Kristaps Stiģis. Latviešu vārtsarga karjeras līkloči

Sava laika Latvijas U-18 un Latvijas U-20 izlašu „pirmais numurs” – vārtsargs Kristaps Stiģis šogad nolēma izmēģināt spēkus Norvēģijā. Bet pirms tam sportista gaitas meta dažādus līkločus. Par Kristapa Stiģa gaitām – Znaroka sadusmošanu, CV sūtīšanu Sējējam, ASV „neiekarošanu”, Kazahstānas naudu, vārtsarga attīstībai nepieciešamo spēles laiku.

TUVPLĀNĀ: Kristaps Stiģis

• Dzimis 1987. gada 1. maijā
• Ampluā: vārtsargs
• „Figūra”: 186 cm; 82 kg
• 2012./2013. g. sezonā IL Kråkene sastāvā Norvēģijas treša stipruma līgā – 2. divisjon
• Iepriekšējās sezonas: Beibaris (Atirau) Kazahstānas Augstākajā līgā; Zemgale/JLSS; SMScredit.lv; Ozolnieki/Monarch; ASK Ogre; Liepājas Metalurgs; SK LSPA/Rīga (SK Rīga-20); Prizma
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2005./2006. g. U-20 pasaules čempionātā (PČ) elitē un 2004./2005., 2006./2007. g. sezonās U-20 PČ 1. divīzijā
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2004. un 2005. gada U-18 PČ 1. divīzijā
• Pirmais treneris: Jānis Kupčs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Kā sākās Tavs ceļš uz hokeju? Kāds no ģimenes locekļiem aizveda, pats rāvies, citi iemesli? Kāpēc, piemēram, ne basketbols vai futbols?

Kristaps Stiģis: Hokejā sāku trenēties 5 gadu vecumā. Kāpēc – sportot un tieši hokejs?! Laikam tāpēc, ka bērnībā biju super-enerģisks, vecāki netika galā. Sākuma veda mani uz futbolu Daugavas stadionā, bet tur bija krieviski runājošs treneris un tajā laika es neko nesapratu krieviski; izdomājām ieiet turpat blakus Daugavas ledus hallē, un, hops, – Jānis Kupčs uzņem mana gada spēlētājus, un mēs izlēmām pamēģināt. Tā arī sakās šis pasākums.

Cik ātri saprati, ka Tava vieta ir vārtos? Piemēram, daži vārtsargi jau bērnībā nonākuši šajā postenī dēļ vājās slidotprasmes. Kas bija Tavā gadījumā?

Īstenība pat neatceros, cik gados sāku stāvēt vārtos, varbūt astoņu, apmēram ap to laiku. Nē, slidot mācēju, bet visu laiku līdu vārtos ar laukuma spēlētāja formu, jo mums nebija vārtsarga. Treneris teica, vai nevēlos stāties „kastē” un pamēģināt, un, protams, ka piekritu, jo viss jaunais ir interesants.

Citi puikas no rītiem ilgāk pagulēja, vakaros aizgāja patusēt, bet Tu ar ekipējuma somu uz halli, no halles. Kā atradi motivāciju nemest visu pie malas un baudīt dzīvi ar pilnu krūti?

Domāju, tur liels nopelns maniem vecākiem. Un otrs, tajā vecumā (14 un vairāk), kad galvā ballītes, treneris Kupčs dēļ manas neapmierinošās uzvedības Austrijas turnīrā aizliedza trenēties kopā ar komandu no janvāra līdz sezonas beigām, kaut arī biju pirmais vārtsargs. Piezvanīju Jurim Repam un pajautāju, vai nevar patrenēties ar viņiem, un viņš piedāvāja, lai nāku uz Prizmu 86. Pie gadu vecākiem motivācija bija tik liela, ka pilnīgi par neko citu negribējās domāt. Spēlēju kopā ar visiem grandiem – Mārtiņu Karsumu, Oskaru Bārtuli, Gunti Galviņu, Jāni Andersonu, Renāru Demiteru utt.

Jau salīdzinoši agri, 16 gadu vecumā, sāki regulāri spēlēt pieaugušo līmenī Latvijas čempionātā. Stāsta, ka vārtsargiem agra ieiešana pieaugušo hokejā esot vieglāka nekā laukuma spēlētājiem, kuri vēl fiziski nav pieauguši. Kā tad ir īstenībā? Cik viegli ir 16-17 gadu vecumā spēlēt pie lielajiem?

Es tā nedomāju, nav nemaz tik viegli; sākumā ļoti jutu, ka fiziski neesmu tik ātrs. Es domāju, ka labāk vārtsargam „iet” nesteidzoties ar savu vecum grupu; galvenais vārtsargam ir liela spēļu pieredze, bet pie večiem noteikti nebūs tāds spēles laiks kā pie savējiem.

Četru sezonu gaitā – līdz pat 2006./2007. – esi uzspēlējis piecos U pasaules čempionātos: divos U-18; trijos U-20 (viens bez spēlēm). Kurš no pasaules čempionātiem ir visvairāk palicis atmiņā? Ar ko un kāpēc?

Laikam jau pēdējais U-20 čempionāts (2006./2007. g. sezonā), kas notika Dānijā; palikām 2. vietā. Tajā čempī bijām labākie, vienkārši dāņiem paveicās. Bet īstenībā visi čempionāti ir bijuši īpaši, tie ir kā svētki. Vēl U-18 pasaules čempionātā Polijā palikām arī otrie; tas bija līdz tam brīdim augstākais sasniegums Latvijai!

Savā pēdējā U-20 sezonā (2006./2007.) uzspēlēji savā agrākajā SK LSPA/Rīga (SK Rīga-20) komandā un arī dažas spēles Liepājas Metalurgā (LM). Bet jau nākamajā sezonā spēlēji tikai Liepājā. Kas „vēju pilsētā” kļuva savādāk nekā Rīgā? Kā vērtē savu 1+ sezonas posmu Liepājā? Tā bija pareizā izvēle? Kāpēc jā/nē?

Pēc U-20 pasaules čempionāta vajadzēja kaut ko pamainīt. LM piedāvāju diezgan labu atalgojumu, un izlēmu braukt uz Liepāju. Znaroks bija nikns, jo biju pirmais vārtsargs LSPA. Tajā gadā mēs ar LSPA trijās spēlēs no četrām vinnējām Liepāju. Bet, kā jau teicu, vajadzēja kaut ko jaunu, kā arī atalgojums nospēlēja kaut kādu lomu. Liepājā cerēju uz lielāku spēles laiku, galvenais treneris solīja un solīja, bet nekā. Vārtsargam, ja grib augt, galvenais ir spēles laiks.

(Piebilde: Tolaik Oļegs Znaroks bija SK LSPA/Rīga (SK Rīga-20) vienības galvenais treneris.)

Jau iepriekš biji ticis pie atzinības U vecumā – U-18 pasaules čempionāta 1. divīzijas labākais vārtsargs pēc atvairīto metienu procenta (92,2%), Latvijas U-20 līgas labākais vārtsargs. Bet 2007./2008. gadā kļuvi arī par Latvijas „pieaugušo” čempionu. Ko Tev nozīmē šie tituli, atzinības? Vai arī nepievērs tiem nekādu uzmanību?

Visi ir svarīgi un ir patīkami, ja esi novērtēts vai arī esi labākais U-18 pasaules čempionātā pēc atvairītā procenta. Tas ceļ pašapziņu. Tie mazie ierakstiņi spēlē ļoti lielu lomu tavā statistikā, varbūt ne Latvijā, bet – ja gribi spēlēt kaut kur citur.

Statistikas uzskaites internetā Tev 2008. gadā pieraksta dalību inline hokeja aktivitātēs. Tagad Latvijā ir pat divas konkurējošas inline hokeja jumta organizācijas ar saviem turnīriem. Cik nopietna ir/bija šī aizraušanās? Varbūt ir doma vasarās pieslēgties „sausajam” ledus hokejam nopietnāk? Kāpēc jā/nē?

Tie bija vispār inline hokeja pirmsākumi Latvijā; turnīri notika auto stāvvietā Purvciemā. Tas bija prieka pēc; labs draugs piedāvāja, un es piekritu. Šogad – tiešām nē, bet nākamgad varbūt arī pamēģināšu.

Pēc tam uz vienu sezonu ietrāpīji Ogrē. Tā sezona (2008./2009.) Latvijai bija „liela” – četri klubi Baltkrievijas ekstralīgā, viena superkomanda Dinamo iestartējās KHL-ā. Tev ASK Ogre sastāvā sanāca uzspēlēt kā Baltkrievijas, tā Latvijas čempionātos. Kā vērtē šo sezonu kopumā? Ar ko Tev Ogres laiks palika atmiņā visvairāk?

Tajā gadā biju izlēmis doties uz Ameriku, parakstīju līgumu ECHL komandu, bet septembrī viņi paziņoja, ka tomēr nesanāks, jo parakstīja līgumu ar citu vārtsargu, kuram bija 4 spēļu pieredze NHL; tas bija vienīgais japānis NHL – Yutaka Fukufuji. Līdz novembrim gaidīju citus variantus no ASV, bet bija jau par vēlu. Decembra sākumā sāku trenēties ar Ogri. Tad nelielu sadzīves traumu janvāra sākumā dabūja Mārtiņš (Raitums), un sāku spēlēt. Pirmo spēli ar Gomel vinnējām 3:1, un maisam gals bija vaļā; visas 11 spēles nospēlēju pēc kārtas. Sāku arī Latvijas čempionāta play off, bet pirmajā spēlē guvu nelielu traumu un izlaidu visas spēles līdz finālam; pēc 0:2 sērijā Leonīds Beresņevs pienāca un teica: „Rīt stāvēsi Tu, jo mūsu slepenais ierocis vēl nav izšauts”. Biju šokā, jo nedaudz vēl sāpēja kāja; protams, ka neko neteicu un stājos vārtos! 4:2 vinnējām, nākamajā spēlē 2:1 uzvarējām; sērijā bija 2:2, likās – nu tik būs, bet tomēr sērijā zaudējām ar 2:4.

(Piebilde: 2008./2009. g. sezonā Leonīds Beresņevs bija ASK Ogre galvenais treneris.)

Jautājums: ASK Ogre sastāvā zināmā mērā nācās būt aiz Mārtiņa Raituma muguras. Baltkrievijas ekstralīgā Raitumam – 36 spēles, Tev – 11, Aleksejam Terentjevam no Igaunijas – 14. Tev gan lielāks spēles laiks par Terentjevu. Ir dažādi spriedumi par vārtsargu attiecībām komandā. Kā bija Tavā gadījumā Ogrē? Bijāt nīgri konkurenti?

Ar Mārtiņu bija ļoti labas attiecības, bet ar Terentjevu ļoti maz kontaktējos. Attiecībām starp vārtsargiem jābūt labām, jo mēs – vārtsargi – esam cita publika, mums jāturas kopā. Nu, protams, ka uz ledus, treniņos katrs par sevi, bet arī tad mēs aprunājam, ko un kāpēc vajadzēja darīt savādāk.

Kā attiecības ar kolēģiem „vārtu rāmī” ir veidojušās pirms un pēc Ogres?

Man ar visiem vārtsargiem ir labas.

Tev nereti gadījies būt kā „pirmajam”, tā „otrajam numuram”. Kāda ir principiāla atšķirība starp abiem posteņiem psiholoģiskā ziņā? Runā, ka ne visi „otrie” var būt „pirmie”, un otrādi – ne visi spēj būt „otrie”. Kā ir īstenībā?

Kā teica Ervīns Muštukovs: „Vārtsarga profesija ir ļoti īpatnēja, vienu dienu esi pirmais, bet otru jau ceturtais”. Tā, ka katram ir iespējas. Katrs vārtsargs var būt pirmais; galvenais, lai viņš sev tic, un, ja tam plusā vēl treneris uzticas, tad ar to var tālu tikt. Vārtsargam viss ir galvā.

2009. gada pavasarī tika bieži cilāts Tavs vārds saistībā ar Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēm, kur atzinīgi pacīnījies. Pēc salīdzinoši sakarīgās sezonas ASK Ogre ierindā, Latvijas hokejā sākās „atkusnis”… Pabeidzās tādas komandas kā Rīga 2000, ASK Ogre; Baltkrievijas ekstralīgā palika 2 komandas no Latvijas, faktiski radot hokejistu pārprodukciju Latvijā. Daudzi sāka leģionāra gaitas. Latvijas hokejisti arvien vairāk sāka iepazīt jaunas līgas un pat salīdzinoši eksotiskas valstis. Vai nemēģināji „izspraukties” ārpus Latvijas? Kā sanāca un kāpēc jā/nē?

Aizsūtīju savu CV Normundam Sējējam uz Dinamo, domāju spēlēt Dinamo Juniors, sarunājam satikties, bet tajā diena viņš tomēr nevarēja, un es izlēmu tomēr mēģināt Ameriku. Otrais cēliens sapņu piepildīšanai ASV. Jūnijā parakstīju līgumu ar SPHL klubu Louisiana IceGators, arī Andrejs Lavrenovs parakstīja. Pirms došanās jau sākas problēmas ar vīzu; tajā gadā parādījās iespēja doties uz ASV bez vīzas, bet strādāt nevar, neviens nevar īsti paskaidrot, kas jādara. Piereģistrējamies uz tiem 3 mēnešiem un devāmies. Sākām treniņus Luiziānā, viss ok, līdz viņi sāka kārtot darba atļauju. Viņi nevar uztaisīt, jo uz robežas neparādījām dokumentu, vajagot atgriezties Latvijā un taisīt. Tā kā pēc pāris dienām viņiem sākās sezona, tam nebija laika; mēģināja uzzināt, vai nevaram izbraukt caur Meksiku un tad taisīt, bet arī tā nekā. Nu, sapnis palika nepiepildīts, atgriezos mājās. Un atkal lielā gaidīšana uz super-līgumu Eiropā; piedāvāja Rumāniju, Bulgāriju utt. Nu, uz tām zemēm tiešām negribējās braukt.

(Piebilde: SPHL = Southern Professional Hockey League. Profesionāla līga, kuras komandas bāzētas ASV dienvidaustrumu štatos.)

Nākamajā (2009./2010.) sezonā statistiķi Tev uzskaitījuši vien dažas spēles Ozolnieki/Monarch komandā Latvijas Virslīgā. Tas ir viss? Ko darīji visu to sezonu un kāpēc tā sanāca salīdzinoši tukša? Statistikas kļūda, traumas?

Oktobra beigās atgriezos no Amerikas. (SPHL sezona sākas oktobra beigās.) Kamēr gaidīju variantus jau bija pienācis decembris. Piezvanīju Ozolniekiem, un viņi ļoti laipni mani pieņēma. Paspēlēt vispār nevarēju, jo motivācijas vairs nebija.

2010./2011. g. sezona jau pilnāka turpat – Latvijas Virslīgā, bet SMScredit.lv komandas ierindā. Ar ko „kreditori” bija labāki par „vilkiem”? Kāpēc pamainīji komandu?

Bonusi bija labāki, draugu vairāk un, protams, ka arī tas, ka viņiem bija vairāk treniņu nekā Ozolniekiem.

Uzspēlēji arī Rīgas čempionātā (RAMH) Sāga komandā. Ja Tev jāsalīdzina RAMH ar Virslīgu, vai tas līmenis un azarts ir tik atšķirīgi?

Neko nemāku teikt, nospēlēju tikai pāris spēles pret vienu komandu.

Šajā (2011./2012.) sezonā Tev statistikas ailītēs parādās pirmais „importa” klubs – Beibaris (Atirau) Kazahstānā. Kādi bija pirmie iespaidi par Kazahstānu un tur spēlēto hokeju?

Labs līmenis Top komandām un ļoti labs – Beibaris. Visas komandas spēlē aizsardzības hokeju.

Aculiecinieki stāsta, ka Kazahstānas valsts un hokeja funkcionāri cenšas attīstīt Kazahstānas Augstāko līgu un hokeju Kazahstānā vispār. Bez KHL Kazahstānai ir tagad divi klubi VHL-ā, pērn bija divas komandas MHL-ā. Vai kazahstāniešu cenšanās augt bija pamanāma?

Nezinu, vai viņi grib ļoti attīstīt hokeju, bet zinu droši, ka nauda viņiem ir.

Tomēr Kazahstānas superklubos pašu kazahstāniešu ir maz. Baris ierindā padsmit leģionāru, bet pārējie Kazahstānas krievu izcelsmes hokejisti. Iespējams, vienīgais Baris kazahs – Talgats Žailauovs. Kā ir ar šīs valsts Augstāko līgu? Arī leģionāru jūra un liels vairums Krievijas hokejistu no pierobežas? Cik raibs tad ir Kazahstānas čempionāta komandu sastāvs un spēles manieres?

Vietējo spēlētāju, var teikt, vispār nav, tikai krievi ar Kazahstānas pasi. Tagad viņi (Kazahstānas klubi) sākuši parakstīt eiropiešus, jo var labi samaksāt.

Aizvadītajā (2011./2012.) sezonā Kazahstānas Augstākajā līgā no 10 klubiem piecos uzspēlēja Latvijas hokejisti. Turklāt palielā skaitā: Beibaris (Tavā) komandā – 7; Arlan – 6; Sariarka – 3; Kazcink-Torpedo otrajā komandā – 2; HK Astana – 1. Ar ko visvairāk Kazahstānas čempionāts mūsējiem ir pievilcīgs?

Viennozīmīgi ar labo atalgojumu, un, protams, arī līmenis ir ok, bet Eiropā neviens tādu līgu nezina. Es domāju, ir ļoti grūti pēc Kazahstānas aizbraukt uz Top līgām Eiropā. Viņi Kazahstānā pareizi dara, ka paraksta slovākus, čehus, kanādiešus utt. Vienīgi tā viņi var popularizēt savu līgu.

Kas Kazahstānas čempionātam varbūt pietrūkst? Ko prasītos attīstīt vairāk?

Viņiem ir ļoti liels bardaks ārpus ledus; nekas tur nebija sakārtots, visur panika.

Kāpēc sezonas laikā nācās pamest Kazahstānas Augstāko līgu? Līgums taču bija līdz sezonas beigām?

Treneris man neuzticējās, spēlēju tikai spēles beigas. Sezonas sākumā labi nospēlēju Baltkrievijā ar Lidu, treneris bija ļoti apmierināts. Tad atbraucu uz Latviju taisīt Kazahstānas vīzu, kādu nedēļu te nodzīvoju bez treniņiem, aizbraucu uz Astanu, kur turnīrs bija. Pēc trim dienām ielika vārtos – rezultāts 3:3, un bullīšos zaudējām; viena ripa bija uz manas sirdsapziņas, un dēļ tās arī visa neuzticība sākās.

Atgriezies Latvijā un ķēries pie darba Zemgale/JLSS komandā. Kāpēc gadījās tieši Jelgava? Un kāpēc play off-os vairs nepalīdzēji Zemgalei?

Viens no komandas sponsoriem ir ģimenes draugs, kas prasīja palīdzību; neatteicu. Sāku spēlēt, no sešām spēlēm piecas vinnēju, bija ok, un sāku lēnām atgūt formu, bet septītajā spēlē ielika Kristapu Krūzi, pret Lietuvas komandu. Trešajā periodā 50. minūtē izgāju es, neiesildījies un pirmajā izgājienā viens pret vienu neveiklie lietuviešu 100 kg uzgāzās man virsū, un krusteniskās saites pārrāvums bija garantēts. Turpināju spēlēt, bet jutu, ka celis krīt ārā no vietas un pieplūst ar asinīm, un, lūk, arī atbilde, kāpēc nepalīdzēju play off-os un 6 mēnešus pavadīju bez hokeja.

Aprīļa beigās Norvēģijas klubs IL Kråkene paziņoja, ka ir dabūjuši Tevi uz nākamo sezonu. Kā viņi tika Tev klāt un kāpēc nolēmi doties uz Norvēģiju, kas tomēr Latvijas hokejistu vidū ir mazāk populāra par to pašu Kazahstānu, Somiju, Zviedriju?

Gribēju pamēģināt mazāk skarto nišu. Pazinu galveno treneri, kurš jau februārī piedāvāja līgumu. Domāju pamēģināt, kāpēc gan nē. Plus komandai ir ļoti lielas ambīcijas un plāni uz nākotni – iekļūt Get Ligaen. Jauns izaicinājums un jauni mērķi.

(Piebilde: Get Ligaen – Norvēģijas stiprākā hokeja līga.)

Tevi nebiedē tas, ka IL Kråkene cīnās Norvēģijas 2. divīzijā? Stāsta, ka nereti otrajos un trešajos čempionātos tieši vārtsargi dabū atstrādāt visvairāk? Nav tādas aizdomas, ka esi „zem tanka” pameties? Vai arī mierina fakts, ka šajā līgā sezonas laikā spēļu nav daudz (piemēram, aizvadītajā sezonā – 18)?

Pēc 8 pārbaudes spēlēm nekas vairs nebiedē, un komanda cīnās. Labāk spēlēt, kad ir daudz metienu, nekad nav garlaicīgi.

Kā atpūties šovasar?

Šī vasara tika pavadīta, trenējoties un atgūstot formu pēc traumas. Ļoti daudz laika pavadīju zālē ar Alvja Stankēviča uzraudzību, viņš man ļoti palīdzēja – gan fiziski, gan morāli. Liels paldies viņam par to. Paldies arī ģimenei, tuvākiem draugiem un, protams, manai draudzenei Inesei par morālo atbalstu.

Lai veicas!

Izziņām:

• Kristapa Stiģa statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.com, pointstreak.com, statistika.lhf.lv (neprecīzi dzimšanas dati), r-hockey.ru
• Kristaps Stiģis vienojas par spēlēšanu IL Kråkene (2012-04-27) – kraakene.no
• Norvēģijas 2. divisjon 2011./2012. g. regulārās sezonas tabula – n3sport.no
• Vietne, kur atrodama Norvēģijas 2. divisjon 2012./2013. g. regulārās sezonas aktuālā tabula – n3sport.no
• Par Latvijas Virslīgas 2009. gada finālsēriju un Kristapa Stiģa sniegumu (2009-03-25) – diena.lv

[Pirmajos divos attēlos: Kristaps Stiģis norvēģu IL Kråkene krāsās; abi foto no hokejista personīgā arhīva (foto: Sofie Alexandra). Trešajā attēlā: Kristaps Stiģis Ozolnieki / Monarch ierindā; foto autors: Agris Krusts. Ceturtajā: Kristaps Stiģis SMScredit.lv rindās – spēlē pret Ozolnieki / Monarch 2010. gada 30. oktobrī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Piektajā attēlā: Kristaps Stiģis Sāga komandas vārtos, spēlējot RAMH čempionātā pret SK Rīga-18 komandu 2011. gada 19. janvārī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Sestajā (noslēdzošajā) attēlā: Kristaps Stiģis ASK Ogre sastāvā; foto no hokejista personīgā arhīva.]

„Uz pirmo, otro skaitīties!” jeb Dinamo vārtsargu konkurences tradīcijas

„Mums ir divi pirmie vārtsargi,” pēc Rīgas Dinamo pārbaudes spēļu aizvadīšanas teic komandas galvenais treneris Peka Rautakallio. Jācer, ka treneris šajā frāzē pauž pieklājību, nevis Dinamo vārtsargu izvēles un secības „filozofiju”. Jo, kā liecina Dinamo četru gadu pieredze, divi „pirmie” – tas nav iespējams. Vai jaunās sezonas treneru korpuss pratīs apiet vecus grābekļus?

Iemesls galvenā trenera atziņām ir līdzšinējā otrā vārtsarga Māra Jučera (pa labi novietotā attēlā) varēšana pārbaudes spēlēs. Iespējams, Jučera sniegumā super-panākumus šajā starpsezonā nevarēja vērot, tomēr uz atkārtoti importētā Mikaela Tellkvista fona gan statistikā, gan „uz aci” Jučers izskatās pārliecinošāk. To arī atzinuši organizatori abos turnīros, kuros šovasar piedalījās Dinamo, nosaucot Māri Jučeru par šo abu turnīru labāko vārtsargu. Hokeja eksperti steidz paziņot, ka Jučers jau izkonkurējis Tellkvistu cīņā par “pirmo numuru”, bet treneris smaida bārdā – viņš zinot, kurš sāks sezonu kā pirmais.

Nav stabilākas vērtības par otro vārtsargu. Naumova piemērs

KHL pirmajā sezonā, kad no jauna bija dzimis tāds hokeja zīmols kā Dinamo Rīga, faktiski jebkāds komandas un tās vārtsargu sniegums tiktu pieņemts. Ar lielākām vai mazākām ovācijām, bet pieņemts. Jo salīdzināt nebija ar ko. Edgars Masaļskis sāka šo 2008./2009. g. sezonu kā pārliecinoši pirmais numurs, bet pieredzējušais Sergejs Naumovs palika aiz viņa muguras. Tikai tāda neraža, ka tas ilga vien sezonas pirmās 8 spēles līdz brīdim, kad Masaļskis ārpus ledus laukuma guva traumu… Bet tā – gāja laukumā visās 8 spēlēs, kurās bija pieteikts, 7 spēles sāka vārtos, tikai vienā spēlē tika nocelts no trases spēles (14. minūtē pie 0:3) un vienā spēlē stājās ar pirmo numuru „izliktā” Naumova vietā spēles 33. minūtē (pie 0:4). Starp citu, abas saraustītās spēles izglābt neizdevās un tika pazaudētas 1:6, 0:7; tā, ka vārtsargu rotācija izrādījās lieka.

Pēc Masaļska atbrīvošanas jau pirmās sezonas pašā sākumā, faktiski septembrī, Dinamo vārtos stājās Naumovs, bet komandas menedžments sāka meklēt jaunu pirmo vārtsargu. Sergejam Naumovam pat iegadījās 5 uzvaru sērija pēc kārtas, bija arī zaudējumi, bet komandas sastāva komplektētāji atrada zviedru Danielu Sperli. Zviedrs uzspēlēja bez acīmredzamiem kritumiem un katastrofālām kļūdām, bet nepavilka uz „varoņdarbiem”. Turklāt viņa viesošanās komandā sakrita ar komandas psiholoģisko un tā rezultātā sportisko bedri – Dinamo aizvadīja zaudējumu seriālu n-to spēļu garumā. Uz pārbaudes laiku ņemto Sperli atlaida, bet komanda vēl palika bedrē. Situācija tika lāpīta ar Naumovu, un tad novembrī tika atrasts „laimes lācis” Martina Pruseka (zemāk pa kreisi novietotā attēlā) personā.

Pruseka pieslēgšanās komandai sakrita vienā laikā ar Dinamo atkopšanos, ko arī čehu vārtsargs „vaiga sviedros” veicināja. Viņš regulārajā sezonā aizvadīja 20 spēles, no kurām 6 – sausas. Bija KHL mēneša un pāris reizes nedēļas labākais vārtsargs. Viņa statistika joprojām ir Dinamo regulāro sezonu vārtsargu rekordi, kuriem neviens nav spējis pietuvoties pat pārskatāmā „attālumā”. GAA (vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients) 1.70, atvairīto metienu daļa – 94,1%. Tiesa play off-os Dinamo vārtsargi „caurkrita” kopā ar visu komandu. Kā Pruseka, tā Naumova 2009. gada izslēgšanas spēļu statistika joprojām ir četru sezonu sliktākie Dinamo vārtsargu „cipari” play off-os.

Dinamo pirmajā sezonā bija arī divi „trešie vārtsargi”, kuri vairumā gadījumu pasēdēja uz soliņa. Ervīns Muštukovs tika pie 80 minūtēm spēles laika, bet Uģis Avotiņš pie… 13 sekundēm.

Summāri pirmās sezonas gaitā Dinamo vārtos „sabāza” 6 vārtsargus!!! Kas arī uz KHL fona ir diezgan liels skaits. Un spēles laika ziņā reālākais komandas vilcējs, kuram nācās aizstāvēt komandas godu (vārtus) arī skumjākajos brīžos, bija neviens cits kā „otrais vārtsargs” Sergejs Naumovs. Ne sezonas sākuma „lauva” Masaļskis un arī ne sezonas glābējs Pruseks. Bet N-A-U-M-O-V-S! Sergejs Naumovs spēles pieteikumā bija visas sezonas spēles – 56 regulārajā sezonā un 3 play off-os. Laukumā devās – attiecīgi 29 un 1 spēlē. Aizvadīja vārtos vislielāko minūšu skaitu. Un lai arī Naumova statistika nav „paraugu paraugs”, tomēr lika treneru korpusam ielāgot – otrais vārtsargs varbūt ir lētāks, taču ne mazāk svarīgs komandas komplektācijā. Ielāgoja, un atlaida Naumovu… Pat ne atlaida, bet nepainformēja, ka nepagarinās līgumu.

Divi pirmie – Šuplera dublis Nr.1.

Līdz šim, faktiski visas sezonas, pasaules čempionāts un gatavošanās tam ir bijis labs katalizators Dinamo sastāva komplektētājiem. Konkrētā spēlētāja sniegums čempionātā un/vai sagatavošanās posmā ir palīdzējis pieņemt lēmumu – slēgt/neslēgt, pagarināt/nepagarināt līgumu. Varbūt tāpēc pēdējos gados nacionālās izlases treniņnometnē labprātīgi neiekļaujas virkne spēlētāju, kam iecerēta līgumu slēgšana ar Dinamo saimniecību. Tā sakot, lai nejauši nesamazinātu cenu vai vispār neatceltu darījumu.

2009. gada pasaules čempionātā Edgars Masaļskis (pa labi novietotā attēlā) „pateica”, ka ir atpakaļ „zirgā”, un pēc tam tika parakstīts uz Dinamo. Atlika jautājums – kurš tad būs aiz viņa platās muguras? Tika meklēts, līdz vasarā pienāca ziņa, ka pagarina līgumu ar iepriekšējās sezonas atradumu Martinu Pruseku. Kuram tad jākļūst par pirmo? To nezināja neviens – ne Šuplers, ne Masaļskis, ne Pruseks… Galvenais treneris pirms sezonas atklāja, ka Dinamo ir divi pirmie vārtsargi, pēc tam jau rudenī – ka gribētu, lai ir divi pirmie vārtsargi, vēlāk – par vārtsargu numerāciju nerunāja… Dinamo otrā sezona (2009./2010.) sākās kā pa celmiem, pa tabulas lejasdaļu un „divi pirmie vārtsargi” sistemātiski kļuva par otrajiem… Tapa raustīts kā viens, tā otrs. Pārliecība netika veicināta ne komandai, ne pašiem vārtsargiem. Iecerētās abu vārtsargu skriešanās sacīkstes nebija izdevušās… Situācijas uzlabošanas nolūkā 2009. gada novembrī tika nolīgts vārtsargu treneris; Sergejs Naumovs bija piekritis nākt talkā.

Un sezonas otrā pusē pārliecinošāk uzdarbojās Masaļskis, atrisinot jautājumu par vārtsargu secību. Tomēr taisnības pēc jāatzīst, ka treneru neizlēmība vai netrāpīšana ar vārtsargiem bija viena no sezonas sākuma neveiksmju atslēgām. Play off-ā jau kā neapstrīdams pirmais „ieslīdēja” Masaļskis; kā viņš, tā komanda rādīja brīnumus, izlidinot Rietumu līderus SKA pirmajā kārtā. Edgars Masaļskis cīnījās ar būtiskām traumām un pelnīti uzražoja Dinamo vārtsargu rekordu izslēgšanas spēlēs – GAA 1.93, 93,4% atvairītu metienu un 1 sausa spēle. Pruseks uz brīdi salīdzinoši veiksmīgi piesedza Masaļski, bet pirmais palika Masaļskis, kas bija gatavs sargāt vārtus kaut „uz kruķiem un uz špricēm”. Trešais vārtsargs Ervīns Muštukovs sildīja soliņu regulārās sezonas 7 spēlēs un vēl play off 6 spēlēs, bet pie spēles laika tā arī netika.

Vietējie neder?

Pēc otrās sezonas Dinamo 100%-īgi nomainīja vārtsargu korpusu. Masaļska tirgus vērtība un arī pieprasījums bija pieaudzis. Pruseka veselības problēmas sezonas izskaņā un arī sniegums lika komandai atteikties arī no šī vārtsarga pakalpojumiem. Ar Ervīnu Muštukovu Šuplers jau faktiski nerēķinājās ne aizvadītās otrās sezonas gaitā, ne arī turpmāk. Muštukovs bija apvainojies par zemē nomestu sezonu kopā ar Dinamo, to paziņoja publiski un no komandas aizgāja. Vien par nosacītu vārtsargu līnijas pārmantotību liecināja Sergeja Naumova palikšana par vārtsargu treneri.

2010. gada vasarā vārtsargu „sagādes” epopeja norisinājās ar dažādām intrigām. Tika jau publiski un oficiāli izziņots par vienošanos ar zviedru vārtsargu Henriku Karlsonu, kurš tomēr nolēma kļūt par Calgary Flames otro vārtsargu. Pēc Karlsona „uzmetiena” Rīgas komandas sastāva komplektā tika iedabūts cits zviedrs. Sezonu sāka NHL gaisu „ostījušais” olimpiskais čempions, bet tradicionāli otrais numurs, Mikaels Tellvists un Kriss Holts – AHL un ECHL līgu „plēsējs” ar NHL divu spēļu pieredzi (abi pa kreisi novietotā attēlā; Holts bez maskas). Un vēl katram gadījumam un pilnvērtīgam treniņu procesam kā trešo vārtsargu salīga Edgaru Lūsiņu.

No treneru shēmām bija jaušams, ka pieredzējušākam „kadram” – Tellkvistam bija jākļūst par „pirmo numuru”, bet Holtam, ar kuru slēgts 2 gadu līgums, jāstrādā labi, lai nākamajā sezonā būtu vēl labāks. Protams, bez „zirgu sacīkstēm” neiztika. Ārēji mierīgi, bet tomēr diezgan konkrēti risinājās abu importa vārtsargu konkurence. Faktiski Tellkvista veselības sarežģījumi svaru kausu (spēles minūšu apjomu) sasvēra par labu Holtam, bet ne kategoriski. Arī regulārās sezonas statistika Holtam bija nedaudz labāka. Tomēr izslēgšanas spēlēs Tellkvists apliecināja, ka formu nav zaudējis. Bija labāks par Holtu faktiski visos parametros; lai gan kritumi bija abiem. 2011. gada izslēgšanas spēles vārtsargu ziņā bija loterija, kurā treneri mēģināja trāpīt ar vārtsargiem, tos parotējot. Pirmajā kārtā, jāpieņem, ka izdevās – jo sērija tika uzvarēta. Bet vispār – nebija iespējams saprast, kurš ir pirmais vārtsargs… Tas ne tik daudz radīja problēmas pretinieku panākumu shēmošanā, cik pašiem vārtsargiem viesa daļēju vai nekādu skaidrību… Un tas jau bija kļuvis par Rīgas Dinamo rokrakstu.

Trešais numurs Edgars Lūsiņš regulārās sezonas gaitā pie savām 182 minūtēm tika, vienā spēlē pacīnījās un uzvarēja pēcspēles metienos. Un kopumā nepievīla, bet izslēgšanas spēlēs netika ne uz ledus, ne uz rezervistu soliņa kā otrais. Vēl sezonas vidū – decembrī, Dinamo pirmo divu vārtsargu satraumētības apstākļos, kad jau no spēles sākuma vārtos stājās Lūsiņš, 3 spēlēm tika pieteikts HK Rīga vārtsargs Kristers Gudļevskis. Spēles laiks gan viņam nesanāca.

Jaunākie laiki. Rautakallio hokejs

Par pirmo sezonu ar skaidri saprotamu vārtsargu secību un lomām kļuva tikai Dinamo ceturtā sezona (2011./2012.). Kā pirmais numurs bija paredzēts un arī bija Kriss Holts, bet kā otrais tika paņemts Māris Jučers no Liepājas Metalurgs komandas (pa kreisi novietotā attēlā). Regulārās sezonas gaitā visās 54 spēlēs pietika tikai ar viņiem, bet izslēgšanas spēlēs Holta neveselības apstākļos divas spēles aiz Jučera muguras nosēdēja Kristers Gudļevskis; bez spēles laika (zemāk pa labi  novietotā attēlā; kreisajā pusē). Vēl 2011. gada starpsezonā bija pamēģināts jau agrāk kluba saimniecībā bijušais Nauris Enkuzens, bet no viņa pakalpojumiem atteicās vēl pirms sezonas sākuma.

Jaunajam trenerim Rautakallio vismaz līdz šim nav novērota pastiprināta tendence raustīt – t.i. atsēdināt vārtsargus spēles gaitā. Pa lielam, regulārās sezonas laikā tas bija noticis 5 spēlēs. Četrās no tām sāka Holts un pabeidza Jučers, bet tikai vienreiz – otrādi. Bija arī viena ātrā nomaiņa – 30. janvārī spēlē pret OHK Dinamo Holts tika nocelts no trases jau spēles 8. minūtē pie rezultāta 0:3. Bet visādi citādi, regulārā sezona stabilā grafikā – Holts pirmais ar lauvastiesu spēles laika (78,8%) un Jučers otrais ar spēles laiku pieklājīgai praksei (21,2%). Lai arī kritiķi pirms sezonas analizēja Holta dzīvsvara atbilstību hokejista kanoniem un arī nereti pamatoti norādīja, ka Holts ir nevis pirmais, bet 0,7.-ais vārtsargs (Armanda Pučes formulējums), viņš palika pirmais.

Arī izslēgšanas spēlēs Holts sāka kā pirmais. Visās 5 spēlēs, kurās piedalījās, viņš sāka vārtos. Vien 3. martā traumas dēļ viņu nocēla spēles 45. minūtē. Tā spēle ievilkās līdz otrajam papildlaikam, un Jučeram pat sanāca vairāk spēles laika nekā Holtam. Kā atceramies, Jučeram nācās divas spēles būt pamatvārtsargam, tad atkal nāca Holts. Bet Dinamo sīkstā cīņā zaudēja pirmo kārtu. Nebija maz tādu, kas izkrišanu play off 1. kārtā skaidroja ar Holta vājo sniegumu. Vainot otro vārtsargu Jučeru bija mazāk populāri, jo viņš tomēr – otrais… Tā kā Gudļevskis laukumā netika, viņu nevainoja.

Daļējs pārsteigums

Attiecību neturpināšana ar Holtu nebija pārsteigums. Gan snieguma izcilības trūkuma dēļ, gan, ņemot vērā Dinamo reputāciju – klubs leģionāriem algas pielikumus dod nelabprāt vai nedod vispār. Šī iemesla dēļ Dinamo komandas neilgajā vēsturē ir tikai divi leģionāri, kas komandā aizvadījuši divas pilnas sezonas pēc kārtas. Viens ir Kriss Holts, otrs – Marsels Hosa. Uzsvars uz vārdiem „pilnas” un „pēc kārtas”. Holts, protams, apvainojās; kā sava talanta apliecinājumu un jaunās cenas argumentu pieminēja piedalīšanos KHL zvaigžņu spēlē (vēsture klusē, ka viņš tika cita vārtsarga vietā) un devās meklēt citu darbavietu. Jauno sezonu viņš sāk Jekaterinburgā.

Toties neliels pārsteigums ir Mikaela Tellkvista (pa labi  novietotā attēlā; labajā pusē) atkārtota parakstīšana pēc vienas sezonas pauzes. Uz divām sezonām. Rīgas klubā jau ir pieredzēta salīdzinoši regulāra spēlētāju atkalatnākšana (Hosa, Hartigans, Masaļskis, Cipulis, Petrovickis-vecākais, arī Štāls), tādēļ pārsteigums nevar būt mega-negaidīts. Ir skaidrs, ka Dinamo sastāva komplektētāji šajos gadījumos grib „pa drošo” – pārbaudīts spēlētājs par demokrātiskām naudiņām. Taču šādi manevri ne vienmēr nesuši gaidītos rezultātus… Vai ar Tellkvistu būs uzminēts? Ņemot vērā, ka diez vai pieredzējis ārvalstu vārtsargs tiek ņemts ar domu, lai būtu stabils otrais…

Dinamo ierindā palikušā Māra Jučera sniegums 2012. gada starpsezonā liek mazāk satraukties par Tellkvista varēšanām vai nevarēšanām. Atsevišķi hokeja apskatnieki un speciālisti jau ir secinājuši, ka ar pārbaudes spēlēm ir bijis pietiekoši, lai noskaidrotu vārtsargu secību, un Jučers esot nepārprotami pirmais. Arī statistika vairāk glaimo Jučeram – GAA 1,50, bet Tellkvistam divreiz lielāks birums – GAA 2.98. Tomēr tās ir tikai pārbaudes spēles.

Tagad teorēmas un cita veida pieņēmumus jāpārbauda praksē. Starp citu, arī jaunā vārtsargu trenera Mikas Tarvainena lietderību komandā vērtēs pēc Jučera un Tellkvista sinerģijas uz vārtu līnijas. Ja Tellkvistam neies, tad „nācija” pieprasīs „asinis” – Tellkvista vai Tarvanainena „galvu”.

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 4 regulārajās sezonās:

	vārtsargs	sezona	sp. (pietikts sp.)	uzv.-zaud.	sp. ar PM	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Martin Prusek	2008./2009.	20 (25)	10-6	2	1.70	94.1%	6	1163:48
2.	Chris Holt	2010./2011.	33 (49)	13-11	8	2.47	92.4%	1	1965:37
3.	Mikael Tellqvist	2010./2011.	20 (35)	8-9	1	2.63	92.2%	1	1139:33
4.	Chris Holt	2011./2012.	45 (54)	20-16	6	2.27	91.9%	5	2590:12
5.	Edgars Masaļskis	2008./2009.	8 (8)	4-2	1	2.66	91.5%	1	406:40
6.	Edgars Masaļskis	2009./2010.	37 (56)	17-11	5	2.84	91.0%	2	1920:26
7.	Māris Jučers	2011./2012.	16 (54)	2-5	5	2.41	90.8%	0	695:54
8.	Daniel Sperrle	2008./2009.	5 (9)	1-3	0	2.61	90.8%	0	252:56
9.	Ervīns Muštukovs	2008./2009.	2 (11)	0-1	0	3.00	90.5%	0	80:00
10.	Martin Prusek	2009./2010.	28 (49)	7-14	2	3.13	90.3%	0	1476:56
11.	Edgars Lūsiņš	2010./2011.	4 (21)	1-2	1	2.63	89.7%	0	182:10
12.	Sergejs Naumovs	2008./2009.	29 (56)	12-12	2	3.50	89.3%	0	1489:53
13.	Uģis Avotiņš	2008./2009.	1 (3)	0-0	0	0.00	–	0	0:13
–	Ervīns Muštukovs	2009./2010.	0 (7)	–	0	–	–	–	0:00
–	Kristers Gudļevskis	2010./2011.	0 (3)	–	0	–	–	–	0:00

*

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 4 play off sezonās:

	vārtsargs	sezona	sp. (pieteikts sp.)	uzv.-zaud.	sp. ar PM	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Edgars Masaļskis	2010.	6 (6)	3-2	0	1.93	93.4%	1	373:30
2.	Martin Prusek	2010.	4 (6)	1-3	0	2.57	92.1%	0	209:50
3.	Mikael Tellqvist	2011.	6 (11)	3-1	0	3.04	90.4%	0	295:45
4.	Chris Holt	2011.	7 (11)	2-5	0	3.27	89.9%	0	403:40
5.	Chris Holt	2012.	5 (5)	2-2	0	2.72	88.7%	0	287:15
6.	Māris Jučers	2012.	3 (7)	1-2	0	2.85	86.9%	0	168:10
7.	Martin Prusek	2009.	3 (3)	0-3	0	4.67	85.9%	0	167:02
8.	Sergejs Naumovs	2009.	1 (3)	0-0	0	10.10	77.8%	0	11:53
–	Ervīns Muštukovs	2010.	0 (6)	–	0	–	–	–	0:00
–	Kristers Gudļevskis	2012.	0 (2)	–	0	–	–	–	0:00

*

Lasāmvielai:

• Dinamo galvenā trenera Pekas Rautakallio intervijas (2012-09-05) – apollo.lv, diena.lv
• Dinamo vārtsargu snieguma kopsavilkums pirms gada: tepat

[Māra Jučera (pirmais) foto fiksēts spēlē pret Almetjevskas Ņeftjaņik 2012. gada 8. augustā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otrs, Martina Pruseka, un trešais, Edgara Masaļska, foto no 2009./2010. g. sezonas; šo abu foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Ceturtais, Mikaela Tellkvista un Krisa Holta, foto fiksēts Dinamo spēlē pret Lokomotiv 2011. gada 12. martā; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Piektais, Māra Jučera, foto fiksēts spēles dienā pret SaiPa 2011. gada 26. augustā Latvijas Dzelzceļa kausa izcīņas laikā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Sestais, Kristera Gudļevska un Mikaela Tellkvista, foto fiksēts Dinamo treniņnometnē Valmierā 2012. gada vasarā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

HK Rīga par vietu MHL izslēgšanas spēlēs

HK Rīga sastāvs pēc U-20 pasaules čempionāta, kā arī spēlētāju “aizdošanām” uz Dinamo, Liepājas Metalurgu un MHL izlasi ir atgriezies normālā ritmā, lai cīnītos par HK Rīga tiesībām uzspēlēt izslēgšanas spēlēs. Bičevskis, Bukarts, Vilkoits ir tie vārdi, kas dažādu iemeslu dēļ vismaz pagaidām HK Rīga sastāva pieteikumam nav pieejami, taču “vietā” ir doti Indrašis, Upītis…

pirms nepilna mēneša pauzes HK Rīga pēdējo spēli aizvadīja 12. decembrī, bet nu jau labu laiku, kopš 8. janvāra, komanda ir atsākusi cīņu par vietu “zem saules” – t.i., par vietu Ziemeļrietumu divīzijas stiprāko komandu četriniekā un izslēgšanas spēlēs. šosezon ar vietas nodrošināšanu nesokas tik ērti kā pirms sezonas, kad runa bija par 1. vai 2. vietu divīzijā. šosezon runa ir par 4. vietu labākajā gadījumā. aktuālajā sezonā rīdzinieki ir aizvadījuši 45 spēles MHL čempionātā un ar 60 punktiem ieņem 5. vietu divīzijā. vēl atlikušas 15 spēles, lai pierādītu savu atbilstību izslēgšanas spēlēm. ļoti teorētiski ir iespējams ierindoties arī 2. vai 3. vietā MHL Ziemeļrietumu divīzijā, bet praktiski uz 4. vietu ar 3 punktu starpību pretendē 3 komandas – HK Rīga, Dinamo-Šiņņik un Serebrjanije Ļvi. arī Tatranski Vlci, kuru uzkrājumā 49 punkti, saglabā iespēju piedalīties vietu pārdalē. šādos apstākļos visas 15 spēles HK Rīga vienībai var kļūt izšķirošas.

MHL Ziemeļrietumu divīzijas turnīra tabula 2011./2012. g. sezonā (pēc 2012-01-24 spēlēm):

v.	komanda	sp.	uzv.	uzv. OT	uzv. PM	zaud.	zaud. OT	zaud. PM	vārtu st.	punkti
1.	Almaz	44	31	1	1	10	1	0	155-92	98
2.	MHK Himik	44	24	1	5	8	2	4	133-94	90
3.	SKA-1946	43	22	1	3	10	2	5	135-95	81
4.	Dinamo-Šiņņik	45	16	3	2	19	2	3	120-129	63
5.	HK Rīga	45	15	1	5	21	1	2	102-106	60
6.	Serebrjanije Ļvi	44	14	3	5	20	1	1	129-143	60
7.	Tatranski Vlci	45	13	1	3	26	0	2	102-161	49
8.	Junost	45	10	2	2	24	3	4	98-154	45

*

HK Rīga komanda MHL čempionātu atsāka ar spēli pret SKA-1946 komandu 8. janvārī, uzsākot 8 spēļu izbraukuma seriālu. “viesizrādēs” jau aizvadītas 7 spēles, kurās uzvaru un zaudējumu bilance ir 4:3 rīdzinieku labā. tomēr paņemto un zaudēto punktu bilance nav par labu HK Rīga puišiem – 10:11. labā ziņa ir tā, ka abās spēlēs ir pieveikti savas divīzijas 3. vietas ieņēmēji SKA-1946, sliktā – abās spēlēs nav paņemts neviens punkts no Serebrjanije Ļvi – saviem tiešākajiem konkurentiem uz vietu izslēgšanas spēlēs. janvāra izbraukumā vēl ir atlikusi viena spēle – 26. janvārī pret Stupino Kapitan, bet 30. janvārī ar Amurskije Tigri atsākas mājas spēļu posms.

HK Rīga 2012. gada janvāra izbraukuma spēļu rezultāti:

datums	pretinieki	HK Rīga vs.
2012-01-08	SKA-1946	3:2 PM
2012-01-09	SKA-1946	2:0
2012-01-11	Serebrjanije Ļvi	1:2
2012-01-12	Serebrjanije Ļvi	2:4
2012-01-18	HK MVD	2:0
2012-01-20	Krasnaja Armija	4:3 PM
2012-01-23	Amurskije Tigri	2:5
2012-01-26	Kapitan	?

*

arī “2 vārtu komanda”?

janvārī HK Rīga turpina būt komanda, kas neiemet daudz. piecās no septiņām janvāra spēlēm rīdzinieki spēles laikā, neskaitot pēcspēles metienus, ir iemetuši divreiz, kas ir arī “lielās” Dinamo komandas klasika. vienā spēlē HK Rīga mācēja iemest tikai vienreiz, un vienā – spēles laikā sameta pretinieku vārtos trīsreiz, saglabājot janvāra vidējo ciparu – vidēji 2 vārtu guvumi spēlē. pēc MHL čempionāta 45 spēlēm HK Rīga komanda vidēji spēlē samet 2,27 reizes. tas ir ievērojami mazāk nekā citiem Ziemeļrietumu divīzijas pretendentiem uz vietu izslēgšanas spēlēs, t.i., pirmajā četriniekā. no divīzijas kolēģiem mazāk iemet tikai 8. vietas laureāti Junost – vidēji 2,18, bet 7. vietā esošie Tatranski Vlci iemet tikpat, cik HK Rīga (2,27).

kopš decembra rīdzinieku uzbrukuma rindas ir nedaudz paretinātas – Māris Bičevskis joprojām cīnās Rīgas Dinamo sastāvā, Raimonds Vilkoits pēc “aizdošanas” Liepājas Metalurgam, kur aizvadīja 4 spēles decembrī (1+0) un guva traumu, arī nav vēl HK Rīga sastāvā. tāpat Dinamo komandas rīcībā ir palicis Roberts Bukarts, kas iepriekš dažas spēles bija palīdzējis “pavilkt” HK Rīga uzbrukumu. HK Rīga ierindā joprojām vēl nav Elvijs Biezais, kurš bija sezonas gaitā satraumējies. toties Leonīda Tambijeva trenētās vienības rīcībā no Dinamo puses ir “ienācies” Juris Upītis un Miks Indrašis, kuri līdz šim lielāko daļu sezonas cīnījās Liepājas Metalurgs ierindā. Indrašim janvāra izbraukums ir pirmā “piezemēšanās” HK Rīga sastāvā šosezon; viņa pienesums – 4 punkti (1+3) 7 spēlēs. Jura Upīša sniegums līdzšinējās janvāra spēlēs – 3 punkti (1+2) 6 spēlēs.

HK Rīga uzbrucēju rindās janvārī ir debitējis vēl viens 1994. gadā dzimis hokejists Artūrs Ševčenko, kurš līdz šim šosezon spēlēja Juniors komandā, MHL B grupas čempionāta 24 spēlēs nopelnot 13 punktus (5+8) un Latvijas Virslīgas 19 spēlēs – 21 punktu (10+11). HK Rīga ierindā ar punktu guvumiem Artūram Ševčenko tik ātri nesokas, taču, saskaņā ar MHL oficiālo statistiku, viņš ir piedalījies 6 spēlēs HK Rīga ierindā, sastrādājot vienu vārtu guvumu un lietderības koeficientu “+1”. HK Rīga ierindā ar 23. janvāra spēli ir atgriezies uzbrucējs Lauris Rancevs (1993.), bet vienu spēli janvārī HK Rīga sastāvā, vismaz pieteikumā, ir bijis uzbrucējs Edgars Kulda (1994.). ar Kuldu MHL oficiālie statistiķi, kas oficiāli neuzskaita spēles laiku, pagaidām netiek lāga skaidrībā – lai arī viņš bijis 3 spēļu pieteikumos (8. un 11. decembrī, 12. janvārī), viņam norādīta dalība 1 spēlē. E.Kulda tagad ir jau atpakaļ Juniors ierindā.

janvāra pirmo 7 spēļu līderis HK Rīga uzbrukumā ir Dāvis Straupe (augstāk – pa labi novietotā attēlā), kurš šo 7 spēļu gaitā ir iekrājis 4 punktus (3+1) un vienu izšķirošu pēcspēles metienu. jāpiebilst, ka D. Straupes “zvaigžņu stunda” bija 20. janvāra spēlē pret Krasnaja Armija, kam viņš iemeta divreiz spēles gaitā, trešo reizi “parastu” pēcspēles metienu un ceturto reizi – izšķirošo pēcspēles metienu. janvāra pirmo 7 spēļu gaitā ar 4 punktiem izcēlās arī jau pieminētais Miks Indrašis (1+3), Roberts Lipsbergs (1+3) un Kirils Tambijevs (0+4). ar 3 vārtu guvumiem 7 spēlēs atzīmējās Miks Lipsbergs.

pateicoties sniegumam janvāra spēlēs, Roberts Lipsbergs ir kļuvis par otro rezultatīvāko spēlētāju HK Rīga ierindā, bet Kirils Tambijevs par ceturto rezultatīvāko spēlētāju un trešo rezultatīvāko uzbrucēju. savukārt Dāvis Straupe ir labākais vārtu guvējs HK Rīga sastāvā; šim titulam, vismaz pašreiz, pietiek ar 11 precīziem trāpījumiem, neskaitot izšķirošo pēcspēles metienu.

HK Rīga uzbrucēju statistika 2011./2012. g. sezonā (pēc komandas 45 spēlēm; saskaņā ar mhl.khl.ru ofic. statistiku):

	uzbrucējs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	izšķ. PM	iemet.	uzv. iemet.
1.	Vladislavs Dobreņkijs	1991.	43	10+12	+6	51	1	247	44.1%
2.	Roberts Lipsbergs	1994.	44	9+10	-1	47	0	43	39.5%
3.	Kirils Tambijevs	1992.	33	8+9	-3	47	0	13	23.1%
4.	Māris Bičevskis	1991.	30	6+10	+1	47	1	452	46.9%
5.	Ņikita Jevpalovs	1994.	44	6+9	+1	42	0	383	44.9%
6.	Roberts Bukarts	1990.	13	9+5	0	8	0	12	50.0%
7.	Elvijs Biezais	1991.	22	7+7	+3	16	1	33	45.5%
8.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	40	6+8	+3	28	0	467	49.5%
9.	Miks Lipsbergs	1991.	44	5+9	-2	22	0	24	45.8%
10.	Dāvis Straupe	1992.	44	11+2	-7	20	1	466	55.6%
11.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	27	5+4	+2	8	0	2	50.0%
12.	Edgars Kurmis	1993.	45	1+6	-3	24	0	8	62.5%
13.	Raimonds Vilkoits	1990.	12	1+4	+1	43	0	168	47.6%
14.	Juris Upītis	1991.	9	2+2	-2	14	0	79	49.4%
15.	Miks Indrašis	1990.	7	1+3	-3	8	0	10	10.0%
16.	Raimonds Upenieks	1992.	32	1+3	-6	34	0	256	54.3%
17.	Lauris Rancevs	1993.	8	1+1	-2	2	0	65	46.2%
18.	Artūrs Ševčenko	1994.	6	1+0	+1	0	0	0	–
19.	Andris Siksnis	1993.	24	1+0	-7	0	0	3	33.3%
20.	Pauls Hodzko	1993.	6	0+0	+2	0	0	3	50.0%
21.	Edgars Kulda	1994.	1 (3)	0+0	0	0	0	0	–
22.	Deivids Sarkanis	1994.	2	0+0	-1	0	0	2	50.0%
23.	Rūdolfs Prūsis	1992.	13	0+0	-4	2	0	4	75.0%

*

ar diviem vārtu guvumiem uzvarēt ir jāmāk

ar visu to, ka HK Rīga turpina iemest maz, komanda nepārstāj arī salīdzinoši maz “ielaist”. pateicoties komandas aizsardzības varēšanām, janvāra spēlēs ar diviem vārtu guvumiem ir pieticis, lai divreiz uzvarētu pamatlaikā un vienreiz “aizvestu” spēli līdz pēcspēles metieniem, kuros arī uzvarēts. HK Rīga šosezon, pēc 45 spēlēm, nonāk pie 2,36 vārtu zaudējumiem vidēji spēlē. Ziemeļrietumu divīzijas labākās 3 komandas tomēr ielaiž mazāk: Almaz – 2,09; MHK Himik – 2,14; SKA-1946 – 2,21. labā ziņa, ka divīzijas pārējās komandas, ieskaitot HK Rīga tuvākos konkurentus, ir vidēji “caurāki”. piemēram, Dinamo-Šiņņik “atļaujas” nonākt līdz vidēji 2,87 vārtu zaudējumiem spēlē, Serebrjanije Ļvi – vidēji 3,25.

atšķirībā no komandas uzbrucēju ierindas svārstībām nu jau 23 spēlētāju amplitūdā, HK Rīga aizsargu rindas joprojām ir salīdzinoši stabilas. šosezon joprojām ir izmēģināti tikai 9 aizsargi, no kuriem viens (Kristers Freibergs) joprojām tiek uzskaitīts traumēto sarakstā. komandas sastāvā ir jau laicīgi atgriezušies uz Dinamo treniņiem “aizdotais” Mārtiņš Jakovļevs un Liepājas Metalurgs komandas ierindā Baltkrievijas ekstralīgā decembra nogalē uzspēlējušais Ēriks Ševčenko. starp citu. Ē.Ševčenko Liepājā 6 spēļu gaitā ir ticis pie 4 punktiem (0+4) un lietderības koeficienta “+3” (un bez soda minūtēm). HK Rīga ierindā salīdzinoši īsi pirms 8. janvāra spēles ir atgriezies Mārtiņš Porejs, kurš bija “izgājis” kopā ar MHL izlasi Ziemeļamerikas turnejā.

janvāra visās pirmajās 7 spēlēs HK Rīga sastāvā ir piedalījušies komandas 7 aizsargi; viens (Andrejs Smirnovs), saskaņā ar MHL statistiķu fiksācijām, ir fiksēts kā piedalījies 4 spēlēs janvārī. pirmo septiņu janvāra spēļu summā pozitīvu lietderības koeficientu izdevies noturēt diviem aizsargiem – Edgaram Dīķim (7 spēlēs “+1”) un Andrejam Smirnovam (4 spēlēs “+1”). pārējiem sešiem aizsargiem MHL statistiķi sareģistrējuši mīnusus. rezultatīvākais aizsargs līdzšinējās janvāra spēlēs – Ēriks Ševčenko ar divām rezultatīvām piespēlēm; tiesa, viņam arī vājākais lietderības koeficients (-4) janvāra 7 spēļu summā.

HK Rīga aizsargu statistika 2011./2012. g. sezonā (pēc komandas 45 spēlēm; saskaņā ar mhl.khl.ru ofic. statistiku):

	aizsargs	dz.	spēles	punkti	+/-	SM	izšķ. PM
1.	Edgars Dīķis	1991.	45	1+5	+10	24	0
2.	Mārtiņš Porejs	1991.	45	1+5	+10	38	0
3.	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	45	2+16	+3	20	1
4.	Kristers Freibergs	1992.	21	0+0	-4	14	0
5.	Pauls Zvirbulis	1993.	43	0+3	-5	6	0
6.	Krišs Lipsbergs	1993.	45	1+6	-6	18	0
7.	Andrejs Smirnovs	1992.	28	0+1	-7	14	0
8.	Artūrs Salija	1992.	34	1+2	-8	44	0
9.	Ēriks Ševčenko	1991.	40	0+7	-10	18	0

*

kurš vārtsargs ir “pirmāks”?

2012. gada pirmajās 7 spēlēs treneri HK Rīga vārtu sargāšanu bija uzticējuši proporcijā 4:3 par labu “pirmajam numuram” Gudļevskim. taču pēcpauzi atsāka Jānis Auziņš, kurš lieliski atzīmējās abās spēlēs pret SKA-1946. 8. janvāra spēlē Auziņam 93,5% atvairītu metienu, GAA 1,85 un vēl atvairīti visi 7 pēcspēles metieni. bet otrā spēle (9. janvārī) “nostāvēta” sausā (2:0). vājāka spēle sanāca 12. janvārī pret Serebrjanije Ļvi (2:4), kur attiecīgi – 88,0% atvairītu metienu un 3,03 vārtu zaudējumi vidēji spēlē. savukārt, Kristeram Gudļevskim janvārī arī iegadījusies viena sausa spēle (2:0 pret HK MVD), bet pārējās 3 spēlēs atvairīto metienu procents amplitūdā no 92,5% līdz 85,3%, bet GAA – no 2,02 līdz 5,00. 20. janvāra spēlē pret Krasnaja Armija Gudļevskis neitralizēja 4 no 6 pēcspēles metieniem.

P.S. starp citu, MHL pauzes laikā “blakus darbos” bija iesaistīts ne tikai Kristers Gudļevskis, kurš bija aizņemts U-20 pasaules čempionātā. Jānis Auziņš decembra nogalē 6 spēles ar kopējo spēles laiku 300:37 izmērā bija aizņemts Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā. Liepājas “sesijas” laikā Auziņam 90,7% atvairītu metienu un GAA 3,19. abi šie cipari konkrētajos parametros (GAA un %) šosezon, vismaz līdz šim, ir labākie Liepājas komandas vārtsargu vidū.

HK Rīga vārtsargu statistika 2011./2012. g. sezonā (pēc komandas 45 spēlēm; saskaņā ar mhl.khl.ru ofic. statistiku):

vārtsargs	dz.	sp.	uzv.	zaud.	sp. ar PM	metieni	atv. %	GAA	“sausi”	SM	sp. laiks
Jānis Auziņš	1991.	21	4	9	4	411	92.5%	1.89	3	0	982:05
Kristers Gudļevskis	1992.	31	12	13	3	846	91.7%	2.40	1	0	1747:36

*

P.P.S. vai šogad Rīgā zvaigznes ir?

šosezon MHL zvaigžņu spēle, kurai dots nosaukums – Izaicinājuma kauss, ir atšķaidījusies trīs dažādās zvaigžņu spēlēs un tikpat kausos. nosaukums “Izaicinājuma kauss” ir palicis MHL zvaigžņu pamatturnīram, kura norise šogad paredzēta 11. februārī. taču šosezon ir vēl divas MHL paspārnē izveidotas “zvaigžņotas” spēles – 23. februārī Paaudzes kauss MHL B grupas labākajiem spēlētājiem, kā arī 12. martā Nākotnes kauss MHL abu grupu U18 vecuma spēlētājiem, t.i. dzimušiem 1994. gadā vai jaunākiem.

2011. gada Izaicinājuma kausa izcīņas spēlē Rietumu konferences pusē HK Rīga vienība bija kupli pārstāvēta – galvenais treneris Leonīds Tambijevs, vārtsargs Kristers Gudļevskis, uzbrucēji Raimonds Vilkoits un Juris Upītis… vai šogad kādu rīdzinieku ieraudzīsim MHL zvaigžņu spēlēs? Izaicinājuma kausa līdzjutēju balsojumā 24. janvāra pulksten 23:00 Rietumu komandas aizsargu Topa 1. vietā “turējās” Mārtiņa Jakovļeva vārds, bet uzbrucēju Topa 9. vietā – Kirila Tambijeva vārds. Paaudzes kausa balsojuma Topos nebija neviens MHL B grupas Latvijas komandu vārds… savukārt Nākotnes kausa balsojumā nebija neviens no HK Rīga vienības, bet rīdzinieki bija – Rietumu komandas aizsargu Topa 3. vietā vismaz pagaidām iebalsots Rinalds Rosinskis (Juniors), 4. vietā – Krists Apsītis (Prizma-Rīga). protams, viss vēl var mainīties.

[pirmais foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Avto 2011. gada 1. decembrī; otrs, Dāvja Straupes attēls – HK Rīga spēlē pret Gazovik 2011. gada 5. decembrī. abu foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]