Rīgas Dinamo – 2. vietā?

87% punktu pirmajās 5 spēlēs vai, ja gribam vēl skaistākus ciparus, 100% pirmajās 4 spēlēs pārspēj pat visoptimistiskāko iztēli attiecībā uz Rīgas Dinamo sezonas startu. Turklāt tas viss vismaz uz brīdi ļauj ierindoties Rietumu konferences un visas KHL 2. vietā uzreiz aiz „tanka” – Maskavas Dinamo. Un vienu vietu augstāk par spēli mazāk aizvadījušo bruņutehnikas vienību SKA.

Cits sezonas sākuma skaistums ir Rīgas dinamiešu atrašanās KHL spēlētāju individuālajos Topos. Bez maz visos… Kails Vilsons ir viens no līgas diviem labākajiem snaiperiem – abiem ar SKA zvaigznīti Viktoru Tihonovu pa 5 vārtu guvumiem. Viens no līgas trim rezultatīvākajiem aizsargiem (katram pa 5 punktiem) ir Mets Robinsons. Viņš arī viens no diviem KHL lietderīgākajiem spēlētājiem – abiem ar Vitjaz aizsargu Branislavu Mezeju pa +7. Kas vēl? Mikaelam Tellkvistam starp līgas vārtsargiem trešais labākais „cauršāvības” koeficients – 0.98 vārtu zaudējumi vidēji spēlē. Un arī piektais labākais atvairīto metienu rādītājs (95.7%).

Skaidrs, ka regulārā sezona visu saliks pa plauktiņiem, jo hokeja cāļus atšķirībā no putnkopības pavasarī skaita. Tomēr pamats ir ielikts cienījams, par ko pelnīta atzinība.

Rīgas Dinamo sešu sezonu starts (pirmo piecu spēļu summa; iekavās kluba ieņemtā vieta attiecīgajā regulārajā sezonā, bet 2013./2014. g. sezonas aprēķinos – vieta iepriekšējā sezonā):

sezona	galv. treneris	punkti 5 sp. (U-Z)	mājas-izbr.	vārtu starp.	pretinieki
2008./2009.	Šuplers	5 (1-4)	0-5	12:24	Amur (2x; 20.); Metallurg (Novok.; 21.); Sibir (2x; 19.)
2009./2010.	Šuplers	6 (2-3)	3-2	17:18	Salavat Julajev (1.); Avangard (11.); Baris (14.); Spartak (10.); Vitjaz (23.)
2010./2011.	Šuplers	8 (3-2)	1-4	18:15	SKA (7.); Metallurg (Novok.; 23.); Sibir (11.); Amur (22.); Ak Bars (4.)
2011./2012.	Rautakallio	4 (1-4)	3-2	12:17	Ak Bars (6.); Atlant (9.); CSKA (18.); Dinamo (Minska; 13.); Lev (Poprada; 21.)
2012./2013.	Rautakallio	5 (2-3)	2-3	9:9	HC Lev Praha (15.); HC Slovan Bratislava (13.); CSKA (6.); Sibir (12.); Metallurg (Novok.; 21.)
2013./2014.	Ābols	13 (4-1)	1-4	15:7	Dinamo (Minska; 19.); Medveščak (-); Spartak (23.); Donbass (18.); CSKA (6.)

*

Acīgākie salīdzinātāji atgādina, ka šajā sezonas startā Rīgas Dinamo nav pretī nākuši smagākie gadījumi un neviens Austrumu konferences monstrs. Vienīgā Top komanda šīs sezonas ievadā ir bijusi CSKA, kurai tad arī ir zaudēts. Taisnība. Toties sezonas startu izdaiļo fakts, ka nav bijusi sava laukuma priekšrocība. No izbraukuma pārvesti 10 punkti no 12 iespējamiem…

Leģionāru sezona?

Ir tikai sezonas sākums, lai no statistikas mēģinātu izspiest tālejošus secinājumus, tomēr jau pašā sākumā „acīs krīt” leģionāru pienesums rezultāta veidošanā. Tādā apjomā tas nav manīts sezonas četras… No pirmajās piecās spēlēs dinamiešu sarūpētajiem 15 vārtu guvumiem astoņi ir uz leģionāru rēķina. Lauvastiesa – 5 trāpījumi – attiecas uz Kailu Vilsonu.

Rīgas Dinamo vārtu guvumu proporcija regulārajās sezonās (vārtu guvumi pamatlaikā un papildlaikā, neskaitot pēcspēles metienus; * 2013./2014. g. sezonā pēc pirmajām 5 spēlēm):

sezona	Latvijas spēlētāji	leģionāri	leģionāri laukuma spēlētāji
2008./2009.	65 (50.0%)	65 (50.0%)	Elisons; Hartigans; Hosa; Novāks; Ron. Petrovickis; Vestkots
2009./2010.	92 (57.5%)	68 (42.5%)	Arnasons; Fosters; Hosa; Iguldens; Karija; Rob. Petrovickis; Svets
2010./2011.	112 (62.9%)	66 (37.1%)	Hartigans; Karamnovs = 0; Mikušs; Rob. Petrovickis; Surovijs; Troters
2011./2012.	98 (78.4%)	27 (21.6%)	Hosa; Lundmarks; Luseniuss = 0; Melins = 0; Nieminens = 0; Šindels; Varjs
2012./2013.	71 (66.4%)	36 (33.6%)	Džonsons; Karls; Ščehura; Šremps; Žirū
2013./2014.*	7 (46.7%	8 (53.3%)	Haščāks = 0; Hosa; Robinsons; Ščehura; Vilsons

*

Nianses

Raugoties laukumā un statistikas tabulās sazīmējas vēl dažas interesantas nianses un elementi, kuriem ir vērts pievērst uzmanību:

• Vitālijs Pavlovs. Spēlētājs, kurš pirms sezonas tika ierindots uz ceturto maiņu pretendējošo puišu sarakstā, ir atzinīgi pastrādājis un nopelnījis iespēju uzspēlēt arī pirmajā maiņā, no kuras „ārā nekrita”. Piecās spēlēs sastrādātās četras piespēles ir viens no diviem rezultatīvākajiem cipariem starp Latvijas spēlētājiem Dinamo sastāvā un KHL kopumā.Marsels Hosa. Par trāpības mašīnu nav pārvērties, bet punktiņus ražo un ripu ceļā metas.
• Marsels Hosa. Par trāpības mašīnu nav pārvērties, bet punktiņus ražo un ripu ceļā metas.
• Miks Indrašis. Var arī šosezon.
• Gints Meija un Andris Džeriņš. Lielākais spēles laiks starp uzbrucējiem ir nevis galvenajiem rezultāta „taisītājiem”, bet nosauktajiem vīriem, kuri rūpējas par rezultāta nemainību kritiskākās epizodēs – nākot kā pirmie mazākumā un slāpējot pretinieku triecienmaiņas vienādos sastāvos. Turklāt abi partneri sapelnījuši pa diviem vārtu guvumiem.
• Kails Vilsons un Mets Robinsons. Bez vārdiem. Skatīt statistiku.
• Mikaels Tellkvists un Jakubs Sedlāčeks. Abiem vīriem šosezon bijušas tikai veiksmīgas spēles. Par laimi komandai, bet diemžēl par neražu Latvijas vārtsargu attīstības griezumā, abu Dinamo vārtsargu kvalitatīvais sniegums neļauj saskatīt viņu tuvumā kādu trešo vārtsargu. Vismaz pagaidām.
• Sandis Ozoliņš. Vairākuma un faktiski jebkura uzbrukuma smadzenes ir tieši Dinamo kapteinis, kas nav ne jaunums, ne pārsteigums. KHL statistiķu spēles uzskaites liecina, ka Sandim Ozoliņam ir starp laukuma spēlētājiem labākā mikromaču vārtu starpība (+7 jeb 7:0). Pārsteidzoši ir tas, ka, saskaņā ar KHL uzskaiti, Ozoliņam esot laukumā, Dinamo nav piedzīvojis nevienu vārtu zaudējumu! Kopā ar 7 vārtu guvumiem tas uzrunā. No Rīgas Dinamo sastāva vēl ir četri hokejisti, kuriem esot laukumā vārti nav „krituši”; taču tiem ir mazāks vai nekāds visas maiņas sastrādāto vārtu guvumu apjoms – Roberts Bukarts (3:0), Gunārs Skvorcovs (1:0), Marsels Haščāks (0:0), Arvīds Reķis (0:0).

P.S. Jaunie paliek tikai reglamentā

Uz pirmajām piecām spēlēm Rīgas Dinamo ir piesaistījuši piecus jaunos (U-22) hokejistus, kas atzīmējušies spēles pieteikumā, bet no kuriem tikai viens – uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs – ir reāli spēlējis. Pārējiem ne sekundes spēles laika. „Vadājot” puišus pa pieteikumu, KHL reglamenta formālās prasības ir izpildītas. Tagad derētu sagaidīt, kad sāk piepildīties šīs normas būtība un jēga – vairāk iespēlēt jaunos. Jādomā, ka arī tāda reize pienāks, jaunie būs gatavi un treneriem pietiks drosmes.

Bet pa to laiku citi Dinamo rezervisti gūst spēļu praksi MHL čempionātā HK Rīga sastāvā, kā arī Dinamo Juniors vienībā Latvijas Virslīgā. Latvijas čempionātā jau uzspēlējuši vārtsargs Māris Jučers un uzbrucējs Māris Bičevskis. Jučeram divās spēlēs uzvaru un zaudējumu bilance neitrāla (1:1), bonusā – viena rezultatīva piespēle. Bičevskim – viena spēle un viena piespēle.

Joprojām divu komandu pieteikumos rēgojas aizsarga Mārtiņa Poreja vārds. Viena komanda ir Rīgas Dinamo, bet otra – Dinamo „slepenais fārmklubs” Jokipojat Somijas otrā stipruma līgā Mestis. Starp citu, Jokipojat sastāvā arī trīs citi vēl nesen Dinamo uzspēlējušie – uzbrucēji Elvijs Biezais, Miks Lipsbergs un Raimonds Vilkoits.

Rīgas Dinamo spēlētāju individuālā statistika 2013./2014. g. regulārajā sezonā (pēc 5 spēlēm, saskaņā ar khl.ru; MM = mikromaču vārtu starpība; * iekavās spēļu skaits komandas pieteikumā, bet bez spēles laika):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM	SM	met.	iemet.	vid. sp. laiks
	UZBRUCĒJI
1.	Kails Vilsons	1984.	5	5+0	+5	7:1	6	15	39.2% (31 no 79)	17:32
2.	Miks Indrašis	1990.	5	2+2	+3	4:2	2	4	0% (0 no 1)	17:16
3.	Vitālijs Pavlovs	1989.	5	0+4	+4	6:2	2	3	25.0% (2 no 8)	15:12
4.	Marsels Hosa	1981.	5	1+2	+3	6:1	13	1	100% (1 no 1)	16:33
5.	Gints Meija	1987.	5	2+0	+4	4:1	4	6	50.0% (3 no 6)	18:36
6.	Andris Džeriņš	1988.	5	2+0	+3	3:1	2	12	42.7% (35 no 82)	18:09
7.	Mārtiņš Cipulis	1980.	5	1+1	+3	4:2	2	6	–	14:47
8.	Pols Ščehura	1985.	5	1+1	+3	3:2	18	8	53.8% (43 no 80)	16:02
9.	Roberts Bukarts	1990.	5	0+2	+3	3:0	0	11	–	13:54
10.	Gunārs Skvorcovs	1990.	3	0+1	+1	1:1	0	0	–	4:44
11.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	5	0+1	±0	1:1	0	4	50.0% (13 no 26)	7:13
12.	Juris Upītis	1991.	5	0+0	±0	2:1	2	4	0% (0 no 1)	9:36
13.	Marsels Haščāks	1987.	2	0+0	±0	0:0	0	3	–	13:19
–	Deivids Sarkanis	1994.	0 (4*)	–	–	–	0	–	–	0:00
	AIZSARGI
1.	Mets Robinsons	1986.	5	1+4	+7	8:2	0	5	–	23:21
2.	Sandis Ozoliņš	1972.	5	0+2	+5	7:0	12	2	–	20:22
3.	Georgijs Pujacs	1981.	4	0+0	+4	5:3	6	7	–	21:46
4.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	4	0+1	+2	5:2	2	4	–	20:23
5.	Kristaps Sotnieks	1987.	5	0+0	+2	3:3	2	4	–	19:06
6.	Rodrigo Laviņš	1974.	1	0+0	+1	1:1	0	2	–	16:05
7.	Oskars Cibuļskis	1988.	3	0+0	+1	1:1	0	4	–	19:04
8.	Arvīds Reķis	1979.	3	0+0	±0	0:0	4	3	–	17:52
–	Edgars Siksna	1993.	0 (4*)	–	–	–	0	–	–	0:00
–	Krišs Lipsbergs	1993.	0 (1*)	–	–	–	0	–	–	0:00
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	uzv.-zaud.	atv.	MM	SM	GAA	„sausi”	sp. laiks
1.	Mikaels Tellkvists	1979.	4	3-0	95.7%	11:4	2	0.98	0	244:32
2.	Jakubs Sedlāčeks	1990.	1	1-0	94.4%	4:2	0	2.00	0	60:00
–	Rihards Cimermanis	1993.	0 (5*)	–	–	–	0	–	–	0:00

*

Plašākam skatam:

• Rīgas Dinamo spēlētāju statistika – khl.ru

[Attēlā: Kamēr Sandis Ozoliņš laukumā, pretiniekiem “nespīd”. Vismaz pagaidām. Foto fiksēts treniņspēlē Valmierā 2013. gada 27. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com.]

Dinamo pārbaužu summa pirms sestās sezonas

KHL un Rīgas Dinamo sestā sezona ir klāt. Treniņnometnē un divos pārbaudes spēļu turnīros ir bijis diezgan laika, lai saprastu šīs sezonas kontingenta potenciālu un racionālāko pielietojumu. Galvenais treneris Artis Ābols viedi saka, ka punktus par pārbaudes spēlēm nedod, ko varētu attiecināt arī uz šo spēļu statistiku kopumā. Tomēr – ieskats Dinamo „bruņoto spēku” varējumā pirms īstās sezonas.

Sava laika komunistu spārnotais lozungs „No katra pēc spējām, katram pēc vajadzības” ir dzīvs arī tagad un hokejā. Ne tikai tāpēc, ka no uzbrucēja un vārtsarga hokejā tiek prasīti atšķirīgi pienākumi, bet arī tāpēc, ka no dažādiem pat viena ampluā spēlētāja tiek gaidīts dažāds varējums. Nu, skaidrs, ka, piemēram, no Marsela Hosas tiks prasīts savādāk nekā, piemēram, no Kārļa Ozoliņa vai Gunāra Skvorcova. Grozi kā gribi, bet dalījums ‘savējie / leģionāri’, ‘jaunie / vecie’ paliek. Vieniem tiek vairāk piedots, no citiem – mazāk gaidīts. Gala beigās „labie” un „sliktie” tiek atrasti neatkarīgi no komandas kopējā snieguma. Vēl varētu vērtēt atsevišķi kategorijas ‘lētie’ un ‘dārgie’. Taču tas iespējams tikai pilnībā publiskotu algu un bonusu apstākļos, kas acīmredzot jāatstāj uz līgas un Dinamo brieduma gadiem.

Leģionāru frakcija

3 kanādieši, 2 slovāki, zviedrs, čehs. Trīs no septiņiem leģionāriem Rīgas kluba ierindā bija redzēti arī iepriekš, tādēļ uzskatāmi par pārbaudītām vērtībām. Arī pārbaudes spēļu gaitā „pērnie” – centrs Pols Ščehura un vārtuvīrs Mikaels Tellkvists – kopumā izskatījās itin pieklājīgi. Skaidrs, ka no periodiski Dinamo ierindā labus laikus piedzīvojušā Marsela Hosas tiek cerēts vismaz daļējs savu labāko laiku sniegums. Pārbaudes spēlēs viņam pilnībā atrādīties, jādomā, patraucēja trauma. Tomēr visādi citādi – nav īpašu pazīmju, kas liecinātu par Hosas īpašo trāpīgumu. Skaidrs, ka starpsezonas spēlēs tiek meklētas rezultatīvas saiknes, un pārbaudes spēles nav kritērijs. Tomēr viena no jaunās sezonas intrigām ir – Hosa pamodīsies vai nē?

Pārbaudes spēļu summā pēc pilnas lozes izskatījās abi jaunpienācēji no Kanādas. Centrs Kails Vilsons un labējā nūjas tvēriena aizsargs Mets Robinsons labi aizpilda tradicionāli deficītās vakances itin pieklājīgi. Par Robinsonu nav pārsteigums, jo pie eiropeiska hokeja un laukumiem radis jau 3 sezonas spēlējot Skandināvijas valstīs. Ar Vilsonu gan pozitīvss pārsteigums, jo vienam otram kadram, kas ieradās no AHL, bija nepieciešams noteikts adaptācijas posms, kas mēdza ievilkties patālu sezonā. Ar pārslēgšanos savulaik buksēja Troters, Žirū…

No čeho-slovāku try-out (pārbaudes laika) līgumu virknes divi izrādījušies ne-pabiras un noderīgi Dinamo pilnvērtīgu līgumu slēgšanai. Čehu ekstralīgas vārtsargs Jakubs Sedlāčeks auguma centimetrus centīgi kompensē ar citām kvalitātēm, atrisinot vārtsargu jautājumu un diezgan pārliecinoši attālinot no Dinamo vārtu līnijas pašmāju pretendentus. Savukārt slovāku ekstralīgas bombardierim Marselam Haščākam ar trāpījumiem KHL komandu vārtos nesokas viegli, bet pazīmes liecina, ka prasmes un vēlme ir. Ar īstajiem partneriem varētu kļūt arī par sezonas atradumu.

Komandas mikroklimats un kultūra

KHL sestajā sezonā Dinamo sastāva vaibstus veido arī 3 veterāni (36+), kuriem Dinamo krekls pie miesas pieaudzis. Lai arī tagad 41 gadus vecajam pussargam Sandim Ozoliņam, 39 gadus vecajam aizsargam Rodrigo Laviņam un šomēnes 37 gadu slieksni pārkāpjošajam uzbrucējam Aleksandram Ņiživijam pērnsezon bija brīvprātīgi vai diktēti sānsoļi ārpus Dinamo, visi 3 ir īstenākie dinamieši. Ozoliņa kā kapteiņa atgriešanās komandas sastāvā ir arī konkrēts emocionālais dopings.

Ko gaidīs no veterāniem? Vispirms jau darba ētiku, pienesumu uz soliņa un ģērbtuvē, padomu, piemēru, jaunāku biedru skološanu. Un, ja vajag, treneri līdzās uz ledus, vienā maiņā. Un tikai pēc tam – Ozoliņa vairākums, Ņiživija virtuozitāte, Laviņa rāmums. Šie vīri ir jau neatņemama jaunlaiku Dinamo nesenās vēstures sastāvdaļa. Un pat, ja pietuvojusies karjeras pēdējā (-s) sezona (-s) profesionāla hokejista ādā, Rīgas komanda šiem vīriem ir piemērotākā vieta, kur to (tās) aizvadīt. Tieši tā ir kluba kultūras un tradīciju kopšanas sastāvdaļa. Lai veselība!

Mugurkauls

Dinamo jaunās sezonas snieguma stabilitāte lielā mērā būs atkarīga no komandas trīsdesmitgadniekiem (dz. 1979. – 1981.), kuru varēšanai jābūt pilnbriedā un starpībai starp labām un sliktām spēlēm – minimālai. Revolūciju no viņiem negaida, bet nesatricināmu aizmuguri gan. Ja ne uzbrukuma fāzē, tad – aizsardzību cementējot. Pārbaudes spēlēs veicās dažādi, bet – jāsāk vērtēt no 5. septembra.

Tiesa, uzbrucējs Mārtiņš Cipulis arī pārbaudes spēlēs uzrāda priecējošu rezultativitāti, dodot vajadzīgo paātrinājumu ceturtās maiņas jaunatnei. Aizsargs Krišjānis Rēdlihs cenšas progresēt arī savos 32 gados un pārī ar Ozoliņu kļuvis vēl drošāks, pieslēdzoties uzbrukumam. Aiz viņiem aizsargi Georgijs Pujacs un Arvīds Reķis. Šiem četriem kopā ar veterāniem ir jākļūst par Dinamo zālēm pret pārkaršanu un paniku laukumā jebkura rezultāta un spēles gaitas apstākļos.

Bijušie „jaunie, perspektīvie”

Jaunā sezona ir laiks, kad vajadzētu sevi apliecināt nesenajiem jaunajiem (dz. 1987. – 1991.), no kuriem daļu vēl relatīvi nesen uzlūkoja ceturto, trešo maiņu kontekstā. Daži bijuši arī spilgtāki. Savu pirmo pilno KHL sezonu „spridzināja” un arī pārbaudes spēlēs diezgan pamanāms bija rezultāta taisītājs Miks Indrašis. Taču rezultativitātes punkti Karsuma, M.Rēdliha, Sprukta, Dārziņa prombūtnes laikā tiek gaidīti arī no pārējiem pašmāju perspektīvajiem.

Cerības kausā uzrādīto jaudu turpinājums tiek cerēts no trāpīt mākošā Roberta Bukarta. 25-gadniekiem Andrim Džeriņam un Gintam Meijam ir iedalīts laiks skaitliskajā mazākumā un darbs pretinieku triecienmaiņu neitralizēšanai. KHL sestā sezona ir pats laiks šiem uzbrucējiem ieņemt atslēgas vietu Dinamo sastāvā. Tāpat derētu „pievilkties” nesenajiem liepājniekiem – Vitālijam Pavlovam un Gunāram Skvorcovam. Skaidrs, ka abu pretenziju loks ir ceturtā maiņa, taču vieta arī tajā būs jāizcīna.

Pie šīs paaudzes pieskaitāmi arī aizsargi Kristaps Sotnieks un Oskars Cibuļskis, kurus savulaik zināmā mērā skolojis vienā pārī spēlējošais Sandis Ozoliņš. Pirms dažiem gadiem Dinamo galvenais treneris Juliuss Šuplers slavēja un pasniedza puišus kā „Latvijas hokeja nākotni”, tagad laiks pārliecinoši apstiprināt, ka viņi ir šīs valsts nosauktās spēles tagadne.

Par vietu sastāvā pacīnīties nenāksies viegli aizvadītās sezonas „obligātajiem” jaunajiem – 1991. gadā dzimušajiem, kuriem iepriekšējās 2 sezonās tikšanu sastāvā KHL reglaments, ja ne garantēja, tad atviegloja. Tagad par vietu sastāvā jācīnās bez reglamenta atbalsta. Turklāt no aizmugures nāk aktuālie jaunie – 1992. gadā dzimušie un jaunāki, kuriem reglaments dod „brīvbiļetes” jaunajā sezonā. Uzbrucējs Juris Upītis pārbaudes spēlēs atgādināja, ka viņa tēmeklis joprojām kārtībā – 4 spēlēs 3 vārtu guvumi, pamatā spēlējot 4.-ajā maiņā. Centra uzbrucējam Mārim Bičevskim traumas dēļ starpsezonā nav sanācis uzspēlēt, bet aizsargu Mārtiņu Poreju it kā gaidot Dinamo fārmveidīgas sadarbības partneri Jokipojat somu otrajā līgā. Tiesa, ar Poreju un arī Upīti pēc try-out ir noslēgts pilnvērtīgs līgums.

Aktuālie jaunie

Šosezon obligāto-jauno frontē toni nosaka „eksports” no dižķibeli piedzīvojušā Liepājas Metalurgs kluba. Rietumvējš atnesis 3 jaunos hokejistus. Kā pirmais nosaucams 19-gadīgais uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs, kura sniegums pārbaudes spēlēs nevar nepriecēt. Un ne tikai rezultativitātes griezumā. Jā, visās 9 pārbaudes spēlēs vienmērīgu sniegumu atrādīt ir sarežģīti. Taču Kuzmenkova parakstīšana ir vērta, ne tikai skatoties uz dzimšanas datiem. Aizsargam Edgaram Siksnam un uzbrucējam Kārlim Ozoliņam bija īsāka iespēja sevi parādīt pārbaudes spēlēs. Tāpat arī no jaunatnes komandas HK Rīga paņemtajam 18-gadīgajam uzbrucējam Deividam Sarkanim lielākā daļa pieteikto pārbaudes spēļu bija jānoraugās no komandas rezervistu soliņa kā 13.-ajam uzbrucējam.

Mega-daudz iespēju nebūs arī īstajā čempionātā, bet jaunajiem pie tām būs jāķeras ar ragiem un nagiem. Jo pretējā gadījumā, lai arī reglaments 18 laukuma spēlētāju sastāvā pieprasa vismaz divus jaunos (vai 4 no 20), puiši var palikt tikai pieteikumā. Jo treneri var likt kādam pieredzējušākam „skriet” divās maiņās, nemaz nerunājot par laicīgu pārkārtošanos komandas spēlei 3 maiņās.

Bet, lai izdodas!

Rīgas Dinamo spēlētāju statistika 2013. gada starpsezonas visās 9 pārbaudes spēlēs (slīprakstā – no komandas atbrīvotie):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	SM	komentārs
	UZBRUCĒJI
1.	Kyle Wilson	1984.	8	4+4	6
2.	Miks Indrašis	1990.	8	4+2	0
3.	Mārtiņš Cipulis	1980.	9	2+3	2
4.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	9	2+3	6
5.	Paul Szczechura	1985	8	2+2	0
6.	Juris Upītis	1991.	4	3+0	2
7.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	7	1+2	0
8.-9.	Roberts Bukarts	1990.	7	1+2	2
	Marcel Hossa	1981.	7	1+2	2
10.	Andris Džeriņš	1988.	7	0+3	2
11.	Marcel Haščák	1987.	8	2+0	4
12.	Patrik Valčák	1984.	1	0+2	0	atbrīvots (bija try-out)
13.	Kirils Tambijevs	1992.	1	1+0	0	atbrīvots (bija try-out)
14.	Gints Meija	1987.	7	1+0	2
15.	Kārlis Ozoliņš	1994.	3*	0+1	2
16.	Lauris Bajaruns	1989.	4	0+1	2	atbrīvots (bija try-out)
17.	Deivids Sarkanis	1994.	3*	0+0	0
18.-19.	Vitālijs Pavlovs	1989.	4	0+0	0
	Gunārs Skvorcovs	1990.	4	0+0	0
20.	Māris Bičevskis	1991.	0	–	–	bija traumēts; trenējas ar komandu
	AIZSARGI
1.	Mat Robinson	1986.	8	1+4	2+B
2.	Oskars Cibuļskis	1988.	9	1+1	4
3.	Arvīds Reķis	1979.	3	0+2	6
4.	Krišjānis Rēdlhs	1981.	8	0+2	0
5.	Sandis Ozoliņš	1972.	5	0+1	2
6.	Georgijs Pujacs	1981.	7	0+1	4
7.	Rodrigo Laviņš	1974.	7	0+1	7+20
8.	Kristaps Sotnieks	1987.	8*	0+1	6
9.	Edmunds Augstkalns	1994.	1	0+0	0	pārcelts uz HK Rīga
10.	Mārtiņš Porejs	1991.	4	0+0	2	bija ziņa par spēlēšanu Jokipojat (Som. 2.)
11.	Edgars Siksna	1993.	4*	0+0	4
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	vārtu zaud.** (~min.)	SM	komentāri
1.	Mikael Tellqvist	1979.	5	9 (313 min.)	0	ap 1.73 vidēji spēlē
2.	Jakub Sedláček	1990.	4	7 (245 min.)	0	ap 1.71 vidēji spēlē
3.	Māris Jučers	1987.	0	–	0	tiekot meklēts „īres” klubs
4.	Rihards Cimermanis	1993.	0	–	0

P.S. * Kārlim Ozoliņam un Deividam Sarkanim, iespējams, vēl kāda spēle ar minimālu spēles laiku, kad pieteikts kā 13.-ais uzbrucējs. Tas pats ar Edgaru Siksnu, Mārtiņu Poreju un Kristapu Sotnieku kā 7.-to aizsargu. ** Vārtu zaudējumi spēles laikā, neskaitot izšķirošos pēcspēles metienus.

P.P.S. 1993. g. dzimušie un jaunāki var tikt rotēti uz MHL komandu HK Rīga.

[Attēlā: Pēdējā pārbaudes spēle galā, un Dinamo tās kapteiņa personā saņem turnīra 2. vietas “laurus”. Foto: Rīgas Dinamo ofic. profils facebook.com.]

Masaļskis kā nedēļas zvaigzne

Eirāzijā hokeja čempionātu regulārās sezonas tuvojas vidum vai ir jau to sasniegušas. Tas ir laiks, kad sāk iesilt tie spēlētāji, kuriem nepieciešams ilgāks laiks, kā arī izkristalizējas, kuri hokejisti ir garo distanču skrējēji jeb „ilgi spēlējošās plates”, ja tā patīk labāk, un kuri tādi nav. 19. – 25. novembra nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.

1. Edgars Masaļskis

Viens no Hantimansijskas Jugra vienības panākumu kalējiem ir vārtsargs Edgars Masaļskis, kura sniegums ļauj komandai pamazām rāpties no KHL Austrumu konferences zemākiem plauktiem uz play off zonu. Pašreiz Jugra ar 39 punktiem 29 spēlēs ieņem 10. vietu konferencē; taču no 8. un 9. vietas ieņēmējiem to šķir vairs tikai 1 punkts. Masaļskis Hantimansijskas komandas vārtos aizvadītajā nedēļā cīnījās 2 spēlēs, abas reizes palīdzot komandai uzvarēt – vienreiz pēcspēles metienos, otrreiz papildlaikā. Kopā aizvadītajās 126 minūtēs un 23 sekundēs gadījās tikai divi vārtu zaudējumi (GAA 0.95). Abu spēļu summā pa Edgara Masaļska sargātajiem vārtiem „lādēts” 73 reizes; atvairīto metienu procents – 97,26%. Šie „cipari” ir patikuši arī KHL statistiķiem, kā rezultātā Masaļskis atzīts par KHL labāko vārtsargu aizvadītajā nedēļā. Kā mājiens ar sētas mietu Jugra treneriem – izmantot Masaļska „uzpumpētās” prasmes un „nepurgāt” savus esošos aktīvus, cenšoties iespēlēt sapņus un cerības – pērnās sezonas vārtu zvaigzni Mihailu Birjukovu.

2. Juris Upītis

Aizvadītajā nedēļā Rīgas Dinamo jaunatnes komandai HK Rīga MHL kalendārs bija „iesvēris” pēc kārtas 3 spēles pret Znaroka trenētā Maskavas Dinamo jaunatnes komandu HK MVD. Sērija noslēdzās ar ceturto spēli jaunajā nedēļā ar summu 3-1, bet aizvadītajā nedēļā seriāls bija vēl tikai 2-1 HK Rīga labā. Šajās 3 spēlēs ar sešiem rezultativitātes punktiem (0+6) un lietderības koeficientu +2 ir izcēlies uzbrucējs Juris Upītis. Viņš turpina nostiprināt savas pozīcijas HK Rīga rezultativitātes Topa galvgalī; tagad Upītim ir 31 punkts (9+22), kas izcīnīts 32 spēlēs. No MHL līdz KHL hokejam ir diezgan ievērojama starpība; tomēr Upīša rezultativitātes punkti ir ne tikai zināma „apdrošināšanās” HK Rīga treneriem, bet arī mēms sauciens Dinamo treneru virzienā. Par tēmu, ka varbūt ir vērts likt pie malas „vecās lietas” un atkal dot Jurim Upītim iespēju uzspēlēt uz KHL ledus. Gala beigās viņš arī ir 1991. gadā dzimis hokejists, uz kuriem šosezon attiecas sastāva „atvieglojumi”.

3. Mārtiņš Porejs

Mārtiņa Poreja sēdēšana uz Dinamo soliņa kā pieteiktajam septītajam aizsargam bez spēles laika, kā arī komandējumi uz Liepājas Metalurgs un HK Rīga komandām ir vainagojušies ar debiju KHL oficiālajās spēlēs. Aizvadītajā nedēļā Porejs Dinamo ierindā aizvadīja 2 spēles, kuru summā iekrāja aizsargam vērā ņemamu rezultativitāti (1+1) un diemžēl negatīvu lietderības koeficientu (-2). Jāpiebilst, ka mīnusainā spēle bija pret Salavat Julajev (3:7), kurā arī komandas līderi sabrauca auzās un mīnusos. 19.-25. novembra nedēļā pa diviem punktiem sapelnīja vēl divi Latvijas aizsargi KHL laukumos (Ozoliņam 2 spēlēs 0+2 punkti un lietderība -1; Galviņam 2 spēlēs 0+2 punkti un lietderība -2), taču Mārtiņam Porejam bija vērtīgāka punktu sadales proporcija. Turklāt, ja ņem vērā, ka tie ir 21 gadus vecā hokejista pirmie soļi KHL čempionātā, tad situācija izskatās pozitīvākā gaismā. Lai arī tajā visā ir vairāk veiksmes nekā meistarības, ar to Top 4 šajā nedēļā pietiek.

4. Pauls Hodzko

Liepājas Metalurgs jaunatnes komanda joprojām „tur kanti” MHL B grupas čempionātā. 20 spēlēs ir sakrāti 50 punkti! Ar to Liepājas komandai pietiek, lai joprojām ierindotos Ziemeļrietumu divīzijas turnīra tabulas 1. vietā. Savukārt rezultatīvākais liepājnieks MHL B grupā aizvadītajā nedēļā bija uzbrucējs Pauls Hodzko (dz. 1993.), kurš 2 spēlēs „uztaisīja” 4 punktus (2+2) un lietderības koeficientu +5.

Topa tuvumā

Rīgas Dinamo uzbrucējs Mārtiņš Karsums aizvadītajā nedēļā „lasīja” vidēji pa punktam un lietderības mīnusam spēlē – 3 spēlēs 1+2 punkti un lietderība -3. Jokipojat uzbrucējs Vitālijs Pavlovs Somijas otrajā līgā (Mestis) 2 spēļu summā iekrājis 2 vārtu guvumus un neitrālu lietderības koeficientu. Savukārt Bilij Bars uzbrucējs Vitālijs Hvorostiņins ticis pie 3 punktiem (2+1) un lietderības koeficienta +3 Ukrainas čempionāta (PHL) 2 spēlēs. Bet Hull Stingrays uzbrucējs Jānis Ozoliņš britu hokeja virslīgas (EIHL) 2 spēlēs ir četras reizes rezultatīvi piespēlējis.

Netālu no aizvadītās nedēļas Topa atrodas arī HK Rīga uzbrucējs Nikolajs Jeļisejevs (dz. 1994.), kuram MHL čempionāta 3 spēlēs fiksēti 3 vārtu guvumi un lietderības koeficients +1. Tikpat daudz vārtu guvumus (trīs) MHL čempionātā, bet pat mazākā spēļu skaitā (divās), ir iespējis MHK Himik uzbrucējs Kirils Tambijevs; lietderības koeficients viņam gan pa nullēm. Seattle Thunderbirds uzbrucējs Roberts Lipsbergs (dz. 1994.) aizvadītajā nedēļā ir bijis rezultatīvākais Latvijas hokejists Kanādas junioru elitē; viņš WHL čempionāta 2 spēlēs uzkrājis 3 punktus (2+1) un negatīvu lietderības koeficientu (-1). Vēl atzīmējams Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Toms Andersons (dz. 1993.), kurš Šveices junioru elitē SC Bern Future (U20) ierindā 2 spēlēs guvis 3 punktus (1+2).

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Atskatam:

NOVEMBRA TOPI

• 29. oktobra – 4. novembra nedēļas Top 4: atvērt
• 5. – 11. novembra nedēļas Top 4: atvērt
• 12. – 18. novembra nedēļas Top 4: atvērt

OKTOBRA TOPI

• 1. – 7. oktobra nedēļas Top 4: atvērt
• 8. – 14. oktobra nedēļas Top 4: atvērt
• 15. – 21. oktobra nedēļas Top 4: atvērt
• 22. – 28. oktobra nedēļas Top 4: atvērt

SEPTEMBRA TOPI

• 4. – 9. septembra nedēļas Top 4: atvērt
• 10. – 16. septembra nedēļas Top 4: atvērt
• 17. – 23. septembra nedēļas Top 4: atvērt
• 24. – 30. septembra nedēļas Top 4: atvērt

[Attēlā: 19. – 25. novembra nedēļas labākais KHL vārtsargs Edgars Masaļskis. Foto fiksēts 2012. gada rudenī; foto avots: atlant-mo.ru.]

Un atkal tas Indrašis…

Aizvadītās nedēļas pamanītākais Latvijas hokejists bija Miks Indrašis, kurš starmešu gaismā nonāca pēc īpaši veiksmīgas spēles pret SKA 31. oktobrī. Indrašis pēc nospēlētām 8 sekundēm atklāja rezultātu un arī 8 sekundes līdz spēles beigām trāpīja izšķirošo vārtu guvumu. Ar to bija precīzi iemērīts, lai Krievijas mediji viņu sauktu par „nākotnes superzvaigzni”, salīdzinātu ar Sandi Ozoliņu un iesmaidītu, minot kā nākamo Dinamo kandidātu pārdošanai uz turīgo Kazaņas Ak Bars. 29. oktobra – 4. novembra nedēļas Latvijas hokejistu Top 4.

1. Miks Indrašis

Jau otro nedēļu pēc kārtas nedēļas Topa pirmajā vietā Miks Indrašis. Un atkal, pateicoties sniegumam vienā spēlē. Taču šoreiz ne pret līgas pastarīti, bet pret „bargo kundzi” SKA, kurai dinamieši esot neērti pretinieki. Aizvadītās nedēļas 3 spēļu summā Indrašim 3 punkti (2+1) un lietderības koeficients +3. Pēc izcilās spēles pret Sanktpēterburgas vienību kā Latvijas, tā Krievijas mediji neskopojās ar komplimentiem Mika virzienā: „Latvijas hokeja nākotnes superzvaigzne” un „pēc Sanda Ozoliņa tik spilgtu individuālistu Latvija nav redzējusi” (sport-express.ru); „cilvēks, kas uztaisīja spēli pret SKA” un „jau tagad Ak Bars var skatīties, kā spēlē viņu nākotnes leģionārs” (sports.ru). Šosezon kļuvis jau ierasti, ka nepārtraukti virsrakstos un Topā ir Miks Indrašis, „vakar” (pērn) vēl jaunatnes vienības HK Rīga un arī fārmkluba Liepājas Metalurgs kadrs. Varbūt Tambijeva paspārnē un/vai Liepājas komandā ir vēl kāds trāpīgs talants, kuru ir vērts pamēģināt ārpus enerģijas maiņām – piemēram, otrajā uzbrukuma virknējumā?

2. Mārtiņš Karsums

Par Dinamo piektās sezonas „nešķiramajiem” kļuvuši jau piesauktais Miks Indrašis un Mārtiņš Karsums, starp kuriem virmo šīs sezonas rezultatīvākā saprašanās. Abi ir Dinamo rezultativitātes līderi un pretiniekiem bīstamākais tandēms. Aizvadītajā nedēļā Karsumam 3 spēļu summā 0+3 punkti un lietderības koeficients +3, kas viss, tāpat kā Indrašim, nokārtots vienā spēlē – pret SKA. Jāpiebilst, ka abi Dinamo rezultativitātes līderi ir aizvadītās nedēļas rezultatīvākie Latvijas personāži KHL ledus laukumos. Atliek vien abiem novēlēt veiksmes Latvijas izlases pārbaudes spēlēs.

3. Artūrs Kuzmenkovs

Vēl viens nedēļas Topu „klients” ir Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs (dz. 1993.), kurš joprojām „valda” Liepājas Metalurgs un visas Baltkrievijas ekstralīgas rezultatīvāko spēlētāju saraksta augšgalā. Arī aizvadītajā nedēļā Kuzmenkovs bija rezultatīvākais Liepājas komandas ierindā, palīdzot savai vienībai kaldināt uzvaru aizvadītās nedēļas visās 3 spēlēs. Tajā skaitā, ar 12:3 pret HK Vitebsk komandu. Attiecīgi Artūram Kuzmenkovam 3 spēļu summā 6 rezultativitātes punkti (2+4) un lietderības koeficients +2. Ja vēl atceramies, ka jaunajam hokejistam ir vien 18 gadi…

4. Zemgus Girgensons

Pirmoreiz līdz šīs sezonas Top četriniekam aizklauvējusies Latvijas hokeja lielā cerība – centra uzbrucējs Zemgus Girgensons (dz. 1994.), kurš šosezon aizvada savu pirmo pieaugušo sezonu. Tas notiek AHL vienības Rochester Americans ierindā. Starp citu, tajā pašā komandā, kur savulaik varēja izpausties cits latviešu centrs Jānis Sprukts un pāris spēles aizvadīja tagadējais Novosibirskas Sibir treneris – tolaik vārtsargs Pēteris Skudra. Tagad netrūkst hokeja pazinēju, kas jau pirmajās Girgensona pieaugušajās spēlēs no viņa „pieprasa” vismaz 2-3 punktus spēlē un „noliek”, jo tas nenotiek. Tomēr der atcerēties, lai arī Zemgus ir vērtēts perspektīvi un draftēts augstu, viņš ir 18 gadus jauns hokejists, kurš vēl sezonas 3 atbildīs Ziemeļamerikas junioru līgu vecuma standartiem. Aizvadītajā nedēļā Girgensonam 2 spēlēs 2 punkti (1+1) un lietderības koeficients +1. Neslikts sniegums Ziemeļamerikas šī brīža stiprākajā līgā.

Topa apkaimē

Norvēģijas stiprākās līgas laukumos joprojām turpina „kontrolēt situāciju” Stjernen Hockey uzbrucējs Aleksandrs Macijevskis – 2 spēlēs 4 punkti (2+2) un lietderība +2. Vācijas DEL līgas čempionātā atstrādā cits Latvijas izlases veterāns – Krefeld Pinguine uzbrucējs Herberts Vasiļjevs – 4 spēlēs 5 punkti (2+3) un neitrāla lietderība. Hantimansijskas Jugra komandas apritē „uz pilnu klapi” jau labu laiku kā atgriezies vārtsargs Edgars Masaļskis, kuram aizvadītajā nedēļā tikai viena spēle, bet ar lieliskiem cipariem: 97,1% atvairītu metienu un vidēji spēlē piedzīvotu vārtu zaudējumu koeficientu (GAA) 1,01. Somijas otrā stipruma līgā (Mestis) atzīmējies no Rīgas Dinamo uz Jokipojat vienību aizdotais aizsargs Mārtiņš Jakovļevs, kuram 3 spēlēs fiksēti 2 punkti (1+1) un neitrāls lietderības koeficients.

Kanādas junioru elites – CHL līgu – čempionātos rezultatīvākais sniegums aizvadītajā nedēļā izdevies uzbrucējam Robertam Lipsbergam (dz. 1994.), kurš Kanādas rietumos un ASV ziemeļrietumos (WHL) Sietlas komandas ierindā aizvadīja 3 spēles, ienesot 4 rezultativitātes punktus (1+3), bet negatīvu lietderības koeficientu (-1). HK Rīga ierindā nedēļas rezultatīvākais spēlētājs MHL čempionātā bija Nikolajs Jeļisejevs (dz, 1994.) ar 4 punktiem (2+2) un lietderības koeficientu +2 (3 spēlēs). Uz MHL B grupas ledus rezultatīvākais Latvijas hokejists bija Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas uzbrucējs Valters Freijs (dz. 1994.), kurš 2 spēlēs nokārtojis 5 punktus (3+2) un lietderības koeficientu +5. Starp citu, Liepājas komanda turpina būt MHL B grupas Ziemeļrietumu divīzijas līdervienība!

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Atskatam:

OKTOBRA TOPI

• 1. – 7. oktobra nedēļas Top 4: atvērt
• 8. – 14. oktobra nedēļas Top 4: atvērt
• 15. – 21. oktobra nedēļas Top 4: atvērt
• 22. – 28. oktobra nedēļas Top 4: atvērt

SEPTEMBRA TOPI

• 4. – 9. septembra nedēļas Top 4: atvērt
• 10. – 16. septembra nedēļas Top 4: atvērt
• 17. – 23. septembra nedēļas Top 4: atvērt
• 24. – 30. septembra nedēļas Top 4: atvērt

[Attēlā: Miks Indrašis Latvijas izlases krāsās. Foto: livesport.ru.]

Nedēļas labākie: liepājnieki & Co.

Oktobra trešā nedēļa Latvijas hokeja līdzjutējiem atnāca ar dažādiem notikumiem hokeja laukumos un ārpus tiem. Rīgas Dinamo vienība KHL čempionātā piedzīvoja divas konkrētas „mācību stundas” izbraukumā. Latvijas čempionvienība Liepājas Metalurgs piedalījās IIHF Kontinentālā kausa 2. posma spēlēs. Turpināja strādāt arī Latvijas leģionāri plašajā hokeja pasaulē. Uz visa tā fona ir hokejisti, kas „atzīmējās” ar savu sniegumu vairāk par citiem. 15. – 21. oktobra nedēļas Top 4.

1. Edgars Brancis

Aizvadītajā nedēļā Liepājas Metalurgs vienības vīriem Baltkrievijas ekstralīgas čempionātā bija „brīvdienas”, taču komanda devās uz starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) rīkotās Kontinentālā kausa (Continental Cup) izcīņas posmu Somijā. Tur nācās pacīnīties pret Kazahstānas, Somijas un Ungārijas pārstāvjiem. Lai arī liepājniekiem kā Latvijas čempionu titula „nesējiem” nācās pēc 19. – 21. oktobrī notikušā otrā posma spēlēm no minētā kausa izcīņas izstāties, „metalurgu” dalība turnīrā bija pieklājīga. „Sausā” veidā – 4 punkti 3 spēlēs un 3. vieta četru komandu konkurencē. Liepājas Metalurgs un visa turnīra Somijas posma rezultatīvākais spēlētājs bija uzbrucējs Edgars Brancis, kurš 3 spēlēs sarūpēja 7 punktus (3+4) un lietderības koeficientu +1.

2. Gunārs Skvorcovs

Otrs rezultatīvākais liepājnieks IIHF Kontinentālā kausa izcīņas spēlēs bija uzbrucējs Gunārs Skvorcovs. Tieši tas pats Skvorcovs, kuru pēc sezonas iesākuma Rīgas Dinamo ierindā deleģēja uz fārmklubu Liepājā. Gunārs Skvorcovs pamazām iejūtas savā „dzimtajā” Liepājas Metalurgā, ko arī apstiprina sniegums IIHF turnīra 3 spēlēs – 6 punkti (2+4) un +2 lietderības. Uz kopējā Latvijas hokejistu snieguma fona oktobra trešajā nedēļā pietiekoši, lai ieņemtu vietu labāko Topā.

3. Miks Indrašis

Dinamo izbraukumā un konkrēti aizvadītajā nedēļā skaistu spēļu rīdzinieku izpildījumā nebija. Sauss 0:5 un pēc tam 3:4, kas „palika pāri” pēc 3:0, nav labvēlīgākais fons, lai kādu no komandas izceltu. Tomēr ir vērts. Miks Indrašis šo divu spēļu summā bija rezultatīvākais Latvijas hokejists Dinamo ierindā. Gūti gan „tikai” 2 punkti (1+1) un sakrāts lietderības koeficients +1, taču uz tautiešu snieguma fona Rīgas Dinamo un citos KHL klubos – ir labi. Priecīgā ziņa, ka Miks Indrašis spēj uzrādīt rezultativitāti arī pēc tam, kad ir sēdināts malā, izlaidis spēles un rotēts pa maiņām. Protams, viņam vēl tāls ceļš ejams, bet – ar atgriešanos!

4. Ņikita Jevpalovs

Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Ņikita Jevpalovs (dz. 1994.) arvien labāk „iedzīvojas” Kanādas junioru līgu elitē. Oktobra trešajā nedēļā aizvadītas 3 spēles Kvebekas junioros (QMJHL), iekrāti 3 vārtu guvumi un lietderības koeficients +2. Armada de Blainville-Boisbriand vadība, jādomā, ka ir apmierināta ar savu izvēli CHL ne-Ziemeļamerikas spēlētāju draftā. Šosezon Ņikita Jevpalovs jau aizvadījis 13 spēles, kurās atzīmējies ar 8 punktiem (4+4) un lietderības summu +3.

Tuvu Topam – vārtsargi

Pamazām formu, spēles laiku un pārliecību KHL laukumos atgūst vārtsargs Edgars Masaļskis, kuram 2 spēles un 2 uzvaras Jugra ierindā ar „cipariem” – 94,44% atvairītu metienu un GAA (vidēji spēlē „caurlaistie” vārtu zaudējumi) 2.00. Cits Latvijas vārtsargs – Anžes Kopitara (Anže Kopitar) komandas biedrs Ervīns Muštukovs – oktobra trešajā nedēļā aizvadīja 2 spēles Zviedrijas otrajā stiprākajā līgā HockeyAllsvenskan. Kur veiksmīgi tika galā ar Mora IK vienības vārtu cementēšanu 2 spēlēs (sp. laiks 128:18), vienreiz kopā ar komandu uzvarot papildlaikā, bet otrreiz – „aizvelkot” līdz pēcspēles metieniem, kuros „neizlaida cauri” nevienu no diviem metieniem. Līdz ar to Muštukovam GAA 0.94. Savukārt cits Latvijas vārtsargs Mārtiņš Raitums palīdzēja savai Beibaris komandai no Kazahstānas uzvarēt IIHF Kontinentālā kausa posmā, tajā pašā, kur cīnījās liepājnieki. Raitums piedalījās 3 spēlēs (sp. laiks 134:57); komanda visās 3 spēlēs uzvarēja, bet tā kā Raitumam vienā spēlē nepilns spēles laiks, tad arī uzvaras viņam ieskaitītas divas. Pārējie cipari – GAA 1.78 un 93,94% atvairītu metienu.

Netālu no Topa vai vismaz papildu uzmanības vērts bija arī dažu citu Latvijas hokejistu sniegums. Britu stiprākajā līgā EIHL 3 vārtu guvumus 2 spēlēs sagādāja savai komandai Hull Stingrays uzbrucējs Jānis Ozoliņš. ASV koledžu hokeja nozīmīgākajā līmenī (NCAA D1) ar 2 punktiem (1+1) un lietderības koeficientu +2 atzīmējās šovasar NHL-ā draftētais uzbrucējs Teodors Bļugers (dz. 1994.), kurš startē Minnesota State University (Monkato) vienībā. Uzbrucējs Edgars Kulda (dz. 1994.) ticis pie 3 punktiem (1+2) un lietderības +2 Kanādas WHL junioru līgas komandā Edmonton Oil Kings. Somijas otrajā līgā (Mestis) vienu spēli Jokipojat ierindā aizvadīja uzbrucējs Vitālijs Pavlovs, bet guva 2 punktus (1+1) un sastrādāja lietderības koeficientu +1. HK Rīga ierindā 3 vārtu guvumus un lietderības koeficientu +4 MHL čempionātā „saražoja” uzbrucējs Juris Upītis. Bet MHL B grupas čempionātā 2 spēlēs Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas sastāvā visvairāk atzīmējās uzbrucēji – Edgars Ārinieks (dz. 1994.), gūstot 5 punktus (2+3), un Edgars Homjakovs (dz. 1995.), nopelnot 4 punktus (2+2). Lietderības koeficients abiem pa +4. Ukrainas galvenās līgas (PHL) čempionātā Bilij Bars komandas sastāvā uzbrucējs Vitālijs Hvorostiņins tika pie 3 punktiem (2+1) un neitrālas lietderības 3 spēlēs. Tāpat jānosauc Kazahstānas Augstākās līgas vienības Arlan uzbrucēji – Andrejs Smirnovs (aizvadītajā nedēļā 4+2 punkti) un Artūrs Ozoliņš (3+1 punkti); tiesa, Kazahstānas čempionāta statistikas uzskaites īpatnības neļauj pilnīgi droši secināt, vai punktu raža savākta 2 vai 3 spēlēs (komandai bija 3 spēles).

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Atskatam:

OKTOBRA TOPI

• 1. – 7. oktobra nedēļas Top 4: atvērt
• 8. – 14. oktobra nedēļas Top 4: atvērt

SEPTEMBRA TOPI

• 4. – 9. septembra nedēļas Top 4: atvērt
• 10. – 16. septembra nedēļas Top 4: atvērt
• 17. – 23. septembra nedēļas Top 4: atvērt
• 24. – 30. septembra nedēļas Top 4: atvērt

[Edgara Branča foto fiksēts Liepājas Metalurgs spēlē pret Kijevas Sokil 2010. gada 27. decembrī. Foto autors: Aigars Prūsis.]

Dinamo jaunievedums: divas ceturtās maiņas?

Savulaik Tihonovs-vecākais un viņa trenētā „vecā” Rīgas Dinamo komanda bija hokeja pionieri, kas krievu hokejā un ne tikai ieviesa spēli ar četriem uzbrukuma virknējumiem. Vai tagad jaunlaiku Dinamo ir kļuvuši par novatoriem, iestudējot divus ceturtos virknējumus? Katrā gadījumā, KHL piektās sezonas sākums Dinamo izpildījumā ir uzkrājis vairāk jautājumu nekā atbilžu.

Uz sezonas sākumu var paraudzīties dažādi. Ir aizvadītas tikai 3 spēles, turklāt – visas izbraukumā. Frāzes „komandas sniegums uzlabojas“ (Rautakallio), „izbraukums bija vērtīga pieredze“ (Šremps), „mums bija jāgūst vairāk vārtu” (atkal Rautakallio) vai „vārtus gūst tikai viena maiņa“ (atkal Šremps) drīzāk ir atbilžu klišejas un acīmredzamu lietu virknējums, kas loģiski uzprasās uz pretjautājumiem. Salīdzinot ar ko uzlabojas? Kā iegūto pieredzi izmantosiet? Kad būs vairāk vārtu guvumu? Kad metīs citas maiņas?

Diskutēt var daudz, bet kāds ir sausais atlikums? Ar 2 punktiem pēc 3 spēlēm rīdzinieki ierindojas 13. vietā Rietumu konferencē. Kas tabulas agrīnajā stadijā ir pilnīgs sīkums, jo, redz, komandu no lielā astotnieka šķir tikai 2-3 punkti, bet no konferences līderiem – tikai 6. Lielais jautājums ir – kad Dinamo starpsezonā „piešautā“ artilērija sāks trāpīt arī regulārajā sezonā? Starpsezonas spēles ar 4 un 5 vārtu guvumiem, salīdzinot ar šī brīža realitāti, šķiet sapnis. Tagad 3 spēlēs ir iekrāti 5 vārtu guvumi. Turklāt „no spēles” – tikai 4 reizes (viens vārtu guvums – izšķirošais pēcspēles metiens). Protams, ir tikai sezonas pats sākums. Tomēr retoriskais jautājums ar zināmu atbildi ir tas pats vecais – vai ar vienu, diviem vārtu guvumiem spēles laikā pietiks uzvarām…

Vai otrā maiņa paliks dekoratīva?

Sezonas sākuma mazā intriga ir jautājums: vai ilgi saglabāsies otrā maiņa esošajā sastāvā: Ņiživijs – Šremps – Žirū? Sezonas trešajā spēlē „tamborētāji“ jau izskatījās labāk nekā pirmajās divās, tomēr gaidīts no viņiem tiek būtiski vairāk. Ne tikai tāpēc, ka divi no viņiem ir leģionāri un saņem lielāku algu. Arī tāpēc, ka var un prot. Un it īpaši tāpēc, ka no ceturtās maiņas vārtu guvumus neprasa. Bet pirmajās 3 spēlēs Dinamo ierindā bija divas „ceturtās maiņas“. Pēc secības trešajai maiņai pagaidām nav nekādu pazīmju, kas to atšķirtu no „kapātājiem Nr. 4”. Arī ar Bukarta izņemšanu no „veco draugu“ komplekta (pārējie – Džeriņš un Meija). Tagad aiz Ņiživija, Šrempa un Žirū muguras, runājot jaunajā terminoloģijā, ir kapļu rinda.

Kas pietrūkst otrajai maiņai? Veiksmes? Ķīmijas? Interesanti, vai treneriem būs pacietība gaidīt „zelta oliņas” no šiem vīriem vienā „laktā” (maiņā). Ar laiku noteikti sagaidītu. Un, pieļaujams, ļoti pat drīz. Taču, iespējams, treneru domas noturība ir īsāka, un, šo meistaru komplektu sadalot pa dažādiem virknējumiem, ne tikai otrā maiņa kļūtu produktīva ātrāk, bet arī daiļrades elements tiktu dots trešajai maiņai.

Toties pirmajās Dinamo spēlēs, neskaitot importa večus un Ivanānu, Dinamo sastāvā oficiālajā KHL čempionātā debitēja tādi pašmāju kadri kā Elvijs Biezais (dz. 1991.), Miks Lipsbergs (dz. 1991.) un Gunārs Skvorcovs (dz. 1990.). Vienam, otram no viņiem vēl nesen tika prognozēts tāls attālums līdz Dinamo. Tiesa, tie paši pravieši nekādi nespēja prognozēt, piemēram, Mikam Indrašim vietu arī Dinamo pirmajā virknējumā un rezultativitāti jau sezonas pirmajās spēlēs. Jā, un Jučers joprojām sargā Dinamo vārtus… (Tpu, tpu, tpu)

Liepāja tiešām palikusi tuvāk

Pēc pirmajām 3 spēlēm aizsargu sastāvs uz Dinamo soliņa ir nostabilizējies nelielā 7 personu rotācijā. Pagaidām „liekie” ir izrādījušies divi – līdz spēlēšanai netikušie Rodrigo Laviņš un Mārtiņš Porejs, kuri jau desantēti satelīt-komandās un jau 11. septembrī aizvadījuši pa spēlei. Laviņš – Liepājas Metalurgā, bet Porejs – HK Rīga ierindā. Līdz ar minētajiem kadriem no Dinamo sastāva devušies prom arī uzbrucēji Ģirts Ankipāns (Liepāja) un Ainars Podziņš (HK Rīga), kuri pie reāla spēles laika uz KHL ledus šosezon nav tikuši, bet jau tajā pašā 11. septembrī uzspēlēja attiecīgajās komandās.

Savukārt divi Dinamo „interesējošie” hokejisti – uzbrucējs Vitālijs Pavlovs un aizsargs Mārtiņš Jakovļevs – joprojāam atrodas Somijas otrās stiprākās līgas (Mestis) klubā Jokipojat. Kur, cita starpā, 7. septembrī aizvadīja pārbaudes spēli, kurā Jakovļevs izcēlās ar vārtu guvumu. Mestis „īstās” sezonas sākums paredzēts šodien, 12. septembrī, un abi Dinamo iesūtītie ir komandas pieteikumā. Vien der piefiksēt, ka Vitālijs Pavlovs ir fiksēts kā ‘Pavlos’, kas varētu radīt zināmu nesaprašanos statistikas uzskaitēs.

KHL Rietumu konferences 2012./2013. g. reg. sezonas tabula (pēc 2012-09-12 spēles):

vieta	komanda	sp.	uzv.	uzv. OT	uzv. PM	zaud. PM	zaud. OT	zaud.	vārtu st.	punkti
1.	Dinamo (Maskava)	4	2	0	1	0	0	1	13-8	8
2.	Lokomotiv	3	2	0	1	0	0	0	12-7	8
3.	Spartak	3	2	0	0	1	0	0	6-3	7
4.	SKA	3	2	0	0	0	0	1	15-10	6
5.	CSKA	3	2	0	0	0	0	1	7-5	6
6.	HC Lev Praha	3	2	0	0	0	0	1	4-5	6
7.	Atlant	4	0	0	2	0	1	1	10-11	5
8.	Severstaļ	3	1	0	0	0	1	1	6-8	4
9.	Vitjaz	3	0	0	2	0	0	1	9-8	4
10.	Donbass	3	1	0	0	0	0	2	7-8	3
11.	HC Slovan Bratislava	3	0	0	1	1	0	1	6-8	3
12.	Dinamo (Minska)	3	0	1	0	0	0	2	6-11	2
13.	Dinamo (Rīga)	3	0	0	1	0	0	2	5-6	2
14.	Torpedo	3	0	0	0	1	1	1	7-11	2

*

Lasāmvielai:

• Dinamo spēlētāju aktuālā statistika – khl.ru
• Roba Šrempa īs-intervija un tās latviskā interpretācija (2012-09-11) – rsport.ru, sportacentrs.com
• Pekas Rautakallio pēcspēļu komentāri – dinamoriga.eu, apollo.lv, sportacentrs.com
• Jokipojat vs. JYP-Akatemia spēles (2012-09-07) kopsavilkums – mestis.fi
• Mika Indraša intervija pirms regulārās sezonas (video) – sportacentrs.com

[Attēlā: Mārtiņš Karsums un Miks Indrašis – pagaidām vienīgie Dinamo uzbrucēji, kas pilda plānu “no spēles” (izšķirošs bullītis sanāca arī kadrā neesošajam Robam Šrempam). Foto fiksēts spēlē pret HC Slovan Bratislava 2012. gada 8. septembrī. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Kad sliežu duna pierimusi. Eposs ar Dinamo spēlētāju raksturojuma elementiem

Pēdējās ēveles kustības paveiktas, noslēdzošie otas triepieni uzlikti, un jaunās sezonas Dinamo sastāvs faktiski ir gatavs. Vēl tikai paliek izdomāt īsto vietu Ivanānam un atstāt iedomātu „robu” Daugaviņam – lokauta gadījumā. Pēc kā izskatās Dinamo jaunās sezonas komplekts?

Līdz oficiālās KHL sezonas sākumam palikusi nedēļa, pārbaudes spēles beigušās, galvenie secinājumi veikti, un ķīmiskie savienojumi, kam jāsāk sezona un jārada rezultāts, atrasti. Cik veiksmīgi tie būs, rādīs sezonas sākums… Pagaidām var spriest pēc pārbaudes spēlēs redzētā. Taču pirms starpsezonas snieguma vērtējuma der atcerēties, ka pārbaudes spēles mēdz būt kā sava veida Greizo spoguļu valstība. Ir bijušas vasaras, kurās Dinamo bijuši starpsezonas „čempioni”, bet pēc tam sezonas sākums sācies ar melnu strīpu un tabulas lejasgalu. Un arī starpsezonas rezultatīvākie vīri ne vienmēr par tādiem kļūst „īstajā” sezonā.

Leģionāru spārns

Džemijs Džonsons (Jamie Johnson). Lai arī ņemts parasti trūkstošajā – centra uzbrucēju – pozīcijā, uz kopējā Dinamo leģionāru fona un „uz papīra” šis spēlētājs izskatījās visžēlīgāk. Visa pieaugušā hokejista karjera pa lielam Ziemeļamerikas otrās un trešās pakāpes līgās AHL, ECHL, ar vienu gadu pie somiem SM-liiga. Pat nevienas pašas spēles NHL laukumos un, atšķirībā no citiem leģionāriem, nav NHL draftēts ne ar 100.-to, ne 250.-to numuru. Turklāt 30 gadus vecs… Viņam nav ne Šrempa tehnikas, ne Žirū snaipera slavas, ne Luseniusa jaunības, taču sezonai Džonsons izskatās nobriedis ātrāk nekā nosauktie. Pēc pirmajiem metriem izskatās, ka ar Džonsonu ir trāpīts. Jādomā, ka arī cena viņam varētu būt adekvāta – darba devējiem nav jāpiemaksā ne par NHL draftu un dažām NHL spēlēm karjerā.

Robs Šremps (Rob Schremp). Šis 26 gadus vecais, NHL drafta 1. kārtā aizrunātais un 114 spēles NHL aizvadījušais nūjas un ripas meistars ir viena no lielākajām Dinamo sastāva komplektētāju cerībām leģionāru vidū. Un, jādomā, ka arī dārgākais importa pievedums šajā starpsezonā. Izskatās pieklājīgi un, ņemot vērā ziemeļamerikāņu tradicionālo atrunu, ka viņu bioloģiskais hokeja pulkstenis sāk darboties no oktobra, solās uzņemt apgriezienus jau pēc sezonas sākuma. Ja „nesapīsies” meistarībā, būs neiztrūkstoša sastāvdaļa ne tikai hokeja saldēdienos un „jūtūbos”.

Aleksandrs Žirū (Alexandre Giroux; līdzās novietotajā attēlā – pa labi). Pāris veiksmīgi vārtu guvumi pārbaudes spēļu sākumā jau lika Dinamo „cīņā saucējiem” (mārketinga veidotājiem) par vienu no Dinamo sejām plakātos, baneros un cita veida vizuālajos „pievilinātājos” izvēlēties tieši Žirū vaigu. Arī krievu mediji saskatīja šajā Kvebekas provincē dzimušajā frankokanādietī KHL zvaigznes potenciālu. Laikam jau 31 gadu vecajam un 48 spēles NHL aizvadījušajam Žirū kungam uz ledus nav ne vainas un, iespējams, viņa sniegums ir otrajai maiņai atbilstošs. Tomēr starpsezonā AHL snaiperis un šīs līgas divkārtējs čempions (2009., 2010.) nav tik pamanāms, kā no pārbaudes spēļu sākuma varēja šķist. Gan jau iešūposies. Bet pagaidām reklāmas plakātos jāliek citi – piemēram, Karsuma, Krišjāņa Rēdliha sejas.

Niklass Luseniuss (Niclas Lucenius). Aktuālajā starpsezonā aizvadījis vien 3 spēles, bet Dinamo treneri ar viņu jau „izrēķinājušies”. Galvenais treneris un Luseniusa tautietis Peka Rautakallio skaidri demonstrē, ka ar 23 gadu veco un „deficītās” centra uzbrucēja pozīcijas spēlētāju neauklējas. Tādā veidā arī simbolizējot, ka nekādi „somu laiki” ar saviem Santa Klausa dzimtenes mīluļiem nav pienākuši. Tajā salīdzinoši neilgajā posmā, ko treneri atvēlēja Luseniusam pārbaudes spēlēs, viņš varoņdarbus neuzrādīja. No šīm pārbaudes spēlēm var vien iztēloties, vai tas ir tieši tas pats hokejists, kas 17 gadu vecumā debitēja Somijas stiprākajā līgā un 20 gadu vecumā šajā līgā regulārās sezonas 56 spēlēs sameta pretinieku vārtos 17 reizes, salasīja 46 punktus un vēl play off 9 spēlēs iekrāja 4+4 punktus. Tomēr nebūs patiesi, ja Luseniuss saņems tikai kritiku. Starp citu, šim puikam bija aizvadītās regulārās sezonas labākais lietderības koeficients starp Dinamo uzbrucējiem (+6), viņš bija trešais labākais piespēlētājs starp uzbrucējiem. Ja ņem vērā, ka viņa pamatpartneri sezonas lielākajā daļā bija 3. un 4. maiņas vīri, tad sniegums ir pieklājīgs. Un uz kopējā nieminenu, melinu un šindelu fona Luseniuss bija pat labs. Bet šajā starpsezonā stāsts ir ne tikai par viņa gatavību/negatavību, bet arī par blakusapstākli – jāatbrīvo divas vietas 1991. gadā dzimušiem vai jaunākiem spēlētājiem. Ja šādos apstākļos Luseniuss nav pārliecinoši „izaudzis” līdz 3. maiņas uzbrucēja vietai, viņš kļūst nevajadzīgs. Ar visu to, ka ir meistarīgāks un pat rezultatīvāks par kādu „jauno perspektīvo”, kas vecāks par gadu, diviem. Tiesa, grūtāk komandai būs, ja centri sāks iedzīvoties traumās… Vēl jau variants ir savu „zvaigžņu ražošana” – latviešu deviņdesmito gadu puikas diezgan skaisti sāk izskatīties, kad viņus liek, piemēram, 1. vai 2. maiņā.

Matjē Karls (Mathieu Carle; augstāk novietotā attēlā – pa kreisi). Pirmais leģionārs aizsargs pēc ilgākiem laikiem – vēl no 2009./2010. g. mijas, kad no Rīgas atvadījās Lī Svets. Cik noprotams, Karla pielietojums ir iecerēts vairākumā. Viņam ir pareizais (labais) nūjas satvēriens, aicinājums piedalīties uzbrukumā un, taisnības pēc pieminams, pamanāmi daudz brāķa savas zilās līnijas tuvumā. Protams, var norakstīt uz starpsezonu un to pašu ziemeļamerikāņu vēlāku nobriešanu sezonai. Bet pagaidām 24 gadus vecais (ceturtdaļgadsimts paliks septembra nogalē) arī īpašu izcilību nespīd un īpašu kvalitātes plaisu starp viņu un pašmāju aizsardzības kaldinātājiem neredz. Turklāt titulaizsargu lomā joprojām ir citi – savējie Galviņš un Kr. Rēdlihs. Cerams, tas Karlu nekompleksēs. Labā ziņa – viņš ir viens no jaunākajiem leģionāriem Dinamo dienestā.

Mikaels Tellkvists (Mikael Tellqvist; pa labi novietotā attēlā). Zviedru vārtsarga „otrā atnākšana” pēc sezonas pauzes bruģēta ar parunu vai drīzāk ticējumu: „Vecs zirgs vagu nebojā”. Tellkvista no debesīm nestas zvaigznes diezin vai kāds gaidīja un gaida, bet stabilu sniegumu gan. Turklāt Tellkvists ir ņemts kā pārbaudīta vērtība; arī iepriekšējo sezonu pie zviedru Elitserien kluba MODO aizvadījis daudzsološi – regulārās sezonas 45 spēlēs GAA 2.30 un 92,4% atvairītu metienu „skan” labi, bet izslēgšanas spēlēs bija vēl skaistāk – 6 spēlēs GAA 1.99 un 94,6% atvairītu metienu! Šīs starpsezonas pārbaudes spēļu statistika ar pērnsezonas sniegumu kaut kā konfliktē… Šovasar 5 spēlēs GAA 2.98, turklāt pēdējā redzētā spēlē – četri vārtu zaudējumi, kuros arī dīvainības sastopamas. Protams, tās ir tikai pārbaudes spēles, un Tellkvists, pārfrāzējot ģenerālmenedžeri Opuļski, ir pieredzējis puika un pats visu zina. Tomēr šosezon Tellkvistam ir liela iespēja palikt „otrajam numuram”. Viena no sezonas intrigām – vai Jučers būs gatavs un „nokodīs” Tellkvistu konkurencē uz vietu vārtos.

70. gados dzimušie jau pensionāri?

Aleksandrs Ņiživijs. Neskaitot 1979. gadā dzimušo Tellkvistu, Dinamo ierindai netrūkst savu vietējo „pensionāru” – 70. gados dzimušo spēlētāju. Pārbaudes spēlē redzamākais un ar lielāko spēles laiku apveltītākais no viņiem bija Ņiživijs, kuram iedalīta vieta otrajā uzbrukuma virknējumā kopā ar citiem ripas kontroles meistariem – Šrempu un Žirū. Kopumā izskatījās pieklājīgi, dzīvīgi… Vairākums – jā, ripas pieturēšana – jā, saprašanās ar kolēģiem – jā… Ir skaidrs, ka Ņiživijs nekad nav bijis spēka spēles gigants, un diezin vai kāds to no viņa prasa. Viņa stihija ir vērpt un tamborēt ap vārtiem. Bet, ja vienā komplektā ir arī citi tamborētāji kā Šremps, tad ir bažas, ka tamborējumu un apslidotu vārtu būs daudz, par daudz… Jānovēl tamborēt rezultatīvi.

Ģirts Ankipāns. Bija dota iespēja atrādīties tikai četrās pārbaudes spēlēs, saņemot vienu no mazākajiem „pārbaudīšanās” laikiem. Vai treneri atradīs pielietojumu sezonas laikā, paliek atklāts jautājums. Ja salīdzina ar 15-16 gadus jaunākiem hokejistiem, kas skraida un cīnās par vietu sastāvā, tad Ankipāns varbūt neizskatās tik sprauns un tik degošām acīm. Bet viņš nenoliedzami ir pieredzējis un arī gudrs spēlētājs; viņa smadzenes noderētu arī trešajā un pat ceturtajā maiņā, kurai pārsvarā liek domāt ar kājām.

Raitis Ivanāns (pa kreisi novietotā attēlā). Pateicoties Ņižņijnovgorodas turnīra pirmajā spēlē gūtajai traumai, Ivanāns joprojām paliek dekorācija sastāva sarakstos un reklāmas vizualizācijās. Bet pagaidām – nepilnas divas pārbaudes spēles, kā arī līdzjutēju un žurnālistu kurināta ažiotāža par to, kā nu būs jāaizstāv savi komandas biedri, kā nu tagad kausies ar Vitjaz „cīņas klubu” un kā nu „vitjazieši” nebaidās no Ivanāna. Tātad – tikai vārdi un cerības. Viss, kas līdz šim redzēts – mārketinga aktivitātes. Uz plakātiem izskatās labi. Gaidām sezonas sākumu.

Arvīds Reķis. Viens no aizsargiem, kas uzspēlējis mazāku spēļu skaitu starpsezonā – 5 spēles. Līdz šim stabila Dinamo vērtība aizsardzībā. Strauja personiska izaugsme no Reķa tā kā vairs nebūtu gaidāma, taču stabilitāte un prognozējamība gan. Tāpēc viņš joprojām ir te. Kad jaunatne būs izaugusi līdz viņam, tad arī varēs runāt par paaudžu maiņu vai līdzīgi. Cits stāsts – veselība. Lai tās nepietrūkst.

Rodrigo Laviņš. Līdz ar Ozoliņa aiziešanu no komandas, ir palicis vecākais tās pārstāvis. Starp citu, pēdējais no Dinamo ierindā spēlējošajiem, kas pieredzējis vēl „veco” Dinamo – lai arī tā transformētajā pēcpadomju stadijā un ar nosaukumu Pārdaugava. Starp citu, Rodrigo Laviņš ir arī vienīgais spēlētājs pašreizējā Dinamo ierindā, kurš uzspēlējis Latvijas izlases pirmajā spēlē pirms gadiem 20 – 1992. gada 7. novembrī pret Lietuvas izlasi. Vai Laviņš ir kaut kas vairāk par relikviju, pierādīt var tikai viņš pats. Tiesa, ja dos iespēju. Pārbaudes spēlēs deva tikai trīsreiz (3 spēlēs). Lai arī kādas diagnozes uzstādītu viņa vecumam, jādomā, ka Laviņa pieredze un lojalitāte sistēmai var būt noderīga.

Dinamo pats pamats. 1981. – 1986. g. dzimušie vietējie

Mārtiņš Karsums (pa labi novietotā attēlā). 2012. gada starpsezonā vēl lieliskāks nekā pirms gada, kad bija 2011. gada starpsezonas rezultatīvākais dinamietis. Lai arī Latvijas Dzelzceļa kauss ir ārpus sezonas „stāvošs” turnīrs, tā vērtīgākā spēlētāja (MVP) tituls nav zemē metams. Līdz šim starpsezonas panākumi Karsumam nav traucējuši uzrādīt rezultātu arī regulārajā sezonā. Atgādinājumam: aizvadītajā sezonā Mārtiņš Karsums bija biežākais vārtu guvējs Dinamo ierindā. Labākais vārtu guvējs viņš ir arī šajā starpsezonā – 9 spēlēs 7 reizes (kopā 10 punkti). Izskatās pieklājīgi. Karsumam vezums būs jāvelk arī sezonas gaitā; no viņa arī visvairāk prasīs. Vairāk nekā no uzbrukuma virknējuma partneriem. Bet kopumā kombinācija ”Karsums-Džonsons-Indrašis” ir starpsezonas atradums.

Guntis Galviņš (raksta pirmajā attēlā). Jaunās sezonas kapteinis vēl tikai iejūtas savā jaunajā amatā, bet saviem 26 gadiem izskatās gana pieredzējis buks, kuru vairs nebiedē nekas. Cita starpā arī salīdzinoši rezultatīvs aizsargs Dinamo starpsezonā – jebkurās statistikas uzskaites versijās, kas, kā raksturīgs starpsezonām, nav vienprātīgas. Galviņš arī vairākuma „atslēga”; spēlēja par sevi un „par kaimiņu”, paliekot līdz vairākuma beigām. Līdz ar to, varētu būt viens no lielākajiem, ja ne lielākais, spēles laiks komandā.

Krišjānis Rēdlihs. Arī starpsezonā nemainīgi un pelnīti aizsargu pirmajā pārī. Rāma stabilitāte. un var arī uzmest. Reti, bet precīzi. Vispār vecākā Rēdliha stāsts ir par pacietību. Gan savā hokeja karjerā vispār, gan Dinamo sastāvā. No galvenā trenera Šuplera laikos „ne pārāk mīlēta” aizsarga, kas deleģēts palīgā Dinamo Juniors vienībai – cīnīties par Latvijas Virslīgas zeltu. Līdz pirmajam aizsargu pārim ar dzelžainu spēles laiku un nozīmi komandā.

Jēkabs Rēdlihs. Viņam piemītošais pamatīgums reizēm ir smagnējs, taču visbiežāk Jēkabs Rēdlihs ir neredzams. Tieši tas, kas no „mājās paliekoša” aizsarga tiek gaidīts. Lai arī kādas aizsargu rotācijas sagaidāmas otrā un trešā aizsargu pāra ietvaros sezonas gaitā, Jēkabam Rēdliham pienāktos spēles laika ievērojama daļa. Viņš nav un arī pārbaudes spēlēs nebija mākslinieks, taču reizēm šis viņa daiļrades trūkums ir tieši tas, kas komandai vajadzīgs visvairāk.

„Jaunie un perspektīvie”. Vietējie 1987. – 1990.

Miks Indrašis (pa kreisi novietotā attēlā). Arī viņa pilnā „loterijas biļete” ir stāsts par pacietību, lai gan – 21 gadus vecajam (22 – paliks 30. septembrī) uzbrucējam nebija pārlieku ilgi jāgaida. 19 gadu vecumā kopā ar Jāni Straupi bija rezultatīvākais Dinamo Juniors ierindā Baltkrievijas ekstralīgā (39 punkti 49 spēlēs), pēc tam no Dinamo saimniecības aizmainīts uz Maskavu pie Kriļja Sovetov, tad atgriezies un kļuvis par rezultatīvāko HK Rīga ierindā MHL čempionātā. Pērnsezon uz pusēm – Liepājas Metalurgs un HK Rīga, bet tikai viena spēle Dinamo ierindā KHL oficiālajā čempionātā, plus mazliet Špenglera kausā. Un tad, pirmajā brīdī šķietami nejauša nokļūšana Latvijas izlases pirmajā maiņā un uguņošana pasaules čempionātā. „Nejaušība” turpinās arī šajā starpsezonā, kur Miks Indrašis spēlē pirmajā maiņā un, cita starpā, ir rezultatīvākais spēlētājs Dinamo starpsezonā. Protams, paldies, partneriem, un ceturtajā maiņā tik skaisti varētu neklāties. Tomēr 14 punkti 9 spēlēs nav tikai virknējuma partneru nopelns.

Gints Meija. No tiem vairāk vai mazāk jaunajiem, kas Dinamo sastāvā spēlē ilgāk, apzināti vai neapzināti tiek prasīts un gaidīts vairāk. Meija ir viens no tiem. Viņam šī ir piektā sezona Dinamo krāsās, lai arī pirmajās sezonās spēļu skaits bija neliels. Pērnajā starpsezonā viņš bija viens no diviem rezultatīvākajiem (9 punkti 11 spēlēs, ieskaitot treniņspēli), bet šajā – divi punkti. Starp citu, vienīgais no Dinamo ierindas, kas šajā starpsezonā aizvadīja visas 10 pārbaudes spēles. Šovasar Meijam aiz muguras arvien vairāk pamanāmi rosās citi „jaunie un perspektīvie”, kas ir ne mazāk aktīvi un piedāvā viņu noskriet. Viņa prasme aizskriet pretuzbrukumā vairs nav pārsteigums. Tagad tiek gaidīts, ka kājām biežāk tiks „pievienota” galva. Sāk pienākt laiks pieredzei un hokeja gudrībai.

Andris Džeriņš (zemāk novietotā attēlā – pa labi). Viņa pluss ir centra uzbrucēja postenis un epizodiski uzplaiksnījumi, ar ko var kļūt par maz, lai nodrošinātu vietu sastāvā. Jo arī Džeriņš kopā ar saviem tuvāko gadu vienaudžiem pieder tai apdraudētajai „sugai”, kuru sastāvā draud izkonkurēt ar KHL reglamentu obligāti paredzētie 1991. gadi. Var jau būt, ka viņam palīdzētu pieredzes bagātāku partneru klātbūtne virknējumā. Tomēr noderība pirmo divu maiņu sastāvam jāpierāda. Kas zina, varbūt sezonas laikā šāda iespēja gadīsies. Bet pagaidām cerību ir vairāk nekā faktu. Lai veicas, mainot šo vienādojumu!

Roberts Bukarts (līdzās novietotā attēlā – pa kreisi). Savos 22 gados jau diezgan pieredzējis Dinamo kadrs, lai arī sezonu gaitā ir „aizdots” palīdzēt citām Dinamo saimniecības komandām – Dinamo Juniors, HK Rīga. Kur bija ļoti rezultatīvs. Kas tagad? Atkal jācīnās par vietu Dinamo sastāvā. Iespējams, pirmo divu maiņu ietvaros būtu cits Bukarts. Bet pagaidām, pārbaudes spēlēs, redzams nevis ierastais Bukarts-mākslinieks, bet gan Bukarts-strādnieks. Acīmredzot tiek pildīts galvenā trenera Rautakallio uzstādījums – mazāk mākslas, vairāk darba. Vai tā ir nodeva tikšanai sastāvā? Skaidrs, ka Roberts Bukarts var labāk un skaistāk.

Gunārs Skvorcovs. Katrs jaunais pašmāju kadrs, kas ir nonācis līdz Dinamo arēnai un starmešiem, tiek sagaidīts ar klusām cerībām un ticību, ka pašu apcirkņos arī kaut kas ir. Ka pašmāju ne-Dinamo komandas arī spēj iedot pietiekamu bagāžu, lai uzspēlētu „lielajā” Dinamo. Un, ja vēl spēlētājs nāk no Liepājas Metalurga, tad prieks ir ne tikai liepājniekiem. Skvorcovs Liepājai kaunu nedarīja, ar katru spēli sastāvā iejutās pārliecinošāk, piespēles dalīja arvien simpātiskākas un kopumā apliecināja, ka nav pārpratums Dinamo šīs sezonas jauno spēlētāju piesaistē. Lai arī kā izvērtīsies viņa jaunā sezona un pat, ja ceļi vedīs uz fārmklubu, Skvorcovs briest par nesliktu komandas soliņa turpinājumu.

Vitālijs Pavlovs. Vēl viens personāžs, kuru nosacīti iepūtis rietumvējš no Liepājas. Nosacīti tāpēc, ka starp Liepājas Metalurgu un Dinamo saimniecību Pavlovam bija viena sezona Kazahstānā, bet pirms Liepājas sezonām – Daugavpils, Rīga. Šovasar Dinamo kreklā aizvadīja tikai vienu pārbaudes spēli, kurā arī tika pie vārtu guvuma, un tika „parakstīts” no Dinamo puses. Bet ātri vien „iznomāts” uz Somijas otrās līgas (Mestis) klubu Jokipojat. Jādomā, ka šis papildinājums piedienas Rīgas Dinamo „garā soliņa” politikai. Acīmredzot augumā raženais uzbrucējs ir Dinamo „sēkla” nākotnei. Interesanti, kā Pavlovs izskatīsies pēc „somu skolas”.

Kristaps Sotnieks. Faktiski opis 87.-90. gadu spēlētāju vidū – aizvadījis četras pilnvērtīgas KHL sezonas. Visas šīs sezonas arī Latvijas izlases sastāvā pasaules čempionātos un vienā olimpiādē. Pārbaudes spēlēs bijis arī nacionālās izlases kapteinis. Un pat atzīmējies Washington Capitals vasaras nometnē. Viss šķiet stabili, droši un četru sezonu gaitā pārbaudīti. Ja tā domās arī pats, „ziepes” būs vairumā…

Oskars Cibuļskis. Savulaik Šuplera par „Latvijas hokeja nākotni” nosauktajam aizsargam ir labi auguma parametri, Ozoliņa skola (spēlējot vienā maiņā), aicinājums uzspēlēt vairākumā un jau divu pasaules čempionātu pieredze Latvijas izlasē. No tā visa šķiet, ka stabils „pieraksts” Dinamo sastāvā jau ir noticis. Tomēr, ja Dinamo jaunajā sezonā dzelžaini paliks pie 6 aizsargu shēmas, Cibuļskim ir jāpiestrādā, lai nekļūtu par biežāko personāžu aizsargu rotācijās. Dinamo pārbaudes spēlēs šovasar ir „izmalti” 10 aizsargi. Vēl jau 70. gadi kājas cilā, bet aiz muguras jau „dotētā” 1991. gada pārstāvis – Mārtiņš Porejs, ne cik tālu aiz viņa – Jakovļevs, kuram, starp citu, arī ir tieksmes uzspēlēt vairākumā.

Māris Jučers (pa kreisi novietotā attēlā). Šajā starpsezonā un uz Tellkvista fona pat īpaši labs. To arī pasvītro labākā vārtsarga lauri 2012. gada vasaras abos „pilnajos” turnīros, kur piedalījās Rīgas Dinamo. Tagad Jučeru sagaida sezonas pārbaudījums, kur vispirms būs stabili jāapliecina nu jau Rautakallio teikto vārdu „mums ir divi pirmie vārtsargi” pareizība. Bet jau pēc tam, atkarībā no iespējām un veselības, jāpakonkurē uz iespēju kļūt par vienīgo „pirmo numuru”. Iespējas, potenciāls un vieta ir! Tagad tikai – veiksmi! Un vēl der novēlēt Dinamo treneru sastāvam neatkārtot otrās sezonas Šuplera korpusa kļūdas, kad arī tika deklarēti divi „pirmie” – Masaļskis un Pruseks. Kā labi atceramies, sezonas pirmā pusē abi labākajā gadījumā bija „otrie”, tā arī nesaprotot savu lomu un regulāri raustoties, kad treneri ņēmās tos mainīt jebkurā spēles minūtē.

„Dotētie” 1991. gadi

Elvijs Biezais. Hokejists, kas no šī komplekta šovasar spēris visplatāko soli Dinamo un vispār pieaugušo hokeja virzienā. Iespējams, soļa platumu nosaka arī tas, ka salīdzinot ar Bičevski un Upīti, Elvijs Biezais Dinamo kreklā KHL oficiālajās spēlēs nebija piedalījies, un, tiem, kas neseko MHL aktualitātēm, bija kā „kaķis maisā”. Bet – jaunais hokejists ar katru spēli paliek drošāks un pārliecinātāks. Var iemest „no spēles”. Var arī trāpīt bullīti. Ja vēl ņem vērā, ka Biezajam šajā starpsezonā ir tāda pati rezultativitāte kā, piemēram, Aleksandram Žirū (2+1 punkti), turklāt pie mazāka spēļu skaita, tad… Jaunajā sezonā būs ar viņa konkurenci jārēķinās. Un jācer, ka hokeja kluba saimniekiem pietiks saprašanas nesūtīt Biezo uz jaunatnes līgu (nav runa par Baltkrieviju vai Somiju). Pat ne vārtu guvumu garšai.

Māris Bičevskis. Ar veselības dilemmām, rādās, ticis galā, par ko prieks. Un sniegumā bez pārsteigumiem: savai pieredzes bagāžai un gadalaikam atbilstoši, stabili. Bez pārsteigumiem arī tāpēc, ka Bičevska kvalitātes Dinamo krāsās redzētas jau dažās spēlēs pērnsezon. Priecē viņa darbs mazākumā, pārī ar savu cīņubiedru un partneri kopš jauniešu hokeja laikiem – Elviju Biezo. Turklāt „īsts” centrs nevis „varu spēlēt arī centrā”, kas ir viņa pievienotā vērtība, salīdzinot ar citiem 1991. gadiem un arī vecākiem.

Juris Upītis. No pērnsezon ar izcilu rezultativitāti sev atvēlētajā laikā paspīdējušā Upīša neapšaubāmi tiek gaidīti „zvaigznīšu brīži”, bet kopainā pagaidām pamanāms, ka viņš nejūtas droši. Vai tāpēc, ka viņam uz papēžiem min citi līdz Dinamo aizaugušie vienaudži, un treneris dod nelielu spēles laiku, vai arī ir citi iemesli? Salīdzinot ar citiem 1991. gadiem, Upītim centimetru trūkumu nākas kompensēt ar ātrumu, manevrētspēju un citām kvalitātēm. Jādomā, ka nav viegli. Šajā starpsezonā Upītim fiksēta dalība 5 spēlēs, ieskaitot sēdēšanu uz soliņa kā 13.-ajam uzbrucējam. Noteikti Upītis var vairāk un labāk. Tikai paša spēkos ir pierādīt, ka 3 vārtu guvumi deviņās KHL spēlēs, nebija tikai iesācēja veiksme. Un prasa tikai no tiem, kas var.

Miks Lipsbergs (pa labi novietotā attēlā). Protams, taisnīga ir piebilde: ja ne solītās KHL reglamenta izmaiņas attiecībā uz diviem obligātajiem U-22 (tātad dz. 1991. vai jaunāki) spēlētājiem 18 spēlētāju pieteikumā, Miks Lipsbergs un vēl dažs Dinamo treniņnomentnē netiktu vai vismaz tik ilgi tajā neuzkavētos. No visiem 1991.-ajiem, kas piedalījās pārbaudes spēlēs, sākotnēji Miks Lipsbergs izskatījās tālāks no Dinamo nekā pārējie. Tomēr ar katru spēli (viņam tādas bija 8, ieskaitot „dežūras” 13.-tā uzbrucēja postenī) viņš aug, neizskatās ne vairs „klibs” vai citādi katastrofāli nederīgs; sāk pieslīpēties un ticēt sev, kas nav mazsvarīgi. Un vairs nemaz tik tālu no Dinamo nav kā varēja šķist starpsezonas sākumā. Jācer, ka arī M.Lipsbergam tiks atrasta vieta kādā draudzīgā pieaugušo komandā, jo ir pēdējais laiks pārslēgties uz „lielo” hokeju. Tur arī būs skaidrība par „būt vai nebūt”.

Edijs Rinke-Leitāns. Arī 1991. gadā dzimis uzbrucējs, bet „svešais latvietis”. Jau gadiem, ar vienas sezonas pauzi Kanādas junioru līgā OHL, savas prasmes pilnveido un slīpē Vācijas hokejā. Ir uzspēlējis Latvijas U-18 izlasē 2009. gada jauniešu čempionātā. Pēc OHL sezonas 2010. gadā KHL drafta otrajā kārtā ar 37. kopējo numuru viņu „aizrunāja” Rīgas Dinamo, un pēc diviem gadiem – šovasar – Rīgas komanda noslēdza pārbaudes laika līgumu. Šoavsar aizvadīja tikai vienu pārbaudes spēli, kuras ietvaros tika arī pie rezultativitātes punkta, bet pēc šīs spēles viņa try-out līgums tika pārtraukts. Atsevišķi zinātāji un speciālisti Ediju Rinki-Leitānu kritizēja par ātruma un jēgas trūkumu. Tomēr laukumā viņš bija pamanāms ne tikai ar iespaidīgo augumu. Speciālisti minēja, ka šamais neesot labāks vai pat švakāks par HK Rīga sastāvā audzinātajiem 1991. gadā dzimušajiem (t.i. visiem pārējiem). Tomēr kopumā – nebija sliktāks; vien saprašanās laukumā ar cīņubiedriem bija nedaudz vājāka nekā citiem laikabiedriem, kas HK Rīga sastāvā saspēlējušies jau gadus divus un/vai vēl pirms tam cīnījušies kopā citu komandu sastāvos.

Mārtiņš Porejs. Pārbaudes spēļu gaitā daudz laika pavadīja kā 7.-ais aizsargs bez spēles laika, bet savu iespēju tomēr sagaidīja un vairumā gadījumu neizniekoja. Bet, ņemot vērā nu jau tradicionāli maz vai nemaz mainīgo Dinamo aizsargu kopumu, iefiltrēties to rindās līdz šim ir bijis grūti vai neiespējami. To arī liecina Jāņa Andersona piemērs – puisim bija/ir visas potences, bet divās oficiālajās KHL sezonās viņam vieta (spēles laiks) atradās 26 spēlēs. Kā rezultātā šis aizsargs meklē jaunu darba vietu, bet teorētiski Dinamo sistēmai paliekot interese par viņu. Atliek novēlēt Mārtiņam Porejam, lai viņa gadījumā cerības uz Dinamo sastāvu nebūtu „Andersona pasakas” (Jāņa Matuļa formulējums).

Mārtiņš Jakovļevs. Vēl viens 1991. gadā dzimušo aizsargu paaudzes kadrs, ko Dinamo sakarā ir vērts paturēt uzmanības lokā. Vismaz līdz šim to ir sapratuši arī Dinamo saimniecības atbildīgie vīri. Jakovļevs aizvadītajā sezonā bija rezultatīvākais spēlētājs HK Rīga ierindā, kas aizsargam jebkurā līgā un komandā ir īpašs atgadījums. Regulārā čempionāta 60 spēlēs Mārtiņš Jakovļevs sakrāja 3 vārtu guvumus, 26 rezultatīvas piespēles un 1 izšķirošu pēcspēles metienu. Aizsargs, kas met un iemet bullīšus, „mūsmājās” tomēr ir retums. Skaidrs, ka tas viss bija jaunatnes līgā, tomēr raksturo Jakovļeva improvizējošu un pat avantūrisku spēles stilu. Likumsakarīgi, ka pie šāda stila pieļautās kļūdas ir īpaši pamanāmas. Bet kurš tad nekļūdās? Pagaidām Rautakallio drošā hokeja zīmējumā tas lāga neiederas, taču kas zina, kā būs tālāk nākotnē. Tāpat interesanti, kādas jaunas šķautnes tiks ieslīpētas somu Mestis čempionātā, kur paredzēts „nomas līguma” ietvaros.

Kurš netika nosaukts?

Ainars Podziņš. 1992. gadā dzimis uzbrucējs, kas it kā varētu pretendēt uz „dotētajām” divām vietām, tomēr viņa laiki Dinamo saimniecībā šīs starpsezonas gaismā izskatās apdraudēti. Pat pie vienas pārbaudes spēles šovasar viņš nav ticis, bet „izsūtīts” uz HK Rīga sastāvu, kur pie spēles laika tiek ar grūtībām vai netiek vispār… Lai gan viņa līgums ar Dinamo saimniecību tika slēgts uz 4 gadiem un būtu spēkā vēl 2 sezonas, tomēr Podziņš ir ietrāpījis „šaurā bezizejā”. Dinamo sastāvā viņam ir „garš soliņš” ar konkurentiem, kuri ir vidēji gadu vecāki. Savukārt HK Rīga ierindā viņam jau divus gadus nav bijusi saprašanās ar jaunatnes vienības galveno treneri Leonīdu Tambijevu; būtu dīvaini, ja tagad tā pēkšņi rastos. Tāpēc arī HK Rīga izbraukumā, atklājot sezonu, viņš netikšot ņemts līdzi, bet par došanos izbraukumā ar Dinamo treneri vēl lemšot. Vairāk vai mazāk dzeltenos plašsaziņas līdzekļos jau parādījās ziņa, ka Podziņš jau spiests meklēt jaunu darbavietu; bet diennakts laikā ziņa jau tika skaidrota kā „pārpratums”, un Podziņš Dinamo sistēmā palikšot (vai nav līdzīgi Luiseniusa gadījumam?). Tomēr arī šoreiz nav dūmu bez uguns… Vēl viena Podziņa dilemma – pat ja viņš meklētu darbu austrumos, Krievijā viņš faktiski ir kļuvis par leģionāru, bet to vietas šīs valsts hokeja klubos ir ierobežotas… Vēl norisinās viņa oficiāli noformētais pārejas posms starp Krievijas un Latvijas hokeja pavalstniecību; un paredzēts, ka šī pāreja pilnā izmērā pabeigsies šoruden. Ja viss noritēs kā aizsākts, tad vienīgā valsts, kur viņš nav leģionārs, būs Latvija. Bet Krievijā? KHL jaunā reglamenta formula: leģionārs = spēlētājs, kuram nav tiesību spēlēt Krievijas izlasē. Podziņam šādu tiesību jau nav… Ko jau apliecināja viņa atbrīvošana no Krievijas U-20 izlases nometnes decembrī.

Rīgas Dinamo sastāvs Latvijas Dzelzceļa kausa spēlēs un spēlētāju statistika starpsezonā (pēc komandas visām 10 pārbaudes spēlēm; statistikas precizējumi saskaņā ar dinamoriga.eu spēļu apskatiem):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti
	UZBRUCĒJI
1.	Miks Indrašis	1990.	9	5+9
2.	Mārtiņš Karsums	1986.	9	7+3
3.	Jamie Johnson	1982.	8	2+7
4.	Rob Schremp	1986.	9	2+5
5.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	9	2+4
6.	Elvijs Biezais	1991.	8	2+1
7.	Alexander Giroux	1981.	9	2+1
8.	Gunārs Skvorcovs	1990.	9*	0+3
9.-10.	Roberts Bukarts	1990.	7	1+1
	Andris Džeriņš	1988.	7	1+1
11.	Gints Meija	1987.	10	1+1
12.	Māris Bičevskis	1991.	6	0+1
13.	Ģirts Ankipāns	1975.	4	0+0
14.	Juris Upītis	1991.	5*	0+0
15.	Miks Lipsbergs	1991.	8*	0+0
	AIZSARGI
1.	Guntis Galviņš	1986.	9	0+5
2.	Mathieu Carle	1987.	7	1+2
3.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	8	1+1
4.	Jēkabs Rēdlihs	1982.	6	0+2
5.	Arvīds Reķis	1979.	5	0+0
6.	Kristaps Sotnieks	1987.	8	0+0
7.	Mārtiņš Porejs	1991.	9*	0+0
8.	Oskars Cibuļskis	1988.	8	0+0
	VĀRTSARGI	dz.	sp. (min.)	GAA (vārtu z.)
1.	Māris Jučers	1987.	6 (320)	1.50 (8)
2.	Mikael Tellqvist	1979.	5 (282)	2.98 (14)

* Mārtiņam Porejam ieskaitītas arī spēles kā 7.-ajam aizsargam bez reāla spēles laika. Tāpat arī Mikam, Lipsbergam, Gunāram Skvorcovam un Jurim Upītim kā 13.-ajiem uzbrucējiem.

Dinamo 2012. g. starpsezonas pārbaudes spēlēs bija arī:

ampl.	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	komentārs
U	Raitis Ivanāns	1979.	2	0+0	kopj traumu; gaidīts uz sezonas sākumu
A	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	1	0+0	deleģēts uz Jokipojat (Somijas 2.)
A	Rodrigo Laviņš	1974.	4	0+0	Dinamo rezervē
U	Niclas Lucenius	1989.	3	0+0	lauzts līgums ar Dinamo
U	Vitālijs Pavlovs	1989	1	1+0	deleģēts uz Jokipojat (Somijas 2.)
U	Edijs Rinke-Leitāns	1991.	1	0+1	pārtraukts try-out līgums ar Dinamo

*

Rīgas Dinamo 2012. gada starpsezonas visu 10 pārbaudes spēļu rezultāti:

datums	pretinieks	Dinamo vs.	vieta	turnīrs
2012-08-03	Dinamo (Minska)	1:2	Daugavpils	pārbaudes spēle
2012-08-08	Ņeftjaņik (Almetjevska)	2:1	Piņķi	pārbaudes spēle
2012-08-14	Spartak (Maskava)	3:2 OT	Ņižņijnovgoroda (ŅN)	ŅN gubernatora kauss
2012-08-15	Dinamo (Maskava)	5:3	ŅN	ŅN gubernatora kauss
2012-08-17	Torpedo (ŅN)	3:0	ŅN	ŅN gubernatora kauss
2012-08-18	Spartak (Maskava)	2:3	ŅN	ŅN gubernatora kauss; spēle par 1. vietu
2012-08-25	Espoo Blues	4:3	Rīga	Latvijas Dzelzceļa kauss
2012-08-26	Atlant (Maskavas apg.)	4:3	Rīga	Latvijas Dzelzceļa (LDz) kauss
2012-08-28	Lokomotiv (Jaroslavļa)	1:4	Rīga	LDz kauss
2012-08-29	Lokomotiv (Jaroslavļa)	3:1	Rīga	LDz kauss; spēle par 1. vietu

*

[Pirmais foto fiksēts pēc Dinamo un Lokomotiv spēles par turnīra Latvijas Dzelzceļa kauss 1. vietu 2012. gada 29. augustā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otra – Matjē Karla un Aleksandra Žirū – fotoattēla avots: dinamoriga.eu. Trešais – Mikaela Tellkvista – foto fiksēts Dinamo spēlē pret Salavat Julajev 2011. gada 16. februārī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Ceturtais – Raita Ivanāna – foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret Minskas Dinamo 2012. gada 3. augustā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Piektā – Mārtiņa Karsuma – fotofiksācija notikusi Dinamo spēlē pret Baris 2011. gada 16. oktobrī; foto autors: Oļegs Siračenko. Sestais – Mika Indraša – foto fiksēts Dinamo spēlē pret Lokomotiv 2012. gada 29. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Septītais – Roberta Bukarta un Andra Džeriņa – attēls fotofiksēts Dinamo spēlē pret Espoo Blues 2012. gada 25. augustā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Māra Jučera (astotais) foto – Dinamo spēlē pret Baris 2011. gada 16. oktobrī; foto autors: Oļegs Siračenko. Devītais (Mika Lipsberga) foto – Dinamo spēlē pret Atlant 2012. gada 26. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Jānis Puriņš par iespēju iepazīt pasauli, spēlējot hokeju

“Esmu apmierināts un pateicīgs, ka veselība un apstākļi atļauj man darīt to, kas sirdij tik ļoti tuvs. Ir iespēja ceļot un redzēt pasauli, iepazīt jaunus cilvēkus un dažādas kultūras, vienlaikus nodarbojoties ar sportu, kas jau no bērnības ir lielākā daļa no manas dzīves. Ne katram ir dota tāda iespēja, tāpēc esmu ļoti pateicīgs par to,” teic Jānis Puriņš, latviešu hokejists, atskatoties uz savām gaitām Somijā, Latvijā, Baltkrievijā, ASV un Kanādā.

izziņai: Jānis Puriņš

• dzimis 1987. gada 13. jūnijā
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 187 cm; 95 kg
• 2011./2012. g. sezonā JHT un Ketterä komandas Somijas trešajā stiprākajā līgā Suomi-sarja
• iepriekšējās sezonas: Hermes (Suomi-sarja); IK Kronan (II-divisioona = Somijas 4. stipruma līga); HS Rīga / Prizma (Latvijas Virslīga); Liepājas Metalurgs (Baltkrievijas ekstralīga); Liepājas Metalurgs-2 (Latvijas Virslīga); Philadelphia Thunder (IJHL; ASV); SK LSPA / Rīga (Latvijas Virslīga); Pennsylvania Enforcers (AEHL; ASV); Mahoning Valley Phantoms (NAHL; ASV); Dallas Penguins (DJHA; ASV); Regina Blades (ASHL; Kanāda); Saskatoon Stars (ASHL; Kanāda); Aisbergs 87 (LBJMH = Latvijas Bērnu un jaunatnes meistarsacīkstes hokejā)
• pirmais treneris: Gints Bisenieks

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: jau salīdzinoši agri, 16 gadu vecumā devies “meklēt laimi” uz hokeja dzimteni Kanādu. cik grūti/viegli bija iedzīvoties Kanādas jauniešu hokeja saimniecībā? kas bija tā pirmā un svarīgākā pieredze, ko esi paņēmis no savas pirmās sezonas Ziemeļamerikā (2003./2004.)?

Jānis Puriņš: Tā kā ar valodu man problēmu nebija, tad iedzīvoties nebija pārāk liela problēma. Protams, no sākuma viss ir jauns – pilsēta, cilvēki, skola, hokejs, un paiet laiks, kamēr pierodi un iejūties, bet paiet pāris dienas, pāriet satraukums un sāc justies kā vietējais. Pirmā pieredze ar jauniešu hokeju bija ļoti patīkama. Biju nedaudz pārsteigts, cik agresīvs, ātrs un kvalitatīvs hokejs tiek spēlēts jauniešu vecumā. Galvenie iemesli, kāpēc devos uz Ziemeļameriku, bija – pēc iespējas vairāk apgūt hokeja gudrības, ātrāk attīstīties kā hokejistam un sākt veidot hokejista karjeru.

pirmās divas Ziemeļamerikas sezonas Tev fiksētas ASHL līgas komandās Kanādas vidienē – Saskatoon Stars un Regina Blades. kas tā bija par līgu un komandām? ar ko, Tavuprāt, visvairāk atšķīrās spēlēšana Saskačevanas jauniešu komandās no spēlēšanas Latvijas jauniešu komandās? kas ir tie faktori, elementi, kuru dēļ ir vērts nepalikt mājās vai citur Eiropā un doties kaut kur “dziļi” Kanādā? ko no tā visa pilnīgi droši nevar “dabūt” Latvijā?

Regīnā nokļuvu, pateicoties kanādiešu trenerim, kuru iepazinu Prāgā un pārrunāju iespēju doties turp un mēģināt “izsisties” vietējā hokejā. ASHL bija junioru līga, kur uzreiz aiz CHL (Kanādas junioru hokeja līga) eiropiešiem bija atļauts piedalīties. Galvenā komanda pilsētā, protams, bija Regina Pats, kura spēlē augstākajā junioru līgā Kanādā, WHL divīzijā. Pēc manas pirmās sezonas Kanādā Pats izrādīja interesi par mani, sekoja līdzi rezultātiem un manai spēlei un ieteica nospēlēt vel vienu sezonu Regīnā, lai varētu sīkāk novērtēt manas prasmes un spējas.

Galvenās atšķirības starp junioru hokeju Kanādā un Latvijā ir spēles kvalitāte, kura ir ļoti augsta Ziemeļamerikā. Junioru vecumā Kanādā jau tiek mācīts un spēlēts pieaugušo hokejs. Ļoti ātrs un ļoti agresīvs hokejs, kur nevar baidīties no spēka paņēmieniem vai laiku pa laikam izvicināt dūres.

savu trešo Ziemeļamerikas sezonu (2005./2006.) nolēmi aizvadīt ASV – Dallas Penguins vienībā DJHA (Dallas Junior Hockey Association) saimniecībā. kādēļ mainīji Kanādu pret Savienotajām Valstīm? kas Teksasā, neskaitot siltāku klimatu, bija labāk nekā Saskačevanā?

Pēc otrās sezonas Regīnā dzirdēju, ka Pats esot interese par mani uz gaidāmo CHL eiropiešu draftu gaidāmajā vasarā. Kontaktus ar Pats vadību un skautiem pirms vasaras drafta es uzturēju pats. Diemžēl uz to brīdi man nebija oficiāla pārstāvja vai aģenta. Tas sarežģīja manu situāciju, un interese no kluba puses sāka zust. Vasarā parādījās iespēja braukt uz Našvilu, kur tika veidota spēcīga junioru programma un klubs. Kluba īpašnieks vienlaikus bija NHL kluba Našvilas Predators līdzīpašnieks, un par kluba treneri tika iecelts Darren Turcotte, kurš bija aizvadījis ilgu karjeru dažādos NHL klubos. Piedāvājums likās ļoti vilinošs un daudz nedomājot braucu turp. Pēc aizvadītiem diviem mēnešiem kluba īpašniekam un trenerim radās savstarpējas domstarpības, un klubs bija uz izjukšanas robežas. Situācija neuzlabojās, un Darens iekārtoja mūs – mani, manu brāli Gintu Puriņu un Artūru Dzelzi – Dalasas junioru programmā – DJHA junioru klubā.

Protams, pagāja atkal neliels laiciņš, lai adaptētos pilnīgi pretējiem laika apstākļiem un dzīves stilam, bet visādi citādi nebija lielu atšķirību. Man galvenais bija hokejs, gūt pieredzi, cik vien daudz tas ir iespējams.

DJHA vieno vairākas dažādu vecumu jauniešu līgas; kura līmeņa komandā Tu spēlēji? kas ir galvenās atšķirības starp Kanādas un ASV jauniešu hokeja saimniecībām? arī ārpus hokeja laukuma?

Spēlēju organizācijas vecākajā jauniešu klubā; sezonu vēlāk tas nomainīja kluba nosaukumu uz Texas Attack, kuru vēlāk pārstāvēja vēl pāris jaunieši no Latvijas. Protams, hokejs ASV nav tik populārs kā Kanādā; tāpēc tiek veidotas hokeja organizācijas, kur tiek veidoti klubi katrai vecuma grupai. Kanādā hokejs ir sports Numur viens; jauniešu un junioru vecuma bērni, kuri nodarbojas ar hokeju, pārsvarā velta visu savu laiku hokejam, tas viņiem ir dzīves stils. Viņiem ir savi elki un zvaigznes, kuriem visi vēlas līdzināties, bet galvenais – milzīga kaisle pret šo sporta veidu. Savukārt, ASV hokejs nav starp populārākajiem sporta veidiem. Jaunieši nodarbojas ar vairākiem sporta veidiem vienlaikus, un tikai tie, kuriem tiešām ir vēlme un talants, spēj “izsisties” līdz junioru, koledžas un profesionāļu līmenim.

pēc jauniešu hokeja “aršanas” 2006./2007. g. sezonā nonāci Mahoning Valley Phantoms (tagad zināma kā Youngstown Phantoms USHL) vienībā ASV otrajā stiprākajā junioru līgā NAHL. kā vērtē savu īsto debiju šajā līmenī? kas bija kļuvis savādāk, vai līmeņa izmaiņas bija izteikti pamanāmas?

Atrodoties vēl Dalasā, uz sezonas beigām parādījās interese no Mahoning Valley Phantoms. Viņi uzaicināja mani uz nedēļu doties turp, aizvadīt treniņus un pārbaudīt mani. Pēc pārbaudes laika klubs izteica piedāvājumu noslēgt līgumu, un panācām vienošanos. Klubam tika uzstādīti augsti mērķi, nolasīts spēcīgs sastāvs ar domu pēc sezonas vai divām pārcelties uz līgu augstāk – USHL.

Spēles līmenis un kvalitāte krasi atšķīrās no jauniešiem. Spēles stils bija līdzīgs kanādiešu hokejam; līdz ar to iejusties nebija lielu problēmu. Debija izdevās veiksmīga. Līgas līmenis un spēles stils mani ļoti apmierināja, biju priecīgs atrasties un pārstāvēt šo klubu, kura sastāvā aizcīnījos līdz NAHL finālam.

2007. gada vasarā Tu esot bijis jau pieaugušo līgas ECHL (East Coast Hockey League), kas ir jau trešais hokeja līmenis Ziemeļamerikā uzreiz aiz NHL un AHL, komandas Elmira Jackals pārbaudāmo hokejistu nometnē. kas Tev pietrūka vai patraucēja nokļūt ECHL komandas sastāvā? tas bija par agru, kāda trauma?

Radās iespēja piedalīties pirmajā no divām kluba nometnēm. Aizvadot veiksmīgu pirmo nometni, tu vari tik uzlūgts uz komandas galveno pirmssezonas nometni. Izdevās atstāt labu iespaidu, klubs izteica piedāvājumu ierasties uz galveno nometni. Diemžēl pirmās nometnes pēdējās dienās guvu nopietnu ceļgala traumu, par kuru kluba vadībai neko neteicu, cenšoties noturēt sāpes sevī.

2007./2008. g. sezona Tev oficiālajās statistikas ailītēs ir patukša – vien 6 spēles Pennsylvania Enforcers (AEHL = America East Hockey League) un 19 spēles SK Rīga / LSPA Latvijas Virslīgā. vai statistiķi kaut ko nav pamanījuši? kāpēc šī sezona bija neviendabīgāka par iepriekšējām? kāpēc nācās pamest Pennsylvania Enforcers?

Gatavojoties un gaidot Jackals galveno nometni, devos uz Pitsburgu, Pensilvānijā, sadziedēt traumu un fiziski uzturēt sevi formā. Aizvadīju pāris spēles vietējā kluba rindās, bet celis lika sevi manīt; ārsti teica, ka būs jāveic operācija, tāpēc nolēmu doties mājas, savest kārtībā veselību un pēc iespējas ātrāk atgriezties ierindā. Atgriežoties Latvijā, bija iespēja tikties ar Oļegu Znaroku, kurš uz to brīdi trenēja LSPA / Rīga. Konsultējoties ar viņu, nolēmu atlikušo sezonu aizvadīt LSPA ierindā.

Tu vēl paspēji uzspēlēt 2005. gadā dibinātajā AEHL līgā, kas drīz pēc tam (2008. g. vasarā) faktiski izbeidzās. AEHL bija neatkarīga junioru līga, kas, atšķirībā no citām līgām, bija saistīta (afiliēta) ar amatieru hokeja organizāciju NAAHA (North American Amateur Hockey Association). 2008. gada vasarā atkal mēģināji aizķerties Ziemeļamerikā, Tu esot bijis arī ECHL komandas pārbaudēs un jauno sezonu iesāki Philadelphia Thunder (tagad zināma kā Philadelphia Jr. Jackals) komandā citā ASV neatkarīgajā junioru līgā IJHL (International Junior Hockey League). 4 spēlēs guvi 10 punktus (6+4) un no komandas sastāva zudi. kāpēc nolēmi pēc 5 sezonām Ziemeļamerikā pārcelties atpakaļ uz Eiropu?

Pirms nākamās sezonas sākuma Jackals galvenais skauts, kurš vienlaikus bija arī Philadelphia Thunder galvenais treneris vietējā junioru līgā, izteica piedāvājumu vēlreiz mēģināt “aizķerties” Elmairā. Nolēmu ierasties mēnesi ātrāk pirms nometnes, aizvadīt treniņus un vairākas spēles junioru klubā, lai atkal pierastu pie Ziemeļamerikas hokeja. Diemžēl šoreiz nometne Elmairā neizdevās tā, kā biju cerējis. Kluba vadība un skauti ieteica doties uz līgu vai divām zemāk – CHL vai SPHL, lai atkal pielāgotos tur spēlējošam stilam.

(piebilde: šajā gadījumā CHL = Central Hockey League. SPHL = Southern Professional Hockey League.)

2008./2009. g. sezonā pieslēdzies Liepājas Metalurgs saimniecībai, uzspēlējot gan pirmajā komandā Baltkrievijas ekstralīgā, gan Liepājas Metalurgs-2 sastāvā Latvijas Virslīgā. sekojošajā sezonā (2009./2010.) esi reģistrēts tikai Liepājas pirmajā komandā Baltkrievijas čempionātā. kādi bija galvenie iespaidu “uz pilnu klapi” atgriežoties Latvijas / Baltkrievijas hokeja saimniecību reālijās? kuras Ziemeļamerikā slīpētās iemaņas Baltkrievijas Atklātajā čempionātā (BAČ) noderēja visvairāk, bet par kurām prasmēm varēja sākt droši “aizmirst”?

Devos atpakaļ uz Latviju un pievienojos Liepājas Metalurgam. Iespaidi bija dažādi. Patīkami bija tas, ka, aizvadot pārbaudes laiku klubā, tiku pie līguma un biju pamatsastāva spēlētājs. Parādījās drošības sajūta, ka ir atrasts klubs, kur varu aizvadīt pilnvērtīgu sezonu, atliek tikai smagi strādāt un pierādīt sevi no labās puses. Pārstāvot klubu Latvijas čempionāta ietvaros, kļuvām par Latvijas čempioniem, kas bija patīkami.

Vajadzēja pielāgoties mazliet citam spēles stilam. Kluba galvenais treneris uz to brīdi bija Golubovičs, kurš piekopa, manuprāt, tipisku “krievu” stila – kombinācijām un sistēmām bagātu – hokeju. Man sirdij tuvāks bija Ziemeļamerikas stila hokejs; tā, ka centos abus stilus apvienot un atrast zelta vidusceļu. Turpināju būt fiziski aktīvs, izpildīt spēka paņēmienus, kas vadošo baltkrievu klubu veterāniem noteikti nepatīk, un, protams, izpildīt trenera norādījumus.

2010. gada vasarā “paņēmi” kursu uz Somiju, pārbaudījies pie Somijas otrās stiprākās līgas (Mestis) kluba Kiekko-Vantaa. 2010./2011. g. sezonā Tev 6 spēles ieskaitītas Latvijas Virslīgā HS Rīga / Prizma ierindā, bet pēc tam Tavā karjerā “vistīrākā” Somija. sezonu pamatā aizvadīji Somijas trešās stiprākās līgas (Suomi-sarja) komandā Hermes. kāpēc Tava izvēle bija par labu Somijai nevis, piemēram, Vācijai, Lielbritānijai vai Kazahstānai?

Sezonas sākumā bija iespēja atrādīties Somijā, kuru noteikti negribēju laist garām. Aizvadīju pāris nedēļas, piedaloties kluba treniņnometnē, un, manuprāt, atstāju labu iespaidu. Aizvadīju vienu pārbaudes spēli pret citu Mestis klubu, izdevās gūt pirmos vārtus šajā līgā, bet pēc spēles uzzināju, ka klubam pievienosies 5 spēlētāji no Jokerit un tik pat no HIFK, klubiem, kas spēlē Somijas stiprākajā līgā – SM-liiga. Pa cik Vantaa bija fārmkluba saistības ar abiem šiem Helsinku klubiem, finansiāli klubam tas bija izdevīgi, jo algas šiem spēlētajiem maksā “lielie” klubi. Līdz ar to likās loģiski, ka klubs paturēs labas klases spēlētājus, kuriem nav jāmaksā alga, un ietaupīs finansiāli, atskaitot no komandas tos, kuriem bija salīdzinoši lielas algas vai pretendēja uz tām.

Atgriezos Latvijā, uzturēju sevi formā, pārstāvot Rīga / Prizma komandā LAČ ietvaros, vienlaicīgi cerot uz interesi no citiem klubiem Eiropā. Parādījās iespēja doties atkal uz Somiju, šoreiz uz līgu zemāk, bet daudz nedomājot devos un Hermes (Kokkola). Pēc uzturēšanās Helsinkos man palika labi iespaidi par Somiju, par dzīvi tur. Bez tam es vēlējos šoreiz būt tuvāk mājām. Hermes izteica labu piedāvājumu. Zināju, ka hokeja līmenis tur ir labs, un nolēmu pamēģināt.

(piebilde: LAČ = Latvijas Atklātais čempionāts.)

cik viegli vai grūti Tev nācās iekļauties Somijas hokejā? cik ļoti noderēja vai nenoderēja Kanādas, ASV, Baltkrievijas pieredze?

Nebija lielu problēmu pierast pie somu hokeja. Protams, paiet laiciņš, lai saprastu, ko konkrēti klubs vēlas no tevis un vai treneris ir apmierināts ar tavu sniegumu, bet tiklīdz tas ir skaidrs, atliek tikai smagi strādāt un pildīt trenera norādījumus. Somijas hokeja stils ir ļoti līdzīgs Ziemeļamerikas hokejam ar nelielu Eiropas “piegaršu”. Ātrs, fizisks, inteliģents hokejs.

Manuprāt, jebkura pieredze, kuru tu iegūsti, spēlējot dažās valstīs vai klubos, vienmēr noderēs. Protams, ir jāpielāgojas kluba prasībām, kuru tu pārstāvi uz doto brīdi, kuras dažreiz atšķiras, bet būtībā pēc katras aizvadītās sezonas tu uzkrāj pieredzi, kura tev palīdz pielāgoties katram stilam.

Jau agrāk Tavā un Tava brāļa Ginta Puriņa biogrāfijā vienā sezonā sakrīt komandu nosaukumi. 2008./2009.g. sezonā tā bija Philadelphia Thunder, 2009./2010. g. sezonā kopā spēlējāt Liepājas Metalurgs sastāvā, 2010./2011. g. sezonā – atkal kopā Hermes komandā un pat abiem pa vienai iznomātai spēlei IK Kronan sastāvā. vai tā bija mērķtiecīga darbība visu 3 sezonu gaitā – abiem spēlēt vienā komandā? kāpēc?

Jau no bērnības bieži spēlējam kopā. Uz Ziemeļameriku devāmies kopā, bet, aizvadot pirmo sezonu Liepājā, palīdzēju brālim tikt uz pārbaudi klubā, un viņam izdevās tik sastāvā. Savukārt, sākoties nākamai sezonai, viņš bija pirmais Kokolā un palīdzēja man tur iekārtoties. Mēs esam brāļi un labākie draugi, un, protams, kopā atrasties vienmēr ir vieglāk. Trenējamies kopā, sastādām viens otram veselīgu konkurenci, varam atklāti kritizēt un sniegt padomu viens otram, lai uzlabotu katrs savu sniegumu.

Hermes sastāvs kopumā 2010./2011. g. sezonā ir bijis labvēlīgs Latvijas hokejistiem; neskaitot Tevi un brāli, ir uzspēlējuši arī Gatis Gricinskis, Viktors Jasjonis, Artjoms Ogorodņikovs. kas ir galvenie iemesli, kādēļ Hermes komandā bija izveidojusies Latvijas hokejistu “kolonija”? un kā Latvijas hokejisti jutās komandā?

Sezonu Kokolā iesāka mans brālis un Gatis. Klubs izrādīja interesi arī par mani, un uz to brīdi man nebija labāku piedāvājumu, tāpēc devos turp. Viktors un Artjoms bija mūsu kluba farmklubā un aizvadīja vairākas spēles Hermes sastāvā. Jutāmies labi, bija labas attiecības ar kluba vadību un spēlētajiem, sūdzību nebija.

kā kopumā vērtē savu pirmo Somijas sezonu? kas izdevās tieši tā, kā biji plānojis, bet kas ir lietas, kuras varēja un vajadzēja būtiski labāk?

Pozitīvi vērtēju pirmo sezonu šeit. Guvu lielu pieredzi vietējā hokeja “virtuvē”, lai gan nebiju pilnība apmierināts ar savu sniegumu. Otrā sezonas daļa klubam nebija izdevusies, arī individuāli nebiju apmierināts ar savu sniegumu. Mērķis bija palīdzēt klubam tikt Mestis līgā, bet diemžēl tas neizdevās.

šajā (2011./2012.) sezonā esi uzticīgs Suomi-sarja līgai, sezonu sāki Imatras Ketterä, bet turpini JHT (Kalajoki). ar ko Tev atšķiras otrā sezona šajā līgā? esi pieredzējušāks, vairāk zini ko sagaidīt no pretiniekiem un cīņubiedriem?

Nolēmu atgriezties uz vēl vienu sezonu Somijā. Hokejs šeit tiek spēlēts augstā līmenī, kā arī kluba mērķis – iekļūt Mestis – ir augsts. No kluba puses tiek darīts viss, lai būtu vēlamais rezultāts. Patīkami atrasties tādā vidē.

Ketterä komandas sastāvā Suomi-sarja 1. posmā (Alkulohkot; norisinājās 2011. gada septembrī – novembrī) 11 spēlēs salasīji 4 punktus (1+3), bet pēc pārcelšanās uz JHT – šī paša posma 2 spēlēs tiki pie diviem vārtu guvumiem. čempionāta turpinājumā, 2. posmā JHT ierindā 11 spēlēs esi iekrājis 6 punktus (5+1). vai JHT prot Tevi “pielietot” un motivēt labāk nekā Ketterä komanda? kā pats vērtē savu sniegumu līdz šim šajā sezonā?

Diezgan saraustīta šī sezona man padevusies sakarā ar klubu maiņu. Vasarā es trenējos un gatavojos ar domu doties uz citas valsts klubu, kas noteikti būtu pāris līmeņu augstāk, taču zuda kontakti, un laikam nebija lemts; un tā vietā devos uz Imatru. Īsti neapmierināja mans pielietojums klubā, tāpēc devos uz JHT. Esmu apmierināts atrodoties šajā klubā. Treneris man šeit uzticas, līdz ar to pašam rodas lielāka pārliecība par savām spējām.

Tevis pārstāvētā komanda JHT pārliecinoši pārvarēja Suomi-sarja pirmo posmu, 14 spēlēs kļūstot par savas (Ziemeļu) apakšgrupas līderi. līgas “pamatčempionātā” JHT arī startē pieklājīgi – pēc komandas 13 spēlēm ar 20 punktiem ieņem 7. vietu (12 komandu konkurencē). kādi ir komandas vadības uzdevumi šai sezonai? un kādas izredzes piedāvā Suomi-sarja izspēles kārtība – cik komandas kvalificējas play off-am, vai pastāv iespēja izcīnīt vietu Mestis līgā?

Komandas uzstādītais mērķis ir būt TOP trijniekā. TOP trīs komandām pievienojas vājākā komanda no Mestis; katra komanda nospēlē divas spēles (vienu mājās, vienu izbraukumā) ar katru klubu, un komanda, kas pabeidz šo izspēli pirmajā vietā, tiek Mestis līgā. Pašlaik esam to klubu vidū, kas reāli cīnās par trijnieku, un darām visu, lai izpildītu uzstādīto mērķi, kā arī tikt Mestis.

desmit komandas (no 12) Suomi-sarja pamatčempionātā uzrāda ļoti līdzīgu sniegumu – pašreiz tām ir 17-29 punkti, kas nozīmē, ka 1. vietu no 10. vietas šķir vien 12 punktu. pamanāmi vājākas ir tikai turnīra “pastarītes” – Ahmat un S-Kiekko. kā Tu vērtē Suomi-sarja kopējo līmeni? Ja ļaujamies fantazēšanai, kuru vietu Ahmat un Tava (JHT) komanda ieņemtu Latvijas Virslīgā, kuru – Baltkrievijas ekstralīgā?

Līmenis šeit ir labs. Klubi, kuri cīnās otrajā aplī par iekļūšanu Mestis, ir spēcīgi. Baltkrievu klubi noteikti ir finansiālai turīgāki, tādēļ var atļauties augstākas klases spēlētājus un speciālistus, līdz ar to līmenis ir nedaudz augstāks. Taču spēles stili atšķiras; šeit hokejs ir ātrāks un fiziski aktīvāks, kas nav tik raksturīgs Baltkrievijas hokejam. Diemžēl neesmu redzējis nevienu pilnu BAČ spēli šogad. Nedaudz sekoju Liepājas Metalurga sniegumam, bet grūti spriest par līgas līmeni šogad. Manuprāt, Suomi-sarja vadošie klubi varētu būt līdzvērtīgi BAČ vienībām, kuras atrodas tabulas vidusdaļā.

jau agrāk minēji, ka Latvijas jaunajiem hokejistiem, kas dodas uz Somijas komandām, ir “jārēķinās ar to, ka Somijā spēlējot hokeju nopelnīt lielu naudu nevar”, ko nosaka nelielie budžeti, bet no komandu puses apstākļi tiek radīti maksimāli. ko Tu pats sagaidi no Suomi-sarja un Somijas hokeja kopumā? ko Tu gribi sasniegt šajā sporta veidā tuvākajos pāris gados? Mestis līgu, finansiāli “smagāku” kontraktu, labākus dzīves apstākļus?

SM-līgā komandu budžeti un algas vēl ir salīdzinoši labā līmenī, bet, protams, uz Eiropas vadošo līgu fona nav tās augstākās. Mestis līgas klubi pārsvarā visi ir vienā finansiālā līmenī. 80 procenti klubu maksā spēlētājiem algas; savukārt, ir klubi, kā iepriekš minēju K-Vantaa, kuri kalpo kā farmklubs vienam vai dažreiz pat diviem augstākās līgas klubiem un līdz ar to saņem “papildinājumus” par velti.

Ja runa ir par Suomi- sarja, tad vadošo klubu budžeti ir labā līmenī. Klubu vadošajiem spēlētajiem tiek maksāta alga, nodrošināta dzīvesvieta, transports, ēdināšana. No kluba puses tiek nodrošināts un darīts viss iespējamais, lai būtu vēlamais rezultāts no spēlētajiem; tā, ka attaisnojumu un sūdzību nevar būt.

Neesmu no tiem, kam patīk skatīties tālā nākotnē, taču noteikti vēlētos izmēģināt spēkus citos Eiropas augstākās līgas klubos. Lielie kontrakti? Protams, nauda atvieglo dzīvi, bet, ja būtu iespēja pārbaudīt spēkus un spēlēt augstākajā līmenī kādā no Eiropas vadošām līgām, būtu ar mieru to darīt arī par simbolisku atlīdzību. Lielā nauda man nav svarīgākais, tā nāk un iet. Vienmēr būs laiks un iespēja to nopelnīt.

Uz doto brīdi esmu apmierināts un pateicīgs, ka veselība un apstākļi atļauj man darīt to, kas sirdij tik ļoti tuvs. Dzīvojam taču vienreiz, tāpēc arī cenšos “izspiest” visu ko varu no dzīves. Ir iespēja ceļot un redzēt pasauli, iepazīt jaunus cilvēkus un dažādas kultūras, vienlaikus nodarbojoties ar sportu, kas jau no bērnības ir lielākā daļa no manas dzīves. Ne katram ir dota tāda iespēja, tāpēc esmu ļoti pateicīgs par to.

lai veicas!

lasāmvielai & izziņām:

• Jāņa Puriņa individuālie statistikas profili – eliteprospects.com, lhf.lv, balticsportsagency.com, eurohockey.com, pointstreak.com (1. sez.; 2. sez.)
• Suomi-sarja statistikas lapa – finhockey.fi
• JHT mājaslapa – jht.fi
• Ketterä mājaslapa – kettera.net
• 2002./2003. gada LBJMH (Latvijas Bērnu un jauniešu meistarsacīkstes hokejā) dažādu vecuma grupu laureāti – tvnet.lv
• par Latvijas hokejistiem Somijā un Somijas hokeja struktūru: tepat

[pirmajā attēlā Jānis Puriņš JHT krāsās; otrajā – Mahoning Valley Phantoms komandā; trešā – Liepājas Metalurgs sastāvā; ceturtā – Ketterä ierindā. visi foto no Jāņa Puriņa personīgā arhīva.]

Latvijas hokeja “mafija” Somijā. Jekimovs nav vienīgais

Somijas hokeja saimniecība, kas sniedzas tālāk par galveno līgu un valsts izlasi, pirmajā brīdī nešķiet viegli saprotama, lai neteiktu – tā izskatās sarežģīta. Somijas dažādo hokeja līgu atšķirīgie izspēles principi, dažādas čempionāta kārtas, kas nepakļaujas statistikas salīdzināšanai, situāciju neatvieglo; arī U-20, U-18 līgas nav Eiropas vecuma standarta līgas. tomēr Somija hokejistus ražo uz nebēdu, ļaujot procesā piedalīties arī citu valstu pārstāvjiem. Latviju čempionātos Somijā šosezon pārstāv vai ir pārstāvējuši vismaz 23 hokejisti.

Jekimovs kā vienīgais stiprākajā līgā

Somijas stiprākajā līgā SM-liiga (SM = Suomen mestaruus = somu meistarsacīkstes) 2011./2012. g. sezonā sev vietu un pielietojumu ir atradis tikai viens Latvijas hokejists – uzbrucējs Roberts Jekimovs (1989.; zemāk pa kreisi izvietotā attēlā), kurš ir piestājis Lapēnrantas municipalitātē mājojošā komandā SaiPa (īsinājums no Saimaan Pallo). ar 27 punktiem 27 spēlēs SaiPa ierindojas turnīra tabulas 13.-ajā (priekšpēdējā) vietā ar 27 punktiem. savukārt, Jekimovs ar 14 punktiem (5+9) 27 spēlēs ir komandas 3.-ais rezultatīvākais spēlētājs.

2010./2011. g. sezonā savu pēc-KHL posmu ietvaros spēkus SM-liiga komandās pamēģināja 3 uzbrucēji no Latvijas: Armands Bērziņš (Hemēnlinnas HPK sastāvā 11+7 punkti regulārā čempionāta 55 spēlēs un 0+1 punkts play off 2 spēlēs); Kaspars Saulietis (tā paša HPK sastāvā 4+15 punkti regulārās sezonas 56 spēlēs un 0+0 punktu play off 1 spēlē); Aleksejs Širokovs (Raumas Lukko sastāvā 0+1 punkts regulārā čempionāta 12 spēlēs). pērnsezonas bijušo KHL-istu “uzlidojums” pārtrauca ilgāku laika posmu, kad Latvijas hokejisti Somijas jaudīgākajai līgai bija “metuši mieru”. taču jāatgādina, ka ir bijušas tādas sezonas, kā, piemēram, 1998./1999., kad SM-liiga plašumos “kapāja” Aigars Cipruss, Vjačeslavs Fanduļs, Mareks Jass, Rodrigo Laviņš, Aleksandrs Macijevskis, Leonīds Tambijevs, Atvars Tribuncovs. bet sezonu iepriekš (1997./1998.) Somijas galvenās līgas stiprumu testēja jau nosauktie Cipruss, Fanduļs, Macijevskis, Tambijevs, kā arī Aleksandrs Kerčs un Kārlis Skrastiņš.

par īstenāko Somijas SM-liiga pazinēju Latvijas pusē ir uzskatāms uzbrucējs Vjačeslavs Fanduļs (1969.), kurš šajā, vienā no stiprākajām Eiropas hokeja līgām, ir aizvadījis 10 sezonas, kā arī “pielasījis” klāt 2 sezonas otrā stipruma līgā (Mestis). viņš šajā (2011./2012.) sezonā, pēc divu sezonu nebūšanām pie HK Ogre “stūres” un Ogres komandas likvidācijas, ir pieslēdzies Somijas jauniešu komandu treneru plašajam kolektīvam. punktu ziņā jaudīgākā sezona SM-liiga čempionātos Fanduļam bijusi 1995./1996.-tā, kad Turku TPS ierindā regulārā čempionāta 49 spēlēs viņš salasījis 51 punktu (22+29).

labam SM-liiga pazinējam jābūt uzbrucējam Aigaram Ciprusam (1972.) ar 6 sezonām šīs līgas komandās. cipariski izteiksmīgākais sniegums Ciprusam fiksēts Helsinku Jokerit ierindā 2000./2001. g. sezonā, kad regulārā čempionāta 56 spēlēs iekrāti 37 punkti (18+19) un play off 5 spēlēs 2 punkti (1+1). pa trim vai vairāk dažāda “pilnuma” sezonām Somijas stiprākajā līgā ir sakrājuši arī Rodrigo Laviņš, Kārlis Skrastiņš, Jānis Sprukts, Oļegs Sorokins, Leonīds Tambijevs. mazāku “laika strēķi” SM-liiga vienībās ir aizvadījis vēl lielāks Latvijas hokejistu skaits, starp kuriem arī – Kaspars Astašenko, Igors Bondarevs, Lauris Dārziņš, Aleksejs Froļikovs, Mareks Jass, Aleksandrs Jerofejevs, Aleksandrs Macijevskis, Andrejs Maticins, Grigorijs Panteļejevs, Atvars Tribuncovs.

Latvijas spēlētājs SM-liiga komandā 2011./2012. g. (pēc novembra spēlēm, pirms 2011-12-01 spēles):

ampl.	spēlētājs	dz.	spēles	punkti	+/-	vid.sp. laiks
U	Roberts Jekimovs	1989.	27	5+9	-1	13:45
	(iepriekšējā sezona)
U	Armands Bērziņš	1983.	55	11+7	+1	13:52	PO 2 sp.; 0+1; 0; 12:59
U	Kaspars Saulietis	1987.	56	4+15	-3	11:52	PO 1 sp.; 0+0; +1; 12:01
U	Aleksejs Širokovs	1981.	12	0+1	-2	12:24
							–

otrajā stiprākajā līgā neviena

somu hokeja ranga otrajā līmenī – Mestis – šosezon iztiekam bez Latvijas pārstāvjiem. taču agrākos gados Somijas otro līmeni, arī pirms tā sakārtošanas un nosaukšanas par Mestis (kas noticis 2000. gadā), ir “apmeklējis” paprāvs skaits Latvijas hokejistu, ieskaitot arī SM-liiga spēlējušos Bondarevu, Fanduļu, Froļikovu, Mareku Jasu, Jekimovu, Macijevski, Maticinu, Sorokinu, Spruktu, Tribuncovu. starp somu otrā stipruma līgas apguvējiem jāpiemin arī tādi eksemplāri kā Artis Ābols, Viktors Bļinovs, Vladimirs Durdins, Konstantīns Grigorjevs, Kārlis Gajevskis, Juris Klodāns, Valērijs Kuļibaba, Normunds Sējējs, Aleksandrs Semjonovs, Aleksandrs Šiškovičs, Juris Štāls.

“spridzinošākā” rezultativitāte Somijas otrajā līmenī ir izdevusies vienam no Latvijas hokeja pionieriem Somijas hokejā – Aleksejam Froļikovam (1957.), kurš kopā ar Vladimiru Durdinu (1956.) uzspēlēja Pori Ässät komandā jau 1989./1990. g. sezonā. savā “somu debijas” sezonā Froļikovam fiksēts 81 punkts (28+53) 43 spēlēs. neslikti sezonas cipari iegadījušies arī Aleksandram Macijevskim (1975.) – 67 punkti (37+30) regulārā čempionāta 43 spēlēs (1996./1997.; Kokolas Hermes), Vjačeslavam Fanduļam – 62 punkti (22+40) 46 spēlēs (1999./2000.; Pori Ässät).

trešajā līgā Suomi-sarja 7+3

Somijas pieaugušo hokeja trešajā līmenī (Suomi-sarja) sezonu iesākuši 7 hokejisti no Latvijas, bet 3 spēlētāji, kuriem norātīta Latvijas pārstāvniecība, šai līgai pievienojušies līgas turpinājumā kopā ar savu komandu Hela-Kiekko (Kauhava). šī komanda sezonu iesāka līmeni zemāk (II-divisioona), bet sezonas ievadā izcīnīja tiesības cīnīties Suomi-sarja kvalifikācijas posmā, kur turpina sezonu kopā ar Suomi-sarja komandām, kas netika šīs līgas augstākajā grupā.

Suomi-sarja apvieno 24 komandas, kas sadalītas 3 apakšgrupās – divīzijās (Alkulohko 1 – 3). čempionāta pirmā posma (Alkulohkot) ietvaros tiek noskaidrotas katras apakšgrupas 4 stiprākās komandas (kopā 12), kas turpina cīnīties par augstākām vietām, bet pārējās Suomi-sarja komandas kopā ar dažām stiprākajām vienībām no II-divisioona turpina cīņu kvalifikācijas spēlēs (Karsinnat). “Pirmais posms tiek izspēlēts, lai tiktu noskaidroti katras divīzijas 4 spēcīgākie klubi, kuri finansiāli un fiziski būtu gatavi cīnīties par iekļūšanu Mestis līgā. 12 spēcīgākie klubi izspēlē divus apļus ar katru klubu (viena mājas un viena izbraukuma spēle), lai noslēgtu otro posmu. Pēc otrā posma izspēles, TOP 3 klubi kvalificējas izspēlei par iekļūšanu Mestis līgā; izspēlē piedalās arī klubs no Mestis, kurš sezonu ir noslēdzis pēdējā vietā, savā līgā. Šie 4 klubi izspēlē divus apļus ar katru klubu (viena spēle mājās, viena izbraukumā) un klubs, kurš pabeidz šo posmu 1. vietā, kvalificējas Mestis līgai,” Suomi-sarja izspēles kārtību skaidro Suomi-sarja vienības JHT uzbrucējs Jānis Puriņš (1987.).

jau tradicionāli ierasts, ka Latvijas hokejisti lielā daļā gadījumu Somijā ir dislocējušies “kolonijās” – grupās pa 2 vai vairākiem hokejistiem. protams, netrūkst arī “vientuļnieku”, bet tas vairāk ir retums nekā likumsakarība. “koloniju” būšana ir atrodama arī Suomi-sarja dažādos posmos spēlējošās komandās. 3 vīri – vārtsargs Nauris Enkuzens (1989.), uzbrucēji Gatis Gricinskis (1988.) un Viktors Jasjonis (1991.) spēlē Kokolas Hermes vienībā. aizsargs Kristaps Nīmanis (1993.) un uzbrucējs Jānis Zariņš (1991.) saskaitīti Waasa Red Ducks ierindā. uzreiz 3 hokejisti ar Latvijas “papīriem” – Danils Lazebņiks (1991.), Kirils Lazebņiks (1988.), Pēteris Pujāts (1990.) – cīnās no II-divisioona “iekuģojušās” Hela-Kiekko sastāvā.

vienīgais Suomi-sarja “vientuļnieks”, vismaz saskaņā ar oficiālo statistiku un pagaidām, ir Jānis Puriņš (1987.), kurš šosezon jau ir paspējis uzspēlēt līgas divās dažādās komandās – sezonu sāka Imatras Ketterä, bet turpina JHT, kas dislocēts Kalajoki. “Sezonu uzsaku Imatrā. Gaidīju atbildi no augstākas līgas kluba Eiropā, kurš izteica piedāvājumu vasarā, bet tas process ievilkās, un paralēli tam parādījās piedāvājums no Ketterä, tādēļ nevēlējos gaidīt pārāk ilgi un beigās palikt bez kluba. Klubam (Ketterä) tika uzstādīti augsti mērķi uz šo sezonu, tika ieguldīti lieli finansiālie līdzekļi, lai nopietni cīnītos par iekļūšanu Mestis līgā. Diemžēl nebiju apmierināts ar savu lomu klubā; līdz ar to arī sezonas sākums neizdevās spīdošs. Šajā pat līgā atradās klubs, kurš izrādīja interesi (JHT), tāpēc, daudz nedomājot, devos turp,” komandu maiņu komentē Jānis Puriņš. ar ko atšķiras Ketterä un JHT? “Abi klubi ir spēcīgi. Abiem klubiem uzdevums uz šo sezonu ir iekļūt Mestis līgā. Spēles stils daudz neatšķiras starp abiem klubiem. Tipisks somu stils – ātrs un agresīvs hokejs, taču, protams, katram trenerim ir savas nianses un paņēmieni, kā to izpildīt efektīvāk. Esmu ļoti labi iejuties pašreizējā klubā un ar saviem tiešajiem uzdevumiem tieku galā. Protams, sezonas svarīgākais posms ir tikai sācies, tā ka jāturpina progresēt un jābūt uzdevumu augstumos,” tā Jānis Puriņš.

kā ir – būt leģionāram Somijā? ar ko tas atšķiras, piemēram, no Ziemeļamerikas? ar ko būtu jārēķinās jaunajiem censoņiem, ja viņi plāno turpināt savas gaitas Somijā? “Esmu spēlējis hokeju gan Kanādā, gan ASV. Pēdējos divus gadus spēlēju hokeju Somijā. Gan Ziemeļamerikā, gan Somijā hokeja industrija ir ļoti attīstīta. Būt leģionāram, vai tas būtu Ziemeļamerikā, vai Eiropas klubā, nav viegli. Lai kurā valstī un līmenī tu spēlētu, tu pastāvīgi esi zem palielināmā stikla. Tev ir jābūt galvas tiesu pārākam par vietējiem un jāpalīdz klubam uzvarēt spēles. Tev ir jābūt līderim uz ledus, kā arī, kad nokāp no tā. Tiklīdz tavs sniegums nav apmierinošs vai arī klubam ir vāji rezultāti, tu netiec daudz brīdināts. Tiek meklēts kāds tavā vietā. Par tiem līdzekļiem, kurus klubs ir ieguldījis, lai dabūtu vienu leģionāru, viņi var iegādāties 2-3 vietējos spēlētājus; tāpēc, būdams leģionārs, tu nevari atļauties izlaist treniņu tāpēc, ka jūties noguris vai apslimis, jo uzreiz būs kāds tavā vietā. Klubs iegulda tevī, lai tu varētu palīdzēt tam uzvarēt spēles, tāpēc gaida pastāvīgi labu sniegumu katru dienu, visas sezonas garumā. Jaunajiem censoņiem būtu jārēķinās ar to, ka Somijā spēlējot hokeju nopelnīt lielu naudu nevar, tā kā komandu budžeti ir salīdzinoši nelieli un tos veido vidēja līmeņa uzņēmēju finanšu līdzekļi. Taču no komandas puses tiek radīti maksimāli apstākļi, lai spēlētājiem nekas netraucētu rādīt labus rezultātus. Bez tam Somijas hokejs ir sakārtots tā, ka katra līmeņa spēlētājam ir iespēja sevi realizēt un pilnveidot,” pieredzē dalās Jānis Puriņš.

jaunais pieaugušais Nīmanis

jaunākais Latvijas pārstāvis Suomi-sarja cīņu laukos ir Latvijas U-20 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs un kandidāts dalībai U-20 pasaules čempionātā elitē – Kristaps Nīmanis (1993.; kreisajā pusē novietotā attēlā), 18 gadu jauns aizsargs. viņa pirmā pieaugušā sezona ir sākusies aizsargam pieklājīgi – pirmā posma 12 spēlēs 6 punkti, Karsinnat posma 2 spēlēs 2 punkti. “Suomi-sarja līmenis ir tiešām augsts! Tā tikai visi domā, ka tā ir kaut kāda amatieru līga, bet te spēlē tādi “veči”, kuriem ir ap 800 spēlēm SM-līgā un citās Eiropas augstākajās līgās. Viss šeit ir ļoti meistarīgi, ātri, asi, spēka spēle, ir viss, ko spēlētājs var vēlēties. Visas iepriekšējās līgas, kurās esmu spēlējis (Somijas U-20, Baltkrievijas U-18, Latvijas U-18 u.c.), ir tiešām bijušas bērnu līgas, salīdzinājumā ar Suomi-sarja. Te spēle tādi spēlētāji, kuri ir ap 190 cm gari un 100 kg smagi, un viņi ir tiešām meistarīgi. Tāpēc šogad, domāju, ka daudz vairāk esmu ieguvis un iegūšu tieši šajā līgā, jo Somijas U-20 līgā (Jr. A SM-liiga) šogad spēlē 1992.-1993. gados dzimuši un jaunāki, jo līderi ir pieaugušo komandās, un tur (Jr. A SM-liiga) vairs nav tas, kas bija pagājušajā gadā. Ātrums? Ātrums, ja man godīgi jāatbild, tad Suomi-sarja ir lielāks nekā junioros. Jā, protams, ne pret visām komandām, bet pret pirmo trijnieku, tiešam bija ļoti grūtas spēles,” Suomi-sarja līmeni skaidro Kristaps Nīmanis.

“Es spēlēju hokeju jau 12 gadus; atbraucot uz Somiju, es sapratu, ka tā īsti neko nemaz neprotu. Jā, pamati ir, slidojums, metiens, bet meistarība, spēles lasīšana, individuālā meistarība, tas ir pavisam cits stāsts; man bija sajūta, ka es no 11. klases būtu atpakaļ 5. klasē. Šeit strādā pavisam savādāk nekā Latvijā – gan uz ledus, gan ārpus tā. Atbraucot uz Somiju, es sākumā nesapratu, kur es esmu nokļuvis, citā pasaulē?! Attieksme – gan spēlētāju, gan treneru. Neviens treneris nesaka – saņemies vecīt, strādā, cīnies; šeit visi paši to saprot, kuram tas ir vajadzīgs, – ne mammai, ne tētim, ne trenerim, bet tikai un vienīgi pašam sev! Un tik cik katrs iegulda treniņos, tik tas arī ir redzams uz laukuma. Tas, kurš cīnās un sevi nežēlo, tas arī spēlē un rāda spēli. Jāņem vērā tas, ka šeit uz laukuma visi ir kā “nikni vilki pēc gaļas”, respektīvi, pēc ripas un gūtajiem vārtiem,” Somijas hokeju raksturo Kristaps Nīmanis.

kas ir tas Somijas spēks, ar ko tā ir pievilcīgāka un spēcīgāka? “Pirmais un, manuprāt, galvenais faktors ir – būt fiziski gatavam, jo, ja tu esi fiziski gatavs, tad tev nav nekādu problēmu. Un, protams, treneris; ja treneris redz, ka spēlētājam acis deg, viņš uzticas, viņš ļauj sevi apliecināt un pierādīt uz ledus, ļauj arī kļūdīties; tas nekas, ka esi “jauniņais”, un spēlētājam tas ir ļoti svarīgi. Pretēji kā Latvijā: Ā, tu esi pēc gadu vecuma jauns, nu tu vēl par jaunu, bet neviens jau neredz, vai negrib redzēt, ka tas jaunais spēlē labāk par tiem, kuri ir gadu vai divus vecāki. Vienu vārdu sakot, mani piesaista tas, ka treneri tic un uzticas! Viņi riskē, ļauj attīstīties, spēlēt savu spēli! Treneri saprot, ka visi nav vienādi un katrs spēlē savādāk, ka hokejisti nav roboti, viņus nevar ieprogrammēt, kā spēlēt, katrs spēlētājs ir īpašs, katrs ar kaut ko atšķiras! Un tas jau ir treneru darbs, kā katru spēlētāju mācēt izmantot. Somu treneriem ir savs redzējums par to, viņi saka: ja treneris grib spēles laikā vadīt spēlētājus – ej tur, met tur, atdod tam, apspēlē utt., tad ir jānopērk sev video spēles,” tā Kristaps Nīmanis.

Latvijas hokejisti – laukuma spēlētāji – Somijas 3. stiprākajā līgā Suomi-sarja 2011./2012. g. sez. (pēc 2011-11-27 spēlēm un pirms decembra spēlēm):

amp.	spēlētājs	dz.	komanda	sp. (punkti) 1.posmā (Alkulohkot)	sp. (punkti) 2.posmā	sp. (punkti) kvalif-ā (Karsinnat) 2.pos.
U	Gatis Gricinskis	1988.	Hermes (Kokola)	7 (1+4)	–	3 (1+1)
U	Viktors Jasjonis	1991.	Hermes (Kokola)	–	–	3 (0+1)
U	Danils Lazebņiks	1991.	Hela-Kiekko (Kauhava)*	–	–	2 (0+1)
A	Kirils Lazebņiks	1988.	Hela-Kiekko (Kauhava)*	–	–	2 (0+1)
A	Kristaps Nīmanis	1993.	Waasa Red Ducks	12 (2+4)	–	2 (1+1)
U	Pēteris Pujāts	1990.	Hela-Kiekko (Kauhava)*	–	–	2 (1+0)
U	Raitis Pujāts	1983.	FPS (Forsa)	11 (2+2)	3 (0+2)	–
U	Jānis Puriņš	1987.	Ketterä (Imatra)	11 (1+3)	–	–
			JHT (Kalajoki)	2 (2+0)	3 (1+0)	–
U	Jānis Zariņš	1991.	Waasa Red Ducks	4 (2+2)	–	2 (0+1)

P.S. Hela-Kiekko (arī He-Ki) – komanda, kas Suomi-sarja kvalifikācijas kārtā iekļuvusi no II-divisioona, kurā iesāka šo sezonu.

Latvijas vārtsargs Somijas 3. stiprākajā līgā Suomi-sarja 2011./20120. g. sez.:

vārtsargs	dz.	komanda	sp. (min.) 1.posmā	GAA (atv. %) 1.posmā	sp. (min.) 2.posmā – Karsinnat	GAA (atv. %) 2.p.
Nauris Enkuzens	1989.	Hermes (Kokola)	12 (680:34)	3.62 (92.28%)	3 (178:14)	4.71 (89.31%)
						–

II-divisioona, Somijas hokeja ceturtais līmenis

II-divisioona čempionātā 56 komandas ir sadalītas 6 apakšgrupās, no kurām pēc čempionāta 1. posma (Alkusarja) visstiprākās komandas nokļūst 3.-ās stiprākās līgas (Suomi-sarja) kvalifikācijas posmā (Karsinnat), kur cīnās par iespēju nostiprināties Suomi-sarja līgā. bet lielākā daļa II-divisioona komandu turpina cīņu 2. posmā (Jatkosarja), kur tām pievienojas III-divisioona stiprākās komandas. “Somijas līgu čempionātu izspēles principi ir ļoti dinamiski; sākt var trešajā divīzijā (III-divisioona), bet čempionāta galā – izcīnīt vietu ne tikai otrajā divīzijā (II-divisioona), bet arī dabūt vienīgo ceļazīmi uz Suomi-sarja nākamās sezonas izspēli, tiekot caur otrās divīzijas otrā posma (Jatkosarja) turnīru,” izspēles principu izklāsta II-divisioona vienības Jeppis Hockey uzbrucējs Edgars Čermnihs (1990.).

Somijas ceturtajā stiprākajā hokeja līgā “ar Latvijas pierakstu izsekojami” 13 hokejisti, kuri aizvadījuši oficiālās spēles. skaitliski vislielākā Latvijas hokejistu “kolonija” Somijas komandās ir II-divisioona komandā Pyhäjärven Pohti (saīsināti – PyPo; komandas logo – pa labi), kur šosezon ir uzspēlējuši 5 hokejisti no Latvijas: uzbrucēji Vadims Vabiščevičs (1989.), Renāts Vabiščevičs (1990.), Norberts Danemanis (1990.), aizsargs Sergejs Jegorovs (1989.) un vārtsargs Kristiāns Čopejs (1995.).

“PyPo komandā jau otro gadu pēc kārtas ir ļoti dauz jauno hokejistu 16-19 gadu vecumā; līdz ar to leģionāriem uzticas vairāk un dod spēlēt vienmēr! Somi ir draudzīga tauta un vienmēr atbalsta latviešu hokejistus,” komentē PyPo uzbrucējs Vadims Vabiščevičs. Latvijas hokejisti arī šosezon cenšas attaisnot uz sevi liktās cerības, dominējot punktu ražošanā. komandas divi rezultatīvākie uzbrucēji II-divisioona sākumposmā (Alkusarja) bija Latvijas hokejisti (Vadims Vabiščevičs un Norberts Danemanis). arī čempionāta otrajā posmā (Jatkosarja) Latvijas hokejisti “tur kanti” – divī līderi ir Vadims un Renāts Vabiščeviči; topā netālu arī Norberts Danemanis. “II-divisioona čempionāta pirmais posms nav tik nopietns kā otrais (Jatkosarja), jo pirmajā posmā komandas vienkārši cīnās, lai tiktu augstāk, un neviens nevar izlidot no līgas, bet otrais posms ir nopietns, jo viena no komandām var izlidot no grupas. Tā kā mums ir jauna komanda, tad mums jācinās katru spēli. Noteikti zinu, ka grupa (Pohjoinen), kurā spēlē PyPo, ir visspēcīgākā II-divisioona čempionātā; tai 2011./2012. gada sezonā pievienojās 3 komandas, kas agrāk spēlējušas Suomi-sarja līgā,” II-divisioona čempionāta posmu nozīmi skaidro V.Vabiščevičs.

Muik Hockey vienībā šosezon spēlē divi Latvijas pārstāvji – uzbrucējs Arnis Kusiņš (1991.) un aizsargs Sergejs Petuškovs (1991.). “Paši pirmie iespaidi par Somijas II-divisioona bija labi; atmosfēra visam ir laba, attiecas un dara tā, lai būtu vieglāk. Komanda grib sasniegt to labāko; sezonas sākumā gribēja tikt līgu augstāk, bet, kad sākās sezona, tad tas viss apstājās, radās visādas problēmas – ar halli un komandu. Man pirmie mēneši nebija spīdoši, bija grūti spēlēt, ja maiņas biedri nerunā angliski tā, lai varētu sarunāties laukumā. Bet tagad jau ir vieglāk, jo pierasts, un kopumā esmu apmierināts,” par savām gaitām Muik Hockey vienībā stāsta Arnis Kusiņš, piebilstot, ka savu turpmākās hokeja gaitas vismaz pašreiz plāno saistīt ar Somiju.

Latvijas spēlētāju “komūna” 3 vīru sastāvā fiksēta II-divisioona komandā Hela-Kiekko (saīsināti He-Ki; Kauhava), kas, kā jau minēts, turpina gaitas augstākā “plauktā” – Suomi-sarja kvalifikācijas spēļu posmā (Danils Lazebņiks, Kirils Lazebņiks, Pēteris Pujāts). bez jau nosauktajiem spēlētājiem Somijas ceturtajā līmenī pa vienam Latvijas spēlētājam fiksēts 3 komandās: Virkiä Hockey vienībā Vladislavs Balakuns (1988.); Jeppis Hockey (Pietarsāri) klubā Edgars Čermnihs (1990.); Nikkarit (Peltosaari) komandā Andrejs Kostjukovs (1975.). jāpiebilst, ka Kostjukovam fiksēta arī Somijas pavalstniecība, ar ko izskaidrojama viņa neuzskaitīšana Latvijas Hokeja federācijas (LHF) oficiālajās pārejās.

uzbrucējs Edgars Čermnihs Somijas II-divisioona čempionātā ir otro sezonu un jau iespējis uzspēlēt 3 dažādās komandās – Kraft Hockey, PyPo, Jeppis Hockey. kāds kopumā vērtējams II-divisioona līmenis? “Šogad mani paaicināja vairāki klubi ar domu pastiprināt sastāvu. Izvēlējos Et-Po 72, jo kluba mērķis bija atgriezties Suomi-sarja, Somijas trešajā līgā, bet diemžēl klubam mainījās finansiālā situācija un neizdevās panākt vienošanos. Bet toties guvu atšķirīgu pieredzi, salīdzinoši ar iepriekšējo sezonu, kad Pyhajarvi PyPo latviešu legionāru mērķis bija saglabāt klubam vietu otrajā divīzijā (II-divisioona). Et-Po 72 biju viens latvietis un dabūju uzspēlēt ar leģionāriem no Krievijas un Kanādas, Alekseju Mjasņikovu un David Wyman, kurš Ziemeļamerikā ir spēlējis universitāšu līgā ACHA II un ir līgas rekordists. No Deivida arī izskanēja doma, ka Somijas II-divisioona kopumā ir pat stiprāka, bet es liktu vienā plauktā ar Latvijas Virslīgu un MHL-B augšdaļām,” komentē Edgars Čermnihs.

“Pietarsāri Jeppis, kas pēdējās divās sezonās dažādu iemeslu dēļ ir pazaudējis vairākus vadošus spēlētājus un pierakstu Suomi-sarja līgā, šosezon nolēma gatavot jauno maiņu. Loģiski, ka tādos apstākļos prasīt tūlītējus rezultātus no komandas nevar; tātad mērķis ir saglabāt vietu otrajā divīzijā un gatavot juniorus, kuriem patreiz ir jūtams pieredzes trūkums. Kā jau atzīmēju, klubiem mērķi ir dažādi; ja, piemēram, Et-Po 72 nometnē bija mērķis sagatavot sastāvu Suomi-sarja pārejas turnīram, vēlāk nostiprināties līgā, tad no manīm kā legionāra tika prasīts maksimālais rezultāts, ko arī devu pārbaudes spēlēs (2 spēlēs gūti 5+4 punkti). Savukārt situācijā ar Jeppis mana funkcija ir drīzāk palīdzēt sagatavot jaunos kolēģus, kaut gan kluba vadība un treneri bija sarīkojuši pārbaudi vienā no spēlēm, ko veiksmīgi izgāju (3+2), bet pārējos mačos jūtos kā spēlējošs treneris. Par statistikas rādītājiem neuztraucos, zinu, ka līgā mani novērtēja un pazīst; šogad gatavošos, lai nākamgad veiksmīgi meklētu iespējas startēt Suomi-sarjā,” sava aktuālā kluba Jeppis Hockey uzdevumus un savas prioritātes skaidro E.Čermnihs.

Latvijas laukuma spēlētāji Somijas 4. stiprākajā līgā II-divisioona 2011./2012.g. sez. (pēc 2011-12-01 spēlēm):

amp.	spēlētājs	dz.	komanda	sp. (punkti) 1.pos. (Alkusarja)	sp. (punkti) 2.pos. (Jatkosarja)
A	Vladislavs Balakuns	1988.	Virkiä Hockey	9 (6+10)	2 (4+3)
U	Edgars Čermnihs	1990.	Jeppis Hockey	8 (5+3)	2 (0+1)
U	Norberts Danemanis	1990.	PyPo	5 (5+5)	3 (1+2)
A	Sergejs Jegorovs	1989.	PyPo	2 (0+0)	–
U	Andrejs Kostjukovs*	1975.	Nikkarit	8 (5+12)	–
U	Arnis Kusiņš	1991.	Muik Hockey	9 (7+3)	2 (3+1)
U	Danils Lazebņiks	1991.	Hela-Kiekko**	9 (19+15)	–
A	Kirils Lazebņiks	1988.	Hela-Kiekko**	8 (2+10)	–
A	Sergejs Petuškovs	1991.	Muik Hockey	9 (0+1)	2 (0+2)
U	Pēteris Pujāts	1990.	Hela-Kiekko**	7 (10+14)	–
U	Renāts Vabiščevičs	1990.	PyPo	9 (3+3)	4 (2+2)
U	Vadims Vabiščevičs	1989.	PyPo	9 (8+6)	4 (3+1)
					–

P.S. Andrejam Kostjukovam statistikas vietnēs fiksēta dubultpilsonība – Somija, Latvija. Hela-Kiekko (arī He-Ki) komanda 1. posma ietvaros izcīnīja tiesības spēlēt Suomi-sarja kvalifikācijas posmā; spēlētāju 2. posma statistika Suomi-sarja tabulā.

Latvijas vārtsargs Somijas 4. stiprākajā līgā II-divisioona 2011./20120. g. sez.:

vārtsargs	dz.	komanda	sp. (min.) 1.pos.	GAA (atv. %) 1.pos.	sp. (min.) 2.pos. – Jatkosarja	GAA (atv. %) 2.p.
Kristiāns Čopejs	1995.	PyPo	1 (31:56)	7.55 (84.00%)	3 (179:35)	5.35 (88.73%)
						–

ar stiprākajām 4 līgām Somijas pieaugušo klubu hokeja hierarhija nebeidzas. ir arī III-divisioona, kuras čempionātā šosezon ir uzspēlējuši daži Latvijas hokejisti. taču – jo tālāka hokeja līga, jo mazāk centralizēti pieejama informācija par šīm līgām.

somu jaunatnes “dārzniecība”

Somija ir viena no valstīm, kurā ir atstrādātākā jauniešu – junioru “izkopšanas” sistēma. saskaņā ar Somijas hokeja federācijas datiem, Somijā ir 209 klubi ar savām junioru-jauniešu hokeja sistēmām! valstij ar 5,3 – 5,4 miljoniem iedzīvotāju neslikti iekopts “dārziņš”, kas dod labu ražu kā pašmāju hokeja saimniecībai, tā eksportēt uz NHL, KHL, Zviedriju un citur. savukārt, citu valstu jaunatne mēdz izmantot Somijas U līgas savam tālākam atspērienam. Latvijas hokejisti nav izņēmums, un savulaik caur Somijas U līgām ir slidojuši Lauris Dārziņš, Jānis Sprukts, Juris Štāls…

Somijas stiprākā junioru līga Nuorten SM-liiga (starptautiski atpazīstama kā Jr. A SM-liiga) faktiski ir U-21 vecuma līga, līdzīgi Ziemeļamerikas junioru līgu sistēmai; šogad līgā ir pieļaujama 1991. gadā dzimušu hokejistu spēlēšana, kuri Eiropas standarta junioru līgas ir jau pārauguši. ir pat daži izņēmumi – 1990. gadā dzimuši hokejisti, kuri šosezon ir uzspēlējuši Jr. A SM-liiga čempionātā.

šosezon Somijas junioru augstākajā līmenī, Vaasan Sport U20 komandā (kluba logo pa labi) spēlē uzbrucējs Vitālijs Hvorostiņins (1992.), viens no Latvijas U-20 kandidātiem dalībai U-20 pasaules čempionātā elitē. “Somijā ir ļoti daudz tehnisku spēlētāju. Spēle norisinās uz mazajiem laukumiem; ja nemaldos, tad KalPa komandai ir lielais laukums. Somijā galvenais uzvars iet uz vārtiem; daudz ko neizspēlē; ja ir ripa, ir jāmet. Treniņos ir daudz jāskraida; dienā ir 2 – 3 treniņi. Spēles ziņā esmu apmierināts, uz katru spēli nāku ar 100% atdevi. Daudz cenšos mest pa vārtiem, bet ripa ne pārāk grib krist iekšā. Bet domāju, drīzumā jau aizies. Treneris ir apmierināts ar manu spēli,” Jr. A SM-liiga līmeni un savu sezonas sākumdaļu raksturo Hvorostiņins. vai nākamo sezonu saisti ar Jr. A SM-liiga un Somijas hokeju? “Šajā līgā uz spēli var iziet tikai četri 1991. gadā dzimuši (U-21) hokejisti. Vēl nezinu, kā būs ar nākošo sezonu, bet man jau bija runa ar kluba vadību par nākamo sezonu,” atbild Vitālijs Hvorostiņins.

Šipunovs gaida savu iespēju

Somijas junioru otrais līmenis ir A-nuorten I-divisioona (civilizētāk – Jr. A I-divisioona), kurā sastopami gan 1991. (U-21), gan 1990. gadā (U-22) dzimuši hokejisti. somu junioru pirmā divīzija sāk ar kvalifikācijas posmu (Karsinnat), kurā 16 komandas septembra – oktobra gaitā izcīna tiesības uzspēlēt “īstajā” Jr. A I-divisioona čempionātā, kur cīnās tikai 8 komandas.

vienīgais Latvijas pārstāvis Somijas junioru “otrajā stāvā” ir vārtsargs Konstantīns Šipunovs (1993.), kurš iepriekšējās sezonas ir aizvadījis Somijas U-18 (Jr. B) hokeja komandās. šosezon Šipunovs ir Jokipojat U20 komandas ierindā. tiesa, aktuālajā sezonā Konstantins Šipunovs oficiālajās spēlēs nav devies laukumā; ir bijis pieteikts 4 spēlēm kvalifikācijas posmā, 2 spēlēm “īstajā” čempionātā, bet spēles minūšu un sekunžu nav.

bez gala un malas…

vēl Somijas junioru hokeja redzmākajā daļā ir nākamie piramīdas līmeņi pamatu virzienā – A-nuorten II-divisioona, A-nuorten III-divisioona. aiz junioru līmeņa seko U-18 (Somijā – Jr. B) līgas, kurās arī ir nobīde no normas – šosezon sastopami 1993. gadā dzimuši (U-19 vecuma) puiši. Jr. B līmenī līgas Somijā sadalās secīgi: B-nuorten SM-sarja (Jr. B SM-sarja); B-nuorten I-divisioona (Jr. B I-divisioona), Jr. B II-divisioona (B-nuorten II-divisioona), Jr. B III-divisioona (B-nuorten III-divisioona).

tālāk seko U-17 līmeņa (Jr. B2) līgas, kur arī ir savi “izņēmumi” U-18 vecuma (dz. 1994.) izskatā. vēl tālāk U-16 (Somijā – Jr. C) līgas, kurās atkal savas “nobīdes” ar U-17 vecuma (šogad – 1995.) līdzdalību. un tā tālāk – Jr. C2 (U-15), Jr. D (U-14)…

saskaņā ar LHF datiem, Somijas virzienā no Latvijas ir devies tikai viens hokejists, kas atbilst U-18 vai jaunākam vecumam. runa ir par jau pieaugušo II-divisioona kontekstā minēto vārtsargu Kristiānu Čopeju (1995.), kurš, neskatoties uz savu 16 gadu jaunumu, uzspēlē pieaugušo līmenī PyPo komandā. Čopejam ir fiksēta dalība arī PyPo U18 komandā, kas sezonu uzsāka Somijas U-18 (Jr. B) otrajā stiprākajā līgā – Jr. B I-divisioona. šī čempionāta sākumā – kvalifikācijas posmā (Karsinnat) Čopejs aizvadīja 4 spēles, bet pēc komandas neveiksmīgā starta pirmajā posmā PyPo U18 “nokrita” 2 līmeņus zemāk – uz Jr. B III-divisioona, kur turpina sezonu šīs līgas otrā posma ietvaros. šajā līmenī Kristiāns Čopejs ir bijis pieteikts vienai spēlei kā “otrais numurs”, bet reāli spēlējis, saskaņā ar oficiālo statistiku, nav.

Latvijas hokejisti Somijas U līgās (pēc 2011-11-30 spēlēm):

amp.	spēlētājs	dz.	līga	komanda	sp.	punkti vai GAA	+/- vai atv.%	vid. vai kop. sp. laiks
U	Vitālijs Hvorostiņins	1992.	Jr. A SM-liiga	Vaasan Sport U20	21	3+2	-4	vid. 11:13
V	Konstantīns Šipunovs	1993.	Jr. A I-divisioona	Jokipojat U20	0	–	–	–
V	Kristiāns Čopejs	1995.	Jr. B I-divisioona	PyPo U18	4	GAA 5.60	89.93%	kop. 149:54
								–

Somijas hokeja līmeņu redzamākā daļa 2011./2012. g. sezonā:

līmenis	līga	kom-u skaits	ofic. links
	PIEAUGUŠIE
1.	SM-liiga	14	sm-liiga.fi
2.	Mestis	12	mestis.fi
3.	Suomi-sarja	24	finhockey.fi/tulospalvelu/suomi-sarja/
4.	II-divisioona	56	finhockey.fi/tulospalvelu/ii-divisioona/
5.	III-divisioona	ap 60-70	finhockey.fi/tulospalvelu/iii-divisioona/
	JUNIORI
1.	Jr. A SM-liiga (Nuorten SM-liiga)	16	finhockey.fi/tulospalvelu/nuorten_sm-liiga/
2.	Jr. A I-divisioona (A-nuorten I-divisioona)	16	finhockey.fi/tulospalvelu/a-nuorten_i-divisioona/
3.	Jr. A II-divisioona (A-nuorten II-divisioona)	18	finhockey.fi/tulospalvelu/a-nuorten_ii-divisioona/
4.	Jr. A III-divisioona (A-nuorten III-divisioona)	32	finhockey.fi/tulospalvelu/a-nuorten_iii-divisioona/
	U-18
1.	Jr. B SM-sarja (B-nuorten SM-sarja)	20	finhockey.fi/tulospalvelu/b-nuorten_sm-sarja/
2.	Jr. B I-divisioona (B-nuorten I-divisioona)	48	finhockey.fi/tulospalvelu/b-nuorten_i-divisioona/

P.S. atzīmēts komandu skaits, kas sāk konkrētās līgas sākumposmos (t.sk., atsevišķos gadījumos tas ir kvalifikācijas posmus). turpmākajā izspēlē var būt atšķirīgs komandu skaits.

lasāmvielai:

• SaiPa komandas spēlētāju aktuālā statistika 2011./2012. – sm-liiga.fi
• Latvijas hokejistu aktuālās pārejas uz ārvalstu klubiem – lhf.lv

P.S. paldies LHF par sniegto Somijas jauniešu hokeju raksturojošo informāciju.

[Roberta Jekimova foto fiksēts SaiPa spēlē pret Rīgas Dinamo 2011. gada 26. augustā Latvijas Dzelzceļa kausa izcīņas turnīrā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Kristapa Nīmaņa foto fiksēts pēc Latvijas U-18 izlases spēles pret Ungārijas U-18 izlasi un apbalvošanas ceremonijas laikā par uzvaru U-18 pasaules čempionāta 1. divīzijā 2011. gada 17. aprīlī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

TUVPLĀNĀ: Gatis Gricinskis

2010./2011. g. sezonā Latvijas hokejisti plašā skaitā ir “pierakstījušies” Somijas hokeja līgās. Gatis Gricinskis sezonu aizvada Kokkola pilsētas komandā Hermes, kas cīnās Suomi-sarja līgā. starp citu, tieši Hermes kluba sistēma ir viena no Latvijas hokejistu vairāk “aplenktajām” kā šosezon, tā arī vēsturiski – agrākos gados.

uzbrucējs Gatis Gricinskis šosezon jau ir palīdzējis Hermes vienībai čempionāta 1. posma gaitā ierindoties savas apakšgrupas Alkulohko 1 (“ziemeļu grupa”) stiprāko 4 komandu vidū, kuras čempionāta 2. posmu turpina cīnoties ar pārējo divu apakšgrupu (Alkulohko 2 un Alkulohko 3) stiprākajām vienībām. Suomi-sarja 1. posmā Gatis Gricinskis ar 10 vārtu guvumiem 13 spēlēs bija labākais vārtu guvējs Hermes komandā.

savās atbildēs Gatis Gricinskis par Talsu hokeja audzēkņu saitēm, par savām gaitām Liepājas Metalurgs komandās 2009./2010. g. sezonā, par nokļūšanu un spēlēšanu Somijas hokeja laukumos, par Somijas trešās līgas līmeni, par Latvijas hokejistiem Hermes klubā.

izziņai: Gatis Gricinskis

• dzimis 1988. gada 3. aprīlī
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 180 cm; 86 kg
• 2010./2011. g. sezonā Hermes (Kokkola) sastāvā Somijas 3.-ajā stiprākajā līgā Suomi-sarja
• iepriekšējās sezonas: Liepājas metalurgs; Liepājas Metalurgs-2; Rīga 2000; SK LSPA / Rīga; SK Rīga – 20; Dinamo Rīga 88; Talsu hokeja klubs
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2007., 2008. gados PČ 1. divīzijā
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2005., 2006. gados PČ 1. divīzijā
• pirmais treneris: Agris Beļickis

JAUTĀJUMI / ATBILDES:

jautājums: esi viens no tiem hokejistiem, kas hokejā “ienākuši” caur Talsiem. vai kontaktējies Talsu kluba-biedriem? vai seko līdzi Talsu cīņubiedru un/vai Agra Beļicka audzēkņu gaitām uz hokeja “kartes”?

Gatis Gricinskis: Jā, kontaktējamies. Bet vairāk jau vasarās, jo tad ir vairāk brīvā laika. Kad sanāk vairāk brīvā laika, tad paskatos, ko katrs labu sadarījis.

jautājums: uz vairākiem gadiem kļuvi par rīdzinieku, aizvadot sezonas SK Rīga – 20, SK LSPA / Rīga, Rīga 2000 ierindā. kāpēc pēc šiem gadiem pameti Rīgu, lai 2009./2010. g. sezonu aizvadītu Liepājā? ar ko Liepājas Metalurgs Tevi pārvilināja – labāki apstākļi izaugsmei, bonusi?

Uz Liepāju aizbraucu tāpēc, ka bija jau sākusies sezona, bet man vēl nebija komanda, kur spēlēt. Tā nu es piezvanīju [tā laika Liepājas Metalurgs galvenajam trenerim] Vladimiram Golubovičam. Sarunāju ar viņu, ka viņš mani paņems komandā.

jautājums: Rīga 2000 sastāvā 2008./2009. g. sezonā Tev Baltkrievijas ekstralīgā fiksēta dalība 27 spēlēs, bet sezonu vēlāk Liepājas komandā ekstralīgā aizvadīji 14 spēles, lielāko daļu tomēr “otrajā” komandā Latvijas Virslīgā. kāpēc Liepājā uz ekstralīgas ledus tiki mazāk? kas traucēja?

Kā jau teicu, es uz Liepāju aizbraucu tad, kad jau sezona bija sākusies. Tāpēc sarunājām ar treneriem, ka vienu mēnesi trenēšos un spēlēšu otrajā komandā, lai atgūtu fizisko. Jo uz to brīdi nebiju jau spēlējis gandrīz 6 mēnešus. Pēc mēneša sāku spēlēt pirmajā komandā. Un vēl ik pa laikam, kad pirmajai komandai nebija spēļu, nosūtīja pie otrās spēlēt. Tā nu es tur cīnījos līdz atbrauca [nākamais Liepājas Metalurgs galvenais treneris] Valērijs Voroņins. Nospēlēju pie viņa pāris spēļu, un tad viņš mani aizsūtīja uz otro komandu.

jautājums: kā pats vērtē savu Liepājas sezonu?

Liepājas sezona noteikti nebija tā labākā.

jautājums: Somija šosezon ir populāra Latvijas hokejistu vidū. Somijas 3.-ajā stiprākajā līgā Suomi-sarja vien pašreiz fiksēti 4 hokejisti no Latvijas. trīs no tiem, t.sk. Tu, Hermes komandā. kā nokļuvi šajā komandā? un kāpēc tieši šajā?

Man aģents piezvanīja un jautāja, vai esmu ar mieru braukt uz Suomi-sarja. Tā kā man nebija pārāk laba statistika pēdējās sezonās, tad, daudz nedomājot, piekritu. Pēc tam tik uzzināju komandas nosaukumu.

jautājums: Hermes vienība Suomi-sarja otrajā posmā pēc komandas 17 spēlēm ieņem 9. vietu 12 komandu konkurencē. kurā vietā komanda būtu Baltkrievijas ekstralīgā? un Latvijas Virslīgā?

Ir diezgan grūti salīdzināt. Tāpēc labāk neminēšu.

[piebilde: Suomi-sarja čempionāta 1. posmā Hermes vienība savā apakšgrupā ierindojās 3. vietā 8 komandu konkurencē. apakšgrupas 4 stiprākās vienības, t.sk. Hermes, turpina cīņu 2. posmā kopā ar pārējo 2 apakšgrupu stiprākajām komandām – no katras grupas pa 4; kopā 12 vienības.]

jautājums: kā Tu kopumā raksturotu Suomi-sarja – Somijas 3.-ās stiprākās līgas – līmeni? piemēram, salīdzinot ar Baltkrievijas ekstralīgu, kādas ir somu līgas priekšrocības, kas – trūkumi? vai pēc hokejistu materiālā ieguvuma abas līgas ir salīdzināmas?

Līmenis, manuprāt, ir augstāks nekā Latvijā, par Baltkrieviju runājot, ir grūti spriest. Ir komandas, kuras viennozīmīgi varētu tur spēlēt, bet ir arī vājākas komandas. Daudzās komandās ir arī spēlētāji, kuri ir spēlējuši gan Mestis līgā, gan SM līgā. Tāpat ir komandas, kuras iegulda ļoti lielus līdzekļus, lai iekļūtu Mestis līgā. Tās komandas, kuras atrodas tuvāk lielajām pilsētām, var lepoties ar labiem spēlētājiem, jo gluži vienkārši ir liela konkurence un līdz ar to – spēlētāji ir labi.

[piebilde: SM-liiga = Somijas stiprākā līga; Mestis = Somijas 2. stiprākā līga.]

jautājums: Hermes komandā 3 latvieši – Tu, Jānis Puriņš un Gints Puriņš – veidojat būtisku daļu no komandas snieguma. vai no Jums tiek prasīts vairāk nekā no komandas somu hokejistiem? vai vadība ar latviešiem ir apmierināta?

No katra prasa, lai katru spēli spēlē pēc iespējas labāk. Jā, vadība saka, ka ir apmierināti ar mūsu sniegumu.

jautājums: Hermes ir salīdzinoši latviska Somijas komanda – neskaitot Jūs 3 pamatsastāva vīrus, Hermes sastāvā pa 2 spēlēm fiksētas arī Viktoram Jasjonim un Artjomam Ogorodņikovam. kāpēc Hermes ir tik latviska? treneriem un menedžmentam ir īpašas attiecības ar Latviju?

Varētu teikt, ka pašai komandai ir īpašas attiecības ar Latviju, jo te ir spēlējuši daudz latviešu, piemēram, Aleksandrs Semjonovs, Andrejs Ignatovičs, Artis Ābols, Oļegs Sorokins, Juris Klodāns, Atvars Tribuncovs, Aleksandrs Macijevskis. Viktors [Jasjonis] un Artjoms [Ogorodņikovs] spēlē mūsu fārmklubā. Tāpēc viņus paņēma pie mums uz pāris spēlēm.

jautājums: šosezon pēc komandas 17 spēlēm ar 22 punktiem (8+14) esi rezultatīvākais Hermes spēlētājs [čempionāta 2. posmā]. kā pats vērtē savu sniegumu? vai viss izdodas, kā biji iecerējis?

Pagaidām nevaru īpaši sūdzēties par šo sezonu, bet vienmēr var spēlēt labāk.

[piebilde: publicēšanas laikā – pēc komandas 18 spēlēm čempionāta 2. posmā Hermes rezultativitātes līderi ir Gatis Gricinskis un Topi Anttila – pa 22 punktiem. čempionāta pirmajā posmā Gatis Gricinskis bija Hermes trešais rezultatīvākais spēlētājs ar 22 punktiem 13 spēlēs. P.S. abu posmu statistika spēlētājiem netiek summēta.]

jautājums: kādas saskati savas attīstības iespējas Somijas hokeja saimniecībā? vai plāno turpināt savas gaitas Somijā arī nākamsezon?

Attīstības iespējas šeit ir tiešām lielas – vēl  iespējams spēlēt divas līgas augstāk. Daudz atkarīgs no paša, daudz no veiksmes, taču, ja paveiksies, nākamajā sezonā ceru spēlēt Mestis līgā, ja nē,  šobrīd ir divi piedāvājumi nākamajā sezonā spēlēt šajā pašā līgā.

jautājums: esi piedalījies divos U-18 un divos U-20 pasaules čempionātos Latvijas izlases sastāvā. savulaik arī treneris Oļegs Znaroks ir minējis, ka neesi tālu no pieaugušo izlases. kādas saskati savas iespējas uzspēlēt Latvijas izlasē? kam būtu jānotiek?

Pagaidām neredzu iespēju spēlēt izlasē. Īsti nezinu, kam būtu jānotiek. Taču noteikti man būtu jāspēlē labāk, tad arī varētu cīnīties par vietu izlasē. Tas jau laikam ir galvenais, kam jānotiek.

lai veicas!

[fotoattēli no Gata Gricinska personīgā arhīva.]

lasāmvielai & izziņām:

• Suomi-sarja statistika lapa – finhockey.fi
• Gata Gricinska statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.net, pointstreak.com (2008./2009. g. sez.; 2009./2010. g. sez.), lhf.lv
• Gata Gricinska intervija (2007./2008. g. sezonā) – sporto.lv
• Hermes kluba web lapa – kokkolanhermes.fi