Vai U-18 izlases izkrišana no elites Latvijas čempionātu padarīs stiprāku?

Šosezon savu spēku un atbilstību patiesībai zaudējusi Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana mantra, ka mums visas izlases elitē spēlē, kas mazai valstij liels sasniegums. Janvārī no elites izkrita U-20 izlase, aprīlī arī U-18 izlase… Tagad jauni skaitāmpanti: dalība MHL vainīga pie Latvijas U izlašu nespēka. Varbūt Lipmana k-gam taisnība?

LHF prezidenta frāzes ir diezgan konkrētas (citāti no apollo.lv):

• „Šo (U-20 un U-18) izlašu nesenais sniegums demonstrē, ka mums ir sagrauts vietējais čempionāts. Ja tā turpināsies, varam zaudēt visas izlases A grupā (elitē).”
• „Mani pārsteidza Nazarova (U-18 izlases galvenā trenera) uzskats, ka komandām ir jāturpina spēlēt Krievijā. Uzskatu, ka šāda doma ir lielākā iespējamā kļūda.”
• „Es palieku pie savām domām un uzskatu, ka mums nav jāspēlē ārzemēs.”
• „Bez pašmāju jaunajiem spēlētājiem vietējais čempionāts neuzlabosies, bet mums tas noteikti ir jāattīsta.”

Ja vien federācijas galvenās personas vārdi nav tukšs „tirgus”, tad būtu jāseko konsekvencēm. Jau pirms sezonas izskanēja teksti, ka federācija pēc 2012./2013. g. neļaušot Latvijas komandām startēt ārvalstu čempionātos, atskaitot tādas vienības kā Dinamo KHL un HK Rīga MHL. Kā zinām, bez nosauktajām šajā sezonā 3 komandas startēja MHL B grupā, 3 komandas – Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā, 1 – Lietuvas U-10 līgā, 1 – Baltkrievijas ekstralīgā. Attiecīgi šīm komandām vai to „pārpalikumiem” būtu jāliedz dalība kaimiņvalstu čempionātos. Paliek vien neatbildēts jautājums, vai šis liegums noturēs Latvijā arī vadošos spēlētājus? Cits jautājums – kāpēc atlaides būtu jādod Dinamo saimniecībai? Ja federācija ir konsekventa, tad arī KHL „ir vainīgs” un „jāaizliedz”, jo, paskat – Latvijas nacionālā izlase elitē jau pēc kārtas piedzīvo četrus sausus zaudējumus, starta spēlē ar 0:6 „piekāpjas” Krievijas izlasei, kas pa lielam ir ekvivalents Latvijas U-18 izlases 2:10 pret Krievijas vienaudžiem…

Racionālu skaidrojumu attiecībā uz MHL B grupas „aizliegšanu” var atrast Latvijas Virslīgas šīs sezonas rezultātos, kur MHL B grupā spēlējošo komandu sastāvi, maigi izsakoties, nebija ar pamatīgu atrāvienu pārāki par visiem citiem Virslīgas dalībniekiem. Un arī ar pastiprinājumiem ar Baltkrievijas ekstralīgas un pat KHL pieredzi nevarēja tikt galā ar Virslīgas stiprāko komandu SMScredit.lv. Tad varbūt tiešām MHL B grupas un arī A grupas komandām nav jēgas „vagot” Krievijas arumus un ir lietderīgāk nobriest tepat uz vietas bez tālajiem izbraukumiem? Vai tomēr jaunatnes komandām ir nepieciešama pieredze arī Krievijas plašumos?

Viedokļi dalās. Protams, paši jaunie hokejisti MHL-ā saskata lielo iespēju. Piemēram, Latvijas U-18 izlases kapteinis Georgs Golovkovs uzskata, ka MHL Latvijas jaunatnei ir vajadzīgs. „Uzskatu, ka MHL (A grupa) ir pat ļoti laba līga, lai varētu izaugt par labu spēlētāju, nav pat nekur jābrauc prom uz ārzemēm. Domāju, ja visa (Latvijas U-18) izlase spēlētu MHL (A grupas) līmenī, tad mēs pasaules čempionātā nostartētu daudz labāk, jo spēlēt varēja ar visiem (pretiniekiem).” Varbūt nemaz nevajag MHL un pietiek ar Latvijas Virslīgu? SMScredit-am klāt netika ne MHL B, ne MHL sastāvs… Ar ko tad MHL ir labāks par Virslīgu? „Nē, es tā neuzskatu. Latvijas Virslīgā, bija tikai viena spēcīga komanda SMScredit, kura tiešām bija spēcīgāka, bet pārējās jau nav tik stipras. Pie tam MHL ir jaunatnes līga, bet SMScredit spēlēja jau pieredzējuši vīrieši, un tur spēlēja tiešām samērā augstā līmenī paspēlējuši spēlētāji. Varu pateikt tā, ka MHL ir daudz ātrāks hokejs nekā Virslīga. MHL ir daudz disciplinētāks, visi ievēro savas pozīcijas, nav tādas anarhijas kā Virslīgā. SMScredit mūs vinnēja tikai ar pieredzi, viņiem tās bija vairāk, jo kā redzam, ka Dinamo jauno spēlētāju palīdzība mums neko īpaši daudz nedeva.” Bet ja Virslīgas kopējās līmenis tiktu celts, tad būtu vērts spēlēt tepat? Vai tomēr MHL? „Jā, pat ja tiktu celts Virslīgas līmenis, kāds tas bija pirms 4 – 5 gadiem, vienalga uzskatu, ka labāk ir spēlēt MHL, jo – kur no Virslīgas var izsisties? Tikai Dinamo varbūt pamanīs, ja būsi labs. Bet MHL tevi var ieraudzīt jebkurš cits klubs un uzaicināt, turpat jau ir KHL un VHL,” tā Georgs Golovkovs.

Vai objektīvi esam pasaules Top9 komanda?

Latvijas U-18 izlase no jauniešu elites pasaules čempionāta atvadījās pēc diviem zaudējumiem play out sērijā pret Slovākijas vienaudžiem (2:5 un 2:3). Kas pietrūka pret Slovākiju? „Domāju, ka meistarības un varbūt pat ticības saviem spēkiem. Bet vairāk liekas, ka meistarības, jo slovāki spēlē augstākā līmeni nekā Latvijas izlase. Daudzi (Slovākijas U-18 izlases) puiši spēlē Zviedrijas U-20 elitē, viens pat pieaugušo Elitsērijā, vēl daļa spēlē lielajā Slovākijas līgā,” spriež Latvijas U-18 izlases kapteinis G. Golovkovs. Savukārt vārtsargs Maksims Rešetņikovs rezumē: „Ar slovākiem otrajā spēlē nedaudz nepaveicās – nevarējām iemest 3 vārtus, bet tā spēle bija viena no labākajām pasaules čempionātā. Pietrūka veiksmes; mēs bijām vienādā līmenī ar viņiem.”

Virkne Latvijas U-18 izlases vērotāju un dalībnieku spriež, ka viens no Latvijas U-18 izlases vājākajiem posmiem šajā čempionātā bijis vārtsargu sniegums. Tāpēc izlasei nācies spēlēt no aizsardzības. Tomēr šāds spriedums un vainīgo atrašana nav taisnīga! Piemēram, Ziemeļamerikā spēlējošais uzbrucējs Roberts Šmits secina: „Diemžēl arī neviens vairākums netika realizēts, tikai divi 5-uz-3 vairākumi. Skatoties no mūsu vecuma grupas U-20 izlases virzienā, gribētos, lai Latvija sāktu pievērst vairāk uzmanības vārtsargu attīstībai un treniņiem”. Attīstības un treniņu doma ir pareiza, bet – vai tikai vārtsargu?

Latvijas U-18 izlases vārtsargu sniegums pasaules čempionātos elitē (saskaņā ar iihf.com):

	vārtsargs	dz. (tā gada U)	PČ gads	sp.	sp. laiks	GAA	atv. %	atv. met.	vieta PČ pēc atv. %*
1.	Ivars Punnenovs	1994. (U-18)	2012.	4	178:07	3.37	89.58%	86 no 96	7. (no 12)
2.	Nauris Enkuzens	1989. (U-18)	2007.	6	297:26	5.45	88.51%	208 no 235	11. (no 11)
3.	Elvis Merzļikins	1994. (U-18)	2012.	4	184:22	4.88	88.46%	115 no 130	9. (no 12)
4.	Kristers Gudļevskis	1992. (U-18)	2010.	6	339:03	5.13	85.57%	172 no 201	9. (no 11)
5.	Kristaps Nazarovs	1995. (U-18)	2013.	3	147:31	6.51	84.3%	86 no 102	10. (no 13)
6.	Maksims Rešetņikovs	1995. (U-18)	2013.	4	209:34	6.59	83.92%	120 no 143	11. (no 13)
7.	Vadims Miščuks	1993. (U-17)	2010.	1	25:51	11.61	80.00%	20 no 25	–
8.	Dainis Vasiļjevs	1990. (U-17)	2007.	2	62:34	8.63	76.32%	29 no 38	–

* Topā vārtsargi ar vismaz 40% no kopējā spēles laika.

Noraugoties U-18 izlašu vārtsargu statistikas salīdzinājumu, var secināt, ka caurmērā 2013. gada čempionātu vārtsargu cipari ir zem iepriekšējo gadu „vilcēju” rādījumiem. Taču – ne tik dramatiski, lai viņu personā saskatītu vienīgos vainīgos. Īpaši, ja salīdzina arī citus statistikas kritērijus. Piemēram, to pašu rezultativitāti un arī rezultativitātes Topus.

Piemēram, sešu spēļu gaitā Latvijas jauniešu izlase trāpīja pretinieku vārtos vien 7 reizes, t.i., vidēji 1,17 vārtu guvumi spēlē. Līdz šim U-18 elitē Latvijas jauniešiem tik maztrāpīgi nebija klājies. Pie šāda snieguma nekādi vārtsargi nebūs pie vainas… Un faktiski visos kritērijos Latvijas U-18 izlase izrādījās zemāk savas līdz šim zemākās latiņas.

Latvijas U-18 izlases sniegums pasaules čempionātos elitē (komandas „pamatcipari”):

kritērijs	2013.	2012.	2010.	2007.
vārtu guvumi : zaudējumi	7:39	18:26	15:34	10:34
vārtu starpība	-32	-8	-19	-24
vārtu guvumi vid. spēlē	1.17	3.00	2.50	1.67
uzvaras	0	2	1	0
punkti	0	7	3	0
sausas zaudēs	2	0	1	1
vieta	10. (ārā)	9. (paliek)	9. (ārā)	10. (ārā)
čemp. pamatgads (dz.)	1995.	1994.	1992.	1989.

*

Vai pratīsim secināt?

Psihologi un citi gudri speciālisti spriež, ka no zaudējumiem mācās vairāk nekā no uzvarām. Tad nu šoreiz mācību viela vairumā ir sagādāta kā federācijai, tā treneriem un spēlētājiem. Ja esam taisnīgi, tad jāatzīst – šis čempionāts U-18 izlasei ir bijis vispār švakākais līdzšinējā elites turnīru pieredzē. Lai kaut kas mainītos, ir jādara savādāk, jo, pārfrāzējot Einšteinu, nevar gaidīt jaunus rezultātus, strādājot (nestrādājot) tādām pašām metodēm…

Saistībā ar šo tad arī galvenais jautājums: Kādas principiālas izmaiņas, kardinālus lēmumus un darbus īstenos Latvijas Hokeja federācija? Kā Latvijas jauniešu hokeja sakārtošanas virzienā, tā Latvijas Virslīgas līmeņa uzlabošanā.

Latvijas U-18 izlases labākie 2013. gada pasaules čempionātā

kritērijs	spēlētājs	cipari
rezultatīvākie:	Edgars Homjakovs	3 (1+2) punkti
	Georgs Golovkovs	3 (1+2) punkti
vārtu guvējs:	Haralds Egle	2 vārtu guvumi
rezultatīvākie aizsargi:	Toms Bernhards	2 (1+1) punkti
	Jānis Jaks	2 (1+1) punkti
lietderīgākie:	Haralds Egle	±0
	Olafs Aploks	±0
lietderīgākais aizsargs:	Ralfs Karelis	-1
labākā MM summa:	Haralds Egle	3:5
	Olafs Aploks	3:5
	Ralfs Karelis	0:2
labākais iemetienos:	Edgars Homjakovs	55.32%
lielākais sp. laiks laukuma sp:	Jānis Jaks	24:56
treneru noteiktie 3 labākie:	Georgs Golovkovs	–
	Toms Bernhards	–
	Edgars Homjakovs	–

*

Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika U-18 pasaules čempionāta visās 6 spēlēs 2013. gada aprīlī (saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM*	SM	met.	vid.sp. laiks
	UZBRUCĒJI
1.	Edgars Homjakovs	1995.	6	1+2	-1	3:8	8	13	16:39
2.	Georgs Golovkovs C	1995.	6	1+2	-7	3:8	6	14	18:45
3.	Haralds Egle	1996.	6	2+0	±0	3:5	0	20	15:01
4.	Rihards Bukarts	1995.	6	1+1	-7	3:10	0	26	17:01
5.	Olafs Aploks	1995.	6	0+2	±0	3:5	8	7	14:27
6.	Roberts Šmits	1995.	6 (fakt. 5)	0+1	-3	1:6	0	3	8:21 (fakt. 10:01)
7.	Bruno Birzītis	1995.	6	0+1	-5	1:7	4	2	7:53
8.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	6	0+1	-8	3:9	4	10	17:56
9.	Dāvis Zembergs	1996.	6	0+0	-5	0:7	2	7	7:44
10.	Rūdolfs Pētersons	1995.	6	0+0	-6	0:12	12	6	12:25
11.	Maksims Osipovs	1995.	6 (fakt. 4)	0+0	-7	1:7	0	2	6:35 (fakt 9:53)
12.	Rūdolfs Krieviņš	1995.	6	0+0	-7	0:10	4	3	12:40
13.	Oskars Batņa	1995.	6	0+0	-7	0:10	8	3	12:46
	AIZSARGI
1.	Ralfs Karelis	1995.	6 (fakt. 4)	0+0	-1	0:2	4	2	7:30 (fakt. 11:15)
2.	Toms Berhnhards	1995.	6	1+1	-2	6:9	0	6	22:26
3.	Kristofers Bindulis	1995.	6	0+0	-4	1:10	6	1	15:21
4.	Ģirts Zemītis	1995.	6	0+1	-8	0:12	2	4	16:54
5.	Ralfs Grīnbergs	1995.	5	0+0	-8	0:12	2	0	15:25
6.	Jānis Jaks	1995.	6	1+1	-9	6:16	6	8	24:56
7.	Roberts Mamčics	1995.	6	0+0	-10	1:17	8	5	18:32
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	atv. %	GAA	MM	SM	atv. met.	sp. laiks
1.	Kristaps Nazarovs	1995.	3	84.31%	6.51	5:16	0	86 no 102	147:31
2.	Maksims Rešetņikovs	1995.	4	83.92%	6.59	2:23	0	120 no 143	209:34
–	Matīss Edmunds Kivlenieks	1996.	0	–	–	–	0	–	0:00

* MM = mikromači; komandas vārtu guvumi un zaudējumi spēlētājam esot laukumā.

Plašākai ainavai:

• U-18 pasaules čempionātu statistikas lapas – iihf.com (2013.; 2012.; 2010.; 2007.)
• Latvijas U-18 izlases sniegums 2012. gada pasaules čempionātā (statistika, rekordi utt.): tepat
• LHF vadoņa Kirova Lipmana izteikumi U-18 pasaules čempionāta rezultātu kontekstā un attiecībā uz Virslīgas stiprināšanu – apollo.lv
• Latvijas U-18 izlases snieguma kopsavilkums 2013. gada pasaules čempionātā pēc apakšgrupas spēlēm: tepat
• Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika 2013. gada pasaules čempionātā – iihf.com

[Latvijas U-18 izlases puišu foto fiksēts spēlē pret Čehijas U-18 izlasi 2013. gada 19. aprīlī; foto avots: iihf.com.]

Latvijas čempionāta play off „paraugstunda”. Arī Dinamo vadībai

Latvijas hokeja čempiona titula izcīnītāji – SMScredit.lv komanda, tiekot pie šīs godalgas, ir „lielajiem onkuļiem” un arī līdzjutējiem snieguši vērtīgu mācību. Ir ierasts un pierasts uzskatīt, ka Latvijas čempionāts ir ļoti zema līmeņa, zemāks par „jebko un jebkur”. Tomēr regulārās sezonas uzvarētāji SMScredit.lv pieveica kā Liepājas Metalurgs vienību, tā faktisko HK Rīga sastāvu. Un nevis kaut kā, bet sausās sērijās ar 2-0 un 3-0. Vai tiešām Latvijas čempionāts ir tik „zemas raudzes” kā to mālē?

Ir dzirdēti stāsti par „tiem laikiem”, kad Latvijas čempionāts bijis augsta kaluma un liela stipruma. Bet tagad viss ejot „uz grunti”. Līmenis krītoties, jaunie neesot vairs tādi, zāle ne tik zaļa vairs utt. Katrā gadījumā, Latvijas galvenā čempionāta – Virslīgas – līmeni ir pieņemts uzskatīt par stipri zemāku nekā kaimiņvalstīs bāzētie Baltkrievijas čempionāts, MHL un arī MHL B grupa. Tā ir viena no galvenajām motivācijām un pamatojumiem, kādēļ 2012./2013. g. sezonā, piemēram, četras komandas startēja MHL čempionātos.

Mācība Nr. 1. Par MHL B grupu

MHL B grupā spēlējošās komandas – Juniors, Liepājas Metalurgs, Prizma-Rīga (HS Rīga / Prizma) – bija paralēli pieteiktas arī Virslīgas čempionātam. Tomēr par savu galveno čempionātu jādomā uzskatīja tieši MHL B grupas Ziemeļrietumu divīzijas cīņas. Vismaz šīs divīzijas stiprākā – Liepājas – komanda, kuras MHL sastāvs ne vienmēr varēja ierasties uz Virslīgas spēlēm un tādēļ epizodiski savā vietā deleģēja dublierus. Taču pārējās divas komandas – Juniors un Prizma-Rīga – kā MHL B, tā Virslīgas regulārajā čempionātā startēja ar to pašu sastāvu faktiski visas regulārās sezonas garumā.

Regulārās sezonas summā par līderiem kļuva it kā pusprofesionāla, pusamatieriska SMScredit.lv vienība, nevis kāda no MHL B grupas komandām. Arī vecais, labais Ozolnieki / Monarch kolektīvs uz kopējā fona joprojām uzrādīja salīdzinoši pieklājīgu varēšanu, ieņemot regulārās sezonas 3. vietu. Augstāk bija tikai Dinamo sistēmas otrā jaunatnes komanda Juniors. Bet kā liepājnieki, tā prizmieši – aiz Ozolnieku sastāvā „iesaukto” veterānu, treneru un it kā bijušo hokejistu mugurām.

Mācība Nr. 2. Par Baltkrieviju un MHL A

Ja regulārās sezonas rezultātus MHL B grupas komandas varēja norakstīt uz Virslīgas čempionāta otršķirību, tad play off cīņām tika pievērsta nopietnāka vērība. It īpaši tādēļ, ka pakāpeniski sāka beigties „traucējoši blakusapstākļi”: regulārās sezonas un arī Latvijas vienību dalība MHL čempionātos, kā arī Baltkrievijas ekstralīgā.

Bet kas norisinājās izslēgšanas spēlēs? SMScredit.lv sausās sērijās tika galā gan ar Liepājas Metalurgs komandu, kas bija pastiprināta ar Baltkrievijas ekstralīgas kadriem, gan ar Juniors komandu, kas finālsērijā jau bija kļuvusi faktiski par HK Rīga komandu ar nelielu „piešprici” no KHL spēlējošā Dinamo. Protams, der pieminēt, ka Virslīgas reglaments ļauj spēlei pieteikt papildu – no tiem, kas paralēli pieteikti citu valstu čempionātos (t.i., Baltkrievijā, MHL, KHL), – ne vairāk kā piecus laukuma spēlētājus, kas pārauguši U-20 vecumu (dzimuši 1992. gadā un vecāki). Taču ar to visu liepājnieki „veda” spēlēt līdz pat astoņiem sava Baltkrievijas pamatsastāva spēlētājiem; te gan jāpiemin, ka pilnībā vēl nebija atbrīvojusies visa Liepājas MHL komanda. Bet Juniors sastāvu faktiski pilnībā varēja aizstāt ar HK Rīga sastāvu, diviem dinamiešiem un pēdējā spēlē arī vienu no MHL labākajiem vārtsargiem – Kristeru Gudļevski, atstājot sastāvā tikai 2 – 3 „īstā” Juniors sastāva spēlētājus. Un? „Lielo čempionātu” puišiem pietrūka motivācijas? Bet varbūt tomēr Latvijas Virslīgas līmenis SMScredit.lv „personā” nebija tik švaks, kā kāds grib vai liek domāt?

Dinamo fārmklubu Latvijas Virslīgā!

Uzreiz pēc Liepājas Metalurgs komandu sezonas pabeigšanās kluba pārstāvji ieziņoja, ka „lielajam hokejam” Liepājā iestājusies pauze – Baltkrievijas ekstralīgā un MHL B grupā komandas vairs netikšot uzturētas. Cits stāsts, ka līdzīgi paziņojumi bijuši pirms pāris gadiem. Tomēr viens no satura sausajiem atlikumiem ir: „Kāds, piemēram, Dinamo vai cienītā federācija, iedodiet mums naudu, ja Jums vajag nopietnu klubu Liepājā” un/vai „Dinamo var meklēt jaunu fārmklubu”.

Šajā kontekstā arī jautājums, kas skar Dinamo saimniecību? Varbūt ir pienācis īstais laiks cementēt Latvijas čempionāta līmeni? Ja jau ir par maz naudas, lai uzturētu savu klubu kādā Baltkrievijas ekstralīgā vai VHL? Tāpat nebūs jābēdājas, ka, redz, Baltkrievijas čempionāta līmenis krītas. Netālu no tēmas arī krietni diskutabls jautājums: cik liela jēga ir triju MHL B grupas komandu vadāšanai pa Krievijas Eiropas daļu un tās apkaimi? Varbūt ir vērts nopietnāk pievērsties Latvijas čempionātam, kas varētu būt pietiekami atbilstoša prakse. Katrā gadījumā, ne sliktāka, ko var iekrāt MHL B grupas plašumos.

Un tepat arī Virslīgas „mācībstunda” Dinamo saimniecībai. Vai nav pienācis laiks radīt savu fārmklubu un tieši Latvijas Virslīgā? Ja jau Dinamo rūp Latvijas hokeja nākotne…

Nav jau tā, ka līdz ar SMScredit.lv uzvaru Latvijas Virslīgas līmenis pēkšņi pieaudzis, ka katru trešo vai desmito čempionāta hokejistu varētu valsts izlasē vai vismaz Dinamo sastāvā iesaukt. Taču, ko sēsi, to pļausi. Varbūt pienākusi īstā mēness fāze sākt sēt?

Ieskatam:

• Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. sezonas reglaments – lhf.lv (cietā kopija: 2012-2013_Latvijas_Virsligas_reglaments)
• Latvijas Virslīgas 2013. gada play off statistika – lhf.lv

P.S. Vēsturei:

Latvijas Virslīgas rezultatīvākie spēlētāji 2013. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar lhf.lv):

	spēlētājs	dz.	komanda	sp.	punkti	SM
1.	Georgs Golovkovs	1995.	Juniors	6	6+3	2
2.	Valerijs Fiļimonovs	1979.	SMScredit.lv	5	2+7	4
3.	Ronalds Cinks	1990.	SMScredit.lv	5	5+3	2
4.	Renārs Undelis	1984.	SMScredit.lv	5	3+5	0
5.	Ričards Birziņš; aizsargs	1989.	Liepājas Metalurgs-2	3	1+6	2
6.	Jānis Straupe	1989.	Liepājas Metalurgs-2	3	3+3	0
7.	Valentīns Feoktistovs	1985.	Ozolnieki / Monarch	5	2+4	4
8.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	Juniors	6	0+6	6
9.	Lauris Bajaruns	1989.	Liepājas Metalurgs-2	3	4+1	2
10.	Sergejs Durdins; aizsargs	1980.	Ozolnieki / Monarch	5	3+2	6
11.	Viktors Bļinovs	1981.	Ozolnieki / Monarch	5	3+2	8
12.	Mihails Kokļins	1985.	SMScredit.lv	5	2+3	6

*

Latvijas Virslīgas statistiski veiksmīgākie vārtsargi 2013. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar lhf.lv):

	vārtsargs	dz.	komanda	sp.	laiks	GAA
1.	Kristers Gudļevskis	1992.	Juniors	1	59:00	1.02
2.	Kristaps Zelčs	1988.	Ozolnieki / Monarch	3	179:39	1.67
3.	Sergejs Kuzņecovs	1978.	Ozolnieki / Monarch	2	118:52	2.52

*

[Attēlā: Rīgas Dinamo kluba Padomes pārstāvji Juris Savickis un Guntis Ulmanis ar KHL Nadeždas kausu Dinamo sezonas noslēguma pasākumā 2013. gada martā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Virslīgas līderi SMScredit.lv kā Liepājas un arī Dinamo “zobu sāpes”

Laikā, kad savas sezonas pabeiguši Latvijas hokeja klubi citvalstu čempionātos, kā arī vairums Latvijas hokejistu Eirāzijas hokeja līgās un vēl nav sākušās izlases pārbaudes spēles, starmešu gaismā nonākusi Latvijas Virslīgas play off finālsērija. Izrādās tur ir cīņasspars un pat intriga. Un izrādās ne Liepājas Metalurgs, ne arī Dinamo klubu saimniecības, kas resursiem salīdzinoši bagātākas, vismaz pagaidām netiek galā ar „kaut kādu” SMScredit.lv…

SMScredit.lv komanda 2012./2013. g. sezonā beidzot ir aizspēlējusies līdz regulārās sezonas uzvarētāju godam. 8 komandu konkurencē ir aizvadītas 28 spēles, kurās iekrāti 73 punkti. Piedzīvojot vien 4 zaudējumus. Savus pretiniekus „kreditori” pārmētāja divkārtīgi, saražojot vārtu guvumu un zaudējumu starpību +101 izmērā.

Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar lhf.lv; pp = pēc pamatlaika):

vieta	komanda	sp.	uzv.	uzv. pp	zaud. pp.	zaud.	vārtu st.	punkti
1.	SMScredit.lv	28	24	0	1	3	189-88	73
2.	Juniors	28	18	3	0	7	122-67	60
3.	Ozolnieki / Monarch	28	17	2	1	8	136-87	56
4.	Liepājas Metalurgs – 2	28	16	1	3	8	120-86	53
5.	Zemgale / JLSS	28	14	2	1	11	144-125	47
6.	HS Rīga / Prizma (Prizma – Rīga)	28	6	1	3	18	97-146	23
7.	HS Rīga / Prizma II	28	4	1	0	23	72-148	14
8.	SK Rīga-96	28	3	0	1	24	83-216	10

*

Protams, der atcerēties, ka četri no Virslīgas klubiem aizvadīja sezonu kaimiņzemes čempionātos, kas šīm vienībām bija primārāki vismaz regulāro sezonu gaitā. MHL B grupā rāvās trīs komandas – Juniors, Liepājas Metalurgs un Prizma-Rīga (Latvijas Virslīgā oficiāli – HS Rīga / Prizma). Sanktpēterburgas čempionāta U-17 grupā startēja SK Rīga-96 puiši. Papildu tam Liepājas pirmā komanda joprojām arī cīnījās Baltkrievijas ekstralīgā. Tāpat jāatceras, ka pirms paša čempionāta izstājās Daugavpils pārstāvji DHK Latgale, kurus aizstājot Virslīgas čempionātu „aizlāpīja” HS Rīga / Prizma II komanda. Tomēr Virslīgas komandu blakus intereses un nevarēšanas nav, vismaz regulārajā sezonā nebija, SMScredit.lv problēma un nekādā ziņā nemazina „esemeskas” vīru nopelnus.

SMScredit.lv „uz papīra”

Kopumā 2012./2013. g. sezonā SMScredit.lv sastāvs arī „uz papīra” izskatās itin brašs. Ne tikai Latvijas Virslīgas līmenim. Ir virkne spēlētāju, kas savulaik spēlējoši augstā līmenī un/vai šosezonas gaitā pārcēlušies no vērā ņemamiem čempionātiem, kuros dažādu iemeslu dēļ nav izdevies palikt. Piemēram, Jānis Brakšs pārcēlās no Krievijas otrās līgas (VHL) Rjazaņas komandas; Sergejs Tjoluškins šosezon uzspēlējis dažādos čempionātos, ieskaitot Kazahstānas Augstāko līgu; Sergejs Pečura šosezon uzspēlējis gan Baltkrievijas ekstralīgā, gan Ukrainas PHL. Dažiem ir arī Rīgas Dinamo pieredze, kas bija aktuāla pirms 3 – 4 gadiem: spēlējošajam trenerim Oļegam Sorokinam plašāka; dažas spēles arī Ronaldam Cinkam un jau nosauktajam Sergejam Pečuram.

Regulārajā sezonā SMScredit.lv komandas rezultatīvākais un Virslīgas otrais rezultatīvākais spēlētājs bija uzbrucējs Renārs Undelis ar 47 punktiem 26 spēlēs. Undeļa pieredzes bagāžā ne tikai plaša pieredze Virslīgā, bet arī Baltkrievijas ekstralīgā nu jau neeksistējošās Rīga 2000, ASK Ogre, DHK Latgale komandās, dažādās Francijas līgās un arī Zviedrijas trešā stipruma čempionātā (Division 1). Komandas otrs rezultatīvākais un līgas trešais „cipariskākais” spēlētājs regulārajā sezonā bija uzbrucējs Vladimirs Mamonovs ar 38 punktiem 19 spēlēs. Jā, tieši tas pats Mamonovs, kurš bija Latvijas nacionālās izlases sastāvā 2006. gada Olimpiskajās spēlēs. Komandas trešais rezultatīvākais regulārajā sezonā bija uzbrucējs Ronalds Cinks (34 punkti 21 spēlē), kurš KHL pirmajās divās sezonās bija Rīgas Dinamo jaunais, „papildu” spēlētājs, bet savas padsmit oficiālās spēles un pāris rezultativitātes punktu uz KHL ledus sakrāja.

Rezultatīvākais „kreditoru” un Virslīgas otrs rezultatīvākais aizsargs 2012./2013. g regulārajā sezonā bija Toms Bluks, kuram 29 punkti 26 spēlēs. Bluks pēdējās trīs sezonas pacīnījās pa Austrumeiropas mazāk hokejisku valstu līgām Polijā, Rumānijā, bet pirms tam bija ilggadējs ASK Ogre spēlētājs. Otrs rezultatīvākais SMScredit.lv aizsargs regulārajā čempionātā bija šīs komandas aktuālās sezonas redzamākais personāžs – Oļegs Sorokins, kuram 27 punkti 24 spēlēs. Sorokina kontā septiņi pasaules čempionāti un viena olimpiāde nacionālajā izlasē, divas sezonas KHL… Jā, Sorokinam ir jau 39 gadi un „lielās līgas” bija pirms sezonām trijām, tomēr kaujasstāvoklis ir pieklājīgs, un arī šosezon varētu itin pieklājīgi uzspēlēt arī augstākā līmenī. Komandas vārtsargi – nu jau Virslīgas veterāni Renārs Kazanovs un Edvīns Silavnieks.

Bet tad pienāca play off…

Tā kā SMScredit.lv satilpa regulārās sezonas pirmajās divās vietās, tad dalība Virslīgas izslēgšanas spēlēs sākās no pusfināla, kurā „nāca pretī” Liepājas Metalurgs-2 komanda. Latvijas čempionātā jau ierasta lieta ir tā, ka „lielie klubi” pastiprina savas Virslīgas komandas ar spēlētājiem, kas sezonu aizvadījuši pie klubu „galvenākām” komandām citās līgās. Liepājas Metalurgs šosezon nebija uzņēmums, un cīņā par Latvijas čempionu titulu laukumā laida puišus no pirmās komandas, kas bija jau izstājusies no Baltkrievijas ekstralīgas izslēgšanas spēlēm.

Sērijas pirmajā spēlē 17. martā liepājnieku komandas ierindā bija seši puiši no Baltkrievijas ekstralīgas pamatsastāva. Uzvarēja „esemeska” (5:4). 18. martā Liepājas Metalurgs-2 ierindā jau bija 8 vīri no baltkrievu čempionāta sastāva. Un tik un tā uzvarēja SMScredit.lv (4:3). Tā kā pusfināli Virslīgā ir līdz divām uzvarām, tad „kreditoriem” sausa uzvara 2-0.

Finālā, kas līdz 3 uzvarām, SMScredit.lv pretī ir saņēmuši Dinamo sistēmas jaunatnes komandu Juniors, kas pusfinālā arī ar papildinājumiem no HK Rīga bija pamocījusies pret Ozolnieki / Monarch komandu, bet tomēr sērijā nolauzusi pretiniekus ar 2-1. Finālsērijas pirmajā spēlē 22. martā Juniors ieradās „bez jokiem” – pamatā MHL izslēgšanas spēles pabeigušais HK Rīga sastāvs, ar nelieliem izņēmumiem, no kuriem redzamākais – bez vārtsarga Kristera Gudļevska. Respektīvi, Juniors ierindā bija tikai divi spēlētāji, kas nebija spēlējuši sezonas gaitā HK Rīga sastāvā – uzbrucējs Maksims Osipovs un aizsargs Mikus Ābelītis. Neskatoties uz faktisku HK Rīga sastāvu, pirmajā spēlē uzvarēja SMScredit.lv (5:3).

Sērijas otrai spēlei Dinamo saimniecība piegāja vēl nopietnāk. 23. martā cīņai pret „kreditoriem” ir jau mobilizēts pastiprinājums ar KHL spēļu pieredzi – uzbrucēji Māris Bičevskis, Elvijs Biezais un aizsargs Mārtiņš Porejs. Ja Porejs sezonas gaitā bija uzspēlējis arī HK Rīga sastāvā, tad Bičevskis un Biezais nebija spēlējuši HK Rīga ierindā, bet tikai Rīgas Dinamo. Elvijs Biezais kā reizi bija viens no galvenajiem laika apstākļu veidotājiem Juniors sastāvā (2+1 punkti). 1:4 spēles 25. minūtē jau izskatījās pēc SMScredit.lv „gulbja dziesmas”. Dinamo papildspēki, šķita, brauc pāri „kreditoriem” ar ceļa rulli… Acīmredzot tā arī šķita „junioriem”… Gala beigās 6:4 SMScredit.lv labā! Sērijā vadībā 2-0.

Kas tālāk? Vairs Juniors/HK Rīga/Dinamo saimniecības vadība nevar atļauties „netrāpīt”, protams, ja saglabā nopietnus nodomus Latvijas čempionu titula virzienā. Bet ko darīt? Komandas oficiālajā pieteikumā ir vēl Roberta Bukarta, Oskara Cibuļska, Andra Džeriņa, Mika Indraša, Ginta Meijas, Vitālija Pavlova, Gunāra Skvorcova, Kristapa Sotnieka, Jura Upīša vārdi. Vai Juniors sērijas trešajai spēlei, kas paredzēta pirmdien – 25. martā, tiks „izmisīgi” pastiprināts ar vēl kādiem dinamiešiem? Tā, lai droši. Ir jau vēl kāda nianse: kāda būs kauna mērvienība, ja arī ar lielāku dinamiešu īpatsvaru Juniors sērijā zaudēs SMScredit.lv vīriem?

Ka līdzšinējais Juniors/HK Rīga komplekts un arī Liepājas Metalurgs-2 ar baltkrievu ekstralīgas papildspēkiem zaudē SMScredit.lv komandai, patiesībā nav ne pārsteigums, ne kauns. Protams, var pieņemt, ka principā Latvijas Virslīgas komandas ir pusprofesionāļi un amatieri, taču vajadzētu vēlreiz ieskatīties SMScredit.lv sastāvā. Nu nav „kreditori” nekādi nīkuļi. Tikai pāris spēlētājiem nav Baltkrievijas ekstralīgas pieredze, daļa spēlētāju pērnsezon un/vai šosezon ir cīnījušies salīdzinoši pieklājīgās līgās, kas nav švakākas par Baltkrievijas ekstralīgu. Ar ko tad Liepājas vīri no Baltkrievijas ekstralīgas būtu galvastiesu pārāki par SMScredit.lv??? Vai – kas ir tā principiālā pārākuma bagāža HK Rīga puišiem, kas cīnās jaunatnes līgā? Jā, fiziskā forma, ātrums – to jaunatnei neatņemt. Ar to acīmredzot ir par maz.

SMScredit.lv pretinieku „pieaugošā kvalifikācija” 2013. gada izslēgšanas spēļu gaitā (saskaņā ar lhf.lv; iekavās rezultativitāte, ja ir bijusi, konkrētajā spēlē):

datums	pretinieks	sp. no Baltkr. ekstralīgas	sp. no MHL A	sp. no KHL	rez.
2013-03-17	Liepājas Metalurgs-2	Kuzmenkovs (0+2); Mickēvičs (0+2); Birziņš (1+0); Gipters (0+1); Straupe (0+1); Bajaruns; Grīvalds*; Makarovs*	–	–	5:4
2013-03-18	Liepājas Metalurgs-2	Straupe (2+0); Bajaruns (1+1); Birziņš (0+2); Mickēvičs (0+1); Demiters; Kuzmenkovs; Ozoliņš; Siksna; Ārinieks*; Grīvalds*; Hodzko*; Kaļinovskis*; Makarovs*; Mazurs-Mago*	–	–	4:3
2013-03-22	Juniors	–	Golovkovs (2+1); Sarkanis (1+2); Maslovskis (0+2); Smirnovs (0+1); Begovs; Birzītis; Cimermanis; Dīķis; Jaks; Jeļisejevs; Kondrāts; Kurmis; Kr.Lipsbergs; Rancevs; Salija; Siksnis; Straupe; Ševčenko; Škuratovs	–	5:3
2013-03-23	Juniors	-**	Jeļisejevs (1+1); Golovkovs (1+0); Maslovskis (0+1); Begovs; Birzītis; Cimermanis; Dīķis; Jaks; Kurmis; Kr.Lipsbergs; Rancevs; Salija; Sarkanis; Siksnis; Ševčenko; Škuratovs	Biezais (2+1); Bičevskis (0+1); Porejs** (0+1)	6:4

*

P.S. * Spēlētāji, kuriem 10 un mazāk spēļu Baltkrievijas ekstralīgā: Makarovam 1, Grīnvaldam 5, Hodzko 1, Mazuram-Mago 2, Āriniekam 10, Kaļinovskim 1 spēle. ** Porejam šosezon arī Baltkrievijas ekstralīgas un MHL A pieredze; tomēr vairāk Rīgas Dinamo sastāvā.

P.P.S.

Neatkarīgi no finālsērijas rezultāta, to jau ir uzvarējusi SMScredit.lv komanda. Neatkarīgi no tā, kurš cilās Latvijas čempionu kausu. „Esemeskas” ir parādījuši, ka var. Nav jābūt ekspertam, lai saprastu, ka jebkura KHL komanda pat ar pussastāvu ir stiprāka par jebkuru Latvijas Virslīgas komandu. Atklāts paliek jautājums, vai šādas ekspertīzes loma jāuzņemas Virslīgas izslēgšanas spēļu finālam?

SMScredit.lv spēlētāju statistika 2012./2013. g. regulārajā sezonā (pēc komandas visām 28 spēlēm; BEks = Baltkrievijas ekstralīga):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	SM	BEks pier.	LAT nac. izl. PČ/OS
	UZBRUCĒJI
1.	Renārs Undelis	1984.	26	18+29	8	jā	nē
2.	Vladimirs Mamonovs	1980.	19	19+19	26	jā	jā (OS 2006.)
3.	Ronalds Cinks	1990.	21	13+21	10	jā	nē
4.	Mareks Jass	1976.	22	14+16	28	jā	jā (PČ 1999.)
5.	Aleksandrs Kerčs juniors	1990.	26	11+18	38	nē	nē
6.	Valerijs Fiļimonovs	1979.	28	14+14	18	jā	nē
7.	Jurijs Kļujevskis	1986.	27	11+17	10	jā	nē
8.	Mihails Kokļins	1985.	28	13+14	34	jā	nē
9.	Andrejs Kardašs	1979.	28	11+14	26	jā	nē
10.	Jānis Pētersons	1985.	26	7+13	16	jā	nē
11.	Andrejs Maslovskis	1984.	9	4+7	25	jā	nē
12.	Dmitrijs Korņilovs	1982.	11	4+5	80	jā	nē
13.	Kārlis Rožkalns	1989.	20	1+7	4	jā	nē
14.	Romāns Glazkovs	1984.	7	3+1	4	nē	nē
15.	Sergejs Pečura	1987.	4	2+2	2	jā	jā (PČ 2010.; 2011.)
16.	Vladislavs Vodolažskis	1984.	1	0+0	0	jā	nē
	AIZSARGI
1.	Toms Bluks	1982.	26	4+25	42	jā	nē
2.	Oļegs Sorokins	1974.	24	8+19	32	jā	jā (OS 2002.; PČ 2001.; 2002.;; 2003.; 2004.; 2005.; 2007.; 2009.)
3.	Jānis Zaka*	1980.	21	8+12	24	jā	nē
4.	Renārs Valters	1985.	22	7+13	24	jā	nē
5.	Andrejs Lavrenovs	1982.	23	4+13	101	jā	nē
6.	Sergejs Tjoluškins	1983.	14	5+10	35	jā	nē
7.	Dmitrijs Šancovojs	1985.	26	2+11	28	nē	nē
8.	Agris Ozoliņš*	1990.	24	4+8	8	jā	nē
9.	Jānis Brakšs	1987.	9	0+7	37	jā	nē
10.	Edvards Zariņš	1991.	24	1+5	4	nē	nē
11.	Dmitrijs Kiremšins	1974.	1	1+2	0	nē	nē
	VĀRTSARGI	dz.	sp. (sp. laiks)	GAA (punkti)	SM	BEks pier.	LAT nac. izl. PČ/OS
1.	Renārs Kazanovs	1984.	19 (1023:33)	2.93 (0+2)	2	nē	nē
2.	Edvīns Silavnieks	1977.	13 (642:40)	3.27 (0+0)	0	jā	nē

*

P.S. * Spēlētājiem LHF statistika norādīti aizsargu un uzbrucēju ampluā: Jānim Zakam 15 spēles kā aizsargam, 6 – kā uzbrucējam; Agrim Ozoliņam 22 spēles kā aizsargam, 2 – kā uzbrucējam. Treneris – Aigars Razgals.

Pagaidām Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēs rezultatīvākie SMScredit.lv spēlētāji ir Valerijs Fiļimonovs (4 spēlēs 2+7 punkti), Renārs Undelis (4 spēlēs 3+5 punkti) un Ronalds Cinks (4 spēlēs 5+2 punkti).

Nedaudz vēl: lhf.lv

[Attēlā: SMScredit.lv vīri spēlē pret Juniors komandu 2013. gada 22. martā; #23 – viens no komandas vilcējiem un “advokātiem” – Oļegs Sorokins. Foto autors: Āris Zobens.]

ilgais ceļš uz Dinamo…

HK Rīga neizmantotā iespēja iekļūt izslēgšanas spēļu otrajā kārtā un ar šīs komandas spēlētājiem pastiprinātās Juniors vienības sausais zaudējums (sērijā 0-4) Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēļu otrajā kārtā ir pateicīga augsne kritikai, tēlainiem salīdzinājumiem un arī spekulācijām. par to cik “švaks” ir MHL līmenis, cik puišiem vāja psiholoģiskā sagatavotība, cik “nekādi” ir HK Rīga sagatavotie kandidāti Latvijas izlasei… viela pārdomām ir, to noliegt nevar.

par paniku un brīdinājumiem

ja skata HK Rīga un Mitiščinskije Atlanti izslēgšanas spēļu seriāla rezultāta dinamiku un īpaši apstājas pie ceturtās spēles 2. perioda, kad rīdzinieki bija vadībā sērijā (2-1) un konkrētajā spēlē (5:1), tad redzam lielo iespēju nolikt uz lāpstiņām Mitišču komandu. iespēju, kurai kā gatavai bija noticējuši skatītāji, spēlētāji un treneri. tik ļoti noticējuši, ka, zaudējot spēles pavedienu, sākās panika šī vārda vistiešākajā nozīmē. atgādinājumam definīcija: ‘panika’ – neparedzētas situācijas, ārkārtēja notikuma izraisīts psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepārvaramas bailes un to radīta nespēja saprātīgi lemt un mērķtiecīgi rīkoties. uzsvars uz vārdiem “saprātīgi lemt un mērķtiecīgi rīkoties”.

“nesanāca,” ir maigi teikts. tikpat maigi, cik galvenā trenera Leonīda Tambijeva apgalvojumi, ka “psiholoģiskā noturība puišiem vēl ir vāja”. konkrēto spēli zaudēja visi, sākot ar laukuma spēlētājiem un vārtsargu un beidzot ar treneriem un ekipējuma menedžeri, ja vajag.

bet, ja apskatām Harlamova kausa izcīņas spēles starp HK Rīga un Mitišču komandu kopumā, tad cerīgs ir tikai sērijas rezultāts, ne spēļu norise. arī par ceturtās spēles “kritienu” (no 5:1 uz 5:6 OT) rīdzinieki bija “brīdināti” jau visas sērijas garumā. tās divas uzvaras, kuras rīdzinieki bija panākuši, nāca ar knapu rezultāta nosargāšanu. sērijas pirmajā spēlē pamatlaikā ar viena vārtu guvuma starpību (5:4, “sadilstot” no 3:0), trešajā – jau tikai pēcspēles metienos (3:2 PM, “iztērējot” 2:0). nākamais solis “atlantu” atspēlēšanās progresā būtu jau Mitišču kluba atspēlēšanās un rīdzinieku zaudējums pēcspēles metienos vai papildlaikā. tā arī notika… nevarēja spēlētāji un treneri nepamanīt, ka “atlanti” šajās izslēgšanas spēlēs ir laba iedzinēju komanda, kurus “nenosēdina” 2-3 vārtu guvumu starpība. cits stāsts, vai rīdzinieki no pamanītā bija mācījušies…

HK Rīga spēļu rezultāta dinamika MHL 2012. gada izslēgšanas spēlēs (slīprakstā rezultāti 1. un 2. periodu noslēgumā; spēlēs ar papildlaiku un pēcspēles metieniem – arī 3. perioda beigās):

datums	pretinieks	rezultāta attīstība	gala rezultāts
2012-03-15	Mitiščinskije Atlanti	3:0; 4:2; 4:3	5:4
2012-03-16	Mitiščinskije Atlanti	0:1; 0:2; 1:2	1:3
2012-03-19	Mitiščinskije Atlanti	2:0; 2:1; 2:2	3:2 PM
2012-03-20	Mitiščinskije Atlanti	3:1; 5:1; 5:5	5:6 OT
2012-03-23	Mitiščinskije Atlanti	0:0; 0:2; 1:2; 2:3	2:4

*

atrod vairākumu, pazaudējot mazākumu

pirms izslēgšanas spēlēm HK Rīga treneri teicās īpaši piestrādāt pie HK Rīga vairākuma izspēles, kas regulārajā sezonā atradās ļoti bēdīgā stāvoklī – 27. vietā visā līgā (13,1% realizācijas). rādās, ka meditācijas šajā spēles komponentā bija izdevušās. pēc 2012. gada izslēgšanas spēļu 1. kārtas HK Rīga ieņēma 3. vietu starp līgas 16 stiprākajām komandām, kas bija iekļuvušas play off-ā. vairākuma realizācijas cipari vienkārši skaisti – 27,6%; labāks cipars pēc pirmās kārtas bija tikai MHL regulārās sezonas čempioniem Omskije Jastrebi (31,8%) un regulārā čempionāta trešajai punktiem bagātākajai komandai Bars (Kazaņa; 30,8%).

toties izslēgšanas spēlēs HK Rīga pazaudēja savu regulārās sezonas trumpi – spēli mazākumā. 2011./2012. g. regulārajā sezonā HK Rīga pēc mazākuma izturēšanas kritērija ieņēma 1. vietu visā līgā (!!!), neitralizējot 88,9% no visiem pretinieku vairākumiem. izslēgšanas spēlēs izdevās neitralizēt 80% pretinieku vairākumu, 1. kārtas summā ieņemot 12. vietu līgā. vēl viena statistiski acīmredzama “slidenā vieta” bija iemetieni, kas nav mazsvarīgs spēles elements, īpaši komandai, kas pretendē uz spēles gaitas kontroli…

“visu laiku” labākās izslēgšanas spēles

ar visu to, 2012. gada izslēgšanas spēles ir līdz šim labākās HK Rīga puišu izpildījumā. salīdzināmā materiāla nav daudz – tikai viena sezona pirms tam, kur izslēgšanas spēles rīdziniekiem pabeidzās pēc 3 spēlēm, starp citu, pret to pašu Mitiščinskije Atlanti. pirms gada “atlanti” bija trešā stiprākā komanda Centra divīzijā, bet rīdzinieki – otrie Ziemeļrietumu divīzijā. it kā toreiz bija pat mājas laukuma priekšrocība, bet tik un tā sezonas atbildīgākajās spēlēs “nesanāca” – 0-3 sērijā. starp citu, toreiz sērijas pirmajā spēlē rīdzinieki bija nonākuši vadībā ar 2:0 un 4:2, bet spēli pabeidza ar 4:5 pēcspēles metienos…

2012. gada play off-ā rīdzinieki neprata uzvarēt pirmo kārtu, bet vismaz līdz 5 spēlēm tika, un “atlantiem” viegla pastaiga nesanāca, kas ir labā ziņa. arī pašatdeves trūkumu komandas puišiem pārmest nevarētu. bija tādi, kas spēlēja ar traumām – piemēram, Vladislavs Dobreņkijs; bija tādi, kuri satraumējās izslēgšanas spēļu pašā sākumā un komandai nevarēja palīdzēt – Māris Bičevskis, Edgars Dīķis, Ņikita Jevpalovs…

“zvaigžņu sastāva” atvadas no HK Rīga

sliktā ziņa: zaudēts tika ar tuvu tam, ka “zvaigžņotu” sastāvu. atsevišķas traumas jau pirmajā sērijas spēlē mazliet izrevidēja sastāvu, taču kopumā HK Rīga izslēgšanas spēles aizvadīja ar labiem papildspēkiem, kas saņemti no Dinamo un jau sezonas gaitā – no Liepājas Metalurgs vienības. un vairumam “piekomandēto” puišu kaut ko pārmest būtu ne pārāk taisnīgi, jo no statistikas tabulas ir labi pamanāms, ka savu vezuma daļu viņi vilka atspērušies. Roberts Bukarts, Miks Indrašis un Juris Upītis pa trijiem sameta 9 reizes – t.i., vairāk nekā visa pārējā komanda kopā (6 reizes). plus uz Bukartu attiecas arī izšķirošais pēcspēles metiens. jāpiebilst, ka ar to Bukarts un Indrašis ir atvadījušies no HK Rīga sastāva, jo nākamsezon MHL “peldošie griesti” nostāsies pie atzīmes “1991.”, un 1990. gadā dzimušajiem iespēju spēlēt MHL nebūs. protams, ja vien kaut kādu apsvērumu dēļ MHL/KHL “virsnieki” neizdomā mainīt reglamenta pamatprincipus.

arī 1991. gadā dzimušajiem nākamā sezona MHL ietvaros nav paredzēta rožaina. ja nākamsezon paliek spēkā šīs sezonas princips – ne vairāk kā pieci U-22 vecuma (šosezon – 1990.) komandas sastāvā, tad HK Rīga ierindā gaidāma vēl “karstāka” sastāva revīzija nekā pirms sezonas. 2011./2012. g. sezonā HK Rīga ierindā ir uzspēlējuši trīs 1990. gadā dzimušie (Bukarts, Indrašis, Vilkoits), par kuriem HK Rīga var aizmirst, un 10 (!) spēlētāji, kas dzimuši 1991. gadā – 5 uzbrucēji, 4 aizsargi, 1 vārtsargs. vismaz pusei “veco”, saskaņā ar reglamentu (49. pants), būs komanda jāpamet. ja šīs sezonas sākumā HK Rīga vadība sūkstījās par komandu pametušajiem uzbrukuma līderiem, tad jaunajā sezonā varēs “atcerēties” par labo aizsardzību. aizvadītajā sezonā uz līgas fona salīdzinoši sakarīgā HK Rīga aizsardzība visvairāk ir turējusies uz U-21 vecuma aizsargiem, un tādēļ starpsezonā “renovācija” šajā sektorā prasīs procentuāli lielākās izmaiņas.

ja TV nerāda, tad nav jēgas?

HK Rīga puišiem sezona ar Harlamova kausa izcīņas “izbeigšanos” nepabeidzās. virkne HK Rīga dalībnieku tika pārdislocēti palīgā savai jaunākajai komandai Juniors tās cīņās Latvijas Virslīgas play off otrajā kārtā. palīgspēki sanāca skaitliski diezgan pamatīgi – 8 uzbrucēji (Miks Indrašis, Edgars Kurmis, Ainars Podziņš, Lauris Rancevs, Dāvis Straupe, Kirils Tambijevs, Raimonds Upenieks, Juris Upītis), 5 aizsargi (Mārtiņš Jakovļevs, Krišs Lipsbergs, Mārtiņš Porejs, Andrejs Smirnovs, Pauls Zvirbulis) un 1 vārtsargs (Jānis Auziņš). kopā 14 spēlētāji!!! ja vēl zināms, ka 5 spēlētāji no Juniors “pašu” sastāva vismaz mazliet šosezon ir uzspēlējuši HK Rīga ierindā, tad galīgi un nemaz nav pārspīlēts apgalvojums, ka Virslīgas otrās kārtas izslēgšanas spēles kopumā zaudēja HK Rīga nevis Juniors…

protams, var arī saskaitīt Juniors ierindā Virslīgas play off-ā 3 spēlētājus, kas uzspēlējuši arī Dinamo – Indraši, Podziņu, Upīti, un no tā visa sakārtot matemātiskus vienādojumus, cik vāja/stipra ir Ozolnieki / Monarch komanda un Latvijas Virslīga kopumā, salīdzinot ar Dinamo. tas varētu būt tikpat dzejiski, cik visa MHL spēles līmeņa noteikšana pēc konkrētā HK Rīga spēlētāju snieguma Virslīgā – citā komandā, pie citiem treneriem, svešos tērpos un ar “ne saviem” numuriem. var skaidrot, ka motivācijas maz vai nekāda dažiem spēlētājiem arī tāpēc, ka viņus gaida vai negaida pieaugušo un U-18 izlases. tas, protams, nav attaisnojums, jo sava ledus porcija ir jānograuž arī turnīros, kuru spēles nav LTV7 programmas piedāvājumā.

starp citu, sezonas nogalē no HK Rīga sastāva izņemtais uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs (1993.) pašreiz, pēc 27. marta spēlēm, ir rezultatīvākais Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēļu dalībnieks. Kuzmenkovs savā “mājas” komandā Liepājas Metalurgs-2 ir pratis 7 spēlēs iekrāt 12 punktus (8+4). atgādinājumam: Kuzmenkovs salīdzinoši neslikti aizsāka sezonu HK Rīga ierindā, bet pēc tam, sastāvā ieceļojot HK Rīga “veterāniem” no Dinamo un Liepājas Metalurgs komandām, kļuva par “ceļotāju starp maiņām”, kā rezultātā sezonas sākumā uztaustītais pavediens zuda. Artūra Kuzmenkova rezultativitāte Virslīgas spēlēs ir neliels sveiciens kā HK Rīga treneriem, tā dažiem vērtētājiem, kas Kuzmenkova sniegumu kritizēja vairāk par citiem.

Juniors spēļu rezultāta dinamika Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēļu 2. kārtā (slīprakstā rezultāti 1. un 2. periodu noslēgumā):

datums	pretinieks	rezultāta attīstība	gala rezultāts
2012-03-23	Ozolnieki / Monarch	0:1; 0:3; 1:5	2:5
2012-03-24	Ozolnieki / Monarch	1:0; 1:1; 1:3	1:3
2012-03-26	Ozolnieki / Monarch	1:0; 1:1; 3:1; 3:3	3:5
2012-03-27	Ozolnieki / Monarch	0:0; 1:1; 3:1	3:5

*

HK Rīga pienesuma kritēriji

šajā starpsezonā salīdzinoši plašajā Latvijas nacionālās izlases kandidātu sarakstā iekļuvuši arī septiņi spēlētāji, kas šosezon uzspēlējuši HK Rīga ierindā. tiesa, četri no tiem aizvadītajā sezonā uzspēlēja arī Rīgas Dinamo ierindā, un divi varētu būt vairāk dinamieši, ne “hā-kā rīdzinieki”. lai vai kā, šie 7 kandidāti: Māris Bičevskis, Roberts Bukarts, Kristers Gudļevskis, Miks Indrašis, Mārtiņš Jakovļevs, Mārtiņš Porejs, Juris Upītis. cik lielam skaitam veselība un spējas ļaus iekļūt izlases sastāvā, ir cits stāsts. taču kandidātu saraksts apliecina, ka viņi ir pamanīti, un iespēja vismaz kādā no pārbaudes spēlēm vismaz teorētiski ir. neskatoties uz to, ka pēc Virslīgas izslēgšanas spēļu seriāla atsevišķi kritiķi dažus puišus jau novietojuši “bezcerīgo” kategorijā.

tas vēl nav viss. četri 1994. gadā dzimušie puiši no HK Rīga sastāva – Nikolajs Jeļisejevs, Ņikita Jevpalovs, Roberts Lipsbergs, Artūrs Ševčenko – ir Latvijas U-18 izlases kandidātu lokā dalībai U-18 pasaules čempionātā aprīlī. nosacīti pie HK Rīga “partijas” var pieskaitīt arī Edgaru Kuldu, kurš sezonu aizvadīja Juniors ierindā, bet skaitās uzspēlējis arī HK Rīga sastāvā. protams, arī Juniors sastāvā ir rinda jauniešu izlases kandidātu, kuri jau nākamsezon varētu sākt papildināt HK Rīga ierindu.

no tā visa, tad arī izkristalizējas mēraukla HK Rīga vairāk vai mazāk tiešam pienesumam jau 2012. gada ietvaros:
– kādu rezultātu uzrādīs Latvijas U-18 izlase jauniešu pasaules čempionātā?
– cik HK Rīga sastāvā uzspēlējušie atrādīsies pārbaudes spēlēs un cik – uzspēlēs pasaules čempionātā?
– cik HK Rīga sastāva puišu uzspēlēs un cik labi uzspēlēs Dinamo ierindā rudenī? (kas kluba kontekstā arī svarīgākais)

P.S.

HK Rīga spēlētāju play off rekordi divās MHL sezonās:

parametrs	2012. rekords	2011. rekords
rezultatīvākais spēlētājs	Roberts Bukarts 4+2 punkti (5 sp.)	Roberts Bukarts 3+2 punkti (3 sp.)
	Miks Indrašis 3+3 punkti (5 sp.)
	Juris Upītis 2+4 punkti (5 sp.)
labākais vārtu guvējs	Roberts Bukarts 4 reizes (5 sp.)	Roberts Bukarts 3 reizes (3 sp.)
rezultatīvākais asistents	Juris Upītis 4 piesp. (5 sp.)	Elvijs Biezais 2 piesp. (3 sp.)
		Roberts Bukarts 2 piesp. (3 sp.)
		Miks Indrašis 2 piep. (3 sp.)
rezultatīvākais aizsargs	Ēriks Ševčenko 1+3 (5 sp.)	Ēriks Ševčenko 0+1 (3 sp.)
		Mārtiņš Jakovļevs 0+1 (3 sp.)
labākis lietderības koef.	Mārtiņš Jakovļevs +2 (5 sp.)	10 spēlētājiem “0”
sliktākais lietderības koef.	Ēriks Ševčenko -6 (5 sp.)	Mārtiņš Porejs -5 (3 sp.)
		Vladislavs Dobreņkijs -5 (3 sp.)
labākais iemet. % (sākot no 20)	Lauris Rancevs 48.4%	Edgars Lipsbergs 54.2%
visvairāk soda minūšu	Andrejs Smirnovs 14 min. (5 sp.)	Kārlis Kalvītis 18 min. (3 sp.)
visvairāk vārtu guvumu vairākumā	Roberts Bukarts 2 reizes (5 sp.)	Roberts Bukarts 1 reize (3 sp.)
	Juris Upītis 2 reizes (5 sp.)	Vitalijs Karamnovs 1 reize (3 sp.)
		Miks Indrašis 1 reize (3 sp.)
labākais GAA vārts.	Jānis Auziņš 3.01	Kristers Gudļevskis 4.16
atv. metienu % vārts.	Kristers Gudļevskis 89.6%	Kristers Gudļevskis 86.2%

*

HK Rīga uzbrucēju statistika MHL 2012. gada izslēgšanas spēlēs:

	uzbrucēji	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	izšķ. PM	iemet.	uzv. iemet.
1.	Roberts Bukarts	1990.	5	4+2	0	2	1	4	25.0%
2.	Miks Indrašis	1990.	5	3+3	0	4	0	12	33.3%
3.	Juris Upītis	1991.	5	2+4	-1	0	0	48	37.5%
4.	Roberts Lipsbergs	1994.	5	1+2	0	2	0	2	0%
5.	Elvijs Biezais	1991.	5	0+3	-2	4	0	17	23.5%
6.	Vladislavs Dobreņkijs	1991.	5	1+1	-4	6	0	79	36.7%
7.	Miks Lipsbergs	1991.	4	0+4	-2	0	0	50	36.0%
8.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	5	1+0	+1	0	0	2	0%
9.	Ņikita Jevpalovs	1994.	1	1+0	0	2	0	9	33.3%
10.	Māris Bičevskis	1991.	1	0+0	+1	2	0	7	42.9%
11.	Edgars Kurmis	1993.	3	0+0	-1	4	0	0	–
12.	Lauris Rancevs	1993.	5	0+0	-2	4	0	31	48.4%
13.	Dāvis Straupe	1992.	5	0+0	-2	6	0	82	47.6%
14.	Kirils Tambijevs	1992.	3	0+0	-3	0	0	2	0%
15.	Ainars Podziņš	1992.	5	0+0	-4	0	0	5	20.0%
16.	Artūrs Ševčenko	1994.	0	–	–	0	–	–	–

*

HK Rīga aizsargu statistika MHL 2012. gada izslēgšanas spēlēs:

	aizsargs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM
1.	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	5	0+2	+2	6
2.	Edgars Dīķis	1991.	1	0+0	+1	0
3.	Artūrs Salija	1992.	5	1+1	0	8
4.	Pauls Zvirbulis	1993.	4	0+0	-1	0
5.	Andrejs Smirnovs	1992.	5	0+0	-1	14
6.	Krišs Lipsbergs	1993.	5	0+0	-2	4
7.	Mārtiņš Porejs	1991.	5	0+1	-5	6
8.	Ēriks Ševčenko	1991.	5	1+3	-6	8

*

HK Rīga vārtsargu statistika MHL 2012. gada izslēgšanas spēlēs:

vārtsargs	dz.	sp.	uzv.	zaud.	sp. ar PM	metieni	atv. %	GAA	punkti	SM	sp. laiks
Jānis Auziņš	1991.	1	0	1	0	28	89.3%	3.01	0+0	0	59:47
Kristers Gudļevskis	1992.	4	1	2	1	144	89.6%	3.50	0+1	2	257:20

*

izziņām:

• HK Rīgas spēlētāju statistika MHL 2012. gada izslēgšanas spēlēs – mhl.khl.ru
• Latvijas Virslīgas 2012. gada play off lapa – lhf.lv
• MHL reglaments un cita līgas dokumentācija – mhl.khl.ru
• HK Rīga galvenais treneris Leonīds Tambijevs par spēlētāju psiholoģisko briedumu – tvnet.lv
• HK Rīga pirmās sezonas (2011. gada) play off summa: tepat

[pirmais foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Tatranski Vlci 2012. gada 9. martā; otrs foto – spēlē pret Mamonti Jugri 2011. gada 3. decembrī; trešais  – pret Serebrjanije Ļvi 2011. gada 6. novembrī. visu foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

TUVPLĀNĀ: Ņikita Koļesņikovs

pēc dažu izlaistu spēļu pauzes HK Rīga aizsardzības ierindā ir atgriezies Ņikita Koļesņikovs – viens no jaunākajiem komandas spēlētājiem, ko pēc auguma dotumiem galīgi nevarētu teikt… vien varēja nojaust pēc pilnā “sejas režģa”, kuru jau pienācis laiks ņemt nost.

aizsargs Ņikita Koļesņikovs, cita starpā, ir arī aizstāvējis Latvijas karoga krāsas divos U-18 pasaules čempionātos. savukārt, šogad augustā viņa vārds bija atrodams Latvijas Hokeja federācijas publiskotajā Latvijas U-20 izlases kandidātu sarakstā. 

savās atbildēs Ņikita Koļesņikovs stāsta par sava vārtsarga aizstāvēšanu un nepieciešamību “noraut galvu” pretiniekiem, kas apdraud vārtu vīru, par jauno spēlētāju emocijām, par MHL līmeni, par Latvijas U-18 izlases cīņām, par jaunāko spēlētāju pienākumiem HK Rīga ierindā.

izziņai: Ņikita Koļesņikovs

• dzimis 1992. gada 30. oktobrī
• ampluā: aizsargs
• “figūra”: 193 cm; 98 kg
• 2010./2011. g. sezonā HK Rīga sastāvā
• iepriekšējās sezonas: SK Rīga komandas
• Latvijas U-20 izlases kandidāts
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2010. gada pasaules čempionātā elitē un 2009. gadā 1. divīzijā

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: nereti pie saviem vārtiem norisinās cīnīšanās pēc tam, kad ripa jau ir pie vārtsarga un noskanējusi svilpe, bet pretinieks nepārtrauc “uzbrukt”. kur ir tā robeža, kad Tu kā aizsargs vienkārši pastum nost pretinieku vai jau pielieto fizisko spēku konkrētāk?

Ņikita Koļesņikovs: Es uzskatu, ka par jebkadu uzbrukumu vārtsargam ir, kā saka, “jānorauj galva”; nav nozīmes, vai tas bija pirms vai pēc svilpes. Arī neviens treneris par to nekad nesodīs spēlētāju, jo savus komandas biedrus ir jāaizstāv, it īpaši vārtsargu.

jautājums: kas ir tās lietas, kas traucē savaldīties un uzkurina vēl vairāk?

Visbiežāk tās ir emocijas; jaunajiem spēlētājiem tas ir it īpaši raksturīgs. Dažreiz emociju  ir tik daudz, ka tu vairs nevari iziet uz ledus ar vēsu galvu un pieņemt pareizo lēmumu.

jautājums: vairākus gadus esi spēlējis SK Rīga komandās, redzējis dažāda vecuma līgas Latvijas čempionātā, spēlējis pret vienaudžiem Baltkrievijā un arī MHL kvalifikācijas turnīrā. ar ko atšķiras aizsargu darba intensitāte, piemēram, Latvijas Virslīgā, Baltkrievijas Junioru līgā un MHL?

Pirmkārt, atšķiras līmenis; MHL-ā spēlē ātru hokeju, spālātāji ir nestandarti un ātri, spēlē ar lielu vēlēšanos, jo katram spēlētājam MHL vajag pierādīt to, ka tuvāko gadu laikā viņš jau varēs cīnīties par vietu sastāvā pirmajā komandā – KHL. Arī aizsargiem ir visu jādara ātrāk; pat ātrāk jādomā, nedrīkst pieļaut rupjas kļūdas – ja Latvijas Virslīgā un Baltkrievijas Junioru līgā pretinieks nebija tik meistarīgs, tad MHL-ā pretinieks par kļūdām soda.

jautājums: MHL kvalifikācijas turnīrā 2010. gada martā SK Rīga sastāvā nospēlēji 5 spēles, 3 no tām komanda uzvarēja. cik noderīgs bija šis turnīrs Tev un komandai? vai noticējāt, ka varat spēlēt MHL-ā jau tad?

Man tas turnīrs palīdzēja labāk sagatavoties U-18 pasaules čempionātam elitē, jo 5 spēles tādā līmenī bija noderīgas. Toties sapratām, ka līmenis MHL-ā ir vēl augstāks, jo turnīrā bija komandas, kuras netika MHL play off-os, un tās komandas, kuras gribēja nākamsezon ieiet MHL-ā. Pēc turnīra treneris pateica, ka ar tādu vēlēšanos un atteiksmi arī komanda no Rīgas nebūs tā pēdējā Jaunatnes hokeja līgā un cīnīsies ar visiem. To mēs tagad arī redzam!

jautājums: esi viens no jaunākajiem HK Rīga hokejistiem. vai tādēļ izjūti kādu speciālu attieksmi no treneru vai līdzās esošo hokejistu puses?

No treneru puses attieksme pret visiem ir vienāda, no katra spēlētāja komandā prasa pilnu atdevi treniņos un spēlēs.

jautājums: vai HK Rīga jaunākajiem nav kādi īpaši pienākumi komandā? kā, piemēram, Dinamo “lielajā” komandā jaunākie spēlētāji pēc treniņiem salasa ripas?

Jā, mums ir tāpat; piemēram, kad ir kaut kāds izbraukums, jaunajiem spēlētājiem ir jāpalīdz komandas personālam utt.

Bet ripas mums salasa tas, kurš nedēļas beigās zaudē bullīšos un saņem “Šreka” kreklu.

jautājums: esi spēlējis U-18 pasaules čempionātos 1. divīzijā, kad Latvijas U-18 izlase izcīnīja tiesības spēlēt elitē, un elitē, kad šī vieta tika zaudēta. kurš uzdevums ir grūtāks – iegūt šo vietu vai noturēt?

Noteikti grūtāk ir noturēt to vietu, jo tad ir jāspēlē pret pasaules TOP komandām, tādām kā Somija, Krievija, Kanāda. Bet arī izcīnīt vietu elitē nebija viegli, jo jāspēlē ar līdzīgām komandām, un tikai 1 no 6 tiek augšā.

jautājums: esi iekļauts jau Latvijas U-20 izlases kandidātu sastāvā; tiesa, Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrā izlases sastāvā šogad nepiedalījies. vai bija paredzēta Tava līdzdalība U-20 turnīrā Kopenhāgenā šogad novembrī?

Uz turnīru Kopenhāgenā nebiju, paliku Rīgā trenēties un gatavoties nākamajām spēlēm.

jautājums: kādas saskati savas iespējas spēlēt Latvijas U-20 izlases sastāvā pasaules čempionāta 1. divīzijā decembrī?

To labāk zina izlases galvenais treneris. Protams, aizstāvēt savu valsti pasaules čempionātā – tas ir liels gods un katram sportistam to gribas, bet pagaidām man visas domas ir tikai par HK Rīga un par mūsu spēlēšanu MHL.

jautājums: kādi ir Tavi tuvāko gadu plāni attiecībā uz hokeju? esi iecerējis vēl kādas sezonas cīnīties MHL laukumos vai arī ir domas pamainīt līgu?

Kā jau teicu, pagaidām visas domas ir par šito sezonu, bet tā kā mērķis ir Rīgas Dinamo, droši vien būs jāspēlē MHL, bet ir vēlēšanās pamēģināt spēkus arī kādā no CHL līgām – OHL, WHL, QMJHL.

lai veicas!

[pirmais foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Omskije Jastrebi 2010. gada 17. oktobrī; otrs – HK Rīga spēlē pret Russkije Vitjazi 2010. gada 29. septembrī; trešais – Latvijas U-18 izlases spēlē pret Slovakijas U-18 izlasi 2010. gada 17. aprīlī. pirmo divu foto avots ir dinamoriga.eu, bet trešā – iihf.com.]

izziņām:

• Ņikitas Koļesņikova individuālā statistika – mhl.khl.ru, r-hockey.ru, eliteprospects.com, lhf.lv
• Latvijas U-18 izlases statistika pasaules čempionātos – iihf.com (2010. g. elitē; 2009. g. 1. divīzijā)