kādi bija Dinamo uzbrucēji šosezon. versijas…
Ģirts Ankipāns. pusi vai pat vairāk Ankipānam piemītošā “kapitāla” veido pareizā attieksme pret spēli, bet viss pārējais ir cīņasspars. varbūt viņam “nevar pārmest” pāri malām plūstošu meistarību, taču savu darbu viņš padara “uz pieci”. esam apraduši, ka Ankipāns nespēlē pirmo (redzamāko) vijoli, bet ir stabils “bass”, kas diktē sava uzbrukuma virknējuma ritmu un gādā par uzbrukuma “ragaviņu vilkšanu”. tādus spēlētājus nereti nevar “ar uguni atrast” un tādu spēlētāju trūkums bieži vien zvaigžņotām komandām neļauj uzvarēt raksturu cīņās. secinājums: būtu prieks Ankipānu redzēt Dinamo ierindā arī nākamsezon.
Tailers Arnasons (Tyler Arnason). viens no tiem spēlētājiem, kurus visa veida kritiķi, ieskaitot tādus, kas hokejam “pieseko” reizi gadā, lamā ārā “no panckām”. skatoties tuvplānā, no Arnasona tika sagaidīts visiem acīmredzams pienesums un emocionāli arī saskatāma pašatdeve. taču no otras puses, ar visu savu “lēnīgumu” un šķietamo neieinteresētību sev atvēlētajā spēles laikā Arnasons iespēja salīdzinoši daudz. sausajos ciparos raugoties, jau nav nozīmes, vai Tu no ādas lien ārā, bet tik un tā rezultāta nav, vai arī “lēnu garu” un “bez stresa” panāc to, ko citi ar pilnīgu atdošanos. brīžam gan nebija saprotami Arnasona uzdevumi komandā… lai vai kā, rādās, ka Arnasons neiederējās Dinamo modelī. ja komandu trenēs līdzšinējie treneri, būs liels pārsteigums, ja pat būs tikai ieminēšanās par Arnasona “angažēšanu” nākamajai sezonai.
Armands Bērziņš. ir jāsakrīt “čupiņai” apstākļu un likumsakarību, lai Bērziņu redzētu Dinamo sastāvā nākasezon. objektīvās sakritības – atkal jāaktualizējas centra uzbrucēju trūkumam, kas laiku pa laikam ir īpaši akūti un, pieņemams, ka nav atrisināms dažās dienās, tāpēc visdrīzākais arī 2010./2011. g. sezona varētu nebūt izņēmums. no paša Armanda Bērziņa atkarīgs, vai šo “centru vakuumu” treneri lūkos aizpildīt ar viņu, dodot iespēju iespēlēties komandā. pietiekoši daudz treneru izvēlē nozīmēs Bērziņa sniegums pasaules čempionātā, ja viņš tiks komandā, un sagatavošanās posms starpsezonā.
Roberts Bukarts. ja tā var teikt, “sezonas atradums”. protams, jāslīpē, jāslīpē un vēlreiz jāslīpē. bet priecē Bukarta kaujasspējas un lietderība kā regulārās sezonas gaitā, tā arī atbildīgākos izslēgšanas spēļu cēlienos. no visiem jaunajiem uzbrucējiem (t.sk. Cinks, A.Džeriņš, Hartmanis, Meija) tieši Bukarts bija līdzdalīgs visvairāk spēlēs šosezonas regulārajā čempionātā (32 spēles; vēl 3 play off-os) un bija rezultatīvākais no visiem jaunajiem (3+4 regulārajā; 1+0 izslēgšanas spēlēs). bez tā visa Bukarts pamanījās nospēlēt 18 spēles Dinamo Juniors ierindā Baltkrievijas atklātajā čempionātā, gūstot 13+10 punktus un sezonas beigās paliekot 5.-ajam rezultatīvākajam “junioru” spēlētājam. rekomendācija Dinamo sistēmas vadītājiem: pielikt visas pūles, lai Robertu Bukartu noturētu Dinamo komandā. jo tā varētu būt laba daļa no komandas nākotnes.
Ronalds Cinks. sezonu uzsāka kā “stabils” jaunais, aizvadot 14 spēles septembrī un oktobrī un dažās no tām saņemot ļoti pieklājīgu spēles laiku (piemēram, 14:40 pret Atlant 2009-10-04). tad veselības sarežģījumi un atgriešanās ierindā ar divām spēlēm martā (kopējais spēles laiks uz abām – zem 2 minūtēm). ja sezonas sākumā Cinks cīnījās ļoti cerīgi, tad pēc mini-epizodēm martā grūti spriest par formu, kādā šis uzbrucējs ir. nelielu ieskatu sniedz Ronalda Cinka dalība U-20 čempionātā un cīņas Dinamo Juniors ierindā. no tām rodas iespaids, ka kaut kas traucē Cinkam darboties “uz pilnu klapi”. kopumā secinot, Cinks ar savu cīņassparu un ne tikai būtu lietderīgs Dinamo sistēmai nākotnē.
Mārtiņš Cipulis. jau otro sezonu Dinamo ierindā Cipulis ir vairāk redzams (arī rezultativitātes ziņā) sezonas otrajā daļā. play off sērijā viņš vienkārši lidoja! iespējams, tas sasitīts ar virknējuma partneru izmaiņām. iespējams, pirmais virknējums, kurā Cipulis “uzturējās” sezonas sākumdaļā, nebija pareizi izvēlētā vieta. jebkurā gadījumā – gan treneriem jāshēmo, gan Mārtiņam Cipulim jāpiestrādā pie “atvēršanās” jau sezonas sākumā, lai varētu lietderīgāk izmantot viņa prasmes komandas labā. Cipuļa ātrums aizrauj, vien pareizi un prasmīgi jāpiekomplektē virknējuma partneri.
Lauris Dārziņš. viens no tiem latviešu spēlētājiem, kas šosezon ir būtiski progresējis un regulārajā čempionātā pārsniedzis 30 punktu robežu (14+17; un vēl 2+2 izslēgšanas spēlēs). daži ekspert lēš, ka Dārziņš varētu būt starp tiem spēlētājiem, uz kuriem “aci mestu” citi KHL klubi, un tādēļ Laura Dārziņa “atstāšanai” Dinamo rindās būtu “jāatpogā” lielāks naudas daudzums. protams, pelnīti. te arī jautājums, vai piedāvājums no citiem klubiem būtu tik būtiski atšķirīgs, ka Dārziņš labprātāk “strādātu” ārpus mājām. te nav stāsts tikai par naudu, bet par spēlētāja novērtējumu. protams, arī ņemot vērā apstākli, ka hokejista karjera nav mūžīga. jebkurā gadījumā – lai veicas karjerā, arī tad, ja Dinamo nespēs nodrošināt gaidīto un būs jāaizstāv cita kluba krāsas. vēl viens “protams”, Dārziņam ļoti piestāv Dinamo krāsas!
Andris Džeriņš. ja pērnsezon viņam neizdevās “iesprukt” Dinamo sastāvā, lai arī pārbaudes spēlēs pirms 2008./2009. g. sezonas tika “testēts”, tad šosezon ir izdevies 17 KHL oficiālajās spēlēs būt “lielajā” komandā. sezonas nogalē gan Andris Džeriņš cīnās fārmkluba Dinamo Juniors rindās, kur pirmajās divās Latvijas pusfināla play off spēlēs ir uzņēmies uzbrukuma līdera lomu. jādomā, ka ne Baltkrievijas, ne Latvijas atklātais čempionāts nav tas līmenis, uz kuru Džeriņš tiecas. tāpēc rūpīgi jāstrādā, lai sagaidītu savu “biļeti” uz augšu. prognozējami, ir vērts Andri Džeriņu saglabāt Dinamo sistēmai, kā labu iespēju ne tikai “aizlāpīt robus” centra uzbrucēju satraumētības gadījumā, bet ar domu potenciāli ieviest kā pamatsastāva centru. ko teiks treneri?
Adrians Fosters (Adrian Foster). šobrīd Fosters ir Dinamo pagātne, bet, ja jau runāt par visiem dinamiešu uzbrucējiem, kas 2009./2010. g. sezonā cīnījās KHL oficiālajās spēlēs, tad jāpiemin arī viņš. lai gan pasaule ir maza un Eiropā cirkulējošo Ziemeļamerikas leģionāru arī nav daudz, iespējams Fosters nonāks KHL ārēs atkal. Fosters bija normāls “ielāps” laikā, kad traumas dēļ nespēlēja Karija. lielas cerības uz Adrianu Fosteru, šķiet, neviens nelika un viņš arī nepievīla. labi pacīnījās, centās un 10 spēlēs iekrāja 2+2 punktus. nekā diža, bet pareizās attieksmes trūkumu Fosteram pārmest nevarētu. iespējams, pie ilgākas “iesilšanas” Dinamo sastāvā Fosters ienestu “lielākus augļus”. bet paldies viņam par Dinamo labā padarīto.
Toms Hartmanis. kopš sezonas vidus Hartmaņa KHL statistikā nekas nav mainījies – ailītē palikušas vien piecarpus minūtes spēles laika, kas “izstiepts” uz divām spēlēm septembrī. rādās, ka treneri “ielāpu likšanai” pamatsastāva spēlētāju traumu gadījumos labprātāk izmanto citus jaunos. iespējams, vēl pienāks Toma Hartmaņa “stunda” Dinamo sastāvā, taču viņam jārēķinās ar būtisku konkurenci, kuru “veido” Dinamo “lielās” komandas sastāvā biežāk “uzturējušies” Bukarts, Meija, Cinks… ieskatam: Dinamo Juniors ierindā BAČ-ā šosezon Tomam Hartmanim 10+12 punktu (35 spēlēs). iespējams, tieši pacietība un fiziskās formas uzkrāšana ir “atslēgas vārdi”, kas varētu vērt vaļā durvis uz “lielo” komandu atkal.
Marsels Hosa (Marcel Hossa). šaubu nav, Hosa ir tas leģionārs, kurš dalību Latvijas superklubā ir attaisnojis pilnībā. ko gaidījām, to arī dabūjām. 55 punkti (35+20) regulārā čempionāta 56 spēlēs ir vairāk nekā cienījama rezultativitāte. un labs pieaugums, salīdzinot ar pērnsezonas regulāro daļu, kurā Hosam 44 punkti (22+22; 52 spēlēs). līdz ar to – Marsels Hosa pārliecinoši ir 2009./2010. g. regulārās sezonas labākais snaiperis visā KHL. Hosas “precizitāti” adekvāti novērtēja šīs sezonas play off pretinieki (SKA un HK MVD), īpaši veltot uzmanību viņa neitralizēšanai. sāncenšiem izdevās daļēji – Hosa šī gada play off-os 9 spēlēs “salasīja” 5 punktus (4+1). salīdzinājumam – pērn izslēgšanas spēlēs bija 2 punkti (2+0; 3 spēlēs). kluba vadība vēl play off gaitā zināja stāstīt, ka labprāt paildzinātu sadarbību ar Hosu. arī tāpat kā pēc 2008./2009. g. sezonas pasākušas “cilāties” runas par to, ka gan jau tāds supersnaiperis būs pieprasīts citos KHL vai NHL klubos, ka naudīgāki klubi pārtrumpos Rīgas klubu piedāvājuma summā utt. šajos spriedumos ir daudz patiesības. taču ir arī argumenti par labu Hosas iederībai tieši Dinamo rindās. un tas nav stāsts par to, ka Rīga ir Eiropā (Hosam patīkamākā vidē). stāsts ir par to, ka citos klubos Hosa varētu uzreiz “nemirdzēt” tik labi, jo šai mirdzēšanai jāsakārto visa “infrastruktūra”: pareizie piespēlētāji; melnā darba darītāji… Rīgā Hosam tika daudz pakārtota komandas arhitektūra, veidojot virknējumu ap viņu un kombinējot epizožu “izspēles” ap Hosu kā iebūvētu būvelementu. citā klubā tas jābūvē no jauna, bet, ja arī nav jāceļ no nulles, tad iestrādes (pamati) var nesaderēties. cik ļoti tas uztrauc pašu Marselu Hosu, Dinamo kluba vadību un potenciālos “pircējus”, varēsim vērot starpsezonā. un gan jau pilnā krāšņumā, jo Hosas “nākotnei” kā Latvijas, tā KHL tēmām veltītie Krievijas mediji pievērsīs lielu uzmanību, pat lielāku nekā būtu nepieciešams objektīvi.
Maiks Iguldens (Mike Iggulden). pieņemts uzskatīt, ka leģionāriem jābūt komandas ja ne galvenajiem, tad vieniem no galvenajiem vilcējiem. dažādi traktējot šo formulu, vērtētājiem ir šķitis, ka Iguldens nav komandas vilcējs. iemesli ir atrasti vairāk vai mazāk objektīvi, no kuriem būtiskākais – Iguldena “mocīšana” centra uzbrucēja pozīcijā, lai arī viņš “pēc aicinājuma” ir malējais. tomēr Iguldena pienesums nebūtu noniecināms – viņš ir 4.-tais rezultatīvākais Dinamo regulārās sezonas spēlētājs šosezon (13+20 punktu), tikai nedaudz atpaliekot no 2./3. vietas “turētājiem” – piespēļu meistariem Ņiživija un Sprukta (abiem pa 36 punktiem). der atcerēties, ka Latvijas pašmāju spēlētāju progresa rezultātā leģionāriem vairs nav lemts “spīdēt” tik spilgti. ja pērnsezon rezultativitātes spici Dinamo uzbrucēju un aizsargu ierindā veidoja tieši leģionāri, tad šosezon galvgalī “atlicis” tikai Hosa, kas “apmirdz” ne tikai Dinamo, bet visu KHL. atgriežoties pie Iguldena, ja tā labi piedomā – pielietojumu, vislabāk kādā malējā uzbrucēja pozīcijā, viņam atrastu arī nākamsezon. taču nākamsezonas sastāva komplektācijā paredzamas citas prioritātes, kuru īstenošanai varētu tikt “ziedota” Iguldena būšana komandā.
Martins Karija (Martin Kariya). sezonas noslēguma atklājums… jau pirms sezonas sākuma, redzot Kariju pārbaudes spēlēs, aculiecinieki varēja pārliecināties par viņa ātrumu un ņiprumu, no kura tika gaidīts arī rezultatīvs sniegums. taču smadzeņu satricinājums sezonas ceturtajā spēlē un atlabšana pēc tā ņeļāva uzrādīt labāko sniegumu. pamazām sezonas gaitā Martins Karija ieskrējās – 38 spēlēs 23 punkti (4+19), bet play off 9 spēlēs vēl 5 punkti (3+2). sezonas nogalē centra uzbrucēja Karijas saprašanās ar “saviem” malējajiem Dārziņu un M.Rēdlihu bija kļuvusi vēl labāka. kulmināciju Karijas sniegums sasniedza play off 1. kārtā, kad viņš tika atzīts par izslēgšanas spēļu pirmā posma labāko uzbrucēju visā KHL. jo bija izmantojis savas iespējas gandrīz maksimāli, dažās play off spēlēs iemetot gandrīz tikpat vārtu, cik regulārās sezonas gaitā. Karijas trāpīgumu izslēgšanas spēlēs par nejaušību grūti nosaukt, taču viņš nešaubīgi vairāk ir piespēlētājs nevis “iemetējs”. komplektā ar Dārziņu un M.Rēdlihu tas der. vai pietiekoši noderīgi un vai kluba vadībai neatradīsies “citas prioritātes”, noskaidrosies starpsezonā. nebūs pārsteiguma, ja redzēsim Martinu Kariju Dinamo ierindā arī nākamsezon. visu viņa potenciālu visas sezonas garumā vēl neesam varējuši ievērtēt.
Mārtiņš Karsums. izrādījās ļoti labs pastiprinājums sezonas noslēgumā. tieši ar cīņassparu, emocijām, aktīvu līdzdalību come back spēlēs (pāris no 0:3 un viena no 0:4) izbraukumā un citiem komandai noderīgiem elementiem. turklāt ar labu rezultativitāti – 12 regulārā čempionāta spēlēs 4+4 (koeficients “+6”) un play off 9 spēlēs 2+1 (koeficients “-1”). Karsuma ienākšana Dinamo sakrita ar komandas labākajām sezonas spēlēm, un sakritības ir tajā tikai nedaudz. jo Karsums “pienesa” dinamiešiem dzirksteli un savu odziņu, kapājot pa īstam. nešaubīgi varētu novēlēt Mārtiņam Karsumam labu karjeru Ziemeļamerikā, kur gan ar tikšanu NHL klubu sastāvos viņam gājis “raibi”, bet Dinamo vadībai būtu vērts pacensties Karsumu noturēt Rīgā, padarot viņu par stabilu komandas daļu, nevis tikai sezonas noslēguma “desantu”. komanda no tā iegūtu un arī līdzjutēji novērtētu.
Gints Meija. sezonas noslēgumā un īpaši play off uzrāda stabilu sniegumu. izslēgšanas spēlēs sagaidīti 2 punkti (1+1) un lietderības koeficients “+2”, kas “hroniskam” ceturtā virknējuma uzbrucējam pie salīdzinoši neliela spēles laika (vidēji spēlē 6:20) ir labs rādītājs. un progress, salīdzinot ar regulārās sezonas 1+2 punktiem 26 spēlēs, ir acīmredzams. nemaz nerunājot par 0 (nulle) punktiem 2008./2009. g. sezonas 18 spēlēs. piebildei: play off spēlēs Gints Meija sev atvēlēto laiku pavadīja ar iedvesmu un “spārnos”. tā ir vispareizākā attieksme pret izslēgšanas spēlēm. ja tendence saglabāsies, drīzumā varētu kļūt par stabilu Dinamo sastāvdaļu ar lielāku spēles laiku un plašākām “pilnvarām” nekā tiek atvēlēts 4.-ajam virknējumam. jādomā, ka kluba vadība Meijas aktivitāti ir pamanījusi un novērtējusi.
Aleksandrs Ņiživijs. varbūt pirmssezonas “iesildīšanās” spēles lika dažiem līdzjutējiem gaidīt rezultatīvāku sniegumu, taču raugoties gan laukumā, gan rezultativitātes tabulās, jāsecina, ka Ņiživijs aizvadījis labu sezonu. kapteiņa asistents (un Ozoliņa nespēlēšanas brīžos – kapteinis) šīs sezonas regulārajā daļā ir guvis 36 punktus (12+24) un play off spēlēs vēl 4 (1+3). tas ir acīmredzams pieaugums, salīdzinot ar 27 punktiem (9+18) pērnsezonas regulārajā daļā un 3 punktiem (1+2) pagājušās sezonas izslēgšanas spēlēs. nenoliedzami Ņiživijam var pārmest nedraudzīgos “plus-mīnus koeficientus” (pērnsezon regulārajā daļā “-8”; šosezon “-9”)… visai vai gandrīz visai Dinamo uzbrukuma līnijai būtu jāpieliek aizsardzībā. taču vai kāds var “uz sitiena” parādīt Dinamo sastāvā tehniskāku spēlētāju un labāku bullīšu īstenotāju? tāds komandai ir vajadzīgs, arī tāpēc, ka regulārās sezonas gaitā sūri grūti izcīnītie papildlaiki, atšķirībā no play off, beigsies manāmi ātrāk un nāks kārta pēcspēles metieniem. arī tāpēc, ka Aleksandrs Ņiživijs ir īsts dinamietis kā veiksmēs, tā neviksmēs.
Roberts Petrovickis (Robert Petrovicky). pieredzējušā slovāku uzbrucēja “iesaistīšana” komandā sezonas gaitā bija vērtīgs pienesums kopumā Dinamo komandas cīņassparam un konkrēti centra uzbrucēja pozīcijā. pat kritiskākie eksperti atzīst, ka Petrovickis regulārās sezonas gaitā bija viens no tiem retajiem leģionāriem, kas attaisnojuši uz sevi liktās cerības. tā kā Roberta Petrovicka “iegāde” bija pilnīgi balstīta uz Hosas “vajadzībām” (patronu pienešanu), tad arī Petrovicka nākotne komandā ir skatāma vien Hosas “klātbūtnē”. tiesa, pat ja Hosa paliek Dinamo ierindā, Roberta Petrovicka klātbūtne “tālākajā komandas perspektīvā” neietilpst. “vēl vienu gadiņu kopā ar Hosu” varētu, bet ilgtermiņā raugoties – Roberts Petrovickis (dz. 1973.) ir labākajos gados un līdz ar to neizbēgami tuvojas karjeras noslēgumam. turklāt, kā zina Armands Puče, Petrovickis nemaz neesot “tik lēts”.
Miķelis Rēdlihs. spilgts piemērs latviešu hokejistu progresam Dinamo ierindā. aizraujošs kaujasspars un dinamiskas emocijas ir Miķeļa Rēdliha īpašības, kas uzvelk komandu, aizrauj līdzjutējus un liek paraudzīties “caur pirkstiem” uz dažādām karstgalvībām. jo ir pozitīva sajūta, ka tāds spēlētājs ir mūsējais. jācer, ka to labi jūt arī kluba menedžētāji. iespējams, ka M.Rēdlihs ir tieši tas dinamietis, kurš saņems piedāvājumus arī no kāda cita kluba. apstiprinājumam cipari: 32 punkti (17+15) regulārā čempionāta 56 spēlēs ļauj Miķelim Rēdliham būt otram labākajam vārtu guvējam Dinamo ierindā šosezon; kā arī 1+3 punkti 9 play off spēlēs [31. martā play off statistika labota uz 1+2]. salīdzinājumam pērnsezon (2008./2009.): 17 punkti (9+8) regulārā čempionāta 55 spēlēs un necik punktu izslēgšanas spēlēs. skaitīt pratīs arī tie, kas lūko dabūt “latviešu raķeti” savā komandā. jācer ka Rīgas Dinamo vadība būs ātrāka, ja ne ātrāka – tad pārliecinošāka…
Jānis Sprukts. šīs sezonas labākais piespēļu “iedalītājs” Dinamo ierindā šķiet pa īstam atraisījās uz sezonas otro pusi, tāpat kā visa komanda. kombinācijā ar Karsumu centra uzbrucēja Jāņa Sprukta darbība, šķiet, bija palikusi vēl bīstamāka. pretiniekiem galvassāpes izraisīja Sprukta darbības mazākumā – viņš prot pieturēt ripu, aizskriet līdz pretinieka vārtiem, piespēlēt ļoti sarežģītos apstākļos un dažkārt iemest. par šādu mazākuma laika “nosišanu” varētu sapņot katras komandas treneris. statistikai: ar regulārās sezonas gaitā sakrātajiem 36 punktiem (11+25; 53 spēlēs) Sprukts dala 2./3. vietu ar Ņiživiju komandas rezultatīvāko spēlētāju sarakstā. vēl arī 1+3 punkti play off 9 spēlēs [31. martā play off statistika labota uz vēl labāku 1+4]. runā (piemēram sportaavize.lv A.Pučes personā), ka Spruktam ir līgums ar Dinamo arī uz nākamo sezonu. tas priecē.
P.S. par Dinamo aizsardzību un vārtsardzību ieraksti sekos.
info ieskatam:
- Dinamo spēlētāju statistika 2009./2010. g. regulārajā čempionātā – skatīt tepat
- Dinamo spēlētāju statistika 2010. g. play off-ā – skatīt tepat
- Dinamo spēlētāju “vērtējums” pēc čempionāta pirmajām 14 spēlēm – skatīt tepat
- Dinamo spēlētāju “vērtējums” regulārā čempionāta vidū – skatīt tepat
- Dinamo Juniors spēlētāju statistika BAČ – skatīt tepat
[Ģirta Ankipāna, Roberta Bukarta, Laura Dārziņa, Marsela Hosas, Mārtiņa Karsuma un Miķeļa Rēdliha fotoattēli fiksēti 2009./2010. g. sezonas gaitā; visu foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv]
Spēlētāju “atvēršanās” un spēja iespējami ātri adaptēties jaunā klubā, jaunā čempionātā ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem komandas veiksmīgam startam. Īpaši redzama vieta šajā “gaidīšanas sarakstā” ir uzbrucējiem un viņu prasmei trāpīt. Rīgas Dinamo ierindā piecarpus sezonu gaitā oficiālajās spēlēs laukumā devies 61 uzbrucējs, un katram no viņiem ar trāpīšanu ir veicies stipri atšķirīgi.
Jaunlaiku Rīgas Dinamo pastāvēšanas vēsturē absolūtie veiksminieki – uzbrucēji, kas tikuši pie vārtu guvuma savā pirmajā periodā, kad devušies laukumā, ir 3 vīri. Aleksandrs Ņiživijs vispār ir visa pirmā KHL čempionāta pirmais vārtu guvējs. Veiksminieks ir arī Juris Upītis (līdzās novietotajā attēlā – pa kreisi), kā arī šīs sezonas rezultatīvākais dinamietis – Kails Vilsons.
Otrs Dinamo gaidītākais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums ir Mārtiņa Cipuļa “īpašumā”. Cipulis uz to gāja apmēram 4 stundas (vismaz 237 minūtes). Tas notika 17. spēlē ar šī uzbrucēja piedalīšanos. Netālu no šī gaidījuma rezultātiem ar vismaz 229 minūtēm ir uzbrucējs Gunārs Skvorcovs, kurš pie vārtu guvuma tika savā 28. spēlē Rīgas Dinamo sastāvā. Salīdzinoši ilgi gaidīti arī Vitālija Pavlova, Ginta Meijas, Armanda Bērziņa, Marka Hartigana, Andra Džeriņa pirmie vārtu guvumi.
Nesagaidīto vārtu guvumu TOPa galvgalī pirmās vietas ieņem 2012./2013. gada sezonas “spēka maiņas” (4.) partneri – uzbrucēji Elvijs Biezais un Raitis Ivanāns (līdzās novietotā attēlā – attiecīgi #98 un #41). Biezais aizvadīja 52 oficiālas KHL spēles ar dažāda izmēra spēles laiku, kas sasummējās vairāk kā 7 stundās “tīrā” spēles laika (>446 minūtes). Ivanānam tās ir 50 spēles un nepilnas 6 stundas (>354 minūtes)… Taisnības pēc un atgādinājumam jāpiebilst, ka 2012./2013. g. sezonā komandai kopumā daudz kas “gāja šķērsām” un netrūka citu anomāliju.
Petrovich27 blogs 