Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Mikaels Tellkvists’

Rīgas Dinamo 6. sezona. Kas šosezon bija savādāk?

Posted by petrovich27 uz 2014/03/19

Abols_DR_vs_AMur_2013-03-16_DR_facebook_VERSRīgas Dinamo sestā sezona pabeigusies, izslēgšanas spēļu pirmo kārtu noslēdzot ar 3-4. Raugoties no visas sezonas tempa un snieguma pozīcijām, aizķeršanās  jau pirmajā sērijā neizskatās pēc panākuma. Jo pat ar mazāk veiksmīgām regulārajām sezonām iepriekš divas reizes Rīgas Dinamo pratuši tikt pāri astotdaļfināla slieksnim. Taču, ja ņem vērā Dinamo stāvokli pēc Olimpiādes, septiņas spēles sērijā jau ir panākums.

Šoreiz par izmaiņām – kas sestajā sezonā ir bijis citādi nekā iepriekšējās sezonās.

1. Ābols ir gatavs

It kā pirmā sezona galvenā trenera postenī, tomēr Artim Ābolam sezona faktiski sākās jau 2012. gada novembrī, pārņemot vadības pulti (grožus) no Rautakallio kunga. Neskatoties uz apzīmējumiem “p.i.” un “acting”, Ābols jau tad bija komandas galvenais. Un arī “aizvilka” komandu līdz nereti apsmaidītajam Nadeždas kausam. Tieši tas kļuva par vienu no izšķirošajiem faktoriem, kas priekšniecībai lika noticēt Arta Ābola varēšanai. Turklāt trenera asistenta postenī Artis Ābols jau ir kopš 2008. gada, kas galīgi neļauj Ābolu definēt par iesācēju.

Bet kas savādāk? Komandas treneru korpuss sastāvēja tikai no pašmāju kadriem – sākot ar galveno un beidzot ar vārtsargu treneri. Ābols, Ignatjevs, Ankipāns, Klodāns. Divi pēdējie gan Dinamo treneru istabā bija pirmo sezonu, taču papildu bija pieejams “spēlējošais treneris” (kapteinis) Sandis Ozoliņš, kas kombinācijā ar iepriekšminētajiem ļāva komandai sezonas gaitā turēties starp KHL līderiem. Pirmā sezona, kad savējie “gatavi” un importa trenerus nevajag, kopumā nav bijusi sliktākā komandas pastāvēšanas 6 gadu vēsturē. Pozitīvais fons – Latvijas treneri gūst pieredzi, kas ir noderīgi plašākā kontekstā.

2. Laika apstākļus veido leģionāri

DR_legionari_vs_Salavat_Julajev_2013-10-09_DR_facebook_VERS_2Leģionāru nozīme Dinamo rezultāta “taisīšanā” nekad nav bijusi mazsvarīga. Taču iepriekšējās sezonās leģionāri nekad nebija sametuši vairāk par pusi visu Dinamo vārtu guvumu attiecīgajā regulārajā sezonā. Tieši 50% vārtu guvumu leģionāriem bija pirmajā Dinamo un KHL sezonā (2008./2009.). Taču pēc tam leģionāru pienesums kopējā proporcijā samazinājās. Iepriekšējās divās regulārajās sezonās tas bija vismazākais – 21,6% vārtu guvumu (2011./2012.) un 33,6% (2012./2013.). Sestajā sezonā leģionāri savu lomu vārtu guvumos atrādīja ar uzviju – 54,8% no visiem vārtu guvumiem regulārajā sezonā!!! Zināmā mērā tā ir nepārprotama “signalizācija”, ka šajā jautājumā nepieciešams samazināt atkarību. Tāpat arī Latvijas izlases kontekstā jāņem vērā, ka regulārās sezonas laikā Dinamo vairāk ir gatavojuši kordziedātājus nevis solistus.

Tomēr “nervu mierinājumam” labā ziņa ir play off vārtu guvumu proporcija. No 15 vārtu guvumiem, kas “samesti” Doņeckas vienības vārtos, 13 reizes (86,7%) ir uz pašmāju vīru “sirdsapziņas”. Bet leģionāri “normu” neprata izpildīt – tikai 2 vārtu guvumi. Skaidrs, ka pietrūka rezultatīvākā spēlētāja Kaila Vilsona, bet 13,3% arī no palikušajiem “importa večiem” ir par maz…

Rīgas Dinamo vārtu guvumu proporcija sešās regulārajās sezonās (vārtu guvumi pamatlaikā un papildlaikā, neskaitot pēcspēles metienus):

sezona

Latvijas spēlētāji

leģionāri

2008./2009. 65 (50.0%) 65 (50.0%; Elisons; Hartigans; Hosa; Novāks; Ron. Petrovickis; Vestkots)
2009./2010. 92 (57.5%) 68 (42.5%; Arnasons; Fosters; Hosa; Iguldens; Karija; Rob. Petrovickis; Svets)
2010./2011. 112 (62.9%) 66 (37.1%; Hartigans; Karamnovs = 0; Mikušs; Rob. Petrovickis; Surovijs; Troters)
2011./2012. 98 (78.4%) 27 (21.6%; Hosa; Lundmarks; Luseniuss = 0; Melins = 0; Nieminens = 0; Šindels; Varjs)
2012./2013. 71 (66.4%) 36 (33.6%; Džonsons; Karls; Ščehura; Šremps; Žirū)
2013./2014. 61 (45.2%) 74 (54.8%; Džonsons; Haščāks; Hosa; Polāks = 0; Robinsons; Ščehura; Vilsons)

Tellkvists_vs_Amur_2012-09-17_DR_prof_facebook_VERS3. Dinamo un Latvijas izlases vārtsargiem nav pa ceļam

Savu otro jaunību trešajā sezonā “iekš” Dinamo piedzīvoja zviedrs Mikaels Tellkvists (līdzās pa labi novietotā attēlā), ko apliecina arī statistika. Šīs sezonas Tellkvista sniegums ir otrs labākais Dinamo regulāro sezonu vēsturē, ja skata atvairīto metienu procentu un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficientu (GAA). Mikaelam Tellkvistam šosezon tie ir 92,9% atvairītu metienu un GAA 1.86. Šajos ciparos labāks ir bijis tikai Martins Pruseks pirmajā sezonā (2008./2009.) – 94,1% un GAA 1.70. Bet Tellkvistam toties ir visu regulāro sezonu labākā uzvarēto un zaudēto spēļu attiecība (21-11). Cits stāsts, ka pēcOlimpiādes posmā un konkrēti izslēgšanas spēlēs tik spilgti Dinamo “pirmajam numuram” vairs neizdevās.

Par Dinamo izslēgšanas spēļu MVP (vērtīgāko spēlētāju) bez sirdsapziņas pārmetumiem var nominēt “otro numuru” Jakubu Sedlāčeku (zemāk pa labi novietotā attēlā). Neskatoties uz sērijas 7. spēlē “saņemtajiem” 3 vārtu zaudējumiem, Sedlāčeks ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem, kas ļāva Dinamo konstrukcijai “pavilkt” sēriju no 1-3 līdz 3-3. Dinamiešu visas uzvaras nākušas tieši ar Jakuba Sedlāčeka līdzdalību. Viņa iespētie cipari play off-ā (93,8% atvairītu metienu; GAA 1.78) pēc visas KHL izslēgšanas spēļu 1. kārtas spēlēm ieņem 6. vietu līgā abās nosauktajās pozīcijās. Un ir Rīgas Dinamo izslēgšanas spēļu jaunais rekords. Iepriekšējais piederēja Edgaram Masaļskim otrajā sezonā (2010.), kad izslēgšanas spēlēs tika atvairīti 93,4% metienu un koeficients (GAA) veidoja 1.93.

Sedlaceks_vs_Salavat_Julajev_2013-08-15_DR_facebook_N2_VERSJāpiebilst, ka Tellkvistam un Sedlāčekam “dziedātās” slavas dziesmas nozīmē tikai to, ka aizvadītajā sezonā Dinamo un Latvijas izlases vārtsardzība ir divi principiāli atšķirīgi jēdzieni. Ja iepriekšējās piecās sezonās uz dažāda apjoma spēles laiku vārtu rāmī tika arī pašmāju kadri, tad šosezon vārtus sargāja tikai un vienīgi importa vīri. Spēles pieteikumos vietu atradušie Rihards Cimermanis (dz. 1993.; 36 spēles pieteikumā) un Nils Grīnfogels (dz. 1994.; 1 sp.) tā arī palika kā “nodeva” jauno spēlētāju kvotām, bez reāla spēles laika. Bet “trešais numurs” Māris Jučers tā arī visu sezonu nospēlēja fārmklubā Dinamo Juniors Latvijas Virslīgā un turklāt sezonas izskaņā pārtrauca līgumattiecības ar Dinamo. Vai formāli pātrauca, to būs iespējams uzzināt starpsezonā.

4. Savu līderu paliek mazāk

Turpinot tēmu par leģionāru ieguldījumu rezultāta taisīšanā, ir atpakaļ tie laiki, kad regulārajā sezonā Top 3 rezultatīvakie vīri ir tikai leģionāri. Tā līdz šim ir bijis vienīgi Dinamo pirmajā sezonā (2008./2009.), kad rezultāta ražošanas galvgalī bija tādi vīri kā Marsels Hosa, Marks Hartigans, Mets Elisons. Piemēram, 2010./2011. un 2011./2012. g. regulārajās sezonās Top 3 rezultatīvāko sastāvā vispār nebija neviena importa… 2009./2010. un 2012./2013. g. regulāro sezonu trīs rezultatīvāko vīru sarakstā bija pa vienam leģionāram (attiecīgi – Hosa un Ščehura). Bet šosezon visi Top 3… Vilsons, Hosa, Ščehura. No komandas sastāva komplektēšanas viedokļa raugoties, ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs ar leģionāriem ir trāpījis. Bet no pašmāju rezultāta taisītāju sagatavošanas viedokļa, varētu būt arī stipri labāk.

Indrasis_vs_Spartak_2012-09-28_nahl_lv_O_Siracenko_VERSNo savējiem rezultatīvākais regulārajā sezonā ir izrādījies Miks Indrašis, kuram 49 spēlēs 31 punkts. Otrs rezultatīvakais “savējais” – Sandis Ozoliņš ar 22 punktiem 48 spelēs; trešais – Vitālijs Pavlovs 14 punkti 50 spēlēs.

“Pilnajā uzskaitē” 2013./2014. g. regulārās sezonas rezultatīvakais ir kanādietis Kails Vilsons ar 44 punktiem 49 spēlēs. Un tas ir atkārtots 2.-ais rezultatīvakais leģionāra sniegums Dinamo 6 gadu vēsturē. Tikpat punktu, bet lielākā spēļu skaitā bija Marselam Hosam pirmajā sezonā (2008./2009.). Rekordists ar 55 punktiem (56 sp.) joprojām ir “otrās sezonas” (2009./2010.) Hosa.

Bet par regulārās sezonas MVP (vērtīgāko) prasītos nominēt nevis labu sniegumu demonstrējušo Tellkvistu, ne arī rezultatīvāko Vilsonu vai trāpīgāko (22 vārtu guvumi) Hosu, bet gan citu Sējēja veiksmīgo pirkumu – aizsargu Metu Robinsonu (fotoattēlā raksta noslēgumā #33). Šim aizsargam ir labākais lietderības koeficients komandā regulāraja sezonā (+19; tikpat arī Pujacam); viņš ir rezultatīvakais aizsargs ar 27 punktiem (10+17). Robinsons vienīgais regulārajā sezonā aizvadīja visas 54 spēles; turklāt viņam bija vislielākais spēles laiks komandā – vidēji 24:01 spēlē. (Arī play off viņš aizvadīja visas 7 spēles un bija ar lielāko spēles laiku starp laukuma spēlētājiem.) Iepriekš Dinamo sastāvā ir bijuši tikai 4 aizsargi-leģionāri (Novāks, Vestkots, Svets, Karls), un Mets Robinsons ir bijis labāks par viņiem gan lietderības, gan spēles laika, gan rezultativitātes ziņā.

Atsevišķs stāsts ir šī gada play off, kur divi rezultatīvākie ir Latvijas hokejisti. Pēctraumas posmu pārvarējušais Gints Meija (5+0) un relatīvi nesen komandas sastāvu papildinājušais Lauris Dārziņš (4+1). Atliek vien novēlēt abiem veselību un tādu pašu apetīti Latvijas izlases sastāvā, gatavojoties pasaules čempionātam.

5. Soliņš par īsu

Kopumā regulārās sezonas gaitā Dinamo treneri spēles laiku “iedalīja” 34 hokejistiem – 2 vārtsargiem, 11 aizsargiem un 21 uzbrucējam. Ņemot vērā, ka līgumsaistības tika uzturētas ar paprāvu skaitu spēlētāju, kuriem visiem vieta sastāvā ne tuvu regulāri nesanāca, varēja rasties iespaids, ka Dinamo soliņš ir diezgan garš. Tomēr spēles pēc Olimpiādes skaidri un gaiši parādīja, ka par īsu.

Meija_vs_Neftehimik_2012-11-16_A_Krusts_VERSJau sezonas gaitā traumas guva Gints Meija un Oskars Cibuļskis; šos trūkumus izdevās cik-necik piesegt. Bet, kad Olimpiādes pauzes laikā “izstājās” traumētie Vilsons, Reķis, Indrašis un dopinga pārbaudē “iekritušais” Pavlovs, Dinamo “soliņš” iztrūkumu kompensēt nespēja… Ļoti savlaicīga izrādījās Ginta Meijas atgriešanās sastāvā uz izslēgšanas spēlēm. Bet robi bija ievērojami plašāki… Arī iepriekšējās sezonās pirms play off un tā gaitā ir bijuši traumētie, taču tik nopietns “deficīts” bija pirmoreiz. Šādos apstākļos 3-4 sērijā ir pat sasniegums…

Protams, atzinīgi novērtējams Ginta Meijas sniegums play off gaitā – 5 vārtu guvumi 6 spēlēs ir trešdaļa visu vārtu guvumu. Tāpat der atzīmēt play off “simbolisko maiņu” – 5 laukuma spēlētājus, kuriem vienīgajiem ir izdevies uzrādīt pozitīvu mikromaču vārtu guvumu un zaudējumu bilanci, kā arī nopelnīt pozitīvu lietderības koeficientu. Totāli veiksminieki ir bijuši Andris Džeriņš un Aleksandrs Ņiživijs, kuriem esot laukumā, pretinieki nav panākuši vārtu guvumus. Trešais pozitīvais uzbrucējs ir Māris Bičevskis. Aizsargu rindās plusos ir Georgijs Pujacs un Jēkabs Rēdlihs.

Rīgas Dinamo spēlētāju mikromaču (MM) vārtu guvumu un zaudējumu statistika 2014. gada play off (visās 7 spēlēs; lietd. = lietderības koeficients; saskaņā ar khl.ru):

spēlētājs sp. MM lietd.
1. Andris Džeriņš 6 5:0 +5
2. Aleksandrs Ņiživijs 7 4:0 +3
3. Jakubs Sedlāčeks 5 11:8
4. Georgijs Pujacs 7 6:5 +2
5. Jēkabs Rēdlihs 7 5:4 +1
6. Māris Bičevskis 7 4:3 +1
7. Gints Meija 6 6:6 -1
8. Roberts Bukarts 6 5:5 -1
9. Marsels Hosa 7 5:5 -1
10. Deivids Sarkanis 1* 0:0 ±0
11. Lauris Dārziņš 7 7:8 -2
12. Marsels Haščāks 3 0:1 -1
13. Krišjānis Rēdlihs 7 7:9 -2
14. Mets Robinsons 7 6:8 -2
15. Kristaps Sotnieks 7 5:7 ±0
16. Mārtiņš Cipulis 6 3:5 ±0
17. Juris Upītis 6 2:4 -2
18. Džeimijs Džonsons 2 0:2 -2
19. Gunārs Skvorcovs 6 0:3 -3
20. Mikaels Tellkvists 3 5:9
21. Sandis Ozoliņš 7 3:7 -5
22. Rustams Begovs 7 0:4 -4
23. Pols Ščehura 7 6:12 -5

* Deividam Sarkanim kopējais spēles laiks tikai 3:52.

Atskatam:

  • Rīgas Dinamo pirmo piecu KHL regulāro sezonu kopsavilkums: tepat
  • Dinamo vārtsargu salīdzinājums pirmajās 5 sezonās: tepat
  • Dinamo 2013./2014. g. regularās sezonas spēlētāju statistika – khl.ru
  • Dinamo 2014. gada play off individuāla statistika – khl.ru

[Pirmais foto fiksēts pēc Dinamo spēles pret Amur 2013. gada 16. martā; otrs (Dinamo leģionāru) foto – spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 9. oktobrī; Mikaela Tellkvista foto – spēlē pret Amur 2012. gada 17. septembrī; Jakuba Sedlāčeka – spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 15. augustā. Šo četru foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Mika Indraša foto – spēlē pret Spartak 2012. gada 28. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Ginta Meijas foto – spēlē pret Ņeftehimik 2012. gada 16. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Noslēdzošais (Meta Robinsona) foto – spēlē pret Donbass 2014. gada 4. martā; foto avots: dinamoriga.eu.]

Robinsons_DR_vs_Donbass_2014-03-04_dinamoriga_eu

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Kuri Dinamo spēlētāji savas iespējas izmanto labāk?

Posted by petrovich27 uz 2013/11/03

Vilsons_un_Tellkvists_DR_vs_Minska_2013-09-05_nahl_lv_(O_Siracenko)Rīgas Dinamo vienība divas piektdaļas regulārās sezonas (23 spēles no 56) aizvadījusi un IIHF noteiktajā izlašu pauzē “ienāk” ar nepieredzēti labu “kontrollaiku” – 45 punkti 23 spēlēs, t.i. – vidēji 1,96 punkti spēlē. Kas, savukārt, ļauj turēties 3. vietā KHL Rietumu konferencē. Labs brīdis atskatīties uz dinamiešu individuālā snieguma statistikas cipariem – rezultativitāti, lietderību, bet – salīdzinot ar konkrēto vīru spēles laiku.

Jāsāk ar to, ka līdzšinējā 2013./2014. gada sezona Dinamo klubam pagājusi leģionāru zīmē. Respektīvi visās pozīcijās uz vērtīgākā spēlētāja (MVP = Most Valuable Player) titulu pretendē leģionāri. Ja aizsargu rindās “imports” ir tikai viens, bet ļoti labs, tad komandas trīs rezultatīvākie spēlētāji ir leģionāri. Turklāt Dinamo vārtus šosezon sargājuši tikai ārzemnieki.

Laika apstākļus “taisa” leģionāri

Ja vajag vēl precīzākus skaitļus attiecībā uz Dinamo rezultāta “taisītājiem”, tad leģionāri šosezon ir sametuši 59,4% no visiem vārtu guvumiem (31 no 56 spēles laikā). Tik augsta leģionāru pienesuma proporcija Dinamo sastāvā regulārajās sezonās nekad iepriekš nav bijusi. Visaugstākā tā bija Dinamo pirmajā sezonā (2008./2009.) – 50% vārtu guvumu, bet pēc tam samazinājās. Piemēram, iepriekšējā regulārajā sezonā (2012./2013.) leģionāri sameta 33,6% no vārtu guvumiem.

Bet, ja rēķina visu rezultativitātes punktu summu, tad seši leģionāri – laukuma spēlētāji šosezon ir salasījuši 47,3% no visiem rezultativitātes punktiem (70 no 148)… Ja atmet minimāli spēlējušos Haščāku un Polāku, tad nav jābūt dižam matemātiķim, lai saprastu, ka aptuveni pusi “laika apstākļu” uzbrukumā taisa tieši četri leģionāri – Vilsons, Hosa, Ščehura un Robinsons…

hosa_vs_Magnitka_2013-10-13_DR_facebook-n2Vilsons + Hosa = rezultāts

Nav divu domu, ka Dinamo uzbrukuma līderi – Kails Vilsons un Marsels Hosa – līdz šim pilnībā attaisnojuši uz sevi liktās cerības. Vīri ražo rezultātu un arī strādā pretējā virzienā – aizsardzībā, saņemot arī pieklājīgu spēles laiku mazākumā. Kas nevar nepriecēt. Jāpiebilst, ka vienīgais uzbrucējs, kurš piedalījies vismaz 10 iemetienos un kuram ir pozitīva iemetienu bilance, – arī ir leģionārs. Pols Ščehura izcīnījis 52,2% iemetienu (179 no 343).

Rezultatīvākais Latvijas hokejists Dinamo sastāvā izrādījies neviens cits kā kapteinis Sandis Ozoliņš (13 punktu 23 spēlēs). Viņam seko uzbrucējs Miks Indrašis ar 10 punktiem 22 spēlēs.

Interesanti apskatīt Dinamo uzbrucēju rezultativitāti, salīdzinot ar konkrētā spēlētāja spēles laiku. Skaidrs, ka no Vilsona un Hosas tiek gaidīta cita artava kopējā rezultātā nekā, piemēram, no ceturtās maiņas vīriem ar minimālu laika apjomu. Tomēr interesanti apskatīt, cik vērtīgi (rezultatīvi) sev atvēlēto laiku ir izmantojuši visi uzbrucēji. (Zemāk tabulā: Jo augstāks skaitlis, ko lietderīgāk.)

Rīgas Dinamo uzbrucēju rezultativitātes koeficients 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

uzbrucējs dz. rezult. koef. sp. punkti izšķ. PM vid. sp. laks
1. Deivids Sarkanis 1994. 12,76 2 0+1 0 6:32
2. Kails Vilsons 1984. 8,35 23 7+15 0 19:06
3. Marsels Hosa 1981. 7,75 23 9+11 0 18:42
4. Aleksandrs Ņiživijs 1976. 7,17 16 2+7 1 14:32
5. Vojtehs Polāks 1985. 5,92 9 0+3 1 12:31
6. Pols Ščehura 1985. 5,57 23 8+5 0 16:54
7. Roberts Bukarts 1990. 5,40 16 2+5 0 13:30
8. Miks Indrašis 1990. 4,91 22 4+6 0 15:26
9. Marsels Haščāks 1987. 4,15 4 1+0 0 10:02
10. Vitālijs Pavlovs 1989. 3,69 23 2+6 0 15:44
11. Mārtiņš Cipulis 1980. 3,41 16 3+2 0 15:16
12. Gints Meija 1987. 3,00 23 3+4 0 16:56
13. Andris Džeriņš 1988. 2,75 22 4+2 0 16:31
14. Artūrs Kuzmenkovs 1993. 1,13 20 0+1 0 7:24
15. Gunārs Skvorcovs 1990. 1,12 19 0+1 0 7:52
16. Andris Siksnis 1993. 0 4 0+0 0 2:48
17. Māris Bičevskis 1991. 0 2 0+0 0 10:59
18. Juris Upītis 1991. 0 12 0+0 0 8:48

Sarkanis_DR_2013_DR_facebook* P.S. „Rezultativitātes koeficients” = rezultativitātes un spēles laika attiecība (punktu skaits/spēles laiks laukumā sekundēs; summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos. ** Ņiživijam un Polākam koeficients aprēķināts, pieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu pie rezultativitātes punktiem.

Sarkanis iespēju izmanto

Visrezultatīvāk sev atvēlēto spēles laiku izdevies izmantot 18 gadus vecajam uzbrucējam Deividam Sarkanim (līdzās pa labi novietotā attēlā). Kopā pa divām spēlēm uz ledus aizvadīja nedaudz vairāk par 13 minūtēm, kurās pamanījās atdot rezultatīvu piespēli. Vilsona un Hosas pozīcijas – bez pārsteigumiem. Rezultatīvi savu laiku izmantojis Aleksandrs Ņiživijs, kuram it kā tikai 9 rezultativitātes punkti, bet tie sadarīti 16 spēlēs. Starp citu, sev iedalītajā spēles laikā salīdzinoši rezultatīvs bija nu jau Dinamo atbrīvotais čehu uzbrucējs Vojtehs Polāks (Vojtěch Polák), kurš pacīnījās vien 9 spēlēs, bet salasīja 3 rezultatīvas piespēles un vienu izšķirošu pēcspēles metienu.

Līgas otrā labākā aizsardzība. Vidēji 1,91 vārtu zaudējums spēlē

DR_vs_Salavat_Julajev_2013-10-09_DR_facebook_N3Aizsargu ierindā rezultativitātes ziņā izceļas Sandis Ozoliņš un Mets Robinsons, kuriem 23 spēlēs attiecīgi – 13 un 12 rezultativitātes punktu. Abi ir arī “atslēgas pāris” spēlējot vairākumā. Ne bez viņu palīdzības rīdzinieku vairākums ir “sakopies” līdz salīdzinoši pieklājīgai vairākuma realizācijai 19,0% apjomā, kas ir devītais labākais rādītājs līgā.

Ja skata aizsargu primāro statistikas ailīti – lietderības koeficientu (+/-), tad izcilnieks ir jau minētais Mets Robinsons ar +9. No aizsargu ierindas viņam seko Kristaps Sotnieks ar +6, Georgijs Pujacs ar +5 utt. Taču, ja salīdzina uzticēto spēles laiku ar lietderības koeficientu, ainava nedaudz mainās, un arī viens otrs stereotips zaudē savu spēku. Ir taču atšķirība, vai +1 nopelnīts 10 vai 500 minūtēs. Zemāk tabulā apskatāms, cik veiksmīgi savu spēles laiku lietderības koeficienta uzturēšanā izmantojuši Dinamo aizsargi (jo augstāks skaitlis ar plusu, ko lietderīgāk).

Rīgas Dinamo aizsargu lietderības koeficienta un spēles laika attiecība 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

aizsargs dz. +/- vs. sp. laiks sp. +/- vid. sp. laiks
1. Rodrigo Laviņš 1974. +4,09 7 +3 17:29
2. Krišjānis Rēdlihs 1981. +2,91 12 +4 19:04
3. Mets Robinsons 1986. +2,73 23 +9 23:53
4. Kristaps Sotnieks 1987. +2,50 22 +6 18:09
5. Oskars Cibuļskis 1988. +2,27 12 +3 18:24
6. Georgijs Pujacs 1981. +1,88 20 +5 22:09
7. Sandis Ozoliņš 1972. +1,00 23 +3 21:45
8. Arvīds Reķis 1979. +0,48 19 +1 18:29
9. Edgars Siksna 1993. -43,48 2 -2 3:50
Edmunds Augstkalns 1994. 0 0:00
Krišs Lipsbergs 1993. 0 0:00

Lavins_un_Tellkvists_vs_Minska_2012-11-04_DR_prof_facebook* P.S. Lietderības koeficienta un spēles laika attiecība = lietderības koeficients/spēles laiks laukumā sekundēs (summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos.

Laviņš un Rēdlihs nespēlē bieži, bet lietderīgi

Sev atvēlētajā spēles laikā vislietderīgāk no aizsargiem spēlējis Rodrigo Laviņš, kuram “klasiskais” lietderības koeficients ir tikai +3, bet tas sastrādāts vien deviņās spēlēs. Līdzīga situācija ir ar aizsargu Krišjāni Rēdlihu, kurš savu +4 ir “nokārtojis” 12 spēlēs.

MVP – Mikaels Tellkvists

Sezonas divu piektdaļu vērtīgākais spēlētājs Rīgas kluba ierindā ir vārtsargs Mikaels Tellkvists, kuram ir viena no galvenajām lomām Rīgas Dinamo šīs sezonas panākumu virknē.  Viņa vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) ir 1.59, kas šobrīd ir trešais labākais visā KHL. Bet atvairīto metienu proporcija (94,1%) ir sestā labākā līgā.

Skaidrs, ka hokejā “cāļus” skaita pavasarī, bet, ja tomēr salīdzina, Dinamo vārtsargu sniegumu iepriekšējās sezonās, tad ‘Tellkvists 2013./2014.’ diezgan konkrēti “pogā ārā” dažādas iepriekšējo gadu versijas. GAA nevienam iepriekšējās sezonās nav bijis labāks; līdzšinējais rekordists ir Martins Pruseks ar GAA 1.70 (2008./2009. g. sezonā). Ar atvairīto metienu procentu vismaz pagaidām Tellkvists atkārto Pruseka 94,1% minētajā 2008./2009. g. sezonā. Tiesa, sezona ne tuvu nav beigusies, un Mikaelam Tellkvistam ir iespēja savu statistiku “piebremzēt” vai arī uzlabot vēl. Lai arī kā, Tellkvista nopelni sezonas ievaddaļā ir ievērojami. Labā ziņa tāda, ka arī par “otro numuru” Jakubu Sedlāčeku sūdzību nav.

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

vārtsargs dz. sp. uzv.-zaud. atv. % atv. met. GAA „sausi” sp. laiks
1. Mikaels Tellkvists 1979. 18 10-4 94.1% 459 (no 488) 1.59 2 1092:42
2. Jakubs Sedlāčeks 1990. 5 3-1 92.8% 142 (no 153) 2.14 0 307:54
Rihards Cimermanis 1993. 0 0:00

*

Plašākām uzziņām:

  • Rīgas Dinamo spēlētāju statistika – khl.ru
  • KHL turnīra tabula – khl.ru
  • Rīgas Dinamo vārtsargu statistika pirmajās 5 sezonās: tepat
  • Rīgas Dinamo leģionāru sniegums pirmajās 5 sezonās: tepat

[Attēli secīgi: (1) Kaila Vilsona un Mikaela Tellkvista kopfoto fiksēts spēlē pret Minskas Dinamo 2013. gada 5. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko); (2) Marsela Hosas foto – spēlē pret Magņitogorskas Metallurg 2013. gada 13. oktobrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (3) Deivida Sarkaņa foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (4) Kaila Vilsona un Meta Robinsona kopfoto fiksēts spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 9. oktobrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (5) Rodrigo Laviņa un Mikaela Tellkvista dubultfoto – spēlē pret Minskas Dinamo 2012. gada 4. novembrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (6) Rīgas Dinamo ierinda pirms spēles pret Maskavas Dinamo 2013. gada 19. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

DR_vs_Mask_Din_2013-09-19_nahl_lv_(O_Siracenko)

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Dinamo Tālo Austrumu “norma”: 50%

Posted by petrovich27 uz 2013/10/07

Dinamo_vs_Amur_2013-03-15_DR_facebook_VERSKHL Tālie Austrumi ir pārbaudījums jebkurai līgas kartes Eiropas daļā dzīvojošai komandai. Šosezon līdzšinējo tālāko braucienu maršrutā ‘Habarovska – Novokuzņecka – Novosibirska’ papildinājusi ceturtā pietura – Vladivostoka. Tā ir ap 600 000 cilvēku apdzīvota pilsēta Japāņu jūras krastā, kur iemitināta šovasar “jaunizceptā” Admiral komanda. Kuru, savukārt, Krievijas Klusā okeāna piekrastē iedzīvinājis krievu hokeja misionārs Vjačeslavs Fetisovs.

Lai arī Admiral, faktiski kā jebkura no nulles veidota komanda, ir tāds sava veida “frankenšteins”. Šajā gadījumā radība salasīta no Krievijas dažādo klubu, ja ne atliekām, tad no tā, kas nav žēl – redraftā izliktajiem spēlētājiem. Bet, kā smejies, Vladivostokas Admiral bija pirmā un pagaidām vienīgā komanda, kurai šīs sezonas sākumā diezgan stabili ejošais Rīgas Dinamo zaudēja sausā (0:3).

Diezgan mānīgs priekšstats varēja rasties, lūkojoties KHL Austrumu konferences tabulā, kur uz Dinamo izbraukuma brīdi Tālo Austrumu komandas kūlās pa tabulas lejasdaļu. Taču “pie baltajiem lāčiem un ziemeļbriežiem” notiek visādas anomālijas – ļoti daudz laika lidmašīnā, aklimatizācija, laika joslas, spēles agri no rīta pēc Eiropas laika… Droši, ka arī rūpnieciskajiem centriem Sibīrijā piedēvētā eksotika melna sniega un kūpinātas saules izskatā atstāj savu iespaidu. Šī iemesla dēļ kaujas tur norisinās ar mājinieku handikapu. Te gan jāatceras, ka Tālo Austrumu komandām izbraukumi uz mūsu pusi ir tālāki un biežāki. Tādēļ arī turnīra tabulā tās vērtējamas tomēr, bet iecietīgi. Bet runājot par anomālijām – Austrumos “pa kaklu” mēdz dabūt arī grandi. Ne tikai Rietumu miljonārvienība CSKA, kas šosezon atraujas dažādos miestos un mājās. Tādā griezumā sanāk, ka katrs punkts, kas atvests no KHL Tālajiem Austrumiem, ir stipri vērtīgāks par apkaimē izcīnīto, neskatoties uz to, ka tabulā visi punkti izskatās vienādi.

Aizķērušies laikā?

Pirms došanās tālajā izbraukumā Rīgas Dinamo galvenais treneris Artis Ābols pamatoti gatavojās šīs sezonas jauninājumam – atšķirībā no iepriekšējām četrām sezonām, šajā regulārajā sezonā astoņu stundu laika starpībā Rīgas Dinamo nācās aizvadīt divas spēles. Tad, nu, šīs abas tika zaudētas. Jāpiebilst, ka divreiz līdzīgs izņēmums ir bijis. KHL pirmajā sezonā (2008./2009.), kad Rīgas komanda bija iedalīta vienā divīzijā ar Habarovskas Amur, Dinamo savu dalību KHL atklāja ar divām spēlēm Habarovskā. Un vēl Nadeždas kausa izcīņā šī gada martā nācās Habarovskā uzspēlēt divreiz pēc kārtas.

Kā grūtāko Artis Ābols prognozēja izbraukuma otro pusi un īpaši ceturto spēli. Iespējams, tā arī bija, bet grūtības rīdziniekus nenobaidīja. Tieši trešajā un ceturtajā spēlē Rīgas Dinamo paņēma simtprocentīgu punktu apjomu. (Video ar Arta Ābola komentāriem – youtube.com no 16:15 (skatīt).)

Šosezon virs vidējā

Salīdzinot ar iepriekšējo regulāro sezonu, kad Rīgas Dinamo no tālā pārgājiena “atnesa” 0 (nulle) punktu, šosezon jebkāds apjoms, kas sākas no 1, būtu vairāk. Taču ir varēts paņemt 50% no piedāvājuma.

Rīgas Dinamo sniegums izbraukumos uz Tālajiem Austrumiem KHL 6 sezonu ietvaros:

sezona norises laiks sp. skaits pretinieki paņemtie punkti punktu proporcija
1. (2008./2009.) 2008. sept. 5 Habarovska (2x), Novokuzņecka, Novosibirska (2x) 5 (no 15) 33.3%
2. (2009./2010.) 2010. janv. 3 Novokuzņecka, Novosibirska, Habarovska 6 (no 9) 66.7%
3. (2010./2011.) 2010. sept. 3 Novokuzņecka, Novosibirska, Habarovska 5 (no 9) 55.6%
4. (2011./2012.) 2011. nov. 3 Novokuzņecka, Habarovska, Novosibirska 5 (no 9) 55.6%
5. (2012./2013.) 2013. janv. 3 Habarovska, Novokuzņecka, Novosibirska 0 (no 9) 0%
5. (2012./2013.) 2013. marts 2 Habarovska (2x) 1 uzv. (no 2) nosacīti 50%
6. (2013./2014.) 2013. sept.-okt. 4 Habarovska, Vladivostoka, Novosibirska, Novokuzņecka 6 (no 12) 50%

VIDĒJAIS:

30 (no 69) 43.5%

*

Rūdītus vīrus ar ziemeļbriežiem nenobaidīsi

Skaidrs, ka visi rezultāti ir komandas kopdarbs, taču interesanti izcelt pa kādai statistikas nobīdei vienā vai otrā virzienā. Uzbrukuma līnijā atsevišķi izceļami trīs dinamieši. Kails Vilsons izbraukuma četru spēļu summā ir uzkrājis 5 rezultativitātes punktus (1+4). Marsels Hosa pretinieku vārtos iemeta 3 reizes (3+0); abiem minētajiem leģionāriem pa lietderības koeficientam +1. Bet trešais uzbrukuma balsts ir aizsargs Sandis Ozoliņš, kuram lietderība neitrāla, bet Tālo Austrumu turnejā ir sakrāti 4 rezultativitātes punkti (3+1).

Lietderīgākais komandas spēlētājs Tālajos Austrumos bija Arvīds Reķis, kuram 3 spēļu summā lietderības koeficients +3. Savukārt vārtsargiem abiem statistika pieklājīgā apjomā – Mikaelam Tellkvistam 95,40% atvairītu metienu un vidēji spēlē piedzīvotu vārtu zaudējumu koeficients (GAA) 1.36, bet Jakubam Sedlāčekam attiecīgi – 96.67% un GAA 1.00.

Savādi, ka Tālajos Austrumos nedaudz pazaudējies sezonas sākuma Dinamo lietderīgākais spēlētājs – aizsargs Mets Robinsons. Rezultatīvu piespēli ir sastrādājis, taču četru spēļu summā komandā bēdīgākais lietderības koeficients (-3). Tiesa, lietderības mīnusos šajā izbraukumā “iedzīvojās” vēl seši dinamieši.

[Pirmajā fotoattēlā: Artis Ābols pavada Dinamo vīrus cīņā pret Habarovskas Amur 2013. gada 15. martā. Otrais attēls fiksēts Dinamo spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 15. augustā. Abu fotoattēlu avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

DR_vs_Salavat_Julajev_2013-08-15_DR_facebook_VERS

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Rīgas Dinamo – 2. vietā?

Posted by petrovich27 uz 2013/09/15

Ozolins_treninspele_Valmiera_2013-07-27_DR_facebook_N2_vers87% punktu pirmajās 5 spēlēs vai, ja gribam vēl skaistākus ciparus, 100% pirmajās 4 spēlēs pārspēj pat visoptimistiskāko iztēli attiecībā uz Rīgas Dinamo sezonas startu. Turklāt tas viss vismaz uz brīdi ļauj ierindoties Rietumu konferences un visas KHL 2. vietā uzreiz aiz „tanka” – Maskavas Dinamo. Un vienu vietu augstāk par spēli mazāk aizvadījušo bruņutehnikas vienību SKA.

Cits sezonas sākuma skaistums ir Rīgas dinamiešu atrašanās KHL spēlētāju individuālajos Topos. Bez maz visos… Kails Vilsons ir viens no līgas diviem labākajiem snaiperiem – abiem ar SKA zvaigznīti Viktoru Tihonovu pa 5 vārtu guvumiem. Viens no līgas trim rezultatīvākajiem aizsargiem (katram pa 5 punktiem) ir Mets Robinsons. Viņš arī viens no diviem KHL lietderīgākajiem spēlētājiem – abiem ar Vitjaz aizsargu Branislavu Mezeju pa +7. Kas vēl? Mikaelam Tellkvistam starp līgas vārtsargiem trešais labākais „cauršāvības” koeficients – 0.98 vārtu zaudējumi vidēji spēlē. Un arī piektais labākais atvairīto metienu rādītājs (95.7%).

Skaidrs, ka regulārā sezona visu saliks pa plauktiņiem, jo hokeja cāļus atšķirībā no putnkopības pavasarī skaita. Tomēr pamats ir ielikts cienījams, par ko pelnīta atzinība.

Rīgas Dinamo sešu sezonu starts (pirmo piecu spēļu summa; iekavās kluba ieņemtā vieta attiecīgajā regulārajā sezonā, bet 2013./2014. g. sezonas aprēķinos – vieta iepriekšējā sezonā):

sezona galv. treneris punkti 5 sp. (U-Z) mājas-izbr. vārtu starp. pretinieki
2008./2009. Šuplers 5 (1-4) 0-5 12:24 Amur (2x; 20.); Metallurg (Novok.; 21.); Sibir (2x; 19.)
2009./2010. Šuplers 6 (2-3) 3-2 17:18 Salavat Julajev (1.); Avangard (11.); Baris (14.); Spartak (10.); Vitjaz (23.)
2010./2011. Šuplers 8 (3-2) 1-4 18:15 SKA (7.); Metallurg (Novok.; 23.); Sibir (11.); Amur (22.); Ak Bars (4.)
2011./2012. Rautakallio 4 (1-4) 3-2 12:17 Ak Bars (6.); Atlant (9.); CSKA (18.); Dinamo (Minska; 13.); Lev (Poprada; 21.)
2012./2013. Rautakallio 5 (2-3) 2-3 9:9 HC Lev Praha (15.); HC Slovan Bratislava (13.); CSKA (6.); Sibir (12.); Metallurg (Novok.; 21.)
2013./2014. Ābols 13 (4-1) 1-4 15:7 Dinamo (Minska; 19.); Medveščak (-); Spartak (23.); Donbass (18.); CSKA (6.)

*

Acīgākie salīdzinātāji atgādina, ka šajā sezonas startā Rīgas Dinamo nav pretī nākuši smagākie gadījumi un neviens Austrumu konferences monstrs. Vienīgā Top komanda šīs sezonas ievadā ir bijusi CSKA, kurai tad arī ir zaudēts. Taisnība. Toties sezonas startu izdaiļo fakts, ka nav bijusi sava laukuma priekšrocība. No izbraukuma pārvesti 10 punkti no 12 iespējamiem…

Leģionāru sezona?

Ir tikai sezonas sākums, lai no statistikas mēģinātu izspiest tālejošus secinājumus, tomēr jau pašā sākumā „acīs krīt” leģionāru pienesums rezultāta veidošanā. Tādā apjomā tas nav manīts sezonas četras… No pirmajās piecās spēlēs dinamiešu sarūpētajiem 15 vārtu guvumiem astoņi ir uz leģionāru rēķina. Lauvastiesa – 5 trāpījumi – attiecas uz Kailu Vilsonu.

Rīgas Dinamo vārtu guvumu proporcija regulārajās sezonās (vārtu guvumi pamatlaikā un papildlaikā, neskaitot pēcspēles metienus; * 2013./2014. g. sezonā pēc pirmajām 5 spēlēm):

sezona Latvijas spēlētāji leģionāri leģionāri laukuma spēlētāji
2008./2009. 65 (50.0%) 65 (50.0%) Elisons; Hartigans; Hosa; Novāks; Ron. Petrovickis; Vestkots
2009./2010. 92 (57.5%) 68 (42.5%) Arnasons; Fosters; Hosa; Iguldens; Karija; Rob. Petrovickis; Svets
2010./2011. 112 (62.9%) 66 (37.1%) Hartigans; Karamnovs = 0; Mikušs; Rob. Petrovickis; Surovijs; Troters
2011./2012. 98 (78.4%) 27 (21.6%) Hosa; Lundmarks; Luseniuss = 0; Melins = 0; Nieminens = 0; Šindels; Varjs
2012./2013. 71 (66.4%) 36 (33.6%) Džonsons; Karls; Ščehura; Šremps; Žirū
2013./2014.* 7 (46.7% 8 (53.3%) Haščāks = 0; Hosa; Robinsons; Ščehura; Vilsons

*

Nianses

Raugoties laukumā un statistikas tabulās sazīmējas vēl dažas interesantas nianses un elementi, kuriem ir vērts pievērst uzmanību:

  • Vitālijs Pavlovs. Spēlētājs, kurš pirms sezonas tika ierindots uz ceturto maiņu pretendējošo puišu sarakstā, ir atzinīgi pastrādājis un nopelnījis iespēju uzspēlēt arī pirmajā maiņā, no kuras „ārā nekrita”. Piecās spēlēs sastrādātās četras piespēles ir viens no diviem rezultatīvākajiem cipariem starp Latvijas spēlētājiem Dinamo sastāvā un KHL kopumā.Marsels Hosa. Par trāpības mašīnu nav pārvērties, bet punktiņus ražo un ripu ceļā metas.
  • Marsels Hosa. Par trāpības mašīnu nav pārvērties, bet punktiņus ražo un ripu ceļā metas.
  • Miks Indrašis. Var arī šosezon.
  • Gints Meija un Andris Džeriņš. Lielākais spēles laiks starp uzbrucējiem ir nevis galvenajiem rezultāta „taisītājiem”, bet nosauktajiem vīriem, kuri rūpējas par rezultāta nemainību kritiskākās epizodēs – nākot kā pirmie mazākumā un slāpējot pretinieku triecienmaiņas vienādos sastāvos. Turklāt abi partneri sapelnījuši pa diviem vārtu guvumiem.
  • Kails Vilsons un Mets Robinsons. Bez vārdiem. Skatīt statistiku.
  • Mikaels Tellkvists un Jakubs Sedlāčeks. Abiem vīriem šosezon bijušas tikai veiksmīgas spēles. Par laimi komandai, bet diemžēl par neražu Latvijas vārtsargu attīstības griezumā, abu Dinamo vārtsargu kvalitatīvais sniegums neļauj saskatīt viņu tuvumā kādu trešo vārtsargu. Vismaz pagaidām.
  • Sandis Ozoliņš. Vairākuma un faktiski jebkura uzbrukuma smadzenes ir tieši Dinamo kapteinis, kas nav ne jaunums, ne pārsteigums. KHL statistiķu spēles uzskaites liecina, ka Sandim Ozoliņam ir starp laukuma spēlētājiem labākā mikromaču vārtu starpība (+7 jeb 7:0). Pārsteidzoši ir tas, ka, saskaņā ar KHL uzskaiti, Ozoliņam esot laukumā, Dinamo nav piedzīvojis nevienu vārtu zaudējumu! Kopā ar 7 vārtu guvumiem tas uzrunā. No Rīgas Dinamo sastāva vēl ir četri hokejisti, kuriem esot laukumā vārti nav „krituši”; taču tiem ir mazāks vai nekāds visas maiņas sastrādāto vārtu guvumu apjoms – Roberts Bukarts (3:0), Gunārs Skvorcovs (1:0), Marsels Haščāks (0:0), Arvīds Reķis (0:0).

P.S. Jaunie paliek tikai reglamentā

Uz pirmajām piecām spēlēm Rīgas Dinamo ir piesaistījuši piecus jaunos (U-22) hokejistus, kas atzīmējušies spēles pieteikumā, bet no kuriem tikai viens – uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs – ir reāli spēlējis. Pārējiem ne sekundes spēles laika. „Vadājot” puišus pa pieteikumu, KHL reglamenta formālās prasības ir izpildītas. Tagad derētu sagaidīt, kad sāk piepildīties šīs normas būtība un jēga – vairāk iespēlēt jaunos. Jādomā, ka arī tāda reize pienāks, jaunie būs gatavi un treneriem pietiks drosmes.

Bet pa to laiku citi Dinamo rezervisti gūst spēļu praksi MHL čempionātā HK Rīga sastāvā, kā arī Dinamo Juniors vienībā Latvijas Virslīgā. Latvijas čempionātā jau uzspēlējuši vārtsargs Māris Jučers un uzbrucējs Māris Bičevskis. Jučeram divās spēlēs uzvaru un zaudējumu bilance neitrāla (1:1), bonusā – viena rezultatīva piespēle. Bičevskim – viena spēle un viena piespēle.

Joprojām divu komandu pieteikumos rēgojas aizsarga Mārtiņa Poreja vārds. Viena komanda ir Rīgas Dinamo, bet otra – Dinamo „slepenais fārmklubs” Jokipojat Somijas otrā stipruma līgā Mestis. Starp citu, Jokipojat sastāvā arī trīs citi vēl nesen Dinamo uzspēlējušie – uzbrucēji Elvijs Biezais, Miks Lipsbergs un Raimonds Vilkoits.

Rīgas Dinamo spēlētāju individuālā statistika 2013./2014. g. regulārajā sezonā (pēc 5 spēlēm, saskaņā ar khl.ru; MM = mikromaču vārtu starpība; * iekavās spēļu skaits komandas pieteikumā, bet bez spēles laika):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- MM SM met. iemet. vid. sp. laiks
UZBRUCĒJI
1. Kails Vilsons 1984. 5 5+0 +5 7:1 6 15 39.2% (31 no 79) 17:32
2. Miks Indrašis 1990. 5 2+2 +3 4:2 2 4 0% (0 no 1) 17:16
3. Vitālijs Pavlovs 1989. 5 0+4 +4 6:2 2 3 25.0% (2 no 8) 15:12
4. Marsels Hosa 1981. 5 1+2 +3 6:1 13 1 100% (1 no 1) 16:33
5. Gints Meija 1987. 5 2+0 +4 4:1 4 6 50.0% (3 no 6) 18:36
6. Andris Džeriņš 1988. 5 2+0 +3 3:1 2 12 42.7% (35 no 82) 18:09
7. Mārtiņš Cipulis 1980. 5 1+1 +3 4:2 2 6 14:47
8. Pols Ščehura 1985. 5 1+1 +3 3:2 18 8 53.8% (43 no 80) 16:02
9. Roberts Bukarts 1990. 5 0+2 +3 3:0 0 11 13:54
10. Gunārs Skvorcovs 1990. 3 0+1 +1 1:1 0 0 4:44
11. Artūrs Kuzmenkovs 1993. 5 0+1 ±0 1:1 0 4 50.0% (13 no 26) 7:13
12. Juris Upītis 1991. 5 0+0 ±0 2:1 2 4 0% (0 no 1) 9:36
13. Marsels Haščāks 1987. 2 0+0 ±0 0:0 0 3 13:19
Deivids Sarkanis 1994. 0 (4*) 0 0:00
AIZSARGI
1. Mets Robinsons 1986. 5 1+4 +7 8:2 0 5 23:21
2. Sandis Ozoliņš 1972. 5 0+2 +5 7:0 12 2 20:22
3. Georgijs Pujacs 1981. 4 0+0 +4 5:3 6 7 21:46
4. Krišjānis Rēdlihs 1981. 4 0+1 +2 5:2 2 4 20:23
5. Kristaps Sotnieks 1987. 5 0+0 +2 3:3 2 4 19:06
6. Rodrigo Laviņš 1974. 1 0+0 +1 1:1 0 2 16:05
7. Oskars Cibuļskis 1988. 3 0+0 +1 1:1 0 4 19:04
8. Arvīds Reķis 1979. 3 0+0 ±0 0:0 4 3 17:52
Edgars Siksna 1993. 0 (4*) 0 0:00
Krišs Lipsbergs 1993. 0 (1*) 0 0:00
VĀRTSARGI dz. sp. uzv.-zaud. atv. MM SM GAA „sausi” sp. laiks
1. Mikaels Tellkvists 1979. 4 3-0 95.7% 11:4 2 0.98 0 244:32
2. Jakubs Sedlāčeks 1990. 1 1-0 94.4% 4:2 0 2.00 0 60:00
Rihards Cimermanis 1993. 0 (5*) 0 0:00

*

Plašākam skatam:

  • Rīgas Dinamo spēlētāju statistika – khl.ru

[Attēlā: Kamēr Sandis Ozoliņš laukumā, pretiniekiem “nespīd”. Vismaz pagaidām. Foto fiksēts treniņspēlē Valmierā 2013. gada 27. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com.]

Posted in Dinamo Juniors (no 2013.), Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Dinamo pārbaužu summa pirms sestās sezonas

Posted by petrovich27 uz 2013/09/03

Ozolins_vs_SKA_2013-augusts_DR_facebook_N2_versKHL un Rīgas Dinamo sestā sezona ir klāt. Treniņnometnē un divos pārbaudes spēļu turnīros ir bijis diezgan laika, lai saprastu šīs sezonas kontingenta potenciālu un racionālāko pielietojumu. Galvenais treneris Artis Ābols viedi saka, ka punktus par pārbaudes spēlēm nedod, ko varētu attiecināt arī uz šo spēļu statistiku kopumā. Tomēr – ieskats Dinamo „bruņoto spēku” varējumā pirms īstās sezonas.

Sava laika komunistu spārnotais lozungs „No katra pēc spējām, katram pēc vajadzības” ir dzīvs arī tagad un hokejā. Ne tikai tāpēc, ka no uzbrucēja un vārtsarga hokejā tiek prasīti atšķirīgi pienākumi, bet arī tāpēc, ka no dažādiem pat viena ampluā spēlētāja tiek gaidīts dažāds varējums. Nu, skaidrs, ka, piemēram, no Marsela Hosas tiks prasīts savādāk nekā, piemēram, no Kārļa Ozoliņa vai Gunāra Skvorcova. Grozi kā gribi, bet dalījums ‘savējie / leģionāri’, ‘jaunie / vecie’ paliek. Vieniem tiek vairāk piedots, no citiem – mazāk gaidīts. Gala beigās „labie” un „sliktie” tiek atrasti neatkarīgi no komandas kopējā snieguma. Vēl varētu vērtēt atsevišķi kategorijas ‘lētie’ un ‘dārgie’. Taču tas iespējams tikai pilnībā publiskotu algu un bonusu apstākļos, kas acīmredzot jāatstāj uz līgas un Dinamo brieduma gadiem.

Leģionāru frakcija

3 kanādieši, 2 slovāki, zviedrs, čehs. Trīs no septiņiem leģionāriem Rīgas kluba ierindā bija redzēti arī iepriekš, tādēļ uzskatāmi par pārbaudītām vērtībām. Arī pārbaudes spēļu gaitā „pērnie” – centrs Pols Ščehura un vārtuvīrs Mikaels Tellkvists – kopumā izskatījās itin pieklājīgi. Skaidrs, ka no periodiski Dinamo ierindā labus laikus piedzīvojušā Marsela Hosas tiek cerēts vismaz daļējs savu labāko laiku sniegums. Pārbaudes spēlēs viņam pilnībā atrādīties, jādomā, patraucēja trauma. Tomēr visādi citādi – nav īpašu pazīmju, kas liecinātu par Hosas īpašo trāpīgumu. Skaidrs, ka starpsezonas spēlēs tiek meklētas rezultatīvas saiknes, un pārbaudes spēles nav kritērijs. Tomēr viena no jaunās sezonas intrigām ir – Hosa pamodīsies vai nē?

Pārbaudes spēļu summā pēc pilnas lozes izskatījās abi jaunpienācēji no Kanādas. Centrs Kails Vilsons un labējā nūjas tvēriena aizsargs Mets Robinsons labi aizpilda tradicionāli deficītās vakances itin pieklājīgi. Par Robinsonu nav pārsteigums, jo pie eiropeiska hokeja un laukumiem radis jau 3 sezonas spēlējot Skandināvijas valstīs. Ar Vilsonu gan pozitīvss pārsteigums, jo vienam otram kadram, kas ieradās no AHL, bija nepieciešams noteikts adaptācijas posms, kas mēdza ievilkties patālu sezonā. Ar pārslēgšanos savulaik buksēja Troters, Žirū…

No čeho-slovāku try-out (pārbaudes laika) līgumu virknes divi izrādījušies ne-pabiras un noderīgi Dinamo pilnvērtīgu līgumu slēgšanai. Čehu ekstralīgas vārtsargs Jakubs Sedlāčeks auguma centimetrus centīgi kompensē ar citām kvalitātēm, atrisinot vārtsargu jautājumu un diezgan pārliecinoši attālinot no Dinamo vārtu līnijas pašmāju pretendentus. Savukārt slovāku ekstralīgas bombardierim Marselam Haščākam ar trāpījumiem KHL komandu vārtos nesokas viegli, bet pazīmes liecina, ka prasmes un vēlme ir. Ar īstajiem partneriem varētu kļūt arī par sezonas atradumu.

Komandas mikroklimats un kultūra

KHL sestajā sezonā Dinamo sastāva vaibstus veido arī 3 veterāni (36+), kuriem Dinamo krekls pie miesas pieaudzis. Lai arī tagad 41 gadus vecajam pussargam Sandim Ozoliņam, 39 gadus vecajam aizsargam Rodrigo Laviņam un šomēnes 37 gadu slieksni pārkāpjošajam uzbrucējam Aleksandram Ņiživijam pērnsezon bija brīvprātīgi vai diktēti sānsoļi ārpus Dinamo, visi 3 ir īstenākie dinamieši. Ozoliņa kā kapteiņa atgriešanās komandas sastāvā ir arī konkrēts emocionālais dopings.

Ko gaidīs no veterāniem? Vispirms jau darba ētiku, pienesumu uz soliņa un ģērbtuvē, padomu, piemēru, jaunāku biedru skološanu. Un, ja vajag, treneri līdzās uz ledus, vienā maiņā. Un tikai pēc tam – Ozoliņa vairākums, Ņiživija virtuozitāte, Laviņa rāmums. Šie vīri ir jau neatņemama jaunlaiku Dinamo nesenās vēstures sastāvdaļa. Un pat, ja pietuvojusies karjeras pēdējā (-s) sezona (-s) profesionāla hokejista ādā, Rīgas komanda šiem vīriem ir piemērotākā vieta, kur to (tās) aizvadīt. Tieši tā ir kluba kultūras un tradīciju kopšanas sastāvdaļa. Lai veselība!

Mugurkauls

Dinamo jaunās sezonas snieguma stabilitāte lielā mērā būs atkarīga no komandas trīsdesmitgadniekiem (dz. 1979. – 1981.), kuru varēšanai jābūt pilnbriedā un starpībai starp labām un sliktām spēlēm – minimālai. Revolūciju no viņiem negaida, bet nesatricināmu aizmuguri gan. Ja ne uzbrukuma fāzē, tad – aizsardzību cementējot. Pārbaudes spēlēs veicās dažādi, bet – jāsāk vērtēt no 5. septembra.

Tiesa, uzbrucējs Mārtiņš Cipulis arī pārbaudes spēlēs uzrāda priecējošu rezultativitāti, dodot vajadzīgo paātrinājumu ceturtās maiņas jaunatnei. Aizsargs Krišjānis Rēdlihs cenšas progresēt arī savos 32 gados un pārī ar Ozoliņu kļuvis vēl drošāks, pieslēdzoties uzbrukumam. Aiz viņiem aizsargi Georgijs Pujacs un Arvīds Reķis. Šiem četriem kopā ar veterāniem ir jākļūst par Dinamo zālēm pret pārkaršanu un paniku laukumā jebkura rezultāta un spēles gaitas apstākļos.

Bijušie „jaunie, perspektīvie”

Jaunā sezona ir laiks, kad vajadzētu sevi apliecināt nesenajiem jaunajiem (dz. 1987. – 1991.), no kuriem daļu vēl relatīvi nesen uzlūkoja ceturto, trešo maiņu kontekstā. Daži bijuši arī spilgtāki. Savu pirmo pilno KHL sezonu „spridzināja” un arī pārbaudes spēlēs diezgan pamanāms bija rezultāta taisītājs Miks Indrašis. Taču rezultativitātes punkti Karsuma, M.Rēdliha, Sprukta, Dārziņa prombūtnes laikā tiek gaidīti arī no pārējiem pašmāju perspektīvajiem.

Cerības kausā uzrādīto jaudu turpinājums tiek cerēts no trāpīt mākošā Roberta Bukarta. 25-gadniekiem Andrim Džeriņam un Gintam Meijam ir iedalīts laiks skaitliskajā mazākumā un darbs pretinieku triecienmaiņu neitralizēšanai. KHL sestā sezona ir pats laiks šiem uzbrucējiem ieņemt atslēgas vietu Dinamo sastāvā. Tāpat derētu „pievilkties” nesenajiem liepājniekiem – Vitālijam Pavlovam un Gunāram Skvorcovam. Skaidrs, ka abu pretenziju loks ir ceturtā maiņa, taču vieta arī tajā būs jāizcīna.

Pie šīs paaudzes pieskaitāmi arī aizsargi Kristaps Sotnieks un Oskars Cibuļskis, kurus savulaik zināmā mērā skolojis vienā pārī spēlējošais Sandis Ozoliņš. Pirms dažiem gadiem Dinamo galvenais treneris Juliuss Šuplers slavēja un pasniedza puišus kā „Latvijas hokeja nākotni”, tagad laiks pārliecinoši apstiprināt, ka viņi ir šīs valsts nosauktās spēles tagadne.

Par vietu sastāvā pacīnīties nenāksies viegli aizvadītās sezonas „obligātajiem” jaunajiem – 1991. gadā dzimušajiem, kuriem iepriekšējās 2 sezonās tikšanu sastāvā KHL reglaments, ja ne garantēja, tad atviegloja. Tagad par vietu sastāvā jācīnās bez reglamenta atbalsta. Turklāt no aizmugures nāk aktuālie jaunie – 1992. gadā dzimušie un jaunāki, kuriem reglaments dod „brīvbiļetes” jaunajā sezonā. Uzbrucējs Juris Upītis pārbaudes spēlēs atgādināja, ka viņa tēmeklis joprojām kārtībā – 4 spēlēs 3 vārtu guvumi, pamatā spēlējot 4.-ajā maiņā. Centra uzbrucējam Mārim Bičevskim traumas dēļ starpsezonā nav sanācis uzspēlēt, bet aizsargu Mārtiņu Poreju it kā gaidot Dinamo fārmveidīgas sadarbības partneri Jokipojat somu otrajā līgā. Tiesa, ar Poreju un arī Upīti pēc try-out ir noslēgts pilnvērtīgs līgums.

Aktuālie jaunie

Šosezon obligāto-jauno frontē toni nosaka „eksports” no dižķibeli piedzīvojušā Liepājas Metalurgs kluba. Rietumvējš atnesis 3 jaunos hokejistus. Kā pirmais nosaucams 19-gadīgais uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs, kura sniegums pārbaudes spēlēs nevar nepriecēt. Un ne tikai rezultativitātes griezumā. Jā, visās 9 pārbaudes spēlēs vienmērīgu sniegumu atrādīt ir sarežģīti. Taču Kuzmenkova parakstīšana ir vērta, ne tikai skatoties uz dzimšanas datiem. Aizsargam Edgaram Siksnam un uzbrucējam Kārlim Ozoliņam bija īsāka iespēja sevi parādīt pārbaudes spēlēs. Tāpat arī no jaunatnes komandas HK Rīga paņemtajam 18-gadīgajam uzbrucējam Deividam Sarkanim lielākā daļa pieteikto pārbaudes spēļu bija jānoraugās no komandas rezervistu soliņa kā 13.-ajam uzbrucējam.

Mega-daudz iespēju nebūs arī īstajā čempionātā, bet jaunajiem pie tām būs jāķeras ar ragiem un nagiem. Jo pretējā gadījumā, lai arī reglaments 18 laukuma spēlētāju sastāvā pieprasa vismaz divus jaunos (vai 4 no 20), puiši var palikt tikai pieteikumā. Jo treneri var likt kādam pieredzējušākam „skriet” divās maiņās, nemaz nerunājot par laicīgu pārkārtošanos komandas spēlei 3 maiņās.

Bet, lai izdodas!

Rīgas Dinamo spēlētāju statistika 2013. gada starpsezonas visās 9 pārbaudes spēlēs (slīprakstā – no komandas atbrīvotie):

spēlētājs dz. sp. punkti SM komentārs
UZBRUCĒJI
1. Kyle Wilson 1984. 8 4+4 6
2. Miks Indrašis 1990. 8 4+2 0
3. Mārtiņš Cipulis 1980. 9 2+3 2
4. Artūrs Kuzmenkovs 1993. 9 2+3 6
5. Paul Szczechura 1985 8 2+2 0
6. Juris Upītis 1991. 4 3+0 2
7. Aleksandrs Ņiživijs 1976. 7 1+2 0
8.-9. Roberts Bukarts 1990. 7 1+2 2
Marcel Hossa 1981. 7 1+2 2
10. Andris Džeriņš 1988. 7 0+3 2
11. Marcel Haščák 1987. 8 2+0 4
12. Patrik Valčák 1984. 1 0+2 0 atbrīvots (bija try-out)
13. Kirils Tambijevs 1992. 1 1+0 0 atbrīvots (bija try-out)
14. Gints Meija 1987. 7 1+0 2
15. Kārlis Ozoliņš 1994. 3* 0+1 2
16. Lauris Bajaruns 1989. 4 0+1 2 atbrīvots (bija try-out)
17. Deivids Sarkanis 1994. 3* 0+0 0
18.-19. Vitālijs Pavlovs 1989. 4 0+0 0
Gunārs Skvorcovs 1990. 4 0+0 0
20. Māris Bičevskis 1991. 0 bija traumēts; trenējas ar komandu
AIZSARGI
1. Mat Robinson 1986. 8 1+4 2+B
2. Oskars Cibuļskis 1988. 9 1+1 4
3. Arvīds Reķis 1979. 3 0+2 6
4. Krišjānis Rēdlhs 1981. 8 0+2 0
5. Sandis Ozoliņš 1972. 5 0+1 2
6. Georgijs Pujacs 1981. 7 0+1 4
7. Rodrigo Laviņš 1974. 7 0+1 7+20
8. Kristaps Sotnieks 1987. 8* 0+1 6
9. Edmunds Augstkalns 1994. 1 0+0 0 pārcelts uz HK Rīga
10. Mārtiņš Porejs 1991. 4 0+0 2 bija ziņa par spēlēšanu Jokipojat (Som. 2.)
11. Edgars Siksna 1993. 4* 0+0 4
VĀRTSARGI dz. sp. vārtu zaud.** (~min.) SM komentāri
1. Mikael Tellqvist 1979. 5 9 (313 min.) 0 ap 1.73 vidēji spēlē
2. Jakub Sedláček 1990. 4 7 (245 min.) 0 ap 1.71 vidēji spēlē
3. Māris Jučers 1987. 0 0 tiekot meklēts „īres” klubs
4. Rihards Cimermanis 1993. 0 0

P.S. * Kārlim Ozoliņam un Deividam Sarkanim, iespējams, vēl kāda spēle ar minimālu spēles laiku, kad pieteikts kā 13.-ais uzbrucējs. Tas pats ar Edgaru Siksnu, Mārtiņu Poreju un Kristapu Sotnieku kā 7.-to aizsargu. ** Vārtu zaudējumi spēles laikā, neskaitot izšķirošos pēcspēles metienus.

P.P.S. 1993. g. dzimušie un jaunāki var tikt rotēti uz MHL komandu HK Rīga.

[Attēlā: Pēdējā pārbaudes spēle galā, un Dinamo tās kapteiņa personā saņem turnīra 2. vietas “laurus”. Foto: Rīgas Dinamo ofic. profils facebook.com.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Dinamo jaunie, perspektīvie ar krampi, sakodienu un mednieka instinktu

Posted by petrovich27 uz 2013/08/12

Kuzmenkovs_vs_Neftjanik_2013-08-08_DR_facebook_N3_VERS_2Pirms kārtējās (sestās) KHL sezonas diezin vai vajadzētu grimt ilūzijās un sludināt, ka Dinamo vienībai ir visu laiku labākais sastāvs un Gagarina kauss – mūsu. Taču ir sastāva vaibsti un nianses, kas nevar nepriecēt. Runa ir par jaunāko galu – 18, 19, 20 gadu vecajiem kadriem, kuri ainavu papildina. Turklāt – ir ieguldījums nākotnē.

Vai treneriem pietiks drosmes?

Cits stāsts, vai treneru kolektīvs, kam jāpierāda sava kompetence un jāuzrāda gūtie punkti, būs gana drosmīgi, lai jaunos ekspluatētu pēc pilnas programmas. Bet par to, ka U-22 (dz. 1992. g. un jaunāki) vismaz katras spēles pieteikumā būs, ir parūpējies KHL reglaments. Iepriekšējā sezonā bija obligāti divi U-22 vecuma spēlētāji, bet, ja gribēja pilnu 22 spēlētāju pieteikumu, tad – četri. Jaunajā sezonā plānots līdzīgi, bet U-22 miksējot ar U-21 vecumu (dz. 1993. g. un jaunāki). Jāpiebilst, ka U-21 vecums Rīgas Dinamo gadījumā ir izdevīgāks par 1992. gadā dzimušajiem (U-22), kurus jaunajā sezonā nevarēs rotēt uz MHL čempionātā spēlējošo HK Rīga, jo šamie, saskaņā ar MHL vecuma griestu pazemināšanu, ir par vecu.

Kā zināms, no dažiem jaunajiem – 1992. gadā dzimušajiem – Rīgas Dinamo jau atbrīvojusies. Diviem – aizsargam Ņikitam Koļesņkovam un uzbrucējam Kirilam Tambijevam tika pārtraukts pārbaudes laika līgums, bet vārtsargam Kristeram Gudļevskim Dinamo nelika šķēršļus viņa ceļā uz Ziemeļameriku – Tampa Bay Lightning piramīdu.

Tā, nu, Rīgas Dinamo ierindā nav palicis neviens 1992. gadā dzimušais… Bet ir „kolonna” ar 1993. un 1994. gadā dzimušajiem, kuri ir sevi itin pieklājīgi uzrādījuši pirmajās pārbaudes spēlēs. Protams, pirmajās divās pārbaudes spēlēs „sastaptās” VHL komandas dažādā komplektācijas stadijā un fiziskajā kondīcijā nav atbilstošākais fons kategoriskam Dinamo jaunatnes vērtējumam. Prāgas turnīrs un tajā esošās KHL komandas ir nopietnāks „mikroskops”. Tomēr daži secinājumi piezogas nelūgti arī pirms Prague Hockey Cup beigām, un neatkarīgi no snieguma šajā turnīrā.

Deivids Sarkanis (dz. 1994.) ar mednieka instinktu

Kad pēc 27. jūlijā Valmierā notikušās Dinamo treniņspēles galvenais treneris Artis Ābols minēja Sarkaņa atstāto „ļoti labo iespaidu”, Ābols nemānījās. Patīkamo pārsteigumu pasvītro apstāklis, ka, piemēram, iepriekšējā (2012./2013.) sezonā Deivids Sarkanis nebija ne talantīgāko Latvijas jauno hokejistu sarakstu augšgalā, ne Dinamo attālāko kandidātu sarakstos, ne Latvijas U-20 izlases sastāvā junioru pasaules čempionātā.

Jā, sezonas nogalē bija epizodiski simpātiski manāms HK Rīga ierindā, taču MHL nemaz nenospēlēja visu sezonu. Liela daļa sezonas sanāca Juniors sastāvā MHL B grupā un Latvijas Virslīgā. Tad nu regulārās sezonas summā – tikai 12.-ais rezultatīvākais HK Rīga ierindā (13 punkti 35 spēlēs) un dalīti 26./27.-ais rezultatīvākais Juniors sastāvā MHL B grupas čempionātā (4 punkti 12 spēlēs). Vien Latvijas Virslīgas regulārajā sezonā iekrātie punkti „noliek” starp līderiem – 2.-ais rezultatīvākais (21 punkts 16 spēlēs). Skaidrs, ka, saliekot visu „vienā maisā”, skaitļi kļūst pamanāmāki, tomēr pat summējot atradīsies virkne HK Rīga jauno hokejistu, kuriem cipari ir „skaistāki”. Bet statistika iemidzina, un Sarkanis joprojām ir Dinamo sastāvā un ar komandu Prāgā.

Deivida Sarkaņa debija bija iecerēta 2. augustā pret Toros, taču pieteikumā iekļuva pilni četri aizsargu pāri un 13.-to uzbrucēju pieteikt nedrīkstēja. „Pēc iesildīšanās (..) man nekas cits neatlika kā ģērbties nost un pavērot spēli no malas,” stāsta D. Sarkanis. Debija „iekrita” 8. augustā pret Ņeftjaņik, un plašākam aculiecinieku un Sportacentrs TV skatītāju lokam parādījās Deivida Sarkaņa „mednieka instinkts”, kas ļoti labi piestāvēja Dinamo uzbrukumam. Vārtu guvumu nebija, bet izveidotās epizodes uzbrukumā bija elegantas!

Kādi pašam iespaidi pēc debijas? „Domāju, ka nospēlēju labi; bija daudz momentu, tikai nesanāca ripu dabūt vārtos, bet tā kopumā – patīkamas sajūtas un jutos labi pēc spēles,” tā Deivids Sarkanis. Kādas saskati savas izredzes jau 2013./2014. g. sezonā uzspēlēt KHL? „Grūti teikt. Protams, ka vēlētos uzspēlēt KHL, un ceru, ka sanāks, bet tad jau redzēs, vai treneris uzticēsies man un ieliks sastāvā. Pāragri arī neko negribas spriest; laiks rādīs.”

Sarkanis savu debijas spēli sāka 4.-ajā virknējumā kopā ar Vitāliju Pavlovu un Gunāru Skvorcovu, bet spēles gaitā tika „paaugstināts”… „Uz 3. periodu treneris ielika mani virknējumā pie Džeriņa un Cipuļa. Ar Pavlovu un Skvorcovu mēs jau kādu laiku bijām vienā maiņā, nedaudz jau arī iespēlējāmies; tā, ka vairāk mazāk viens otru sapratām. Bet arī ar Džeriņu un Cipuli īpaši nekādas nesaprašanās nebija; visi partneri ir labi un spējām saprasties.”

Kā Tu domā, ar ko hokejs Prāgas turnīrā atšķirsies no tā, kas bija pārbaudes spēlēs Piņķos? „Domāju, ka tur būs ātrāks hokejs, būs daudz grūtāk spēlēt, jo pretī nāks komandas no KHL augšgala, un būs lielāks laukums nekā šeit Piņķos, līdz ar to būs lielāka slodze. Bet arī Piņķos mums pretī nāca diezgan agresīvs pretinieks, un tāpat bija smaga spēle,” tā Deivids Sarkanis pirms Prague Hockey Cup.

Pirmajā spēlē Prāgā – pret Ak Bars – Sarkanis atrada vietu pieteikumā kā 13. uzbrucējs ar spēles laiku dažās nomaiņās ceturtajā virknējumā. Bet tās sekundes uz ledus izskatījās pilnvērtīgi izmantotas. Sarkanis sev atvēlēto īso laika sprīdi pretinieku zonā bija labi pamanāms – ar presingu, cīņu pie borta, lielisku piespēli uz vārtu priekšu kolēģim Mārtiņam Cipulim. Darba Sarkanim, protams, vēl ļoti daudz, bet komandas jaunākais spēlētājs (dz. 1994. g. 7. novembrī) nebūt nav vājākais „ķēdes posms” vai piespiedu nasta.

Artūrs Kuzmenkovs (dz. 1993.) kā snaiperis un štata „bezkauņa”

No 19-gadīgā uzbrucēja Artūra Kuzmenkova tiek gaidīts vairāk nekā no pārējiem jaunajiem kaut vai tāpēc, ka atšķirībā no pārējiem jaunajiem ar viņu jau salīdzinoši laicīgi noslēgts 2 gadu līgums, kamēr lielāko daļa jauno un pus-jauno saņēma pārbaudes laika līgumus.

Priekšnoteikumi ir. Kuzmenkovs bija otrs rezultatīvākais spēlētājs Liepājas Metalurgs ierindā Baltkrievijas ekstralīgā (35 punkti 43 spēlēs). Bija viens no Latvijas U-20 izlases līderiem junioru pasaules čempionātā. Turklāt atbilst tradicionāli pietrūkstošajai centra uzbrucēja pozīcijai.

Pirmajās divās pārbaudes spēlēs Artūrs Kuzmenkovs normatīvus pildīja – abās spēlēs pret VHL klubiem pa vārtu guvumam, bet pret Ak Bars nesanāca. Tas tik un tā pēc pirmajām 3 spēlēm ļauj būt vienam no diviem labākajiem vārtu guvējiem komandā (2 trāpījumi arī Ščehuram). Taču štrunts par starpsezonas statistiku. Svarīgāka ir Kuzmenkova sportiskā bezkaunība, spēja pacīnīties vārtu priekšā, nekautrēšanās tiekties uz vārtiem „ar gaļu” (pretinieku komandas ķermenīšiem), spēles „ņemšana” uz sevi… Tāpēc arī spēlē pret Ņeftjaņik treneri Kuzmenkova sniegumu novērtēja ar komandas labākā spēlētāja godu.

Kārlis Ozoliņš (dz. 1994.) ne tikai ar izcilu uzvārdu un vārdu

Bet ne vārda/uzvārda kritērijs ir noteicošs, lai 19 gadus vecs uzbrucējs atrastos Rīgas Dinamo kreklā šajā starpsezonā. Artūra Kuzmenkova maiņas partneris jau no Liepājas Metalurgs laikiem, kur spēlēja kā aizvadītajā sezonā Baltkrievijas ekstralīgā, tā arī agrāk dažādu vecumu komandās, dažkārt ir palicis sava kolēģa ēnā. Taču viņa cīņasspars un spēja spēlēt „kauls kaulā” ļauj uzlūkot Kārli Ozoliņu kā vērtību ne tikai komplektā ar Kuzmenkovu.

K. Ozoliņš mega-rezultatīvs līdz šim nav bijis, ja neskaita Latvijas Virslīgas 2011./2012. g. regulārajā sezonā uzkrātos 35 punktus 31 spēlē. Jādomā, ka arī Dinamo negaida izcilu rezultativitāti, bet savādāku lietderību. Starp citu, Kārlis Ozoliņš aizvadītās sezonas junioru pasaules čempionātā bijis vienīgais Latvijas U-20 izlases spēlētājs ar pozitīvu lietderības koeficientu (6 spēlēs +2). Bet, kas svarīgāk, lai arī kāds ir Baltkrievijas ekstralīgas līmenis salīdzinot ar agrākiem laikiem, taču K. Ozoliņš iepriekšējo sezonu tomēr ir aizvadījis pieaugušo hokejā. Kas nenoliedzami ir priekšrocība starp daudziem saviem vienaudžiem, kam bija jāsamierinās ar jaunatnes hokeju MHL, MHL B vai citā formātā.

Edgars Siksna (dz. 1993.) kā kaut kas vairāk par septīto aizsargu

Lai arī cik ļoti gados jaunas Liepājas Metalurgs komandas ir spēlējušas Baltkrievijas ekstralīgā, 18 un 19 gadus vecs aizsargs pamatsastāvā ir retums arī Liepājā. Attiecīgi tagad jau 20 gadus vecais Edgars Siksna jau divas pilnas sezonas nokapājis pieaugušo līmenī, ar ko absolūtais vairākums viņa vienaudžu aizsargu nevar palepoties.

Arī Latvijas U-20 un U-18 izlases pēdējos gados nav iztikušas bez Siksnas dalības. Pēdējoreiz – aizvadītās sezonas junioru pasaules čempionātā viņš bija Latvijas U-20 izlases kapteinis un arī rezultatīvākais spēlētājs (4 punkti 6 spēlēs). Būdams aizsargs.

Aculiecinieki būs pamanījuši, ka vienīgais Dinamo vārtu zaudējums pirmajā pārbaudes spēlē (pret Toros) bija norisinājies ar Edgara Siksnas līdzdalību. Šajā saistībā der atcerēties, ka aizsargu kļūdas ir uzskatāmākas un par tām soda ātrāk nekā par uzbrucēju „cunduriem”. Starp citu, Siksna ir no tiem, kas nekautrējas bloķēt metienus ar visu stāvu. Tā, ka pašaizliedzības jaunajam aizsargam nepietrūkst. Turklāt viņam ir Dinamo aizsargu vidū deficītais nūjas labais tvēriens. Tagad tik’ jākrāj augsta līmeņa spēļu prakse. Jādomā, ka Siksna varētu būt noderīgs Dinamo ne tikai kā reglamentā noteiktais obligātais jaunais – 7. aizsargs ar ierobežotu spēles laiku vai vispār bez. Taču ar kaut ko jāsāk. Īpaši, ja atceras rindu priekšā – S. Ozoliņš, Pujacs, Robinsons, Reķis, Cibuļskis, Sotnieks, Laviņš. Pagaidām Prāgā tieši tā arī ir.

Edmunds Augstkalns (dz. 1994.) bez kļūdām

19-gadīgajam HK Rīga aizsargam Edmundam Augstkalnam spēle pret Almetjevskas Ņeftjaņik 8. augustā „iekrita” kā lielā iespēja. Ka „no zila gaisa” teikt nevarētu, jo gan jau, ka HK Rīga galvenais treneris Leonīds Tambijevs varēja rekomendēt vai Dinamo treneri noskatīt citu aizsargu no HK Rīga sastāva. Acīmredzot Augstkalns šo iespēju nopelnīja ar darbu, un tieši viņš tika izsaukts uz šo vienu spēli pret Ņeftjaņik.

Jaunā aizsarga misija savā debijas spēlē bija elementāra – spēlēt bez kļūdām, ripu nepārturēt un atdot partnerim nekavējoties, nomainīties korekti un laicīgi. Rādās, ka tas arī paveikts. Augstkalns bija neredzams. Zvaigznes no debesjuma necēla, bet priekšstatu par sevi nesabojāja. Ja kāds saskatīja pārliecības trūkumu, tad tas ir laika un pieredzes jautājums. Spēlējot pie lielajiem.

P.S.

Dinamo savstarpējā treniņspēlē piedalījies arī vārtsargs Rihards Cimermanis (dz. 1993.) no HK Rīga sastāva. Arī par viņu, tāpat kā Sarkani un K. Ozoliņu, galvenais treneris Ābols izteicās atzinīgi. Tagad, kad traumu ārstē Māris Jučers, Dinamo sastāvā kā trešais vārtsargs atkal iesaukts Cimermanis un devies uz turnīru Prāgā. Pat ja viņš netiks pie reāla spēles laika un pat pieteikumā, būs pieredze un, domājams, „taustāma” motivācija.

Rīgas Dinamo spēlētāji 2013. g. 12. augustā (treknrakstā – uz Prāgas turnīru aizbraukušie; slīprakstā – no komandas jau atbrīvotie; statistika pēc 3 pārbaudes spēlēm):

spēlētājs dz. sp. punkti SM komentārs
UZBRUCĒJI
1. Kyle Wilson 1984. 2 1+3 2
2. Andris Džeriņš 1988. 3 0+3 0
3. Paul Szczechura 1985 2 2+0 0
4. Artūrs Kuzmenkovs 1993. 3 2+0 4
5.-7. Marcel Hossa 1981. 2 1+1 0
Miks Indrašis 1990. 2 1+1 0
Aleksandrs Ņiživijs 1976. 2 1+1 0
8. Mārtiņš Cipulis 1980. 3 1+1 0
9. Patrik Valčák 1984. 1 0+2 0 atbrīvots (bija try-out)
10. Roberts Bukarts 1990. 2 0+2 0
11.-12. Kirils Tambijevs 1992. 1 1+0 0 atbrīvots (bija try-out)
Juris Upītis 1991. 1 1+0 0 traumēts; try-out
13. Gints Meija 1987. 2 1+0 0
14.-15. Lauris Bajaruns 1989. 2 0+1 2 try-out
Kārlis Ozoliņš 1994. 3 0+1 2 pārcelts no HK Rīga
16.-17. Vitālijs Pavlovs 1989. 1 0+0 0
Gunārs Skvorcovs 1990. 1 0+0 0
18. Deivids Sarkanis 1994. 2 0+0 0 pārcelts no HK Rīga
19. Marcel Haščák 1987. 2 0+0 2 try-out
Māris Bičevskis 1991. 0 traumēts
AIZSARGI
1. Mat Robinson 1986. 3 1+1 0
2. Oskars Cibuļskis 1988. 3 1+0 2
3. Arvīds Reķis 1979. 1 0+1 0
4. Krišjānis Rēdlhs 1981. 3 0+1 0
5. Edmunds Augstkalns 1994. 1 0+0 0 pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
6.-7. Mārtiņš Porejs 1991. 2 0+0 0 try-out; spēlēs Jokipojat (Som. 2.)
Georgijs Pujacs 1981. 2 0+0 0
8. Rodrigo Laviņš 1974. 2 0+0 5+20
9.-10. Edgars Siksna 1993. 3 0+0 2 try-out
Sandis Ozoliņš 1972. 0
Kristaps Sotnieks 1987. 3 0+0 2
VĀRTSARGI dz. sp. vārtu zaud. (~min.) SM komentāri
1. Mikael Tellqvist 1979. 1 0 (60 min.) 0
2. Jakub Sedláček 1990. 2 3 (123 min.) 0 try-out
Māris Jučers 1987. 0 0 traumēts; try-out
Rihards Cimermanis 1993. 0 pārcelts no HK Rīga

*

Rīgas Dinamo spēlētāji, kas bija treniņnometnē un ar kuriem saistības pārtrauktas, nenospēlējot nevienu pārbaudes spēli:

ampl. spēlētājs dz. komentārs
A Ričards Birziņš 1989. bija try-out; līgums ar Tønsberg Vikings (Norv.)
A Aleksandrs Galkins 1990. bija try-out; līgums ar Scorpions de Mulhouse (Fr. 2.)
V Kristers Gudļevskis 1992. līgums ar Tampa Bay Lightning saimniecību
U Nikolajs Jeļisejevs 1994. pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
U Jan Kolář 1981. bija try-out
A Ņikita Koļesņkovs 1992. bija try-out; tagad try-out Zagrebas Medveščak (KHL)
U Artūrs Mickēvičs 1991. bija try-out; pēc tam try-out Toros (VHL)

*

Plašākām uzziņām:

  • Rīgas Dinamo sastāvs dalībai Prāgas turnīrā (2013-08-11) – dinamoriga.eu
  • Somijas otrās stiprākās līgas (Mestis) klubs Jokipojat savās rindās ar dažādiem nosacījumiem pieņem aizsargu Mārtiņu Poreju (kurš faktiski vēl paliek Rīgas kluba sastāvā), kā arī sava laika dinamiešus – uzbrucējus Elviju Biezo, Miku Lipsbergu un Raimondu Vilkoitu (2013-08-08) – jokipojat.fi
  • Rīgas Dinamo pārtrauc pārbaudes laika līgumus ar Kirilu Tambijevu un tikko ataicināto Janu Kolāržu (Jan Kolář; 2013-08-08) – dinamoriga.eu
  • Dinamo noslēdz pārbaudes laika līgumus ar slovāku uzbrucēju Marselu Haščāku (Marcel Haščák) un čehu uzbrucēju Janu Kolāržu (2013-08-05) – dinamoriga.eu
  • Dinamo pārtrauc pārbaudes laika līgumu ar Patriku Valčāku (Patrik Valčák; 2013-08-05) – dinamoriga.eu
  • Kristers Gudļevskis noslēdz divvirziena līgumu ar Tampa Bay Lightning uz 3 sezonām (2013-08-02) – lightning.nhl.com
  • Dinamo pārtrauc try-out saistības ar aizsargiem Ričardu Birziņu, Aleksandru Galkinu un Ņikitu Koļesņikovu (2013-07-27) – dinamoriga.eu
  • Par Dinamo 27. jūlija treniņspēli un sastāva izmaiņām (- Gudļevskis, Jeļisejevs, Mickēvičs; + Cimermanis, K. Ozoliņš, Sarkanis; 2013-07-27) – dinamoriga.eu
  • Māris Jučers pievienojas Rīgas Dinamo uz pārbaudes laiku (2013-07-26) – dinamoriga.eu
  • Kristers Gudļevskis pamet Dinamo, lai dotos uz Ziemeļameriku (2013-07-26) – sportacentrs.com
  • Ņikita Koļesņikovs uz pārbaudes laiku KHL klubā Medveščak (Zagreba; 2013-08-12) – medvescak.com
  • Iepriekšējais Dinamo komplektācijas statuss (2013-07-19): tepat

[Attēlā: “Jaunās gvardes” pārstāvis Artūrs Kuzmenkovs pie pretinieku vārtiem ar dūrēm un smaidu. Soda minūtes pelna pats un “ļauj” pretiniekiem. Foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret Almetjevskas Ņeftjaņik 2013. gada 8. augustā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL), KHL, MHL, MHL B grupa | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Ja pie griestiem krekli būtu jāpiekar šovakar?

Posted by petrovich27 uz 2013/07/22

Tradīcijām bagātās hokeja līgās un vēsturi uzkrājušos klubos viens no neatņemamiem atribūtiem ir krekli pie mājas arēnas griestiem. Tie atgādina par leģendāriem un/vai kluba vēsturē nozīmīgiem sportistiem, kuru izmantotie numuri ir aizņemti „uz mūžu”. KHL spēlējošais Rīgas Dinamo vēl ir jauns klubs – vien 5 sezonas, tādēļ vēsture vēl „jākrāj” un krekli jāpelna. Taču, ja krekli būtu jāizkar un numuri būtu jārezervē jau tagad?

Piecu hokeja sezonu gaitā Rīgas Dinamo krāsas KHL oficiālā čempionāta spēlēs ir pārstāvējuši 83 spēlētāji – 11 vārtsargi, 18 aizsargi un 54 uzbrucēji. No tiem kopumā 46 vīri Rīgas klubā ir bijuši uz vienu sezonu, pussezonu vai tikai dažām spēlēm. 37 no šiem hokejistiem komandā ir aizķērušies ilgāk par vienas sezonas rāmjiem, t.i. – reāli uzspēlējuši vismaz divu sezonu ietvaros. Daži Rīgas Dinamo vēsturē atstājuši redzamākas pēdas (gropes).

Galvins_pret_Avangard_2011-11-04_A_Krusts#13 (#5) Guntis Galviņš

  • Visvairāk spēļu Rīgas Dinamo ierindā (282 spēles)
  • Lietderīgākais Dinamo aizsargs visu spēļu summā (+11)
  • Dinamo rezultatīvākais aizsargs visu spēļu summā (95 punkti)
  • Labākais piespēļu sniedzējs starp Dinamo aizsargiem visu spēļu summā (76 piespēles)

Jau pirms piektās sezonas (2012./2013.) sākuma, kad Guntis Galviņš kļuva par Dinamo kapteini, viņš bija aizvadījis visvairāk spēļu KHL čempionātos komandas ierindā – 224 spēles. Bet aizvadītās sezonas gaitā rekordu pastiprināja, sasummējot 282 spēles – 243 regulārajos čempionātos, 26 play off-os, 13 Nadeždas (Cerības) kausa izcīņā. Tātad Galviņš komandas ierindā bija 89,5% spēļu. Atgādinājumam: komanda kopumā ir aizvadījusi 315 spēles KHL čempionātā (272 „regulāras”, 30 play off, 13 „cerībās”).

Vēl Guntim Galviņam pieder arī visās sezonās summēti aizsargu rekordi parametros – visvairāk rezultativitātes punktu, rezultatīvu piespēļu un arī labākais lietderības koeficients. Tā kā Galviņš šajā starpsezonā pametis Dinamo ierindu un pārcelts uz Hantimansijskas Jugra, tad viņa rekordi ir reāli „apdraudēti” un varētu „krist” jau tuvākajā sezonā. Kristaps Sotnieks ir aizvadījis 277 spēles, un viņam nepieciešamas tikai 6 spēles, lai būtu jauns rekords. Nākamie sekotāji ir Miķelis Rēdlihs (249 sp.), Aleksandrs Ņiživijs (247 sp.). Savukārt rezultativitātes rekordos Galviņa tuvākais „sekotājs” ir Sandis Ozoliņš, kuram ir uzkrāti 87 punkti; tātad nepieciešami 9 punkti, lai šo rekordu labotu. Ozoliņam ir 65 rezultatīvas piespēles, un nepieciešami 12 asistējumi, lai apietu Galviņu arī asistēšanas uzskaitē. Ar aizsargu lietderības koeficienta labošanu varētu būt grūtāk. Aiz Galviņa nākamais ir Rodrigo Laviņš ar +5; taču, tā kā Laviņš pagarinājis līgumu ar Dinamo, iespēja ir.

M_Redlihs_vs_Novokuznecku_2012-02-24_A_Krusts_N2#19 Miķelis Rēdlihs

  • Rezultatīvākais Dinamo spēlētājs visu spēļu summā (156 punkti)
  • Dinamo labākais asistents visu spēļu summā (95 piespēles)
  • Dinamo uzbrucēju ierindā visvairāk spēļu (249 spēles)
  • Labākais Dinamo asistents vienā regulārajā sezonā (31 piespēle; 2011./2012.)
  • Labākais Dinamo asistents vienā play off sezonā (8 piespēles; 2012.)
  • Lietderīgākais dinamietis vienā play off sezonā (+5; 2012.)

Miķeļa Rēdliha rekordi piektās sezonas laikā palika nelaboti, lai arī viņš pats tajā sezonā vairs nebija dinamietis un pildīja Jaroslavļas „dzelzceļnieka” pienākumus. Tas tāpēc, ka Rēdlihs-jaunākais bija „iebetonējis” pamatīgi – pirmo 4 sezonu gaitā viņš aizvadīja 99,6% no visām Rīgas komandas spēlēm KHL čempionātos (249 no 250), izlaižot tikai vienu spēli! Tātad M.Rēdliha uzkrājumā 219 spēles regulārajās sezonās un visas 30 iekš play off.

Tuvākie rezultativitātes rekorda (156 punkti) sekotāji ir Aleksandrs Ņiživijs (137 punkti) un Marsels Hosa (124 punkti), kuri abi iestājušies atpakaļ Dinamo rindās. Potenciāli ātrāk labojamais rekords ir „visu laiku labākais piespēlētājs”, kura uzskaitē Ņiživijs tikai par vienu mērvienību (94 piespēles) atpaliek no Miķeļa Rēdliha.

Hosa_2009_2010_sezona_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_VERS#81 Marsels Hosa

  • Rīgas Dinamo labākais vārtu guvējs visu spēļu summā (74 trāpījumi)
  • Dinamo labākais vārtu guvējs vienā regulārajā sezonā (35 trāpījumi; 2009./2010.)
  • Rezultatīvākais Rīgas dinamietis vienā regulārajā sezonā (55 punkti; 2009./2010.)
  • KHL otrās sezonas (2009./2010.) labākais snaiperis (35 vārtu guvumi)
  • Divas KHL zvaigžņu spēles, pārstāvot Rīgas Dinamo (2009., 2010.)

Hosa Rīgas Dinamo ierindā aizvadījis mazāk nekā divarpus sezonas (146 spēles; 46,4% no visām), bet vārtu guvumu rekordus saražojis ilgākam laikam. Tagad Marsels Hosa ir atpakaļ savas KHL karjeras veiksmīgākajā klubā, ar iespēju labot savus ierakstus. Īstenībā Dinamo trāpīgākā snaipera „tronī” ar 74 vārtu guvumiem Hosa var justies itin ērti, jo tuvākie sekotāji Mārtiņš Karsums (64 trāpījumi), Miķelis Rēdlihs (61 reize), Lauris Dārziņš (50) vismaz pagaidām atrodas citu KHL klubu pavalstniecībā.

#8 Sandis Ozoliņš

  • Rezultatīvākais Dinamo aizsargs vienā regulārajā sezonā (31 punkts; 2010./2011.)
  • Dinamo labākais vārtu guvējs – aizsargs vienā regulārajā sezonā (10 trāpījumi; 2011./2012.)
  • Dinamo 3 sezonu kapteinis (2009. – 2012.)
  • Trīs KHL zvaigžņu spēles, pārstāvot Rīgas Dinamo (2010., 2011., 2012.)

Būs dīvaini, ja Rīgas Dinamo menedžments nebūs izdomājis savai „slavas zālei” kā pirmo vai vismaz vienu no pirmajiem piesaistīt Sanda Ozoliņa vārdu un viņa astoto numuru. Runa ir ne tikai par viņa vietu un ieguldījumu jaunlaiku Dinamo vēsturē, bet arī – Latvijas hokejā kopumā. Būdams viens no izcilākajiem Latvijas hokejistiem pēdējos 20 gados un viens no kluba retajām „saitēm” ar oriģinālo Dinamo, Ozoliņš Retired Number („no apgrozības izņemta numura”) lomai atbilst pilnībā. Pat ja profesionālā sportista karjeru nolemtu noslēgt citur.

Ozolins_Dinamo_vs_Ak_Bars_2011-09-13_ak-bars_ru_N2_mazBet pašā jaunlaiku Dinamo sastāvā Sandis Ozoliņš vismaz pagaidām ir aizvadījis aptuveni pusi oficiālo KHL spēļu (50,2%; 158 no 315). Toties visas šīs 3 sezonas bija komandas kapteinis, visās šajās sezonās bija Rīgas kluba pārstāvis KHL zvaigžņu spēlē un arī zināmā mērā bija (ir), ja ne Dinamo ikona, tad vizītkarte noteikti. Cita starpā, KHL ceturtajā zvaigžņu spēlē (2012.) puse KHL zvaigžņu un zvaigznīšu bija iedalīti „Ozoliņa komandā”, kas nosaukta tās kapteiņa vārdā. Cik drīz vēl kaut kas tāds varētu notikt?

Tā kā Ozoliņš ir atpakaļ Dinamo rindās, tad viņam ir iespēja noķert un apsteigt daļu no visu sezonu summēto aizsargu rekordu. Tajā skaitā arī sev un Jēkabam Rēdliham piederošo visvairāk soda minūšu nopelnījušo spēlētāju rekordu – abi sastrādājuši pa 237 soda minūtēm. Jēkabam Rēdliham tā sasniegšanai vajadzēja 184 spēles, bet Sandim Ozoliņam pietika ar 158 spēlēm. Tā kā Rēdlihs-vidējais šajā starpsezonā pameta Dinamo sastāvu, tad Ozoliņam ir iespēja diezgan drīz kļūt par rekordistu šajā parametrā. Vistuvākie sekotāji – Hartigans (189 mn.), M.Rēdlihs (188 min.), Karsums (185 min) – Ozoliņa iespējas pagaidām neapdraud, jo ir ārpus Dinamo. Bet tiem „uz pēdām min” Marsels Hosa ar 182 minūtēm.

P.S.

Kam visvairāk sezonu?

Septiņi hokejisti Rīgas Dinamo ierindā ir uzspēlējuši visās piecās KHL sezonās. Tomēr tikai viens – Guntis Galviņš – visas 5 sezonas bija spēlējis tikai Rīgas Dinamo. Pārējie seši šo sezonu laikā vismaz uz vienu spēli ir bijuši deleģēti uz Dinamo tā brīža fārmklubu vai, piemēram, atdoti (pārdoti) citam klubam.

Krišjānis Rēdlihs ir bijis burtiski uz dažām spēlēm nosūtīts uz sava laika fārmklubiem Rīga 2000 un Dinamo Juniors. Kristapam Sotniekam bija sīks sānsolis (nosūtījums) arī uz Dinamo Juniors. Gints Meija savulaik ir pamatīgi kapājis cauri visiem 3 līdzšinējiem Dinamo fārmklubiem – Rīga 2000, Dinamo Juniors un Liepājas Metalurgs. Aizvadītajā sezonā (2012./2013.) fārma maizē uz Liepāju epizodiski tika deleģēti veterāni Ģirts Ankipāns un Rodrigo Laviņš. Regulārās sezonas nogalē Ankipāna saistības ar Dinamo tika izbeigtas, un viņš pilnībā pārgāja uz Liepājas Metalurgs komandu, bet, nu, ir atpakaļ kā treneris. Savukārt Aleksandram Ņiživijam dinamieša „lojalitātes programmu” pārtrauca pārdošana uz HC Lev Praha 2013. gada janvārī. Tiesa, par šo vīru uzticību Dinamo saimniecībai kontekstā ar „sānsoļiem” šo 5 sezonu gaitā diezin vai būtu jāšaubās. Kur sūtīja, tur spēlēja… Un tagad Rīgas Dinamo ierindā joprojām ir Kr.Rēdlihs, Sotnieks, Meija, Laviņš, atpakaļ ir Ņiživijs, kā arī treneris Ankipāns.

Rīgas Dinamo hokejisti, kas komandā spēlējuši visās 5 sezonās:

ampl. hokejists dz. sp. (reg+PO+Nad) punkti +/- soda min.
A Guntis Galviņš 1986. 282 (243+26+13) 19+76 +11 161
A Kristaps Sotnieks 1987. 277 (235+29+13) 10+23 -38 149
U Aleksandrs Ņiživijs 1976. 247 (222+25+0) 43+94 -42 111
A Krišjānis Rēdlihs 1981. 231 (189+29+13) (22+57) -5 86
A Rodrigo Laviņš 1974. 225 191+21+13) 9+22 +5 127
U Ģirts Ankipāns 1975. 223 (202+21+0) 31+43 ±0 126
U Gints Meija 1987. 194 (166+17+11) 12+28 -8 56

P.P.S. „Ierūsējušie” rekordi

Aizvadītā sezona (2012./2013.) Rīgas Dinamo vienībai bija tik savāda, ka netika laboti ne tikai play off rekordi, jo izslēgšanas spēlēm komanda nemācēja kvalificēties. Nemainīgi palika arī regulāro sezonu individuālie pamat-rekordi… Toties komandas rekordu uzskatē ir atvērta jauna sadaļa – sasniegumi Nadeždas kausa izcīņā.

Rīgas Dinamo spēlētāju individuālie rekordi KHL regulārajās sezonās (pēc visām piecām KHL reg. sezonām; piebilde – pirmās divas 56 spēļu sezonas, nākamās divas 54 spēļu sezonas, piektajā 52 spēles):

rekorda parametrs sezona rekorda īpašnieks un skaitļi labākā fiksācija 2012./2013. g. sezonā
rezultatīvākais spēlētājs 2009./2010. Marsels Hosa – 55 punkti Mārtiņš Karsums – 35 punkti
rezultatīvākais aizsargs 2010./2011. Sandis Ozoliņš – 31 punkts Krišjānis Rēdlihs – 20 punkti
labākais vārtu guvējs 2009./2010. Marsels Hosa – 35 reizes A.Žirū un M.Karsums – pa 16 reizēm
labākais vārtu guvējs aizsargs 2011./2012. Sandis Ozoliņš – 10 reizes Krišjānis Rēdlihs – 5 reizes
izšķirošie pēcspēles metieni 2010./2011. Aleksandrs Ņiživijs – 4 izšķ. PM R.Šremps un Dž.Džonsons – pa 1 izšķ. PM
vārtu guvumi vairākumā 2009./2010. Marsels Hosa – 14 reizes Mārtiņš Karsums – 6 reizes
vārtu guvumi mazākumā (3 sezonas) (kopā 6 personas) – pa 2 reizēm (4 personas) – pa 1 reizei
labākais asistents 2011./2012. Miķelis Rēdlihs – 31 piespēle Pols Ščehura – 20 piespēles
uzvaras vārtu guvumi 2008./2009. Marks Hartigans – 5 reizes (5 personas) – pa 2 reizēm
2011./2012. Miķelis Rēdlihs – 5 reizes
labākais lietderības koeficients 2011./2012. Krišjānis Rēdlihs +18 Pols Ščehura +3
atvairīto metienu procents 2008./2009. Martins Pruseks – 94.1% Kristers Gudļevskis – 92.1%
vārtu zaudējumi vidēji spēlē (GAA) 2008./2009. Martins Pruseks – 1.70* Kristers Gudļevskis – 2.18
“sausās” spēles 2008./2009. Martins Pruseks – 6 spēles Mikaels Tellkvists – 1 spēle
visvairāk uzvaru vārtsargam 2011./2012. Kriss Holts – 20 reizes Mikaels Tellkvists – 12 reizes
vārtsargu uzvaru balance 2009./2010. Edgars Masaļskis +6 (17:11) Kristers Gudļevskis ±0 (1:1)
vārtsarga sp. laiks 2011./2012. Kriss Holts – 2590:12 Mikaels Tellkvists – 1972:09
sliktākais lietderības koeficients 2011./2012. Fredriks Varjs -18 Džeimijs Džonsons -14
visvairāk soda minūšu 2008./2009. Duvijs Vestkots – 124 min. Raitis Ivanāns – 84 min.

P.S. * Vārtsargu GAA, neskaitot Uģi Avotiņu ar GAA 0.00, bet 13 sekundēm spēles laika.

Papildu izziņām:

  • Rīgas Dinamo spēlētāju rekordi izslēgšanas spēlēs: tepat
  • Rīgas Dinamo spēlētāju individuālā statistika Nadeždas kausa izcīņā – khl.ru

[Gunta Galviņa foto fiksēts spēlē pret Avangard 2011. gada 4. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Miķeļa Rēdliha foto fiksēts spēlē pret Novokuzņeckas Metallurg 2012. gada 24. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Marsela Hosas attēls fotofiksēts 2009./2010. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Sanda Ozoliņa foto fiksēts spēlē pret Ak Bars 2011. gada 13. septembrī; foto avots: ak-bars.ru.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Citāts: „Kam mums čehu pabiras?”

Posted by petrovich27 uz 2013/07/19

Sedlacek_un_Valcak_2013_jul_DR_ofic_instagram_com_VERSApmēram šāda bija statistiski vidējā reakcija uz Rīgas Dinamo paziņojumu par ne īpaši atpazīstamo čehu hokejistu Patrika Valčāka un Jakuba Sedlāčeka piesaistīšanu. Vajag! Derētu atcerēties, ka ar abiem ir pārbaudes laika (try-out) līgumi, bet sastāva nokomplektēšanā svarīgs faktors ir konkurence. To nodrošina 11 try-out līgumi šovasar. Tiem, kuri grib skaļākus uzvārdus, kā mierinājums – Dinamo vienošanās ar Georgiju Pujacu. (Rīgas Dinamo sastāva komplekts versijā “vasara 2013”.)

Skaidrs, ka Dinamo sekotāju ilgas pastiprina hokeja ziņu slejas, kurās starp KHL klubu skaļajiem paziņojumiem par pazīstamu hokejistu piesaisti no Rīgas kluba puses ilgāku laiku bija klusums vai paziņojumi par „kaut kādiem” pārbaudes laika līgumiem. Arī sastāva komplektētāju pieminētais un gaidītais malējais uzbrucējs netika sagaidīts… Toties līdzjutēju apetīti uz kādu laiku remdējis paziņojums par Latvijas izlases aizsarga Georgija Pujaca piesaisti. Par desas, cenas un pieejamās naudas attiecībām jau rakstīja kolēģis Jānis Matulis, bet der atcerēties vēlreiz šo novēlējumu: „Lai mūsu vēlmes saskan ar mūsu iespējām” (un otrādi).

Lai neatslābst par vietu sastāvā „drošie”

Šajā pirmssezonā Rīgas Dinamo treniņnometne ir īpaši bagātināta ar sastāva kandidātiem, kuriem ir try-out saistības. Neskaitot papildspēkus no HK Rīga, šovasar tādu Dinamo publiskotu try-out spēlētāju ir 11. Bez deviņiem pašmāju kadriem ir arī čehi Patriks Valčāks (Patrik Valčák) un Jakubs Sedlāčeks (Jakub Sedláček).

Uzbrucējam Valčākam (dz. 1984.) veltīto „smaidu” un skepses galvenais iemesls ir viņa biogrāfijas iepriekšējā sezona, kas aizvadīta Polijas ekstralīgā, kuru ir pieņemts uzskatīt par kaut ko īpaši vāju. Tomēr agrāka pieredze čehu, slovāku, somu u.c. līgās nav nemaz tik peļama. Starp citu, aktuālais Polijas čempions Patriks Valčāks 2012./2013. g. sezonā bija Polijas ekstralīgas regulārās sezonas rezultatīvākais spēlētājs ar 38 spēlēs nopelnītiem 56 punktiem (15+41). Jādomā, ka Polijas čempionāts no KHL atšķiras manāmi, bet ar Valčāka varēšanām vajadzētu pietikt, lai liktu vairāk censties sastāva pretendentiem, kuriem vietas ierindā šķiet „puslīdz drošas”.

Savukārt vārtsarga Sedlāčeka piesaiste ir loģiska, ne tikai pilnvērtīga treniņprocesa nodrošināšanai, bet principā. Jo vārtsargu jautājums Dinamo pusē vēl neizskatās pilnībā sakārtots. Komandas sastāva sarakstā „stāv” rakstīti divi uzvārdi – Tellkvists un Gudļevskis. Kurš būs trešais? Jakubs Sedlāčeks (dz. 1990.) ar savu četru sezonu pieredzi Čehijas ekstralīgā var atļauties pretendēt arī uz otrā un pat pirmā vārtsarga posteni. Kas īpaši aktuāli kļūst gadījumā, ja kāds aptraumējas vai Gudļevskim tomēr pēdējā brīdī „paslīd kāja” Tampa Bay Lightning fārmklubu virzienā, lai arī cik neticami tas šķistu. Protams, tiek aktualizēts jautājums: vai tad nevarētu ņemt kādu pašmāju vārtsargu, lai rosītos otrā-trešā vārtsarga postenī? Taču, vai tik nav tā, ka labāk novēlēt Latvijas vārtsargiem spēlēt Ungārijā, Kazahstānā, Somijas trešajā līgā, bet – spēlēt, nevis sildīt Dinamo soliņu? Kā atceramies, tad Dinamo trešajiem vārtsargiem (piemēram, Ervīnam Muštukovam, Edgaram Lūsiņam, arī Uģim Avotiņam) uzreiz pēc Rīgas kluba pamešanas ar karjeras turpinājuma atrašanu tik labi neveicās. Jo bez spēļu prakses ir tā, kā ir. To tad savējiem novēlēt negribētos.

Bet, ja čehi izrādās nederīgi, tad der atcerēties, ka no Dinamo vasaras treniņiem mājās ir sūtīti arī citi uz pārbaudes laiku aicinātie leģionāri. Piemēram, 2009. g. vasarā ASV pavalstniecības uzbrucējs Nick Sirota (2012./2013. g. sezonā ECHL), 2010. gada vasarā – zviedru uzbrucējs Kenneth Bergqvist (tagad HockeyAllsvenskan – zviedru 2. līmenis), slovāku izcelsmes Šveices hokejists Juraj Šimek (tagad Šveices stiprākajā līgā NLA), Krievijas uzbrucējs Igors Birjukovs (VHL – Krievijas 2.). Vai būtu jāsēro, ka šo sarakstu papildinās vēl kāds importa vecis?

Patvērums Liepājas „metalurgiem”

Bez čehu bāleliņiem Dinamo devuši iespēju – pārbaudes laiku – deviņiem pašmāju vairāk vai mazāk jaunajiem (dz. 1989. – 1993. g.) spēlētājiem. Četri no viņiem – aizsargi Edgars Siksna un Ričards Birziņš, uzbrucēji Lauris Bajaruns un Artūrs Mickēvičs – faktiski visu iepriekšējo sezonu nospēlēja Liepājas Metalurgs krāsās Baltkrievijas ekstralīgā, ar minimāliem „sānsoļiem” Liepājas „mazajās” komandās – Latvijas Virslīgā un/vai MHL B. Starp citu, Mickēvičs bija Liepājas komandas rezultatīvākais spēlētājs regulārajā sezonā (50 spēlēs 19+21 punkti), bet Birziņš – lietderīgākais spēlētājs un rezultatīvākais aizsargs (reg. sezonā 49 spēlēs +16 lietderības un 6+18 punkti). Savukārt, ar „meču” otro rezultatīvāko spēlētāju – Artūru Kuzmenkovu (43 spēlēs 12+23 punkti) – līgums parakstīts bez try-out, jo kā 1993. gadā dzimis uzbrucējs viņš lieliski noder arī KHL jauno spēlētāju „kvotas” izpildei.

Jāpiebilst, ka Baltkrievijas ekstralīgas rezultativitāte garantijas nesniedz. Piemēram, 2011./2012. g. regulārajā sezonā Liepājas rezultatīvākais Baltkrievijas čempionātā bija Gunārs Skvorcovs (50 spēlēs 15+22 punkti), kuram sekojošā sezonā pie Dinamo bija cita loma, funkcijas, spēles laiks un rezultativitāte. Regulārās sezonas 23 spēlēs neviena punkta, bet Nadeždas kausa izcīņas 11 spēlēs cerīgi 7 punkti (3+4), kas pēcsezonā bija 9. vieta Dinamo rezultativitātes sarakstā.

Zināmi „vēži”

Ar vairumu no deviņiem Latvijas hokejistiem, kuriem izsludināts pārbaudes laiks pie Dinamo, šī kluba saimniecība ir ļoti labi pazīstama. 2012./2013. g. sezonā Rīgas Dinamo un HK Rīga ierindā uzspēlēja aizsargs Mārtiņš Porejs un uzbrucējs Juris Upītis. Agrāk HK Rīga ierindā ir spēlējuši vēl četri: aizsargi Aleksandrs Galkins, Ņikita Koļesņkovs, uzbrucēji Artūrs Mickēvičs un Kirils Tambijevs. Savukārt, aizsargs Ričards Birziņš savulaik ir spēlējis Dinamo „īstajos” fārmklubos – Dinamo Juniors un Rīga 2000.

Interesants jautājums ir – uz cik reālām vietām pretendē šie 11 uz pārbaudes laiku piesaistītie hokejisti. Neskaitot try-out un no/uz HK Rīga deleģētos, Rīgas Dinamo sastāva sarakstā figurē 22 uzvārdi – 12 uzbrucēji, 8 aizsargi un 2 vārtsargi. Vietu daudz vairs nav…

P.S. Braucošais jumts un bēgošie griesti

Kamēr Rīgas Dinamo risina vasarai ikdienišķus sastāva komplektācijas jautājumus, KHL bliež pa lielo. Ne bez līgas oligarhu gādības KHL spēlētāju oficiālie algu griesti „uz seju” (klubu) esot palielināti no 1,1 miljarda uz 1,3 miljardiem rubļu. Mūsu izpratnē – no 18,3 miljoniem uz 21,6 miljoniem latu, apmēram. Nevienu nepārsteidz, ka šāda lēmuma pieņemšana sakrīt laikā ar tradicionāli labi apmaksātā Iļjas Kovaļčuka pārcelšanos no New Jersey Devils (NHL) uz SKA. Citu Krievijas klubu pārstāvji jau smaida par to, ka SKA turpina mēģinājumus nopirkt Gagarina kausu, katru soli argumentējot ar lielu naudu. Tomēr reglamenta pielāgošana savām vajadzībām rezonansi ir izraisījusi. Tiesa, gan jau, ka propagandas meistari šūmēšanos novērsīs, Kovaļčuka piesaisti un algu griestu celšanu pamatojot ar Krievijas nacionālajām un olimpiskajām vajadzībām. Respektīvi, ar gatavošanos Soču olimpiādei netiek attaisnotas tikai kartupeļu cenas Saranskas (ir tāda pilsēta Krievijā) tirgū.

Par godu oligarh-klubu „bruņošanās sacensībai” tiek ziedots jau tā nestabilais KHL klubu iespēju balanss. Šķirba starp lielajiem un mazajiem klubiem tikai palielinās. SKA, Ak Bars un Salavat Julajev, kuri tikai algās, neskatot bonusus, maksājuši 16-17 miljonus latu, ir stipri nesalīdzināmi ar līgas lejasgalu, kas algās izdeva 2-3 miljonus latu, t.sk. Rīgas Dinamo. Ir starpība?! Protams, kāds no mazāk turīgajiem var arī uzspīdēt – kā HC Slovan Bratislava ar otro mazāko algu budžetu ierindojās 13. vietā. Tāpat arī mega-klubi var nospēlēt vāji. Tomēr KHL „šķiru atšķirība” sāk dalīt līgu divās apakšlīgās, kas uzskatāmāk paliek sezonas beigu fāzē. KHL A grupa cīnās par Gagarina kausu, KHL B – par Nadeždas. Skaidrs, ka jebkurā līgā ir tādi, kas tiek un kas netiek play off. Tomēr astoņkārtīga algu budžeta šķirba ir paliela…

Interesanti, ka KHL vadonis Aleksandrs Medvedevs algu griestu celšanu skaidro ar inflāciju… 2010./2011. g. sezonā KHL klubu algu griesti bija 700 miljoni rubļu (11,6 miljoni latu). Skaidrs, ka rublis nav pasaules stabilākā valūta, bet vai tiešām apmēram 3 gadu laikā tās vērtība samazinājusies par 84,6%?!

Rīgas Dinamo sastāva kontūras 2013./2014. g. sezonai (2013-07-19):

spēlētājs dz. saistību ilgums komentārs
UZBRUCĒJI
Lauris Bajaruns 1989. try-out
Māris Bičevskis 1991. 2015.
Roberts Bukarts 1990. 2014.
Mārtiņš Cipulis 1980. 2014.
Andris Džeriņš 1988. 2015.
Marcel Hossa 1981. ?
Miks Indrašis 1990. 2015.*
Nikolajs Jeļisejevs 1994. ? Pārcelts no HK Rīga
Artūrs Kuzmenkovs 1993. 2015.
Gints Meija 1987. 2014.
Artūrs Mickēvičs 1991. try-out
Aleksandrs Ņiživijs 1976. 2014.
Vitālijs Pavlovs 1989. 2015.
Gunārs Skvorcovs 1990. 2015. (?) Izskanēja info par lauztu līgumu (bet norādīts sastāvā)
Paul Szczechura 1985. 2014.
Kirils Tambijevs 1992. try-out
Juris Upītis 1991. try-out
Patrik Valčák 1984. try-out
Kyle Wilson 1984. 2014.
AIZSARGI
Ričards Birziņš 1989. try-out
Oskars Cibuļskis 1988. 2015.
Aleksandrs Galkins 1990. try-out
Ņikita Koļesņikovs 1992. try-out
Rodrigo Laviņš 1974. 2014.
Sandis Ozoliņš 1972. 2014.
Mārtiņš Porejs 1991. try-out
Georgijs Pujacs 1981. 2014.
Krišjānis Rēdlihs 1981 2014.
Arvīds Reķis 1979. 2014.
Mat Robinson 1986. 2014.
Edgars Siksna 1993. try-out
Kristaps Sotnieks 1987. 2014.
VĀRTSARGI
Kristers Gudļevskis 1992. 2014.*
Jakub Sedláček 1990. try-out
Mikael Tellqvist 1979. 2014.

P.S. Kā informēja Dinamo preses cilvēks Jānis Stepītis, ne Kristeram Gudļevskim, dodoties uz Tampa Bay Lightning attīstības nometni, ne Mikam Indrašim, identiski viesojoties pie Vancouver Canucks, nav bijusi nepieciešamība lauzt līgumus.

IZZIŅĀM:

  • Centra uzbrucēja Kyle Wilson PORTFOLIO (video): tepat
  • Par Latvijas hokejistiem, t.sk. Miku Indraši un Kristeru Gudļevski, NHL attīstības nometnēs 2013. g. jūlijā: tepat
  • Rīgas Dinamo vienojas ar Georgiju Pujacu (2013-07-19) – dinamoriga.eu
  • Rīgas Dinamo uz pārbaudes laiku (try-out) pievienojas divi čehu hokejisti Jakub Sedláček un Patrik Valčák (2013-07-15) – dinamoriga.eu
  • Georgijs Pujacs izskatot iespēju spēlēt Rīgas Dinamo (2013-07-12) – arena55.ru
  • Rīgas Dinamo paraksta try-out līgumus ar deviņiem 1989.-1993. g. dz. hokejistiem (2013-07-10) – dinamoriga.eu
  • Dinamo paraksta 2 gadu līgumu ar Artūru Kuzmenkovu (2013-07-09) – dinamoriga.eu
  • Dinamo vienojas ar Mārtiņu Cipuli (2013-07-04) – dinamoriga.eu
  • Rīgas Dinamo vienojas ar Kyle Wilson (2013-06-12) – dinamoriga.eu
  • Oficiāli apstiprināta Dinamo vienošanās ar Aleksandru Ņiživiju un Rodrigo Laviņu (2013-06-12) – dinamoriga.eu
  • Lauzts Raita Ivanāna un Rīgas Dinamo līgums (2013-06-21) – dinamoriga.eu
  • Ģirts Ankipāns un Juris Klodāns kļuvuši par Dinamo treneriem (2013-07-01) – dinamoriga.eu
  • HK Rīga galvenais treneris Leonīds Tambijevs par HK Rīga treniņnometni un potenciālajiem papildinājumiem no Dinamo (2013-07-12) – dinamoriga.eu
  • Esot lauzts Gunāra Skvorcova un Dinamo līgums (2013-07-02) – sportacentrs.com, delfi.lv
  • KHL transfēru tabula (2013-07-16; ir nepilnības) – khl.ru
  • KHL transfēru tabula (2013-07-01; t.sk. Skvorcova līguma laušana) – khl.ru
  • KHL klubu algu budžeti 2012./2013. g. sezonā – khl.ru
  • Polijas ekstralīgas 2012./2013. g. regulārās sezonas rezultatīvāko spēlētāju tabula – hokej.net

[Attēlā: Čehu hokejisti Jakubs Sedlāčeks un Patriks Valčāks ieradušies Latvijā, 2013. g. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com / instagram.com.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Vārtsargu jautājums. Kuras KHL komandas „pavilka” vārtsargs? Kuras nē?

Posted by petrovich27 uz 2013/06/20

Tellkvists_vs_Novokuznecka_2013-01-28_metallurg-nk_ruCik daudz no komandas ir vārtsargs? Puse? Vairāk? Matemātiski neaprēķināms lielums, jo komandas kopējais sniegums ir cieši saistīts ar konkrētu vārtsarga izpildījumu. Viens otru spēj celt, bet var arī gremdēt. Vai Rīgas Dinamo vārtsargi komandu stiprināja? Un kurās KHL komandās vārtsargi „pavilka” uz augšu komandas sniegumu?

Viselementārākais vārtsarga kvalifikācijas aprēķins ir komandas uzvaras. Attiecīgi čempionu, regulārās sezonas un konferences uzvarētāju vārtsarga pienesumu apšauba reti. Kā saka, uzvarētājus netiesā. Tomēr ne vienmēr KHL sezonas labākā vārtsarga tituls nonāk pie aktuālā Gagarina kausa ieguvēja un pat ne vienmēr pie finālista. Pēdējās divās sezonās par KHL labāko vārtsargu ir nosaukts čempionu – Maskavas Dinamo – „mūris” Aleksandrs Jerjomenko. Arī 2010. gadā labākais vārtsargs bija Gagarina kausa „turētājs” – Ak Bars vārtsargs Petri Vehanen. Bet KHL pirmajā sezonā labākais nebija play off uzvarētājs, bet finālists – Georgijs Gelašvili, kurš pārstāvēja Lokomotiv vienību. Pilnīgs izņēmums no „iekārtas” bija 2010./2011. g. sezonas labākais – Vitalijs Jeremejevs, Baris komandas vārtsargs. Jāpiebilst, ka Astanas Baris nebija starp KHL līderiem un nemaz nepārvarēja izslēgšanas spēļu pirmo kārtu.

Ne vienmēr labākie vārtsargi spēj aizsisties līdz fināliem, pusfināliem… Jo ar vārtsarga statistiku, sniegumu un veiksmi nepietiek. Vēl vajag īsto komandu. Piemēram, 2012./2013.g. regulārās sezonas labākais vārtsargs kritērijā ’atvairīto metienu procents’ bija Atlant pārstāvis Staņislavs Gaļimovs, kuram 94,3% atvairītu metienu. Šaubu nav, ka Gaļimova sniegums bija viens no svarīgākajiem elementiem, kas ļāva „atlantiem” daudzmaz sakopt „izlieto” sezonu un ierāpties play off, kur tomēr „buldozeram” SKA nopietnus šķēršļus likt neizdevās. Piemēram, CSKA vārtsargam Rastislavam Staņam (Rastislav Staňa) bija regulārās sezonas labākais vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA 1.76); Gagarina kausa izcīņā Staņam GAA bija vēl labāks un viens no diviem labākajiem (1.74 abiem ar Jerjomenko). Tomēr CSKA netika līdz Rietumu konferences finālam, aizķeroties sērijā pret to pašu Maskavas Dinamo un Jerjomenko. Bet, piemēram, Minskas Dinamo vārtsargs Lars Haugen, kuram bija KHL regulārās sezonas otrs labākais GAA koeficients (1.81), nemaz netika pie spēlēšanas Gagarina kausa izcīņā. Jo netika arī Minskas Dinamo. KHL regulārās sezonas sausākie vārtsargi – Vasilijs Košečkins (Severstaļ; 8 „sausas” spēles) un Tomáš Pöpperle (HC Lev Praha; 6 sausumi) – līdz izslēgšanas spēlēm tika, tomēr viņu komandas uz visaugstākajiem mērķiem „negāja”. Tiesa, Severstaļ pirmo kārtu pārvarēja. Savukārt Gagarina kausa izcīņā par Jerjomenko labāks atvairīto metienu procents bija četriem kadriem, tomēr pret Gagarina kausu tie bija nepietiekami argumenti… (Atgādinājumam: KHL vārtsargu topos uzrādās te vīri, kas vārtus sargājuši vismaz vienā trešdaļā spēļu.)

Ceļ vai gremdē?

Labāko vārtsargu nominācijas un svarīgāko parametru statistiku apšaubīt nav vērts, taču – ir interesanti salīdzināt komandu ieņemto vietu un vārtsargu pozīcijas Topos. Tas, protams, neatklāj vislabākos vārtsargus un to pienesuma korektu secību. Tomēr vismaz statistiski norāda – kurš vārtsargs acīmredzami „vilka” komandu uz augšu, bet kura sniegums ir stipri zem komandas kopējā snieguma.

Skaidrs, ka ir savas nianses. Protams, vārtsarga sniegums ir saistīts un atkarīgs no laukuma spēlētāju līdzdalības, bloķēto metienu apjoma, „atļauto” metienu izdarīšanas vietas, izvēlētās taktikas utt. Arī pretinieki dažādās spēlēs ir atšķirīgi. Tātad vārtsargi ir tik labi, cik labiem viņiem ļauj būt savējie un pretinieku spēlētāji laukumā.

P.S. Izvērtējumā tikai regulārā sezona un tikai komandu „pirmie vārtsargi” – tie, kuri aizvadījuši lielāko spēles laiku savas komandas vārtos. Attiecīgi, neuzrādās citi izcilnieki, kuri aizvadījuši komandas vārtos relatīvi daudz laika un diezgan veiksmīgi. Piemēram, Semjons Varlamovs (Lokomotiv; 94,6%; GAA 1.74), minētie Staņislavs Gaļimovs (Atlant; 94,3%; GAA 1.94), Lars Haugen (Minskas Dinamo; 93,3%; GAA 1.81).

KHL 2012./2013. g. regulārās sezonas vārtsargu „pavilkšanas” apjoma Top:

komanda vieta KHL reg. pirmais vārtsargs atv. % (vieta KHL) GAA (vieta KHL) summēta vieta +/- pret kom. vietu
1. Vitjaz 22. Ivans Kasutins 92.9% (92.8%; 10.*) 2.60 (2.56; 21.*) 15.5 +6.5
2. Sibir 12. Jeff Glass 93.3% (4.) 2.02 (8.) 6. +6
3. CSKA 6. Rastislav Staňa 93.4% (3.) 1.76 (1.) 2. +4
4. HC Slovan Bratislava 13. Jaroslav Janus 92.8% (9.) 2.17 (11.) 10. +3
5. Avtomobiļist 26. Chris Holt 91.2% (91.6%; 19.*) 2.83 (2.67; 27.*) 23. +3
6. Spartak 23. Sergejs Borisovs 91.6% (20.) 2.59 (22.) 21. +2
7. Dinamo (Maskava) 4. Aleksandrs Jerjomenko 93.1% (7.) 1.85 (3.) 5. -1
8. Severstaļ 11. Vasilijs Košečkins 92.3% (14.) 2.13 (10.) 12. -1
9. HC Lev Praha 15. Tomáš Pöpperle 91.7% (18.) 2.25. (14.) 16. -1
10. Ņeftehimik 14. Matt Dalton 92.3% (15.) 2.36 (16.) 15.5 -1.5
11. Amur 25. Aleksejs Murigins 91.0% (28.) 2.63 (25.) 26.5 -1.5
12. Ak Bars 2. Konstantins Baruļins 94.0% (2.) 1.95 (6.) 4. -2
13. Dinamo (Rīga) 24. Mikael Tellqvist 90.9% (29.) 2.62 (23.) 26. -2
14. Torpedo 20. Vitalijs Kovaļs 91.3% (22.) 2.63 (24.) 23. -3
15. Metallurg (Mag.) 7. Ari Ahonen 92.4% (13.) 2.04 (9.) 11. -4
16. Donbass 18. Ján Laco 91.3% (24.) 2.52 (20.) 22. -4
17. SKA 1. Sergejs Bobrovskis 93.2% (6.) 1.94 (5.) 5.5 -4.5
18. Avangard 3. Karri Rämö 92.9% (8.) 2.00 (7.) 7.5 -4.5
19. Lokomotiv 8. Curtis Sanford 92.7% (11.) 2.25 (15.) 13. -5
20. Traktor 5. Michael Garnett 92.3% (16.) 2.20 (12.) 14. -9
21. Metallurg (Novok.) 21. Aleksandrs Lazušins 90.3% (30.+) 3.26 (30.+) 30.+ -9 (un sliktāk)
22. Atlant 17. Antons Hudobins 91.2% (25.) 2.96 (30.+) 27.5+ -10.5 (un sliktāk)
23. Salavat Julajev 9. Iiro Tarkki 91.3% (23.) 2.37 (17.) 20. -11
24. Dinamo (Minska) 19. Pekka Rinne 89.7% (30.+) 3.08 (30.+) 30.+ -11 (un sliktāk)
25. Jugra 16. Edgars Masaļskis 91.0% (27.) 2.94 (30.) 28.5 -12.5
26. Baris 10. Vitalijs Jeremejevs 89.7% (30.+) 3.07 (30.+) 30.+ -20 (un sliktāk)

* Ivanam Kasutinam norādīts sniegums (%; GAA) Vitjaz ierindā, bet iekavās – šie paši rādītāji un ieņemtā vieta, iekļaujot dažas spēles SKA sastāvā. Līdzīgi Krisam Holtam – iekavās skaitļi un vietas summa, ņemot vērā arī dažas spēles Donbass sastāvā.

Vitjaz un Sibr vārtsargi – labāki par komandu

Acīmredzamākie savu komandu „pavilcēji” regulārajā sezonā ir izrādījušies – Ivans Kasutins un Jeff Glass. Vitjaz regulārās sezonas KHL koptabulā ierindojās 22. vietā, bet pirmais numurs Kasutns regulārās sezonas vārtsargu Topā pēc atvairīto metienu procenta bija 10.-as. Turklāt Ivana Kasutina darbam atzinīgu novērtējumu sniedz arī fakts, ka neilgi pirms izslēgšanas spēļu sākuma viņu „iegādājās” uz lieliem mērķiem ejošā SKA vienība. Savukārt Jeff Glass vārtsargu Topos bija labāks par viņa pārstāvētās komandas Sibir ieņemto vietu. Arī izslēgšanas spēlēs Glass pacīnījās pieklājīgi (94,1%; GAA 1.77). Austrumu konferences otrā stiprākā vienība Avangard ne bez piepūles pieveica sibīriešus, kas play off-ā ienāca kā septītie (sērijā 4-3).

„Labāks par savu komandu” ir izrādījies 2012./2013.g. sezonas Avtomobiļist pirmais vārtsargs un bijušais Rīgas dinamietis Kriss Holts (Chris Holt). Viņa ieņemtās vietas vārtsargu Topos nav bijušas augstas – starp 19. un 27.; taču to summa ir augstāka par komandas ieņemto vietu (26. = pēdējo). Arī Holta novērtējumā sava loma ir „pirkšanai”; regulārās sezonas beigās viņu pārpirka Donabass vienība, kas centās tikt Gagarina kausa izcīņā, bet tomēr nācās cīnīties par Nadeždas (Cerības) kausu.

Savukārt uzskatāmākie KHL „pirmie numuri”, kuriem vismaz statistiski nav izdevies regulārajā sezonā „pavilkt” savu komandu ir – kādreizējais līgas labākais vārtsargs Vitalijs Jeremejevs (Baris), Edgars Masaļskis (Jugra), Pekka Rinne (Minskas Dinamo), Iiro Tarkki (Salavat Julajev), Antons Hudobins (Atlant).

Vai Tellkvsts vilka?

Pieņēmumiem, ka Rīgas Dinamo „pirmais numurs” Mikaels Tellkvists regulārajā sezonā būtu īpaši cēlis vai gremdējis komandu, nav. Abu – komandas un Tellkvista – atrašanās savos „Topos” ir aptuveni līdzīga, komanda – 24. vietā, vārtsargu GAA topā – 23. vietā, atvairīto metienu Topā – 29. vietā. Protams, metiens metienam ir starpība. Ja ir vēlme skatīt kritiskāk, tad summa ir ’-2’, kas nozīmē, ka komandas ieņemtā vieta ir augstāka par pirmā vārtsarga ieņemto vietu sava aroda Topos. Taču pirms „mest ar akmeni” Tellkvistam der atcerēties, ka Rīgas komanda bija trešā sliktāk iemetošā vienība regulārajā sezonā (109 vārtu guvumi 52 spēlēs).

Savus Topus neuzlabo

Uz visu piecu līdzšinējo KHL regulāro sezonu fona Dinamo pamatvārtsargu Mikaela Tellkvista un Māra Jučera statistikas rādītāji izskatās viduvēji, lai neteiktu – vāji. Savukārt, „trešā numura” Kristera Gudļevska skaitļi izskatās salīdzinoši labi, bet ar 82 minūtēm ir par maz, lai uz tām balstītu dziļus un plašus secinājumus. Bet katrā ziņā Gudļevskis saņemto iespēju neizniekoja.

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika visās 5 regulārajās sezonās (2008.- 2013.):

vārtsargs sezona sp. (pietikts sp.) uzv.-zaud. sp. ar PM GAA atv. % sausi sp. laiks
1. Martin Prusek 2008./2009. 20 (25) 10-6 2 1.70 94.1% 6 1163:48
2. Chris Holt 2010./2011. 33 (49) 13-11 8 2.47 92.4% 1 1965:37
3. Mikael Tellqvist 2010./2011. 20 (35) 8-9 1 2.63 92.2% 1 1139:33
4. Kristers Gudļevskis 2012./2013. 2 (18) 1-1 0 2.18 92.1% 0 82:27
5. Chris Holt 2011./2012. 45 (54) 20-16 6 2.27 91.9% 5 2590:12
6. Edgars Masaļskis 2008./2009. 8 (8) 4-2 1 2.66 91.5% 1 406:40
7. Edgars Masaļskis 2009./2010. 37 (56) 17-11 5 2.84 91.0% 2 1920:26
8. Mikael Tellqvist 2012./2013. 35 (50) 12-9 1 2.62 90.9% 1 1972:09
9. Māris Jučers 2011./2012. 16 (54) 2-5 5 2.41 90.8% 0 695:54
10. Daniel Sperrle 2008./2009. 5 (9) 1-3 0 2.61 90.8% 0 252:56
11. Ervīns Muštukovs 2008./2009. 2 (11) 0-1 0 3.00 90.5% 0 80:00
12. Martin Prusek 2009./2010. 28 (49) 7-14 2 3.13 90.3% 0 1476:56
13. Edgars Lūsiņš 2010./2011. 4 (21) 1-2 1 2.63 89.7% 0 182:10
14. MārisJučers 2012./2013. 19 (36) 2-13 3 3.01 89.4% 0 1075:54
15. Sergejs Naumovs 2008./2009. 29 (56) 12-12 2 3.50 89.3% 0 1489:53
-. Uģis Avotiņš 2008./2009. 1 (3) 0-0 0 0.00 0 0:13
Ervīns Muštukovs 2009./2010. 0 (7) 0 0:00
Kristers Gudļevskis 2010./2011. 0 (3) 0 0:00

*

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika visās 4 play off sezonās (2009.-2012.):

vārtsargs sezona sp. (pieteikts sp.) uzv.-zaud. sp. ar PM GAA atv. % sausi sp. laiks
1. Edgars Masaļskis 2010. 6 (6) 3-2 0 1.93 93.4% 1 373:30
2. Martin Prusek 2010. 4 (6) 1-3 0 2.57 92.1% 0 209:50
3. Mikael Tellqvist 2011. 6 (11) 3-1 0 3.04 90.4% 0 295:45
4. Chris Holt 2011. 7 (11) 2-5 0 3.27 89.9% 0 403:40
5. Chris Holt 2012. 5 (5) 2-2 0 2.72 88.7% 0 287:15
6. Māris Jučers 2012. 3 (7) 1-2 0 2.85 86.9% 0 168:10
7. Martin Prusek 2009. 3 (3) 0-3 0 4.67 85.9% 0 167:02
8. Sergejs Naumovs 2009. 1 (3) 0-0 0 10.10 77.8% 0 11:53
Ervīns Muštukovs 2010. 0 (6) 0 0:00
Kristers Gudļevskis 2012. 0 (2) 0 0:00

*

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika vienīgajā Nadeždas kausa izcīņas sezonā (2013.):

vārtsargs sezona sp. (pieteikts sp.) uzv.-zaud. sp. ar PM GAA atv. % sausi sp. laiks
1. Mikael Tellqvist 2013. 11 (13) 9-2 0 1.97 93.9% 2 671:27
2. Māris Jučers 2013. 3 (13) 0-2 1 3.28 90.5% 0 128:01

*

Vēl info:

  • KHL komandu ieņemtā vieta pēc rezultativitātes punktiem 2012./2013. g. regulārajā sezonā – khl.ru
  • Donbass vārtsargu trenera Sergeja Naumova intervija Sporta Avīzē (2013-06-18; pieejams sportaavize.lv abonentiem) – sportacentrs.com
  • Latvijas izlases (vārtsargu) trenera Artūra Irbes intervija (2013-06-19) – apollo.lv
  • Artūra Irbes intervija (video; 2013-05-29; pieejams abonentiem) – sportaavize.lv
  • KHL vārtsargu Topi 2012./2013. g. regulārajā sezonā – khl.ru (Atv.%; GAA; “Sausas”)
  • Rīgas Dinamo pirmo četru sezonu vārtsargu snieguma kopsavilkums: tepat

[Attēlā: Mikaels Tellkvists Rīgas Dinamo vārtos spēlē pret Novokuzņeckas Metallurg 2013. gada 28. janvārī. Foto avots: metallurg-nk.ru.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Dinamo kā gleznas reprodukcija un mākslas kino. Ar turpinājumiem un galveno varoņu atdzimšanu

Posted by petrovich27 uz 2013/06/06

Ozolins_01_pret_OHK_Dinamo_2010-08-24_dinamoriga_euRīgas Dinamo klubs ir viens no tiem, kurā tiek godā turēta otrā un trešā atnākšana. Tomēr jaunā sezona, rādās, „sit pušu” visus iepriekšējos gadījumus. Šosezon mājās nākuši tādi lielkalibra „pazudušie dēli” kā Sējējs, Ozoliņš, Hosa… Būtu vēl vairāk, ja sastāva komplektētājus kapeika „nespiestu”…

Šosezon Rīgas Dinamo vadība ir lēmusi soļot pa iemītu taciņu ar pārbaudītām vērtībām. Kā mākslas kino producenti, kas, izmantojot agrāko oriģināldarbu panākumus, mēģina nokopēt iepriekšējo veiksmes stāstu vai vismaz pievilināt iepriekšējā daiļdarba cienītājus. Tāpēc uz Rīgu saukts režisors un aktieri, ar kuriem bija izdevušās vislabākās Rembo un Terminatora sērijas. Kopainā tikai Šuplera atgriešanās pietrūkst…

No pagaidām skaidri zināmiem papildinājumiem sastāvā tikai viens – Mets Robinsons (Mat Robinson) – nav bijis Rīgas Dinamo kreklā kādā no pirmajā piecām sezonām. Pārējie Rīgā ir bijuši, daži – aizvadījuši Rīgā ļoti labas sezonas, uz kuru „kopēšanu” arī cer sastāva komplektētāji. Bet – vai var nokopēt sezonu?

Pagaidām var tikai shēmot un iztēloties, cik spējīgs būs Dinamo sestās sezonas komplekts. Arī ņemot vērā, ka sastāvā vairs nav pērnās regulārās sezonas rezultatīvākais spēlētājs (Karsums) un divi labākie vārtu guvēji (Karsums, Žirū). Protams, nav pirmā sezona, kad Dinamo ir šķīrušies no saviem rezultatīvākajiem un trāpīgākajiem spēlētājiem. Tomēr šī iksezonas „atasiņošana” ir rezultējusies komandas kopējās rezultativitātes kritumā, kas īpaši spilgts bija aizvadītajā regulārajā sezonā. 109 vārtu guvumi 52 spēlēs… 2,10 vārtu guvums vidēji spēlē…

Rīgas Dinamo trāpīgums KHL regulārajās sezonās:

sezona sp. vārtu guvumi vid. spēlē vieta līgā šajā parametrā
2008./2009. 56 132 2.36 19. no 24
2009./2010. 56 174 3.11 5. no 24
2010./2011. 54 160 2.96 7. no 23
2011./2012. 54 129 2.39 17. no 23
2012./2013. 52 109 2.10 24. no 26

*

Nu tik metīs, nu tik būs?

Sava laika Dinamo labākā snaipera un rezultatīvākā spēlētāja Marsela Hosas atgriešanās Dinamo apskāvienos, ir viesusi pozitīvu atmiņu uzjundīšanu un cerības, ka jaunajā sezonā trāpīšanas problēmas sakārtosies. Taču vismaz pagaidām rādās, ka ar Hosu un Ozoliņu vien visus caurumus aizlāpīt neizdosies. Periodiski pārdoto un nepagarināto rezultāta taisītāju skaits ir paprāvs – Dārziņš, M.Rēdlihs, Sprukts, Karsums, arī Galviņš…

Ja paņem pilnīgi pirātiskus aprēķinus, ka pašreiz Dinamo sastāvā „ieskaitītie” aizvada tikpat rezultatīvu sezonu kā savu iepriekš labāko KHL-ā, tik un tā pietrūkst līdz pērnās sezonas vārtu guvumu apjomam. Kas turklāt ir bijis piecu sezonu pieticīgākais. Respektīvi, jaunā komplekta labāko KHL sezonu vārtu guvumu summa – 105 trāpījumi… Bet, ja aizvada savu sliktāko sezonu, tad bail pat iedomāties…

Skaidrs, ka šis aprēķins ir absolūta teoretizācija, kurā nav ņemti vērā KHL-ā nespēlējušie, kā arī „noklusēts” katra spēlētāja karjeras augšupejas vai lejupslīdes koeficients. Un arī uzbrukuma rezultativitāte nav vienīgais kritērijs. Tomēr trāpīgumam sanāk ļoti pat tieša korelācija ar komandas sniegumu. Savās divās trāpīgākajās sezonās Dinamo prata pārvarēt arī play off 1. kārtu, bet netrāpīgākajā – līdz šim vienīgo reizi nekvalificējās Gagarina kausa izcīņai. Sakritība?

Skaidrs, ka ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs vēl meklē risinājumus (izpildītājus). Tāpat būtiska cerību deva ir ieplānota aizvadītās sezonas izskaņas Nadeždas (Cerības) kausa izcīņas izcilniekiem, kuri regulārās sezonas gaitā nebija tik spilgti – uzbrucējiem Robertam Bukartam, Andri Džeriņam, Gintam Meijam, Vitālijam Pavlovam, Gunāram Skvorcovam, aizsargam Oskaram Cibuļskim. Regulārās sezonas gaitā vīriem būs iespēja apliecināt, ka sniegums Cerības kausa izcīņā nav bijis pārpratums. Tomēr, skaidrs, ka visi kapļi un grābekļi par šautenēm nekļūs. Lai arī kā to vēlētos Dinamo „tirdzniecības palāta”, kas tomēr cenšas ik pa brīdim noandelēt savus „ražojumus” kādam Ak Bars-am vai Maskavas Dinamo.

Runājot par zemkopības instrumentiem, nekādu pārmetumu puišiem vai žēluma. Funkcijas tomēr vīriem ir atšķirīgas, tāpat kā spēles laiks nevienādos sastāvos. Bet vietas apjoms pirmajās maiņās paliek tāds pats.

Palikušās vakances

Ģenerālmenedžeris Sējējs masu medijos jau ir ziņojis, ka Dinamo sastāvs „pa lielam” ir noformēts, vien gaidāma „uztankošanās” 1 – 2 personu sastāvā. Nav jāzīlē, lai saprastu, ka viens kadrs tiek meklēts snaipera postenim, otrs – centra uzbrucēja pienākumu izpildei. Tai pirmajai pozīcijai gribot Lauri Dārziņu, bet – par „demokrātsku” ciparu. Ja gribētu par pilnu cenu, tad Dārziņš jau būtu prezentēts Rīgas kreklā un slavenajai Overtime TV zīlniecei nebūtu jānopūlas. Bet, ja gribas lētāk, jācer, ka izsolē (redraftā Vladivostokas Admiral komplektēšanai) Dārziņš Tālo Austrumu kolēģiem būs nepaceļams un/vai par maz pievilcīgs kumoss. Bet cita veida baumas par Masaļska, M.Rēdliha un Sprukta „ņemšanu” pagaidām atceltas.

Vēl kādus otrā plāna vaibstus Dinamo sastāva komplektā iezīmēs KHL reglamenta redakcija par jauno spēlētāju iesaisti. Ja paliktu spēkā aizvadītās (2012./2013.) sezonas reglamenta principi, tad būs vajadzīgi vismaz divi 1992. gadā dzimušie vai jaunāki. Ja komanda gribēs pilnas 4 maiņas, t.i. 20 laukuma spēlētājus, tad šādi U-22 vecuma puiši būs vajadzīgi četri. Uz šīm vietām pretendē vārtsargs Kristers Gudļevskis, uz pārbaudēm aicināmie Liepājas Metalurgs jaunie talanti – Artūrs Kuzmenkovs, Edgars Siksna un, jādomā, ka arī kāds no HK Rīga puses. Starp citu, kad pirms aizvadītās sezonas, lai dotos uz Voskresenskas MHK Himik, Rīgas Dinamo saimniecību pameta Kirils Tambijevs (dz. 1992.), bija runa, ka viņu pēc gada gaidīs atpakaļ. Tiesa, jāatceras, ka KHL reglaments kopumā un tā jauno spēlētāju sadaļa konkrēti ir lielumi, kas mainās kā starpsezonās, tā arī sezonu gaitā…

Rīgas Dinamo sastāva kontūras 2013./2014. g. sezonai:

spēlētājs dz. saistību ilgums statistiski labākā KHL reg. sezona (sp.; punkti; lietderība) statistiski sliktākā KHL reg sezona (sp.; punkti; lietderība)
UZBRUCĒJI
Māris Bičevskis 1991. 2015. 45 sp. 1+4 punkti; -4 (2012./2013.) 15 sp. 1+1 punkti; ±0 (2011./2012.)
Roberts Bukarts 1990. 2014. 32 sp. 3+4 punkti; +1 (2009./2010.) 18 sp. 3+0 punkti; -4 (2012./2013.)
Andris Džeriņš 1988. 2015. 52 sp. 8+9 punkti; -4 (2012./2013.) 17 sp. 0+0 punkti; -4 (2009./2010.)
Marcel Hossa 1981. ? 56 sp. 35+20 punkti; -3 (2009./2010.) 50 sp. 8+11 punkti; +4 (2012./2013.)
Miks Indrašis 1990. 2015. 43 sp. 14+12 punkti; -1 (2012./2013.) 1 sp. 0+0 punkti; ±0 (2011./2012.)
Raitis Ivanāns 1979. 2014. 39 sp. 0+1 punkti; -5 (2012./2013.) 39 sp. 0+1 punkti; -5 (2012./2013.)
Artūrs Kuzmenkovs 1993. plānots try-out
Gints Meija 1987. 2014. 50 sp. 4+9 punkti; -7 (2012./2013.) 18 sp. 0+0 punkti; -2 (2008./2009.)
Aleksandrs Ņiživijs 1976. ? 53 sp. 12+24 punkti; ±0 (2010./2011.) 33 sp. 3+6 punkti; -4 (2011./2012.)
Vitālijs Pavlovs 1989. 2015. 15 sp. 0+1 punkti; ±0 (2012./2013.) 15 sp. 0+1 punkti; ±0 (2012./2013.)
Gunārs Skvorcovs 1990. 2014. 23 sp. 0+0 punkti; -1 (2012./2013.) 23 sp. 0+0 punkti; -1 (2012./2013.)
Paul Szczechura 1985. 2014. 46 sp. 8+20 punkti; +3 (2012./2013.) 46 sp. 8+20 punkti; +3 (2012./2013.)
AIZSARGI
Oskars Cibuļskis 1988. 2015. 37 sp. 2+7 punkti; +7 (2010./2011.) 12 sp. 0+0 punkti; -3 (2009./2010.)
Rodrigo Laviņš 1974. ? 52 sp. 3+8 punkti; +14 (2009./2010.) 28 sp. 0+1 punkti; -7 (2011./2012.)
Sandis Ozoliņš 1972. 2014. 41 sp. 5+26 punkti; +5 (2010./2011.) 50 sp. 10+10 punkti; -17 (2011./2012.)
Krišjānis Rēdlihs 1981. 2014. 50 sp. 5+16 punkti; +17 (2011./2012.) 24 sp. 4+6 punkti; -3 (2008./2009.)
Arvīds Reķis 1979. 2014. 51 sp. 2+4 punkti; +4 (2010./2011.) 39 sp. 0+3; -3 (2011./2012.)
Mat Robinson 1986. ?
Edgars Siksna 1993. plānots try-ouy
Kristaps Sotnieks 1987. 2014. 47 sp. 3+5 punkti; -4 (2012./2013.) 48 sp. 0+2; -11 (2009./2010.)
VĀRTSARGI dz. saistību ilgums statistiski labākā KHL reg. sezona (sp.; atv. %; GAA) statistiski sliktākā KHL reg sezona (sp.; atv. %; GAA)
Kristers Gudļevskis 1992. 2014. 2 sp. 92.1%; GAA 2.18 (2012./2013.) 2 sp. 92.1%; GAA 2.18 (2012./2013.)
Mikael Tellqvist 1979. 2014. 20 sp. 92.2%; GAA 2.63 (2010./2011.) 35 sp. 90.9%; GAA 2.62 (2012./2013.)
105 vārtu guvumi 37 vārtu guvumi

*

Plašākai ainavai:

  • Rīgas Dinamo sastāva aprises (2013-06-04; pārbaudīties aicinās arī Kuzmenkovu un Siksnu) – sportacentrs.com
  • Rīgas Dinamo vienojies ar Aleksandru Ņiživiju (2013-06-03) – sportacentrs.com
  • Dinamo „met aci” uz Lauri Dārziņu (2013-05-31) – diena.lv
  • Dinamo vienojas ar Marcel Hossa (2013-05-16) – dinamorga.eu
  • Jēkabs Rēdlihs par līguma laušanas sarežģījumiem (2013-05-16) – sportacentrs.com
  • Rīgas Dinamo uzskata, ka lauž līgumu ar Jēkabu Rēdlihu (2013-05-16) – dinamoriga.eu
  • Dinamo vienojas ar aizsargu Mat Robinson (2013-05-14) – dinamoriga.eu
  • Dinamo vienojas ar Sandi Ozoliņu (2013-05-08) – dinamorga.eu
  • Mārtiņš Karsums pārdots uz Maskavas Dinamo (2013-05-03) – dinamoriga.eu; dynamo.ru
  • Dinamo pagarina līgumus ar Cibuļski, Džeriņu, Pavlovu (2013-05-03) – dinamoriga.eu
  • Līgumus ar Dinamo uz vienu sezonu pagarina Pols Ščehura un Arvīds Reķis (2013-05-02) dinamoriga.eu
  • Guntis Galviņš pārceļas uz Hantimansijskas Jugra (2013-05-02) – dinamoriga.eu
  • KHL neierobežoti brīvo aģentu saraksts (2013-05-01; t.sk. Biezais, Jučers, Laviņš, M. Lipsbergs, Porejs, Upītis) – khl.ru
  • Dinamo aktuālā sastāva saraksts (2013-06-06 bija arī Laviņš) – dinamoriga.eu

[Sanda Ozoliņa foto fiksēts 2010. gada 24. augustā spēlē pret Maskavas (OHK) Dinamo. Foto avots: dinamoriga.eu.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »