Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Louisiana IceGators’

Gudļevskis. ECHL. Varianti?

Posted by petrovich27 uz 2013/10/09

Gudlevskis_prb_sp+Lightning_vs_Blues_2013_sept_lightning_nhl_com_N2_VERSKad īsi pirms NHL sezonas starta Kristeru Gudļevski pārcēla no Tampa Bay Lightning treniņnometnes uz Ziemeļamerikas trešā ranga līgas ECHL klubu, iedunējās trauksmes zvani. Kā tad tā?! Tas viss pēc tāda pēkšņa un strauja karjeras uzrāviena – vērā ņemamas debijas pasaules čempionātā, NHL drafta un veiksmīgas dalības Lightning nometnēs…

Acīmredzot vairumu 21 gadus vecā latviešu hokejista gaitu sekotājus sabiedējis ECHL raksturojums kā ‘ASV trešā ranga līga’. Iespējams, ka daļa “karsēju” jau pēc vienas pārbaudes spēles ar 34 minūtēm spēles laika bija Gudļevskim “rezervējuši” vietu Tampa Bay Lightning pamatsastāvā. Bet – visam sava secība.

Kas tas tāds ECHL?

East Coast Hockey League – Austrumkrasta hokeja līga, kas patiesībā sen vairs nav tikai ASV Austrumkrasta jeb Atlantijas okeāna piekrastes līga, izveidojās 1988. gadā. Savu atbilstību nosaukumam tā pazaudēja pēc 14 gadiem – 2002. gadā, kad faktiski sevī uzsūca WCHL (West Coast Hockey League) klubus. Tā sanāk, ka ne tikai Kalifornija, bet arī, piemēram, Aļaska – paliela izmēra pussala starp Kluso un Ziemeļu Ledus okeāniem – skaitās “Austrumkrasts”.

Tagad līga vieno 22 klubus, kas izmētāti pa Savienoto Valstu teritoriju. Tiktāl ģeogrāfija, bet visādi citādi – ECHL ir NHL fārmlīga uzreiz aiz AHL. Attiecīgi Florida Everblades, uz kurieni nosūtīts Kristers Gudļevskis, ir viens no Tampa Bay Lightning fārmklubiem. Turklāt Everblades ir ne tikai Lightning, bet arī cita NHL kluba – Carolina Hurricanes – fārms. “Pa ceļam” uz augšu Tampas virzienā vēl ir AHL klubs Syracuse Crunch, kas tad uzskatāms par nākamo pakāpienu virs ECHL vienības.

Vai ECHL ir katastrofa?

Šajā gadījumā par jebkādu daiļrunību efektīgāk būtu iepazīties ar nelielu “radurakstu” kopsavilkumu. Proti – trešdaļa (33.9%) no visiem šobrīd NHL komandu pieteikumos esošajiem vārtsargiem savu karjeru uz hokeja virsotnēm un NHL ir vadījuši caur ECHL klubiem. Kas ilgāku laiku, kas – īsāku, bet 21 aktuālais NHL vārtsargs (no 62) ir “kritis dubļos” ECHL-ā. Īstenībā nav ne dubļu, ne kauna, bet normāls secīgs process. Jā, iespējams, vēl nesen daudzus miljonus vērtā Iļjas Brizgalova pārcelšanās uz ECHL izskatās pēc totāla soļa atpakaļ. Taču karjeras sākumā un dažādos starpposmos ECHL ir cīnījušies īsti NHL vārtsargi, ne tikai otrie un trešie numuri.

Piemēram, 2012. gada Stenlija kausa ieguvējs un šī paša kausa izcīņas vērtīgākais spēlētājs Džonatans Kvīks (Jonathan Quick) Losandželosā. Arī Dženningsa balvas, tādu NHL-ā dod vārtsargiem, laureāts Jaroslavs Halaks (Jaroslav Halak), kas tagad Sentluisā. Arī pasaules čempions un Čehijas gada spēlētājs Tomāšs Vokūns (Tomáš Vokoun) Pitsburgā, hokeja miljonāri Maiks Smits (Mike Smith), Devans Dubniks (Devan Dubnyk) – attiecīgi no Fīniksas “koijotiem” un Edmonton Oilers.

ECHL kā Latvijas vārtsargu “kalve”

Der atcerēties, ECHL “dzirnavām” cauri gājuši arī citi Latvijas izlases vārtsargi, kuri savā karjerā var palepoties ar vērā ņemamiem sasniegumiem un NHL “ieņemšanu” – Artūrs Irbe un Pēteris Skudra. Ja Irbe ECHL nonāca savas hokejista karjeras “rudenī”, noslēdzot savas gaitas Ziemeļamerikā kā sportistam, tad Skudra pa ECHL cīnījās savas profesionālās karjeras pašā sākumā. Starp citu, arī vārtsargi Sergejs Naumovs un Ervīns Muštukovs ir uzspēlējuši ECHL.

Latvijas vārtsargi un viņu statistika ECHL čempionātā:

vārtsargs

dz.

sezona

ECHL klubs

sp.

GAA

atv %

izslēgšanas spēlēs

 

Artūrs Irbe 1967. 2003./2004. Johnstown Chiefs 14 2.13 92.&%
Ervīns Muštukovs 1984. 2006./2007. Toledo Storm 16 2.83 92.2% 1 sp. GAA 4.00, 92.0%
2007./2008. Elmira Jackals 14 2.66 91.3%
Sergejs Naumovs 1969. 2000./2001. Greensboro Generals 31 3.23 91.0%
Pēteris Skudra 1973. 1994./1995. Greensboro Monarchs 33 4.20 86.9% 6 sp. GAA 4.92, 87.2%
  1995./1996. Erie Panthers 12 4.14 87.1%
  Johnstown Chiefs 30 3.55 90.8%
  1996./1997. Johnstown Chiefs 4 3.30 91.0%

*

P.S.

Kopumā līdz ECHL oficiālajām spēlēm ir bijuši “aizklīduši” vismaz 24 Latvijas hokejisti, no kuriem 20 vīri ir bijuši Latvijas izlases sastāvā pieaugušo pasaules čempionātos vai olimpiskajās spēlēs.

Latvijas laukuma spēlētāji un viņu rezultativitāte ECHL čempionātā (treknrakstā – Latvijas izlasē pasaules čempionātos un/vai olimpiskajās spēlēs spēlējušie; iespējamas korekcijas un papildinājumi):

spēlētājs

dz.

sezona

ECHL klubs

sp.

punkti

+/-

izslēgšanas spēlēs

 

UZBRUCĒJI
Armands Bērziņš 1983. 2003./2004. Louisiana IceGators 67 14+12 +1 3 sp. 0+0
  2004./2005. Wheeling Nailers 57 1+10 -10
Aigars Cipruss 1972. 1994./1995. Nashville Knights 53 26+43 -5
  1995./1996. Nashville Knights 49 26+50 ±0
Aleksandrs Čunčukovs 1971. 1994./1995. Raleigh IceCaps 32 7+18 -8
  Nashville Knights 29 11+25 -1 11 sp. 4+11
  1995./1996. Nashville Knights 55 20+31 +7
  1996./1997. Johnstown Chiefs 70 34+58 -3
Raitis Ivanāns 1979. 1999./2000. Pensacola Ice Pilots 59 3+7 +15 2 sp. 0+0
  2001./2002. Toledo Storm 16 2+2 +1
  Baton Rouge Kingfish 40 4+5 -19
Kristiāns Pelšs 1992. 2012./2013. Stockton Thunder 13 2+3 -6
Juris Štāls 1982. 2004./2005. Charlotte Checkers 59 19+11 +1
  2005./2006. Charlotte Checkers 66 18+27 -6 3 sp. 1+0
Jānis Tomans 1973. 1995./1996. Jacksonville Lizard Kings 32 17+18 +19 18 sp. 6+7
  1997./1998. Baton Rouge Kingfish 44 18+20 -1
  1998./1999. Tallahassee Tiger Sharks 14 1+3 -5
  2004./2005. Wheeling Nailers 3 0+0 ±0
Māris Ziediņš 1978. 2004./2005. Toledo Storm 55 16+17 -2
  Greenville Grrrowl 12 9+6 +4
  2005./2006. Stockton Thunder 57 17+23 -4
AIZSARGI
Aleksandrs Andrejevs 1979. 1999./2000. Mississipi Sea Wolves 21 1+2 +4
2002./2003. Greensboro Generals 43 0+5 -11 7 sp. 0+0
2003./2004. Greensboro Generals 51 1+3 -6
Kaspars Astašenko 1975. 1998./1999. Dayton Bombers 2 0+1 -3
Igors Bondarevs 1974. 1994./1995. Birmingham Bulls 3 0+1 +1
Krišs Grundmanis 1989. 2007./2008. Dayton Bombers 6 0+0 -4
Artūrs Kupaks 1973. 1994./1995. Greensboro Monarchs 63 14+30 +7 18 sp. 5+10
1996./1997. Toledo Storm 52 13+30

+9

1997./1998. Chesapeake Icebreakers 51 17+36 +15 3 sp. 1+3
1998./1999. Chesapeake Icebreakers 48 16+32 +6 8 sp. 2+2
Rodrigo Laviņš 1974. 1994./1995. Raleigh IceCats 25 2+7 -1
  Tallahassee Tiger Sharks 44 3+9 +10 11 sp. 0+3
  1995./1996. Tallahassee Tiger Sharks 52 10+14 +14 2 sp. 0+1
  1996./1997. Tallahassee Tiger Sharks 50 11+27 +5 1 sp. 0+0
Ronalds Ozoliņš 1973. 1995./1996. Jacksonville Lizard Kings 36 3+5 +6 15 sp. 1+2
1996./1997. Jacksonville Lizard Kings 50 1+8 -8
1997./1998. Jacksonville Lizard Kings 3 0+0 -2
Pee Dee Pride 33 0+3 -3 2 sp. 0+1
2000./2001. Baton Rouge Kingfish 62 2+9 -2 2 sp. 0+0
Jēkabs Rēdlihs 1982. 2006./2007. Dayton Bombers 7 0+1 -1
2007./2008. Elmira Jackals 21 0+4 +5
Arvīds Reķis 1979. 2000./2001. Peoria Rivermen 64 12+21 +19 14 sp. 6+3
  2001./2002. Peoria Rivermen 43 10+17 ±0
  2002./2003. Peoria Rivermen 57 4+19 +13 4 sp. 0+2
Agris Saviels 1982. 2002./2003. Reading Royals 8 1+0 -5
Oļegs Sorokins 1974. 1996./1997. Jacksonville Lizard Kings 2 0+0 -4
  Roanoke Express 3 0+1 ±0
Atvars Tribuncovs 1976. 1999./2000. Tallahassee Tiger Sharks 4 0+0 -3

* Statistikas precizējumi saskaņā ar hockeydb.com.

P.P.S. 2013. gada starpsezonā Kristers Gudļevskis Lightning sastāvā uzspēlēja vienā pārbaudes spēlē, aizvadot 34 minūtes. Statistika – GAA 1.76 un 92.9% atvairītu metienu.

[Fotoattēlā: Kristers Gudļevskis Tampa Bay Lightning pārbaudes spēlē pret St. Louis Blues 2013. gada septembrī. Foto avots: lightning.nhl.com.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

Kristaps Stiģis. Latviešu vārtsarga karjeras līkloči

Posted by petrovich27 uz 2012/10/10

Sava laika Latvijas U-18 un Latvijas U-20 izlašu „pirmais numurs” – vārtsargs Kristaps Stiģis šogad nolēma izmēģināt spēkus Norvēģijā. Bet pirms tam sportista gaitas meta dažādus līkločus. Par Kristapa Stiģa gaitām – Znaroka sadusmošanu, CV sūtīšanu Sējējam, ASV „neiekarošanu”, Kazahstānas naudu, vārtsarga attīstībai nepieciešamo spēles laiku.

TUVPLĀNĀ: Kristaps Stiģis

  • Dzimis 1987. gada 1. maijā
  • Ampluā: vārtsargs
  • „Figūra”: 186 cm; 82 kg
  • 2012./2013. g. sezonā IL Kråkene sastāvā Norvēģijas treša stipruma līgā – 2. divisjon
  • Iepriekšējās sezonas: Beibaris (Atirau) Kazahstānas Augstākajā līgā; Zemgale/JLSS; SMScredit.lv; Ozolnieki/Monarch; ASK Ogre; Liepājas Metalurgs; SK LSPA/Rīga (SK Rīga-20); Prizma
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2005./2006. g. U-20 pasaules čempionātā (PČ) elitē un 2004./2005., 2006./2007. g. sezonās U-20 PČ 1. divīzijā
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2004. un 2005. gada U-18 PČ 1. divīzijā
  • Pirmais treneris: Jānis Kupčs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Kā sākās Tavs ceļš uz hokeju? Kāds no ģimenes locekļiem aizveda, pats rāvies, citi iemesli? Kāpēc, piemēram, ne basketbols vai futbols?

Kristaps Stiģis: Hokejā sāku trenēties 5 gadu vecumā. Kāpēc – sportot un tieši hokejs?! Laikam tāpēc, ka bērnībā biju super-enerģisks, vecāki netika galā. Sākuma veda mani uz futbolu Daugavas stadionā, bet tur bija krieviski runājošs treneris un tajā laika es neko nesapratu krieviski; izdomājām ieiet turpat blakus Daugavas ledus hallē, un, hops, – Jānis Kupčs uzņem mana gada spēlētājus, un mēs izlēmām pamēģināt. Tā arī sakās šis pasākums.

Cik ātri saprati, ka Tava vieta ir vārtos? Piemēram, daži vārtsargi jau bērnībā nonākuši šajā postenī dēļ vājās slidotprasmes. Kas bija Tavā gadījumā?

Īstenība pat neatceros, cik gados sāku stāvēt vārtos, varbūt astoņu, apmēram ap to laiku. Nē, slidot mācēju, bet visu laiku līdu vārtos ar laukuma spēlētāja formu, jo mums nebija vārtsarga. Treneris teica, vai nevēlos stāties „kastē” un pamēģināt, un, protams, ka piekritu, jo viss jaunais ir interesants.

Citi puikas no rītiem ilgāk pagulēja, vakaros aizgāja patusēt, bet Tu ar ekipējuma somu uz halli, no halles. Kā atradi motivāciju nemest visu pie malas un baudīt dzīvi ar pilnu krūti?

Domāju, tur liels nopelns maniem vecākiem. Un otrs, tajā vecumā (14 un vairāk), kad galvā ballītes, treneris Kupčs dēļ manas neapmierinošās uzvedības Austrijas turnīrā aizliedza trenēties kopā ar komandu no janvāra līdz sezonas beigām, kaut arī biju pirmais vārtsargs. Piezvanīju Jurim Repam un pajautāju, vai nevar patrenēties ar viņiem, un viņš piedāvāja, lai nāku uz Prizmu 86. Pie gadu vecākiem motivācija bija tik liela, ka pilnīgi par neko citu negribējās domāt. Spēlēju kopā ar visiem grandiem – Mārtiņu Karsumu, Oskaru Bārtuli, Gunti Galviņu, Jāni Andersonu, Renāru Demiteru utt.

Jau salīdzinoši agri, 16 gadu vecumā, sāki regulāri spēlēt pieaugušo līmenī Latvijas čempionātā. Stāsta, ka vārtsargiem agra ieiešana pieaugušo hokejā esot vieglāka nekā laukuma spēlētājiem, kuri vēl fiziski nav pieauguši. Kā tad ir īstenībā? Cik viegli ir 16-17 gadu vecumā spēlēt pie lielajiem?

Es tā nedomāju, nav nemaz tik viegli; sākumā ļoti jutu, ka fiziski neesmu tik ātrs. Es domāju, ka labāk vārtsargam „iet” nesteidzoties ar savu vecum grupu; galvenais vārtsargam ir liela spēļu pieredze, bet pie večiem noteikti nebūs tāds spēles laiks kā pie savējiem.

Četru sezonu gaitā – līdz pat 2006./2007. – esi uzspēlējis piecos U pasaules čempionātos: divos U-18; trijos U-20 (viens bez spēlēm). Kurš no pasaules čempionātiem ir visvairāk palicis atmiņā? Ar ko un kāpēc?

Laikam jau pēdējais U-20 čempionāts (2006./2007. g. sezonā), kas notika Dānijā; palikām 2. vietā. Tajā čempī bijām labākie, vienkārši dāņiem paveicās. Bet īstenībā visi čempionāti ir bijuši īpaši, tie ir kā svētki. Vēl U-18 pasaules čempionātā Polijā palikām arī otrie; tas bija līdz tam brīdim augstākais sasniegums Latvijai!

Savā pēdējā U-20 sezonā (2006./2007.) uzspēlēji savā agrākajā SK LSPA/Rīga (SK Rīga-20) komandā un arī dažas spēles Liepājas Metalurgā (LM). Bet jau nākamajā sezonā spēlēji tikai Liepājā. Kas „vēju pilsētā” kļuva savādāk nekā Rīgā? Kā vērtē savu 1+ sezonas posmu Liepājā? Tā bija pareizā izvēle? Kāpēc jā/nē?

Pēc U-20 pasaules čempionāta vajadzēja kaut ko pamainīt. LM piedāvāju diezgan labu atalgojumu, un izlēmu braukt uz Liepāju. Znaroks bija nikns, jo biju pirmais vārtsargs LSPA. Tajā gadā mēs ar LSPA trijās spēlēs no četrām vinnējām Liepāju. Bet, kā jau teicu, vajadzēja kaut ko jaunu, kā arī atalgojums nospēlēja kaut kādu lomu. Liepājā cerēju uz lielāku spēles laiku, galvenais treneris solīja un solīja, bet nekā. Vārtsargam, ja grib augt, galvenais ir spēles laiks.

(Piebilde: Tolaik Oļegs Znaroks bija SK LSPA/Rīga (SK Rīga-20) vienības galvenais treneris.)

Jau iepriekš biji ticis pie atzinības U vecumā – U-18 pasaules čempionāta 1. divīzijas labākais vārtsargs pēc atvairīto metienu procenta (92,2%), Latvijas U-20 līgas labākais vārtsargs. Bet 2007./2008. gadā kļuvi arī par Latvijas „pieaugušo” čempionu. Ko Tev nozīmē šie tituli, atzinības? Vai arī nepievērs tiem nekādu uzmanību?

Visi ir svarīgi un ir patīkami, ja esi novērtēts vai arī esi labākais U-18 pasaules čempionātā pēc atvairītā procenta. Tas ceļ pašapziņu. Tie mazie ierakstiņi spēlē ļoti lielu lomu tavā statistikā, varbūt ne Latvijā, bet – ja gribi spēlēt kaut kur citur.

Statistikas uzskaites internetā Tev 2008. gadā pieraksta dalību inline hokeja aktivitātēs. Tagad Latvijā ir pat divas konkurējošas inline hokeja jumta organizācijas ar saviem turnīriem. Cik nopietna ir/bija šī aizraušanās? Varbūt ir doma vasarās pieslēgties „sausajam” ledus hokejam nopietnāk? Kāpēc jā/nē?

Tie bija vispār inline hokeja pirmsākumi Latvijā; turnīri notika auto stāvvietā Purvciemā. Tas bija prieka pēc; labs draugs piedāvāja, un es piekritu. Šogad – tiešām nē, bet nākamgad varbūt arī pamēģināšu.

Pēc tam uz vienu sezonu ietrāpīji Ogrē. Tā sezona (2008./2009.) Latvijai bija „liela” – četri klubi Baltkrievijas ekstralīgā, viena superkomanda Dinamo iestartējās KHL-ā. Tev ASK Ogre sastāvā sanāca uzspēlēt kā Baltkrievijas, tā Latvijas čempionātos. Kā vērtē šo sezonu kopumā? Ar ko Tev Ogres laiks palika atmiņā visvairāk?

Tajā gadā biju izlēmis doties uz Ameriku, parakstīju līgumu ECHL komandu, bet septembrī viņi paziņoja, ka tomēr nesanāks, jo parakstīja līgumu ar citu vārtsargu, kuram bija 4 spēļu pieredze NHL; tas bija vienīgais japānis NHL – Yutaka Fukufuji. Līdz novembrim gaidīju citus variantus no ASV, bet bija jau par vēlu. Decembra sākumā sāku trenēties ar Ogri. Tad nelielu sadzīves traumu janvāra sākumā dabūja Mārtiņš (Raitums), un sāku spēlēt. Pirmo spēli ar Gomel vinnējām 3:1, un maisam gals bija vaļā; visas 11 spēles nospēlēju pēc kārtas. Sāku arī Latvijas čempionāta play off, bet pirmajā spēlē guvu nelielu traumu un izlaidu visas spēles līdz finālam; pēc 0:2 sērijā Leonīds Beresņevs pienāca un teica: „Rīt stāvēsi Tu, jo mūsu slepenais ierocis vēl nav izšauts”. Biju šokā, jo nedaudz vēl sāpēja kāja; protams, ka neko neteicu un stājos vārtos! 4:2 vinnējām, nākamajā spēlē 2:1 uzvarējām; sērijā bija 2:2, likās – nu tik būs, bet tomēr sērijā zaudējām ar 2:4.

(Piebilde: 2008./2009. g. sezonā Leonīds Beresņevs bija ASK Ogre galvenais treneris.)

Jautājums: ASK Ogre sastāvā zināmā mērā nācās būt aiz Mārtiņa Raituma muguras. Baltkrievijas ekstralīgā Raitumam – 36 spēles, Tev – 11, Aleksejam Terentjevam no Igaunijas – 14. Tev gan lielāks spēles laiks par Terentjevu. Ir dažādi spriedumi par vārtsargu attiecībām komandā. Kā bija Tavā gadījumā Ogrē? Bijāt nīgri konkurenti?

Ar Mārtiņu bija ļoti labas attiecības, bet ar Terentjevu ļoti maz kontaktējos. Attiecībām starp vārtsargiem jābūt labām, jo mēs – vārtsargi – esam cita publika, mums jāturas kopā. Nu, protams, ka uz ledus, treniņos katrs par sevi, bet arī tad mēs aprunājam, ko un kāpēc vajadzēja darīt savādāk.

Kā attiecības ar kolēģiem „vārtu rāmī” ir veidojušās pirms un pēc Ogres?

Man ar visiem vārtsargiem ir labas.

Tev nereti gadījies būt kā „pirmajam”, tā „otrajam numuram”. Kāda ir principiāla atšķirība starp abiem posteņiem psiholoģiskā ziņā? Runā, ka ne visi „otrie” var būt „pirmie”, un otrādi – ne visi spēj būt „otrie”. Kā ir īstenībā?

Kā teica Ervīns Muštukovs: „Vārtsarga profesija ir ļoti īpatnēja, vienu dienu esi pirmais, bet otru jau ceturtais”. Tā, ka katram ir iespējas. Katrs vārtsargs var būt pirmais; galvenais, lai viņš sev tic, un, ja tam plusā vēl treneris uzticas, tad ar to var tālu tikt. Vārtsargam viss ir galvā.

2009. gada pavasarī tika bieži cilāts Tavs vārds saistībā ar Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēm, kur atzinīgi pacīnījies. Pēc salīdzinoši sakarīgās sezonas ASK Ogre ierindā, Latvijas hokejā sākās „atkusnis”… Pabeidzās tādas komandas kā Rīga 2000, ASK Ogre; Baltkrievijas ekstralīgā palika 2 komandas no Latvijas, faktiski radot hokejistu pārprodukciju Latvijā. Daudzi sāka leģionāra gaitas. Latvijas hokejisti arvien vairāk sāka iepazīt jaunas līgas un pat salīdzinoši eksotiskas valstis. Vai nemēģināji „izspraukties” ārpus Latvijas? Kā sanāca un kāpēc jā/nē?

Aizsūtīju savu CV Normundam Sējējam uz Dinamo, domāju spēlēt Dinamo Juniors, sarunājam satikties, bet tajā diena viņš tomēr nevarēja, un es izlēmu tomēr mēģināt Ameriku. Otrais cēliens sapņu piepildīšanai ASV. Jūnijā parakstīju līgumu ar SPHL klubu Louisiana IceGators, arī Andrejs Lavrenovs parakstīja. Pirms došanās jau sākas problēmas ar vīzu; tajā gadā parādījās iespēja doties uz ASV bez vīzas, bet strādāt nevar, neviens nevar īsti paskaidrot, kas jādara. Piereģistrējamies uz tiem 3 mēnešiem un devāmies. Sākām treniņus Luiziānā, viss ok, līdz viņi sāka kārtot darba atļauju. Viņi nevar uztaisīt, jo uz robežas neparādījām dokumentu, vajagot atgriezties Latvijā un taisīt. Tā kā pēc pāris dienām viņiem sākās sezona, tam nebija laika; mēģināja uzzināt, vai nevaram izbraukt caur Meksiku un tad taisīt, bet arī tā nekā. Nu, sapnis palika nepiepildīts, atgriezos mājās. Un atkal lielā gaidīšana uz super-līgumu Eiropā; piedāvāja Rumāniju, Bulgāriju utt. Nu, uz tām zemēm tiešām negribējās braukt.

(Piebilde: SPHL = Southern Professional Hockey League. Profesionāla līga, kuras komandas bāzētas ASV dienvidaustrumu štatos.)

Nākamajā (2009./2010.) sezonā statistiķi Tev uzskaitījuši vien dažas spēles Ozolnieki/Monarch komandā Latvijas Virslīgā. Tas ir viss? Ko darīji visu to sezonu un kāpēc tā sanāca salīdzinoši tukša? Statistikas kļūda, traumas?

Oktobra beigās atgriezos no Amerikas. (SPHL sezona sākas oktobra beigās.) Kamēr gaidīju variantus jau bija pienācis decembris. Piezvanīju Ozolniekiem, un viņi ļoti laipni mani pieņēma. Paspēlēt vispār nevarēju, jo motivācijas vairs nebija.

2010./2011. g. sezona jau pilnāka turpat – Latvijas Virslīgā, bet SMScredit.lv komandas ierindā. Ar ko „kreditori” bija labāki par „vilkiem”? Kāpēc pamainīji komandu?

Bonusi bija labāki, draugu vairāk un, protams, ka arī tas, ka viņiem bija vairāk treniņu nekā Ozolniekiem.

Uzspēlēji arī Rīgas čempionātā (RAMH) Sāga komandā. Ja Tev jāsalīdzina RAMH ar Virslīgu, vai tas līmenis un azarts ir tik atšķirīgi?

Neko nemāku teikt, nospēlēju tikai pāris spēles pret vienu komandu.

Šajā (2011./2012.) sezonā Tev statistikas ailītēs parādās pirmais „importa” klubs – Beibaris (Atirau) Kazahstānā. Kādi bija pirmie iespaidi par Kazahstānu un tur spēlēto hokeju?

Labs līmenis Top komandām un ļoti labs – Beibaris. Visas komandas spēlē aizsardzības hokeju.

Aculiecinieki stāsta, ka Kazahstānas valsts un hokeja funkcionāri cenšas attīstīt Kazahstānas Augstāko līgu un hokeju Kazahstānā vispār. Bez KHL Kazahstānai ir tagad divi klubi VHL-ā, pērn bija divas komandas MHL-ā. Vai kazahstāniešu cenšanās augt bija pamanāma?

Nezinu, vai viņi grib ļoti attīstīt hokeju, bet zinu droši, ka nauda viņiem ir.

Tomēr Kazahstānas superklubos pašu kazahstāniešu ir maz. Baris ierindā padsmit leģionāru, bet pārējie Kazahstānas krievu izcelsmes hokejisti. Iespējams, vienīgais Baris kazahs – Talgats Žailauovs. Kā ir ar šīs valsts Augstāko līgu? Arī leģionāru jūra un liels vairums Krievijas hokejistu no pierobežas? Cik raibs tad ir Kazahstānas čempionāta komandu sastāvs un spēles manieres?

Vietējo spēlētāju, var teikt, vispār nav, tikai krievi ar Kazahstānas pasi. Tagad viņi (Kazahstānas klubi) sākuši parakstīt eiropiešus, jo var labi samaksāt.

Aizvadītajā (2011./2012.) sezonā Kazahstānas Augstākajā līgā no 10 klubiem piecos uzspēlēja Latvijas hokejisti. Turklāt palielā skaitā: Beibaris (Tavā) komandā – 7; Arlan – 6; Sariarka – 3; Kazcink-Torpedo otrajā komandā – 2; HK Astana – 1. Ar ko visvairāk Kazahstānas čempionāts mūsējiem ir pievilcīgs?

Viennozīmīgi ar labo atalgojumu, un, protams, arī līmenis ir ok, bet Eiropā neviens tādu līgu nezina. Es domāju, ir ļoti grūti pēc Kazahstānas aizbraukt uz Top līgām Eiropā. Viņi Kazahstānā pareizi dara, ka paraksta slovākus, čehus, kanādiešus utt. Vienīgi tā viņi var popularizēt savu līgu.

Kas Kazahstānas čempionātam varbūt pietrūkst? Ko prasītos attīstīt vairāk?

Viņiem ir ļoti liels bardaks ārpus ledus; nekas tur nebija sakārtots, visur panika.

Kāpēc sezonas laikā nācās pamest Kazahstānas Augstāko līgu? Līgums taču bija līdz sezonas beigām?

Treneris man neuzticējās, spēlēju tikai spēles beigas. Sezonas sākumā labi nospēlēju Baltkrievijā ar Lidu, treneris bija ļoti apmierināts. Tad atbraucu uz Latviju taisīt Kazahstānas vīzu, kādu nedēļu te nodzīvoju bez treniņiem, aizbraucu uz Astanu, kur turnīrs bija. Pēc trim dienām ielika vārtos – rezultāts 3:3, un bullīšos zaudējām; viena ripa bija uz manas sirdsapziņas, un dēļ tās arī visa neuzticība sākās.

Atgriezies Latvijā un ķēries pie darba Zemgale/JLSS komandā. Kāpēc gadījās tieši Jelgava? Un kāpēc play off-os vairs nepalīdzēji Zemgalei?

Viens no komandas sponsoriem ir ģimenes draugs, kas prasīja palīdzību; neatteicu. Sāku spēlēt, no sešām spēlēm piecas vinnēju, bija ok, un sāku lēnām atgūt formu, bet septītajā spēlē ielika Kristapu Krūzi, pret Lietuvas komandu. Trešajā periodā 50. minūtē izgāju es, neiesildījies un pirmajā izgājienā viens pret vienu neveiklie lietuviešu 100 kg uzgāzās man virsū, un krusteniskās saites pārrāvums bija garantēts. Turpināju spēlēt, bet jutu, ka celis krīt ārā no vietas un pieplūst ar asinīm, un, lūk, arī atbilde, kāpēc nepalīdzēju play off-os un 6 mēnešus pavadīju bez hokeja.

Aprīļa beigās Norvēģijas klubs IL Kråkene paziņoja, ka ir dabūjuši Tevi uz nākamo sezonu. Kā viņi tika Tev klāt un kāpēc nolēmi doties uz Norvēģiju, kas tomēr Latvijas hokejistu vidū ir mazāk populāra par to pašu Kazahstānu, Somiju, Zviedriju?

Gribēju pamēģināt mazāk skarto nišu. Pazinu galveno treneri, kurš jau februārī piedāvāja līgumu. Domāju pamēģināt, kāpēc gan nē. Plus komandai ir ļoti lielas ambīcijas un plāni uz nākotni – iekļūt Get Ligaen. Jauns izaicinājums un jauni mērķi.

(Piebilde: Get Ligaen – Norvēģijas stiprākā hokeja līga.)

Tevi nebiedē tas, ka IL Kråkene cīnās Norvēģijas 2. divīzijā? Stāsta, ka nereti otrajos un trešajos čempionātos tieši vārtsargi dabū atstrādāt visvairāk? Nav tādas aizdomas, ka esi „zem tanka” pameties? Vai arī mierina fakts, ka šajā līgā sezonas laikā spēļu nav daudz (piemēram, aizvadītajā sezonā – 18)?

Pēc 8 pārbaudes spēlēm nekas vairs nebiedē, un komanda cīnās. Labāk spēlēt, kad ir daudz metienu, nekad nav garlaicīgi.

Kā atpūties šovasar?

Šī vasara tika pavadīta, trenējoties un atgūstot formu pēc traumas. Ļoti daudz laika pavadīju zālē ar Alvja Stankēviča uzraudzību, viņš man ļoti palīdzēja – gan fiziski, gan morāli. Liels paldies viņam par to. Paldies arī ģimenei, tuvākiem draugiem un, protams, manai draudzenei Inesei par morālo atbalstu.

Lai veicas!

Izziņām:

[Pirmajos divos attēlos: Kristaps Stiģis norvēģu IL Kråkene krāsās; abi foto no hokejista personīgā arhīva (foto: Sofie Alexandra). Trešajā attēlā: Kristaps Stiģis Ozolnieki / Monarch ierindā; foto autors: Agris Krusts. Ceturtajā: Kristaps Stiģis SMScredit.lv rindās – spēlē pret Ozolnieki / Monarch 2010. gada 30. oktobrī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Piektajā attēlā: Kristaps Stiģis Sāga komandas vārtos, spēlējot RAMH čempionātā pret SK Rīga-18 komandu 2011. gada 19. janvārī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Sestajā (noslēdzošajā) attēlā: Kristaps Stiģis ASK Ogre sastāvā; foto no hokejista personīgā arhīva.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »