Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Maksims Širokovs’

Kurš brauks uz Minsku? Latvijas izlases kandidāti ciparos

Posted by petrovich27 uz 2014/05/03

Nizivijs_LAT_vs_FRA_2014-04-26_LHF_facebook_(M_Aise)Ar Slovakia Cup 2014 spēlēm beigušies izlases vadoņu eksperimenti ar sastāvu, tagad Nolanam atliek vēl “piešaut aci” treniņos, lai varētu droši soļot uz Minsku. Valstsvienības spēlēs šopavasar notestēti 46 hokejisti. Kādi viņi izskatījās cipariski?

Kopumā 8 pārbaudes spēlēs iztaustīti 26 uzbrucēji, 14 aizsargi un 6 vārtsargi. Izlases rīcībā vēl “skaitās” 31 spēlētājs, ieskaitot šopavasar izlases spēlēs “nepārbaudīto” Ronaldu Ķēniņu. Bet uz Minsku brauks tikai 25.

Ņiživijs kā rezultatīvākais

Protams, pārbaudes spēlēs, kur strāvo eksperimenti, statistika nav galvenais. Tomēr jāatzīmē, ka Bratislavas spēlēs rezultatīvākais ir bijis uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs ar 3 rezultatīvam piespēlēm. Ar 2 punktiem ir atzīmējies Mārtiņš Cipulis (1+1) un Andris Džeriņš (0+2). Jāpiebilst, ka Džeriņam ir labākais lietderības koeficients (+2) un mikromaču vārtu attiecība (2:0).

Interesanti, ka bēdīgākos ciparus ir sakrājis Zemgus Girgensons; viņam mikromaču vārtu attiecība ir 0:4 (!!!) un lietderības koeficients -2… Respektīvi, Girgensons bija laukumā četru vārtu zaudējumu (no 5) laikā pret slovākiem. Ar to pieticis, lai vispār šopavasar uzspēlējušo 26 uzbrucēju statistikas sarakstā ierindotos pēdējā (!) vietā. Tas gan ir “mājiens” statistiķiem, ka secinājumiem ar vienu-divām spēlēm ir par maz.

Kopumā Bratislavas spēlēs laukumā devās 14 uzbrucēju; mājās palikuši vēl četri uzbrukuma vīri – Koba Jass, Roberts Jekimovs, Ronalds Ķēniņš, Miķelis Rēdlihs. Attiecīgi no 18 uzbrucējiem jāatsijā četri puiši, jo tradicionālais uzbrucēju komplekts pasaules čempionātam ir 14.

Prognozēt galvenā trenera Teda Nolana pilno izvēli ir sarežģīti; īpaši tāpēc, ka klātienē redzējis viņš ir tikai divas pēdējās spēles. Tomēr rādās, ka uz 13. un 14. uzbrucēja pozīcijām seši pretendenti ir – Bērziņš, Bičevskis, K. Jass, Jekimovs, R. Lipsbergs, Saulietis. No kuriem tad četriem būtu jāpaliek ārpus Minskas komplekta.

Latvijas izlases uzbrucēju statistika Slovakia Cup 2014 (2 spēlēs – 2014. g. 1., 2. maijā; pret Slovākijas un Norvēģijas izlasēm; statistika saskaņā ar hockeyslovakia.sk; MM = mikromaču vārtu starpība):

uzbrucējs sp. punkti +/- MM sods
1. Aleksandrs Ņiživijs 2 0+3 ±0 3:2 0
2. Mārtiņš Cipulis 2 1+1 -1 2:3 0
3. Andris Džeriņš 2 0+2 +2 2:0 0
4. Roberts Bukarts 1 1+0 +1 1:0 0
Kaspars Daugaviņš 1 1+0 +1 1:0 0
6. Armands Bērziņš 2 1+0 +1 1:0 2
7. Herberts Vasiļjevs C* 2 1+0 ±0 2:1 2
8. Māris Bičevskis 2 0+1 +1 1:0 35
9. Miks Indrašis 2 0+0 ±0 0:0 0
10. Juris Štāls 1 0+0 ±0 0:0 2
11. Roberts Lipsbergs 2 0+0 ±0** 0:0** 2
12. Gints Meija 2 0+0 ±0 1:2 0
13. Kaspars Saulietis 2 0+0 -1 0:1 2
14. Zemgus Girgensons 1 0+0 -2 0:4 2

* Otrajā spēlē (pret Norvēģijas izlasi) kapteinis bija Herberts Vasiļjevs. ** Slovakiahockey.sk statistikas uzskaitē ir nepilnības; Latvijas izlases pirmā vārtu guvuma laikā laukumā bija arī Roberts Lipsbergs, kurš nav norādīts (bet ir atzīmēti vienlaikus laukumā esoši 3 aizsargi).

Latvijas izlases uzbrucēju statistika 2014. g. pavasara 8 spēļu summā (slīprakstā kandidātu loku jau oficiāli pametušie):

uzbrucējs dz. sp. punkti +/- MM sods
1. Aleksandrs Ņiživijs 1976. 3 0+5 ±0 5:3 0
2. Miķelis Rēdlihs 1984. 2 3+1 +2 4:0 0
3. Mārtiņš Cipulis 1980. 5 2+2 -3 5:7 0
4. Kaspars Daugaviņš 1988. 3 1+3 +2 6:1 2
5. Herberts Vasiļjevs 1976. 4 3+0 ±0 4:2 4
6. Miks Indrašis 1990. 5 1+2 +3 5:0 0
7. Roberts Bukarts 1990. 6 2+0 -2 2:4 2
8. Juris Upītis 1991. 4 1+1 ±0 2:1 0
9. Andris Džeriņš 1988. 8 0+2 -3 3:6 2
10. Armands Bērziņš 1983. 5 1+0 +1 2:1 4
11. Juris Štāls 1982. 6 1+0 ±0 2:3 4
12. Gints Meija 1987. 6 1+0 -2 2:5 0
13. Aleksejs Širokovs 1981. 3 1+0 -3 1:4 0
14. Roberts Lipsbergs 1994. 4 0+1 +1* 1:0* 2
15. Māris Bičevskis 1991. 7 0+1 +1 3:1 39
16. Gunārs Skvorcovs 1990. 3 0+1 ±0 1:1 0
17. Roberts Jekimovs 1989. 5 0+1 -2 3:4 4
18. Kaspars Saulietis 1987. 6 0+1 -2 2:3 4
19. Jānis Ozoliņš 1989. 1 0+0 ±0 0:0 0
20. Koba Jass 1990. 2 0+0 ±0 0:0 4
21. Artūrs Kuzmenkovs 1993. 2 0+0 ±0 0:0 2
22. Miks Lipsbergs 1991. 1 0+0 -2 0:2 0
23. Edijs Brahmanis 1983. 2 0+0 -2 0:2 4
24. Artūrs Ozoliņš 1988. 2 0+0 -2 0:3 0
Edgars Kļaviņš 1993. 2 0+0 -2 0:3 0
26. Zemgus Girgensons 1994. 1 0+0 -2 0:4 2

* Oficiālajā statistikā ir nepilnības. Piemēram, Latvijas – Slovākijas izlašu spēles mikromaču vārtu guvumu / zaudējumu uzskaitē. Piemēram, reāli Roberta Lipsberga lietderības koeficients ir +2 un 2:0, bet kādam no spēlētājiem lietderības koeficients un MM attiecība ir par vienu mīnusā.

Māris Jass un Jēkabs Rēdlihs aizsargu Topā

Uz Bratislavu aizbrauca deviņi aizsargi, no kuriem uzspēlēja visi, izņemot veselības lietas kopjošo Artūru Kuldu. Veiksmīgākā statistika starp aizsargiem fiksēta pāriniekiem Mārim Jasam un Jēkabam Rēdliham; abiem pa +3 un mikromaču vārtu guvumu / zaudējumu bilance 3:1. Izteikti bēdubrāļi abu spēļu summā nav saskatāmi, lai gan kļūdas bija arī pirmo divu pāru aizsargu vingrinājumos (Laviņš – Sotnieks; Galviņš – Pujacs).

Tā kā vēl pirms Bratislavas spēlēm treniņus ar izlasi beidza Mārtiņš Gipters un Maksims Širokovs, bet mājās palika Mārtiņš Porejs, tad treneriem jāizvēlas 8 no 10 aizsargiem. (Čempionātā parasti piedalāmies ar astoņiem aizsargiem.) Teds Nolans ir interesants “putns”, bet pēc pārpaudes spēlēm rādās, ka uz astotā aizsarga vietu dalībai Minskā pretendē – Jaks, Porejs, Saviels. Diviem būs jāpaliek mājās.

Latvijas izlases aizsargu statistika Slovakia Cup 2014 (2 spēlēs – 2014. g. 1., 2. maijā; pret Slovākijas un Norvēģijas izlasēm; statistika saskaņā ar hockeyslovakia.sk):

aizsargs sp. punkti +/- MM sods
1. Jēkabs Rēdlihs 2 0+0 +3 3:1 0
2. Māris Jass 2 0+0 +3 3:1 2
3. Georgijs Pujacs C* 2 0+1 ±0 2:2 2
4. Jānis Jaks 2 0+0 ±0 0:0 0
Agris Saviels 2 0+0 ±0 0:0 0
6. Kristaps Sotnieks 2 0+0 -1 1:2 0
7. Guntis Galviņš 2 0+0 -1 1:2 2
8. Rodrigo Laviņš 2 0+0 -1 1:2 6
Artūrs Kulda 0

* Pirmajā spēlē (pret Slovākijas izlasi) kapteinis bija Georgijs Pujacs.

Latvijas izlases aizsargu statistika 2014. g. pavasara 8 spēļu summā (slīprakstā kandidātu loku jau oficiāli pametušie):

aizsargs dz. sp. punkti +/- MM sods
1. Māris Jass 1985. 3 0+0 +3 3:1 2
2. Artūrs Kulda 1988. 3 0+1 +2 4:0 0
3. Jēkabs Rēdlihs 1982. 5 0+0 +1 4:4 2
4. Rodrigo Laviņš 1974. 8 0+3 ±0 7:6 8
5. Georgijs Pujacs 1981. 2 0+1 ±0 2:2 2
6. Kristaps Sotnieks 1987. 5 0+0 ±0 5:3 4
7. Ēriks Ševčenko 1991. 2 0+0 ±0 1:0 0
8. Guntis Galviņš 1986. 7 1+0 -1 5:5 4
9. Artūrs Salija 1992. 1 0+0 -1 0:1 2
10. Maksims Širokovs 1982. 4 0+0 -1 2:4 0
11. Mārtiņš Gipters 1989. 5 0+0 -1 1:3 2
12. Jānis Jaks 1995. 8 0+0 -3 1:4 2
13. Agris Saviels 1982. 6 0+0 -4 1:6 0
14. Mārtiņš Porejs 1991. 4 0+0 -4 0:5 0

*

Vārtsargu sastāvs skaidrs. Atliek – secība

Vārtsargu pārbagātības jautājums ir atrisināts; uz Slovakiju acīmredzot aizbrauca čempionātam paredzētais komplekts – Edgars Masaļskis, Kristers Gudļevskis, Ivars Punnenovs. Vēl pirms turnīra no kandidātu loka tika atbrīvots Ervīns Mustukovs, bet turnīra laikā Rīgā palikušais Elvis Merzļikins vairs nepretendē uz vietu sastāvā.

Tagad tik jātiek skaidrībā ar secību.

Latvijas izlases vārtsargu statistika Slovakia Cup 2014 (2 spēlēs – 2014. g. 1., 2. maijā; pret Slovākijas un Norvēģijas izlasēm; statistika saskaņā ar hockeyslovakia.sk):

vārtsargs sp. min:sek atv. met atv. % GAA sods MM
1. Kristers Gudļevskis 1 60:00 30 no 30 100% 0.00 2 2:0
2. Edgars Masaļskis 1 59:50 20 no 25 80.0% 5.01 0 3:5
3. Ivars Punnenovs 0 0:00 0

*

Latvijas izlases vārtsargu statistika 2014. g. pavasara 8 spēļu summā (slīprakstā kandidātu loku jau oficiāli pametušie):

vārtsargs dz. sp. min:sek GA sods MM
1. Kristers Gudļevskis 1992. 1 60:00 0.00 2 2:0
2. Ivars Punnenovs 1994. 2 91:07 1.32 0 5:2
3. Elvis Merzļikins 1994. 1 28:88 2.11 0 2:1
4. Ervīns Muštukovs 1984. 1 20:00 3.00 2 1:1
5. Edgars Masaļskis 1980. 3 179:11 3.01 0 7:9
6. Jānis Kalniņš 1991. 2 100:00 5.40 0 1:9
Rihards Cimermanis 1993. 0 0:00 0

*

Plašākam skatam:

[Aleksandra Ņiživija foto fiksēts spēlē pret Francijas izlasi 2014. gada 26. aprīlī.  Foto avots: Latvijas Hokeja federācijas oficiālais profilsfacebook.com lapā (autors Mārtiņš Aiše).]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Latvijas izlase franču gaumē

Posted by petrovich27 uz 2014/04/27

M_Redlihs_LAT_vs_FRA_2014-04-26_LHF_facebook_(M_Aise)Drīzāk jau franči Latvijas izlases gaumē, ko apliecina 2:1 un 6:3. Tomēr rēķinoties ar pārbaudes spēļu (EHC) rezultāta maznozīmību un neskatoties uz divām uzvarām, “šaurās vietas” jāsaskata un secinājumi jāveic. Protams, interesi rosina arī blakusfaktors – ar katru spēli izlases sastāvs kļūst nopietnāks un pietuvinātāks Minskas versijai. Pēc kā mūsējie izskatījās spēlēs pret Franciju?

Indrašis – Daugaviņš – M. Rēdlihs

Teda Nolana prombūtnes laika aktuālais treneris Toms Kūlens jau ir “piedraudējis”, ka šis uzbrucēju virknējums varētu saglabāties arī uz pasaules čempionāta “skatuves”. Trio sniegums spēlēs pret Francijas izlasi izskatījās itin pieklājīgs, neraugoties uz to, ka diviem vīriem šajā pārbaudes ciklā šīs bija pirmās spēles izlasē, bet vienam (Indrašim) – 2./3. spēle ar pakāpenisku atkopšanos no traumas. Šis grupējums nokārtoja pusi no abu franču spēļu vārtu guvumiem (4 no 8), bija vienīgie uzbrucēji ar pozitīvu lietderības koeficientu un bija mācējuši mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu summā “sarīkot” četru vārtu guvumu starpību.

Īpaši medīgs un “izslāpis” izskatījās pie Jaroslavļas dzelzceļniekiem divas švakas sezonas aizvadījušais Miķelis Rēdlihs; viņa četri punkti (3+1) ir arī rezultatīvākais sniegums abu spēļu summā. Ļoti pieklājīgi arī pārbaudes spēļu ritmam izskatījās Ženēvas hokeja kluba zvaigzne Kaspars Daugaviņš. Pēc skaistas spēles un vārtu guvumiem “izbadējies” arī Miks Indrašis; pie saviem punktiņiem tika, bet līdz ierastajai formai vēl jātiek, kam vēl ir laiks līdz Minskai – nedēļas divas.

Ņiživijs/Jekimovs – Vasiļjevs – Cipulis

Vasiljevs_CAPT_LAT_vs_FRA_2014-04-25_LHF_facebook_M_Aise_VERSKombinācija ar Vasiļevu, Cipuli un Ņiživiju Latvijas izlasei nav tik sena, kā mēdz mālēt, bet tomēr ir 2009. – 2011. gadu pasaules čempionātu un olimpiādes reinkarnācija. Trīs gadus vīri bija katrs savos darbos, un izlasē cīnījās tikai Mārtiņš Cipulis un pa retam – Aleksandrs Ņiživijs. Bet nu – arī Herberts Vasiļjevs ir atpakaļ ierindā, par ko saņēmis kapteiņa uzšuvi, kā arī nopelnījis labākā spēlētāja pagodinājumu otrajā spēlē.

Labā ziņa – veterāni (Ņiživijs un Vasiļjevs – abiem pa 37) grib spēlēt un “ar prātu un pīpēšanu” spēj izdarīt vairāk nekā jaunie, pus-jaunie ar kājām… (Tiesa, maiņas biedrs Mārtiņš Cipulis joprojām ir ātrs un ņiprs, neatpaliekot no jaunajiem.) Pirmajā spēlē “Ņiživija lomu” pildīja Roberts Jekimovs, un, rādās, ka ar Aleksandru Ņiživiju abi pārējie sapratās labāk. Tomēr nevajadzētu pārvērtēt virknējuma ‘Ņiživijs – Vasiļjevs – Cipulis’ vēsturisko saprašanos un mentālo tuvību. Būtu interesanti pie veterāniem redzēt kādu “jauno, perspektīvo” vai arī kādu šī virknējuma personāžu kā gudrības porciju kādā “skrējēju virknējumā”.

Meija – Džeriņš – Saulietis

Meija_LAT_vs_FRA_2014-04-25_LHF_facebook_M_AiseAbu franču spēļu iespēlētais virknējums šādā komplektā acīmredzot tiek pārbaudīts Minskas čempionāta ceturtās maiņas lomai. Ja vērtē no šāda viedokļa, tad īpašu pretenziju īsti nav. Pirmais mazākuma pāris ‘Džeriņš – Meija’ darbu padarīja pieklājīgi, ja jau vārtu zaudējumu viņu darba laikā nebija. Bet vienādos sastāvos virknējums piedzīvoja divus caurkritienus ar degošām lampiņām aiz Latvijas izlases vārtiem. Situāciju pieklājīgāku padarīja realizētais Ginta Meijas izskrējiens, ļaujot virknējumam palikt lietderībā pie -1. Bet, ja šo maiņu vērtē uzbrukuma (ne jaukšanas un ciešanas) maiņas griezumā, tad – varētu labāk… Meijas simpātiskais 1-pret-1 faktiski ir viena no retajām šī komplekta pamanāmajām epizodēm uzbrukuma zonā.

Štāls – Bērziņš – K. Jass

Pirmās franču spēles ceturtā maiņa palika pa nullēm, kas lomu sadalījumā nozīmē labu rezultātu. Arī ņemot vērā, ka ‘Bērziņš – Štāls’ bija otrs mazākuma pāris. BET šajā gadījumā ir statistiķu fiksētais viens metiens pa Francijas izlases vārtiem šo vīru izpildījumā visas spēles garumā. Visu cieņu pretiniekiem frančiem, tomēr tā nav ne Krievija, ne Somija… Jā, un vietu sastāvā nemaz nav tik daudz, lai pietiktu visiem.

R. Lipsbergs – Bičevskis – Bukarts

Rob_Lipsbergs_LAT_vs_FRA_2014-04-26_LHF_facebook_(M_Aise)_vers-2Otras spēles ceturtā maiņa arī palika “pa nullēm”, bet pretinieku vārtus apdraudēja nedaudz biežāk. Vismaz statistiķi fiksējuši 3 metienus. Mazākumā vīriem (Bičevskis – Bukarts) un vispār Latvijas izlasei otrajā spēlē sanāca spēlēt tikai vienreiz; “ziepes savārītas” nebija, turklāt šajā spēles nogrieznī Māris Bičevskis nopelnīja Latvijas izlasei vairākumu. Skaitlisko pārsvaru valstsvienībai ienesa arī Roberts Lipsbergs, šī izlases komplekta otrs jaunākais spēlētājs (pa labi novietotajā attēlā #40).

Ja meklē mīnusus, tad maiņas uzbrucēju darbības bija diezgan individuālas, risinājumi – personiski un bieži vien, neredzot partnerus. Kas zināmā mērā loģiski, jo no šīs maiņas uz Minskas sastāvu reāli pretendē kāds viens uzbrucējs. Katram ir savi plusi: Māris Bičevskis – mazākuma vilcējs ar aicinājumu, centrs; Roberts Bukarts – var iemest; Roberts Lipsbergs – var spēlēt centrā un būtu laba “investīcija” nākotnē. Tomēr katram no viņiem ir/būtu stipri “jāiesvīst”, lai tiktu uz Minsku. Nebūtu arī pārsteigums, ja Minskas komplektā nebūs neviens no šiem puišiem. Jo uz 2-3 uzbrucēju vakancēm ir prāvs pretendentu loks.  Bet brauks Teds Nolans un “svaigu aci” redzēs visu no jauna.

Citi

Pirmdien (28. aprīlī) tiek solīts, ka izlasei piebiedrosies ne tikai galvenais treneris Teds Nolans, bet arī – uzbrucēji Zemgus Girgensons un Ronalds Ķēniņš. Savukārt, kopš pārtraukumā kopš spēlēm pret Krievijas izlasi mūsu valstsvienības kandidātu loku un treniņus pametuši uzbrucēji Lauris Bajaruns, Jānis Ozoliņš, Gunārs Skvorcovs, Aleksejs Širokovs, Juris Upītis.

Vēl joprojām nav pilnīgi skaidra informācija par uzbrucēju Laura Dārziņa un Mārtiņa Karsuma varēšanu vai nevarēšanu pieslēgties. Tomēr pēc “noklusējuma” skaidrs – jo tuvāk maijs, jo iespējamība ar katru dienu būtiski samazinās…

Latvijas izlases uzbrucēju statistika divās spēlēs pret Francijas izlasi (2014. g. 25. un 26. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com, atskaitot MM – mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu attiecību):

uzbrucējs dz. sp. punkti +/- MM met. sods
1. Miķelis Rēdlihs 1984. 2 3+1 +2 4:0 9 0
2. Kaspars Daugaviņš 1988. 2 0+3 +1 5:1 5 2
3. Herberts Vasiļjevs C 1976. 2 2+0 ±0 2:1 4 2
4. Miks Indrašis 1990. 2 1+1 +2 4:0 9 0
5. Mārtiņš Cipulis 1980. 2 1+1 -1 3:2 2 0
6. Aleksandrs Ņiživijs 1976. 1 0+2 ±0 2:1 1 0
7. Gints Meija 1987. 2 1+0 -1 1:2 5 0
8. Roberts Bukarts 1990. 1 0+0 ±0 0:0 2 0
9. Armands Bērziņš 1983. 1 0+0 ±0 0:0 1 0
Māris Bičevskis 1991. 1 0+0 ±0 0:0 1 0
11. Koba Jass 1990. 1 0+0 ±0 0:0 0 0
Roberts Lipsbergs 1994. 1 0+0 ±0 0:0 0 0
Juris Štāls 1982. 1 0+0 ±0 0:0 0 0
14. Roberts Jekimovs 1989. 1 0+0 -1 1:1 3 2
15. Andris Džeriņš 1988. 2 0+0 -1 1:2 2 2
Kaspars Saulietis 1987. 2 0+0 -1 1:2 2 2

*

Galviņš – Kulda

Pirmais aizsargu pāris ir vienīgais, kuram mikromaču (MM) vārtu guvumu un zaudējumu bilance ir pozitīvi sausa (abiem pa 3:0). Tā kā divi vārtu guvumi “gadījušies”, spēlējot vairākumā, tad lietderības koeficients kā Guntim Galviņam, tā Artūram Kuldam +1. “Statistisku pārmetumu” nav un nevar būt. Bet arī pirmā pāra izpildījumā bija saskatāms “tehnisks brāķis”, kuru meistarīgāki pretinieki varētu konvertēt Latvijas izlases vārtu apdraudējumā. Labā ziņa, ka “sliktās epizodes” biežāk bija spēlējot vairākumā un pretinieku zonā, bet retāk savas aizsardzības areālā.

Laviņš – Sotnieks

Sotnieks_LAT_vs_BLR_2013-04-19_lhf_lv_Martins_Aise-versOtrais aizsargu pāris attiecīgi bija arī otrs statistiski veiksmīgākais spēlēs pret konjaka un šampanieša dzimtenes dēliem. Lai arī uz abiem aizsargiem attiecas pa vienam vārtu zaudējumam, tomēr kā Kristaps Sotnieks, tā Rodrigo Laviņš aizvadīja kopumā labas spēles pret Francijas izlasi. Cīnījās mazākumā, piedalījās realizētā vairākumā un, patiesībā, liekus jautājumus daudz neradīja. Cita starpā, Laviņš abu spēļu summā – rezultatīvākais starp aizsargiem. Savukārt, Sotnieks atzīts par labāko pirmajā spēlē pret frančiem. Pelnīti gan spēles griezumā, gan pārbaudes ciklā kopumā.

Gipters, M. Jass, Jaks, Porejs, Saviels, M. Širokovs

Tā kā izlases rīcībā ir arī Georgijs Pujacs un Jēkabs Rēdlihs, tad uz divām aizsargu vakancēm pretendē seši pārējie. Vai pieci, ja neskaita pirmajā franču duelī savainojumu guvušo Māri Jasu. Atgādinājumam, tradicionālais komplekts pasaules čempionātā = 8 aizsargi + 14 uzbrucēji + 3 vārtsargi.

Latvijas izlases šī gada pavasara 6 spēļu summā no šiem pieciem pretendentiem (Gipters, Jaks, Porejs, Saviels, M. Širokovs) “statistiski vistuvāk” valstsvienībai atrodas Gipters un M. Širokovs. Mārtiņš Gipters piedalījies 5 spēlēs, kurās iekrājis lietderības koeficientu -1 un mikromaču “apšaudes” attiecība 2:3. Maksims Širokovs ir netālu: 4 spēles; lietderība -1; MM vārtu guvumi/zaudējumi 2:4. Jāuzsver, ka pārējiem kā mīnusi ir lielāki, tā arī mikromaču cipari bēdīgāki. Statistika, protams, nav izšķirošs elements iekļaušanai sastāvā, tomēr nav nenozīmīgs. Kopumā vērtējot, Maksims Širokovs pieklājīgi atrādījās iepriekšējās spēlēs, kad sastāvs bija vēl salīdzinoši nepilnīgs. Savukārt izlases debitants Mārtiņš Gipters turas līmenī un joprojām ir izlases komplektā. Jā, “īsto” pretendentu pirmajās spēlēs bija mazāk, taču arī no treniņiem atbrīvoto netrūkst.

Izlases jaunākais cīnītājs – 18 gadus vecais Jānis Jaks kopā ar vecāko spēlētāju (Laviņš) ir vienīgie aizsargi, kuri pavasara tūrē līdz šim ir aizvadījuši visas sešas spēles. (Tikpat spēļu arī Andrim Džeriņam.) Sešu spēļu summā izlases debitants Jaks iekrājis lietderības koeficientu -3 un mikromaču rezultāta izmaiņu attiecību 1:4. Spīdoši nav, bet acīmredzot Kūlens ar draugiem taupa jauno aizsargu, lai atrādītu Tedam Nolanam. Bet Nolanam, kā zināms, patīk “pavilkt” jaunos un/vai nezināmos talantus. Ne bez viņa līdzdalības uz pasaules čempionātā ir varējuši atrādīties vai vismaz piedalīties tādi puiši kā Ralfs Freibergs, Kristers Gudļevskis, Miks Indrašis, Koba Jass, par kuru dalību pirms debijas čempionātiem mēdza vīpsnāt ne viens vien eksperts.

Bēdīgākā statistika sešu spēļu summā starp aizsargiem ir Porejam un Savielam. Statistikas “sānslīdes” lauvastiesa gadījusies spēlēs pret somiem, bet tomēr arī pēc tam savs mīnuss nedaudz krājies… Mārtiņam Porejam 4 spēlēs lietderība -4 un MM vārti 0:5. Agrim Savielam līdzīgi: 4 spēlēs -4 un 1:6. Pēdējo spēļu summā uz kopējā fona ne bez kļūdām, tomēr nav bijis tik dramatiski. Ja treneri vēl saglabās iespēju atrādīties, Slovākijas turnīrā var izskatīties savādāk. Bet vai dos? Saviela gadījumā treneriem noteikti patīk “izdiena” (pieredze) – seši pieaugušo pasaules čempionāti (viens pie Nolana), viena olimpiāde (tiesa, sen – 2006.).

P.S. Māris Jass pirmajā spēlē pret Francijas izlasi iedzīvojās stiprā gurna sasitumā, kā informē Latvijas Hokeja federācija. Kas nozīmējot “ārā no aprites” uz 4-5 dienām. Nebūs nekas dīvains, ja viņš tomēr pastiprinās konkurenci uz vietām aizsargu postenī.

P.P.S. Starplaikā pēc krievu spēlēm no Latvijas izlases kandidātu komplekta atvadījās ne tikai traumu guvušais aizsargs Ēriks Ševčenko, bet arī – Artūrs Salija. Bija runas par to, ka izlasei varētu piebiedroties Krišjānis Rēdlihs, tomēr taustāmu liecību par to nav.

Latvijas izlases aizsargu statistika divās spēlēs pret Francijas izlasi (2014. g. 25. un 26. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com, atskaitot MM – mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu attiecību):

aizsargs dz. sp. punkti +/- MM met. sods
1. Artūrs Kulda 1988. 2 0+1 +1 3:0 3 0
2. Kristaps Sotnieks 1987. 2 0+0 +1 4:1 3 2
3. Guntis Galviņš 1986. 2 0+0 +1 3:0 2 0
4. Rodrigo Laviņš 1974. 2 0+2 ±0 3:1 3 0
5. Agris Saviels 1982. 1 0+0 ±0 1:1 2 0
6. Mārtiņš Gipters 1989. 2 0+0 ±0 1:1 0 2
7. Māris Jass 1985. 1 0+0 ±0 0:0 0 0
8. Jānis Jaks 1995. 2 0+0 -1 1:2 0 0
9. Maksims Širokovs 1982. 1 0+0 -1 0:1 1 0
10. Mārtiņš Porejs 1991. 1 0+0 -1 0:1 0 0

*

Konkrēta problēma ar vārtsargiem… Ir izvēle!

Merzlikins_u_Punnenovs_LAT_vs_FRA_2014-04-26_LHF_facebook_(M_Aise)-versEdgars Masaļskis izpildīja savu “normatīvu” – palīdzēja uzvarēt pirmajā spēlē, bet otrajā deva “uz pusēm” vietu jaunajiem. Ivaram Punnenovam (#33 attēlā pa labi) tā bija otrā spēle, bet Elvim Merzļikinam (#30) – debija. Skaidrs, ka abu vēl junioru vecumam atbilstošo vārtsargu sniegumā varēja atrast kādu nepilnību, taču kopumā kā Punnenovs, tā Merzļikins sevi pieteikuši labi un uz trešā vārtsarga posteni turpina kandidēt.

Jo pirmās divas vietas rezervētas ilggadējai pamatvērtībai – Edgaram Masaļskim un sezonu NHL laukumā pabeigušajam Kristeram Gudļevskim. Teorētiski cīņā par trešā vārtsarga posteni piedalās izlases rīcībā esošais Ervīns Muštukovs. Taču Punnenova un arī Merzļikina salīdzinoši pieklājīgā debija attālina citus kandidātus. Jauno papildspēku ierašanās un varēšanas dēļ vēl nesen izlases kandidātu loku atstāja Jānis Kalniņš. Vienīgais iemesls, kādēļ Muštukovs varētu doties uz Minsku, lai demonstrētu vienlīdzību starp Ivaru Punnenovu un Elvi Merzļikinu, jo vārtsargu vietas ir 3 un kādam jāpaliek mājās… Šķiet, variants ņemt četrus vārtsargus netiek izskatīts.

Bet – “priekšā” vēl Nolans un turnīrs Slovākijā. Jāpiekrīt vērotājiem un ekspertiem, kas neatceras tik “biezu” pretendentu loku uz pasaules čempionāta vārtsargu vietām Latvijas izlasē…

Latvijas izlases vārtsargu statistika divās spēlēs pret Francijas izlasi (2014. g. 25. un 26. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com, atskaitot MM – mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu attiecību):

vārtsargs dz. sp. min:sek atv. met. atv. % GAA MM
1. Edgars Masaļskis 1980. 1 60:00 36 no 37 97,30% 1,00 2:1
2. Elvis Merzļikins 1994. 1 28:28 n/d n/d 2,11 2:1
3. Ivars Punnenovs 1994. 1 31:07 n/d n/d 3,86 4:2

*

Uzziņām:

  • Latvijas – Francijas izlašu spēļu statistika – eurohc.stats.pointstreak.com (25. aprīlī; 26. aprīlī);
  • Latvijas Hokeja federācijas twitter konts – twitter.com
  • Latvijas izlases trenera Toma Kūlena komentārs pēc franču spēlēm – sportacentrs.com
  • Latvijas izlases komplektēšanas kopsavilkums pirms spēlēm pret Franciju (autors: Jānis Matulis) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
  • Izlases spēlētāju statistika šī pavasara citās spēlēs: tepat (pret Somiju; pret Krieviju)

[Pirmo 4 un pēdējo divu (6., 7.) foto avots: Latvijas Hokeja federācijas oficiālais profils facebook.com lapā (autors Mārtiņš Aiše). Šie foto fiksēti Latvijas izlases spēlēs pret Francijas izlasi 2014. gada aprīlī. Piektā (Kristapa Sotnieka) foto avots: lhf.lv (autors arī Mārtiņš Aiše). Šis fotoattēls fiksēts Latvijas un Baltkrievijas izlašu spēlē 2013. gada 19. aprīlī.]

LAT_ar_Punnenovu_vs_FRA_2014-04-26_LHF_facebook_(M_Aise)-vers

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

Latvija pēc Krievijas. Izlases komplektācijas stāvoklis

Posted by petrovich27 uz 2014/04/21

LAT_vs_RUS_2014-04-18_LHF_facebook_(M_Aise)_N3Pret Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa trenēto Krievijas izlasi mūsējie “uzstājās” pieklājīgi – 2:3 un 1:0. Kā saka, jebkura Krievija ir nopietns pārbaudījums. Šoreiz Krievijas valstsvienība kalpo par smilšpapīru vai, drīzāk, par ēveli sastāva slīpēšanai un kandidātu atlasei. Kādas ir Latvijas izlases kontūras, cipari pēc Krievijas, un kurus vīrus vēl gaidām palīgā?

Pārbaudes spēlēs pret Krievijas izlasi Latvijas vastsvienības sastāvā uzspēlēja 30 vīru – bez maz visi, kas 18. -19. aprīlī bija izlases rīcībā un nodarbojās valstsvienības treniņos. Pret Krievijas komandu neuzspēlēja tikai vārtsargs Jānis Kalniņš, potīti savainojušais un nelielu pauzi paņēmušais vārtsargs Ervīns Muštukovs, kā arī IIHF oficiālo sodu gaidošais uzbrucējs Vitālijs Pavlovs. Visi pārējie, kas ir treneru “rokās” varēja atrādīties spēlēs pret Znaroka izlasi. Dažiem izdevās labi, citiem – dažādi.

Gaidām snaiperus?

Abu spēļu summā pret Krievijas izlasi laukumā devās 16 uzbrucēji, bet kopā ar iepriekšējām divām “somu spēlēm” izlases kandidātu lokā ir uzspēlējis 21 uzbrucējs. Pēc Latvijas – Somijas izlašu spēlēm kandidātu loku jau pametuši uzbrucēji Edijs Brahmanis, Edgars Kļaviņš, Artūrs Kuzmenkovs, Miks Lipsbergs, Artūrs Ozoliņš, kā arī pārbaudes spēlēs pie teikšanas netikušie Toms Andersons un Artūrs Mickēvičs.

Drīzumā tiek solīta lielā tīrīšana kandidātu rindās, ko faktiski varēs atļauties veikt pēc tam, kad izlases rīcībā būs ieradušies papildspēki. Saskaņā ar LHF sniegto informāciju, izlasē tiek gaidīti uzbrucēji Lauris Dārziņš, Kaspars Daugaviņš, Zemgus Girgensons, Ronalds Ķēniņš (tikko kā Šveices čempions!), Aleksandrs ŅiživijsMiķelis Rēdlihs, Herberts Vasiļjevs. Kandidātu lokā esot doma pārbaudīt arī Čehijā sezonu pabeigušo Lauri Bajarunu un, iespējams, arī vēl kādu jauno uzbrucēju, kurš būs noslēdzis sezonu Kanādas junioru līgās. Vēl arī neesot pateikts tāds stabils Mārtiņa Karsuma galavārds attiecībā uz spēlēšanu Minskā; vismaz publiski – nē.

Juris_Stals_LAT_vs_Somija_2011-04-07_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_NNN3Statistiski veiksmīgākais uzbrucējs “krievu spēļu” summā ir Juris Štāls (pa labi novietotā attēlā), kuram sanācis gan vārtu guvums, gan pozitīvs lietderības koeficients (+1). Savukārt, izlases pavasara četru spēļu summā rezultatīvākais ir Juris Upītis, kuram 4 spēļu summā 2 punkti (1+1).

Kopumā Latvijas izlasei četru pārbaudes spēļu summā ir izdevušies pieci vārtu guvumi, kas nav tā baigi daudz… Bet ar pieticīgo 1:0 ir izdevies pat uzvarēt Krievijas valstsvienību. Te gan jācitē Krievijas izlases galvenais treneris Oļegs Znaroks, aptuveni: “Šajā sagatavošanās stadijā nav jēgas ieciklēties uz rezultātu“. To gan viņš teica par savu izlasi, bet tam, rādās, nav izšķiroša nozīme. Katrā gadījumā, ir skaidrs, ka rezultāta “taisītāji” un snaiperi Latvijas izlasē vēl tiek gaidīti…

Pēc Krievijas sparinga uzbrucēju rindās, izskatās, ka soli uz čempionāta komplektu ir spēris Krievijas VHL līgā spēlējošais Kaspars Saulietis (pirmajā attēlā #18). Viņš bija īpaši manāms pirmajā (18. aprīļa) spēlē pret Oļega Znaroka trenētajiem vīriem. Orķestra “skanējumu” nebojāja, piemēram, arī abi debitanti Roberts Lipsbergs un Jānis Ozoliņš, taču pasaules čempionātam ar “nebojāšanu” var nepietikt. Un tas attiecas ne tikai uz debitantiem, bet arī jau izlasē pieredzējušākajiem, kuri arī “nebojāja”.

Statistiski bēdīgākais starp uzbrucējiem ir Mārtiņa Cipuļa “sausais atlikums” – lietderības koeficients sliktākais (-2), mikromaču vārtu guvumu starpība švakākā (0:2), kas, jādomā, Cipuļa atrašanos Minskas sarakstā diez vai ietekmēs. “Mīnus” statistikas griezumā der pieminēt arī Kobu Jasu, kuram it kā pa nullēm arī lietderība un mikromaču summa, tomēr vienā spēlē ir sakrātas 4 soda minūtes, kas pelnītas uzbrukuma zonā, veicot liekus vingrinājumus…

Latvijas uzbrucēju statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):

uzbrucējs dz. sp. punkti +/- MM met. sods
1. Juris Štāls 1982. 2 1+0 +1 1:1 2 0
2. Juris Upītis 1991. 2 1+0 ±0 1:0 1 0
3. Roberts Bukarts 1990. 2 1+0 ±0 1:1 4 0
4. Miks Indrašis 1990. 1 0+1 +1 1:0 0 0
Roberts Lipsbergs 1994. 1 0+1 +1 1:0 0 0
6. Kaspars Saulietis 1987. 2 0+1 ±0 1:0 5 0
7. Roberts Jekimovs 1989. 2 0+1 ±0 1:1 2 0
8. Māris Bičevskis 1991. 2 0+0 ±0 1:0 1 2
9. Armands Bērziņš 1983. 2 0+0 ±0 1:1 4 2
10. Jānis Ozoliņš 1989. 1 0+0 ±0 0:0 1 0
Gunārs Skvorcovs 1990. 1 0+0 ±0 0:0 1 0
Aleksejs Širokovs 1981. 1 0+0 ±0 0:0 1 0
13. Koba Jass 1990. 1 0+0 ±0 0:0 1 4
14. Andris Džeriņš 1988. 2 0+0 -1 0:1 3 0
Gints Meija 1987. 2 0+0 -1 0:1 3 0
16. Mārtiņš Cipulis 1980. 1 0+0 -1 0:2 3 0

*

Kurš būs astotais aizsargs?

Pret Krievijas izlasi “analīzes nodeva” 12 aizsargi. No Somijā spēlējušā aizsargu komplekta neviens nebija atbrīvots, kas liecina par ļoti nopietnu izpēti šajā ampluā. Tiesa, pēc Somijas izbraukuma no Latvijas izlases kandidātu loka tika atbrīvoti pāris aizsargu, kuri pārbaudes spēlēs vismaz šosezon tā arī neuzspēlēja, – Edgars Dīķis un Rūdolfs Kalvītis.

Lavins_CAPT_LAT_vs_RUS_2014-04-18_LHF_facebook_(M_Aise)Aizsargu rindās tiekot gaidīts viens papildinājums – Čehijā sezonu noslēgušais Māris Jass. Atgādinājumam – virkne aizsargu izlasei dažādu iemeslu dēļ palīdzēt nevar, t.sk.: Jānis Andersons, Oskars Bārtulis, Oskars Cibuļskis, Ralfs Freibergs, Sandis Ozoliņš, Georgijs Pujacs, Krišjānis Rēdlihs, Arvīds Reķis. Kam veselība un trauma, kam ģimene un vecums, kam neatrisināti jautājumi IIHF dopinga lietās. Jāpiebilst, ka otrajā spēlē pret Krieviju traumu guva sev atvēlētajā laikā salīdzinoši pieklājīgi nospēlējušais aizsargs Ēriks Ševčenko, kuram, saskaņā ar trenera Toma Kūlena vērtējumu, sezona ir beigusies.

Šādos apstākļos katrs izlases kandidātu lokā ietilpstošs aizsargs ir neobjektīvi lielākā vērtībā. Nebūtu pārsteigums, ja valstsvienības sastāva komplektētāji atkal atcerētos, piemēram, Aleksandra Jerofejeva, Mārtiņa Jakovļeva vai Ņikitas Koļesņikova telefona numurus. Vai vēlreiz “iesauktu” pirms Somijas spēlēm atbrīvotos… Tomēr laika līdz čempionātam ir maz, kas nozīmē, ka uzsvars tiek likts uz aptverē esošajiem.

Spēlēs pret Krievijas izlasi statistiski veiksmīgākais aizsargs ir bijis kapteinis Rodrigo Laviņš, (pa labi novietotā attēlā #2), kuram 2 spēļu summā saskaitīts pozitīvs lietderības koeficients (+1), labākā mikromaču vārtu starpība (3:1) un rezultatīva piespēle. 19. aprīlī spēlē pret Krieviju viens no vērtīgākajiem spēlētājiem bija aizsargs Kristaps Sotnieks.

No pārbaudes spēlēs redzētajiem aizsargiem vieta izlasē varētu būt “rezervēta” pieciem: Guntim Galviņam; Artūram Kuldam; Rodrigo Laviņam; Jēkabam Rēdliham; Kristapam Sotniekam. Šķiet, tuvāk pasaules čempionātam pietuvojies arī Maksims Širokovs. Ja treneri paliks pie pasaules čempionāta ierastās laukuma spēlētāju proporcijas (8 aizsargi + 14 uzbrucēji), tad vakantas atliek divas aizsargu vietas. Uz vienu no tām prognozējami pretendēs Māris Jass. Kurš būs astotais? Skaidrs, ka izlases vigvamā gaidītais galvenais treneris Teds Nolans nāks ar savu olekti (mērauklu), bet daudz izvēles viņam nebūs.

Latvijas aizsargu statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):

 f aizsargs dz. sp. punkti +/- MM met. sods
1. Rodrigo Laviņš C 1974. 2 0+1 +1 3:1 1 2
2. Artūrs Kulda 1988. 1 0+0 +1 1:0 1 0
3. Ēriks Ševčenko 1991. 2* 0+0 ±0 1:0 0 0
4. Maksims Širokovs 1982. 1 0+0 ±0 1:1 1 0
5. Jēkabs Rēdlihs 1982. 1 0+0 ±0 0:0 1 0
6. Mārtiņš Gipters 1989. 1 0+0 ±0 0:0 0 0
Mārtiņš Porejs 1991. 1 0+0 ±0 0:0 0 0
8. Kristaps Sotnieks 1987. 1 0+0 ±0 0:0 4 2
9. Agris Saviels 1982. 1 0+0 ±0 0:1 1 0
10. Guntis Galviņš 1985. 1 0+0 ±0 0:1 0 0
11. Jānis Jaks 1995. 2 0+0 -1 0:1 1 2
12. Artūrs Salija 1992. 1 0+0 -1 0:1 0 2

*

Par daudz vārtsargu?

Pārbaudes spēļu gaitā skaidrāka paliek arī vārtsargu ierinda. Četru spēļu laikā ir atrasts spēles laiks četriem vīriem “pēdējā instancē”. Uz Somiju palīgā tika saukts arī piektais – Rihards Cimermanis, taču pie spēles laika netika un izlases nometni pameta drīz pēc Somijas izbraukuma.

Punnenovs_LAT_vs_RUS_2014-04-19_LHF_facebook_M_Aise_N2“Krievu spēlēs”  Latvijas izlases vārtsargu postenis pat izskatījās stabilāks par citiem ampluā. Edgars Masaļskis (pirmajā attēlā #31) ir formā un ierindā. Lielisku debijas spēli pret Krievijas izlasi aizvadīja Šveicē skolotais un spēlējošais 19 gadus jaunais talants Ivars Punnenovs (pa labi novietotā attēlā). Izlases aptverē vēl ir Jānis Kalniņš. Valstsvienības tuvumā ir arī vārtsargs Ervīns Muštukovs, kurš savainoja potīti pirmajā spēlē pret somiem un bija spiests atpūsties. Punnenova priecējošā debija ir nopietns pieteikums konkurencē ar Muštukovu un Kalniņu, kā arī samazina nepieciešamību “izsaukt”, piemēram, izlasei palīdzēt gatavo Elvi Merzļikinu. Neskatoties uz to, arī Merzļikins esot ceļā uz izlases kandidātu nometni.

Protams, izlasē tiek gaidīts Kristers Gudļevskis. Pagaidām viņa Tampa Bay Lightning izslēgšanas spēļu sērijā ar 0-3 iedzen (zaudē) Monreālai, bet fārmklubam Syracuse Crunch sezona beigusies bez play off. Protams, ir iespēja, ka Lightning “izvelk” un Latvijas izlasei Gudļevski neredzēt… Bet, ja tomēr “redzēt”, tad trešā vārtsarga postenim no pārbaudes spēlēs redzētajiem vislabāk atrādījies tieši Ivars Punnenovs. Tiesa, vēl paredzētas 4 pārbaudes spēles un Nolana “acs”. Ka trešajam vārtsargam IR JĒGA, atkāpe jāmeklē pērnajā pasaules čempionātā, kurā Gudļevskis neieradās ne kā pirmais, ne otrais.

Latvijas aizsargu statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):

vārtsargs dz. sp. min:sek U-Z atv. met. atv. % GAA „0”
1. Ivars Punnenovs 1994. 1 60:00 1-0 49 no 49 100% 0.00 1
2. Edgars Masaļskis 1980. 1 59:21 0-1 45 no 48 93.75% 3.03 0

*

Uzziņām:

  • Spēlētāju statistika spēlēs pret Krievijas izlasi – eurohc.stats.pointstreak.com (18. aprīlī; 19. aprīlī)
  • Latvijas izlases komplektācijas statuss (2014-04-17) – lhf.lv
  • Latvijas izlases statistika pret Somijas izlasi 10., 11. aprīlī: tepat

[Pirmā (Kaspara Saulieša un Edgara Masaļska), trešā (Edgara Masaļska un Rodrigo Laviņa), ceturtā (Ivara Punnenova) un noslēdzošā foto avots: Latvijas Hokeja federācijas profils facebook.com lapā (autors: Mārtiņš Aiše). Jura Štāla  foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

LAT_vs_RUS_2014-04-19_LHF_facebook_M_Aise_N2

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 9 Comments »

Latvijas izlases kandidāti pēc spēlēm Somijā

Posted by petrovich27 uz 2014/04/12

Dzerins_Stals_LAT_vs_BLR_2013-04-20_lhf_lv_Martins_AiseDivreiz 1:5. Nav īpaši priecīga bilance, bet no stresa glābj doma, ka tās ir pārbaudes spēles, kurām “piedāvājam” pārbaudāmus kandidātus un no pasaules čempionātam paredzētā komplekta attālinātu sastāvu. Tomēr, kas zin… Piemēram, aizsargu izvēle ir diezgan sašaurināta; un arī citos posteņos ne viss olimpiskais komplekts būs pieejams. Kā tad izskatījās Latvijas izlase aprīļa sākuma versijā?

Pret Somijas valstsvienību aizvadīto spēļu “pēcgaršu” mazāk veido sāpe par rezultātu vai kāda kandidāta meistarības trūkumu. Kādi, nu, esam, tādiem ir jāspēlē. Izmisumā nedzen arī visu līdzjutēju pamanītais statistikas elements – metienu skaits, kas divu spēļu summā ir 20:97 somu labā. Pieņemsim, ka somi met bez savas jēgas, bet “latviešu hokeja” īpatnība ir mest reti, bet trāpīgi.

Matus plēst nav jēgas, jo, neskatoties uz nosaukumu Euro Hockey Challenge, tās ir pārbaudes spēles ar primāro uzdevumu – pārbaudīt. Tāpat arī fiziskajai formai ideālai jābūt maija nevis aprīļa sākumā. Bet… Degsme un pašmotivācija ir nepieciešama jebkurā gadījumā, t.sk. “draudzības” spēlē. Spēles pret Somiju nav svarīgākās šajā sezonā, taču atdeve bija tas elements, kas pietrūka. Skaidrs, ka pārbaudes spēles nav vieta, kur “lauzt kaulus” un rādīt raksturu. Taču pragmatiskie aprēķini – nevēlēšanās satraumēties un ar to zaudēt labo iespēju iekļūt izlases sastāvā – var gadīties aplami. Vieta valstsvienībā var nebūt garantēta un katra pārbaudes spēle var kļūt pa pēdējo šosezon. Neskatoties uz to, ka viss olimpiskais sastāvs nebūs “uz strīpas”. Attiecīgi lielai daļai spēlētāju katra pārbaudes spēle pēc būtības var būt svarīgākā spēle sezonā. Esam taču redzējuši, ka var, ja grib…

Jekimovs – A. Širokovs – Štāls

Sirokovs_A_LAT_vs_DEN_2012-05-14_championat_comBija tas gadījums, kad izlases kontekstā nereti ceturtās maiņās spēlētājiem bija jākļūst par pirmo maiņu – vilcējiem un lokomotīvēm. Ko arī ikdienas darbos vīri darījuši savās “pamatdarbavietās” – Aleksejs Širokovs Šveices NLB (otrajā līgā) un Juris Štāls Slovākijas ekstralīgā. Bet Roberts Jekimovs vispār ir mūsu izlases “somu speciālists” – Somijā aizvadījis jau piekto sezonu, no kurām 3 visaugstākajā līmenī.

Tomēr somu kandidātu izlase bija “ne pa zobam” arī pirmajai maiņai. Labā ziņa – pirmajā spēlē šis uzbrucēju virknējums bija vienīgais, kurš nepieļāva vārtu zaudējumu (pa nullēm bija arī īsu brīdi spēlējušais Artūrs Kuzmenkovs). Bet otrajā spēlē tieši šī maiņa vai, precīzāk, Alekseja Širokova individuālās prasmes nodrošināja vienīgo vārtu guvumu pret somiem. Tomēr summā sanāca mazizteiksmīgi vai vāji, ja prasa ka no pirmās maiņas. Iemetienus diemžēl somu statistiķi precīzi uzskaitīja tikai pirmajā spēlē, un tur ainava bēdīga – Širokovam 36,4% (4 no 11), Štālam 0% (0 no 6). Summā – 23,5%, kas arī parāda iniciatīvas iespēju proporciju.

Bukarts – Džeriņš – NN

Uzbrucēju tandēms atpazīstams kā Rīgas Dinamo, tā agrāku izlases spēļu kontekstā; tāpēc tika saskatīts kā saspēlētākais un no tā arī gaidīts kaut kas “taustāms”. Neatkarīgi no tā, ka trešais uzbrucējs mainījās – pirmajā spēlē galvenokārt Miks Lipsbergs, mazliet – Artūrs Kuzmenkovs, otrajā – Edijs Brahmanis.

Maiņas pozitīvā iezīme – Džeriņš pirmajā spēlē iemetienos pildīja centra uzbrucēja virsnormu – 72,7% (8 no 11), bet summā… Tieši Robertam Bukartam un Andrim Džeriņam ir bēdīgākais lietderības koeficients starp uzbrucējiem (-3; tāds arī A. Širokovam); visi trīs vārtu zaudējumi piedzīvoti, spēlējot vienādos sastāvos. Abi vīri kā olimpiskās izlases piektā maiņa palika faktiski kā vieni no pirmajiem aiz Olimpiādes strīpas, kas nozīmē, ka olimpiskā komplekta iztrūkuma gadījumā tieši viņi būtu starp pirmajiem, kam vieta pasaules čempionāta sastāvā būtu droša. Sagatavošanas posmā atliek vēl dažas spēles, kurās “drošumu” apliecināt. Spēles pret Somiju “garantijas” nedeva.

Upītis – Bičevskis – Skvorcovs

Upitis_dinamoriga_eu_versPateicoties Gunta Galviņa līdzdalībai, maiņas uzbrucēju defekts pārvērtās par efektu – pie rezultatīvām piespēlēm tika Gunārs Skvorcovs un Juris Upītis (pa labi novietotā attēlā). Maiņas iemetienu statistika pirmajā spēlē gan ļoti bēdīga – Mārim Bičevskim 18,8% (3 no 16). Taču uz kopējā Latvijas valstsvienības komplekta fona šī maiņa statistiski izskatās normāli – vienīgais uzbrucēju virknējums, kuram ir neitrāls lietderības koeficients (pa nullēm arī Kuzmenkovs un aizsargs M. Širokovs), bet pārējiem lietderība ir mīnusos. Ja puiši turpinās “pielikt”, tad ir spējīgi kopā vai pa vienam turpināt pretendēt uz čempionāta ceturtās maiņas vakancēm.

Kļaviņš – A. Ozoliņš – NN

Viena no uzbrucēju kombinācijām, kuru hokeja interesenti gaidīja ar lielāku interesi nekā izlasē vai Dinamo sastāvā bieži redzētus spēlētājus. Edgars Kļaviņš – 21 gadu jauns debitants ar Zviedrijas līgu (t.sk. stiprākās – SHL) pieredzi, Artūrs Ozoliņš – viens no sava laika (dz. 1988.) talantīgākajiem centra uzbrucējiem ar labiem auguma parametriem, turklāt aizvadījis salīdzinoši labu sezonu Krievijas otraja līgā – VHL. Abiem pirmajā spēlē “pievienots” Edijs Brahmanis, otrajā – Artūrs Kuzmenkovs.

Skaidrs, ka daži izlases treniņi nevarēja vīriem “ieaudzināt” tādu saprašanos, lai varetu gaidīt spilgtu rezultātu. Tādēļ arī “somu spēlēs” bija jāpilda 3. un 4. maiņas funkcijas. Mikromaču vārtu starpība bēdīga (0:3); tā kā viens vārtu zaudējums mazākumā, tad lietderība abiem pa -2. Ozoliņš iemetienos pirmajā spēle 25,0% (2 no 8). Statistika paliek statistika, bet būtu interesanti redzēt šos spēlētājus arī kombinācijā ar citiem uzbrucējiem, arī ar nopietnākiem uzdevumiem. Tad arī varētu pārliecināties, vai šosezon izlases kontekstā cerības ir tukšas vai pamatotas.

Brahmanis, Kuzmenkovs, M. Lipsbergs

Kuzmenkovs_LAT_U-20_vs_FIN_u20_2012-12-26_worldjunior2013_com_versInterese par plašāku kandidātu loku un Edija Brahmaņa veiksmīgā sezona Baltkrievijas čempionātā (49 punkti 47 spēlēs regulārajā sezonā) ir tie faktori, kas veicināja jau pirms gadiem 10 debitējušā uzbrucēja iekļaušanu izlases kandidātos atkal. It kā no kopējā orķestra, kas bija itin pelēks, ārā nekrita. Kļūdas un nopietni trūkumi aizsardzības darbos bija vairumam. Taču “sausais atlikums” ir nedaudz zem vidējā: lietderība -2; mikromači 0:2; visvairāk soda minūšu komandā (četras)… Abās spēlēs, neatkarīgi no partneriem (Kļaviņš – A.Ozoliņš; Bukarts – Džeriņš) sniegums statistiski identisks (zaudēti mikromači vienādos sastāvos ar vienu vārtu starpību).

Artūrs Kuzmenkovs (pa labi novietotā attēlā) ir viens no tiem uzbrucējiem, kuram izdevies saglabāt neitrālu statistiku, “nesabojājot” ne mikromačus, ne lietderības koeficientu. Jāpiebilst, ka bija viens no tiem, kas saņēma mazāk spēles laika – pirmajā spēlē tikai 3. perioda gaitā aizstājot Miku Lipsbergu (virknējumā ar Bukartu un Džeriņu), otrajā spēlē ceturtajā maiņā (ar Kļaviņu un A. Ozoliņu). Acīmredzot galvenais uzdevums bija nezaudēt vārtus, kas arī tika izpildīts. Būtu taisnīgi, ja viņam sniegtu iespēju pacīnīties vēl.

Otrs mazāk spēlējušais uzbrucējs Miks Lipsbergs pie teikšanas tika lielākajā daļā pirmās spēles, kurā bija “piekombinēts” virknējumā ar Bukartu un Džeriņu. Vienas spēles laikā kopā ar biedriem “apstāvēja” divus vārtu zaudējumus. Uz kopējā fona “-2” nav katastrofa, taču pagaidām ir maz argumentu “par”. Ja būs vēl iespēja sevi parādīt šopavasar, būs ļoti jācenšas…

Latvijas izlases uzbrucēju statistika pēc divām spēlēm pret Somijas izlasi, 2014. g. 10. un 11. aprīlī:

UZBRUCEJI_2014-04-12_vers

* Aleksejam Širokovam pointstreak.com statistikas uzskaitē pirmajā spēlē fiksētas 2 soda minūtes, bet tas bija komandas sods par skaitliskā sastāva pārkāpumu. Tajā pašā spēlē 2 soda minūtes “ieskaitītas” arī Edgaram Kļaviņam, kurš tās “atsēdēja” vaininieka – vārtsarga Ervīna Muštukova – vietā.

Galviņš – J. Rēdlihs

Galvins_otra_vs_Baltkrieviju_2010-04-30_A_krustsTika piedāvāts ka pirmais aizsargu pāris, gaidot arī attiecīgu pienesumu. Vai tika sagaidīts? Uz kopējā fona, kas, jāatkārtojas, nebija stingrākais, bija normāli. Abi bija klāt viena vārtu guvuma laikā, turklāt Guntis Galviņš (pa labi novietotā attēlā) bija viens no divu vārtu autoriem. Kopumā atzinīgi vērtējama Galviņa pieslēgšanās uzbrukumiem. Pārbaudes spēles paliek pārbaudes, bet no abiem noteikti tiks gaidīts adekvāts sniegums pasaules čempionātā.

Porejs – Saviels

Abi Latvijas Virslīgā savas sezonas lielāko daļu pavadījušie aizsargi tika sakomplektēti vienā pārī. “Iekrist” nācās kā kopā, tā atsevišķi… “Sausais atlikums” – bēdīgākā mikromaču vārtu starpība izlasē (abiem 0:4) un arī švakākais lietderības koeficients starp aizsargiem (Mārtiņam Porejam -3; Agrim Savielam -4). Iespējams, pie vainas “pavasarīgais” hokejs, kopējais izlases ne-sniegums aizsardzībā vai somu hokeja potenciāls, taču, pat ņemot vērā šī brīža pieticīgo konkurenci aizsargu rindās, abiem vīriem būs sevi jāpierāda, lai reāli pretendētu uz Minskas komandējumu.

Laviņš – M. Širokovs

Sirokovs_Maksims_otra_vs_Baltkrieviju_2010-04-30_A_krustsTrešajā aizsargu pārī tika sakomplektēts šī brīža kapteinis Rodrigo Laviņš un Šveices NLB (2.) čempionātā jau otro sezonu spēlējošais Maksims Širokovs (pa labi novietotā attēlā), kurš savulaik jau bija nokļuvis Latvijas izlases un arī Rīgas Dinamo redzeslokā. Abi salīdzinoši pieredzējušie aizsargi tāpat kā pārējie uzspēlēja arī atsevišķi, “asistējot” debitantiem Gipteram un Jakam; tādēļ arī statistiski atšķirīgs sniegums. Maksimam Širokovam otrā spēle izdevās kā vienīgajam plusos (mikromaču vārtu summa 1:0). Attiecīgi M. Širokovs ir vienīgais aizsargs, kuram abu spēļu summā izdevies neitrāls lietderības koeficients. Kopumā labs pieteikums “pretenzijām” uz vietu sastāvā. Savukārt Laviņš ne tikai atkārtoja Ņiživija rekordu – visvairāk spēļu izlases pieteikumā, bet arī tika atzīts par otrās spēles labāko spēlētāju Latvijas vienībā (pirmajā spēlē – Galviņš).

Gipters, Jaks

Debija ir notikusi, abi aizsargi sāka pirmās spēles trešajā periodā un turpināja visas otrās spēles gaitā, spēlējot rotējošos pāros kopā ar pārējo virknējumu aizsargiem. Abi tika laukumā arī skaitliskajā mazākumā un acīmredzami “ārā nekrita”, lai gan negludumus varēja atrast arī viņu izpildījumā. Tādēļ arī “neskarti” nepalika – abiem lietderība salīdzinoši nelielā mīnusā (-1). Katrā gadījumā, pēc “lielākiem” debitantiem izskatījās viens otrs cits ar lielāku pieredzi izlasē. Bet vai ar to pietiks, lai turpinātu atrašanos kandidātu lokā?

P.S.

Atgādinājumam jāmin, ka aizsargu ierinda pasaules čempionātam provizoriski izskatās diezgan “cietusi”. No olimpiskā sastāva palīdzēt nevarēšot vismaz pieci (S. Ozoliņš, Kr. Rēdlihs, Pujacs – dēļ personīgiem iemesliem; Reķis – trauma; R. Freibergs – dopinga lieta). Joprojām ierindā nav Oskars Cibuļskis. Izlases rīcībā no olimpiskā komplekta pagaidām ir tikai Kristaps Sotnieks, bet sezonu KHL tikko beiguši un izlases treniņos vēl nav nonākuši Oskars Bārtulis un Artūrs Kulda. Interesanti, kāds aizsargu komplekts tiks piedāvāts izlases nākamajām spēlēm – pret Krievijas izlasi.

Latvijas izlases aizsargu statistika pēc divām spēlēm pret Somijas izlasi, 2014. g. 10. un 11. aprīlī:

AIZSARGI_2014-04-12

Muštukovs

Kalnins_hsccsikszereda_com_VERSLai arī vārtsargs Ervīns Muštukovs (attēlā raksta noslēgumā) uz spēlēm pret Somiju devās kā pirmais numurs, viņam vien sanāca viens pilns periods spēles laika (20:00), kurā statistiskais sniegums bija vairāk neka pieklājīgs. 95,0% atvairītu metienu (19 no 20) pret Somijas izlasi ir apsveicams sniegums. Taču ar 20 minūtēm spēles laika ir par maz, lai varētu salīdzināt vārtsargu sniegumu. Arī Jānim Kalniņam (attēlā pa labi) statistika pēc otrās spēles 20 minūtēm bija lieliska, un arī pēc otrā – laba. Nav vairs iespējams uzzināt, vai traumas atsvaidzināšana nepaglāba Muštukovu no statistikas “sabojāšanas”; katrā gadījumā, kad sakops potīti, joprojām būs viens no galvenajiem pretendentiem uz vietu Minskas komplektā.

Kalniņš

Debija Latvijas izlasē ir iegadījusies pret Somiju, kas arī trešajā, ceturtajā, piektajā sastāvā ir “ciets rieksts” Latvijas aktuālajam komplektam. Ne bez kļūdām, bet arī 88,3% atvairītu metienu Latvijas valstsvienības aizsardzības robu kontekstā ir pat labi. Pēc otrās spēles pirmā perioda bija atvairījis 100% (visus 15 metienus), pēc diviem – 93,8% (30 no 32), bet turpinājumā “kāršu namiņš” izrādījās visa izlases aizsardzība kopumā. Interesanti būtu aplūkot Jāņa Kalniņa sniegumu vēl kādā spēlē, kurā debijas “debijas drudzis” būtu tālāk aiz muguras un uz laukuma – nopietnāks Latvijas izlases komplekts. Būs “jāiesvīst”, lai arī turmāk pretendētu uz vietu sastāvā.

Latvijas izlases vārtsargu statistika pēc divām spēlēm pret Somijas izlasi, 2014. g. 10. un 11. aprīlī:

VARTSARGI_2014-04-12

* Pointreak.com uzskaitē Ervīna Muštukova sods ieskaitīts Edgaram Kļaviņam.

Uzziņām:

[Andra Džeriņa un Jura Štāla (pirmais) foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2013. gada 20. aprīlī. Foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Alekseja Širokova foto – spēlē pret Dānijas izlasi 2012. gada 14. maijā; foto avots: championat.com. Jura Upīša foto avots: dinamoriga.eu. Artūra Kuzmenkova foto fiksēts pēc Latvijas U-20 izlases spēles pret Somijas U-20 izlasi 2012. gada 26. decembrī; foto avots: worldjunior2013.com. Gunta Galviņa un Maksima Širokova fotoattēli fiksēti Latvijas izlases spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2010. gada 30. aprīlī; abu foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Jāņa Kalniņa foto fiksēts kādā no U turnītiem; foto avots: hsccsikszereda.comErvīna Mustukova foto fiksēts Latvijas izlases treniņā 2014. gada 5. februārī; foto autors: Āris Zobens.]

Mustukovs_OS_izlases_tren_Riga_2014-02-05-A_Zobens

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Jaunas sejas izlasē…

Posted by petrovich27 uz 2014/04/07

Lavins_vs_OHK_sests_PO_2011-03-03_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)10. un 11. aprīlī Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros Latvijas izlase aizvadīs spēles pret Somijas valstsvienību. Pirms došanās pie somiem Latvijas izlasei 7. un 8. aprīlī Ozolniekos norisinās sagatavošanās posms, kuram atlasīti 34 spēlētāji – 18 uzbrucēji, 12 aizsargi, 4 vārtsargi. Daudz “jaunu seju”, no kurām prāva daļa pieaugušo izlases kontekstā uzlūkota pirmoreiz.

Patiesībā lielākā daļa no Ozolnieku “komplekta” izlasē ir jau spēlējuši vismaz pārbaudes spēlēs. Tikai deviņiem biogrāfijā nav atzīmēta neviena spēle nacionālajā izlasē. Pārējiem 25 vīriem šādas spēles lielākā vai mazākā apjomā ir fiksētas. Tomēr jāņem vērā, ka tik liels apjoms “iesācēju” izlases komplektā nav bieža parādība. Tiesa, izlases aprīļa sākumā izlases treniņos ir pieejami arī Latvijas izlases “veterāni” ar ļoti cienījamu spēļu skaitu valstsvienībā – aizsargs Rodrigo Laviņš (215 spēles), uzbrucējs Aleksejs Širokovs (163 sp.), vārtsargs Edgars Masaļskis (131 sp.), uzbrucējs Juris Štāls (118 sp.), aizsargs Guntis Galviņš (106 sp.).

“Raibās” uzbrucēju rindas

No Latvijas olimpiskās izlases sastāva ir divi uzbrucēji – Koba Jass un Juris Štāls, kuri turklāt nenospēlēja visas valstsvienības spēles Sočos, bet tika rotēti. Toties ar skatu nākotnē uzbrucēju rindās tiek pārbaudīti nesen junioru vecumu pāraugušie Toms Andersons. Edgars Kļaviņš un Artūrs Kuzmenkovs (visi dzimuši 1993. g.), no kuriem pēdējais (Kuzmenkovs) izlasē jau skaitās uzspēlējis. Bez izlases spēļu prakses vēl divi “jauniesauktie” uzbrucēji – Jānis Ozoliņš (1989.) un Miks Lipsbergs (1991.). Kopumā septiņiem uzbrucējiem (no 18) ir pieaugušo pasaules čempionātu pieredze.

Brahmanis_hcgomel_com_N13_VERSOzolnieku treniņu veterāni-uzbrucēji (vecākie) ir jau nosauktie Širokovs (dz. 1981.) un Štāls (dz. 1982.), kā arī šo sezonu Baltkrievijas ekstralīgā aizvadījušais Edijs Brahmanis (dz. 1983.; attēlā pa labi #71). Jāatgādina, ka Brahmanis izlasē debitēja pirms gadiem desmit – 2003. gada novembrī turnīrā Odensē (Dānijā). Oficiālā statistika viņam uzskaita 12 spēles izlasē. Acīmredzot salīdzinoši veiksmīgā sezona HK Gomeļ ierindā ir veicinājusi izlases sastāva komplektētāju interesi par 30 gadus veco uzbrucēju.

Bet visādi citādi, pirms “somu spēlēm” izlases siets izskatās aptverošāks nekā dažu citu gadu pirms pasaules čempionāta. Protams, nav iespējams apskatīt un noskatīt visus potenciālos izlases personāžus – kam izslēgšanas spēles, kam traumas, bet kopumā kompānija vēl pirms Ozolnieku treniņiem tika skatīta vai uz papīra atķeksēta diezgan “raiba”.

Ozolniekos uzbrucēju pārstāvniecība ir bez Ziemeļamerikas, toties ietverot Baltkrievijas, Čehijas, Francijas, Krievijas, Norvēģijas, Slovākijas, Somijas, Šveices, Ukrainas un Zviedrijas dažāda līmeņa čempionātus. Kopā ar aizsargiem un vārtsargiem ģeogrāfiju paplašina arī Dānija, Kazahstāna, Lielbritānija, Ungārija, kā arī ASV. Konkrēts “zooparks”…

Latvijas izlases kandidāti – UZBRUCĒJI; aicināti uz 2014. g. 7.-8. aprīļa treniņiem Ozolniekos (saskaņā ar lhf.lv; statistikas sadaļā: spēļu skaits; punkti; lietderības koeficients, ja līga tādu skaita):

UZBRUCEJI_2014-04-07

* Šajā tabulā un zemāk līgu saīsinājumi atbilstoši attiecīgās valsts līgas rangam. Piem., Šveices NLB – SUI 2., Zviedrijas SHL – SWE 1., Krievijas VHL – RUS 2. utt. ** Tomam Andersonam fiksēta arī vismaz viena spēle HC Thurgau junioru komandā. *** Jānis Straupe dalību izlases treniņos pātraucis.

Eksperimentālā aizsardzība?

Sotnieks_LAT_vs_Somija_2011-04-07_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_VERSLatvijas izlases aizsargu kandidātu komplekts ir ne mazāk eksperimentāls kā uzbrucēju rindas. No olimpiskā sastāva treniņos pirms Somijas spēlēm ir tikai Kristaps Sotnieks (attēlā pa labi). Ar pasaules čempionātu vai agrāku olimpiāžu pieredzi arī Guntis Galviņš, Rodrigo Laviņš, Jēkabs Rēdlihs un Agris Saviels. Laviņš sākotnēji kandidātu sarakstā Ozolnieku treniņiem nebija iekļauts, taču izlases pārstāvji atzīst, ka aizsargu ierindā ir nopietnas problēmas. Tapēc arī pieaicināts 39 gadus vecais veterāns, kurš tad arī ir šī izlases komplekta pieredzējušākais spēlētājs. Starp vecākajiem arī minētie Rēdlihs-vidējais, Saviels un arī Maksims Širokovs – visi dzimuši 1982. gadā. Visiem 31-32 gadi.

Bet uz pārbaudi ir divi junioru vecuma aizsargi – Rūdolfs Kalvītis un Jānis Jaks. Bez izlases spēļu pieredzes arī Mārtiņš Gipters. Pārējiem it kā dalība pieaugušo valstsvienībā ir fiksēta, tomēr aizsargi Edgars Dīķis, Atrūrs Salija un arī Mārtiņš Porejs joprojām izlasei ir “jaunums”. Aizvadītajā nedēļā izlases kandidātu un Dinamo kopīgu treniņu ietvaros tika skatīti vēl daži aizsargi un arī uzbrucēji, kas liecina ne tikai par sastāva atlases “plašo skatu”, bet atgādina par realitāti, ka pasaules čempionātā nebūs pieejams viss olimpiskais sastāvs. Attiecīgi – ir jāmeklē, jātausta.

P.S. Starp citu, Rodrigo Laviņš ir viens no diviem spēlētājiem, kas Latvijas izlasē aizvadījis visvairāk spēļu – viņam tādas ir 215. Ja treneri pārbaudes spēlēs “iesauc” arī Rodrigo Laviņu, tad viņam ir labas iespējas noķert un apdzīt Aleksandru Ņiživiju, kuram 217 spēles un kurš spēļu skaita ziņā ir valstsvienības līderis.

Latvijas izlases kandidāti – AIZSARGI; aicināti uz 2014. g. 7.-8. aprīļa treniņiem Ozolniekos (saskaņā ar lhf.lv; statistikas sadaļā: spēļu skaits; punkti; lietderības koeficients, ja līga tādu skaita):

AIZSARGI_2014-04-07_labots

* Rodrigo Laviņš uz treniņiem aicināts jau pēc oficiālā saraksta publiskošanas (publicēts 3. aprīlī). ** Dānijas Metal Ligaen (DEN 1.) statistika nav pieejama pilnībā, bet citos statistikas apkopojumos attiecībā uz šo līgu ir būtiskas nepilnības.

Meklējam “mūri”

Masalskis_LAT_vs_USA_2013-05-05_iihf_com-versKamēr viens no izlases vārtsargiem (Kristers Gudļevskis) ir nodarbināts cīņu laukos Ziemeļamerikā, izlases komplektētāji četru kandidātu lokā pirms spēlēm pret Somiju ir iekļāvuši četrus. Arī divus no olimpiskā komplekta – Edgaru Masaļski un “hronisko trešo” Ervīnu Muštukovu. Jāpiebilst, ka Masaļskis Ozolnieku komplektā ir otrs “sirmākais” – viņam 34 gadi (attēlā pa labi).

Vēl divi kandidātos iekļautie ir pārbaudāmie un iepriekš izlases sastāvā vēl nespēlējušie – 21 gadu vecais Rihards Cimermanis un 22 gadus vecais Jānis Kalniņš. Abus būtu interesanti redzēt izlases pārbaudes spēļu kontekstā, kas jaunajiem vārtsargiem būtu labs izaicinājums. Cimermanis šosezon tā arī palika Dinamo “trešais numurs” reglamenta izpildei un bez spēles laika, spēļu praksi “lasot” jaunatnes līgā MHL. Savukārt Kalniņš bija “tālu no acīm” – Ungārijā, par kuras hokeja līmeni saprašana ir maz vai nemaz. Attiecīgi, vienīgais veids – redzēt “kaujas apstākļos”.

Latvijas izlases kandidāti – VĀRTSARGI; aicināti uz 2014. g. 7.-8. aprīļa treniņiem Ozolniekos (saskaņā ar lhf.lv; statistikas sadaļā: spēļu skaits; punkti; lietderības koeficients, ja līga tādu skaita):

VARTSARGI_2014-04-07

* DAB – pilns nos. Dunaújvárosi Acélbikák. ** Dānijas Metal Ligaen (DEN 1.) statistika nav pieejama pilnībā, bet citos statistikas apkopojumos attiecībā uz šo līgu ir būtiskas nepilnības.

P.S.

Aizvadītajā nedēļā (līdz 3. aprīlim) starp kandidātiem arī bijuši uzbrucēji Rustams Begovs, Elvijs Biezais, Edgars Kurmis, Vitālijas Pavlovs (!), Deivids Sarkanis, Andris Siksnis un Raimonds Vilkoits, aizsargi Edmunds Augstkalns, Kristers Freibergs, Krišs Lipsbergs un Edgars Siksna.

Uzziņām:

[Rodrigo Laviņa un Kristapa Sotnieka foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Edija Brahmaņa foto avots: hcgomel.com (Denis Kulik). Edgara Masaļska foto avots: iihf.com.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Latvijas hokejista pieredze Kazahstānā

Posted by petrovich27 uz 2012/11/15

Jau pāris sezonas Kazahstānas čempionāts ir iecienīta darbavieta Latvijas hokejistiem, kuri dodas leģionāru gaitās. Vēl nesen Kazahstāna nebija ārvalstu hokejistu pieprasītāko maršrutu „ceļvežos”. Tagad ir. Tāpat kā tur ir līdzekļi, līdzjutēji un pat leģionāri no Kanādas. Par Kazahstānas Augstāko līgu „no iekšpuses” un savām hokejista gaitām stāsta aizsargs Renārs Demiters.

TUVPLĀNĀ: Renārs Demiters

  • Dzimis 1986. gada 12. augustā
  • Ampluā: aizsargs
  • „Figūra”: 170 cm; 78 kg
  • 2012./2013. g. sezonā Arlan (Kokšetau) sastāvā Kazahstānas Augstākajā līgā
  • Iepriekšējās sezonas: Arlan, Beibaris Kazahstānā; Liepājas Metalurgs komandas; Rīga 2000; SK LSPA/Rīga (SK Rīga-20); Prizma; Latvijas Bērzs
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2005./2006. g. U-20 pasaules čempionātā (PČ) elitē un 2004./2005. sezonā U-20 PČ 1. divīzijā
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2003. un 2004. gada U-18 PČ 1. divīzijā
  • Pirmais treneris: Ojārs Rode

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Publiski pieejamās statistikas vietnēs par Tavu pirmo komandu nosaukta Prizma. Kā sākās Tavas gaitas hokejā? Kad un kāpēc nonāci līdz Prizmai?

Renārs Demiters: Tā, nu, gluži nevarētu teikt, ka Prizma bija mana pirmā komanda; vispār mana pirmā komanda bija Latvijas Bērzs, pie trenera Ojāra Rodes. Pēc tam tajā pašā Latvijas Bērzā veidojās tā saucamā specklase, pie trenera Jura Repa. Spēlēju, trenējos tur līdz izveidojās hokeja klubs Prizma 86, kur vāca kopā visus 86. gadā dzimušos jauniešus, tā ari es tur nokļuvu. Sētā bieži ar draugiem spēlēju hokeju no rīta līdz vakaram; tajā kompānijā bija mans bērnības draugs, kurš jau gāja hokejā. Viņš vienmēr man stāstīja, kā viņam iet pa treniņiem; es arī viņam vienmēr uzdevu visādus jautājumus, izprašņāju par hokeju – kas un kā tur. Viņš teica, ka man ir jāpamēģina; tā, nu, es saņēmies gāju pie tēva un lūdzos, lai mani aizved uz hokeju. Atceros tikai to, ka bija jāpalūdzas vairākas reizes; tā arī mani aizveda.

Tagad, noraugoties vecāku centienos savus bērnus „pieradināt” pie sporta nodarbībām, nereti nākas dzirdēt saucienus no laukuma malas – ja nedarīsi (nesportosi) nebūs Tev datora vai nebrauksim uz lielveikalu pēc mantām. Kā bija ar Tevi? Ar ko Tevi „nopirka”? Kas motivēja iet uz treniņiem, cīnīties?

Demiters_Renars_no_pers_arhiva_N4_VERSEs pat nezinu, vai tas ir iespējams – pieradināt bērnu pie hokeja. Vai, nu, viņam tas patīk vai ari nē. Ja bērnu spiež ar varu iet uz hokeju un uzpērk, domāju, ka nekā laba no tā nesanāks, jo pēc tam, kad viņš paaugsies, vienu dienu viņš vienkārši pateiks, ka negrib vairs spēlēt hokeju. Vecākiem būs tikai izmesta nauda un laiks. Man pašam nekad tāda situācija nav bijusi, kad vecāki mēģina uzpirkt, lai ietu uz treniņiem vai lai es vienkārši spēlētu hokeju. Nekad mani nav spieduši spēlēt, jo pats izvēlējos hokeju. Tā bija mana izvēle; vecāki mani tikai atbalstīja tajā visā.

Šķiet, tieši 16 gadu vecumā Tev sākās „pirmais lielais” hokejs, kad 2002./2003. g. sezonā ar Prizma komandu startējāt EEHL B čempionātā. Kāds bija šī čempionāta formāts un līmenis? Ko šī sezona deva Tev un Tavai attīstībai? Ar ko bija atšķirīga no citām?

Līmenis bija labs; viegli negāja, it īpaši ar komandām no Baltkrievijas. Noteikti šī sezona deva lielāku pieredzi un pārliecību par saviem spēkiem. Savādāks šajā sezonā bija tas, ka spēlējām ar komandām no Baltkrievijas, Ukrainas un Igaunijas.

Prizmas komandā bija nolasījusies kompānija, no kuras salīdzinoši padaudz puišu ir tikuši tālāk – stiprās līgās, nacionālajā izlasē. Andersons, Bārtulis, Guntis Džeriņš, Galviņš, Karsums, Raitums. Vai tagad seko savu cīņubiedru gaitām? Sanākat vasarā, lai uzspēlētu hokeju vai futbolu?

Jā ,protams, sekoju līdzi, vienmēr internetā ieeju un izlasu ziņas. Jā, biežāk sanāk ar Bārtuli un Karsumu satikties, pat kopā vasarā trenējamies pirms gaidāmās sezonas, bet tā ar visiem sanāk satikties. Rīga jau ir maza!

Pēc Prizmas Tev fiksēta dalība Rīga 2000 un arī LSPA (SK Rīga-20) komandā pie Znaroka. Kuram trenerim vai treneriem ir bijusi īpaša nozīme Tavas karjeras veidošanā līdz pieaugušo hokejam? Un kāpēc?

Jā, no sākuma bija Rīga-20 pie Znaroka, pēc tam nāca Rīga 2000. No katra trenera, kas man ir bijis, esmu kaut ko iemācījies, bet noteikti visspilgtāk atmiņā ir palicis laiks, ko spēlēju pie Oļega Znaroka.

Demiters_Renars_no_pers_arhiva_N3Lielākā daļa jauno hokejistu tā arī U-18 un U-20 vecuma barjeru nepārvar. Labākajā gadījumā uzspēlē jauniešu un/vai junioru izlasēs un profesionālajā hokejā dažādu iemeslu dēļ neiekļaujas. Kā Tev izdevās pāreja no jauniešu/junioru hokeja uz pieaugušo? Kas bija galvenās grūtības? Bet kas varbūt atviegloja šo ceļu?

Kā man tas izdevās, es pat īsti neatceros!!! Sākumā pats grūtākais pārejā no junioru hokeja uz pieaugušo hokeju ir noteikti fiziskā ziņā un domāšanas ātrumā uz laukuma, jo tur viss notiek ātrāk un fiziskāk, ir grūtāk spēlēt.

Pēc ilgiem gadiem Rīgas komandās 2009. gadā devies uz Liepājas Metalurgs hokeja piramīdu. Kas bija par pamatu šai izvēlei? Tikai fakts, ka tobrīd beidza pastāvēt Rīga 2000 komanda un Baltkrievijas ekstralīgā palika tikai divas komandas no Latvijas? Un kāpēc tieši Liepāja nevis, piemēram, Dinamo Juniors vai leģionāra gaitas?

Par pamatu manai pāriešanai uz Liepājas Metalurgu bija Rīgas 2000 izjukšana. Bija iespēja braukt uz Liepāju; nemaz nedomādams un nemeklēdams citus variantus, devos uz Liepāju. Dinamo Juniorā spēlēja gados jaunāki spēlētāji; es tur nevarētu spēlēt pat gribot.

Kas Tavā karjerā un dzīvē mainījās ar pārcelšanos uz Liepāju? Kas kļuva būtiski savādāk? Ar ko Liepājas Metalurgs bija savādāks ar Rīga 2000 ierasto? Gan uz ledus, gan apkārt tam?

Manā dzīvē īpaši nekas baigi nemainījās, izņemot to, ka bija jādzīvo Liepājā nevis Rīgā. Liepājā sadzīves ziņā ne par ko nebija jādomā – barošana 3 reizes dienā, dzīvoju tā saucamajā bāzē un viss, ko vajadzēja, bija. Rīgā tomēr par tām lietām pašam bija jāparūpējas, bet toties – tu dzīvo mājās. Hokeja ziņā nekas nemainījās – spēlē un centies pēc iespējas labāk darīt savu darbu, tas arī viss.

Kā kopumā vērtē savus divus gadus Liepājā? Kas ir tie zīmīgākie iespaidi?

Kopumā ļoti apmierināts esmu ar šiem diviem Liepājā pavadītiem gadiem; organizācija laba, sadzīves apstākļi – arī. Noteikti zīmīgākais iespaids palika tas, ka pirmo reizi kļuvu par Latvijas čempionu; pirms tam man tas nebija izdevies.

Iepriekšējā sezona (2011./2012.) Tev fiksēta kā pirmā leģionāra gaitās. Kādēļ izvēlējies tieši Kazahstānu nevis, piemēram, Somijas vai Zviedrijas trešā/ceturtā stipruma līgas, kas arī ir populāras Latvijas hokejistu vidū?

Katru gadu vasaras treniņnometnes Kazahstānas klubs Beibaris aizvada Latvijā; man piedāvāja aizbraukt atrādīties. Mēs tur sākumā pat kādi 7 latvieši bijām; tā, nu, sanāca, ka mani paturēja un tur arī paliku, par citām līgām nebiju interesējies.

Vai nebija bail doties vairāku tūkstošu kilometru attālumā uz austrumiem? Kas Tevi uztrauca pirms došanās? Un kas vēlāk izrādījās, par kurām lietām nebija vērts uztraukties? Kuri priekšstati izrādījās patiesība?

Demiters_Renars_no_pers_arhiva_N2Bail nebija, bet tāda neziņa iekšā bija; nezināju pat īsti, ko gaidīt. Vienīgais, ko man bija stāstījuši, tas bija par treneri, ka viņš ļoti emocionāls. Zināju, kad aizbraukšu, visu redzēšu un uzzināšu.

Kā Tavs pirmais klubs Kazahstānas čempionātā nosaukts Beibaris (Atirau), kurā pārbaudījās vairāki Latvijas hokejisti. Tomēr statistikas ailītēs – nulles. Kas īsti nesaklājās ar Beibaris un kāpēc nācās pārcelties uz Arlan (Kokšetau)?

Nulles tur ir tādēļ, ka regulārajā čempionātā nenospēlēju nevienu spēli. Pirms sezonas sākuma nospēlēju pāris spēles Kazahstānas kausā un turnīrā Gomeļā. Tas bija arī viss; nezinu, treneris neuzticējās, un vēl pie tam, bija liekie aizsargi, kurus nemaz neģērba uz spēlēm. Tā arī es tur, sanāk, tikai trenējos visus trīs mēnešus.

Tad pie mums bija atbraukusi komanda Arlan uz spēlēm; Beresņevs arī nesen bija pievienojies tai komandai. Pēc spēles mēs satikāmies, jautāja: kā iet, kāpēc nespēlēju, piedāvāja braukt uz Arlanu. Tā mēs ar Ozoliņu nākamajā dienā jau gājām runāt ar treneri, lai palaiž mūs projām. Sarunas ne pie kā laba nenoveda, un mēs aizbraucām uz Rīgu, trīs nedēļas trenējāmies Rīgā, kamēr aģents sarunāja, lai mūs palaiž projām. Bija arī jāšķiras no noteiktas naudas summas, lai viņi palaistu vaļā; beigu beigās viss nokārtojās.

(Piebilde: Leonīds Beresņevs – kopš 2011. gada rudens Arlan komandas galvenais treneris; uzbrucējs Artūrs Ozoliņš (dz. 1988.) – Renāra Demitera komandas biedrs, t.sk. Beibaris un vēlāk Arlan komandā.)

Ar ko atšķīrās Beibaris un Arlan klubu saimniecība, kad pārcēlies? Tikai ar Kazahstānas čempionu Beibaris un vidusmēra komandas Arlan spēku samēru? Kas vēl bija citādi?

Arlan kluba saimniecība un vadība, man liekas, vairāk pārdzīvo par komandu, vienmēr prasa, kas pietrūkst vai kaut ko nevajag; tāda cilvēciskāka attieksme, teiksim tā. Aizbraucot uz Arlan, pārsteidza spēļu apmeklētība un fani, kas šeit ir tiešām vienreizēji. Atirau maz skatītāju nāca uz spēlēm.

Un ar ko atšķīrās Kaspijas jūras piekrastē esošā Atirau (Atirava) no dažus simtus kilometru attālās Kazahstānas ziemeļu reģiona Kokšetau (Kokšetava)? Kā mainījās Tava sadzīve?

Demiters_Renars_80_LM-2_vs_HK_Ozolnieki_Monarch_2011-02-12_Romualds_Vambuts_Sportacentrs_comAtirau vairāk dzīvoja Kazahstānas izcelsmes cilvēku, viņu tur bija daudz; šeit (Kokšetau) mazāk kazahu izcelsmes cilvēku. Atirau ir bišku lielāka pilsēta, bet tā ne ar ko īpašu vairāk neatšķiras. Sadzīvē viss palika tāpat, kā bija.

Tagad Kazahstānas Augstākās līgas līdervienība ir Tevis pārstāvētā Arlan komanda, bet, piemēram, Beibaris dzīvojas ap 7. vietu (no 10 komandām). Kas šosezon mainījies Kazahstānas čempionāta spēku samēros? Arlan kļuvuši ambiciozāki?

Ja runā par šo gadu un iepriekšējo, tad noteikti var teikt: šogad čempionāts ir daudz interesantāks, un līmenis arī ir cēlies. Ļoti līdzvērtīgas spēles šogad; prognozēt kādu spēli ir ļoti grūti. Ne mazāk svarīgs fakts ir tāds, ka daudzās komandās ir sabraukuši leģionāri; šogad viņu ir daudz vairāk nekā pagājušo gadu. Noteikti Arlan ir kļuvuši ambiciozāki; šogad mērķis ir medaļas, par to liecina arī leģionāru piesaistīšana. Pagājušo gadu leģionāri bijām tikai mēs no Latvijas, šogad – ir vēl divi kanādieši, divi angļi, kā arī trīs slovāki.

Jau pērnsezon Tev Arlan sastāvā nevajadzēja būt garlaicīgi – komandā, neskaitot Tevi, bija vēl 6 hokejisti no Latvijas, turklāt daļa ar kopīgu Liepājas pagātni – Valērijs Fiļimonovs, Edmunds Kniksts, Vladimirs Mamonovs, Artūrs Ozoliņš, Sergejs Tjoluškins, Dmitrijs Žabotinskis. Vai tik plaša „aizmugure” atviegloja cīņu laukumā un sadzīvi ārpus tā? Vai tieši pretēji – vienas un tās pašas sejas bija „piegriezušās” un visiem bija jāatbild par katra Latvijas pārstāvja „apgrēcībām” laukumā?

Jā, ar visiem minētajiem cilvēkiem biju kopā spēlējis Liepājas Metalurgā, izņemot Artūru Ozoliņu. Noteikti man tas ir tikai pluss, ja kāds latvietis ir ar tevi kopā komandā. Sadzīvē noteikti ir interesantāk, sadzīvojām visi labi, nebija nekādu problēmu; protams, citreiz jau gribas atslēgties no visiem un pabūt vienam, bet tas jau tikai normāli. Nē, par „apgrēcībām” laukumā jāatbild bija katram par sevi!

Šosezon Arlan ierindā joprojām ir parādījušies padaudz Latvijas pārstāvju – Tu, Artūrs Ozoliņš, Andrejs Smirnovs, Maksims Širokovs, arī galvenais treneris Leonīds Beresņevs – no Latvijas. Kā kopumā Kazahstānā un konkrēti Arlan klubā attiecas pret leģionāriem no Latvijas? Kā uztver skatītāji, līdzjutēji?

Klubā attiecas tāpat, kā pret visiem. Nekādu atšķirību nav; tāpat arī līdzjutēji atbalsta visus bez izņēmumiem.

No pērnās sezonas „Latvijas spēlētāju komplekta” Arlan sastāvā palikāt tikai divatā – Tu un Ozoliņš. Kāpēc nolēmi turpināt darbu Arlan vienībā? Kas Tevi tur piesaista?

Demiters_Renars_80_skiet_LM_vs_Sokil_2010-12-27_foto_Aigars_PrusisNolēmu palikt, jo mani šeit viss apmierināja – gan klubs, gan čempionāta līmenis.

(Piebilde: Arlan komandā no iepriekšējās sezonas palika arī galvenais treneris Leonīds Beresņevs.)

Daži zinātāji teic, ka Kazahstānas hokejā nauda ir. Lai nesauktu konkrētus ciparus, tad, ja Tev jāsalīdzina Latvijas klubu finansiālās varēšanas Baltkrievijas ekstralīgā „labajos laikos” un Kazahstānas klubu rocību, kā ir?

Jā, finansiālā ziņā šeit (Kazahstānā) noteikti naudas ir vairāk.

Kā ir ar līdzjutējiem un Kazahstānas Augstākās līgas spēļu apmeklētību? Kāda ir interese? Vai Kokšetau pilsētā, kur esot ap 130 – 140 tūkstoši iedzīvotāji, cilvēki uz ielām Tevi atpazīst?

Ir kādas četras komandas, kur skatītāju apmeklētība ir ļoti laba, pārējās komandās – mazāk skatītāju nāk, bet kopumā apmeklētība ir laba. Pie mums Kokšetavā ir halle uz 1500 skatītājiem; vienmēr uz spēlēm viss ir pilns, un atbalsts ir vienreizējs. Visi, kas šeit ir paspēlējuši, saka, ka pie mums līdzjutēji ir vienreizēji.

Jā, ir, kad atpazīst; citreiz tu cilvēku nezini, bet viņš nāk tev klāt un paspiež roku, patīkami. Mazie hokejisti vienmēr rindā stāv, ar visiem grib sasveicināties. Tā vien liekas, ka pilsētā visi dzīvo ar hokeju.

Ja Tev jāraksturo Kazahstānas čempionāta līmenis, tad kāds tas ir? Plašais leģionāru loks ienes dažādību?

Līmenis ir labs un interesants, jo visas spēles ir grūtas un aizraujošas, vāju komandu nav. Jā, noteikti leģionāru spēlētāji ienes dažādību čempionātā.

Demiters_Renars_arlanclub_kzJa Tev būtu jādod padoms savam labam draugam pirms viņam doties spēlēt hokeju Kazahstānā, ko Tu ieteiktu īpaši ņemt vērā, kam pievērst uzmanību, ar ko rēķināties?

Rēķināties vajadzētu noteikti ar garajiem pārbraucieniem, kas šeit ir. Kā jau visur spēlējot, jācenšas un jārāda savs labākais sniegums, jo sezonas laikā šeit komandās bieži mainās sastāvi, spēlētāji.

Lai veicas!

Izziņām:

[Pirmie četri foto no Renāra Demitera personīgā arhīva. Piektais foto fiksēts Liepājas Metalurgs-2 spēlē pret Ozolnieki / Monarch 2011. gada 12. februārī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Sestais foto fiksēts Liepājas Metalurgs spēlē pret Kijevas Sokil 2010. gada 27. decembrī; foto autors: Aigars Prūsis. Septītais – noslēdzošais – foto no arlanclub.kz lapas.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

KHL „Trojas zirgs” & Latvijas hokejisti Čeho-Slovākijā

Posted by petrovich27 uz 2012/06/22

Kopš KHL izveides sākuma šīs organizācijas funkcionāri mēģina „pielauzt” Eiropas hokeja valstu un lielvalstu klubus dalībai jaunajā super-līgā. Taču, jo sakārtotāka ir konkrētās valsts hokeja saimniecība, jo lielāks „kurvītis” ir izsniegts KHL paplašinātājiem. Tomēr pēdējo pāris gadu laikā ar izkārtni Lev ir sanācis „iemānīt” Slovākijas un arī Čehijas hokeja saimniecības. Vai tā ir Slovākijas un Čehijas nacionālo ekstralīgu „gulbja dziesma”?

„Trojas lauva”

KHL vadoņi ir mēģinājuši tikt Čehijas un pēc tam arī Slovākijas teritorijā pa durvīm, logiem un skursteni. Pirmajās sezonās publiski skaļākie „iekļūšanas” mēģinājumi bija Čehijas pilsētās – Karlovi Vari un Hradeckrālove. Nesanāca… Skaļākais Čehijai paredzētais projekts bija ar kluba nosaukumu Lev, taču čehu hokeja federācija to sabremzēja, kā rezultātā 2010. gada starpsezonā šo Lev „ideju” eksportēja uz Slovākiju – Popradas mazpilsētu un izsludināja par pieņemtu KHL-ā. Popradas Lev pat bija salikts oficiāli izsludinātajā KHL 2010./2011. g. sezonas kalendārā. Taču… izrādījās, ka Slovākijas hokeja federācija nav īsti šim pasākumam devusi zaļo gaismu. Un attiecīgi vēl pirms KHL sezonas sākuma projekts Lev tika noņemts no trases un čempionāta kalendāra.

Lev bīdītāji, t.sk. KHL paplašināšanas organizatori, mierā nelikās, jo „lauvu” iedabūšana līgā bija jau kļuvusi par goda lietu. Sezonas gaitā tika „strādāts” ar Slovākijas federācijas amatpersonām; tik rezultatīvi, ka vēl pirms sezonas beigām Slovākijas hokeja bigbosi publiski izsludināja atļauju KHL-am ieviest klubu Slovākijā. Attiecīgi 2011./2012. g. sezonā KHL čempionātā piedalījās pirmais „īstās” Eiropas klubs – Popradas Lev. ‘Piedalījās’ būs īstais vārds, jo KHL 2011./2012. g. sezonas summā Lev ieņēma 21. vietu no 23 iespējamām.

Savukārt, aizvadītās (2011./2012.) sezonas laikā KHL bīdītāji rūpīgāk pastrādāja ar Čehijas hokeja federācijas īstajiem cilvēkiem, un 2012. gada starpsezonā „zaļā gaisma” KHL-am ir dota arī Čehijas virzienā. Patiesībā „ledus sakustējās” jau pirms gada – 2011. gada starpsezonā, kad čehu federācija „neaplauza” Čehijas kluba Orli Znojmo iekļaušanos Austrijā bāzētajā līgā – EBEL (Erste Bank Eishockey Liga), kur startē arī Slovēnijas, Horvātijas un Ungārijas hokeja klubi. Palaižot „orlus” (ērgļus) Austrijas līgā, pazuda loģisks arguments par to, lai nelaistu Čehijas klubu Krievijas līgā (KHL). Lai gan, iespējams, KHL kluba darbības atļaušana Čehijā bija jau izlemta pirms Znojmo kluba palaišanas Austrijā…

Jaunajā (2012./2013.) sezonā KHL vārdu Čehijā paredzēts nest no slovāku Popradas pārvestajam Lev nosaukumam, kas uztūnēts par HC Lev Praha un no savas Slovākijas pagātnes ir atteicies. Savukārt, KHL kluba „licenci Slovākijā” no Lev pārņēmis (KHL oficiāls formulējums) klubs HC Slovan Bratislava, aktuālais Slovākijas čempions, par kura iestāšanos līgā KHL vadoņi runāja jau pirms gada. Faktiski Lev kļuva par sava veida „Trojas zirgu”, ar kuru Kontinentālās Hokeja līgas paplašinātāji jau ieņēma Slovākiju un, rādās, ka iešturmēs Prāgu… Interesanti, kur Lev (vai Kon, vai Bifel) varētu pārvest nākamajā sezonā?

Vai KHL „apraks” Čehijas un Slovākijas līgas?

Pretestība KHL invāzijai ārpus-Krievijas hokeja saimniecībās ir racionāla, jo faktiski izriet no tēzes: „Nevajag labot mehānismus, kas darbojas labi”. Attiecīgi pašpietiekamu hokeja valstu teritorijā KHL-am tikt ir tuvu tam, ka neiespējami. Vismaz pagaidām Somijai, Zviedrijai, Šveicei, Vācijai krievu „hokeja naudu” un superlīgas līmeni kā pievienoto vērtību nevajag. Turklāt galvenais arguments pret KHL vēlmēm ir attiecīgo valstu hokeja saimniecības līdzsvara izjaukšana, liekot pārskatīt sponsoru naudas, klubu budžetus, spēļu apmeklētību, vienlīdzīgu klubu skaitu, valsts atbalsta un arī jaunatnes motivācijas sistēmu. Kam to vajag? Medvedevam un lielajiem draugiem…

Līdz šim KHL ir „ielauzies” valstīs, kur sava hokeja saimniecība ir salīdzinoši vāja kā savā līmenī, tā struktūras sakārtotībā. No līdzšinējām KHL „ārvalstīm” attīstītākā hokeja saimniecība bija Baltkrievijā – ar salīdzinoši pieklājīgu ekstralīgu, fārmklubiem paredzēto Augstāko līgu, kā arī Junioru un Jauniešu līgām, ar kurām draudzējās Latvijas, Lietuvas un Ukrainas hokeja klubi. Eksperti uzstāj, ka 2007./2008. g. un 2011./2012. g. sezonas Baltkrievijas ekstralīga ir divas ļoti atšķirīgas lietas, līmenis krities… Vaininieku nemeklē tālu – KHL izveide un Baltkrievijas līdzdalība šajā sistēmā ir izjaukusi Baltkrievijas hokeja saimniecības asinsriti. Superklubs KHL-ā, divas komandas MHL-ā un tagad vēl tiekšanās uz VHL – tas viss interesi par Baltkrievijas iekšējo čempionātu ir padarījis vēl pieticīgāku… Šāds liktenis pesimistiskākajā ainavā tiek prognozēts jebkuram ne-Krievijas nacionālajam čempionātam, kura valsts pievienojas KHL-am.

Latvija, Kazahstāna un arī Ukraina nav tās pašpietiekamās hokeja lielvalstis. Kazahstānas un Ukrainas hokeja funkcionāri sludina, ka ar pievienošanos KHL valstu lokam, tiek stutēti arī šo valstu nacionālie čempionāti. Kazahstāna jau vismaz pāris gadus cenšas stiprināt čempionātu, ka pat Latvijas leģionāri to apsēduši. Ukraina pirms gada „pacēla” savu nacionālo čempionātu, ieviešot jaunu līgu PHL.

Savukārt, Latvijas Virslīga jau pirms KHL ne tuvu nebija sapņu čempionāts, gadu no gada paliek jaunāka, ar vaļīgāku reglamentu un vaļīgāku tā ievērošanu. Hokeja speciālisti un interesenti ir sadalījušies divos blokos: vieni apgalvo, ka KHL un Dinamo izveide ir absolūts kaitējums kā Latvijas Virslīgai, kas tiek grauta, tā Latvijas hokejam kopumā; citi uzstāj, ka Dinamo ir „zāles” Latvijas hokeja līmeņa uzturēšanai, un Virslīga nemaz nav svarīga. Patiesība, jādomā, ir kaut kur pa vidu. Pilnvērtīga vietējo kadru selekcija nav iespējama bez nacionālā čempionāta. Runa var būt tikai par formāta un apjoma lietderību. Viena no ārzemēm finansēta kluba izmantošana par mugurkaulu, iespējams, nacionālajai federācijai īstermiņā ir finansiāli izdevīga, bet ietver daudz risku. Īstās sekas un ieguvumus varēs saskatīt pēc ilgāka laika posma. Piemēram, brīdī, ja Krievijas gāzes gigants izdomās vairs nedot naudu Dinamo saimniecībai un gāzinieku vietā uzreiz nenāks cits investors.

Interesanti, vai Slovākijas un tagad Čehijas komandu pievienošana KHL-am ir šo valstu federāciju vājuma pazīme, vai arī KHL ieiet jaunā kvalitātē, ieņemot pilnīgi jaunu – superklubu – nišu šajās valstīs? Un vai vispār tas ir iespējams, nepabīdot malā vai uz leju valstu nacionālos čempionātus?

Kā vienu no atskaites punktiem KHL valstu hokeja saimniecību pozitīvajai vai negatīvajai ietekmei no līgas mēdz nosaukt konkrētās valsts ieņemto vietu pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs. Atšķirībā no kritērija „patīk/nepatīk” ieņemtās vietas ir sausi skaitļi; tomēr pietiekami spekulatīvi. Piemēram, no sērijas: paskat, kā Slovākijas izlase uzreiz pēc savas pirmās KHL sezonas un ar deviņiem šīs līgas večiem tika pie sudraba… Vai, piemēram, kā Baltkrievija ar visu KHL ir aizregresējusi līdz 14. vietai. Un vispār, vai vieta pasaules čempionātā ir vienīgā atskaite attiecīgās valsts hokeja saimniecībai?!

KHL aktuālo dalībvalstu ieņemtās vietas pasaules čempionātos un olimpiādēs (2008. – 2012.; slīprakstā – vieta pirms dalības KHL):

valsts PČ 2008. PČ 2009. OS 2010. PČ 2010. PČ 2011. PČ 2012.
Krievija 1. 1. 6. 2. 4. 1.
Čehija 5. 6. 7. 1. 3. 3.
Slovākija 13. 10. 4. 12. 10. 2.
Baltkrievija 9. 8. 9. 10. 14. 14.
Latvija 11. 7. 12. 11. 13. 10.
Kazahstāna 19./20. 17./18. 16. 17./18. 16.
Ukraina 19./20. 19./20. 19./20. 21./22. 22.

*

P.S. Izziņai: Čehijas ekstralīga un Latvijas hokejistu varoņdarbi

Čehijas ekstralīga (Tipsport Extraliga) 2011./2012. g. regulāro sezonu aizvadīja 14 klubi, aizvadot pa 52 spēlēm, t.i. četrus pilnus apļus. Seši stiprākie uzreiz tika izslēgšanas spēlēs, bet vēl četras komandas izspēlēja pirms-play off kvalifikāciju, noskaidrojot pārējos divus izslēgšanas spēļu dalībniekus. 11.-14. vietu ieņēmēji „uzkapāja” play out – četrus apļus, kuru spēles piesummētas turnīra tabulai. No šiem četriem „pleiauteriem” pēdējās vietas ieņēmējs zaudēja vietu ekstralīgā. 2012. gada pavasarī no ekstralīgas izlidoja BK Mladá Boleslav, bet viņu vietu ieņem 1. līgas uzvarētāji Piráti Chomutov.

Čehijas Tipsport Extraliga 2011./2012. g. reg. sezonas tabula:

vieta klubs sp. punkti sezonas 2. posmā
1. HC Sparta Praha 52 107 tika līdz ceturtdaļfinālam
2. HC Plzeň 1929 52 99 tika līdz pusfinālam
3. HC ČSOB Pojišťovna Pardubice 52 86 Čehijas čempioni
4. Bílí Tygři Liberec 52 84 tika līdz pusfinālam
5. HC Mountfield (České Budějovice) 52 83 tika līdz ceturtdaļfinālam
6. HC Vítkovice Steel 52 77 tika līdz ceturtdaļfinālam
7. PSG Zlín 52 76 tika līdz ceturtdaļfinālam
8. HC Kometa Brno 52 75 tika līdz finālam
9. Rytíři Kladno 52 74 tika līdz play off kvalifikācijai
10. HC Oceláři Třinec 52 73 tika līdz play off kvalifikācijai
11. HC Energie Karlovy Vary 52 67 play out saglabāja vietu līgā
12. HC Slavia Praha 52 66 play out saglabāja vietu līgā
13. HC VERVA Litvínov 52 64 play out saglabāja vietu līgā
14. BK Mladá Boleslav 52 61 play out izkrita no līgas

*

Čehijas ekstralīga, īpaši pirms KHL laikā, bija Latvijas hokejistu diezgan apmeklēta un pieprasīta līga. Čehija tomēr ir viena no hokeja lielvalstīm, kas piedāvāja vērā ņemamu hokeja līmeni tepat Eiropā. Attiecīgi – viena daļa no esošajiem un bijušajiem Rīgas Dinamo spēlētājiem ir izgājuši Čehijas „skolu” – Guntis Galviņš, Jēkabs Rēdlihs, Jānis Andersons, Lauris Dārziņš, Juris Štāls, Armands Bērziņš.

Starp citu, arī Čehijas ekstralīgā pieprasītāki un/vai konkurētspējīgāki bija tieši aizsargi no Latvijas; uzbrucēju un vārtsargu skaits, kas no Latvijas bija eksportējies Čehijā, ir salīdzinoši un proporcionāli mazāks. Lielākā Čehijas ekstralīgas pieredze Latvijas pusē, starp citu, ir aizsargam Jānim Andersonam (1986.), kurš jau salīdzinoši agrā vecumā nokapāja 4 sezonas Čehijas galvenajā līgā ar salīdzinoši nelielām pieturām līgu zemāk (1. līgā). Otra ilgākā Čehijas ekstralīgas pieredze ir aktuālajam HC Lev Praha ģenerālmenedžerim Normundam Sējējam, kurš Čehijas ekstralīgā periodiski nocīnījās 3 sezonas.

Normunds Sējējs arī atstājis paliekošākās pēdas Čehijas ekstralīgas annālēs. Tieši Sējējam kā aizsargam ir pirmie 3 rezultativitātes rekordi Latvijas hokejistu vidū. Uzbrucējs šajā topā ieņem tikai 4. vietu… Jāatkārto, ka Latvijas uzbrucēju Čehijas ekstralīgā nav bijis daudz, bet tik un tā – viņu rezultativitāte bija ļoooti pieticīga…

Latvijas hokejistu regulāro sezonu rezultativitātes rekordi Čehijas ekstralīgā. TOP 4:

spēlētājs sezona klubs spēles punkti
1. a. Normunds Sējējs 1996./1997. HC Chemopetrol (tag. HC VERVA Litvínov) 48 6+22
2. a. Normunds Sējējs 1998./1999. HC Becherovka Karlovy Vary (tag. HC Energie Karlovy Vary) 48 3+19
3. a. Normunds Sējējs 2000./2001. HC Becherovka Karlovy Vary (tag. HC Energie Karlovy Vary) 46 5+11
4. u. Armands Bērziņš 2006./2007. Vsetínská hokejová (arī HC Vsetin) 35 5+3

*

Izziņa: Slovākijas ekstralīga & Latvijas pārstāvju varējums

Lai arī kā slovāku pašlepnumam nepatīk, ka viņus jauc ar čehiem vai savulaik kopvalsts nesaucās Slovakočehija, daudzās lietās un arī hokejā šīm nācijām ir virkne līdzību. Piemēram, ekstralīgas nosaukums un tās sponsors – Tipsport Extraliga. Tiesa, izslēgšanas spēļu nosaukums Slovākijā atšķirīgs – Slovnaft Play Off. Slovākijā tāpat kā Čehijā ierasta lieta ir ne tikai līgas nosaukuma, bet arī kluba vārdu pārdošana. Tāpēc, piemēram, vārds Mountfield ir ieviesies komandām abās valstīs. Un tas nav Dinamo vai Torpedo nozīmes vārds, bet konkrēta uzņēmuma (sponsora) nosaukums. Tradīcijas kopība nāk no laikiem, kad abas bija viena valsts, un vēl līdz 1992./1993. gada sezonai Slovākijai bija ar Čehiju kopīga ekstralīga, bet jaunā sezona (2012./2013.) būs Slovāku galvenā čempionāta 20.-tā sezona.

Slovākijas ekstralīgā ir 10 pamatkomandas, kas regulārās sezonas gaitā uzspēlē pilnus 10 apļus, kā arī vienu spēli pret papildkomandu – Slovākijas U-20 komandu (HK Orange 20). Šī U-20 komanda ir treniņu poligons aktuālās un tālāku sezonu Slovākijas U-20 izlasei, kas tādā veidā gūst laba līmeņa spēļu praksi un, protams, palīdz atlasīt kadrus junioru izlasei. HK Orange 20 uzspēlēja savas 10 spēles, kurās tika pie vienas uzvaras, un, protams, uz čempionu kausu nepretendēja. Savukārt 8 stiprākās komandas turpināja gaitas izslēgšanas spēlēs. Atgādinājumam: divi Latvijas aizsargi – Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs – šogad kļuva par Slovākijas čempioniem.

Slovākijas Tipsport Extraliga 2011./2012. g. reg. sezonas tabula:

vieta klubs sp. punkti sezonas 2. posmā
1. HC Košice 55 110 tika līdz finālam
2. HK 36 Skalica 55 104 tika līdz ceturtdaļfinālam
3. HC Slovan Bratislava 55 102 Slovākijas čempioni
4. HK AutoFinance Poprad 55 101 tika līdz ceturtdaļfinālam
5. Dukla Trenčín 55 79 tika līdz pusfinālam
6. MsHK Žilina a.s. 55 77 tika līdz ceturtdaļfinālam
7. HKM a.s. Zvolen 55 75 tika līdz pusfinālam
8. HC ´05 Banská Bystrica 55 75 tika līdz ceturtdaļfinālam
9. MHC Mountfield (Martin) 55 63
10. HK Nitra a.s. 55 52
HK Orange 20 10 2

*

Latvijas spēlētāju skaits Slovākijas ekstralīgā dažādos laikos ir bijis mazāks nekā Čehijā. Iespējams, Čehija ir saistījusi ar savu ievērojamāko hokeja slavu un tradicionālo pieņēmumu par līgas augstāku līmeni, taču pragmatiski – Slovākija ir mazāka valsts, ar mazāku komandu skaitu un caurmērā mazāk skaitlisku ekstralīgu.

Lielākie (ilgākie) Latvijas eksperti Slovākijas ekstralīgā ir aizsargi Māris Jass un, atkal, Normunds Sējējs. Māris Jass Slovākijas ekstralīgā ir atzīmējies 4 sezonas, bet Normunds Sējējs pēc kārtas norāva 3 sezonas Dukla Trenčín klubā.

Arī Slovākijas ekstralīgā no Latvijas aizsargu ir vairāk nekā citu ampluā spēlētāju. Taču rezultativitātes rekords ir uzbrucēja „īpašumā”. Vēl relatīvi nesen divas salīdzinoši labas sezonas MHC Martin (tagad – MHC Montfield (Martin)) aizvadīja uzbrucējs Guntis Džeriņš (dz. 1985.). Šīs sezonas diemžēl arī bija pēdējās viņa profesionālajā karjerā.

Latvijas hokejistu regulāro sezonu rezultativitātes rekordi Slovākijas ekstralīgā. TOP 3:

spēlētājs sezona klubs spēles punkti
1. u. Guntis Džeriņš 2007./2008. MHC Martin 54 17+22
2. a. Normunds Sējējs 2002./2003. Dukla Trenčín 54 6+20
3. a. Oļegs Sorokins 2000./2001. HC Slovan Bratislava 54 5+18

*

Latvijas hokejisti Čehijas un Slovākijas ekstralīgās (saskaņā ar publiski pieejamo statistikas lapu informāciju; iespējami labojumi):

sezona sk. Čeh. spēlētāji Čeh. ekstralīgā sk. Slovāk. spēlētāji Slovāk. ekstralīgā
1993./1994. 2 u. I.Pavlovs (HC Vítkovice); u. Znaroks (HC Vítkovice) 0
1994./1995. 1 u. J.Opuļskis (HC Vítkovice) 0
1995./1996. 1 a. G.Ceplis (HC Kometa Brno) 0
1996./1997. 1 a. N.Sējējs (HC Chemopetrol) 0
1997./1998. 0 0
1998./1999. 1 a. N.Sējējs (HC Becherovka Karlovy Vary) 0
1999./2000. 0 0
2000./2001. 1 a. N.Sējējs (HC Becherovka Karlovy Vary) 1 a. O.Sorokins (HC Slovan Bratislava)
2001./2002. 0 2 a. N.Sējējs (Dukla Trenčín); a.I.Bondarevs (HC Slovan Bratislava)
2002./2003. 0 1 a. N.Sējējs (Dukla Trenčín)
2003./2004. 0 1 a. N.Sējējs (Dukla Trenčín)
2004./2005. 1 v. E.Masaļskis (HC Energie Karlovy Vary; HC Dukla Jihlava) 0
2005./2006. 0 0
2006./2007. 6 a. J.Andersons (Vsetínská hokejová); u. Arm.Bērziņš (Vsetínská hokejová); u. L.Dārziņš (Vsetínská hokejová); a. G.Galviņš (Vsetínská hokejová); a. Māris Jass (HC Slavia Praha); u. J.Štāls (HC Oceláři Třinec) 5 a. K.Astašenko (HC Slovan Bratislava); u. M.Cipulis (HK Aquacity ŠKP Poprad); v. A.Irbe (HK Dynamax Oil Nitra); a. A.Jerofejevs (HK Aquacity ŠKP Poprad); a. A.Saviels (MsHK Žilina)
2007./2008. 5 a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); u. L.Dārziņš (HC Oceláři Třinec); a. A.Jerofejevs (HC Sparta Praha); a. J.Rēdlihs (HC Lasselsberger Plzeň); u. J.Štāls (HC Oceláři Třinec) 3 u. Arm.Bērziņš (HK Ardo Nitra); u. G.Džeriņš (MHC Martin); a. Māris Jass (HK Ardo Nitra)
2008./2009. 3 a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); a. A.Jerofejevs (HC Sparta Praha); a. J.Rēdlihs (HC Lasselsberger Plzeň) 1 u. G.Džeriņš (MHC Martin)
2009./2010. 3 a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); u. K.Saulietis (HC Benzina Litvínov); a. A.Tribuncovs (HC Energie Karlovy Vary) 2 a. Māris Jass (HC Nitra); a. M.Širokovs (HC Nitra)
2010./2011. 1 u. A.Širokovs (HC Kometa Brno) 1 a. Māris Jass (HK 36 Skalica)
2011./2012. 0 2 a. Māris Jass (HC Slovan Bratislava); a. A.Jerofejevs (HC Slovan Bratislava)

*

P.P.S. Tabulā norādītie nav vienīgie Latvijas hokejisti, kas spēlējuši Čehijā un Slovākijā. Tabulā iekļauti abu valstu stiprāko līgu spēlētāji, bet nav iekļauti, piemēram, Čehijas 1. līgā, Čehijas 2. līgā un Čehijas U līgās spēlējušie. Piemēram, 2011./2012. g. sezonā Čehijas 1. līgā uzspēlēja Edgars Apelis, Artūrs Birstiņš, Krišs Grundmanis, Edgars Lūsiņš, Agris Saviels, Čehijas 2. līgā – Edgars Apelis un Aleksandrs Baburins.

[Fotoattēlā: HC Slovan Bratislava vīri aptausta Slovākijas čempionu kausu. Foto avots: hcslovan.sk.]

Posted in hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

“vēstule Znarokam”. Norvēģijas turnīra secinājumi

Posted by petrovich27 uz 2011/02/14

no Lērenskūgas Latvijas izlases puiši mājās atveda Euro Ice Hockey Challenge 2011 Norvēģijas turnīra uzvarētāju kausu, bet treneris Leonīds Beresņevs – novērojumu un secinājumu “blociņu”, kura atreferējums jāsniedz galvenajam trenerim Oļegam Znarokam. cik daudz Beresņevs būs pastāstījis un Znaroks būs saklausījis, redzēsim Latvijas izlases pārbaudes spēlēs, kas notiks tuvāk pasaules čempionātam. katrā gadījumā Latvijas izlases Norvēģijas versija, ņemot vērā tās jaunumu un “eksperimentālumu”, ir varējusi nostartēt vērā ņemami.

top jauni līderi?

likumsakarīgi, ka saspēlētākie no uzbrucēju trijniekiem izskatījās tieši Dinamo “strēlnieki”: Bukarts – A.Džeriņš – Meija. šo uzbrucēju saprašanās, kas šosezon bija kopta Dinamo ceturtajā virknējumā, nav zudusi, lai arī puiši kādu brīdi ir izkomplektēti pa dažādām komandām: Gints Meija devies uz fārmklubu – Liepājas Metalurgu; Roberts Bukarts palīdz jauniešu vienībai HK Rīga; Andris Džeriņš, konkurē uz vietu Dinamo sastāvā, ik pa brīdim aizstājot satraumētos. taču Lērenskūgā puiši “ieskrējās”, kļuva par komandas līderiem, negrieza ceļu agresīvākajiem pretiniekiem un galu galā kļuva par rezultatīvākajiem gan Latvijas izlases sastāvā, gan visā turnīrā kopumā. par šo puišu klātbūtni Latvijas izlases sastāvā pavasarī jābūt vismazāk jautājumu. varbūt kāds arī Dinamo treneriem atgādinās, ka šāds uzbrukuma trijnieks ir.

turnīra gaitā pamazām sapurinājās arī “somu” trijnieks: Saulietis – Bērziņš – Štāls. Hēmenlinnas HPK vīri Kaspars Saulietis un Armands Bērziņš pamazām sāka saprasties ar dinamieti Juri Štālu, parādījās arī no šī trijnieka gaidītā rezultativitāte. skaidrs, ka šie vīri kopā ar Andra Džeriņa trio no šī turnīra uzbrucēju sastāva būs tie, kuru izredzes iekļūt Latvijas izlases pamatsastāvā tiek vērtētas visaugstāk. konkrētais personu “apjoms” būs atkarīgs no tādiem faktoriem, kā LHF spēja vienoties ar konkrētajiem dinamiešiem, citu izlases kandidātu veselības stāvoklis un, protams, pašu pretendentu fiziskā kondīcija.

kopējo ainavu “nebojāja” arī Liepājas trio: Bajaruns – Pavlovs – Zeltiņš. “varoņdarbus” liepājnieki neuzrādīja, un jādomā, ka tie no Liepājas trijnieka netika gaidīti. taču savu artavu Liepājas Metalurga vīri izlases sniegumā ieguldīja. Lauris Bajaruns bija vienīgais no Latvijas izlases, kas prata iemest Ukrainas izlases vārtos. tiesa, partneris, kas viņam “pienesa” lielisku piespēli, bija no citas maiņas – Gints Meija. savukārt, Toms Zeltiņš apliecināja, ka ir gatavs cīnīties arī ar nomestiem cimdiem.

pie mazāka spēles apjoma tika “rotējošās maiņas” uzbrucēji ar Jāni Straupi centrā. Straupe atšķirībā no saviem partneriem spēlēja visās 3 spēlēs un, lai arī pie rezultativitātes punktiem netika, demonstrēja slavējamu aktivitāti un neatlaidību. pārējie trijnieka biedri – Ronalds Ķēniņš, Gunārs Skvorcovs, Elvis Želubovskis – mainījās, katrs tiekot šajā turnīrā “pie teikšanas” 2 spēlēs. iespējams, kādu no nosauktajiem Straupes “četrinieka” puišiem vēl šosezon redzēsim kādā no izlases pārbaudes spēlēm, taču jādomā, ka viņiem viss vēl priekšā. ko arī apliecina puišu gadi.

dažādi atradumi aizsardzībā

Latvijas izlases sastāva komplektācijā pavasarī “satilps” pilnībā vai gandrīz pilnībā Norvēģijas komplekta pirmie divi aizsargu pāri: Māris Jass – Jānis Andersons; Georgijs Pujacs – Maksims Širokovs. satilpšana sastāvā būs atkarīga no tā, kādas būs fiziskās varēšanas un vēlmes izlases sastāvā spēlēt Dinamo pamat-aizsargiem, kā arī – cik ilgi play off-i gaidāmi Latvijas “ziemeļamerikāņiem”.

daudziem izlases “sekotājiem” bija atradums trešais aizsargu virknējums: Sergejs Durdins – Alberts Iliško. ja S.Durdins karstākajiem līdzjutējiem šosezon ir atrodams uz Latvijas Virslīgas un Rīgas čempionāta (RAMH = Rīgas Atklātās meistarsacīkstes hokejā) ledus, tad Zviedrijā nu jau gadiem spēlējošais Alberts Iliško (dz. 1990.) daudziem bija “jaunatklājums”. Skandināvijas valstīs un ne tikai ir atrodami jaunie Latvijas hokejisti, kas ir “prom no treneru acīm” un var kļūt par pozitīviem “atklājumiem”.

mazāk pie spēlēšanas tika mazāk pieredzējušais no HK Rīga “iesaukto” aizsargu pāris: Mārtiņš Porejs – Mārtiņš Jakovļevs. izlases gaisu “ir apostījuši” un tāpat kā Alberts Iliško arī abi Mārtiņi ir uzlūkojami izlases perspektīvā, shēmojot “paaudžu maiņu”. taču vēl šīs sezonas pārbaudes spēlēs kādu spēlētāju no Norvēģijas versijas 3. un 4. aizsargu pāriem varētu redzēt. savukārt no pārbaudes spēlēm ceļš uz izlasi ir tuvāk, nekā tajās nepiedaloties.

Muštukovs vs. Lūsiņš?

vārtsargu sniegums ir tas, kuru treneriem vērtēt nenāksies viegli. ar stastiku būs krietni par maz, jo Ervīns Muštukovs un Edgars Lūsiņš vārtus sargāja ļoti pat atšķirīgās spēlēs. Muštukovs labākā spēlētāja titulu nopelnīja turnīra pirmajā spēlē (pret Ukrainu), kad Latvijas komanda vēl “modās” un bija patālu no ideālā snieguma. savukārt Lūsiņam bija jācīnās tajās spēlēs, kur Latvijas valstsvienība bija pamodusies un atļāvās diktēt noteikumus. zinātāji prognozē, ka uz čempionātu paredzēts ceļot tikai vienam no viņiem, paredzot “drošas vietas” Edgaram Masaļskim un Mārtiņam Raitumam, kuri šajā turnīrā nepiedalījās. daži hokeja apskatnieki jau ir nosecinājuši, ka “duelī” viennozīmīgi uzvarējis Lūsiņš. taču ir augsta iespējamība, ka abi vārtsargi būs vēl redzami šosezon pārabudes spēlēs Latvijas izlases vārtos. “duelis” ar turpinājumu…

Euro Ice Hockey Challenge 2011 Norvēģijas turnīra beigu tabula (2011. g. februāris):

vieta izlase sp. punkti vārti SM
1. Latvija 3 6 13-7 76
2. Itālija 3 6 8-11 86
3. Ukraina 3 5 4-4 38
4. Norvēģija 3 1 7-10 101
           

Latvijas izlases paredzētās spēles Euro Ice Hockey Challenge turnīrā Norvēģijā (2011. g. februāris):

  • 10. februārī pret Ukrainas izlasi / 1:2
  • 11. februārī pret Itālijas izlasi / 7:1
  • 12. februārī pret Norvēģijas izlasi / 5:4
Euro Ice Hockey Challenge 2011 Norvēģijas turnīra rezultatīvākie spēlētāji, ņemot vērā visu 4 izlašu sniegumu (2011. g. februāris):
 
vieta  spēlētājs spēles vārti piesp. punkti +/-
1. Gints Meija 3 1 5 6 +4
2. Roberts Bukarts 3 3 2 5 +4
  Andris Džeriņš 3 3 2 5 +4
4. Kaspars Saulietis 3 3 1 4 +2
5.  Armands Bērziņš 3 0 4 4 +4
             

Latvijas izlases hokejistu “cipari” Euro Ice Hockey Challenge 2011 Norvēģijas turnīrā (2011. g. februārī):

spēlētājs dz.g. spēles punkti +/- SM
UZBRUCĒJI          
Gints Meija 1987. 3 1+5 +4 2
Roberts Bukarts 1990. 3 3+2 +4 8
Andris Džeriņš 1988. 3 3+2 +4 2
Kaspars Saulietis 1987. 3 3+1 +2 6
Armands Bērziņš 1983. 3 0+4 +4 8
Juris Štāls 1982. 3 1+2 +2 2
Lauris Bajaruns 1989. 3 1+0 +1 2
Ronalds Ķēniņš 1991. 2 0 0 0
Gunārs Skvorcovs 1990. 2 0 0 0
Elvis Želubovskis 1986. 2 0 0 2
Vitālijs Pavlovs 1989. 3 0 0 0
Jānis Straupe 1989. 3 0 0 0
Toms Zeltiņš 1986. 3 0 0 4
AIZSARGI          
Maksims Širokovs 1982. 3 0+1 +4 22
Georgijs Pujacs C 1981. 3 0+3 +3 0
Jānis Andersons 1986. 3 1+1 +3 0
Māris Jass 1985. 3 0+2 +3 8
Sergejs Durdins 1980. 3 0+1 +2 4
Mārtiņš Jakovļevs 1991. 3 0 0 0
Mārtiņš Porejs 1991. 3 0 0 0
Alberts Iliško 1990. 3 0+1 -1 4
VĀRTSARGI sp. sp. laiks uzv./ zaud. vid. sp. %
Edgars Lūsiņš (1984.) 2 119:57 2:0 2.50 90,6
Ervīns Muštukovs (1984.) 1 59:40 0:1 2.01 93,9
           

Latvijas izlases sastāvs pret Ukrainas izlasi (1:2; 2011-02-10). uzbrucēji: Saulietis – Bērziņš – Štāls; Bukarts – A.Džeriņš – Meija; Želubovskis – J.Straupe – Skvorcovs; Bajaruns – Pavlovs – Zeltiņš. aizsargi: M.Širokovs – Pujacs; Māris Jass – Andersons; Iliško – Durdins; Jakovļevs – Porejs. vārtos: Muštukovs.

Latvijas izlases sastāvs pret Itālijas izlasi (7:1; 2011-02-11). uzbrucēji: Bukarts – A.Džeriņš – Meija; Saulietis – Bērziņš – Štāls; Bajaruns – Pavlovs – Zeltiņš; Ķēniņš – J.Straupe – Skvorcovs. aizsargi: Māris Jass – Andersons; M.Širokovs – Pujacs; ; Iliško – Durdins; Jakovļevs – Porejs. vārtos: Lūsiņš.

Latvijas izlases sastāvs pret Norvēģijas izlasi (5:4; 2011-02-12). uzbrucēji: Bukarts – A.Džeriņš – Meija; Saulietis – Bērziņš – Štāls; Bajaruns – Pavlovs – Zeltiņš; Ķēniņš – J.Straupe – Želubovskis. aizsargi: Māris Jass – Andersons; M.Širokovs – Pujacs; ; Iliško – Durdins; Jakovļevs – Porejs. vārtos: Lūsiņš.

izziņām & lasāmvielai:

  • Euro Ice Hockey Challenge turnīru mājaslapa – eihc.eu
  • Latvijas izlases spēles pret Norvēģijas izlasi (2011-02-12) video – lhf.lv, sportacentrs.com
  • Latvijas izlases spēlētāju statistika turnīrā – eihc.eu
[attēlā Latvijas izlases kapteinis šajā turnīrā Georgijs Pujacs pēc turnīra uzvarētāju kausa saņemšanas 2011. gada 12. februārī. foto: Hildrup Photo; avots: lhf.lv.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

Latvijas otrā izlase briest Norvēģijai & Dinamo brīvdienas

Posted by petrovich27 uz 2011/02/06

Dinamo brīvdienas, kas iegadījušās Eiropas čempionātu februāra “loga” ietvaros, ātri pienākušas noslēgumam. lai arī nākamā spēle ir paredzēta tikai 16. februārī pret Salavat Julajev, dinamieši “pūsties” beigšot jau svētdien (6. februārī), kad paredzēta treniņu atsākšanās. dažiem Dinamo vīriem arī brīvdienu programma bija uz ledus. runa ir par Sandi Ozoliņu un Lauri Dārziņu, kuri sestdien (5. februārī) uzspēlēja KHL All Stars svētkos. savukārt, vēl dažiem dinamiešiem gatavošanās KHL čempionāta atlikušajai daļai paredzēta savu valstu izlašu krāsās. Tomašs Surovijs ir “iesaukts” Slovākijas izlasē dalībai Slovakia Cup 2011 turnīrā, bet virkne citu Dinamo vīru – Latvijas izlasē spēlēšanai Euro Ice Hockey Challenge turnīrā Norvēģijā.

“Norvēģijas komplekts”

labā ziņa Latvijas hokeja sekotājiem ir tā, ka pēc ilgāka pārtraukuma “uz kājām” ir Latvijas otrā izlase. šis fakts no izlases veselīgas komplektēšanas viedokļa ir vairāk nekā apsveicams, jo ļauj izlases kontekstā izvērtēt plašāku kandidātu loku. nevis “kā parasti” gadījumos, kad izlasē iekļaujas Dinamo lielākā daļa, mazliet leģionāru un “vietu vairs nav”. bet Euro Ice Hockey Challenge turnīrā, kura norise paredzēta no 10. līdz 12. februārim Oslo “pievārtē” – Lērenskūgā (Lørenskog), viss būs savādāk! turnīra ietvaros Latvijas krāsās pret Itālijas, Norvēģijas un Ukrainas valstsvienībām uzspēlēs “paplašinātais sastāvs”.

šoreiz no Dinamo sistēmas, ieskaitot HK Rīga, Latvijas izlasē ir nosaukti 8 puiši. tie: kuri Dinamo sastāvā tiek biežāk rotēti un ne vienmēr ietilpst pamatsastāvā; kuri pēdējā laikā pastiprina fārmkluba un jauniešu komandas ierindu; kā arī divi HK Rīga aizsargi – Mārtiņš Jakovļevs un Mārtiņš Porejs, kuri Dinamo oficiālajās spēlēs nav ne reizi piedalījušies.

labā ziņa arī saskatāma Latvijas izlases “jaunībā”. Latvijas Hokeja federācijas nosauktajā sastāvā ir iekļauti pa 3 spēlētājiem, kas dzimuši 1991. gadā (tātad juniori), 1990. un 1989. gadā. 19 – 22 gadīgie hokejisti ir tie, kurus “lielajā izlasē” sanāk redzēt retāk nekā pieredzējušākos hokejistus.

sliktā ziņa ir tā, ka Latvijas pirmās izlases treneri Oļegs Znaroks un Harijas Vītoliņš šo izlases “komplektu” uz Norvēģiju “nevedīs” un attiecīgi nevarēs klātienē vērot puišu sniegumu. izlasi paredzēts “pavadīt” Leonīdam Beresņevam, kura viedoklī un vērojumos, cerams, ieklausīsies arī Znaroks & Vītoliņš. nenoliedzami vērtīgs apstāklis ir tāds, ka Beresņevs būšot Znaroka asistents 2011. gada pasaules čempionātā.

Latvijas izlases paredzētās spēles Euro Ice Hockey Challenge turnīrā Norvēģijā (2011. g. februāris):

  • 10. februārī pret Ukrainas izlasi
  • 11. februārī pret Itālijas izlasi
  • 12. februārī pret Norvēģijas izlasi

LHF nosauktais Latvijas izlases sastāvs dalībai Euro Ice Hockey Challenge turnīrā 2011. g. februārī:

  spēlētāji dz.g. klubs 2010./2011. līga
  UZBRUCĒJI      
U Lauris Bajaruns 1989. Liepājas Metalurgs Baltkr. ekstralīga
U Armands Bērziņš 1983. HPK SM-liiga (Somijas 1.)
U Roberts Bukarts 1990. Dinamo (Rīga) KHL
      HK Rīga MHL
U Andris Džeriņš 1988. Dinamo (Rīga) KHL
U Ronalds Ķēniņš 1991. GC Küsnacht Lions NLB (Šveices 2.);
      GCK Lions U20 Elite Jr. A (Šveices Jun. 1.)
U Gints Meija 1987. Dinamo (Rīga) KHL
      Liepājas Metalurgs Baltkr. ekstralīga
U Vitālijs Pavlovs 1989. Liepājas Metalurgs Baltkr. ekstralīga
U Kaspars Saulietis 1987. HPK SM-liiga (Somijas 1.)
U Gunārs Skvorcovs 1990. Liepājas Metalurgs Baltkr. ekstralīga
U Jānis Straupe 1989. Montpellier Vipers Division 1 (Francijas 2.)
      HeKi Mestis (Somijas 2.)
U Juris Štāls 1982. Dinamo (Rīga) KHL
      Liepājas Metalurgs Baltkr. ekstralīga
U Toms Zeltiņš 1986. Liepājas Metalurgs Baltkr. ekstralīga
U Elvis Želubovskis 1986. LHC Les Lions [arī Lyon] Division 2 (Francijas 3.)
  AIZSARGI      
A Jānis Andersons 1986. Dinamo (Rīga) KHL
      Liepājas Metalurgs Baltkr. ekstralīga
A Sergejs Durdins 1980. HK Ozolnieki / Monarch Latvijas Virslīga
      SK Rīga – 18 RAMH (Rīgas čempionāts)
A Alberts Iliško 1990. Nynäshamns IF Division 1 (Zviedrijas 3.)
      Nynäshamns IF J20 J20 Elit (Zviedrijas U-20 2.)
A Mārtiņš Jakovļevs 1991. HK Rīga MHL
A Māris Jass 1985. Ņeftehimik KHL
      HK 36 Skalica Slovnaft Extraliga (Slovak. 1.)
A Mārtiņš Porejs 1991. HK Rīga MHL
A Georgijs Pujacs 1981. Sibir KHL
A Maksims Širokovs 1982. Karlskrona HK Division 1 (Zviedrijas 3.)
  VĀRTSARGI      
V Edgars Lūsiņš 1984. Dinamo (Rīga) KHL
V Ervīns Muštukovs 1984. Sheffield Steelers EIHL (Lielbr. 1.)
         

P.S. “neiekļautie”. kā dažādiem preses izdevumiem vēl pirms otrās izlases sastāva oficiālās “izsludināšanas” minēja Latvijas izlases ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks, tad braucienā uz Norvēģiju bija nodoms paņemt Robertu Jekimovu, Jāni Kalniņu, Sergeju Pečuru, Mārtiņu Raitumu, Krišjāni Rēdlihu, Agri Savielu, Alekseju Širokovu. taču dažādu iemeslu dēļ šie vīri sastāvā nav iekļauti.

izziņām & lasāmvielai:

  • LHF nosauc sastāvu dalībai Euro Ice Hockey Challenge turnīrā – lhf.lv
  • Euro Ice Hockey Challenge turnīru web lapa – eihc.eu
  • Latvijas izlases ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks par izlases sastāvu turnīrā (pirms oficiālās izziņošanas) – la.lv, diena.lv
  • Lauris Dārziņš KHL zvaigžņu spēlē gūst vārtus; spēles protokols – khl.ru
  • dinamieši nosaukti KHL zvaigžņu spēles sastāvā – khl.ru (Sandis Ozoliņš; Lauris Dārziņš)

[Leonīda Beresņeva foto avots: lhf.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL, MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Latvijas izlase pret Franciju „iztausta” sastāvu

Posted by petrovich27 uz 2010/04/24

no LHF 6. aprīlī izsludinātā Latvijas izlases kandidātu saraksta „nestabilākā” izrādījusies aizsardzības līnija, kurā jau tāpat nebija iekļauti iepriekš veselības problēmas ieziņojušie Rodrigo Laviņš un Kārlis Skrastiņš. taču arī deklarētajā sarakstā, vismaz pirms un uz pārbaudes spēlēm ar Franciju konstatēti iztrūkumi – Oļegs Sorokins no izlases aizgājis, Krišjānis Rēdlihs kopj veselību, bet Oskars Bārtulis un Artūrs Kulda turpina cīņas Ziemeļamerikas līgās. aizsargu deficīta apstākļos kā izlases kandidāti, vismaz uz pārbaudes spēlēm, ir uzaicināti Čehijā sezonu aizvadījušie aizsargi Māris Jass un Maksims Širokovs.

pirmās divas izlases pārbaudes „procedūras” izlases kandidāti ir izveikuši pret Franciju. „analīzes” uzrāda 4:1 (21. aprīlī) un 2:0 (22. aprīlī). pirmajā spēlē treneri varēja pārliecināties, ka pirmais virknējums (Ņiživijs – Vasiļjevs – Cipulis) tiešām ir pirmais. 3 vārtus no 4 organizēja tieši šis trio, kur atbilstoši: Mārtiņam Cipulim 2+0; Herbertam Vasiļejvam 1+1; Aleksandram Ņiživijam 0+3. šie vīri atrādījās un otrajā spēlē nepiedalījās, dodot uzspēlēt pārējiem un ļaujot selekcionēt tos vīrus, kuriem dalība pasaules čempionātā vēl nav simtprocentīgi garantēta. tas arī ir iemesls, kāpēc Edgars Masaļskis spēlēja pirmajā „draudzībniekā” pret Franciju, bet otrajā vārtos stājās Mārtiņš Raitums. jāpiebilt, ka Raitums „nostāvēja” sausā. lai arī Francijas uzbrukums 22. aprīlī nebija pasaulē bīstamākais, tomēr darba vārtsargam netrūka. attiecīgi Raitums ir spēris “platu soli” uz vārtu “otrā numura” vietu izlasē. vēl jāpietestē Edgars Lūsiņš un Nauris Enkuzens, tad būs skaidrība par vārtsargu „komplektu” un secību pasaules čempionātā. atgādinājumam: brauks 3 vārtsargi.

franču pārbaudē kopumā pa abām spēlēm sevi centīgi uzrādīja „jaunā gvarde” – Roberts Bukarts (pa abām spēlēm 1+0), Andris Džeriņš (pa abām 1+0), Roberts Jekimovs (pa abām 0+1), Gints Meija (pa abām 0+1), Sergejs Pečura (vienā 0+1). aizsardzības „tipa” aizsargam neraksturīgi rezultatīvs bija Jēkabs Rēdlihs (pa abām spēlēm 0+2). viens vārtu guvums arī Mārtiņa Karsuma kontā. visādi citādi – normālas pārbaudes spēles, kurās rezultāts nebūt nav svarīgākais.

LHF publiskotais Latvijas izlases kandidātu saraksts + papildinājums (Māris Jass un Maksims Širokovs):

ampluā   spēlētājs dz.g.   statuss
V   Nauris Enkuzens  1989.   ir izlases rīcībā
V   Edgars Lūsiņš 1984.   ir izlases rīcībā
V   Edgars Masaļskis 1980.   sargāja 1. spēlē
V   Mārtiņš Raitums 1985.   sargāja 2. spēlē („sauss”)
A   Jānis Andersons 1986.   “pārbaudījās” pret Franciju
A   Guntis Galviņš 1986.   “pārbaudījās” pret Franciju
A   Oskars Cibuļskis 1988.   “pārbaudījās” pret Franciju
A   Māris Jass 1985.   “pārbaudījās” pret Franciju
A   Aleksandrs Jerofejevs 1984.   “pārbaudījās” pret Franciju
A   Georgijs Pujacs 1981.   “pārbaudījās” pret Franciju
A   Jēkabs Rēdlihs 1982.   2 pārbaudes spēlēs 0+2 punktu
A   Krišjānis Rēdlihs 1981.   veselības problēmas
A   Arvīds Reķis 1979.   pievienošoties izlasei drīzumā
A   Oļegs Sorokins 1974.   no izlases aizgājis
A   Kristaps Sotnieks 1987.   “pārbaudījās” pret Franciju
A   Maksims Širokovs 1982.   “pārbaudījās” pret Franciju
A   Oskars Bārtulis 1987.   vēl Philadelphia Flyers rīcībā
A   Artūrs Kulda 1988.   vēl Chicago Wolves rīcībā
U   Ģirts Ankipāns 1975.   veselības problēmas
U   Armands Bērziņš 1983.   “pārbaudījās” pret Franciju
U   Viktors Bļinovs 1981.   veselības problēmas
U   Roberts Bukarts 1990.   2 pārbaudes spēlēs 1+0 punktu
U   Ronalds Cinks 1990.   bija 2. spēles pieteikumā, bet laukumā, šķiet, nedevās
U   Mārtiņš Cipulis 1980.   1 pārbaudes spēlē 2+0 punktu
U   Lauris Dārziņš 1985.   “pārbaudījās” pret Franciju
U   Kaspars Daugaviņš 1988.   ieradies izlases rīcībā
U   Andris Džeriņš 1988.   2 pārbaudes spēlēs 1+0 punktu
U   Roberts Jekimovs 1989.   2 pārbaudes spēlēs 0+1 punktu
U   Mārtiņš Karsums 1986.   2 pārbaudes spēlēs 1+0 punktu
U   Gints Meija 1987.   2 pārbaudes spēlēs 0+1 punktu
U   Aleksandrs Ņiživijs 1976.   1 pārbaudes spēlē 0+3 punktu
U   Sergejs Pečura 1987.   1 pārbaudes spēlē 0+1 punktu
U   Miķelis Rēdlihs 1984.   “pārbaudījās” pret Franciju
U   Kaspars Saulietis 1987.   “pārbaudījās” pret Franciju
U   Jānis Sprukts 1982.   “pārbaudījās” pret Franciju
U   Aleksejs Širokovs 1981.   “pārbaudījās” pret Franciju
U   Juris Štāls 1982.   esot ceļā uz izlasi, gaidāms 2010-04-25
U   Herberts Vasiļjevs 1976.   1 pārbaudes spēlē 1+1 punktu
U   Elvis Želubovskis 1986.   “pārbaudījās” pret Franciju
           

informācija vēl:

  • 21. aprīļa spēles kopsavilkums un protokols – lhf.lv
  • 22. aprīļa spēles kopsavilkums un protokols – lhf.lv
  • Latvijas izlases ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks par otro spēli pret Franciju un par “gaidāmajiem” izlases kandidātiem – sportacentrs.com
  • 21. aprīļa spēles foto – tribine.lv, icebox.lv, diena.lv
  • 22. aprīļa spēles foto – icebox.lv, diena.lv
  • Krišjānim Rēdliham 2010. gada pasaules čempionāts būšot jāizlaiž – diena.lv
  • Kaspars Daugaviņš ieradies Rīgā – diena.lv

[Latvijas izlases puiši pirmajā no divām pārbaudes spēlēm pret Francijas izlasi, 2010. gada 21. aprīlī; foto autors ir Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , | 12 Comments »