Vārtsargu jautājums. Kuras KHL komandas „pavilka” vārtsargs? Kuras nē?

Cik daudz no komandas ir vārtsargs? Puse? Vairāk? Matemātiski neaprēķināms lielums, jo komandas kopējais sniegums ir cieši saistīts ar konkrētu vārtsarga izpildījumu. Viens otru spēj celt, bet var arī gremdēt. Vai Rīgas Dinamo vārtsargi komandu stiprināja? Un kurās KHL komandās vārtsargi „pavilka” uz augšu komandas sniegumu?

Viselementārākais vārtsarga kvalifikācijas aprēķins ir komandas uzvaras. Attiecīgi čempionu, regulārās sezonas un konferences uzvarētāju vārtsarga pienesumu apšauba reti. Kā saka, uzvarētājus netiesā. Tomēr ne vienmēr KHL sezonas labākā vārtsarga tituls nonāk pie aktuālā Gagarina kausa ieguvēja un pat ne vienmēr pie finālista. Pēdējās divās sezonās par KHL labāko vārtsargu ir nosaukts čempionu – Maskavas Dinamo – „mūris” Aleksandrs Jerjomenko. Arī 2010. gadā labākais vārtsargs bija Gagarina kausa „turētājs” – Ak Bars vārtsargs Petri Vehanen. Bet KHL pirmajā sezonā labākais nebija play off uzvarētājs, bet finālists – Georgijs Gelašvili, kurš pārstāvēja Lokomotiv vienību. Pilnīgs izņēmums no „iekārtas” bija 2010./2011. g. sezonas labākais – Vitalijs Jeremejevs, Baris komandas vārtsargs. Jāpiebilst, ka Astanas Baris nebija starp KHL līderiem un nemaz nepārvarēja izslēgšanas spēļu pirmo kārtu.

Ne vienmēr labākie vārtsargi spēj aizsisties līdz fināliem, pusfināliem… Jo ar vārtsarga statistiku, sniegumu un veiksmi nepietiek. Vēl vajag īsto komandu. Piemēram, 2012./2013.g. regulārās sezonas labākais vārtsargs kritērijā ’atvairīto metienu procents’ bija Atlant pārstāvis Staņislavs Gaļimovs, kuram 94,3% atvairītu metienu. Šaubu nav, ka Gaļimova sniegums bija viens no svarīgākajiem elementiem, kas ļāva „atlantiem” daudzmaz sakopt „izlieto” sezonu un ierāpties play off, kur tomēr „buldozeram” SKA nopietnus šķēršļus likt neizdevās. Piemēram, CSKA vārtsargam Rastislavam Staņam (Rastislav Staňa) bija regulārās sezonas labākais vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA 1.76); Gagarina kausa izcīņā Staņam GAA bija vēl labāks un viens no diviem labākajiem (1.74 abiem ar Jerjomenko). Tomēr CSKA netika līdz Rietumu konferences finālam, aizķeroties sērijā pret to pašu Maskavas Dinamo un Jerjomenko. Bet, piemēram, Minskas Dinamo vārtsargs Lars Haugen, kuram bija KHL regulārās sezonas otrs labākais GAA koeficients (1.81), nemaz netika pie spēlēšanas Gagarina kausa izcīņā. Jo netika arī Minskas Dinamo. KHL regulārās sezonas sausākie vārtsargi – Vasilijs Košečkins (Severstaļ; 8 „sausas” spēles) un Tomáš Pöpperle (HC Lev Praha; 6 sausumi) – līdz izslēgšanas spēlēm tika, tomēr viņu komandas uz visaugstākajiem mērķiem „negāja”. Tiesa, Severstaļ pirmo kārtu pārvarēja. Savukārt Gagarina kausa izcīņā par Jerjomenko labāks atvairīto metienu procents bija četriem kadriem, tomēr pret Gagarina kausu tie bija nepietiekami argumenti… (Atgādinājumam: KHL vārtsargu topos uzrādās te vīri, kas vārtus sargājuši vismaz vienā trešdaļā spēļu.)

Ceļ vai gremdē?

Labāko vārtsargu nominācijas un svarīgāko parametru statistiku apšaubīt nav vērts, taču – ir interesanti salīdzināt komandu ieņemto vietu un vārtsargu pozīcijas Topos. Tas, protams, neatklāj vislabākos vārtsargus un to pienesuma korektu secību. Tomēr vismaz statistiski norāda – kurš vārtsargs acīmredzami „vilka” komandu uz augšu, bet kura sniegums ir stipri zem komandas kopējā snieguma.

Skaidrs, ka ir savas nianses. Protams, vārtsarga sniegums ir saistīts un atkarīgs no laukuma spēlētāju līdzdalības, bloķēto metienu apjoma, „atļauto” metienu izdarīšanas vietas, izvēlētās taktikas utt. Arī pretinieki dažādās spēlēs ir atšķirīgi. Tātad vārtsargi ir tik labi, cik labiem viņiem ļauj būt savējie un pretinieku spēlētāji laukumā.

P.S. Izvērtējumā tikai regulārā sezona un tikai komandu „pirmie vārtsargi” – tie, kuri aizvadījuši lielāko spēles laiku savas komandas vārtos. Attiecīgi, neuzrādās citi izcilnieki, kuri aizvadījuši komandas vārtos relatīvi daudz laika un diezgan veiksmīgi. Piemēram, Semjons Varlamovs (Lokomotiv; 94,6%; GAA 1.74), minētie Staņislavs Gaļimovs (Atlant; 94,3%; GAA 1.94), Lars Haugen (Minskas Dinamo; 93,3%; GAA 1.81).

KHL 2012./2013. g. regulārās sezonas vārtsargu „pavilkšanas” apjoma Top:

	komanda	vieta KHL reg.	pirmais vārtsargs	atv. % (vieta KHL)	GAA (vieta KHL)	summēta vieta	+/- pret kom. vietu
1.	Vitjaz	22.	Ivans Kasutins	92.9% (92.8%; 10.*)	2.60 (2.56; 21.*)	15.5	+6.5
2.	Sibir	12.	Jeff Glass	93.3% (4.)	2.02 (8.)	6.	+6
3.	CSKA	6.	Rastislav Staňa	93.4% (3.)	1.76 (1.)	2.	+4
4.	HC Slovan Bratislava	13.	Jaroslav Janus	92.8% (9.)	2.17 (11.)	10.	+3
5.	Avtomobiļist	26.	Chris Holt	91.2% (91.6%; 19.*)	2.83 (2.67; 27.*)	23.	+3
6.	Spartak	23.	Sergejs Borisovs	91.6% (20.)	2.59 (22.)	21.	+2
7.	Dinamo (Maskava)	4.	Aleksandrs Jerjomenko	93.1% (7.)	1.85 (3.)	5.	-1
8.	Severstaļ	11.	Vasilijs Košečkins	92.3% (14.)	2.13 (10.)	12.	-1
9.	HC Lev Praha	15.	Tomáš Pöpperle	91.7% (18.)	2.25. (14.)	16.	-1
10.	Ņeftehimik	14.	Matt Dalton	92.3% (15.)	2.36 (16.)	15.5	-1.5
11.	Amur	25.	Aleksejs Murigins	91.0% (28.)	2.63 (25.)	26.5	-1.5
12.	Ak Bars	2.	Konstantins Baruļins	94.0% (2.)	1.95 (6.)	4.	-2
13.	Dinamo (Rīga)	24.	Mikael Tellqvist	90.9% (29.)	2.62 (23.)	26.	-2
14.	Torpedo	20.	Vitalijs Kovaļs	91.3% (22.)	2.63 (24.)	23.	-3
15.	Metallurg (Mag.)	7.	Ari Ahonen	92.4% (13.)	2.04 (9.)	11.	-4
16.	Donbass	18.	Ján Laco	91.3% (24.)	2.52 (20.)	22.	-4
17.	SKA	1.	Sergejs Bobrovskis	93.2% (6.)	1.94 (5.)	5.5	-4.5
18.	Avangard	3.	Karri Rämö	92.9% (8.)	2.00 (7.)	7.5	-4.5
19.	Lokomotiv	8.	Curtis Sanford	92.7% (11.)	2.25 (15.)	13.	-5
20.	Traktor	5.	Michael Garnett	92.3% (16.)	2.20 (12.)	14.	-9
21.	Metallurg (Novok.)	21.	Aleksandrs Lazušins	90.3% (30.+)	3.26 (30.+)	30.+	-9 (un sliktāk)
22.	Atlant	17.	Antons Hudobins	91.2% (25.)	2.96 (30.+)	27.5+	-10.5 (un sliktāk)
23.	Salavat Julajev	9.	Iiro Tarkki	91.3% (23.)	2.37 (17.)	20.	-11
24.	Dinamo (Minska)	19.	Pekka Rinne	89.7% (30.+)	3.08 (30.+)	30.+	-11 (un sliktāk)
25.	Jugra	16.	Edgars Masaļskis	91.0% (27.)	2.94 (30.)	28.5	-12.5
26.	Baris	10.	Vitalijs Jeremejevs	89.7% (30.+)	3.07 (30.+)	30.+	-20 (un sliktāk)

* Ivanam Kasutinam norādīts sniegums (%; GAA) Vitjaz ierindā, bet iekavās – šie paši rādītāji un ieņemtā vieta, iekļaujot dažas spēles SKA sastāvā. Līdzīgi Krisam Holtam – iekavās skaitļi un vietas summa, ņemot vērā arī dažas spēles Donbass sastāvā.

Vitjaz un Sibr vārtsargi – labāki par komandu

Acīmredzamākie savu komandu „pavilcēji” regulārajā sezonā ir izrādījušies – Ivans Kasutins un Jeff Glass. Vitjaz regulārās sezonas KHL koptabulā ierindojās 22. vietā, bet pirmais numurs Kasutns regulārās sezonas vārtsargu Topā pēc atvairīto metienu procenta bija 10.-as. Turklāt Ivana Kasutina darbam atzinīgu novērtējumu sniedz arī fakts, ka neilgi pirms izslēgšanas spēļu sākuma viņu „iegādājās” uz lieliem mērķiem ejošā SKA vienība. Savukārt Jeff Glass vārtsargu Topos bija labāks par viņa pārstāvētās komandas Sibir ieņemto vietu. Arī izslēgšanas spēlēs Glass pacīnījās pieklājīgi (94,1%; GAA 1.77). Austrumu konferences otrā stiprākā vienība Avangard ne bez piepūles pieveica sibīriešus, kas play off-ā ienāca kā septītie (sērijā 4-3).

„Labāks par savu komandu” ir izrādījies 2012./2013.g. sezonas Avtomobiļist pirmais vārtsargs un bijušais Rīgas dinamietis Kriss Holts (Chris Holt). Viņa ieņemtās vietas vārtsargu Topos nav bijušas augstas – starp 19. un 27.; taču to summa ir augstāka par komandas ieņemto vietu (26. = pēdējo). Arī Holta novērtējumā sava loma ir „pirkšanai”; regulārās sezonas beigās viņu pārpirka Donabass vienība, kas centās tikt Gagarina kausa izcīņā, bet tomēr nācās cīnīties par Nadeždas (Cerības) kausu.

Savukārt uzskatāmākie KHL „pirmie numuri”, kuriem vismaz statistiski nav izdevies regulārajā sezonā „pavilkt” savu komandu ir – kādreizējais līgas labākais vārtsargs Vitalijs Jeremejevs (Baris), Edgars Masaļskis (Jugra), Pekka Rinne (Minskas Dinamo), Iiro Tarkki (Salavat Julajev), Antons Hudobins (Atlant).

Vai Tellkvsts vilka?

Pieņēmumiem, ka Rīgas Dinamo „pirmais numurs” Mikaels Tellkvists regulārajā sezonā būtu īpaši cēlis vai gremdējis komandu, nav. Abu – komandas un Tellkvista – atrašanās savos „Topos” ir aptuveni līdzīga, komanda – 24. vietā, vārtsargu GAA topā – 23. vietā, atvairīto metienu Topā – 29. vietā. Protams, metiens metienam ir starpība. Ja ir vēlme skatīt kritiskāk, tad summa ir ’-2’, kas nozīmē, ka komandas ieņemtā vieta ir augstāka par pirmā vārtsarga ieņemto vietu sava aroda Topos. Taču pirms „mest ar akmeni” Tellkvistam der atcerēties, ka Rīgas komanda bija trešā sliktāk iemetošā vienība regulārajā sezonā (109 vārtu guvumi 52 spēlēs).

Savus Topus neuzlabo

Uz visu piecu līdzšinējo KHL regulāro sezonu fona Dinamo pamatvārtsargu Mikaela Tellkvista un Māra Jučera statistikas rādītāji izskatās viduvēji, lai neteiktu – vāji. Savukārt, „trešā numura” Kristera Gudļevska skaitļi izskatās salīdzinoši labi, bet ar 82 minūtēm ir par maz, lai uz tām balstītu dziļus un plašus secinājumus. Bet katrā ziņā Gudļevskis saņemto iespēju neizniekoja.

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika visās 5 regulārajās sezonās (2008.- 2013.):

	vārtsargs	sezona	sp. (pietikts sp.)	uzv.-zaud.	sp. ar PM	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Martin Prusek	2008./2009.	20 (25)	10-6	2	1.70	94.1%	6	1163:48
2.	Chris Holt	2010./2011.	33 (49)	13-11	8	2.47	92.4%	1	1965:37
3.	Mikael Tellqvist	2010./2011.	20 (35)	8-9	1	2.63	92.2%	1	1139:33
4.	Kristers Gudļevskis	2012./2013.	2 (18)	1-1	0	2.18	92.1%	0	82:27
5.	Chris Holt	2011./2012.	45 (54)	20-16	6	2.27	91.9%	5	2590:12
6.	Edgars Masaļskis	2008./2009.	8 (8)	4-2	1	2.66	91.5%	1	406:40
7.	Edgars Masaļskis	2009./2010.	37 (56)	17-11	5	2.84	91.0%	2	1920:26
8.	Mikael Tellqvist	2012./2013.	35 (50)	12-9	1	2.62	90.9%	1	1972:09
9.	Māris Jučers	2011./2012.	16 (54)	2-5	5	2.41	90.8%	0	695:54
10.	Daniel Sperrle	2008./2009.	5 (9)	1-3	0	2.61	90.8%	0	252:56
11.	Ervīns Muštukovs	2008./2009.	2 (11)	0-1	0	3.00	90.5%	0	80:00
12.	Martin Prusek	2009./2010.	28 (49)	7-14	2	3.13	90.3%	0	1476:56
13.	Edgars Lūsiņš	2010./2011.	4 (21)	1-2	1	2.63	89.7%	0	182:10
14.	MārisJučers	2012./2013.	19 (36)	2-13	3	3.01	89.4%	0	1075:54
15.	Sergejs Naumovs	2008./2009.	29 (56)	12-12	2	3.50	89.3%	0	1489:53
-.	Uģis Avotiņš	2008./2009.	1 (3)	0-0	0	0.00	–	0	0:13
–	Ervīns Muštukovs	2009./2010.	0 (7)	–	0	–	–	–	0:00
–	Kristers Gudļevskis	2010./2011.	0 (3)	–	0	–	–	–	0:00

*

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika visās 4 play off sezonās (2009.-2012.):

	vārtsargs	sezona	sp. (pieteikts sp.)	uzv.-zaud.	sp. ar PM	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Edgars Masaļskis	2010.	6 (6)	3-2	0	1.93	93.4%	1	373:30
2.	Martin Prusek	2010.	4 (6)	1-3	0	2.57	92.1%	0	209:50
3.	Mikael Tellqvist	2011.	6 (11)	3-1	0	3.04	90.4%	0	295:45
4.	Chris Holt	2011.	7 (11)	2-5	0	3.27	89.9%	0	403:40
5.	Chris Holt	2012.	5 (5)	2-2	0	2.72	88.7%	0	287:15
6.	Māris Jučers	2012.	3 (7)	1-2	0	2.85	86.9%	0	168:10
7.	Martin Prusek	2009.	3 (3)	0-3	0	4.67	85.9%	0	167:02
8.	Sergejs Naumovs	2009.	1 (3)	0-0	0	10.10	77.8%	0	11:53
–	Ervīns Muštukovs	2010.	0 (6)	–	0	–	–	–	0:00
–	Kristers Gudļevskis	2012.	0 (2)	–	0	–	–	–	0:00

*

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika vienīgajā Nadeždas kausa izcīņas sezonā (2013.):

	vārtsargs	sezona	sp. (pieteikts sp.)	uzv.-zaud.	sp. ar PM	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Mikael Tellqvist	2013.	11 (13)	9-2	0	1.97	93.9%	2	671:27
2.	Māris Jučers	2013.	3 (13)	0-2	1	3.28	90.5%	0	128:01

*

Vēl info:

• KHL komandu ieņemtā vieta pēc rezultativitātes punktiem 2012./2013. g. regulārajā sezonā – khl.ru
• Donbass vārtsargu trenera Sergeja Naumova intervija Sporta Avīzē (2013-06-18; pieejams sportaavize.lv abonentiem) – sportacentrs.com
• Latvijas izlases (vārtsargu) trenera Artūra Irbes intervija (2013-06-19) – apollo.lv
• Artūra Irbes intervija (video; 2013-05-29; pieejams abonentiem) – sportaavize.lv
• KHL vārtsargu Topi 2012./2013. g. regulārajā sezonā – khl.ru (Atv.%; GAA; “Sausas”)
• Rīgas Dinamo pirmo četru sezonu vārtsargu snieguma kopsavilkums: tepat

[Attēlā: Mikaels Tellkvists Rīgas Dinamo vārtos spēlē pret Novokuzņeckas Metallurg 2013. gada 28. janvārī. Foto avots: metallurg-nk.ru.]

Nedēļas zvaigznes: Roberts Jekimovs +

Aizvadītajā nedēļā, 10. – 16. septembrī, Eiropa masveidā sākusi spēlēt hokeju. Ar dažādām sekmēm dažādos platuma grādos startē arī Latvijas hokejisti. Rezultatīvu nedēļu aizvadījis Armands Bērziņš Ukrainas PHL, Herberts Vasiļjevs Vācijas DEL; labu vārtsargu statistiku sarūpējis Mārtiņš Raitums Kazahstānas Augstākajā līgā un Jānis Kalniņš Baltkrievijas ekstralīgā. Taču aktuālā Latvijas hokejistu Top 4 ietvaros nav stāsts par viņiem.

1. Roberts Jekimovs

Sezonu Somijas stiprākajā līgā (SM-liiga) veiksmīgi uzsācis uzbrucējs Roberts Jekimovs, kuram sezonas pirmajās divās spēlēs SaiPa sastāvā pa vārtu guvumam. Tiesa, lietderības koeficients negatīvs (-1). 22 gadus vecajam Jekimovam šī jau ir ceturtā sezona Somijā un otrā sezona tās galvenajā līgā. Bet nevienā no savām „somu sezonām” Jekimovam gan nav sanācis uzspēlēt Latvijas izlasē pasaules čempionātos. Viens no svarīgiem traucēkļiem bijuši veselības sarežģījumi. Jānovēl tikpat veiksmīgu sezonas turpinājumu kā sākumu un veselību!

2. Artjoms Dašutins

Dašutins ir viens no nedaudzajiem Latvijas hokejistiem, kurus KHL draftā aizrunājis klubs, kas nav Rīgas Dinamo. Kad 2010. gada vasarā viņu tālajā 7. kārtā ar kopējo 183. numuru draftēja tikko ar Maskavas Dinamo apvienotā HK MVD saimniecība (ofic. nosaukums – OHK Dinamo), dažādi hokeja zinātāji raustīja plecus un nesaprata, ko jaunajā hokejistā saskatījusi Znaroka trenētā kluba „skauti”. Ko saskatīja droši – savējo protekcionismu. Artjomam Dašutinam šī ir trešā sezona OHK Dinamo jaunatnes vienībā. Pirmajā sezonā – 10 punktu, otrajā – 21. Aizvadītajā nedēļā vien 4 spēlēs Balašihas HK MVD sastāvā Dašutins sakrāja 5 punktus (3+2) un lietderības koeficientu „+4”. Sezonas aizsākumā viņš ar 7 punktiem (4+3) ir rezultatīvākais spēlētājs savā komandā. 7 punkti ir arī viņa cīņubiedram, taču Artjomam labāka vārtu guvumu un piespēļu proporcija.

3. Krišjānis Rēdlihs

Rīgas Dinamo pirmās maiņas aizsargam aizvadītajā nedēļā 3 spēles, viens vārtu guvums un lietderības koeficients „+1”. Rēdliha-vecākā un Galviņa tandēms joprojām ir vienīgais nemainītais un tātad stabilākais aizsargu pāris Dinamo ierindā. Joprojām galvenais akcents vairākumā un balsts „skumjākos” brīžos. Aizvadītajā nedēļā kolēģim Oskaram Cibuļskim ir bijis vairāk punktu (0+2), taču atšķirībā Krišjānim Rēdliham ir pozitīvs lietderības koeficients. Pēc komandas 5 spēlēm Kr. Rēdlihs ir arī rezultatīvākais aizsargs komandas sastāvā; tam pietiek ar punktu salikumu 1+1.

4. Andris Džeriņš

Nonākšanu Top 4 sastāvā Džeriņš faktiski nodrošināja vienas spēles laikā, kad Rīgas Dinamo cīkstējās pret Novokuzņeckas Metallurg. Protams, sniegums šajā spēlē saistīts ar Dinamo sastāva ķīmijas meklējumiem – pacelšanu 2. maiņā kopā ar agrāko maiņas partneri Gintu Meiju un leģionāru Robu Šrempu, kā arī no tā izrietošu spēles laika pieaugumu. Iespējams, ja citi Dinamo pašmāju uzbrucēji prastos labāk, tad Andris Džeriņš nebūtu tik pamanāms statistiski un laukumā. Tomēr uz kopējā Dinamo fona Džeriņa vienā spēlē gūtie 2 punkti (0+2) ir pat ļoti vērtīgs sniegums. Summā: aizvadītajā nedēļā Džeriņam 3 spēles un „+2” lietderības.

Par Top 4

Subjektīvākais „karsto” Latvijas spēlētāju TOP 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijas ekstralīgā, Somijā, Šveicē, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Atskatam:

• 4. – 9. septembra nedēļas TOP 4: tepat

[Roberta Jekimova foto fiksēts SaiPa spēlē pret Rīgas Dinamo 2011. gada 26. augustā Latvijas Dzelzceļa kausa izcīņas ietvaros. Foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

Rīgā „mīl” veterānus. Dinamo pieredzējušāko kadru cipari uz KHL fona

Hokejisti „nogurst” un kar slidas uz naglas dažādos vecumos. Tāpat katram no viņiem ir atšķirīga veselības konstrukcija un psiholoģiskā noturība. Tomēr stiprākie no viņiem turpina profesionāla sportista karjeru salīdzinoši augstā līmenī arī pēc 35 – 36 gadu sasniegšanas, kas hokejā ir pieklājīgs, lai neteiktu pensionēšanās, vecums. Veterānu pieredze ir noderīga, ja klubi prot to paņemt. 2012. gada starpsezonā Rīgas Dinamo jau vienojušies par savu līdzšinējo veterānu Aleksandra Ņiživija, Rodrigo Laviņa un tagad arī Ģirta Ankipāna līdzdalību.

Rīgas Dinamo vecākā gala spēlētājiem 2011./2012. g. sezona izrādījās faktiski mazāk izteiksmīga un arī statistiski vājāka nekā iepriekšējā. Jaunā trenera Pekas Rautakallio „maizē” un zīmējumā kā Ozoliņš (dz. 1972.), tā arī Laviņš (dz. 1974.), Ankipāns (dz. 1975.) un Ņiživijs (dz. 1976.) izskatījās savādāk (blāvāk) nekā bija ierasts iepriekšējā vadoņa Juliusa Šuplera vadībā gatavotajās shēmās. Sanda Ozoliņa rezultativitāte samazinājās, bet palika pat salīdzinoši pieklājīgā līmenī, tomēr regulārajā sezonā viņš bija nodzīvojies līdz lietderībai „-17”. Rodrigo Laviņš aizvadīja vēl mazāk spēles nekā sezonu iepriekš; turklāt viņa spēles laiks regulārajā sezonā samazinājās par trešdaļu – no 19:37 uz 12:59… Ģirta Ankipāna rezultativitāte sev atvēlētajā spēles laikā bija viņa paša līmenī, bet šosezon sanāca tikai 31 spēle sezonas regulārajā daļā un 4 spēles play off-os. Viena no pēdējo gadu švakākajām sezonām sagadījās Aleksandram Ņiživijam; sezonas regulārajā daļā 33 spēles un 9 punkti (t.i., četrreiz mazāk nekā pirms gada vai diviem), play off – 3 spēlēs 0 punktu…

Visā šajā statistikas, traumu un Rautakallio piedāvātā spēles modeļa kokteilī izskatījās, ka „vecmeistari” jaunajā sastāvā netiek ne loloti, ne arī gaidīti turpmākajās sezonās. Tomēr salīdzinoši laicīgi Dinamo vadība vienojās gan ar Ņiživiju, gan – Laviņu, bet tagad izsludināta līguma pagarināšana ar Ankipānu. Neskatoties uz to, ka Rautakallio favorītu starpā Ģirts Ankipāns ne tuvu nebija. Zinātāji spriež, ka pēc statistiski pašvakas sezonas vecmeistaru līgumu pagarinājums bija klubam ekonomiski izdevīgs. Ko nevarētu teikt par Ozoliņa prognozējamo honorāru, ko Dinamo nevar un/vai negrib pacelt. Šī iemesla dēļ, Ozoliņa nepalikšanas gadījumā, komandā paliek vakanta kapteiņa pozīcija, uz kuru viens no pretendentiem varētu arī būt tieši Ģirts Ankipāns. Tiesa, ja sagaidāms treneru uzticības deficīts, tad C burtiņš rotās kāda cita spēlētāja formas tērpu.

Veterānus „mīl” Rīgā, Magņitogorskā, Novokuzņeckā, Ufā un Znaroks

2011./2012. g. sezonas gaitā KHL statistiķi ir saskaitījuši līgas oficiālajās spēlēs 43 spēlētājus, kuri dzimuši 1976. gadā vai ir vecāki. Lielākais „veterānu” (dz. 1976. un vecāki) skaits ir bijis 5 komandās – Rīgas Dinamo, Magņitogorskas Metallurg, Novokuzņeckas Metallurg, Ufas Salavat Julajev un Maskavas OHK Dinamo ierindā (katrā – pa 4). Pa trim „vecajiem” ir bijuši Maskavas CSKA, Čeļabinskas Traktor, Minskas Dinamo un Omskas Avangard ierindā. Savukārt 2011./2012. g. sezonas pret veterāniem neiecietīgākās vienības bija Habarovskas Amur un Ņižņijnovgorodas Torpedo, vienas no sezonas pozitīvajiem pārsteigumiem; šajās komandās nebija neviena 1976. vai agrākā gadā dzimuša spēlētāja.

Sezonas senākais spēlētājs bija Magņitkas uzbrucējs un KHL All Stars spēles Austrumu komandas kapteinis Sergejs Fjodorovs (dz. 1969.), kurš pēc sezonas ir kļuvis par jaunās/vecās superkomandas CSKA ģenerālmenedžeri un, cita starpā, arī Jāņa Sprukta darba devēju. Trīs līgas hokejisti bija dzimuši 1971. gadā – „akbarsietis” Oļegs Petrovs un divi Znaroka padotie: Aleksejs Kudašovs un Andrejs Skopincevs (tiesa, pēdējam tik 2 spēles). 1972.-tie gadi aizvadītajā sezonā bija 5 vīri, t.sk. Sandis Ozoliņš.

Vieta, kur norietēt zvaigznēm un zvaigznītēm?

Neviens no 1976. gadā dzimušajiem un vecākiem KHL uzbrucējiem 2011./2012. gada regulārajā sezonā nav aizvadījis pilnu spēļu ciklu – 54 spēles. Tuvu tam bija Lev veterāns Ľuboš Bartečko (dz. 1976.), Novokuzņeckas Metallurg leģionārs Randy Robitaille (1975.) un Avtomobiļist vecmeistars Andrejs Subotins (1973.) – pa 53 spēlēm. Rezultatīvākais uzbrucējs šajā vecuma grupā regulārajā sezonā bija Ņeftehimik uzbrucējs Aleksandrs Koroļuks (1976.) ar 34 punktiem, otrs rezultatīvākais uzbrucējs – jau minētais Andrejs Subotins ar 32 punktiem. Savukārt, „sausākais pulveris” starp uzbrucējiem bija „popradietim” Ľuboš Bartečko (16 vārtu guvumi) un Kuzņas uzbrucējam Randy Robitaille (13 trāpījumi).

2011./2012. g. sezona bija „gulbja dziesma” KHL aktuālajam vecākajam spēlētājam Sergejam Fjodorovam (dz. 1969.), lai gan par kategoriski vājāko sezonu nosaukt nevar. Iepriekšējā regulārajā sezonā viņš bija salasījis tikai par vienu punktu vairāk. Tomēr, jāpiebilst, ka acīmredzot Fjodorovam šī „atvadīšanās” bija sākusies jau agrāk.

Salīdzinoši neslikta sezona ir bijusi bijušajai SKA zvaigznei – Maksimam Sušinskim (dz. 1974.), kurš aizvadītajā sezonā paviesojās Austrumu superkomandās – Salavat Julajev un Magņitkā, kur kopā salasīja 28 punktus. Tomēr tas vairs nav tas Sušinskis, kas pērnsezon salasīja 39 punktus un aizpērn – 65 punktus regulārajā čempionātā. Ja krievu rietošās zvaigznes Kozlovi aizvadītās sezonas rezultativitāti noturēja apmēram iepriekšējās sezonas līmenī, tad Aleksejs Jašins, vairākkārtējs KHL visu zvaigžņu spēles krievu komandas kapteinis, savas pozīcijas rezultatīvāko topos zaudē pamānāmi. Aizvadītā regulārā sezona CSKA sastāvā Jašinam ienesa 20 punktus 43 spēlēs; kas nav 64 punkti 2009./2010. g. regulārajā sezonā un pat ne 33 punkti pērn.

Pie strauji sūbējošām KHL „zvaigznītēm” vai vismaz savulaik pamanāmiem uzbrucējiem pieskaitāms arī Ak Bars uzbrucējs Oļegs Petrovs (dz. 1971.), kurš 2011./2012. g. reg. sezonā sakopis 10 punktus (31 spēlē), bet pērn vēl Atlant ierindā – 29 punkti 34 spēlēs. Tiesa, superbombardieris viņš nav bijis nekad. Tikai 21 spēli KHL aizvadītajā sezonā aizvadīja un 8 punktus nopelnīja Jozef Stümpel (dz. 1972.), kuram pirms sezonas Minskā bija 28 punkti (45 spēlēs), bet pirms divām Astanā – 52 punkti (54 spēlēs)! Karjeras „saulriets” arvien pamanāmāks tādam kolorītam kadram kā Chris Simon, kurš 2011./2012. g. sezonā aizvadīja 24 spēles un guva 3 punktus. Vēl sezonu iepriekš Saimonam bija 46 spēles un 29 punkti regulārajā čempionātā. Vēl viena „mazā vilšanās” bija uzbrucējs Aleksejs Kovaļovs (dz. 1973.), kurš aizvadījis 18 sezonas NHL, karjeras sākumā ticis pie Stenlija kausa, uzspēlējis NHL zvaigžņu spēlēs un patiesībā jau savās pēdējās NHL sezonās bija pasācis „rietēt”. Bet savā līdz šim vienīgajā KHL sezonā Kovaļovam 22 spēles, 6 punkti un 1 vārtu guvums Atlant ierindā.

Un, protams, Latvijas mēroga „lapkritis” ir Aleksandra Ņiživija personā, kuram atliek novēlēt kādu raženāku sezonu. 2011./2012. g. regulārajā sezonā tikai 9 punkti 33 spēlēs, kas nestāv klāt divu iepriekšējo regulāro sezonu sniegumam – pa 36 punktiem katrā.

KHL 1976. gadā dzimušu un vecāku uzbrucēju statistika 2011./2012. g. sezonā (saskaņā ar khl.ru oficiālo statistiku):

	spēlētājs	dz.	komanda	sp. REG	punkti REG	+/- REG	vid sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	vid. sp. laiks PO
1.	Aleksandrs Koroļuks	1976.	Ņeftehimik	50	8+26	-11	18:08		–	–	–	–
2.	Andrejs Subotins	1973.	Avtomobiļist	53	6+26	+8	17:06		–	–	–	–
3.	Ľuboš Bartečko	1976.	Lev (Poprada)	53	16+14	+1	19:59		–	–	–	–
4.	Maksims Sušinskis	1974.	Salavat Julajev	25	6+10	+3	15:28		0	–	–	–
			Metallurg (Mag.)	24	3+9	+7	15:05		11	3+3	+2	16:18
5.	Randy Robitaille	1975.	Metallurg (Novok.)	53	13+13	-6	17:41		–	–	–	–
6.	Viktors Kozlovs	1975.	Salavat Julajev	36	10+16	-2	15:27		6	1+0	+1	11:59
7.	Vjačeslavs Kozlovs	1972.	OHK Dinamo	44	8+15	-3	13:55		6	0+0	-2	13:37
8.	Sergejs Fjodorovs	1969.	Metallurg (Mag.)	43	6+16	+6	16:13		10	1+3	-4	18:49
9.	Aleksejs Jašins	1973.	CSKA	43	9+11	0	14:04		3	1+0	-1	13:43
10.	Ģirts Ankipāns	1975.	Dinamo (Rīga)	31	6+6	+2	12:38		4	1+0	-1	13:57
11.	Oļegs Petrovs	1971.	Ak Bars	31	4+6	+3	11:52		10	0+0	-3	13:03
12.	Sergejs Briļins	1974.	Metallurg (Novok.)	41	5+4	-9	16:17		–	–	–	–
13.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	Dinamo (Rīga)	33	3+6	-4	13:23		3	0+0	-4	18:28
14.	Jozef Stümpel	1972.	Spartak	21	1+7	-7	16:53		–	–	–	–
15.	Nikolajs Bardins	1976.	Jugra	34	2+5	-9	11:07		0	–	–	–
16.	Aleksejs Kudašovs	1971.	OHK Dinamo	37	3+3	-3	13:31		4	0+1	-2	13:03
17.	Aleksejs Kovaļovs	1973.	Atlant	22	1+5	-13	13:23		0	–	–	–
18.	Chris Simon	1972.	Metallurg (Novok.)	24	3+0	-7	9:31		–	–	–	–
19.	Aleksandrs Bojkovs*	1975.	Severstaļ	22	0+1	-2	8:58		0	–	–	–
20.	Darcy Verot	1976.	CSKA	16	0+0	-5	6:08		0	–	–	–

P.S. Nejaukt divus Aleksandrus Bojkovus, kas dzimuši 1975. gadā; viens – uzbrucējs Severstaļ komandā, otrs – aizsargs OHK Dinamo ierindā.

Rudeņi un atvasaras aizsargiem

Diviem veterāniem ir izdevies aizvadīt visas 54 spēles 2011./2012. g. regulārajā sezonā – „minskietim” Jere Karalahti (dz. 1975.) un Ufas kluba aizsargam Vitalijam Proškinam (dz. 1976.). Savukārt Kuzņas aizsargam Jyrki Välivaara (dz. 1976.) līdz maksimumam pietrūka viena spēle. Minētais Proškins ar 34 punktiem ir arī viens no diviem rezultatīvākajiem veterāniem – 1976. gadā dzimušajiem un vecākiem.

Lietderīgākais veterāns starp aizsargiem ir izrādījies CSKA pārstāvis Aleksandrs Guskovs (dz. 1976.) ar +6. Bet švakākais lietderības koeficients starp aizsargiem – veterāniem un arī veterāniem vispār bija Sandim Ozoliņam (dz. 1972.), kuram iegadījās „-17”. Starp citu, tieši Ozoliņš ar 10 trāpījumiem bija aizvadītās regulārās sezonas labākais vārtu guvējs starp aizsargiem – vecmeistariem.

Protams, ir statistiski un „uz aci” pamanāma virknes veterānu aizsargu tuvošanās karjeras noslēgumam. Piemēram, tam pašam CSKA aizsargam Guskovam pirms sezonas Jaroslavļā bija 10 vārtu guvumu vairāk un arī lietderības koeficients „+17”. Vai, piemēram, Lev aizsargs Martin Štrbák (dz. 1975.) pirms divām sezonām HK MVD ierindā bija pamanāmi rezultatīvāks – 34 punkti 53 spēlēs, bet tagad Popradā 9 punkti 34 spēlēs. Vai Gusevam (dz. 1975.) pirms sezonas SKA rindās regulārajā sezonā lietderības koeficients bija „+15”, bet aizvadītajā sezonā samazinājies regulārās sezonas spēļu skaits līdz 26 un lietderības koeficients līdz „-4”.

Arī Rīgas Dinamo triju sezonu kapteinim Sandim Ozoliņam statistika nav tik labvēlīga kā pērn – vārtu guvumu skaits ir pieaudzis, bet regulārās sezonas rezultativitāte noplakusi no 31 punkta (41 spēlē) uz 20 punktiem (50 spēlēs); arī lietderības koeficients no „+5” uz „-17”… Kā Ozoliņa, tā citu pieredzējušo hokejistu gadījumā situācijas un statistikas izmaiņas ir noteikušas atšķirīga „stila” komandu un treneru nomaiņa, kam sekojušas korekcijas attiecīgajam spēlētājam piedāvātajā lomā, pārcelšanas ārpus pirmās un vairākuma maiņas rindām, jaunu līderu iezīmēšanās.

Taču ir arī vecmeistari aizsargi, kas aizvadītajā sezonā guvuši ja ne „otro jaunību”, tad „otro elpu” gan. Piemēram, Salavat Julajev aizsargam Vitalijam Proškinam aizvadītā sezona bija otrā rezultatīvākā savā pieaugušajā karjerā – 34 punkti 54 spēlēs; cipariski labāka bija tikai 2006./2007. g. regulārā sezona Ak Bars ierindā – 40 punktu 52 spēlēs. Vai, piemēram, slovāku aizsargs Jaroslavs Obšuts uzplaucis aizvadītajā sezonā Minskas Dinamo ierindā, kur regulārās sezonas 52 spēlēs sakrājis 29 punktus; pērn pa Spartak un Atlant sastāviem kopā 17 punkti 50 spēlēs regulārajā čempionātā. Tiesa, lietderības koeficients Obšutam ir nepielūdzams – noslīdējis regulārā čempionāta summā no „+1” uz „-11”.

KHL 1976. gadā dzimušu un vecāku aizsargu statistika 2011./2012. g. sezonā (saskaņā ar khl.ru oficiālo statistiku):

	spēlētājs	dz.	komanda	sp. REG	punkti REG	+/- REG	vid. sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	vid. sp. laiks PO
1.	Aleksandrs Guskovs	1976.	CSKA	51	9+19	+6	23:30		5	0+1	-1	21:04
2.	Martin Štrbák	1975.	Lev (Poprada)	35	1+4	+4	19:01		–	–	–	–
3.	Deron Quint	1976.	Traktor	47	8+14	+3	21:02		16	1+8	-2	23:56
4.	Raymond Giroux	1976.	Traktor	48	5+13	+2	19:47		14	0+2	-1	17:38
5.	Jere Karalahti	1975.	Dinamo (Minska)	54	7+7	+2	22:45		4	0+2	0	24:03
6.	Vitalijs Proškins	1976.	Salavat Julajev	54	4+30	+1	21:09		6	3+2	0	25:58
7.	Aleksandrs Bojkovs*	1975.	OHK Dinamo	41	1+6	+1	17:30		10	0+1	0	16:47
8.	Oļegs Tverdovskis	1976.	Salavat Julajev	12	0+0	-5	15:15		0	–	–	–
			Metallurg (Mag.)	24	6+5	+5	19:04		4	0+1	0	16:06
9.	Aleksejs Troščinskis	1973.	Vitjaz	49	5+5	0	18:17		–	–	–	–
10.	Daņiils Markovs	1976.	Vitjaz	27	0+5	-4	23:19		–	–	–	–
			Metallurg (Mag.)	10	0+5	+3	18:35		12	3+1	-4	19:25
11.	Radoslav Suchý	1976.	Avangard	5	0+2	-1	19:18		0	–	–	–
12.	Andrejs Skopincevs	1971.	OHK Dinamo	2	0+0	-1	15:39		0	–	–	–
13.	Dmitrijs Rjabikins	1976.	Avangard	34	0+5	-1	19:45		0	–	–	–
			Traktor	15	0+3	-2	21:27		16	1+7	+3	23:39
14.	Jyrki Välivaara	1976.	Metallurg (Novok.)	53	2+16	-4	17:27		–	–	–	–
15.	Sergejs Gusevs	1975.	Avangard	26	1+5	-4	13:39		16	0+0	0	11:41
16.	Rodrigo Laviņš	1974.	Dinamo (Rīga)	28	0+1	-7	12:59		3	0+1	-1	16:28
17.	David Petrasek	1976.	Sibir	21	2+6	-4	21:06		–	–	–	–
			Atlant	12	0+1	-6	22:17		0	–	–	–
18.	Jaroslav Obšut	1976.	Dinamo (Minska)	52	5+24	-11	21:38		4	0+0	0	22:35
19.	Sandis Ozoliņš	1972.	Dinamo (Rīga)	50	10+10	-17	19:56		7	1+1	-5	20:23

*

Veterāni uz „pēdējās robežas”

Uz „pēdējās robežas” KHL 2011./2012. g. čempionātā sabija 4 veterāni, kuriem pasē ierakstīts 1976.-ais vai vecāks dzimšanas gads. Lielākais spēles laiks bija Baris vārtsargam Vitalijam Jeremejevam (dz. 1975.) – regulārajā sezonā 32 spēles un 1702 pilnas minūtes, kā arī 7 spēles un 423 pilnas minūtes play off-os. Savukārt sezonas vecākais vārtsargs – SKA veterāns Maksims Sokolovs (dz. 1972.) – aizvadīja vienu nepilnu spēli, kuras gaitā kaunā nekrita.

KHL 1976. gadā dzimušu un vecāku vārtsargu statistika 2011./2012. g. sezonā (saskaņā ar khl.ru oficiālo statistiku):

	vārtsargi	dz.	komanda	sp. REG	GAA REG	atv. % REG	sp. laiks REG		sp. PO	GAA PO	atv. % PO	sp. laiks PO
1.	Vadims Tarasovs	1976.	Severstaļ	24	2.21	92.8%	1356:29		0	–	–	–
2.	Vitalijs Jeremejevs	1975.	Baris	32	2.47	92.5%	1702:38		7	2.41	92.5%	423:31
3.	Maksims Sokolovs	1972.	SKA	1	2.67	94.4%	45:00		0	–	–	–
4.	Andrejs Mezins	1974.	Dinamo (Minska)	24	2.85	89.9%	1220:49		1	15.47	57.1%	11:38

*

[Ģirta Ankipāna foto fiksēts spēlē pret OHK Dinamo 2011. gada 10. janvārī. Sanda Ozoliņa fotofiksācija veikta spēlē pret SKA 2011. gada 16. novembrī. Aleksandra Ņiživija foto – spēlē pret Ņeftehimik 2011. gada 9. decembrī. Rodrigo Laviņa – pret Avtomobiļist 2011. gada 14. oktobrī. Visu foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Torpedo pasvītro Dinamo ilūzijas: Top 4

KHL izslēgšanas spēles nav izņēmums play off klasikā – sēriju sapārotās komandas viena otru māca un audzina. Dinamo torpēdiešiem māca spēlēt līdz galam un censties nenonākt līdz papildlaikam. Torpedo vienība rīdziniekiem atgādina, ka nedrīkst paļauties tikai uz pirmo maiņu, un to, ka jāņem vērā savu vārtsargu varēšanas, tiem vairāk palīdzot.

Torpedo un Rīgas Dinamo izslēgšanas spēļu seriāla otrā spēle (2:1 OT), kurā rīdzinieki izlīdzināja sērijas rezultātu, un trešā spēle (4:3 OT), kas izvirzīja rīdziniekus sērijas vadībā, bija ļāvušas aizmirst pirmās spēles kritienu ar četru vārtu guvumu starpību, kā arī devusi rīdzinieku līdzjutējiem vairāk ticības, pārliecības un arī ilūziju par to, ka “viss taču kārtībā”. Ņižņijnovgorodas komanda mācībstundu atkārtoja ceturtajā spēlē. labā ziņa ceturtajā spēlē – dinamieši rokas nenolika klēpī un neļāvās bezdibenim pie rezultāta 0:4…

1. ar pirmo maiņu pietiks, lai uzvarētu

Rīgas Dinamo pirmā maiņa veic milzīgu darba apjomu un likumsakarīgi ir galvenais Dinamo arguments “partijā” pret Torpedo. varējumu apliecina arī KHL play off TOPi, kuros starp līderiem ir tieši Dinamo pirmās maiņas personāži. un it īpaši Miķelis Rēdlihs, kurš pēc 4. marta spēlēm ieņem 1. vietas rezultatīvāko TOPā (8 punkti), rezultatīvāko asistentu TOPā (6 rezultatīvas piespēles) un lietderīgāko spēlētāju TOPā (+5). 3./4. vietu rezultativitātes TOPā “tur” Jānis Sprukts (6 punkti). relatīvi netālu ir arī Karsums ar 3 punktiem (1+2). tiesa, ceturto spēli play off-os vēl nav aizvadījušas visas Austrumu konferences komandas, kas TOPus var koriģēt. tomēr Dinamo pirmās maiņas pienesumu kā tādu tas nemazinās.

pirmās maiņas uzbrucēji ir sametuši 60% (6 no 10) vārtu guvumu, kas spēti izslēgšanas spēlēs. ja pieskaita pirmās maiņas komplektam arī aizsargus un Krišjāņa Rēdliha varējumu, tad pirmā maiņa veido 70% no vārtu guvumiem. pa vienam trāpījumam un apaļiem 10% arī – Ankipānam, Hosam, Ozoliņam. skaidrs, ka turpmākie “laika apstākļi” izslēgšanas spēlēs būs ļoti atkarīgi no pirmās maiņas, tomēr viņi nevar būt vienīgais “lietussargs”. pretējā gadījumā – būs nodzīti, nosegti, izsmelti, nerunājot par citiem riskiem.

2. Dinamo ir viens no labākajiem vairākumiem

ilūzijas par Dinamo pieklājīgo spēli mazākumā torpēdieši sagrāva jau sērijas pirmajā spēlē, kuru tomēr nevajadzētu aizmirst, jo tajā ir daudz mācību vielas. 29. februārī Torpedo vienībai bija nepieciešams vairākumā uzspēlēt 1 minūti un 32 sekundes, lai rīdziniekiem samestu 3 reizes. tagad ar katru spēli Dinamo vīri mēģina mazākumu turēt līmenī, un torpēdieši pēc pirmās spēles vairākumā vairs nav iemetuši.

vēl pēc play off pirmajām divām spēlēm abās konferencēs, rīdzinieki varēja palepoties ar simpātisku vairākuma realizācijas statistiku – ar 33,3% ieņemot 3. vietu. taču sekojošās divas spēles salika visu pa vietām – 16,7% un 9. vieta starp izslēgšanas spēļu komandām.

3. vārtsargi ir puse no komandas

Dinamo gadījumā tomēr vārtsargu varēšanas proporcija kopumā ir mazāka par vidējo. Māris Jučers ar vidēji spēlē zaudēto vārtu “ciparu” (GAA) 2.21 ieņem 9. vietu līgas izslēgšanas spēlēs, bet “pirmais numurs” Kriss Holts – ar 3.90 ierindojas 18. (priekšpēdējā) vietā. piebilde: kopumā TOPam kvalificējušies 19 vārtsargi. atvairīto metienu procenta ziņā Dinamo vārtsargu “īpatsvars” ir pat bēdīgāks – Jučers ar 90,2% atvairītu metienu ir 16. vietā, bet Holts ar 82,8% stabili pēdējā (19.) vietā. protams, par vārtu drošību gādā ne tikai vārtsargi, un vainīgos meklēt vismaz šobrīd nebūs lietderīgi. tomēr gadījumos, kad laukuma spēlētāji atceras, ka Dinamo vārtsargam vēl jāaug līdz pusei no komandas spēka, pretiniekiem meistarstiķi izdodas retāk.

P.S. Krisa Holta vidēji atbilstošā prasmju līmeņa “aizstāvībai” nereti tiek izmantoti statistikas salīdzinājumi ar iepriekšējo sezonu. piemēram, 2010./2011. g. regulārajā sezonā Krisa Holta GAA bija 2.47, bet 2011./2012. g. regulārajā čempionāta daļā jau “labāks” 2.27. pētot vārtu zaudējumus vidēji spēlē, der ņemt palīgā tādu statistikas rādītāju, kā vārtsarga “saņemto” metienu skaits, kas aizsardzībā bāzētām komandām ir ievērojami atšķirīgāks no atklātāku hokeju spēlējošām vienībām.

salīdzinājumam un izziņai: Dinamo vārtsargiem šīs sezonas 54 spēlēs bija jāsaņem 1512 metieni; mazāku metienu skaitu šī gada regulārajā sezonā saviem vārtsargiem bija varējušas nodrošināt tikai 4 komandas – OHK Dinamo (1367 metieni), Traktor (1375 metieni), Avangard (1427 metieni), Torpedo (1509 metieni). tieši šo komandu aizsardzības palīdzība savam pirmajam vārtsargam arī ļauj ieņemt precīzi četras augstākās vietas regulārā čempionāta TOPā pēc kritērija GAA: 1) Kovaļs (Torpedo) – GAA 1.75; 2) Jerjomenko (OHK Dinamo) – 1.91; 3) Ramo (Avangard) – 1.96; 4) Garnets (Traktor) – 1.97. vai tā ir tikai sakritība?! Holts ar līgas piekto labāko atbalstu, kas saņemts no laukuma spēlētājiem (t.i., piekto mazāko metienu skaitu, ar ko jātiek galā), ierindojas 14. vietā. vēl der atcerēties, ka Dinamo šosezon aizsardzībā ir cita komanda, un vārtsargiem ir jātiek galā ar pamanāmi mazāku metienu skaitu nekā iepriekšējās 3 sezonās.

Rīgas Dinamo vārtsargu saņemto metienu skaits pirmajās četrās KHL regulārajās sezonās:

sezona	saņemto metienu skaits	spēles	metieni vidēji spēlē
2008./2009.	1748	56	31.21
2009./2010.	1802	56	32.18
2010./2011.	1784	54	33.04
2011./2012.	1512	54	28.00

*

4. Dinamo kontrolē sērijas gaitu

izslēgšanas spēles ilgst līdz četrām uzvarām, un katra “aizdoma”, ka kāda komanda ir zirgā un kontrolē sērijas vai pat spēles gaitu ir bīstama ilūzija. skaidrs, ka 4:0 ļauj komandai izvēlēties atšķirīgu spēles “zīmējumu” atlikušajā spēles nogrieznī. taču arī 4 vārtu mīnuss nav iemesls, lai neuzvarētu, ko apliecināja Traktor, atspēlējoties no 2:6 līdz 7:6 pamatlaikā. rīdziniekiem tādu mīnusu dzēšana bija otrās sezonas “lauru vainagā”, taču arī dinamiešu atspēlēšanās no “-2” atgādināja torpēdiešiem, ka “kontroles mehānisms” ir ilūzija.

rīdziniekiem šāda šķietamība varēja iestāties, sākot “vest” sērijā ar 2-1. protams, garu stiprina apziņa, ka Dinamo ir papildlaiku komanda, kas ne reizi aizvadītajā regulārajā sezonā nav zaudējusi papildlaikā. bet tā bija regulārā sezona, tie bija papildlaiki 5 minūšu garumā un uzvaras papildlaikā bija 2 reizes, 11 reizes papildlaiku “aizvedot” līdz pēcspēles metieniem. tagad jau pēc četrām play off spēlēm rīdzinieki ir uzspēlējuši jau nepilnas 38 minūtes (37:55) papildlaika…

vēl der atcerēties, ka atšķirība starp Torpedo un Dinamo uzvarām ir tāda, ka pirmie līdz uzvarai tiek “uz viļņa” un ar rezervīti 3-4 vārtu guvumu izmērā. bet rīdziniekiem uzvaras nāk uz spēku, spēju un iespēju kapacitātes robežas, kas, protams, nenoniecina sērijas rezultātu, kur viena uzvara neatšķiras neatkarīgi no tā, vai gūta ar 4 vārtu guvumu pārsvaru vai spēles 94. minūtē. nenoniecina, bet skaidri parāda, ka vienīgais ceļš – skarbi un pašaizliedzīgi strādāt. tagad ir jautājums pie pašām komandām – kura no tām vairāk ļausies ilūzijām, ka kontrolē notiekošo. uz grābekļa kāpušas ir abas.

[Torpedo vīru priecīgās sejas fiksētas spēlē pret Rīgas Dinamo 2012. gada 29. februārī. foto avots: hctorpedo.ru.]

cik “sens” ir Rīgas Dinamo sastāvs? KHL komandu sastāva rotācijas intensitāte

sen vairs nav jaunums, ka komanda ir kaut kas vairāk par uzvārdiem, kontraktu cipariem un treneru shēmām. komanda vispirms ir ķīmija, kuru ir neiespējami aptvert konkrētās formulās un reģistrēt konkrētos dolāru aprēķinos. protams, ir skaidrs, ka lēti tas nav, bet ar dolāriem, eiro un rubļiem nebūs vien līdzēts. viens no faktoriem, kas veido komandas mugurkaulu, ir šīs komandas pārmantotība, “veco seju” noturība un komandas sastāva apmaiņas intensitāte.

2011./2012. g. sezonas jaunākās KHL komandas

jaunajai sezonai katrs KHL klubs vidēji ir saglabājis 15 spēlētājus (ja nepieciešams precīzāk – 14,96) no iepriekšējās sezonas. sastāva nomaiņas līderis joprojām ir Mitišču Atlant, kas šosezon, vismaz pagaidām, ir paturējis tikai 8 spēlētājus, kas komandas sastāvā spēlēja 2010./2011. g. sezonā. tāda pati ainava Atlant-ā bija arī pirms gada. arī šosezon starp ātrmainības līderiem ir Minskas Dinamo, kas jau tradicionāli ir viena no leģionāriem bagātākajām komandām ar augstu migrācijas pakāpi.

Rīgas Dinamo ar 19 spēlētājiem, kas komandas sastāvā palikuši no iepriekšējās sezonas, ir vieni no KHL līderiem sastāva noturības ziņā, kopā ar OHK Dinamo un Salavat Julajev šajā kritērijā dalot 3.-5. vietu. vismaz jaunās sezonas sākumā noturīgāki ir bijuši tikai Ak Bars un Baris komandas. pirms gada, 2010. gada septembrī, Rīgas komanda ar 16 “otrgadniekiem” šajā kritērijā ieņēma dalītu 9./10. vietu. satrp citu, arī pirms gada starp KHL sastāva noturības līderiem bija Ak Bars un Salavat Julajev, kas, bez šaubām, ir vienas no jaudīgākajām komandām visu 3 sezonu gaitā.

Rīgas Dinamo – tikpat stabili kā Ak Bars un Salavat Julajev?

ja par komandas sastāva noturības kritēriju pieņem spēlētāju palikšanu komandā KHL visu 3 sezonu gaitā, tad Rīgas Dinamo ieņem 2. vietu sastāva noturības ziņā visā KHL! jo rīdziniekiem ir ne tikai 19 otrgadnieki, bet arī 9 spēlētāji, kas komandā spēlēja arī pirmajā sezonā, un 15 vīri, kas Rīgas Dinamo sastāvā cīnījās otrajā sezonā. vairumā KHL komandu šāda komandas noturība nav raksturīga. vienīgie, kas rīdziniekiem arī šajā kritērijā ir soli priekšā, – divkārtējie Gagarina kausa ieguvēji Kazaņas Ak Bars. bet “uz papēžiem min” aktuālie čempioni un Gagarina kausa “turētāji” – Salavat Julajev.

neskaitot līgas 3 komandas, kas nav startējušas KHL pirmajā sezonā, un Jaroslavļas traģēdijā bojā gājušo Lokomotiv komandu (R.I.P.), no pirmajām divām sezonām vismazāk spēlētāju ir palikuši Novokuzņeckas Metallurg un Mitišču Atlant komandās. Kuzņa ir varējusi vai gribējusi noturēt tikai 1 spēlētāju, kas bija komandas sastāvā 2008./2009. g. sezonā, kā arī 4 hokejistus no KHL otrās sezonas sastāva. Atlant gadījumā tie ir 3 spēlētāji no pirmās sezonas un 4 vīri no otrās.

vēl pilnīgi cits stāsts ir HK MVD un Maskavas Dinamo saimniecību apvienojumā “dzimusī” OHK Dinamo komanda, kas, uzstājot uz savu tradīciju mantinieku godu, tomēr izdomāja, ka ir saucama par “tikai” Maskavas Dinamo. tad nu “jaunlaiku” Maskavas (OHK) Dinamo komanda no KHL pirmās sezonas Maskavas Dinamo sastāva ir saglabājusi tikai 1 hokejistu! no otrās sezonas tādi ir divi. saturīgāks mantojums Maskavas dinamiešiem ir pārmantots no HK MVD “gēniem” – 4 vīri, kas spēlējuši “miliču” sastāvā 2008./2009. g. sezonā, un 10 vīri, kas HK MVD ierindā bija “sudraba sezonā” (2009./2010.). jāpiebilst, ka, sākot 2010./2011. g. sezonu, OHK Dinamo sastāvā bija fiksēti 20 spēlētāji, kas bija nākuši no HK MVD, un tikai 2 no “īstā” Maskavas Dinamo.

matemātikas nav un nebūs

skaidru vienādojumu un tiešas korelācijas starp komandas sastāva noturību un turnīra tabulā ieņemto vietu nepastāv. tomēr par nejaušību būtu grūti uztvert tādu KHL līdervienību kā Ak Bars, Salavat Julajev, Avangard atrašanos starp tām komandām, kas pēdējo 3 sezonu gaitā savu sastāvu rotējušas vismazāk. protams, sastāva mainīšanai var iegadīties atšķirīgi iemesli; tomēr KHL apcirkņos netrūkst komandu, kas maina mainīšanas pēc. komandas sastāva noturība zināmā mērā ir arī kompliments sastāva komplektētājiem par to, ka zina, ko grib. tomēr “ziedi” un “diplomi” ģenerālmenedžeriem, treneriem un to līdzgaitniekiem ir jāgaida sezonas beigās, kad būs saskatāma katras komandas sastāva atstāšanas un/vai mainīšanas lietderība. pastāv piemēri, kas liecina par labu sastāva “šķaidīšanai”. piemēram, tas pats Mitišču Atlant, neskatoties uz sastāva skaldīšanu un atjaunināšanu, 2010./2011. g. sezonā bija aizcīnījies līdz Gagarina kausa finālam un KHL sudraba godalgām. tagad būs interesanti pavērot, ko mūžam svaigais Atlant iespēs jaunajā sezonā. lai veicas!

P.S. noturīgāie dinamieši – Laviņš, Ņiživijs, M.Rēdlihs, Sotnieks

starp citu, no Rīgas Dinamo pirmās oficiālās spēles KHL ietvaros (2008. gada 2. septembrī) Rīgas Dinamo sastāvā ir palikuši 6 spēlētāji. četri no viņiem nepārtraukti ir dinamieši – Rodrigo Laviņš, Aleksandrs Ņiživijs, Miķelis Rēdlihs un Kristaps Sotnieks. vēl divi – Mārtiņš Cipulis un Juris Štāls – pēc tam ir bijuši “neceļos” ārpus Rīgas Dinamo. lai arī šī spēle ir numurēta kā KHL pirmās sezonas spēle Nr.2, tomēr faktiski laika ziņā tā bija pati pirmā KHL spēle šīs līgas pastāvēšanas vēsturē. tajā reizē rīdzinieki spēlēja pret Amur Habarovskā, t.i. visTālākajos Austrumos. bet KHL oficiālā pirmās sezonas atklāšanas spēle sākās dažas stundas pēc spēles sākuma Habarovskā.

2011./2012. g. sezonas KHL komandu sastāva noturības TOP (spēlētāji, kas no esošā sastāva spēlējuši iepriekšējās 3 sezonās; aktuālais sastāvs 2011-09-18, ieskaitot traumētos):

secība	komanda	2008./2009.	2009./2010.	2010./2011.
1.	Ak Bars	13	18	21
2.	Dinamo (Rīga)	9	15	19
3.	Salavat Julajev	9	13	19
4.	Baris	9	10	22
5.	Avangard	8	10	17
6.	Severstaļ	7	9	13
7.	Dinamo (Minska)	7	7	9
8.	Ņeftehimik	6	10	11
9.	Torpedo	6	7	14
10.	Traktor	5	8	13
11.	Metallurg (Magņitogorska)	5	6	14
12.	Spartak	5	5	15
13.	Amur	4	10	14
14.	CSKA	4	9	18
15.-16.	Sibir	4	7	16
	SKA	4	7	16
17.	Vitjaz	4	5	13
18.	Atlant	3	4	8
19.	Metallurg (Novokuzņecka)	1	4	12
20.	OHK Dinamo	1 no Mask. D	2 no Mask. D	19
		4 no HK MVD	10 no HK MVD
21.	Avtomobiļist	–	6	10
22.	Jugra	–	–	16
23.	Lev	–	–	–

atruna: ne visi spēlētāji komandās ir spēlējuši nepārtraukti. piemēram, Rīgas Dinamo gadījumā – pa starpu pilnas sezonas ir izlaiduši Mārtiņš Cipulis un Juris Štāls.

KHL komandu sastāva nemainīguma TOP 2011./2012. g. sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu (spēlētāji, kas komandas sastāvā fiksēti arī 2010./2011. g. sezonas spēlēs; aktuālais sastāvs 2011-09-18, ieskaitot traumētos):

secība	komanda	no 2010./2011. “atstātie”
1.	Baris	22
2.	Ak Bars	21
3.-5.	Dinamo (Rīga)	19
	OHK Dinamo	19
	Salavat Julajev	19
6.	CSKA	18
7.	Avangard	17
8.-10.	Jugra	16
	Sibir	16
	SKA	16
11.	Spartak	15
12.-14.	Amur	14
	Metallurg (Magņitogorska)	14
	Torpedo	14
15.-17.	Severstaļ	13
	Traktor	13
	Vitjaz	13
18.	Metallurg (Novokuzņecka)	12
19.	Ņeftehimik	11
20.	Avtomobiļist	10
21.	Dinamo (Minska)	9
22.	Atlant	8
–	Lev	–
–
	VIDĒJAIS (22 kom.; atskaitot Lev)	14.96

atruna: uzskaiti un komandu secību dažādos laika posmos var ietekmēt spēlētāju rotācija starp KHL un “fārmlīgām” (MHL, VHL u.c. reģionālām).

lasāmvielai: KHL TOP pēc sastāva noturības (2010. g. septembris) – tepat

[foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

Rīgas Dinamo – jaunatnei nedraudzīga komanda?

• Kristiāns Pelšs, Ainars Podziņš & konkurence
• Dinamo “raža” – 1,33 juniori gadā
• jaunatnei nedraudzīgākie & draudzīgākie KHL klubi
• ko ar jaunajiem darīs Peka?

vai būs konkurence Ainaram Podziņam?

atrādot savu aktuālo kondīciju un pārbaudot spēkus 3. augusta pārbaudes spēlē pret Novosibirskas Sibir, dinamiešu ierindā “kalnus negāza”, bet konkrētajam komplektam labi piestāvēja #12 – uzbrucējs Kristiāns Pelšs (1992.; attēlā pa labi). atgādinājumam: pirms gada Dinamo “aizrunāts” KHL draftā, un no Edmonton Oilers puses pieteikts NHL draftā. 2009./2010. g. sezonā bija vēl skatāms Dinamo Juniors ierindā Baltkrievijas ekstralīgā, bet aizvadītajā sezonā – Edmonton Oil Kings sastāvā WHL (Western Hockey League), vienā no 3 jaudīgākajām Kanādas junioru līgām.

nekas, pat “ne grama” uz ledus nenodeva to, ka Pelšam ir tikai 18 gadu… “pirmo vijoli” Kristiāns Pelšs nespēlēja, bet uz kopējā orķestra fona “skanēja” ļoti neslikti. ja tomēr Pelšs būs nolēmis šo sezonu palikt “vecajā kontinentā”, tad Dinamo “pusobligātā” juniora vieta, kas jaunajā sezonā rezervēta 1992. gadā dzimušajiem vai jaunākiem, varētu sagaidīt konkurenci. aizvadītajā (2010./2011.) sezonā pilnībā tika noturēta “pārliecība”, ka U-20 vecuma rāmjos (1991. un jaunāki) Dinamo “tuvumā” ir tikai Ainars Podziņš (1992.)… piebilde: nav ņemta vērā “spēlēšana” bez spēles laika vārtsarga Kristera Gudļevska (1992.) personā.

Dinamo “raža”: vidēji 1,33 juniori gadā

3 sezonu laikā Rīgas Dinamo līdz KHL oficiālo spēļu norisei ir “aizvadījusi” 4 juniorus, kuriem U-20 vecumā ir bijis ļauts piedalīties “lielajās spēlēs”. pirmajā sezonā (2008./2009.) tie bija Ronalds Cinks (1990.; attēlā zemāk pa kreisi) un Jānis Straupe (1989.), otrajā – Ronalds Cinks un Roberts Bukarts (1990.), trešajā vairs tikai viens – Ainars Podziņš (1992.). pa visām 3 sezonām kopā Rīgas “juniori” salasīja zem 600 minūtēm kopējā spēles laika pa visiem. uz kopējā KHL fona ir tikai daži klubi, kuri attiecībā uz “junioriem” ir vēl mazāk draudzīgi. no visas 3 sezonas pastāvējušiem klubiem “nedraudzīgākas” ir bijušas tikai 4 komandas: Kazaņas Ak Bars; Astanas Baris; Minskas Dinamo; Sanktpēterburgas SKA. vēl divi bijušie KHL klubi – Voskresenskas Himik un Balašihas HK MVD – arī nebija draudzīgi…

jauno hokejistu “integrēšanas” lielākais pretinieks ir tieši Kazahstānas hokeja flagmanis – Baris, kurš 3 sezonu laikā nav ļāvis uzspēlēt nevienam “junioram”! cits KHL “ārzemnieks” – Minskas Dinamo pirmajā (2008./2009.) sezonā iemēģināja 4 hokejistus, kas “ierakstījās” U-20 kategorijā, bet pārējās divas sezonas iztika bez jaunajiem pilnībā…

Sanktpēterburgas SKA bez “junioriem” izdzīvoja KHL pirmajā sezonā, bet pēc tam sāka “pamēģināt”, kopumā notestējot 3 jaunos hokejistus. spēles laiks pa visiem kopā gan pieticīgs – zem 210 minūtēm. savukārt, Ak Bars KHL oficiālo spēļu prožektoru gaismā izveda 6 juniorus, kuriem arī nācās samierināties ar ļoti pieticīgu lomu. 3 sezonu gaitā jaunie “barsieši” kopīgi sakolekcionēja zem 130 minūtēm spēles laika…

starp citu, jaunatne “nepatīk” arī Oļega Znaroka trenētajām komandām. HK MVD divu KHL sezonu laikā uz “oficiālā ledus” izveda 5 juniorus, bet šo abu sezonu laikā viņiem pa visiem kopā iegadījās vien zem 80 minūtēm spēles laika. pievienojot HK MVD komandu Maskavas Dinamo klubam, “jauno laiki” beidzās vai, precīzāk, nemaz nesākās arī OHK Dinamo sastāvā… pirmajās divās sezonās Maskavas Dinamo saviem “junioriem” bija uzticējuši pieklājīgu spēles laiku – virs 1250 minūtēm pa visiem. bet pēc Znaroka “piezemēšanās” Maskavā – pāri 100 minūtēm jaunie vairs “nedabūja”….

ar jaunatni draudzējas Čeļabinskā, Čehovā, Novokuzņeckā…

absolūtais līderis junioriem uzticētā spēles laika ziņā ir Čeļabinskas Traktor klubs, kurš 3 sezonu gaitā uz visiem saviem 9 “junioriem” ir “iesvēris” virs 7800 minūtēm spēles laika. jāpiebilst, ka laika apjoma “lauvas tiesa” attiecas uz vienu hokejistu – vārtsargu Daņilu Aļistratovu (1990.), kurš pirmajās divās sezonās vēl bija U-20 vecumam piederīgs un vienlaikus bija arī komandas pamatvārtsargs ar virs 2200 minūtēm spēles laika sezonā, summējot regulāro čempionātu un play off. taču arī bez Aļistratova “traktoristu” izmantotās darba rezerves bija diezgan plašas. to vidū arī viens no sezonas KHL jaunajiem hokejistiem “numur 1” – uzbrucējs Jevgeņijs Kuzņecovs (1992.), kurš 2010./2011. g. sezonas regulārā čempionāta 44 spēlēs guva 32 punktus (17+15) un vidēji spēlē “ņēma” virs 14 minūtēm spēles laika.

citi juniorus ekspluatējošākie “dzīvie” KHL klubi pirmajās 3 sezonā bija – Čehovas Vitjaz (virs 4700 minūtes), Novokuzņeckas Metallurg (virs 4000 min.), Čerepovecas Severstaļ (virs 2600 min.), Novosibirskas Sibir (virs 2400 min.), Maskavas CSKA (virs 2300 min.). pirmajās divās KHL sezonās īsta “junioru nometne” bija Pjotra Vorobjova trenētā Lada (Toljati), kas divus sezonu gaitā “junioriem” izdalīja virs 3300 minūtēm kopējā spēles laika.

visvairāk junioru uz KHL ledus ir iemānījusi CSKA vienība – 17 jauno hokejistu; nedaudz atpaliek Čehovas Vitjaz ar 16 “rekrūšiem”. šaubu nav, spēļu prakse CSKA ierindā attiecīgajiem puišiem lieti noderēja izcīnot Harlamova kausu 2011. gada pavasarī. interesanti, ka CSKA klubā pie diriģenta pults ir nonācis ex-dinamietis – Juliuss Šuplers, kurš Rīgā ar junioru “audzināšanu” neaizrāvās. Maskavā Šuplers sola jauno spēlētāju “auklēšanas” tradīcijas turpināt un spēles laiku dot…

kopumā varētu secināt, ka junioriem draudzīgākās ir tās komandas, kurām jau ilgāku laiku pirms regulārā čempionāta noslēguma “ir jau viss skaidrs un neko no tabulas nevajaga”. atsevišķos gadījumos, kā piemēram Vitjaz un Novokuzņeckas Metallurg, secinājums sakrīt ar realitāti. tomēr vienādības zīmi starp jēdzieniem “netikšana play off” un “daudz junioru” īsti nevajadzētu likt. piemēram, CSKA savus juniorus laida laukumā ar intensitāti 700 – 900 minūtes sezonā, neatkarīgi no dispozīcijas tabulā. turklāt lielākais “junior-minūšu” skaits attiecas uz 2009./2010. g. sezonu, kad “armijniekiem” situācija tabulā bija ilgi un īpaši aktuāla – viņi tikai īsi pirms dinamiešiem regulārā čempionāta noslēguma daļā nodrošināja vietu izslēgšanas spēlēs un turpināja cīnties par “labāku” pretinieku. tiesa, play off-ā CSKA sastāvā uzspēlēja tikai divi no septiņiem sezonas gaitā iemēģinātajiem junioru vecumam atbilstošajiem – uzbrucēji Ņikita Filatovs (1990.) un Vjačeslavs Kuļomins (1990.).

ko ar jaunajiem darīs Peka?

Rīgas Dinamo aktuālā galvenā trenera Pekas Rautakallio vārdam līdzi nāca reputācija, kas starp vērtībām ierindoja tādus jēdzienu kā “stingrība”, “disciplīna”, “smags darbs treniņos”, arī “uzticēšanās jaunajiem”. par dažu jēdzienu atbilstību patiesībai dinamieši esot jau pārliecinājušies treniņnometnes gaitā. vai jauniešus “mīloša” trenera tēls būs “pie veselības” arī Rīgā sezonas gaitā?

no jaunās sezonas Dinamo klubam ir jauniešu rezerves “divos stāvos” – pa vienai komandai MHL A un B divīzijās. teorētiski varētu pieņemt, ka kadriem un to sagatavošanas iespējām ir jābūt. ja tomēr Dinamo sistēmas MHL komandu “raža” netiek izmantota, tad atliktu jautājums – nemākam vai negribam?

izziņām: KHL_klubu_junioru_vecuma_hokejisti_3_sezonas_2008-2011

[Kristiāna Pelša foto fiksēts Dinamo pārbaudes spēlē pret Novosibirskas Sibir 2011. gada 3. augustā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Ronalda Cinka foto fiksēts Dinamo pārbaudes spēlē pret Tamperes Ilves 2009. gada 27. augustā; autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

ko Dinamo un KHL “dara” ar draftētajiem?

kad tika izveidots KHL drafts, tā “labumi” un nozīme vēl nebija īsti saprotami, taču tas, ka KHL drafts var radīt sarežģījumus, kļuva skaidrs uzreiz. priekšstatu par KHL draftu neuzlaboja arī tā trešās reizes TV translācija, kurā visā krāšņumā uzrādījās pasākuma “pieticība”. protams, līdz “špikotās” versijas – NHL drafta – jēgai un pasniegšanas prasmei KHL draftam ir tikpat tālu, cik KHL organizācijai līdz NHL. tomēr KHL drafts pastāv un ar to KHL klubiem ir jārēķinās.

klubu drafta stratēģija

KHL drafta norises laiks, kas ir 3 – 4 nedēļas agrāks nekā NHL-ā, un jaunākais draftējamais vecums, kas KHL-ā ir atļauts par 1 gadu jaunāks, nav izvēlēti tikai tāpēc, lai būtu savādāk. KHL drafta “modelī” ir skaidri saskatāma ne tikai vēlme soli (mēnesi, dzimšanas gadu) “būt priekšā” NHL draftam, bet arī ideja “pieturēt” vietējos Krievijas hokejistus KHL-ā. proti, ja šogad NHL draftā jaunākais vecums ir 1993. gads, tad KHL – 1994. gads (2009. gada KHL draftā – 1992.g., 2010. g. draftā – 1993.g.). attiecīgi pastāv doma pievilināt & salīgumot Krievijas un “citas Eiropas” jauniešus vēl pirms NHL klubiem ir tiesības tos draftēt. cik iedarbīgs ir šis vingrinājums, varēs izvērtēt ilgākā termiņā. bet jau tagad šo ideju nereti “salaiž dēlī” klubu vēlme nodraftēt “importa” puišus, turklāt no iespējami vecākā gala. piebilde: KHL draftā maksimālais pieļaujamais vecums ir U-21 (2011. gadā – 1990. g. dzimušie; 2010. gadā – 1989. g. dzimušie; 2009. gadā – 1988. g. dzimušie).

katrs KHL klubs līgas attiecīgo nosacījumu robežās izvēlas savu drafta stratēģiju. no tās tad daļēji arī var izprast kluba sastāva komplektētāju domāšanas virzienu un nākotnes “kalšanas” politiku, kā arī dažkārt pamanīt komandas “sāpīgās vietas” un nepilnības, kuru lāpīšanas mēģinājumi ir saskatāmi arī draftā. piemēram, konkrētu pozīciju spēlētāju izvēlē. piemēram, Čerepovecas Severstaļ 2010. gada draftā vien “aizrunāja” 3 vārtsargus…

Dinamo gadījums

Dinamo ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs vairākkārt ir norādījis, ka Dinamo galvenais stratēģiskais “štrihs” ir talantīgāko Latvijas jauno hokejistu “nosargāšana” – t.i. draftēšana. “Nevēlamies pēc tam viņus no citiem atpirkt,” pirms KHL 2010. gada drafta komentēja Sējējs. protams, runa ir par spēlētājiem, kuriem nav spēkā esoši līgumi ar Dinamo/HK Rīga (vai savulaik Dinamo Juniors). kā zināms, Latvijas hokejistu “pasargāšana” ir izdevusies daļēji… divreiz spilgtus Latvijas talantus Dinamo “selekcioāriem” no deguna priekšas nocēla Krievijas klubi. 2009. gadā Kasparu Daugaviņu vienu izvēli pirms rīdziniekiem nodraftēja Ņižņijnovgorodas Torpedo, kas togad vispār draftēja tikai 2 hokejistus. tiesības uz Daugaviņu Dinamo tomēr ieguva, mainoties ar drafta secībām 2011. gadā. taču ar to tika “nogulēts” Zemgus Girgensons, kuru 2011. gada draftā pirms rīdziniekiem “nocēla” Maskavas CSKA. jāteic, ka Latvijas hokejistu “tiesiskā noturēšana” Dinamo draftētājiem ir izdevusies daļēji. piebilde: vēl viens Latvijas hokejists “aizgāja prom” 2010. gada KHL draftā, kad OHK Dinamo ar 183.-šo kopējo numuru izvēlējās Artjomu Dašutinu, kurš pēc tam 2010./2011. g. sezonu nospēlēja OHK Dinamo jauniešu komandā Šerif (kas kopš 2011. gada pieņem nosaukumu HK MVD). tiesa, Dašutins nebija Rīgas Dinamo “nopietno interešu” sfērā, ko apliecina arī Rīgas kluba tā gada draftēšanas gaita – rīdzniekiem pirms OHK Dinamo “liktenīgā” draftējuma bija iespēja 6 reizes nosaukt interesējošo spēlētāju.

otra Dinamo veikto drafta izvēļu “jēga” ir meklējumi konkrētās pozīcijās. Normunds Sējējs pirms tā paša 2010. gada drafta nosauca ne tikai “hronisko vājību” – centra uzbrucēju, bet arī “aizsargu ar labās rokas satvērienu”. šajā gadījumā runa ir ne tikai par Latvijas pārstāvjiem. ja centrus Dinamo ir “pieteikuši” katrā no 3 notikušajām KHL drafta procedūrām, tad aizsargu Dinamo ir draftējuši tikai vienu reizi. un tas nebija 2010. gadā, kad, acīmredzot, drafta uzdevums attiecībā uz aizsarga pozīciju izpildīts netika. vispār no 14 hokejistiem, kurus Rīgas klubs 3 gadu gaitā ir draftējis, dominējošā daļa ir 12 uzbrucēji, tos “nedalot” pa posteņiem. aizsargi un vārtsargi ir draftēti tikai pa vienam. acīmredzot, joprojām spēkā ir pārliecība, ka aizsargu Latvijā netrūkst…

starp citu Rīgas Dinamo ir viena no četrām KHL komandām, kurā oficiālajās KHL spēlēs ir uzspēlējis vislielākais pašu draftēto hokejistu skaits. pa 3 draftētajiem spēlētājiem ir uzspējuši uzspēlēt Rīgas Dinamo, Maskavas CSKA, Čerepovecas Severstaļ un Maskavas Spartak komandās. šos klubus, atkarībā no skatpunkta, var dēvēt par pragmatiskākajiem draftētājiem ar augstāko drafta lietderību vai arī neizvēlīgākajiem draftētājiem ar principu “labāk zīle rokā…”. lai vai kā, taču šo klubu loģiskais princips liek tiem būt ātrākās drafta lietderības līderiem.

piebilde: līdzās trijiem Rīgas kluba draftētajiem hokejistiem, kas spēlējuši KHL oficiālajās spēlēs – Robertam Bukartam, Andrim Džeriņam un Ainaram Podziņam – ir arī ceturtais. vārtsargs Kristers Gudļevskis 3 oficiālajās spēlēs bija pieteikts kā Dinamo otrais vārtsargs, taču pie spēles laika netika.

kopumā tikai 9 klubi KHL-ā ir savos laukumos dabūjuši un/vai laiduši pašu draftētos hokejistus, bet pārējie vai nav uzticējušies “jaunieguvumiem”, vai arī – nav dabūjuši tos, kurus nosaukuši par draftētiem. vēl loģiska versija – ja draftēji jaunākie iespējamie gadi, tad jaunie hokejisti vēl ir ceļā uz “lielo komandu”. no pirmā KHL drafta ir pagājušas tikai 2 pilnas sezonas. piemēram, NHL-ā, kur gan ir atšķirīgi draftam atļauto vecumi, ir normāla parādība, ka 1-3 pēdējo gadu draftētie hokejisti attiecīgajā klubā pie “lielās šprices” vēl netiek. ja pieņem, ka KHL sāk draftēt vienu gadu “agrāk”, tad vidējais gaidīšanas ilgums palielinās par to pašu gadu. to varēs novērtēt tikai ilgākā termiņā, tomēr jau tagad ir skaidrs ka pirmajās 2 sezonās daudzi KHL klubi, nezinot un/vai meklējot sava drafta jēgu, iespējas ir izsējuši, atdevuši vai neizmantojuši.

Rīgas Dinamo izvēlētie hokejisti KHL draftā:

drafta gads	kopējais nr.	hokejists	dz.g.	ampluā, ārvalsts
2011.	39.	Teodors Bļugers	1994.	centrs
2011.	68.	Alexander Ruuttu	1992.	centrs, Somija
2011.	121.	Jarrod Rabey	1992.	aizsargs, ASV
2011.	128.	Toms Andersons	1993.	uzbrucējs
2010.	37.	Edijs Rinke – Leitāns	1991.	uzbrucējs, Vācija (Latvija)
2010.	59.	Edgars Lipsbergs***	1989.	centrs
2010.	89.	Victor Rask	1993.	centrs, Zviedrija
2010.	122.	Niclas Lucenius	1989.	centrs, Somija
2010.	147.	Kristers Gudļevskis**	1992.	vārtsargs
2010.	175.	Kristiāns Pelšs	1992.	uzbrucējs
2009.	13.	Roberts Bukarts	1990.	uzbrucējs
2009.	26.	Roberts Jekimovs***	1989.	uzbrucējs
2009.	59.	Ainars Podziņš	1992.	uzbrucējs
2009.	82.	Andris Džeriņš	1988.	centrs
				–
* boldēti tie spēlētāji, kas jau ir spēlējuši KHL. ** Kristers Gudļevskis ir bijis pieteikts KHL oficiālajām spēlēm. *** Edgars Lipsbergs un Roberts Jekimovs ir spēlējuši Dinamo sistēmā – fārmklubā vai jauniešu komandā.
–

ne-Dinamo KHL draftētie Latvijas hokejisti:

drafta gads	kopējais nr.	hokejists	dz.g.		KHL klubs
2011.	28.	Zemgus Girgensons	1994.		CSKA (Maskava)
2010.	183.	Artjoms Dašutins	1993.		OHK Dinamo (Maskava)
2009.	35.	Kaspars Daugaviņš	1988.		Torpedo (Ņižņijnovgoroda)

*

KHL drafta “unikumi”

dominējoši lielākā daļa KHL klubu draftā neiztiek vai pat aizraujas ar “ārzemju” – t.i. ne-Krievijas, ne-Baltkrievijas, ne-Kazahstānas – hokejistu ierakstīšanu savos drafta reģistros. dažkārt var rasties sajūta, ka tā ir sava veida pieaugušo rotaļa, kurai ar realitāti nav daudz kopīgu iezīmju. ja cerības tiek liktas uz “lielu un varenu” KHL vai draftēto sagaidīšanu vismaz vecumdienās, kaut kādu loģiku var atrast. ja vēl draftētāju sirdis un fantāziju sāk sildīt atmiņas par vēl neseno NHL lokautu un cerības uz attiecīgo spēlētāju neizdošanos Ziemeļamerikā, tad nemaz tik nereāla “importa stāru” draftēšana neliekas.

KHL drafta “čempioni” ir Mitišču Atlant, kas 3 gados ir draftējuši 29 spēlētājus, un Sanktpēterburgas SKA, kas “aizrunājuši” 26 spēlētājus. uz kopējā fona tas izskatās pēc mērenas lielummānijas, kas kā putekļusūcējs ir “ierāvusi” gan potenciālos ārzemju spēlētājus, gan vietējos talantus, gan vēl kaut ko ar domu, ka pēc tam šķiros. ja Atlant divus draftētos šajās 2 sezonās ir dabūjis laukumā, tad no SKA 26 draftētajiem oficiālajās KHL spēlēs laukumā nav devies neviens!!! vai nu SKA ir ņēmušies, mainījušies vai citādi vingrinājušies drafta tirgū ilgtermiņa nākotnes vārdā, vai arī – pagaidām pilnīgā bezjēgā.

dažiem klubiem draftēto skaitu nedaudz palielina 2011. gada jauninājums – drafta izvēles numurs tiek piešķirts arī klubu pasargātajiem spēlētājiem, kuri spēlē attiecīgā kluba hokeja skolu sistēmā, bet kuru mēģinājis izvēlēties “svešs” klubs. jāpiebilst, ka SKA un Atlant nevienu “savējo” neaizsargāja; turklāt Atlant-am šādu aizsargāšanas tiesību nav, tāpat kā vēl 5 klubiem KHL-ā. šādu tiesību nav arī Rīgas Dinamo klubam, kuram nav attiecīgā vecuma sporta skola, bet esošā HS Dinamo sistēma vēl vecuma ziņā nav izaugusi līdz KHL drafta atļautajam vecumam. P.S. savu skolu audzēkņus 2011. gada draftā nācās aizstāvēt 11 klubiem. visbiežāk to darīja Salavat Julajev (3 reizes), Lokomotiv un Vitjaz (pa 2 reizēm). maksimālais “aizsargājamo” skaits katram klubam, kuram ir tādas tiesības, bija 3 jaunie spēlētāji.

“patriotisma vilnis”

par “vietējiem” KHL-ā tiek uzskatīti Krievijas hokejisti ar nelielu Baltkrievijas un Kazahstānas hokejistu piešprici. tāpat KHL reģistros par Krievijas hokejistiem tiek uzskatīti krievu izcelsmes hokejisti ar “pilnīgu” ārvalstu pavalstniecību – piemēram, Andrejs Bikovs, kurš citviet skaitās Šveices hokejists, vai Maksims Matuškins, kuram fiksēta Zviedrijas hokeja pavalstniecība.

vienīgais KHL klubs, kurš piedalījies visos 3 draftos un visos ir “izticis” tikai ar “vietējiem”, ir Ņižņekamskas Ņeftehimik. turklāt Ņeftehimik katrā draftā ir izvēlējies jaunākā iespējamā gada dzimušos: 2009. g. draftā – 1992. g. dzimušos; 2010. g draftā – 1993.-os gadus; šogad – 1994. gadā dzimušos. faktiski Ņeftehimik iemieso ideālo “sava (Krievijas & co.) hokeja” attīstīšanas sistēmu.

daži KHL klubi tieši pēdējā draftā ir pamainījuši savu politiku un atteikušies no importa zvaigžņoto divdesmitgadnieku rezervācijām, pievēršoties savējiem 16-17 gadus jaunajiem hokejistiem. tā, piemēram, Magņitogorskas Metallurg iepriekš draftā “niekojās” ar dažādu vecumu hokejistiem un ārzemniekiem, bet 2011. gadā – tikai vietējie un tikai 1994. gadā dzimušie. arī Maskavas OHK Dinamo kopš 2010. gada drafta orientējas uz jaunajiem vietējiem; izņēmums bija Artjoms Dašutins ar Latvijas hokeja pavalstniecību.

tomēr joprojām “importa” spēlētāju draftēšana ir ļoti populāra KHL klubu menedžeru vidū. daži KHL klubi pat ir “krituši” uz konkrētām nācijām. piemēram, Avtomobiļist “uzkrājumā” ir 5 “svešie”, no kuriem četriem ir Slovākijas pavalstniecība, bet piektajam – Čehijas.

arī Rīgas Dinamo nav pretojies kārdinājumam nodraftēt ne-Latvijas hokejistus. ja pieņemam, ka Ainars Podziņš un Edijs Leitāns-Rinke ir Latvijas hokejisti, tad Rīgas klubs 4 sezonu summā ir draftējis 4 ārzemniekus. starp citu, ar vienu no tiem (Niclas Lucenius) ir panākta vienošanās par spēlēšanu komandā no 2011./2012. g. sezonas.

P.S. citi drafti

28. maija drafts Mitiščos jau ir pagātne, un “visi skatieni” ir pavērsti uz svarīgākajiem draftiem Ziemeļamerikā, kur neapšaubāmi svarīgākais ir NHL drafts, kas norisinās tieši 25. – 26. jūnijā pēc Ziemeļamerikas laika uzskaites. 1. kārtā (pirmo 30 draftēto skaitā) neviens Latvijas hokejists nav “aizgājis”; patiesībā nekad līdz šim neviens Latvijas hokejists nav bijis draftēts NHL 1. kārtā. augstākais NHL drafta numurs (30.) “pieder” Sandim Ozoliņam, bet 1991. gadā #30 “ietilpa” 2. kārtā.

daudz cerību nav arī attiecībā uz NHL 2011. gada drafta pārējām kārtām. NHL skautu oficiālajā gala rankingā pirms 2011. gada drafta nebija neviena Latvijas hokejista. lai gan, kamēr drafts nav beidzies, tikmēr iespējas pastāv.

bez NHL drafta interesentu uzmanību “piesien” Ziemeļamerikas jaudīgāko junioru līgu drafti. 29. jūnijā ir paredzēts ne-Zimeļamerikas spēlētāju drafts (CHL Import draft) Kanādas elites junioru līgas jumta organizācijā CHL, kas vieno Kanādas 3 galvenās junioru līgas – OHL (Ontario Hockey League), QMJHL (Quebec Major Junior Hockey League) and WHL (Western Hockey League). šajā draftā kanādas junioru elites klubi norezervē ar limitu noteiktos ārzemniekus, un savā izvēlē šie klubi ir eksperimentālāki nekā pieaugušo elite. 2010. gada CHL draftā tika pieteikti 3 hokejisti no Latvijas; šosezon tikpat labi tie varētu būt 3, 1 vai neviens. katrā ziņā, ir Latvijas jaunie hokejisti, kas “cer” uz CHL draftu. piemēram, ir lauzts HK Rīga un aizsarga Ņikita Koļesņikovs (dz. 1992.) līgums, jo, kā skaidro pats hokejists, viņam ir piedāvājums “caur” CHL draftu “iekļūt” Kanādas junioru elitē.

savukārt, ASV galvenās junioru līgas USHL (United States Hockey League) drafts, kurā “ņem” visus spēlētājus un nevis tikai ne-ziemeļamerikāņus, ir jau noticis pavasarī, un tajā nosaukti divi Latvijas hokejisti. uzbrucējs Teodors Bļugers (kā Teddy Blueger; dz. 1994.) ar kopējo 67. numuru ir aizrunāts no USHL kluba Sioux City Musketeers puses, bet aizsargs Ralfs Freibergs (dz. 1991.) – ar 110. numuru “norezervēts” klubam Waterloo Black Hawks.

lasāmvielai:

• KHL 2011. gada draftēto saraksts – khl.ru
• KHL Centrālā skautu biroja direktora Borisa Jemeļjanova intervija pirms KHL 2011. gada drafta – allhockey.ru
• KHL 2010. gada draftēto saraksts – khl.ru
• KHL 2009. gada draftēto saraksts – khl.ru
• Dinamo ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs par KHL 2011. gada draftu – sarauj.com
• Normunds Sējējs par KHL 2010. gada draftu – dinamoriga.eu, unity.lv
• N. Sējējs par KHL 2009. gada draftu – dinamoriga.eu, tvnet.lv
• NHL skautu potenciāli draftējamo rankings pirms NHL 2011. gada drafta – nhl.com
• USHL aktuālā drafta rezultāti – ushldraft.com
• par Latvijas hokejistu aizrunāšanu KHL, NHL, CHL draftos, par Dinamo draftiem (līdz 2010. g., ieskaitot): tepat

skatīt KHL katra kluba draftēto sarakstus (2009. – 2011.): petrovich27_KHL_drafti_2009-2011

[fotoattēlos. Rīgas Dinamo visu laiku drafta pirmās “izvēles” – Roberta Bukarta foto fiksēts 2010./2011. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Kristera Gudļevska foto fiksēts Dinamo spēles dienā pret Jugra 2010. gada 26. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). trešajā fotoattēlā – Ņikita Koļesņikovs HK Rīga spēlē pret Mitiščinskije Atlanti 2011. gada 11. martā; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

“mēbeļu pārbīdes”. KHL, VHL, MHL, MHL “B grupas” aprises 2011./2012. g. sezonai

KHL organizācija Krievijas hokeja saimniecības sakārtošanā ievēro pieklājīgu ātrumu – 1 līga / gadā. 2008. gadā tapa piramīdas smaile KHL, 2009. gadā radās MHL, 2010. gadā – VHL, 2011. gadā tiek veidota MHL “otrā līga”. šaubu nav – “būvdarbi” netiek iestudēti tukšā vietā, par pamatiem tiek izmantotas iepriekšējo gadu desmitu iestrādes, kas pirms tam funkcionēja Krievijas Superlīgas, Krievijas Augstākās līgas un citu līg-veidīgu organizāciju veidolā. tagad “vecā kārtība” tiek likta jaunos rāmjos vai vismaz tiek mēģināts to darīt. pilnīgi droši Krievijas hokeja saimniecības pārbūves hokeja interesentus Latvijā interesētu attālināti, ja vien šī KHL veidotā hokeja “mehānismā” nebūtu piejūgti zobrati no Latvijas – Dinamo, HK Rīga un arī topošā jauniešu komanda MHL “otrajam līmenim”.

KHL. otrais piegājiens Slovākijā

KHL paplašināšanas politikas postulāti un atskaņas 3 sezonu laikā ir paspējušas aptvert plašu diapazonu – no nepamatotas vai daļēji pamatotas bravūras līdz fantastikai pasaules lielā hokeja kartes paplašināšanā. līdzšinējās 2 starpsezonās tomēr trokšņa ir bijis vairāk nekā reālas “invāzijas”. KHL-u līdzšinējās sezonās ir papildinājušas tikai “iekšzemes” komandas – Avtomobiļist un Jugra, bet visi pārējie solījumi Lietuvas, Ukrainas, Zviedrijas u.c. valstu vienību izskatā ir palikuši sapņojumu līmenī. vismaz pagaidām. tiesa, šajā starpsezonā atkal pilnā nopietnībā izsludināta Popradas Lev “pieņemšana”. šoreiz būšot “pa īstam”. to gan varēs pilnīgi droši teikt sezonas sākumā. jā, un vēl šo 3 sezonu “atbirums” ir 3 klubi. Voskresenskas Himik, Toljati Lada un 1 vienība, kas palika pāri Maskavas Dinamo un Balašihas HK MVD apvienojoties vienā komandā – OHK Dinamo. līdzšinējo 3 sezonu “bilance” ir vienkārša: -1 (+2/-3).

KHL paplašināšanas politikas “jaunā strāva” ir ilgāka termiņa plānošanas ieviešana. ja iepriekš bija populāri solījumi “jau no nākamās sezonas”, tad tagad KHL amatpersonu runu plūdos sāk parādīties paziņojumi “pēc sezonas” un vēlāk. tādu nav daudz, bet tomēr izskatās, ka paplašinātāji ir nedaudz apdedzinājušies, strebjot karstu. iespējams, darbības kļūst pragmatiskākas; jācer, ka to nosaka skaidra saprašana, ka uzreiz, viena gada laikā “piramīdas” var uzbūvēt tikai pasakās par Ēģiptes faraoniem…

šajā starpsezonā oficiāla “zaļā gaisma” un uzņemšana paziņota tikai Popradas Lev sakarā, bet pārējās versijas, kas izskanēja sezonas gaitā, ir atliktas tālākos plauktos. labākajā gadījumā tiek saukti aiznākamās (2012./2013.) vai pat attālāku sezonu gadi. savukārt daži citi nosaukumi no darba kārtības ir izņemti.

kā KHL jaunpienācēji 2012./2013. g. sezonā tiek nosauktas vairākas vienības, no kurām kā salīdzinoši nopietnākās vai vismaz oficiālāk cilātas tiek 2 versijas – komandas no Leipcigas un Milānas. lietas Vācijā ir sabīdījušās tiktāl, ka ir izveidots un 15. aprīlī noreģistrēts jauns hokeja klubs Torpedo Leipzig (oficiālāk – PHC Torpedo Leipzig), atceļot versijas un minējumus, ka KHL Leipcigas klubs tapšot veidots tiešā veidā no esošās IceFighters Leipzig vienības. savukārt, Hockey Milano Rossoblu savā mājaslapā jau “nopopularizējušies”, ka 2012./2013. g. sezonā izdaiļos KHL karti. Aleksandrs Medvedevs, labi zināmais KHL paplašināšanas runasvīrs, par 2012./2013. g. sezonas jaunpienācēju ir nosaucis arī HC Slovan Bratislava, taču ko gan viņš 3 gadu laikā nav sastāstījis… kamēr nesāksies attiecīgā sezona, ticības “koeficients” nav augsts.

tomēr nav tā, ka KHL-ā tiek ielaisti visi, kas grib vai “izliekās” gribam. “zaļo gaismu” nav dabūjuši Minskas Junost, bet daži Krievijas klubi gaida savu kārtu, mēģinot sakārtot infrastruktūras lietas ar uzsvaru uz atbilstošu halli. kā mērķi – iestāšanos KHL – dažādos laikos ir deklamējuši vairāki Krievijas klubi, galvenokārt no VHL “plauktiem”. pagaidām racionālākās darbības šajā virzienā ir iestudējuši Tjumeņas Rubin (agrāk – Gazovik), par atgriešanos lielajā hokejā runā un, šķiet, arī rīkojas Toljati Lada. termiņi ir saukti dažādi un, protams, vēlamā formā. Rubin ar jaunas halles celtniecību un tikšanu KHL-ā cer tikt galā līdz 2012./2013. g. sezonas sākumam, bet Lada kluba vadoņi kā atgriešanās sezonu nosauc – 2013./2014. citi pretendenti no Krievijas, salīdzinot ar Rubin un Lada, tiek vērtēti kā attālāki. galu galā KHL mēģina kļūt starptautiskāka, bet savus “vietējos” var “paturēt” arī VHL rāmjos, nepieciešamības gadījumā rotējot “pārpalikumus” starp KHL un VHL.

kā zināms, KHL klubu skaitu nosaka ne tikai jaunpienācēju pieplūduma intensitāte, bet arī klubu aizvadīšana “pa skuju” taku. 2011. gada starpsezonā KHL “aizgājēju” sarakstu draud papildināt Jekaterinburgas Avtomobiļist, kas jau ne pirmo sezonu mokās ar finanšu nebūšanām. kluba parādsaistības, saskaņā ar līgas nosacījumiem, ir jānokārto līdz 31. maijam. ja tas nenotiek, tad kluba dalība KHL būs atkarīga no līgas vadoņu labvēlības, vēlmes līgā “nourēt” 24 vienības un iespējām “automobīlistu” atstāto robu aizstāt ar citu versiju. piemēram, iepriekš bija runa – ja Rubin uzsāk halles būvniecību, tad KHL varētu atļaut Tjumeņas klubam startēt KHL-ā arī pirms halles pabeigšanas. tomēr KHL viceprezidents Vladimirs Šalajevs ir jau paziņojis, ka Avtomobiļist “izslēgšanas” gadījumā, ja tāds būs, šo “caurumu” nemēģinās aizbāzt ar citiem klubiem.

VHL kā tranzītlīga

klubu skaita ziņā ietilpīgāka plāno kļūt arī VHL, kas savā pirmajā sezonā (2010./2011.) pulcināja 20 komandas. uzņemšanas iesniegumu termiņš bijis 15. maijs, bet 31. maijā ir paredzēts noteikt VHL skaitlisko sastāvu nākamajai sezonai. arī VHL paplašināšanas sakarā ir cilāti daudzu komandu nosaukumi, taču VHL rīkotājdirektors Germans Skoropupovs par reālākajiem pretendentiem nosauc Donbass (Doņecka), Kriļja Sovetov (Rostova-pie-Donas), Sokol (Krasnojarska), Titan (Kļina). bet pārējās versijas ar Karagandas, Krasnodaras, Ļipeckas, Prokopjevskas, Samaras, Voroņežas, Voskresenskas klubu dalību VHL-ā pagaidām nopietni netiekot izskatītas. vismaz kontekstā ar jauno – 2011./2012. g. sezonu.

ar Ukrainas čempionvienības – Doņeckas Donbass uzņemšanu VHL plāno kļūt vēl starptautiskāka. proti, VHL pirmajā sezonā čempionātā piedalījās Ustjkamenogorskas Torpedo no Kazahstānas, bet tagad “importa” klubu skaitu dubultotu. savukārt, Krasnojarskas Sokol un Kļinas Titan 2010./2011. g. sezonu aizvadīja Krievijas 1. līgā (kas šajā sezonā oficiāli saucās – Первенство России по хоккею среди клубных команд регионов = Krievijas reģionu klubu komandu meistarsacīkstes). Kļinas Titan pirms sezonas (2009./2010.) spēlēja Krievijas Augstākajā līgā, taču dažādu iemeslu dēļ uz VHL pirmo sezonu nekvalificējās. vēl viens potenciālais jaunpienācējs ir Rostovas-pie-Donas Kriļja Sovetov, kas iepriekšējā sezonā Krievijas “civilizētajā” hokeja kartē nav bijis manāms. vēl aprīļa beigās tas pats Skoropupovs Rostovas-pie-Donas kluba centienus virzienā uz VHL vērtēja ļoti skeptiski, saskatot kluba pieteikumā vēlmi atkal “kašķēties” par Kriļja Sovetov nosaukumu un saredzot “aiz projekta” Maskavas Kriļja Sovetov kādreizējos “atkritējus”. pagaidām skepse ir pieklususi.

“apmierināta” arī Balašihas pilsētas pārstāvju vēlme savā pilsētā “ieviest” VHL komandu. OHK Dinamo vadība ir oficiāli paziņojusi par sava fārmkluba, kas pirmajā VHL sezonā startēja ar nosaukumu Dinamo (Tvera), un jauniešu komandas Šerif, kas 2010./2011. g. sezonā arī mitinājās Tverā, pārcelšanu uz Balašihu. Tverā apmeklētība neesot bijusi un fārmus tuvāk Maskavai vajagot…

vēl pirms oficiālas gala lēmuma pieņemšanas par jaunuzņemto vai “aizgājēju” skaitu līgā VHL vadoņi jau ir nodefinējuši, ka VHL-ā 2011./2012. g. sezonā būšot 24 komandas, kas vienādā skaitā sadalītas 4 divīzijās. ja pretendentu būs vairāk, tad jaunuzņemtie tikšot atlasīti pēc konkursa principa.

cita starpā VHL vadoņi rēķinās ar līgas komandu rotāciju – proti, daļa komandu VHL-u saskata kā “pagaidu līgu” pirms pievienošanās “lielajam” KHL-am. tādiem “gaidītājiem” sevi pieskaita jau minētās Tjumeņas Rubin un Toljati Lada vienības, kā arī jaunpienācējs no Ukrainas – Doņeckas Donbass. acīmredzot, KHL ir pamainījis taktiku Ukrainas “pievēršanai”, atceroties ar ko beidzās (nesākās) Budiveļņik skaļi izsludinātās gaitas KHL-ā un paredzot papildināšanos “soli pa solim”.

MHL jaunās sejas

jau marta sākumā MHL oficiāli izsludināja 3 jaunu komandu uzņemšanu līgā. kā jaunpienācēji Jaunatnes hokeja līgā tika nosaukti – “Tatru Vilki” (Tatranski Vlci; Popradas Lev jauniešu komanda), Stupino Kapitan un Hantimansijskas Jugra jauniešu komanda, kas vēlāk izvēlējās nosaukumu Mamonti Jugri.

MHL veidotāji un vadītāji par vēlamo versiju uzskata 32 komandu dalību MHL čempionātā, veidojot visās divīzijās vienādu komandu skaitu. MHL otrajā sezonā, kad startēja 29 komandas, kalendārs sanāca nelīdzens – komandām atšķīrās spēļu skaits.

organizatoru plānus attiecībā uz 32 komandu “komplektu” teorētiski varētu izjaukt Astanas Baris rosīšanās, plānojot savas komandas startu MHL-ā. jau oficiāli ir izsludināta arī VHL komandas Toros (Ņeftekamska) jauniešu vienības pievienošanās MHL-am. taču MHL organizatori veido labu instrumentu, ar kura palīdzību nodarbināt “pārpalikumu”. runa ir par MHL “otro divīziju”.

pastāv arī iespēja, ka kāda no MHL esošajām un/vai jaunuzņemtajām vienībām šajā līgā 2011./2012. g. sezonā neuzspēlē. piemēram, finanšu problēmas joprojām seko Voskresenskas Himik klubam, kuru aizvadītajā sezonā MHL-ā pārstāvēja MHK Himik komanda. savukārt, par jaunuzņemto Popradas “Tatru Vilku” dalību nākamajā sezonā izskanēja pretrunīga informācija – pastāvot iespēja, ka Popradas jauniešu vienība uz sezonu tomēr iepauzē. bet oficiālais rupors hclev.ru nenoguris sludina, ka pauzēšana neesot taisnība un “vilki” MHL-ā cīnisies jau 2011. gada septembrī.

vēl viens MHL jaunpienācējs tiek solīts 2011./2012. g. sezonā VHL-ā pieteikumu iesniegušās Doņeckas Donbass jauniešu komandas izskatā. pagaidām gan tas ir tikai runāšanas līmenī, un nav arī skaidrs, kur Ukrainas jauniešu komanda tiek “tēmēta” – uz MHL “original” vai MHL otro divīziju.

MHL kartē ir atgriezusies Balašiha – kā jau minēts, OHK Dinamo ir oficiāli izziņojuši savas jauniešu komandas “nolikšanu” Balašihā. kas interesanti, ir reanimēts HK MVD vārds, kas tagad ir dots OHK Dinamo jauniešu komandai, aizmirstot par nosaukumu Šerif. faktiski kā MHL jaunpienācējs 2011./2012. g. sezonā plānojas Baltkrievijas komandai Dinamo-Šiņņik (Bobruiska), kurai paredzēts MHL-ā aizstāt Minskije Zubri komandu un pildīt Minskas Dinamo jauniešu komandas “pienākumus”. sliktā ziņa ir tā, ka līdz ar to Bobruiskas Šiņņik lielā komanda plāno pārtraukt dalību Baltkrievijas ekstralīgā un koncentrēties tikai uz MHL. starp citu, Baltkrievijas “tēvs” Aleksandrs Lukašenko, kuram ir liela teikšana arī Baltkrievijas hokeja norisēs, ir “rekomendējis” rotācijas arī Baltkrievijas klubu pārstāvniecībai KHL. “ideja” ir ieviest Minskas Dinamo un Minskas Junost savstarpējo cīņu par tiesībām spēlēt KHL. pagaidām tas ir palicis viedokļa līmenī.

MHL “otrā divīzija”

saskaņā ar MHL rīkotājdirektora Dmitrija Jefimova sniegto informāciju, MHL “otrajā divīzijā” jeb B grupā, kā to dēvē citos avotos, paredzēts satilpināt no 20 līdz 26 komandām. ģeogrāfiskā amplitūda paredzēta diezgan plaša… arī starptautiskā “garša” ir paredzēta, jo komanda tiekot veidota Latvijā un arī Baltkrievija esot ieinteresēta. lai nebūtu tālo pārlidojumu un attiecīgu ceļošanas izdevumu, MHL “otro ešelonu” ir paredzēts veidot pēc ģeogrāfiskā principa, par paraugu minot Kanādas junioru līgas. tas nozīmē, ka pirms izslēgšanas spēlēm dažādu reģionu komandām oficiāli uzspēlēt savā starpā nesanāks.

Rīgas Dinamo jau ir izsludinājusi, ka veido komandu ar “kodēto” nosaukumu HK Rīga 2 startam MHL “B grupā”, norādot komandas vecumu 16 – 18 gadu rāmjos. attiecībā uz “kodēto” nosaukumu atliek cerēt, ka komandas radītājiem nepietrūks radošās domas komandas nosaukuma izvēlē, neaprobežojoties ar esošas komandas nosaukuma un cipara krustojumu…

kopumā MHL otrais līmenis nav paredzēta kā zemāka vecuma (U-18) līga, bet pēc reglamenta to paredzēts pielīdzināt MHL kārtībai. līdzšinējās 2 sezonās MHL-ā griesti bija U-22 vecums, un, ja nekas nemainīsies “galvenajā” MHL, tad tādi paši vecuma rāmji prognozējami MHL “otrajai divīzijai”.

kā galvenais MHL “otrās divīzijas” komandu pieplūduma avots ir paredzēta Krievijas 1. līga. viens no attīstības scenārijiem paredz to, ka 1. līgas komandas “pāriet” MHL “otrās divīzijas” jurisdikcijā un 1. līgas čempionāts (t.i., Первенство России по хоккею среди клубных команд регионов) vairs netiek organizēts. taču šādam risinājumam ir arī opozīcija. piemēram, Samaras CSK VVS (Gaisa Karaspēka Centrālais Sporta Klubs) kategoriski nevēlas savu komandu sūtīt MHL B grupas apskāvienos, jo klubu neapmierina Jaunatnes līgas vecuma cenzs.

ir arī Krievijas reģioni, kas “no laimes nezina, kur likties” – t.i., ļoti priecīgi, jo prognozējami tik augstā līmenī līdz šim nav spēlējuši. piemēram, Rostovā-pie-Donas ar lielu entuziasmu ir ķērušies pie jauniešu komandas gatavošanas MHL “otrās divīzijas” pirmajai sezonai. tas tāpēc, ka iepriekšējā sezonā Rostovā-pie-Donas bija jāsamierinās galvenokārt tikai ar lokālas dabas priekšnesumiem, kas norisinājās amatieru Donas Hokeja Līgas (DonHL) ietvaros. starp citu, Rostovas-pie-Donas jauniešu komanda jau zinot savus pretiniekus savā MHL “B grupas” reģionā un nosauc šo sāncenšu bāzes pilsētas – Kurska, Perejaslavļa-Zaļesskija, Ribinska, Žukova.

lasāmvielai:

• Popradas Lev (HC Lev) oficiālā mājaslapa – hclev.ru
• par Popradas Lev komandas komplektācijas aprisēm un Avtomobiļist finanšu problēmām (2011-05-25) – sport-express.ru
• Popradas Lev atkal oficiāli uzņemts KHL-ā (2011-05-09) – khl.ru
• par PHC Torpedo Leipzig izveidi (2011. g. aprīlis) – mdr.de, hockeyweb.de, lvz-online.de
• par Hockey Milano Rossoblu startu KHL (2011-05-04) – hockeymilano.it
• par Avtomobiļist finanšu problēmām un iespējamo KHL pamešanu (2011-05-24) – sovsport.ru, allhockey.ru
• kopsavilkums par KHL paplašināšanas plāniem (2011-05-08) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Junost uzbrucēja Aleksandra Kitarova intervija (t.sk., par Junost netikšanu KHL; 2011-05-25) – belarushockey.com
• VHL rīkotājdirektors G. Skoropupovs par VHL paplašināšanas plāniem (2011-05-23) – vhlru.ru
• G. Skoropupovs par VHL paplašināšanas plāniem un pretendentiem (2011-04-30) – sovsport.ru
• MHL rīkotājdirektors Dmitrijs Jefimovs par MHL attīstības plāniem, MHL otro divīziju un tās čempionāta principiem utt. (t.sk., Baris jauniešu komandas “briešanu” MHL-am; 2011-04-24) – sport-express.ru
• MHL rīkotājdirektors Dmitrijs Jefimovs par MHL paplašināšanu un čempionāta izspēles kārtību, par MHL otro divīziju (t.sk. Donbass jauniešu komandas plāniem uz MHL pēc gada; 2011-04-29) – sovsport.ru
• Maskavas apgabala Arbitrāžas tiesa ieviesusi novērošanas procedūru nekomerciālajai sabiedrībai Hokkeinij klub “Himik”; bankrota lietas izskatīšana paredzēta 27 jūlijā (2011-05-11) – sport.rian.ru
• MHK Himik komandu nolemts gatavot MHL 2011./2012. g. sezonai (2011-04-27) – voskrhimik.ru
• VHL pirmās sezonas čempionu – Tjumeņas Rubin pārstāvji par plāniem, halles būvniecību utt. (solās 2012./2013. g. sezonā būt KHL-ā; 2011-04-29) – sovsport.ru
• Bobruiskas Dinamo-Šiņņik aizstās Minskije Zubri komandu MHL-ā (2011-05-25) – hcdinamo.by, mhl.khl.ru
• OHK Dinamo pārceļ savu fārmklubu Dinamo un jauniešu komandu Šerif no Tveras uz Balašihu (jauniešu komandai plānots nosaukums HK MVD; 2011-05-25) – dynamo.ru, mhl.khl.ru
• par Lada nākotnes plāniem, Lada-Arēnas celtniecību plānots pabeigt 2012. gada decembrī, Lada komandas atgriešanās KHL tiek lēsta 2013./2014. g. sezonā (2011-05-24) – sovsport.ru
• Lada ģenerāldirektors Andrejs Galaida par Lada nākotni, arēnas būvniecību un atgriešanos KHL pēc ne agrāk kā 2 gadiem (2011-04-28) – sovsport.ru
• Ņeftekamskas Toros jauniešu komanda pievienojas MHL (2011-05-17) – hctoros.ru, mhl.khl.ru
• Doņeckas Donbass iesniedzis pieteikumu uz VHL (2011-04-28) – hcdonbass.com, allhockey.ru
• Lukašenko ideja par nepieciešamību ieviest jauninājumu: Minskas Dinamo un Minskas Junost cīņu par tiesībām spēlēt KHL-ā (2011-05-06) – news.tut.by
• KHL direktoru padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Fetisovs par KHL paplašināšanu, Milānas kluba ienākšanu 2012./2013. g. sezonā, Āzijas “pievilkšanas” nepieciešamību (2011-05-06) – sovsport.ru
• Tatranski Vlci noliedz baumas par darbības uzsākšanas pauzēšanu un sola startēt MHL-ā jau no 2011./2012. g. sezonas – hclev.ru
• CSK VVS (Samara) ir pret iestāšanos MHL “otrajā divīzijā” (2011-05-19) – 63media.ru (Самарское обозрение), allhockey.ru
• Rostovā-pie-Donas gatavo jauniešu komandu startam MHL “otrajā divīzijā” (2011-05-19) – donnews.ru, mhl.khl.ru
• par sporta saimniecību un VHL komandas tapšanu nākotnē Krasnodarā (2011-05-17) – sovsport.ru
• Rīgas Dinamo par HK Rīga 2 izveidi dalībai MHL “B grupā” (2011-05-13) – dinamoriga.eu
• kopsavilkums par KHL paplašināšanas plāniem (2011-03-21): tepat

parādi Znarokam atdoti

kamēr Rīgas Dinamo gatavojas nākamajai play off kārtai un gaida pretinieka noskaidrošanos, Maskavas OHK Dinamo var sākt gatavoties nākamajai sezonai. interesanti, ka OHK Dinamo kluba vadība pretēji prognozētajam neesot gājusi ierasto ceļu komandas “neražas” gadījumā, atlaižot trenerus. darbs nākamai sezonai esot piedāvāts gan Oļegam Znarokam, gan Harijam Vītoliņam.

spēle nevienādos sastāvos kā klupšanas akmens

OHK Dinamo vadonis (prezidents) Mihails Tjurkins ir norezumējis: “Viss, kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus”. kas tieši šajā sērijā bija padarījis OHK Dinamo komandu “stiprāku”?

1. spēle mazākumā. OHK Dinamo, kas regulārajā sezonā varēja lepotties ar faktu, ka ir skaitliskā mazākuma labākā izturētāja visā līgā, pret rīdziniekiem šo savu trumpi nemācēja izmantot. patiesībā tas vairs nebija trumpis. no 16 komandām, kas iekļuvušas izslēgšanas spēlēs, Znaroka trenētajiem ir 15.-ais sliktākais rādītājs šajā parametrā (75,0%). švakāk ir gājis tikai Astanas Baris komandai. savukārt, rīdzinieki, kuru regulārajā sezonā ar mazākumiem tika galā salīdzinoši viduvēji, izslēgšanas spēlēs rāda cienījamu sniegumu mazākumā – 4. vieta (88,9%) 16 komandu starpā. tiesa, play off 1. kārtā vēl atlikušas 2 spēles un statistika, vismaz teorētiski, var koriģēties. tomēr principiāli ir skaidrs – jau sērijas sākumā znarokiešu paļaušanās uz “drošu spēli” mazākumā izgāzās, bet rīdzinieki sev šo komponenti manāmi uzlaboja.

2. spēle vairākumā. turpat arī apgriezti proporcionālā komponente. OHK Dinamo vairākuma realizācija ir bijusi 13.-tā labākā (11,1%) 16 komandu konkurencē. rīdziniekiem – 2. vieta play off komandu vidū (25,0%). pusi no saviem vārtu guvumiem sērijā (6 no 18) Rīgas Dinamo “salipināja” maskaviešu vārtos tieši vairākumā.

3. vārtu zaudējumi vairākumā. kā kronis spēlei nevienādos sastāvos ir elements, kas rīdziniekus “pavadīja” jau regulārās sezonas gaitā – prasme iemest mazākumā. Znaroka brigāde tam neatrada “pretindi” – 2 no 16 rīdzinieku vārtu guvumiem īstenoti, spēlējot mazākumā. lai arī tas notika rezultatīvākajās spēlēs, kur to nozīme nav tik izšķiroša, bet to “svars” ir zīmīgs.

kuri rīdzinieki ir bijuši lielākie OHK Dinamo pāridarītāji?

protams, punktu guvēji nav vienīgie uzvaru kaldinātāji. it īpaši, ja runa ir par izslēgšanas spēlēm. taču redzamākie gan. arī Znaroks par lielākajiem vaininiekiem minēja trijnieku: Dārziņš – Troters – M.Rēdlihs. šis virknējums nebija “slepenais ierocis” un pārsteigums maskaviešiem, jo regulārās sezonas 5 spēlēs tieši šie puiši bija visvairāk punktus guvuši rīdzinieku rindās pret OHK Dinamo. arī izslēgšanas  spēlēs Trotera trijnieks “nouguņoja”. vēl arī Sandis Ozoliņš “pieslēdzās”, šajā play off sērijā “sastrādājot” 6 rezultatīvas piespēles!

Rīgas Dinamo rezultatīvākie spēlētāji pret OHK Dinamo oficiālajās KHL spēlēs (neskaitot pārbaudes spēli):

1. Lauris Dārziņš 4+8 (2+4 regulārajā un 2+4 play off)
2. Broks Troters 6+5 (3+2 un 3+3)
3. Miķelis Rēdlihs 6+5 (4+2 un 2+3)
4. Sandis Ozoliņš 0+8 (0+2 un 0+6)
5. Guntis Galviņš 0+5 (0+4 un 0+1)

Rietumu konferences play off 1. posms (pēc 3. marta spēlēm):

komanda	1. sp.	2. sp.	3. sp.	4. sp.	5. sp.	6. sp.	7. sp.	sērijā
1. Lokomotiv	7:4	1:4			2:1 OT		5.III	3:3
8. Dinamo (Minska)			1:4	4:2		3:5
2. OHK Dinamo	1:2 OT	8:4			3:1			2:4
7. Dinamo (Rīga)			1:5	1:2 OT		1:2 OT
3. SKA	4:3 OT	4:3 OT						4:0
6. Spartak			5:2	4:3
4. Atlant	3:2 OT	2:5			2:1			4:2
5. Severstaļ			1:2	8:1		1:0

Rīgas Dinamo spēles pret Maskavas OHK Dinamo (slīprakstā – pārbaudes spēle):

datums, vieta		rezultāts		vārtu guvēji (asistenti)		RD vārtsargs
2011-03-03 Rīga		2:1 OT		Troters (Ozoliņš, M.Rēdlihs) Dārziņš (M.Rēdlihs)		Holts
2011-03-01 Maskava		1:3		Troters (Ozoliņš)		Tellkvists
2011-02-27 Rīga		2:1 OT		Ankipāns (Karsums) Kr.Rēdlihs (Dārziņš, Ozoliņš)		Holts
2011-02-26 Rīga		5:1		M.Rēdlihs (Troters, Dārziņš) Dārziņš (Galviņš, Troters) Ņiživijs (Cibuļskis, Roberts Petrovickis) Surovijs (Karsums) M.Rēdlihs (Dārziņš, Troters)		Tellkvists
2011-02-24 Maskava		4:8		Sprukts Troters (Ozoliņš, Cibuļskis) Hartigans (Ozoliņš, Ņiživijs) Ņiživijs (Hartigans, Cibuļskis)		Tellkvists (līdz 22:49); pēc tam – Holts
2011-02-23 Maskava		2:1 OT		Hartigans (Dārziņš, M.Rēdlihs) Cibuļskis (Hartigans, Ozoliņš)		Tellkvists
2011-01-20 Maskava		3:1		M.Rēdlihs (Dārziņš) Štāls (J.Rēdlihs) M.Rēdlihs (Ozoliņš)		Holts
2011-01-10 Rīga		4:2		Dārziņš (M.Rēdlihs, Galviņš) Troters (Dārziņš, Ozoliņš) Karsums (Sprukts, Galviņš) Troters (Dārziņš, M.Rēdlihs)		Holts
2010-12-22 Rīga		2:1 PM		M.Rēdlihs (Karamnovs) Ņiživijs [PM]		Tellkvists (līdz 65:00); uz PM – Lūsiņš
2010-10-25 Rīga		1:3		Dārziņš (Troters)		Tellkvists
2010-10-16 Maskava		2:1		M.Rēdlihs (Troters, Galviņš) Troters (Dārziņš, Galviņš)		Tellkvists
2010-08-24 Rīga		4:2		Kr.Rēdlihs (Sprukts, M.Rēdlihs) Surovijs (Ozoliņš, Hartigans) Laviņš (Sprukts, M.Rēdlihs) Ozoliņš (Hartigans, Surovijs)		Tellkvists

P.S. Dinamo sastāvs pret OHK Dinamo (2011-03-03). Hartigana, Ņiživija un Štāla atgriešanās ierindā nāca pašā laikā. vārtos: Holts atvairīja 34 no 35 metieniem (97,1%). aizsargi: Laviņš – Sotnieks; Ozoliņš – Cibuļskis; Kr.Rēdlihs – Galviņš. uzbrucēji: Karsums – Sprukts – Ankipāns; Ņiživijs – Hartigans – Surovijs; Dārziņš – Troters – M.Rēdlihs; Podziņš – Roberts Petrovickis – Štāls; 13.-ais uzbrucējs Andris Džeriņš bez spēles laika.

lasāmvielai & izziņām:

• Dinamo vs. OHK Dinamo spēles (2011-03-03) protokols – khl.ru
• spēles video – dinamoriga.eu
• OHK Dinamo piedāvājot jaunu līgumu Znarokam un Vītoliņam – sportbox.ru
• OHK Dinamo prezidents Mihails Tjurkins pēc sezonas – dynamo.ru
• komandu statistikas lapa 2011. gada izslēgšanas spēlēs – khl.ru
• Dinamo spēlētāju individuālās statistikas lapa 2011. gada izslēgšanas spēlēs – khl.ru

[Trotera trijnieka un Sanda Ozoliņa kopfoto fiksēts spēlē pret Severstaļ 2011. gada 14. janvārī; foto avots: dinamoriga.eu. OHK Dinamo uzbrucēja Leo Komarova foto fiksēts spēlē pret Rīgas Dinamo 2011. gada 26. februārī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

ko būtu jāaizmirst Rīgas dinamiešiem?

tagad pienākusi Juliusa Šuplera kārta stāstīt, ka nekas dramatisks nav notics, un aicināt aizmirst zaudējumu. savukārt OHK Dinamo galvenais treneris Oļegs Znaroks var atļauties pēc ilgāka pārtraukuma uzsmaidīt ne tikai tāpēc, ka Rietumu konferences 2. stiprākajai komandai nav “iegadījies” kauns zaudēt sērijā ar 1-4 un turklāt savās mājās, bet arī tāpēc, ka paliek reālāka iespēja sēriju “pavilkt zem sevis”. sērijas rezultāts (3-2) un arī spēku & veiksmes līdzsvars ir tuvāk izlīdzinājumam nekā pirms 1. marta spēles (1:3). slidenaie sērijas cipari ļauj Znaroka solījumiem panākt Rīgas komandu izklausīties reālistiskākiem. un vēl Oļegs Znaroks var piebilst, ka “es taču teicu”, ka 3.-ajā periodā rīdzinieki fiziski “nosēžas”. iepriekšējās spēlēs pret to iebilda gan Rīgas Dinamo treneri, gan daži spēlētāji. nu, Šuplers par konkrēto spēli tagad to atzina.

kas tieši būtu jāaizmirst rīdziniekiem?

1. spēli no “trešā numura”. nevienu nepārsteidza fakts, ka OHK Dinamo uzsāka 1. marta spēli kā “pirmais numurs”; neliels pārsteigums bija, ka maskavieši sāka kā pirmais, kā otrais, kā trešais numurs… rīdzinieku iniciatīva pretinieku vārtu virzienā bija minimāla ne tik daudz OHK Dinamo aizsardzības bastionu augstvērtīgās spēles dēļ, cik pašu Rīgas Dinamo vīru “nesteigšanās” dēļ. izturētie mazākumi (2+2 min., spēle 3-uz-5) un Mikaela Tellkvista sniegums ļāva turēt līdzsvaru rezultātā, bet ne spēles laukumā. tādēļ rīdzinieku izvirzīšanās vadībā ar 1:0 bija likumsakarība tikai 2. perioda, bet ne visas spēles kontekstā. piektā sērijas spēle ir atgādinājums tam, ka no iniciatīvas nedrīkst atteikties.

2. nākotnes shēmošanu. pareizi pirms 1. marta spēles medijos tika citēts Aleksandrs Ņiživijs, ka nekāda handikapa rīdziniekiem nav. vienādas iespējas ir abām komandām, tikai kļūdu cena maskaviešiem vismaz pagaidām ir dārgāka. bet rīdziniekiem ar katru periodu un spēli kļūdas cena sadārdzinās. tagad nav īstākais laiks shēmot “lielās stratēģijas” par to, kā pietaupīt spēkus citām spēlēm un iedomātām play off sērijām. ja rīdzinieki 3. martā sērijai nepieliks punktu, tad septītajā sērijas spēlē būs iekrāts daudz faktoru, kas nāk par labu maskaviešiem.

3. iztikšanu bez spēka spēles. nereaģēšana uz OHK Dinamo provokācijām un rupjību kopumā ir labi apgūta. taču znarokieši labi demonstrē, ka spēj atturēties no “netīrības”, paliekot tikai pie noteikumos atļautas spēka spēles. protams, OHK Dinamo vīrus no sodāmiem asumiem attur līdzšinējā pieredze, ka rīdzinieki “neuzķeras” un arī vairākumus realizē labi. arī pēc 1. marta spēles rīdzinieki no 16 komandām, kas plosās izslēgšanas spēlēs, uzrāda 2.-o labāko rezultātu vairākuma “ievadīšanai” vārtos (28,6%). labāki ir tikai Ak Bars (31,8%). vairākuma statistiku ir pamanījuši arī OHK Dinamo vadoņi; tādēļ uz maskaviešu daudzajiem noraidījumiem cerēt nav vērts. tā vietā sagaidāma nīgra, nepiekāpīga spēka spēle, kas turpmākajā cīņā var kļūt izšķiroša, ja rīdzinieki neatradīs “pretindi”.

4. saspēlēšanos savu vārtu priekšā. varam saskaitīt virkni epizožu, kurās savā aizsardzības zonā vai pie “savas” zilās līnijas Rīgas dinamieši nesapratās un “piespēlēja” maskaviešiem. labā ziņa ir tā, ka OHK Dinamo vīri šādas iespējas vairumā gadījumu neizmanto. uz to paļauties nebūtu prātīgi. pat vislabākie vārtsargi spēj labot tikai noteiktu procentu no komandas kļūdām…

5. retos metienus pa pretinieku vārtiem. komplektā ar iniciatīvas atdošanu pretiniekiem nāk uzbrukumu uzsākšana “kad atļauj” un arī metienu retums. 1. marta spēles 1.-ajā trešdaļā tas bija nospiedoši mazāks par pretiniekiem, un arī spēles summā – 19 pret 35. protams, pirmo periodu var “norakstīt” uz salīdzinoši ilgstošo spēli mazākumā, bet tomēr… ar saukli “metam reti, bet labi” var izrādīties par maz.

6. atziņu, ka pretinieki nesaprot rīdzinieku nodomus. protams, spēlējot no aizsardzības, visas darbības cenšas iestudēt maksimāli vienkārši – ripa ārā no zonas nevis piespēle, operatīva sastāva nomaiņa nevis turpinājums uzbrukumā utt. kā zināms, šī vienkāršība galīgi neder uzbrukumā. OHK Dinamo spēles stils nav neparasts kā uzbrukumā, tā aizsardzībā – vienkāršus uzbrukumus “bez rozīnītēm” maskavieši neitralizēja nepieciešamajā līmenī. savukārt, rīdzinieku “nometnē” paskatīties radošāk uz ofensīvas veidošanu mācēja vien Trotera trijnieks un arī pats Broks Troters, ja iegadījās ar citiem kolēģiem. attiecīgi vienīgais vārtu guvums 1. marta spēlē uz Trotera “sirdsapziņas” un zilumiem. radoša pieeja uzbrukuma veidošanā ir tas elements, kas Rīgas Dinamo komandai līdz šim ir bijis manāmi labāks nekā maskaviešiem. to der izmantot. svarīga lieta, ko Znaroks ar savu treneru kompāniju ir atkoduši, ir Rīgas komandas treneru taktika “maiņa-pret-maiņu”, kuru Šuplers uzskata par savas shēmošanas virsotni, atsaucoties uz sistēmas “augļiem” pirms gada pret SKA. vai tik Rīgas treneriem nav jāuzmanās, ka šajā “šahā” pretinieku komanda jau zina Šuplera gājienus iepriekš un šos gājienus gaida.

divas 4.-ās maiņas?

Dinamo sastāvs pret OHK Dinamo (2011-03-01). uzbrucēji: Karsums – Sprukts – Ankipāns; Podziņš – Petrovickis – Surovijs; Dārziņš – Troters – M.Rēdlihs; Bukarts – A.Džeriņš – Meija. aizsargi: Laviņš – Sotnieks; Ozoliņš – Cibuļskis; Kr.Rēdlihs – Galviņš; 7.-ajam aizsargam J.Rēdliham 4:06 spēles laika. vārtos: Tellkvists (Holts).

jau trešo spēli rīdziniekiem bija jāiztiek bez Jura Štāla, otro – bez Marka Hartigana; 1. martā nespēlēja arī Aleksandrs Ņiživijs. Rīgas Dinamo palika bez diviem Hartigana virknējuma vīriem, kas treneriem lika izveidot versiju: Podziņš – Petrovickis – Surovijs. bez uzbraucieniem konkrētām personām, bet 1. marta spēlē faktiski bija divi 4.-tie virknējumi. viens “īstais” ar Andri Džeriņu centrā, bet otrs – ar Robertu Petrovicki. secinājums: “lielā kombinatora” Ņiživija pietrūka, lai viņa “pamestais” virknējums līdzsvarotu sastāvu un būtu nopietnāks problēmu radītājs pretiniekam.

uz Maskavu Dinamo bija devušies gandrīz pilnā “komplektā”, neskaitot traumēto Marku Hartiganu, bet ieskaitot Edgaru Lūsiņu, Jāni Andersonu, Vitaliju Karamnovu, Juri Štālu un arī Arvīdu Reķi, “kurš atgūstas no rokas savainojuma”. pastāv liela iespējamība, ka izmaiņas nākamajā spēlē piedzīvos ne tikai uzbrukuma līnija, bet arī aizsargu ierinda.

“aizstāvība” Tellkvistam. latviešu hokeja “pazinējiem” – ekspertiem, komentētājiem, žurnālistiem & līdzjutējiem – nav sveša tendence meklēt vainīgos un atbildīgos. vēlams ar konkrētiem uzvārdiem un epizodēm. pēc 1. marta spēles vietām “kauna stabam” piesiets Mikaela Tellkvista vārds ar apsūdzību pirmo vārtu zaudējumā. lieki. kļūdās it visi – netrāpa, izlaiž starp kājām piespēles, uzšauj ar nūju pa pretinieka nāsīm… oponentiem ieteikums noskatīties 1. marta spēles ierakstu. savukārt, Mikaels Tellkvists atvairīja 32 no 34 metieniem (94,1%) šajā spēlē. atgādinājumam: trešoreiz rīdzinieku vārti “krita”, spēlējot ar sešiem laukuma spēlētājiem.

Rietumu konferences play off 1. posms (pēc 1. marta spēlēm):

komanda	1. sp.	2. sp.	3. sp.	4. sp.	5. sp.	6. sp.	7. sp.	sērijā
1. Lokomotiv	7:4	1:4			2:1 OT			3:2
8. Dinamo (Minska)			1:4	4:2		3.III
2. OHK Dinamo	1:2 OT	8:4			3:1			2:3
7. Dinamo (Rīga)			1:5	1:2 OT		3.III
3. SKA	4:3 OT	4:3 OT						4:0
6. Spartak			5:2	4:3
4. Atlant	3:2 OT	2:5			2:1			3:2
5. Severstaļ			1:2	8:1		3.III

P.S. “aiz tēmas”

nevar izmērīt Dinamo uzbrucēju lietderību komandā, ņemot par mērauklu tikai vārtu guvumus un rezultativitātes punktus. arī tāpēc, ka punktus par bloķētiem metieniem un ripas pieturēšanu mazākumā nedod. tomēr rezultativitāte nav mazsvarīgs parametrs, citādi statistiķi laiku tās uzskaitei netērētu. arī “pliks” punktu daudzums ne vienmēr ir pietiekošs kritērijs, jo punktu “krājējiem” ir atšķirīgs spēļu skaits un katrā no tām aizvadītais laiks. “rezultativitātes koeficients” uzrāda ciparus, kas veidojas rezultativitāti salīdzinot ar absolūto spēles laiku sekundēs. protams, katrai statistikai ir savi izņēmumi, kas “lec ārā” no kopainas, it īpaši, ja ir bijis neliels spēles laiks. šajā gadījumā izņēmums ir Raimonda Vilkoita koeficients, kuru notur fakts, ka konkrētais uzbrucējs tika pie vārtu guvuma, kopumā nospēlējot vien 14 minūtes “ar astīti”.

Dinamo uzbrucēju “rezultativitātes koeficients” 2010./2011. g. regulārajā sezonā (pēc komandas visām 54 spēlēm):

uzbrucējs	sp.	V	A	punkti	+/-	SM	izšķ. PM	% iemet.	vid. sp. laiks	koef*
Raimonds Vilkoits	3	1	0	1	0	2	0	42.9	4:41	11,8624
Lauris Dārziņš	45	21	23	44	+9	70	1	41.2	16:13	10,0491
Miķelis Rēdlihs	54	16	23	39	+10	30	0	46.1	16:07	7,4687
Aleksandrs Ņiživijs	53	12	24	36	0	18	4	42.4	17:13	6,5755
Mārtiņš Karsums	52	17	15	32	-3	46	0	43.3	16:05	6,3770
Broks Troters	49	9	17	26	+3	38	0	44.6	14:26	6,1272
Tomašs Surovijs	54	13	18	31	-5	64	0	35.5	17:40	5,4158
Marks Hartigans	45	16	8	24	+8	52	0	58.2	17:16	5,1480
Jānis Sprukts	53	10	16	26	+2	52	0	53.2	17:47	4,5976
Juris Štāls	14	2	1	3	+1	2	0	40.0	8:08	4,3911
Ģirts Ankipāns	50	6	14	20	+4	36	0	46.9	16:20	4,0816
Gints Meija	26	1	3	4	-4	2	0	–	7:18	3,5125
Roberts Bukarts	43	4	2	6	-4	8	0	35.3	7:59	2,9130
Andris Džeriņš	32	3	2	5	-4	8	0	45.7	9:02	2,8828
Jurajs Mikušs	22	3	1	4	-5	12	0	50.0	12:04	2,5113
Roberts Petrovickis	20	1	2	3	-4	8	0	38.7	11:03	2,2624
Vitalijs Karamnovs	18	0	2	2	-3	8	0	41.7	10:03	1,8426
Ainars Podziņš	19	1	0	1	+1	6	0	–	6:16	1,4000
*”rezultativitātes koeficients” = rezultativitātes/spēles laika attiecība (punktu skaits/spēles laiks laukumā sekundēs; summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms “normālajiem” cipariem). ** par pamatu izvēlēta KHL oficiālā statistika 2011-03-02; iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos.

izziņām:

• Dinamo vs. OHK Dinamo spēles (2011-03-01) protokols – khl.ru
• spēles video – dinamoriga.eu, sportacentrs.com
• treneru pēcspēles komentāri – dynamo.ru, dinamoriga.eu
• spēle vairākumā 2011. gada izslēgšanas spēlēs (aktuālā tabula) – khl.ru
• Rīgas Dinamo dodas uz Maskavu (2011-02-28; sastāvs) – dinamoriga.eu

[Broka Trotera foto fiksēts spēlē pret Astanas Baris 2010. gada 24. decembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]