Poprada un Milāna kā KHL paplašinātāju apetītes rosinātājs

KHL paplašināšanas “pirmā bezdelīga” Rietumu virzienā – Popradas Lev – nenāca viegli: caur Čehiju; ar čehu un slovāku hokeja federāciju sprunguļiem; bez īstā izmēra halles konkrētā mazpilsētā; ar falšstartu pirms īstās sezonas. KHL startēģi tagad ir klusāki, liekot saprast, ka paplašināšanas darbi runās viņu vietā. nākamais būšot Itālijas klubs, bet rindā stāvot arī pretendenti no Vācijas, Slovākijas…

runas par KHL paplašināšanos “aizrijās” 7. septembrī, kad aprāvās Lokomotiv pirmais avioreiss jaunajā sezonā, iecērtot milzu robu KHL sejā tiešā un pārnestā nozīmē. KHL vadoņiem nācās atcelt un pārcelt runas par līgas paplašināšanu. līga bija spiesta palikt 23 klubu rāmjos un domāt par savas saimniecības ārstēšanu un sakopšanu, arī radot no jauna konceptu par Jaroslavļas Lokomotiv vārdā nosauktas faktiski jaunas komandas radīšanu. jaunajai “lokomotīvei” iesildīšanās nolūkos atvēlēts VHL čempionāts ar visa veida garantijām – spēlēt VHL play off-ā, ieņemt vietu KHL… šādos apstākļos sezonas sākumā diskutēt par KHL paplašināšanu būtu reta aprobežotība; KHL vadoņi šoreiz auzās nebrauca. neviltota sāpe bija ienākusi jebkurās aprindās, krustu šķērsu visam KHL. tomēr KHL virsvadoņu ieciklēšanās ar paplašināšanu nevar ilgi “klusēt”, un arī klusuma periodā tiek betonēts, būvēts un metināts…

“makaroni vienmēr bijuši krievu ēdienkartē”

par itāļu Hockey Milano Rossoblu kluba, lai nu kāds būtu komandas nosaukums “krievu versijā”, pievienošanos KHL, sākot no 2012./2013. g. sezonas, gan amatpersonas KHL, gan Itālijas kluba pusē runā jau kā par notikušu faktu. kluba prezidents Ico Migliore jau “draud” ar KHL paredzētās komandas jaudīgo komplektāciju, kurā būšot spēcīgs itāļu elements, bet pati Hockey Milano Rossoblu 2011./2012. g. sezonu Itālijas otrajā stiprākajā līgā – Serie A2 – uzsākusi ar KHL logo uz formas tērpiem.

no nākamās (2012./2013.) sezonas Milānā paredzēts uzturēt divas komandas – KHL un fārmklubu, kas, acīmredzot, turpinātu Serie A2 čempionātā spēlējošās komandas gaitas un pienākumus. KHL-am paredzētajai komandai jau iecerētas mājas spēles Milānā un Turīnā, turklāt KHL bosi esot iecietīgi attiecībā uz arēnu ietilpību, nolaižot latiņu zem 5500, kas bija deklarēts attiecībā uz Krievijas pašmāju klubiem.

KHL-ā gribot spēlēt 3 klubi no Vācijas

“nībelungu dziesmas” KHL paplašināšanas sakarā ir bijušas populāras no paša līgas sākuma. laiku pa laikam gaismā tika celts kāda vācu kluba, galvenokārt no jaudīgākās līgas DEL aprindām, nosaukums, kuru ātri vien “apraka” atpakaļ. taustīšanās Fāterlandes apcirkņos atgādināja KHL cerības “normālās hokeja Eiropas” – Zviedrijas, Somijas, Čehijas virzienā, kur vietējās federācijas un elites līgu “pašaizsardzība” nolika KHL centienus pie vietas. tomēr šī gada jūlija nogalē KHL viceprezidents Iļja Kočevrins skaidri un gaiši paziņoja, ka 3 klubi no Vācijas “prasās” uz KHL. neskaidra un negaiša ir konkrētika, jo klubu nosaukumi skaļi netiek nosaukti.

protams, var secināt, ka KHL bosi ir mācījušies un vairs nesauc visu sev zināmo valstu un pilsētu nosaukumus kā kandidātus uz KHL. totālu un “neapgāžamu” paziņojumu par viena vai vairāku Vācijas klubu iestāšanos nav, taču intriga tiek uzturēta, pieminot: “pastāv tāda iespēja,” ka no 2012./2013. g. sezonas vācu klubi varētu “ierasties” KHL-ā. tā kā par Vācijas klubiem jau iepriekš bijušas daļēji vai necik pamatotas spekulācijas, tad nav daudz tādu, kas KHL paplašināšanu Vācijas virzienā ņemtu par pilnu. tomēr nav aizmirsts aprīlī Vācijā reģistrētais PHC Torpedo Leipzig, kuram esot “bruģēts” ceļš uz KHL.

lielāks atvēziens slāvu zemēs?

jau vairākkārt KHL amatpersonu “priekšnesumos” ir bijis nosaukts HC Slovan Bratislava vārds, kas atšķirībā no Popradas, Milānas vai Leipcigas versijām ir reāli funkcionējošs attiecīgās valsts augstākā līmeņa klubs. interese par iestāšanos esot abpusēja; iestāšanas sarunu norisēm bija rezervēts šī gada rudens. joprojām kā versija tiek cilāts arī Horvātijas nosaukums, tomēr ar laiku arvien mazāk…

pagaidām reālistiskākais variants slāvu teritorijā ir Ukrainas vienība Donbass (Doņecka), kas “pa ceļam” uz KHL ļoti neslikti debitē VHL čempionātā. Donbass pēc 14 spēlēm ir sakolekcionējuši 29 punktus, kas ļauj būt vienam no līgas līderiem un ieņemt 2. vietu VHL Rietumu konferencē. jāatceras, ka ar netapušo Ukrainas Budiveļņik (Kijeva) jau bija “epopeja”, kas beidzās ar neko… jaunais “Ukrainas projekts” esot reālistiskāks un atšķirībā no Budiveļņik veidojuma, funkcionē arī bez KHL; tas ļauj uzturēt taustāmākas prognozes uz dalību KHL. ja vien politiskās attiecības starp Krieviju un Ukrainu būs vajadzīgajā tonusā, tad Donbass nekur neliksies.

Aleksandrs Medvedevs vēl savā septembra sākuma intervijā bija optimistisks un solīja: 2-3 gadu laikā KHL izaugšot līdz 30-32 klubu sastāvam. cik tas racionāli no sportiskā vai ģeogrāfiskā principa, paliek sporta sleju komentētāju apspriešanai, bet skaidrs, ka KHL izmantotais etalons okeāna otrā krastā dižojas 30 klubu komplektā; tātad arī KHL-am “vajaga”…

cik ļoti KHL-am vajadzīgi “savējie” klubi…

rindā uz KHL ar dažādiem iecerētajiem “termiņiem” drūzmējas virkne Krievijas klubu – savulaik izslēgtā Lada (Toljati), aktuālais VHL līderis Tjumeņas Rubin (agrāk saucās Gazovik), kuriem galvenie risināmie jautājumi “rādās” jaunuzbūvējamu un ar atbilstošu sēdvietu skaitu aprīkotu hokeja arēnu izskatā. daudz-maz oficiālas vai neoficiālas “gribēšanas” ir skanējušas no sābru baltkrievu un kazahstāniešu klubiem, taču “gribēt nav kaitīgi”. gribēt var arī Daugavpils un Ogre, bet KHL stratēģiem apaugšana ar Krievijas vai jau “apgūtās” bijušās Padomijas klubiem ir politiski mazāk aktuāla par “īstajām” ārzemēm. tāpēc Krievijas un pieKrievijas iekšienē jauni klubi gaidāmi vien gadījumos, kad jauni klubi ar stabilām finansēm nomaina dotētos vai “aiz matiem” pievilktos. piemēram, relatīvi īsi pirms jaunās sezonas gatavošanās posma tapa dota “zaļā gaisma” ar finanšu nebūšanām sirgstošajam Jekaterinburgas Avtomobiļist klubam. tolaik bija aktuāli “nocementēt” KHL skaitlisko sastāvu līdz sākotnējiem 24 klubiem… atkārtotu problēmu gadījumā finansiāli nestabilo formējumu bez aizķeršanās varētu “nokost” jauns Austrumu konferences monstrs ar stabilu naudas “čemodānu”.

“automobīlistiem” salīdzinoši ir paveicies. piemēram, KHL pirmajā sezonā “ievilktajam” un pēc tam “izspļautajam” Voskresenskas Himik klubam, kura vēstures hronikās sarakstīts tik daudz “dzejas” un “ordeņu” aprakstu, ka pietiktu visiem KHL Austrumu konferences klubiem, ir legāli atzīts par bankrotējušu. Voskresenskā nav arī VHL vienības, vien MHL komanda, kas pieņēmusi tradīcijām bagāto nosaukumu ar piebildi MHK (jaunatnes hokeja klubs); starp citu, MHK Himik ir aktuālais līgas līderis. “jaunie ķīmiķi” no bankotējušās “vecās” organizācijas atkratās, jo ir formāli dibināta kā jauna “iestāde”, taču pašu tendenci konkrētais bankrots apstiprina. KHL-am milānas un lepcigas ir vajadzīgākas par Voskresensku vai Toljati.

cita starpā, oktobrī nu jau ar publiskām atziņām un palīdzības saucieniem nāk klajā leģendārais, bet regulāri “finansiāli slimais” Maskavas CSKA klubs. pēc slavas pārbagātajiem PSRS visAugstākās līgas čempionātiem “armijnieki” ir dzīvojuši cauri dažāda diametra krīzēm – dalījušies, krituši ārā no elites… tagad klubam aktuālākās problēmas ar naudas devēju; jāpiebilst, ka jebkādas rocības sponsoram rastos papildu jautājums – cik jēdzīgi ir dot naudu komandai, kuras mājas spēles apmeklē 1000 – 2000 skatītāju… nav runa par to, ka KHL būtu racionāli izskaidrojams biznesa projekts, bet par to, ka Krievijā ir vēl 18 spēlējoši KHL klubi, kuros “izmest naudu” vai investēt, atkarībā no lietu uztveres, ar atšķirību, ka uz citām komandām nācija nāk skatīties vairāk un biežāk par CSKA.

kopumā hokejs Maskavā ir diezgan “mirstošs gulbis”… arēnas noveco, komandas izbeidzas. jau vairāku sezonu gaitā neiztrūkstošs “cepšanās” elements bija Kriļja Sovetov, kas skaļi ir sludinājis gribēšanu iestāties KHL, taču ir dalījies, konfliktējies, apvienojies un gala beigās 2011./2012. g. sezonā nestartē vairs ne VHL, ne MHL. un rezultātā – vēl viens Krievijas hokeja tradīciju flagmanis vairs reāli nepastāv. lieki piebilst, ka “padomju spārnus”, ja KHL patiešām to gribētu, kā tas bija, piemēram, 2010./2011. g. sezonā, varētu elpināt. taču “skābeklis” un teritorija ir vajadzīgi citās frontēs – Popradas Lev un Tatranski Vlci, Viļņas Baltica un Doņeckas Donbass… jāpiebilst, ka Kriļja Sovetov kadru “šūpulis” (sporta skola) funkcionē un labi cīnās Maskavas Junioru līgā, Maskavas jauniešu čempionāta dažādās vecuma grupās, kur ir starp līderiem. jādomā, ka komandas atdzimšana vismaz MHL un VHL līmenim būtu gana ātrs process. protams, ja kādam to vajadzētu…

lasāmvielai:

• par Milānas klubu un tā perspektīvām KHL (2011-10-19) – championat.com
• KHL prezidenta Aleksandra Medvedeva intervija (t.sk., par KHL paplašināšanos; 2011-09-06) – khl.ru
• Hockey Milano Rossoblu mājaslapa – hockeymilano.it
• KHL viceprezidenta Iļjas Kočevrina intervija (t.sk. par Vācijas 3 klubu “gribēšanu” spēlēt KHL; 2011-07-28) – izvestia.ru
• par Voskresnskas Himik bankrotu un MHK Himik nesaistību ar to (2011-10-20) – mhl.khl.ru
• Kazahstānas Almati “gribot” iestāties KHL (2011-08-02) – tengrinews.kz, allhockey.ru
• par Kriļja Sovetov “izbeigšanos” VHL un MHL čempionātos (2011-07-05) – sovsport.ru
• VHL rīkotājdirektora Germana Skoropupova intervija par Kriļja Sovetov jautājumu (2011-06-30) – sovsport.ru
• par Turcijas komandas pievienošanos KHL runa neesot bijusi (2011-06-25) – sports.ru
• KHL piedāvājot sadarbību Turcijas hokeja federācijai (2011-06-23) – sports.ru
• materiāls par Hockey Milano Rossoblu, kontekstā ar KHL (2011-06-23) – allhockey.ru
• oficiāla īs-ziņa par preses konferenci Milānā par Hockey Milano Rossoblu un KHL sadarbību (2011-06-22) – khl.ru
• paplašināts materiāls par Hockey Milano Rossoblu, kontekstā ar iestāšanos KHL (2011-06-14) – allhockey.ru
• KHL viceprezidents Vladimirs Šalajevs par KHL paplašināšanos (t.sk., pieminēta Japāna un Koreja; 2011-06-14) – allhockey.ru
• par Doņeckas Donbass un tā plāniem (2011-06-09) – championat.com
• baumas par Bulgārijas iespējamo dalību KHL (2011-06-06) – allhockey.ru
• iepriekšējie KHL paplašināšanas “statusi” (2011-05-27 un 2011-03-21): tepat (2011-05-27; 2011-03-21)

[Hockey Milano Rossoblu komandas foto fiksēts 2011. gada oktobrī; foto avots: hockeymilano.it.]

MHL B grupa ir nodibināta. +2 Latvijas jauniešu komandas. oficiāli

MHL “otrā līmeņa” līga ar nosaukumu MHL B grupa ir nodibināta oficiāli, liecina 27. jūnijā notikušās MHL klubu kopsapulces atreferējums “likumīgajā orgānā” mhl.khl.ru. pēdējos mēnešos intensīvi aprunātais Jaunatnes Hokeja līgas “paplašinājums” ir apstiprināts. tiesa, lēsto 20 komandu vietā vismaz pagaidām “apzīmogotas” ir 11 vienības, no kurām 2 komandas – vēl viena jauniešu “blice” no Rīgas Dinamo sistēmas un Prizma – pārstāv Latviju.

kur palika pārējie?

maija nogalē VHL biedru kopsapulce maija nogalē pieņēma lēmumu, ka visiem VHL klubiem jau no nākamās (2011./2011.) sezonas “jāiesniedz” savas jauniešu komandas MHL-ā. tām bija rezervēta vieta topošajā MHL B grupā. tas nozīmētu, ka MHL-ā būtu jāieplūst apmēram 16 jaunām vienībām no VHL klubu puses. proti no VHL 20 klubiem, kuri startēja 2010./2011. g. sezonā, četriem jau bija jauniešu komandas “oriģinālajā” MHL-ā: Kriļja Sovetov; Šerif (OHK Dinamo un Tveras Dinamo sistēmas jauniešu komanda; no nākamās sezonas – Balašihas HK MVD); Gazovik (Tjumeņas Rubin jaunatne); Ladja (Toljati Lada jauniešu komanda). bet rezultātā MHL B grupā pagaidām oficiāli ir nosauktas tikai 4 vienības, kuru “mātes-klubi” ir aizvadītās sezonas VHL komandas, +1 vienība no kluba, kas VHL-ā plāno startēt no nākamās sezonas (Krasnojarskas Sokol). vēl 2 jauniešu komandas “nāk no” KHL klubu piramīdām, bet pārējie 4 jaunienācēji ir “no nekurienes” KHL/MHL/VHL sistēmas izpratnē. taču B grupa ir starptautiska “pašā saknē” – 2 komandas no Latvijas, 2 komandas no Kazahstānas.

iespējams, MHL organizatori vēl šajā starpsezonā plāno papildināt MHL B grupas sastāvu. jo pretējā gadījumā – sadalot B grupu divās reģionālās “konferencēs”, paliek 5-6 komandas katrā un “garlaicīga” vienveidība. savukārt, ja jaunā līga paliek nedalīta, tad ikdienas pārbraucieni uz Čeļabinsku (Urālos), Karagandu un Astanu (Kazahstānā), Berdsku un Krasnojarsku (Sibīrijā) var nešķist ekonomiski lietderīgi.

vēl nesen ar lielu entuziasmu tika atspoguļota vairāku Krievijas jauniešu komandu “virzīšanās” MHL virzienā. neskaitot 11 oficiālās, skaļākās versijas bija par Ufas Julajevec, kas bija paredzēta kā Salavat Julajev kluba 16-19-gadnieku vienība, par VHL jaunpienācēja Doņeckas Donbass jauniešu komandu, par jaunatnes komandu Rostovā-pie-Donas un citām. starp citu, MHL 2011. gada kvalifikācijas turnīrā martā piedalījās ne tikai dažas MHL esošās un citas pēc tam arī jaunuzņemtās MHL komandas, bet arī joprojām ārpus MHL esoši nosaukumi – Burevestņik (Jekaterinburga), HK Zeļenograd (Maskava), kas tiek potenciāli saskatīti kā MHL papildinājums nākotnē.

MHL B grupas komandas (apstiprinātas dibināšanas sapulcē 2011-06-27):

	komanda	kluba “galvenā” komanda un līga 2010./2011.
1.	Sņežnije Barsi	Baris (Astana; Kazahstāna); KHL
2.	Dizeļist	Dizeļ (Penza); VHL
3.	[ofic. nos. vēl nav]	Kristall (Berdska); Krievijas 1. līga
4.	MHK Mečel	Mečel (Čeļabinska); VHL
5.	[ofic. nos. vēl nav]	Molot-Prikamje (Perma); VHL
6.	Odincovskije Oļeņi	GU (Gumaņitarnij Uņiversitet; Odincovo; arī OGU);
		Maskavas Junioru līga. Odincovo (Odincovo) komandas
		Maskavas atklātajā čempionātā jauniešiem
7.	Prizma	HS Rīga / Prizma (Rīga); Latvijas Virslīga
8.	[ofic. nos. vēl nav]	Sariarka (Karaganda); Kazahstānas Augstākā līga
9.	[ofic. nos. vēl nav]	Sokol (Krasnojarska; Krievijas 1. līga (no nāk. – VHL)
10.	Batir	Toros (Ņeftekamska); VHL
11.	[HK Rīga 2]	Dinamo (Rīga); KHL. [otra jauniešu komanda]
		–

MHL B grupas labāko komandu perspektīvas

vēl pirms MHL “otrās divīzijas” un tās dalībnieku oficiālās izsludināšanas bija pieņemts “oriģinālās” MHL jaunais reglaments, kas paredz “asins apmaiņu” starp abām MHL līgām. proti, saskaņā ar jauno reglamentu, turpmāk divas vājākās MHL čempionāta komandas “mainīsies vietām” ar MHL B grupas divām stiprākajām vienībām. šī apmaiņa paredzēta automātiski, bez papildu pārejas turnīra rīkošanas.

P.S. joprojām agonējošie “padomju spārni”

nu jau pēdējos gados ir ierasts, ka starpsezonā norisinās seriāls “Kriļja Sovetov. NN. sezona”. scenārijs iekļauj kaislīgas pagātnes atmiņas, vētrainas šķiršanās, nonākšanu līdz padibenēm un atdzimšanu, nerimstošu konfliktēšanu un naidu, gandrīz neticamu izglābšanos… 2010. gada vasarā seriālam šķietami pielika punktu, apvienojot bez līdzekļiem palikušās un savstarpēji karojošās PHK Kriļja Sovetov un MHK Kriļja Sovetov nometnes; varēja šķist – happy end. tomēr pērn bija vien komats. šobrīd “zem jautājuma zīmes” ir Kriļja Sovetov dalība kā 2011./2012. g. sezonas VHL čempionātā, tā arī šīs pašas sezonas MHL čempionātā. MHL bīdītāji pat ir izplatījuši publisku aicinājumu “kriliškām” apstiprināt savu dalību MHL-ā. ja jau vairs nepietiek ar ne-publiskām vēstulēm un tālruņa zvaniem, tad nācija tiek gatavota kardinālākām pārvērtībām Kriļja Sovetov sakarā.

lasāmvielai vēl:

• MHL klubu pilnsapulces (2011-06-27) lēmumu atstāsts (t.sk. par 11 uzņemtajām komandām) – mhl.khl.ru
• VHL biedru kopsapulces lēmums visiem VHL klubiem pieteikt savu jauniešu komandu MHL-ā (2011-05-31) – mhl.khl.ru, vhlru.ru
• par VHL komandas Dizeļ (Penza) jauniešu komandu Dizeļist, kas paredzēta startam MHL B grupā (2011-06-24) – hcdizel.ru
• par MHL jauno reglamentu (t.sk. stiprāko MHL B grupas komandu un vājāko MHL vienību apmaiņu) – mhl.khl.ru
• par Baris (Astana) jauniešu komandas Sņežnije Barsi galveno treneri apstiprināts Galims Mambetalijevs (2011-06) – shaiba.kz
• Salavat Julajev valdes sēdes (2011-05-31) lēmumu atreferējums (t.sk. par Julajevec izveidi startam MHL) – hcsalavat.ru
• Ņeftekamskas Toros jauniešu komandas nosaukums būs Batir (2011-06-17) – hctoros.ru, mhl.khl.ru
• par plānoto MHL klubu kopsapulci, MHL B grupas oficializēšanu un paredzētajām 20 komandām B grupā (2011-06-20) – mhl.khl.ru
• par Tatranski Vlci (Poprada) gatavošanos MHL sezonai (2011-06-14) – mhl.khl.ru
• VHL rīkotājdirektors Germans Skoropupovs prognozē Kriļja Sovetov nespēlēšanu VHL 2011./2012. g. sezonā (2011-06-24) – sport-express.ru
• MHL aicina Kriļja Sovetov sakārtot formalitātes turpmākai dalībai MHL līdz 1. jūlijam (2011-06-27) – mhl.khl.ru
• MHL noliedz baumas par studentu līgas veidošanu MHL paspārnē (2011-06-16) – mhl.khl.ru
• MHL 2011. gada kvalifikācijas turnīra rezultāti (2011-03) – mhl.khl.ru
• kopsavilkums par MHL, VHL, KHL paplašināšanos (2011-05-27): tepat

par “pazaudētajām leģendām” un progresu 20 gados

pēdējos gados sezonu no sezonas aktualizējas Krievijas hokeja vēturē leģendāri klubi, kas savu spozmi ir zaudējuši un cīnās par izdzīvošanu, ja vispār cīnās. pēdējos gados biežāk pieminētie nosaukumi ir Kriļja Sovetov un Himik, kurus aplenkušas finanšu problēmas… taču šie nav vienīgie savulaik spoži hokeja brendi, kas apraudāti.

ja salīdzina PSRS Augstākās līgas čempionātu šīs valsts “īstā” izskata pēdējā sezonā (1990./1991.), tad no šīs sezonas 15 komandām KHL-ā ir ieceļojušas 11 komandas, ieskaitot tos 3 klubus, kas pēcpadomju posmā bija pamanījušies pārtraukt savu darbību un vēlāk uzrasties atkal. runa ir par – Rīgas Dinamo, Minskas Dinamo un Jekaterinburgas Avtomobiļist. visi 3 klubi radās no jauna un faktisi nav to pašu nosaukumu klubu tradīciju tieši “mantinieki”. taču “brendneimi” ir bijuši gana stipri, to spožums vēl nav aizmirsts un pēc ilgāka vai īsāka laika posma aizrauj atkal.

no PSRS “pēdējā īstā sastāva” šobrīd ir pilnībā izkaisīts Voskresenskas Himik, kurš tā arī lāga neatkopās pēc sadalīšanās 2005. gadā, kad komanda pārcēlās no Voskresenskas uz Mitiščiem. “atkritēji” vēl dažus gadus saucās Himik, bet tagad zināmi kā Atant un joprojām “nēsā” ķīmiķu kluba krāsas. savkārt Voskresenskā, izmantojot bāzi un tradīcijas, mēģināja sakopties. kā zināms, sākumā sanāca daļēji, bet vēlāk – nekā… Himik dalība pirmajā KHL sezonā (2008./2009.) izrādījās “gulbja dziesma”. Himik izpildīja vien ielāpa lomu vietā, no kuras tosezon “noleca” Jekaterinburgas automobīlisti. 2009. g. KHL vadība nolēma nesponsorēt Himik dalību līgā un ķīmiķi vienu sezonu (2009./2010.) aizvadīja Krievijas otrajā līmenī – Augstākajā līgā. pēc tam kā profesionāla pieaugušo komanda izbeidzās, savu nosaukumu atdodot Voskresenskas jauniešu komandai, kas MHL pirmajā sezonā (2009./2010.) bija piedalījusies ar nosaukumu Feņiks. bet 2010./2011. g. sezonā startēja kā MHK Himik. starp citu, arī jauniešu komandas starts nākamajā MHL sezonā nav garantēts, jo arī “mazo” komandu vajā finanšu negludumi. šajā starpsezonā izskanēja versijas par Himik pieaugušo komandas “ieviešanu” VHL čempionātā, tomēr līgas oficiāli apstiprināto jaunpienācēju sarakstā Voskresenskas kluba nosaukuma nav.

2 citas komandas no PSRS 1990./1991. g. sezonas Augstākās līgas “komplekta” tagad mitinās Krievijas hokeja otrajā līmenī – VHL. runa ir par Ustjkamenogorskas Torpedo (tagad Kazcink-Torpedo) un Maskavas Kriļja Sovetov. tiesa, “padomju spārnu” eksistence arī ārpus Krievijas hokeja elites nav “bez negaisa mākoņiem”. vēl nesen “kriliški” bija sadalījušies divās naidīgās frontēs, kuras abas uzsatīja sevi par vienīgajiem pareizajiem Kriļja Sovetov un abām karojošajām vienībām līdzās eksistenciālām problēmām bija tīri praktiskas, ar finansēm saistītas. 2010. gadā abas Kriļja Sovetov nometnes tika apvienotas un kluba “lielā” komanda nostartēja VHL pirmajā sezonā. bet “epopeja” nav beigusies, kluba nebūšanas turpinās un 2011. gada starpsezonā tiek cilāts jautājums par komandas “izmešanu” no VHL. “krilišku” apbedītāji jau iezvana kārtējos sēru zvanus… viens ir skaidrs, Kriļja Sovetov ir viens no, ja ne pats leģendārākais nosaukums, kas ir palicis ārpus Krievijas hokeja elites. “spārni” padomju laikos divreiz tikuši pie PSRS zelta (1957., 1974.), četrreiz pie sudraba, 9 reizes pie bronzas… neslikts rezultāts laikmetam, kurā dominēja CSKA.

nopietni “iestigusi”, bet turpina kustēties Kijevas Sokil komanda. atšķirībā no Minskas un Rīgas Dinamo komandām kijevieši pauzi neņēma. pēc sava laika MHL (Starpnacionālās hokeja līgas) nāca dalība Austrumeiropas hokeja līgā (1996. – 2004.), Baltkrievijas atklātajā čempionātā (2004.-2007.), Krievijas Augstākajā līgā (2007. – 2009.). 2009. gadā Sokil finansiālu apsvērumu rezultātā atkal “ieradās” BAČ-ā. Baltrievijas ekstralīgā kijevieši pamazām “ierūsē” – 7. vieta 2010./2011. g. sezonā neizskatās pēc progresējoša rezutāta. un pašreiz “putnēniem” Ukrainas hokeja flagmaņa karogu no rokām ņem ārā Doņeckas Donbass, kurš oficiāli jau uzņemts VHL.

starp citu, PSRS Augstākajā līgā 80.-os gados uz vairāk vai mazāk īsu brīdi bija pierotējuši vēl 5 klubi. divi no tiem (Ufas Salavat Julajev un Novosibirskas Sibir) jau no pirmās KHL sezonas dzīvo šajā līgā, divi citi (Iževskas Ižstaļ un Saratovas Kristall) – VHL-ā. bet viens klubs – Harkovas Dinamo – ir “nelaiķis”. šī Ukrainas hokeja vienība ir pabeigusies, bet Harkovas hokeja dzīvi mēģina kopt un uzturēt HK Harkiv, kas oficiāli iedibināts 2007. gadā un cīnās Ukrainas čempionātā.

PSRS Augstākās līgas 1990./1991. g. sezonas klubu “pozīciju” izmaiņas, salīdzinot ar 2010./2011. g. sezonu:

	komanda	vieta PSRS 1990./1991.	vieta KHL 2010./2011.		starpība
	Itiļ / Ak Bars (Kazaņa)	13.	6.		+7
	SKA (Ļeņingrada / Sanktpēterburga)	14.	7.		+7
	Torpedo / Lokomotiv (Jaroslavļa)	7.	3.		+4
	Dinamo (Minska)*	15.	16.		-1
	Dinamo (Rīga)*	5.	8		-3
	Traktor (Čeļabinska)	12.	18.		-6
	Dinamo / OHK Dinamo (Maskava)	1.	9.		-8
	Torpedo (Gorkija / Ņižņijnovgoroda)	9.	17.		-8
	Avtomobiļist (Sverdlovska / Jekaterinburga)*	11.	20.		-9
	Spartak (Maskava)	2.	13.		-11
	CSKA (Maskava)	4.	19.		-15
	Torpedo / Kazcink-Torpedo (Ustjkamenogorska)	9.	– (VHL 9.)		–
	Kriļja Sovetov (Maskava)	3.	– (VHL 14.)		–
	Sokil (Kijeva)	8.	– (BAČ 7.)		–
	Himik (Voskresenska)	6.	–		–
* atjaunotas komandas, kas laika posmā starp PSRS čempionātu un KHL bija beigušas pastāvēt.
** nav fiksētas visas komandu nosaukuma maiņas, bet tikai attiecīgajās (1991./1992. un 2010./2011.) sezonās lietotie nosaukumi.

P.S. Krievijas (PSRS) hokeja “lielais 12-nieks”

pirmais hokeja čempionāts Krievijā (PSRS) norisinājās 1946./1947. g. sezonā, tajā piedalījās 12 komandas, t.sk. Rīgas Dinamo, kas ieņēma 4. vietu. dažas komandas no “lielā 12-nieka” ir nonākušas līdz mūsdienām un KHL, bet daļa pieder pie pagātnes eksotikas.

4 klubi – Maskavas Dinamo, Maskavas CDKA (tagad – CSKA), Maskavas Spartak, Ļeņingradas Dom Oficerov (tagad – Sanktpēterburgas SKA) ir secīgi pārtransformējušies līdz KHL, vēl viens (Rīgas Dinamo) līdz KHL ir aizkūlies, “atjaunojoties”. taču 7 klubi ir aizgājuši nebūtībā.

atsevišķai pieminēšanai svarīgs no “lielā 12-nieka” vairs nepastāvošajiem klubiem ir Maskavas VVS MVO (ВВС МВО = Военно-воздушные Силы Московского Военного Округа; Maskavas Kara apgabala Gaisa Karaspēks). kā hokeja klubs šī vienība pastāvēja salīdzinoši īsu laika posmu – no dibināšanas 1945. gadā līdz 1953. gada janvārim. VVS MVO 1949. gadā bija ieguvuši PSRS čempionāta sudrabu, bet jau nākamās sezonas gaitā, 1950. gada janvārī, notika aviokatastrofa – lidmašīna kopā VVS MVO komandu nogāzās netālu no Sverdlovskas (tagad – Jekaterinburga). visi lidmašīnā esošie gāja bojā… tajā saitā, komandas sastāvā esošie Latvijas hokejisti – Harijs Mellups un Roberts Šulmanis. VVS MVO 1950./1951. g. sezonu turpināja un ieņēma 4. vietu, bet 3 nākamajās sezonās pēc kārtas “paņēma” PSRS zelta godalgas. līdz 1953. gadā VVS MVO tika izformēti, tā sastāvu pievienojot Maskavas CDKA (tagad – CSKA) klubam.

pārējiem 6 no “lielā hokeja”, ko spēlē ar ripu, jau izgaisušajiem “12-nieka” klubiem sportiskie panākumi bija mazāk spilgti, taču vēsturē to nosaukumi ir nofiksējušies – Ļeņingradas Dinamo, Tallinas Dinamo, Sverdlovskas Dom Oficerov, Kauņas izase, Užgorodas Spartak, Arhangeļskas Vodņik. starp citu, Arhangeļskas Vodņik gan pirms, gan pēc tam bija klubs ar cienījamu vēsturi un panākumiem “krievu hokejā”, ko spēlē uz ledus, bet ar bumbiņu.

lasāmvielai & izziņām:

• Aiņa Ulmaņa grāmatas “Melnās ripas bruņinieki” (1998.) elektroniskā versija – lhf.lv
• kopsavilkumi par PSRS čempionātu pirmajām sezonām – sports.ru (1946./1947.; 1947./1948.; 1948./1949.)
• par VVS MVO bojāeju (1950. g. janvārī) – hockeyarchives.ru

KHL paplašināšanas sapņi & reālijas. 2011./2012.

KHL vadība no kļūdām mācās daļēji. tā vismaz pagaidām izskatās attiecībā uz KHL paplašināšanas izsludināšanu. ja iepriekšējās sezonās tika vērienīgi un oficiāli ieziņots par plāniem attiecībā uz Zviedrijā, Lietuvā, Čehijā, Slovākijā vai Ukrainā bāzētu klubu “iejūgšanu” KHL pajūgā, tad tagad skaļu oficiālu paziņojumu nav. tas gan nenozīmē, ka KHL “nerok” šajā virzienā vai klubiem nebūtu intereses. paziņojumi ir salīdzinoši klusāki un tikai nedaudz skaļāki par ierindas baumām. tomēr arī ar šiem pieticīgajiem minējumiem saceļas “vētras ūdens glāzē”… laiku pa laikam KHL amatpersonas turpina pārsteigt ar savām vīzijām KHL paplašināšanas kontekstā. bet tas notiek tēmu lokā “starp citu”. tiek cilātas dažādas jaunpienācēju “kandidatūras”, bet kamēr nebūs par 99% skaidra šo komandu uzņemšana KHL apritē, tikmēr KHL centīsies atturēties no oficiālām “uzņemšanas svinībām”. jo vēl nesenā atmiņā ir izgāšanās ar Popradas “lauvām” – nācās pat oficiāli izsludināto kalendāru mainīt… interesanti, ka KHL vadoņi 99% līmenī ir jau nosaukuši to pašu Popradas Lev.

baltkrievi grib vēl?

kā viens no reālistiskākajiem KHL jaunpienācējiem tiek nosaukts Minskas Junost klubs, kuram faktiski ir visi racionālie priekšnoteikumi un kura vadībai ir vēlme attīstīties tieši KHL virzienā. kluba vadībai šķiet, ka Baltkrievijā pēdējos gados komanda ir “paņēmusi” visu, ko varēja paņemt – tam apliecinājums šīs valsts 5 čempionu tituli (2004., 2005., 2006., 2009., 2010.), neskaitot ne-zelta medaļas un Baltkrievijas kausus. Junost galvenā komanda startē Baltkrievijas ekstralīgā, jauniešu komanda jau aizvadījusi vienu sezonu MHL-ā, fārmklubs Juņior (Minska) startē Baltkrievijas Augstākajā līgā (otrajā stiprākajā). bet tā ir tikai redzamākā daļa; Junost “aisbergam” ir arī sporta skolas sistēma (SDJuŠOR Junost-Minsk), kuras komandas cīnās Baltkrievijas Junioru līgā un Baltkrievijas Jauniešu līgas dažādajās vecuma grupās. Junost rīcībā ir pilnīga hokeja “piramīda” un šīs komandas iekļaušanās KHL-ā būtu pat salīdzinoši likumsakarīga.

taču ir viens bet – cik pretimnākoša vai šķēršļota būs Baltkrievijas Hokeja federācijas nostāja. pagaidām federācijas “poza” vēl līdz galam nav skaidra, bet virkne Baltkrievijas hokeja speciālistu klabina “trauksmes zvanu”, norādot, ka Junost aiziešana uz KHL būs ieguldījums Baltkrievijas ekstralīgas degradācijā, līmeņa zaudēšanā. Junost ģenerāldirektors Sergejs Soloņecs gan sola, ja klubs tiek uzņemts KHL, tad Baltkrievijas ekstralīgā tiek saglabāta Junost otrā komanda – fārmklubs. oponentus šis solījums gan nemierina. Baltkrievijas hokeja federācijai ir iespēja demonstrēt “sava tirgus” aizsardzību, liekot šķēršļus kluba dalībai KHL-ā. taču ir intereses un viedokļi, ka Baltkrievijas hokejam nāktu par labu arī otras vienības iestartēšana KHL-ā, kādēļ arī pastāv liela iespējamība, ka federācija tomēr šķēršļus neliks. lai arī kā Baltkrievijas hokeja saimnieki risinās savas iekšlietas, Junost iespējas un nodomu nopietnība esot pamatīgāka nekā pirms gada bija vēl vienam Baltkrievijas hokeja klubam – HK Gomeļ, kas publiskoja savas vēlmes pievienoties KHL-am.

Krievijas hokeja tīrradņi

Tjumeņas Rubin, kas iepriekš saucās Gazovik un šo “gāzveidīgo” nosaukumu atdeva savai MHL vienībai, joprojām nav atmetuši ideju par startēšanu KHL-ā. jau pirms gada Tjumeņas komanda (tolaik Gazovik) “pieteicās” uz KHL, taču uzņemta netika, jo nespēja izpildīt KHL tehniskās prasības. pagaidām galvenā problēma – KHL prasībām atbilstošas hokeja arēnas trūkums. sportiskā ziņā Tjumeņas komanda gan būtu pelnījusi būt starp jaunpienācējiem, ja Kontinentālā hokeja līga tiek paplašināta no Krievijas “rezervēm”. 2010./2011. g. sezonā Rubin jau ir kļuvis par VHL regulārās sezonas uzvarētāju. pašreiz Tjumeņas komanda cīnās VHL izslēgšanas spēlēs – 1. kārtā (Austrumu konferences ceturtdaļfinālā) ar 3-1 sērijā ir pieveikta Sputņik vienība, bet 2. kārtā (konferences pusfinālā) Rubin ar 2-0 sērijā ir vadībā pret Jermak.

Rubin iekļaušanās KHL-ā varētu notikt, nesagaidot gatavu jaunu arēnu. jo KHL vadība esot apstiprinājusi Tjumeņas kluba saimniekiem, ka komandu varētu uzņemt KHL, ja jaunās hokeja arēnas būvniecība būs uzsākta. lai to varētu nodrošināt un apstiprināt Rubin nopietnos nodomus attiecībā uz KHL, klubam tiek meklēts papildu finansējums. cits stāsts, vai tjumeņieši iespēs “savākties” uz 2011./2012. g. sezonu, bet, ja tiek vērtēta KHL paplašināšanās perspektīva no Krievijas plašumiem, tad Tjumeņas Rubin ir reālistiskākā versija. līdzīgi, kā pirms sezonas Jugra. P.S. savu nodomu nopietnību KHL “ass” virzienā Tjumeņas Rubin ir tāpat kā Minskas Junost apliecinājuši, palaižot savu jauniešu komandu MHL līgā.

Popradas “lauvas” neliekas mierā?

Popradas Lev atšķirībā no citiem pērnajiem ne-Krievijas pretendentiem – “vētrām” un “budiveļņikiem” – noturīgus nodomus iestāties KHL-ā ir saglabājis arī pirms 2011./2012. g. sezonas. viens no KHL paplašināšanās politikas bīdītājiem – Aleksandrs Medvedevs – izdevumā sport.ru šodien (2011-03-21) šajā sakarā ir minējis 99% pārliecību par to, ka jau 2011./2012. g. sezonā Popradas klubs startēs KHL (“Процентов на 99 можно сказать, что в следующем сезоне в КХЛ появится словацкий «Попрад»,” tā oriģinālā). paziņojumi par Popradas Lev gan joprojām tiek uztverti rezervēti. gan tādēļ, ka pirms 2010./2011. g. sezonas jau bija nosvinēta Popradas kluba uzņemšana, kas tomēr beidzās ar neko. gan arī tādēļ, ka Medvedeva aktuālais paziņojums ir nācis intervijā cita starpā un kopā ar citiem paplašināšanas kandidātiem, kuru dalība KHL-ā tomēr nav viennozīmīga un ir citu saistīto pušu apšaubīta…

taču par labu Lev kandidatūrai “runā” šī projekta noturība un fakts, ka projekts nav aizgājis “aizmirstībā”. Lev projekta organizatoru nodomus apliecina arī centieni MHL virzienā. MHL-ā jau oficiāli ir uzņemta komanda no Popradas – “Tatru vilki” (Tatranski Vlci), kas MHL oficiālajos jaunumos tiek pozicionēta kā topošās Lev sistēmas jauniešu komanda.

cita starpā, ja pirms 2010./2011. g. sezonas par kavēkli “ielaist” Lev KHL-ā tika minēta Slovākijas hokeja federācijas nostāja, tad tagad tas esot atrisināts. jau 2010. gada rudenī Slovākijas hokeja federācija nosūtīja Krievijas hokeja federācijai oficiālu atzinumu, ka neiebilst Lev dalībai KHL-ā, sākot no 2011./2012. g. sezonas. tas noticis pēc tam, kad Lev oficiāli iestājies Slovākijas hokeja federācijā. visu šo faktu autentiskumu izdevumam sovsport.ru apliecinājis Slovākijas hokeja federācijas preses atašejs Peters Dobiašs. piebilde: rudens “versijās” izskanēja uzstādījums, ka Popradā līdzās KHL vienībai tiktu saglabāta arī komanda, kas startē Slovākijas ekstralīgā. jādomā, ka KHL vadība centīsies nepalaist garām iespēju reabilitēties par pagājušā gada “garāmšāvienu”, un 2011./2012. g. sezonā ir lielas iespējas KHL sastāvā ieraudzīt Popradas vienību.

Vācija grib KHL vai otrādi?

KHL paplašināšanas “vācu versijas” brīžam parādās un vēl ātrāk pazūd. baumas un pus-baumas par kāda Vācijas kluba iespējamo vai neiespējamo pievienošanos KHL-am klejoja jau pirms 2010./2011. g. sezonas. tagad pēdējais aktuālais Vācijas “kandidāta” nosaukums ir IceFighters Leipzig, kas cīnās Vācijas Oberliga – šīs valsts 3.-ajā stiprākajā līgā. vācu Oberliga vieno 38 komandas, kas sadalītas 4 reģionālajās grupās. un Leipcigas IceFighters Vācijas Oberliga-s Austrumu grupā šosezon ieņēma 8. vietu 9 komandu konkurencē…

skaidru ziņu par Leipcigas kluba un KHL “attiecību” pakāpi nav, bet abu pušu sarunas esot bijušas. Krievijas mediji jau ir pamanījušies salīdzinoši pieticīgajai ziņai salikt virsrakstus kā “Vācijas klubs prasās uz KHL” un izpušķot ar papildu frāzēm, kas, acīmredzot, nāk no “drošiem avotiem”. viens no tēmas “locījumiem” medijos ir tāds, ka IceFighters klubu grib nopirkt Krievijas investori.

nesagaidot, kā beigsies vai nebeigsies eposs ar IceFighters Leipzig dalību, ir skaidrs, ka KHL paplašinātāji taustās Vācijas virzienā, meklējot faktisku un/vai juridisku bāzi. šosezon vēl nesen “uzpeldēja” informācija, ka Krievijas investori izskatījuši iespēju ieguldīties vienā no Vācijas stiprākās līgas (DEL = Deutsche Eishockey Liga) līdervienībām Hannover Scorpions. tāpat tika variētas tēmas par to, ka interese par “skorpioniem” bijusi saistībā ar KHL paplašināšanas idejām. agrāk līdzīgi tika cilāti DEL klubu Eisbären Berlin un Kölner Haie nosaukumi, bet vairāk par “nosaukumu cilāšanu” nekas nesanāca.

vācu hokeja federācijas nostāja DEL “izkomplektēšanas” lietā ir skaidra – federācija centīsies to nepieļaut. pagaidām gan nav tiražēts Vācijas hokeja saimnieku viedoklis par Krievijas investīciju un KHL ielaišanu Vācijas “otrajā un trešajā līmenī”. jādomā, ka KHL paplašināšanas aktivitātes Vācijas virzienā ir ilgtermiņa projekts, kura rezultātu tik ātri ieraudzīt var nesanākt. būs pārsteigums, ja Vācijas klubs tuvākajās sezonās nonāks KHL sastāvā. taču nevar aizmirst, ka ar naudu var panākt ļoti daudz.

KHL hokeja eksotika?

Milānas kluba (Itālija) uzņemšana KHL ir absolūts 2010./2011. g. sezonas “hīts”. KHL līdz oficiāliem paziņojumiem par šo tēmu “nenolaidās”, taču KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs pa retam, bet visas sezonas garumā pieminēja Milānas kluba dalību KHL-ā jau no 2011./2012. g. sezonas. interesanti, ka jau oktobrī un novembrī Medvedevs jau bijis pārliecināts par Milānā bāzēta kluba dalību Kontinentālajā Hokeja Līgā. bet šī gada martā Aleksandrs Medvedevs teic, ka Itālijas klubs “ir tuvu” KHL-am…

pagaidām nav publiskota informācija par Milānas kluba “saknēm” – cik ļoti jauno projektu paredzēts vai nav paredzēts saistīt ar līdzšinējo Milānas hokeja dzīvi un komandu Hockey Milano Rossoblu, kas startē Itālijas 2.-ajā stiprākajā līgā – Serie A2. starp citu, Hockey Milano Rossoblu regulāro sezonu ir noslēgusi 4. vietā (9 komandu konkurencē) un play off-ā ir pārvarējusi ceturtdaļfinālu.

virkne hokeja apskatnieku un komentētāju KHL Itālijas “variantu” ir nodēvējuši par šīs sezonas KHL pasakām, pēc nopietnības šos nodomus ierindojot tajā pašā kategorijā, kur Viļņas un Kijevas komandas, kuras, kā zināms, tika skaļi iztirzātas KHL kontekstā, bet netika uzņemtas līgā. taču no KHL amatpersonāža Aleksandra Medvedeva paustajiem vārdiem ir skaidrs, ka KHL “iekš” Eiropas nenāk pa parādes durvīm, pa kurām hokeja lielvalstu federācijas “krievu līgu” nelaiž. KHL Eiropā kāpj pa logiem, caur pagrabstāviem – kustību sākumā virzot ne uz lielvalstīm, ne uz stiprākajām līgām un vairumā gadījumu – ne uz stiprākajām vienībām. iespējams, šī taktika pat ir pareizāka, ja uzstādījums ir paplašināšana. iespējams, pa sāndurvīm ir vieglāk tikt iekšā… pagaidām gan Milānas komandas dalība KHL ir biezā miglā “iepinusies” – nav nekādas konkrētas informācijas par projekta attīstību. tādēļ pagaidām paliek kategorijā “pasaka”. tiesa, izskatās, ka Medvedevs ļoti grib Itāliju KHL-ā redzēt…

KHL “somu fantāzijas”?

konkrēta “bumba” ir izrādījies KHL paplašināšanās kontekstā Medvedeva pieminētais Espoo Blues nosaukums. šaubu nav, Somijas stiprākās līgas (SM-liiga) kluba iekļaušanās KHL-ā būtu nozīmīgs notikums un panākums; tomēr pagaidām tas izskatās vispasakainākais no visiem KHL amatpersonu nosauktajiem kandidātiem ar konkrētu nosaukumu. pasakainākais arī tādēļ, ka uzreiz pēc Medvedeva teiktā par šo tēmu tika aptaujāts Espoo Blues ģenerālmenedžeris Markuss Lindstrēms, kurš atbildējis ar zīmīgu frāzi: “Pirmo reizi par to dzirdu”. savukārt, Espoo Blues investors Jussi Solonoja jau nokomentēja, ka nākamsezon (2011./2012.) Blues turpinās spēlēt Somijas čempionātā.

Medvedevs bija pārteicies minot kluba nosaukumu? žurnālisti pārklausījās? Espoo Blues ģenerālmenedžeris nav informēts? kluba investors kaut ko slēpj? vai arī KHL vadoņi blefo? vai arī Medvedevs nav mācījies un joprojām saka “hop” vēl ilgi pirms lēciena? jāpiebilst, ka tieši Somijas kluba pieminēšana ir likusi daudziem apskatniekiem ar skepsi izturēties pret citiem Medvedeva minētajiem KHL paplašināšanās kandidātiem…

aizmirstā Horvātija?

2010./2011. g. sezonas gaitā KHL kandidātu sarakstā parādījās arī Horvātijas hokeja flagmaņa Medveščak Zagreb nosaukums. parādījās uz īsu brīdi un diezgan ātri pazuda. savas aktualitātes neilgajā posmā informācijas nebija daudz – parādījās Medveščak prezidenta Damira Gojanoviča apstiprinājums, ka ir bijušas sarunas ar KHL par iestāšanos līgā, sākot no 2011./2012. g. sezonas. tēmas attīstīšana pagaidām iesprūdusi. arī KHL oficiālās amatpersonas par Medveščak tuvumu vai tālumu līgai nav skaļi izteikušās.

bet tikmēr Medveščak Zagreb galvenā komanda startē Austrijas stiprākajā līgā – EBEL (Erste Bank Eishockey Liga), kur 2010./2011. g. regulārajā čempionātā 10 komandu konkurencē ieņēma 8. vietu. savukārt Medveščak otrā komanda piedalās Horvātijas nacionālajā čempionātā, kur spēkiem mērās 4 vienības. uz kopējā hokeja lielvalstu/mazvalstu dalījuma fona Medveščak izskatās pat salīdzinoši mazāk fantastiska ideja attiecībā uz KHL. bet ne vairāk, vismaz pagaidām.

off-topic: interesanti, ka Medveščak pilnais nosaukums ir KHL Medveščak Zagreb. KHL abreviatūra šajā gadījumā nozīmē – klub hokeja na ledu.

tas vēl nav viss…

bez jau nosauktajām versijām par KHL paplašināšanos sezonas gaitā atkārtoti vai no jauna ir izcilāti dažādas amplitūdas nosaukumi, galvenokārt aprobežojoties ar valstu nosaukumiem. tas gan vairāk attiecas nevis uz reāliem projektiem un sarunām, bet uz vairāk vai mazāk spontānām idejām un globāliem desmitgažu “mērķējumiem”. gan no KHL, gan arī no dažu klubu puses.

atsevišķas komandas, galvenokārt postpadomju telpā, ir izvēlējušās KHL sev kā tuvāku vai tālāku mērķi. nav slikti, ka komandām ir uz ko tiekties. un iespējams tieši šiem klubiem KHL ir tuvāk, nekā  vairāk vai mazāk pasakainiem paziņojumiem par izplešanos Rietumeiropā vai Tālajos Austrumos. joprojām saistībā ar KHL laiku pa laikam tiek pieminēts atkalapvienotā Kriļja Sovetov kluba vārds. pagaidām “krilišku” galvenā komanda samierinās ar dalību VHL, bet jauniešu komanda spēlē MHL-ā. kontekstā ar KHL ir minēts arī Kazahstānas klubs Sariarka (Karaganda). turklāt, Sariarka nav vienīgais Kazahstānas klubs, kura vārds tiek aplūkots saistībā ar KHL.

pilnībā aizmirsta neesot Ukrainas kluba dalības ideja. pirms gada pilnā nopietnībā tika iestudēti “vingrinājumi” ap “dzīvības iedvešanu” jaunveidojamā Kijevas Budiveļņik komandā. klubs bija nonācis pat līdz sastāva komplektācijai, bet galvenais uzņemšanas atcelšanas iemesls – nosacījumu neizpildīšanās attiecībā uz arēnu. tomēr KHL amatpersonas tēmu “tur siltu” – Medvedevs zina teikt, ka Kijevas komanda KHL-ā varētu iekļauties pēc gada, t.i., 2012./2013. g. sezonā. viņš gan piemin nevis jaunveidojamo Budiveļņik, bet Kijevas Sokil, kas pēdējās sezonas startē Baltkrievijas ekstralīgā. varbūt Medvedevs atkal pārteicās?

kā vēl vienu KHL paplašināšanās kandidātu pirms aiznākamās (2012./2013. g.) sezonas Aleksandrs Medvedevs nosauc Bratislavas Slovan. atšķirībā no Popradas Lev, kas ir teorētiska komanda, HC Slovan Bratislava ir reāla vienība, kas startē Slovākijas stiprākajā līgā – Slovnaft Extraliga. šīs sezonas regulārajā čempionātā HC Slovan ir ierindojušies 4. vietā.

tiktāl salīdzinoši taustāmi kandidāti, bet ir vēl KHL amatpersonu sludinātā “Austrumu tēma”… kā potenciālās KHL klubu mājvietas ir nosauktas tādas eksotiskas valstis kā Katara, Apvienotie Arābu Emirāti, kuras par hokeja “mazvalstīm” pat būtu grūti nosaukt. protams, par “godīgu samaksu” varētu winter classic noturēt tuksnesī, bet kam to vajag? salīdzinot ar “emirātiem”, pat reālistiski izklausās KHL direktoru padomes priekšsēdētāja Vjačeslava Fetisova stāstītais par KHL Tālo Austrumu divīzijas izveidi, iekļaujot hokeja komandas no Japānas, Ķīnas un Dienvidkorejas.

P.S. MHL nevelk garumā

savukārt, jaunatnes hokeja līga paplašināšanās jautājumus pirms nākamās sezonas jau ir nokārtojusi. marta sākumā MHL oficiāli izziņoja par 3 jaunu klubu uzņemšanu MHL-ā. runa ir par Lev jauniešu komandu – “Tatru vilkiem”, jauniešu komandu Kapitan no Stupino un Hantimansijskas Jugra jauniešu vienību. tiesa, zinot MHL nosacījumu maiņas un to operativitāti, tikpat labi jaunatnes līgā varētu ieraudzīt vēl kādu jaunu dalībnieku un neredzēt kādu līdzšinējo. turklāt MHL vadoņi spriež par MHL “otrās divīzijas” (otrā līmeņa līgas) ieviešanu jau no 2011./2012. g. sezonas. jaunā “apakšlīga” būšot paredzēta VHL un citu neatkarīgu hokeja klubu jauniešu komandām.

lasāmvielai:

• Junost (Minska) nopietni apsver iespēju pievienoties KHL – sportpanorama.by, belarushockey.com, goals.by
• Junost (Minska) web lapa – junost.org
• Baltkrievijas “spečuku” viedokļi pret Junost stāšanos KHL – belarushockey.com (Aleksandrs Aleksejevs, Vladimirs Ciplakovs, Oļegs Mikuļčiks, Leonids Fatikovs)
• viedokļu kopsavilkums par Junost iespējamo dalību KHL (2011-01-17) – goals.by
• par Tjumeņas Rubin tiekšanos uz KHL – championat.ru
• Tjumeņas Rubin mājaslapa – hcrubin.ru
• Aleksandra Medvedeva intervija (t.sk. par KHL paplašināšanos) – sports.ru
• Lev (Poprada) “pusoficiālā” lapa – hclev.sk
• par Popradas Lev attiecībām ar Slovākijas hokeja federāciju un tās atļauju startēt KHL (2010. g. oktobris) – sovsport.ru
• versijas par Leipcigas IceFighters “attiecībām” ar KHL – bild.de, sportbox.ru, 932fm.ru
• IceFighters Leipzig mājaslapa – icefighters-leipzig.de
• versijas par Hannover Scorpions – sport-express.ru
• Hannover Scorpions mājaslapa – hannoverscorpions.de
• KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs pārliecināti par Milānas kluba iestāšanos KHL (2010. g. rudens) – sports.ru, belarushockey.com
• par Milānas kluba pievienošanos KHL (2011-03-15) – sport-express.ru
• Hockey Milano Rossoblu mājaslapa – hockeymilano.it
• Itālijas hokeja līgu lapa – lihg.it
• Espoo Blues mājaslapa – blues.fi
• Espoo Blues ģenerālmenedžeris par pievienošanos KHL – sports.ru, championat.ru
• Espoo Blues investors Jussi Solonoja par pievienošanos KHL – hockey.kulichki.net,
• versijas par Medveščak Zagreb pievienošanos KHL – sports.ru, vecernji.hr, allhockey.ru
• Medveščak Zagerb mājaslapa – medvescak.com
• Horvātijas hokeja portāls – hrhokej.net
• Erste Bank Eishockey Liga (EBEL) web lapa – erstebankliga.at
• par Zagrebas jauno hokeja arēnu – sports.ru
• par KHL paplašināšanos, t.sk. Kazahstānas klubu kontekstā (2010. g. jūlijs) – sports.kz
• HC Slovan Bratislava mājaslapa – hcslovan.sk
• Slovākijas stiprākās līgas regulārā čempionāta aktuālā tabula – szlh.sk
• Vjačeslavs Fetisovs par KHL Klusā okeāna divīzijas izveidi – belarushockey.com
• “Tatru Vilki” (Slovākija) uzņemti MHL – mhl.khl.ru
• Jugra jauniešu komanda uzņemta MHL – mhl.khl.ru
• Stupino Kapitan komanda uzņemta MHL – mhl.khl.ru
• MHL rīkotājdirektors Dmitrijs Jefimovs par MHL paplašināšanu un “otrās divīzijas” ieviešanu – sovsport.ru
• novecojis kopsavilkums par KHL paplašināšanas idejām – wikipedia.org

TUVPLĀNĀ: Krišs Grundmanis

Kriša Grundmaņa hokeja biogrāfijā, neskatoties uz salīdzinoši jaunajiem gadiem (dz. 1989.) ir daudz ierakstu un plašs “darba lauks” Latvijas, Baltkrievijas, Krievijas, Kanādas, ASV un tagad arī Lielbritānijas līgās. aizsarga Kriša Grundmaņa kontā ir viens no plašākajiem “U” pasaules čempionātu “apmeklējumiem” – viņš Latvijas krāsas ir pārstāvējis četros U-20 pasaules čempionātos un trijos U-18 pasaules čempionātos.

“Tie, kas mani jau ir norakstījuši, esat pasteigušies. Par mani vēl dzirdēsiet!!!” teic Krišs Grundmanis, kurš  pēc diezgan traumatiskām sezonām ar pilnu krūti ir atpakaļ spēlē un 2010./2011. g. sezonu aizvada Lielbritānijā. pašreiz Sheffield Steeldogs vienībā EPIHL līgā. par britu hokeju Krišs Grundmanis: “Līmenis ir daudz augstāks nekā liela daļa domā.”

Krišs Grundmanis savās atbildēs stāsta par savām gaitām Krievijas hokeja klubos un Krievijas pavalstniecības nepieņemšanu, par spēlēšanu dažādās Ziemeļamerikas līgās un to līmeni, par Baltkrievijas ekstralīgu, par hokeju Lielbritānijā un britu līgu līmeni.

izziņai: Krišs Grundmanis

• dzimis 1989. gada 13. februārī
• ampluā: aizsargs
• “figūra”: 195 cm; 90 kg
• 2010./2011. g. sezonā Sheffield Steeldogs sastāvā EPIHL (English Premier Ice Hockey League; Lielbritānijas 2.-ā stiprākajā) līgā un Hull Stingrays EIHL (Elite Ice Hockey League; Lielbritānijas stiprākajā) līgā
• iepriekšējās sezonas: Dinamo Juniors; HS Rīga/Prizma-Hanza; Rīga 2000; Dayton Bombers (ECHL; ASV); Youngstown Steelhounds (CHL; ASV); Green Bay Gamblers (USHL; ASV); Toronto St. Michael’s Majors (OHL; Kanāda); CSKA-2 (Maskava; Krievijas 1. līga); Dinamo Rīga 88
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2006., 2009. gados PČ elitē un 2007., 2008. gados – 1. divīzijā
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2007. gada PČ elitē un 2005., 2006. gados – 1. divīzijā
• pirmais treneris: Vladimirs Bistrovs (Dinamo Rīga 88)
• CHL drafts: 2006. gads; kopējais Nr. 30.; Toronto St. Michael’s Majors (OHL)

JAUTĀJUMI / ATBILDES 

jautājums: kaut arī ne tuvu neesi hokeja veterāns, taču esi uzspējis uzspēlēt Krievijā, Kanādā, ASV, tagad – Lielbritānijā. kā nokļuvi savā pirmajā ārzemju komandā? kāpēc izvēlējies jau 15 gadu vecumā doties prom uz Krieviju?

Krišs Grundmanis: Spēlējot vēl Latvijā, jauniešu līgā, mans tā brīža treneris sapazīstināja mani ar aģentu, kura darbības lauks bija tieši Krievija. Tā nu 2004./2005. gada sezonas sākumā devos uz pārbaudēm Krievijā. Sākumā braucu uz Maskavas Dinamo jauniešu komandu, un pēc pāris dienu treniņiem man tika piedāvāts palikt komandā, bet ar nosacījumu. ja ņemu dubultpilsonību. Protams, par Krievijas pilsonību pat nedomāju. Aģents tad piedāvāja braukt uz CSKA jauniešu komandu, un jau nākamajā dienā biju tur. Izgāju 2 nedēļu treniņnometni ar CSKA jauniešu komandu, pēc nometnes man tika piedāvāts trenēties ar CSKA-2, kurā tobrīd trenējās Kaspars Daugaviņš un Artūrs Kulda. Īsi pirms došanās mājās, lai atjaunotu vīzu, komandas vadība piedāvāja līgumu, kuram piekritu.

jautājums: kas ir tas ieguvums un pieredze, ko vari izcelt, pēc 2004./2005. g. sezonas Krievijas 1. līgā Maskavas CSKA-2 ierindā?

Ieguvu ļoti daudz, sanāca uzspēlēt pirmoreiz pret pieaugušajiem un Krievijas labākajiem junioriem. Jāatzīmē, ka tas bija gads, kad NHL bija pārtraukums [lokauts] un daudzi spēlētāji pārcēlās uz Krieviju, un tas nozīmēja, ka daudziem spēlētājiem neatradās vieta pirmajā komanda, bet par cik viņiem bija spēkā līgums, tad nācās spēlēt CSKA-2. Tādējādi kā ieguvums jāatzīmē, ka sanāca uzspēlēt kopā ar vairākiem šī brīža KHL spēlētajiem. Protams, arī pieredzei nāca par labu pāris treniņi pie pirmās komandas, vēl jo vairāk, ka treneris ir tāds speciālists kā Vjačeslavs Bikovs.

jautājums: kāpēc nepaliki ilgāk Krievijā, bet pārcēlies uz Rīga 2000 komandu, kas cīnījās Baltkrievijas un Latvijas atklātajos čempionātos?

Ņemot vērā pat to, ka komandas treneri man piedāvāja komandā atgriezties, CSKA-2 nepaliku, jo klubam nomainījās vadība un jaunā vadība atteicās nodrošināt iebraucējiem internātu un ēdināšanu; vienīgais leģionārs, kas spēlēja CSKA-2, bija Artūrs Kulda, bet Artūram nācās pašam īrēt dzīvokli Maskavā. Manai ģimenei tādu finansiālo iespēju nebija, tādēļ zināju, ka CSKA nepalikšu. Tuvojoties sezonai, man tika piedāvāts braukt uz treniņnometni Slovākijā ar Rīga 2000 komandu, kuru tobrīd vadīja Juliuss Šuplers. Dienu pēc atgriešanās no nometnes saņēmu piedāvājumu no Kriļja Sovetov otrās komandas. Tajā pašā dienā bija jātiekas ar Rīga 2000 komandas tā brīža īpašnieku Viesturu Koziola kungu. Rīga 2000 man izteica piedāvājumu, no kura man nācās atteikties. Zināju, ka spēlēt tikšu vairāk Krievijā un nauda man nebija svarīgākais. Tā nu devos uz Kriļja Sovetov-2, pievienojos viņiem 2 dienas pirms treniņnometnes beigām, nedēļu iejutos komandā, un tad jau bija jānospēlē pirmssezonas pārbaudes turnīrs. Pēc turnīra Kriļja Sovetov vadība piedāvāja man parakstīt 4 gadu līgumu, bet mans aģents par mani vēlējās vairāk naudas un tikai 2 gadu līgumu. Tā nu darījums neizdevās, un biju spiests braukt mājās un iet pie Šuplera kunga atvainoties, un lūgt, lai dod man otru iespēju atgriezties komandā. Ar tādu pavērsienu arī mani un aģenta ceļi šķīrās.

jautājums: kāds bija Krievijas 1. līgas (3.-ās stiprākās) līmenis, salīdzinot ar Latvijas čempionātu un Baltkrievijas ekstralīgu?

Domāju, ka savā ziņā var vilkt paralēles ar MHL, jo tās ir tās pašas otrās komandas, bet tajā paša laikā jāatceras, ka katrā fārmklubā bija arī pa maiņai ar [Krievijas] Superlīgas pieredzi un arī bija komandas, kurās spēlēja tikai pieaugušie. Tā kā domāju, ka līmenis bija soli augstāks par MHL.

jautājums: kā bija spēlēt Rīga 2000 ierindā pieaugušo čempionātos 16 gadu vecumā?

Godīgi sakot, pat īsti neatceros, man tas spēles laiks bija dikti ierobežots un lielas nozīmes spēlētājs arī komandā nebiju. “Atsitu numuru”; jā – jauns, jā – perspektīvs, bet, vai ieguvu daudz kā spēlētājs, nezinu. Tomēr man liekas, ka man labāk būtu bijis spēlēt Krievijā un tiešām spēlēt, nevis 4 minūtes spēles laika un būt jaunam un perspektīvam. Bet savādāk Rīga 2000 viss bija kārtībā, laba komanda ar daudz labiem spēlētājiem.

jautājums: 2006. gadā Tevi un Kasparu Daugaviņu CHL (Canadian Hockey League) draftā “norezervēja” OHL klubs Toronto St. Michael’s Majors, kurā arī aizvadīji 2006./2007. g. sezonu. kā vērtē šo sezonu savā karjerā? vai pēc “pieaugušo sezonas” nebija kļuvis vieglāk spēlēt “junioros”?

Vieglāk? Ha-ha, nu nezinu gan, kā jau teicu, 4. maiņā spēlējot, pieaugušo hokeju īsti tā arī izbaudīt nesanāk, ja izej laukumā labi, ja pāris reizes pa periodu. Bet runājot par gadu OHL, vienmēr esmu bijis paškritisks un uzskatu, ka manas labākās sezonas vēl ir priekšā!!! Pieredzes ziņā noteikti viena no vērtīgākajām sezonām manā mūžā. Noteikti kļūda bija nepalikt vismaz vēl vienu sezonu.

jautājums: 2007./2008. gada sezona Tev sanāca raibāka – uzspēlēji ASV spēcīgākās junioru līgas USHL vienībā Green Bay Gamblers, kā arī pieaugušo komandās CHL (Central Hockey League) un ECHL (East Coast Hockey League). kāpēc devies prom no Kanādas “junoriem”?

Sanāca tā, ka pa cik netiku izvēlēts NHL draftā, mans jaunais aģents man ieteica mēģināt tikt ECHL līgā un tikt draftētam no turienes, kaut gan reāli varēju palikt arī OHL. Bet, protams, paklausīju aģentu un devos uz treniņnometni ECHL [komandā] Johnstown Chiefs. Komanda skaitījās zem uzreiz divām AHL komandām – Lake Erie Monsters un Providence Bruins; izturējis pēdējās atskaitīšanas pirms sezonas, jau gatavojos pirmajai spēlei kad saņēmu, ka man jāatnāk uz halli. Kur man tika paziņots, ka Providence Bruins sūta lejā vēl vienu aizsargu un ka man jādodas prom. Bet labi, ka komandas treneris pats man sameklēja iespēju, kur spēlēt tālāk; tā nokļuvu Green Bay Gamblers (USHL). Nospēlēju tur 2 mēnešus un braucu palīgā [Latvijas] U-20 izlasei pasaules čempionātā Rīgā. Treneris teica, ka nav pretenziju, ka braucu. Bet pēc ierašanās Rīgā man treneris Maticins teica, ka [Latvijas Hokeja] federācija esot saņēmusi vēstuli, ka uz čempionātu nebūšu. Izrādījās, ka [Green Bay Gamblers ] trenerim pretenziju nebija, bet kluba vadībai gan. Tad nu, kad atgriezos ASV, 3 spēles neģērbos pat uz spēlēm. Mazliet nopsihoju, prasīju, lai mani aizmaina citur. Un tikmēr man aģents bija atradis variantu CHL, nospēlēju 3 spēles tur un bija piedāvājums no Dayton Bombers; protams, nedomājot atgriezos ECHL, aizvadīju diezgan veiksmīgas spēles tur, bet diemžēl pirms izslēgšanas spēlēm salauzu pirkstu.

jautājums: kā vērtē CHL (Central Hockey League) un ECHL līgu līmeni, salīdzinot ar citām līgām pirms un pēc tam? ar ko tās atšķirās no Baltkrievijas vai Lielbritānijas hokeja?

Par CHL man ir grūti spriest, biju tur tikai 3 spēles un visas bija pret to pašu komandu. ECHL ir diezgan augsts līmenis, daudz jauno hokejistu, visi sitās par to, lai tiktu solīti tuvāk AHL, NHL. Baltkrievijas čempionāts ir loti labs čempionāts, bet nav tik ātrs un agresīvs kā hokejs, kas tiek spēlēts otrpus okeānam. Anglijas līga ir ļoti interesanta līga, hokejs ir Ziemeļamerikas, katrā komandā ir spēlētāji ar NHL pieredzēm, daudzi, kas spēlējuši AHL un ECHL, viss turās uz kanādiešiem. Katrā komandā ir 12 leģionāri. Līmenis ir daudz augstāks nekā liela daļa domā.

jautājums: kāpēc nepaliki Ziemeļamerikā, vecums Tev taču vēl atļautu kādu laiku vēl spēlēt ASV vai Kanādas junioru līgās?

Neatgriezos [Ziemeļamerikā] traumu dēļ, bija doma atgriezties junioros un arī aģents solīja visu nokārtot, bet pirms 2008./2009. g. sezonas bija piedāvājums no ECHL līgas, kuram piekritu. Parakstīju līgumu un aktīvi gatavojos doties pāri okeānam, bet nedēļu pirms izlidošanas vienā no treniņiem salauzu plaukstas locītavu. Nācās aizmirst par lidošanu uz ASV un 9 nedēļas dziedēt traumu. Atgriezos hokejā tik neilgi pirms pasaules junioru čempionāta.

jautājums: pēc Ziemeļamerikas nonāci Latvijas hokeja “ārēs”. sākumā Rīga 2000, Prizmā, bet pēc tam Dinamo Juniors sastāvā. kā vērtē savu atgriešanos Latvijā? kā bija pēc Ziemeļamerikas sezonām pieņemt Baltkrievijas un Latvijas līgu laukumos notiekošo? kas bija mainījies Tavā hokeja uztverē?

Atgriezties Latvijā nācās piespiedu kārtā, tieši pieminētās traumas dēļ. Bet esmu pateicīgs, ka bija tāda iespēja. Atgriezties bija ļoti grūti, bija smagi atsākt spēlēšanu, jo biju izlaidis vairāk kā pussezonu. Sākumā nospēlēju 2 spēles Prizmas sastāvā, jo U-20 izlases vadība gribēja pārliecināties, ka būšu gatavs [U-20 pasaules] čempionātam. Pirmās oficiālās sezonas spēles aizvadīju tieši Otavā. Pēc atgriešanās mājās pievienojos Rīga 2000. Hokejs Baltkrievijā ir laba līmeņa, bet, salīdzinot ar Ziemeļameriku, tam ir lēnāks temps un tajā netiek piekopts tik daudz spēka hokejs. Hokeja uztverē īpaši nekas mainījies nebija. Vairāk gan bija grūtības salikt visu pa plauktiņiem, jo nebiju spēlējis ilgāku laiku.

jautājums: 2008./2009. gada sezonā Rīga 2000 ierindā Tev fiksētas 16 spēles sezonas otrajā pusē. kur spēlēji, ko darīji sezonas pirmajā pusē?

Visu pirmo sezonas pusi biju spiests staigāt ar ģipsi un dziedēt traumu. Slidot centos pēc iespējas vairāk, bet tomēr tas nav tas pats, kas slidot ikdienā ar komandu. Godīgi sakot, labi ka izdevās nospēlēt 16 [spēles], jo mocījos ar ļoti lielām sāpēm. Kā izrādījās sezonas beigās, tad biju lauzis locītavu vēlreiz, un vasarā nācās veikt operāciju.

jautājums: arī 2009./2010. g. sezona Latvijā/Baltkrievijā Tev reģistrēta nepilnīgi – 10 spēles Dinamo “junioros” decembrī un janvārī. kāda bija Tava pārējā sezona pirms un pēc?

Sezonas sākumā biju aizbraucis uz ASV, mazliet sanāca patrenēties tur, bet divus mēnešus sanāca nodzīvoties pie mana aģenta Ņujorkā un pie Artūra Irbes Vašingtonā. Aģents teica, lai trenējos un gatavojos uz vietas un komanda man tiks atrasta; bija vairāki varianti, bet visas sarunas apstājās pēc tā, ka komandas uzzināja, ka man nav gatavas darba vīzas. Komandas nebija ieinteresētas ņemt spēlētāju un tad vēl mēnesi kārtot atļaujas, lai varu spēlēt. Tad nu arī mans pacietības mērs bija pilns un atgriezos mājās, un pievienojos Dinamo Junioram, bet īsti neizdevās, kā cerēju. Aizvadījis pirmās 4 spēles, mačā pret Junost, izpildot spēka paņēmienu, traumēju plecu un biju spiests izlaist 7 nedēļas. Pēc atgriešanās treneru uzticību neizjutu, tad jau, domājot par nākamo gadu, sezonas beigās izlēmu braukt trenēties uz Zviedriju.

jautājums: šosezon esi nokļuvis vienā no pēdējā laika “jaunatradumiem” Latvijas hokejistu vidū – Lielbritānijā, kur divās stiprākajās līgās (EIHL un EPIHL) vien fiksēti 8 Latvijas hokejisti. kā nonāci līdz spēlēšanai šajā valstī? kāpēc tieši Lielbritānija?

Divās sezonās, ko aizvadīju Latvijā, aizvadīju tikai 26 spēles un pat tās nesanāca aizvadīt pēc kārtas, bija daudz traumu. Ir daudz kas jāatgūst. Atgūt var tikai tikai daudz spēlējot. Zināju, ka Lielbritānijā līmenis nav tik zems, kā daudzi domā, gluži pretēji. Tādēļ, kad parādījās variants, uzreiz piekritu. Domāju, ka esmu uz pareizā ceļa, spēlēt tieku daudz, trenējos daudz un atgūstu pārliecību. Tie, kas mani jau ir norakstījuši, esat pasteigušies. Par mani vēl dzirdēsiet!!!

jautājums: šo sezonu iesāki Hull Stingrays vienībā britu stiprākajā līgā EIHL, bet sezonas gaitā pārcēlies uz Sheffield Steeldogs otrajā stiprākajā – EPIHL. kāpēc notika kluba maiņa?

Hull-ā tiku parakstīts kā aizsargs, no kura tika gaidīts rezultatīvs sniegums. Spēlēt tiku daudz un rādiju diezgan pieklājīgu sniegumu. Momenti bija, bet ar vārtu gūšanu negāja. Vēlāk radās situācija, ka trenera viens no draugiem meklēja, kur spēlēt, un bija no kāda jātiek vaļā. Tad nu kārts krita uz mani. Protams, tur tam visam bija arī savas aizkulises, kuras labāk neizpaust. Pirmajā brīdī, protams, biju sarūgtināts, bet uzreiz bija vairāki piedāvājumi. Negribēju ilgi domāt un zaudēt spēļu skaitu, un Steeldogs piedāvājums bija pieņemams, tādēļ pārcēlies uz šejieni. Šobrīd savu izvēli nenožēloju, spēlēju ļoti lielas minūtes un iegūstu pārliecību. Trenējos pat 2 reizes dienā gan pie savas komandas, gan pie Ervīna Muštukova pārstēvētās Steelers vienības.

[piebilde: Sheffield Steelers = EIHL komanda.]

jautājums: vai ir būstiska līmeņa atšķirība starp EIHL un EPIHL? kā Tu vērtē abu šo līgu līmeni, salīdzinot, piemēram, ar Baltkrievijas ekstralīgu vai Latvijas Virslīgu?

Elite [EIHL] ir augstāks līmenis par Baltkrievijas čempionātu, daudzi man var nepiekrist, bet tas ir mans personīgais viedoklis. EPIHL, cik stāsta, ar katru gadu paliek labāka un labāka, līmenis ir pieklājīgs. Latvijas čempionātu neesmu redzējis un arī nevēlos spriest par to, ko neesmu redzējis, bet EPIHL līmenis šobrīd nav tālu no Baltkrievijas, pat tuvu tam, bet tomēr vēl soli atpaliek.

jautājums: Sheffield Steeldogs ierindā ir Latvijas hokejistu “partija”. kopā ar Tevi kluba sastāvā fiksēti vēl 3 Latvijas hokejisti Edgars Bebris (1991.), Jānis Ozoliņš (1989.), Kristaps Pete (1985.). vai Jūs hokeja laukumā saprotaties labāk nekā ar britiem? arī ārpus “darba” turieties vairāk kopā?

Jā, dzīvoju kopā ar Jāni un Edgaru. Turamies kopā un arī laukumā saprotamies tīri labi, bet vispār arī briti labi saprot hokeju un problēmas ar savstarpējo sapratni nav. Kristaps gan mūsu komandu šobrīd ir pametis, un īsti nezinu par viņa karjeras turpmākajām gaitām.

jautājums: Latvijas Hokeja federācijas web lapā esi minēts starp Latvijas hokejistiem, “kuri pārgājuši citu valstu jurisdikcijā ar nelimitētajām pārejas kartēm”. ko tas nozīmē Tev kā hokejistam un Tavai karjerai? ko tas maina?

Godīgi sakot, pat nezinu, ko tas īsti nozīmē. Drošvien jau to, ka mana pārejas karte ir Anglijas federācijā, un par pāreju naudu nopelnīs viņi nevis LHF. Mēs visi Hull-ā tādu parakstījām, un īpaši neiedziļinājos tādā jautājumā. Būšu vajadzīgs citur, gan jau par mani samaksās. Personīgi vairāk koncentrējos uz to, lai būtu labāks hokejists, nevis kuras federācijas sarakstos figurēju.

jautājums: līdz šim Lielbritānija nav ierindojusies starp hokeja lielvalstīm, vien izņēmums – panākumi tālajā  1936. gadā. kā pats vērtē Lielbritānijas hokeja saimniecību? kādas ir tās stiprās puses, trūkumi? kāda ir spēļu apmeklētība?

Šeit daudz kas ir ieviests no Ziemeļamerikas, uz hokeju cilvēki nāk, halles ir pietiekami un hokejs attīstās. Ne velti te ir 2 pieklājīgas līgas un cilvēki uz spēlēm nāk. Acīmredzot, kaut kas te notiek pareizā virzienā. Runājot par Anglijas izlasi, pat nezinu, spēlētāju te labu netrūkst, laikam jau ir taisnība ka A grupā tikt ir grūtāk, kā tajā noturēties. Atliek tik novēlēt viņiem veiksmi un kādu dienu iziet uz augšu “pie lielajiem zēniem”. Ha-ha.

jautājums: Tavā biogrāfijā minēts kupls pasaules čempionātu skaits Latvijas “U” izlašu formā – trīs U-18 čempionāti, četri U-20 pasaules čempionāti. esi palīdzējis abām “U” izlasēm izsisties no 1. divīzijas uz eliti. vai neesi domājis par iespējām uzspēlēt Latvijas “lielajā” izlasē? Tavuprāt, cik tālu esi no Latvijas izlases?

Jā, visas “U” izlases atceros ar pozitīvākajām atmiņām. Tas bija laiks, kad cīnījāmies plecu pie pleca, par valsts godu un savu karogu. Man bija tas gods spēlēt ar lieliskiem spēlētājiem un pret pat pasaules labākajiem junioriem. Vienmēr atcerēšos to laika ar smaidu. Par lielo izlasi runājot, protams, ka vēlēšanās ir liela uzvilkt Latvijas izlases kreklu kādā no pasaules čempionātiem vai Olimpiskajās spēlēs, bet šobrīd ir vēl daudz, ko pierādīt, un tik tagad sāku sajust to spēli, kuru varu rādīt. Šogad no izlases esmu tālu; domāju, ka vieglāk ir atrast tuksnesī bezmaksas alu. Ha-ha. Bet nākamgad vai kaut kad tuvākajā nākotnē, domāju, ka, ja veselība ļaus, tad būšu gatavs sevi pieteikt kā spēcīga kandidatūra, bet tādēļ ikdienā jāstrādā un jāturpina progresēt.

jautājums: kādi ir Tavi plāni par hokejista gaitām tuvākajos gados? esi iecerējis turpināt Lielbritānijas līgās vai arī pamainīt savu “darbavietu” uz citu valsti Rietum- vai Austrumeiropā?

Protams, meklēšu labākus variantus, vissvarīgākais man ir – būt vietā, kur var attīstīties. Noteikti cerēšu uz kādu labu piedāvājumu; ja tas būs tepat Lielbritānijā, tad labi, ja citur, tad arī labi. Lielbritānijā vairāk par 2 sezonām gan negribētos spēlēt. Tomēr jāmērķē ir augstāk.

lai veicas!

[pirmie divi attēli fiksēti U-20 pasaules čempionātā, kurš norisinājās 2008. g. decembrī – 2009. g. janvārī; foto avots: iihf.com. trešā foto avots: hullstingrays.com.]

lasāmvielai & izziņām:

• Kriša Grundmaņa statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com (neprecīzi; piemēram, pie Dinamo Juniors 2011-02-01 minēta “lieka” statistika play off-ā, kur Baltkrievijā komanda nepiedalījās, bet komandas Latvijas play off-ā nepiedalījās Grundmanis), eurohockey.net (nepilnīgi; beidzas ar 2008./2009. g. sezonu), r-hockey.ru (nepilnīgi un neprecīzi; piemēram, Rīga 2000 apzīmēta vienkārši kā HK Rīga), hockeydb.com (Ziemeļamerika un EIHL), hockeyfights.com (“kauju” uzskaite)
• Kriša Grundmaņa statistikas uzskaites konkrētajās līgās – eliteleague.co.uk (EIHL), lhf.lv, pointstreak.com (Baltkrievijas ekstralīgā – Dinamo Juniors sastāvā, Rīga 2000 sastāvā daļēji), echl.com (ECHL), pointstreak.com (CHL), pointstreak.com (USHL), ontariohockeyleague.com (OHL)
• Sheffield Steeldogs spēlētāju aktuālā statistika – ntlworld.com (tiek atjaunināta ar laika nobīdi), sheffieldsteeldogs.co.uk
• Sheffield Steeldogs mājaslapa – sheffieldsteeldogs.co.uk
• EPIHL lappuse – eiha.co.uk
• Kriša Grundmaņa intervija (2007./2008. g. sezonā; neprecīzi norādīts dzimšanas datums – 31. februāris) – sporto.lv

TUVPLĀNĀ: Mārtiņš Gipters

nu jau bijušā Dinamo Juniors aizsargs Mārtiņš Gipters bija plānojis aizvadīt jauno sezonu Liepājas Metalurgs komandā, ar kuru tomēr neizdevās vienoties par finanšu nosacījumiem. bija arī versijas ar Kriļja Sovetov nosaukumu. tomēr pašreiz hokejists vēl ir bez jauna kluba. bet tas pagaidām.

atgādinājumam: pēc Dinamo Juniors vienīgās sezonas komandas pastāvēšanas vēsturē tika “izkomplektēts” komandas sastāvs. no 46 “junioros” sezonas gaitā uzspēlējušajiem puišiem 19 spēlētāji jaunajā sezonā spēlē Dinamo sistēmā – “lielajā” komandā vai HK Rīga sastāvā. citi “eks-juniori” ir devušies “meklēt laimi” citos virzienos.

Mārtiņš Gipters atbild uz jautājumiem par aizvadīto sezonu Dinamo Juniors sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā, par plāniem attiecībā uz spēlēšanu Liepājā un Maskavā, par prioritātēm 2010./2011. g. sezonā, par Latvijas “junioru” izlašu priekšrocībām.

izziņai: Mārtiņš Gipters

• dzimis 1989. gada 5. aprīlī
• ampluā: aizsargs
• “figūra”:  183 cm; 86 kg
• 2009./2010. g. sezonā Dinamo Juniors rindās Baltkrievijas ektralīgas regulārajā čempionātā 51 spēle (3+7 punkti) un Latvijas Virslīgas play off-ā 9 spēles (0+1 punkts)
• iepriekšējās sezonas: SK LSPA/Rīga; Rīga 2000 u.c.
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2007. gadā pasaules čempionātā elitē un 2008. gadā – 1. divīzijā
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2009. gadā pasaules čempionātā elitē
• pirmais treneris: Gunārs Krastiņš

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: summējot visas Dinamo Juniors oficiālās spēles Baltkrievijas ekstralīgā un Latvijas Virslīgas play off-ā, saskaņā ar statistikas datiem, esi viens no diviem spēlētājiem, kas 2009./2010. g. sezonas gaitā aizvadījis visvairāk spēļu (ar Ričardu Birziņu – katram pa 60 spēlēm). kā vērtē savu sniegumu 2009./2010. g. sezonā? vai tā nebija Tev smagāka nekā citiem cīņubiedriem komandā?

Mārtiņš Gipters: Savu sniegumu vērtēju diezgan negatīvi, jo pie tik daudz nospēlētām spēlēm mani statistikas dati nebija no tiem spožākajiem; lai gan šādā līmenī spēlēju pirmo sezonu, zinu, ka varēju daudz labāk. Par to, vai sezona bija grūtāka nekā partneriem, ir grūti spriest; personīgi man šī bija grūtākā sezona, kuru līdz šim esmu aizvadījis.

jautājums: Tavs dzimšanas gads (1989.) ļautu Tev vismaz vienu sezonu aizvadīt HK Rīga ierindā. kāpēc nebiji kandidātu sarakstos? vai Tevi neaicināja, pats nevēlējies?

Līdz jūlijam gaidīju piedāvājumus, un no HK Rīga puses tāds nesekoja, tādēļ nolēmu izmēģināt laimi Liepājā.

jautājums: 2010. gada starpsezonā medijos parādījās informācija par to, ka jaunajā 2010./2011. g. sezonā spēlēsi Liepājas Metalurgs rindās. taču Baltic Sports Agency dati norāda, ka esi Kriļja Sovetov sistēmā. tiesa, ne Kriļja Sovetov VHL, ne MHL kluba sastāvos neesi oficiāli minēts. kā tad ir patiesībā? kur atrodies, kur plāno spēlēt 2010./2011. g. sezonā?

Augusta beigās no Liepājas devos prom, jo nevarējām ar klubu vienoties par finansiālo pusi, līdz ar to nācās komandu pamest. Nesaprotu, kur šī aģentūra iegūst informāciju. Pirmajā septembrī biju devies uz Maskavu, jo “kriļjas” teica, ka dos iespēju uzspēlēt Maskavas mēra kausā, bet tā arī iespēja netika dota, un būtībā bezjēdzīgi biju aizbraucis uz Krieviju. Pašlaik atrodos Rīgā un uzturu sevi formā, slidojot pie HK Sāga. Iespējams, šo sezonu nāksies aizvadīt kādā Latvijas Virslīgas komandā, bet pagaidām vēl ceru uz iespēju kaut kur ārzemēs.

jautājums: kādas prioritātes esi sev izvirzījis jaunajā sezonā?

Pagaidām galvenā prioritāte ir atrast komandu, kurā aizvadīt jauno sezonu. Ja tas neizdosies, tad prioritāte būs mācības, jo es paralēli hokejam vēl mācos Rīgas Tehniskās Universitātes 3. kursā.

jautājums: līdz šim esi spēlējis Latvijas klubos – Dinamo Juniors, SK LSPA/Rīga, SK Rīga komandās. vai neesi plānojis dažas sezonas pamēģināt leģionāra gaitas, kā tagad populāri doties spēlēt uz Somiju, Kazahstānu? Kāpēc jā vai nē?

Pagaidām meklēju komandu ārzemēs, bet visu ir apgrūtinājusi situācija, ka visu starpsezonas posmu esmu aizvadījis Liepājā, un augusta beigās visām komandām sastāvi jau ir nokomplektēti.

jautājums: esi piedalījies divos U-18 un vienā U-20 pasaules čempionātos, redzējis citu valstu „junioru” līmeni. kādas, Tavuprāt, ir Latvijas hokeja skolas audzēkņu priekšrocības, salīdzinot ar tuvākajiem konkurentiem par iekļūšanu kā U-18, tā U-20 čempionātu elitē?

Grūti pateikt kādas ir priekšrocības, jo, skatoties pēc visiem datiem, mēs nevarētu konkurēt ar citām izlasēm, kuras arī ir uz robežas starp eliti un 1. divīziju, tomēr pēdējos gados mums tas izdodas. Kā vienīgo priekšrocību varētu minēt komandas saliedētību, jo visos čempionātos, kuros esmu spēlējis, komandās ir bijis labs mikroklimats.

jautājums: raugoties no malas, kā vērtē HK Rīga startu MHL čempionātā? kādas saskati komandas izredzes?

Viennozīmīgi HK Rīga starts ir izdevies, un komandai ir ļoti labas izredzes pacīnīties par vietu play off-os.

Lai veicas!

[Mārtiņa Giptera foto fiksēts Dinamo Juniors spēlē pret Ozolnieki / Monarch vienību Latvijas Virslīgas play off ietvaros 2010. gada 26. martā; foto autors ir Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

informācijai:

• Mārtiņa Giptera individuālā statistika un informācija – eliteprospects.com, extraliga.stats.pointstreak.com, eurohockey.net (kļūdaina), lhf.lv, balticsportsagency.com
• Dinamo Juniors komandas statistika Baltkrievijas ekstralīgā – extraliga.stats.pointstreak.com
• Dinamo Juniors komandas statistika Latvijas Virslīgas play off: tepat

Krievijas hokeja anatomija: VHL un 1. līga

ar jauno 2010./2011. g. sezonu Krievijas organizētajās hokeja līgās sāk spēlēt arvien vairāk Latvijas hokejistu. kvantitatīvi lielāko pienesumu Krievijas līgās uzreiz veselas komandas sastāvā “ieceļ” HK Rīga, turpina Rīgas Dinamo, bet pa kādam Latvijas hokejistam ir ne tikai ārpus “mājām” citos KHL un MHL klubos, bet arī jaunizveidotajā VHL un 1. līgā ir sastopami spēlētāji no Latvijas. turklāt Latvijas treneru korpuss arī ārpus Rīgas Dinamo un HK Rīga komandām Krievijas līgās ir kļuvusi par normālu parādību. šie apstākļi, nenoliedzami, sekmē un “audzē” interesi par Krievijas līgām arī Latvijā.

Krievijas profesionālā hokeja “dzīvsvars”

jaunajā sezonā Krievijas 4 galvenajās hokeja līgās (KHL, MHL, VHL, 1. līga) hokeja komandu skaits, salīdzinot ar 2009./2010. g. sezonu (KHL, MHL, Krievijas Augstākā līga = KAL, 1. līga), ir nedaudz samazinājies – no 116 vienībām uz 109. turklāt interesanti, ka ārzemju komandu īpatsvars Krievijas līgās ir nedaudz pieaudzis. ja aizvadītajā 2009./2010. g. sezonā Krievijas organizētajās līgās bija 5 ne-Krievijas klubi (3 KHL-ā; pa vienam – KAL un 1. līgā), tad jaunajā sezonā šādi klubi ir 7 (3 KHL; 3 MHL; 1 VHL).

diezan konkrētu skaitlisku progresu ir piedzīvojusi jauniešu līga – MHL, kas izaugusi no 22 klubu kopuma līdz 29 vienībām. taču pārējās līgās skaitliski ir vērojama samazināšanās. KHL “saīsinājums” no 24 uz 23 ir salīdzinoši neliels. skarbākā izmaiņa attiecas uz jaunizveidoto VHL līgu, kas tapa uz Krievijas Augstākās līgas (KAL) bāzes. ja KAL aizvadītajā 2009./2010. g. vienoja 27 komandas, tad šosezon VHL-ā satilpst tikai 20 vienības. savukārt, Krievijas 1. līga “sašaurinās” no 43 komandām uz 37. protams, ne jau klubu skaits apliecina līgu spēku, taču zināma tendence ir jau ne pirmo gadu – Krievijas hokeja klubos arvien biežāk vērojama klubu apvienošanās, fārmklubu “izņemšana” no salīdzinoši augsta līmeņa, kā arī zināma sakārtošanās, ko sekmē vienotas KHL, MHL un VHL kārtības ieviešana.

VHL startam gatava

2010. gada vasaras svarīgākie notikumi VHL saistībā bija HK Ļipeck (Ļipecka) atteikšanās spēlēt jaunajā līgā jau pēc iestāšanās tajā… otrs notikums svarīgāks arī visas Krievijas hokeja mērogā – atpakaļ-apvienojās Kriļja Sovetov klubi, kuri bija sadalījušies divās naidīgās nometnēs un kuru nosaukuma atšķirība bija viens abreviatūrā pirms nosaukuma – PHK vai MHK. apvienotais Kriļja Sovetov, kas sākotnēji nebija uzņemts VHL-ā, paspēja “ielekt pēdējā vagonā” un sezonu sāks kā pilntiesīgs VHL klubs.

tomēr “pa ceļam” no KAL uz VHL formātu līga “pazaudēja” veselu trešdaļu – 9 komandas no 27. vienai no “zudušajām” bija paaugstinājums uz KHL (Hantimansijskas Jugra). Augstākās līgas 5 komandas pārkārtojās uz Krievijas 1. līgu, faktiski ieņemot savu fārmklubu vietas 1. līgā – Samaras CSK VVS, Ļipeckas HK Ļipeck, Glazovas Progess, Kļinas Titan, Tveras THK Tver. bet KAL 3 komandas “izgaisa” no Krievijas hokeja 4 “lielajām” līgām… Orenburgas Gazprom-OGU (HK Orenburžje) “notransformējās” tikai līdz jauniešu vienībai – Orenburgas Belije Tigri, kas uzsāk startu MHL. Voskrenskas Himik, kas vēl 2008./2009. g. sezonā bija KHL klubs, “izbeidzās” un atdeva savu nosaukumu savai jauniešu komandai, kas MHL 2009./2010. g. sezonā bija startējusi ar nosaukumu Feniks (Voskresenska). pazuda arī Maskavas apgabala HK Ris (ХК Рысь).

toties VHL ieguva divas jaunas vienības, kas iepriekšējā sezonā nebija Krievijas Augstākās līgas apcirkņos. viena ir līdzšinējā KHL vienība – Toljati Lada, kas no elites tika degradēta par finanšu nebūšanām. otrs ir Tveras apgabala Dinamo, kas ir KHL vienības OHK Dinamo (Maskava) fārmklubs.

VHL dalībnieki 2010./2011. g. sezonā (apstiprināta gala versija):

Rietumu konference	Austrumu konference
1. Ariada-Akpars (Volžska)	1. Ižstaļ (Iževska)
2. Dizeļ (Penza)	2. Jermak (Angarska)
3. Dinamo (Tveras apg.)*	3. Južnij Ural (Orska)
4. HK Rjazaņ (Rjazaņa)	4. Kazcink-Torpedo (Ustjkamenogorska; KAZ)
5. HK Sarov (Sarova)	5. Mečel (Čeļabinska)
6. HK VMF (Sanktpēterburga)	6. Molot-Prikamje (Perma)
7. Kriļja Sovetov (Maskava)	7. Rubin (Tjumeņa)**
8. Kristall (Saratova)	8. Sputņik (Ņižņijtagila)
9. Lada (Toljati)	9. Toros (Ņeftekamska)
10. Ņeftjaņik (Almetjevska)	10. Zauraļje (Kurgana)
* Dinamo (Dmitrova) ir OHK Dinamo sistēmas klubs. sākotnēji paredzēta kluba bāzes vieta Balašihā, pēc tam Dmitrovā, bet finālā – Tverā. dažviet komanda saukta: Dinamo-2.
** Līdz 2010. gada starpsezonai kluba nosaukums – Gazovik. kluba jauniešu komanda, kas no 2010./2011. g. uzņemta MHL-ā, startēs ar nosaukumu Gazovik, bet pieaugušo komanda VHL-ā startēs ar nosaukumu Rubin.

Krievijas 1. līgas Centra reģions

jaunajā sezonā saglabājies tāds pats komandu skaits, kā 2009./2010. g. sezonā – 13. septiņi klubi ir saglabājušies nemainīgi no pagājušās sezonas – Buran (Voroņeža), HK Belgorod, HK Brjansk, HK Tambov, HK Vladimir, HK Zeļenograd (Maskava), Kristall (Elektrostaļa). trīs komandas “atslīdēja” no augstākās līgas (HK Ļipeck, THK Tver, Kļinas Titan), izstumjot no 1. līgas savus fārmklubus – komandas HK Ļipeck-2, THK-2, Titan-2.

no 1. līgas Centra reģiona jaunajā sezonā “izņemtas” ir vēl 3 komandas, kas iepriekšējā sezonā bija Augstākās līgas klubu fārmi. apvienotais Kriļja Sovetov ir palicis pie vienas jauniešu komandas MHK Kriļja Sovetov, kas spēlē MHL-ā, noīsinot 1. līgā startējušo Kriļja Stoļici. cits VHL klubs HK Rjazaņ vismaz šajā sezonā ir atteicies no fārmkluba HK Rjazaņ-2 gaitām 1. līgā. savukārt, HK Ris-2 (ХК Рысь-2) “izgaisa” tāpat kā KAL-ā spēlējošā “galvenā” vienība.

1. līgas Centra reģiona “caurumus salaboja” 3 vienības, no kurām 2 jaunas un iepriekšējā sezonā 1. līgā nespēlējušas – Rusič (Podoļska; dib. 2008.) un Slavutič (Smoļenska; dib. 2010.). bet trešā vienība – Penzas Dizeļ-2 – uz Centra reģionu pārcēlās no 1. līgas Povolžjes (Pievolgas) reģiona, kurā spēlēja 2009./2010. g. sezonā.

Krievijas 1. līgas Centra reģiona klubi 2010./2011. g. sezonā:

1. Buran (Voroņeža);
2. Dizeļ-2 (Penza);
3. HK Belgorod (Belgoroda);
4. HK Brjansk (Brjanska);
5. HK Ļipeck (Ļipecka);
6. HK Tambov (Tambova);
7. HK Vladimir (Vladimira);
8. HK Zeļenograd (Maskava);
9. Kristall (Elektrostaļa);
10. Rusič (Podoļska);
11. Slavutič (Smoļenska);
12. THK Tver (Tvera; juridiski – NP PHK);
13. Titan (Kļina).

Krievijas 1. līgas Povolžjes (Pievolgas) reģions

Pievolgas reģionā jaunajā sezonā “štatu samazināšana” gadījās no 13 uz 10 vienībām. 8 komandas paliek nemainīgas no iepriekšējās sezonas. divu komandu (Samaras CSK VVS-2 un Glazovas Progress-2) vietu ieņēma to “titulkomandas”, kas iepriekš startēja KAL un pēc finanšu parametriem nespēja kvalificēties iekļūšanai VHL, – CSK VVS un Progress “bez divniekiem”.

viena komanda (Penzas Dizeļ-2), kā jau minēts, no Pievolgas uz Centra reģionu “aizmuka”, bet divas citas komandas izbeidzās. Orengurgas OGIM pazuda “bez pēdām”, bet Kirovočepeckas Oļimpija bankrotēja, vismaz atstājot tāda paša nosaukuma jauniešu komandu, kas jaunajā sezonā startē MHL-ā.

Krievijas 1. līgas Povolžjes (Pievolgas) reģiona klubi 2010./2011. g. sezonā:

1. CSK VVS (Samara);
2. HK Čelni (Naberežnije Čelni);
3. Ižstaļ-2 (Iževska);
4. Jurmati (Salavata);
5. Kristall-2 (Saratova);
6. Metallurg (Mednogorska);
7. Ņeftjaņik-2 (Almetjevska);
8. Progress (Glazova);
9. Sokol (Novočeboksarska);
10. Toros-2 (Ņeftekamska).

Krievijas 1. līgas Urālu – Rietumsibīrijas reģions

šajā 1. līgas reģionā komandu kopējā skaita samazinājums minimāls – no 7 uz 6. no tām piecas komandas turpina tāpat kā 2009./2010. g. sezonā, bet divas 1. līgu pametušas. Tjumeņas Gazovik-2 tagad startē MHL līgā ar nosaukumu Gazovik, kuru “paņēma” no “pirmās” (VHL) komandas, kura, savukārt, pārsaukusies par Rubin. pērn 1. līgas Urālu – Rietumsibīrijas reģionā startējusī Čeļabinskas Signal vienība pazudusi ārpus četru stiprāko līgu “rāmjiem”. toties šajā reģionā šīs sezonas jaunpienācējs ir Kurganas Zauraļje-2, kas ir VHL kluba fārmklubs un nosaukuma “klons”.

Krievijas 1. līgas Urālu – Rietumsibīrijas reģiona klubi 2009./2010. g. sezonā:

1. Avangard-Jugra (Kogalima);
2. Kedr (Novouraļska);
3. Mečel-2 (Čeļabinska);
4. Oktan (Perma);
5. Sputņik-2 (Ņižņijtagila);
6. Zauraļje-2 (Kurgana).

Krievijas 1. līgas Sibīrijas – Tālo Austrumu reģions

no 10 komandām pērnsezon uz 8 vienībām 2010./2011. g. sezonā. visi 8 palikušie klubi spēlēja šajā reģionā arī pērnsezon. ieskaitot arī Habarovskas Amur-2 komandu, par kuras turpmāko “noīsināšanu” bija minējumi sakarā ar Amur jauniešu komandas Amurskije Tigri startu MHL-ā, sākot ar jauno sezonu. tomēr Habarovskā hokejs ir ļoti lielā cieņā, un Amur-2 paliek. toties HK Ačinsk (Ačinska) ir pabeidzies, bet Ustjkamenogorskas Kazcink-Torpedo-2 ir “aizgājis” no Krievijas 1. līgas, acīmredzot, koncentrējoties uz dalību Kazahstānas Augstākajā līgā (šajā valstī stiprākā līga).

Krievijas 1. līgas Sibīrijas – Tālo Austrumu reģiona klubi 2010./2011. g. sezonā:

1. Altaj (Barnaula);
2. Amur-2 (Habarovska);
3. Jantar (Severska);
4. Jermak-2 (Angarska);
5. Kristall (Berdska);
6. Primorje (Usurijska);
7. Sokol (Krasnojarska);
8. Šahtjor (Prokopjevska).

lasāmviela & avoti:

• jaunizveidotā VHL līgas lapa – vhlru.ru
• VHL 2010./2011. g. sezonas spēļu kalendārs – vhlru.ru, khl.ru
• Kriļja Sovetov tiek uzņemts VHL – khl.ru, sport-express.ru
• par Kriļja Sovetov apvienošanu – khl.ru, ksmoscow.ru, xk-kc.ru, sport-express.ru
• par MHK Kriļja Sovetov agrākām nebūšanām – championat.ru, mhl.khl.ru
• par Smoļenskas Slavutič dibināšanu (2010. g. augustā) – rabochy-put.ru, smolensk.russiaregionpress.ru
• Orenburgas Gazprom-OGU (HK Orenburžje) un Belije Tigri vēsture – hcgazpromogu.co.cc, hc-oren.ru
• Feniks pārtop par Himik (kārtējais Voskresenskas hokeja glābšanas plāns) – voskrhimik.ru, mhl.khl.ru
• Kirovočepeckas Oļimpija transformācijas – mhl.khl.ru, championat.ru
• HK Ļipeck izstājas no VHL finanšu problēmu dēļ – lipetsk-hockey.ucoz.ru, championat.ru, fhr.ru, khl.ru
• izziņa par Krievijas 1. līgas klubiem (arī likvidētajiem) – hockeyarchives.ru
• Krievijas 1. līgas Centra reģiona 2010./2011. g. sezonas kalendārs – fhr.ru, r-hockey.ru
• Krievijas 1. līgas Povolžjes reģiona 2010./2011. g. sezonas kalendārs – r-hockey.ru
• Krievijas 1. līgas Urālu – Rietumsibīrijas reģiona komandas 2010./2011. g. sezonā – r-hockey.ru
• Krievijas 1. līgas Sibīrijas – Tālo Austrumu reģiona 2010./2011. g. sezonas kalendārs – r-hockey.ru
• VHL, KAL un 1. līgas statuss (2010. g. jūlijā): tepat

TUVPLĀNĀ: Miks Indrašis

uzbrucējs Miks Indrašis Dinamo jauniešu komandai HK Rīga pievienojās pirms divām pārbaudes spēlēm pret Minskas Junost (MHL) 27. un 28. augustā. abās spēlēs uzvarēja HK Rīga (6:2 un 7:6), šīs vasaras “seriāla” rezultātā pret Junost noturot stabilu vadību ar 4-0. abās spēlēs pie rezultativitātes punktiem tika arī rīdzinieku “jaunieguvums” Miks Indrašis.

par “jaunpienācēju” HK Rīga komandā Miku Indraši nosaukt nebūtu korekti, jo, izsludinot HK Rīga treniņometni, viņš tika nosaukts komandas kandidātu sarakstā. taču uz brīdi Mikam Indrašim sanāca “piezemēties” Kriļja Sovetov sistēmā, pretendējot uz vietu šīs sistēmas VHL vienībā. kā liecina dažādi avoti, uz “kriļjām” Miks Indrašis ticis iemainīts pret Dinamo tiesībām uz jauno uzbrucēju Ainaru Podziņu, kurš apmaiņas rezultātā nonācis Dinamo sistēmas rīcībā. lai vai kā, bet Miks Indrašis no Kriļja Sovetov “apkampieniem” ir atgriezies Latvijā.

starp citu, 2009./2010. g. sezonā spēlējot Dinamo tā laika fārmklubā Dinamo Juniors, Miks Indrašis bija labākais vārtu guvējs (20 vārti) un viens no diviem rezultatīvākajiem (39 punkti; tikpat punktu Jānim Straupem) komandas spēlētājiem. arī viens no labākajiem vārtu guvējiem visā Baltkrievijas ekstralīgā.

pēc atgriešanās no Baltkrievijas izbraukuma pret Junost Miks Indrašis atbild uz jautājumiem par pārcelšanos no Liepājas uz Rīgu, par nokļūšanu un gaitām Kriļja Sovetov sistēmā, par atgriešanos Latvijā.

izziņai: Miks Indrašis

• dzimis 1990. gada 30. septembrī
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 189 cm; 76 kg
• 2010. gada vasarā HK Rīga (MHL) treniņnometnē; pirms tam Kriļja Sovetov (VHL) un MHK Kriļja Sovetov (MHL) treniņnometnēs
• 2009./2010. g. sezonā Dinamo Juniors rindās Baltkrievijas ektralīgas regulārajā čempionātā 20+19 punkti (49 spēlēs) un Latvijas Atklātā čempionāta Virslīgas play off-ā 1+3 punkti (8 spēlēs)
• iepriekšējās sezonas: SK LSPA/Rīga; Rīga 2000; SK Rīga-18; Liepājas Metalurgs komandas
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2010. gada PČ elitē
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2008. gada PČ 1. divīzijā
• pirmais treneris: Jānis Astrātovs

INTERVIJA PĒC IZBRAUKUMA PRET JUNOST BALTKRIEVIJĀ

jautājums: savas hokejista gaitas esi uzsācis Vēju pilsētā – Liepājas Metalurgā. kāpēc 2007./2008. g. sezonā pārcēlies uz Rīgu, dodot priekšroku SK Rīga 18 un SK LSPA/Rīga vienībām? vai pārcelšanās sevi attaisnoja?

Miks Indrašis: Galvenais iemesls bija tas, ka bija nesaskaņas ar Liepājas Metalurgs – 2 galveno treneri! Pagaidām domāju, ka vairāk esmu ieguvis, atbraucot uz Rīgu. Nevar zināt, kā būtu bijis, ja būtu palicis Liepājā.

jautājums: pēdējās 2 sezonās startēji Rīgas Dinamo fārmklubos – Rīga 2000 un Dinamo Juniors. vai “lielais” Dinamo bija Tavos plānos un cerībās?

Jā, protams, kā jau lielākajai daļai fārmklubu spēlētāju, arī mans mērķis bija nokļūt Dinamo sastāvā! 

jautājums: 2009./2010. g. sezonā Baltkrievijas ekstralīgā Dinamo Juniors sastāvā biji labākais vārtu guvējs un viens no diviem rezultatīvākajiem (20+19; 49 spēlēs) komandā, kā arī viens no labākajiem vārtu guvējiem visā līgā. kā pats vērtē šo sezonu?

Pašam man liekas, ka tā sezona man bijusi labākā. Arī ar rezultativitāti esmu apmierināts. Bet kā jau visi, arī es teikšu, ka vienmēr jau taču var labāk. Nevaru zināt, kā būtu bijis, ja būtu palicis Liepājā.

jautājums: kā norisinājās Tava apmaiņa uz Kriļja Sovetov sistēmu šī gada starpsezonā? vai pats gribēji un aicināji kluba vadību Tevi aizmainīt?

Par apmaiņu neko nezināju līdz brīdim, kad nokļuvu komandas nomentē. Kluba vadība man piedāvāja spēlēt “kriļjās”, un par apmaiņu neko neviens neteica. Kad no Krievijas zvanīju uz Rīgu, tikai tad man to pateica.

jautājums: kas, Tavuprāt, bija tie argumenti, kas pārliecināja Kriļja Sovetov kā „maiņu” saņemt Tevi?

Kad runāju ar “krilušku” viceprezidentu Aleksandru Tretjaku, tad viņš man teica, ka esot zvanījis uz Rīgu un interesējies par spēlētājiem, un viņi esot ieteikuši mani, bet, cik daudz no tā ir taisnība, es nezinu.

jautājums: sākotnēji tiki nosaukts starp MHL vienības HK Rīga treniņnometnes kandidātiem. vai Tev pašam nebija nopietni nodomi palikt Latvijā un spēlēt HK Rīga sastāvā?

Bija doma palikt Rīgā jau no paša sākuma, bet tad man piedāvāja aizbraukt uz “kriļju” pirmo komandu [, kas startēs VHL,] un mēģināt iekļūt sastāvā, bet tur bija variants spēlēt tikai otrajā komandā [, kas startēs jauniešu līgā MHL], tāpēc atbraucu atpakaļ.

jautājums: visu savu apzināto karjeru esi aizvadījis Latvijas klubos – Liepājas Metalurgs, SK Rīga 18, Rīga 2000, SK LSPA/Rīga, Dinamo Juniors. kā norisinājās adaptācija svešā valstī? kā uzņēma komandas biedri?

No sākuma varbūt bija grūti dēļ sliktajiem laika apstākļiem – dēļ smoga, bet komandas biedri bija draudzīgi un uzņēma pozitīvi.

jautājums: kādas saskatīji savas karjeras izredzes Kriļja Sovetov sistēmā? vai bija izredzes nostiprināties jauniešu komandā, kas startēs MHL, vai arī bija iespēja spēlēt „ne-junioru” komandā jaunizveidotajā VHL līgā? kurā no šīm komandām pats labprātāk būtu startējis 2010./2011. g. sezonā?

Biju domājis, ka iekļūšu pirmajā komandā, bet pēc pirmās komandas treniņnometnes tiku nosūtīts uz otro komandu, kurā es nevēlējos spēlēt, jo MHL līgā es varēju spēlēt arī mājās. Pirmajā komandā bija grūtāk tikt, jo treneris ņēma tikai savējos.

jautājums: kā un kāpēc norisinājās Tavas dalības pārtraukšana Kriļja Sovetov sistēmā?

Kā jau minēju, viss beidzās ar to, ka mani nosūtīja uz otro komandu, taču, kad runāju ar kluba viceprezidentu, vinš izteicās, ka būtu labāk gribējis, lai palieku.

jautājums: uzreiz pēc “krilišku” posma esi nonācis HK Rīga sastāvā, kur jau savās pirmajās divās pārbaudes spēlēs esi “atzīmējies” ar rezultativitātes punktiem. vai esi apmierināts ar savu atgriešanos Latvijā?

Ja ne apmierināts, tad šeit jūtos daudz labāk nekā Krievijā.

jautājums: esi pārstāvējis Latvijas krāsas U-18 čempionāta 1. divīzijā un U-20 čempionātā elitē. 2008. gadā biji atzīts par U-18 čempionāta (1.d. B gr) vērtīgāko uzbrucēju. kam būtu jānotiek, lai Tevi ieraudzītu aizstāvam Latvijas izlases krāsas „pēcjunioru līmenī”?

:D Būtu jānotiek brīnumam. Pilnīgi noteikti vēl būtu cītīgi jātrenējas, un tad gan jau kāds mani pamanītu.

lai veicas!

[attēlā: Miks Indrašis Dinamo Juniors krāsās un uzbrukumā Baltkrievijas ekstralīgas kluba Junost (Minska) vārtiem; foto fiksēts 2009. gada 10. septembrī; foto autors ir Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

informācijai: Mika Indraša spēlētāja profili – eliteprospects.com, eurohockey.net, lhf.lv, extraliga.stats.pointstreak.com (2009./2010.; 2008./2009.)