KHL sestā regulārā sezona sarūpējusi savus pārsteigumus. Viens no lielākajiem – iepriekšējo divu sezonu Gagarina kausa finālisti Avangard un Traktor nav kvalificējušies izslēgšanas spēlēm; viņus izkonkurēja līgas jaunpienācējs un “frankenšteins” – Vladivostokas Admiral. Savukārt Rīgas Dinamo ir viena no tām komandām, kas KHL tabulā uzrādījusi manāmi labāku sniegumu nekā piedāvājušas budžeta iespējas.
Lielākā daļa KHL Top komandu ir “loģiskas” – ir turīgas vai vismaz vēsturiski ar pretenzijām. Bet ir arī pārsteigumi, piemēram, Astanas Baris starp Austrumu konferences līderiem. Tiesa, Kazahstānas kluba augstā (2.) vieta Austrumu konferencē nedaudz izlīdzinās uz līgas kopēja fona – 7. pozīcija.
Arī Rīgas Dinamo regulārās sezonas 5. vieta Rietumu konferencē ir augsts sasniegums, it īpaši, ja salīdzina ar iepriekšējo sezonu, kad play off spēles “aizgāja gar degunu” un nācās cīnīties par Nadeždas (Cerības) kausu. Tomēr, ja skaita rekordus, tad Rīgas klubam šajā regulārajā sezonā ieņemtā 10. vieta līgā nav pirmā reize. Tas bija jau izdevies KHL pirmajā sezonā (2008./2009); tiesa, ar mazāku punktu skaitu.
1 SKA = 7 medveščaki
Septembra sākumā KHL publicēja oficiālu dokumentu – KHL klubu algu budžetu sarakstu. Saskaņā ar to, KHL “biezākie” klubi ir SKA (ap 28,9 milj. eiro), Ak Bars (ap 24,7 milj. eiro), Magņitogorskas Metallurg (ap 23,5 milj. eiro), Salavat Julajev (ap 23,0 milj. eiro), CSKA (ap 22,0 milj. eiro), Traktor (ap 20,0 milj. eiro). Lejasgals – Medveščak, HC Slovan Bratislava, Novokuzņeckas Metallurg un 4. vietā no beigām Rīgas Dinamo (ap 6,1 milj. eiro). Situācijas salīdzinajumam: ar SKA algu budžetu būtu iespējams uzturēt 7 (!!!) tādas komandas kā Medveščak vai Slovan.
Kopš septembra algu izmaksu korekcijas ir viesušas dažu klubu finansiālās problēmas. “Trauksmes zvanus” visnopietnāk skandināja Habarovskas Amur un Maskavas Spartak. Taču tie nav Top klubi, un būtiskas pārbīdes KHL finanšu kartē rerada. Turklāt bēdīgāko situāciju gadījumā KHL sniedz finanšu “injekcijas” kluba uzturēšanai vismaz aktuālajā sezonā. Korekcijas, domājams, dažādu klubu budžetos radušās ar spēlētāju aiziešanu/atnākšanu sezonas gaitā un īpaši pirms play off. Diemžēl šādus precīzus aprēķinus līga nav publiskojusi. Tādēļ jāizlīdzas ar septembra sākuma budžeta plāniem, kuriem vismaz teorētiski jābūt salīdzinoši precīziem un vispārēju situāciju raksturojošiem. Cits stāsts, ka klubu vadība varēja arī kaut ko ieekonomēt…
Pozitīvie pārsteigumi – Medveščak, Rīgas Dinamo, Torpedo
Salīdzinot algu budžeta apjomu ar regulārās sezonas noslēgumā ieņemto vietu, visaugstāk par savām iespējām un dažādām ķermeņa daļām ir uzlēkusi Horvātijā bāzētā Medveščak vienība. Saskaņā ar oficiālo informāciju, Zagrebas Medveščak-am bija vismazākais algu budžets, bet klubs pamanījās ieņemt 11. vietu KHL regulārās sezonas kopvērtējumā. T.i., Zagrebas “lāči” ir uzlēkuši par 17 vietām augstāk nekā to “nosaka” algu budžets. Ja vēl ņem vērā, ka šamie ir līgas jaunpienācēji – tikai apsveicami.
Otrs prātīgākais budžeta apsaimniekotājs regulārās sezonas gaitā ir izrādījies Rīgas Dinamo klubs. Jau ir ierasts, ka Rīgas klubam nav tas lielākais budžets līgā, taču tikpat pierasts, ka Dinamo, neskatoties uz to, ieņem salīdzinoši augstas vietas. Tikai, ka iepriekšējā sezonā (2012./2013.) nācās pacīnīties par Nadeždas kausu, kas patiesībā atbilst kluba vietai KHL oficiālajā algu budžeta rangu tabulā. Bet šosezon “netaisnība” – Rīgas Dinamo ar līgas 25.-tā lieluma algu budžetu ierindojusies 10. vietā.
Trešais veiksmīgākais budžeta izlietotājs līgā ir Pētera Skudras trenētā Ņižņijnovgorodas Torpedo vienība. Viņiem izdevies regulārajā sezonā ieņemt 9. vietu, kas ir 11 vietas augstāk par atrašanās pozīciju KHL klubu algu budžetu tabulā.
Gagarina kausa finalisti cīņā par Nadeždas kausu
Savukārt totāli neprasmīgākie sava budžeta pielietotāji ir izrādījušies jau pieminētie divu iepriekšējo sezonu Gagarina kausa finālisti un sudraba godalgu ieguvēji – Čeļabinskas Traktor un Omskas apgabala Avangard. Turklat Traktor-am vispār, saskaņā ar oficiālajiem datiem, ir 6. lielākais algu budžets līgā, bet koptabulā tikai 19. vieta. Avangard-am līdzīgi: astotais lielākais budžets, bet vieta – divdesmitā. Kā saka, naudas maisi nespēlē… Cits secinājums: no Gagarina kausa finālam līdz Nadeždas kausa izcīņai nav tāls ceļš.
KHL KLUBU IZMANTOTO IESPĒJU TOP – regulārajā sezonā ieņemtās vietas salīdzinājums ar vietu algu budžeta sarakstā (saskaņā ar khl.ru datiem):
klubs
Vieta līgā
Vieta pēc budžeta
Starpība
1.
Medveščak
11.
28.
+17
2.
Dinamo (Rīga)
10.
25.
+15
3.
Torpedo
9.
20.
+11
4.
Admiral
16.
24.
+8
5.
Dinamo (Maskava)
1.
7.
+6
6.
Baris
7.
13.
+6
7.
HC Slovan Bratislava
21.
27.
+6
8.
Donbass
6.
11.
+5
9.
Avtomobiļist
14.
19.
+5
10.
HC Lev Praha
5.
9.
+4
11.
Sibir
13.
16.
+3
12.
Metallurg (Mag.)
2.
3.
+1
13.
Jugra
22.
21.
-1
14.
Spartak
23.
22.
-1
15.
Metallurg (Novok.)
27.
26.
-1
16.
SKA
3.
1.
-2
17.
Ak Bars
4.
2.
-2
18.
Severstaļ
18.
15.
-3
19.
Dinamo (Minska)
26.
23.
-3
20.
Salavat Julajev
8.
4.
-4
21.
Lokomotiv
15.
10.
-5
22.
Atlant
17.
12.
-5
23.
CSKA
12.
5.
-7
24.
Vitjaz
24.
17.
-7
25.
Amur
28.
18.
-10
26.
Ņeftehimik
25.
14.
-11
27.
Avangard
20.
8.
-12
28.
Traktor
19.
6.
-13
–
P.S. Par varēšanu KHL izslēgšanas spēlēs jau būs cits stāsts.
KHL 2013./2014. g. reg. sezonas noslēguma tabula – khl.ru
[Pirmais foto fiksēts pirms Rīgas Dinamo spēles pret Habarovskas Amur 2014-01-19; otrs (zemāk novietotais) – spēles dienā pret Linköpings HC 2014-02-18. Abu foto avots: dinamoriga.eu.]
Jau pāris mēnešus KHL slimības vēsturē ir ieraksts – “jāārstē” Spartak. Finanšu problēmas šo Krievijas galvaspilsētas klubu vajā jau ne pirmo reizi. Nebūtu arī pirmā reize, ka KHL pamestu un pat “aizvērtos” kāds no klubiem. Taču šoreiz ir runa par vienu no Krievijas leģendārākajiem klubiem, kas dibināts 1946. gadā (tādu Krievijā nav daudz), ir četrkārtējs PSRS čempions un n-tais sudraba vai bronzas godalgu laureāts. Šķiet, neatņemama krievu hokeja vēstures sastāvdaļa…
Pēc PSRS čempionāta pabeigšanās Spartak klubs līdzīgi kā daži citi padomju laikos spīdoši klubi (CSKA, Kriļja Sovetov) sāka “grimt”. Drīz Spartak jauvairs nebija starp Top klubiem, biežāk ieņemot vietu otrajā desmitā. Tālāk klubs vairākkārt izkrita no Krievijas Superlīgas un spēlēja otrajā līmenī – Augstākajā līgā (tagad VHL; 1999./2000., 2000./2001., 2003./2004.), bet vienu sezonu pat vispār nespēlēja (2006./2007.). Tad arī šķita, ka komanda ir izbeigusies un “uz visiem laikiem”. Bet īsi pirms KHL izveides situācija ar Spratak tika sakopta, un 2008. gadā komanda iestartēja KHL-ā.
Vai Spartak pēdējā sezona?
Maskavas Spartak 2013./2014. g. sezonu iesāka salīdzinoši sprauni, taču sezonas gaitā piedzīvoja ģenerālsponsora un līdz ar to finanšu plūsmas zaudēšanu. 2013. gada 13. decembrī bankas licence tika atņemta kluba “donoram” Investbank… Turmāku kluba elpināšanu uzņēmās KHL, sniedzot dotācijas un uzturot pie eksistences kluba primārās vajadzības. Protams, par sportisko līmeni šādos apstākļos sanāk domāt vismazāk. Komandu pametuši daži, kas sezonu bija iesākuši pie “spartakiešiem” – Džefs Glass (Jeff Glass), Derons Kvints (Deron Quint), arī Aleksejs Krutovs, Nikolajs Žerdevs. It kā lielakā daļa sastāva vīru ir saglabāta, tomēr komandas emocionāli garīgais stāvoklis, kā saka Spartak galvenais treneris Fjodors Kanareikins, “atrodas brīvajā kritienā”. Ko tas nozīmē? 19 zaudējumi pēc kārtas! Tiesa, regulārās sezonas priekšpēdējo spēli 2. martā izdevās uzvarēt, bet iepriekšējā uzvara bija 6. decembrī. Rezultatā – 56 punkti 53 spēlēs un 13. vieta KHL Rietumu konferencē. Sliktāk klājas tikai Minskas Dinamo – konferences pēdējā (14.) vietā.
Pirms dažām dienām Spartak vadība paziņoja, ka savu problēmu dēļ nestartēs KHL “alternatīvajā” play off – Nadeždas (Cerības) kausa izcīņā, bet līgas vadoņi jau pamanījušies paziņot, ka Spartak izstāšanās no “cerību kausa” netraucēs šīs trofejas izspēles kārtībai… Starp rindām lasot – diezgan bezcerīgi… Likumsakarīgi veidojas dažāda skaļuma baumas un spriedumi, ka KHL jau ir “norakstījuši” Spartak klubu. Viens no salīdzinoši loģiskiem argumentiem – Krievijas galvaspilsētā pietiek ar diviem KHL klubiem (Dinamo, CSKA), it īpaši, ja ņem vērā, ka Piemaskavā mājo vēl divi KHL klubi – Atlant, Vitjaz. Bet kā paliek ar tradīcijām un to kopšanu?
Nav interese visus glābt
Ja runa ir par KHL klubu pārstāvniecību un ģeogrāfiju, tad līgas prioritāte tomēr ir krievu hokeja “eksportēšana” pāri Krievijas robežām un arī nedaudz pašu zemes ģeogrāfiski vaihokeja ziņā attālākos stūros. Citi secinājumi, vērojot KHL dalībnieku izmaiņas, nemaz nevar rasties. KHL pastāvēšanas gaitā klāt “pievilkta” jau Slovākija, Čehija, Ukraina, Horvātija, nerunājot par startā līdzās nostādītajiem Baltkrievijas, Kazahstānas un Latvijas klubiem. Tagad nopietni vingrinājumi norisinās, lai KHL-ā būtu arī Somijas klubs, kā arī tiek iestudēti dažādi darījumi, lai paņemtu vēl kādu “importa” valsti.
Krievijā KHL hokejs “aiznests” līdz Vladivostokai, pieņemts klubs no Hantimansijskas un tagad pilnā nopietnībā tiek līgai gatavots klubs Krievijas “Floridā” – Sočos. Bet bez lielām sāpēm un bēdām pēc pirmās sezonas KHL pameta Krievijas mērogiem leģendārs nosaukums – Voskresenskas Himik, kas drīz pēc tam beidza pastāvēt kā pieaugušo komanda, par galveno nosaukuma nesēju atstājot jaunatnes komandu MHK Himik. Toljati Lada pameta KHL pēc otrās sezonas; tā cīnās VHL (otrajā līgā), sapņo par atgriešanos KHL…
Bet līgas vadība nesteidzas “reanimēt” pašu Krievijas klubus, arī leģendārus. Vēl pirms KHL izveides un līgas pirmajās sezonās uz “lielo hokeju” tiecās Maskavas Kriļja Sovetov – brends, kas krievu hokeja pazinējiem ir vairāk neka zināms. Tomēr “spārni” netika glābti… Komanda bija piedzīvojusi sadalīšanos, tās savstarpēji karojošās frakcijas cīnījās Augstākajā līga un/vai MHL, līdz iznīka pavisam. Jo ko gan KHL darītu ar četriem klubiem Maskavā, kur tā jau manāmas problēmas ar hokeja apmeklētību…
Finanšu un ideoloģiskas problēmas pēcpadomju laikā ir piemeklējušas arī Maskavas CSKA klubu. 1996. gadā PSRS titulētākais hokeja klubs sadalījās divās dažādās komandās, kas uzrādīja salīdzinoši necilu sniegumu. No kādreizējās spozmes nekas nebija palicis. 2002. gadā klubs apvienojās, pēc sešiem gadiem iestartēja KHL un jau pēc dažām sezonām atkal radās finanšu problēmas. CSKA klubu tika nolemts glābt. Jo tas taču visu laiku čempionu medaļām un sasniegumiem bagātākais Krievijas klubs – zīmols, kuru no jauna radīt nebūs vairs iespējams. Tikai – kopt, laistīt, prasmīgi apsaimniekot… 32 čempionu tituli, lai arī visi PSRS laikos, tomēr jebkuram citam Krievijas klubam līdz šādai “kolekcijai” ir kā no Maskavas līdz Pekinai kājām (citāts). Tāpēc arī sponsora atrašanā tika iesaistītas Krievijas valsts augstākās amatpersonas, bet ar to dalību šādas lietas notiek ātri. Jauns sponsors ir atrasts (nozīmēts), un CSKA atkal ir “zirgā”.
Izbijušu klubu netrūkst
Visādi citādi, hokeja klubu izbeigšanās kā Krievijā, tā citur pasaulē ir diezgan ierasta parādība. Kriļja Sovetov, Himik vēl ir salīdzinoši nesenās atmiņās. Bet vai kāds atceras tādu komandu kā Maskavas Lokomotiv? Dibināts 1947. gadā, cīnījās PSRS čempionātos. 1972. gadā pameta PSRS Augstāko (stiprāko) līgu, bet 1983. gadā tika likvidēta vispār. Savulaik diezgan populāra un atpazīstama vienība, bet Maskavai jau bija četri klubi stiprākajā līgā.
Piemēram, Sanktpēterburgā (iepriekš – Ļeņingradā) ir vesela “jūra” savulaik likvidētu hokeja klubu, kuru vēsture sākās 40. gados un kas uzspēlējuši PSRS augstākajā līmenī. Ļeņingradas Spartak – dibināts 1947. g., likvidēts 1965. g., no jauna reanimēts otrajai līgai 90. gadu vidū, bet 2006. gadā likvidēts atkal. Bet varbūt kāds atceras tādu vienību kā Ļeņingradas Dzeržiņec vai Kirovec? Komanda ar nosaukumu Dzeržiņec 1947. gadā sāka startu PSRS čempionātā, bet beidza 1962. gadā (nosaukums Kirovec). Vai Ļeņingradas Dinamo? Dibināts 1946. gadā, PSRS čempionāta pirmo sezonu neatņemama sastāvdaļa. 1954. gadā likvidēts, 1965. g. – atjaunots, 1971. g. – atkal likvidēts. 2012. gadā nosaukums Dinamo Sanktpēterburgā ir atgriezies, un no 2013./2014. g. sezonas jaunatnes līgā MHL startē šāda nosaukuma komanda, kas izveidota un hokeja skolas Forvard bāzes. Bet kopumā Krievijā šādu likvidētu klubu netrūkst.
Tāpat kā mūsu pusē. Nevajag tālu meklēt, lai atrastu klubu nosaukumus – ASK Ogre, DHK Latgale, Rīga 2000, Liepājas Metalurgs, SMScredit.lv utt. utjpr., pat neejot dziļāk uz Latvijas PSR un 30. gadu Latvijas komandām. Kur tas viss ir? Apmēram turpat kur Krievijas “spartaki”, “spārni” un “ķīmiķi”.
Arī visas pasaules hokeja līgu pionierim un “etalonam” NHL ir savi “izbeigtie” klubi. Nav vairs tādu Montreal Wanderers vai Montreal Maroons pilsētā, kur pietiek ar vienu Canadiens. Nav arī New York Americans, Pittsburgh Pirates un vēl dažu. Tomēr NHL cenšas kaut kā glābt tradīcijas, pārceļot klubus uz citām pilsētām un pat rotējot starp Kanādu un ASV. Mēģina radīt zaudētās leģendas no jauna – kā Ottawa Senators. Tomēr šaubu nav, ir arī zaudēti NHL klubi.
Morāle?
Protams, katrai līgai ir savas ģeogrāfiskas, materiālas un dažkārt politiskas intereses. Klubus mēģina nometināt ne tikai hokejiskās pilsētās, bet arī vietās, kur šīs spēles tradīciju nav, bet ir potenciāls apmeklējumam un sponsoru naudas rotācijai. Tādēļ ir diezgan loģiski, ka, piemēram, Maskavā nav piecu KHL klubu.
Tomēr līgu vadoņiem der atcerēties, ka ir tādas vērtības, ko pēc tam arī par ļoti lielu naudu nebūs iespējams nopirkt. Varēs uztaisīt “admirāļus” kā Vladivostokā vai Soču “delfīnus”, kas arī labi un skaisti, bet vēsturi iegādāties nebūs iespējams. Starp citu, leģendām, tradīcijām un stāstiem ir lielāka nozīme nekā sākumā varētu šķist.
Lasāmvielai:
Par NHL bijušajiem un bāzes pilsētas mainījušajiem klubiem: tepat
Par Krievijas (PSRS) leģendārajiem hokeja klubiem: tepat
[Zemāk novietotā attelā Maskavas Spartak fani Arēnā Rīga pirms Rīgas Dinamo un Spartak komandu spēles 2010. gada 6. decembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]
Jaunlaiku Rīgas Dinamo nepilnu sešu sezonu pastāvēšanas laikā ir spēlējuši deviņi vīri, kuru formu oficiālajās KHL spēlēs rotājis C (K) burts. Deviņi kapteiņi ar dažāda ilguma spēļu ciklu un pēdām Dinamo kopēja gleznā. Visilgak šis gods un pienākums “gūlās” uz Sanda Ozoliņa pleciem – kopā 204 oficialās spēles. Kāda ir Dinamo kluba pieredze ar kapteiņiem?
Pirmais – Aleksejs Širokovs
Kā labi atceramies, Rīgas Dinamo pirmais kapteinis bija uzbrucējs Aleksejs Širokovs. Kopā ar viņu Rīgas komanda uzsāka gaitas jaunizveidotajā Kontinentālajā Hokeja Līgā. A. Širokovs kapteiņa pienākumus veica 23 spēles, bet pēc tam tika aizstāts ar aizsargu Rodrigo Laviņu.
Acīmredzot protokolēta komandas līdera pienākumus Aleksejam Širokovam nācās”nolikt” dēļ sportiskā snieguma, ar ko vadība un konkrēti galvenais treneris Juliuss Šuplers nebija apmierināti. Jau sezonas gaitā viņš sāka palikt ārpus pieteikuma, un sezonas beigās tika “atdots” redraftam (atteikumu draftam), kā rezultātā nonāca Habarovskas Amur sastāvā.
Pēc tam Širokova-vecākā ceļi ir veduši caur krievu, somu, čehu un arī Latvijas līgām uz Šveici. Un, nu, jau otro sezonu Aleksejs Širokovs ir viens no Šveices otrās līgas (NLB) kluba HC Red Ice līderiem. Bet kopš kapteiņa pienākumu pamešanas Dinamo saimniecībā ir palīdzējis Latvijas izlasei četros pasaules čempionatos.
Laviņš kā pārbaudīta vērtība
Pirmās sezonas (2008./2009.) turpinājumā Rodrigo Laviņš kapteiņa grožus “turēja” 29 oficiālajās spēlēs, iepauzējot vien uz 7 spēlēm, kad kapteinis bija Aleksandrs Ņiživijs. Laviņam kapteiņa uzšuvi nācās pielaikot vēl dažās spēlēs turpmākās sezonās. Bet kapteiņa palīga pienākumus veicis (nēsājis A burtu) vismaz 105 oficiālajās spēlēs, kas ir otrs lielākais sasniegums Rīgas Dinamo rindās.
Jāpiebilst, ka Laviņš joprojām – jau sesto sezonu ir Dinamo vērtība. Spēles laiks gan nav tik liels, kā pirmajos gados, bet – ir. Šosezon, vismaz pagaidām, tikai 13 spēles… Bet kopumā – jau 238 oficialās spēles KHL čempionātā.
Vienu spēli Laviņš bija kaptenis Dinamo otrajā sezona (2009./2008.), bet pēdējoreiz – četras spēles pēc kārtas Nadeždas (Cerības) kausa izcīņas pēdējā sērijā – pret Habarovskas Amur pagājušā gada martā.
Ozoliņa “ēra”
2009. gadā sākās Sanda Ozoliņa laikmets, kas ilga 3 sezonas. Tad uz sezonu iepauzēja, un ir atsācies no 2013. gada. Ozoliņš Dinamo sastāvā ir aizvadījis 204 oficiālas KHL spēles, summējot regulāro sezonu un play off. Un visās šajās spēlēs Sandis Ozoliņš ir bijis Dinamo kapteinis.
Pa starpu arī – KHL zvaigžņu spēlē Rietumu konferences izlases (Ozoliņa komandas) kapteinis. Bet pauzes laikā (2012./2013.) pamanījās kļūt par Atlant kapteini un palīdzēja nīkuļojošajai Mitišču komandai iekļūt play off-ā, kā arī atgriezās Latvijas izlasē, lai kā kapteinis veicinātu valstsvienības iespējas uzspēlēt Soču olimpiādē. Izdevās.
Lai Sandim Ozoliņam veselība un turpinās profesionāla sportista karjera, taču skaidrs, ka pēc viņa jebkuram pretendentam būs grūti būt kapteinim. Salīdzinājumi būs neizbēgami…
Ņiživijs kā Ozoliņa vietnieks
100%-īgi pilnas sezonas Dinamo sastāvā Ozoliņam uzspēlēt nav izdevies – ir nācies galvenokārt veselības dēļ vismaz dažas spēles pauzēt. Attiecīgi pirmajās Ozoliņa sezonās (2009./2010. un 2010./2011.) viņa galvenais “vietnieks” bija Aleksandrs Ņiživijs, kurš kapteiņa “uzplečus” jau bija izmēģinājis pirmajā KHL sezonā.
Kopumā Ņiživija kontā kā kapteinim ir 35 oficiālās KHL spēles, kas ir otra ilgākā kapteiņa “izdiena” pie Rīgas Dinamo. Kas vēl? Aleksandrs Ņiživijs ir līdz šim “visu laiku” ilgākais Rīgas Dinamo kapteiņa asistents; A burts viņa krūtis rotājis vismaz 194 oficiālajās KHL spēlēs visu sešu sezonu ilgumā. Nevienam citam dinamietim “asistenta” pienākumi nav gadījušies tik daudzu sezonu gaitā. Četrās sezonās A burtu izdevās epizodiski pielaikot Ģirtam Ankipānam.
Ņiživijs, tapat kā Rodrigo Laviņš, komandas rīcībā ir jau sesto sezonu. Bija neliela pauze pērn, kad viņš tikai “aizdots” uz HC Lev Praha, bet tas nav aprāvis viņa lojalitāti komandai. Lai arī spēļu skaits un punktu raža vairs nav tik apjomīga kā “senos laikos”, tomēr Ņiživijs joprojām spēj satamborēt un radīt galvassāpes pretinieku vārtsargiem. Īpaši, ja runa par situāciju 1-pret-1.
Mazliet Sprukts
Vai ir daudz tādu, kas atceras, ka Dinamo kapteinis oficialajās spēlēs ir bijis arī Jānis Sprukts? Tās ir 3 spēles 2012. gada janvārī un februārī, kad attiecīgajās spēlēs ierindā nebija Sandis Ozoliņš. Tās arī palika vienīgās, jo nākamajā sezonā Sprukts pārcēlās uz CSKA. Vēl Sprukta kontā ir vismaz 66 oficialās KHL spēles, kurās viņš nēsājis uzšuvi ar A burtu. Tas ir trešais lielākais apjoms šajā postenī aiz Ņiživija un Laviņa.
(Kapteiņu “uzskaitē” tiek ņemtas vērā tikai oficiālās KHL spēles – regulārā sezona, play off un Nadeždas kausa izcīņa. Neskaitot Špenglera, Prāgas, dažādu gubernatoru vai prezidentu kausu izcīņas u.c. turnīrus, pārbaudes spēles. Attiecīgi – pa labi novietotais attēls fiksēts, Spruktam pildot kapteiņa pienākumus Latvijas Dzelzceļa kausa spēļu gaitā 2011. gada augustā.)
Pēc Dinamo Jānis Sprukts jau otro sezonu ir KHL leģionāra “maizē”; tagad – Jaroslavļas kluba. Tur arī sava garoziņa… Šosezon Dinamo piekopj “repatriācijas” politiku, aicinot mājās pa KHL pasauli izkaisītos Latvijas hokejistus. Programmas “Nekur nav tik labi kā mājās” ietvaros šosezon ir atpakaļ Sandis Ozoliņš, Aleksandrs Ņiživijs, Mārtiņš Cipulis, Georgijs Pujacs, tagad arī Lauris Dārziņš. Varbūt tuvojas laiks no “trimdas” braukt mājās arī Jānim Spruktam…
Rautakallio kapteinis – Galviņš
2012./2013. g. sezona sākās kapteiņa Gunta Galviņa “zīmē”. Tiesa, aizsarga Galviņa debija kapteiņa postenī KHL oficiālajās spēlēs bija notikusi nedaudz agrāk – vēl Ozoliņa laikos. 2012. gada 22. februārī pret Sibir bija viena no tām spēlēm, kurās Sandis Ozoliņš nepiedalījās, un galvenais treneris Peka Rautakallio kapteiņa postenī “pamēģināja” arī Galviņu. Bet jau nākamā sezona Guntim Galviņam sākās “uz pilnu slodzi”. 33 spēles tosezon Galviņš bija Dinamo kapteinis, bet sezonas vidū tika atcelts… Viņa vietu ieņēma Mārtiņš Karsums.
Sezona kopumā Rīgas klubam ienācās diezgan bēdīga, un Galviņš tika atrasts kā viens no vainīgajiem. Runa ir gan par publiskajā telpā apgrozītajiem tematiem un niansēm, gan arī par Dinamo vadības operatīvo Galviņa “izsūtīšanu” – aizmainīšanu uz Hantimansijskas Jugra komandu uzreiz pēc sezonas beigām. Japiebilst, ka pēc kapteiņu nomaiņas Rīgas Dinamo tik un tā nespēja trapīt play off zonā, maigi izsakoties. Guntis Galviņš Hantimansijskā nepalika uz ilgu laiku; tagad zviedru hokeja elitē (SHL) – AIK klubā.
Ābola kapteinis – Karsums
Mārtiņa Karsuma debija Dinamo kapteiņa postenī noritēja vēl pirms iepriekšējā kapteiņa “atcelšanas” – 2012. gada 23. novembrī pret Ņeftehimik, kad nespēlēja oriģinalais kapteinis Guntis Galviņš. Vēl pēc sešām spēlēm Karsums kļuva pa komandas kapteini “uz palikšanu”, kapteiņa postenī aizvadot 26 spēles – regulārās sezonas atlikumu un lielāko daļu Nadeždas kausa izcīņas.
Karsumam tosezon arī bija kapteiņa palīga prakse – sezonas visās 33 spēlēs, kad kapteinis bija Galviņš, Karsums nēsāja A burtu. Tiesa, Nadeždas kausu cēla un mājās veda cits kapteinis – pēdējās un izšķirošās sērijas 4 spēles pret AmurKarsuma prombūtnes laikā kapteiņa pienākumi bija uzticēti tā brīža pieredzējušakajam Dinamo spēlētajam – Rodrigo Laviņam.
Runajot par Karsumu, interesanti, ka komandas vadība pēc sezonas atbrīvojās arī no komandas otrā kapteiņa, “pārdodot” Mārtiņu Karsumu uz Maskavas Dinamo… Rādās, ka Karsums ir viens no retajiem Latvijas hokeistiem, kas pēc Dinamo ir pratis labi iejusties leģionāra gaitās.
Krišjānis Rēdlihs – kapteinis uz vienu dienu
2012./2013. gada sezona rīdziniekiem bija dīvaina ne tikai ar netikšanu izslēgšanas spēlēs, galvenā trenera un kapteiņa rotācijām sezonas vidū, bet arī ar lielāko kapteiņu skaitu vienā sezonā. Kopā pieci vīri tās sezonas oficiālajās KHL spēlēs bija Rīgas Dinamo kapteiņi. Aizsargs Krišjānis Rēdlihs ir kaptenis, kas šajā postenī aizvadījis vismazāko spēļu skaitu – vienu. Tas notika reizē, kad nevarēja spēlēt Martiņš Karsums – 2012. gada 24. decembrī pret Jugra komandu. Ta arī palika Rēdliha-vecākā vienīga reize.
Krišjānis Rēdlihs Dinamo ierindā ir jau sesto sezonu; nebūs pārsteigums, ja C burts kadubrīd atgrieztos pie viņa. It kā viņš nekad nav alcis būt redzamais līderis; visu sešu sezonu gaitā kapteiņa palīga (A) pienākumi veikti tikai 8 spēlēs. Taču cilvēki mēdz mainīties, nobriest jauniem izaicinājumiem un pienākumiem.
Ozoliņa atgriešanās un viņa pārinieks Reķis
2013. gada starpsezonā Dinamo ierindā atgriezās Ozoliņš un Kaptenis vienā personā. Šosezon Sandis Ozoliņš ir bijis vadonis 46 spēlēs, bet pēdējās 3 ir nācies izlaist. Prombūtnes laikā kapteinis ir Arvīds Reķis. Jāatgādina, ka Reķim debija kapteiņa godā oficiālā KHL spēlē notika jau iepriekšējā sezonā – 2013. gada 11. martā pret Minskas Dinamo, cīnoties par Nadeždas kausu. Tosezon Reķim bija tikai viena spēle ar C burtu, šosezon vēl 3…
Arvīds Reķis skatuves pirmajā plānā redzams reti. Kamerām smaida, pirutes taisa un intervijas sniedz citi. Reķis cenšas būt droša aizmugure – bloķē metienus, “vāc atkritumus” savu vārtu priekšā. Šobrīd ir viens no pieredzējušākajiem vīriem Dinamo rīcībā, dzimis vēl “tālajos” 70.-ajos gados. Taču C burtu nēsā ne tikai dēļ gadiem, bet ir piemērs ar attieksmi pret darbu.
P.S.
Šosezon Dinamo kapteiņiem visās līdzšinējās 49 spēlēs ir asistējis (A) uzbrucējs Pols Ščehura. Tā kā kanādietis vienu spēli pildījis kapteiņa palīga pienākumus iepriekšejā sezonā, tad viņa pieredze ar A burtu ir 50 oficialajās KHL spēlēs. Tas ir lielākais apjoms, ko asistenta postenī veicis leģionārs. Bet uzskaitot visus Dinamo kapteiņa asistentus, tas ir piektais rādītajs – aiz Ņiživija (194), Laviņa (105), Sprukta (66), Ankipāna (58). Ščehuram asistentu sarakstā seko Ivanāns (47), Pujacs (45), Tribuncovs (39) utt.
Rīgas Dinamo kapteiņi 2008. – 2013. g. KHL oficiālajās spēlēs – regulārajā sezonā, play off un Nadeždas kausa izcīņā; norādīts spēļu skaits un iekavās uzvaretās-zaudētās spēles (2013./2014. g. sezonā pēc 49 spēlēm; saskaņā ar KHL spēļu protokoliem):
kapteinis
08./09.
09./10.
10./11.
11./12.
12./13.
13./14.
KOPĀ
% uzvaru
Ozoliņš
–
49 (24-25)
52 (28-24)
57 (26-31)
–
46 (28-18)
204 (106-98)
51,96%
Ņiživijs
7 (4-3)
15 (6-9)
13 (4-9)
–
–
–
35 (14-21)
40,00%
Laviņš
29 (15-14)
1 (1-0)
–
–
4 (3-1)
–
34 (19-15)
55,89%
Galviņš
–
–
–
1 (1-0)
33 (10-23)
–
34 (11-23)
32,35%
Karsums
–
–
–
–
26 (12-14)
–
26 (12-14)
46,15%
A.Širokovs
23 (10-13)
–
–
–
–
–
23 (10-13)
43,48%
Reķis
–
–
–
–
1 (1-0)
3 (2-1)
4 (3-1)
75%
Sprukts
–
–
–
3 (2-1)
–
–
3 (2-1)
66,67%
Kr.Rēdlihs
–
–
–
–
1 (0-1)
–
1 (0-1)
0%
* KHL oficialo spēļu protokolos kapteiņu uzskaitē nepilnu 6 sezonu gaitā ir fiksētas 3 kļūdas: 2010-11-19 spēlē norādīts Ņiživijs, bet bija Ozoliņš; 2012-02-22 norādīts Ņiživijs, bet bija – Galviņš; 2013-09-10 norādīts Reķis, bet bija – Ozoliņš. Kapteiņa palīgu (A) uzskaitē neprecizitāšu ir vairāk, t.sk. piecos gadījumos norādīts tikai viens asistents, dažās spēlēs nepareizi norādīti pienakumu pildītāji.
[Aleksejs Širokova foto avots: dinamorigahockeycards.weebly.com. Rodrigo Laviņa,Sanda Ozoliņa,Aleksandra Ņiživija un Jāņa Sprukta foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Gunta Galviņa foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Mārtiņa Karsuma un Arvīda Reķa foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Krišjāņa Rēdliha foto avots: Sportacentrs.com.]
Ja gribam būt godīgi, tad jāatzīst – četru mājas spēļu sērija pret Austrumu konferences tabulas otrās puses komandām ir aizvadīta stipri bēdīgi, lai neteiktu – daļēji “izlieta”. Ja piecu baļļu sistēmā, tad uz “3 ar mīnusu”. Kapēc? Izsmeļošu atbildi sniedz punktu raža – 5 no 12 (jeb 41,7%). P.S. Izklaidei arī mazliet par spēlētājiem, ar kuriem šosezon Dinamo uzvar biežāk un ar kuriem – retāk, jeb “Džonsona sindromu”.
Krievijas Tālo Austrumu gala vienību – Admiral, Amur, Kuzņas, Sibir – viesizrādēm KHL Eiropas daļā, regulārās sezonas pēdējā demita spēļu ietvaros ir cits zemteksts. Proti, šos klubus rindas kārtībā, bet citā secībā “laipni pieņēma” vistuvākie konkurenti Rietumu konferences tabulā – CSKA, HC Lev Praha un Rīgas Dinamo. Starp Eiropas “mājiniekiem” arī HC Slovan Bratislava, bet tā kā Slovākijā bāzētais klubs kuļas pa turnīra tabulas ne-play off zonu, tad par to interese mazāka.
Tālo Austrumu tūres ietvaros “eksāmenus” uz teicami ir nokārtojuši kā CSKA (11 punktu no 12), tā arī – HC Lev Praha (tāpat 11 punktu no 12). Kas arī nosaka pārkārtojumus Rietumu konferences turnīra tabulā. Prāgas “lauvas” nostiprinājušies 3. vietā, CSKA – cenšas iekārtoties uz palikšanu 4. vietā. Rīdziniekiem atliek – piektā. Turklāt pirms svētdienas (19. janvāra) spēlēm trauksmes zvanus zvanīja atrašanās jau 7. vietā (!!!), kur tikko rīdziniekus bija atstūmuši uzvarējušie Donbass un Medveščak (!!!).
Žēlabām iemesla īsti nav, jo dinamiešiem priekšā vēl 8 spēles, un KHL statistiķi stāsta, ka Rīgas Dinamo ir (bija?) viena no labākajām līgas komandām izbraukumā. Ja Austrumu “otrais gals” nebija īpaši kairinošs motivators, tad “iedvesmai” nevajadzētu pietrūkt pret tādiem nosaukumiem kā Ak Bars, Maskavas Dinamo & Znaroks, arī – Torpedo & Skudra. Cits stāsts, ka diez vai tas būs vieglāk. Bet, kā zināms, mūsu mentalitāte ne vienmēr paredz vieglākā ceļa izvēli…
KHL Rietumu konferences tabula; 2013./2014. g. reg. sezona (pēc 2014-01-19 spēlēm; saskaņā ar khl.ru):
vieta
komanda
sp.
p.
vēl IZBRAUKUMĀ
vēl MĀJĀS
1.
Dinamo (Maskava)
46
100
2.
SKA
47
92
3.
HC Lev Praha
46
86
Torpedo, Ak Bars, Dinamo (Mas), Vitjaz
Donbass, Dinamo (Min), Medveščak, Spartak
4.
CSKA
48
82
Dinamo (Mas), Torpedo,
Spartak. Medveščak, Donbass, Dinamo (Min)
5.
Dinamo (Rīga)
46
80
Vitjaz, Dinamo (Mas), Ak Bars, Torpedo, Dinamo (Min)
Medveščak, Spartak, Donbass
6.
Donbass
45
79
Avangard, Lev, Slovan, CSKA, Dinamo (R)
SKA, Severstaļ, Lokomotiv, Atlant
7.
Medveščak
46
78
Avtomobiļist, Dinamo (R), CSKA, Lev, Slovan
Atlant, Lokomotiv, Severstaļ
8.
Lokomotiv
46
69
Spartak, Medveščak, Donbass, Dinamo (Min)
Avtomobiļist, Jugra, Avangard, Baris
9.
Atlant
46
63
10.
Severstaļ
46
59
11.
HC Slovan Bratislava
45
56
12.
Spartak
45
52
13.
Vitjaz
47
50
14.
Dinamo (Minska)
45
42
–
PAR MITOLOĢIJU
Kad komandai neiet, līdzjutēji nereti (lai neteiktu – vienmēr) apzināti vai neapzināti meklē vainīgos, mistiskas sakritības, veiksmes un neveiksmes formulu. Tā arī – kad Rīgas Dinamo pēc Ziemassvētkiem aizvadīja divas mazāk izteiksmīgas spēles pret čeho-slovāku vienībām, tas sakrita ar pērnsezonas leģionāra Džeimija Džonsona atgriešanos Rīgas maizē. Attiecīgi Džonsons tika saskatīts kā sliktās “karmas”, “auras” vai tamlīdzīgi nesējs. Kanādiešu centram apsūdzības pilnīgu atcelšanu nav nesis arī Jaunā gada sākums, kas salīdzinot ar aizvadīto sezonas daļu, rīdziniekiem nav spilgtākais.
Kā tad īsti ir ar Džonsona un pārējo dinamiešu “karmu”?
Neiedziļinoties papildlaikos un pēcspeles metienos, Rīgas Dinamo komanda līdzšinējās 46 spēlēs ir guvusi 28 uzvaras un piedzīvojusi 18 zaudējumus. Attiecīgi kopējā bilance ir 60,87% uzvaru aizvadītajās spēlēs. Šāda uzvaru bilance sakrīt 6 spēlētājiem, kuri līdz šim aizvadījuši visas spēles – Hosam, Ozoliņam, Pavlovam, Robinsonam, Ščehuram un Vilsonam.
Taču pārējiem šis “procents” atšķiras – ir vai nu labāks, vai pretēji. Attiecīgi – ar konkrēto spēlētaju sastāvā Dinamo uzvar biežāk vai retāk par vidējo. Protams, var atrast loģiskas likumsakarības. Piemēram, vārtsargam Jakubam Sedlāčekam bilanci “kropļo” apstāklis, ka viņam acīmredzami atvēlētas spēles pret salīdzinoši stiprākiem pretiniekiem attiecīgajā spēļu posmā. Vai, piemēram, 13.-tie uzbrucēji un 7.-tie aizsargi mēdz nonākt laukumā, kad spēles “liktenis” jau skaitās izšķirts. Tāpat skaidrs – ka dažādiem spēlētājiem ir iegadījies dažāda stipruma pretinieku komplekts. Tomēr Rīgas Dinamo gadījumā dalījums “stiprajos un vājajos”, kā liecina pieredze, nav skaidri nodalāms un ne tuvu nav izšķirošs.
Attiecīgi lielākais Dinamo veiksminieks starp spēlētajiem, kas aizvadījuši vismaz 5 spēles komandas sastāvā, ir aizsargs Krišjānis Rēdlihs, ar kuru sastāvā Dinamo uzvar nedaudz vairāk kā divās trešdaļās gadījumu – 67,65%. Tāpat starp spēlētājiem ar veiksmīgu “karmu” nosaucami tie, kuri uzvarējuši divās trešdaļās spēļu (66,67%) – uzbrucēji Gints Meija, Māris Bičevskis un Vojtehs Polāks. Protams, var uz lietām skatīties atturīgāk, ka nevis attiecīgie spēlētaji komandai veiksmi nesuši, bet viņiem paveiciestrāpīt spēlēs, kurās Dinamo uzvar. Var saukt, kā gribas un patīk.
Savukārt, spēlētāji, kuriem biežāk sanācis nonākt komandas pieteikumā spēlēm, kurās zaudē, ir veiksminieka Krišjāņa brālis – aizsargs Jēkabs Rēdlihs. Šosezon jau sezonas gaitā parakstītais J. Rēdlihs ir spēlējis tikai piecās spēlēs, turklāt to summā uzkrājis pozitīvu lietderības koeficientu (+1). Tomēr komanda prata uzvaret tikai vienreiz – ar 4:1 Lokomotiv vienību. Bet pārējās četrās – zaudēts. Otrs, kuram “auru” derētu uzlabot, ir jau piesauktais uzbrucējs Džeimijs Dzonsons, kopā ar kuru rīdzinieki uzvarējuši 44,44% gadījumu. Trešais no beigām ir vārtsargs Jakubs Sedlāčeks (45,46%), kuram bija jāstājas vārtos arī pret līgas līderiem – Magņitku (divreiz), SKA (divreiz), Salavat Julajev… Arī pret to pašu Sibir, kas pēdējā mājas spēļu sērijā bija jaudīgakais pretinieks.
P.S. Aicinājums zemāk izvietotās tabulas uztvert kā ilustrāciju, nevis kā statistikas uzskaiti un spēlētāju novērtējumu.
Rīgas Dinamo spēlētāju “veiksmes procents” 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 46 spēlēm; vērā ņemti hokejisti, kas aizvadījuši vismaz 5 spēles ar reālu spēles laiku):
spēlētājs
sp.
uzv.
zaud.
bilance
% uzvaru
1.
Krišjānis Rēdlihs
34
23
11
+12
67,65%
2.
Gints Meija
24
16
8
+8
66,67%
3.
Māris Bičevskis
18
12
6
+6
66,67%
4.
Vojtehs Polāks
9
6
3
+3
66,67%
5.
Mikaels Tellkvists
35
23
12
+11
65,71%
6.
Mārtiņš Cipulis
32
21
11
+10
65,63%
7.-8.
Marsels Haščāks
25
16
9
+7
64,00%
Artūrs Kuzmenkovs
25
16
9
+7
64,00%
9.
Georgijs Pujacs
36
23
13
+10
63,89%
10.
Arvīds Reķis
40
25
15
+10
62,50%
11.
Kristaps Sotnieks
45
28
17
+11
62,22%
12.
Roberts Bukarts
31
19
12
+7
61,29%
13.-18.
Marsels Hosa
46
28
18
+10
60,87%
Sandis Ozoliņš
46
28
18
+10
60,87%
Vitālijs Pavlovs
46
28
18
+10
60,87%
Mets Robinsons
46
28
18
+10
60,87%
Pols Ščehura
46
28
18
+10
60,87%
Kails Vilsons
46
28
18
+10
60,87%
19.
Miks Indrašis
45
27
18
+9
60,00%
20.
Aleksandrs Ņiživijs
30
18
12
+6
60,00%
21.
Gunārs Skvorcovs
32
19
13
+6
59,38%
22.
Juris Upītis
27
16
11
+5
59,26%
23.
Andris Džeriņš
37
21
16
+5
56,76%
24.
Rustams Begovs
20
10
10
±0
50,00%
25.-26.
Oskars Cibuļskis
12
6
6
±0
50,00%
Rodrigo Laviņš
12
6
6
±0
50,00%
27.
Jakubs Sedlāčeks
11
5
6
-1
45,46%
28.
Džeimijs Džonsons
9
4
5
-1
44,44%
29.
Jēkabs Rēdlihs
5
1
4
-3
20,00%
–
Rīgas Dinamo spēlētāji, kas aizvadījuši mazāk par 5 spēlēm, un viņu “veiksmes procents” 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 46 spēlēm; iekavās skaitļi, ierēķinot arī spēles, kurās attiecīgais spēlētājs bijis pieteikumā, bet laukumā nav devies):
Tieši spēles pret Krievijas Tālo vai “pustālo” Austrumu četrām komandām var kļūt par izšķirošajiem eksāmeniem cīņā par secību KHL play off izkārtojumā. Pārliecinošais zaudējums Vladivostokas Admiral vienībai (lai arī – ne pēc spēles gaitas utt.) paliek kā tāds “parāds”, kas būs jānokārto jau smagākās cīņās kaut kur izbraukumā.
Krievijas Austrumgala vienības – Admiral, Novokuzņeckas Metallurg, Sibir un Amur – lieliski der eksāmenu pieņēmēju lomai. Lai arī Admiral un Sibir cīnās par vietām izslēgšanas spēlēs un tādēļ ir īpaši motivēti, tomēr nosauktās četras nav starp KHL un tās Austrumu konferences līderiem. Turklāt visas četras šīs izbraukuma spēļu tūres ietvaros rindas kārtībā viesojas kā Rīgā, tā arī pie Rīgas Dinamo tuvākajiem konkurentiem Rietumu konferences tabulā – HC Lev Praha un CSKA vienībām.
Attiecīgi turnīra tabulā punktu ziņā līdzās esošās komandas ar šo KHL austrumnieku viesizrāžu tūri var uzlabot, noturēt vai nenoturēt savas pozīcijas turnīra tabulā un potenciālo dispozīciju izslēgšanas spēlēs. 13. janvārī CSKA un HC Lev Praha eksāmenu nokārtoja – savus Austrumu viesus uzvarēja. Rīdzinieki – nē. Rezultātā Prāgas “lauvām” ar izcīnītajiem 2 punktiem pietika, lai uzlektu uz 3. vietu Rietumos, apsteidzot rīdziniekus par tiem pašiem 2 punktiem un atstumjot Rīgas Dinamo uz 5. vietu. Savukārt CSKA, izkapājot uzvaru pamatlaikā, atstarpi no Dinamo samazinājuši līdz vienam punktam.
Protams, priecē, ka dinamieši pie 0:5 rokas galīgi nenolaida, taču rezultāts 2:5 (uzvars uz ciparu ‘pieci’) neļauj visu norakstīt uz pretinieku paveikšanos. Nav arī jābur drāma, atliek kārtot nakamos eksāmenus un arī cerēt, ka kāds no sāncenšiem kādā pārbaudījumā izkritīs. Bet ja “parādi” rīdziniekiem iekrāsies, tad puiši var tikt atskaitīti no play off zonas. 6. vieta (CSKA) ir punkta attālumā, 7. vieta (Medveščak) – četru, 8. vieta (Lokomotiv) – deviņu punktu… Nav runa par pesimismu. Piemēram, pirmā pozīcija aiz strīpas – 9. vieta (Atlant) ir salīdzinoši drošā 16 punktu attalumā. Tomēr jāatgriežas pie jautājuma, ko Rīgas Dinamo grib no izslēgšanas spēlēm?
Patiesībā arī konkurēšana ar Medveščak par 7. vietu būtu trauksmes zvans. Kas nozīmētu, ka visas iespējas play off sastapt potenciāli stiprākos pretiniekus – Maskavas Dinamo vai SKA. Varbūt ir izveidojies prieksštats, ka šamie ir kļuvuši par rīdzinieku klientiem. Šāda ilūzija var maksāt dārgi un arī izskatīties ļoti nesmuki…
Ja gribam labākas “atzīmes”, pārbaudījumiem jāgatavojas nopietnāk… Ar pokera principiem visus eksāmenus būs grūti izvilkt.
Labas sekmes turpmāk!
KHL Rietumu konferences tabula (pēc 2014-01-13 spēlēm):
v.
klubs
sp.
U
U OT
U PM
Z PM
Z OT
Z
v.att.
punkti
1.
Dinamo (Maskava)
43
28
2
1
4
0
8
141-87
94
2.
SKA
44
24
1
4
3
0
12
139-90
85
3.
HC Lev Praha
43
18
2
7
1
4
11
118-87
77
4.
Donabass
43
21
3
3
1
0
15
109-80
76
5.
Dinamo (Rīga)
43
18
4
4
4
1
12
111-96
75
6.
CSKA
45
21
2
3
0
1
18
111-104
74
7.
Medveščak
43
18
1
3
6
3
12
114-104
71
8.
Lokomotiv
43
17
2
3
4
1
16
78-80
66
9.
Atlant
43
14
1
6
2
1
19
90-98
59
10.
Severstaļ
43
14
0
4
4
1
20
94-115
55
11.
HC Slovan Bratislava
43
12
3
4
2
1
21
98-131
53
12.
Spartak
42
11
4
3
3
2
19
85-106
52
13.
Vitjaz
44
10
1
5
7
1
20
88-115
50
14.
Dinamo (Minska)
42
11
0
2
3
2
24
81-121
42
–
[Pirmais foto fiksēts spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 9. oktobrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otrs foto – pēc spēles pret Lokomotiv 2012. gada 29. augustā; foto foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]
Vērtējot pēc uzkrāto punktu bagāžas un ieņemtās vietas turnīra tabulā, Rīgas Dinamo vēl nekad iepriekšējās KHL sezonās Jauno gadu nav sagaidījuši tik priecīgi. Neskatoties uz “izslīdēšanu” gada nogalē pret čeho-slovakiem, Rīgas klubs ir Rietumu konferences galvgalī, ja ar to domājam Top4 vai Top5. Jā, turpat “grūstās” arī citi gribetāji. Tomēr tik “bagāts” punktu uzkrājums gadu mijā ir pirmoreiz. Bet vai 40 spēlēs uzkrātie 72 punkti dinamiešiem kaut ko garantē?
Ar regulārās sezonas katru nākamo spēļu dienu palielinās līdzjušana Dinamo tuvāko konkurentu (CSKA, Donbass, HC Lev Praha)pretiniekiem. Protams, tie pretinieki interesē maz, bet galvenais – lai nosauktās komandas zaudē. Jo pārliecinošāk, jo labāk. Skaidrs, ka visdrošākā metode ir pašiem uzvarēt visus, taču tie punkti nenāk viegli. Atliek shēmot, ka sāncenšiem uzkrājuma veidošana būs vēl grūtāka…
Tikpat skaidrs, ka neviens Dinamo pārstāvis nenomedīta lāča ādu publiski nedalīs un savus plānus attiecībā uz Gagarina kausa izcīņas gaitu neklāstīs, jo vieta play off nav garantēta. Taisnība jau ir… Teorētiski skaitot, tikai SKA un Maskavas Dinamo, pat ja zaudē visas atlikušās spēles, nevar sezonu pabeigt Rietumu konferences pēdējā (14.) vietā. Bet pārējās 12 rietumnieku komandas vismaz teorētiski “pretendē” arī uz 14. vietu. Tāpat kā neviena vienība vēl nav zaudējusi cerības nodrošināt dalību izslēgšanas spēlēs. Protams, daļa cerību regulārās sezonas izskaņā konvertēsies cīņās par Cerību kausu, taču diez vai KHL Rietumos kāds plāno atslābt. Neatkarīgi no šobrīd ieņemtās vietas. Tādēļ – regulārās sezonas atlikušāsspēles (rīdziniekiem – 14) solās būt diezgan spraigas.
Kamēr lācis vel mežā. Pole position
“Izvēlēties” play off pretiniekus un dalīt pārus būtu stipri pāragri. Skaidrs, ka galvenais ir TIKT izslēgšanas spēlēs, taču arī ieņemtajai vietai ir nozīme. “Vienalga kurā vietā” it tad, ja esi aiz izslēgšanas spēļu strīpas un centies ielauzties play off zonā. Visādi citādi – ieņemtai vietai ir savas konsekvences. Savulaik Rīgas Dinamo parādīja konferences 1. un 2. vietas ieņēmējiem, ka arī stipri zemākas vietas var “sagāzt podus”. Tomēr tie uz kopējā fona ir starp izņēmumiem. Nu, nav tā, ka līgas klubi alktu sākt izslēgšanas spēles pret konferences līderiem.
Šķiet, nav lielas starpības starp 4. un 5. vietu konferences tabulā, jo jebkurā gadījumā pirmajā kārtā ceturtā vieta spēlē pret piekto. Tomēr atšķirība ir – mājas spēļu priekšrocība. Izslēgšanas spēles sākas savā arēnā, kas savukārt nozīmē, ka izbraukumā sanāk spēlēt tikpat, cik mājās, vai par vienu spēli mazāk. It kā sīkums… Vai arī nav sīkums, jo nopietnos mehānismos katrai detaļai ir nozīme.
Attiecīgi mājas spēļu priekšrocības ir turnīra tabulas pirmajām četrām vietām, kuru ietvaros mēģina “ielauzties” vai noturēties visas komandas, kurām ir tādas iespējas. Vēl viens faktors, kāpēc “negribas” būt play off dalībnieku tabulas otrajā pusē, ir uz Gagarina kausa izcīņas otro kārtu liktās cerības. Jo zemāku vietu ieņēmušas komandas, pat ja pirmajā sērijā uzvar relatīvi stiprākus pretiniekus, otrajā kārtā saņem citu līdervienību. To paredz KHL izslēgšanas spēļu princips – katrā kārtā augstākā vieta spēlē pret zemāko. Tā KHL otrajā sezonā, kad Rīgas Dinamo (8. vieta) izsita SKA, nākamajā kārtā pretī dabūja konferences 2. vietu – HK MVD. Līdzīgi pēc gada – pirmajā sērijā rīdzinieki (7.) uzvarēja 2. vietu (Maskavas Dinamo), bet nākamajā kārtā pretī nāca 1. vieta – Lokomotiv. Protams, ja mērķis ir (tikai) PIEDALĪTIES play off, tad tiešām ir vienalga, no kuras starta pozīcijas…
Jāpiebilst, ka reālākie (biezākie) Gagarina kausa pretendenti uz konferenču pirmo vai vismaz otro vietu tiecas arī tāpēc, ka grib sākt KHL Gagarina kausa finālsēriju mājās. Piemēram, Sanktpēterburgā vai Maskavā, nevis Kazaņā vai Astanā. Vai otrādi. Oligarhklubi taču nekad nav slēpusi, ka grib kausu, un viss pārējais ir izgāšanās.
Vēl viens sīkums – regulārajā sezonā ieņemtajai vietai ir nozīme sezonas beigās, kad rēķina komandas izcīnīto vietu sezonas kopvērtējumā. Kas nozīmē, ka augstāka vieta starp attiecīgajā play off kārtā “izkritušajiem” nodrošina augstāku vietu kopvērtējumā. It kā liela nozīme tam nav, tomēr atšķirība ir – 9. vai 16. vieta, 4. vai 8.-tā… Īpaši komandām, kas līdz tik augstām vietām nemēdz aizsniegties bieži vai nekad.
Kāds pretinieks būtu ērtāks Rīgas Dinamo?
Šo jautājumu, šķiet, lielāka jēga būtu uzdot astrologam, numerologam vai kādam citam -logam, jo pārliecinošas likumsakarības nav. Ir novērots, ka pret stiprākiem un titulētākiem pretiniekiem motivācija ir augstāka, bet “stipriniekiem” gadās rīdziniekus nenovērtēt. Tā Dinamo bez pārsteiguma var atrauties no “vājiniekiem” un “likt uz ausīm” līderus. Ka piemēri gan agrāki play off-i, gan šīs sezonas spēles. Skaidrs, ka jebkura komanda izslēgšanas spēlēs ir jau ar citu zobu asumu un tvēriena krampi. No šāda aprēķina raugoties, šķiet, ka pretiniekam nav nozīmes…
Arī mājas spēļu priekšrocība attiecībā pret izbraukuma spēlēm nav skaidri nolasāma. Jo pēc sezonas 40 spēlēm ir identiska. Mājās 20 spēles un 36 punkti; tieši tikpat spēļu un punktu izbraukumā… Bet, ja salīdzina tikai spēles pret tuvākajiem sāncenšiem – Rietumu konferences Top 8, tad tomēr mājas spēles rīdziniekiem ir izdevušās veiksmīgākas.
Rīgas Dinamo vienībai ērtāko vai neērtāko pretinieku nosaukt ir salīdzinoši grūti, jo savstarpējās spēles ir tikai divas. Turklāt pret dažiem pretiniekiem šosezon aizvadīta ir tikai viena. Ja “shēmošanai” pietiek ar esošajām, tad līdz šim rīdzinieku “klienti” ir bijuši Jaroslavļas Lokomotiv, kas uzvarēti abās spēlēs pamatlaikā. Bet neērtākais pretinieks ir bijis nevis SKA vai CSKA, bet Prāgas “lauvas”, kuriem zaudētas abas spēles. Tiesa, pēcspēles metienos, kas izslēgšanas spēlēs nav paredzēti.
P.S.
Atgādinājumam: vieta izslēgšanas spēlēs nav garantēta… Bet ieguldīts jau diezgan daudz, lai pacīnītos par konkrētam vietām play off zonā.
Rietumu konferences play off zonas komandas (8 no 14) un Rīgas Dinamo rezultāti pret tām (pēc 2014-01-05 spēlēm):
[Mārtiņa Cipuļa un Mikaela Tellkvista kopējie vārtsardzības darbi fiksēti 2013. gada 19. septembrī spēlē pret Maskavas Dinamo, bet Rīgas Dinamo ierinda – 2013. gada augustā spēlē pret SKA. Abu foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]
01:54 – par sezonas sākumu un Latvijas hokejistu pārstāvniecību Eirāzijas valstu vadošajās līgās;
07:06 – par Latvijas izlases gatavošanos Olimpiādei Sočos, t.sk. Latvijas izlases ģenerālmenedžera Māra Baldonieka komentārs;
14:26 – par KHL un Rīgas Dinamo sezonas startu; t.sk. Dinamo galvenā trenera Arta Ābola komentārs par komandas došanos izbraukumā uz Tālajiem Austrumiem;
21:23 – Latvijas Virslīgas aktualitātes; t.sk. Kurbads galvenā trenera Aigara Razgala komentārs;
30:20 – par rezultatīvākajiem Latvijas hokejistiem ārpus KHL un Latvijas Virslīgas;
31:42 – Latvijas hokejistu šedevri sezonas sākumā – vārtu guvumi, spēka paņēmieni.
Starpsezonā virkne augsti kvalificētu Latvijas hokejistu kā vecajā, tā jaunajā kontinentā palikuši bez līgumsaistībām. Kam līgums beidzies, citam – lauzts. Vēl kādam (Artūram Kuldam) – piedāvāta „kvalifikācija”, taču viņš neplāno parakstīt Winnipeg Jets līgumu. Jaudīgākie un potenciāli vērtīgākie Latvijas hokejisti, kas gaida savu „pircēju”.
1. Artūrs Kulda
Kad martā pēc sezonas pabeigšanas pie Novosibirskas Sibir Artūrs Kulda pārcēlās uz Winnipeg Jets nometni, izskatījās, ka būs sezonas turpinājums. Bet nebija. Bija līgums, treniņi un cerība, ka iekļaus reālas spēles reālā pieteikumā. Tagad, pēc NHL sezonas beigām, Jets nolēmuši stiprināt savus aizsargu „uzkrājumus” un piedāvā kvalifikācijas līgumu (iepriekšējā summa + „inflācija” 10%) arī Kuldam. Bet viņš negrib… „Neslēgšu. Šis kontrakts ir piedāvāts, lai saglabātu tiesības uz mani. Pagaidām vēl meklēju komandu. Kur būs labākais piedāvājums, tur – parakstīšu,” teic Artūrs Kulda, apstiprinot, ka skatās iespējas kā Ziemeļamerikā, tā Eiropā.
2. Georgijs Pujacs
Zināms pārsteigums šajā starpsezonā bija Omskas Avangard aizsarga Georgija Pujaca palikšana bez līguma. Jau februārī Avangard paziņoja, ka ir pagarinājuši līgumu ar Pujacu uz divām sezonām, t.i. līdz 2015. gada pavasarim. Bet – signāls jau bija par godu Vladivostokas Admiral izveidei rīkotais KHL redrafts, kuram „iesniegtajā” Avangard neaizsargāto spēlētāju sarakstā bija atrodams arī Georgija Pujaca vārds. Vēlāk izrādījās, ka Omskas klubs nevēlas tikai pabiedēt Vladivostokas komandas komplektētājus ar neaizsargāto spēlētāju augsto cenu… Jūnija beigās Avangard ģenerālmenedžeris Jurijs Karmanovs paziņoja, ka lauzīs līgumu ar Pujacu. Tiesa, līdz 2. jūlijam vismaz oficiāli tas nebija noticis, jo KHL publiskotajā transfēru tabulā Georgija Pujaca vārds nav pieejams. Vismaz pagaidām.
3. Kaspars Daugaviņš
Daugaviņš kā Rīgas Dinamo vienīgā lokauta laika „dāvana” KHL teritoriju pameta līdz ar NHL lokauta izskaņu janvārī, lai atgrieztos Ottawa Senators ierindā. 19 spēlēs 3 punkti, lietderība -7, un jau martā transfērs uz Boston Bruins. Šķita, ka viss pareizi, ir iespējas, t.sk. iegravēties uz Stenlija kausa. Statistiski – regulārā čempionāta un play off summā pie Bruins 12 spēles, viena rezultatīva piespēle. Kvalifikācijas līgumu Bostonas klubs Kasparam Daugaviņam nav piedāvājis. Taču, atsevišķi zinātāji taisnīgi norāda, ka tas netraucē hokejistam noslēgt līgumu ar to pašu Bruins par citām, nepieplusotām naudām.
4. Jānis Sprukts
Savukārt CSKA atteikšanās no Jāņa Sprukta norisinājās bez mazākā pārsteiguma. Zinot Maskavas „armijnieku” jauno sponsoru ambīcijas, iegrūsto naudas apjomu un piesaistīto personāžu vārdus (A. Radulovs, uz lokautu arī – Dacjuks, Grabovskis, Brizgalovs), tad leģionāru limits maskaviešiem liek atbrīvot Sprukta vietu jaudīgākam „importam”. Turklāt pirms gada, kad CSKA ģenerālmenedžeris Sergejs Fjodorovs spieda Jāņa Sprukta roku un sniedza divu gadu līgumu, „uz papīra” bija cits Sprukts. Piemēram, 2011./2012. g. sezonā Spruktam Rīgas komandas ierindā regulārās sezonas 53 spēlēs 35 rezultativitātes punkti un vēl play off 7 spēlēs 8 punkti. Bet pie CSKA – regulārajā daļā 8 punkti 50 spēlēs, bet izslēgšanas spēlēs – 1 punkts (9 spēlēs). Cits stāsts par Jāņa Sprukta vērtību mazākumā un par faktu, ka spēles laiks bija zem vidējā. Tomēr arī Maskavā leģionārus neņem ceturtajai maņai. Tagad Sprukts reāli apsverot Šveices stiprākās līgas (NLA) iespējas, jo tur „var dabūt labāku līgumu nekā piedāvājot Rīgas Dinamo” (citāts no la.lv). Ja tā ir publiska saruna ar Dinamo ģenerālmenedžeri Normundu Sējēju, tad nebūtu pārsteigums, ka Sprukts nonāktu atpakaļ Dinamo ierindā. Ja nē, tad kas ir tās lietas, ar ko NLA būtu kategoriski sliktāka par KHL? (Kāpēc, lai nespēlētu Šveicē?)
5. Edgars Masaļskis
Trīs sezonas Hantimansijskā dažādām sekmēm ir nokapājis Latvijas izlases vārtsargs Edgars Masaļskis, un, nu, līgumsaistības ir cauri. To, ka Jugra īsti nesaista savus nākotnes plānus ar Masaļski, apliecināja kluba veiktā vārtsarga Alekseja Kuzņecova iegāde. Nav tā, ka Kuzņecovs būtu mega-stārs un neapstrīdams „pirmais numurs” – pērn 20 spēles KHL un bēdīga statistika; sezonu iepriekš – 13 spēles, bet lieliski stati. Tomēr Jugra vienībai ir vēl spēkā esošs līgums ar Mihailu Birjukovu, vēl relatīvi nesenu KHL izcilnieku un Krievijas izlases vārtsargu. Trīs KHL vārtsargi Hantimansjskas klubam varētu būt pa prātam, bet – ne pa kabatai.
Skaidrs, ka pēc fakta pulksteņrādītāji tika vērsti uz Rīgas klubu. Normunds Sējējs arī atzina, ka Masaļska kandidatūra apsvērta, bet tomēr Skanstes ielā lēmuši palikt pie tandēma ‘Tellkvists – Gudļevskis’. Kopš tā laika nepilns mēnesis cauri un arī dekorācijas ir pamainījušās. Ja Tampa Bay Lightning atrod iespēju un šī NHL kluba draftētais Kristers Gudļevskis nobriest cīnīties Ziemeļamerikā jau jaunajā sezonā, tad Dinamo sastāva komplektētājiem jāmeklē cits vārtsargu tandēms.
6. Raitis Ivanāns
Lai arī Ivanāna aicinājums nav punktu gūšana un arī KHL-ā vienlaikus ar Vitjaz atbruņošanos hokeja kaušļu „kultūra” iet mazumā, tomēr kādam KHL klubam varētu interesēt Raita Ivanāna kā kvalificēta un ļoti pieredzējuša hokeja policista pakalpojumi. Tā kā Ivanāns Krievijā ir leģionārs, tad interesenti varētu būt no turnīra tabulas lejasdaļas vai ne-Krievijas. Cits, stāsts, vai Raitim Ivanānam ir interese pārcelties, piemēram, uz Novokuzņecku vai kādu tikpat vilinošu pilsētu.
7. Mārtiņš Cipulis
Ne pirmo reizi diezgan ilgi pirms sezonas sākuma un arī sezonas gaitā „ar pīpi uz jumta” – t.i., tirgū ar cenas zīmi. Likumsakarīgi būtu, ja Mārtiņš Cipulis kā „Sējēja cilvēks”, piestātu Rīgas Dinamo sastāvā. Sagāztus kalnus no Cipuļa šeit negaida, kvalitātes zina; atliek vien jautājums par cenu. Bet AS Dinamo Rīga „nemīl” pārmaksāt. Citviet Cipuļa kvalitātes pazīst mazāk, bet statistika pēdējās divas sezonas – bez komplimentiem. 2011./2012. g. sezonā pie Dinamo regulārajā čempionātā 48 spēlēs 10 punktu, bet play off 6 spēlēs pa nullēm. Aizvadītajā daļējā regulārajā sezonā pie HC Lev Praha 16 spēlēs 6 punkti, play off 4 spēlēs atkal sausi. Varbūt „Šuplera-Ābola hokejs” jaunajā sezonā būtu tas, kas Mārtiņam Cipulim vajadzīgs… Vai jāsāk nogaršot citas līgas un čempionātus?
8. Jēkabs Rēdlihs
Rīgas Dinamo šajā starpsezonā lauza ne tikai Ivanāna, bet arī Jēkaba Rēdliha līgumu. Tiesa, „lūzumam” bija nianses – J. Rēdliha atrašanās traumēto sarakstā, kas it kā neatļaujot „ātru un nesāpīgu” vienpusēju atkāpšanos no saistībām. Tomēr KHL oficiāli apstiprināto pāreju tabulā melns uz balta – Jēkaba Rēdliha līgums ir lauzts… Nav tā, ka Rēdlihs-vidējais būtu KHL tirgū ļoti pieprasīts spēlētājs, tādēļ prognozes vairāk sliecas uz ne-KHL. Ja veselība ļaus un darba devēji novērtēs Jēkaba Rēdliha labākās īpašības, tad viņš var piesegt ne vienu vien uzbrūkoša aizsarga „pakaļu” un vajadzības gadījumā uzņemties, ja ne policista, tad epizodiska pāraudzinātāja lomu.
Vairāk ierasti ir rezultatīvāko, trāpīgāko vai vislabāk vārtus sargājošo hokejistu Topi. Taču var „pamērīt” arī hokeja ļaudis citā skalā – neciešams, ienīsts, ja vajag – „Lielāko kretīnu Top 5”. Vairums tajā iekļauto vīru ārpus hokeja ir normāli cilvēki vai tādi, par kuriem būtu prieks savā komandā. Bet par pretiniekiem tādus vēlas mazāk.
1. Jevgeņijs Artjuhins
Kopš Čehovas (tagad – Podoļskas) Vitjaz vienība ir samazinājusi kaušļu īpatsvaru komandā, atbrīvojusies no galvenā trenera Andreja Nazarova un sākusi biežāk spēlēt hokeju, par KHL lielāko kausli un, ja patīk, „atsaldeni” ir kļuvis „spēka uzbrucējs” Jevgeņijs Artjuhins. Šis 2001. gadā ar 94. kopējo numuru Tampa Bay Lightning draftētais un NHL-ā 204 spēles aizvadījušas krievu uzbrucējs arī 2012./2013. g. sezonā bija Sanktpēterburgas SKA štatā, kur regulārās sezonas 30 spēlēs uzkrāja 127 soda minūtes, kļūstot par sezonas nedisciplinētāko spēlētāju. Raženais augums (196 cm; ap 122 kg) ļauj Artjuhinam piekopt agresīvu un ar spēka spēli bagātinātu hokeju, tomēr kontroles zaudēšana ir veicinājusi kā diskvalifikāciju piešķiršanu, tā nelabvēļu iegūšanu.
Īpaši pamanīta Arjuhina nevienaldzība pret somu hokejistiem un viņu tuvo, provocējošo spēles stilu. Piemēram, aizvadītās sezonas gaitā J. Artjuhins saņēma 3 spēļu diskvalifikāciju par Maskavas Dinamo somu aizsarga Jannes Jalasvāras (Janne Jalasvaara) piekaušanu. Aculieciniekiem īpaši nepieņemami šķita guloša hokejista sišana. Paskatoties Artjuhina darbības vēsturi, šādas epizodes atkārtojas. Starp citu, jaunu līgumu nākamai sezonai viņš noslēdzis ar Mitišču Atlant klubu.
Artjuhins „audzina” Jalasvāru:
–
Nu, nav Artjuhins vienaldzīgs pret somiem, arī gulošiem:
–
2. Aleksandrs Radulovs
Apbrīnojams meistarības un apskaužamas sportiskas bezkaunības, kā arī nesavaldības un nedisciplinētības apvienojums ir Krievijas hokeja uzbrucējs Aleksandrs Radulovs. Līdzās čempiona, vairākkārtējiem MVP un rezultatīvākā spēlētāja tituliem, ko izcīnījis Radulovs, var „sakraut kaudzē” diezgan daudz epizožu, ar kurām lepoties diezin vai vajadzētu. Runa ir kā par izdarībām laukumā, tā izrunāšanos medijiem un disciplīnas trūkumu ārpus tā.
2004. gadā ar kopējo 15. numuru A. Radulovu draftēja Nashville Predators, kur viņš arī aizvadīja summā 172 spēles. Taču Nešvilā ir atstājis neviennozīmīgu pēcgaršu vairākkārt, nerespektējot ne NHL kārtību un spēkā esošas saistības, ne kluba disciplīnu. Jo pats liels. Arī „otrās atnākšanas” laikā – 2012. gada pavasarī, kad Predators sastāvā ieradās kā jau daudz sasniedzis. Kā nekā, KHL megakluba Salavat Julajev četru sezonu seja un viens no atpazīstamākajiem KHL hokejistiem visu līgas 5 pastāvēšanas gadu laikā. Tāpēc daudz kas tiek piedots. 2012./2013.g. sezonā Aleksandrs Radulovs kļuva par jaunā līmenī atdzimstošā Maskavas CSKA līderi un kapteini, regulārās sezonas 48 spēlēs „saštancējot” 68 punktus!!! Par to var piedot dažādas nobīdes no normas… T.sk., savu treneru kompetences publisku iztirzāšanu, tiesnešu grūstīšanu laukumā utt. Attiecīgi – 86 soda minūtes 48 spēlēs regulārajā sezonā ir tikai nieks.
Tiesa, arī CSKA treneri un vadība aizvadītajā sezonā bija ķērušies pie A. Radulova audzināšanas. Mediji pat ziņoja, ka par disciplīnas pārkāpumiem Radulovs atskaitīts no CSKA treniņiem un pārcelts uz jaunatnes komandas Krasnaja Armija treniņiem. Tomēr CSKA ģenerālmenedžeris Sergejs Fjodorovs noliedza, ka Radulovs „izsūtīts”, un diplomātiski skaidroja, ka pie disciplīnas tiekot strādāts.
A. Radulovs „uzšauj” savam trenerim:
–
Arī A. Radulovam nepatīk Jalasvāra (30. sek.):
–
3. Iļja Brizgalovs
Stenlija kausa ieguvēja un pasaules čempiona lauri diezgan pamatoti atļauj krievu vārtsargam Iļjam Brizgalovam būt augstās domās par sevi. Kopš 2000. gadā viņu ar kopējo 44. numuru draftēja Mighty Ducks of Anaheim (tagad – Anaheim Ducks), viņa karjera bija augšupejoša un ļāva šeptēties pa augstākajiem plauktiem. Tomēr šajā Topā viņu novedusi „garā mēle”. To mēdz norakstīt uz vārtsargu kā sugas īpatnībām, bet dažkārt saskatāms diplomātijas trūkums.
Brizgalova pēdējo gadu repertuārā: nievājoši izteicieni par Ziemeļamerikas klubiem un pilsētām; Staļina režīma attaisnošana; ne pārāk glaimojoši KHL raksturojumi… Pat Rīgas Dinamo „varžacij” ir uzkāpts. Pēc 2010. gada oktobrī aizvadītās Rīgas Dinamo un Phoenix Coyotes spēles „koijotu” vārtsargs Brizgalovs intervijā pauda, ka Rīgas klubs NHL-ā ieņemtu pēdējo vietu. Pat, ja tādas lietas ir taisnība, karstasinīgākie līdzjutēji un lokālie patrioti to neaizmirst ne Eiropā, ne Ziemeļamerikā. Vēl, ja salecās ar žurnālistiem, tad katrs neuzmanīgs citāts tiek atbilstoši iesaiņots un nonāk starmešu gaismā. Pēc tam jau maz kam interesē, ka citāti izrauti no konteksta.
2012./2013. g. sezonā NHL lokauta laikā Iļja Brizgalovs tomēr uzspēlēja paša nievājoši vērtētajā KHL, kur nemaz tik superspīdoši un megazvaigžnoti nesanāca iekļauties. Krievijas žurnālisti jau laicīgi norādīja, ka viens no pasaules vislabāk atalgotajiem hokejistiem ir viens no neveiksmīgākajiem lokauta laika līgumiem KHL-ā. Tiesa, nebija jau tik traki, kā atsevišķi krievu žurnālisti mālēja – Maskavas CSKA sastāvā 12 spēlēs 91,3% atvairītu metienu un GAA (vārtu zaudējumi vidēji spēlē) 2.13. Ja ne Brizgalova „lielā mute” pirms tam, medīji īpaši neknābātu. Arī pēc tam, kad šovasar Philadelphia Flyers paziņoja par viņa daudzmiljonu līguma izpirkšanu. Tas ir – Filadelfijas klubs gatavs samaksāt 23 miljonus ASV dolāru 14 gadu laikā, lai atbrīvotu vietu komandā un ietaupītu naudu – trešdaļu no līguma kopsummas (ap 11,5 milj.).
KHL platuma grādos pazīstams aģents Šumi Babajevs spriež, ka Brizgalovam tagad esot labas izredzes turpināt karjeru KHL, neskatoties uz viņa grūto raksturu un, kā daudziem šķiet, „tarakāniem galvā” (citāts no allhockey.ru). Savukārt NHL-ā varot būt problēmas tieši viņa „asās mēles” un īpatnējā rakstura dēļ.
4. Andrejs Nazarovs
Tops nebūtu pilnīgs, ja tajā nebūtu iekļauts kāds treneris, un visatbilstošākais personāžs ir Andrejs Nazarovs – jauns kadrs spēka gados, kurš divas sezonas (2010. – 2012.) bija Vitjaz komandas galvenais treneris. Savulaik (1992.) ar augsto 10. kopējo numuru San Jose Sharks draftēts krievu uzbrucējs NHL aizvadīja 580 spēles, guva vien 124 punktus, bet toties 1420 soda minūtes. Šāds personāžs Čehovas Vitjaz komandai vairāk nekā „piestāvēja”. Nākamsezonai, starp citu, vienojies ar Doņeckas Donbass vienību.
Nazarovs apkaro skatītājus Minskā:
–
5. Vitjazietis – vidējais
Vienu Vitjaz „hokejistu” būtu grūti un, iespējams, netaisnīgi izcelt kā visu laiku lielāko atsaldeni. Tādēl, lai iet „vitjazietis – vidējais”! Šajā šablonā lieliski ierakstās lielākā daļa no šo piecu KHL sezonu laikā pieņemtajiem leģionāriem un arī paprāvs pulks pašmāju gailēnu. Starp atpazīstamākajiem tādi vārdi kā Darcy Verot, Nathan Perrott, Josh Gratton, Brandon Sugden, Kip (Christopher) Brennan, Jon Mirasty, Nick Tarnasky, Jeremy Yablonski. Arī Kriss Saimons (Chris Simon), kurš, salīdzinot ar iepriekš nosauktajiem, tomēr ir meistars.
Taisnības pēc jāpiebilst, ka 2012./2013. g. sezonā Vitjaz bija būtiski samazinājuši nekārtību apjomu. Pirmoreiz piecu KHL regulāro sezonu laikā KHL nedisciplinētāko spēlētāju Topa 1. vietā nebija Vitjaz spēlētājs. Bet, piemēram, iepriekšējā sezonā (2011./2012.) Vitjaz vīri ieņēma pirmās 4 vietas…
K. Brennans uzbrūk Kr. Rēdliham utt.:
–
Vitjaz vajā Atlant spēlētājus:
–
Dž. Jablonskis uzbrūk vārtsargam G. Gelašvili:
–
N. Tarnaskis ķersta A. Buturļinu:
–
P.S. Salīdzinājumam, NHL ienīstāko hokejistu Top 10 (ar dažu gadu „bārdu”):
–
[Attēlā: KHL piecu sezonu laikā Čehovas Vitjaz ir prezentējusi virkni pretendentu uz KHL neciešamāko personāžu Top 5. Tomēr viņi nav vienīgie. Foto avots: hcvityaz.ru.]
Cik daudz no komandas ir vārtsargs? Puse? Vairāk? Matemātiski neaprēķināms lielums, jo komandas kopējais sniegums ir cieši saistīts ar konkrētu vārtsarga izpildījumu. Viens otru spēj celt, bet var arī gremdēt. Vai Rīgas Dinamo vārtsargi komandu stiprināja? Un kurās KHL komandās vārtsargi „pavilka” uz augšu komandas sniegumu?
Viselementārākais vārtsarga kvalifikācijas aprēķins ir komandas uzvaras. Attiecīgi čempionu, regulārās sezonas un konferences uzvarētāju vārtsarga pienesumu apšauba reti. Kā saka, uzvarētājus netiesā. Tomēr ne vienmēr KHL sezonas labākā vārtsarga tituls nonāk pie aktuālā Gagarina kausa ieguvēja un pat ne vienmēr pie finālista. Pēdējās divās sezonās par KHL labāko vārtsargu ir nosaukts čempionu – Maskavas Dinamo – „mūris” Aleksandrs Jerjomenko. Arī 2010. gadā labākais vārtsargs bija Gagarina kausa „turētājs” – Ak Bars vārtsargs Petri Vehanen. Bet KHL pirmajā sezonā labākais nebija play off uzvarētājs, bet finālists – Georgijs Gelašvili, kurš pārstāvēja Lokomotiv vienību. Pilnīgs izņēmums no „iekārtas” bija 2010./2011. g. sezonas labākais – Vitalijs Jeremejevs, Baris komandas vārtsargs. Jāpiebilst, ka Astanas Baris nebija starp KHL līderiem un nemaz nepārvarēja izslēgšanas spēļu pirmo kārtu.
Ne vienmēr labākie vārtsargi spēj aizsisties līdz fināliem, pusfināliem… Jo ar vārtsarga statistiku, sniegumu un veiksmi nepietiek. Vēl vajag īsto komandu. Piemēram, 2012./2013.g. regulārās sezonas labākais vārtsargs kritērijā ’atvairīto metienu procents’ bija Atlant pārstāvis Staņislavs Gaļimovs, kuram 94,3% atvairītu metienu. Šaubu nav, ka Gaļimova sniegums bija viens no svarīgākajiem elementiem, kas ļāva „atlantiem” daudzmaz sakopt „izlieto” sezonu un ierāpties play off, kur tomēr „buldozeram” SKA nopietnus šķēršļus likt neizdevās. Piemēram, CSKA vārtsargam Rastislavam Staņam (Rastislav Staňa) bija regulārās sezonas labākais vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA 1.76); Gagarina kausa izcīņā Staņam GAA bija vēl labāks un viens no diviem labākajiem (1.74 abiem ar Jerjomenko). Tomēr CSKA netika līdz Rietumu konferences finālam, aizķeroties sērijā pret to pašu Maskavas Dinamo un Jerjomenko. Bet, piemēram, Minskas Dinamo vārtsargs Lars Haugen, kuram bija KHL regulārās sezonas otrs labākais GAA koeficients (1.81), nemaz netika pie spēlēšanas Gagarina kausa izcīņā. Jo netika arī Minskas Dinamo. KHL regulārās sezonas sausākie vārtsargi – Vasilijs Košečkins (Severstaļ; 8 „sausas” spēles) un Tomáš Pöpperle (HC Lev Praha; 6 sausumi) – līdz izslēgšanas spēlēm tika, tomēr viņu komandas uz visaugstākajiem mērķiem „negāja”. Tiesa, Severstaļ pirmo kārtu pārvarēja. Savukārt Gagarina kausa izcīņā par Jerjomenko labāks atvairīto metienu procents bija četriem kadriem, tomēr pret Gagarina kausu tie bija nepietiekami argumenti… (Atgādinājumam: KHL vārtsargu topos uzrādās te vīri, kas vārtus sargājuši vismaz vienā trešdaļā spēļu.)
Ceļ vai gremdē?
Labāko vārtsargu nominācijas un svarīgāko parametru statistiku apšaubīt nav vērts, taču – ir interesanti salīdzināt komandu ieņemto vietu un vārtsargu pozīcijas Topos. Tas, protams, neatklāj vislabākos vārtsargus un to pienesuma korektu secību. Tomēr vismaz statistiski norāda – kurš vārtsargs acīmredzami „vilka” komandu uz augšu, bet kura sniegums ir stipri zem komandas kopējā snieguma.
Skaidrs, ka ir savas nianses. Protams, vārtsarga sniegums ir saistīts un atkarīgs no laukuma spēlētāju līdzdalības, bloķēto metienu apjoma, „atļauto” metienu izdarīšanas vietas, izvēlētās taktikas utt. Arī pretinieki dažādās spēlēs ir atšķirīgi. Tātad vārtsargi ir tik labi, cik labiem viņiem ļauj būt savējie un pretinieku spēlētāji laukumā.
P.S. Izvērtējumā tikai regulārā sezona un tikai komandu „pirmie vārtsargi” – tie, kuri aizvadījuši lielāko spēles laiku savas komandas vārtos. Attiecīgi, neuzrādās citi izcilnieki, kuri aizvadījuši komandas vārtos relatīvi daudz laika un diezgan veiksmīgi. Piemēram, Semjons Varlamovs (Lokomotiv; 94,6%; GAA 1.74), minētie Staņislavs Gaļimovs (Atlant; 94,3%; GAA 1.94), Lars Haugen (Minskas Dinamo; 93,3%; GAA 1.81).
KHL 2012./2013. g. regulārās sezonas vārtsargu „pavilkšanas” apjoma Top:
komanda
vieta KHL reg.
pirmais vārtsargs
atv. % (vieta KHL)
GAA (vieta KHL)
summēta vieta
+/- pret kom. vietu
1.
Vitjaz
22.
Ivans Kasutins
92.9% (92.8%; 10.*)
2.60 (2.56; 21.*)
15.5
+6.5
2.
Sibir
12.
Jeff Glass
93.3% (4.)
2.02 (8.)
6.
+6
3.
CSKA
6.
Rastislav Staňa
93.4% (3.)
1.76 (1.)
2.
+4
4.
HC Slovan Bratislava
13.
Jaroslav Janus
92.8% (9.)
2.17 (11.)
10.
+3
5.
Avtomobiļist
26.
Chris Holt
91.2% (91.6%; 19.*)
2.83 (2.67; 27.*)
23.
+3
6.
Spartak
23.
Sergejs Borisovs
91.6% (20.)
2.59 (22.)
21.
+2
7.
Dinamo (Maskava)
4.
Aleksandrs Jerjomenko
93.1% (7.)
1.85 (3.)
5.
-1
8.
Severstaļ
11.
Vasilijs Košečkins
92.3% (14.)
2.13 (10.)
12.
-1
9.
HC Lev Praha
15.
Tomáš Pöpperle
91.7% (18.)
2.25. (14.)
16.
-1
10.
Ņeftehimik
14.
Matt Dalton
92.3% (15.)
2.36 (16.)
15.5
-1.5
11.
Amur
25.
Aleksejs Murigins
91.0% (28.)
2.63 (25.)
26.5
-1.5
12.
Ak Bars
2.
Konstantins Baruļins
94.0% (2.)
1.95 (6.)
4.
-2
13.
Dinamo (Rīga)
24.
Mikael Tellqvist
90.9% (29.)
2.62 (23.)
26.
-2
14.
Torpedo
20.
Vitalijs Kovaļs
91.3% (22.)
2.63 (24.)
23.
-3
15.
Metallurg (Mag.)
7.
Ari Ahonen
92.4% (13.)
2.04 (9.)
11.
-4
16.
Donbass
18.
Ján Laco
91.3% (24.)
2.52 (20.)
22.
-4
17.
SKA
1.
Sergejs Bobrovskis
93.2% (6.)
1.94 (5.)
5.5
-4.5
18.
Avangard
3.
Karri Rämö
92.9% (8.)
2.00 (7.)
7.5
-4.5
19.
Lokomotiv
8.
Curtis Sanford
92.7% (11.)
2.25 (15.)
13.
-5
20.
Traktor
5.
Michael Garnett
92.3% (16.)
2.20 (12.)
14.
-9
21.
Metallurg (Novok.)
21.
Aleksandrs Lazušins
90.3% (30.+)
3.26 (30.+)
30.+
-9 (un sliktāk)
22.
Atlant
17.
Antons Hudobins
91.2% (25.)
2.96 (30.+)
27.5+
-10.5 (un sliktāk)
23.
Salavat Julajev
9.
Iiro Tarkki
91.3% (23.)
2.37 (17.)
20.
-11
24.
Dinamo (Minska)
19.
Pekka Rinne
89.7% (30.+)
3.08 (30.+)
30.+
-11 (un sliktāk)
25.
Jugra
16.
Edgars Masaļskis
91.0% (27.)
2.94 (30.)
28.5
-12.5
26.
Baris
10.
Vitalijs Jeremejevs
89.7% (30.+)
3.07 (30.+)
30.+
-20 (un sliktāk)
* Ivanam Kasutinam norādīts sniegums (%; GAA) Vitjaz ierindā, bet iekavās – šie paši rādītāji un ieņemtā vieta, iekļaujot dažas spēles SKA sastāvā. Līdzīgi Krisam Holtam – iekavās skaitļi un vietas summa, ņemot vērā arī dažas spēles Donbass sastāvā.
Vitjaz un Sibr vārtsargi – labāki par komandu
Acīmredzamākie savu komandu „pavilcēji” regulārajā sezonā ir izrādījušies – Ivans Kasutins un Jeff Glass. Vitjaz regulārās sezonas KHL koptabulā ierindojās 22. vietā, bet pirmais numurs Kasutns regulārās sezonas vārtsargu Topā pēc atvairīto metienu procenta bija 10.-as. Turklāt Ivana Kasutina darbam atzinīgu novērtējumu sniedz arī fakts, ka neilgi pirms izslēgšanas spēļu sākuma viņu „iegādājās” uz lieliem mērķiem ejošā SKA vienība. Savukārt Jeff Glass vārtsargu Topos bija labāks par viņa pārstāvētās komandas Sibir ieņemto vietu. Arī izslēgšanas spēlēs Glass pacīnījās pieklājīgi (94,1%; GAA 1.77). Austrumu konferences otrā stiprākā vienība Avangard ne bez piepūles pieveica sibīriešus, kas play off-ā ienāca kā septītie (sērijā 4-3).
„Labāks par savu komandu” ir izrādījies 2012./2013.g. sezonas Avtomobiļist pirmais vārtsargs un bijušais Rīgas dinamietis Kriss Holts (Chris Holt). Viņa ieņemtās vietas vārtsargu Topos nav bijušas augstas – starp 19. un 27.; taču to summa ir augstāka par komandas ieņemto vietu (26. = pēdējo). Arī Holta novērtējumā sava loma ir „pirkšanai”; regulārās sezonas beigās viņu pārpirka Donabass vienība, kas centās tikt Gagarina kausa izcīņā, bet tomēr nācās cīnīties par Nadeždas (Cerības) kausu.
Savukārt uzskatāmākie KHL „pirmie numuri”, kuriem vismaz statistiski nav izdevies regulārajā sezonā „pavilkt” savu komandu ir – kādreizējais līgas labākais vārtsargs Vitalijs Jeremejevs (Baris), Edgars Masaļskis (Jugra), Pekka Rinne (Minskas Dinamo), Iiro Tarkki (Salavat Julajev), Antons Hudobins (Atlant).
Vai Tellkvsts vilka?
Pieņēmumiem, ka Rīgas Dinamo „pirmais numurs” Mikaels Tellkvists regulārajā sezonā būtu īpaši cēlis vai gremdējis komandu, nav. Abu – komandas un Tellkvista – atrašanās savos „Topos” ir aptuveni līdzīga, komanda – 24. vietā, vārtsargu GAA topā – 23. vietā, atvairīto metienu Topā – 29. vietā. Protams, metiens metienam ir starpība. Ja ir vēlme skatīt kritiskāk, tad summa ir ’-2’, kas nozīmē, ka komandas ieņemtā vieta ir augstāka par pirmā vārtsarga ieņemto vietu sava aroda Topos. Taču pirms „mest ar akmeni” Tellkvistam der atcerēties, ka Rīgas komanda bija trešā sliktāk iemetošā vienība regulārajā sezonā (109 vārtu guvumi 52 spēlēs).
Savus Topus neuzlabo
Uz visu piecu līdzšinējo KHL regulāro sezonu fona Dinamo pamatvārtsargu Mikaela Tellkvista un Māra Jučera statistikas rādītāji izskatās viduvēji, lai neteiktu – vāji. Savukārt, „trešā numura” Kristera Gudļevska skaitļi izskatās salīdzinoši labi, bet ar 82 minūtēm ir par maz, lai uz tām balstītu dziļus un plašus secinājumus. Bet katrā ziņā Gudļevskis saņemto iespēju neizniekoja.
Rīgas Dinamo vārtsargu statistika visās 5 regulārajās sezonās (2008.- 2013.):
vārtsargs
sezona
sp. (pietikts sp.)
uzv.-zaud.
sp. ar PM
GAA
atv. %
sausi
sp. laiks
1.
Martin Prusek
2008./2009.
20 (25)
10-6
2
1.70
94.1%
6
1163:48
2.
Chris Holt
2010./2011.
33 (49)
13-11
8
2.47
92.4%
1
1965:37
3.
Mikael Tellqvist
2010./2011.
20 (35)
8-9
1
2.63
92.2%
1
1139:33
4.
Kristers Gudļevskis
2012./2013.
2 (18)
1-1
0
2.18
92.1%
0
82:27
5.
Chris Holt
2011./2012.
45 (54)
20-16
6
2.27
91.9%
5
2590:12
6.
Edgars Masaļskis
2008./2009.
8 (8)
4-2
1
2.66
91.5%
1
406:40
7.
Edgars Masaļskis
2009./2010.
37 (56)
17-11
5
2.84
91.0%
2
1920:26
8.
Mikael Tellqvist
2012./2013.
35 (50)
12-9
1
2.62
90.9%
1
1972:09
9.
Māris Jučers
2011./2012.
16 (54)
2-5
5
2.41
90.8%
0
695:54
10.
Daniel Sperrle
2008./2009.
5 (9)
1-3
0
2.61
90.8%
0
252:56
11.
Ervīns Muštukovs
2008./2009.
2 (11)
0-1
0
3.00
90.5%
0
80:00
12.
Martin Prusek
2009./2010.
28 (49)
7-14
2
3.13
90.3%
0
1476:56
13.
Edgars Lūsiņš
2010./2011.
4 (21)
1-2
1
2.63
89.7%
0
182:10
14.
MārisJučers
2012./2013.
19 (36)
2-13
3
3.01
89.4%
0
1075:54
15.
Sergejs Naumovs
2008./2009.
29 (56)
12-12
2
3.50
89.3%
0
1489:53
-.
Uģis Avotiņš
2008./2009.
1 (3)
0-0
0
0.00
–
0
0:13
–
Ervīns Muštukovs
2009./2010.
0 (7)
–
0
–
–
–
0:00
–
Kristers Gudļevskis
2010./2011.
0 (3)
–
0
–
–
–
0:00
*
Rīgas Dinamo vārtsargu statistika visās 4 play off sezonās (2009.-2012.):
vārtsargs
sezona
sp. (pieteikts sp.)
uzv.-zaud.
sp. ar PM
GAA
atv. %
sausi
sp. laiks
1.
Edgars Masaļskis
2010.
6 (6)
3-2
0
1.93
93.4%
1
373:30
2.
Martin Prusek
2010.
4 (6)
1-3
0
2.57
92.1%
0
209:50
3.
Mikael Tellqvist
2011.
6 (11)
3-1
0
3.04
90.4%
0
295:45
4.
Chris Holt
2011.
7 (11)
2-5
0
3.27
89.9%
0
403:40
5.
Chris Holt
2012.
5 (5)
2-2
0
2.72
88.7%
0
287:15
6.
Māris Jučers
2012.
3 (7)
1-2
0
2.85
86.9%
0
168:10
7.
Martin Prusek
2009.
3 (3)
0-3
0
4.67
85.9%
0
167:02
8.
Sergejs Naumovs
2009.
1 (3)
0-0
0
10.10
77.8%
0
11:53
–
Ervīns Muštukovs
2010.
0 (6)
–
0
–
–
–
0:00
–
Kristers Gudļevskis
2012.
0 (2)
–
0
–
–
–
0:00
*
Rīgas Dinamo vārtsargu statistika vienīgajā Nadeždas kausa izcīņas sezonā (2013.):
vārtsargs
sezona
sp. (pieteikts sp.)
uzv.-zaud.
sp. ar PM
GAA
atv. %
sausi
sp. laiks
1.
Mikael Tellqvist
2013.
11 (13)
9-2
0
1.97
93.9%
2
671:27
2.
Māris Jučers
2013.
3 (13)
0-2
1
3.28
90.5%
0
128:01
*
Vēl info:
KHL komandu ieņemtā vieta pēc rezultativitātes punktiem 2012./2013. g. regulārajā sezonā – khl.ru
Donbass vārtsargu trenera Sergeja Naumova intervija Sporta Avīzē (2013-06-18; pieejams sportaavize.lv abonentiem) – sportacentrs.com
Latvijas izlases (vārtsargu) trenera Artūra Irbes intervija (2013-06-19) – apollo.lv
Artūra Irbes intervija (video; 2013-05-29; pieejams abonentiem) – sportaavize.lv
KHL vārtsargu Topi 2012./2013. g. regulārajā sezonā – khl.ru (Atv.%; GAA; “Sausas”)
Rīgas Dinamo pirmo četru sezonu vārtsargu snieguma kopsavilkums: tepat
[Attēlā: Mikaels Tellkvists Rīgas Dinamo vārtos spēlē pret Novokuzņeckas Metallurg 2013. gada 28. janvārī. Foto avots: metallurg-nk.ru.]
KHL sestā regulārā sezona sarūpējusi savus pārsteigumus. Viens no lielākajiem – iepriekšējo divu sezonu Gagarina kausa finālisti Avangard un Traktor nav kvalificējušies izslēgšanas spēlēm; viņus izkonkurēja līgas jaunpienācējs un “frankenšteins” – Vladivostokas Admiral. Savukārt Rīgas Dinamo ir viena no tām komandām, kas KHL tabulā uzrādījusi manāmi labāku sniegumu nekā piedāvājušas budžeta iespējas.
Vērtējot pēc uzkrāto punktu bagāžas un ieņemtās vietas turnīra tabulā, Rīgas Dinamo vēl nekad iepriekšējās KHL sezonās Jauno gadu nav sagaidījuši tik priecīgi. Neskatoties uz “izslīdēšanu” gada nogalē pret čeho-slovakiem, Rīgas klubs ir Rietumu konferences galvgalī, ja ar to domājam Top4 vai Top5. Jā, turpat “grūstās” arī citi gribetāji. Tomēr tik “bagāts” punktu uzkrājums gadu mijā ir pirmoreiz. Bet vai 40 spēlēs uzkrātie 72 punkti dinamiešiem kaut ko garantē?
Petrovich27 blogs 