvijas izlases nezūdoša vērtība jau septītajā pasaules čempionātā – kopš 2007. gada (ar pauzi 2010.). ‘Nezūdoša’ būs par skaļu teikts, jo daļā sezonu un arī šajā kandidātu sarakstā bijis “uz robežas”. Lai arī kā, neskatoties uz balansēšanu, sastāvā ir trāpījis. Varoņdarbi nav gaidīti un nav bijuši, ja neskaita 3 rezultativitātes punktus 2007. gada pasaules čempionātā. Arī šogad – vidēji 5 minūtes spēles laika ceturtā ranga maiņās, statistika viduvēja, bet ar tendenci uz mīnusu. It kā nekā spīdoša, bet arī nekāda pamata pārmetumiem.

Mārtiņš Cipulis. Viņam šis bija jau 10.-ais pasaules čempionāts Latvijas izlasē, un, šķiet, tie laiki, kad Cipulis vāca pa sešiem punktiem turnīrā (2009., 2011.) ir tālu prom. Skaidrs, ka ne visiem maiņā ir “jābrauc pie stūres” (jāmet), kādam ir jābūt arī kontrolierim. Tomēr Minskas čempionāts ir vairāk mīnusos un pieder Cipuļa bālāko čempionātu daļai. Starp citu, šī gada čempionātā bija otrs visvairāk metošais Latvijas izlasē. 15 metieni, 0% realizācijas…

Daugavins_LAT-vs_FIN_2014-05-10_LHF_facebook-n10Kaspars Daugaviņš. Ženevā lielisku sezonu aizvadījušajam un nu jau Maskavas Dinamo “sagūstītajam” uzbrucējam šis čempionāts bija lielisks. Viens no rezultatīvākajiem Latvijas izlasē, nosaukts starp 3 labākajiem Latvijas izlasē Minskas turnīrā, lietderīgākais spēlētājs valstsvienībā (+4), labākās mikromaču summas (4:1) un mikromaču vārtu starpības (12:5) “īpašnieks”. Šis patiešām bija Daugaviņa čempionāts. Jau sestais Latvijas izlases krāsās.

Andris Džeriņš. No enerģijas maiņas un mazākuma pirmā komplekta uzbrucējiem rezultativitāti gaida mazāk par izturību, stabilitāti un savu vārtu drošību. Tādēļ viena rezultatīva piespēle un nelielais metienu skaits (4 reizes 7 spēlēs) ir sīkums. Tomēr arī lietderība mīnusos (-3), zaudēti 5 spēļu mikromači (vienā neizšķirts)… Statistika ir īpaši bēdīga; no uzbrucējiem tikpat “šķidra” tā ir pāriniekam Gintam Meijam. Ja atceras, ka 2011. gada pasaules čempionātā A.Džeriņam bija 5 rezultativitātes punkti… Runa nav par punktiem, bet lomām. (Džeriņam šis bija piektais pasaules čempionāts; visi pēc kārtas – 2010.-2014.).

Zemgus Girgensons. Latvju jaunais talants jau saņēma pārmetumu “jūru” par nesavaldību pret krievu Burmistrovu, kas maksāja 5 minūšu mazākumu spēlē pret Krieviju un diskvalifikāciju uz vienu spēli – pret tik “vajadzīgo” Baltkrieviju. Iespējams, arī kāds gaidīja nedaudz vairāk par diviem vārtu guvumiem. Bet Girgensona pienesums bija ne tikai mega-skaists vārtu guvums pret ASV izlasi, bet arī salīdzinoša lietderība – viņam esot laukumā Latvija ir varējusi iemest 8 reizes (no 20), mikromaču starpība starp labākajām uzbrucēju ierindā (3:1). Zemgum šis bija otrais pasaules čempionāts.

Indrasis_LAT_vs_AUT_2013-05-07_iihf_comMiks Indrašis. Aizpērnajam brīnumbērnam, kurš uzguņoja savā debijas čempionātā 2012. gadā, uz pirkstiem skatījās pirms gada, kad iepriekšējo 5 punktu vietā izdevās iekrāt vienu, Šogad viss līdzsvarā – četri rezultativitātes punkti, kas ir trešais labākais uzkrājums starp uzbrucējiem. Lietderība neitrāla, bet mikromaču cipari ar tendenci uz plusiem. Vienmēr var labāk, bet Mika trešais pasaules čempionāts pieņemams kā izdevies.

Koba Jass. Viens no tiem spēlētājiem, par kura iekļaušanu izlases sastāvā diskusiju bijis vairāk nekā attiecībā uz citiem. Jādomā, ka ceturtās maiņas vai 13./14. uzbrucēja posteņa ieņēmējam nav izšķiroša nozīme, lai komplektācijā to vispār bez diskusijām atstātu treneru ziņā. Ainavu sev atvēlētajās četrās spēlēs (ar vidējo spēles laiku – 6 minūtes) Koba neizbojāja. Arī statistiski. Lietderība neitrāla, mikromači stabili, soda minūtes bez katastrofas, pat viens vārtu guvums sanācis, kas nav izdevies pieciem izlases uzbrucējiem. “Malējais” būs jāmeklē citur… Galvenais treneris Teds Nolans nebija vienaldzīgs pret šo uzbrucēju, ņemot līdzi uz visiem 3 pasaules čempionātiem savā virsvadībā (2012. – 2014.). Interesanti, kā veiksies pie citiem treneriem.

Ronalds Ķēniņš. Kā vienīgais no spēlētājiem iekļāvās sastāvā, neaizvadījis nevienu pārbaudes spēli. Tādēļ pie valstsvienības ritma nācās pierast. Aktuālais Šveices čempions Ķēniņš ļāva spīdēt maiņas biedriem Daugaviņam un Rēdliham-jaunākajam, bija mazāk manāms, tomēr cipariski – plusos. Četri punkti, lietderība nelielos, bet plusos (+1), mikromači ar pozitīvu tendenci. Šis Ķēniņam ir ceturtais pasaules čempionāts “pie lielajiem”, un rakstāms pozitīvajā bilancē.

rob-lipsbergs_LAT-vs_FIN_2014-05-10_LHF_facebook-n2Roberts Lipsbergs. Nolanam labpatīk pavilkt uz augšu jaunos, kas savos debijas čempionātos mēdza izšaut. Piemēri ir. Šogad “pilnā loze” gadījās diviem debitantiem (trijiem, ja pieskaita reāli nespēlējušo trešo vārtsargu), viens no kuriem bija 19 gadus vecais Roberts Lipsbergs. Jau pirmajā spēlē trešajā maiņā kopā ar vienaudzi,  izlases vienīgo NHL uzbrucēju Zemgu Girgensonu un KHL ranga Top-uzbrucēju Miku Indraši. Arī otrajā spēlē bija iespēja uzspēlēt šādā komplektā. Ko vēl varētu vēlēties savā debijā? R.Lipsbergs kā debitants neizgāzās, tomēr iespēju, šķiet, neizmantoja “līdz galam”. Bet arī tā ir pieredze, atliek vien novēlēt veiksmes turpmāk.

Gints Meija. Viens no izlases uzbrucēju bēdīgākās statistikas īpašniekiem. Ka mazākuma uzbrucējiem mikromaču (MM) statistiku “izcūko” mazākumā zaudētie vārti, ir ierasta netaisnība. Tomēr Gintam Meijam ir ne tikai katastrofa MM ailītēs, bet arī otrs sliktākais lietderības koeficients (-4). Kā zinām lietderības koeficientu neietekmē “iekritieni” mazākumā… (Meijam šis bija piektais pasaules čempionāts.)

Aleksandrs Ņiživijs. Ir viens no pasaules rekordistiem – viņam šis bija 14.-ais pasaules čempionāts elitē un 16.-ais, ja ierēķina arī B grupu. Tādi veterāni pasaules vēsturē ir bijuši tikai daži. Mazliet pulvera vēl ir, dažas epizodes izdevās lieliski… Sūtīt pensijā nebūtu korekti, īpaši, ja uzbrucējs ir “pierunāts” palīdzēt izlasei, kad virkne vadošo uzbrucēju nevar. Iespējams, pie atbilstošas apstākļu sakritības pat varētu būt izlasei noderīgs vēl kādu gadu. Tomēr statistiski no otrās maiņas uzbrucējiem (ar laika devu vairākumā) varētu prasīt kaut ko vairāk par diviem vārtu guvumiem uz visiem un sinhroni negatīvu lietderību.

M_Redlihs_LAT-vs_CAN_2014-02-19_sochi2014_iihf_com_VERSMiķelis Rēdlihs. Miķeļa devītais pasaules čempionāts ir izrādījies viņam īpaši veiksmīgs. Pēc šķidrām un aptuvenām sezonām Jaroslavļas Lokomotiv sastāvā no Rēdliha-jaunākā ir sagaidīts vairāk nekā varēja nojaust no sezonas snieguma. Viņš ar 6 punktiem ir rezultatīvākais izlasē, ir iekļauts 3 labāko vīru sastāvā, ir lietderīgs un mikromači plusos. Pelnīti viens no labākajiem valstsvienībā.

Juris Štāls. Izlases “kapļu” rindai pieskaitītais Štāls pamanījies 6 spēlēs saražot 3 rezultativitātes punktus – tikpat, cik, piemēram, ar būtiski lielāku spēles laiku un vairākuma izspēli bruņotais komandas kapteinis 7 spēlēs. Vairāk nekā astoņi citi izlases uzbrucēji. Turklāt Štāls ir viens no pieciem izlases uzbrucējiem, kuriem šajā pasaules čempionātā ir bijis pozitīvs lietderības koeficients. Neslikti “kaut kādam” hroniskam ceturtās maiņas “čekerim”. Štālam šis bija septītais čempionāts, un pirmoreiz tas ir tik rezultatīvs. Iepriekšējo sešu turnīru summā vispār tikai divi rezultativitātes punkti gūti (abas piespēles – 2010. gada pasaules čempionātā).

Herberts Vasiļjevs. Kopā ar kapteiņa uzšuvi uzņēmās centra uzbrucēja pienākumus, iemetienos bija piektais labākais visa čempionāta centra uzbrucēju uzskaitē (62,24% uzvarētu iemetienu). Savus 3 rezultativitātes punktus sakrāja. Lietderība gan mīnusos (-2). Lai atvēzētos vērienīgai kritikai, roka neceļas. Ne tikai tāpēc, ka veterāns pieteicās palīdzēt izlasei it kā tukšākā komplektācijas periodā un deficītajā centra postenī. Lai arī kapteiņa maiņa faktiski bija otrā un strādāja vairākumos, kas liek no tās prasīt vairāk, tomēr paša Vasiļjeva sniegums statistiski ir nedaudz virs vidējā. Ja gribējām vairāk par 11. vietu čempionātā, tad arī Vasiļjeva maiņai vajadzēja mest vairāk un strādāt lietderīgāk. Ja šī vieta izlasei ir objektīva, tad viss ir normas robežās. Izvēlies, ko vēlies! P.S. Herbertam tas bija 11.-ais pasaules čempionāts, un vairāk par 3 punktiem viņš ir guvis tikai divos (2007.g. – 5 punktus; 2009.g. – 9 punktus). Izlases kapteiņa godā jau trešais čempionāts (iepriekšējie – 2010., 2011.).

Latvijas izlases uzbrucēju statistika pasaules čempionātā 2014. g. maijā Minskā (7 spēlēs; saskaņā ar iihf.com; MM = mikromači (uzvaras/zaudējumi vienas spēles ietvaros; MM vārti = mikromačos gūto/zaudēto vārtu attiecība; met. = paša veiktie metieni pa pretinieku vārtiem):

spēlētājs sp. punkti +/- MM MM vārti soda min. met. vid. sp. laiks
1. Miķelis Rēdlihs 7 3+3 +2 4:2 10:5 2 9 17:19
2. Kaspars Daugaviņš 7 2+3 +4 4:1 12:5 12+30 20 19:52
3. Miks Indrašis 7 2+2 ±0 3:2 6:4 2 8 15:56
4. Ronalds Ķēniņš 7 0+4 +1 4:2 6:4 4 13 14:01
5. Juris Štāls 6 1+2 +1 2:1 4:4 6 4 10:50
6. Herberts Vasiļjevs C 7 1+2 -2 2:1 4:4 4 8 15:21
7. Zemgus Girgensons 6 2+0 +1 3:1 8:6 9+20 12 16:40
8. Aleksandrs Ņiživijs 7 1+1 -2 2:1 4:3 4 5 15:15
9. Gints Meija 7 1+1 -4 1:6 2:9 2 7 11:44
10. Mārtiņš Cipulis 7 0+2 -2 1:2 4:5 2 15 16:36
11. Koba Jass 4 1+0 ±0 1:1 1:1 0 2 6:08
12. Armands Bērziņš 6 0+1 -1 1:2 1:2 0 1 5:10
13. Andris Džeriņš 7 0+1 -3 1:5 3:10 2 4 12:20
14. Roberts Lipsbergs 3* 0+0 -1 0:1 0:1 2 0 6:37*

* Te un nākamajā tabulā norādīts spēļu skaits, kurā attiecīgais spēlētājs reāli saņēmis spēles laiku, nevis tikai bijis pieteikumā. Arī vidējais spēles laiks norādīts atbilstoši reālajam spēles laikam. Šajos statistikas rādītājos ir atšķirība no IIHF oficiālās statistikas, kas fiksē visas spēles pieteikumā un no tām rēķinātu vidējo spēles laiku.

AIZSARGI

M_Jass_LAT_vs_USA_2014-05-15_iihf_comGuntis Galviņš. Šosezon bez noteiktas darbavietas klīstošais (10 spēles Jugra KHL, 15 spēles AIK Zviedrijas SHL) aizsargs kļuva itin noderīgs Latvijas izlases komplektam, kuram šosezon nācās iztikt bez 5 aizsargiem no Soču olimpiskā komplekta. Kopumā Galviņa sniegums ir aptuveni izlases aizsargu statistikas viduslīnija. Tomēr sliktā ziņa ir mikromači – tikai vienā spēlē tie uzvarēti, četrās – zaudēti. Ir trīs aizsargi, kuriem lietderības koeficients ir bēdīgāks, bet nav neviena aizsardzības vīra, kuram būtu tik bēdīga mikromaču starpība (1:4; nejaukt ar MM vārtu starpību). Galviņam Minskā bija astotais pasaules čempionāts.

Jānis Jaks. Otrs izlases debitants. Jakam tas izdevies 18 gadu vecumā. Laukumā devās tikai vienā spēlē – pret Krievijas izlasi un laukumā sabija tikai septiņarpus minūtes. Plašiem secinājumiem apjoms par mazu, bet savu iespēju “neizlēja”. Varoņdarbus pret Znaroka un Vītoliņa trenētajiem krieviem Jānis Jaks nerādīja, un diezin vai kāds tos no viņa gaidīja. Debijai un kā investīcija nākotnē “ir okei”.

Māris Jass. Izlases aizsargs ar vienu no mazākajiem spēles laikiem (mazāk tikai Jakam un Laviņam) ir izrādījies itin lietderīgs. Interesanti, ka ir vienīgais no “pilna laika” aizsargiem izlasē, kurš šajā pasaules čempionātā nav zaudējis nevienu spēli kā mikromaču! MM bilance ir labākā starp aizsargiem un līdz ar Daugaviņu labākā izlasē. Viņam arī kopā ar Jēkabu Rēdlihu labākais lietderības koeficients starp aizsargiem (+3). Var patikt vai nepatikt Māris Jass, bet viņš šajā pasaules čempionātā bija viens no labākajiem aizsargiem. (Viņam šis bija ceturtais PČ; pirmoreiz jau 2006.g.).

Kulda_Arturs_LAT_vs_RUS_2012-11-09_lhf_lv_M_AiseArtūrs Kulda. Izlases tālšāvējs-lielgabals bija labākais vārtu guvējs Latvijas izlasē un starp aizsargiem visā pasaules čempionātā. Tādēļ arī nevarēja palikt ārpus valstsvienības 3 labāko vīru sastāva. Kuldam arī vidēji lielākais spēles laiks izlasē, pozitīvs lietderības koeficients (+2) un mikromaču cipari. Artūram tas ir saturiski un arī statistiski vislabākais čempionāts (arī ceturtais pēc skaita).

Rodrigo Laviņš. Izlases veterāns atsaucās palīdzēt valstsvienībai laikā, kad aizsargu pozīcijās draudēja vakuuma iestāšanās. Aizvadīja visas astoņas pārbaudes spēles pirms čempionāta, un no izlases komplektētāju puses būtu rupji, ja viņu nepaņemtu. Laviņam jau sen nav nevienam nekas jāpierāda. Viņš ir “pēdējais mohikānis” – vienīgais vēl spēlējošais no atjaunotās izlases pirmās spēles sastāva (1992.g. novembrī). Šis viņam bija 12.-ais pasaules čempionāts elitē, vēl divi aizvadīti B un C grupās. Šajā pasaules čempionātā pie teikšanas laukumā tika maz; rēķinot spēļu summu, viņam bija otrs mazākais spēles laiks no aizsargiem. Savas kļūdas labot treneri īpaši neļāva; tādēļ statistika vērtējama uzmanīgi. Bet visādi citādi – paldies Rodrigo Laviņam par Latvijas hokejam veltītajiem gadiem. Un bez jebkādas skepses – arī #2 ir rezervēšanas vērts.

Georgijs Pujacs. Ja kādam aizsargam ir katastrofāla statistika pasaules čempionātā, tad šoreiz tas ir Georgijs Pujacs – vīrs ar otru lielāko spēles laiku valstsvienībā. Īpaši negatīvs lietderības koeficients (-7) un mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu trafiks 4:12!!! Tas nozīmē, ka Pujacs bija laukumā pusē visu gadījumu, kad Latvijas izlase piedzīvoja vārtu zaudējumu (kopā 24 reizes 7 spēlēs). Respektīvi, devītais pasaules čempionāts G.Pujacam ir gadījies statistiski bēdīgākais starp šiem turnīriem.

J_Redlihs_2014_LHF_facebook_versJēkabs Rēdlihs. Savukārt Rēdlihs-vidējais, kurš nereti atradies izlases sastāvā tuvāk robežai starp iekļūšanu / neiekļūšanu, ir viens no diviem statistiski veiksmīgākajiem aizsargiem šajā pasaules čempionātā. Lietderība plusos (+3), mikromači un to vārtu starpība – arī. Pat divas piespēles saskaitītas. Jāpiebilst, ka 32 gadus vecajam Jēkabam Rēdliham šis bija tikai ceturtais pasaules čempionāts.

Kristaps Sotnieks. Arī šajā turnīrā uzspīdēja ar atsevišķām efektīgām epizodēm – pildot vārtsarga funkcijas pie tukša vārtu stūra, vai, piemēram, atstājot bez vārtu guvuma divus šveiciešus, kas skrien uz tukšiem vārtiem. Tomēr, neskatoties uz mirkļu skaistumu, kopējo ainavu nedaudz koriģē statistika, kas video “hailaitus” (skaistās epizodes) un estētiku nepazīst. Sotniekam arī vārtu guvums un 3 rezultatīvas piespēles ir, bet aizsargu darba pamatparametros mīnusi – lietderībā (-2), mikromači (1:3), MM vārtu starpība (6:10). Bez dzejas paliek diezgan prozaiska situācija… (K.Sotniekam šis bija sestais pasaules čempionāts.)

Latvijas izlases aizsargu statistika pasaules čempionātā 2014. g. maijā Minskā (7 spēlēs; saskaņā ar iihf.com):

spēlētājs sp. punkti +/- MM MM vārti soda min. met. vid. sp. laiks
1. Jēkabs Rēdlihs 7 0+2 +3 2:1 6:4 4 5 13:51
2. Māris Jass 7 0+0 +3 3:0 4:1 10+10 5 8:12
3. Artūrs Kulda 6 4+1 +2 3:2 10:7 4 13 24:21
4. Jānis Jaks 1* 0+0 ±0 0:0 0:0 0 0 7:35
5. Guntis Galviņš 7 0+1 -1 1:4 4:8 0 9 21:45
6. Kristaps Sotnieks 7 1+2 -2 1:3 6:10 8 7 22:13
7. Rodrigo Laviņš 4* 0+0 -2 0:2 1:3 6 0 8:32*
8. Georgijs Pujacs 7 1+1 -7 1:3 4:12 4 14 23:09

VĀRTSARGI

masalskis_LAT_vs_BLR_2014-05-19_iihf_com_N5Edgars Masaļskis. Bija statistiski veiksmīgāks par savu kolēģi. Divās spēlēs (no 3) palīdzēja komandai uzvarēt, vidēji spēlē “ielaida” mazāku apjomu (2.69). Tomēr vismaz 40% spēles laika saņēmušo 20 vārtsargu uzskaitē šajā čempionātā Masaļskis pēc atvairīto metienu procenta ieņem tikai 15. vietu (88,24%), pēc vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu apjoma (GAA) – 11. vietu (2.69). T.i., tuvāk tam galam, kurā vietu ieņēmusi Latvijas izlase. (Edgaram Masaļskim šis bija 13.-ais pasaules čempionāts; tiesa, 2 no tiem bija bez spēles laika. Ar turnīru skaitu Masaļskis ir viens no pasaules rekordistiem.)

Kristers Gudļevskis. Lai arī statistikā viņam skaitās viena uzvarēta spēle (no četrām), tomēr neviens spēles mikromačs summā nav vinnēts… Uzvarētajā spēlē pret ASV Gudļevskim mikromačs ir neizšķirts, jo viena vārtu guvuma laikā viņš bija pametis laukumu, dodot vietu laukuma spēlētājam. Kopumā Gudļevskim šis turnīrs ir nesalīdzināmi vājāks par pērngada debiju pasaules čempionātā. Abos pasaules čempionātos bija pa 4 spēlēm, bet: atvairīto metienu procents – šogad 89,13% (2013.g. 92,50%); vidēji spēlē vārtu zaudējumi – šogad 3.79 (pirms gada 2.22); mikromaču vārtu starpība – šogad 9:15 (pērn 9:9). Skaidrs, ka nav tā, ka Gudļevskis būtu ķēdes vājākais posms. Taču taisnības pēc, un bez īpašas iecietības uz mūsu retajiem ziemeļamerikāņiem, Gudļevskim šis bija švaks turnīrs. 20 pamatvārtsargu konkurencē Gudļevskis pēc atvairīto metienu procenta ieņem 12. vietu un šajā “ciparā” ir labāks par Masaļski. Bet pēc “caurlaidības” vidēji spēlē – 19. vietu (no 20 konkurentiem)…

Ivars Punnenovs. Gribējās vismaz vienā spēlē, vismaz uz periodu laukumā redzēt 19-gadus jauno Punnenovu, kuram nu jau 30. maijā palika 20. Šveices galvenajā līgā (NLA) spēlējošais un nereti vienaudža Elvja Merzļikina panākumu ēnā palikušais Punnenovs bez jautājumiem brauca kā trešais vārtsargs. Kas zin, varbūt gadītos vēl viens Nolana “atklājums” un tikpat daudzsološs kā Gudļevskis pirms gada. Atliek novēlēt veiksmi un spēles laiku nākotnē.

Latvijas izlases vārtsargu statistika pasaules čempionātā 2014. g. maijā Minskā (7 spēlēs; saskaņā ar iihf.com):

spēlētājs sp. uzv.-zaud. atv. % GAA MM MM vārti sods sp. laiks
1. Edgars Masaļskis 3 2-1 88.24% 2.69 2:1 9:8 0 178:30
2. Kristers Gudļevskis 4 1-3 89.13% 3.79 0:3 9:15 0 237:30
3. Ivars Punnenovs 0

Cipari vairāk:

  • Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionātā 2014. g. Minskā (atskaitot MM) – iihf.com
  • Minskas čempionāta lapa – iihfworlds2014.com
  • Latvijas izlases spēlētāju statistika 2013. gada pasaules čempionātā: tepat
  • Debiju salīdzinājums izlasē pasaules čempionātos: tepat

[Pirmā, trešā (Mika Indraša), piektā (Miķeļa Rēdliha), sestā (Māra Jasa un Kristera Gudļevska) un devītā (Edgara Masaļska) foto avots: iihf.com. Otrā (Kaspara Daugaviņa), ceturtā un astotā (Jēkaba Rēdliha) foto avots: Latvijas Hokeja Federācijas profils facebook.com tīklā. Septītā (Artūra Kuldas) foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše).]

Advertisements

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Rīgas Dinamo 6. sezona. Kas šosezon bija savādāk?

Posted by petrovich27 uz 2014/03/19

Abols_DR_vs_AMur_2013-03-16_DR_facebook_VERSRīgas Dinamo sestā sezona pabeigusies, izslēgšanas spēļu pirmo kārtu noslēdzot ar 3-4. Raugoties no visas sezonas tempa un snieguma pozīcijām, aizķeršanās  jau pirmajā sērijā neizskatās pēc panākuma. Jo pat ar mazāk veiksmīgām regulārajām sezonām iepriekš divas reizes Rīgas Dinamo pratuši tikt pāri astotdaļfināla slieksnim. Taču, ja ņem vērā Dinamo stāvokli pēc Olimpiādes, septiņas spēles sērijā jau ir panākums.

Šoreiz par izmaiņām – kas sestajā sezonā ir bijis citādi nekā iepriekšējās sezonās.

1. Ābols ir gatavs

It kā pirmā sezona galvenā trenera postenī, tomēr Artim Ābolam sezona faktiski sākās jau 2012. gada novembrī, pārņemot vadības pulti (grožus) no Rautakallio kunga. Neskatoties uz apzīmējumiem “p.i.” un “acting”, Ābols jau tad bija komandas galvenais. Un arī “aizvilka” komandu līdz nereti apsmaidītajam Nadeždas kausam. Tieši tas kļuva par vienu no izšķirošajiem faktoriem, kas priekšniecībai lika noticēt Arta Ābola varēšanai. Turklāt trenera asistenta postenī Artis Ābols jau ir kopš 2008. gada, kas galīgi neļauj Ābolu definēt par iesācēju.

Bet kas savādāk? Komandas treneru korpuss sastāvēja tikai no pašmāju kadriem – sākot ar galveno un beidzot ar vārtsargu treneri. Ābols, Ignatjevs, Ankipāns, Klodāns. Divi pēdējie gan Dinamo treneru istabā bija pirmo sezonu, taču papildu bija pieejams “spēlējošais treneris” (kapteinis) Sandis Ozoliņš, kas kombinācijā ar iepriekšminētajiem ļāva komandai sezonas gaitā turēties starp KHL līderiem. Pirmā sezona, kad savējie “gatavi” un importa trenerus nevajag, kopumā nav bijusi sliktākā komandas pastāvēšanas 6 gadu vēsturē. Pozitīvais fons – Latvijas treneri gūst pieredzi, kas ir noderīgi plašākā kontekstā.

2. Laika apstākļus veido leģionāri

DR_legionari_vs_Salavat_Julajev_2013-10-09_DR_facebook_VERS_2Leģionāru nozīme Dinamo rezultāta “taisīšanā” nekad nav bijusi mazsvarīga. Taču iepriekšējās sezonās leģionāri nekad nebija sametuši vairāk par pusi visu Dinamo vārtu guvumu attiecīgajā regulārajā sezonā. Tieši 50% vārtu guvumu leģionāriem bija pirmajā Dinamo un KHL sezonā (2008./2009.). Taču pēc tam leģionāru pienesums kopējā proporcijā samazinājās. Iepriekšējās divās regulārajās sezonās tas bija vismazākais – 21,6% vārtu guvumu (2011./2012.) un 33,6% (2012./2013.). Sestajā sezonā leģionāri savu lomu vārtu guvumos atrādīja ar uzviju – 54,8% no visiem vārtu guvumiem regulārajā sezonā!!! Zināmā mērā tā ir nepārprotama “signalizācija”, ka šajā jautājumā nepieciešams samazināt atkarību. Tāpat arī Latvijas izlases kontekstā jāņem vērā, ka regulārās sezonas laikā Dinamo vairāk ir gatavojuši kordziedātājus nevis solistus.

Tomēr “nervu mierinājumam” labā ziņa ir play off vārtu guvumu proporcija. No 15 vārtu guvumiem, kas “samesti” Doņeckas vienības vārtos, 13 reizes (86,7%) ir uz pašmāju vīru “sirdsapziņas”. Bet leģionāri “normu” neprata izpildīt – tikai 2 vārtu guvumi. Skaidrs, ka pietrūka rezultatīvākā spēlētāja Kaila Vilsona, bet 13,3% arī no palikušajiem “importa večiem” ir par maz…

Rīgas Dinamo vārtu guvumu proporcija sešās regulārajās sezonās (vārtu guvumi pamatlaikā un papildlaikā, neskaitot pēcspēles metienus):

sezona

Latvijas spēlētāji

leģionāri

2008./2009. 65 (50.0%) 65 (50.0%; Elisons; Hartigans; Hosa; Novāks; Ron. Petrovickis; Vestkots)
2009./2010. 92 (57.5%) 68 (42.5%; Arnasons; Fosters; Hosa; Iguldens; Karija; Rob. Petrovickis; Svets)
2010./2011. 112 (62.9%) 66 (37.1%; Hartigans; Karamnovs = 0; Mikušs; Rob. Petrovickis; Surovijs; Troters)
2011./2012. 98 (78.4%) 27 (21.6%; Hosa; Lundmarks; Luseniuss = 0; Melins = 0; Nieminens = 0; Šindels; Varjs)
2012./2013. 71 (66.4%) 36 (33.6%; Džonsons; Karls; Ščehura; Šremps; Žirū)
2013./2014. 61 (45.2%) 74 (54.8%; Džonsons; Haščāks; Hosa; Polāks = 0; Robinsons; Ščehura; Vilsons)

Tellkvists_vs_Amur_2012-09-17_DR_prof_facebook_VERS3. Dinamo un Latvijas izlases vārtsargiem nav pa ceļam

Savu otro jaunību trešajā sezonā “iekš” Dinamo piedzīvoja zviedrs Mikaels Tellkvists (līdzās pa labi novietotā attēlā), ko apliecina arī statistika. Šīs sezonas Tellkvista sniegums ir otrs labākais Dinamo regulāro sezonu vēsturē, ja skata atvairīto metienu procentu un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficientu (GAA). Mikaelam Tellkvistam šosezon tie ir 92,9% atvairītu metienu un GAA 1.86. Šajos ciparos labāks ir bijis tikai Martins Pruseks pirmajā sezonā (2008./2009.) – 94,1% un GAA 1.70. Bet Tellkvistam toties ir visu regulāro sezonu labākā uzvarēto un zaudēto spēļu attiecība (21-11). Cits stāsts, ka pēcOlimpiādes posmā un konkrēti izslēgšanas spēlēs tik spilgti Dinamo “pirmajam numuram” vairs neizdevās.

Par Dinamo izslēgšanas spēļu MVP (vērtīgāko spēlētāju) bez sirdsapziņas pārmetumiem var nominēt “otro numuru” Jakubu Sedlāčeku (zemāk pa labi novietotā attēlā). Neskatoties uz sērijas 7. spēlē “saņemtajiem” 3 vārtu zaudējumiem, Sedlāčeks ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem, kas ļāva Dinamo konstrukcijai “pavilkt” sēriju no 1-3 līdz 3-3. Dinamiešu visas uzvaras nākušas tieši ar Jakuba Sedlāčeka līdzdalību. Viņa iespētie cipari play off-ā (93,8% atvairītu metienu; GAA 1.78) pēc visas KHL izslēgšanas spēļu 1. kārtas spēlēm ieņem 6. vietu līgā abās nosauktajās pozīcijās. Un ir Rīgas Dinamo izslēgšanas spēļu jaunais rekords. Iepriekšējais piederēja Edgaram Masaļskim otrajā sezonā (2010.), kad izslēgšanas spēlēs tika atvairīti 93,4% metienu un koeficients (GAA) veidoja 1.93.

Sedlaceks_vs_Salavat_Julajev_2013-08-15_DR_facebook_N2_VERSJāpiebilst, ka Tellkvistam un Sedlāčekam “dziedātās” slavas dziesmas nozīmē tikai to, ka aizvadītajā sezonā Dinamo un Latvijas izlases vārtsardzība ir divi principiāli atšķirīgi jēdzieni. Ja iepriekšējās piecās sezonās uz dažāda apjoma spēles laiku vārtu rāmī tika arī pašmāju kadri, tad šosezon vārtus sargāja tikai un vienīgi importa vīri. Spēles pieteikumos vietu atradušie Rihards Cimermanis (dz. 1993.; 36 spēles pieteikumā) un Nils Grīnfogels (dz. 1994.; 1 sp.) tā arī palika kā “nodeva” jauno spēlētāju kvotām, bez reāla spēles laika. Bet “trešais numurs” Māris Jučers tā arī visu sezonu nospēlēja fārmklubā Dinamo Juniors Latvijas Virslīgā un turklāt sezonas izskaņā pārtrauca līgumattiecības ar Dinamo. Vai formāli pātrauca, to būs iespējams uzzināt starpsezonā.

4. Savu līderu paliek mazāk

Turpinot tēmu par leģionāru ieguldījumu rezultāta taisīšanā, ir atpakaļ tie laiki, kad regulārajā sezonā Top 3 rezultatīvakie vīri ir tikai leģionāri. Tā līdz šim ir bijis vienīgi Dinamo pirmajā sezonā (2008./2009.), kad rezultāta ražošanas galvgalī bija tādi vīri kā Marsels Hosa, Marks Hartigans, Mets Elisons. Piemēram, 2010./2011. un 2011./2012. g. regulārajās sezonās Top 3 rezultatīvāko sastāvā vispār nebija neviena importa… 2009./2010. un 2012./2013. g. regulāro sezonu trīs rezultatīvāko vīru sarakstā bija pa vienam leģionāram (attiecīgi – Hosa un Ščehura). Bet šosezon visi Top 3… Vilsons, Hosa, Ščehura. No komandas sastāva komplektēšanas viedokļa raugoties, ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs ar leģionāriem ir trāpījis. Bet no pašmāju rezultāta taisītāju sagatavošanas viedokļa, varētu būt arī stipri labāk.

Indrasis_vs_Spartak_2012-09-28_nahl_lv_O_Siracenko_VERSNo savējiem rezultatīvākais regulārajā sezonā ir izrādījies Miks Indrašis, kuram 49 spēlēs 31 punkts. Otrs rezultatīvakais “savējais” – Sandis Ozoliņš ar 22 punktiem 48 spelēs; trešais – Vitālijs Pavlovs 14 punkti 50 spēlēs.

“Pilnajā uzskaitē” 2013./2014. g. regulārās sezonas rezultatīvakais ir kanādietis Kails Vilsons ar 44 punktiem 49 spēlēs. Un tas ir atkārtots 2.-ais rezultatīvakais leģionāra sniegums Dinamo 6 gadu vēsturē. Tikpat punktu, bet lielākā spēļu skaitā bija Marselam Hosam pirmajā sezonā (2008./2009.). Rekordists ar 55 punktiem (56 sp.) joprojām ir “otrās sezonas” (2009./2010.) Hosa.

Bet par regulārās sezonas MVP (vērtīgāko) prasītos nominēt nevis labu sniegumu demonstrējušo Tellkvistu, ne arī rezultatīvāko Vilsonu vai trāpīgāko (22 vārtu guvumi) Hosu, bet gan citu Sējēja veiksmīgo pirkumu – aizsargu Metu Robinsonu (fotoattēlā raksta noslēgumā #33). Šim aizsargam ir labākais lietderības koeficients komandā regulāraja sezonā (+19; tikpat arī Pujacam); viņš ir rezultatīvakais aizsargs ar 27 punktiem (10+17). Robinsons vienīgais regulārajā sezonā aizvadīja visas 54 spēles; turklāt viņam bija vislielākais spēles laiks komandā – vidēji 24:01 spēlē. (Arī play off viņš aizvadīja visas 7 spēles un bija ar lielāko spēles laiku starp laukuma spēlētājiem.) Iepriekš Dinamo sastāvā ir bijuši tikai 4 aizsargi-leģionāri (Novāks, Vestkots, Svets, Karls), un Mets Robinsons ir bijis labāks par viņiem gan lietderības, gan spēles laika, gan rezultativitātes ziņā.

Atsevišķs stāsts ir šī gada play off, kur divi rezultatīvākie ir Latvijas hokejisti. Pēctraumas posmu pārvarējušais Gints Meija (5+0) un relatīvi nesen komandas sastāvu papildinājušais Lauris Dārziņš (4+1). Atliek vien novēlēt abiem veselību un tādu pašu apetīti Latvijas izlases sastāvā, gatavojoties pasaules čempionātam.

5. Soliņš par īsu

Kopumā regulārās sezonas gaitā Dinamo treneri spēles laiku “iedalīja” 34 hokejistiem – 2 vārtsargiem, 11 aizsargiem un 21 uzbrucējam. Ņemot vērā, ka līgumsaistības tika uzturētas ar paprāvu skaitu spēlētāju, kuriem visiem vieta sastāvā ne tuvu regulāri nesanāca, varēja rasties iespaids, ka Dinamo soliņš ir diezgan garš. Tomēr spēles pēc Olimpiādes skaidri un gaiši parādīja, ka par īsu.

Meija_vs_Neftehimik_2012-11-16_A_Krusts_VERSJau sezonas gaitā traumas guva Gints Meija un Oskars Cibuļskis; šos trūkumus izdevās cik-necik piesegt. Bet, kad Olimpiādes pauzes laikā “izstājās” traumētie Vilsons, Reķis, Indrašis un dopinga pārbaudē “iekritušais” Pavlovs, Dinamo “soliņš” iztrūkumu kompensēt nespēja… Ļoti savlaicīga izrādījās Ginta Meijas atgriešanās sastāvā uz izslēgšanas spēlēm. Bet robi bija ievērojami plašāki… Arī iepriekšējās sezonās pirms play off un tā gaitā ir bijuši traumētie, taču tik nopietns “deficīts” bija pirmoreiz. Šādos apstākļos 3-4 sērijā ir pat sasniegums…

Protams, atzinīgi novērtējams Ginta Meijas sniegums play off gaitā – 5 vārtu guvumi 6 spēlēs ir trešdaļa visu vārtu guvumu. Tāpat der atzīmēt play off “simbolisko maiņu” – 5 laukuma spēlētājus, kuriem vienīgajiem ir izdevies uzrādīt pozitīvu mikromaču vārtu guvumu un zaudējumu bilanci, kā arī nopelnīt pozitīvu lietderības koeficientu. Totāli veiksminieki ir bijuši Andris Džeriņš un Aleksandrs Ņiživijs, kuriem esot laukumā, pretinieki nav panākuši vārtu guvumus. Trešais pozitīvais uzbrucējs ir Māris Bičevskis. Aizsargu rindās plusos ir Georgijs Pujacs un Jēkabs Rēdlihs.

Rīgas Dinamo spēlētāju mikromaču (MM) vārtu guvumu un zaudējumu statistika 2014. gada play off (visās 7 spēlēs; lietd. = lietderības koeficients; saskaņā ar khl.ru):

spēlētājs sp. MM lietd.
1. Andris Džeriņš 6 5:0 +5
2. Aleksandrs Ņiživijs 7 4:0 +3
3. Jakubs Sedlāčeks 5 11:8
4. Georgijs Pujacs 7 6:5 +2
5. Jēkabs Rēdlihs 7 5:4 +1
6. Māris Bičevskis 7 4:3 +1
7. Gints Meija 6 6:6 -1
8. Roberts Bukarts 6 5:5 -1
9. Marsels Hosa 7 5:5 -1
10. Deivids Sarkanis 1* 0:0 ±0
11. Lauris Dārziņš 7 7:8 -2
12. Marsels Haščāks 3 0:1 -1
13. Krišjānis Rēdlihs 7 7:9 -2
14. Mets Robinsons 7 6:8 -2
15. Kristaps Sotnieks 7 5:7 ±0
16. Mārtiņš Cipulis 6 3:5 ±0
17. Juris Upītis 6 2:4 -2
18. Džeimijs Džonsons 2 0:2 -2
19. Gunārs Skvorcovs 6 0:3 -3
20. Mikaels Tellkvists 3 5:9
21. Sandis Ozoliņš 7 3:7 -5
22. Rustams Begovs 7 0:4 -4
23. Pols Ščehura 7 6:12 -5

* Deividam Sarkanim kopējais spēles laiks tikai 3:52.

Atskatam:

  • Rīgas Dinamo pirmo piecu KHL regulāro sezonu kopsavilkums: tepat
  • Dinamo vārtsargu salīdzinājums pirmajās 5 sezonās: tepat
  • Dinamo 2013./2014. g. regularās sezonas spēlētāju statistika – khl.ru
  • Dinamo 2014. gada play off individuāla statistika – khl.ru

[Pirmais foto fiksēts pēc Dinamo spēles pret Amur 2013. gada 16. martā; otrs (Dinamo leģionāru) foto – spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 9. oktobrī; Mikaela Tellkvista foto – spēlē pret Amur 2012. gada 17. septembrī; Jakuba Sedlāčeka – spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 15. augustā. Šo četru foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Mika Indraša foto – spēlē pret Spartak 2012. gada 28. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Ginta Meijas foto – spēlē pret Ņeftehimik 2012. gada 16. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Noslēdzošais (Meta Robinsona) foto – spēlē pret Donbass 2014. gada 4. martā; foto avots: dinamoriga.eu.]

Robinsons_DR_vs_Donbass_2014-03-04_dinamoriga_eu

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Rīgas Dinamo – 2. vietā?

Posted by petrovich27 uz 2013/09/15

Ozolins_treninspele_Valmiera_2013-07-27_DR_facebook_N2_vers87% punktu pirmajās 5 spēlēs vai, ja gribam vēl skaistākus ciparus, 100% pirmajās 4 spēlēs pārspēj pat visoptimistiskāko iztēli attiecībā uz Rīgas Dinamo sezonas startu. Turklāt tas viss vismaz uz brīdi ļauj ierindoties Rietumu konferences un visas KHL 2. vietā uzreiz aiz „tanka” – Maskavas Dinamo. Un vienu vietu augstāk par spēli mazāk aizvadījušo bruņutehnikas vienību SKA.

Cits sezonas sākuma skaistums ir Rīgas dinamiešu atrašanās KHL spēlētāju individuālajos Topos. Bez maz visos… Kails Vilsons ir viens no līgas diviem labākajiem snaiperiem – abiem ar SKA zvaigznīti Viktoru Tihonovu pa 5 vārtu guvumiem. Viens no līgas trim rezultatīvākajiem aizsargiem (katram pa 5 punktiem) ir Mets Robinsons. Viņš arī viens no diviem KHL lietderīgākajiem spēlētājiem – abiem ar Vitjaz aizsargu Branislavu Mezeju pa +7. Kas vēl? Mikaelam Tellkvistam starp līgas vārtsargiem trešais labākais „cauršāvības” koeficients – 0.98 vārtu zaudējumi vidēji spēlē. Un arī piektais labākais atvairīto metienu rādītājs (95.7%).

Skaidrs, ka regulārā sezona visu saliks pa plauktiņiem, jo hokeja cāļus atšķirībā no putnkopības pavasarī skaita. Tomēr pamats ir ielikts cienījams, par ko pelnīta atzinība.

Rīgas Dinamo sešu sezonu starts (pirmo piecu spēļu summa; iekavās kluba ieņemtā vieta attiecīgajā regulārajā sezonā, bet 2013./2014. g. sezonas aprēķinos – vieta iepriekšējā sezonā):

sezona galv. treneris punkti 5 sp. (U-Z) mājas-izbr. vārtu starp. pretinieki
2008./2009. Šuplers 5 (1-4) 0-5 12:24 Amur (2x; 20.); Metallurg (Novok.; 21.); Sibir (2x; 19.)
2009./2010. Šuplers 6 (2-3) 3-2 17:18 Salavat Julajev (1.); Avangard (11.); Baris (14.); Spartak (10.); Vitjaz (23.)
2010./2011. Šuplers 8 (3-2) 1-4 18:15 SKA (7.); Metallurg (Novok.; 23.); Sibir (11.); Amur (22.); Ak Bars (4.)
2011./2012. Rautakallio 4 (1-4) 3-2 12:17 Ak Bars (6.); Atlant (9.); CSKA (18.); Dinamo (Minska; 13.); Lev (Poprada; 21.)
2012./2013. Rautakallio 5 (2-3) 2-3 9:9 HC Lev Praha (15.); HC Slovan Bratislava (13.); CSKA (6.); Sibir (12.); Metallurg (Novok.; 21.)
2013./2014. Ābols 13 (4-1) 1-4 15:7 Dinamo (Minska; 19.); Medveščak (-); Spartak (23.); Donbass (18.); CSKA (6.)

*

Acīgākie salīdzinātāji atgādina, ka šajā sezonas startā Rīgas Dinamo nav pretī nākuši smagākie gadījumi un neviens Austrumu konferences monstrs. Vienīgā Top komanda šīs sezonas ievadā ir bijusi CSKA, kurai tad arī ir zaudēts. Taisnība. Toties sezonas startu izdaiļo fakts, ka nav bijusi sava laukuma priekšrocība. No izbraukuma pārvesti 10 punkti no 12 iespējamiem…

Leģionāru sezona?

Ir tikai sezonas sākums, lai no statistikas mēģinātu izspiest tālejošus secinājumus, tomēr jau pašā sākumā „acīs krīt” leģionāru pienesums rezultāta veidošanā. Tādā apjomā tas nav manīts sezonas četras… No pirmajās piecās spēlēs dinamiešu sarūpētajiem 15 vārtu guvumiem astoņi ir uz leģionāru rēķina. Lauvastiesa – 5 trāpījumi – attiecas uz Kailu Vilsonu.

Rīgas Dinamo vārtu guvumu proporcija regulārajās sezonās (vārtu guvumi pamatlaikā un papildlaikā, neskaitot pēcspēles metienus; * 2013./2014. g. sezonā pēc pirmajām 5 spēlēm):

sezona Latvijas spēlētāji leģionāri leģionāri laukuma spēlētāji
2008./2009. 65 (50.0%) 65 (50.0%) Elisons; Hartigans; Hosa; Novāks; Ron. Petrovickis; Vestkots
2009./2010. 92 (57.5%) 68 (42.5%) Arnasons; Fosters; Hosa; Iguldens; Karija; Rob. Petrovickis; Svets
2010./2011. 112 (62.9%) 66 (37.1%) Hartigans; Karamnovs = 0; Mikušs; Rob. Petrovickis; Surovijs; Troters
2011./2012. 98 (78.4%) 27 (21.6%) Hosa; Lundmarks; Luseniuss = 0; Melins = 0; Nieminens = 0; Šindels; Varjs
2012./2013. 71 (66.4%) 36 (33.6%) Džonsons; Karls; Ščehura; Šremps; Žirū
2013./2014.* 7 (46.7% 8 (53.3%) Haščāks = 0; Hosa; Robinsons; Ščehura; Vilsons

*

Nianses

Raugoties laukumā un statistikas tabulās sazīmējas vēl dažas interesantas nianses un elementi, kuriem ir vērts pievērst uzmanību:

  • Vitālijs Pavlovs. Spēlētājs, kurš pirms sezonas tika ierindots uz ceturto maiņu pretendējošo puišu sarakstā, ir atzinīgi pastrādājis un nopelnījis iespēju uzspēlēt arī pirmajā maiņā, no kuras „ārā nekrita”. Piecās spēlēs sastrādātās četras piespēles ir viens no diviem rezultatīvākajiem cipariem starp Latvijas spēlētājiem Dinamo sastāvā un KHL kopumā.Marsels Hosa. Par trāpības mašīnu nav pārvērties, bet punktiņus ražo un ripu ceļā metas.
  • Marsels Hosa. Par trāpības mašīnu nav pārvērties, bet punktiņus ražo un ripu ceļā metas.
  • Miks Indrašis. Var arī šosezon.
  • Gints Meija un Andris Džeriņš. Lielākais spēles laiks starp uzbrucējiem ir nevis galvenajiem rezultāta „taisītājiem”, bet nosauktajiem vīriem, kuri rūpējas par rezultāta nemainību kritiskākās epizodēs – nākot kā pirmie mazākumā un slāpējot pretinieku triecienmaiņas vienādos sastāvos. Turklāt abi partneri sapelnījuši pa diviem vārtu guvumiem.
  • Kails Vilsons un Mets Robinsons. Bez vārdiem. Skatīt statistiku.
  • Mikaels Tellkvists un Jakubs Sedlāčeks. Abiem vīriem šosezon bijušas tikai veiksmīgas spēles. Par laimi komandai, bet diemžēl par neražu Latvijas vārtsargu attīstības griezumā, abu Dinamo vārtsargu kvalitatīvais sniegums neļauj saskatīt viņu tuvumā kādu trešo vārtsargu. Vismaz pagaidām.
  • Sandis Ozoliņš. Vairākuma un faktiski jebkura uzbrukuma smadzenes ir tieši Dinamo kapteinis, kas nav ne jaunums, ne pārsteigums. KHL statistiķu spēles uzskaites liecina, ka Sandim Ozoliņam ir starp laukuma spēlētājiem labākā mikromaču vārtu starpība (+7 jeb 7:0). Pārsteidzoši ir tas, ka, saskaņā ar KHL uzskaiti, Ozoliņam esot laukumā, Dinamo nav piedzīvojis nevienu vārtu zaudējumu! Kopā ar 7 vārtu guvumiem tas uzrunā. No Rīgas Dinamo sastāva vēl ir četri hokejisti, kuriem esot laukumā vārti nav „krituši”; taču tiem ir mazāks vai nekāds visas maiņas sastrādāto vārtu guvumu apjoms – Roberts Bukarts (3:0), Gunārs Skvorcovs (1:0), Marsels Haščāks (0:0), Arvīds Reķis (0:0).

P.S. Jaunie paliek tikai reglamentā

Uz pirmajām piecām spēlēm Rīgas Dinamo ir piesaistījuši piecus jaunos (U-22) hokejistus, kas atzīmējušies spēles pieteikumā, bet no kuriem tikai viens – uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs – ir reāli spēlējis. Pārējiem ne sekundes spēles laika. „Vadājot” puišus pa pieteikumu, KHL reglamenta formālās prasības ir izpildītas. Tagad derētu sagaidīt, kad sāk piepildīties šīs normas būtība un jēga – vairāk iespēlēt jaunos. Jādomā, ka arī tāda reize pienāks, jaunie būs gatavi un treneriem pietiks drosmes.

Bet pa to laiku citi Dinamo rezervisti gūst spēļu praksi MHL čempionātā HK Rīga sastāvā, kā arī Dinamo Juniors vienībā Latvijas Virslīgā. Latvijas čempionātā jau uzspēlējuši vārtsargs Māris Jučers un uzbrucējs Māris Bičevskis. Jučeram divās spēlēs uzvaru un zaudējumu bilance neitrāla (1:1), bonusā – viena rezultatīva piespēle. Bičevskim – viena spēle un viena piespēle.

Joprojām divu komandu pieteikumos rēgojas aizsarga Mārtiņa Poreja vārds. Viena komanda ir Rīgas Dinamo, bet otra – Dinamo „slepenais fārmklubs” Jokipojat Somijas otrā stipruma līgā Mestis. Starp citu, Jokipojat sastāvā arī trīs citi vēl nesen Dinamo uzspēlējušie – uzbrucēji Elvijs Biezais, Miks Lipsbergs un Raimonds Vilkoits.

Rīgas Dinamo spēlētāju individuālā statistika 2013./2014. g. regulārajā sezonā (pēc 5 spēlēm, saskaņā ar khl.ru; MM = mikromaču vārtu starpība; * iekavās spēļu skaits komandas pieteikumā, bet bez spēles laika):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- MM SM met. iemet. vid. sp. laiks
UZBRUCĒJI
1. Kails Vilsons 1984. 5 5+0 +5 7:1 6 15 39.2% (31 no 79) 17:32
2. Miks Indrašis 1990. 5 2+2 +3 4:2 2 4 0% (0 no 1) 17:16
3. Vitālijs Pavlovs 1989. 5 0+4 +4 6:2 2 3 25.0% (2 no 8) 15:12
4. Marsels Hosa 1981. 5 1+2 +3 6:1 13 1 100% (1 no 1) 16:33
5. Gints Meija 1987. 5 2+0 +4 4:1 4 6 50.0% (3 no 6) 18:36
6. Andris Džeriņš 1988. 5 2+0 +3 3:1 2 12 42.7% (35 no 82) 18:09
7. Mārtiņš Cipulis 1980. 5 1+1 +3 4:2 2 6 14:47
8. Pols Ščehura 1985. 5 1+1 +3 3:2 18 8 53.8% (43 no 80) 16:02
9. Roberts Bukarts 1990. 5 0+2 +3 3:0 0 11 13:54
10. Gunārs Skvorcovs 1990. 3 0+1 +1 1:1 0 0 4:44
11. Artūrs Kuzmenkovs 1993. 5 0+1 ±0 1:1 0 4 50.0% (13 no 26) 7:13
12. Juris Upītis 1991. 5 0+0 ±0 2:1 2 4 0% (0 no 1) 9:36
13. Marsels Haščāks 1987. 2 0+0 ±0 0:0 0 3 13:19
Deivids Sarkanis 1994. 0 (4*) 0 0:00
AIZSARGI
1. Mets Robinsons 1986. 5 1+4 +7 8:2 0 5 23:21
2. Sandis Ozoliņš 1972. 5 0+2 +5 7:0 12 2 20:22
3. Georgijs Pujacs 1981. 4 0+0 +4 5:3 6 7 21:46
4. Krišjānis Rēdlihs 1981. 4 0+1 +2 5:2 2 4 20:23
5. Kristaps Sotnieks 1987. 5 0+0 +2 3:3 2 4 19:06
6. Rodrigo Laviņš 1974. 1 0+0 +1 1:1 0 2 16:05
7. Oskars Cibuļskis 1988. 3 0+0 +1 1:1 0 4 19:04
8. Arvīds Reķis 1979. 3 0+0 ±0 0:0 4 3 17:52
Edgars Siksna 1993. 0 (4*) 0 0:00
Krišs Lipsbergs 1993. 0 (1*) 0 0:00
VĀRTSARGI dz. sp. uzv.-zaud. atv. MM SM GAA „sausi” sp. laiks
1. Mikaels Tellkvists 1979. 4 3-0 95.7% 11:4 2 0.98 0 244:32
2. Jakubs Sedlāčeks 1990. 1 1-0 94.4% 4:2 0 2.00 0 60:00
Rihards Cimermanis 1993. 0 (5*) 0 0:00

*

Plašākam skatam:

  • Rīgas Dinamo spēlētāju statistika – khl.ru

[Attēlā: Kamēr Sandis Ozoliņš laukumā, pretiniekiem “nespīd”. Vismaz pagaidām. Foto fiksēts treniņspēlē Valmierā 2013. gada 27. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com.]

Posted in Dinamo Juniors (no 2013.), Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

11. vieta – tas ir daudz vai maz?

Posted by petrovich27 uz 2013/05/16

LAT_vs_FIN_2013-05-14_iihf_com_VERS_3Vai Latvijas izlase no pasaules čempionāta pārradās ar vairogu vai uz tā, secināms no katra vērtētāja gaidām un cerībām. Tieši pēc tādas pašas skalas vērtējams treneru un spēlētāju sniegums izlasē. Šopavasar netrūkst arī „zemūdens akmeņu” – spēle ar traumām, gribēšana un audzināšana… Latvijas Hokeja federācijas uzdevums ‘spēlēt ceturtdaļfinālā’ nav izpildīts, bet vieta elitē nosargāta gan. Tas ir daudz vai maz?

Kopumā jau grupu turnīra stadijā šī gada pasaules čempionātā ir iegadījušies daži pārsteigumi. Piemēram, Šveices izlase 7 spēlēs panāca 7 uzvaras, zaudējot tikai vienu punktu no 21, kas bija „bankā”. Vai it kā „negadījums”, ka Francijas izlase pieveica tā brīža aktuālos čempionus – Krievijas izlasi; pamatlaikā. Latvijas izlases gadījumā pārsteigumu un kardinālu izmaiņu nebija. Nosargāta 11. vieta pasaules rangā un ieņemta 11. vieta čempionātā, t.i. čempionātā viena vietu zemāk nekā pirms gada. Bet vai bija jāgaida kaut kas vairāk? Vai šogad izlase bija nomināli vai faktiski stiprāka par pērno? Vai gada laikā izlases un valsts hokeja saimniecības kontekstā ir notikušas izmaiņas, kurām jānes rezultāts nekavējoties? Atbildes ir skaidras. Acīmredzot federācijas uzdevums fiksēts ar domu, ka mērķim jābūt tālāk par iespējām.

Patiesā vieta. Kur?

Skaidrs, ka Latvijas izlases un tās līdzjutēju apetīti būtiski sabojāja zaudējumi pirmajās trīs spēlēs, ieskaitot cīņu pret principiālo pretinieku par vietu „zem saules” – Austrijas izlasi. Pēc uzvaras pār vicečempioniem slovākiem mūsu iela atkal bija saulaina, bet optimisms saņēma sitienu zem jostasvietas spēlē pret Vāciju. Taču pēc uzvarētās Francijas kā izlases spēlētāji, tā „labākie fani pasaulē” jau sagribēja „bulciņas” – ceturtdaļfinālu. Tiesa, bija nepieciešama virkne sakritību, kas tomēr nepiepildījās. Piekritīsiet, ka nebūtu taisnīgi, ja Latvija šosezon spēlētu ceturtdaļfinālā? Tā tomēr nav mūsu pelnīta vieta. Nav, objektīvi.

Atgādinājumam. Līdzšinējo 17 pasaules čempionātu gaitā Latvijas izlase ir svārstījusies starp 7. un 13. vietu, vidējā ieņemtā – 10. vieta. Šogad – 11.-tā. Reizes 3 esam bijuši zemāk (13. vietā). Astotniekā – četras reizes. Atkārtots jautājums: kas ir tās liecības, lai šogad būtu kaut kas vairāk par 11?

Latvijas izlases ieņemtā vieta pasaules čempionātos elitē (1997. – 2013.):

gads vieta galv. treneris kapteinis rezult. sp. lietd. aizs. pirmais vārts.
1997. 7. L.Beresņevs O.Znaroks O.Znaroks (8 sp. 3+7) K.Skrastiņš (8 sp. +8) A.Irbe (300:00; 92.9%; GAA 2.00)
1998. 9. L.Beresņevs O.Znaroks O.Znaroks (6 sp. 5+3) S.Ozoliņš (4 sp. +7) A.Irbe (299:21; 89.2%; GAA 2.83)
H.Vītoliņš*
1999. 11. L.Beresņevs O.Znaroks A.Cipruss (6 sp. 5+1) S.Čudinovs (6 sp. +2) A.Irbe (238:10; 86.05%; GAA 3.02)
V.Fanduļs (6 sp. 3+3)
2000. 8. Ha.Vasiļjevs H.Vītoliņš A.Beļavskis (7 sp. 4+1) N.Sējējs (7 sp. +3) A.Irbe (420:00; 90.56%; GAA 2.43)
2001. 13. Ha.Vasiļjevs H.Vītoliņš S.Žoltoks (6 sp. 5+1) S.Ozoliņš (6 sp. +7) A.Irbe (360:00; 92.44%; GAA 2.17)
2002. 11. K.Lindstrēms H.Vītoliņš A.Beļavskis (6 sp. 2+2) O.Sorokins (6 sp. +3) S.Naumovs (358:08; 88.24%; GAA 3.35)
S.Žoltoks (6 sp. 0+4)
2003. 9. K.Lindstrēms V.Fanduļs K.Skrastiņš (6 sp. 3+3) O.Sorokins (6 sp. +2) A.Irbe (180:00; 90.11%; GAA 3.00)
S.Naumovs (179:11; 90.41%; GAA 2.34)
2004. 7. K.Lindstrēms V.Fanduļs S.Žoltoks (7 sp. 3+2) O.Sorokins (7 sp. +2) A.Irbe (300:00; 92.50%; GAA 1.80)
2005. 9. L.Beresņevs K.Skrastiņš Ģ.Ankipāns (6 sp. 2+4) O.Sorokins (6 sp. +3) A.Irbe (283:03; 94.35%; GAA 1.48)
2006. 10. P.Vorobjovs A.Semjonovs A.Semjonovs (6 sp. 3+0) Mā.Jass (6 sp. +2) S.Naumovs (315:20; 88.97%; GAA 3.04)
L.Tambijevs (6 sp. 1+2)
A.Širokovs (6 sp. 1+2)
A.Ņiživijs (6 sp. 0+3)
2007. 13. O.Znaroks R.Laviņš K.Daugaviņš (6 sp. 3+3) O.Sorokins (6 sp. +2) E.Masaļskis (220:00; 89.09%; GAA 3.27)
O.Sorokins (6 sp. 2+4) A.Saviels (6 sp. +2)
2008. 11. O.Znaroks R.Laviņš L.Dārziņš (6 sp. 2+1) G.Pujacs (6 sp. +2) E.Masaļskis (320:42; 91.00%; GAA 3.37)
He.Vasiļjevs (6 sp. 2+1)
M.Rēdlihs (6 sp. 2+1)
M.Karsums (2 sp. 1+2)
M.Cipulis (6 sp. 1+2)
2009. 7. O.Znaroks K.Skrastiņš He.Vasiļjevs (7 sp. 3+6) K.Skrastiņš (7 sp. +2) E.Masaļskis (426:26; 92.83%; GAA 2.53)
2010. 11. O.Znaroks He.Vasiļjevs J.Sprukts (6 sp. 2+3) G.Galviņš (6 sp. +4) E.Masaļskis (326:40; 91.43%; GAA 2.76)
A.Jerofejevs (6 sp. +4)
2011. 13. O.Znaroks He.Vasiļjevs M.Rēdlihs (6 sp. 1+6) G.Pujacs (6 sp. +2) E.Masaļskis (351:27; 90.50%; GAA 3.24)
O.Cibuļskis (6 sp. +2)
2012. 10. T.Nolans J.Sprukts M.Indrašis (7 sp. 3+2) G.Galviņš (7 sp. +3) E.Masaļskis (340:00; 91.98%; GAA 2.65)
2013. 11. T.Nolans L.Dārziņš L.Dārziņš (7 sp. 5+1) K.Sotnieks (7 sp. +2) K.Gudļevskis (243:46; 92.50%; GAA 2.22)
J.Sprukts (7 sp. 1+5)

* 1998. gada pasaules čempionātā, saskaņā ar žurnāla Sporta Avīze statistikas datiem, vienā spēlē kapteinis bijis Harijs Vītoliņš.

Veiksmīga paaudžu maiņa?

Pavasara mēnešu gaitā jau ir daudz runāts par izlases vērtību pārorientāciju, gribēšanu spēlēt ar lielo G utml. Tāpat nevar būt nepamanīta Latvijas hokeja ikonas un sirdsapziņas – Artūra Irbes – piesaistīšana valstsvienības „soliņam”. Zinātāji gan spriež, ka federācijas prezidents labprāt atbrīvotos no Irbes līdzīgi kā pirms gadiem diviem no titulētā ģenerālmenedžera Sanda Ozoliņa. Te gan jāsecina, ka šāda rīcība būtu konkrēta kaitniecība. Jo nav daudz tāda ranga cilvēku, kas būtu ar sirdi un dvēseli par Latvijas hokeju.

Taču ir vēl viena šī pavasara Latvijas izlases iezīme, ko mēdz dēvēt par „paaudžu maiņu”. Varbūt par skaļu teikts, jo 2013. gada pasaules čempionātā Latvijas izlases sastāvā bija tikai četri hokejisti, kas pasaules čempionātos nebija spēlējuši. Tomēr kopumā šo puišu iekļaušanās ir skatāma arī kontekstā ar „atslēgas” lomām, ja ar tādām saprotam vārtsargu posteni vai, piemēram, Girgensona ieņemto „darba lauku”.

Slavas dziesmas Latvijas izlasei pasaules čempionāta kontekstā diezin vai būtu dziedamas. Taču, kas nav šobrīd mazsvarīgi, – šīs sezonas izlase neko nesabojāja, neskatoties uz visām iespējām un hokeja pazinēju bažām.

Dārziņa, Sotnieka un Gudļevska gads

Šī gada pasaules čempionātā Latvijas izlase kopumā 7 spēlēs saražoja 14 vārtu guvumus. No tiem vairāk nekā pusi (8 gab.) iespēja uzbrukuma pirmais virknējums: Dārziņš – Sprukts – Cipulis. Viņiem tad arī pienākas „lauru vainagi”, jo vīri bija ne tikai rezultatīvākie savas nacionālās izlases ierindā, bet arī komandas balsts mazākumā, vairākumā un liekot pretiniekiem pelnīt noraidījumus. Šī maiņa arī bija vienīgā, kas rezultātu ražoja salīdzinoši sistemātiski. Citas kombinācijas – pēc iedvesmas, saprašanas un savu prasmju robežās.

Respektīvi, pārējie 11 uzbrucēji prata sarūpēt 3 vārtu guvumus… Skaidrs, ka ne no visiem prasa rezultāta izmaiņas; īpaši, ja viņu stihija ir galvenokārt skaitliskais mazākums. Tāpat arī skaidrs, ka šogad vairums uzbrucēju bija ar salīdzinoši mazākām pretenzijām un varēšanām vārtsarga līnijas pārvarēšanā. Ko arī patiesībā nevar pārmest šiem hokejistiem. Tāda ir mūsu realitāte šodien. Jo kā labi zināms, ‘jaukt’ un ‘veidot’ tomēr ir atšķirīgas darba jomas.

Vienīgais Latvijas izlases aizsargs ar pozitīvu lietderības koeficientu ir izrādījies Kristaps Sotnieks, kurš turnīra gaitā pakāpeniski apliecināja, ka ir stabilākā vērtība valstsvienības aizsardzības zonā. Apstākļos, kad no ierindas nācās izstāties Georgijam Pujacam, kad laukumā devās aizsargi ar nesenām vai pat „dzīvām” traumām, Sotniekam nācās un izdevās lāpīt dažādus caurumus, vairākuma izspēli ieskaitot. Katrā gadījumā viņa atrašanās uz „melnā paklāja” – turnīra trīs labāko Latvijas hokejistu skaitā – ir sanākusi likumsakarīga.

Kopā ar Dārziņu un Sotnieku uz minētā paklāja stāvēja viens no pasaules čempionāta debitantiem – 20-gadīgais Kristers Gudļevskis, kura pamatdarbs šosezon bija HK Rīga jaunatnes hokeja līgā. (Re, ka MHL var arī sagatavot nopietnām gaitām! Kā sveiciens federācijas prezidentam Kirovam Lipmanam.) Vārtsargu kontekstā jāteic, ka Gudļevskim „vārdu deva” ilggadējā pirmā numura Edgara Masaļska veselības stāvoklis. Nevajag nekādas zīlnieces, lai saprastu, ka Masaļska pilnīgas fiziskas gatavības apstākļos arī Gudļevska debija, vismaz tik apjomīga, tiktu atlikta. Tad gan varētu zīlēt: Gudļevskis ir vai nav gatavs augstam līmenim? Vecā patiesība: pamatsastāva robi ir iespēja citiem.

Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionāta visās 7 spēlēs (2013. g. maijs; pamatrādītāji, atskaitot soda minūtes pretiniekam pret konkrēto spēlētāju (SM pret), saskaņā ar iihf.com):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- MM* met. SM SM pret** SM bilance vid. sp. laiks
UZBRUCĒJI
1. Lauris Dārziņš C 1985. 7 5+1 +2 9:5 31 2 6+B (+4+B) 17:56
2. Jānis Sprukts 1982. 7 1+5 ±0 8:7 10 2 4 (+2) 18:30
3. Mārtiņš Cipulis 1980. 7 2+2 +1 8:6 20 9+20 4 (-5 un 20) 17:16
4. Gints Meija 1987. 5 1+2 +2 3:3 3 4 4 (0) 15:06
5. Andris Džeriņš 1988. 7 0+2 -1 3:7 7 4 6 (+2) 14:34
6. Zemgus Girgensons 1994. 5 1+0 -3 1:3 10 0 4 (+4) 17:20
7. Roberts Jekimovs 1989. 6 1+0 -3 1:5 6 2 0 (-2) 10:26
8. Armands Bērziņš 1983. 7 1+0 -4 1:6 6 7+20 2 (-5 un 20) 10:34
9. Koba Jass 1990. 4 0+1 +1 2:1 2 0 0 (0) 5:13
10. Miks Indrašis 1990. 7 0+1 -5 2:7 16 0 6 (+6) 17:37
11. Ronalds Ķēniņš 1991. 7 0+1 -5 1:7 5 6 2 (-4) 14:21
12. Vitālijs Pavlovs 1989. 6 (fakt. 5) 0+0 -1 0:2 1 2 6 (+4) 7:42 (fakt. 9:15)
13. Aleksejs Širokovs 1981. 7 0+0 -4 0:4 4 2 2 (0) 8:15
14. Juris Štāls 1982. 7 0+0 -4 1:6 2 4 2 (-2) 10:07
AIZSARGI
1. Kristaps Sotnieks 1987. 7 0+0 +2 4:5 12 2+10 0 (-2 un 10) 21:56
2. Jānis Andersons 1986. 7 (fakt. 6) 0+1 ±0 4:6 4 4 0 (-4) 11:27 (fakt. 13:22)
3. Agris Saviels 1982. 5 1+0 -2 1:3 5 2 0 (-2) 13:09
4. Ralfs Freibergs 1991. 7 0+1 -2 4:4 3 4 2 (-2) 13:17
5. Māris Jass 1985. 7 0+0 -2 2:4 6 8 0 (-8) 11:27
6. Georgijs Pujacs 1981. 2 0+0 -2 0:2 2 2 0 (-2) 15:38
7. Artūrs Kulda 1988. 7 1+1 -5 4:11 9 8 2 (-6) 23:15
8. Krišjānis Rēdlihs 1981. 7 0+0 -5 7:15 6 0 0 (0) 24:32
VĀRTSARGI dz. sp. min:sek GAA MM atv. % atv. met. SM SM pret SM bilance
1. Kristers Gudļevskis 1992. 5 (fakt. 4) 243:46 2.22 9:9 92.50% 111 no 120 0 0 (0)
2. Māris Jučers 1987. 3 (fakt. 1) 40:00 6.00 0:4 83.33% 20 no 24 0 0 (0)
3. Edgars Masaļskis 1980. 6 (fakt. 3) 140:00 5.14 4:12 80.33% 49 no 61 0 0 (0)

* MM = mikromači; komandas vārtu guvumi un zaudējumi spēlētājam esot laukumā. SM bilance = soda minūšu bilance (+ minūtes vairāk nopelna pretinieks pret šo spēlētāju; – minūtes vairāk nopelna konkrētais spēlētājs). ** Pretinieku 6 soda minūtes (neskaitot skaitliskā sastāva pārkāpumu vai ripas izmešanu) nav atšifrētas.

Ieskatam: Latvijas izlases hokejistu statistika čempionāta visās 7 spēlēs – iihf.com

[Attēlā: Latvijas izlases labākie spēlētāji 2013. gada pasaules čempionātā – Kristaps Sotnieks, Kristers Gudļevskis, Lauris Dārziņš. Foto fiksēts pēc spēles pret Somijas izlasi 2013. gada 14. maijā; foto avots: iihf.com.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Kurš vai kas izārstēs Dinamo?

Posted by petrovich27 uz 2012/10/22

Vieglākais ceļš ir nolūkot skalpu – galvenā trenera, viņa palīgu, ģenerālmenedžera, kapteiņa, daža „šrempa” vai citu. Protams, kāda atslēgas personāža nomaiņa var palīdzēt sapurināt komandu, bet tikai sapurināt. Taču no bedres ārā būs jārāpjas vien pašiem! Komandas (ar lielo K) esamība var tikt apliecināta tad, ja tas notiks ne pāri kāda galvām un saskumušajiem ķermenīšiem. Dinamo komandas un spēlētāju „cipari” bedrē.

Šīs sezonas pirmajās 18 spēlēs Rīgas Dinamo ir iestudējuši un labojuši lielu daļu savas neilgās vēstures antirekordu. Un ieņēmuši redzamas vietas visa veida antitopos. Kādos? Piemēram, Rīgas Dinamo ir līgas vismazāk iemetošā komanda – vidēji spēlē 1,89 vārtu guvumi. Ciešā saistībā ar to – arī aktuāli otrā sliktākā metienu realizācija līgā; rīdziniekiem vien 6,08% metienu pārtapuši vārtu guvumos. Kas vēl? Viena no sliktākajām vairākuma realizācijām līgā (22. no 26) – 12,9% gadījumu varam savu vairākumu konvertēt vārtu guvumos. Arī mazākums zem vidējā… Pret dinamiešiem pretinieki nopelna vismazāk noraidījumu visā līgā (vidēji 8:40), no kā tad arī mazāk iespēju uzspēlēt vairākumā nekā konkurentiem. „Bēdu stāstu”, protams, tikai pasvītro pēdējās aizvadītajās spēlēs rīdzinieku demonstrētais īpaši neveiksmīgais sniegums, piedzīvojot gan sausu sagrāvi, gan zaudējot spēli pēc atrašanās vadībā ar 3 vārtu guvumu starpību. Rezultātā Rīgas Dinamo ieņem pēdējo (14.) vietu KHL Rietumu konferencē. Likumsakarīgi, jo 18 spēlēs ir sakrāti 17 punkti jeb 31,48% no visiem iespējamajiem punktiem. Labā ziņa ir tāda, ka zemāk par pēdējo vietu noslīdēt nevar. Tagad atliek bedres dibenu izmantot stabilam atspērienam.

Vēl ir variants – meklēt „utis” un vainīgos

Nācija ienaidniekus jau ir sazīmējusi. „Vainīgo” loks tradicionāls – galvenais treneris vai viņa asistenti, kas neprot komandai „pārtulkot” galvenā trenera shēmas, viens vai otrs vārtsargs, komandas kapteinis, daži vai visi leģionāri, kas met par maz, ģenerālmenedžeris, kas komplektējis slikti, vai arī komandas vadība kopumā. Faktiski katrs var izvēlēties savai uztverei atbilstošāko „grēkāzi”, un, protams, komandas līdzšinējais sniegums ir pateicīgs jebkādai izvēlei.

Tomēr neskatoties uz izvēlētajiem „upurjēriem” un to skaitu, Rīgas Dinamo nāksies rāpties ārā no bedres. Pašiem. Neatkarīgi no esošām vai neesošām izmaiņām treneru sastāvā vai citās dekorācijās – kā menedžmentā. Arī sastāva izmaiņas iespējamas nebūtiskas. Nu, nebūs neviens un ne-divi „laimes lāči”, kas atnāks un sakārtos Sūnuciema komandas sniegumu. Nav arī neviena „nelaimes lāča”, kuru izmetot no komandas, tās sniegums sakārtotos līdz nepazīšanai.

Taču ir iespēja, kuru izmantojot, visa Komanda kopā pieceltos kājās. Nemeklējot vainīgos un nekauninot kādu. Neatkarīgi no tā, kāds bandinieks vai laidnis ir konkrētais personāžs. Ar to tad komanda var atgūt cieņu vispirms savās acīs un galvās.

P.S.

Turnīra tabula šobrīd ir īpaši labvēlīga tam, lai salīdzinoši īsā laikā reabilitētu statusu un atgūtu pašcieņu. To, ka atgriešanās būtu īpaši viegla, neviens nesola. Taču Rietumu konferences tabula pēc komandu 16-19 aizvadītām spēlēm ir salīdzinoši ātri „caurstaigājama” vismaz līdz kārotajai play off zonai. No tās šķir vien 7-8 punkti.

KHL Rietumu konferences tabula 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc 2012-10-21 spēlēm):

vieta komanda sp. uzv. uzv. OT uzv. PM zaud. PM zaud. OT zaud. vārtu st. punkti
1. Dinamo (Maskava) 18 10 0 4 0 1 3 57-35 39
2.* Lokomotiv 17 8 1 4 0 0 4 47-37 34
3. SKA 16 12 0 0 1 0 3 67-43 37
4. CSKA 18 7 3 2 0 0 6 47-38 31
5. Torpedo 17 8 0 0 3 1 5 59-52 28
6. Severstaļ 17 7 0 0 2 3 5 38-36 26
7. HC Slovan Bratislava 17 5 0 4 2 0 6 44-45 25
8. HC Lev Praha 18 7 0 1 1 0 9 39-45 24
9. Atlant 19 5 0 3 1 2 8 46-53 24
10. Vitjaz 18 4 0 3 3 1 7 38-43 22
11. Dinamo (Minska) 17 6 1 0 0 1 9 37-53 21
12. Spartak 19 4 1 1 3 1 9 45-58 20
13. Donbass 18 4 0 2 3 0 9 39-47 19
14. Dinamo (Rīga) 18 3 2 1 1 1 10 34-47 17

P.P.S. Konferencē pirmās divas vietas rezervētas divīziju līderiem.

Rīgas Dinamo uzbrucēju individuālā statistika (pēc komandas 18 spēlēm; MM = mikromači; iespējamas korekcijas, ja tiks veiktas izmaiņas spēļu protokolos):

uzbrucējs sp. MM punkti +/- SM izšķ. PM iemet. iemet.% vid.sp.laiks
1. Mārtiņš Karsums 18 14:12 7+5 -1 16 0 4 no 9 44.4% 19:14
2. Džeimijs Džonsons 18 15:15 3+5 -2 12 0 218 no 403 54.1% 20:06
3. Robs Šremps 16 7:7 1+3 -1 6 1 37 no 71 52.1% 15:39
4. Raitis Ivanāns 16 2:2 0+0 0 51 0 0 no 1 0% 8:17
5. Gunārs Skvorcovs 6 1:1 0+0 0 6 0 1 no 4 25.0% 8:56
6. Ģirts Ankipāns 1 0:0 0+0 0 0 0 0 no 0 11:48
7. Miks Indrašis 16 11:12 4+5 -3 0 0 4 no 8 50.0% 16:22
8. Aleksandrs Žirū 17 7:8 5+1 -3 22 0 2 no 3 66.7% 15:13
9. Aleksandrs Ņiživijs 11 5:6 1+2 -2 4 0 1 no 1 100% 14:41
10. Elvijs Biezais 18 3:4 0+1 0 0 0 1 no 2 50.0% 9:05
11. Miks Lipsbergs 4 0:1 0+0 0 0 0 9 no 16 56.3% 7:02
12. Roberts Bukarts 4 0:1 0+0 0 0 0 2 no 3 66.7% 8:37
13. Pols Ščehura 9 6:8 1+2 -4 0 0 91 no 164 55.5% 17:47
14. Māris Bičevskis 16 3:5 0+2 0 10 0 48 no 120 40.0% 9:31
15. Andris Džeriņš 18 9:13 2+5 0 4 0 141 no 304 46.4% 15:19
16. Kaspars Daugaviņš 12 8:13 2+3 -5 8 0 40 no 81 49.4% 17:44
17. Gints Meija 17 5:14 1+2 -3 0 0 3 no 7 42.9% 14:46
Ainars Podziņš 0 0 0:00

*

Rīgas Dinamo aizsargu individuālā statistika (pēc komandas 18 spēlēm; MM = mikromači; iespējamas korekcijas, ja tiks veiktas izmaiņas spēļu protokolos):

aizsargs sp. MM punkti +/- SM vid. sp. laiks
1. Rodrigo Laviņš 3 1:2 0+0 -1 0 17:06
2. Guntis Galviņš 18 17:19 3+3 -1 8 22:52
3. Matjē Karls 18 15:17 2+1 0 4 21:11
4. Krišjānis Rēdlihs 17 14:16 1+2 -1 4 22:37
5. Arvīds Reķis 11 3:5 0+0 -1 10 17:30
6. Jēkabs Rēdlihs 9 4:7 0+0 -2 4 17:00
7. Oskars Cibuļskis 17 8:13 0+2 -6 10 20:46
8. Kristaps Sotnieks 15 4:14 0+1 -3 6 16:54
Mārtiņš Porejs 0 0 0:00

*

Rīgas Dinamo vārtsargu individuālā statistika (pēc komandas 18 spēlēm):

vārtsargs sp. uzv.-zaud. sp. ar PM metieni met. % GAA SM sp. laiks
Māris Jučers 10 0-7 2 259 91.5% 2.33 0 565:33
Mikaels Tellkvists 9 4-4 0 208 89.9% 2.51 0 502:44
Kristers Gudļevskis 1 1-0 0 13 92.3% 2.67 0 22:27

*

Lasāmvielai:

  • AS Dinamo Rīga valdes locekļa Zigmāra Priedes intervija (2012-10-16) – pressball.by
  • Rīgas Dinamo komandas statistika (metieni, vārtu guvumi utt.) – khl.ru

[Oskara Cibuļska un Mārtiņa Karsuma kopfoto fiksēts laikā, kad izslēgšanas spēlēs Rīgas Dinamo tika galā ar Maskavas OHK Dinamo (2011. g. marts). Foto avots: dinamoriga.eu.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , | Leave a Comment »

Pārsteigumi, „auzas” un grēkāži

Posted by petrovich27 uz 2012/10/02

Rīgas Dinamo vīri ir aizvadījuši sezonas 11 spēles – vērā ņemamu nogriezni, lai varētu atskatīties uz padarīto. Kā arī – lai pamērītu dažādu spēlētāju sniegumu ciparos, arī mazāk ierastās statistikas ailītēs. Tātad – mazliet par pārsteigumiem un „izbradātajām auzām”, t.sk. „huligānstatistika” par vairākumu un mazākumu radītājiem.

KHL piektās sezonas sākums ir „ienesis” salīdzinoši maz pārsteigumu. Ne tāpēc, ka grūti pārsteigt, bet tāpēc, ka interesantākie elementi bija jau saskatāmi starpsezonas gaitā, kad vēl norisinājās pārbaudes spēles. Tajā skaitā Latvijas Dzelzceļa kausa izcīņas turnīrs. Tāpat arī NHL lokauta tuvošanās bija pietiekoši skaļa, un Kaspara Daugaviņa klātbūtne Dinamo treniņprocesā diezgan skaidra, ka arī Daugaviņa debija Dinamo ierindā netika uztverta par nedēļas vai mēneša notikumu. Bet tomēr lielāki vai mazāki pārsteigumi ir. Gan kā pozitīvas parādības, gan kā dīvainības.

Indrašis joprojām pirmajā maiņā

Jau starpsezonā Miks Indrašis demonstrēja labu saprašanos ar maiņas partneriem Mārtiņu Karsumu un Džeimiju Džonsonu, tādēļ par šī uzbrukuma virknējuma sniegumu un sadarbību sezonas pirmajās 11 spēlēs it kā pārsteidzošu jautājumu nav. Tomēr pirms sezonas bija kritiķi, kas šovasar varēto novērtēja par Mika Indraša „starpsezonas efektu” un bez maz vai – 2012. gada pasaules čempionātā aizsāktās „haļavas” (daļēji pelnītas vai pilnīgi nepelnītas veiksmes) sastāvdaļu. Izrādās, ka tomēr Indrašis ne tikai pirmajā maiņā turas, bet ir tās zīmējuma pilntiesīga sastāvdaļa. To arī labi ilustrēja viena spēle, kurā meklējot pielietojumu leģionāriem, Miks Indrašis tika „aizdots” uz citu maiņu. Tad ne pēc kā pārliecinoša neizskatījās ne pats aizmainītais, ne viņa atstātie partneri.

Lai slavas dziesma nebūtu pārāk salda, jāpiebilst, ka pirmais uzbrukuma trio (Karsums – Džonsons – Indrašis) ne tikai piedalās komandas vārtu guvumu lielākā skaita „ražošanā”, bet arī trafikā uz Dinamo vārtu pusi. Proti, pirmā maiņa (t. sk., Galviņš un Kr.Rēdlihs) ir piecinieks, kuram esot laukumā dinamieši samet daudz, bet arī iespaidīgs apjoms sabirst Dinamo vārtos. Tāpēc arī lietderības koeficients nevienam no pirmā piecinieka nav pozitīvs. Pēdējā spēlē (pret Salavat Julajev) pirmais uzbrukuma virknējums izskatījās mazliet „nosēdies”, taču joprojām Dinamo divi rezultatīvākie kadri ir Mārtiņš Karsums (4+4 punkti) un Miks Indrašis (3+4).

Džeriņš „pamodies”

Viens no sezonas ievaddaļas „hītiem” ir Andra Džeriņa salīdzinošā rezultativitāte un lietderība komandā. Līdz šim nosauktais spēlētājs bija ierasts pozīcijās, kas nav dominējošas, lai neteiktu skarbāk. Taču tagad Džeriņš skraidīšanu un enerģiju sāk pārvērst rezultativitātē – pēc 11 spēlēm 6 punkti (2+4) un komandā pozitīvākais lietderības koeficients (+3; šis gods kopīgs ar aizsargu Karlu). Jaunās sezonas 11 spēlēs ir saražots tikpat daudz punktu, cik visu savu (3) Dinamo sezonu 64 spēlēs…

Protams, Andra Džeriņa varēšanai pozitīvu „grūdienu” deva epizodiska pacelšana otrajā uzbrukuma virknējumā un „sajūgšana”, piemēram, ar Robu Šrempu vai Aleksandru Ņiživiju. Tomēr vislielāko auglību (rezultativitāti) Džeriņa rokās veido tieši sadarbība ar savu ilggadējo maiņas partneri Gintu Meiju.

Tellkvists kā „snaudoša princese”?

Pie sezonas sākuma pārsteigumiem vai pat dīvainībām pieskaitāmi Dinamo treneru vingrinājumi vārtsarga Mikaela Tellkvista „pamodināšanai”. Proti, no starpsezonas jaunajā sezonā kā „pirmais numurs” iesoļoja Māris Jučers, kurš pārbaudes spēlēs „koncertēja” pārliecinošāk. Arī aizvadītajās 11 spēlēs Jučera kontā ir ne tikai labāka atvairīto metienu statistika nekā Tellkvistam (91,8% pret 88,9%) un vidēji spēlē sakrāto vārtu zaudējumu koeficients (GAA; 1.97 pret 2,59), bet arī – mazāk acīmredzamu „caurumu” un paša kļūdas dēļ piedzīvotu vārtu zaudējumu. Tomēr treneri mēģina atdzīvināt gan mītu par diviem pirmajiem vārtsargiem, gan pašu Tellkvistu, dodot viņam ļoti pieklājīgu spēles laiku – 5 spēles, 301 minūti „ar astīti” jeb ap 45% no visa vārtsargu spēles laika pirmajās 11 spēlēs.

Acīmredzot treneriem „iet pie sirds” cits vārtsargu statistikas elements – uzvarēto un zaudēto spēļu attiecība, kas Tellkvistam ir labāka nekā Jučeram. Proti, ar Māri Jučeru vārtos komanda pamatlaikā vai papildlaikā nav uzvarējusi nevienu reizi, četrreiz ir zaudējusi un divreiz spēle aizvilkta līdz pēcspēles metieniem (0-4). Savukārt, Tellkvista bilance vismaz pagaidām ir pozitīva (3-2). Ar Tellkvistu līgums ir noslēgts, un kaut kas ar viņu ir jādara, tas ir skaidrs. Iespējams arī pāris reizes „piespriestie” labākā spēlētāja lauri šosezon palīdzēs modināt zviedru vārtsargu. Bet interesanti, cik lielu cenu treneri ir gatavi maksāt, lai Tellkvists atgūtu pārliecību?

Dinamo mācās reglamentu

Viens no konkrētiem Dinamo piektās sezonas sākuma „brīnumiem” ir jaunās sezonas KHL reglamenta lasīšana. Cits stāsts, ka līgas vadība katru sezonu maina reglamentu, to publisko ar stipru kavēšanos un ne visi spēj tam atsekot. Jau pirms sezonas sākuma un sākoties sezonai Dinamo puse pieminēja „sāpi” – divus obligāti iespēlējamos 1991. gadā dzimušus hokejistus, lai komanda var pieteikt spēlei 18 laukuma spēlētājus. Vajadzēja paiet četrām jaunās sezonas spēlēm, lai Dinamo sāktu izmantot visas reglamenta iespējas – piemēram, saskaņā ar jauno reglamenta redakciju, piesakot četrus 1991. gadā dzimušos hokejistus, pieteikums var izaugt līdz 20 laukuma spēlētājiem. Pirmoreiz to pamēģināja sezonas piektajā spēlē – pret Novokuzņeckas Metallurg, kad spēlei tika pieteikti četri 1991. gadā dzimušie un summā 20 laukuma spēlētāji, un pirmoreiz šosezon uzvarēja spēles pamatlaikā. Tiesa, jau vēlāk pēc reglamenta iemācīšanās, Dinamo bieži vien neizmanto iespēju pieteikt visus atļautos 20 laukuma spēlētājus.

Nevajag klupināt Karsumu. Jeb mazliet huligānstatistikas

Sezonas sākumā Dinamo var „palepoties” ar vienu no līgas sliktākajiem mazākumiem – neitralizēti 78% no pretinieku vairākumiem (22. vieta no 26). Pērnsezon rīdziniekiem bija līgas 7.-tais labākais mazākums (85,2%). Savukārt vairākums šīs sezonas ievadā ir apmēram pērnsezonas līmenī – dinamieši īsteno 19,4% savu vairākumu, kas šobrīd ļauj ieņemt 10. vietu līgā šajā pozīcijā. Pērnajā regulārajā sezonā Rīgas Dinamo īstenoja 19,5% savu vairākumu, ar ko sezonas summā pietika lai ieņemtu 2. vietu līgā (!!!) šajā kritērijā.

Uz vairākumu/mazākumu fona parādās dažādi klasiskajā statistikā mazāk pamanāmi lietderības elementi, kā arī savi „malači” un „grēkāži”, kuru darbības komandai palīdzējušas vai kaitējušas tās spēlē nevienādos sastāvos. No statistikas skaidri nolasāms, ka nedisciplinētākie dinamieši ir Aleksandrs Žirū (18 min.), kā arī 8 soda minūtes nopelnījušie – Džeimijs Džonsons, Raitis Ivanāns, Mārtiņš Karsums. Pats noraidījums vēl nebūtu nekas dramatisks, bet soda minūtēm, kā labi zināms, mēdz būt arī sekas spēles rezultāta izteiksmē. Tā, piemēram, tieši Ivanāna, Karsuma un Žirū „atsēdēšanas” laikā Dinamo pretinieki ir panākuši pa diviem vārtu guvumiem. Komandai nelāgi beigusies arī citu dinamiešu noraidīšanās, tiesa mazākā – vienu vārtu zaudējuma – izmērā.

Starp citu, nedisciplinētākais dinamietis Žirū ir daudz piestrādājis, lai dinamieši uzspēlētu vairākumā. Vismaz 12 soda minūtes pretinieki ir nopelnījuši, cenšoties apturēt Aleksandru Žirū. Šī spēlētāja nopelnītajos vairākumos ir bijis viens dinamiešu „realizēts” vairākums; tiesa, vēl vienu reizi dinamieši iemeta spēlējot 4-uz-4, kad Žirū bija piedalījies abpusējā noraidījumā. Savukārt Karsums rīdziniekiem ir sarūpējis vismaz 6 minūtes vairākumā, turklāt Mārtiņa Karsuma sarūpētajā vairākumā Rīgas Dinamo ar vārtu guvumiem izcēlās 2 reizes. Tāpat arī pretinieku „pāridarījumi” Daugaviņam, Ivanānam, Krišjānim Rēdliham un Ščehuram ir pārvērtušies dinamiešu iestudētos vārtu guvumos. Taisnības dēļ jāpiebilst, ka pretinieku noraidījumu statistikā ir savas nepilnības – jo ne vienmēr skaidri „atšifrējams” pret kuru Rīgas Dinamo spēlētāju ir sadarīts pārkāpums. Attiecīgi, 8 minūtes, ko dabūjuši Rīgas kluba pretinieki, paliek „gaisā karājoties” bez pilnīgas pārliecības par to, uz kura spēlētāja „miesas” pretinieki noraidījušies. Tiesa šajās „nenormētajās” 8 minūtēs rīdzinieki pie vārtu guvumiem nav tikuši.

Huligānstatistika. Dinamo spēlētāju iegūtās vairākuma minūtes un noraidījumi, kā arī tajos piedzīvotie vārtu guvumi / zaudējumi (pēc komandas 11 spēlēm; SM = soda minūtes; B = bullītis (soda metiens); iespējami precizējumi):

spēlētājs SM pret vārtu guv. soda laikā SM vārtu zaud. soda laikā SM bilance vārtu bilance
Meija 4 +1B 0 0 0 4unB-0 0-0
Džeriņš 4 +1B 0 2 0 4unB-2 0-0
Indrašis 4 0 0 0 4-0 0-0
Ščehura 2 1 0 0 2-0 1-0
Daugaviņš 4 1 2 1 4-2 1-1
Biezais 2 0 0 0 2-0 0-0
Tellkvists 2 0 0 0 2-0 0-0
Galviņš 4 0 4 0 4-4 0-0
Kr.Rēdlihs 2 1 2 1 2-2 1-1
Bičevskis 2 0 2 0 2-2 0-0
Karls 0 0 0 0 0-0 0-0
Jučers 0 0 0 0 0-0 0-0
M.Lipsbergs 0 0 0 0 0-0 0-0
Bukarts 0 0 0 0 0-0 0-0
Karsums 6 2 8 2 6-8 2-2
Sotnieks 2 0 4 0 2-4 0-0
Ņiživijs 0 0 2 0 0-2 0-0
Skvorcovs 4 0 6 1 4-6 0-1
Šremps 2 0 6 0 2-6 0-0
J.Rēdlihs 0 0 4 0 0-4 0-0
Ivanāns 4 1 8 2 4-8 1-2
Džonsons 0 +1B 0 8 0 0unB-8 0-0
Reķis 0 0 4 +1B 0 0-4unB 0-0
Žirū 12 1 (2*) 18 2 12-18 1-2
Cibuļskis 0 0 6 1 0-6 0-1
skaitl. sast. pārk. 4 0 2 0 4-2 0-0
pretin. ripas izm. 2 0
pretin. vārtu izgr. 2 0
nav precīzi zināms 8 0

*

P.S. Vienā reizē pretinieka nopelnītās 2 minūtes pret Aleksandru Žirū nedeva vairākumu, jo bija abpusējs noraidījums un turpinājumā – spēle 4-uz-4. Tās gaitā Dinamo nokārtoja vārtu guvumu.

Rīgas Dinamo laukuma spēlētāju mikromači septembrī (MM = mikromači; Mārtiņam Porejam un Ainaram Podziņam reāla spēles laika nav; pēc komandas 11 spēlēm):

spēlētājs sp. MM summa MM +/- koef
1. Matjē Karls 11 +2 11:9 +3
2. Mārtiņš Karsums 11 +1 9:8 -2
3. Andris Džeriņš 11 +1 8:7 +3
4. Aleksandrs Ņiživijs 8 +1 4:3 +1
5. Pols Ščehura 2 +1 3:2 -1
6. Džeimijs Džonsons 11 0 10:10 -2
7. Robs Šremps 10 0 4:4 -1
8. Aleksandrs Žirū 11 0 4:4 -2
9. Elvijs Biezais 11 0 2:2 +1
10. Gunārs Skvorcovs 6 0 1:1 0
11. Raitis Ivanāns 10 0 1:1 0
12. Roberts Bukarts 2 0 0:0 0
13. Guntis Galviņš 11 -1 10:11 -2
14. Krišjānis Rēdlihs 11 -1 9:10 -1
15. Miks Indrašis 11 -1 8:9 -3
16. Oskars Cibuļskis 10 -1 6:7 -3
17. Māris Bičevskis 9 -1 2:3 +1
18. Jēkabs Rēdlihs 5 -1 2:3 0
19. Arvīds Reķis 7 -1 2:3 -1
20. Miks Lipsbergs 4 -1 0:1 0
21. Kaspars Daugaviņš 5 -2 5:7 -3
22. Gints Meija 11 -2 4:6 +1
23. Kristaps Sotnieks 11 -5 4:9 0

*

Izziņām:

  • Dinamo spēlētāju individuālā statistika – khl.ru
  • KHL aktuālās sezonas statistika, spēlējot nevienādos sastāvos – khl.ru
  • Par reglamenta nepazīšanu Dinamo izpildījumā – championat.com
  • KHL sporta reglaments ar labojumiem 2012./2013. g. sezonai – khl.ru

[Attēlā: Dinamo vīri briest pirms cīkstēšanās pret Salavat Julajev vienību 2012. gada 1. oktobrī. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »