Cik daudz laika nepieciešams, lai trāpītu vārtos?

Spēlētāju “atvēršanās” un spēja iespējami ātri adaptēties jaunā klubā, jaunā čempionātā ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem komandas veiksmīgam startam. Īpaši redzama vieta šajā “gaidīšanas sarakstā” ir uzbrucējiem un viņu prasmei trāpīt. Rīgas Dinamo ierindā piecarpus sezonu gaitā oficiālajās spēlēs laukumā devies 61 uzbrucējs, un katram no viņiem ar trāpīšanu ir veicies stipri atšķirīgi.

Skaidrs, ka vārtu gūšana nav vienīgais uzbrucēja vērtības mērs. Komandā funkcijas arī uzbrucēju rindās, protams, sadalītas atšķirīgi. Viens otrs trāpa reti, bet ir īpaši vērts mazākuma komplektā, piespēļu iedalīšanā vai “spēka noņēmēju” (ceturtajā) maiņā. Tomēr vārtu guvums tiek gaidīts (cerēts) arī no ceturtās maiņas spēlētāja ar salīdzinoši minimālu spēles laiku.

Veiksminieki – Ņiživijs, Upītis, Vilsons

Jaunlaiku Rīgas Dinamo pastāvēšanas vēsturē absolūtie veiksminieki – uzbrucēji, kas tikuši pie vārtu guvuma savā pirmajā periodā, kad devušies laukumā, ir 3 vīri. Aleksandrs Ņiživijs vispār ir visa pirmā KHL čempionāta pirmais vārtu guvējs. Veiksminieks ir arī Juris Upītis (līdzās novietotajā attēlā – pa kreisi), kā arī šīs sezonas rezultatīvākais dinamietis – Kails Vilsons.

Salīdzinoši maz spēles laika pirms sava debijas vārtu guvuma ir vajadzējis arī Marselam Hosam, Džeimijam Lundmarkam, Viktoram Bļinovam. Arī Raimondam Vilkoitam, kurš savu pirmo un vienīgo vārtu guvumu Rīgas Dinamo ierindā sakārtoja savā otrajā spēlē šīs komandas ierindā. Veiksme? Protams, ne bez tās. Kā zināms, sporta neatņemama sastāvdaļa.

Visilgāk gaidītie vārtu guvumi. Luseniuss, Cipulis, Skvorcovs

Visu laiku ilgāk gaidītais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums Rīgas Dinamo oficiālo KHL spēļu vēsturē “pieder” somu uzbrucējam Niklasam Luseniusam (augstāk novietotā attēlā – pa labi). 2011./2013. gada sezonas gaitā Luseniuss aizvadīja vairāk nekā 14 stundas (!!!) “tīrā” spēles laika pirms tika pie vārtu guvuma… Tas notika viņa 58.-tajā spēlē Rīgas Dinamo ierindā. Tomēr Luseniusa izpildījumā bija citas kvalitātes – uzbrucējs bija salīdzinoši piespēlējošs un bija centrs…

Otrs Dinamo gaidītākais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums ir Mārtiņa Cipuļa “īpašumā”. Cipulis uz to gāja apmēram 4 stundas (vismaz 237 minūtes). Tas notika 17. spēlē ar šī uzbrucēja piedalīšanos. Netālu no šī gaidījuma rezultātiem ar vismaz 229 minūtēm ir uzbrucējs Gunārs Skvorcovs, kurš pie vārtu guvuma tika savā 28. spēlē Rīgas Dinamo sastāvā. Salīdzinoši ilgi gaidīti arī Vitālija Pavlova, Ginta Meijas, Armanda Bērziņa, Marka Hartigana, Andra Džeriņa pirmie vārtu guvumi.

Nesagaidītie… Biezais, Ivanāns, Nieminens

Ir arī tādi gadījumi, kad no uzbrucēja vārtu guvumi nav sagaidīti. Kopumā ir 14 uzbrucēji, kas laukumā devušies KHL oficiālajā čempionātā Rīgas Dinamo krāsās, bet vārtu guvumus nav sastrādājuši. Tiesa, trīs no viņiem joprojām ir Dinamo saimniecības rīcībā un šo situāciju var labot. Turklāt divi no viņiem (Deivids Sarkanis, Andris Siksnis) ir spēlējuši mazāk par 13 minūtēm. Attiecīgi kritika būtu nepamatota. Tāpat kā attiecībā vēl uz dažiem savulaik dinamiešu rindās ierotējušiem uzbrucējiem ar niecīgu spēles laiku.

Nesagaidīto vārtu guvumu TOPa galvgalī pirmās vietas ieņem 2012./2013. gada sezonas “spēka maiņas” (4.) partneri – uzbrucēji Elvijs Biezais un Raitis Ivanāns (līdzās novietotā attēlā – attiecīgi #98 un #41). Biezais aizvadīja 52 oficiālas KHL spēles ar dažāda izmēra spēles laiku, kas sasummējās vairāk kā 7 stundās “tīrā” spēles laika (>446 minūtes). Ivanānam tās ir 50 spēles un nepilnas 6 stundas (>354 minūtes)… Taisnības pēc un atgādinājumam jāpiebilst, ka 2012./2013. g. sezonā komandai kopumā daudz kas “gāja šķērsām” un netrūka citu anomāliju.

No soma Villes Nieminena vārtu guvumu spēles gaitā mēģināja “izspiest” 16 spēlēs jeb četrarpus stundas (>270 minūtes). Nesanāca… Tiesa, Nieminens bija trāpījis vienu izšķirošu pēcspēles metienu savā pirmajā spēlē Dinamo sastāvā, nodrošinot rīdziniekiem uzvaru pār Magņitogorskas Metallurg (2011-11-02). Tas acīmredzot savaldzināja darba devējus un lika gaidīt ilgāk nekā vairumā gadījumu ar leģionāriem ierasts…

Cik laika nepieciešams, lai tiktu pie pirmā vārtu guvuma? Rīgas Dinamo uzbrucēji, viņu nospēlētais laiks un spēles līdz pirmajam vārtu guvumam “no spēles” (neskaitot pēcspēles metienus; saskaņā ar khl.ru):

	uzbrucējs	min:sek*	kurā sp.**	pretinieki	datums
1.	Aleksandrs Ņiživijs	0:00	1.	Amur	2008-09-02
2.	Juris Upītis	0:00	1.	Metallurg (Mag.)	2011-11-02
3.	Kyle Wilson	0:00	1.	Dinamo (Minska)	2013-09-05
4.	Marcel Hossa	3:52	1.	Amur	2008-09-02
5.	Jamie Lundmark	4:33	1.	Ak Bars	2011-09-13
6.	Viktors Bļinovs	5:40	2.	Amur	2008-09-03
7.	Raimonds Vilkoits	8:32	2.	Ņeftehimik	2010-12-10
8.	Miķelis Rēdlihs	9:52	1.	Amur	2008-09-02
9.	Matt Ellison	10:41	1.	Amur	2008-09-02
10.	Ģirts Ankipāns	14:12	3.	HK MVD	2008-09-11
11.	Tomáš Surový	15:00	1.	SKA	2010-09-09
12.	Ronald Petrovický	18:42	2.	Amur	2008-09-03
13.	Jānis Sprukts	21:26	2.	Avangard	2009-09-14
14.	Lauris Dārziņš	21:53	2.	Amur	2008-09-03
15.	Paul Szczechura	25:48	2.	Salavat Julajev	2012-10-01
16.	Marcel Haščák	26:38	3.	Lokomotiv	2013-10-30
17.	Miks Indrašis	27:03	3.	HC Slovan Bratislava	2012-09-08
18.	Rustams Begovs	27:45	6.	Avtomobiļist	2013-11-28
19.	Edijs Brahmanis	29:20***	4.	Vitjaz	2009-01-25
20.	Mārtiņš Karsums	31:44	3.	Dinamo (Maskava)	2010-01-22
21.	Fredrik Warg	32:49	3.	CSKA	2011-09-19
22.	Tyler Arnason	34:14	5.	Spartak	2009-11-30
23.	Kaspars Daugaviņš	44:30	3.	Torpedo	2012-09-25
24.	Mike Iggulden	50:54	4.	Spartak	2009-09-19
25.	Róbert Petrovický	55:09	4.	SKA	2009-10-30
26.	Brock Trotter	61:56	6.	Ņeftehimik	2010-09-21
27.	Martin Kariya	61:58	6.	Ņeftehimik	2009-11-14
28.	Juris Štāls	68:31	8.	Torpedo	2008-09-15
29.	Roberts Bukarts	68:36	14.	Spartak	2009-11-19
30.	Juraj Mikúš	72:51	7.	Torpedo	2010-10-09
31.	Jakub Šindel	73:48	6.	Dinamo (Maskava)	2011-10-23
32.	Adrian Foster	74:24	7.	Amur	2009-10-18
33.	Rob Schremp	75:39	5.	Metallurg (Novok.)	2012-09-15
34.	Ainars Podziņš	83:47	16.	CSKA	2011-02-01
35.	Alexandre Giroux	87:04	6.	Amur	2012-09-17
36.	Māris Bičevskis	88:25	12.	Atlant	2012-02-19
37.	Jamie Johnson	92:53	5.	Metallurg (Novok.)	2012-09-15
38.	Aigars Cipruss	107:20	12.	Avangard	2008-12-24
39.	Aleksejs Širokovs	127:03	8.	Torpedo	2008-09-15
40.	Andris Džeriņš	138:51	21.	Amur	2010-09-15
41.	Mark Hartigan	139:15	10.	Spartak	2008-09-24
42.	Armands Bērziņš	141:19	14.	Traktor	2008-11-15
43.	Gints Meija	160:48	23.	Atlant	2009-10-04
44.	Vitālijs Pavlovs	171:23	16.	Torpedo	2013-02-21
45.	Gunārs Skvorcovs	229:55	28.	Donbass	2013-02-26
46.	Mārtiņš Cipulis	237:13	17.	Himik	2008-10-18
47.	Niclas Lucenius	848:01	58.	Torpedo	2012-03-06

–

Rīgas Dinamo uzbrucēji, viņu nospēlētais laiks un spēles BEZ VĀRTU GUVUMIEM “no spēles” (neskaitot pēcspēles metienus; saskaņā ar khl.ru):

	uzbrucējs	min:sek*	sp. skaits**
1.	Elvijs Biezais	446:51	52
2.	Raitis Ivanāns	354:14	50
3.	Ville Nieminen	270:20	16
4.	Vitalijs Karamnovs	181:01	18
5.	Artūrs Kuzmenkovs	167:02	24
6.	Björn Melin	132:42	11
7.	Ronalds Cinks	126:22	20
8.	Vojtěch Polák	112:44	9
9.	Sergejs Pečura	31:31	6
10.	Jānis Straupe	30:38	5
11.	Miks Lipsbergs	28:09	4
12.	Toms Hartmanis	22:47	7
13.	Devids Sarkanis	12:41	2
14.	Andris Siksnis	11:14	4

 –

* Spēles laiks (minūtes:sekundes) līdz spēles periodam, kurā attiecīgais spēlētājs nokārtoja savu pirmo vārtu guvumu. Uzskaitē visas KHL oficiālās spēles Rīgas Dinamo sastāvā – regulārā sezona, izslēgšanas spēles un/vai Nadeždas kausa izcīņa – pēc kārtas ar šī spēlētāja dalību.

** Uzskaitē tikai tās spēles, kurās spēlētājam ir bijis reāls spēles laiks, attiecīgi – neuzskaitot spēles, kurās ir bijis pieteikumā, bet nav spēlējis.

*** Absolūti paļauties uz oficiālo statistiku nav iespējams, ko apliecina Edija Brahmaņa gadījums. Saskaņā ar oficiālo uzskaiti, savā ceturtajā spēlē Brahmanim spēles laiks fiksēts tikai pirmajās divās trešdaļās, taču vārtu guvums noticis 3. periodā, kad Edijs Brahmanis teorētiski nav atradies laukumā. Brahmanis laukumā bija.

[Pirmā un ceturtā foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Otrā un trešā foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Ķīmijas nozīme hokejā. Dinamo piemērs

Katras komandas treneru uzdevums ir no savāktā spēlētāju daudzuma „izspiest” vislielāko lietderību, t. sk. rezultativitāti. Šajā gadījumā saskaitāmo (spēlētāju) secībai ir nozīme, un saskaitāmo summa no šīs secības mainās. Jo komandas sporta veidos dominē ķīmija, nevis matemātika. Kā ar ķīmijas „mājas darbiem” starpsezonās ir veicies Rīgas Dinamo?

Nenoliedzami viens no svarīgākajiem katras komandas dārgumiem ir rezultāta taisītāji – „skoreri”, kas dēj „zelta oliņas” – rezultativitātes punktus. Protams, ir komandas, kas kopj bezzvaigžņu politiku ar salīdzinoši līdzsvarotu rezultativitāti starp komandas spēlētājiem. Tomēr nekad nebūs tā, ka visi ir tikpat labi solisti, cik sparīgi nēsās instrumentu, un otrādi.

Izņēmums un treneru laime ir supertalanti un „universālie kareivji”, kas spēj vienādi labi šaut, bliezt vai vismaz pielādēt visādās partneru kombinācijās. Bet cik tad tādu augstākās raudzes „universāļu” dinamiešiem ir? Toties labi zināmi ir savulaik rezultatīvi personāži, kas pēc Dinamo pamešanas, nonākot prom no saviem ierastajiem partneriem, pazūd. Jaunās komandās, pie citiem partneriem un treneriem vairs „neiet” – nav rezultāta, nāk traumas, treneri „nemīlē” utt.

Par „ķīmiski” ērtiem partneriem un spēlētāju „aizvēršanu”

Tā kā „supermeņu” ir baigi maz un viņi ir nešpetni dārgi, jebkurā komandā tiek meklēta un sargāta spēlētāju vislabākā savstarpējā ķīmija – saikne un saprašanās. Īpaši, ja ir runa, par uzbrukuma radošo pusi un rezultativitāti. Protams, ne no visām sastāva kombinācijām un virknējumiem tiek prasīta vienāda rezultativitāte vai rezultativitāte vispār. Tomēr radīt ir grūtāk nekā iznīcināt; tādēļ arī izveidot radošu un rezultatīvu uzbrukuma komplektu ir salīdzinoši grūtāk nekā „apvienot” pretinieka saspēles jaucējus.

Starp citu, arī komandas, kas var atļauties vienu vai vairākus zvaigžņveidīgos, tik un tā meklē un cenšas nosargāt stāriem „ķīmiski” ērtus partnerus, kas ļauj izredzētajiem gūt punktus, dažkārt piesedz viņu trūkumus un palīdz zvaigznēm justies ērtāk psiholoģiski. Lai arī kā, bet konkrēto personāžu savstarpējai sapratnei un spējai vienam otru papildināt ir lielāka nozīme nekā to var nolasīt no rezultātiem un statistikas ailītēm.

Tādēļ selekcionāri, sastāva komplektētāji un treneri vaiga sviedros strādā un cenšas. Viņu spēkos ir kādam personāžam palīdzēt atvērties vai aizvērties. Protams, ja konkrētajā gadījumā ir ko vērt… Tas arī atkarīgs no termiņa, kurā spēlētājs kluba sistēmai ir interesants. Ar dārgākajiem leģionāriem parasti auklējas mazāk un rezultātu no viņiem gaida ātrāk, jo „par visu ir samaksāts”. Tomēr komandas interesēs ir atrast šo pieeju. Daudz kas atkarīgs ne tikai no treneru pacietības, bet arī no katras komandas „hokeja filozofijas”, kurā var neiekļauties pat liela kalibra zvaigznes un zvaigznītes. Der pieminēt dažas ar humoru teiktas atziņas, ka, piemēram, latvju un pasaules supertalants Balderis pie Dinamo galvenā trenera Pekas Rautakallio tiktu atsēdināts par presinga trūkumu un apgrēcībām aizsardzībā… Katrā jokā var sadzirdēt kādu patiesību…

Pirmais pāris šķirās…

Vai Dinamo starpsezonās sargā savas komandas pašu vērtīgāko (rezultatīvāko) saspēli? „Pa lielam” – nē. Jo Dinamo pirkšanas (vairumā gadījumu) un pārdošanas (Dārziņa gadījumā) politika vai iespējas ir ļāvušas saglabāt iepriekšējās sezonas Dinamo savstarpēji rezultatīvāko tandēmu tikai vienreiz. Pēc 2009./2010. g. sezonas komandā palika „nešķiramie” Lauris Dārziņš un Miķelis Rēdlihs, kuriem minētajā sezonā bija rezultatīvākā saspēle. Bet citu triju sezonu savstarpēji rezultatīvākie pāri pēc attiecīgās sezonas tika izkomplektēti, vienam vai abiem pāra dalībniekiem dodoties „tālēs zilajās”. Pēc pirmās sezonas prom bija Elisons, pēc trešās – Dārziņš, pēc ceturtās – Miķelis Rēdlihs un Sprukts. Un nevienu reizi no iepriekšējās sezonas nav saglabāta otra rezultatīvākā saite…

Jau pirms gada, kad 2011./2012. g. (ceturtajā) sezonā Dinamo ierindā palika tikai divas no septiņām rezultatīvākajām „saitēm”, dinamiešiem bija problēmas ar uzbrukuma „ķīmijas” atrašanu. Pekas Rautakallio pirmā sezona (2011./2012.) pie Dinamo stūres, kā atceramies, sākās ar pamanāmu buksēšanu, kurai par iemeslu minēja galvenokārt somu trenera atnesto jauno hokeja filozofiju un spēles stilu, kuru pieņemšanai un ielāgošanai nepieciešams laiks. Jādomā, ka sezonas nepārliecinošā sākuma iemesls bija arī iepriekš iestrādātās rezultatīvākās saspēles zaudēšana to dalībnieku personā. Tiesa, arī pirms tam – pēc pirmās un otrās KHL sezonas – pie rīdziniekiem bija palikuši divi no 7 – 8 rezultatīvākajiem pāriem; taču vienā no reizēm bija palicis labākais (rezultatīvākais) duets, bet citā – sezonas sākums bija diezgan katastrofāls (2009. gada rudenī)

Pēc Dinamo ceturtās (2011./2012.) sezonas komandā ir palikusi tikai viena no astoņām (!!!) rezultatīvākajām saitēm. Rezultatīvākās piecas nepalika… Tajās visās neatņemama sastāvdaļa bija M.Rēdlihs un/vai Sprukts… Protams, šos aprēķinus var uztvert kā lieku shēmošanu un sistēmas meklēšanu bezsistēmā. Tomēr jaunajā sezonā izteiktu savstarpēji labi iespēlētu rezultāta taisītāju ir mazāk nekā iepriekšējās sezonās. Attiecīgi – šosezon Dinamo ķīmijas meklējumos ir jāiegulda vairāk laika un veiksmes nekā citās sezonās, kas, protams, nav neiespējams. Tikai treneriem nākas vairāk „iesvīst” un „lipināt”. Pirmās (metēju) maiņas top faktiski no nulles. Bez maz kā Dinamo pirmajā sezonā.

Karsums un Indrašis – jauni nešķiramie?

Savukārt šosezon, pēc 8 aizvadītajām spēlēm, par vērtīgāko saikni izkristalizējusies tieši saspēle starp Miku Indraši un Mārtiņu Karsumu. 5 reizes tā bijusi rezultatīva. Neviens partneru pāris ne tuvumā nav šim ciparam… Ja uz vienu spēli, meklējot pielietojumu „snaiperiem” Šrempam un Žirū, rezultatīvais pāris tika izkomplektēts, tad pēc spēles ātri tika „atlikts atpakaļ”. Tā sakot, nevajag remontēt mehānismus, kas darbojas…

Nākamais solis ķīmijas meklējumos ir Dinamo ierindā nesen debitējušā Kaspara Daugaviņa iespēlēšana sastāvā. Jādomā, ka treneri ilgstošu treniņu gaitā, kur jau kopš vasaras piedalās Daugaviņš, ir piešāvuši aci, tēmējot viņa novietojumu sastāvā. Tomēr treniņi tāpat kā pārbaudes spēles ne vienmēr uzrāda patieso ainavu. Pērnsezon virkne dinamiešu stāstīja, ka daži spēlētāji, kas regulārās sezonas gaitā nevarēja tikt pie vārtu guvumiem „no spēles”, treniņos esot tādus skaistus trāpījumus „devītniekā” iestudējuši… Bet dzīvē viss ir savādāk.

Dzīvē – aizvadītās 8 spēlēs – Dinamo ir pratuši spēles gaitā, neskaitot vienu gadījumu ar pēcspēles metieniem, trāpīt pretinieku vārtos 13 reizes. Tas ir – vidēji 1,625 vārtu guvumi spēlē. Pieskaitot kā vārtu guvumu izšķirošo pēcspēles metienu, sanāk 14 vārtu guvumi un vidēji 1.75 vārtu guvumi spēlē. Tas ir sliktākais rādītājs KHL (pēc 23. septembra spēlēm). Precīzi tikpat “ražīgi” (14 vārtu guvumi; vidēji spēlē 1,75) ir Maskavas Spartak; tiesa, „spartakiešiem” tas ir izdevies spēles laikā bez pēcspēles metienu „palīdzības”.

P.S. Leģendas

Jaunā Dinamo nesenajā vēsturē klīst leģendas par to, cik Dinamo pirmajā sezonā (2008./2009.) labi sapratās Marsels Hosa un Mets Elisons. Tas tiesa. Abu saspēle 24 reizes nonāca līdz vārtu guvumam vai palīdzēja trāpīt trešajam kolēģim. Bet tas patiesībā bija „tikai” trešais labākais tandēms… Rezultatīvāk aizvadītajā (2011./2012.) sezonā saspēlējās Miķelis Rēdlihs un Jānis Sprukts, kuru sadarbība sezonas gaitā līdz vārtu guvumam nonāca 26 reizes. Dinamo visu laiku vērtīgākie pārinieki bija Lauris Dārziņš un Miķelis Rēdlihs, kuru saspēle 2010./2011. g. sezonā vārtu guvumos transformējās 37 reizes. Lai nonāktu līdz šai „zvaigžņu sezonai”, abiem bija pirms tās jāaizvada divas pilnas sezonas vienā maiņā…

P.P.S. Rakstā pieminētā ‘rezultatīvā saite’ ir rezultatīva saspēle starp spēlētājiem, kas guvuši rezultativitātes punktus viena vārtu guvuma ietvaros. Attiecīgi, ja punktu guvēji ir 3, tad aprēķinā summējas vienlīdzīgi: 1. piespēle – 2. piespēle; 2. piespēle – vārtu guvums; 1. piespēle – vārtu guvums.

Dinamo 2012./2013. g. sezonas vērtīgākās „saites” un saprašanās – rezultatīva saspēle starp spēlētājiem KHL čempionātā (skaitlis = reizes, cik šī saspēle bijusi rezultatīva; pēc komandas 8 spēlēm; saskaņā ar KHL oficiālo spēļu protokoliem, kas publicēti khl.ru):

saspēle starp	rezultativitāte
Bičevskis – Kr.Rēdlihs	1
Cibuļskis – Džeriņš	1
Cibuļskis – Indrašis	1
Cibuļskis – Karsums	1
Cibuļskis – Meija	1
Džeriņš – Meija	2
Džeriņš – Sotnieks	1
Džeriņš – Šremps	1
Džonsons – Indrašis	1
Džonsons – Karsums	1
Galviņš – Indrašis	1
Galviņš – Karsums	1
Indrašis – Karsums	5
Karsums – Kr.Rēdlihs	1
Meija – Sotnieks	1
Ņiživijs – Žirū	1

*

Dinamo četru sezonas vērtīgākās „saites” un saprašanās – rezultatīva saspēle starp spēlētājiem KHL čempionātā; katras sezonas TOP 7 (ieskaitot play off; skaitlis = reizes, cik šī saspēle bijusi rezultatīva; saskaņā ar KHL oficiālo spēļu protokoliem, kas publicēti khl.ru):

	saspēle starp	rezultativitāte
	2008./2009.
1.	Elisons – Hosa	24
2.	Hartigans – Ņiživijs	16
3.	Cipulis – Ņiživijs	12
4.	Elisons – Vestkots	11
5.	Dārziņš – M.Rēdlihs	10
	Elisons – Novāks	10
	Hosa – Vestkots	10
	2009./2010.
1.	Dārziņš – M.Rēdlihs	18
2.	Dārziņš – Karija	16
3.	Karija – M.Rēdlihs	13
4.	Ankipāns – Hosa	12
	Hosa – Ņiživijs	12
6.	Ņiživijs – Ozoliņš	11
7.	Hosa – Ozoliņš	10
	Hosa – Sprukts	10
	2010./2011.
1.	Dārziņš – M.Rēdlihs	37
2.	Hartigans – Ņiživijs	22
3.	Dārziņš – Troters	20
4.	Ankipāns – Karsums	19
	Ņiživijs – Surovijs	19
	M.Rēdlihs – Troters	19
7.	Karsums – Sprukts	14
	2011./2012.
1.	M.Rēdlihs – Sprukts	26
2.	Karsums – Sprukts	24
3.	Karsums – M.Rēdlihs	22
4.	Galviņš – Sprukts	11
5.	Galviņš – M.Rēdlihs	10
6.	Kr.Rēdlihs – M.Rēdlihs	9
	Kr.Rēdlihs – Sprukts	9
	Galviņš – Karsums	9

*

[Foto: Ainava no Dinamo “vasaras darbiem” 2012. gada augustā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Dinamo leģionāri, kuriem šosezon jāpaņem Gagarina kauss

Tieši 2012. gada starpsezonā selekcionētais, koptais un ķemmētais Dinamo sastāva komplekts ir tas, kuram jāpaņem Gagarina kauss. Ne vairāk, ne mazāk – tāds ir kluba vadības oficiāli nosauktais uzdevums jaunajai 2012./2013. g. sezonai. Kas ir tie vairāk vai mazāk jaunie Dinamo leģionāri, kuriem šī uzdevuma izpilde jāsekmē?

Katra un tagad arī piektā KHL sezona Dinamo komandas līdzjutējiem nāk ar cerībām vai bezceru atkarībā no prognozēm attiecībā uz jaunās sezonas komplektu. Ja Latvijas hokejistu īpatsvars katru sezonu ir salīdzinoši maz mainīgs, tad leģionāru komplekts parasti tiek samainīts pilnībā vai ar vienu izņēmumu. Piemēram, jaunajā sezonā Rīgas Dinamo ierindā paliek tikai viens pērnais leģionārs – soms Niklass Luseniuss. Viens vai neviens „mantotais” leģionārs jau ir Rīgas komandas iezīme: 2009. gada starpsezonā tika „saglabāts” Hosa; 2010. gada starpsezonā „nevajadzēja” nevienu importa veci no aizvadītās sezonas; 2011. gada starpsezonā palika Kriss Holts.

Rīga – „saldā” un iecietīgā

Vēl viena rīdzinieku KHL komandas pazīme ir „saldās atgriešanās”. Proti, Rīgas Dinamo mēdz periodiski pieņemt sastāvā tos ārzemniekus, kas agrāk jau ir spēlējuši komandā. Šajos gadījumos runa ir ne tikai par pārbaudītām vērtībām, bet „saprātīgām naudiņām”. Tā 2010. gada starpsezonā komandā tika paņemts vienu sezonu CSKA platuma grādos uzspēlējušais Marks Hartigans. Tekoši – sezonu gaitā – ir bijusi Roberta Petrovicka „otrā atnākšana” (2010./2011. g.), kā arī Marsela Hosas „vēlreiz” (2011./2012. g.). Jaunajā Dinamo komplektā šāds „atkārtot, atkārtot” ir vārtsargs Mikaels Tellkvists (zemāk pa kreisi novietotā attēlā). Kad pirms sezonas Tellkvists pameta Rīgu, viņš Rietumu medijos izteicās, ka Rīgā švaks budžets un tāpēc šamie nevarot atļauties konkrēto zviedru vārtsargu. Tagad paliek retorisks jautājums: vai tagad Rīgas Dinamo lielāks budžets palicis, vai arī Tellkvistam ar cenu nav tā, kā īpaši izturētam konjakam – jo vecāks, jo dārgāks…

Komandas sastāva lipināšana jeb atlase ir ārkārtīgi radošs process. Teorija – informācijas analīze, gaišredzība un sarunāšanas prasme – drīz vien tiek testēta praktiski. Ģenerālmenedžera un priekšnieku sagādātais materiāls nonāk treneru rokās, kuras no tā visa veido komandu. Dažreiz tas izdodas ātrāk, citkārt – ap sezonas vidu, atsevišķos gadījumos – neizdodas vispār. Un tad tiek meklēti „ielāpi”, papildspēki, atlaisti spēlētāji un treneri. Dinamo saimniecība attiecībā uz treneriem ir iecietīga; „ziepes” ir bijušas dažādas, bet Šuplers „nozāģēja” 3 sezonas, Rautakallio – sāk otro. Ne-galvenie treneri gan ir mainījušies biežāk. Vai kāds atceras tādu Miklošoviču, kas asistēja Šupleram Dinamo „sākumos”? Šovasar Dinamo treneriem nepieciešams ne mazāk radošs process – leģionāri, atskaitot Luseniusu, ir prom; arī daži būtiski personāži (Sprukts, Miķelis Rēdlihs, Ozoliņš) nav komandas sastāvā, vismaz šajā starpsezonā.

Sliktāk nebūs?

Nu jau vēsturiski visplašākie „otas triepieni” un radošās domas lidojumi Dinamo sastāva komplektētājiem ir sanākuši vai nesanākuši leģionāru – uzbrucēju meklējumos. Tradicionāli akūtākās pozīcijas – centra uzbrucējs un snaiperis. Jau tradicionāli pieņemts uzskatīt un arī statistiski saskatāms, ka labākais leģionāru – uzbrucēju komplekts bija pirmajā Dinamo sezonā (2008./2009.), kad rezultātu taisīja Hosa, Hartigans un Elisons. Tikpat tradicionāli un statistiski švakākais leģionāru pienesums bija aizvadītajā sezonā (2011./2012.), kad sezonas gaitā tika atbrīvoti pat 3 uzbrucēji – leģionāri: Melins, Nieminens, Šindels… Un arī tie leģionāri – uzbrucēji, kas palika, izšķirošās lomas nespēlēja, ja neskaita Marsela Hosas iegādi regulārās sezonas izskaņā, kad Hosa atstrādāja pieklājīgi. Raugoties no pērnās sezonas pieticīgās mērauklas, varētu prognozēt, ka sliktāk diezin vai būs.

Pagaidām Dinamo vadoņi ar vai bez iepriekšējā ģenerālmenedžera Sējēja iestrādēm ir iepirkusi 3 leģionārus uzbrucējus. Snaipera loma acīmredzot ir iecerēta Aleksandram Žirū (Alexandre Giroux) – īstenam AHL veterānam ar nelielu pieredzi NHL oficiālajās spēlēs (48 spēlēs). Žirū AHL laukumos ir varējis samest vārtos pa 50 un 60 reizēm regulārās sezonas gaitā, iekopjot 97 – 103 punktus sezonā. Uz šiem „labajiem paraugiem” tad arī cer Dinamo sastāva komplektētāji. Tomēr jāņem vērā, ka Žirū ir 31 gadu jauns un šīs labākās sezonas viņam bija pirms 2-3 gadiem. Tiesa iepriekšējās divās sezonās lasītie 28-32 vārtu guvumi ir labākā statistika starp šīs starpsezonas jaunpienācējiem. Atklāts paliek jautājums, vai Dinamo vēl meklē jaudīgāku snaiperi. Tāpat jāņem vērā, ka arī agrāk Dinamo sastāvā ir bijis pa kādam AHL „daudzšāvējam”, kuram KHL laukumos tik braši nesokas.

Pārējie divi vīri uzbrucēju posteņos ir centri. 26 gadus vecais Robs Šremps (Rob Schremp) no abiem ir ar skaistāku CV: 114 spēles NHL, bet pērnsezon MODO Hockey vienībā Zviedrijas Elitserien. Acīmredzot Šremps ir Dinamo komplektētāju lielā cerība „saspēles vadītāja” lomā. Savukārt otrs importa centrs Džeimijs Džonsons (Jamie Johnson) vismaz uz papīra izskatās kaut kas pa vidu starp plāna pildīšanu (kādu taču vajag) un taupības programmu (neesam taču SKA). Tad nu Džonsons ir 30 gadus jauns un 180 cm garš centra uzbrucējs ar AHL 5,5 sezonu pieredzi un vēl 2,5 sezonām zemākā līgā – ECHL, kā arī vienu sezonu Somijas stiprākajā līgā… Vai tā ir Dinamo vadības lielā cerība? Protams, statistikas ailītes nespēlē, un katram no nosauktajiem būs sevi jāpierāda reālajā laikā un vietā.

Ar ko mērīs Šrempu, Žirū un Džonsonu. Rīgas Dinamo leģionāru – uzbrucēju rezultativitāte 4 regulārajās sezonās:

	uzbrucējs	sezona	spēles	punkti	+/-	sp. laiks
1.	Marcel Hossa	2009./2010.	56	35+20	-3	19:15
2.	Marcel Hossa	2008./2009.	52	22+22	+3	19:43
3.	Mark Hartigan	2008./2009.	55	20+18	-1	17:03
4.	Matt Ellison	2008./2009.	55	15+22	+1	19:00
5.	Mike Iggulden	2009./2010.	55	13+20	+6	16:15
6.	Tomáš Surový	2010./2011.	54	14+18	-4	17:40
7.	Brock Trotter	2010./2011.	49	9+17	+3	14:26
8.	Mark Hartigan	2010./2011.	45	16+8	+8	17:16
9.	Martin Kariya	2009./2010.	38	4+19	+8	13:17
10.	Róbert Petrovický	2009./2010.	34	8+11	-3	16:20
11.	Fredrik Warg	2011./2012.	49	10+7	-18	16:42
12.	Jamie Lundmark	2011./2012.	47	8+8	-11	15:35
13.	Niclas Lucenius	2011./2012.	53	0+15	+6	14:34
14.	Marcel Hossa	2011./2012.	19	8+6	+2	17:06
15.	Tyler Arnason	2009./2010.	26	4+7	+3	9:48
16.	Ronald Petrovický	2008./2009.	30	2+3	-4	11:36
17.	Juraj Mikúš	2010./2011.	22	3+1	-5	12:04
18.	Adrian Foster	2009./2010.	10	2+2	-1	13:49
19.	Róbert Petrovický	2010./2011.	20	1+3	-4	11:03
20.	Vitalijs Karamnovs	2010./2011.	18	0+2	-3	10:03
21.	Jakub Šindel	2011./2012.	21	1+0	-9	12:32
22.	Ville Nieminen	2011./2012.	16	0+1	-7	16:53
23.	Björn Melin	2011./2012.	11	0+0	-9	12:03

*

Ievajadzējās aizsargu

Jau divas vai precīzāk – divarpus – iepriekšējās sezonas Dinamo bija iztikuši vai bija nācies iztikt bez importa aizsargiem. Pirmajā KHL sezonā (2008./2009.) dinamiešiem vajadzēja divus aizsargus – leģionārus (Novāku un Vestkotu); nākamajā sezonā Svetu noturēja „nepilnu laiku”. Bet pārējās divas sezonas auga un bija izauguši Rēdlihi, Galviņš un citi pašmāju aizsargi. Jaunajā sezonā izmaiņas aizsargu ierindā ir nelielas, bet pamanāmas. Jaunajā sastāvā nav atrodams Jāņa Andersona vārds, kas nav tik skaļš, bet lielāka spēles laika vērts bija gan. Dinamo klāstā nav arī tāds zīmola nosaukums kā Sandis Ozoliņš.

Iztrūkuma aizpildīšanai un Rautakallio stila izpildījumam ar Latvijas pašmāju kadrējumu izrādījās par maz, un pēc ilgāka pārtraukuma Dinamo leģionāru sarakstā ir aizsargs – Matjē Karls (Mathieu Carle). Diplomēti franču valodas zinātāji uzstāj uz tieši šādu personas vārda izrunu. Karls var palepoties tikai ar 3 spēlēm NHL un NHL drafta otro kārtu, bet pamatā bijušas 4,5 sezonas AHL. Matjē Karlam pagaidām ir tikai 24 gadi un īstais briedums ir pašā laikā.

Rīgas Dinamo leģionāru – aizsargu lietderības koeficients 4 regulārajās sezonās:

	aizsargs	sezona	spēles	punkti	+/-	sp. laiks
1.	Lee Sweatt	2009./2010.	37	2+5	+2	19:56
2.	Duvie Westcott	2008./2009.	51	2+18	-1	21;28
3.	Filip Novák	2008./2009.	50	4+14	-7	20:43

*

Tellkvists kā labs konjaks?

Mikaela Tellkvista otrā atnākšana joprojām simbolizē vai stiprina mītu, ka, neskaitot Masaļski, Latvijā KHL līmeņa vārtsargu nav. Drošības pēc vārtsardzības lauvas tiesa joprojām tiek nodota un iecerēta importa leģionāriem. Šaubu nav, komandai, kas cīnās par Gagarina kausu, kā kluba vadonis Juris Savickis proklamēja komandas prezentācijā 20. jūlijā, ir nepieciešams nodrošināties ar augstākā līmeņa vārtsargu! Protams, tā ir ironija. Ne par to, ka komandai nepieciešami augsti mērķi. Tomēr, kamēr savus kadrus neaudzināsi un neiekopsi, tikmēr jāpērk importa vīri un jāpaļaujas uz gadījuma sakariem. Šoreiz Tellkvists aicināts kā pārbaudīta vērtība, un, iespējams, ar domu, ka Jučeram tiks dots vairāk spēles laika nekā iepriekšējā sezonā.

Rīgas Dinamo leģionāru – vārtsargu statistika 4 regulārajās sezonās:

	vārtsargs	sezona	spēles	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Martin Prusek	2008./2009.	20	1.70	94.1%	6	1163:48
2.	Chris Holt	2010./2011.	33	2.47	92.4%	1	1965:37
3.	Mikael Tellqvist	2010./2011.	20	2.63	92.2%	1	1139:33
4.	Chris Holt	2011./2012.	45	2.27	91.9%	5	2590:12
5.	Daniel Sperrle	2008./2009.	5	2.61	90.8%	0	252:56
6.	Martin Prusek	2009./2010.	28	3.13	90.3%	0	1476:56

*

Kas ir Dinamo seja un rokraksts?

Pie Dinamo jaunā (sezonu vecā) stila visvairāk strādā kārtības ieviesējs Peka Rautakallio, kuram atliek novēlēt veiksmi līnijas izturēšanai. Bet kas ir komandas seja vai sejas, kas ļauj to saukt par Rīgas Dinamo arī katrā nākamajā sezonā? Plašas kadru rotācijas gadījumā to atļautu sava sporta skola, kas pieražo adekvātu kadru skaitu. Pagaidām HS Dinamo vēl ir pārāk jauna, lai būtu reāla. Citi varianti?

Kā komandas „mārketinga seja” pagaidām ir Raitis Ivanāns, kura kalibrs, tāpat kā absolūtajam vairākumam kandidātu, ir stipri mazāks kā Sanda Ozoliņa vārdam. Nav komandas rīcībā arī vidēji jauno zvaigžņu un zvaigznīšu – Miķeļa Rēdliha, Jāņa Sprukta, otro sezonu arī bez Laura Dārziņa. Protams, liela daļa Latvijas izcelsmes hokejistu ir tepat, jo atbilst plāna daļai „kur gan liksies” un leģionāru ierobežojuma dēļ citur KHL nav tik vai vispār pieprasīti. Tas gan nenozīmē, ka viņi būtu slikti, bet tomēr – ir klavieru nesēji vai vēl nav izauguši līdz komandas sejai. Protams, „jaunā kārtība” un komandas spēks visvairāk ir komandā nevis atsevišķos indivīdos; uz to Rīgas Dinamo kā bezzvaigžņu komanda tad arī balsta savu ideoloģiju un demagoģiju.

Tomēr par komandu šī vārda īstākajā nozīmē varēs runāt, kad līgumus, kas ilgāki par 2 sezonām, slēgs ne tikai ar pāris junioru vai pēcjunioru vecuma jaunajiem censoņiem, kuriem var maksāt ļoti nelielas naudiņas. Brīdī, kad ar hokejistiem brieduma gados, neatkarīgi no Latvijas vai importa piederības, slēgs 4 – 5 gadu līgumus, kad ar labu sniegumu uzrādījušiem leģionāriem pagarinās līgumus nevis meklēs kaut ko tikpat labu par lētām naudiņām – tad varēs sākt runāt par ilgtermiņa „kausa sastāva” veidošanu un grābstīšanos gar Gagarina kausu. Protams, ar lielāko prieku ņemtu savus vārdus atpakaļ, tomēr leģionāru pagādāšanas un arī vietējo kadru līgumu pagarināšanas politika pagaidām turpina īstermiņa politiku. Ko acīmredzot nosaka īpašnieku struktūra, kurai ilgtermiņš var nebūt vajadzīgs. Tiesa, šajā starpsezonā divgadu līgumu ar leģionāriem ir vairāk nekā agrākās reizēs; bet no Dinamo pieredzes ir labi zināms, ka tas nav šķērslis šo līgumu laušanai pirms termiņa.

Dažādu komandu, t.sk. Dinamo, varēšanas iztrūkumos nereti tiek vainots „ne tas lielākais” un ierobežotais budžets. Tomēr ir lietas, ko hokejā nevar nopirkt par naudu. Arī Gagarina kausu. Tam kā labs piemērs ir pēdējos gados par superkomandu veidotā Sanktpēterburgas SKA vienība, kas nekautrējas kāpt pāri dažādiem budžeta griestiem un pirkt pirmā-otrā kalibra zvaigznes vairumā. Tagad SKA ir tuvāk savam sapņu kausam nekā citus gadus, tomēr – kaut kas pietrūkst. Kaut kas tāds, ko ar gāzes miljoniem nopirkt neizdodas.

Bet, lai Dinamo veicas!

Rīgas Dinamo aktuālais sastāvs (treniņu pirmā nedēļa; 16. – 20. jūlijs):

ampl.	spēlētājs	dz.	statuss attiecībā uz Dinamo
	UZBRUCĒJI
U	Ģirts Ankipāns	1975.	pagarināts līgums (uz 1 gadu)
U	Māris Bičevskis	1991.	pagarināts līgums (DR saka: uz 3 gadiem)
U	Rihards Bukarts	1995.	papildinājums no MHL; noslēgts līgums (DR saka: uz 3 gadiem)
U	Roberts Bukarts	1990.	turpinās līgums
U	Andris Džeriņš	1988.	turpinās līgums
U	Alexandre Giroux	1981.	noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U	Miks Indrašis	1990.	pagarināts līgums (uz 3 gadiem)
U	Raitis Ivanāns	1979.	noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U	Jamie Johnson	1982.	panākta vienošanās (uz 2 gadiem)
U	Mārtiņš Karsums	1986.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
U	Edijs Rinke-Leitāns	1991.	try-out līgums
U	Niclas Lucenius	1989.	turpinās līgums (vēl 1 gadu)
U	Gints Meija	1987.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
U	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	pagarināts līgums (uz 1 gadu)
U	Vitālijs Pavlovs	1989.	try-out līgums
U	Ainars Podziņš	1992.	turpinās līgums (vēl 2 gadus)
U	Rob Schremp	1986.	noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U	Gunārs Skvorcovs	1990.	try-out līgums
U	Juris Upītis	1991.	turpinās līgums
	AIZSARGI
A	Mathieu Carle	1987.	noslēgts līgums (DR saka: uz 1 gadu)
A	Oskars Cibuļskis	1988.	turpinās līgums
A	Edgars Dīķis	1991.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Guntis Galviņš	1986.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Rodrigo Laviņš	1974.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A	Mārtiņš Porejs	1991.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Jēkabs Rēdlihs	1982.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A	Krišjānis Rēdlihs	1981.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A	Arvīds Reķis	1979.	pagarināts līgums (uz 1 gadu)
A	Artūrs Salija	1992.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Andrejs Smirnovs	1992.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Kristaps Sotnieks	1987.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
	VĀRTSARGI
V	Kristers Gudļevskis	1992.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
V	Māris Jučers	1987.	turpinās līgums
V	Mikael Tellqvist	1979.	noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
	TRENĒJUŠIES AR DINAMO
U	Toms Andersons	1993.	līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
U	Kaspars Daugaviņš	1988.	līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
V	Chris Holt	1985.	1 gada līgums ar Avtomobiļist
A	Ņikita Koļesņikovs	1992.	līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
U	Ralfs Rinke-Leitāns	1993.	līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
	PĀRTRAUKTI TRY-OUT LĪGUMI
U	Mārtiņš Cipulis	1980.	try-out līgums
A	Aleksandrs Galkins	1990.	try-out līgums
U	Toms Hartmanis	1987.	try-out līgums
U	Koba Jass	1990.	try-out līgums
U	Kasaprs Saulietis	1987.	try-out līgums

*

Rīgas Dinamo sastāvu pametušie un/vai ar šo klubu jaunus līgumus nenoslēgušie 2011./2012. g. sezonas spēlētāji (2012-07-21):

ampl.	spēlētājs	dz.	virziens
A	Jānis Andersons	1986.
U	Mārtiņš Cipulis	1980.	šovasar bija try-out līgums ar DR
V	Chris Holt	1985.	uz Avtomobiļist (līg. uz 1 gadu); piedalījās DR treniņos
U	Marcel Hossa	1981.	uz HC Lev Praha (līg. uz 1 gadu)
U	Jamie Lundmark	1981.	uz EC-KAC (EC Klagenfurter AC; EBEL; Austrija)
U	Björn Melin	1981.	DR pameta sez. gaitā – uz Rauman Lukko (SM-liiga; Som.); 2012./13. – AIK Hockey (Elitserien; Zv.)
U	Ville Nieminen	1977.	DR pameta sez. gaitā – uz Örebro HK (HockeyAllsvenskan; Zv.); 2012./13. – Tappara (SM-liiga; Somija)
A	Sandis Ozoliņš	1972.
U	Miķelis Rēdlihs	1984.	uz Lokomotiv (līg. uz 3 gadiem)
U	Jakub Sindel	1986.	DR pameta sez. gaitā – uz Oulun Kärpät; Porin Ässät (abi SM-liiga)
U	Jānis Sprukts	1982.	uz CSKA (līg. uz 2 gadiem)
U	Juris Štāls	1982.
U	Fredrik Warg	1979.	uz Rögle BK (Elitserien)

*

P.S. Jauno kadru atlase uz agrāko gadu fona

Dinamo leģionāru sniegums regulārajos čempionātos 2 sezonas pirms savas pirmās parādīšanās Dinamo sastāvā (vecums DR pirmajā sezonā 1. septembrī):

spēlētājs	gadi	sez. pirms DR (klubs (līga); sp (punkti) +/-)	2 sez. pirms DR (klubs (līga); sp (punkti) +/-)
UZBRUCĒJI
Tyler Arnason	30	Colorado Avalanche (NHL) 71 sp. (5+17) -16	Colorado Avalanche (NHL) 69 sp. (10+21) -1
Matt Ellison	24	Milwaukee Admirals (AHL) 75 sp. (26+32) +1	Philadelphia Phantoms (AHL) 62 sp. (12+27) 0
			Philadlphia Flyers (NHL) 2 sp. (0+0) 0
Adrian Foster	27	EC Red Bull Salzburg (Austr. EBEL) 52 sp. (19+24) +18	Houston Aeros (AHL) 70 sp. (15+23) +5
Alexandre Giroux	31	Springfield Falcons (AHL) 65 sp. (28+26) -4	Oklahoma City Barons (AHL) 70 sp. (32+46) +1
		Columbus Blue Jackets (NHL) 9 sp. (1+0) -2	Edmonton Oilers (NHL) 8 sp. (1+1) -2
Mark Hartigan	30	Grand Rapids Griffins (AHL) 48 sp. (23+19) -6	Syracuse Crunch (AHL) 34 sp. (19+13) -3
		Detroit Red Wings (NHL) 23 sp. (3+1) -2	Columbus Blue Jackets (NHL) 6 sp. (1+2) +2
			Portland Pirates (AHL) 25 sp. (9+16) +11
			Anaheim Ducks (NHL) 6 sp. (0+0) -1
Marcel Hossa	26	New York Rangers (NHL) 36 sp. (1+7 +8	New York Rangers (NHL) 64 sp. (10+8) -4
		Hartford Wolf Pack (AHL) 5 sp. (1+0) -1
		Phoenix Coyotes (NHL) 14 sp. (0+0) -6
Mike Iggulden	26	Bridgeport Sound Tigers (AHL) 72 p. (25+41) +3	Worcester Sharks (AHL) 78 sp. (29+37) -19
		New York Islanders (NHL) 11 sp. (1+4) -3	San Jose Sharks (NHL) 1 sp. (0+0) -1
Jamie Johnson	30	Grand Rapids Griffins (AHL) 76 sp. (21+37) +5	Grand Rapids Griffins (AHL) 78 sp. (12+26) -18
Vitalijs Karamnovs	21	Dinamo (Maskava; KHL) 7 sp. (0+2) 0	Dinamo (Maskava; KHL) 11 sp. (1+0) -4
		MHK Dinamo (Maskava; MHL) 42 sp. (21+24) +19
		HK Rjazaņ (Kr. Augst. līga) 8 sp. (4+3 +6
Martin Kariya	27	SCL Tigers (Langnau; Šv. NLA) 50 sp. (15+43) +15	Peoria Rivermen (AHL) 71 sp. (16+37) +12
Jamie Lundmark	30	Milwaukee Admirals (AHL) 34 sp. (6+12) 0	Abbotsford Heat (AHL) 32 sp. (9+12) +4
		Timrå IK (Red Eagles; Zv. Elitserien) 18 sp. (3+7) -6	Calgary Flames (NHL) 21 sp. (4+5) -6
			Toronto Maple Leafs (NHL) 15 sp. (1+2) -7
Niclas Lucenius	22	Tappara (Som. SM-liiga) 54 sp. (10+22) 0	Tappara 56 sp. (17+29) +8
Björn Melin	30	Ņeftehimik (KHL) 14 sp. (3+2) -2	HV71 (Zv. Elitserien) 55 sp. (14+22) 0
		Freiburg-Gotteron (Šv. NLA) 19 sp. (10+5) +2
Juraj Mikúš	23	Manchester Monarchs (AHL) 56 sp. (4+9) -8	HK 36 Skalica (Slovāk.) 56 sp. (31+59) +58
Ville Nieminen	34	Sibir (KHL) 53 sp. (12+23) +3	Tappara (Som. SM-liiga) 50 sp. (15+14) +7
Róbert Petrovický	35	HC Vítkovice Steel (Čeh.) 37 sp. (5+15) n/d	HC Vítkovice Steel 11 sp. (5+4) n/d
		Leksands IF (Zv. HockeyAllsvenskan) 6 sp. (1+3) +2	Leksands IF 33 sp. (10+17) +18
Ronald Petrovicky	31	HK Dukla Trenčín (Slovāk.) 2 sp. (0+1) +2	Pittsburgh Penguins (NHL) 31 sp. (3+3) +4
		MODO Hockey (Zv. Elitserien) 18 sp. (1+1) 0	Wilkes-Barre Scranton Penguins (AHL) 4 sp. (0+0) -3
		EV Zug (Šv. NLA) 10 sp. (0+0
Rob Schremp	26	MODO Hockey (Zv. Elitserien) 55 sp. (19+22) +1	Bridgeport Sound Tigers (AHL) 1 sp. (0+1) +1
			New York Islanders (NHL) 45 sp. (10+12) -19
			Atlanta Thrashers (NHL) 18 sp. (3+1) -1
Tomáš Surový	28	HC ’05 Banská Bystrica (Slovāk.) 5 sp. (1+2) +1	Linköpings HC (Zv. Elitserien) 33 sp. (5+6) -7
		Skellefteå AIK (Zv. Elitserien) 48 sp. (10+13) +1
Jakub Šindel	25	Pelicans (Som. SM-liiga) 59 sp. (15+18) -12	HC Kometa Brno (Čeh.) 44 sp. (11+9) -7
Brock Trotter	23	Hamilton Bulldogs (AHL) 75 sp. (36+41) +33	Hamilton Bulldogs (AHL) 76 sp. (18+31) +8
		Montréal Canadiens (NHL) 2 sp. (0+0) -1
Fredrik Warg	32	Skellefteå AIK (Zv. Elitserien) 50 sp. (11+19) +4	Skellefteå AIK 46 sp. (7+15) -15
AIZSARGI
Mathieu Carle	24	Syracuse Crunch (AHL) 72 sp. (6+31) +7	Hamilton Bulldogs (AHL) 68 sp. (11+18) +19
Filip Novák	26	HC České Budějovice (Čeh.) 45 sp. (2+2) +20	Syracuse Crunch (AHL) 67 sp. (5+32) +5
			Columbus Blue Jackets (NHL) 6 sp. (0+0) +1
Lee Sweatt	24	EC Red Bull Salzburg (Austr. EBEL) 52 sp. (10+26) -1	TPS (Som. SM-liiga) 56 sp. (15+18) -12
Duvie Westcott	28	Columbus Blue Jackets (NHL) 23 sp. (1+3) -10	Columbus Blue Jackets (NHL) 23 sp. (4+6) -13
		Syracuse Crunch (AHL) 37 sp. (4+23) +6
VĀRTSARGI	gadi	sez. pirms DR (klubs (līga); sp (GAA) atv.%)	2 sez. pirms DR (klubs (līga); sp (GAA) atv. %)
Chris Holt	25	Elmira Jackals (ECHL) 15 sp. (3.01) 89.9%	Peoria Rivermen (AHL) 20 sp. (1.73) 93.1%
		Binghamton Senators (AHL) 33 sp. (2.95) 90.5%	Alaska Aces (ECHL) 5 sp. (1.80) 94.6%
			St.Louis Blues (NHL) 1 sp (0.00) 100%
Martin Prusek	32	HC Vítkovice Steel (Čeh.) 43 sp. (2.69) 93.2%	SKA (Kr.) 22 sp. (2.69) n/d
Daniel Sperrle	25	Brynäs IF (Zv. Elitserien) 26 sp. (3.12) 89.7%	Brynäs IF 27 sp. (2.60) 90.4%
		Brynäs IF J20 (J20 SuperElit) 3 sp. (2.31) 92.9%	Brynäs IF J20 2 sp. (1.54) 92.3%
Mikael Tellqvist	30	Ak Bars (KHL) 11 sp. (2.45) 90.5%	Phoenix Coyotes (NHL) 15 sp. (2.86) 90.7%
		Rauman Lukko (Som. SM-liiga) 26 sp. (2.34) 91.9%	Buffalo Sabres (NHL) 6 sp. (2.35) 92.8%

*

Izziņām:

• Pārtraukti pārbaudes laika līgumi ar Cipuli, Galkinu, Hartmani, Jasu un Saulieti (2012-07-20) – dinamoriga.eu
• Rīgas Dinamo vienojas uz 2 sezonām ar uzbrucēju Jamie Johnson (2012-07-18) – dinamoriga.eu
• Par Dinamo ģenerālmenedžeri apstiprināts Juris Opuļskis (2012-07-17) – dinamoriga.eu
• KHL oficiāli apstiprināto jauno līgumu un līguma pagarinājumu saraksts (2012-07-16) – khl.ru
• Par Rīgas Dinamo treniņu uzsākšanu, pārbaudes laika kandidātiem, starpsezonas pārbaudes spēlēm utt. (2012-07-16) – dinamoriga.eu
• 2012. gada Ņižņijnovgorodas Gubernatora Kausa izcīņas spēļu grafiks – hctorpedo.ru
• Miks Indrašis Chicago Blackhawks jauno talantu nometnē (2012. g. jūlijs) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem), sportacentrs.com (1. vers.; 2. vers.), blackhawks.nhl.com
• Raita Ivanāna intervija (2012-07-20) – allhockey.ru
• Riharda Bukarta īs-intervija (2012-07-06) – sportacentrs.com
• Rīgas Dinamo pagarina līgumu ar Ģirtu Ankipānu uz 1 sezonu (2012-07-04) – dinamoriga.eu
• Dinamo paraksta līgumu ar Rihardu Bukartu uz 3 gadiem (2012-07-02) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar vārtsargu treneri Mika Veli Juhani Tarvainen (2012-06-26 un 2012-06-18) – dinamoriga.eu, dagbladet.se
• Kaspara Daugaviņa intervija (2012-06-17) – allhockey.ru
• Dinamo pagarina līgumu ar Māri Bičevski uz 3 gadiem (2012-06-04) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar uzbrucēju Rob Schremp (2012-06-01) – dinamoriga.eu
• „Bauma” par zviedru vārtsargu Johan Backlund (dz. 1981.) un Dinamo – sports.ru
• Iepriekšējais Rīgas Dinamo komplektācijas statuss (2012-05-30): tepat

[Pirmajā attēlā: Gagarina kauss viesojas Rīgā. Foto: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Otrajā: Mikaels Tellkvists Dinamo sastāvā 2010./2011. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Trešajā: Raitis Ivanāns Dinamo sastāva prezentācijā 2012. gada jūlijā; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Dinamo izslēgšanas spēļu cipari kā sīknauda

Gagarina kausa izcīņā Rīgas Dinamo vīri šosezon ir aizvadījuši 7 spēles; maz, ja salīdzina ar iepriekšējo divu sezonu 9 un 11 partijām, un daudz, ja par atskaites punktu izvēlas KHL pirmajā sezonā piedzīvoto minimumu – 3 spēles. Dinamo spēlētāju individuālie rekordi izslēgšanas spēlēs šosezon un iepriekš.

klusām, bez skaļiem, bet ar pamanāmiem lozungiem jau ir sadalītas personas, kas vainojamas Dinamo zaudējumā Gagarina kausa izcīņas pirmajā kārtā. lieki piebilst, ka ar ieguldītajiem “multi-miljoniem”, visu laiku “iespaidīgāko” komplektāciju un visas Dinamo hokeja saimniecības administratoru izcilo “izpratni” par hokeju no Dinamo komandas tikai gaidīti nesalīdzināmi augstāki panākumi. tiktāl pārspīlējums kā literārā forma un atbilde citiem pārspīlējumiem attiecībā uz savām iespējām.

bet visādi citādi, zaudējums sērijā ar 3-4 Rietumu konferences otrajai, bet, ja mēram punktus – trešajai, stiprākajai vienībai par katastrofu uztverams gadījumā, ja maksimāli attālinās no realitātes. jā, Šuplera trenētajai vai kā citādi vadītajai (nevadītajai) vienībai bija divas reizes izdevies augsti vērtējams panākums, sūtot atpūtā līderus – SKA un OHK Dinamo. iespējams, var piekrist atzinumam, ka 2012. gada izslēgšanas spēlēs rīdzinieku pretinieki ir saņēmuši līdz šim švakāko pretinieku. ja runājam par vēsturisko pieredzi un savu stereotipu bagāžu, tad tā noteikti ir. iespējams, daļa Krievijas megaklubu patriotu nespēj sagremot jaunlaiku patiesību, ka, piemēram, Traktor tagad ir citas jaudas transporta līdzeklis…

ja atskatās uz otrās un trešās sezonas Dinamo varoņdarbiem, var jau tagad sākt būvēt pieminekli Šupleram ar vai bez balta zirga. tomēr der atcerēties, ka Šuplera un arī komandas pirmajā sezonā Rīgas Dinamo ar 0-3 aplauzās pret Maskavas Dinamo, kas tosezon KHL regulārajā čempionātā ieņēma 7. vietu, to pašu, ko šosezon pēc punktiem ieņēma Torpedo. protams, tas bija tikai sākums, un katru gadu ir cits Dinamo; tomēr tai sezonai (2008./2009.) tiek piedēvēta līdz šim visu laiku labākā leģionāru komplektācija, ieskaitot sezonas vidū atrasto “brīnumdari” Martinu Pruseku, kurš rīdziniekiem veltītās regulārās sezonas daļas – 20 spēļu – gaitā iekrāja 6 “sausas” uzvaras, atvairīja 94,1% metienu un vidēji spēlē piedzīvoja 1,70 vārtu zaudējumus. sapnis, ne? bet izslēgšanas spēlēs pazuda visi leģionāri, ieskaitot atvairītos metienos. treneru salīdzinājums ir neizbēgams, bet salīdzināmās sezonas izvēle atkarīga no iedvesmas.

kam izdevīgs ir zaudējums?

Dinamo izstāšanās no KHL čempionāta tā izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā ir vai varētu būt izdevīga vairākos virzienos, no kuriem pirmā un skaitliski visplašāk aplaimotā “kategorija” ir tās mājsaimnieces, kurām savu vīru aizraušanās ar hronisku prombūtni spēļu dienās vai nervoza pielipšana pie televizora ir sasniegusi pacietības kritisko robežu. iespējams, vērā ņemams ieguvējs ir Latvijas nacionālā izlase, kas vismaz teorētiski var sākt gatavoties pasaules čempionātam jau laicīgāk. turklāt ir arī līdz šim tikai 3 sezonās pamanīta un, protams, statistiski “nepietiekama”, bet cerīga tendence. proti, savā pirmajā KHL sezonā, kad Dinamo sezonu pārtrauca pirmajā kārtā, Latvijas izlase pasaules čempionātā atkārtoja savu rekordu – 7. vietu, bet pārējās divās sezonās, kad rīdzinieki aizkļuva līdz otrajai kārtai, nacionālā valstsvienība palika 11. un 13. vietā.

vēl vieni vairāk vai mazāk tieši ieguvēji ir Dinamo sastāva komplektētāji, ieskaitot ģenerālmenedžeri. ko gan viņi darītu, ja Dinamo nostartētu reti spīdoši un virkne spēlētāju, kas saskaņā ar plāniem ietilpst kategorijā “kur gan viņi liksies”, saražotu ļoti krāšņu individuālo statistiku? ģenerālmenedžera iestudētā starpsezonas tirdzniecība ar konkrētajiem spēlētājiem vēl vairāk līdzinātos daiļdarbam “Purva bridējs”. bet tagad vismaz ir tādi argumenti – “ko tad Tu play off-ā neiemeti?” un “kur tad ir palicis Tavs lietderības koeficients?”…

Dinamo “biržas indekss”

protams, arī te vairāk ir retorikas. jo galvenie “gājēji” aizietu neatkarīgi no izslēgšanas spēļu cipariem un gaitas, bet lielākā “palicēju” masa vismaz KHL virzienā nav tik interesanta Krievijas klubiem šajā valstī pastāvošā leģionāru limita dēļ. ko gan Dinamo sastāva komplektētāji darītu, ja Latvijas hokejistus tāpat kā dažu citu “brālīgo” valstu hokejistus Krievijā neklasificētu kā leģionārus, ir cits jautājums, kas Rīgas komandas komplektētājiem ir ierindojams ļauna murga kategorijā.

tomēr daļā gadījumu arī play off-ā sastrādātie individuālie cipari būs “valūta”, vienā gadījumā – pietiekoši cieta, citā – sīknauda… dažas “cenu izmaiņas” abos virzienos ilustrē arī spēlētāju individuālie rekordi. protams, tas nebūs galvenais arguments, turklāt ir liels skaits spēles elementu, kurus KHL un pat ne kāda modernāka statistika neskaita. bet tik un tā par izslēgšanas spēļu cipariem pilnībā aizmirsts nebūs. tie, kas “pārdod” atcerēsies pozitīvos rekordus, bet “pircēji” atcerēsies nulles un mīnusus, mēģinot cenu “nosist”.

Rīgas Dinamo spēlētāju rekordi un antirekordi izslēgšanas spēlēs visās četrās KHL sezonās (saskaņā ar khl.ru statistiku; iespējamas izmaiņas ceturtās sezonas statistikā, ja tiks koriģēti protokoli):

parametrs	rekordists 2012. gadā	rekords iepr. 3 sezonās
rezultatīvākais spēlētājs	Miķelis Rēdlihs 2+8 punkti (7 sp.)	2011. Lauris Dārziņš 5+5 punkti (11 sp.)
labākais vārtu guvējs	Jānis Sprukts 5 reizes (7 sp.)	2011. Lauris Dārziņš 5 reizes (11 sp.)
rezultatīvākais asistents	Miķelis Rēdlihs 8 piesp. (7 sp.)	2011. Sandis Ozoliņš 7 piesp. (11 sp.)
rezultatīvākais aizsargs	Guntis Galviņš 0+3 punkti (7 sp.)	2011. Oskars Cibuļskis 1+6 punkti (11 sp.)
		2011. Sandis Ozoliņš 0+7 punkti (11 sp.)
labākais lietderības koeficients	Miķelis Rēdlihs “+5” (7 sp.)	2010. “+2” 4 spēl. (Arnason; Galviņš; Laviņš; Meija)
sliktākais lietderības koeficients	Sandis Ozoliņš “-5” (7 sp.)	2011. Miķelis Rēdlihs “-8” (11 sp.)
visvairāk soda minūšu	Mārtiņš Cipulis 25 min. (6 sp.)	2009. Duvie Westcott 33 min. (2 sp.)
labākais GAA (virs 20 min. sp. laika)	Chris Holt 2.72 (5 sp.)	2010. Edgars Masaļskis 1.93 (6 sp.)
sliktākais GAA (virs 20 min. sp. laika)	Māris Jučers 2.85 (3 sp.)	2009. Martin Prusek 4.67 (3 sp.)*
lab. atv. met. % (virs 20 min. sp. laika)	Chris Holt 88.7% (5 sp.)	2010. Edgars Masaļskis 93.4% (6 sp.)
slikt. atv. met. % (virs 20 min. sp. laika)	Māris Jučers 86.9% (3 sp.)	2009. Martin Prusek 85.9% (3 sp.)
lielākais sp. laiks vārtsargam	Chris Holt 287:15	2011. Chris Holt 403:40
labākais iemet. % (virs 20 iemet.)	Jānis Sprukts 59.9% (7 sp.; 162 iem.)	2009. Matt Ellison 59.4% (3 sp.; 64 iemet.)
sliktākais iemet. % (virs 20 iemet.)	Māris Bičevskis 32.5% (5 sp.; 40 iem.)	2010. Robert Petrovicky 28.0% (9 sp.; 82 iemet.)
lielākais vidējais sp. laiks	Krišjānis Rēdlihs 22:41 (7 sp.)	2010. Oļegs Sorokins 25:57 (9 sp.)
uzvaras vārtu guvumi	Jānis Sprukts 2 reizes (7 sp.)	2011. Lauris Dārziņš 2 reizes (11 sp.)
		2010. Martin Kariya 2 reizes (9 sp.)

*

P.S. vārtsargu absolūtie antirekordi izslēgšanas spēlēs fiksēti Sergejam Naumovam 2009. gada play off-ā: GAA 10.10 un 77.8% atvairītu metienu, taču tas viss – niecīgā laika posmā (11:53), kas statistiku padara ļoti nosacītu.

Rīgas Dinamo uzbrucēju statistika 2012. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar khl.ru; izmaiņas iespējas gadījumā, ja tiek laboti protokoli):

	uzbrucējs	spēles	punkti	+/-	SM	uzv. vārti	iemetieni	iemet. %	vid. sp. laiks
1.	Miķelis Rēlihs	7	2+8	+5	6	1	2	0%	19:44
2.	Jānis Sprukts	7	5+3	+3	0	2	162	59.9%	20:13
3.	Mārtiņš Karsums	7	1+4	+4	0	0	5	40.0%	20:07
4.	Marcel Hossa	7	3+1	-3	4	0	1	0%	20:22
5.	Niclas Lucenius	7	1+2	-2	4	0	100	45.0%	18:15
6.	Ģirts Ankipāns	4	1+0	-1	0	0	15	40.0%	13:57
7.	Jamie Lundmark	7	0+1	-4	6	0	129	51.9%	16:10
8.	Juris Upītis	2	0+0	0	0	0	0	–	3:53
9.	Juris Štāls	6	0+0	0	6	0	7	42.9%	10:20
10.	Roberts Bukarts	7	0+0	0	4	0	3	0%	10:11
11.	Ainars Podziņš	4	0+0	-1	2	0	0	–	6:37
12.	Māris Bičevskis	5	0+0	-1	4	0	40	32.5%	10:34
13.	Fredrik Warg	1	0+0	-2	0	0	12	50.0%	5:49
14.	Gints Meija	7	0+0	-2	2	0	1	0%	13:37
15.	Aleksandrs Ņiživijs	3	0+0	-4	2	0	0	–	18:28
16.	Mārtiņš Cipulis	6	0+0	-4	25	0	2	50.0%	13:02

*

Rīgas Dinamo aizsargu statistika 2012. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar khl.ru; izmaiņas iespējas gadījumā, ja tiek laboti protokoli):

	aizsargs	spēles	punkti	+/-	SM	vid. sp. laiks
1.	Oskars Cibuļskis	6	0+0	+4	0	17:28
2.	Guntis Galviņš	7	0+3	+2	2	22:31
3.	Jēkabs Rēdlihs	6	1+1	-1	8	17:13
4.	Rodrigo Laviņš	3	0+1	-1	2	16:28
5.	Krišjānis Rēdlihs	7	1+1	-2	0	22:41
6.	Kristaps Sotnieks	6	0+1	-3	2	15:31
7.	Arvīds Reķis	6	0+1	-4	6	16:45
8.	Sandis Ozoliņš	7	1+1	-5	2	20:23

*

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 2012. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar khl.ru; izmaiņas iespējas gadījumā, ja tiek laboti protokoli):

vārtsargs	spēles	uzv.	zaud.	metieni	atv. %	GAA	SM	sp. laiks
Chris Holt	5	2	2	115	88.7%	2.72	0	287:15
Māris Jučers	3	1	2	61	86.9%	2.85	0	168:10
Kristers Gudļevskis	0	–	–	–	–	–	0	0:00

*

izziņām: Dinamo spēlētāju statistika 2012. gada izslēgšanas spēlēs – khl.ru

[Miķeļa Rēdliha foto fiksēts spēlē pret Popradas Lev 2011. gada 12. oktobrī; foto autors: Oļegs Siračenko, nahl.lv. otrs foto fiksēts spēlē pret Vitjaz 2011. gada 11. decembrī; šī foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

cik “klibi” ir Dinamo leģionāri?

arī bez matemātiskiem vienādojumiem ir skaidrs, ka Dinamo 2011./2012. g. sezonas sākumā daļa komandas spēles elementu, ieskaitot trāpīgumu vārtos, atpaliek no vēlamā un gaidītā. tāpat ir skaidrs, ka šajā elementā “klibo” gan leģionāru, gan pašmāju kadru sniegums. tomēr skaidrībai: cik vērtīgs ir Dinamo leģionāru pienesums vārtu guvumu izteiksmē? cipariski un salīdzinājumā ar pirmajām 3 sezonām.

“mazi meli, lieli meli un statistika”

vārtu gūšana nav vienīgais nozīmīgais spēles elements hokejā, taču tā “klātbūtne” ir vairāk nekā nepieciešama. to arī lieku reizi apliecināja 16. oktobra spēle pret Baris (0:5), kad bija izspēles, piespēles un “zelta paplātes”, bet pietrūka rezultatīva noslēguma. teicienam “ir mazi meli, lieli meli un statistika” ir zināma patiesība, jo statistikas interpretācija atstāj diezgan plašu “koridoru” faktu skaidrošanai. lai arī cipari ir bezkaislīgi, ar tiem ir jābūt uzmanīgiem. vērtējot leģionāru uzbrucēju sniegumu vārtu guvumu formā, jāatceras, ka tie ir tikai viens “šķērsgriezums”, kas neder vispusīgai konkrēto spēlētāju vērtēšanai. šajā “fokusā” nav saskatāmas rezultatīvas piespēles, uzvarēti iemetieni un citi darbi, kas neuzrādās vārtu guvumos.

taču no cipariem ir skaidri nolasāmas kopējās tendences: leģionāru-uzbrucēju pienesums rezultatīvo uzbrukumu noslēgumos dažādās sezonās; leģionāru snaiperu īpatsvars šajās sezonās; kā arī – ir skaidri saskatāms, kurš leģionārs ir vai nav bijis snaiperis. piebilde: aplūkojot šo “huligān-statistiku”, vērts saprast, ka cipari neuzrāda konkrēto spēlētāju sniegumu noteiktā spēļu skaitā vai laikā, ka spēlētājiem šis spēles laiks un to daudzums ir atšķirīgs utt.

leģionāru “tirgus daļa” samazinās

jaunlaiku Rīgas Dinamo pastāvēšanas pirmajā sezonā (2008./2009.) tās regulārajā daļā leģionāru-uzbrucēju pienesums komandas vārtu guvumu apjomā bija vislielākais – 44,7% no visiem dinamiešu vārtu guvumiem ienācās uz četru uzbrucēju leģionāru rēķina. 2009./2010. g. regulārajā sezonā uzbrucēju leģionāru jau bija vairāk (6 personāži), tie mēdza traumēties un tiem bija periodiski aizstājēji (kā Fosters), un šo vīru pienesums bija 37,93% apjomā no visiem vārtu guvumiem. tendence turpinājās aizvadītajā sezonā (2010./2011.), kad 6 uzbrucēji-leģionāri “kontrolēja” 26,99% vārtu guvumu regulārajā čempionātā. šī pati tendence, vismaz pagaidām, nebeidzas arī aktuālajā sezonā – šosezon importa uzbrucēji ir noslēguši 5 rezultatīvus uzbrukumus (no 29), kas ir 17,24% no visa uzkrājuma.

leģionāru-uzbrucēju pienesuma tendences izslēgšanas spēļu gaitā pagaidām cipariski ir grūti izvērtējamas – galvenokārt tādēļ, ka bijušas tikai divas pilnvērtīgas play off sezonas. katrā gadījumā, līdzšinējo sezonu gaitā leģionāru pienesums izslēgšanas spēlēs ir bijis ne mazāks par 1/3 vārtu guvumu no visiem trāpījumiem play off-ā.

P.S. statistikā nav iekļauti leģionāri-aizsargi, kuriem par atskaites kritēriju nav ņemami vārtu guvumi. piemēram, ja pirmās sezonas (2008./2009.) regulārajā čempionātā rēķinām summā visus leģionārus, ieskaitot aizsargus Duviju Vestkotu un Filipu Novaku, tad leģionāru pienesums vārtu guvumos ir 49,25%. taču turpmāk aizsargu-leģionāru līdzdalība izbeidzas – 2009./2010. g. sezonas gaitā rīdzinieki atbrīvojās no vienīgā aizsarga leģionāra Lī Sveta, ar kura 2 vārtu guvumiem visi leģionāri kopā sarūpēja 39,08% no visiem vārtu guvumiem. nākamajās sezonās, kā zināms, citvalstu aizsargi Dinamo sastāvā nav pieņemti.

“vidējais leģionārs”

absolūtais snaiperis-leģionārs jaunlaiku Dinamo pastāvēšanas vēsturē nenoliedzami ir Marsels Hosa otrajā Dinamo sezonā (2009./2010.), kad viņam fiksēti 20,12% no visiem komandas vārtu guvumiem regulārajā sezonā un 19,05% – no Dinamo vārtu guvumiem izslēgšanas spēlēs.”nokārtot” piektdaļu komandas vārtu guvumu pagaidām nav izdevies nevienam uzbrucējam Dinamo sastāvā – ne leģionāram, ne vietējam kadram. 10 un vairāk procenti, neskaitot Hosas “supersezonu”, leģionāriem-uzbrucējiem līdzšinējās sezonās ir iegadījušies vēl 4 reizes. pirmajā sezonā to iespēja tas pats Hosa (16,67%), kā arī Marks Hartigans (15,15%) un Mets Elisons (11,36%). 2010./2011. g. sezonā ar 10% komandas trāpījumu atzīmējās “vecais, labais” Hartigans. starp citu, šosezon ar 3 vārtu guvumiem Fredrikam Varjam (Fredrik Warg) ir pietiekoši, lai viņam, vismaz pagaidām, “piederētu” 10,35% no Dinamo visiem vārtu guvumiem šajā sezonā.

no sezonas uz sezonu arvien mazāk vārtu guvumu sarūpē “vidējais leģionārs”. viena leģionāra uzbrucēja vidēji gūto vārtu skaits 2008./2009. g. regulārajā sezonā bija 14,75 vārti (11,75% no visiem vārtu guvumiem). 2009./2010. g. regulārajā sezonā “vidējais leģionārs” iemeta ripu pretinieku vārtos 11 reizes (6,32% no komandas iespētā). 2010./2011. g. sezonā leģionāra-uzbrucēja vidējais “izmērs” bija jau tikai 7,17 vārtu guvumi (4,48% no kopējiem). jaunā sezona vēl ir tikai aptuveni ceturtdaļā, un tendence nemainās – šosezon “vidējais” importa leģionārs varējis vidēji 1 vārtu guvumu, kas ir 3,45% no kopējā trāpīto reižu skaita. P.S. aprēķinos nav korelācijas ne ar konkrēto personāžu aizvadīto spēļu laiku un skaitu, ne ar komandas spēļu skaitu, kas pirmajās divās sezonās bija 56, bet pēc tam – 54.

Rīgas Dinamo leģionāru uzbrucēju vārtu guvumu “procents” (pēc 2011-10-16 spēles):

sezona	vārtu guv. REG (% no visiem)	vārtu guv. play off (% no visiem)
2008./2009.	59 no 132 (44.70%)	3 no 4 (75%)
2009./2010.	66 no 174 (37.93%)	7 no 21 (33.33%)
2010./2011.	43 no 160 (26.88%)	12 no 33 (36.36%)
2011./2012.	5 no 29 (17.24%)	–
		–

Rīgas Dinamo leģionāru uzbrucēju vārtu guvumi (pēc 2011-10-16 spēles):

leģionārs-uzbrucējs	vārti REG (% no visiem)	vārti play off (% no visiem)
2008./2009.
Marcel Hossa	22 (16.67%)	2 (50%)
Mark Hartigan	20 (15.15%)	1 (25%)
Matt Ellison	15 (11.36%)	0
Ronald Petrovicky	2 (1.52%)	–
VIDĒJAIS 08./09.	14.75 (11.17%)	1 (25%)
2009./2010.
Marcel Hossa	35 (20.12%)	4 (19.05%)
Mike Iggulden	13 (7.47%)	0
Robert Petrovicky	8 (4.60%)	0
Martin Kariya	4 (2.30%)	3 (14.29%)
Tyler Arnason	4 (2.30%)	0
Adrian Foster	2 (1.15%)	–
VIDĒJAIS 09./10.	11 (6.32%)	1.4 (6.67%)
2010./2011.
Mark Hartigan	16 (10%)	3 (9.09%)
Tomas Surovy	14 (8.75%)	4 (12.12%)
Brock Trotter	9 (5.63%)	4 (12.12%)
Juraj Mikus	3 (1.88%)	–
Robert Petrovicky	1 (0.63%)	1 (3.03%)
Vitalijs Karamnovs	0	–
VIDĒJAIS 10./11.	7.17 (4.48%)	3 (9.09%)
2011./2012.
Fredrik Warg	3 (10.35%)	–
Jamie Lundmark	2 (6.90%)	–
Niclas Lucenius	0	–
Jakub Sindel	0	–
Björn Melin	0	–
VIDĒJAIS 11./12.	1 (3.45%)	–
		–

[Fredrika Varja foto fiksēts spēlē pret Vitjaz 2011. gada 9. oktobrī. foto avots: hcvityaz.ru.]

Dinamo debitantiem labvēlīgs zvaigžņu stāvoklis

Dinamo komandā jaunu Latvijas spēlētāju debijas nav ikdienas parādība. 5. oktobrī zvaigžņu stāvoklis, kolēģu sniegums un komandas traumatisms bija labvēlīgi, lai uz KHL oficiālā ledus debitētu uzreiz divi. pēc kā izskatās Miks Indrašis un Māris Jučers uz Dinamo līdzšinējo debiju fona?

Dinamo debiju “otrais vilnis”

Dinamo galvenā un skaitliski lielākā debija norisinājās kopā ar komandas un visas KHL debiju 2008. gada 2. septembrī Habarovskā. debija iegadījās veiksmīga, komanda līgā pieteicās ar uzvaru 4:2. virkne spēlētāju “jauno posmu” savā karjerā aizsāka ar rezultativitātes punktiem, lietderības plusiem un apziņu “mēs varam”. turpmāk “lielās” debiju dienas ir sezonu atklāšanas spēles, bet “pa ceļam” tiek iemēģināti daži kadri. no tiem tikai neliels skaits aizķeras komandā uz laiku līdz sezonas beigām, bet vēl mazāk puišu pie Dinamo “galda” paliek arī nākamajā sezonā.

katra debija, neatkarīgi no sezonas gadalaika, Dinamo sakarā tiek uztverta ar gaidām, kas mēdz būt cerīgas vai tādas, pēc kurām varētu izpausties ar “es taču teicu, ka tur nekā nebūs”. vairumā gadījumu interesentu ticība par izdošanos vai pārliecība par neizdošanos izkristalizējas nevis pirms debijas, bet pēc tās. cilvēcīgi…

aktuālās sezonas pirmajā spēlē, 13. septembrī Kazaņā, nodebitējās visi 4 jauniegūtie leģionāri Dinamo uzbrukumā. komandas sniegums jau sezonas sākumā liek aizdomāties, ka šī varētu nebūt vienīgā importa hokejistu debijas diena šajā sezonā… 5. oktobris, Maskavā pret Spartak, bija sezonas otrā debiju diena, kad laukumā ar reālu spēles laiku devās uzreiz divi pašmāju kadri – uzbrucējs Miks Indrašis (1990.) un vārtsargs Māris Jučers (1987.). debijai nebija paši “saulainākie” laika apstākļi (0:3 pret Spartak); tas arī virknei kritiķu un vērtētāju ir licis debitantus “sabāzt” vienā maisā un ļauties “meinstrīmam”, kas jau Dinamo “pusē” kritizē visus, par visu, visos elementos…

debiju rekordi

protams, statistika neuzrāda atdevi, mazākumā izlietotos sviedru litrus, saņemtos un “atdotos” spēka paņēmienus, bloķētos metienus un izjaukto saspēli, kā arī partneriem izsniegtās, bet lietderībā nepārvēstās piespēles. daudz elementu nav taustāmi statistikā, bet tikai uz ledus. arī veiksmes/neveiksmes “koeficients”, skatot vienu spēli, ir statistiski iespaidīgāks. tāpat arī Salavat Julajev un Amur komandas vismaz iepriekšējās sezonās viena no otras būtiski atšķīrās; gala beigās katra spēle ir citāda. tomēr, ja ne statistika, tad spēlētāju debijas aizmirstos tikpat ātri kā Dinamo otrās sezonas leģionāri.

jaunlaiku Dinamo rezultatīvākā debija ir izdevusies diviem uzbrucējiem – Metam Elisonam un Marselam Hosam – dinamiešu pirmajā oficiālajā KHL spēlē, kad minētie leģionāri “saražoja” katrs pa 2 punktiem (abiem pa 1+1). “plānākā” debija uzbrucēju ierindā bija sanākusi Jānim Spruktam otrās sezonas pirmajā spēlē, kad Spruktam punktu nebija, bet lietderības koeficients “-3” iegadījās gan. taisnības dēļ jāatgādina, ka šī spēle bija pret līgas “monstru” – Salavat Julajev, kurš sagādāja mīnusus lietderības koeficientos virknei dinamiešu. “pozitīvs” tovakar nebija neviens, neitrāli bija seši laukuma spēlētāji…

visu laiku īsākā debija gadījās vārtsargam Uģim Avotiņam – 13 sekundes spēles laika, kas viņam izrādījās arī vienīgās Dinamo vārtos KHL oficiālajās spēlēs. savukārt, debija bez statistikā reģistrēta spēles laika ir iegadījusies vārtsargam Edgaram Lūsiņam, kurš debiju piedzīvoja pēcspēles metienos un palīdzēja komandai pieveikt OHK Dinamo vienību.

aizsargu debijas izrādījušās stabilākas, bez lielām “šūpolēm”. neviens aizsargs debijas spēlē nav savā lietderībā aizgājis ārpus “plus mīnus 1” robežām un nav varējis saorganizēt vairāk par vienu rezultativitātes punktu. vērtīgākā debija starp aizsargiem ir izdevusies uzreiz 3 vīriem, kuriem vienlaikus ir pozitīvs lietderības koeficients un iegūts rezultativitātes punkts (visiem pa “+1” un 0+1). tie ir Atvars Tribuncovs, Duvijs Vestkots un Georgijs Pujacs. vienīgais aizsargs, kas savā debijas spēlē ir cauršāvis pretinieku mūri, ir Lī Svets (1+0 punktu ar “0” lietderības). attiecīgi ar “-1” savas gaitas Dinamo ierindā ir aizsākuši 5 aizsargi (Rodrigo Laviņš, Sandis Ozoliņš, Krišjānis Rēdlihs, Oļegs Sorokins, Maksims Širokovs), kuri pagaidām uz visiem dala šo rekordu. līdz brīdim, kamēr nāks kāds aizsargs ar saviem “mīnusiem”. vai nenāks.

vārtsargu ierindā debija ar 100% atvairītiem metieniem ir norisinājusies 3 vīriem – Danielam Sperlem, Ervīnam Muštukovam un Mārim Jučeram, taču neviens no viņiem neaizvadīja pilnu spēles laiku (svārstību josla 20 – 40 minūtes) un visi stājās vārtos, kad pretinieki bija nodrošinājušies ar lielāku/mazāku handikapu un uzbrukumu neuzskatīja par galveno prioritāti. tātad visiem 3 “gandrīz sausajiem” nācās debitēt zaudētās spēlēs. pilnā spēles laikā labākā vārtsarga debija “pieder” Edgaram Masaļskim ar 94,3% atvairītu metienu un GAA 2.00 (vārtu zaudējumiem vidēji spēlē = 60 minūtēs). statistiski “caurākā” debija Dinamo vārtsargu “kolektīvā” fiksēta Sergejam Naumovam – 69,2% atvairītu metienu un GAA 7.47. jāpiebilst, ka Naumova debijas spēle bija 2008. gada 5. septembrī, kad rīdzinieki Novokuzņeckā zaudēja ar 0:7. savā spēles daļā Sergejs Naumovs saņēma 4 vārtu zaudējumus, bet “bēdubrālis” Edgars Masaļskis, kurš nomainīja vārtos Naumovu, šajā spēlē kapitulēja 3 reizes, sapelnot līdzīgi krāšņu statistiku – 78,6% atvairītu metienu un GAA 6.46.

pēc kā izskatās Miks Indrašis un Māris Jučers?

uz kopējā debiju fona Miks Indrašis ar nullēm vairumā statistikas ailīšu (vārtu guvumi, rezultatīvas piespēles, punkti, iemetieni, lietderības koeficients, soda minūtes) ir apmēram “pa vidu” līdzšinējā debiju “reitingā”. toties uzkrājumā fiksēts 1 metiens pa pretinieku vārtiem un spēles laiks virs 9 minūtēm. ņemot par paraugu 3 sezonu gaitā Šuplera iekopto “mērauklu”, tad 9 minūtes debijas spēlē līdz 21-22 gadu jaunam vietējam spēlētājam ir ļoti labs spēles laiks. savukārt, “nulles” lietderības koeficienta un arī soda minūšu ailītēs šoreiz, ņemot vērā kopējo Dinamo sniegumu, ir vērtējamas ar pozitīvu “akcentu”. citiem secinājumiem, protams, nepieciešams vairāk spēļu, vairāk minūšu. bet iespējas ir.

Mārim Jučeram “nulles” zaudēto vārtu uzskaitē nav dāvinātas. protams, palīdzēja veiksme un aizsargi, bet daudzu prognozes par tautas deju kolektīvu “Sietiņš” vismaz debijas spēlē nav piepildījušās. Jučeram debija ir izrādījusies statistiski līdzīga priekšgājējiem Sperlem un Muštukovam, kuriem salīdzinoši sakarīgais starts gan nenozīmēja “iecementēšanos” komandas vārtos. tomēr visos 3 gadījumos ir atšķirības. Daniels Sperle bija paredzēts kā “pirmais numurs”, bet nesanāca. savukārt, Ervīns Muštukovs bija “trešais numurs”, kura debija un vēlāk arī pirmā pilnā spēle kaut kā nekonvertējās par evolūciju virzienā uz Dinamo. Māra Jučera gadījumā ir vidusceļš – neviens neprasa un negaida kā no Sperles, bet ir vairāk iespēju nekā “trešajam”. protams, ja iespējas netiks noturētas, ir iespējas kļūt par trešo. taču pagaidām ceļavējš ir pareizais. ja vēl Rautakallio ņemsies audzināt un atstāt uz soliņa Holtu…

Rīgas Dinamo uzbrucēju debija; individuālā statistika debijas spēlē (līdz 2011-10-05, ieskaitot; saskaņā ar khl.ru; debijas spēle = pirmā spēle KHL čempionātā):

uzbrucējs	dz.	debijas dat.	debijas pretin. un rez.	punkti	+/-	SM	metieni	iemet.	iemet. %	sp. laiks
Matt Ellison	1983.	2008-09-02	Amur (4:2)	1+1	0	0	2	15	60.0%	17:08
Marcel Hossa	1981.	2008-09-02	Amur (4:2)	1+1	0	0	4	1	0%	15:10
Miķelis Rēdlihs	1984.	2008-09-02	Amur (4:2)	1+0	+1	2	4	1	0%	14:01
Tomas Surovy	1981.	2010-09-09	SKA (5:4 OT)	1+0	0	0	2	0	–	22:16
Aleksandrs Ņiživijs	1976.	2008-09-02	Amur (4:2)	1+0	0	0	3	0	–	15:06
Jamie Lundmark	1981.	2011-09-13	Ak Bars (2:5)	1+0	-1	0	5	3	33.3%	16:31
Lauris Dārziņš	1985.	2008-09-02	Amur (4:2)	0+1	+1	2	4	0	–	12:22
Mark Hartigan	1977.	2008-09-02	Amur (4:2)	0+1	+1	0	1	21	42.9%	11:33
Fredrik Warg	1979.	2011-09-13	Ak Bars (2:5)	0+1	0	0	2	14	78.6%	14:39
Aleksejs Širokovs	1981.	2008-09-02	Amur (4:2)	0+1	0	2	2	24	62.5%	16:34
Ronald Petrovicky	1977.	2008-09-02	Amur (4:2)	0+1	0	0	1	5	40.0%	13:08
Mārtiņš Karsums	1986.	2010-01-18	Metallurg (Mag.; 3:2)	0+0	+1	0	2	0	–	17:10
Brock Trotter	1987.	2010-09-08	SKA (5:4 OT)	0+0	0	2	2	18	61.1%	10:36
Vitalijs Karamnovs	1989.	2010-09-23	Avtomobiļist (1:2)	0+0	0	0	2	1	100%	6:42
Gints Meija	1987.	2008-11-27	Metallurg (Mag.; 1:2 PM)	0+0	0	0	2	0	–	6:43
Andris Džeriņš	1988.	2009-09-12	Salavat Julajev (1:5)	0+0	0	0	1	8	50.0%	9:40
Mārtiņš Cipulis	1980.	2008-09-02	Amur (4:2)	0+0	0	2	1	0	–	16:51
Juris Štāls	1982.	2008-09-02	Amur (4:2)	0+0	0	0	1	0	–	9:30
Miks Indrašis	1990.	2011-10-05	Spartak (0:3)	0+0	0	0	1	0	–	9:16
Roberts Bukarts	1990.	2009-09-24	Torpedo (2:7)	0+0	0	0	0	2	100%	4:37
Viktors Bļinovs	1981.	2008-09-02	Amur (4:2)	0+0	0	0	0	1	100%	5:40
Juraj Mikus	1987.	2010-09-23	Avtomobiļist (1:2)	0+0	0	0	2	8	62.5%	8:46
Martin Kariya	1981.	2009-09-12	Salavat Julajev (1:5)	0+0	0	0	0	20	60.0%	15:19
Armands Bērziņš	1983.	2008-09-02	Amur (4:2)	0+0	0	2	0	14	35.7%	9:46
Sergejs Pečura	1987.	2008-10-11	Severstaļ (1:2)	0+0	0	0	0	5	0%	8:45
Jānis Straupe	1989.	2009-02-12	HK MVD (4:2)	0+0	0	0	0	0	–	9:18
Edijs Brahmanis	1983.	2009-01-16	Avangard (5:4 OT)	0+0	0	0	0	0	–	5:03
Ainars Podziņš	1992.	2010-09-21	Ņeftehimik (6:3)	0+0	0	0	0	0	–	1:20
Toms Hartmanis	1987.	2008-11-13	Metallurg (Mag.; 3:5)	0+0	0	0	0	0	–	1:00
Ronalds Cinks	1990.	2008-09-08	Sibir (1:6)	0+0	0	0	0	0	–	0:23
Robert Petrovicky	1973.	2009-10-22	Sibir (3:5)	0+0	-1	0	4	19	42.1%	17:43
Adrian Foster	1982.	2009-10-02	Severstaļ (3:2)	0+0	-1	0	2	15	46.7%	18:44
Niclas Lucenius	1989.	2011-09-13	Ak Bars (2:5)	0+0	-1	0	1	3	66.7%	10:26
Raimonds Vilkoits	1990.	2010-12-08	Avtomobiļist (3:5)	0+0	-1	0	0	1	100%	6:15
Tyler Arnason	1979.	2009-11-19	Spartak (6:4)	0+0	-1	0	0	10	70.0%	8:08
Mike Iggulden	1982.	2009-09-12	Salavat Julajev (1:5)	0+0	-1	0	2	22	54.5%	16:58
Ģirts Ankipāns	1975.	2008-09-05	Metallurg (Novok.; 0:7)	0+0	-1	0	0	0	–	7:06
Aigars Cipruss	1972.	2008-09-05	Metallurg (Novok.; 0:7)	0+0	-2	4	1	9	66.7%	13:47
Bjorn Melin	1981.	2011-09-13	Ak Bars (2:5)	0+0	-2	2	1	0	–	11:34
Jānis Sprukts	1982.	2009-09-12	Salavat Julajev (1:5)	0+0	-3	2	1	15	53.3%	15:12
										–

Rīgas Dinamo aizsargu debija; individuālā statistika debijas spēlē (līdz 2011-10-05, ieskaitot; saskaņā ar khl.ru; debijas spēle = pirmā spēle KHL čempionātā):

aizsargs	dz.	debijas dat.	debijas pretin. un rez.	punkti	+/-	SM	sp. laiks
Atvars Tribuncovs	1976.	2008-09-02	Amur (4:2)	0+1	+1	2	22:43
Duvie Westcott	1977.	2008-09-02	Amur (4:2)	0+1	+1	4	20:26
Georgijs Pujacs	1981.	2009-01-19	Lokomotiv (2:1)	0+1	+1	0	18:42
Filip Novak	1982.	2008-09-02	Amur (4:2)	0+0	+1	2	19:39
Kristaps Sotnieks	1987.	2008-09-02	Amur (4:2)	0+0	+1	0	18:36
Jānis Andersons	1986.	2010-12-08	Avtomobiļist (3:5)	0+0	+1	0	7:58
Jēkabs Rēdlihs	1982.	2009-09-22	Vitjaz (5:3)	0+0	+1	0	5:33
Lee Sweatt	1985.	2009-09-12	Salavat Julajev (1:5)	1+0	0	0	23:18
Guntis Galviņš	1986.	2008-09-14	Atlant (2:0)	0+0	0	0	19:23
Arvīds Reķis	1979.	2010-09-09	SKA (5:4 OT)	0+0	0	0	18:29
Agris Saviels	1982.	2008-09-07	Sibir (1:2 OT)	0+0	0	4	15:44
Oskars Cibuļskis	1988.	2009-09-16	Baris (2:4)	0+0	0	0	5:27
Sandis Ozoliņš	1972.	2009-09-12	Salavat Julajev (1:5)	0+0	-1	2	22:06
Oļegs Sorokins	1974.	2008-09-02	Amur (4:2)	0+0	-1	0	20:35
Krišjānis Rēdlihs	1981.	2008-09-24	Spartak (1:5)	0+0	-1	4	19:25
Rodrigo Laviņš	1974.	2008-09-02	Amur (4:2)	0+0	-1	4	17:37
Maksims Širokovs	1982.	2008-09-05	Metallurg (Novok.; 0:7)	0+0	-1	0	16:17
							–

Rīgas Dinamo vārtsargu debija; individuālā statistika debijas spēlē (līdz 2011-10-05, ieskaitot; saskaņā ar khl.ru; debijas spēle = pirmā spēle KHL čempionātā):

vārtsargs	dz.	debijas dat.	debijas pretin. Un rez.	metieni	ielaisti	atv. %	GAA	SM	sp. laiks
Daniel Sperrle	1982.	2008-10-13	Lokomotiv (2:3)	16	0	100%	0.00	0	39:38
Māris Jučers	1987.	2011-10-05	Spartak (0:3)	16	0	100%	0.00	0	30:20
Ervīns Muštukovs	1984.	2009-01-29	CSKA (2:6)	10	0	100%	0.00	0	20:00
Edgars Masaļskis	1980.	2008-09-02	Amur (4:2)	35	2	94.3%	2.00	0	60:00
Mikael Tellqvist	1979.	2010-09-21	Ņeftehimik (6:3)	37	3	91.9%	3.00	0	60:00
Martin Prusek	1975.	2008-11-13	Metallurg (Mag.; 3:5)	34	5	85.3%	5.00	0	60:00
Chris Holt	1985.	2010-09-09	SKA (5:4 OT)	26	4	84.6%	3.70	0	64:55
Edgars Lūsiņš*	1984.	2010-12-22	OHK Dinamo (2:1 PM)	–	–	–	–	0	0:00
		2010-12-24	Baris (0:4)	22	4	81.8%	4.00	0	60:00
Sergejs Naumovs	1969.	2008-09-05	Metallurg (Novok.; 0:7)	13	4	69.2%	7.47	0	32:09
Uģis Avotiņš	1986.	2008-11-17	Salavat Julajev (0:4)	0	–	–	0.00	0	0:13
									–

piebilde: Edgars Lūsiņš debitēja pēcspēles mietienu sērijā, kam netiek fiksēts spēles laiks.

[Miks Indrašis fotofiksēts HK Rīga spēlē pret Mitiščinskije Atlanti 2011. gada 12. martā; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

Miķelis Rēdlihs var arī bez Laura Dārziņa…

Dinamo “gadsimta šķiršanās”, kurā tika izkomplektēta Laura Dārziņa un Miķeļa Rēdliha “kopdzīve”, ir norisinājusies bez dramatiskām sekām un pēcšķiršanās depresijas. vismaz jaunās sezonas sākumā abi izšķirtie “nešķiramie” nav izrādījušies Siāmas dvīņi, kas viens bez otra nevar funkcionēt. katrā gadījumā hokeja laukumos šķiršanās sekas nav nolasāmas. vai arī – tas, kas tagad redzams, ir sekas?

M.Rēdlihs pelna lielo kontraktu?

no Dinamo uz Ak Bars pārdotā zvaigzne Lauris Dārziņš punktus kolekcionē arī Kazaņas “nacionālajās” krāsās, bet Miķelis Rēdlihs pēc 21. septembra spēlēm ir pamanījies kļūt par KHL rezultatīvāko spēlētāju. lai nonāktu Top1 pozīcijā, M.Rēdliham ir bijis nepieciešams salasīt 8 punktus (2+6) 4 spēlēs. ļoti pat neslikti. īpaši, ja pieņem zināšanai speciālistu pravietojumus, ka Miķelis Rēdlihs “neesot gana labs”, ja blakus nav līdzgaitnieka Laura Dārziņa.

Krievijas mediji gan ir piefiksējuši un latvju “splavas meistari” nokopējuši Miķeļa Rēdliha “nopūtu” pēc Rīgas Dinamo zaudējuma pret Mitišču Atlant: “Trīs gadus treneris lika mūs vienā maiņā. Mēs sapratām viens otru no pusskatiena”… protams, būtu dīvaini, ja hokejists par savu draugu un/vai cīņubiedru teiktu apmēram: “labi, ka viņš ir prom”. bet, ja bez dzejas un asarām, tad tajā pašā spēlē pret Atlant 15. septembrī Miķelim Rēdliham – 2 punkti (1+1), nākamajā spēlē (19. septembrī), kas pret CSKA, – 4 punkti (1+3), pret Minskas Dinamo – 2 punkti (0+2). protams, ciparu skaitīšanai atbilstošākais laiks ir pavasarī, bet jau tagad ir skaidrs, ka Miķelis Rēdlihs nav starp tiem, kas pirmajās kaujās vēl meklēja savu “spēles pavedienu”. starp citu, saskaņā ar KHL statistiķu datiem, no Rīgas Dinamo visām oficiālajām KHL spēlēm M.Rēdlihs ir izlaidis tikai vienu un to pašu “tālajā” pirmajā sezonā.

Miķeļa Rēdliha rezultativitātes progress KHL pirmajās 3 regulārajās sezonās:

sezona	spēles	punkti	+/-	SM	vid.sp. laiks
2008./2009.	55	9+8	-8	45	12:20
2009./2010.	56	17+15	+10	36	13:43
2010./2011.	54	16+25	+10	30	16:07

Miķeļa Rēdliha rezultativitātes progress KHL pirmajās 3 izslēgšanas spēļu sezonās:

sezona	spēles	punkti	+/-	SM	vid.sp. laiks
2009. PO	3	0+0	-4	12	13:01
2010. PO	9	1+2	-1	8	17:35
2011. PO	11	3+6	-8	2	17:47

atskatoties uz Miķeļa Rēdliha 3 iepriekšējām sezonām KHL-ā un Dinamo krāsās, bez palielināmā stikla un īpašām “analīzēm” ir nolasāms progress – ar katru sezonu pieaug rezultativitāte, samazinās ar lielāku vai mazāku jēgu apveltītu soda minūšu skaits un, attiecīgi, pieaug spēles laiks. ja tomēr ir vēlme atrast “caurumu”, tad tas ir lietderības koeficients izslēgšanas spēlēs.

KHL rezultatīvāko spēlētāju TOP 5; 2011./2011. g. reg. sezona (pēc 2011-09-21 spēlēm):

vieta	hokejists	komanda	spēles	punkti	+/-	SM	vid. sp. laiks
1.	Miķelis Rēdlihs	Dinamo (Rīga)	4	2+6	+2	0	17:41
2.	Aleksandrs Radulovs	Salavat Julajev	4	0+7	0	6	18:16
3.	Igors Grigorenko	Salavat Julajev	4	5+1	0	6	16:00
4.	Janne Niskala	Atlant	4	4+2	+1	2	25:07
5.	Matt Ellison	Torpedo	5	3+3	-2	4	19:29

kā Dārziņam veicas Kazaņā?

atšķirībā no savas iepriekšējās sezonas Laurim Dārziņam sezona Ak Bars krāsās ir sākusies bez ieilgstošas sausuma pauzes. pēc sezonas pirmajām 4 spēlēm Dārziņš ar 3 punktiem (2+1) ir viens no rezultatīvākajiem komandā; jāpiebilst, ka vairāk par 3 punktiem neviens “ak-barsietis” vēl nav iekrājis. protams, tas ir tikai sezonas sākums un Ak Bars vīri jau tradicionāli sezonas sākumā vēl ilgi “iešūpojas”, bet tik un tā patīkami. atgādinājumam: 2010./2011. g. sezonā Lauris Dārziņš pie sezonas pirmā rezultativitātes punkta tika jau pirmajās spēlē, kas bija pret SKA (2010-09-09), bet uz pirmo vārtu guvumu bija jāgaida līdz savai sezonas 13.-ajai spēlei (pret Lokomotv; 2010-10-11). pēc tam pavērās, kā rezultātā Dārziņš arī ietrāpīja KHL trešās sezonas zvaigžņu spēlē. burtiskā vārda nozīmē – pelnīti. visvairāk ar darbu, ne uzvārdu un/vai pagātnes panākumu auru.

Kazaņas Ak Bars rezultatīvāko spēlētāju TOP 6; 2011./2012. g. reg. sezona (pēc komandas 4 spēlēm):

vieta	spēlētājs	sp.	punkti	+/-	SM	vid. sp. laiks
1.	Nikolajs Ļemtjugovs	4	3+0	-1	4	11:58
2.	Kirills Petrovs	4	2+1	+2	0	11:25
3.	Lauris Dārziņš	4	2+1	+1	6	11:43
4.	Dmitrijs Obuhovs	4	1+2	+2	2	14:34
5.	Grigorijs Paņins aizs.	4	0+3	+2	2	19:24
6.	Niko Kapanen	4	0+3	+1	2	16:40

Laura Dārziņa “cipari” KHL pirmajās 3 regulārajās sezonās:

sezona	spēles	punkti	+/-	SM	izšķ.PM	vid.sp. laiks
2008./2009.	56	8+8	-6	56	1	13:35
2009./2010.	54	14+17	+7	30	2	15:28
2010./2011.	45	21+23	+9	70	1	16:13

Laura Dārziņa “cipari” KHL pirmajās 3 play off sezonās:

sezona	spēles	punkti	+/-	SM	vid.sp. laiks
2009. PO	3	0+0	-3	4	14:47
2010. PO	9	2+2	0	12	18:35
2011. PO	11	5+5	-7	2	17:57

P.S. kurš nepilda plānu?

Rīgas Dinamo rezultatīvie spēlētāji; 2011./2012. g. reg. sezona (pēc komandas 4 spēlēm):

vieta	spēlētājs	sp.	punkti	+/-	SM
1.	Miķelis Rēdlihs	4	2+6	+2	0
2.	Fredrik Warg	4	2+2	0	4
3.	Sandis Ozoliņš aizs.	4	2+2	-2	0
4.	Jamie Lundmark	4	2+0	+1	2
5.	Krišjānis Rēdlihs aizs.	3	1+1	+2	2
6.	Guntis Galviņš aizs.	4	1+1	-1	2
7.	Ainars Podziņš	4	1+0	+2	6
8.	Mārtiņš Karsums	4	1+0	-2	0
9.	Roberts Bukarts	1	0+1	+1	0
10.	Niclas Lucenius	4	0+1	0	0
11.	Mārtiņš Cipulis	4	0+1	-1	0
12.	Jānis Sprukts	4	0+1	-1	2

KHL Rietumu konferences aktuālā tabula; 2011./2012. g. reg. sezona (pēc 2011-09-21 spēlēm):

vieta	komanda	sp.	uzv.	uzv. OT	uzv.PM	zaud. PM	zaud. OT	zaud.	vārtu st.	punkti
1.	SKA	3	3	0	0	0	0	0	11-3	9
2.	Torpedo	5	3	0	0	0	0	2	14-10	9
3.	OHK Dinamo	5	3	0	0	0	0	2	14-14	9
4.	Dinamo (Minska)	5	2	0	1	0	0	2	12-10	8
5.	Atlant	4	2	0	1	0	0	1	14-13	8
6.	Severstaļ	2	2	0	0	0	0	0	9-3	6
7.	Dinamo (Rīga)	4	1	0	0	1	0	2	12-15	4
8.	Spartak	3	1	0	0	0	0	2	7-8	3
9.	Vitjaz	3	1	0	0	0	0	2	5-8	3
10.	CSKA	4	1	0	0	0	0	3	8-13	3
11.	Lev	4	0	0	0	1	0	3	7-15	1

lasāmvielai:

• Miķeļa Rēdliha īs-intervija (t.sk., par “šķiršanos”; 2011-09-16) – sportbox.ru
• Rīgas Dinamo spēlētāju aktuālā statistika – khl.ru
• aktuālie KHL līderu TOPi – khl.ru

[foto fiksēts Dinamo spēlē pret Ņeftehimik 2011. gada 24. augustā; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

Rīgas Dinamo kā KHL rupekļi

pēc tam, kad savā pirmajā sezonas spēlē Kristaps Sotnieks saņēma 5+20 minūšu noraidījumu par paņēmienu, kas tika nokvalificēts kā “celis celī”, Rīgas Dinamo ir kļuvuši par KHL sodītākajiem. vismaz pagaidām; un, šaubu nav, gan tradicionālais Vitjaz ieņems savu troni. cik disciplinēti rīdzinieki ir bijuši pirmajās 3 sezonās?

interesanti, ka lielo sodu un 3 spēļu diskvalifikāciju Sotnieks “nopelnīja” pret 2010./2011. g. regulārās sezonas soda minūtēm bagātāko aizsargu Vadimu Homicki (Vadimu Homickiju; Вадим Хомицкий), kuram pašam nav sveši 25 minūšu noraidījumi un spēļu diskvalifikācijas, ko noteikušas kā KHL, tā IIHF soda institūcijas.

pirmās sezonas huligāni

savā pirmajā KHL sezonā Rīgas Dinamo bija viena no nedisciplinētākajām līgas komandām, vismaz pēc soda minūtēm spriežot. 2008./2009. g. regulārajā sezonā ar 1088 soda minūtēm bija 5.-tā “nemīlīgākā” komanda, bet, vērtējot pēc vidēji spēlē sapelnītā soda, 2009. gada play off sērijā bija pati nedisciplinētākā vienība! savā pirmajā sezonā Rīgas Dinamo jau no paša sākuma ierādīja Krievijas dažāda kalibra klubiem un “fašistu nīdējiem”, ka nav peramie. tolaik komandas “aknu” steidza apliecināt brašais leģionāru pulks. viena no pirmās sezonas “paraugspēlēm” norisinājās 2008. gada 8. septembrī Novosibirskā pret Sibir (1:6), kad spēles 58. minūtē dinamieši-leģionāri sāka intensīvi mācīt “dzīvot” sibīriešiem. spēles soda minūšu summa 120:107 dinamiešu “labā”. par masveida kautiņu pie 5+20 vai 25 minūtēm tika uzreiz 4 vīri: Mets Elisons, Marsels Hosa, Ronalds Petrovickis, Duvijs Vestkots.

KHL 2008./2009. g. regulārās sezonas komandu soda minūšu TOP:

vieta	komanda	soda minūtes
1.	Vitjaz	1760 min.
2.	Traktor	1247 min.
3.	Baris	1225 min.
4.	Spartak	1185 min.
5.	Dinamo (Rīga)	1088 min.
–
23.	Torpedo	744 min.
24.	Ak Bars	743 min.

*

KHL 2009. gada play off komandu soda minūšu TOP (vidēji spēlē; te un zemāk – pie vid. Aprēķiniem ņemts vērā pilno sekunžu laiks, nenoapaļojot):

vieta	komanda	SM vid. spēlē
1.	Dinamo (Rīga)	34:20
2.	Atlant	30:00
3.	Metallurg (Magņitogorska)	22:40
4.	Traktor	21:20
–
14.	Ak Bars	16:14
15.	Lada	13:36
16.	Salavat Julajev	10:00

*

KHL 2008./2009. g. reg. sezonas nedisciplinētākie:

vieta	spēlētājs	klubs	spēles	SM
1.	Chris Simon	Vitjaz	40	263 min.
2.	Martin Grenier	Traktor	46	211 min.
3.	Tomas Kloucek	Baris	47	197 min.
4.	Darcy Verot	Vitjaz	28	168 min.
5.	Vladislavs Buļjins	Metallurg (Mag.)	48	165 min.

*

Rīgas Dinamo 2008./2009. g. reg. sezonas SM bagātākie:

vieta	spēlētājs	spēles	SM
1.	Duvie Westcott	51	124 min.
2.	Marcel Hossa	52	118 min.
3.	Mark Hartigan	55	115 min.
4.	Matt Ellison	55	84 min.
5.	Armands Bērziņš	44	79 min.

*

Rīgas Dinamo 2009. g. play off-ā sodītākie:

vieta	spēlētājs	spēles	SM
1.	Duvie Westcott	2	33 min.
2.-3.	Ģirts Ankipāns	3	14 min.
	Filip Novak	3	14 min.
4.	Miķelis Rēdlihs	3	12 min.
5.	Mark Hartigan	3	10 min.

*

otrās sezonas “paraugbērni”

2009./2010. g. sezonā Dinamo puiši, vērtējot pēc soda minūšu kolekcijas apjoma, izskatījās labojušies. ja ne labojušies, tad bija pamainījusies leģionāru struktūra – mazāk “spēka uzbrucēju” vai precīzāk – mazāki leģionāri, ja par auguma kritēriju tiek ņemti Martins Karija un Lī Svets. savā otrajā regulārajā sezonā soda minūšu TOPā Rīgas Dinamo ieņēma tikai 15. vietu – t.i. nedaudz zem vidējā. arī 2010. gada play off-os Rīgas Dinamo, salīdzinot soda minūtes vidēji spēlē, ir “paraugbērnu” daļā. piebilde: jāatzīst, ka precīzāku “koeficientu” varētu iegūt, rēķinot soda minūtes uz pilnas spēles laiku (60:00) nevis spēli, kas mēdza “aizvilkties” līdz vairāk nekā vienam 20 minūšu papildlaikam… otrajā sezonā izkristalizējās vietējie “gandrīz policisti” Sandis Ozoliņš un Jēkabs Rēdlihs, kuri mēdza izvicināt dūres “reti, bet trāpīgi”.

KHL 2009./2010. g. regulārās sezonas komandu soda minūšu TOP:

vieta	komanda	soda minūtes
1.	Vitjaz	2017 min.
2.	Traktor	1177 min.
3.	SKA	1052 min.
–
15.	Dinamo (Rīga)	824 min.
–
23.	Ak Bars	715 min.
24.	Lada	679 min.

*

KHL 2010. gada play off komandu soda minūšu TOP (vidēji spēlē):

vieta	komanda	SM vid. spēlē
1.	Spartak	20:54
2.	Avtomobiļist	20:45
3.	Dinamo (Maskava)	20:30
–
11.	Dinamo (Rīga)	14:13
–
14.	Ak Bars	12:13
15.	SKA	10:00
16.	Ņeftehimik	9:20

*

KHL 2009./2010. g. reg. Sezonas nedisciplinētākie:

vieta	spēlētājs	klubs	spēles	SM
1.	Darcy Verot	Vitjaz	34	374 min.
2.	Aleksejs Ļitviņenko	Vitjaz	51	181 min.
3.	Martin Grenier	Traktor	46	177 min.
4.	Joel Kwiatkowski	SKA	50	147 min.
5.-6.	Erik Reitz	Sibir	38	146 min.
	Duvie Westcott	Dinamo (Minska)	55	146 min.

*

Rīgas Dinamo 2009./2010. g. reg. sezonas SM visvairāk saņēmušie:

vieta	spēlētājs	spēles	SM
1.	Sandis Ozoliņš	43	109 min.
2.	Jēkabs Rēdlihs	35	86 min.
3.	Guntis Galviņš	53	51 min.
4.-6.	Oļegs Sorokins	50	44 min.
	Mike Iggulden	55	44 min.
	Marcel Hossa	56	44 min.

*

Rīgas Dinamo 2010. g. play off-ā sodītākie:

vieta	spēlētājs	spēles	SM
1.	Sandis Ozoliņš	6	24 min.
2.	Lauris Dārziņš	9	12 min.
3.-5.	Jēkabs Rēdlihs	7	10 min.
	Roberts Petrovickis	9	10 min.
	Jānis Sprukts	9	10 min.

*

KHL “labojas” straujāk par Rīgas Dinamo

trešajā sezonā Rīgas Dinamo nopelnīto soda minūšu skaits turpināja samazināties, un ne tikai regulārās sezonas spēļu skaita samazināšanās (no 56 uz 54) dēļ. pirmajā sezonā – 1088 minūtes, otrajā – 824 minūtes, 2010./2011. g. sezonā – jau tikai 749 soda minūtes. taču trešajā KHL sezonā, acīmredzot, līgas komandas kopumā dažādu iemeslu dēļ sāka palikt disciplinētākas. tādēļ Dinamo “labošanās” uz kopējā līgas fona palika ne pārāk pamanāma. t.i. rīdzinieki visā līgā ieņēma 7.-to augstāko soda minūšu uzkrājumu regulārajā sezonā. toties, 2011. gada play off-ā Dinamo (Rīga) parādīja sevi kā 3.-šo korektāko komandu! pieklājīgāki 2011. gada izslēgšanas spēlēs bija tikai Avangard un Ņeftehimik.

KHL 2010./2011. g. regulārās sezonas komandu soda minūšu TOP:

vieta	komanda	soda minūtes
1.	Vitjaz	1270 min.
2.	Atlant	891 min.
3.	Spartak	805 min.
–
7.	Dinamo (Rīga)	749 min.
–
13.	Ak Bars	719 min.
–
22.	Jugra	646 min.
23.	Sibir	629 min.

*

KHL 2011. gada play off komandu soda minūšu TOP (vidēji spēlē):

vieta	komanda	SM vid. spēlē
1.	Dinamo (Minska)	19:51
2.	Severstaļ	18:50
3.	Atlant	15:55
–
14.	Dinamo (Rīga)	10:32
15.	Ņeftehimik	10:00
16.	Avangard	9:30

*

KHL 2010./2011. g. reg. sezonas nedisciplinētākie:

vieta	spēlētājs	klubs	spēles	SM
1.	Josh Gratton	Vitjaz	24	170 min.
2.	Darcy Verot	Vitjaz	20	169 min.
3.	Jevgeņijs Artjuhins	SKA	26	115 min.
4.	Vadims Homickis	Atlant	49	114 min.
5.	Chris Simon	Vitjaz; OHK Dinamo	46	11 min.

*

Rīgas Dinamo 2010./2011. g. reg. sezonas SM visvairāk sakrājušie:

vieta	spēlētājs	spēles	SM
1.	Lauris Dārziņš	45	70 min.
2.	Tomas Surovy	54	64 min.
3.	Sandis Ozoliņš	41	62 min.
4.	Jēkabs Rēdlihs	47	58 min.
5.	Arvīds Reķis	51	57 min.

*

Rīgas Dinamo 2011. g. play off-ā sodītākie:

vieta	spēlētājs	spēles	SM
1.-2.	Mark Hartigan	9	12 min.
	Sandis Ozoliņš	11	12 min.
3.-5.	Jēkabs Rēdlihs	8	10 min.
	Guntis Galviņš	9	10 min.
	Brock Trotter	11	10 min.

*

soda minūšu bilance

negatīva noraidījumu bilance ļoti pat nav mazsvarīgs faktors. protams, noraidījumu uzskaites ciparos summējas arī disciplinārsodi, kas nerezultējas konkrētās mazākuma minūtēs. tomēr soda minūšu bilances – savu un pretinieka nopelnīto minūšu – nozīmi ir iespējams nolasīt arī “ar neapbruņotu aci”. pagaidām vienīgais “posms”, kad Rīgas Dinamo ir izdevies noraidīties mazāk par saviem pretiniekiem ir 2011. gada izslēgšanas spēles ar 116 minūtēm pret pretinieku 128-ām. visādi citādi – ir kur tiekties.

protams, noraidījumu ciparus dažādās sezonās ietekmē tiesāšanas “manieru” izmaiņas un papildinājumi noteikumu interpretācijā, piemēram, aktīvāk ieviešot daudzspēļu diskvalifikācijas un tādā veidā noņemot “aktīvākos” no trases. tomēr visos laikos disciplīna un noraidījumu minimālisms ir komandas meistarības pazīme. bet lielais noraidījumu skaits apliecina katras konkrētās komandas trūkumus kā disciplinētībā, tā profesionalitātē kopumā. protams, ir katra epizode skatāma atsevišķi. tomēr nav jābūt dižam speciālistam, lai secinātu, ka Vitjaz vai Traktor konkrētajās sezonās spēlēja netīrāk par citām komandām. vēl mazākas novērošanas spējas ir nepieiciešamas, lai saprastu, ka noraidījumu “kaudze” nenāk no meistarības pārpilnības.

P.S. nu jau sezonu no sezonas dominējoši sodītākā ir “policistu” komanda Vitjaz, kura neskatoties uz dažādām sankcijām un Krievijas hokeja sabiedrības daļas sašutumu vairāk vai mazāk turpina “iemīto taciņu”. par ko liecina komandas stils un komplektācija. protams, Vitjaz kā “savdabīgas” komandas klātbūtne līgā KHL organizatoriem ir interesanta. tomēr šādas diezgan apzināti “traumatiskas” komandas pastāvēšana paliek arvien “interesantāka” laikmetā, kad citur pasaulē “kaušļu” veselībai un arī kauslību ierobežošanai sāk pievērst lielāku uzmanību. protams, uzmanības fokusa saasināšanās ir būtiski veicinājušas “policistu” pēkšņās nāves… cik daudz laika būs nepieciešams, lai KHL “atgremotu” un saprastu sekas?

Rīgas Dinamo soda minūšu bilance 3 sezonās:

čemp. posms	sp.	nopelnītas SM	pret Dinamo SM
2008./2009. REG	56	1088	898
2009. play off	3	103	52
2009./2010. REG	56	824	728
2010. play off	9	128	122
2010./2011. REG	54	749	728
2011. play off	11	116	128

*

[tiesneša Ginta Zviedrīša foto fiksēts Latvijas Virslīgas spēlē starp SMScredit.lv un Ozolnieki/Monarch vienībām 2010. gada 4. decembrī. foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

meklējam solistu! kurš būs jaunās sezonas “dārziņš”?

jau otro sezonu Dinamo sāk bez savas iepriekšējās sezonas rezultatīvākā spēlētāja un snaipera. 2010. gada rudenī tapa apraudāts pirmo divu sezonu rezultāta taisītājs Marsels Hosa, šoruden sērīgo atmiņu galvenais varonis ir Lauris Dārziņš. sērotājus jau tradicionāli kairina apziņa, ka Dinamo sastāvā netrūkstot “klavieru nesēju” un mazākuma killeru, bet kurš no esošā Dinamo sastāva ieņems “svēto vietu”?

Dinamo produkta pieprasījums kā motivācija

motivācija būt rezultatīvākajam ir nolasāma to pašu Hosas un Dārziņa piemēros. Dinamo “ražojumus” vai rūpniecības atklājumus par labu cenu labprāt ņem pretī KHL “biezie”. arī Dinamo vadība šķēršļus neliek, pat ja līgums vēl spēkā un, protams, ja vadību “neaizmist”. pagaidām gan noņēmējs ir bijis viens – Kazaņas Ak Bars. taču jādomā, ka labai mantai pircējs atrastos ne tikai ķīseļa (naftas) upju apskalotajā Tatarstānā. tiem dinamiešiem, kuri savas karjeras laikā vēl plāno paņemt “lielo laimestu”, motivācijai nevajadzētu klibot.

kā zināms, “svētas vietas tukšas nemēdz būt”, un pat, ja trāpījumu vārtu taisnstūrī aiz vārtsarga muguras būtu žēlīgi maz, kāds tik un tā būs rezultatīvākais. ja ne pēc 3 spēlēm, tad pēc 10 – noteikti. tāds scenārijs biežākus vai retākus Dinamo sekotājus uzrunā nedaudz vai nemaz. jādomā, ka uzvaras atsvērtu “zvaigžņu” meklēšanu. taču lai vinnes nāktu, kādam būs jāmet vārtos arī. lai cik labi saspēlētos, turētu pretinieka spiedienu un strādātu aizsardzībā, uzvarām ir nepieciešami vārtu guvumi, jo jau vairākus gadus pieaugušo hokejā spēles ar 0:0 nemēdz beigties…

rezultativitātes līderu nozīme mazinās?

izziņai: savā pirmajā KHL sezonā (2008./2009) Rīgas Dinamo bija viena no vismazāk iemetošajām komandām – ar 132 trāpījumi (56 spēlēs), kas šajā kritērijā ļāva ieņemt 19. vietu līgā (no 24 komandām). taču turpmākās divas sezonas Dinamo rezultativitātes ziņā ir stipri virs vidējā.

Dinamo regulāro sezonu rezultativitāte:

sezona	spēles	vārtu guvumi	vidēji spēlē	vieta līgā pēc vārtu g.
2008./2009.	56	132	2.357	19.
2009./2010.	56	174	3.107	5.
2010./2011.	54	160	2.963	7.

*

aritmētiskā “aksioma” – jo vairāk komanda iemet summā, jo mazāka katra indivīda, t.sk. to līderu loma – darbojas ne vienmēr. piemēram, pirmajā regulārajā sezonā komandas 3 snaiperi veidoja savus 43% no visas vārtu guvumu ražas: Marsels Hosa – 22 vārtu guvumi (16,67% no visa komandas iespētā), Marks Hartigans – 20 (15,15%), Mets Elisons – 15 (11,36%).

otrajā regulārajā sezonā (2009./2010.) Dinamo sasniedza savu līdzšinējo rezultativitātes rekordu, bet viena līdera – Marsela Hosas – pienesuma proporcija tikai pieauga līdz 20,12% (35 vārtu guvumi). visu pārējo vārtu “atslēdzēju” ieguldījums bija salīdzinoši vienmērīgāks: Miķelis Rēdlihs – 17 vārtu guvumi (9,77%), Lauris Dārziņš – 14 (8,05%) utt… satraukumu radīja viena piektdaļa vārtu guvumu, kuru no komandas līdz ar aiziešanu “aizveda” Hosa. tomēr vienmērīgais turpinājums aiz Hosas muguras bija ļāvis komandas rezultativitāti “salāpīt”. neskatoties uz stresu un asarām.

Dinamo trešajā sezonā vārtu guvēju nozīmības “koeficients” iegadījās līdz šim viszemākais un arī līderu pienesuma starpība minimālākā. tas arī samazina svārstību riskus un padara vieglākus tos gadījumus, kad komandas rezultāta taisītāji aiziet, pietraumējas, iepauzē. vismaz teorijā tā. bet, kā zināms, hokejs un teorija mēdz atšķirties plašā amplitūdā.

Rīgas Dinamo biežākie vārtu guvēji 2010./2011. g. reg. sezonā:

spēlētājs	spēles	vārti	vārtu guvumu % komandā
Lauris Dārziņš	45	21	13.13%
Mārtiņš Karsums	52	17	10.63%
Marks Hartigans	45	16	10%
Miķelis Rēdlihs	54	16	10%
Tomašs Surovijs	54	14	8.75%
Aleksandrs Ņiživijs	53	12	7.5%
Jānis Sprukts	53	10	6.25%

*

metīs aizsargi?

starpsezonas treniņos un pārbaudes spēlēs vismaz sākuma ciklā tapa strādāts pie jaunā trenera Pekas Rautakallio doktrīnas, kas paredz daudz smaga darba, disciplīnu, pilna spektra pienesumu aisardzībā, spēka spēli utt., kas zināmā mērā simbolizēja ideju, ka nebūs ne hosu, ne dārziņu, bet visu izdarīs komanda, un nav būtiski, no kura spēlētāja ripa atleks vārtos.

otra dogma – tā kā uzbrucēji cementēs aizsardzību, tad aizsargiem būs šī centība jākompensē ar ņiprāku līdzdalību uzbrukumos. līdz ar to arī tālšāvieni no zilās varētu gadīties vairāk, biežāk un trāpīgāk. lai gan aizsargu dalība uzbrukumā nav tikai tālās darbības artilērijas taktika. bet arī. atliek vien jautājums, vai aizsargiem izdosies savu piepūli konvertēt vārtu guvumos?

līdzšinējās sezonās aizsargu kopējais pienesums Dinamo rezultativitātē ir svārstījies starp 11 – 15% no kopējās vārtu guvumu “masas”. pēdējā regulārajā sezonā (2010./2011.) aizsargu “ieguldījums” bija procentuāli vismazākajā apjomā, salīdzinot pirmās 3 regulārās sezonas.

Rīgas Dinamo aizsargu paveiktie vārtu guvumi KHL regulārajos čempionātos:

sezona	aizsargu trāpījumi	% no kopējā	trāpīgākie aizsargi
2008./2009.	17 (no 132)	12.88%	Novāks – 4; Kr. Rēdlihs – 4
2009./2010.	25 (no 174)	14.37%	Galviņš – 7; Ozoliņš – 6; Sorokins – 4
2010./2011.	18 (no 160)	11.25%	Ozoliņš – 5; Laviņš – 4

*

jauns faktors

ir skaidrs, ka rezultativitātes līderiem ir nepieciešami savi “galda servētāji” un “klavieru nēsātāji”. Rautakallio ieviestā jaunā mode tikai pastiprina tendenci, ka klavieres taps nēsātas uz maiņām. un trāpīguma faktori paliek līdzšinējie – uzticētais spēles laiks kopumā un vairākumā, saprašanās ar partneriem, paša un cīņubiedru meistarība, kā arī – paša potenciāls un motivācija kaut ko no dzīves vēl gribēt.

tomēr ir viens faktors, kas atsevišķu spēlētāju rezultativitātē varētu sniegt pamanāmu pienesumu. runa ir par jauno noteikumu, kas stājas spēkā jaunajā sezonā – izšķirošais pēcspēles metiens tiek reģistrēts attiecīgā spēlētāja vārtu guvumu ailītē. nevis atsevišķā statistikas “stabiņā”, kuru statistiķi piemirst, dziedot slavas dziesmas rezultatīvākajiem, trāpīgākajiem u.c.

viskonkrētākais “atsevišķais” spēlētājs, kuram pēcspēles metieni vismaz agrāk ciparus būtu mainījuši visvairāk, Dinamo sastāvā ir Aleksandrs Ņiživijs. pirmajās divās sezonās Ņiživijam iegadījās pa vienam izšķirošam pēcspēles metienam, bet 2010./2011. g. sezonā izšķirošo pēcspēles metienu summā Aleksandrs Ņiživijs ar četriem rezultātu nosakošiem “bullīšiem” bija labākais visā KHL!

Dinamo izšķirošie pēcspēles metieni pirmajās 3 sezonās:

sezona	uzvaras PM	izšķirošo PM autori
2008./2009. REG	2	Dārziņš – 1; Ņiživijs – 1
2009. play off	0	–
2009./2010. REG	3	Dārziņš – 2; Ņiživijs – 1
2010./2011. REG	5	Ņiživijs – 4; Dārziņš – 1

P.S. pirmās KHL sezonas izslēgšanas spēlēs bija iespējama nonākšana līdz pēcspēles metieniem; nākamajās – risinājums “jāgaida” tikai papildlaikos.

aktuālo Dinamo uzbrucēju rezultativitāte pēdējo 3 sezonu gaitā (INFORMATĪVI; nav salīdzināmi!; bez atzīmes PO fiksēti regulārie čempionāti; Latvijas čempionātos 2008./2009. g. sezonā var pastāvēt neprecizitātes reg. čempionātu un play off statistikas atdalījumā):

spēlētājs	2008./2009.	2009./2010.	2010./2011.
Ģirts Ankipāns	KHL 51 spēlē 7+7	KHL 52 spēlēs 8+15	KHL 50 spēlēs 6+14
	KHL PO 3 spēlē 0+0	KHL PO 3 spēlēs 1+0	KHL PO 11 spēlēs 1+1
Roberts Bukarts	RUS-2 44 spēlēs 11+6	KHL 32 spēlēs 3+4	KHL 43 spēlēs 4+2
		KHL PO 3 spēlēs 1+0	KHL PO 3 spēlēs 0+0
		BAČ 18 spēlēs 13+10	MHL 12 spēlēs 9+5
		LAT PO 7 spēlēs 3+4	MHL PO 3 spēlēs 3+2
Mārtiņš Cipulis	KHL 56 spēlēs 9+11	KHL 56 spēlēs 8+7	KHL 49 spēlēs 12+7
	KHL PO 3 spēlēs 0+0	KHL PO 9 spēlēs 2+0
Andris Džeriņš	OHL 65 spēlēs 21+27	KHL 17 spēlēs 0+0	KHL 32 spēlēs 3+2
		BAČ 14 spēlēs 3+7	KHL PO 6 spēlēs 1+0
		LAT PO 9 spēlēs 5+6
Miks Indrašis	BAČ 19 spēlēs 2+2	BAČ 49 spēlēs 20+19	MHL 56 spēlēs 21+32
	LAT 21 spēlē 14+11	LAT PO 8 spēlēs 1+3	MHL PO 3 spēlēs 1+2
	LAT U-20 20 spēlēs 5+5
Mārtiņš Karsums	NHL 24 spēlēs 1+5	KHL 12 spēlēs 4+4	KHL 52 spēlēs 17+15
	AHL 43 spēlēs 17+24	KHL PO 9 spēlēs 2+1	KHL PO 11 spēlēs 1+2
		AHL 36 spēlēs 4+12
Niclas Lucenius	SM-liiga 46 spēlēs 6+5	SM-liiga 56 spēlēs 17+29	SM-liiga 54 spēlēs 10+22
	SM-liiga KVAL 3 spēlēs 0+0	SM-liiga PO 9 spēlēs 4+4
	Som. U-20 1 spēlē 0+0
	Som.Mestis 8 spēlēs 2+4
Jamie Lundmark	NHL 27 spēlēs 8+8	NHL 36 spēlēs 5+7	Elitserien 18 spēlēs 3+7
	NHL PO 2 spēlēs 0+0	AHL 32 spēlēs 9+12	AHL 34 spēlēs 6+12
	AHL 54 spēlēs 15+37
Gints Meija	KHL 18 spēlēs 0+0	KHL 26 spēlēs 1+2	KHL 26 spēlēs 1+3
	BAČ 28 spēlēs 14+18	KHL PO 9 spēlēs 1+1	KHL PO 1 spēlē 0+0
		BAČ 12 spēlēs 5+12	BAČ 12 spēlēs 4+9
		LAT PO 5 spēlēs 1+5
Björn Melin	Elitserien 53 spēlēs 8+31	Elitserien 55 spēlēs 14+22	KHL 14 spēlēs 3+2
	Elitser. PO 18 spēlēs 5+8	Elitser. PO 11 spēlēs 4+1	Šv. NLA 19 spēlēs 10+5
			NLA PO 4 spēlēs 0+1
Aleksandrs Ņiživijs	KHL 53 spēlēs 9+18	KHL 50 spēlēs 12+24	KHL 53 spēlēs 12+24
	KHL PO 3 spēlēs 1+2	KHL PO 9 spēlēs 1+3	KHL PO 10 spēlēs 4+3
Ainars Podziņš	RUS-2 6 spēlēs 0+0	RUS-3 ?	KHL 19 spēlēs 1+0
	RUS-3 39 spēlēs 3+5	Maskavas Jun. 28 spēlēs 16+20	KHL PO 11 spēlēs 0+1
			MHL 17 spēlēs 2+6
Miķelis Rēdlihs	KHL 55 spēlēs 9+8	KHL 56 spēlēs 17+15	KHL 54 spēlēs 16+25
	KHL PO 3 spēlēs 0+0	KHL PO 9 spēlēs 1+2	KHL PO 11 spēlēs 3+6
Jānis Sprukts	NHL 1 spēlē 0+0	KHL 53 spēlēs 11+25	KHL 53 spēlēs 10+16
	AHL 59 spēlēs 16+31	KHL PO 9 spēlēs 1+4	KHL PO 11 spēlēs 4+1
Juris Štāls	KHL 19 spēlēs 1+2	IHL 74 spēlēs 26+26	KHL 14 spēlēs 2+1
	BAČ 17 spēlēs 9+8		KHL PO 6 spēlēs 0+1
			BAČ 19 spēlēs 12+9
Fredrik Warg	Elitserien 39 spēlēs 5+12	Elitserien 46 spēlēs 7+15	Elitserien 50 spēlēs 11+19
		Elits. PO 12 spēlēs 5+2	Elits. PO 16 spēlēs 2+2

*

Dinamo spēlētāju rezultativitāte 2011. g. starpsezonā (pēc 11 spēlēm):

hokejists	punkti 11 sp. (iesk. treniņsp.)	punkti 10 sp. (nesk. treniņsp.)
Mārtiņš Karsums	6+3	6+3
Gints Meija	4+5	2+2
Ģirts Ankipāns	2+6	2+6
Aleksandrs Ņiživijs	1+5	1+5
Miķelis Rēdlihs	4+1	4+1
Andris Džeriņš	2+3	1+3
Guntis Galviņš aizs.	1+4	1+2
Niclas Lucenius	1+4	0+1
Fredrik Warg	3+1	3+1
Kristaps Sotnieks aizs.	3+1	0+1
Jānis Sprukts	1+3	1+3
Roberts Bukarts	1+3	1+1
Arvīds Reķis aizs.	0+3	0+3
Krišjānis Rēdlihs aizs.	0+3	0+1
Björn Melin	1+1	1+1
Juris Štāls	1+1	0+0
Oskars Cibuļskis aizs.	1+0	1+0
Jamie Lundmark	1+0	1+0
Armands Bērziņš	1+0	0+0
Rodrigo Laviņš aizs.	0+1	0+1
Sandis Ozoliņš aizs.	0+1	0+1

P.S. rezultativitāte fiksēta saskaņā ar dinamoriga.eu publicētajiem spēļu apskatiem.

izziņām:

• Dinamo 2010. gada starpsezonas rezultativitāte: tepat
• Dinamo 2009. gada starpsezonas rezultativitāte: tepat
• kopā ar dinamo trenējas Roberts Bukarts, Miks Indrašis, Ainars Podziņš (2011-09-05) – dinamoriga.eu

[foto fiksēts Dinamo spēlē pret Lokomotiv 2011. gada 14. martā; foto avots: dinamoriga.eu.]

somu laiki? Dinamo leģionāru “kvotas” un sastāva melnraksts 2011./2012.

Rīgas Dinamo “stils un izskats” jaunajā 2011./2012. g. sezonā tiek gaidīts ar zināmu klusuma brīdi. jo nav īsti skaidrs, kas gaidāms no “jaunā modeļa”, lai arī personāžu vārdi “pa lielam” ir jau zināmi. it kā arī “aizgājēju – atnācēju” skaitliskā proporcija nav liela un, piemēram, aizsardzības līnija rādās nemainīga kā klints, tomēr slovāka Šuplera aizstāšana ar somu Rautakallio nevarētu palikt bez pēdām un kosmētiskajiem remontiem.

Dinamo “somu laiki”?

ar jaunā trenera “ierašanos” ekspertiem un hokeja pareģiem nav nepieciešami kafijas biezumi, lai pravietotu Dinamo jaunajai sejai somiskus vaibstus. kas nemaz nav tik slikti, ja ņem vērā Somijas hokeja panākumus, t.sk. 2011. gada pasaules čempionātā. tomēr vai divu personu – galvenā trenera un šovasar parakstītā uzbrucēja Niclas Lucenius (dz. 1989.) – klātbūtne Rīgas klubu uzreiz padara par “somu Dinamo“?

viens ir skaidrs – slovāku laiki Rīgā ir beigušies vai pārtraukušies uz nezināmu laiku. protams, Šuplera klātbūtnē Rīgas Dinamo bez slovākiem sastāvā nevarēja iztikt – katru sezonu Rīgā slidinājās un ar dažādiem panākumiem mēģināja strādāt 2-3 galvenā trenera tautieši. ar diviem sezonas gaitā saistības nesagaidītu “labumu” dēļ tika pārtrauktas (Ronaldu Petrovicki un Juraju Mikušu); Roberts Petrovickis divas sezonas pēc kārtas tika aicināts kā ielāps čempionāta norises gaitā. vēl divi slovāki (Marsels Hosa un Tomašs Surovijs) Rīgā piedzīvoja labas sezonas, Šuplera pienesumam ievelkot plusiņus. tagad lapa pāršķirta.

ar visu Slovākijas hokejistu īpatsvaru Dinamo sastāvā tomēr jāņem vērā, ka lielākā leģionāru partija nebija slovāki, bet Ziemeļamerikas hokejisti. daži ar dubultpilsonību (Kanādas un ASV), daži bez… lai nebūtu jāpratina, kurš no dubultpilsoņiem ir lielāks amerikānis vai kanādietis, un, liekot viņus “vienā maisā”, Dinamo nav bijusi sezona, kurā nebūtu spēlējuši mazāk par 3 ziemeļamerikāņiem. komandas “selekcijas kronis” bija 2009./2010. g. sezona, kad līdzās visu sezonu “nodzīvojušajiem” Iguldenam un Karijam dažādos laika posmos tika “piejaucēti” Arnasons, Fosters, Svets, kuriem Rīgā īstākais pielietojums tā arī netika atrasts…

vai “zviedru laiki”?

šaubu nav, skandināviskāks vai “ziemeļvalstiskāks” par šī brīža “iesvērumu” Dinamo sastāvs iepriekšējās sezonās nav bijis. tagad kopā ar somu Niclas Lucenius ir salīgti divi zviedri – Fredrik Warg un Björn Melin. tomēr arī 3 “skandināvu” klātbūtni Dinamo nevar saukt par absolūtu kursa maiņu vai pilnīgi nebijušu pavērsienu. būtu maldīgi pieņemt, ka Dinamo intereses Zviedrijas un Somijas virzienā Šuplera laikos nav pastāvējušas. jā, somi sastāvā nav bijuši, bet divi zviedri Dinamo sastāvā oficiālajās spēlēs ir spēlējuši. turklāt, interesi var pamanīt arī starpsezonu aktivitātēs un pat draftā. iepriekš vienīgi rokas un zināšanas bija par īsām, lai būtu vērienīgāk. jādomā, ka Rautakallio un viņa radi & draugi Somijas, Zviedrijas hokeja druvas zina labāk.

līdz šim Zviedrijas virzienā Dinamo intereses “grābstījās” galvenokārt gar vārtsargiem. pirmajā sezonā kā operatīvais risinājums vārtsargu līnijas uzlabošanā tika sameklēts Daniels Sperle (Daniel Sperrle; dz. 1982.). nederēja… pirms trešās sezonas kā vārtu vīrs tika atrasts Henriks Karlsons (Henrik Karlsson; dz. 1983.), par kura “pielaulāšanu” jau tika izziņots publiski un oficiāli, bet Karlsons, nepiemērot Dinamo formu, tomēr “aizmuka” uz NHL, kur tika uzspēlēt Calgary Flames krāsās. toties Dinamo “sašņorēja” citu zviedru vārtsargu Mikaela Tellkvista (Mikael Tellqvist; dz. 1979.) personā.

ar vārtsargiem Dinamo interese neaprobežojās. piemēram, 2010. gada vasarā Dinamo treniņnometnē kaulus locīja uzbrucējs Kenets Bergkvists (Kenneth Bergqvist; dz. 1980.), kurš tomēr netika “paņemts”. Bergkvista vārds nebija vienīgais skandināviskais ieraksts izslavētājā “Sējēja blociņā” starpsezonās. cita starpā, savas “ziemeļnieciskās novirzes” Dinamo nedaudz ieskicēja 2010. gada KHL draftā, “rezervējot” zviedru uzbrucēju Viktoru Rasku (Victor Rask; dz. 1993.) un somu Niclas Lucenius, ar kuru šogad dinamiešiem arī saslēgts līgums uz 2 gadiem. acīmredzot, uz Lucenius dinamiešu sastāva komplektētāji skatījās labu laiku pirms Rautakallio “atnākšanas”. P.S. un jau “somu laikos” – 2011. gada KHL draftā Rīgas klubs “pieteica” somu uzbrucēju Alexander Ruuttu (dz. 1992.). starp citu, līdz šim Rīgas Dinamo komanda KHL draftos nav “ņēmusi” nevienu slovāku, čehu…

starpsezonas “zobu sāpju” Top 3

lai arī kādā komplektācijas stadijā vai kvalitātē atrastos Dinamo sastāvs, nācijai un medijiem būs nepieciešami temati, par kuriem “cepties”. tā tas ir bijis līdz šim, un izmaiņas pārskatāmā nākotnē šajā virzienā nav prognozējamas. to jāpieņem, kā tiekšanos pēc ideālā…

1. kamēr Kaspars Daugaviņš un arī Kārlis Skrastiņš nebūs oficiāli noslēguši līgumus Ziemeļamerikā, tikmēr turpināsies spekulācijas un spriedelējumi par šo vīru iespējamo klātbūtni Dinamo ar “realitātes procentu” no 1 līdz 50%. ja vīri līgumus saslēgs Ziemeļamerikā laicīgi, tad tik un tā ņemšanās ir paredzama, vien ap mazāk skaļiem uzvārdiem.

2. “kurš metīs vārtos?” – jautājums, kas pirmssezonas retorikā ir kļuvis jau tradicionāls. aktualizējās, kad Dinamo pameta snaiperis Hosa, kurš izvēlējās Ak Bars “labumus”. tagad jautājums lokāms saistībā ar vārtu garšu uzlabojušā Laura Dārziņa aiziešanu uz Ak Bars. vēl viens retorisks jautājums, vai arī pēc sezonas Ak Bars mēģinās dabūt Dinamo sezonas labāko vārtu guvēju?

3. “pēc kā izskatīsies Dinamo vārti?” – arī šis jautājums nav jaunums. īpaši aktuāls bija pēc Dinamo vārtsargu pozīcijas “restarta” 2010. gada starpsezonā, kad vārtsargi tika nomainīti 100%-īgi. tagad ir palicis Kriss Holts, taču zinātāji biedē, ka Holts atpūšoties un zaudējot formu. savukārt citi “baidās”, ka Holta rezervei “noliktie” Māris Jučers un Nauris Enkuzens varētu nederēt KHL līmenim. taču, pirms pārbaudes spēlēm un pat sezonas sākuma, atbilžu būs maz vai nemaz.

Rīgas Dinamo leģionāri un to reģionālā piederība (* par 2011./2012. g. sezonu – dati pirms sezonas; 2011-06-13):

	2008./2009.	2009./2010.	2010./2011.	2011./2012.*	KOPĀ dažadi
Slovākija	2	2	3	–	5
	Hosa	Hosa	Mikušs
	Ron. Petrovickis	Rob. Petrovickis	Rob. Petrovickis
			Surovijs
Čehija	2	1	–	–	2
	Novaks	Pruseks
	Pruseks
Zviedrija	1	–	1	2	4
	Sperle		Tellkvists	Melin
				Warg
Z-Amerika	3	5	3	2 (1)	10
	Elisons CAN	Arnason 2X	Hartigans CAN	Holts 2X
	Hartigans CAN	Fosters CAN	Holts 2X	(Troters) CAN
	Vestkots CAN	Iguldens CAN	Troters CAN
		Karija CAN
		Svets USA
Krievija	–	–	1 (2)	0 (1)	1 (2)
			Karamnovs	(Podziņš)
			(Podziņš)
Somija	–	–	–	1	1
				Lucenius
KOPĀ	8	8	8 (9)	4 (6)	[23 (24)]

Dinamo sastāva aktuālais “statuss” (2011-06-13):

		vārds, uzvārds			komentāri
spēlētāji, kuriem ir līgumi/vienošanās vai kuru palikšana Dinamo sastāvā apstiprināta
V		Nauris Enkuzens
V		Kriss Holts
V		Māris Jučers
A		Jānis Andersons
A		Oskars Cibuļskis
A		Guntis Galviņš
A		Rodrigo Laviņš
A		Sandis Ozoliņš
A		Jēkabs Rēdlihs
A		Krišjānis Rēdlihs
A		Arvīds Reķis
A		Kristaps Sotnieks
U		Ģirts Ankipāns
U		Roberts Bukarts
U		Andris Džeriņš
U		Mārtiņš Karsums
U		Niclas Lucenius
U		Gints Meija
U		Björn Melin
U		Aleksandrs Ņiživijs
U		Ainars Podziņš
U		Miķelis Rēdlihs
U		Jānis Sprukts
U		Broks Troters			pastāv aktuāla iespēja pārcelties uz Z-Ameriku
U		Fredrik Warg
neoficiāla informācija, ka šādi tiekot skatīti kā “versijas”
U			Kaspars Daugaviņš
U			Roberts Jekimovs
U			Kaspars Saulietis		piedāvāts līgums no Dinamo
spēlētāji, kuriem līgums beidzies un kuriem nav oficiāli ieziņotas saistību turpināšanas
U			Juris Štāls		ofic. – neierobežoti brīvais aģ
U			Raimonds Vilkoits		?
spēlētāji, kuriem lauzti un/vai beigušies līgumi un/vai “izsludināta” nebūšana komandā.
U			Lauris Dārziņš		lauzts līgums; ofic. – uz Ak Bars
U			Marks Hartigans
U			Vitalijs Karamnovs		lauzts līgums
V			Edgars Lūsiņš		lauzts līgums
U			Roberts Petrovickis		HC Lev nometnē
U			Tomašs Surovijs		neofic. – uz CSKA
V			Mikaels Tellkvists		ofic. – vienojies ar MODO Hockey (Zv. Elitserien)

lasāmvielai:

• Dinamo paraksta līgumu ar Björn Melin (2011-06-10) – dinamoriga.eu
• Dinamo paraksta līgumu ar Niclas Lucenius (2011-06-09) – dinamoriga.eu
• Dinamo panāk vienošanos ar Jāni Spruktu (2011-05-29) – dinamoriga.eu
• Dinamo paraksta līgumu ar Fredrik Varg (2011-05-19) – dinamoriga.eu
• Armands Puče par Dinamo jaunajiem 2011./2012. g. sezonas leģionāriem (2011-06-13) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Kaspars Saulietis gatavs spēlēt Dinamo, ja tiks piedāvāts vienvirziena līgums (2011-06-13) – sportacentrs.com
• laikraksta Diena materiāla atreferējumi par Dinamo sastāva komplektācijas statusu (t.sk. Trotera iespējamo došanos uz NHL, Saulieša “bildināšanu”, Daugaviņa “iespējamībām”; 2011-06-11 un 2011-06-12) – apollo.lv, sportacentrs.com, telegraf.lv
• ģenerālmenedžera Normunda Sējēja intervija par Dinamo sastāva komplektāciju (t.sk., ka tiek menkēti pāris uzbrucēji un sastāvs būšot gatavs; 2011-05-30) – sportbox.ru
• Lokomotiv ģenerālmenedžeris Jurijs Lukins par interesi un nevienošanos ar Spruktu (kā arī par to, ka Skrastiņš spēlēšot Lokomotiv komandā; 2011-05-23) – sovsport.ru
• Kārlis Skrastiņš skaidro, ka līgumu ar Lokomotiv vēl neesot parakstījis (2011-03-17; pieejams abonentiem) – sportaavize.lv
• Lokomotiv ieziņo, ka Kārlis Skrastiņš 2011./2012. g. sezonā spēlēšot Jaroslavļā (šī ziņa tika pārpublicēta arī oficiālajā mājaslapā hclokomotiv.ru, bet vēlāk ziņa izņemta; 2011-05-17) – sovsport.ru
• Normunds Sējējs: “Kārlim [Skrastiņam] izteicām konkrētu piedāvājumu uz trim sezonām” (2011-05-17) – la.lv
• Kaspars Daugaviņš par plāniem un prioritātēm attiecībā uz NHL (2011-05-23) – sportacentrs.com
• Lauris Dārziņš pievienojas Ak Bars (2011-05-04) – ak-bars.ru

[Pekas Rautakallio foto fiksēts preses konferencē 2011. gada aprīlī; Normunda Sējēja foto fiksēts 2010. gada septembrī. abu foto avots: dinamoriga.eu.]