Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Ļev Hradec Králové’

KHL „Trojas zirgs” & Latvijas hokejisti Čeho-Slovākijā

Posted by petrovich27 uz 2012/06/22

Kopš KHL izveides sākuma šīs organizācijas funkcionāri mēģina „pielauzt” Eiropas hokeja valstu un lielvalstu klubus dalībai jaunajā super-līgā. Taču, jo sakārtotāka ir konkrētās valsts hokeja saimniecība, jo lielāks „kurvītis” ir izsniegts KHL paplašinātājiem. Tomēr pēdējo pāris gadu laikā ar izkārtni Lev ir sanācis „iemānīt” Slovākijas un arī Čehijas hokeja saimniecības. Vai tā ir Slovākijas un Čehijas nacionālo ekstralīgu „gulbja dziesma”?

„Trojas lauva”

KHL vadoņi ir mēģinājuši tikt Čehijas un pēc tam arī Slovākijas teritorijā pa durvīm, logiem un skursteni. Pirmajās sezonās publiski skaļākie „iekļūšanas” mēģinājumi bija Čehijas pilsētās – Karlovi Vari un Hradeckrālove. Nesanāca… Skaļākais Čehijai paredzētais projekts bija ar kluba nosaukumu Lev, taču čehu hokeja federācija to sabremzēja, kā rezultātā 2010. gada starpsezonā šo Lev „ideju” eksportēja uz Slovākiju – Popradas mazpilsētu un izsludināja par pieņemtu KHL-ā. Popradas Lev pat bija salikts oficiāli izsludinātajā KHL 2010./2011. g. sezonas kalendārā. Taču… izrādījās, ka Slovākijas hokeja federācija nav īsti šim pasākumam devusi zaļo gaismu. Un attiecīgi vēl pirms KHL sezonas sākuma projekts Lev tika noņemts no trases un čempionāta kalendāra.

Lev bīdītāji, t.sk. KHL paplašināšanas organizatori, mierā nelikās, jo „lauvu” iedabūšana līgā bija jau kļuvusi par goda lietu. Sezonas gaitā tika „strādāts” ar Slovākijas federācijas amatpersonām; tik rezultatīvi, ka vēl pirms sezonas beigām Slovākijas hokeja bigbosi publiski izsludināja atļauju KHL-am ieviest klubu Slovākijā. Attiecīgi 2011./2012. g. sezonā KHL čempionātā piedalījās pirmais „īstās” Eiropas klubs – Popradas Lev. ‘Piedalījās’ būs īstais vārds, jo KHL 2011./2012. g. sezonas summā Lev ieņēma 21. vietu no 23 iespējamām.

Savukārt, aizvadītās (2011./2012.) sezonas laikā KHL bīdītāji rūpīgāk pastrādāja ar Čehijas hokeja federācijas īstajiem cilvēkiem, un 2012. gada starpsezonā „zaļā gaisma” KHL-am ir dota arī Čehijas virzienā. Patiesībā „ledus sakustējās” jau pirms gada – 2011. gada starpsezonā, kad čehu federācija „neaplauza” Čehijas kluba Orli Znojmo iekļaušanos Austrijā bāzētajā līgā – EBEL (Erste Bank Eishockey Liga), kur startē arī Slovēnijas, Horvātijas un Ungārijas hokeja klubi. Palaižot „orlus” (ērgļus) Austrijas līgā, pazuda loģisks arguments par to, lai nelaistu Čehijas klubu Krievijas līgā (KHL). Lai gan, iespējams, KHL kluba darbības atļaušana Čehijā bija jau izlemta pirms Znojmo kluba palaišanas Austrijā…

Jaunajā (2012./2013.) sezonā KHL vārdu Čehijā paredzēts nest no slovāku Popradas pārvestajam Lev nosaukumam, kas uztūnēts par HC Lev Praha un no savas Slovākijas pagātnes ir atteicies. Savukārt, KHL kluba „licenci Slovākijā” no Lev pārņēmis (KHL oficiāls formulējums) klubs HC Slovan Bratislava, aktuālais Slovākijas čempions, par kura iestāšanos līgā KHL vadoņi runāja jau pirms gada. Faktiski Lev kļuva par sava veida „Trojas zirgu”, ar kuru Kontinentālās Hokeja līgas paplašinātāji jau ieņēma Slovākiju un, rādās, ka iešturmēs Prāgu… Interesanti, kur Lev (vai Kon, vai Bifel) varētu pārvest nākamajā sezonā?

Vai KHL „apraks” Čehijas un Slovākijas līgas?

Pretestība KHL invāzijai ārpus-Krievijas hokeja saimniecībās ir racionāla, jo faktiski izriet no tēzes: „Nevajag labot mehānismus, kas darbojas labi”. Attiecīgi pašpietiekamu hokeja valstu teritorijā KHL-am tikt ir tuvu tam, ka neiespējami. Vismaz pagaidām Somijai, Zviedrijai, Šveicei, Vācijai krievu „hokeja naudu” un superlīgas līmeni kā pievienoto vērtību nevajag. Turklāt galvenais arguments pret KHL vēlmēm ir attiecīgo valstu hokeja saimniecības līdzsvara izjaukšana, liekot pārskatīt sponsoru naudas, klubu budžetus, spēļu apmeklētību, vienlīdzīgu klubu skaitu, valsts atbalsta un arī jaunatnes motivācijas sistēmu. Kam to vajag? Medvedevam un lielajiem draugiem…

Līdz šim KHL ir „ielauzies” valstīs, kur sava hokeja saimniecība ir salīdzinoši vāja kā savā līmenī, tā struktūras sakārtotībā. No līdzšinējām KHL „ārvalstīm” attīstītākā hokeja saimniecība bija Baltkrievijā – ar salīdzinoši pieklājīgu ekstralīgu, fārmklubiem paredzēto Augstāko līgu, kā arī Junioru un Jauniešu līgām, ar kurām draudzējās Latvijas, Lietuvas un Ukrainas hokeja klubi. Eksperti uzstāj, ka 2007./2008. g. un 2011./2012. g. sezonas Baltkrievijas ekstralīga ir divas ļoti atšķirīgas lietas, līmenis krities… Vaininieku nemeklē tālu – KHL izveide un Baltkrievijas līdzdalība šajā sistēmā ir izjaukusi Baltkrievijas hokeja saimniecības asinsriti. Superklubs KHL-ā, divas komandas MHL-ā un tagad vēl tiekšanās uz VHL – tas viss interesi par Baltkrievijas iekšējo čempionātu ir padarījis vēl pieticīgāku… Šāds liktenis pesimistiskākajā ainavā tiek prognozēts jebkuram ne-Krievijas nacionālajam čempionātam, kura valsts pievienojas KHL-am.

Latvija, Kazahstāna un arī Ukraina nav tās pašpietiekamās hokeja lielvalstis. Kazahstānas un Ukrainas hokeja funkcionāri sludina, ka ar pievienošanos KHL valstu lokam, tiek stutēti arī šo valstu nacionālie čempionāti. Kazahstāna jau vismaz pāris gadus cenšas stiprināt čempionātu, ka pat Latvijas leģionāri to apsēduši. Ukraina pirms gada „pacēla” savu nacionālo čempionātu, ieviešot jaunu līgu PHL.

Savukārt, Latvijas Virslīga jau pirms KHL ne tuvu nebija sapņu čempionāts, gadu no gada paliek jaunāka, ar vaļīgāku reglamentu un vaļīgāku tā ievērošanu. Hokeja speciālisti un interesenti ir sadalījušies divos blokos: vieni apgalvo, ka KHL un Dinamo izveide ir absolūts kaitējums kā Latvijas Virslīgai, kas tiek grauta, tā Latvijas hokejam kopumā; citi uzstāj, ka Dinamo ir „zāles” Latvijas hokeja līmeņa uzturēšanai, un Virslīga nemaz nav svarīga. Patiesība, jādomā, ir kaut kur pa vidu. Pilnvērtīga vietējo kadru selekcija nav iespējama bez nacionālā čempionāta. Runa var būt tikai par formāta un apjoma lietderību. Viena no ārzemēm finansēta kluba izmantošana par mugurkaulu, iespējams, nacionālajai federācijai īstermiņā ir finansiāli izdevīga, bet ietver daudz risku. Īstās sekas un ieguvumus varēs saskatīt pēc ilgāka laika posma. Piemēram, brīdī, ja Krievijas gāzes gigants izdomās vairs nedot naudu Dinamo saimniecībai un gāzinieku vietā uzreiz nenāks cits investors.

Interesanti, vai Slovākijas un tagad Čehijas komandu pievienošana KHL-am ir šo valstu federāciju vājuma pazīme, vai arī KHL ieiet jaunā kvalitātē, ieņemot pilnīgi jaunu – superklubu – nišu šajās valstīs? Un vai vispār tas ir iespējams, nepabīdot malā vai uz leju valstu nacionālos čempionātus?

Kā vienu no atskaites punktiem KHL valstu hokeja saimniecību pozitīvajai vai negatīvajai ietekmei no līgas mēdz nosaukt konkrētās valsts ieņemto vietu pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs. Atšķirībā no kritērija „patīk/nepatīk” ieņemtās vietas ir sausi skaitļi; tomēr pietiekami spekulatīvi. Piemēram, no sērijas: paskat, kā Slovākijas izlase uzreiz pēc savas pirmās KHL sezonas un ar deviņiem šīs līgas večiem tika pie sudraba… Vai, piemēram, kā Baltkrievija ar visu KHL ir aizregresējusi līdz 14. vietai. Un vispār, vai vieta pasaules čempionātā ir vienīgā atskaite attiecīgās valsts hokeja saimniecībai?!

KHL aktuālo dalībvalstu ieņemtās vietas pasaules čempionātos un olimpiādēs (2008. – 2012.; slīprakstā – vieta pirms dalības KHL):

valsts PČ 2008. PČ 2009. OS 2010. PČ 2010. PČ 2011. PČ 2012.
Krievija 1. 1. 6. 2. 4. 1.
Čehija 5. 6. 7. 1. 3. 3.
Slovākija 13. 10. 4. 12. 10. 2.
Baltkrievija 9. 8. 9. 10. 14. 14.
Latvija 11. 7. 12. 11. 13. 10.
Kazahstāna 19./20. 17./18. 16. 17./18. 16.
Ukraina 19./20. 19./20. 19./20. 21./22. 22.

*

P.S. Izziņai: Čehijas ekstralīga un Latvijas hokejistu varoņdarbi

Čehijas ekstralīga (Tipsport Extraliga) 2011./2012. g. regulāro sezonu aizvadīja 14 klubi, aizvadot pa 52 spēlēm, t.i. četrus pilnus apļus. Seši stiprākie uzreiz tika izslēgšanas spēlēs, bet vēl četras komandas izspēlēja pirms-play off kvalifikāciju, noskaidrojot pārējos divus izslēgšanas spēļu dalībniekus. 11.-14. vietu ieņēmēji „uzkapāja” play out – četrus apļus, kuru spēles piesummētas turnīra tabulai. No šiem četriem „pleiauteriem” pēdējās vietas ieņēmējs zaudēja vietu ekstralīgā. 2012. gada pavasarī no ekstralīgas izlidoja BK Mladá Boleslav, bet viņu vietu ieņem 1. līgas uzvarētāji Piráti Chomutov.

Čehijas Tipsport Extraliga 2011./2012. g. reg. sezonas tabula:

vieta klubs sp. punkti sezonas 2. posmā
1. HC Sparta Praha 52 107 tika līdz ceturtdaļfinālam
2. HC Plzeň 1929 52 99 tika līdz pusfinālam
3. HC ČSOB Pojišťovna Pardubice 52 86 Čehijas čempioni
4. Bílí Tygři Liberec 52 84 tika līdz pusfinālam
5. HC Mountfield (České Budějovice) 52 83 tika līdz ceturtdaļfinālam
6. HC Vítkovice Steel 52 77 tika līdz ceturtdaļfinālam
7. PSG Zlín 52 76 tika līdz ceturtdaļfinālam
8. HC Kometa Brno 52 75 tika līdz finālam
9. Rytíři Kladno 52 74 tika līdz play off kvalifikācijai
10. HC Oceláři Třinec 52 73 tika līdz play off kvalifikācijai
11. HC Energie Karlovy Vary 52 67 play out saglabāja vietu līgā
12. HC Slavia Praha 52 66 play out saglabāja vietu līgā
13. HC VERVA Litvínov 52 64 play out saglabāja vietu līgā
14. BK Mladá Boleslav 52 61 play out izkrita no līgas

*

Čehijas ekstralīga, īpaši pirms KHL laikā, bija Latvijas hokejistu diezgan apmeklēta un pieprasīta līga. Čehija tomēr ir viena no hokeja lielvalstīm, kas piedāvāja vērā ņemamu hokeja līmeni tepat Eiropā. Attiecīgi – viena daļa no esošajiem un bijušajiem Rīgas Dinamo spēlētājiem ir izgājuši Čehijas „skolu” – Guntis Galviņš, Jēkabs Rēdlihs, Jānis Andersons, Lauris Dārziņš, Juris Štāls, Armands Bērziņš.

Starp citu, arī Čehijas ekstralīgā pieprasītāki un/vai konkurētspējīgāki bija tieši aizsargi no Latvijas; uzbrucēju un vārtsargu skaits, kas no Latvijas bija eksportējies Čehijā, ir salīdzinoši un proporcionāli mazāks. Lielākā Čehijas ekstralīgas pieredze Latvijas pusē, starp citu, ir aizsargam Jānim Andersonam (1986.), kurš jau salīdzinoši agrā vecumā nokapāja 4 sezonas Čehijas galvenajā līgā ar salīdzinoši nelielām pieturām līgu zemāk (1. līgā). Otra ilgākā Čehijas ekstralīgas pieredze ir aktuālajam HC Lev Praha ģenerālmenedžerim Normundam Sējējam, kurš Čehijas ekstralīgā periodiski nocīnījās 3 sezonas.

Normunds Sējējs arī atstājis paliekošākās pēdas Čehijas ekstralīgas annālēs. Tieši Sējējam kā aizsargam ir pirmie 3 rezultativitātes rekordi Latvijas hokejistu vidū. Uzbrucējs šajā topā ieņem tikai 4. vietu… Jāatkārto, ka Latvijas uzbrucēju Čehijas ekstralīgā nav bijis daudz, bet tik un tā – viņu rezultativitāte bija ļoooti pieticīga…

Latvijas hokejistu regulāro sezonu rezultativitātes rekordi Čehijas ekstralīgā. TOP 4:

spēlētājs sezona klubs spēles punkti
1. a. Normunds Sējējs 1996./1997. HC Chemopetrol (tag. HC VERVA Litvínov) 48 6+22
2. a. Normunds Sējējs 1998./1999. HC Becherovka Karlovy Vary (tag. HC Energie Karlovy Vary) 48 3+19
3. a. Normunds Sējējs 2000./2001. HC Becherovka Karlovy Vary (tag. HC Energie Karlovy Vary) 46 5+11
4. u. Armands Bērziņš 2006./2007. Vsetínská hokejová (arī HC Vsetin) 35 5+3

*

Izziņa: Slovākijas ekstralīga & Latvijas pārstāvju varējums

Lai arī kā slovāku pašlepnumam nepatīk, ka viņus jauc ar čehiem vai savulaik kopvalsts nesaucās Slovakočehija, daudzās lietās un arī hokejā šīm nācijām ir virkne līdzību. Piemēram, ekstralīgas nosaukums un tās sponsors – Tipsport Extraliga. Tiesa, izslēgšanas spēļu nosaukums Slovākijā atšķirīgs – Slovnaft Play Off. Slovākijā tāpat kā Čehijā ierasta lieta ir ne tikai līgas nosaukuma, bet arī kluba vārdu pārdošana. Tāpēc, piemēram, vārds Mountfield ir ieviesies komandām abās valstīs. Un tas nav Dinamo vai Torpedo nozīmes vārds, bet konkrēta uzņēmuma (sponsora) nosaukums. Tradīcijas kopība nāk no laikiem, kad abas bija viena valsts, un vēl līdz 1992./1993. gada sezonai Slovākijai bija ar Čehiju kopīga ekstralīga, bet jaunā sezona (2012./2013.) būs Slovāku galvenā čempionāta 20.-tā sezona.

Slovākijas ekstralīgā ir 10 pamatkomandas, kas regulārās sezonas gaitā uzspēlē pilnus 10 apļus, kā arī vienu spēli pret papildkomandu – Slovākijas U-20 komandu (HK Orange 20). Šī U-20 komanda ir treniņu poligons aktuālās un tālāku sezonu Slovākijas U-20 izlasei, kas tādā veidā gūst laba līmeņa spēļu praksi un, protams, palīdz atlasīt kadrus junioru izlasei. HK Orange 20 uzspēlēja savas 10 spēles, kurās tika pie vienas uzvaras, un, protams, uz čempionu kausu nepretendēja. Savukārt 8 stiprākās komandas turpināja gaitas izslēgšanas spēlēs. Atgādinājumam: divi Latvijas aizsargi – Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs – šogad kļuva par Slovākijas čempioniem.

Slovākijas Tipsport Extraliga 2011./2012. g. reg. sezonas tabula:

vieta klubs sp. punkti sezonas 2. posmā
1. HC Košice 55 110 tika līdz finālam
2. HK 36 Skalica 55 104 tika līdz ceturtdaļfinālam
3. HC Slovan Bratislava 55 102 Slovākijas čempioni
4. HK AutoFinance Poprad 55 101 tika līdz ceturtdaļfinālam
5. Dukla Trenčín 55 79 tika līdz pusfinālam
6. MsHK Žilina a.s. 55 77 tika līdz ceturtdaļfinālam
7. HKM a.s. Zvolen 55 75 tika līdz pusfinālam
8. HC ´05 Banská Bystrica 55 75 tika līdz ceturtdaļfinālam
9. MHC Mountfield (Martin) 55 63
10. HK Nitra a.s. 55 52
HK Orange 20 10 2

*

Latvijas spēlētāju skaits Slovākijas ekstralīgā dažādos laikos ir bijis mazāks nekā Čehijā. Iespējams, Čehija ir saistījusi ar savu ievērojamāko hokeja slavu un tradicionālo pieņēmumu par līgas augstāku līmeni, taču pragmatiski – Slovākija ir mazāka valsts, ar mazāku komandu skaitu un caurmērā mazāk skaitlisku ekstralīgu.

Lielākie (ilgākie) Latvijas eksperti Slovākijas ekstralīgā ir aizsargi Māris Jass un, atkal, Normunds Sējējs. Māris Jass Slovākijas ekstralīgā ir atzīmējies 4 sezonas, bet Normunds Sējējs pēc kārtas norāva 3 sezonas Dukla Trenčín klubā.

Arī Slovākijas ekstralīgā no Latvijas aizsargu ir vairāk nekā citu ampluā spēlētāju. Taču rezultativitātes rekords ir uzbrucēja „īpašumā”. Vēl relatīvi nesen divas salīdzinoši labas sezonas MHC Martin (tagad – MHC Montfield (Martin)) aizvadīja uzbrucējs Guntis Džeriņš (dz. 1985.). Šīs sezonas diemžēl arī bija pēdējās viņa profesionālajā karjerā.

Latvijas hokejistu regulāro sezonu rezultativitātes rekordi Slovākijas ekstralīgā. TOP 3:

spēlētājs sezona klubs spēles punkti
1. u. Guntis Džeriņš 2007./2008. MHC Martin 54 17+22
2. a. Normunds Sējējs 2002./2003. Dukla Trenčín 54 6+20
3. a. Oļegs Sorokins 2000./2001. HC Slovan Bratislava 54 5+18

*

Latvijas hokejisti Čehijas un Slovākijas ekstralīgās (saskaņā ar publiski pieejamo statistikas lapu informāciju; iespējami labojumi):

sezona sk. Čeh. spēlētāji Čeh. ekstralīgā sk. Slovāk. spēlētāji Slovāk. ekstralīgā
1993./1994. 2 u. I.Pavlovs (HC Vítkovice); u. Znaroks (HC Vítkovice) 0
1994./1995. 1 u. J.Opuļskis (HC Vítkovice) 0
1995./1996. 1 a. G.Ceplis (HC Kometa Brno) 0
1996./1997. 1 a. N.Sējējs (HC Chemopetrol) 0
1997./1998. 0 0
1998./1999. 1 a. N.Sējējs (HC Becherovka Karlovy Vary) 0
1999./2000. 0 0
2000./2001. 1 a. N.Sējējs (HC Becherovka Karlovy Vary) 1 a. O.Sorokins (HC Slovan Bratislava)
2001./2002. 0 2 a. N.Sējējs (Dukla Trenčín); a.I.Bondarevs (HC Slovan Bratislava)
2002./2003. 0 1 a. N.Sējējs (Dukla Trenčín)
2003./2004. 0 1 a. N.Sējējs (Dukla Trenčín)
2004./2005. 1 v. E.Masaļskis (HC Energie Karlovy Vary; HC Dukla Jihlava) 0
2005./2006. 0 0
2006./2007. 6 a. J.Andersons (Vsetínská hokejová); u. Arm.Bērziņš (Vsetínská hokejová); u. L.Dārziņš (Vsetínská hokejová); a. G.Galviņš (Vsetínská hokejová); a. Māris Jass (HC Slavia Praha); u. J.Štāls (HC Oceláři Třinec) 5 a. K.Astašenko (HC Slovan Bratislava); u. M.Cipulis (HK Aquacity ŠKP Poprad); v. A.Irbe (HK Dynamax Oil Nitra); a. A.Jerofejevs (HK Aquacity ŠKP Poprad); a. A.Saviels (MsHK Žilina)
2007./2008. 5 a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); u. L.Dārziņš (HC Oceláři Třinec); a. A.Jerofejevs (HC Sparta Praha); a. J.Rēdlihs (HC Lasselsberger Plzeň); u. J.Štāls (HC Oceláři Třinec) 3 u. Arm.Bērziņš (HK Ardo Nitra); u. G.Džeriņš (MHC Martin); a. Māris Jass (HK Ardo Nitra)
2008./2009. 3 a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); a. A.Jerofejevs (HC Sparta Praha); a. J.Rēdlihs (HC Lasselsberger Plzeň) 1 u. G.Džeriņš (MHC Martin)
2009./2010. 3 a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); u. K.Saulietis (HC Benzina Litvínov); a. A.Tribuncovs (HC Energie Karlovy Vary) 2 a. Māris Jass (HC Nitra); a. M.Širokovs (HC Nitra)
2010./2011. 1 u. A.Širokovs (HC Kometa Brno) 1 a. Māris Jass (HK 36 Skalica)
2011./2012. 0 2 a. Māris Jass (HC Slovan Bratislava); a. A.Jerofejevs (HC Slovan Bratislava)

*

P.P.S. Tabulā norādītie nav vienīgie Latvijas hokejisti, kas spēlējuši Čehijā un Slovākijā. Tabulā iekļauti abu valstu stiprāko līgu spēlētāji, bet nav iekļauti, piemēram, Čehijas 1. līgā, Čehijas 2. līgā un Čehijas U līgās spēlējušie. Piemēram, 2011./2012. g. sezonā Čehijas 1. līgā uzspēlēja Edgars Apelis, Artūrs Birstiņš, Krišs Grundmanis, Edgars Lūsiņš, Agris Saviels, Čehijas 2. līgā – Edgars Apelis un Aleksandrs Baburins.

[Fotoattēlā: HC Slovan Bratislava vīri aptausta Slovākijas čempionu kausu. Foto avots: hcslovan.sk.]

Posted in hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

jauni “ielāpi” KHL Rietumos? “dienas kārtībā”: Slovakija

Posted by petrovich27 uz 2010/07/05

“ja ne pa durvīm, tad pa logu,” tādiem vārdiem varētu raksturot neatlaidību no potenciālā KHL kluba viedototāju puses, kuri bija mēģinājuši izveidot KHL klubu Čehijā – Hradeckralovē, bet, saņēmuši Čehijas hokeja fererācijas “neatļauju”, ir pārcēluši “štābu” uz Slovakiju, kur hokeja federācija ir piekāpīgāka. ja pat čeho-slovaku, šajā gadījumā vēsturiski novecojušais apzīmējums iederas, centības nevainagosies panākumiem 2010./2011. g. sezonā, tik un tā tiks nedaudz pielabots KHL Rietumu politikas mundieris, kas pēdējā laikā atkal bija pamatīgi cietis. pielabots tāpēc, ka šoreiz tiek atrādīts, kā paši Rietumu klubi cenšas iekļūt KHL-ā, nevis otrādi. kā ir patiesībā, ir cits stāsts…

Slovakijas KHL kluba projekts ir “nobāzējies” Popradā – pilsētā ar labām hokeja tradīcijām. Popradā ir bāzēts Slovakijas ekstralīgas (Slovnaft Extraliga) klubs HK ŠKP Poprad, kurš 2009./2010. g. sezonas regulārajā čempionātā ieņēma 6. vietu (no 13 klubiem). labā ziņa KHL kluba veidotājiem ir tā, ka Slovakijas hokeja federācija ir operatīvi devusi “zaļo gaismu”, kuras trūkums, kā tika deklarēts, bijis galvenais iemesls, kāpēc KHL-ā netika uzņemts jaunveidojamais Hradeckraloves (Čehijas) klubs.

KHL “vadoņi” gan medijos izsakās skeptiski par Slovakijas kluba iespējām startēt KHL-ā jau 2010./2011. g. sezonā, taču par neiespējamu to nenosauc. Slovakijas kluba “veidotāji” atraduši arī vienu “ieroci” kā, iespējams, panākt KHL vadības labvēlību. proti, ja potenciāli veidojamo Popradas klubu uzņems KHL-ā, tad kluba “veidotāji” sniegs finansiālu atbalstu 1 miljona eiro apjomā (aptuveni) MHL klubam Belije Tigri (Orenburga), kas izveidots Gazprom-OGU komandas vietā. vai tas nostrādās?

Popradas kā čeho-slovaku projekta jaunās “mājvietas” izvēle, acīmredzot, nav nejauša. piemēram, aptuveni pirms mēneša Popradā bāzētā ekstralīgas kluba HK ŠKP Poprad vadība ir nākusi klajā ar paziņojumu, ka klubs ir palicis bez galvenā sponsora. iespējams, tieši KHL kluba “iemitināšana” Popradā tiek saskatīts kā risinājums šīs pilsētas hokeja saimniecības un apmeklētības “uzkopšanai”.

atgādinājumam – šogad dažādu iemeslu dēļ “neizdevās”, lai neteiktu izgāzās, visi plāni KHL paplašināšanai Rietumu virzienā. Zviedrijas, Čehijas, Lietuvas, Ukrainas projekti “izbeidzās” dažādās attīstības stadijās. vistālāk bija aizgājis – t.i. oficiāli uzņemts KHL-ā – Kijevas Budiveļņik klubs. Kijevas klubam nācās “noņemties no trases” dēļ problēmām ar mājas arēnu jau tad, kad pilnā sparā noritēja komandas komplektācija un bija panāktas vienošanās par spēlēšanu komandā ar virkni hokejistu. tas protams nevairoja ne Budiveļņik-a, ne KHL reputāciju kopumā…

palasīt vēl:

  • par Slovakijas kluba izredzēm piedalīties KHL – sovsport.ru
  • Slovakijas ektralīgas 2009./2010. g. regulārās sezonas tabula – szlh.sk
  • HK ŠKP Poprad palicis bez galvenā sponsora – hkpoprad.sk
  • Slovakijas hokeja “saimniecības” lapa – szlh.sk
  • par potenciālā KHL kluba Popradā atbalstu Belije Tigri komandai – vhockey.ru
  • oficiālais KHL paziņojums par Hradeckraloves kluba nespēlēšanu KHL-ā 2010./2011. g. sezonā – khl.ru
  • par Čehijas kluba “aplauziena” iemesliem – sovsport.ru
  • par potenciālo Čehijas kluba iestāšanos KHL (pirms “aplauziena”) – championat.ru
  • Kijevas Budiveļņik izstājas no KHL tā arī neuzspēlējis – khl.ru, budivelnik.org, sport-express.ru, sovsport.ru

Posted in hokejs, KHL, MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , | 4 Comments »

vai “Kriļja Sovetov” ielidos KHL sastāvā?

Posted by petrovich27 uz 2010/04/03

1. aprīlī noslēdzās pieteikumu pieņemšana no klubiem, kas vēlas iestāties KHL un startēt čempionātā sākot ar nākamo – 2010./2011. g. sezonu. pieteikumi dalībai KHL saņemti no 6 klubiem: Jugra (Hantimansijska); Gazovik (Tjumeņa); Ļev (Hradec-Krālove); Vetra (Viļņa); Budiveļņik (Kijeva) un PHK Kriļja Sovetov (Maskava; 2009./2010. g. sezonā reāli bāzējās Podoļskā). trīs no šiem klubiem – Jugra, Gazovik un PHK Kriļja Sovetov 2009./2010. g. sezonā piedalījās vai joprojām piedalās Krievijas Augstākās līgas čempionātā. pārējie trīs klubi, kas arī visi ir ārpusKrievijas, paredzēti kā jaunveidojumi. piebilde: zviedru AIK tālāk par nodomu protokolu netika un attiecīgi – pieteikumu neiesniedza. tāpat arī Baltkrievijas HK Gomeļ tālāk par runām “neatvēzējās”.

KHL oficiālā mājaslapa khl.ru, kā arī dažādas KHL amatpersonas (KHL viceprezidents Vladimirs Šalajevs, KHL sporta direktors Dmitrijs Kurbatovs u.c.) ir izteikušās, ka vislabākās izredzes dalībai KHL ir tieši Jugra un Budiveļņik klubiem, jo abu klubu pieteikumi saturot caurspīdīgu un kvalitatīvu informāciju par infrastruktūru un finanšu garantijām. turklāt Šalajevs minējis, ka no nākamās sezonas KHL varēšot pievienoties ne vairāk kā divi jauni klubi. taču neskatoties uz dažādu KHL personāžu publiski paustajām versijām, Viļņas kluba pārstāvji iespringstot, lai “ierakstītos” KHL-ā, savukārt līgas vadība uzsākusi Viļņas “gadījuma” izvērtēšanu. aprīļa gaitā ir plānots izveikt visu 6 pretendentu pārbaudes, uz kurām balstoties tiks pieņemts lēmums par katra konkrētā kluba iespējamību iestāties KHL. vismaz pagaidām Čehijas un Lietuvas projektiem ir “īsums” ar finansējumu, bet Gazovik ar arēnu – ar tās rekonstrukciju esot par maz, jābūvējot jauna.

pēdējais saņemtais, maz izsmeļošs un vēl maz iztirzāts  ir PHK Kriļja Sovetov pieteikums. marta nogalē “apšalca” ziņa, ka dokumentus “uzņemšanai” KHL rindās iesniedzis Krievijas Augstākās līgas hokeja klubs – PHK Kriļja Sovetov. “kriliški” (arī “kriluški”) ir viens no tradīcijām bagātākajiem Krievijas, galvenokārt padomju laika, hokeja brendiem, kuru bija dažādas domas “ielikt” KHL jau no pirmās sezonas. taču kluba iekšējās problēmas ne tikai neļāva startēt KHL, bet arī radīja bažas par turpmāko pastāvēšanu.

2008. gadā hokeja klubs Kriļja Sovetov sadalījās divās savstarpēji ne pārāk draudzīgās, neatkarīgās daļās (lasi, klubos). viens – kuru tagad zinām ar nosaukumu PHK Kriļja Sovetov, otrs – MHK Kriļja Sovetov. abi klubi pamanījās 2008./2009. g. sezonā startēt Krievijas Augstākajā līgā (abi vienā – Rietumu divīzijā). savukārt, 2009./2010. g. sezonā PHK Kriļja Sovetov turpināja cīņu Krievijas Augstākajā līgā, bet MHK Kriļja Sovetov pārtrauca dalību šajā līgā, iesaistot savu komandu jaunizveidotajā jauniešu hokeja līgā (MHL). abi klubi ir pārliecināti par savu patiesību un abi vienādi uzskata par savu Kriļja Sovetov vārdu. jāpiebilst, ka tādas pašas vai līdzīgas problēmas ar sadalīšanos ir bijušas Maskavas CSKA un arī Voskresenskas Himik klubam (kad “atvienojās” klubs, kas pārcēlās uz Mitiščiem, saucās Himik un vēlāk kļuva pazīstams ar nosaukumu Atlant).

abu klubu – gan PHK, gan MHK – vadība ir spriedelējusi par to, ka varētu vai vismaz gribētu piedalīties augstākajā hokeja ešelonā – KHL. līdz šim vairāk par vārdiem nekas nav noticis. taču šī gada marta beigās “paklusām” tieši PHK Kriļja Sovetov vadība ir uzsākusi procesu, lai jau 2010./2011. g. sezonā piedalītos KHL. PHK Kriļja Sovetov klubā 2009./2010. g. sezonu ir veiksmīgi aizvadījis Sergejs Pečura (skatīt attēlā), kuru 2009. gada vasarā Rīgas Dinamo “iemainīja” pret draftēto Robertu Bukartu. Pečura ir regulārās sezonas PHK Kriļja Sovetov labākais snaiperis un otrs rezultatīvākais spēlētājs (44 spēlēs 21+16; lietderības koeficiensts +22).

PHK Kriļja Sovetov 2009./2010. g. sezonā nostartēja salīdzinoši labi, ieņemot 2. vietu Krievijas Augstākās līgas Rietumu divīzijā. taču Augstākās līgas play off astotdaļfinālā sērijā ar 2-3 piekāpās Kļinas Titan vienībai, kurai, atšķirībā no PHK Kriļja Sovetov, vēl pirms tam bija  jāizspēlē un jāuzvar sešpadsmitdaļfināla sērija.

PHK Kriļja Sovetov fārmklubs ir Kriļja Stoļici, kurš startē Krievijas 1. līgā – t.i. trešajā stiprākajā (dažviet fiksēts arī ar nosaukumu HK Kriļja Sovetov). Kriļja Stoļici šī gada martā piedalījās arī MHL kvalifikācijas turnīrā, kur piekāpās Rīgas Dinamo jaunatnei – SK Rīga (ar 3:4 OT), taču ieņēma 1. vietu turnīra A grupā, bet kopumā turnīrā pēc play off izspēles ieņēma 4. vietu. satrp citu, Kriļja Stoļici sastāvā spēlē Rīgas Dinamo draftētais uzbrucējs Ainars Podziņš (dz. 1992.), kuram šozeson 47 spēlēs 12+10 punktu.

Krievijas Augstākās līgas (otrās stiprākās) regulārā čempionāta Rietumu divīzijas 2009./2010. g. sezonas beigu tabula:

vieta komanda sp. uzv. uzv. OT uzv. PM zaudes zaudes OT zaudes PM gūti vārti zaudēti vārti vārtu starp. punkti
1. Dizeļ / Penza 54 37 1 1 9 2 4 166 80 86 121
2. PHK Kriļja Sovetov / Maskava 54 27 1 7 14 2 3 187 143 44 102
3. Himik / Voskresenska 54 28 2 4 16 0 4 165 153 12 100
4. Titan / Kļina 54 26 2 2 21 1 2 188 170 18 89
5. HK Rjazaņ / Rjazaņa 54 24 2 2 21 2 3 176 172 4 85
6. THK Tvera 54 22 1 3 25 1 2 172 182 -10 77
7. HK VMF / Sanktpēterburga 54 20 3 3 23 1 4 161 141 20 77
8. HK Ļipeck / Ļipecka 54 21 1 2 26 2 2 171 178 -7 73
9. HK Sarov / Sarova 54 14 2 3 30 2 3 126 174 -48 57
10. HK Ris / Maskavas apg. 54 7 0 2 41 2 2 114 233 -119 29
                         

savukārt, MKH Kriļja Sovetov 2009./2010. g. regulārajā sezonā nostartēja labi, ieņemot 1. vietu MHL Rietumu divīzijā. taču MHL play off astotdaļfinālā MHK Kriļja Sovetov sērijā ar 1-3 piekāpās MHL Austrumu divīzijas 8.-tās vietas ieguvējiem – Kuzņeckije Medvedi klubam.

interesanti, ka 2008./2009. g. sezonā MHK Kriļja Sovetov aizspēlējās līdz Krievijas Augstākās līgas play off finālam, kurā ar 0-3 sērijā piekāpās Hantimansijskas Jugra komandai.

MHL regulārā čempionāta Rietumu divīzijas 2009./2010. g. sezonas beigu tabula:

vieta klubs sp. uzv. uzvaras OT uzvaras PM zaudes PM zaudes OT zaudes punkti vārtu starpība
1. MHK Kriļja Sovetov 66 33 4 4 4 0 21 119 228-163
2. Loko 66 30 2 8 6 2 18 118 205-164
3. SKA-1946 66 33 3 3 4 1 22 116 203-163
4. CSKA – Krasnaja Armija 66 31 4 5 2 1 23 114 287-220
5. Šerif 66 30 1 4 5 2 24 107 188-188
6. MHK Dinamo 66 29 1 4 2 4 26 103 224-215
7. Almaz 66 28 2 3 6 3 24 103 238-239
8. Russkije Vitjazi 66 29 0 3 5 3 26 101 237-242
9. MHK Spartak 66 28 3 1 2 1 31 95 243-243
10. Čaika 66 23 2 6 4 5 26 94 181-199
11. Mitiščinskije Atlanti 66 19 1 5 4 2 35 75 209-259
12. Feniks 66 11 1 2 4 0 48 43 157-305
                     

lasāmviela vēl:

  • noslēdzies pieteikumu iesniegšanas termiņš dalībai KHL (saņemti no 6 klubiem) – khl.ru
  • KHL viceprezidents V.Šalajevs par klubu izredzēm iestāties KHL – sovsport.ru
  • KHL sporta direktors D.Kurbatovs un KHL-Marketing ģenerāldirektora vietnieks R.Rotenbergs par klubu izredzēm iestāties KHL – sovsport.ru
  • PHK Kriļja Sovetov oficiālā mājaslapa – xc-kc.ru
  • MHK Kriļja Sovetov oficiālā web lapa – ksmoscow.ru
  • PHK Kriļja Sovetov spēlētāju aktuālā statistika – xk-kc.ru
  • Sergeja Pečuras individuālā statistika PHK Kriļja Sovetov sastāvā – xc-kc.ru
  • Krievijas Augstākās līgas Rietumu divīzijas aktuālā tabula – fhr.ru
  • Krievijas Augstākās līgas play off izspēles aktuālie rezultāti – fhr.ru
  • MHL kvalifikācijas turnīra beigu rezultāti (2010. g. marts) – r-hockey.ru, mhl.khl.ru
  • Ainara Podziņa individuālā statistika Kriļja Stoļici sastāvā – xc-kc.ru
  • Kriļja Stoļici spēlētāju aktuālā statistika – xc-kc.ru
  • MHL regulārā čempionāta aktuālās tabulas – mhl.khl.ru
  • MHL play off aktuālie rezultāti – mhl.khl.ru
  • KHL inspicē Viļņas kluba pieteikumu dalībai līgā – khl.ru
  • ieskats Kriļja Sovetov vēsturē un sadalīšanās gaitā (MHK Kriļja Sovetov skatījumā) – ru.wikipedia.org
  • intervija ar PHK Kriļja Sovetov galveno treneri Alekseju Kasatonovu (2009. g. maijs; t.sk. par plāniem startēt KHL) – sport-express.ru
  • PHK Kriļja Sovetov fanu lapa – krs.forum24.ru
  • MHK Kriļja Sovetov fanu lapa – kcfans.livejournal.com
  • Krievijas Augstākās līgas 2008./2009. g. sezonas play off sērija starp MHK Kriļja Sovetov un Jugraksmoscow.ru

[fotoattēlā Sergejs Pečura vēl Rīgas Dinamo krāsās pārbaudes spēlē pret Sibir komandu Piņķos 2009. gada 31. jūlijā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv]

Posted in hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

vai čehu klubs startēs KHL 2010./2011. g. sezonā?

Posted by petrovich27 uz 2010/03/06

pēc tam, kad 23. februārī Zviedrijas hokeja savienība paziņoja, ka neatbalsta AIK iestāšanos KHL, un marta sākumā “panesās” runas, ka Viļņas Vėtra “nolec” no dalības līgā, KHL Rietumu politikas attīstītājiem nācās iespringt. tā vietā, lai nebūtu atklāti jāieziņo par neveiksmēm “Rietumu frontē”, KHL funkcionāri joprojām “kaļ dzelzi” Čehijas virzienā. ja arī čehu kluba iestāšanās nenotiks, tad būs vien jāatzīst, ka ar jaunu “importa” klubu piesaistes politiku kaut kas nav īsti kārtībā. bet, lai veicas!

pērn gada nogalē jau aktivizējās runas par jaundibināmā kluba no Hradec-Kralove (Čehija) nodomiem iestāties KHL jau 2010./2011. g. sezonā. tolaik, cita starpā, čehu kluba pārstāvji runāja, ka arī kluba nosaukums varētu būt kāds “lauvveidīgs”, lai būtu saprotamāks un “mērketējamāks”. tad nu 5. martā (2010.) KHL oficiāli ziņo, ka KHL un čehu klubs Ļev (Лев; Lauva) no Hradec-Kralove ir parakstījuši nodomu protokolu par centieniem piedalīties KHL 2010./2011. g. sezonā.

“vien” čehu klubam līdz 1. aprīlim ir jāuzrāda finanšu garantijas nepieciešamajā apjomā. jāpiebilst, ka nodomu protokoli bija parakstīti arī ar zviedru AIK un Lietuvas Vėtra vadību… un tas netraucēja Zviedrijas hokeja savienībai teikt savu “veto”, bet Viļņas topošā kluba vadībai “izplatīties” ar informāciju par atteikšanos piedalīties KHL.

pagaidām no pieejamās informācijas nav īsti skaidrs, kādas ir/nav paredzētas Ļev un līdzšinējā Hradec-Kralove pilsētā bāzētā Čehijas 1. līgas kluba VCES Hradec Králové attiecības. vai VCES Hradec Králové varētu palikt “Lauvu” fārmklubs kādā no Čehijas līgām (līdzīgi kā Rīgas Dinamo un Rīga 2000 “attiecības” 2008./2009. g. sezonā), vai arī – abi Hradec-Kralove klubi darbotos neatkarīgi viens no otra? pa starpu, VCES Hradec Králové ir labi pacīnījies, ieņemot 4. vietu Čehijas 1. līgas regulārajā čempionātā un iekļūstot play off pusfinālā.

Čehijas 1. līgas (otrās spēcīgākās) 2009./2010. g. sezonas regulārā čempionāta beigu tabula:

vieta klubs spēles punkti
1. Ústí nad Labem 46 117
2. Chomutov 46 100
3. Olomouc 46 81
4. Hradec Králové 46 78
5. Třebíč 46 71
6. Jihlava 46 69
7. Znojmo 46 68
8. Kadaň 46 66
9. Tábor 46 65
10. Benátky n/J 46 64
11. Havlíčkův Brod 46 63
12. Vrchlabí 46 62
13. Chrudim 46 59
14. Beroun 46 59
15. Šumperk 46 50
16. Havířov 46 32
   

papildu lasāmviela:

  • parakstīts nodomu protokols par čehu kluba iestāšanos KHL – khl.ru 
  • par VCES Hradec Králové lasīt tepat
  • VCES Hradec Králové mājaslapa – hchk.cz
  • Zviedrijas hokeja savienība neatbalsta AIK kluba iestāšanos KHL – khl.ru
  • par AIKlasīt tepat
  • Čehijas 1. līgas regulārā čempionāta aktuālā tabula – hchk.cz
  • par Viļņas Vėtra vadības prognozējamo atteikšanos no komandas izveides un dalības KHL – lrytas.lt un parsportu.lv
  • par KHL un Viļņas Vėtra nodomu protokola parakstīšanu (2010. g. februāris) – sportbox.ru

Posted in hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , | 3 Comments »