Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘LHF’

Pretendenti uz izlases trešo kreklu pie arēnas griestiem

Posted by petrovich27 uz 2014/04/17

Balderis_lhf_lv_M_AiseLatvijas Hokeja federācija ir īpašu cieņu izrādījusi diviem izciliem Latvijas hokejistiem – Helmutam Balderim un Kārlim Skrastiņam, no izlases aprites izņemot šo spēlētāju lietotos numurus #19 un #7. Latvijā notiekošo izlases turnīru laikā krekliem ar šiem numuriem ir jābūt piekārtiem pie attiecīgās ledus halles griestiem. Vai vēl kāds Latvijas hokejists ir pelnījis šādu godu?

Latvijas hokeja vēsture ir salīdzinoši sena un jauna. Izlases pirmā spēle aizvadīta jau 1932. gada 27. februārī Rīgā pret kaimiņiem – Lietuvas izlasi. Todien Latvija svinēja uzvaru ar 3:0. Pirmo vārtu guvumu izlases pastāvēšanas vēsturē sarūpēja uzbrucējs Alfrēds Verners, pēc tam divreiz iemeta aizsargs Indriķis Reinbahs, bet vārtus “sausus” visas 45 minūtes nosargāja Herberts Kušķis. Sekoja dalība Eiropas un pasaules čempionātos, olimpiādē (1936).

1940. gada 10. martā Rīgā aizvadītā valstsvienības spēle pret Igaunijas izlasi (2:1) un Kārļa Muškes vārtu guvums spēles izskaņā bija “komats” Latvijas izlases vēsturē uz ilgiem 52 gadiem…

1992. gada 7. novembrī Rīgā norisinājās pirmā atjaunotās Latvijas izlases spēle, un zīmīgi, ka pret to pašu izlasi, ar kuru kopā tika sāktas starptautiskās spēles pirms 60 gadiem. Šoreiz lietuvieši tika uzveikti ar 13:2, bet atjaunotās izlases pirmais vārtu guvums ieskaitīts Aigara Ciprusa rēķinā. Jaunās izlases pirmais kapteinis bija simbolisks – sava laika izcilākais Latvijas hokejists Helmuts Balderis, kurš profesionāla sportista gaitas jau dažu gadu garumā bija beidzis. Taču ar dalību atjaunotās izlases pirmajās divās spēlēs Balderis bija iemūžinājis savu vārdu arī Latvijas izlases kontekstā. Un viņa #19 jau tad LHF amatpersonas solījušas izņemt no aprites. Tiesa, izņemšana “ievilkās” gadu garumā, bet pa to laiku “Baldera numuru” izlasē bija lietojuši vēl daži spēlētāji.

skrastinsh66-yarreg-ruLikumsakarīga bija izcilā latviešu aizsarga Kārļa Skrastiņa numura (#7) iemūžināšana. Jāpiebilst, ka Skrastiņš nebija tik izvēlīgs uz numuriem un bija spēlējis arī ar citiem, piemēram, #6, #3. Starp citu, ar trešo numuru viņš piedalījās 2005. gada olimpiskās kvalifikācijas turnīrā 2005. gada februārī, kad Latvijas izlase “izrāva” ceļazīmi uz Turīnas olimpiādi no pārliecināto baltkrievu rokām.

Arī ar Kārļa #7 operatīvi nesanāca… Starp Jaroslavļas Lokomotiv katastrofu (2011. g. septembrī) un LHF lēmuma pieņemšanu bija neliels laika posms, kurā tomēr #7 Latvijas izlasē uzspēlēja.

20. gadsimta 30. gadu Latvijas izlases “pionieru un celmlaužu” godināšana, tās formāts un numuru iemūžināšana ir atsevišķas analīzes vērta padarīšana. Iespējams, ir pienācis laiks veidot savu (Latvijas) Hokeja slavas zāli, kādu ir ieviesušas ne tikai hokeja lielvalstis, bet arī mūsu ranga un spēka hokeja federācijas. Arī tādās zemēs, kuru izlases jau gadiem netiek tālāk par 1. divīziju.

Šoreiz par izcilniekiem, kurus varam saskatīt kopš 1992. gada.

#1 Artūrs Irbe

  • Irbe_vancitybuzz_comViens no diviem Latvijas pārstāvjiem, kura vārds ir iemūžināts starptautiskās hokeja federācijas (IIHF)  Slavas zālē. Tas notika 2010. gadā. (Otrs – Helmuts Balderis, kura vārds iemūžināts 1998. gadā.)
  • Divkārtējs pasaules čempions! Zelta medaļas nopelnīja divos pasaules čempionātos PSRS izlases sastāvā (1989., 1990.). 1990. gada pasaules čempionāta labākais vārtsargs! Pieaugušo pasaules čempionātos tikt pie pasaules zelta ir izdevies tikai diviem Latvijas hokejistiem. (Otrs – Balderis, kura kontā 3 pasaules čempiona tituli.)
  • Latvijas izlases “pirmais numurs” deviņos pasaules čempionātos  (8 – elitē; 1 – B grupā; 1996.-2001., 2003.-2005.). Ieskaitot 1996. gada pasaules čempionātu B grupā, kurā Latvijas valstsvienība izcīnīja tiesības spēlēt elitē. Piedalījies arī divās olimpiādēs Latvijas krāsās (2002., 2006.).
  • Viens no 3 mūsu vārtsargiem, kuri spēlējuši pasaules klubu hokeja piramīdas virsotnē – NHL. No šiem trim, vismaz līdz šim, izcilākais. Kopumā 13 sezonās spēlējis NHL čempionātā. NHL zvaigžņu spēļu dalībnieks. Pēc karjeras beigām arī vienīgais Latvijas pārstāvis, kas ir bijis NHL treneris (divās sezonās Washington Capitals vārtsargu treneris).

#33 Sergejs Žoltoks

Vienu no sava laika talantīgākajiem Latvijas hokeja uzbrucējiem – Sergeju Žoltoku – Latvijas Hokeja federācija godinājusi, viņa vārdā nosaucot U-20/18 izlašu turnīru. Žoltoka vārdā nosaukta vidusskola. Taču arī šī spēlētāja numura “rezervēšana” varētu būt adekvāts žests, lai godinātu sportistu, kurš šo pasauli pameta hokeja kreklā un “pa taisno” no hokeja laukuma. Atgādinājumam: Sergejs Žoltoks mira Minskā 2004. gada 3. novembrī – dienā, kad bija aizvadījis savu pēdējo mūža spēli. Tobrīd, NHL lokauta laikā, viņš pārstāvēja Latvijas komandas Rīga 2000 krāsas Baltkrievijas Atklātajā čempionātā. Rīga 2000 klubs uzbrucēja piemiņu godināja, rezervējot viņa #33 un paceļot Žoltoka kreklu pie mājas spēļu halles griestiem. (Latvijas izlasē spēlējis ne tikai ar dzīves pēdējos turnīros ierasto #33. Piemēram, 2001. un 2002. gadu pasaules čempionātos #16.)

Zoltoks LHFVēl dažas lietas “balsojumā” PAR:

  • Līdz šim rezultatīvākais Latvijas uzbrucējs hokeja “Mekā” – NHL. Regulārās sezonas 588 spēlēs 258  punkti, play off 45 spēlēs 18 punkti. Paša regulārās sezonas rekords – 42 punkti 78 spēlēs (2002./2003.) Minnesota Wild sastāvā. Kopumā NHL uzspēlējis 10 sezonās. (Kopumā un vienas sezonas ietvaros rezultatīvāks no mūsējiem ir bijis tikai aizsargs Sandis Ozoliņš.)
  • Viens no nedaudzajiem Latvijas hokejistiem, kuriem izdevies tikt pie U-20 pasaules čempiona titula. Zelts izcīnīts 1992. gadā kopā ar PSRS/NVS U-20 izlasi. (No Latvijas izlasē pēc tam spēlējušajiem junioru zelta medaļa ir arī Andrejam Maticinam un Sandim Ozoliņam.)
  • Latvijas izlases sastāvā sešos pasaules čempionātos (5 – elitē, 1 – B grupā). Tajā skaitā, tajos divos pasaules čempionātos, kuros valstsvienība sasniedza savu augstāko punktu – 7. vietu (1997. un 2004.). (Izlase rekordu atkārtoja arī 2009. gadā, bet Žoltokam vairs nebija iespējas palīdzēt valstsvienībai…)
  • Latvijas izlasē aizvadījis tikai 42 spēles 10 gadu laikā (1994.-2004.), bet ar izcilu rezultativitāti: 50 punkti (29+21). Divos pasaules čempionātos bija rezultatīvākais spēlētājs Latvijas izlasē (2001., 2004.).

#8 Sandis Ozoliņš

Ozolins_LHF_(M_Aise)Ozoliņa reputāciju Latvijas izlases kontekstā, ja ne pagrieza par 180 grādiem, tad viennozīmīgi uzlaboja “lielā atgriešanās” uz Soču olimpiādi. Nācija un arī komanda novērtēja Sanda Ozoliņa atpakaļatnākšanu izlasē pēc 7 gadu pauzes (2006.-2013.) un jau kapteiņa statusā. Daudzi Ozoliņa nopelnos pieraksta izlases izcīnīto dalību olimpiādē (2013. g. februāra kvalifikācijas turnīrā) un vispār līdz šim augstāko valstsvienības sasniegumu olimpiskajās spēlēs – 8. vietu, ja vien post scripum kāda IIHF instance nelems par vietas atņemšanu saistībā ar dopinga lietām. Bet Ozoliņa lomu un emocionālo pienesumu tas nemazina pēc būtības. (Pirms #8 Ozoliņa ciparu salikums izlasē bija #18.)

  • Viens no sava laika izcilākajiem uzbrūkošajiem aizsargiem ir vienīgais Latvijas hokejists, kurš virs galvas cēlis paša izcīnīto Stenlija kausu (1996.). Vairāku NHL zvaigžņu spēļu dalībnieks.
  • NHL spēlējis 15 sezonas! Latvijas hokejists, kas šajā līgā aizvadījis visvairāk spēļu – 875 spēles regulārajā sezonā un 137 spēles Stenlija kausa izcīņā.
  • Latvijas rezultatīvākais hokejists NHL – kā kopumā, tā atsevišķās sezonās. Kopā 564 punkti regulārajā sezonā un 90 punkti play off. Sezonas rekords: 68 punkti 80 spēlēs (1996./1997.) Colorado Avalanche sastāvā.
  • Latvijas izlases ierindā 3 pasaules čempionātos (1998., 2001., 2002.) un 3 olimpiādēs (2002., 2006., 2014.).  Latvijas izlasē tikai 40 spēles, kurās iekrāti 35 punkti (9+26)! Izlases kapteinis līdz šim ieņemtās vietas ziņā veiksmīgākajā olimpiādē, kā arī “ceļā” uz to.
  • Citi “žetoni, ordeņi un pričindāļi”: pasaules junioru zelta medaļa PSRS/NVS U-20 izlases sastāvā (1992.); četras KHL zvaigžņu spēles (vienā – Rietumu komandas kapteinis); virkne individuālo rekordu pārstāvētajās NHL komandās; KHL labākais aizsargs dažādos posmos un nominācijās utt.

#2 Rodrigo Laviņš

Lavins_LAT_livesport_ruArgumenti PAR:

  • Aizsargs Rodrigo Laviņš ir “varējis” tad, kad daudzi citi nevar. Tādēļ ir viens no diviem hokejistiem, kuri Latvijas izlasē aizvadījuši visvairāk spēļu. Saskaņā ar oficiālo LHF statistiku, abiem ar Aleksandru Ņiživiju pa 217 spēlēm. (Aivara Bomja, Sportaavize.lv, statistika, kas skaita spēles ar reālu spēles laiku, Laviņam saskaita 210 spēles, Ņiživijam – 212.)
  • Latvijas izlases sastāvā 13 pasaules čempionātos (11 – elitē, 1 – B grupā, 1 – C grupā), 3 olimpiādēs un arī pirmajā junioru pasaules čempionātā ar Latvijas U-20 izlases dalību (C grupa; 1993./1994.). Latvijas izlases kapteinis divos pasaules čempionātos (2007., 2008.).
  • Visilgāk un šobrīd vienīgais spēlējošais sportists no atjaunotās Latvijas izlases sastāva pirmajā spēlē 1992. gada 7. novembrī. Un arī 2014. gada pavasarī ir ieradies izlases rīcībā, gatavojoties pasaules čempionātam, kurā dažādu iemeslu dēļ nevarēs palīdzēt lielākā daļa olimpiskā sastāva aizsargu.

#17 Aleksandrs Ņiživijs

  • Nizivijs_blog_kp_ruVēl viens saraksta “ilggadnieks”, kurš Latvijas izlasei pratis izbrīvēt laiku visbiežāk un visvairāk. Vairāk nekā 200 spēles izlasē!
  • Piedalījies 15 pieaugušo pasaules čempionātos (13 – elitē, 2 – B grupā). 13 čempionāti elitē – tas ir Latvijas izlases rekords. Ar šo skaitu Ņiživijs iekļuvis arī IIHF rekordu sarakstā, kur ieņem dalītu 4. vietu pasaulē!!! (Tuvākie sekotāji Latvijas izlasē ir Tambijevs un Semjonovs, kuriem pa 11 pasaules čempionātiem elitē.)
  • Kas vēl? 3 olimpiādes, pieci (!) olimpiskās kvalifikācijas turnīri. Šo kvalifikācijas turnīru skaits Ņiživijam ir lielākais nacionālajā izlasē. (Četri turnīri – Tambijevam un Ciprusam.)
  • Par maz? Tad vēl divi junioru pasaules čempionāti Latvijas U-20 izlasē (1993./1994., 1994./1995.; C grupā), divi Eiropas jauniešu čempionāti Latvijas U-18 vienībā (1992./1993., 1993./1994.; C grupā). Ja pēc tā visa kāds vēl Ņiživijam pārmet nevarēšanu un negribēšanu…
  • Jā, un vēl arī visu laiku trešais rezultatīvākais izlases spēlētājs ar 116 punktiem (35+81). (Vairāk punktu ir Tambijevam un Kerčam, 153 un 132.)
  • (Elites čempionātu lielākajā daļā Ņiživijam #17, bet pa vienam turnīram ar #71 un #26.)

#14 Leonīds Tambijevs

  • Tambijevs_L_vs_Sereb_Lvi_2011-11-05_HK_Riga_ofic_pr_facebookRezultativitātes un vārtu guvumu rekordi, kurus iespējis Leonīds Tambijevs, Latvijas izlasē paliks nepārspēti ilgāku laiku. Tie ir 153 punkti, t.sk. 69 vārtu guvumi. Tuvākie rekorda sekotāji atpaliek manāmi, turklāt vairums hokeju vairs nespēlē. Un šajā gadījumā nav būtiski, ka daļa punktu krāta B/C grupās. (Tuvākie sekotāji: Kerčs – 132 punkti, 59 vārtu guvumi; Ņiživijs – 116 punkti, 35 vārtu guvumi; Cipruss – 112 punkti, 50 vārtu guvumi).
  • Tambijevs izlasi pārstāvējis 15 pasaules čempionātos (11 – elitē, 3 – B grupā, 1 – C grupā); turklāt tie visi čempionāti aizvadīti 15 gadus pēc kārtas (1993.-2007.)!!!  Tikpat liela pieaugušo pasaules čempionātu summa ir Ņiživijam, un abi kopā šajā parametrā ieņem dalītu 7. vietu pasaulē!
  • Papildu tam: 2 olimpiādes; 4 olimpiskās kvalifikācijas turnīri; pasaules čempionāta C grupas kvalifikācija ar dalību atjaunotās izlases pirmajā spēlē (1992.), A grupas kvalifikācija (1999.) un citi turnīri. Saskaņā ar LHF statistiku, spēļu skaita ziņā ieņem dalītu 3./4. vietu nacionālajā valstsvienībā – abiem ar Aleksandru Semjonovu saskaitīts pa 208 spēlēm (A.Bomja statistikas uzskaitē Tambijevam 206 spēles, Semjonovam 207.)

P.S.

Droši vien, nemaz nevajadzētu uzreiz un masveidā pagarināt numuru rindu pie arēnas griestiem. Iespējams, atrodas citi labi veidi, kā pieminēt un atcerēties. Latvijai ir sava hokeja vēsture un panākumi, arī savi izcilnieki, kas ir iezīmējuši teritoriju un noteikuši mērauklu. Atliek to novērtēt.

Uzziņām:

[Helmuta Baldera un Sanda Ozoliņa fotoattēlu avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Kārļa Skrastiņa foto avots: yarreg.ru. Artūra Irbes foto avots: vancitybuzz.com. Sergeja Žoltoka foto avots: lhf.lv. Rodrigo Laviņa foto avots: livesport.ru. Aleksandra Ņiživija foto avots: blog.kp.ru. Leonīda Tambijeva foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā]

Advertisements

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 6 Comments »

Savējie jāzina

Posted by petrovich27 uz 2014/03/20

Undelis_Kurbads_vs_Daugavpils_2014-01-18_hkkurbads_lv_VERSKontekstā ar Latvijas izlases gatavošanos pasaules čempionātam periodiski tiek cilāta doma, ka valstsvienības sastāvā vietu būtu pelnījuši arī labākie Latvijas čempionātā, sauktā par Virslīgu. Šoreiz neielaižoties diskusijā par pašmāju līgas līmeni un tā savietojamību ar izlasē spēlēto, kuri tad ir bijuši Latvijas Virslīgas labākie 2013./2014. g. regulārajā sezonā? Kā saka, tautai savi varoņi jāzina. Teikts bez skepses un ironijas.

Rezultāta taisītāji Virslīgā

Regulārās sezonas rezultatīvākajam spēlētājam Renāram Undelim (dz. 1984.; pa labi novietotā atēlā #84) 27 spēlēs izdevies saražot 56 punktus (26+30), t.i., vidēji 2,07 punkti spēlē. Pateicoties savai rezultativitātei, Ogrē bāzētās Kurbads vienības uzbrucējs septembrī tika atzīts par Virslīgas čempionāta MVP (vērtīgāko spēlētāju). Spēlējis Latvijas U-18 un U-20 izlašu sastāvā pasaules čempionātos, taču, atšķirībā no viena otra sava komandas biedra Kurbads ierindā, Undeļa vārds nav pieejams Latvijas pieaugušo izlases sastāvā uzspēlējušo sarakstā. No “kurbadiešiem” pa kādai spēlei valstsvienībā savulaik ir aizvadījuši vairāki vīri, t.sk. uzbrucēja pozīcijā esošie Andrejs Kardašs (10 spēles), Ēriks Bisenieks (5 sp.), Toms Hartmanis (4 sp.), Valērijs Fiļimonovs (3 sp.), Vladislavs Dobreņkijs (3 sp.), Ronalds Cinks (1 sp.).

Renāra Undeļa sportiskajā biogrāfijā sastopami pieturas punkti Francijas 3. un 4. līmenī, kā arī zviedru Division 1 (trešā līga Zviedrijā), bet visvairāk spēlēts Latvijas klubos, kas cīnījušies pašmāju un/vai Baltkrievijā bāzētā čempionātā. Kurbads, SMScredit.lv, ASK Ogre, Rīga 2000, Stalkers Juniors, arī – DHK Latgale, Liepājas Metalurgs, Ozollapas. Latvijas čempiona titulu ir izcīnījis vairākkārt, ar Rīga 2000 un SMScredit.lv komandām.

Lipsbergs_Edg_Ozolnieki_Monarch_vs_Kurbads_2013-10-02_hkkurbads_lv_VERSOtrs rezultatīvākais uzbrucējs regulārās sezonas gaitā bija Ozolnieki / Monarch pārstāvis Edgars Lipsbergs (dz. 1989.; pa labi novietotā attēlā #68). Savulaik izcīnījies pa dažādiem jauniešu čempionātiem Ziemeļamerikā, ieskaitot ASV otro stiprāko junioru līgu – NAHL. Piedalījies U-18 un U-20 pasaules čempionātos Latvijas valstsvienības krāsās, uzspēlējis sezonu Dinamo jaunatnes komandā HK Rīga MHL čempionātā, bet pēc tam – jau trešo sezonu ir Ozolnieku komandas ierindā.

No šīs komandas nāk arī Virslīgas regulārās sezonas trešais rezultatīvākais uzbrucējs – Aleksandrs Kerčs jaunākais (dz. 1990.). Kerčam-junioram savos 23 gados arī jau iekrājies diezgan raibs CV – līdzās Latvijas līgām un klubiem arī dažādas čehu līgas, jaunatnes līga MHL, franču čempionāts. Pirms gada kļuva par Latvijas čempionu kopā ar SMScredit.lv.

Kopējo Top 5 noslēdz Zemgale / LLU uzbrucējs Gatis Gricinskis (dz. 1988.; raksta noslēgumā novietotajā attēlā #89), kuram nācies aizvadīt mazāku spēļu skaitu – 22, bet kurās sakrāti 40 punkti. Gricinskis ir bijis viens no vilcējiem Latvijas U-18 un U-20 izlasē (kopā četros pasaules čempionātos), leģionāra gaitas baudījis galvenokārt Somijas trešā ranga (Suomi-sarja) čempionātā. Gatis Gricinskis janvārī bija Latvijas čempionāta vērtīgākais spēlētājs.

Atgādinājumam: neviens no regulārās sezonas rezultatīvāko spēlētāju Top 5 uzbrucējiem Latvijas pieaugušo izlasē nav spēlējis. (Izņēmums ir Topa 2. vietā esošais aizsargs Mihails Bogdanovs, bet par to stāsts turpinājumā.) Taču neskaitot jau nosauktos Kurbads vienības uzbrucējus, šajā sezonā Latvijas Virslīgā ir uzspēlējuši vēl daži uzbrucēji ar Latvijas pieaugušo izlases spēļu pieredzi. T.sk.: 161 spēli izlasē aizvadījušais Aleksandrs Macijevskis (tagad HS Rīga / Prizma); Ozolnieku uzbrucēji Vadims Romanovskis (47 spēles izlasē), Elvis Želubovskis (10 sp.), Māris Grāvītis (5 sp.), Valentīns Feoktistovs (2 sp.), Māris Drelings (2 sp.); Prizmā brīdi uzspēlējušais Sergejs Pečura (34 sp. izlasē); arī vēl īsāku brīdi Dinamo Juniors komandā “iesauktie” Māris Bičevskis (6 sp. Virslīgā šosezon; 11 sp. izlasē) un Roberts Bukarts (1 sp. Virslīgā; 39 sp. izlasē).

Latvijas Virslīgas Top 5 rezultatīvākie spēlētāji 2013./2014. g. reg. sezonā (saskaņā ar lhf.lv):

spēlētajs komanda sp. punkti
1. Renārs Undelis Kurbads 27 26+30
2. Mihails Bogdanovs, aizs. Ozolnieki / Monarch 30 8+36
3. Edgars Lipsbergs Ozolnieki / Monarch 27 18+25
4. Aleksandrs Kerčs jun. Ozolnieki / Monarch 28 23+19
5. Gatis Gricinskis Zemgale / LLU 22 19+21

Situāciju kontrolē aizsargi – vetarāni

Bogdanovs_Mihails_foto_O_Siracenko_lhf_lv_VERSAr aizsargu statistikas aprēķiniem Latvijas čempionātā ir sarežģījumi, jo netiek oficiāli skaitīti mikromači un līdz ar to – lietderības koeficients. Tādēļ aizsargu statistikas salīdzinājumam var “izspiest” tikai rezultativitāti. Taču LHF pusē cilvēki runā, ka no nākamās sezonas Latvijas čempionātā varētu tikt veikta arī lietderības koeficienta uzskaite.

Rezultatīvākais aizsargs un vispār otrais rezultatīvākais spēlētājs Latvijas Virslīgas regulārās sezonas summā ir Ozolnieki / Monarch vienības ilggadējais aizsargs Mihails Bogdanovs (dz. 1976.; pa labi novietotā attēlā #23). Ja kāds piemirsis, tad tas ir tieši tas pats Mihails Bogdanovs, kurš spēlēja Latvijas izlases sastāvā 1999. gada pasaules čempionātā. Kopumā viņa uzkrājumā saskaitītas 36 spēles valstsvienības rindās; debitējis 1996. gada 8. oktobrī. Bet tagad 37 gadus vecais veterāns “pogā ārā” jaunatni Latvijas Virslīgas čempionātā. Ozolnieku komandā nav lielākais skrējējs, labāk – mierīgi un ar apdomu, bet – tie punkti ir sakrājušies. Tāpēc arī – oktobrī Virslīgas vērtīgakais spēlētājs. Cita starpā, jau iepriekš bijis Latvijas čempionāta labākais un rezultatīvākais aizsargs. Neskaitot dalību izlasē, biogrāfijas spilgtākās epizodes arī – cīņas zviedru otrajā līgā (HockeyAllsvenskan) un vairākas sezonas Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas/Latvijas čempionātos.

Bluks_Kurbads_2014_janv_hkkurbads_lv_VERSVirslīgas rezultatīvāko aizsargu Topa 2. vietā Kurbads komandas aizsargs Toms Bluks (dz. 1982.; pa labi novietotā attēlā #12), kurš reiz senos laikos (2004. g. decembrī) Latvijas izlasē aizvadījis 2 spēles. Bluka biogrāfijā virkne Latvijas klubu, t.sk. visilgākais posms ASK Ogre ierindā. Leģionāra gaitas – poļu čempionātos un Ungārijā bāzētajā MOL Liga. Iepriekšējā sezonā Virslīgas rezultatīvākais aizsargs un čempions ar SMScredit.lv. Decembrī atzīts par Virslīgas vērtīgāko spēlētāju. Cita starpā – arī Hokeja Skolas Dinamo treneris (skolo 2003. g. dzimušos).

Aizsargu Topa trešajā pozīcijā – Sergejs Durdins (dz. 1980.), vēl viena Ozolnieki / Monarch vērtība. Tāpat kā kolēģis Bluks, cīnījies Latvijas U-18 un U-20 izlašu krāsās, bet pieaugušo izlasē aizvadījis 19 spēles, debitējot pirms 13 gadiem (2001. g. aprīlī). Durdina pieredze ir itin bagāta – neskaitot Latvijas klubus, arī Ziemeļamerikas līgas (UHL, IHL), Krievijas Augstākā līga, itāļu un baltkrievu klubi. Salīdzinoši nesen (2009. g. vasarā) vēl tika pārbaudīts KHL spēlējošā Rīgas Dinamo ierindai. Un vēl pāris gadus pēc tam spēlēja Latvijas izlases ierindā EIHC turnīrā.

Kopumā Latvijas Virslīgas čempionātā šosezon uzspēlēja paprāvs pulks Latvijas izlasē savulaik un arī vēl nesen spēlējušo aizsargu. Neskaitot jau nosauktos Top 3 vīrus, arī, piemēram: Kurbads sastāvā Agris Saviels (98 sp. izlasē) un Renārs Valters (3 sp.); Ozolnieki / Monarch ierindā Eduards Ivanovs (11 sp.); HS Rīga / Prizma aizsargs Sergejs Tjoluškins (1 sp.); Dinamo Juniors krāsās Mārtiņš Porejs (22 sp.) un Artūrs Salija (3 sp.), neskaitot “junioriem” uz vienu Virslīgas spēli piekomandētos puišus.

Vēl jāatzīmē, ka par Virslīgas februāra vērtīgāko spēlētāju tika atzīts Zemgale / LLU aizsargs Reinis Demiters (dz. 1991.), līdz šai sezonai Liepājas Metalurgs sistēmas pārstāvis.

Latvijas Virslīgas Top 3 rezultatīvākie aizsargi 2013./2014. g. reg. sezonā (saskaņā ar lhf.lv):

aizsargs komanda sp. punkti
1. Mihails Bogdanovs Ozolnieki / Monarch 30 8+36
2. Toms Bluks Kurbads 29 5+25
3. Sergejs Durdins Ozolnieki / Monarch 30 9+17

“Pēdējā postenī”

Kazanovs_Kurbads_vs_Ozolnieki_2014-01-25_hkkurbads_lv_VERSDiemžēl Virslīgas vārtsargu statistikā nav pieejama ailīte ‘atvairīto metienu %’, tādēļ vārtu vīru Top veidojas no vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficienta (GAA). Šajā kritērijā labākais ir bijis Latvijas regulārā čempionāta uzvarētāju – Kurbads – vārtsargs Renārs Kazanovs (dz. 1984.; pa labi novietotā attēlā #38), kurš sargāja komandas vārtus aptuveni pusi no vārtsargu kopējā spēles laika un kuram ir labākais GAA – 2.51. Jau divas iepriekšējās sezonas Kazanovs ir atzīts par Latvijas čempionāta labāko vārtsargu (abas sezonas SMScredit.lv ierindā); kopā ar “esemeskām” pērn kļuva arī par Latvijas čempionu. Biogrāfijā arī Austrālijas un Vācijas čempionāti, bet Latvijas izlases spēļu nav.

Statistiski otrs labākais Virslīgas vārtsargs regulārajā sezonā bija Dmitrijs Žabotinskis (dz. 1980.; raksta noslēgumā novietotajā attēlā #1, uz aizsargmaskas #61) Ozolnieki / Monarch komandas ierindā. Viņa kontā arī 6 spēles Latvijas izlases sastāvā (sp. laiks 363:36), bijis “trešais vārtsargs” bez spēles laika divos pasaules čempionātos, kā arī sargājis Latvijas U-18 vai U-20 izlases vārtus piecos attiecīgo vecumu pasaules čempionātos. Klubu karjerā daudzi gadi Liepājas Metalurgs komandā, nedaudz arī Rīga 2000, ASK Ogre, Saratovas Kristall (Krievijas Augstākajā līgā), Kokšetavas Arlan Kazahstānā, Harkovas Dinamo Ukrainas čempionātā u.c. Vairākkārtējs Latvijas čempions un un pāris reizes arī labākās GAA statistikas autors.

Uzziņai: par Virslīgas novembra vērtīgāko spēlētāju tika atzīts HS Rīga / Prizma vārtsargs Maksims Rešetņikovs (dz. 1995.). Savukārt vislielākais spēles laiks starp vārtsargiem regulārajā sezonā bija Mārim Jučeram (dz. 1987.), kurš Dinamo Juniors vārtus sargāja 1406 minūtes un 49 sekundes (25 spēles). Starp citu, Jučers ir viens no diviem Virslīgas vārtsargiem ar Latvijas pieaugušo izlases spēļu pieredzi (izlases vārtos 972 minūtes un 28 sekundes; pieteikumā 35 spēles).

Latvijas Virslīgas Top 2 vārtsargi 2013./2014. g. reg. sezonā (kritērijs: GAA – vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients; saskaņā ar lhf.lv):

vārtsargs komanda sp. min:sek GAA
1. Renārs Kazanovs Kurbads 18 883:25 2.51
2. Dmitrijs Žabotinskis Ozolnieki / Monarch 10 597:52 2.71

* Aprēķinā iekļauti vārtsargi, kas aizvadījuši vismaz 5 spēles jeb 300 minūtes (t.i., 16,7% no savas komandas vārtsargu spēles laika).

P.S.

Joprojām turpinās Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēļu finālsērija, kurā oponenti ir Kurbads un HS Rīga / Prizma komandas. Play off summā jau būs saskatāmi citi izcilnieki, bet par to – cits stāsts.

Plašākam skatam:

[Renāra UndeļaEdgara LipsbergaToma Bluka un Renāra Kazanova fotoattēlu avots: hkkurbads.lv. Mihaila Bogdanova foto avots: lhf.lv (autors – Oļegs Siračenko). Noslēdzošā foto autors: Ruslans Antropovs.]

Zabotinskis_vart_Ozoln_v_Zemg_2014-02-08_R_Antropovs_VERS

Posted in Dinamo Juniors (no 2013.), Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, MHL | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Irbe prom no Latvijas izlases? Laba ziņa!

Posted by petrovich27 uz 2013/10/10

Irbe_2013_PC_LHF_facebookLasot sava laika Latvijas izlases “mūra” un aktuālās Latvijas izlases trenera Artūra Irbes paziņojumu Latvijas Hokeja federācijas (LHF) amatpersonāžiem par “attiecību pārtraukšanu” ar minēto federāciju, pirmā doma bija “xxxxxx” (cenzēts). Bet drīz vien nāca apgaismība – šīs solis var nākt par labu Latvijas hokejam.

Kad Jānis Sprukts caur ziediem runā par izlases problēmām un vienu pavasari jau laicīgi informē, ka izlasei palīdzēt nevarēs, netrūkst cilvēku, kas viņu nokristī par “nodevēju”. Kad Laura Dārziņa kontekstā izceļas diskusijas par spēlētāju līgumu un cita veida apdrošināšanu, arī Dārziņš tiek nodēvēts par “lepnu āzi”.

Nedaudz vielu pārdomām dod izlases ģenerālmenedžera Sanda Ozoliņa “sadusmošanās”, kad Kirovs Lipmans viņu atbrīvo. Bet arī tam nav vajadzīgā rezonanse un sekas, jo izlase taču nav izpildījusi uzdevumu! Un gala beigās pats Ozoliņš atgriezies izlasē, lai kopīgiem spēkiem “iesprauktos” Soču vilciena durvīs. Pēc tā drīz aizmirstas Sanda Ozoliņa “atbrīvošana” no izlases…

Varbūt BEIDZOT secinājumi būs tagad, kad Latvijas izlases “balsts un sirdsapziņa” (nepārspīlējot) Artūrs Irbe, kuram valsts un valstsvienības lietas prioritāšu skalā un vērtību sistēmā ir stipri augstu, “piecērt durvis”? Protams, neviens nav ideāls. Tomēr izlase ir kopdarbs… Irbes vēstulē kā pirmais un svarīgākais ir norādīts federācijas prezidenta K. Lipmana attieksmes jautājums. Pats prezidents apelē pie Artūra Irbes rakstura nepilnībām… Diemžēl epopejas “āža kāja” lasāma A. Irbes vēstulē skaidri: “[..] tāpat no LHF puses tā prezidenta personā vairākus mēnešus nav izpildītas līguma saistības [..]”.

Uzsvars nav uz to, ka kādam no federācijas būtu jāiet vai uz to jānāk, bet runa ir par lietu kārtību un tās civilizētu risināšanu.

[Artūra Irbes attēla avots: lhf.lv.]

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , | 1 Comment »

Latvijas Hokeja apskats. Epizode 1 (2013. g. septembris)

Posted by petrovich27 uz 2013/09/29

*

Navigācijai:

01:54 – par sezonas sākumu un Latvijas hokejistu pārstāvniecību Eirāzijas valstu vadošajās līgās;

07:06 – par Latvijas izlases gatavošanos Olimpiādei Sočos, t.sk. Latvijas izlases ģenerālmenedžera Māra Baldonieka komentārs;

14:26 – par KHL un Rīgas Dinamo sezonas startu; t.sk. Dinamo galvenā trenera Arta Ābola komentārs par komandas došanos izbraukumā uz Tālajiem Austrumiem;

21:23 – Latvijas Virslīgas aktualitātes; t.sk. Kurbads galvenā trenera Aigara Razgala komentārs;

30:20 – par rezultatīvākajiem Latvijas hokejistiem ārpus KHL un Latvijas Virslīgas;

31:42 – Latvijas hokejistu šedevri sezonas sākumā – vārtu guvumi, spēka paņēmieni.

Posted in Dinamo Juniors (no 2013.), Dinamo Rīga, hokejs, KHL, Latvijas Hokeja apskats | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

HS Dinamo direktors: Bērniem jāspēlē augsta līmeņa turnīros biežāk

Posted by petrovich27 uz 2013/08/16

HS_Dinamo_U11_MDHL_2012-13_dinamoberni_lv_N3_VERSKāpēc? „Lai arī pēc 3 gadiem Latvijas jaunie hokejisti varētu spēlēt ar saviem vienaudžiem hokeja lielvalstīs. Lai arī U-16 un U-18 līmenī Latvijas komandas ar čehu, somu, zviedru vienaudžiem spēlētu kā līdzīgs ar līdzīgu,” teic Hokeja skolas (HS) Dinamo direktors Raitis Bikše pēc HS Dinamo U-12 vecuma komandas atgriešanās ar sudraba godalgām no Bauer Euro Invite 2013 turnīra.

Sešu komandu konkurencē HS Dinamo U12 komanda izcīnīja otro vietu, finālā ar 6:1 piekāpjoties Bauer Selects vienībai no ASV. Tai pašai, ar kuru turnīra apakšgrupu fāzē izdevās izspēlēt neizšķirtu (3:3). Savukārt aiz jauno dinamiešu muguras palika vienaudži no Zviedrijas (Reebok Selects), Somijas (Espoo Selects), Čehijas (Hockey Talent Academy) un Slovākijas (Jokers Academy White).

Kas pietrūka finālā pret amerikāņiem? „Mēs nemākam spēlēt play off-us. Amerikāņi apspēlēja mūs ne laukumā. Kad viņi saprata, ka mūs hokejā apspēlēt nevarēs, sākās cits hokejs, provokācijas – viss, kas nepieciešams, lai lauztu spēles gaitu. Par cīņassparu un gaisotni liecināja pieci kautiņi, kad sitās 5-uz-5, bet pēc fināla sirēnas pretinieki izturējās kā absolūtie draugi,” stāsta HS Dinamo direktors. Latvijas jaunajiem hokejistiem šis play off-am raksturīgais asums un mērķtiecība neesot „asinīs”. Tādēļ esot vērts izslēgšanas spēles ieviest jau bērnu vecumā Latvijas čempionātos.

Tikai jaudīgos turnīros

Jaunajā sezonā (2013./2014.) HS Dinamo sola īpaši kritiski atlasīt turnīrus, kuros piedalīsies hokeja skolas komandas. Iepriekšējā sezonā gadījušies arī viduvējas, lai neteiktu – vājas, organizācijas un sportiskā līmeņa turnīri. Šovasar jau otro reizi bijis Bauer turnīrs Prāgā, bet novembrī HS Dinamo U-13 vecuma komanda plāno braukt uz Bauer World Invite turnīru Čikāgā.

„Hokeja lielvalstīs rīkotajos turnīros uz Latviju skatās kā uz turnīra teritorijas aizpildījumu. Mūsu, latviešu jauno hokejistu prestižs ir tik zems,” tā Raitis Bikše. Taču Prāgā U-12 vecuma komandai izdevies nedaudz atsēdināt skeptiķus. Tā bija tikai viena reize, bet nepieciešams augstā līmenī spēlēt nepārtraukti, lai arī pēc gada, diviem augsta līmeņa starptautiskos turnīros varētu ar lielvalstīm cīnīties līdzīgi. Nevis tikai piedalīties.

Attālums līdz „lielajam” hokejam samazinās

Uz jauno sezonu HS Dinamo saimniecība ir par gadu paaugusies, un attālums starp hokeja skolu un Dinamo otro jauniešu komandu samazinās. Skolas vecākā komanda tagad ir HS Dinamo U14 – faktiski U-13 vecuma komanda (2001. gadā dzimušie). Pāra skaitli liek ieturēt Latvijas bērnu-jauniešu čempionāta (LBJMH) vecuma pakāpes „solis” pa diviem gadiem (U-10, U-12 utt.). Šo vecāko komandu joprojām trenē Vladimirs Golovkovs. Jaunajā sezonā Latvijas U čempionāta dažādās vecuma grupās plāno piedalīties vēl 3 komandas no HS Dinamo puses, t.sk. Aigara Razgala trenētais U-12 vecums (dz. 2002.), kas augusta sākumā uzspīdēja Prāgas turnīrā.

Mazā revolūcija

Par savu prioritāro „darba lauku” HS Dinamo uzskata Latvijas bērnu un jaunatnes čempionātu (LBJMH), tomēr par lielāko „sistēmas kļūdu” uzskata Latvijas Hokeja federācijas (LHF) izstrādātajā LBJMH nolikumā noteikto U-12 vecuma čempionāta izspēles kārtību. Viens „klupšanas akmens” ir nolikumā paredzētā spēlētāju vienlaicīga nomaiņa, ik pēc minūtes pārtraucot spēles laiku. Tāpat nesaprotami esot „piespiedu mazākumi” – t.i., ja kāds hokejists satraumējas, viņu nedrīkst aizstāts cits, un maiņai atlikušo spēli jāaizvada mazākumā. Utt. „Kā lai bērni iemācās spēlēt hokeju?” spriež HS Dinamo direktors.

Galu galā LHF organizētajā bērnu hokeja klubu pārstāvju sanāksmē 14. augustā nonāca līdz „mazajai revolūcijai”. Klubu pārstāvju neapmierinātība nobrieda un pārtapa „manifestā” (3 oficiālu vēstuļu izskatā) ar aicinājumu pārstrādāt LBJMH nolikumu ne tikai U-12, bet arī U-10 un U-18 vecuma grupās.

HS Dinamo U12 (HS Dinamo 02) komandas sastāvs un spēlētāju statistika Bauer Euro Invite 2013 turnīrā Prāgā 2013. gada 2. – 4. augustā (pēc komandas visām 6 spēlēm; avots: HS Dinamo):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- metieni komentārs
UZBRUCĒJI
1. Deniss Vilmans 2002. 6 10+1 +10 34 papildinājums no Jelgavas LSS (U12)
2. Raivis Kristiāns Ansons 2002. 6 2+7 +8 14 papildinājums no HS Rīga I (U12)
3. Edvards Bergmanis 2002. 6 1+8 +4 20
4. Raimonds Vītoliņš 2002. 6 4+3 +2 19
5. Toms Rudens 2002. 6 2+5 +6 6
6. Fēlikss Gavars 2002. 4 2+0 ±0 14 turnīra laikā guvis traumu
7. Rihards Millers 2002. 6 1+0 -3 6
8. Matīss Strauss 2002. 6 0+0 -4 3
9. Toms Bārens 2002. 6 0+0 -4 2
AIZSARGI
1. Martins Leps 2002. 6 0+5 +13 1
2. Dāvis Orniņš 2002. 6 0+1 +8 4
3. Ralfs Litaunieks 2002. 6 3+4 +5 9
4. Ričards Bulavs 2002. 6 0+0 -2 1
5. Gustavs Ozoliņš 2003. 6 0+0 -2 0
6. Kārlis Krustiņš 2002. 6 0+1 -3 2
VĀRTSARGI dz. sp. atv. % atv. met.
1. Marius Bajaruns-Galējs 2002. 4 93.94% 62 (no 66)
2. Bruno Brūveris 2002. 5 91.91% 125 (no 136)

* P.S. Bauer Euro Invite U-12 vecuma turnīrā spēles laiks bija 3 x 15 min.

Dziļākam ieskatam:

[Fotoattēlā: HS Dinamo 02 puiši, tolaik vēl kā U-11 vecums MDHL turnīrā 2012./2013. g. sezonā. Foto avots: dinamoberni.lv.]

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Uz atvadām no MHL B. Juniors 2012./2013.

Posted by petrovich27 uz 2013/07/01

Juniors_gaisi_vs_Zemgale_JLSS_2011-10-19_lhf_lv_N3_VERSMHL čempionātā startējošās Dinamo jaunatnes komandas – HK Rīga – „ēnā” divas sezonas bija palikusi sistēmas otrā jaunatnes komanda Juniors. Tas arī saprotams, jo komanda startēja mazāk populāros un/vai televīzijas ekrānos retāk demonstrētos MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos, bet labākos „juniorus” iesauca „augstākas šķiras” – MHL (A grupas) – čempionātā HK Rīga ierindā. Tagad no komandas plāniem strīpota MHL B grupa, bet ieviests cits nosaukums, logo… Ko tad Juniors ir izaudzinājis 2012./2013. g. sezonas laikā?

Periodiski Latvijas hokeja saimniecībā notiek situācijas pārvērtēšana, materiālo iespēju pārskatīšana un reglamentētu akcentu izmaiņas. Cits stāsts, vai ir izvēlēta un konstanti īstenota stratēģija… Bet pirms pāris gadiem vadošo jaunatnes komandu „bāze” SK Rīga komandu „personā” tika pārcelta no Baltkrievijas Junoru un Jauniešu līgas uz Krieviju – MHL B grupu un Sanktpēterburgas atklāto čempionātu. Pārorientēšanās uz Krieviju savu augstāko vilni sasniedza pirms aizvadītās sezonas, kad MHL-ā startēja 4 komandas no Latvijas – HK Rīga oriģinālajā līmenī un vēl 3 vienības MHL B grupā – Juniors, Liepājas Metalurgs, Prizma – Rīga.

Tomēr sezonas gaitā un pēc sezonas Latvijas Hokeja federācijas vadībai tās prezidenta Kirova Lipmana personā sakrājās rūgtums un secinājumi. Latvijas U-20 un U-18 izlases izkrita no pasaules elites, un secinājumi par MHL vai vismaz MHL B grupas nevajadzību nebija ilgi jāgaida. Nonāca arī līdz Lipmana paziņojumiem par neatļaušanu jauniešiem spēlēt ārpus Latvijas. Gala beigās arī LHF treneru padome pauda lēmumu:

„Pamatojoties uz pēdējos gados uzkrāto vairāk negatīvo nekā pozitīvo pieredzi, ko devis dažādu jauniešu un junioru komandu starts citu valstu čempionātos (MHL, Sanktpēterburgas, Baltkrievijas, Lietuvas čempionāti) treneru padome Latvijas hokeja attīstības un spēcīga valsts čempionāta sarīkošanas nolūkā lūdz LHF valdi izskatīt mūsu komandu dalības citu valstu čempionātos lietderību un aizliegt mūsu valsts jauniešu komandām dalību citu valstu čempionātos, izņemot, ieteikt atļaut:
– HK „Rīga” komandas startu MHL augstākajā divīzijā ar noteikumu, ka šī komanda arī turpmāk ir Latvijas U 20 izlases bāzes komanda;
– Vienas komandas startu MHL pirmajā divīzijā ar noteikumu, ka šī komanda ir Latvijas U 18 izlases bāzes komanda.” (citāta beigas)

Drīz pēc LHF treneru padomes „lūguma” Lipmanam Dinamo vadība nolēma paziņot par savas otrās jauniešu komandas Juniors izņemšanu no MHL B grupas čempionāta, komandu atstājot tikai Latvijas Virslīgas meistarsacīkstēs un tādā veidā arī izvairoties no konfrontācijas ar federāciju šajā konkrētajā jautājumā. Interesanti, ka ar šo arī nomanījies komandas nosaukums uz Dinamo / Juniors un arī logo – uz logotipu, ko 2009./2010.g. sezonā lietoja Dinamo fārmklubs Dinamo Juniors Baltkrievijas ekstralīgā un Latvijas Virslīgā. Logo un nosaukums bija pakārts uz naglas 3 sezonas, bet tagad atkal ir noderīgs…

Bet laikam, ka jaunais Dinamo / Juniors būs cita komanda, bet Juniors kā MHL B grupas komanda ir kļuvusi par pabeigtām lappusēm Latvijas hokeja vēsturē. Gan jau, ka pa kādam Juniors spēlētājam varēs sastapt Dinamo / Juniors sastāvā. Papildspēki komandai nāks jau tradicionāli no SK Rīga vecākās komandas, kas aizvadītajā sezonā bija SK Rīga-96. Ja vien federācija pēkšņi nenolems ierobežot U-18 vecuma hokejistu dalību Virslīgā. Bet visādi citādi Dinamo / Juniors komandai nebūs jāpakļaujas MHL čempionātu reglamentam ar vecuma griestiem, kas pērnsezon izpaudās kā ierobežots skaits U-22 vecuma hokejistu, bet jaunajā sezonā lielākais vecums tiek solīts U-21 izmērā. Kas zina, varbūt komandas sastāvā uz Virslīgas ledus varēs ieraudzīt kādu dinamieti, kas gūst spēļu praksi un/vai kritis treneru nežēlastībā? Tiesa, kas traucēja Juniors sastāvā Virslīgas spēlēm pieteikt dinamiešus jau aizvadītajā sezonā, vai pirms gada… Nekas. Tādēļ arī Virslīgas izslēgšanas spēlēs „junioru” kreklos bija KHL oficiālā čempionāta gaisu apostījušie Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Mārtiņš Porejs, arī Kristers Gudļevskis – kā smejies, Latvijas izlases pirmais vārtsargs… Tiesa, kā atceramies, līdzekļi neļāva sasniegt mērķi, un čempionu titulu paņēma regulārās sezonas uzvarētāji SMScredt.lv.

Kas tad bija Juniors izcilnieki 2012./2013.g. sezonā MHL B grupā?

Juniors komandas galvenie uzdevumi ir fokusēti uz kadru sagatavošanu lielajai komandai, tādēļ vietas čempionātu un divīziju tabulās jāskata kā otršķirīgas. Tomēr jādomā, ka „juniori” gribēja uzvarēt katrā spēlē. Vai varēja, ir cits stāsts. Jāatgādina, ka komandas lielu masu veidoja U-18 vecuma hokejisti (1995. g. dzimušie), kamēr MHL B grupā vairumā komandu nāca pretī reglamentētais U-22 vecums, bet Latvijas Virslīga – bez griestiem. Tiesa, arī regulārās sezonas gaitā uz dažām spēlēm kā MHL, tā Virslīgas meistarsacīkstēs Juniors komanda saņēma caurmērā vecākus papildspēkus no attiecīgajā brīdī spēļu pauzē esošā HK Rīga sastāva.

MHL B grupas čempionātā „junioriem” izdevās kvalificēties izslēgšanas spēlēm, kurās bija paredzēta vieta sešām (no 11) Ziemeļrietumu divīzijas komandām. Juniors paņēma divīzijas pēdējo biļeti – 6. vietu. Taču atšķirībā no savas pirmās MHL sezonas tālāk par pirmo kārtu netika… Virslīgas regulārajā sezonā „juniori” godīgi nopelnīja 2. vietu, bet Latvijas izslēgšanas spēlēs „deva virsū” faktiski cita komanda – „viltotais” Juniors. Tā sastāvā daži „juniori” bija, bet faktiski – HK Rīga sastāvs…

Juniors komandas rekordisti MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

Rezultatīvākas spēlētājs Maksims Osipovs 23 punkti (37 spēlēs)
Labākais vārtu guvējs Rūdolfs Pētersons 11 reizes (33 spēlēs)
Biežākais asistents Maksims Osipovs 16 piespēles (37 spēlēs)
Aleksandrs Burcevs 16 piespēles (37 spēlēs)
Labākais iemetienos (≥100) Oskars Batņa 58.5% (37 spēlēs)
Labākais +/- koeficients Ralfs Karelis +14 (40 spēlēs)
Rezultatīvākais aizsargs Mikus Ābelītis 15 punkti (37 spēlēs)
Visvairāk spēļu Ralfs Karelis 40 spēles
Vidēji spēlē visvairāk punktu Artūrs Ševčenko 2.50 (2 spēlēs)
Vidēji spēlē visvairāk punktu (≥10 sp.) Rūdolfs Maslovskis 0.93 (15 spēlēs)
Labākais atv. % vārtsargam Nils Grīnfogels 92.0% (22 spēlēs)
Labākais GAA vārtsargam Nils Grīnfogels 2.36 (22 spēlēs)
Visvairāk metienu pa vārtiem Rūdolfs Pētersons 101 metiens (33 spēlēs)
Labākā metienu realizācija (≥10 sp.) Paulis Zvirgzdiņš 27.8% (11 spēlēs)
Edgars Opuļskis 27.8% (31 spēlē)
Visvairāk soda minūšu Oskars Batņa 74 min. (37 spēlēs)

*

Juniors uzbrucēju statistika MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

spēlētājs dz. sp. REG punkti REG +/- REG SM REG izšķ. PM REG met. REG iemet. REG sp. PO punkti PO +/- PO SM PO met. PO iemet. PO
1. Maksims Osipovs 1995. 37 7+16 -4 16 1 52 58.3% (7 no 12) 3 0+0 -2 0 2 – (0 no 0)
2. Ņikita Zgirskis 1995. 36 9+11 +7 10 0 58 34.1% (14 no 41) 3 0+0 ±0 0 6 23.5% (4 no 17)
3. Aleksandrs Burcevs 1993. 37 4+16 +10 8 0 48 45.6% (182 no 399) 3 0+1 ±0 2 0 30.0% (6 no 20)
4. Ruslans Ignatovičs 1995. 32 10+9 ±0 10 0 46 36.1% (44 no 122) 3 0+0 -1 2 1 90.0% (9 no 10)
5. Emīls Potāpovs 1994. 31 6+13 +9 30 0 82 45.1% (23 no 51) 3 0+0 -1 0 1 80.0% (4 no 5)
6. Rūdolfs Pētersons 1995. 33 11+7 +7 2 1 101 43.9% (18 no 41) 3 0+0 ±0 0 0 12.5% (1 no 8)
7. Oskars Batņa 1995. 37 5+13 +5 74 0 76 58.5% (355 no 607) 1 0+0 ±0 0 1 66.7% (4 no 6)
8. Rūdolfs Maslovskis 1995. 15 3+11 +3 8 0 36 25.0% (4 no 16)
9. Artūrs Logunovs 1995. 39 7+6 -4 24 0 89 42.1% (16 no 38) 3 0+0 -1 2 3 70.0% (21 no 30)
10. Jurijs Moiseičenko 1995. 26 6+5 -5 8 0 34 44.4% (152 no 342) 3 0+0 -1 4 0 44.7% (17 no 38)
11. Jegors Samofalovs 1995. 31 4+5 +7 43 0 26 43.2% (140 no 324) 3 0+0 ±0 8 2 41.7% (15 no 36)
12. Rūdolfs Krieviņš 1995. 12 2+7 +2 8 0 20 0% (0 no 4) 3 0+0 -1 4 11 0% (0 no 1)
13. Ritvars Zonenbergs 1993. 16 5+3 +2 2 0 43 55.6% (10 no 18)
14. Paulis Zvirgzdiņš 1994. 11 5+2 +6 2 0 18 50.0% (4 no 8) 1 0+0 -1 0 0 – (0 no 0)
15. Edgars Opuļskis 1994. 31 5+0 -1 8 0 18 – (0 no 0) 3 0+0 -1 2 1 – (0 no 0)
16. Artūrs Ševčenko 1994. 2 3+2 +6 0 0 7 42.9% (6 no 14)
17. Ričards Kondrāts 1994. 12 1+4 -3 4 0 13 48.9% (65 no 133)
18. Martins Lavrovs 1994. 4 4+0 +2 2 0 15 33.3% (1 no 3) 3 0+1 -2 4 2 0% (0 no 2)
19. Deivids Sarkanis 1994. 12 3+1 -3 31 0 19 25.0% (1 no 4)
20. Dāvis Straupe 1992. 2 2+2 +5 2 0 8 36.4% (8 no 22)
21. Bruno Birzītis 1995. 2 1+3 +4 4 0 2 – (0 no 0)
22. Pēteris Priediņš 1995. 11 1+2 +3 0 0 10 60.9% (56 no 92)
23. Arvis Purviņš 1995. 20 0+1 -1 8 0 8 – (0 no 0) 1 0+0 ±0 0 0 – (0 no 0)
24. Dmitrijs Komarņickis 1995. 15 0+1 -3 2 0 3 16.7% (1 no 6)
25. Vladislavs Koniševs 1994. 8 0+0 -4 0 0 6 56.8% (46 no 81)

*

Juniors aizsargu statistika MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

spēlētājs dz. sp. REG punkti REG +/- REG SM REG met. REG sp. PO punkti PO +/- PO SM PO met. PO
1. Ralfs Karelis 1995. 40 3+6 +14 6 37 3 0+0 -1 2 2
2. Kristofers Bindulis 1995. 34 4+6 +9 62 47 3 0+0 -1 2 5
3. Mikus Ābelītis 1993. 37 3+12 +7 16 30 3 0+0 -2 2 1
4. Ģirts Zemītis 1995. 37 2+5 +5 51 35 3 0+0 ±0 4 1
5. Edgars Kamoliņš 1993. 33 0+5 +4 18 27 2 0+0 -1 4 0
6. Edgars Dīķis 1991. 2 1+0 +3 0 4
7. Andrejs Smirnovs 1992. 2 0+1 +3 27 7
8. Kalvis Ozols 1993. 17 2+3 +2 16 18
9. Toms Bernhards 1995. 29 2+4 +1 12 15 3 0+0 -2 2 0
10. Roberts Ernests Goldmanis 1995. 21 0+0 -1 0 3 1 0+0 -1 0 0
11. Jānis Jaks 1995. 10 3+1 -2 24 19
12. Viktors Poņatovskis 1995. 16 0+2 -2 10 8 3 1+0 -1 2 1

*

Juniors vārtsargu statistika MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

spēlētājs dz. sp. REG uzv.-zaud. REG PM REG atv. % REG GAA REG „sausi” REG SM REG sp. PO uzv.-zaud. PO PM PO atv. % PO GAA PO „sausi” PO SM PO
1. Nils Grīnfogels 1994. 22 (1170:35) 10-8 1 92.0% 2.36 4 0 3 (177:33) 0-1 1 93.8% 1.69 1 2
2. Kristers Gudļevskis 1992. 2 (120:00) 2-0 0 91.3% 3.00 0 0
3. Maksims Rešetņikovs 1995. 17 (816:14) 7-4 3 90.2% 2.65 2 25 1 (12:27) 0-1 0 63.6% 19.28 0 0
4. Jānis Irbe 1994. 6 (327:04) 0-3 2 89.0% 3.12 0 0

*

Juniors komandas rekordisti Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārajā sezonā (saskaņā ar lhf.lv):

Rezultatīvākas spēlētājs Rūdolfs Pētersons 31 punkts (26 spēlēs)
Labākais vārtu guvējs Rūdolfs Pētersons 17 reizes (26 spēlēs)
Biežākais asistents Rūdolfs Pētersons 14 piespēles (26 spēlēs)
Rezultatīvākais aizsargs Artūrs Salija 8 punkti (7 spēlēs)
Kristofers Bindulis 8 punkti (17 spēlēs)
Visvairāk spēļu 5 spēlētāji 26 spēles
Vidēji spēlē visvairāk punktu Rūdolfs Maslovskis 1.41 (12 spēlēs)
Labākais GAA vārtsargam Jānis Irbe 2.00 (4 spēlēs)
Visvairāk soda minūšu Oskars Batņa 36 min. (26 spēlēs)

*

Juniors spēlētāju statistika Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar lhf.lv):

spēlētājs dz. sp. REG punkti REG SM REG sp.PO punkti PO SM PO
UZBRUCĒJI
1. Rūdolfs Pētersons 1995. 26 17+14 4 3 0+0 2
2. Deivids Sarkanis 1994. 16 10+11 10 5 1+2 0
3. Oskars Batņa 1995. 26 9+12 36 2 0+0 0
4. Ruslans Ignatovičs 1995. 21 7+13 10 2 0+0 2
5. Rūdolfs Maslovskis 1995. 12 8+9 4 6 0+6 6
6. Maksims Osipovs 1995. 22 6+9 4 4 0+1 0
7. Jurijs Moiseičenko 1995. 23 7+6 6 1 0+0 0
8. Ričards Kondrāts 1994. 12 5+8 4 2 0+0 0
9. Ņikita Zgirskis 1995. 20 5+6 4
10. Bruno Birzītis 1995. 10 4+6 6 5 0+0 0
11. Artūrs Logunovs 1995. 23 5+4 8
12. Jegors Samofalovs 1995. 23 4+4 8 1 0+0 0
13. Pēteris Priediņš 1995. 16 3+5 0
14. Dāvis Straupe 1992. 6 4+3 0 3 1+0 2
15. Ritvars Zonenbergs 1993. 7 4+3 16
16. Emīls Potāpovs 1994. 19 2+4 16
17. Edgars Opuļskis 1994. 20 0+6 8 1 0+0 2
18. Rūdolfs Krieviņš 1995. 7 4+0 8 1 0+0 2
19. Vladislavs Koniševs 1994. 6 2+2 4
20. Lauris Rancevs 1993. 3 1+2 0 4 0+0 0
21. Paulis Zvirgzdiņš 1994. 8 0+3 0
22. Martins Lavrovs 1994. 4 1+1 0
23. Dmitrijs Komarņickis 1995. 9 1+1 0
24. Arvis Purviņš 1995. 15 0+1 8
Georgs Golovkovs 1995. 0 6 6+3 2
Elvijs Biezais 1991. 0 2 2+1 2
Nikolajs Jeļisejevs 1994. 0 5 2+1 0
Māris Bičevskis 1991. 0 2 0+1 0
Rihards Bukarts 1995. 0 2 0+1 0
Artūrs Ševčenko 1994. 0 4 0+1 0
Edgars Kurmis 1993. 0 5 0+1 2
Andris Siksnis 1993. 0 5 0+0 0
Rustams Begovs 1993. 0 5 0+0 6
AIZSARGI
1. Artūrs Salija 1992. 7 2+6 16 4 0+0 4
2. Kristofers Bindulis 1995. 17 2+6 20
3. Ralfs Karelis 1995. 26 3+4 2 2 0+0 0
4. Ģirts Zemītis 1995. 20 1+5 22 3 0+0 4
5. Kalvis Ozols 1993. 11 0+6 8
6. Andrejs Smirnovs 1992. 6 1+4 6 2 1+1 0
7. Edgars Kamoliņš 1993. 26 1+4 14 1 0+0 0
8. Mikus Ābelītis 1993. 25 0+4 22 6 0+0 0
9. Toms Bernhards 1995. 26 0+4 6 1 0+0 0
10. Jānis Jaks 1995. 10 1+1 8 6 0+1 6
11. Viktors Poņatovskis 1995. 11 1+1 2
12. Edgars Dīķis 1991. 6 1+0 2 5 1+1 4
13. Roberts Ernests Goldmanis 1995. 12 0+1 6
14. Patriks Škuratovs 1994. 1 0+0 0 6 0+0 2
Mārtiņš Porejs 1991. 0 2 0+1 6
Krišs Lipsbergs 1993. 0 6 0+0 8
VĀRTSARGI dz. sp. REG GAA REG SM REG sp.PO GAA PO punkti PO  
1. Jānis Irbe 1994. 4 (180:03) 2.00 0
2. Rihards Cimermanis 1993. 5 (270:15) 2.22 0 5 (297:26) 2.82 0+1
3. Maksims Rešetņikovs 1995. 13 (642:43) 2.43 0
4. Nils Grīnfogels 1994. 12 (585:55) 2.46 0
Kristers Gudļevskis 1992. 0 1 (59:00) 1.02 0+0

*

MHL B grupas Ziemeļrietumu divīzijas 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

vieta komanda sp. vārtu st. punkti play off
1. Liepājas Metalurgs 40 196-101 91 izkrita ceturtdaļfinālā (2. kārtā)
2. Zeļenograd 40 175-112 80 izkrita ceturtdaļfinālā (2. kārtā)
3. OGI 40 199-114 78 izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
4. Dmitrov 40 161-98 74 izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
5. Kļin 40 125-92 72 izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
6. Juniors 40 126-110 64 izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
7. Prizma – Rīga 40 124-150 56 nekvalificējās
8. Baltica 40 120-132 50 nekvalificējās
9. Tverči 40 120-166 48 nekvalificējās
10. Belgorod 40 109-139 44 nekvalificējās
11. Platina-Chişinău 40 50-291 3 nekvalificējās

*

MHL B grupas čempionāta 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu koptabula (17. – 31. vietas izslēgšanas spēlēm nekvalificējas, kā arī to secība pirms un pēc izslēgšanas spēlēm ir identiska; saskaņā ar mhl2.khl.ru):

vieta komanda sp. vārtu st. punkti punktu % play off (vieta līgā pēc play off)
1. Juņior (Kurgana) 42 199-93 101 80.16% čempioni (1.)
2. Liepājas Metalurgs (Liepāja) 40 196-101 91 75.83% ceturtdaļfinālisti (5.)
3. Irbis (Kazaņa) 44 145-77 100 75.76% ceturtdaļfinālisti (6.)
4. Oļimpija (Kirovočepecka) 44 159-83 100 75.76% pusfinālisti (4.)
5. Ladja (Toljati) 44 162-94 96 72.73% ceturtdaļfinālisti (7.)
6. Krasnojarskije Risi (Krasnojarska; Podgornija) 42 193-117 91 72.22% astotdaļfinālisti (9.)
7. Sputņik (Almetjevska) 44 150-95 88 66.67% līgas bronza (3.)
8. Zeļenograd (Maskava) 40 175-112 80 66.67% ceturtdaļfinālisti (8.)
9. OGI (Odincovo) 40 199-114 78 65.00% astotdaļfinālisti (10.)
10. Dmitrov (Dmitrova) 40 161-98 74 61.67% astotdaļfinālisti (11.)
11. Batir (Ņeftekamska) 44 149-105 80 60.61% līgas sudrabs (2.)
12. Kļin (Kļina) 40 125-92 72 60.00% astotdaļfinālisti (12.)
13. Dizeļist (Penza) 44 136-109 76 57.58% astotdaļfinālisti (13.)
14. Mečel (Čeļabinska) 42 130-103 68 53.97% astotdaļfinālisti (14.)
15. Jastrebi (Omska) 42 144-122 68 53.97% astotdaļfinālisti (15.)
16. Juniors (Rīga; Piņķi) 40 126-110 64 53.33% astotdaļfinālisti (16.)
17. Altajskije Berkuti (Barnaula) 42 125-111 67 53.17%
18. Metallurg (Mednogorska) 44 112-115 68 51.52%
19. Prizma – Rīga (Rīga) 40 124-150 56 46.67%
20. Juņior – Sputņik (Ņižņijtagila) 42 127-140 57 45.24%
21. Rossoš (Voroņeža; Rosoša) 44 127-146 56 42.42%
22. Baltica (Viļņa; Elektrēni) 40 120-132 50 41.67%
23. Tverči (Tvera) 40 120-166 48 40.00%
24. Čelni (Naberežnije Čelni) 44 124-140 52 39.39%
25. Belgorod (Belgoroda) 40 109-139 44 36.67%
26. Angarskij Jermak (Angarska) 42 127-156 46 36.51%
27. Kristall – Juņior (Saratova) 44 91-170 36 27.27%
28. Raketa (Sarova) 44 78-156 24 18.18%
29. Molņija (Rjazaņa) 44 70-213 16 12.12%
30. Metallurg – M (Serova) 42 67-270 6 4.76%
31. Platina-Chişinău (Kišiņeva; Tiraspole) 40 50-291 3 2.50%

*

Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar lhf.lv; pp = pēc pamatlaika):

vieta komanda sp. uzv. uzv. pp zaud. pp. zaud. vārtu st. punkti play off
1. SMScredit.lv 28 24 0 1 3 189-88 73 čempioni
2. Juniors 28 18 3 0 7 122-67 60 zaudējums finālā
3. Ozolnieki / Monarch 28 17 2 1 8 136-87 56 izkrita pusfinālā
4. Liepājas Metalurgs – 2 28 16 1 3 8 120-86 53 izkrita pusfinālā; tehniska uzvara sērijā par bronzu
5. Zemgale / JLSS 28 14 2 1 11 144-125 47 izkrita ceturtdaļfinālā
6. HS Rīga / Prizma (Prizma – Rīga) 28 6 1 3 18 97-146 23 izkrita ceturtdaļfinālā
7. HS Rīga / Prizma II 28 4 1 0 23 72-148 14
8. SK Rīga-96 28 3 0 1 24 83-216 10

*

Plašākai ainavai:

  • LHF treneru padomes sēdes protokols (2013. g. maijā) – lhf.lv
  • Juniors nestartēs MHL B grupā (2013. g. maijā) – dinamoriga.eu
  • Juniors spēlētāju statistika MHL B grupas 2012./2013.g. sezonā – mhl2.khl.ru (Regulārā sezona; Play off)
  • Juniors spēlētāju statistika Latvijas Virslīgas 2012./2013.g. sezonā – lhf.lv (Regulārā sezonaPlay off)
  • Juniors gaitu apcerējums (2012. g. decembrī): tepat

[Attēlā: Juniors spēlē pret Zemgale / JLSS 2011. gada 19. oktobrī;  foto avots: lhf.lv.]

Posted in Dinamo Juniors (no 2013.), HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL), Liepājas Metalurgs (MHL), MHL B grupa, Prizma-Rīga (MHL) | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

11. vieta – tas ir daudz vai maz?

Posted by petrovich27 uz 2013/05/16

LAT_vs_FIN_2013-05-14_iihf_com_VERS_3Vai Latvijas izlase no pasaules čempionāta pārradās ar vairogu vai uz tā, secināms no katra vērtētāja gaidām un cerībām. Tieši pēc tādas pašas skalas vērtējams treneru un spēlētāju sniegums izlasē. Šopavasar netrūkst arī „zemūdens akmeņu” – spēle ar traumām, gribēšana un audzināšana… Latvijas Hokeja federācijas uzdevums ‘spēlēt ceturtdaļfinālā’ nav izpildīts, bet vieta elitē nosargāta gan. Tas ir daudz vai maz?

Kopumā jau grupu turnīra stadijā šī gada pasaules čempionātā ir iegadījušies daži pārsteigumi. Piemēram, Šveices izlase 7 spēlēs panāca 7 uzvaras, zaudējot tikai vienu punktu no 21, kas bija „bankā”. Vai it kā „negadījums”, ka Francijas izlase pieveica tā brīža aktuālos čempionus – Krievijas izlasi; pamatlaikā. Latvijas izlases gadījumā pārsteigumu un kardinālu izmaiņu nebija. Nosargāta 11. vieta pasaules rangā un ieņemta 11. vieta čempionātā, t.i. čempionātā viena vietu zemāk nekā pirms gada. Bet vai bija jāgaida kaut kas vairāk? Vai šogad izlase bija nomināli vai faktiski stiprāka par pērno? Vai gada laikā izlases un valsts hokeja saimniecības kontekstā ir notikušas izmaiņas, kurām jānes rezultāts nekavējoties? Atbildes ir skaidras. Acīmredzot federācijas uzdevums fiksēts ar domu, ka mērķim jābūt tālāk par iespējām.

Patiesā vieta. Kur?

Skaidrs, ka Latvijas izlases un tās līdzjutēju apetīti būtiski sabojāja zaudējumi pirmajās trīs spēlēs, ieskaitot cīņu pret principiālo pretinieku par vietu „zem saules” – Austrijas izlasi. Pēc uzvaras pār vicečempioniem slovākiem mūsu iela atkal bija saulaina, bet optimisms saņēma sitienu zem jostasvietas spēlē pret Vāciju. Taču pēc uzvarētās Francijas kā izlases spēlētāji, tā „labākie fani pasaulē” jau sagribēja „bulciņas” – ceturtdaļfinālu. Tiesa, bija nepieciešama virkne sakritību, kas tomēr nepiepildījās. Piekritīsiet, ka nebūtu taisnīgi, ja Latvija šosezon spēlētu ceturtdaļfinālā? Tā tomēr nav mūsu pelnīta vieta. Nav, objektīvi.

Atgādinājumam. Līdzšinējo 17 pasaules čempionātu gaitā Latvijas izlase ir svārstījusies starp 7. un 13. vietu, vidējā ieņemtā – 10. vieta. Šogad – 11.-tā. Reizes 3 esam bijuši zemāk (13. vietā). Astotniekā – četras reizes. Atkārtots jautājums: kas ir tās liecības, lai šogad būtu kaut kas vairāk par 11?

Latvijas izlases ieņemtā vieta pasaules čempionātos elitē (1997. – 2013.):

gads vieta galv. treneris kapteinis rezult. sp. lietd. aizs. pirmais vārts.
1997. 7. L.Beresņevs O.Znaroks O.Znaroks (8 sp. 3+7) K.Skrastiņš (8 sp. +8) A.Irbe (300:00; 92.9%; GAA 2.00)
1998. 9. L.Beresņevs O.Znaroks O.Znaroks (6 sp. 5+3) S.Ozoliņš (4 sp. +7) A.Irbe (299:21; 89.2%; GAA 2.83)
H.Vītoliņš*
1999. 11. L.Beresņevs O.Znaroks A.Cipruss (6 sp. 5+1) S.Čudinovs (6 sp. +2) A.Irbe (238:10; 86.05%; GAA 3.02)
V.Fanduļs (6 sp. 3+3)
2000. 8. Ha.Vasiļjevs H.Vītoliņš A.Beļavskis (7 sp. 4+1) N.Sējējs (7 sp. +3) A.Irbe (420:00; 90.56%; GAA 2.43)
2001. 13. Ha.Vasiļjevs H.Vītoliņš S.Žoltoks (6 sp. 5+1) S.Ozoliņš (6 sp. +7) A.Irbe (360:00; 92.44%; GAA 2.17)
2002. 11. K.Lindstrēms H.Vītoliņš A.Beļavskis (6 sp. 2+2) O.Sorokins (6 sp. +3) S.Naumovs (358:08; 88.24%; GAA 3.35)
S.Žoltoks (6 sp. 0+4)
2003. 9. K.Lindstrēms V.Fanduļs K.Skrastiņš (6 sp. 3+3) O.Sorokins (6 sp. +2) A.Irbe (180:00; 90.11%; GAA 3.00)
S.Naumovs (179:11; 90.41%; GAA 2.34)
2004. 7. K.Lindstrēms V.Fanduļs S.Žoltoks (7 sp. 3+2) O.Sorokins (7 sp. +2) A.Irbe (300:00; 92.50%; GAA 1.80)
2005. 9. L.Beresņevs K.Skrastiņš Ģ.Ankipāns (6 sp. 2+4) O.Sorokins (6 sp. +3) A.Irbe (283:03; 94.35%; GAA 1.48)
2006. 10. P.Vorobjovs A.Semjonovs A.Semjonovs (6 sp. 3+0) Mā.Jass (6 sp. +2) S.Naumovs (315:20; 88.97%; GAA 3.04)
L.Tambijevs (6 sp. 1+2)
A.Širokovs (6 sp. 1+2)
A.Ņiživijs (6 sp. 0+3)
2007. 13. O.Znaroks R.Laviņš K.Daugaviņš (6 sp. 3+3) O.Sorokins (6 sp. +2) E.Masaļskis (220:00; 89.09%; GAA 3.27)
O.Sorokins (6 sp. 2+4) A.Saviels (6 sp. +2)
2008. 11. O.Znaroks R.Laviņš L.Dārziņš (6 sp. 2+1) G.Pujacs (6 sp. +2) E.Masaļskis (320:42; 91.00%; GAA 3.37)
He.Vasiļjevs (6 sp. 2+1)
M.Rēdlihs (6 sp. 2+1)
M.Karsums (2 sp. 1+2)
M.Cipulis (6 sp. 1+2)
2009. 7. O.Znaroks K.Skrastiņš He.Vasiļjevs (7 sp. 3+6) K.Skrastiņš (7 sp. +2) E.Masaļskis (426:26; 92.83%; GAA 2.53)
2010. 11. O.Znaroks He.Vasiļjevs J.Sprukts (6 sp. 2+3) G.Galviņš (6 sp. +4) E.Masaļskis (326:40; 91.43%; GAA 2.76)
A.Jerofejevs (6 sp. +4)
2011. 13. O.Znaroks He.Vasiļjevs M.Rēdlihs (6 sp. 1+6) G.Pujacs (6 sp. +2) E.Masaļskis (351:27; 90.50%; GAA 3.24)
O.Cibuļskis (6 sp. +2)
2012. 10. T.Nolans J.Sprukts M.Indrašis (7 sp. 3+2) G.Galviņš (7 sp. +3) E.Masaļskis (340:00; 91.98%; GAA 2.65)
2013. 11. T.Nolans L.Dārziņš L.Dārziņš (7 sp. 5+1) K.Sotnieks (7 sp. +2) K.Gudļevskis (243:46; 92.50%; GAA 2.22)
J.Sprukts (7 sp. 1+5)

* 1998. gada pasaules čempionātā, saskaņā ar žurnāla Sporta Avīze statistikas datiem, vienā spēlē kapteinis bijis Harijs Vītoliņš.

Veiksmīga paaudžu maiņa?

Pavasara mēnešu gaitā jau ir daudz runāts par izlases vērtību pārorientāciju, gribēšanu spēlēt ar lielo G utml. Tāpat nevar būt nepamanīta Latvijas hokeja ikonas un sirdsapziņas – Artūra Irbes – piesaistīšana valstsvienības „soliņam”. Zinātāji gan spriež, ka federācijas prezidents labprāt atbrīvotos no Irbes līdzīgi kā pirms gadiem diviem no titulētā ģenerālmenedžera Sanda Ozoliņa. Te gan jāsecina, ka šāda rīcība būtu konkrēta kaitniecība. Jo nav daudz tāda ranga cilvēku, kas būtu ar sirdi un dvēseli par Latvijas hokeju.

Taču ir vēl viena šī pavasara Latvijas izlases iezīme, ko mēdz dēvēt par „paaudžu maiņu”. Varbūt par skaļu teikts, jo 2013. gada pasaules čempionātā Latvijas izlases sastāvā bija tikai četri hokejisti, kas pasaules čempionātos nebija spēlējuši. Tomēr kopumā šo puišu iekļaušanās ir skatāma arī kontekstā ar „atslēgas” lomām, ja ar tādām saprotam vārtsargu posteni vai, piemēram, Girgensona ieņemto „darba lauku”.

Slavas dziesmas Latvijas izlasei pasaules čempionāta kontekstā diezin vai būtu dziedamas. Taču, kas nav šobrīd mazsvarīgi, – šīs sezonas izlase neko nesabojāja, neskatoties uz visām iespējām un hokeja pazinēju bažām.

Dārziņa, Sotnieka un Gudļevska gads

Šī gada pasaules čempionātā Latvijas izlase kopumā 7 spēlēs saražoja 14 vārtu guvumus. No tiem vairāk nekā pusi (8 gab.) iespēja uzbrukuma pirmais virknējums: Dārziņš – Sprukts – Cipulis. Viņiem tad arī pienākas „lauru vainagi”, jo vīri bija ne tikai rezultatīvākie savas nacionālās izlases ierindā, bet arī komandas balsts mazākumā, vairākumā un liekot pretiniekiem pelnīt noraidījumus. Šī maiņa arī bija vienīgā, kas rezultātu ražoja salīdzinoši sistemātiski. Citas kombinācijas – pēc iedvesmas, saprašanas un savu prasmju robežās.

Respektīvi, pārējie 11 uzbrucēji prata sarūpēt 3 vārtu guvumus… Skaidrs, ka ne no visiem prasa rezultāta izmaiņas; īpaši, ja viņu stihija ir galvenokārt skaitliskais mazākums. Tāpat arī skaidrs, ka šogad vairums uzbrucēju bija ar salīdzinoši mazākām pretenzijām un varēšanām vārtsarga līnijas pārvarēšanā. Ko arī patiesībā nevar pārmest šiem hokejistiem. Tāda ir mūsu realitāte šodien. Jo kā labi zināms, ‘jaukt’ un ‘veidot’ tomēr ir atšķirīgas darba jomas.

Vienīgais Latvijas izlases aizsargs ar pozitīvu lietderības koeficientu ir izrādījies Kristaps Sotnieks, kurš turnīra gaitā pakāpeniski apliecināja, ka ir stabilākā vērtība valstsvienības aizsardzības zonā. Apstākļos, kad no ierindas nācās izstāties Georgijam Pujacam, kad laukumā devās aizsargi ar nesenām vai pat „dzīvām” traumām, Sotniekam nācās un izdevās lāpīt dažādus caurumus, vairākuma izspēli ieskaitot. Katrā gadījumā viņa atrašanās uz „melnā paklāja” – turnīra trīs labāko Latvijas hokejistu skaitā – ir sanākusi likumsakarīga.

Kopā ar Dārziņu un Sotnieku uz minētā paklāja stāvēja viens no pasaules čempionāta debitantiem – 20-gadīgais Kristers Gudļevskis, kura pamatdarbs šosezon bija HK Rīga jaunatnes hokeja līgā. (Re, ka MHL var arī sagatavot nopietnām gaitām! Kā sveiciens federācijas prezidentam Kirovam Lipmanam.) Vārtsargu kontekstā jāteic, ka Gudļevskim „vārdu deva” ilggadējā pirmā numura Edgara Masaļska veselības stāvoklis. Nevajag nekādas zīlnieces, lai saprastu, ka Masaļska pilnīgas fiziskas gatavības apstākļos arī Gudļevska debija, vismaz tik apjomīga, tiktu atlikta. Tad gan varētu zīlēt: Gudļevskis ir vai nav gatavs augstam līmenim? Vecā patiesība: pamatsastāva robi ir iespēja citiem.

Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionāta visās 7 spēlēs (2013. g. maijs; pamatrādītāji, atskaitot soda minūtes pretiniekam pret konkrēto spēlētāju (SM pret), saskaņā ar iihf.com):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- MM* met. SM SM pret** SM bilance vid. sp. laiks
UZBRUCĒJI
1. Lauris Dārziņš C 1985. 7 5+1 +2 9:5 31 2 6+B (+4+B) 17:56
2. Jānis Sprukts 1982. 7 1+5 ±0 8:7 10 2 4 (+2) 18:30
3. Mārtiņš Cipulis 1980. 7 2+2 +1 8:6 20 9+20 4 (-5 un 20) 17:16
4. Gints Meija 1987. 5 1+2 +2 3:3 3 4 4 (0) 15:06
5. Andris Džeriņš 1988. 7 0+2 -1 3:7 7 4 6 (+2) 14:34
6. Zemgus Girgensons 1994. 5 1+0 -3 1:3 10 0 4 (+4) 17:20
7. Roberts Jekimovs 1989. 6 1+0 -3 1:5 6 2 0 (-2) 10:26
8. Armands Bērziņš 1983. 7 1+0 -4 1:6 6 7+20 2 (-5 un 20) 10:34
9. Koba Jass 1990. 4 0+1 +1 2:1 2 0 0 (0) 5:13
10. Miks Indrašis 1990. 7 0+1 -5 2:7 16 0 6 (+6) 17:37
11. Ronalds Ķēniņš 1991. 7 0+1 -5 1:7 5 6 2 (-4) 14:21
12. Vitālijs Pavlovs 1989. 6 (fakt. 5) 0+0 -1 0:2 1 2 6 (+4) 7:42 (fakt. 9:15)
13. Aleksejs Širokovs 1981. 7 0+0 -4 0:4 4 2 2 (0) 8:15
14. Juris Štāls 1982. 7 0+0 -4 1:6 2 4 2 (-2) 10:07
AIZSARGI
1. Kristaps Sotnieks 1987. 7 0+0 +2 4:5 12 2+10 0 (-2 un 10) 21:56
2. Jānis Andersons 1986. 7 (fakt. 6) 0+1 ±0 4:6 4 4 0 (-4) 11:27 (fakt. 13:22)
3. Agris Saviels 1982. 5 1+0 -2 1:3 5 2 0 (-2) 13:09
4. Ralfs Freibergs 1991. 7 0+1 -2 4:4 3 4 2 (-2) 13:17
5. Māris Jass 1985. 7 0+0 -2 2:4 6 8 0 (-8) 11:27
6. Georgijs Pujacs 1981. 2 0+0 -2 0:2 2 2 0 (-2) 15:38
7. Artūrs Kulda 1988. 7 1+1 -5 4:11 9 8 2 (-6) 23:15
8. Krišjānis Rēdlihs 1981. 7 0+0 -5 7:15 6 0 0 (0) 24:32
VĀRTSARGI dz. sp. min:sek GAA MM atv. % atv. met. SM SM pret SM bilance
1. Kristers Gudļevskis 1992. 5 (fakt. 4) 243:46 2.22 9:9 92.50% 111 no 120 0 0 (0)
2. Māris Jučers 1987. 3 (fakt. 1) 40:00 6.00 0:4 83.33% 20 no 24 0 0 (0)
3. Edgars Masaļskis 1980. 6 (fakt. 3) 140:00 5.14 4:12 80.33% 49 no 61 0 0 (0)

* MM = mikromači; komandas vārtu guvumi un zaudējumi spēlētājam esot laukumā. SM bilance = soda minūšu bilance (+ minūtes vairāk nopelna pretinieks pret šo spēlētāju; – minūtes vairāk nopelna konkrētais spēlētājs). ** Pretinieku 6 soda minūtes (neskaitot skaitliskā sastāva pārkāpumu vai ripas izmešanu) nav atšifrētas.

Ieskatam: Latvijas izlases hokejistu statistika čempionāta visās 7 spēlēs – iihf.com

[Attēlā: Latvijas izlases labākie spēlētāji 2013. gada pasaules čempionātā – Kristaps Sotnieks, Kristers Gudļevskis, Lauris Dārziņš. Foto fiksēts pēc spēles pret Somijas izlasi 2013. gada 14. maijā; foto avots: iihf.com.]

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Vai U-18 izlases izkrišana no elites Latvijas čempionātu padarīs stiprāku?

Posted by petrovich27 uz 2013/05/05

LAT_U18_vs_CZE_U18_2013-04-19_iihf_com_N3Šosezon savu spēku un atbilstību patiesībai zaudējusi Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana mantra, ka mums visas izlases elitē spēlē, kas mazai valstij liels sasniegums. Janvārī no elites izkrita U-20 izlase, aprīlī arī U-18 izlase… Tagad jauni skaitāmpanti: dalība MHL vainīga pie Latvijas U izlašu nespēka. Varbūt Lipmana k-gam taisnība?

LHF prezidenta frāzes ir diezgan konkrētas (citāti no apollo.lv):

  • „Šo (U-20 un U-18) izlašu nesenais sniegums demonstrē, ka mums ir sagrauts vietējais čempionāts. Ja tā turpināsies, varam zaudēt visas izlases A grupā (elitē).”
  • „Mani pārsteidza Nazarova (U-18 izlases galvenā trenera) uzskats, ka komandām ir jāturpina spēlēt Krievijā. Uzskatu, ka šāda doma ir lielākā iespējamā kļūda.”
  • „Es palieku pie savām domām un uzskatu, ka mums nav jāspēlē ārzemēs.”
  • „Bez pašmāju jaunajiem spēlētājiem vietējais čempionāts neuzlabosies, bet mums tas noteikti ir jāattīsta.”

Ja vien federācijas galvenās personas vārdi nav tukšs „tirgus”, tad būtu jāseko konsekvencēm. Jau pirms sezonas izskanēja teksti, ka federācija pēc 2012./2013. g. neļaušot Latvijas komandām startēt ārvalstu čempionātos, atskaitot tādas vienības kā Dinamo KHL un HK Rīga MHL. Kā zinām, bez nosauktajām šajā sezonā 3 komandas startēja MHL B grupā, 3 komandas – Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā, 1 – Lietuvas U-10 līgā, 1 – Baltkrievijas ekstralīgā. Attiecīgi šīm komandām vai to „pārpalikumiem” būtu jāliedz dalība kaimiņvalstu čempionātos. Paliek vien neatbildēts jautājums, vai šis liegums noturēs Latvijā arī vadošos spēlētājus? Cits jautājums – kāpēc atlaides būtu jādod Dinamo saimniecībai? Ja federācija ir konsekventa, tad arī KHL „ir vainīgs” un „jāaizliedz”, jo, paskat – Latvijas nacionālā izlase elitē jau pēc kārtas piedzīvo četrus sausus zaudējumus, starta spēlē ar 0:6 „piekāpjas” Krievijas izlasei, kas pa lielam ir ekvivalents Latvijas U-18 izlases 2:10 pret Krievijas vienaudžiem…

Racionālu skaidrojumu attiecībā uz MHL B grupas „aizliegšanu” var atrast Latvijas Virslīgas šīs sezonas rezultātos, kur MHL B grupā spēlējošo komandu sastāvi, maigi izsakoties, nebija ar pamatīgu atrāvienu pārāki par visiem citiem Virslīgas dalībniekiem. Un arī ar pastiprinājumiem ar Baltkrievijas ekstralīgas un pat KHL pieredzi nevarēja tikt galā ar Virslīgas stiprāko komandu SMScredit.lv. Tad varbūt tiešām MHL B grupas un arī A grupas komandām nav jēgas „vagot” Krievijas arumus un ir lietderīgāk nobriest tepat uz vietas bez tālajiem izbraukumiem? Vai tomēr jaunatnes komandām ir nepieciešama pieredze arī Krievijas plašumos?

Viedokļi dalās. Protams, paši jaunie hokejisti MHL-ā saskata lielo iespēju. Piemēram, Latvijas U-18 izlases kapteinis Georgs Golovkovs uzskata, ka MHL Latvijas jaunatnei ir vajadzīgs. „Uzskatu, ka MHL (A grupa) ir pat ļoti laba līga, lai varētu izaugt par labu spēlētāju, nav pat nekur jābrauc prom uz ārzemēm. Domāju, ja visa (Latvijas U-18) izlase spēlētu MHL (A grupas) līmenī, tad mēs pasaules čempionātā nostartētu daudz labāk, jo spēlēt varēja ar visiem (pretiniekiem).” Varbūt nemaz nevajag MHL un pietiek ar Latvijas Virslīgu? SMScredit-am klāt netika ne MHL B, ne MHL sastāvs… Ar ko tad MHL ir labāks par Virslīgu? „Nē, es tā neuzskatu. Latvijas Virslīgā, bija tikai viena spēcīga komanda SMScredit, kura tiešām bija spēcīgāka, bet pārējās jau nav tik stipras. Pie tam MHL ir jaunatnes līga, bet SMScredit spēlēja jau pieredzējuši vīrieši, un tur spēlēja tiešām samērā augstā līmenī paspēlējuši spēlētāji. Varu pateikt tā, ka MHL ir daudz ātrāks hokejs nekā Virslīga. MHL ir daudz disciplinētāks, visi ievēro savas pozīcijas, nav tādas anarhijas kā Virslīgā. SMScredit mūs vinnēja tikai ar pieredzi, viņiem tās bija vairāk, jo kā redzam, ka Dinamo jauno spēlētāju palīdzība mums neko īpaši daudz nedeva.” Bet ja Virslīgas kopējās līmenis tiktu celts, tad būtu vērts spēlēt tepat? Vai tomēr MHL? „Jā, pat ja tiktu celts Virslīgas līmenis, kāds tas bija pirms 4 – 5 gadiem, vienalga uzskatu, ka labāk ir spēlēt MHL, jo – kur no Virslīgas var izsisties? Tikai Dinamo varbūt pamanīs, ja būsi labs. Bet MHL tevi var ieraudzīt jebkurš cits klubs un uzaicināt, turpat jau ir KHL un VHL,” tā Georgs Golovkovs.

Vai objektīvi esam pasaules Top9 komanda?

Latvijas U-18 izlase no jauniešu elites pasaules čempionāta atvadījās pēc diviem zaudējumiem play out sērijā pret Slovākijas vienaudžiem (2:5 un 2:3). Kas pietrūka pret Slovākiju? „Domāju, ka meistarības un varbūt pat ticības saviem spēkiem. Bet vairāk liekas, ka meistarības, jo slovāki spēlē augstākā līmeni nekā Latvijas izlase. Daudzi (Slovākijas U-18 izlases) puiši spēlē Zviedrijas U-20 elitē, viens pat pieaugušo Elitsērijā, vēl daļa spēlē lielajā Slovākijas līgā,” spriež Latvijas U-18 izlases kapteinis G. Golovkovs. Savukārt vārtsargs Maksims Rešetņikovs rezumē: „Ar slovākiem otrajā spēlē nedaudz nepaveicās – nevarējām iemest 3 vārtus, bet tā spēle bija viena no labākajām pasaules čempionātā. Pietrūka veiksmes; mēs bijām vienādā līmenī ar viņiem.”

Virkne Latvijas U-18 izlases vērotāju un dalībnieku spriež, ka viens no Latvijas U-18 izlases vājākajiem posmiem šajā čempionātā bijis vārtsargu sniegums. Tāpēc izlasei nācies spēlēt no aizsardzības. Tomēr šāds spriedums un vainīgo atrašana nav taisnīga! Piemēram, Ziemeļamerikā spēlējošais uzbrucējs Roberts Šmits secina: „Diemžēl arī neviens vairākums netika realizēts, tikai divi 5-uz-3 vairākumi. Skatoties no mūsu vecuma grupas U-20 izlases virzienā, gribētos, lai Latvija sāktu pievērst vairāk uzmanības vārtsargu attīstībai un treniņiem”. Attīstības un treniņu doma ir pareiza, bet – vai tikai vārtsargu?

Latvijas U-18 izlases vārtsargu sniegums pasaules čempionātos elitē (saskaņā ar iihf.com):

vārtsargs dz. (tā gada U) PČ gads sp. sp. laiks GAA atv. % atv. met. vieta PČ pēc atv. %*
1. Ivars Punnenovs 1994. (U-18) 2012. 4 178:07 3.37 89.58% 86 no 96 7. (no 12)
2. Nauris Enkuzens 1989. (U-18) 2007. 6 297:26 5.45 88.51% 208 no 235 11. (no 11)
3. Elvis Merzļikins 1994. (U-18) 2012. 4 184:22 4.88 88.46% 115 no 130 9. (no 12)
4. Kristers Gudļevskis 1992. (U-18) 2010. 6 339:03 5.13 85.57% 172 no 201 9. (no 11)
5. Kristaps Nazarovs 1995. (U-18) 2013. 3 147:31 6.51 84.3% 86 no 102 10. (no 13)
6. Maksims Rešetņikovs 1995. (U-18) 2013. 4 209:34 6.59 83.92% 120 no 143 11. (no 13)
7. Vadims Miščuks 1993. (U-17) 2010. 1 25:51 11.61 80.00% 20 no 25
8. Dainis Vasiļjevs 1990. (U-17) 2007. 2 62:34 8.63 76.32% 29 no 38

* Topā vārtsargi ar vismaz 40% no kopējā spēles laika.

Noraugoties U-18 izlašu vārtsargu statistikas salīdzinājumu, var secināt, ka caurmērā 2013. gada čempionātu vārtsargu cipari ir zem iepriekšējo gadu „vilcēju” rādījumiem. Taču – ne tik dramatiski, lai viņu personā saskatītu vienīgos vainīgos. Īpaši, ja salīdzina arī citus statistikas kritērijus. Piemēram, to pašu rezultativitāti un arī rezultativitātes Topus.

Piemēram, sešu spēļu gaitā Latvijas jauniešu izlase trāpīja pretinieku vārtos vien 7 reizes, t.i., vidēji 1,17 vārtu guvumi spēlē. Līdz šim U-18 elitē Latvijas jauniešiem tik maztrāpīgi nebija klājies. Pie šāda snieguma nekādi vārtsargi nebūs pie vainas… Un faktiski visos kritērijos Latvijas U-18 izlase izrādījās zemāk savas līdz šim zemākās latiņas.

Latvijas U-18 izlases sniegums pasaules čempionātos elitē (komandas „pamatcipari”):

kritērijs 2013. 2012. 2010. 2007.
vārtu guvumi : zaudējumi 7:39 18:26 15:34 10:34
vārtu starpība -32 -8 -19 -24
vārtu guvumi vid. spēlē 1.17 3.00 2.50 1.67
uzvaras 0 2 1 0
punkti 0 7 3 0
sausas zaudēs 2 0 1 1
vieta 10. (ārā) 9. (paliek) 9. (ārā) 10. (ārā)
čemp. pamatgads (dz.) 1995. 1994. 1992. 1989.

*

Vai pratīsim secināt?

Psihologi un citi gudri speciālisti spriež, ka no zaudējumiem mācās vairāk nekā no uzvarām. Tad nu šoreiz mācību viela vairumā ir sagādāta kā federācijai, tā treneriem un spēlētājiem. Ja esam taisnīgi, tad jāatzīst – šis čempionāts U-18 izlasei ir bijis vispār švakākais līdzšinējā elites turnīru pieredzē. Lai kaut kas mainītos, ir jādara savādāk, jo, pārfrāzējot Einšteinu, nevar gaidīt jaunus rezultātus, strādājot (nestrādājot) tādām pašām metodēm…

Saistībā ar šo tad arī galvenais jautājums: Kādas principiālas izmaiņas, kardinālus lēmumus un darbus īstenos Latvijas Hokeja federācija? Kā Latvijas jauniešu hokeja sakārtošanas virzienā, tā Latvijas Virslīgas līmeņa uzlabošanā.

Latvijas U-18 izlases labākie 2013. gada pasaules čempionātā

kritērijs spēlētājs cipari
rezultatīvākie: Edgars Homjakovs 3 (1+2) punkti
Georgs Golovkovs 3 (1+2) punkti
vārtu guvējs: Haralds Egle 2 vārtu guvumi
rezultatīvākie aizsargi: Toms Bernhards 2 (1+1) punkti
Jānis Jaks 2 (1+1) punkti
lietderīgākie: Haralds Egle ±0
Olafs Aploks ±0
lietderīgākais aizsargs: Ralfs Karelis -1
labākā MM summa: Haralds Egle 3:5
Olafs Aploks 3:5
Ralfs Karelis 0:2
labākais iemetienos: Edgars Homjakovs 55.32%
lielākais sp. laiks laukuma sp: Jānis Jaks 24:56
treneru noteiktie 3 labākie: Georgs Golovkovs
Toms Bernhards
Edgars Homjakovs

*

Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika U-18 pasaules čempionāta visās 6 spēlēs 2013. gada aprīlī (saskaņā ar iihf.com):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- MM* SM met. vid.sp. laiks
UZBRUCĒJI
1. Edgars Homjakovs 1995. 6 1+2 -1 3:8 8 13 16:39
2. Georgs Golovkovs C 1995. 6 1+2 -7 3:8 6 14 18:45
3. Haralds Egle 1996. 6 2+0 ±0 3:5 0 20 15:01
4. Rihards Bukarts 1995. 6 1+1 -7 3:10 0 26 17:01
5. Olafs Aploks 1995. 6 0+2 ±0 3:5 8 7 14:27
6. Roberts Šmits 1995. 6 (fakt. 5) 0+1 -3 1:6 0 3 8:21 (fakt. 10:01)
7. Bruno Birzītis 1995. 6 0+1 -5 1:7 4 2 7:53
8. Rūdolfs Maslovskis 1995. 6 0+1 -8 3:9 4 10 17:56
9. Dāvis Zembergs 1996. 6 0+0 -5 0:7 2 7 7:44
10. Rūdolfs Pētersons 1995. 6 0+0 -6 0:12 12 6 12:25
11. Maksims Osipovs 1995. 6 (fakt. 4) 0+0 -7 1:7 0 2 6:35 (fakt 9:53)
12. Rūdolfs Krieviņš 1995. 6 0+0 -7 0:10 4 3 12:40
13. Oskars Batņa 1995. 6 0+0 -7 0:10 8 3 12:46
AIZSARGI
1. Ralfs Karelis 1995. 6 (fakt. 4) 0+0 -1 0:2 4 2 7:30 (fakt. 11:15)
2. Toms Berhnhards 1995. 6 1+1 -2 6:9 0 6 22:26
3. Kristofers Bindulis 1995. 6 0+0 -4 1:10 6 1 15:21
4. Ģirts Zemītis 1995. 6 0+1 -8 0:12 2 4 16:54
5. Ralfs Grīnbergs 1995. 5 0+0 -8 0:12 2 0 15:25
6. Jānis Jaks 1995. 6 1+1 -9 6:16 6 8 24:56
7. Roberts Mamčics 1995. 6 0+0 -10 1:17 8 5 18:32
VĀRTSARGI dz. sp. atv. % GAA MM SM atv. met. sp. laiks
1. Kristaps Nazarovs 1995. 3 84.31% 6.51 5:16 0 86 no 102 147:31
2. Maksims Rešetņikovs 1995. 4 83.92% 6.59 2:23 0 120 no 143 209:34
Matīss Edmunds Kivlenieks 1996. 0 0 0:00

* MM = mikromači; komandas vārtu guvumi un zaudējumi spēlētājam esot laukumā.

Plašākai ainavai:

  • U-18 pasaules čempionātu statistikas lapas – iihf.com (2013.; 2012.; 2010.; 2007.)
  • Latvijas U-18 izlases sniegums 2012. gada pasaules čempionātā (statistika, rekordi utt.): tepat
  • LHF vadoņa Kirova Lipmana izteikumi U-18 pasaules čempionāta rezultātu kontekstā un attiecībā uz Virslīgas stiprināšanu – apollo.lv
  • Latvijas U-18 izlases snieguma kopsavilkums 2013. gada pasaules čempionātā pēc apakšgrupas spēlēm: tepat
  • Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika 2013. gada pasaules čempionātā – iihf.com

[Latvijas U-18 izlases puišu foto fiksēts spēlē pret Čehijas U-18 izlasi 2013. gada 19. aprīlī; foto avots: iihf.com.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL), KHL, Liepājas Metalurgs (MHL), MHL, MHL B grupa, Prizma-Rīga (MHL) | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Kurš un ko mācīsies no Latvijas U-20 izlases sliktākā čempionāta elitē?

Posted by petrovich27 uz 2013/01/08

LAT_U20_vs_SWE_U20_2012_dec_fhr_ru_Almir_SibagatullinJa Latvijas U-20 izlase nebūtu izkritusi no elites, bet kaut kā noturējusies augstākajā sabiedrībā, tad droši, ka nācijas interese par šīs izlases gaitām būtu stipri mazāka. Taču tagad ir iespēja prasīt treneru vai federācijas vadības „skalpus”, cilāt dažādas problēmas, kuras, starp citu, ir ne pirmo gadu. Visai jezgai būs nekonvertētu santīmu vērtība, ja no tā nebūs mācījušās „attiecīgās iestādes”, kas atbildīgas par jauniešu hokeja saimniecības kārtību Latvijā.

Tiešām sliktākais sniegums elitē

Kopumā Latvijas U-20 izlase ir aizvadījusi piecus pasaules čempionātus elitē. Visi tie ir iegadījušies 21. gadsimtā, pēdējo 7 sezonu gaitā, un visos izlase aizvadīja pa 6 spēlēm; tādēļ ir savā starpā salīdzināmi diezgan tieši. Arī iepriekš reizes divas Latvijas U-20 izlase ir lidojusi ārā no elites, taču vēl nekad pirms šīs sezonas čempionāta, Latvijas juniori nebija šo turnīru pabeiguši bez nevienas uzvaras, bez neviena punkta, ar tik maz vārtu guvumiem, un arī 10. vieta junioru elitē ir pirmoreiz. Jāpiebilst, ka savulaik arī 9. vieta krita ārā uz 1. divīziju.

Protams, var atrast pozitīvas iezīmes. Piemēram, nebija neviena divciparu „zāģa”, bez kādiem nebija iztikts nevienā no iepriekšējiem pasaules čempionātiem elitē. Un arī vārtu zaudējumi šoziem ir bijuši mazāk nekā, piemēram, divos iepriekšējos elites līmeņa turnīros. Tomēr jāatkārtojas, bet visu izsaka „sausais atlikums” – 10. vieta… Iepriekš Latvijas U-20 izlase, lai arī „atkāpās” no elites, tad ar „kaujām”. Bet skaisti zaudējumi ir bijuši arī iepriekš… Ja negribam sevi mānīt un „slāpēt troksni”, tad pašiem sev skaidri jāatzīst – šis bija visšķidrākais Latvijas U-20 izlases starts elitē. Bez atrunām, bez attaisnojumiem, bez vaimanām par Latvijas resursiem un „mazumu”.

Latvijas U-20 izlases sniegums U-20 pasaules čempionātos elitē:

sezona rezultāti punkti vārtu st. vieta
2005./2006. vs CZE 1:5; vs SVK 4:7; vs RUS 1:3
vs SWE 2:10; vs SUI 2:5; vs NOR 4:0 3 14:30 9. vieta (ārā)
2008./2009. vs RUS 1:4; vs SVK 2:7; vs SWE 1:10
vs FIN 1:5; vs GER 7:1; vs KAZ 7:1 6 19:28 8. vieta
2009./2010. vs CAN 0:16; vs SVK 3:8; vs USA 1:12
vs SUI 5:7; vs CZE 2:10; vs AUT 6:4 3 17:57 9. vieta (ārā)
2011./2012. vs SWE 4:9; vs SVK 1:3; vs RUS 0:14
vs SUI 3:5; vs USA 2:12; vs DEN 2:1 OT 2 12:44 9. vieta
2012./2013. vs FIN 1:5; vs SUI 2:7; vs SWE 1:5
vs CZE 2:4; vs SVK 3:5; vs GER 2:5 0 11:31 10. vieta

*

Vai bija visu laiku labākais Latvijas U-20 sastāvs?

Objektīvu stratēģisku priekšnoteikumu tam, lai Latvijas U-20 izlase nostartētu labāk par pieaugušo valstsvienību (10. vieta 2012. gadā), bija nosacīti vai, ja tikpat godīgi, to nebija nemaz. Vai pēdējo gadu gaitā ir notikuši būtiski uzlabojumi Latvijas bērnu un jaunatnes hokeja sistēmā? Vai ir audzis Latvijas U līgu līmenis? Ir palielinājies hokeja skolu skaits un augusi esošo kvalitāte? Vai ir iekopusies perfekta Latvijas treneru skola? Vai varbūt treneri stāv rindā uz Latvijas U-20 izlases treneru posteni? Varbūt ir manāmi palielinājies Latvijas U-20 izlasei novirzītais finansējums? Piemēram, Dinamo ir iespēlējis kaut vienu junioru vecuma spēlētāju šosezon? Ja ir atrasts viens, divi „jā” uz kādu no retoriskajiem jautājumiem, tad priekšnoteikumi ir mazliet. Bet vai ir vispār??

Tomēr ir vairāki salīdzināmie parametri, kas no šīs sezonas Latvijas U-20 sasaukuma ir likuši gaidīt vairāk nekā no dažiem agrākiem. Arī no sastāva, kurā nav, piemēram, Girgensons vai Kļaviņš. Un ne tikai tāpēc, ka galvenais treneris grib kaut ko vairāk nekā cīnīšanos par palikšanu elitē. Arī ne tāpēc, ka kāds spēlētājs pirms čempionāta sapņo par medaļām. Tas nav pārmetums – mērķiem ir jābūt.

1994. gadu ir pieņemts uzskatīt par ļoti labu Latvijas hokejā. Arī tādi parametri kā spēlētāju pieredze U-20 un U-18 pasaules čempionātos elitē, hokejistu skaits no Ziemeļamerikas Top junioru līgām un pat auguma parametri šosezon ir labāki nekā dažus citus gadus.

Junioru pasaules čempionātiem pieteikto Latvijas U-20 izlašu spēlētāju pieredze, drafti pirms konkrētā čempionāta (mērvienība – spēlētāju skaits):

kritērijs 2005./2006. 2008./2009. 2009./2010. 2011./2012. 2012./2013.
Iepriekš U-20 PČ (ieskaitot 1. div.) 10 11 9 6 10
Iepriekš U-20 PČ tikai elitē 0 1 9 0 10
Iepriekš U-18 PČ (ieskaitot 1. div.) 22 16 15 20 22
Iepriekš U-18 PČ tikai elitē 0 14 4 14 19
CHL; USHL; NCAA pieredze 3 2 1 4 5
CSHL; USHL draftēti 2 3 2 5 5
NHL draftēti 2 0 0 1 1
Augums no 185 cm 10 6 8 5 9
Svars no 85 kg 5 8 5 4 9
Maksimālā vecuma 11 (1986.) 12 (1989.) 11 (1990.) 9 (1992.) 10 (1993.)

*

Uz papīra vai datora ekrānā šīs sezonas Latvijas U-20 izlases salīdzināmie cipari izskatās itin pieklājīgi. Sasaukums neizskatās vājākais. Bet, kā zinām, cipari nespēlē. Pieri pierē, kauls kaulā iet fricis, krievs un letiņš… Neatkarīgi no statistiķu aprēķiniem.

Pagarinātā bērnība…

Taču ir parametrs, kuros 2012./2013. g. sezonas Junioru pasaules čempionāta sarkanbaltsarkanā valstsvienība „kāš vienos vārtos” visiem iepriekšējiem Latvijas U-20 izlases sasaukumiem iepriekšējos čempionātos elitē. Šis parametrs ir „pieaugušie spēlētāji” jeb spēlētāju skaits ar pieredzi pieaugušo līgās. Ja neņemam vērā Latvijas Virslīgu, kas ir stipri jauneklīga un kur ir arī, piemēram, „tīra” U-17 komanda (šosezon SK Rīga-96), tad pieaugušo hokeju no Latvijas U-20 izlases spēlē tikai 4 hokejisti (Kuzmenkovs, Nīmanis, Ozoliņš, Siksna). Ja vēl „atmīnuso” Baltkrievijas ekstralīgā startējošos, tad „pieaugušajās ārzemēs” paliek tikai Kristaps Nīmanis. Un ar tik nelielu skaitu ir izrādījies par maz…

Vai Latvijas juniori nevar vai negrib spēlēt pieaugušās komandās? Vēl jautājums vietā – cik daudz tad ir salīdzinoši augsta līmeņa pieaugušo komandu Latvijā? Pareizi – divas! Liepājas Metalurgs, kas arī taupības nolūkā pasācis jaunatnei dot vairāk spēles laika, un Rīgas Dinamo. Bet tālāk jau leģionāru gaitas… Vai nepieaugušie MHL un MHL B čempionāti, kur startē nu jau 4 komandas no Latvijas. Lai arī kā, bet paliek fakts, ka Latvijas U-20 izlase komplektācijas un satura ziņā attālinās no pieaugušo hokeja, arvien mazāk saņemot un/vai iesaistot spēlētājus ar „lielā hokeja” pieredzi. Un tas arī ļoti acīmredzami atspoguļojas junioru valstsvienības sniegumā.

Junioru pasaules čempionātiem pieteikto Latvijas U-20 izlašu spēlētāju pieredze pieaugušo līgās (mērvienība – spēlētāju skaits):

kritērijs 2005./2006. 2008./2009. 2009./2010. 2011./2012. 2012./2013.
Līgas (ieskaitot Latvijas 1.) 22 21 20 16 16
Līgas (neskaitot Latvijas 1.) 16 14 16 9 4
Līgas (neskaitot Latviju/Baltkrieviju*) 7 5 5 3 1
Iepriekš pieaugušo PČ 2 0 0 0 0

*Arī neskaitot EEHL un dažādas pan-Baltijas līgas. **Pie pieaugušo līgām nav skaitītas Šveices 4. un 5. stipruma līgas, kā arī Francijas 3. līga. *** Skaitļos ir ierēķināti arī daži spēlētāji, kuriem pieaugušo līgas pieredze ir tajā sezonā vispār nevis tikai pirms U-20 pasaules čempionāta gadu mijā. Attiecīgi arī aktuālās sezonas (2012./2013.) skaitlis var teorētiski pieaugt.

Bet taču 1994. gads Latvijā ir tik labs? Uz šo jautājumu pirms gadiem diviem īsi un precīzi atbildēja Zemgus Girgensons, kuru aizvadītā čempionāta laikā darba devēji bija nolēmuši paturēt Ziemeļamerikā: „1994.gads visā pasaulē ir izdevies”…

Liepājas Metalurgs kā izlases īstenā bāze?

Pirms Junioru pasaules čempionāta Ufā par Latvijas U-20 izlasi dominēja viedoklis, ka valstsvienības uzbrukums ir labā līmenī, bet aizsardzība tāda pašvaka… Jo mums taču ir Kanādas junioru elites CHL līgās spēlējošie, viens kadrs no ASV koledžu līgas NCAA, Liepājas Metalurga rezultatīvākais spēlētājs un citi. Pieņēmums praksē nenostrādāja… Jāatkārtojas, bet tik maz vārtu guvumu kā šajā čempionātā (11), Latvijas U-20 izlasei nebija gadījies. Tiesa, priekšvēstneši jau bija pirms gada, kad 6 spēlēs trāpīts vārtos 12 reizes. Savukārt aizsardzības statistika – 31 vārtu zaudējums – šogad izrādījusies būtiski labāka nekā iepriekšējās divas reizes elitē.

Šajā situācijā simboliski, ka Latvijas U-20 izlases rezultatīvākais spēlētājs bija aizsargs – tās kapteinis Edgars Siksna, kuram 6 spēlēs sanāca 4 rezultatīvas piespēles. Pēc tam seko uzbrucēji Ņikita Jevpalovs (2+1) un Artūrs Kuzmenkovs (1+2), kā arī aizsargs Krišs Lipsbergs (0+3). Vienīgais izlases spēlētājs ar pozitīvu lietderības koeficientu izrādījās uzbrucējs Kārlis Ozoliņš (+2). Ar neapbruņotu aci redzams, ka rezultāta organizēšanā un komandas „atslēgas lomās” ir bijuši tieši Liepājas Metalurgs ierindā pieaugušo līgā spēlējošie Siksna, Kuzmenkovs, Ozoliņš.

Vārtsardzība? Piemēram, Ivara Punnenova vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) 4.27 un atvairīto metienu procents – 88,65% – ir attiecīgi labākais un otrs labākais cipars Latvijas junioru izlašu vārtsargiem elitē. Arī Merzļikina cipari GAA 5.85 un 86,02% nav sliktākie.

Latvijas U-20 izlases visu vārtsargu sniegums U-20 pasaules čempionātos elitē (vārtsargu dati ir salīdzināmi daļēji dēļ atšķirīgā spēļu laika un pretiniekiem):

vārtsargs sezona vārts. U vecums sp. laiks atv. % GAA
1. Nauris Enkuzens 2008./2009. U-20 346:18 90.27% 4.33
2. Ivars Punnenovs 2012./2013. U-19 224:37 88.65% 4.27
3. Kristers Gudļevskis 2011./2012. U-20 279:41 86.52% 5.15
4. Uģis Avotiņš 2005./2006. U-20 333:57 86.14% 5.03
5. Elvis Merzļikins 2012./2013. U-19 133:19 86.02% 5.85
6. Rihards Cimermanis 2011./2012. U-19 19:04 82.76% 15.73
7. Jānis Kalniņš 2009./2010. U-19 272:21 82.57% 9.25
8. Raimonds Ermičs 2008./2009. U-19 13:42 82.35% 13.14
9. Kristaps Stiģis 2005./2006. U-19 26:03 81.82% 4.61
10. Elvis Merzļikins 2011./2012. U-18 60:00 72.00% 14.00
11. Raimonds Ermičs 2009./2010. U-20 87:39 68.75% 10.27

*

Secinājumi?

Protams, kā jau katrai „neražai” arī Latvijas U-20 izlases pārceļošanai uz 1. divīziju tiek meklēti un atrasti vainīgie. Galvenais treneris Leonīds Tambijevs, LHF prezidents Kirovs Lipmans, nepalaistā Girgensona pārstāvētās komandas vadība un pat regulāro sezonu kalendāri – tas viss ir aprunāšanas aisberga redzamākā un populārākā daļa. Protams, katrs uzskaitītais elements ir pateicīgs kritikai. Katrs vārds, kas teikts pirms vai pēc fakta, var tikt un tiek izmantots pret teicējiem.

Īpaši jautra bija LHF prezidenta „pērle” uzreiz pēc Latvijas junioru pēdējās spēles Ufā: „Mērķis nav izpildīts un domāju, ka Tambijevs, visticamāk, nesaglabās savu amatu. Zinu, ko viņš teiks… Teiks, ka izlasei pietrūka pārbaudes spēļu, taču, ja čaļi ikdienā spēlē MHL, vai ar to nepietiek?” (citāts no Sportacentrs.com). Acīmredzot – nepietiek.

Katra mācību stunda ir tik vērta, cik no tās ir prasts mācīties. Tad jautājums – ko būs mācījušies par izlases startu atbildīgie amatpersonāži? Vai „reformas” aprobežosies tikai ar Tambijeva atlaišanu? Vienkāršākais jau kādu, lai arī pelnīti atbrīvot, un turpināt plostot virzienā, kur straume nes…

Vai arī tomēr ir pēdējais laiks stratēģiskiem lēmumiem U izlašu sakarā un skaidrai vīzijai, kurā virzienā ejam un kādus „transporta līdzekļus” izvēlamies? Protams, ja gribam kaut ko vairāk no hokeja Latvijā. Ja negribam, priecājamies par to, kas ir un kādreiz bij’…

Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika elites U-20 pasaules čempionātā 2012. gada decembrī – 2013. g. janvārī, Ufā (saskaņā ar iihf.com):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- PM met.
UZBRUCĒJI
1. Ņikita Jevpalovs 1994. 6 2+1 -8 8 17
2. Artūrs Kuzmenkovs 1993. 6 1+2 -2 2 7
3. Nikolajs Jeļisejevs 1994. 5 2+0 -4 4 6
4. Artūrs Ševčenko 1994. 6 1+1 -2 0 4
5. Roberts Lipsbergs 1994. 6 1+1 -4 2 11
6. Teodors Bļugers 1994. 6 1+1 -8 8 18
7. Edgars Kulda 1994. 6 1+1 -9 14 13
8. Kārlis Ozoliņš 1994. 6 1+0 +2 0 7
9. Lauris Rancevs 1993. 6 1+0 -4 2 8
10. Toms Andersons 1993. 4 0+1 -1 6 4
11. Rihards Bukarts 1995. 6 0+1 -1 6 8
12. Edgars Kurmis 1993. 6 0+1 ±0 14 5
13. Andris Siksnis 1993. 6 0+0 -1 0 2
AIZSARGI
1. Pauls Zvirbulis 1993. 6 0+1 -1 2 4
2. Edgars Siksna 1993. 6 0+4 -3 14 7
3. Rinalds Rosinskis 1994. 6 0+1 -4 4 5
4. Kristaps Nīmanis 1993. 6 0+0 -4 4 3
5. Edmunds Augstkalns 1994. 6 0+0 -4 6 6
6. Krišs Lipsbergs 1993. 6 0+3 -5 4 6
7. Patriks Škuratovs 1994. 6 0+1 -5 0 1
VĀRTSARGI dz. sp. sp. laiks atv. atv.% GAA
1. Ivars Punnenovs 1994. 5 224:37 125 no 141 88.65% 4.27
2. Elvis Merzļikins 1994. 3 133:19 80 no 93 86.02% 5.85
Vadims Miščuks 1993. 0 0:00

*

Papildu ieskatam:

  • Latvijas U-20 izlases sniegums iepriekšējos U-20 pasaules čempionātos elitē (statistikas salīdzinājums): tepat
  • Latvijas U-20 izlašu pieteikumi pasaules čempionātos elitē – iihf.com (2005./2006.2008./2009.; 2009,.2010.; 2011./2012.; 2012./2013.)
  • Kirova Lipmana komentārs pēc Latvijas U-20 izlases zaudējuma Vācijas vienaudžiem (2013-01-04) – sportacentrs.com
  • Latvijas U-20 izlases puišu statistika 2012./2013. g. sezonas pasaules čempionātā – iihf.com
  • Latvijas U-20 izlases sastāvs, kandidāti un to piederība 2012./2013. g. sezonā: tepat

[Attēlā: Latvijas U-20 izlases puiši cīņā pret Zviedrijas junioriem 2012. gada 29. decembrī. Foto avots: fhr.ru (Almir Sibagatullin).]

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »

Latvijas izlase bez Dinamo. Cik tas ir iespējams?

Posted by petrovich27 uz 2012/10/23

Latvijas Hokeja federācijai un AS Dinamo Rīga vadītājiem acīmredzot šobrīd nav aktuālākas problēmas par savstarpējo attiecību un subordinācijas publisku noskaidrošanu. Varētu šķist, ka abās organizācijās viss līdz ideālam kārtībā, lai mazliet „pakarotu”… Cik „plika” paliek Latvijas izlase bez Dinamo saimniecības?

Ja pieņemam, ka AS Dinamo Rīga vadība „iztur stilu” līdz galam un liedz Dinamo saimniecības pārstāvjiem, t.sk. jaunatnes komandu spēlētājiem, dalību Latvijas izlasē. Un, ja Dinamo menedžmentam lojāls ir tā oficiālais fārmklubs Liepājas Metalurgs, kā arī – spēlētāji, kas Dinamo sistēmai it kā piederīgi, bet aizdoti citās hokeja līgās. Arī neņemot vērā no izlases aizgājušos. Bet, ieskaitot, traumētos hokejistus, kuriem pastāv iespēja līdz pavasarim sakopties.

Par daudz ‘ja’ un ‘bet’? Kā jau katrā pārbaudes spēļu turnīrā un pasaules čempionātā ar Latvijas izlases dalību…

Kāds tad izskatās Latvijas izlases kandidātu loks bez Dinamo? (statistika 2012./13. g. sez. pēc 2012-10-22 spēlēm)

spēlētājs dz. līga aktuālais vai pēd. klubs sp. punkti +/-
UZBRUCĒJI
1. Armands Bērziņš 1983. PHL (Ukr.) Kompaņjon-Naftogaz 8 2+3 -2
2. Teodors Bļugers 1994. NCAA D-1 Minnesota State Univ. 4 1+2 +4
3. Edijs Brahmanis 1983. Kazahst. Aristan 16 6+7 +4
4. Lauris Dārziņš 1985. KHL Ak Bars 6 0+2 +2
5. Zemgus Girgensons 1994. AHL Rochester Americans 5 0+1 ±0
6. Roberts Jekimovs 1989. SM-liiga (Som.) SaiPa 14 6+3 ±0
7. Edgars Kļaviņš 1993. Elitserien (Zv. 1.) AIK Hockey 3 0+1 +1
J20 SuperElit AIK Hockey J20 6 0+8 +6
8. Ronalds Ķēniņš 1991. NLA (Šv.) ZSC Lions 10 0+3 +4
9. Aleksandrs Macijevskis 1975. Get-Ligaen (Norv. 1.) Stjernen Hockey 11 4+6 -4
10. Artūrs Ozoliņš 1988. Kazahst. Arlan n/d 11+12 n/d
11. Jānis Ozoliņš 1989. EIHL (Lielbr. 1.) Hull Stingrays 14 9+7 n/d
12. Kristiāns Pelšs 1992. AHL Oklahoma City Barons 2 0+1 ±0
13. Miķelis Rēdlihs 1984. KHL Lokomotiv 11 2+2 ±0
14. Kaspars Saulietis 1987 PHL (Ukr.) Sokil 2 1+0 +1
15. Andrejs Smirnovs 1983. Kazahst. Arlan n/d 12+8 n/d
16. Jānis Sprukts 1982. KHL CSKA 18 1+0 ±0
17. Aleksejs Širokovs 1981. NLB (Šv. 2.) HC Red Ice 9 0+4 n/d
18. Juris Štāls 1982. PHL (Ukr.) Kompaņjon-Naftogaz 9 2+3 -3
19. Raimonds Vilkoits 1990. BAČ Šahter (vairs. nesp.) 5 2+1 +1
AIZSARGI
1. Jānis Andersons 1986. PHL (Ukr.) Kompaņjon-Naftogaz 10 0+2 -1
2. Oskars Bārtulis 1987. KHL Donbass 11 2+1 +3
3. Jānis Brakšs 1987. VHL (Kr. 2.) HK Rjazaņ 8 0+1 -6
4. Māris Jass 1985. DEL Hannover Scorpions 7 0+1 -3
5. Aleksandrs Jerofejevs 1984. VHL (Kr. 2.) Kubaņ 15 2+8 +8
6. Artūrs Kulda 1988. KHL Sibir 19 6+3 ±0
7. Georgijs Pujacs 1981. KHL Avangard 18 0+3 +1
8. Agris Saviels 1982. PHL (Ukr.) Kompaņjon-Naftogaz 11 0+0 +3
9. Atvars Tribuncovs 1976. BAČ Gomeļ 15 6+10 +15
VĀRTSARGI dz. līga klubs sp. (U-Z) atv. % GAA
1. Edgars Masaļskis 1980. KHL Jugra 11 (5-6) 89.3% 3.80
2. Ervīns Muštukovs 1984. HockeyAllsvenskan (Zv. 2.) Mora IK 3 (3-0) 94.94% 1.27
J20 SuperElit Mora IK J20 2 (0-2) 94.12% 2.51
3. Mārtiņš Raitums 1985. Kazahst. Beibaris n/d n/d n/d
IIHF Kont. Cup Beibaris 3 (2-0) 93.94% 1.78

*

P.S. Savādāka ainava paveras uz Latvijas U-20 un Latvijas U-18 izlasēm, ja Dinamo un Liepājas Metalurgs „liktu sprunguļus riteņos”.

P.P.S. Protams, aprēķini ir teorētiski, jo absurda un šobrīd juridiski neiespējama ir situācija, ka klubs liegtu spēlētājus nacionālajai izlasei. Lai gan gadās izņēmumi; piemēram, ar Ziemeļamerikas čempionātu play off-iem, kas mēdz pārklāties ar IIHF organizētajiem pasaules čempionātiem. Tomēr situācijas pieņēmuma jēga ir tāda, ka arī bez Dinamo saimniecības pārstāvjiem nacionālā izlase tik plika neizskatās.

[Attēlā: Latvijas izlases vīri – Mārtiņš Cipulis un Aleksejs Širokovs – 2012. gada pasaules čempionātā. Foto avots: championat.com / iihf.com.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs | Tagged: , , , , , , | 1 Comment »