Kuri Dinamo spēlētāji savas iespējas izmanto labāk?

Rīgas Dinamo vienība divas piektdaļas regulārās sezonas (23 spēles no 56) aizvadījusi un IIHF noteiktajā izlašu pauzē “ienāk” ar nepieredzēti labu “kontrollaiku” – 45 punkti 23 spēlēs, t.i. – vidēji 1,96 punkti spēlē. Kas, savukārt, ļauj turēties 3. vietā KHL Rietumu konferencē. Labs brīdis atskatīties uz dinamiešu individuālā snieguma statistikas cipariem – rezultativitāti, lietderību, bet – salīdzinot ar konkrēto vīru spēles laiku.

Jāsāk ar to, ka līdzšinējā 2013./2014. gada sezona Dinamo klubam pagājusi leģionāru zīmē. Respektīvi visās pozīcijās uz vērtīgākā spēlētāja (MVP = Most Valuable Player) titulu pretendē leģionāri. Ja aizsargu rindās “imports” ir tikai viens, bet ļoti labs, tad komandas trīs rezultatīvākie spēlētāji ir leģionāri. Turklāt Dinamo vārtus šosezon sargājuši tikai ārzemnieki.

Laika apstākļus “taisa” leģionāri

Ja vajag vēl precīzākus skaitļus attiecībā uz Dinamo rezultāta “taisītājiem”, tad leģionāri šosezon ir sametuši 59,4% no visiem vārtu guvumiem (31 no 56 spēles laikā). Tik augsta leģionāru pienesuma proporcija Dinamo sastāvā regulārajās sezonās nekad iepriekš nav bijusi. Visaugstākā tā bija Dinamo pirmajā sezonā (2008./2009.) – 50% vārtu guvumu, bet pēc tam samazinājās. Piemēram, iepriekšējā regulārajā sezonā (2012./2013.) leģionāri sameta 33,6% no vārtu guvumiem.

Bet, ja rēķina visu rezultativitātes punktu summu, tad seši leģionāri – laukuma spēlētāji šosezon ir salasījuši 47,3% no visiem rezultativitātes punktiem (70 no 148)… Ja atmet minimāli spēlējušos Haščāku un Polāku, tad nav jābūt dižam matemātiķim, lai saprastu, ka aptuveni pusi “laika apstākļu” uzbrukumā taisa tieši četri leģionāri – Vilsons, Hosa, Ščehura un Robinsons…

Vilsons + Hosa = rezultāts

Nav divu domu, ka Dinamo uzbrukuma līderi – Kails Vilsons un Marsels Hosa – līdz šim pilnībā attaisnojuši uz sevi liktās cerības. Vīri ražo rezultātu un arī strādā pretējā virzienā – aizsardzībā, saņemot arī pieklājīgu spēles laiku mazākumā. Kas nevar nepriecēt. Jāpiebilst, ka vienīgais uzbrucējs, kurš piedalījies vismaz 10 iemetienos un kuram ir pozitīva iemetienu bilance, – arī ir leģionārs. Pols Ščehura izcīnījis 52,2% iemetienu (179 no 343).

Rezultatīvākais Latvijas hokejists Dinamo sastāvā izrādījies neviens cits kā kapteinis Sandis Ozoliņš (13 punktu 23 spēlēs). Viņam seko uzbrucējs Miks Indrašis ar 10 punktiem 22 spēlēs.

Interesanti apskatīt Dinamo uzbrucēju rezultativitāti, salīdzinot ar konkrētā spēlētāja spēles laiku. Skaidrs, ka no Vilsona un Hosas tiek gaidīta cita artava kopējā rezultātā nekā, piemēram, no ceturtās maiņas vīriem ar minimālu laika apjomu. Tomēr interesanti apskatīt, cik vērtīgi (rezultatīvi) sev atvēlēto laiku ir izmantojuši visi uzbrucēji. (Zemāk tabulā: Jo augstāks skaitlis, ko lietderīgāk.)

Rīgas Dinamo uzbrucēju rezultativitātes koeficients 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

	uzbrucējs	dz.	rezult. koef.	sp.	punkti	izšķ. PM	vid. sp. laks
1.	Deivids Sarkanis	1994.	12,76	2	0+1	0	6:32
2.	Kails Vilsons	1984.	8,35	23	7+15	0	19:06
3.	Marsels Hosa	1981.	7,75	23	9+11	0	18:42
4.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	7,17	16	2+7	1	14:32
5.	Vojtehs Polāks	1985.	5,92	9	0+3	1	12:31
6.	Pols Ščehura	1985.	5,57	23	8+5	0	16:54
7.	Roberts Bukarts	1990.	5,40	16	2+5	0	13:30
8.	Miks Indrašis	1990.	4,91	22	4+6	0	15:26
9.	Marsels Haščāks	1987.	4,15	4	1+0	0	10:02
10.	Vitālijs Pavlovs	1989.	3,69	23	2+6	0	15:44
11.	Mārtiņš Cipulis	1980.	3,41	16	3+2	0	15:16
12.	Gints Meija	1987.	3,00	23	3+4	0	16:56
13.	Andris Džeriņš	1988.	2,75	22	4+2	0	16:31
14.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	1,13	20	0+1	0	7:24
15.	Gunārs Skvorcovs	1990.	1,12	19	0+1	0	7:52
16.	Andris Siksnis	1993.	0	4	0+0	0	2:48
17.	Māris Bičevskis	1991.	0	2	0+0	0	10:59
18.	Juris Upītis	1991.	0	12	0+0	0	8:48
–

* P.S. „Rezultativitātes koeficients” = rezultativitātes un spēles laika attiecība (punktu skaits/spēles laiks laukumā sekundēs; summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos. ** Ņiživijam un Polākam koeficients aprēķināts, pieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu pie rezultativitātes punktiem.

Sarkanis iespēju izmanto

Visrezultatīvāk sev atvēlēto spēles laiku izdevies izmantot 18 gadus vecajam uzbrucējam Deividam Sarkanim (līdzās pa labi novietotā attēlā). Kopā pa divām spēlēm uz ledus aizvadīja nedaudz vairāk par 13 minūtēm, kurās pamanījās atdot rezultatīvu piespēli. Vilsona un Hosas pozīcijas – bez pārsteigumiem. Rezultatīvi savu laiku izmantojis Aleksandrs Ņiživijs, kuram it kā tikai 9 rezultativitātes punkti, bet tie sadarīti 16 spēlēs. Starp citu, sev iedalītajā spēles laikā salīdzinoši rezultatīvs bija nu jau Dinamo atbrīvotais čehu uzbrucējs Vojtehs Polāks (Vojtěch Polák), kurš pacīnījās vien 9 spēlēs, bet salasīja 3 rezultatīvas piespēles un vienu izšķirošu pēcspēles metienu.

Līgas otrā labākā aizsardzība. Vidēji 1,91 vārtu zaudējums spēlē

Aizsargu ierindā rezultativitātes ziņā izceļas Sandis Ozoliņš un Mets Robinsons, kuriem 23 spēlēs attiecīgi – 13 un 12 rezultativitātes punktu. Abi ir arī “atslēgas pāris” spēlējot vairākumā. Ne bez viņu palīdzības rīdzinieku vairākums ir “sakopies” līdz salīdzinoši pieklājīgai vairākuma realizācijai 19,0% apjomā, kas ir devītais labākais rādītājs līgā.

Ja skata aizsargu primāro statistikas ailīti – lietderības koeficientu (+/-), tad izcilnieks ir jau minētais Mets Robinsons ar +9. No aizsargu ierindas viņam seko Kristaps Sotnieks ar +6, Georgijs Pujacs ar +5 utt. Taču, ja salīdzina uzticēto spēles laiku ar lietderības koeficientu, ainava nedaudz mainās, un arī viens otrs stereotips zaudē savu spēku. Ir taču atšķirība, vai +1 nopelnīts 10 vai 500 minūtēs. Zemāk tabulā apskatāms, cik veiksmīgi savu spēles laiku lietderības koeficienta uzturēšanā izmantojuši Dinamo aizsargi (jo augstāks skaitlis ar plusu, ko lietderīgāk).

Rīgas Dinamo aizsargu lietderības koeficienta un spēles laika attiecība 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

	aizsargs	dz.	+/- vs. sp. laiks	sp.	+/-	vid. sp. laiks
1.	Rodrigo Laviņš	1974.	+4,09	7	+3	17:29
2.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	+2,91	12	+4	19:04
3.	Mets Robinsons	1986.	+2,73	23	+9	23:53
4.	Kristaps Sotnieks	1987.	+2,50	22	+6	18:09
5.	Oskars Cibuļskis	1988.	+2,27	12	+3	18:24
6.	Georgijs Pujacs	1981.	+1,88	20	+5	22:09
7.	Sandis Ozoliņš	1972.	+1,00	23	+3	21:45
8.	Arvīds Reķis	1979.	+0,48	19	+1	18:29
9.	Edgars Siksna	1993.	-43,48	2	-2	3:50
–	Edmunds Augstkalns	1994.	–	0	–	0:00
–	Krišs Lipsbergs	1993.	–	0	–	0:00

–

* P.S. Lietderības koeficienta un spēles laika attiecība = lietderības koeficients/spēles laiks laukumā sekundēs (summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos.

Laviņš un Rēdlihs nespēlē bieži, bet lietderīgi

Sev atvēlētajā spēles laikā vislietderīgāk no aizsargiem spēlējis Rodrigo Laviņš, kuram “klasiskais” lietderības koeficients ir tikai +3, bet tas sastrādāts vien deviņās spēlēs. Līdzīga situācija ir ar aizsargu Krišjāni Rēdlihu, kurš savu +4 ir “nokārtojis” 12 spēlēs.

MVP – Mikaels Tellkvists

Sezonas divu piektdaļu vērtīgākais spēlētājs Rīgas kluba ierindā ir vārtsargs Mikaels Tellkvists, kuram ir viena no galvenajām lomām Rīgas Dinamo šīs sezonas panākumu virknē.  Viņa vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) ir 1.59, kas šobrīd ir trešais labākais visā KHL. Bet atvairīto metienu proporcija (94,1%) ir sestā labākā līgā.

Skaidrs, ka hokejā “cāļus” skaita pavasarī, bet, ja tomēr salīdzina, Dinamo vārtsargu sniegumu iepriekšējās sezonās, tad ‘Tellkvists 2013./2014.’ diezgan konkrēti “pogā ārā” dažādas iepriekšējo gadu versijas. GAA nevienam iepriekšējās sezonās nav bijis labāks; līdzšinējais rekordists ir Martins Pruseks ar GAA 1.70 (2008./2009. g. sezonā). Ar atvairīto metienu procentu vismaz pagaidām Tellkvists atkārto Pruseka 94,1% minētajā 2008./2009. g. sezonā. Tiesa, sezona ne tuvu nav beigusies, un Mikaelam Tellkvistam ir iespēja savu statistiku “piebremzēt” vai arī uzlabot vēl. Lai arī kā, Tellkvista nopelni sezonas ievaddaļā ir ievērojami. Labā ziņa tāda, ka arī par “otro numuru” Jakubu Sedlāčeku sūdzību nav.

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

	vārtsargs	dz.	sp.	uzv.-zaud.	atv. %	atv. met.	GAA	„sausi”	sp. laiks
1.	Mikaels Tellkvists	1979.	18	10-4	94.1%	459 (no 488)	1.59	2	1092:42
2.	Jakubs Sedlāčeks	1990.	5	3-1	92.8%	142 (no 153)	2.14	0	307:54
–	Rihards Cimermanis	1993.	0	–	–	–	–	–	0:00

*

Plašākām uzziņām:

• Rīgas Dinamo spēlētāju statistika – khl.ru
• KHL turnīra tabula – khl.ru
• Rīgas Dinamo vārtsargu statistika pirmajās 5 sezonās: tepat
• Rīgas Dinamo leģionāru sniegums pirmajās 5 sezonās: tepat

[Attēli secīgi: (1) Kaila Vilsona un Mikaela Tellkvista kopfoto fiksēts spēlē pret Minskas Dinamo 2013. gada 5. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko); (2) Marsela Hosas foto – spēlē pret Magņitogorskas Metallurg 2013. gada 13. oktobrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (3) Deivida Sarkaņa foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (4) Kaila Vilsona un Meta Robinsona kopfoto fiksēts spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 9. oktobrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (5) Rodrigo Laviņa un Mikaela Tellkvista dubultfoto – spēlē pret Minskas Dinamo 2012. gada 4. novembrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (6) Rīgas Dinamo ierinda pirms spēles pret Maskavas Dinamo 2013. gada 19. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

“sporta pedagoģija” OHK Dinamo izpildījumā

no zaudējumiem vairāk mācāmies, kā ir norādījuši vairāki respektējami hokeja treneri. jo uzvaras gaismā uz daudziem negludumiem tiek pievērtas acis, bet, zaudējot, kļūdas kļūst “kailākas” – neapsegtākas ar pozitīvām epizodēm, saskatāmākas, acīmredzamākas. “pedagoģisko materiālu” rīdziniekiem pietiekamā daudzumā ir piegādājuši OHK Dinamo vīri 25. oktobra vakarā (1:3). Rīgas Dinamo treneriem un spēlētājiem vien atliek secināt, secināt un vēlreiz secināt. protams, “skolotāji” nav “šādi tādi”, bet Rietumu konferences līderi. pirmajā savstarpējā spēlē šosezon gan rīdzinieki bija pasnieguši “vieslekciju” maskaviešiem. OHK Dinamo šo-to bija arī “likuši aiz auss” – iemācījušies.

par Rīgas Dinamo labāko spēlētāju pret Znaroka un Vītoliņa trenētajiem vīriem tika “atzīmēts” vārtsargs Mikaels Tellkvists. ļoti pat pelnīti; viņš cīnījās konkrēti un kopumā pārliecinoši. lai arī šajā spēlē pāri vārtu līnijai ripa izskrēja 3 reizes, vairumā gadījumu jautājumi jāuzdod laukuma spēlētājiem. savukārt Tellkvists tika galā ar 93,6% metienu (44 mo 47). piemēram, pa OHK Dinamo vārtsarga Maikla Garneta (Michael Garnett) sargāto “kasti” rīdzinieki uzšāva vien 23 reizes…

aizsargu rotācija Rīgas kluba rindās joprojām “ir dzīva”… spēlē pret OHK Dinamo pēc ilgāka pārtraukuma laukumā nāca Krišjānis Rēdlihs, kuram tika dota vieta vienā pārī ar Sandi Ozoliņu. Oskara Cibuļska vietā. Kr.Rēdliham un Ozoliņam kaut kā saprašanās laukumā vai nesagāja, vai nepaveicās, vai viss kopā… tas diezgan konkrēti atspoguļojās abu vīru lietderības koeficientā “-3”. Krišjānis Rēdlihs un Sandis Ozoliņš bija laukumā visos 3 gadījumos, kad maskavieši iemeta ripu Tellkvista sargātajos vārtos. šaubu nav, ka par vārtu drošību ir jāgādā ne tikai aizsargiem, bet arī citiem “kolēģiem” laukumā. bet te rodas “dienas jautājums”: kad būs tā nākamā reize, kad treneri dos iespēju Krišjānim Rēdliham… vai treneri pratīs un ļaus citiem no kļūdām mācīties? vai arī būs sameklējuši vainīgo? vai meklēs aizsargu – leģionāru?

pirms spēles pret OHK Dinamo pāris dienu garumā viena no līdzjutēju un apskatnieku visvairāk apspriestajām tēmām bija Rīgas Dinamo uzbrucēju virknējumi, jautājumi par kuriem radās pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka Ģirtam Ankipānam savainojuma dēļ būs jāizlaiž vismas 2 spēles. lielākā daļa “vērotāju” nešaubījās, ka Juliuss Šuplers virknējumā pie Mārtiņa Karsuma un Jāņa Sprukta liks “centru” Juraju Mikušu. un ielika. pateicoties partneru, īpaši Karsuma, vērtīgajām piespēlēm Mikušs bija diezgan pamanāms, bet ar realizāciju gan “bija jāpagaida”… turklāt Mikušs izcēlās ar rezultatīvu piespēli, starpmaiņas brīdī piedaloties uzbrukuma organizācijā kopā ar Broku Troteru un Lauri Dārziņu, kurš visu noslēdza ar vārtu guvumu. protams, ieliekot Juraju Mikušu jaunā virknējumā, nevar no viņa “pirmajā dienā” prasīt “hettriku”. tomēr joprojām otrs “dienas jautājums”, kuru cilā ļoti daudz hokeja vērotāju: cik ilgi treneris (-i) mēģinās ar Juraju Mikušu aizpildīt visus “caurumus”?

bīstamas epizodes sarūpēja arī pirmie divi uzbrukuma virknējumi, tomēr spēlē pret OHK Dinamo ar centību, asumu, zobiem izcēlās tieši 3.-ais trijnieks (Dārziņš – Troters – M.Rēdlihs) un arī “latviešu strēlnieki” – 4.-tie (Bukarts – A.Džeriņš – Meija), kuri šādā komplektā atkal spēlēja, lielā mērā pateicoties Ankipāna traumai un Mikuša pārcelšanai “uz augšu”. viss gludi negāja arī šiem virknējumiem, taču šīm maiņām kaut kā “uz aci” izskatījās vairāk motivācijas esam.

Dinamo sastāvs pret OHK Dinamo (2010-10-25). uzbrukums: Ņiživijs – Hartigans – Surovijs; Karsums – Sprukts – Mikušs; Dārziņš – Troters – M.Rēdlihs; Bukarts – A.Džeriņš – Meija. aizsardzībā: Ozoliņš – Kr.Rēdlihs; Sotnieks – Reķis; J.Rēdlihs – Laviņš. vārtos: Tellkvists (Holts).

KHL Rietumu konferences tabula (pēc 2010-10-25 spēlēm):

vieta	komanda	sp	uzv	uzv OT	uzv PM	zaud PM	zaud OT	zaud	vārti	punkti
1.	OHK Dinamo	17	12	1	0	0	1	3	55-31	39
2.	Lokomotiv	17	10	1	0	1	0	5	59-54	33
3.	Severstaļ	18	10	1	0	0	1	6	47-45	33
4.	Dinamo (Minska)	20	8	2	1	0	1	8	58-55	31
5.	Dinamo (Rīga)	20	8	1	2	1	0	8	65-55	31
6.	Torpedo	16	6	3	1	0	1	5	39-33	27
7.	SKA	19	5	0	4	1	3	6	58-59	26
8.	CSKA	19	6	0	1	2	2	8	49-53	24
9.	Atlant	16	4	1	1	4	1	5	29-34	21
10.	Spartak	19	5	0	0	2	2	10	42-58	19
11.	Vitjaz	17	1	0	0	2	2	12	31-63	7

Dinamo spēlētāju lietderības koeficients un rezultativitāte 2010./2011. (pēc pirmajām 20 spēlēm):

	spēlētājs		spēles		+/-		punkti		vid. sp. laiks
	Tomašs Surovijs		20		+5		6+9		17:48
	Broks Troters		20		+5		4+7		13:09
	Oskars Cibuļskis		17		+5		2+4		23:06
	Marks Hartigans		20		+4		10+4		19:00
	Arvīds Reķis		19		+4		1+3		19:54
	Jēkabs Rēdlihs		16		+3		0+2		17:15
	Kristaps Sotnieks		16		+2		0+1		17:20
	Aleksandrs Ņiživijs		20		0		7+11		18:06
	Roberts Bukarts		20		0		4+1		8:04
	Ģirts Ankipāns		19		0		3+4		16:03
	Mārtiņš Karsums		18		0		7+5		15:39
	Gints Meija		15		0		1+3		7:08
	Guntis Galviņš		13		0		0+4		19:00
	Ainars Podziņš		1		0		0+0		1:20*
	Miķelis Rēdlihs		20		-1		6+4		14:22
	Lauris Dārziņš		18		-1		4+8		14:56
	Rodrigo Laviņš		13		-1		1+0		18:38
	Andris Džeriņš		10		-1		1+1		8:07
	Sandis Ozoliņš		20		-2		2+17		24:14
	Jurajs Mikušs		14		-2		2+1		11:34
	Vitalijs Karamnovs		6		-2		0+0		8:18
	Jānis Sprukts		20		-5		2+6		17:05
	Krišjānis Rēdlihs		6		-5		0+2		18:17
	* Ainara Podziņa spēles laiks fiksēts pēc spēles protokolu izvilkuma (1:20), nevis pēc personas statistikas kopsavilkuma, kur norādīts 2:52.

informācijai vēl:

• Dinamo (Rīga) vs. OHK Dinamo spēles (2010-10-25) protokols – khl.ru
• spēles video – dinamoriga.eu
• Armands Puče par aizsargu rotāciju – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)

[Mikaela Tellkvista foto fiksēts spēlē pret SKA 2010. gada 25. septembrī; foto autors ir Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Dinamo spēlētāju “netīrā” lietderība & “raganu medības”

pirmssezonas satraukums par to, ka Dinamo rindās nebūs vairs snaipera, kas izpilda komandu pametušā Marsela Hosas “normas”, vismaz pēc pirmajām 6 aizvadītajām sezonas spēlēm ir pierimis. jo pirms 23. septembra spēlēm Rīgas Dinamo ir tā KHL komanda, kas ieņem 2. vietu pēc vārtu guvumiem – trāpīts 24 reizes (6 spēlēs). par rīdziniekiem vairāk ir varējuši pirmo divu KHL sezonu vinnētāji – Salavat Julajev, kuri īstenojuši vārtu guvumus 28 reizes (5 spēlēs). protams, ir arī komandas, kas aizvadījušas tikai 4 vai 5 spēles (vai 7), taču tendence ir skaidra – Hosas vietā “caurums” nav palicis, pa visiem tiek uzturēta “forma” – vidēji 4 vārtu guvumi spēlē.

līdzi rezultativitātes līderībai seko arī cita līderība, kas rīdziniekiem par laimi nav pašā galvgalī, bet tomēr. Dinamo 6 spēlēs savos vārtos ir saņēmuši 18 “gadījumus”, visā KHL pēc zaudētajiem vārtiem ierindojoties 5./7. vietā, kas tiek dalīta ar to pašu Salavat Julajev un Avtomobiļist (abiem – 18 zaudēti vārti 5 spēlēs). “cauršautāki” pirms 23. septembra spēlēm bija izrādījušies – SKA (22 vārtu zaudējumi 7 spēlēs), Spartak (21 v.z. 6 spēlēs), Ak Bars (20 v.z. 6 spēlēs), Amur (19 v.z. 5 spēlēs). rīdzinieku vidējais rādītājs – 3 vārtu zaudējumi spēlē. un arī spriedelējumi par to, ka Dinamo darbības stils pilnībā “piesliesies” spēlei no aizsardzības, arī pagaidām neīstenojas. jo šie spriedumi bija sacerēti, vēl “sērojot” par galvenā snaipera Hosas aiziešanu.

Dinamo spēlētāju lietderības “summa”

līdz šim esam ieraduši spēlētāju lietderības statistiku vērtēt pēc “tīrā” +/-, kas “saņemts”, spēlējot vienādos skaitliskajos sastāvos. protams, šī uzskaites forma ir adekvātākā, dalot plusus vai mīnusus. taču neparāda kopējo “summu” – konkrētā spēlētāja līdzdalību komandas spēles procesos. tāpēc “netīrās” lietederības koeficients nav negatīvs vai pozitīvs. tas vienkārši redzams gūto un zaudēto vārtu starpībā. aicinājums uzmanīgi izvērtēt datus un nepārsteigties ar secinājumiem, atceroties ka spēlētājiem tiek dots vai nedots ļoti atšķirīgs spēles laiks cīņai nevienādos sastāvos.

Dinamo laukuma spēlētāju “netīrās” lietderības tabula (pēc pirmajām 6 spēlēm):

	spēlētājs	KOPĀ	5-uz-5	5-uz-4	4-uz-3	5-uz-3	4-uz-5
	aizsargi:
	Ozoliņš	15:7	8:5	2:0	1:0	3:0	1:2
	Cibuļskis	10:3	5:2	2:0		2:0	1:1
	Reķis	8:5	5:4	3:0			0:1
	Galviņš	5:5	4:4	1:0			0:1
	Sotnieks	2:2	1:2	1:0
	Kr.Rēdlihs	2:4	1:3	1:0			0:1
	Laviņš	2:5	2:4				0:1
	J.Rēdlihs	1:4	1:3				0:1
	uzbrucēji:
	Ņiživijs	11:2	4:2	2:0	1:0	3:0	1:0
	Hartigans	11:2	4:2	2:0	1:0	3:0	1:0
	Surovijs	10:1	5:1	2:0		3:0
	Karsums	5:2	3:2	2:0
	Dārziņš	5:4	3:4	1:0		1:0
	Troters	4:3	3:3	1:0
	Podziņš	0:0
	M.Rēdlihs	4:5	3:5	1:0
	Meija	3:4	3:4
	Bukarts	3:4	3:4
	Sprukts	6:8	3:4	2:0	1:0		0:4
	Džeriņš	2:4	2:4
	Ankipāns	4:7	2:3	2:0			0:4
	* ailītēs pie spēlētājiem: pirmais cipars – vārti, cik dinamieši guvuši šim spēlētājam tajā brīdī esot laukumā; otrais cipars – vārti, ko dinamieši zaudējuši šim spēlētājam tajā brīdī esot laukumā.
	** ailītes augšējā rindā nozīmē: 5-uz-5 – tajā brīdī laukumā pilns spēlētāju sastāvs gan Dinamo, gan pretiniekiem; 5-uz-4 – 5 Dinamo laukuma spēlētāji pret 4 pretinieka laukuma spēlētājiem; utt.P.S. aprēķini veikti, ņemot vērā KHL spēļu protokolu fiksāciju uz 2010-09-23; protokolos iespējamas vēlākas oficiālas korekcijas. ciparos nav ņemti vērā PM (pēcspēles metieni).

Jurajs Mikušs un “raganu medības”

pēc tam, kad 22. septembrī Dinamo oficiāli ieziņoja, ka komanda ir papildinājusies ar vēl vienu centra uzbrucēju – slovāku Juraju Mikušu (Juraj Mikus; dz.1987.), radušās dažādas, vairāk vai mazāk racionāli pamatotas vai nepamatotas “versijas”, kur šo jaunieguvumu likt. turklāt viss notiek diezgan operatīvi – ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs ziņu aģentūrai BNS jau “draudējis”, ka Mikušs Dinamo sastāvā spēlēs, ja ne ceturtdien (23. sept.) pret Avtomobiļist, tad 25. septembrī pret SKA noteikti.

tikmēr norisinās mazās “raganu medības”, kurās tiek meklēti cerības nepiepildījušie spēlētāji. kā viens no plašāk izskatītajiem variantiem ir Broks Troters, kuru vairāk vai mazāk pamatoti kritizējuši arī atpazīstami hokeja apskatnieki. par “nevajadzīgiem” noraidījumiem, par to, ka pirmos vārtus guvis tikai 6.-ajā spēlē. atgādinājumam: Dinamo ar Troteru vienojās kā ar vienu no pēdējiem, un attiecīgi viņš treniņnometnē ieradās vēlāk nekā vairums kolēģu. un te noderēs paruna: kas stādīts vēlāk, no tā arī augļus vēlāk jāgaida.

“kur likt Mikušu?” paliek joprojām aktuāls jautājums. jādomā, ka aktuālāks līdzjutējiem un sekotājiem, jo treneriem, kuri jau laicīgi zināja par šī spēlētāja “pieslēgšanos”, noteikti jau ir izdomāti risinājumi. vismaz teorētiski. vienkāršākā versija ir tāda, ka izmaiņas visbiežāk skar 4.-to uzbrukuma virknējumu, kas vairumā komandu ir sezonālu izmaiņu bagātākais. tāpēc nebūs pārsteigums, ka treneri pārskatīs 4. virknējuma “saturu”. taču ir vēl versija par to, ka Broks Troters labāk uzspēlē malējā uzbrucēja pozīcijā nevis pa centru. un ja Troters tiek “migrēts” uz kādu citu virknējumu, tad izmaiņas varētu skart ne tikai 4. virknējumu.

lai vai kā, bet ar Mikuša ierašanos konkurence centra uzbrucēju “amatā”, kurš pirmās divas sezonas dinamiešiem bija ar izkārtni “deficīts”, ir sabiezējusi konkrēti. īpaši ņemot vērā, ka dinamiešiem rezervēs ir divi vērā ņemami centra uzbrucēji, kas vēl nav sagaidījuši savu kārtu. runa ir par Vitaliju Karamnovu un Juri Štālu, kurš jau ir komandēts uz fārmklubu Liepājas Metalurgs. P.S. HK Rīga centra uzbrucējiem cerības šosezon tikt vismaz Dinamo pieteikumā un paraudzīties uz spēli no spēlētāju soliņa paliek par vēl “zilāku sapni” nek”a tas bija līdz šim. vismaz pagaidām.

lasāmvielai:

• Dinamo vienojas ar Juraju Mikušu – dinamoriga.eu
• Normunds Sējējs par vienošanos ar Juraju Mikušu – apollo.lv
• KHL regulārā čempionāta aktuālā tabula (abas konferences kopā) – khl.ru
• Jānis Matulis par Boku Troteru – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Anatolijs Kreipāns par Juraju Mikušu un viņa vietu Dinamo komandā – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)

[foto fiksēts Dinamo (Rīga) spēlē pret Atlant 2010. gada 13. augustā Astanā; foto avots: dinamoriga.eu.]