Vai U-18 izlases izkrišana no elites Latvijas čempionātu padarīs stiprāku?

Šosezon savu spēku un atbilstību patiesībai zaudējusi Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana mantra, ka mums visas izlases elitē spēlē, kas mazai valstij liels sasniegums. Janvārī no elites izkrita U-20 izlase, aprīlī arī U-18 izlase… Tagad jauni skaitāmpanti: dalība MHL vainīga pie Latvijas U izlašu nespēka. Varbūt Lipmana k-gam taisnība?

LHF prezidenta frāzes ir diezgan konkrētas (citāti no apollo.lv):

• „Šo (U-20 un U-18) izlašu nesenais sniegums demonstrē, ka mums ir sagrauts vietējais čempionāts. Ja tā turpināsies, varam zaudēt visas izlases A grupā (elitē).”
• „Mani pārsteidza Nazarova (U-18 izlases galvenā trenera) uzskats, ka komandām ir jāturpina spēlēt Krievijā. Uzskatu, ka šāda doma ir lielākā iespējamā kļūda.”
• „Es palieku pie savām domām un uzskatu, ka mums nav jāspēlē ārzemēs.”
• „Bez pašmāju jaunajiem spēlētājiem vietējais čempionāts neuzlabosies, bet mums tas noteikti ir jāattīsta.”

Ja vien federācijas galvenās personas vārdi nav tukšs „tirgus”, tad būtu jāseko konsekvencēm. Jau pirms sezonas izskanēja teksti, ka federācija pēc 2012./2013. g. neļaušot Latvijas komandām startēt ārvalstu čempionātos, atskaitot tādas vienības kā Dinamo KHL un HK Rīga MHL. Kā zinām, bez nosauktajām šajā sezonā 3 komandas startēja MHL B grupā, 3 komandas – Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā, 1 – Lietuvas U-10 līgā, 1 – Baltkrievijas ekstralīgā. Attiecīgi šīm komandām vai to „pārpalikumiem” būtu jāliedz dalība kaimiņvalstu čempionātos. Paliek vien neatbildēts jautājums, vai šis liegums noturēs Latvijā arī vadošos spēlētājus? Cits jautājums – kāpēc atlaides būtu jādod Dinamo saimniecībai? Ja federācija ir konsekventa, tad arī KHL „ir vainīgs” un „jāaizliedz”, jo, paskat – Latvijas nacionālā izlase elitē jau pēc kārtas piedzīvo četrus sausus zaudējumus, starta spēlē ar 0:6 „piekāpjas” Krievijas izlasei, kas pa lielam ir ekvivalents Latvijas U-18 izlases 2:10 pret Krievijas vienaudžiem…

Racionālu skaidrojumu attiecībā uz MHL B grupas „aizliegšanu” var atrast Latvijas Virslīgas šīs sezonas rezultātos, kur MHL B grupā spēlējošo komandu sastāvi, maigi izsakoties, nebija ar pamatīgu atrāvienu pārāki par visiem citiem Virslīgas dalībniekiem. Un arī ar pastiprinājumiem ar Baltkrievijas ekstralīgas un pat KHL pieredzi nevarēja tikt galā ar Virslīgas stiprāko komandu SMScredit.lv. Tad varbūt tiešām MHL B grupas un arī A grupas komandām nav jēgas „vagot” Krievijas arumus un ir lietderīgāk nobriest tepat uz vietas bez tālajiem izbraukumiem? Vai tomēr jaunatnes komandām ir nepieciešama pieredze arī Krievijas plašumos?

Viedokļi dalās. Protams, paši jaunie hokejisti MHL-ā saskata lielo iespēju. Piemēram, Latvijas U-18 izlases kapteinis Georgs Golovkovs uzskata, ka MHL Latvijas jaunatnei ir vajadzīgs. „Uzskatu, ka MHL (A grupa) ir pat ļoti laba līga, lai varētu izaugt par labu spēlētāju, nav pat nekur jābrauc prom uz ārzemēm. Domāju, ja visa (Latvijas U-18) izlase spēlētu MHL (A grupas) līmenī, tad mēs pasaules čempionātā nostartētu daudz labāk, jo spēlēt varēja ar visiem (pretiniekiem).” Varbūt nemaz nevajag MHL un pietiek ar Latvijas Virslīgu? SMScredit-am klāt netika ne MHL B, ne MHL sastāvs… Ar ko tad MHL ir labāks par Virslīgu? „Nē, es tā neuzskatu. Latvijas Virslīgā, bija tikai viena spēcīga komanda SMScredit, kura tiešām bija spēcīgāka, bet pārējās jau nav tik stipras. Pie tam MHL ir jaunatnes līga, bet SMScredit spēlēja jau pieredzējuši vīrieši, un tur spēlēja tiešām samērā augstā līmenī paspēlējuši spēlētāji. Varu pateikt tā, ka MHL ir daudz ātrāks hokejs nekā Virslīga. MHL ir daudz disciplinētāks, visi ievēro savas pozīcijas, nav tādas anarhijas kā Virslīgā. SMScredit mūs vinnēja tikai ar pieredzi, viņiem tās bija vairāk, jo kā redzam, ka Dinamo jauno spēlētāju palīdzība mums neko īpaši daudz nedeva.” Bet ja Virslīgas kopējās līmenis tiktu celts, tad būtu vērts spēlēt tepat? Vai tomēr MHL? „Jā, pat ja tiktu celts Virslīgas līmenis, kāds tas bija pirms 4 – 5 gadiem, vienalga uzskatu, ka labāk ir spēlēt MHL, jo – kur no Virslīgas var izsisties? Tikai Dinamo varbūt pamanīs, ja būsi labs. Bet MHL tevi var ieraudzīt jebkurš cits klubs un uzaicināt, turpat jau ir KHL un VHL,” tā Georgs Golovkovs.

Vai objektīvi esam pasaules Top9 komanda?

Latvijas U-18 izlase no jauniešu elites pasaules čempionāta atvadījās pēc diviem zaudējumiem play out sērijā pret Slovākijas vienaudžiem (2:5 un 2:3). Kas pietrūka pret Slovākiju? „Domāju, ka meistarības un varbūt pat ticības saviem spēkiem. Bet vairāk liekas, ka meistarības, jo slovāki spēlē augstākā līmeni nekā Latvijas izlase. Daudzi (Slovākijas U-18 izlases) puiši spēlē Zviedrijas U-20 elitē, viens pat pieaugušo Elitsērijā, vēl daļa spēlē lielajā Slovākijas līgā,” spriež Latvijas U-18 izlases kapteinis G. Golovkovs. Savukārt vārtsargs Maksims Rešetņikovs rezumē: „Ar slovākiem otrajā spēlē nedaudz nepaveicās – nevarējām iemest 3 vārtus, bet tā spēle bija viena no labākajām pasaules čempionātā. Pietrūka veiksmes; mēs bijām vienādā līmenī ar viņiem.”

Virkne Latvijas U-18 izlases vērotāju un dalībnieku spriež, ka viens no Latvijas U-18 izlases vājākajiem posmiem šajā čempionātā bijis vārtsargu sniegums. Tāpēc izlasei nācies spēlēt no aizsardzības. Tomēr šāds spriedums un vainīgo atrašana nav taisnīga! Piemēram, Ziemeļamerikā spēlējošais uzbrucējs Roberts Šmits secina: „Diemžēl arī neviens vairākums netika realizēts, tikai divi 5-uz-3 vairākumi. Skatoties no mūsu vecuma grupas U-20 izlases virzienā, gribētos, lai Latvija sāktu pievērst vairāk uzmanības vārtsargu attīstībai un treniņiem”. Attīstības un treniņu doma ir pareiza, bet – vai tikai vārtsargu?

Latvijas U-18 izlases vārtsargu sniegums pasaules čempionātos elitē (saskaņā ar iihf.com):

	vārtsargs	dz. (tā gada U)	PČ gads	sp.	sp. laiks	GAA	atv. %	atv. met.	vieta PČ pēc atv. %*
1.	Ivars Punnenovs	1994. (U-18)	2012.	4	178:07	3.37	89.58%	86 no 96	7. (no 12)
2.	Nauris Enkuzens	1989. (U-18)	2007.	6	297:26	5.45	88.51%	208 no 235	11. (no 11)
3.	Elvis Merzļikins	1994. (U-18)	2012.	4	184:22	4.88	88.46%	115 no 130	9. (no 12)
4.	Kristers Gudļevskis	1992. (U-18)	2010.	6	339:03	5.13	85.57%	172 no 201	9. (no 11)
5.	Kristaps Nazarovs	1995. (U-18)	2013.	3	147:31	6.51	84.3%	86 no 102	10. (no 13)
6.	Maksims Rešetņikovs	1995. (U-18)	2013.	4	209:34	6.59	83.92%	120 no 143	11. (no 13)
7.	Vadims Miščuks	1993. (U-17)	2010.	1	25:51	11.61	80.00%	20 no 25	–
8.	Dainis Vasiļjevs	1990. (U-17)	2007.	2	62:34	8.63	76.32%	29 no 38	–

* Topā vārtsargi ar vismaz 40% no kopējā spēles laika.

Noraugoties U-18 izlašu vārtsargu statistikas salīdzinājumu, var secināt, ka caurmērā 2013. gada čempionātu vārtsargu cipari ir zem iepriekšējo gadu „vilcēju” rādījumiem. Taču – ne tik dramatiski, lai viņu personā saskatītu vienīgos vainīgos. Īpaši, ja salīdzina arī citus statistikas kritērijus. Piemēram, to pašu rezultativitāti un arī rezultativitātes Topus.

Piemēram, sešu spēļu gaitā Latvijas jauniešu izlase trāpīja pretinieku vārtos vien 7 reizes, t.i., vidēji 1,17 vārtu guvumi spēlē. Līdz šim U-18 elitē Latvijas jauniešiem tik maztrāpīgi nebija klājies. Pie šāda snieguma nekādi vārtsargi nebūs pie vainas… Un faktiski visos kritērijos Latvijas U-18 izlase izrādījās zemāk savas līdz šim zemākās latiņas.

Latvijas U-18 izlases sniegums pasaules čempionātos elitē (komandas „pamatcipari”):

kritērijs	2013.	2012.	2010.	2007.
vārtu guvumi : zaudējumi	7:39	18:26	15:34	10:34
vārtu starpība	-32	-8	-19	-24
vārtu guvumi vid. spēlē	1.17	3.00	2.50	1.67
uzvaras	0	2	1	0
punkti	0	7	3	0
sausas zaudēs	2	0	1	1
vieta	10. (ārā)	9. (paliek)	9. (ārā)	10. (ārā)
čemp. pamatgads (dz.)	1995.	1994.	1992.	1989.

*

Vai pratīsim secināt?

Psihologi un citi gudri speciālisti spriež, ka no zaudējumiem mācās vairāk nekā no uzvarām. Tad nu šoreiz mācību viela vairumā ir sagādāta kā federācijai, tā treneriem un spēlētājiem. Ja esam taisnīgi, tad jāatzīst – šis čempionāts U-18 izlasei ir bijis vispār švakākais līdzšinējā elites turnīru pieredzē. Lai kaut kas mainītos, ir jādara savādāk, jo, pārfrāzējot Einšteinu, nevar gaidīt jaunus rezultātus, strādājot (nestrādājot) tādām pašām metodēm…

Saistībā ar šo tad arī galvenais jautājums: Kādas principiālas izmaiņas, kardinālus lēmumus un darbus īstenos Latvijas Hokeja federācija? Kā Latvijas jauniešu hokeja sakārtošanas virzienā, tā Latvijas Virslīgas līmeņa uzlabošanā.

Latvijas U-18 izlases labākie 2013. gada pasaules čempionātā

kritērijs	spēlētājs	cipari
rezultatīvākie:	Edgars Homjakovs	3 (1+2) punkti
	Georgs Golovkovs	3 (1+2) punkti
vārtu guvējs:	Haralds Egle	2 vārtu guvumi
rezultatīvākie aizsargi:	Toms Bernhards	2 (1+1) punkti
	Jānis Jaks	2 (1+1) punkti
lietderīgākie:	Haralds Egle	±0
	Olafs Aploks	±0
lietderīgākais aizsargs:	Ralfs Karelis	-1
labākā MM summa:	Haralds Egle	3:5
	Olafs Aploks	3:5
	Ralfs Karelis	0:2
labākais iemetienos:	Edgars Homjakovs	55.32%
lielākais sp. laiks laukuma sp:	Jānis Jaks	24:56
treneru noteiktie 3 labākie:	Georgs Golovkovs	–
	Toms Bernhards	–
	Edgars Homjakovs	–

*

Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika U-18 pasaules čempionāta visās 6 spēlēs 2013. gada aprīlī (saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM*	SM	met.	vid.sp. laiks
	UZBRUCĒJI
1.	Edgars Homjakovs	1995.	6	1+2	-1	3:8	8	13	16:39
2.	Georgs Golovkovs C	1995.	6	1+2	-7	3:8	6	14	18:45
3.	Haralds Egle	1996.	6	2+0	±0	3:5	0	20	15:01
4.	Rihards Bukarts	1995.	6	1+1	-7	3:10	0	26	17:01
5.	Olafs Aploks	1995.	6	0+2	±0	3:5	8	7	14:27
6.	Roberts Šmits	1995.	6 (fakt. 5)	0+1	-3	1:6	0	3	8:21 (fakt. 10:01)
7.	Bruno Birzītis	1995.	6	0+1	-5	1:7	4	2	7:53
8.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	6	0+1	-8	3:9	4	10	17:56
9.	Dāvis Zembergs	1996.	6	0+0	-5	0:7	2	7	7:44
10.	Rūdolfs Pētersons	1995.	6	0+0	-6	0:12	12	6	12:25
11.	Maksims Osipovs	1995.	6 (fakt. 4)	0+0	-7	1:7	0	2	6:35 (fakt 9:53)
12.	Rūdolfs Krieviņš	1995.	6	0+0	-7	0:10	4	3	12:40
13.	Oskars Batņa	1995.	6	0+0	-7	0:10	8	3	12:46
	AIZSARGI
1.	Ralfs Karelis	1995.	6 (fakt. 4)	0+0	-1	0:2	4	2	7:30 (fakt. 11:15)
2.	Toms Berhnhards	1995.	6	1+1	-2	6:9	0	6	22:26
3.	Kristofers Bindulis	1995.	6	0+0	-4	1:10	6	1	15:21
4.	Ģirts Zemītis	1995.	6	0+1	-8	0:12	2	4	16:54
5.	Ralfs Grīnbergs	1995.	5	0+0	-8	0:12	2	0	15:25
6.	Jānis Jaks	1995.	6	1+1	-9	6:16	6	8	24:56
7.	Roberts Mamčics	1995.	6	0+0	-10	1:17	8	5	18:32
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	atv. %	GAA	MM	SM	atv. met.	sp. laiks
1.	Kristaps Nazarovs	1995.	3	84.31%	6.51	5:16	0	86 no 102	147:31
2.	Maksims Rešetņikovs	1995.	4	83.92%	6.59	2:23	0	120 no 143	209:34
–	Matīss Edmunds Kivlenieks	1996.	0	–	–	–	0	–	0:00

* MM = mikromači; komandas vārtu guvumi un zaudējumi spēlētājam esot laukumā.

Plašākai ainavai:

• U-18 pasaules čempionātu statistikas lapas – iihf.com (2013.; 2012.; 2010.; 2007.)
• Latvijas U-18 izlases sniegums 2012. gada pasaules čempionātā (statistika, rekordi utt.): tepat
• LHF vadoņa Kirova Lipmana izteikumi U-18 pasaules čempionāta rezultātu kontekstā un attiecībā uz Virslīgas stiprināšanu – apollo.lv
• Latvijas U-18 izlases snieguma kopsavilkums 2013. gada pasaules čempionātā pēc apakšgrupas spēlēm: tepat
• Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika 2013. gada pasaules čempionātā – iihf.com

[Latvijas U-18 izlases puišu foto fiksēts spēlē pret Čehijas U-18 izlasi 2013. gada 19. aprīlī; foto avots: iihf.com.]

Latvijas čempionāta play off „paraugstunda”. Arī Dinamo vadībai

Latvijas hokeja čempiona titula izcīnītāji – SMScredit.lv komanda, tiekot pie šīs godalgas, ir „lielajiem onkuļiem” un arī līdzjutējiem snieguši vērtīgu mācību. Ir ierasts un pierasts uzskatīt, ka Latvijas čempionāts ir ļoti zema līmeņa, zemāks par „jebko un jebkur”. Tomēr regulārās sezonas uzvarētāji SMScredit.lv pieveica kā Liepājas Metalurgs vienību, tā faktisko HK Rīga sastāvu. Un nevis kaut kā, bet sausās sērijās ar 2-0 un 3-0. Vai tiešām Latvijas čempionāts ir tik „zemas raudzes” kā to mālē?

Ir dzirdēti stāsti par „tiem laikiem”, kad Latvijas čempionāts bijis augsta kaluma un liela stipruma. Bet tagad viss ejot „uz grunti”. Līmenis krītoties, jaunie neesot vairs tādi, zāle ne tik zaļa vairs utt. Katrā gadījumā, Latvijas galvenā čempionāta – Virslīgas – līmeni ir pieņemts uzskatīt par stipri zemāku nekā kaimiņvalstīs bāzētie Baltkrievijas čempionāts, MHL un arī MHL B grupa. Tā ir viena no galvenajām motivācijām un pamatojumiem, kādēļ 2012./2013. g. sezonā, piemēram, četras komandas startēja MHL čempionātos.

Mācība Nr. 1. Par MHL B grupu

MHL B grupā spēlējošās komandas – Juniors, Liepājas Metalurgs, Prizma-Rīga (HS Rīga / Prizma) – bija paralēli pieteiktas arī Virslīgas čempionātam. Tomēr par savu galveno čempionātu jādomā uzskatīja tieši MHL B grupas Ziemeļrietumu divīzijas cīņas. Vismaz šīs divīzijas stiprākā – Liepājas – komanda, kuras MHL sastāvs ne vienmēr varēja ierasties uz Virslīgas spēlēm un tādēļ epizodiski savā vietā deleģēja dublierus. Taču pārējās divas komandas – Juniors un Prizma-Rīga – kā MHL B, tā Virslīgas regulārajā čempionātā startēja ar to pašu sastāvu faktiski visas regulārās sezonas garumā.

Regulārās sezonas summā par līderiem kļuva it kā pusprofesionāla, pusamatieriska SMScredit.lv vienība, nevis kāda no MHL B grupas komandām. Arī vecais, labais Ozolnieki / Monarch kolektīvs uz kopējā fona joprojām uzrādīja salīdzinoši pieklājīgu varēšanu, ieņemot regulārās sezonas 3. vietu. Augstāk bija tikai Dinamo sistēmas otrā jaunatnes komanda Juniors. Bet kā liepājnieki, tā prizmieši – aiz Ozolnieku sastāvā „iesaukto” veterānu, treneru un it kā bijušo hokejistu mugurām.

Mācība Nr. 2. Par Baltkrieviju un MHL A

Ja regulārās sezonas rezultātus MHL B grupas komandas varēja norakstīt uz Virslīgas čempionāta otršķirību, tad play off cīņām tika pievērsta nopietnāka vērība. It īpaši tādēļ, ka pakāpeniski sāka beigties „traucējoši blakusapstākļi”: regulārās sezonas un arī Latvijas vienību dalība MHL čempionātos, kā arī Baltkrievijas ekstralīgā.

Bet kas norisinājās izslēgšanas spēlēs? SMScredit.lv sausās sērijās tika galā gan ar Liepājas Metalurgs komandu, kas bija pastiprināta ar Baltkrievijas ekstralīgas kadriem, gan ar Juniors komandu, kas finālsērijā jau bija kļuvusi faktiski par HK Rīga komandu ar nelielu „piešprici” no KHL spēlējošā Dinamo. Protams, der pieminēt, ka Virslīgas reglaments ļauj spēlei pieteikt papildu – no tiem, kas paralēli pieteikti citu valstu čempionātos (t.i., Baltkrievijā, MHL, KHL), – ne vairāk kā piecus laukuma spēlētājus, kas pārauguši U-20 vecumu (dzimuši 1992. gadā un vecāki). Taču ar to visu liepājnieki „veda” spēlēt līdz pat astoņiem sava Baltkrievijas pamatsastāva spēlētājiem; te gan jāpiemin, ka pilnībā vēl nebija atbrīvojusies visa Liepājas MHL komanda. Bet Juniors sastāvu faktiski pilnībā varēja aizstāt ar HK Rīga sastāvu, diviem dinamiešiem un pēdējā spēlē arī vienu no MHL labākajiem vārtsargiem – Kristeru Gudļevski, atstājot sastāvā tikai 2 – 3 „īstā” Juniors sastāva spēlētājus. Un? „Lielo čempionātu” puišiem pietrūka motivācijas? Bet varbūt tomēr Latvijas Virslīgas līmenis SMScredit.lv „personā” nebija tik švaks, kā kāds grib vai liek domāt?

Dinamo fārmklubu Latvijas Virslīgā!

Uzreiz pēc Liepājas Metalurgs komandu sezonas pabeigšanās kluba pārstāvji ieziņoja, ka „lielajam hokejam” Liepājā iestājusies pauze – Baltkrievijas ekstralīgā un MHL B grupā komandas vairs netikšot uzturētas. Cits stāsts, ka līdzīgi paziņojumi bijuši pirms pāris gadiem. Tomēr viens no satura sausajiem atlikumiem ir: „Kāds, piemēram, Dinamo vai cienītā federācija, iedodiet mums naudu, ja Jums vajag nopietnu klubu Liepājā” un/vai „Dinamo var meklēt jaunu fārmklubu”.

Šajā kontekstā arī jautājums, kas skar Dinamo saimniecību? Varbūt ir pienācis īstais laiks cementēt Latvijas čempionāta līmeni? Ja jau ir par maz naudas, lai uzturētu savu klubu kādā Baltkrievijas ekstralīgā vai VHL? Tāpat nebūs jābēdājas, ka, redz, Baltkrievijas čempionāta līmenis krītas. Netālu no tēmas arī krietni diskutabls jautājums: cik liela jēga ir triju MHL B grupas komandu vadāšanai pa Krievijas Eiropas daļu un tās apkaimi? Varbūt ir vērts nopietnāk pievērsties Latvijas čempionātam, kas varētu būt pietiekami atbilstoša prakse. Katrā gadījumā, ne sliktāka, ko var iekrāt MHL B grupas plašumos.

Un tepat arī Virslīgas „mācībstunda” Dinamo saimniecībai. Vai nav pienācis laiks radīt savu fārmklubu un tieši Latvijas Virslīgā? Ja jau Dinamo rūp Latvijas hokeja nākotne…

Nav jau tā, ka līdz ar SMScredit.lv uzvaru Latvijas Virslīgas līmenis pēkšņi pieaudzis, ka katru trešo vai desmito čempionāta hokejistu varētu valsts izlasē vai vismaz Dinamo sastāvā iesaukt. Taču, ko sēsi, to pļausi. Varbūt pienākusi īstā mēness fāze sākt sēt?

Ieskatam:

• Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. sezonas reglaments – lhf.lv (cietā kopija: 2012-2013_Latvijas_Virsligas_reglaments)
• Latvijas Virslīgas 2013. gada play off statistika – lhf.lv

P.S. Vēsturei:

Latvijas Virslīgas rezultatīvākie spēlētāji 2013. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar lhf.lv):

	spēlētājs	dz.	komanda	sp.	punkti	SM
1.	Georgs Golovkovs	1995.	Juniors	6	6+3	2
2.	Valerijs Fiļimonovs	1979.	SMScredit.lv	5	2+7	4
3.	Ronalds Cinks	1990.	SMScredit.lv	5	5+3	2
4.	Renārs Undelis	1984.	SMScredit.lv	5	3+5	0
5.	Ričards Birziņš; aizsargs	1989.	Liepājas Metalurgs-2	3	1+6	2
6.	Jānis Straupe	1989.	Liepājas Metalurgs-2	3	3+3	0
7.	Valentīns Feoktistovs	1985.	Ozolnieki / Monarch	5	2+4	4
8.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	Juniors	6	0+6	6
9.	Lauris Bajaruns	1989.	Liepājas Metalurgs-2	3	4+1	2
10.	Sergejs Durdins; aizsargs	1980.	Ozolnieki / Monarch	5	3+2	6
11.	Viktors Bļinovs	1981.	Ozolnieki / Monarch	5	3+2	8
12.	Mihails Kokļins	1985.	SMScredit.lv	5	2+3	6

*

Latvijas Virslīgas statistiski veiksmīgākie vārtsargi 2013. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar lhf.lv):

	vārtsargs	dz.	komanda	sp.	laiks	GAA
1.	Kristers Gudļevskis	1992.	Juniors	1	59:00	1.02
2.	Kristaps Zelčs	1988.	Ozolnieki / Monarch	3	179:39	1.67
3.	Sergejs Kuzņecovs	1978.	Ozolnieki / Monarch	2	118:52	2.52

*

[Attēlā: Rīgas Dinamo kluba Padomes pārstāvji Juris Savickis un Guntis Ulmanis ar KHL Nadeždas kausu Dinamo sezonas noslēguma pasākumā 2013. gada martā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]