Pretendenti uz izlases trešo kreklu pie arēnas griestiem

Latvijas Hokeja federācija ir īpašu cieņu izrādījusi diviem izciliem Latvijas hokejistiem – Helmutam Balderim un Kārlim Skrastiņam, no izlases aprites izņemot šo spēlētāju lietotos numurus #19 un #7. Latvijā notiekošo izlases turnīru laikā krekliem ar šiem numuriem ir jābūt piekārtiem pie attiecīgās ledus halles griestiem. Vai vēl kāds Latvijas hokejists ir pelnījis šādu godu?

Latvijas hokeja vēsture ir salīdzinoši sena un jauna. Izlases pirmā spēle aizvadīta jau 1932. gada 27. februārī Rīgā pret kaimiņiem – Lietuvas izlasi. Todien Latvija svinēja uzvaru ar 3:0. Pirmo vārtu guvumu izlases pastāvēšanas vēsturē sarūpēja uzbrucējs Alfrēds Verners, pēc tam divreiz iemeta aizsargs Indriķis Reinbahs, bet vārtus “sausus” visas 45 minūtes nosargāja Herberts Kušķis. Sekoja dalība Eiropas un pasaules čempionātos, olimpiādē (1936).

1940. gada 10. martā Rīgā aizvadītā valstsvienības spēle pret Igaunijas izlasi (2:1) un Kārļa Muškes vārtu guvums spēles izskaņā bija “komats” Latvijas izlases vēsturē uz ilgiem 52 gadiem…

1992. gada 7. novembrī Rīgā norisinājās pirmā atjaunotās Latvijas izlases spēle, un zīmīgi, ka pret to pašu izlasi, ar kuru kopā tika sāktas starptautiskās spēles pirms 60 gadiem. Šoreiz lietuvieši tika uzveikti ar 13:2, bet atjaunotās izlases pirmais vārtu guvums ieskaitīts Aigara Ciprusa rēķinā. Jaunās izlases pirmais kapteinis bija simbolisks – sava laika izcilākais Latvijas hokejists Helmuts Balderis, kurš profesionāla sportista gaitas jau dažu gadu garumā bija beidzis. Taču ar dalību atjaunotās izlases pirmajās divās spēlēs Balderis bija iemūžinājis savu vārdu arī Latvijas izlases kontekstā. Un viņa #19 jau tad LHF amatpersonas solījušas izņemt no aprites. Tiesa, izņemšana “ievilkās” gadu garumā, bet pa to laiku “Baldera numuru” izlasē bija lietojuši vēl daži spēlētāji.

Likumsakarīga bija izcilā latviešu aizsarga Kārļa Skrastiņa numura (#7) iemūžināšana. Jāpiebilst, ka Skrastiņš nebija tik izvēlīgs uz numuriem un bija spēlējis arī ar citiem, piemēram, #6, #3. Starp citu, ar trešo numuru viņš piedalījās 2005. gada olimpiskās kvalifikācijas turnīrā 2005. gada februārī, kad Latvijas izlase “izrāva” ceļazīmi uz Turīnas olimpiādi no pārliecināto baltkrievu rokām.

Arī ar Kārļa #7 operatīvi nesanāca… Starp Jaroslavļas Lokomotiv katastrofu (2011. g. septembrī) un LHF lēmuma pieņemšanu bija neliels laika posms, kurā tomēr #7 Latvijas izlasē uzspēlēja.

20. gadsimta 30. gadu Latvijas izlases “pionieru un celmlaužu” godināšana, tās formāts un numuru iemūžināšana ir atsevišķas analīzes vērta padarīšana. Iespējams, ir pienācis laiks veidot savu (Latvijas) Hokeja slavas zāli, kādu ir ieviesušas ne tikai hokeja lielvalstis, bet arī mūsu ranga un spēka hokeja federācijas. Arī tādās zemēs, kuru izlases jau gadiem netiek tālāk par 1. divīziju.

Šoreiz par izcilniekiem, kurus varam saskatīt kopš 1992. gada.

#1 Artūrs Irbe

• Viens no diviem Latvijas pārstāvjiem, kura vārds ir iemūžināts starptautiskās hokeja federācijas (IIHF)  Slavas zālē. Tas notika 2010. gadā. (Otrs – Helmuts Balderis, kura vārds iemūžināts 1998. gadā.)
• Divkārtējs pasaules čempions! Zelta medaļas nopelnīja divos pasaules čempionātos PSRS izlases sastāvā (1989., 1990.). 1990. gada pasaules čempionāta labākais vārtsargs! Pieaugušo pasaules čempionātos tikt pie pasaules zelta ir izdevies tikai diviem Latvijas hokejistiem. (Otrs – Balderis, kura kontā 3 pasaules čempiona tituli.)
• Latvijas izlases “pirmais numurs” deviņos pasaules čempionātos  (8 – elitē; 1 – B grupā; 1996.-2001., 2003.-2005.). Ieskaitot 1996. gada pasaules čempionātu B grupā, kurā Latvijas valstsvienība izcīnīja tiesības spēlēt elitē. Piedalījies arī divās olimpiādēs Latvijas krāsās (2002., 2006.).
• Viens no 3 mūsu vārtsargiem, kuri spēlējuši pasaules klubu hokeja piramīdas virsotnē – NHL. No šiem trim, vismaz līdz šim, izcilākais. Kopumā 13 sezonās spēlējis NHL čempionātā. NHL zvaigžņu spēļu dalībnieks. Pēc karjeras beigām arī vienīgais Latvijas pārstāvis, kas ir bijis NHL treneris (divās sezonās Washington Capitals vārtsargu treneris).

#33 Sergejs Žoltoks

Vienu no sava laika talantīgākajiem Latvijas hokeja uzbrucējiem – Sergeju Žoltoku – Latvijas Hokeja federācija godinājusi, viņa vārdā nosaucot U-20/18 izlašu turnīru. Žoltoka vārdā nosaukta vidusskola. Taču arī šī spēlētāja numura “rezervēšana” varētu būt adekvāts žests, lai godinātu sportistu, kurš šo pasauli pameta hokeja kreklā un “pa taisno” no hokeja laukuma. Atgādinājumam: Sergejs Žoltoks mira Minskā 2004. gada 3. novembrī – dienā, kad bija aizvadījis savu pēdējo mūža spēli. Tobrīd, NHL lokauta laikā, viņš pārstāvēja Latvijas komandas Rīga 2000 krāsas Baltkrievijas Atklātajā čempionātā. Rīga 2000 klubs uzbrucēja piemiņu godināja, rezervējot viņa #33 un paceļot Žoltoka kreklu pie mājas spēļu halles griestiem. (Latvijas izlasē spēlējis ne tikai ar dzīves pēdējos turnīros ierasto #33. Piemēram, 2001. un 2002. gadu pasaules čempionātos #16.)

Vēl dažas lietas “balsojumā” PAR:

• Līdz šim rezultatīvākais Latvijas uzbrucējs hokeja “Mekā” – NHL. Regulārās sezonas 588 spēlēs 258  punkti, play off 45 spēlēs 18 punkti. Paša regulārās sezonas rekords – 42 punkti 78 spēlēs (2002./2003.) Minnesota Wild sastāvā. Kopumā NHL uzspēlējis 10 sezonās. (Kopumā un vienas sezonas ietvaros rezultatīvāks no mūsējiem ir bijis tikai aizsargs Sandis Ozoliņš.)
• Viens no nedaudzajiem Latvijas hokejistiem, kuriem izdevies tikt pie U-20 pasaules čempiona titula. Zelts izcīnīts 1992. gadā kopā ar PSRS/NVS U-20 izlasi. (No Latvijas izlasē pēc tam spēlējušajiem junioru zelta medaļa ir arī Andrejam Maticinam un Sandim Ozoliņam.)
• Latvijas izlases sastāvā sešos pasaules čempionātos (5 – elitē, 1 – B grupā). Tajā skaitā, tajos divos pasaules čempionātos, kuros valstsvienība sasniedza savu augstāko punktu – 7. vietu (1997. un 2004.). (Izlase rekordu atkārtoja arī 2009. gadā, bet Žoltokam vairs nebija iespējas palīdzēt valstsvienībai…)
• Latvijas izlasē aizvadījis tikai 42 spēles 10 gadu laikā (1994.-2004.), bet ar izcilu rezultativitāti: 50 punkti (29+21). Divos pasaules čempionātos bija rezultatīvākais spēlētājs Latvijas izlasē (2001., 2004.).

#8 Sandis Ozoliņš

Ozoliņa reputāciju Latvijas izlases kontekstā, ja ne pagrieza par 180 grādiem, tad viennozīmīgi uzlaboja “lielā atgriešanās” uz Soču olimpiādi. Nācija un arī komanda novērtēja Sanda Ozoliņa atpakaļatnākšanu izlasē pēc 7 gadu pauzes (2006.-2013.) un jau kapteiņa statusā. Daudzi Ozoliņa nopelnos pieraksta izlases izcīnīto dalību olimpiādē (2013. g. februāra kvalifikācijas turnīrā) un vispār līdz šim augstāko valstsvienības sasniegumu olimpiskajās spēlēs – 8. vietu, ja vien post scripum kāda IIHF instance nelems par vietas atņemšanu saistībā ar dopinga lietām. Bet Ozoliņa lomu un emocionālo pienesumu tas nemazina pēc būtības. (Pirms #8 Ozoliņa ciparu salikums izlasē bija #18.)

• Viens no sava laika izcilākajiem uzbrūkošajiem aizsargiem ir vienīgais Latvijas hokejists, kurš virs galvas cēlis paša izcīnīto Stenlija kausu (1996.). Vairāku NHL zvaigžņu spēļu dalībnieks.
• NHL spēlējis 15 sezonas! Latvijas hokejists, kas šajā līgā aizvadījis visvairāk spēļu – 875 spēles regulārajā sezonā un 137 spēles Stenlija kausa izcīņā.
• Latvijas rezultatīvākais hokejists NHL – kā kopumā, tā atsevišķās sezonās. Kopā 564 punkti regulārajā sezonā un 90 punkti play off. Sezonas rekords: 68 punkti 80 spēlēs (1996./1997.) Colorado Avalanche sastāvā.
• Latvijas izlases ierindā 3 pasaules čempionātos (1998., 2001., 2002.) un 3 olimpiādēs (2002., 2006., 2014.).  Latvijas izlasē tikai 40 spēles, kurās iekrāti 35 punkti (9+26)! Izlases kapteinis līdz šim ieņemtās vietas ziņā veiksmīgākajā olimpiādē, kā arī “ceļā” uz to.
• Citi “žetoni, ordeņi un pričindāļi”: pasaules junioru zelta medaļa PSRS/NVS U-20 izlases sastāvā (1992.); četras KHL zvaigžņu spēles (vienā – Rietumu komandas kapteinis); virkne individuālo rekordu pārstāvētajās NHL komandās; KHL labākais aizsargs dažādos posmos un nominācijās utt.

#2 Rodrigo Laviņš

Argumenti PAR:

• Aizsargs Rodrigo Laviņš ir “varējis” tad, kad daudzi citi nevar. Tādēļ ir viens no diviem hokejistiem, kuri Latvijas izlasē aizvadījuši visvairāk spēļu. Saskaņā ar oficiālo LHF statistiku, abiem ar Aleksandru Ņiživiju pa 217 spēlēm. (Aivara Bomja, Sportaavize.lv, statistika, kas skaita spēles ar reālu spēles laiku, Laviņam saskaita 210 spēles, Ņiživijam – 212.)
• Latvijas izlases sastāvā 13 pasaules čempionātos (11 – elitē, 1 – B grupā, 1 – C grupā), 3 olimpiādēs un arī pirmajā junioru pasaules čempionātā ar Latvijas U-20 izlases dalību (C grupa; 1993./1994.). Latvijas izlases kapteinis divos pasaules čempionātos (2007., 2008.).
• Visilgāk un šobrīd vienīgais spēlējošais sportists no atjaunotās Latvijas izlases sastāva pirmajā spēlē 1992. gada 7. novembrī. Un arī 2014. gada pavasarī ir ieradies izlases rīcībā, gatavojoties pasaules čempionātam, kurā dažādu iemeslu dēļ nevarēs palīdzēt lielākā daļa olimpiskā sastāva aizsargu.

#17 Aleksandrs Ņiživijs

• Vēl viens saraksta “ilggadnieks”, kurš Latvijas izlasei pratis izbrīvēt laiku visbiežāk un visvairāk. Vairāk nekā 200 spēles izlasē!
• Piedalījies 15 pieaugušo pasaules čempionātos (13 – elitē, 2 – B grupā). 13 čempionāti elitē – tas ir Latvijas izlases rekords. Ar šo skaitu Ņiživijs iekļuvis arī IIHF rekordu sarakstā, kur ieņem dalītu 4. vietu pasaulē!!! (Tuvākie sekotāji Latvijas izlasē ir Tambijevs un Semjonovs, kuriem pa 11 pasaules čempionātiem elitē.)
• Kas vēl? 3 olimpiādes, pieci (!) olimpiskās kvalifikācijas turnīri. Šo kvalifikācijas turnīru skaits Ņiživijam ir lielākais nacionālajā izlasē. (Četri turnīri – Tambijevam un Ciprusam.)
• Par maz? Tad vēl divi junioru pasaules čempionāti Latvijas U-20 izlasē (1993./1994., 1994./1995.; C grupā), divi Eiropas jauniešu čempionāti Latvijas U-18 vienībā (1992./1993., 1993./1994.; C grupā). Ja pēc tā visa kāds vēl Ņiživijam pārmet nevarēšanu un negribēšanu…
• Jā, un vēl arī visu laiku trešais rezultatīvākais izlases spēlētājs ar 116 punktiem (35+81). (Vairāk punktu ir Tambijevam un Kerčam, 153 un 132.)
• (Elites čempionātu lielākajā daļā Ņiživijam #17, bet pa vienam turnīram ar #71 un #26.)

#14 Leonīds Tambijevs

• Rezultativitātes un vārtu guvumu rekordi, kurus iespējis Leonīds Tambijevs, Latvijas izlasē paliks nepārspēti ilgāku laiku. Tie ir 153 punkti, t.sk. 69 vārtu guvumi. Tuvākie rekorda sekotāji atpaliek manāmi, turklāt vairums hokeju vairs nespēlē. Un šajā gadījumā nav būtiski, ka daļa punktu krāta B/C grupās. (Tuvākie sekotāji: Kerčs – 132 punkti, 59 vārtu guvumi; Ņiživijs – 116 punkti, 35 vārtu guvumi; Cipruss – 112 punkti, 50 vārtu guvumi).
• Tambijevs izlasi pārstāvējis 15 pasaules čempionātos (11 – elitē, 3 – B grupā, 1 – C grupā); turklāt tie visi čempionāti aizvadīti 15 gadus pēc kārtas (1993.-2007.)!!!  Tikpat liela pieaugušo pasaules čempionātu summa ir Ņiživijam, un abi kopā šajā parametrā ieņem dalītu 7. vietu pasaulē!
• Papildu tam: 2 olimpiādes; 4 olimpiskās kvalifikācijas turnīri; pasaules čempionāta C grupas kvalifikācija ar dalību atjaunotās izlases pirmajā spēlē (1992.), A grupas kvalifikācija (1999.) un citi turnīri. Saskaņā ar LHF statistiku, spēļu skaita ziņā ieņem dalītu 3./4. vietu nacionālajā valstsvienībā – abiem ar Aleksandru Semjonovu saskaitīts pa 208 spēlēm (A.Bomja statistikas uzskaitē Tambijevam 206 spēles, Semjonovam 207.)

P.S.

Droši vien, nemaz nevajadzētu uzreiz un masveidā pagarināt numuru rindu pie arēnas griestiem. Iespējams, atrodas citi labi veidi, kā pieminēt un atcerēties. Latvijai ir sava hokeja vēsture un panākumi, arī savi izcilnieki, kas ir iezīmējuši teritoriju un noteikuši mērauklu. Atliek to novērtēt.

Uzziņām:

• Aivara Bomja apkopotā izlases spēlētāju statistika – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Visi Latvijas izlases laukuma spēlētāji kopš 1992. g. (līdz 2014. g. februārim ieskaitot) – lhf.lv vai cietā kopija: Latvijas_izlases_laukuma_speletaji_lidz_2014-02-25_LHF
• Visi Latvijas izlases vārtsargi kopš 1992. g. (līdz 2014. g. februārim ieskaitot; ir neprecizitātes) – lhf.lv vai cietā kopija: Latvijas_izlases_vartsargi_lidz_2014-02-25_LHF
• Kārļa Skrastiņa piemiņas pasākuma video (Dalasa, 2012. g. 24. marts) – youtube.com
• Filma “Sergejs Žoltoks. Pēdējās 24 stundas” – youtube.com

[Helmuta Baldera un Sanda Ozoliņa fotoattēlu avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Kārļa Skrastiņa foto avots: yarreg.ru. Artūra Irbes foto avots: vancitybuzz.com. Sergeja Žoltoka foto avots: lhf.lv. Rodrigo Laviņa foto avots: livesport.ru. Aleksandra Ņiživija foto avots: blog.kp.ru. Leonīda Tambijeva foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā]

Izlases debitants: JĀNIS JAKS, 18 gadi

Latvijas izlases spēlēm pret Somijas izlasi (10., 11. aprīlī) nosaukts sastāvs, kurā ir pieci debitanti – puiši, kuriem kāda no spēlēm pret somiem var kļūt par pirmo Latvijas pieaugušo izlases sastāvā. Starp “jauniesauktajiem” arī 18 gadus vecais aizsargs Jānis Jaks. Tikko vēl spēlējis jaunatnes līgas MHL plašumos un pārstāvējis Latvijas junioru uzlasi, bet tagad – jaunākais spēlētājs pieaugušo izlases kandidātos.

Sezona jaunajam aizsargam ir sanākusi viļņveidīga. Jau otrais gads Leonīda Tambijeva trenētajā HK Rīga vienībā, bet “pauzēts” ar traumām un atkopšanās periodiem. Decembrī Latvijas U-20 izlases rindās “sitās” par mūsu junioru atgriešanos elitē. U-20 valstsvienībai pietrūka, bet Jānis Jaks tika atzīts par junioru pasaules čempionāta 1. divīzijas A grupas turnīra labāko aizsargu. Nav slikti, ja ņem vērā, ka Jaks ir pat gadu jaunāks par U-20 izlases pamatvecumu – 1994. gadā dzimušajiem, kas Latvijā un arī citviet pasaulē skaitās “labs” vecums ar plašu un talantīgu pārstavniecību.

Bet tagad, necik sen pēc MHL izslēgšanas spēļu pēdējās cīņas (HK Rīga vienībai tā bija 21. martā) Jānis Jaks turpina “ledus cīņas”, bet jau kā pieaugušo izlases kandidāts. Latvijas valstsvienības komplektēšanas gaitā pakāpeniski “ienāk” ziņas par olimpiskās izlases sastāva spēlētāju “izkrišanu” no pasaules čempionātam iecerētā komplekta. Medaļas otra puse ir tāda, ka tā ir iespēja sevi parādīt un apliecināt tiem spēlētājiem, kuri kandidātu sarakstā ir tuvāk tā beigām vai vispār nav iekļuvuši. Arī jaunajiem.

JĀNIS JAKS

• Dzimis 1995. gada 22. augustā
• Ampluā: aizsargs
• “Figūra”: 181 cm; 83 kg
• 2013./2014. g. sezonā: HK Rīga (MHL); 1 spēle Dinamo Juniors (Latvijas Virslīgā) [Vēl uz 2 gadiem spēkā esošs līgums ar HK Rīga / Dinamo saimniecību.]
• Iepriekšējās sezonas: HK Rīga; Juniors; SK Rīga un Sāga komandas
• Latvijas U-18 un U-20 izlašu dalībnieks pasaules čempionātos
• Pirmais treneris: Ralfs Bukarts

Jautājums: Kā vērtē savu aizvadīto sezonu kopumā? Esi apmierināts?

Jānis Jaks: Kopumā savu aizvadīto sezonu vērtēju tā ne īpaši, jo varēju labāk nospēlēt. Sezonas pirmo pusi labi gāja, bet pēc U-20 pasaules čempionāta dabūju traumu un tādēļ nevarēju spēlēt divus mēnešus, un tas ļoti ietekmēja otro sezonas daļu.

Cik nopietna bija trauma?

Muguras trauma. Skrimslim apkārt saites bija sastieptas.

Uz MHL play off jau biji savā labākajā formā?

Nē, nebiju. Jo vēl pirms paša play off dabūju smadzeņu satricinājumu un nedēļu nevarēju trenēties.

Līdz izlases treniņnometnei esi nonācis tāds samīcīts un apdauzīts… Vai traumas neliek sevi manīt?

Jā, bet tagad ir jau daudz labāk. Muguras trauma nedaudz liek sevi manīt, bet, nu, ar katru brīdi paliek arvien labāk.

Pirms U-20 pasaules čempionāta biji pēdējais, kurš nokļuva junioru izlases sastāvā. Konkurence bija liela?

Konkurence nebija pārāk liela. Man bija nelielas domstarpības visu sezonu ar vienu no treneriem, un tādēļ netiku sākumā paņemts uz izlasi.

Bet čempionata noslēgumā Direktorāts Tevi atzina par turnīra labāko aizsargu. Biji pārsteigts? Vai juties stabili pelnījis?

Biju pārsteigts nedaudz, bet, nu, no otras puses nebiju pārsteigts, jo darīju visu, lai pierādītu to, ka esmu tur labākais.

Kāpēc netikām U-20 elitē?

Jo komanda aizvadīja tikai divus treniņus kopā, un nebijām kārtīgi saspēlējušies savā starpā.

Bet liela daļa taču visu sezonu spēlēja kopā. Ar to nepietika?

Nē, jo maiņas nebija saliktas tā, kā spēlējām sezonas laikā.

Kā tā ir noticis, ka 18 gadu vecumā esi nonācis izlases kandidātu sarakstā un treniņos? Nav nedaudz par agru?

Pats nesaprotu, kāpēc, bet, nu, ja jau man tāda iespēja ir iedota, darīšu visu, lai to izmantotu. Nedomāju, ka par agru; ja spēlētājs cenšas un dara visu, un nekrīt ārā no kopējā fona, tad viss ir kārtībā, un nav nozīmes vecumam.

Kur un kāpēc sāki vispār spēlēt hokeju?

Viss sākās ar to, kad biju maziņš, man bija daudz enerģijas, un darīju daudz sliktas lietas, un mamma izdomāja aizvest mani uz hokeju, lai trenējos. Tā es sāku spēlēt hokeju no 5 gadu vecuma hokeja klubā Sāga.

Kā nonāci no Sāgas līdz SK Rīga komandām?

Trenējos Sāgā, tad es sāku spēlēt pie 94. gadiem Sāgā, un tur treneris bija Gunārs Krastiņš. Viņu ielika par galveno treneri SK Rīga-94, un viņš mani paaicināja spēlēt uz SK Rīgu.

Nebija sarežģīti spēlēt Latvijā un Baltkrievijas, vēlāk Sanktpēterburgas čempionātā?

Bija smagi, bet, nu, tāda ir tā hokejista dzīve. Nebija pārāk daudz spēles un nebija pārāk maz.

Skola no tā visa nav dabūjusi ciest?

Ir dabūjusi, it īpaši tagad, kad ir eksāmeni. Nav galīgi laika. Bet, nu, kad parādās kāds brīvs brīdis, tā esmu skolaa un, pateicoties labajām skolotājām, visu lēnā garā spēju savilkt kopā.

Kura skola tā ir?

Rīgas Itas Kozakevičas poļu vidusskola.

Esi pēdējā klasē?

Jā.

Pabeigsi šogad sekmīgi?

Jā, domāju, ka pabeigšu ļoti labi.

Kuri ir tie cilvēki, kuriem esi visvairāk pateicīgs par to, kur tagad esi hokejā?

Vispirms jau mammai un tētim par to, ka veltīja savu laiku un pūles priekš mana hokeja. Tālāk – Ralfs Bukarts, kurš mani uzņēma hokejā, un tad – Leonīds Tambijevs, kurš daudz darba ieguldīja manī pēdējos gados.

Tagad esi iekļauts izlases sastāvā spēlēm pret Somiju. Būsi gatavs? Ceļi netrīcēs?

Būšu gatavs, jo nevar pievilt treneri. Neesmu spēlējis vēl tādā līmenī, bet, nu, domāju, ka netrīcēs un spēšu izdarīt visu.

Veiksmes Somijā!

P.S.

Uzziņām:

• Jāņa Jaka statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.com, mhl.khl.ru, mhl2.khl.ru, r-hockey.ru, fhspb.ru
• Latvijas izlases sastāvs spēlēm pret Somijas izlasi (2014. gg. aprīlī) – lhf.lv
• Latvijas U-20 izlases sniegums junioru pasaules čempionātā (1. div. A) 2013. g. decembrī: tepat
• Raksti ar Jāņa Jaka pieminējumu: tepat

[Pirmā, trešā un ceturtā foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā. Otrais foto fiksēts Latvijas U-18 izlases spēlē pret Čehijas U-18 izlasi 2013. gada 19. aprīlī; šī foto avots: iihf.com.]

Tambijeva ceturtā sezona

Dinamo jaunatnes komanda HK Rīga pabeigusi savu ceturto regulāro sezonu jaunatnes čempionātā – MHL. Tagad Leonīda Tambijeva trenētajai jaunatnei priekšā sezonas “deserts” – MHL izslēgšanas spēles, kurās būs iespēja pacīnīties spraigākā gaisotnē un ar “augstākām likmēm”. Pretiniekos – EC Red Bull Salzburg jaunatnes komanda. Bet pagaidām: atskats uz HK Rīga ceturto regulāro sezonu un tās pienesumu.

Regulārās sezonas punktu raža šogad HK Rīga vienībai ir izdevusies četru sezonu salīdzinājumā vislabākā. 56 spēlēs iekrāti 104 punkti. Tieši tikpat punktu bija arī pirms gada, taču tam bija nepieciešams 64 spēles. Attiecīgi šosezon ir paņemti 61,91% no visiem punktiem, bet pērn – 54,17%. Šīs sezonas sniegums ļauj ierindoties 2. vietā Ziemeļrietumu divīzijā 10 komandu konkurencē (ieskaitot jau no sezonas sākuma nestartējušo  un 56 tehniskos zaudējumus saņēmušo Budapeštas Patriot SKEKS). Savukārt līgas kopvērtējumā rīdzinieki ierindojas 12. vietā, kas ir četru sezonu otrs labākais sniegums. Savā pirmajā MHL sezonā (2010./2011.) HK Rīga iekrāja mazāk punktu, bet ieņēma 9. vietu MHL koptabulā (virknējot pēc paņemto punktu %, jo komandām bija atšķirīgs spēļu skaits).

Šosezon HK Rīga izslēgšanas spēlēm kvalificējās jau salīdzinoši laicīgi un pārliecinoši. No katras MHL divīzijas 10 komandām play off-ā startēs 8 vienības, bet Dinamo jaunatne “pieteicās” kā divīzijas 2. vietas ieguvēja. Iepriekšējās divas sezonas izslēgšanas spēlēs rīdzinieki iekļuva pēdējā brīdī – ieņemot pēdējo iespējamo vietu savā konferencē (2012./2013.) vai divīzijā (2011./2012.). Tiesa, šosezon MHL play off spēlēs 32 komandas (no 40), bet iepriekšējos gados tās bija 16 komandas. Attiecīgi kvalificēšanās cīņai par līgas galveno trofeju vismaz teorētiski ir divreiz vieglāka, bet jāņem arī vērā, ka pretendentu skaits katru gadu pieaug. Taisnības pēc jāpiebilst, ka neskatoties uz “atviegloto” (paplašināto) kārtību, rīdzinieki izslēgšanas spēlēm ir kvalificējušies diezgan pārliecinoši.

HK Rīga komandas sniegums četrās MHL regulārajās sezonās un 3 play off turnīros:

sezona	sp.	punkti	punktu %	vieta div.	vieta konf.	vieta MHL	play off**
2010./11.	56	99	58.93%	2. (no 8)	3.(no 15)*	9. (no 29)*	1. k. (1/8) 0:3
2011./12.	60	90	50.00%	4. (no 8)	8. (no 16)	15. (no 32)	1. k. (1/8) 2:3
2012./13.	64	104	54.17%	–	8. (no 17)*	16. (no 33)*	1. k. (1/8) 0:3
2013./14.	56	104	61.91%	2. (no 10)	6. (no 20)	12. (no 40)	?

–

* 2010./2011. un 2012./2013. gadu sezonās vieta līgā un konferencē aprēķināta pēc izcīnīto punktu proporcijas (%), jo līgas komandām bija atšķirīgs spēļu skaits.

** Izslēgšanas spēlēs 1. kārta ir MHL astotdaļfināls, bet konferenču griezumā – konferences ceturtdaļfināls. Visos 3 līdzšinējos play off-os jau pirmajā sērijā HK Rīga ir piekāpusies Atlanti (iepriekšējais nosaukums – Mitiščinskije Atlanti) komandai.

Īstais juniors Maslovskis un citi. UZBRUCĒJI

Sezonas gaitā Tambijeva trenētajā kolektīvā oficiālajās MHL spēlēs laukumā devies kopumā 21 uzbrucējs. Četri no tiem šosezon ir tikuši pie lielāka vai mazāka spēles laika arī “lielajā” komandā Dinamo oficiālajās KHL spēlēs – Rustams Begovs, Artūrs Kuzmenkovs, Deivids Sarkanis, Andris Siksnis. Turklāt Begovs kā novembrī nokļuva pie “lielajiem”, tā arī tur ir palicis un aizvadījis jau 22 spēles. Sarkanim un Siksnim fiksētas vien 3-4 spēles ar nelielu spēles laiku, bet Kuzmenkovam Dinamo sastāvā 25 spēles.

Par HK Rīga regulārās sezonas rezultatīvāko spēlētāju kļuvis nevis kāds no Dinamo testētajiem puišiem, bet uzbrucējs Rūdolfs Maslovskis (34 punkti; attēlā pa labi #88). Turklāt pirmoreiz četru sezonu gaitā par rezultatīvāko ir kļuvis junioru vecumam (U-20) vēl atbilstošs hokejists. Iepriekšējās sezonās rezultatīvakie bija junioru vecumu jau pārauguši spēlētaji – Miks Indrašis (2010./2011), Mārtiņš Jakovļevs (2011./2012.), Juris Upītis (2012./2013.). Bet tagad – Maslovskis, kurš vēl arī nākamsezon būs atbilstošs U-20 vecumam.

Taisnības pēc jāpiebilst, ka Maslovskis ir rezultatīvākais punktu summā, bet rezultatīvākā proporcija (punkti vidēji spēlē) ir Dinamo sastāva periodiski iesauktajam Artūram Kuzmenkovam (pa labi novietotā attēlā #10). Viņš HK Rīga sastāvā aizvadījis tikai 21 spēli, bet uzkrājis 28 punktus, t.i. vidēji spēlē 1,22 punkti. Sezonas labākais vārtu guvējs ir Nikolajs Jeļisejevs ar 19 vārtu guvumiem. Savukārt lietderīgākais HK Rīga spēlētājs ir centra uzbrucējs Rustams Begovs ar koeficientu +16. Tas arī ir HK Rīga četru sezonu rekords; iepriekšējais piederēja aizsargam Mārtiņam Porejam (2011./2012. g. sezonā +15). Labākais iemetienos šosezon ir bijis Artūrs Kuzmenkovs ar 57,1%. Visvairāk spēļu regulārajā sezonā aizvadījis uzbrucējs Oskars Batņa – 54 spēles (no 56).

Vēl viens interesants vērojums ir attiecībā uz Linardu Mazuru-Mago. Šis uzbrucējs sezonas gaitā pārcēlās no MHL B grupā spēlējušās Viļņas HC Baltica un pie rīdziniekiem aizvadīja tikai 14 spēles, kurās iemeta pretinieku vārtos četras reizes. Zīmīgi, ka šie visi četri vārtu guvumi ir bijuši komandas uzvaras vārti! Pa četriem uzvaras vārtiem ir vēl divu uzbrucēju kontā (Nikolajam Jeļisejevam, Oskaram Batņam), bet viņiem bija nepieciešams ievērojami lielāks spēļu skaits.

HK Rīga uzbrucēju statistika 2013./2014. g. regulārajā sezonā (komandas visās 56 spēlēs; saskaņā ar mhl.khl.ru; SM = soda minūtes, P/SP = punkti vidēji spēlē):

	uzbrucējs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	iemet.*	P/SP
1.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	40	9+25	+8	22	–	0.850
2.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	44	19+12**	+14	28	–	0.705
3.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	23	7+21	+1	20	57,1%	1.217
4.	Andris Siksnis	1993.	45	9+15	-3	40	–	0.533
5.	Edgars Kurmis	1993.	49	11+12	±0	52	–	0.469
6.	Kārlis Ozoliņš	1994.	52	13+9	-11	28	47,0%	0.423
7.	Rustams Begovs	1993.	23	6+11	+16	8	49,1%	0.739
8.	Rodrigo Ābols	1996.	44	7+9**	-10	34	53,7%	0.364
9.	Deivids Sarkanis	1994.	41	7+7	-7	18	–	0.342
10.	Oskars Batņa	1995.	54	6+8	-1	85	49,6%	0.259
11.	Kirils Galoha	1996.	52	6+7	+1	30	47,8%	0.250
12.	Artūrs Ševčenko	1994.	52	6+7	-3	51	–	0.250
13.	Ričards Kondrāts	1994.	26	3+4	-3	10	46,2%	0.269
14.	Gatis Sprukts	1996.	17	0+7	+8	6	52,8%	0.412
15.	Linards Mazurs-Mago	1994.	14	4+2	-4	10	–	0.429
16.	Ruslans Ignatovičs	1995.	39	0+3	-6	26	49,5%	0.077
17.	Daniels Riekstiņš	1994.	6	1+1	+2	8	–	0.333
18.	Edgars Opuļskis	1994.	19	1+0	-2	8	–	0.053
19.	Rūdolfs Krieviņš	1995.	12	0+1	±0	2	–	0.083
20.	Frenks Razgals	1996.	1	0+0	±0	0	–	0.0
21.	Artūrs Logunovs	1995.	10	0+0	-2	0	–	0.0

* Uzvarēto iemetienu % norādīts tikai tiem uzbrucējiem, kuri piedalījušies vismaz 100 iemetienos. ** Nikolajam Jeļisejevam un Rodrigo Ābolam – arī pa vienam izšķirošam pēcspēles metienam.

10 vīri AIZSARDZĪBĀ

HK Rīga ierindā šosezon iespēlēti 10 aizsargi, no kuriem viens – Edgars Siksna – ir ticis uz ledus arī KHL oficiālajās spēlēs Dinamo sastāvā. Tiesa, tās bija divas spēles ar nelielu spēles laiku. Vēl divi HK Rīga aizsargi (Edmunds Augstkalns, Krišs Lipsbergs) ir bijuši pieteikti KHL spēlēm, bet reāli laukumā netika. Savukārt, Patriks Škuratovs šomēnes (18. februārī) tika iekļauts Rīgas Dinamo sastāvā pārbaudes spēlei pret zviedru klubu Linköpings HC.

Lietderīgākais aizsargs HK Rīga ierindā ir izrādījies Rinalds Rosinskis (attēlā pa labi #49), kuram iekrājies koeficients +9. Rezultatīvākais – Edmunds Augstkalns; viņam izdevies sakolekcionēt 19 rezultativitātes punktus 38 spēlēs. Visvairāk spēļu aizsargu ierindā ir aizvadījis Patriks Škuratovs (51 spēle); viņam arī pieder jauns HK Rīga noraidījumu apjoma rekords. Škuratovs šajā regulārajā sezonā ir saņēmis 96 soda minūtes.

HK Rīga aizsargu statistika 2013./2014. g. regulārajā sezonā (komandas visās 56 spēlēs; saskaņā ar mhl.khl.ru; LIETD/SP = lietderības koeficients vidēji spēlē):

	aizsargs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	LIETD/SP
1.	Rinalds Rosinskis	1994.	48	1+5	+9	36	+0.188
2.	Patriks Škuratovs	1994.	51	0+3	+7	96	+0.137
3.	Edmunds Augstkalns	1994.	38	7+12	+6	61	+0.158
4.	Krišs Lipsbergs	1993.	46	5+5	+2	53	+0.044
5.	Haralds Neimanis	1994.	37	1+6	+1	32	+0.027
6.	Jānis Jaks	1995.	38	0+2	+1	22	+0.026
7.	Juris Dembickis	1993.	14	0+0	-3	10	-0.214
8.	Matīss Gelažis	1994.	26	0+0	-6	10	-0.231
9.	Edgars Siksna	1993.	34	5+12	-9	54	-0.265
10.	Ralfs Grīnbergs	1995.	29	0+0	-9	14	-0.310

–

Laikmets pēc Gudļevska

Turpinājums HK Rīga vārtsardzībā tika gaidīts diezgan piesardzīgi. Kristers Gudļevskis trīs sezonas bija komandas vārtsargs, un divās no šīm sezonām dominēja absolūti, pat otro vārtsargu lāga nelaižot “pie teikšanas”. Spriežot pēc vārtsargu un komandas kopējās statistikas, katastrofa nav notikusi. Tomēr vārtsarga postenis ir viens no tiem elementiem, par kuru jautājumi rodas, un tas acīmredzot notiek tieši Gudļevska paceltās latiņas dēļ.

Šosezon HK Rīga treneri spēles laiku ir devuši četriem vārtsargiem. Visvairāk laika ir saņēmis Nils Grīnfogels, bet pēc KHL reglamenta izmaiņām sezonas gaitā (tika samazināts obligāto jauno spēlētāju skaits KHL komandās) par HK Rīga “pirmo numuru” kļuvis Rihards Cimermanis (pa labi novietotā attēlā #85). Viņam bija uzkrājusies paprāva pieredze uz Dinamo rezervistu soliņa KHL oficiālajās spēlēs. Bet tagad Cimermanis, rādās, ka ir iecerēts kā “pilnā loze” HK Rīga sezonas noslēguma daļai. Starp citu, jārēķinās, ka Rihards Cimermanis atkal var kļūt vajadzīgs “lielajai” komandai. Dinamo sastāvā ir tikai divi vārtu vīri – Tellkvists un Sedlāčeks, bet nākamais rindā (lai visiem laba veselība) ir Cimermanis. Atgādinājumam: nesen Māris Jučers pārtrauca savas līgumattiecības ar Dinamo; tiesa, fārmklubā Dinamo Juniors palika.

Atgriežoties pie HK Rīga regulārās sezonas snieguma, atvairīto metienu procents un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) labāks ir Rihardam Cimermanim. Savukārt, Nilam Grīnfogelam uzvaru-zaudējumu attiecība priecīgāka (14-7). Kopumā, salīdzinoši labi izskatās trešā vārtsarga Salvja Balandīna “tuvošanās”. Jāpiebilst, ka Cimermanis nākamsezon būs pāraudzis MHL vecumu, bet Balandīnam esošajā kārtībā MHL “derēs” turpmākās sezonas 3.

Salīdzinājumam. Pēc atvairīto metienu proporcijas (91,3%) Rihards Cimermanis ieņem dalītu 18./19. vietu līgā, bet Nils Grīnfogels – ārpus labāko Top 30. Ar savu vidēji spēlē “ielaisto” vārtu zaudējumu koeficientu Cimermanis ir 9. vietā līgā (GAA 2.08), bet Grīnfogels 11. vietā (2.14).

HK Rīga vārtsargu statistika 2013./2014. g. regulārajā sezonā (komandas visās 56 spēlēs; saskaņā ar mhl.khl.ru; “0” = “sausas” spēles bez vārtu zaudējumiem):

	vārtsargs	dz.	sp.	U-Z	atv.	GAA	“0”	SM	sp. laiks
1.	Rihards Cimermanis	1993.	22	10-9	91,3%	2.08	4	2	1240:42
2.	Nils Grīnfogels	1994.	29	14-7	90,4%	2.14	3	4	1376:10
3.	Salvis Balandīns	1996.	13	7-2	89,6%	2.28	0	0	630:12
4.	Kristians Čopejs	1995.	1	0-0	80,0%	5.33	0	0	11:15

–

Kas tālāk?

MHL izslēgšanas spēļu sešpadsmitdaļfināls (konferences astotdaļfināls) līdz 3 uzvarām pret Austrijas vienību – EC Red Bull Salzburg. Pirmās divas spēles Piņķos jau 1. un 2. martā. Pret Zalcburgas klubu MHL čempionāta ietvaros rīdzinieki ir spēlējuši divreiz. 30. septembrī savā laukumā uzvarēja ar 2:1, bet 20. janvārī izbraukumā zaudēja ar 2:4. “Sarkanie buļļi” MHL Rietumu konferences tabulā ierindojušies 11. vietā (80 punkti 56 spēlēs).

P.S.

HK Rīga individuālie rekordi četrās MHL regulārajās sezonās:

parametrs	rekordists, sez.	rekords	2013./2014. lab.
rezultat. spēlētājs	M. Indrašis 2010./11.	53 punkti (56 sp.)	R. Maslovskis 34 p. (40 sp.)
vārtu guvējs	R. Vilkoits 2010./11.	25 reizes (56 sp.)	N. Jeļisejevs 19 r. (44 sp.)
rez. asistents	M. Indrašis 2010./11.	32 piesp. (56 sp.)	R. Maslovskis 25 p. (40 sp.)
vairāk spēļu sezonā	P. Zvirbulis 2012./13.	Visas 64 sp.	O. Batņa 54 sp. (no 56)
labākais +/-	R. Begovs 2013./14.	+16 (23 sp.)	(tas pats)
sliktākais +/-	Ē. Ševčenko 2011./12.	-13 (55 sp.)	K. Ozoliņš -11 (52 sp.)
rezultat. aizsargs	M. Jakovļevs 2011./12.	29 punkti (60 sp.)	E. Augstkalns 19 p. (38 sp.)
vārtu guv. aizsargs	E. Augstkalns 2013./14.	7 reizes (38 sp.)	(tas pats)
vairāk izšķ. PM	D. Straupe 2012./13.	4 reizes (63 sp.)	Pa 2 r. (R. Ābols, N. Jeļisejevs)
vārts. Liel. sp. laiks	K. Gudļevskis 2012./13.	3190:00	N. Grīnfogels 1376:10
GAA vārts.	J. Auziņš 2011./2012.	2.00 (28 sp.)	R. Cimermanis 2.08 (22 sp.)
atv. met. % vārts.	K. Gudļevskis 2012./13.	92,7% (56 sp.)	R. Cimermanis 91,3% (22 sp.)
vairāk “sauso” vārts.	K. Gudļevskis 2010./11.	7 sausas (49 sp.)	R. Cimermanis 4 s. (22 sp.)
vārts. uzv.-zaud. att.	K. Gudļevskis 2010./11.	26-16 (49 sp.)	N. Grīnfogels 14-7 (29 sp.)
vairāk soda min.	P. Škuratovs 2013./14.	96 min. (51 sp.)	(tas pats)
vairāk uzvaras vārtu	J. Upītis 2012./13.	5 reizes (58 sp.)	Pa 4 r. (L. Mazurs-Mago, N. Jeļisejevs, O. Batņa)
	N. Jeļisejevs 2012./13.	5 reizes (60 sp.)
lab. iemet %*	R. Upenieks 2010./11.	62,1% (25 sp.)	A. Kuzmenkovs 57,1 % (23 sp.)

* Iemetienu rekordu uzskaitē ņemti vērā tikai tie spēlētāji, kuri piedalījušies vismaz 100 iemetienos attiecīgajā sezonā.

Plašākam ieskatam:

• HK Rīga spēlētāju statistika 2013./2014. g. regulārajā sezona – mhl.khl.ru
• MHL 2013./2014. g. reg. sezonas turnīra tabulas – mhl.khl.ru
• HK Rīga pirmo 3 sezonu rekordi un trešās sezonas (2012./2013.) spēlētāju statistika: tepat
• HK Rīga rekordi un statistika savā otrajā MHL sezonā (2011./2012.), kā arī salīdzinājums ar pirmo: tepat
• HK Rīga rekordi un statistika savā pirmaja MHL sezonā (2010./2011.): tepat

[Leonīda Tambijeva, Rūdolfa Maslovska, Artūra Kuzmenkova, Rinalda Rosinska un noslēdzošā foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā. Riharda Cimermaņa foto avots: silverlions.ru.]

Tēvi un dēli Latvijas hokejā

Saskatot pazīstamus uzvārdus hokeja laukumā, nereti rodas jautājums par iespējamo likumsakarību. Tam, protams, seko neizbēgams salīdzinājums, īpaši, ja tēvi, dēli, brāļi spēlējuši vienā “postenī”. Vai tas ir tik labs, cik tēvs viņa vecumā? Vai arī otrādi. Skaidrs, ka katrs ir atsevišķa personība ar savu distanci sportā, un šādi salīdzinājumi ne vienmēr nāk par labu. Bet – ir prieks, ka Latvijas hokeja tradīcijas tiek pārmantotas vistiešākajā veidā.

Kopš atjaunotās Latvijas “restarta” starptautiskajā hokeja federācijā (IIHF) pagājis jau 21 gads, un mūsu hokejā ir pamanāma paaudžu maiņa vārda primārajā nozīmē. Nav, protams, totāla parādība, taču ir pamanāmi uzvārdi, kuriem Latvijas hokejā vēl necik sen bija savs svars un nozīme. Ilgākā termiņā pamanāmākā dinastija ir Vītoliņi, kuru pārstāvošie trīs Hariji Latvijas hokejā atstājuši labi saskatāmas pēdas 20. gadsimta gaitā un arī jaunā gadsimta ievadā. Arī olimpieša Herberta Vasiļjeva “saknes” aptver tēvu Haraldu un tēvabrāli Edmundu, sava laika Rīgas Dinamo vīrus. Šoreiz vairāk par aktuālajiem, vēl junioru vai dažu gadu pēcjunioru vecumā spēlējošajiem uzvārdiem.

Leonīds un Kirils Tambijevi

Latvijas izlases visu laiku rezultatīvākais uzbrucējs Leonīds Tambijevs (dz. 1970.) nu jau ceturto sezonu ir HK Rīga vienības galvenais treneris MHL čempionātā, ir bijis Latvijas U-18 un U-20 izlašu galvenais. Savulaik neatņemama Latvijas valstsvienības sastāvdaļa  dažāda ranga spēlēs, sākot ar olimpiskajām kvalifikācijām un pārbaudes spēlēm, beidzot ar pasaules čempionātiem un olimpiādēm.

Tambijevs-vecākais Latvijas izlasē ir aizvadījis kopā 208 spēles, kas šobrīd ir dalīts 3./4.-ais lielākais apjoms. Vairāk spēļu ir tikai Aleksandram Ņiživijam (217) un Rodrigo Laviņam (215). Bet Tambijevs ir izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs (150 punktu) un arī visu laiku labākais vārtu guvējs (66 vārtu guvumi). Arī viens no diviem labākajiem asistentiem – 84 rezultatīvas piespēles (tikpat cik citam 1./2. vietas ieņēmējam – Ņiživijam). Aizvadītas dažāda spilgtuma sezonas padomju, krievu, dāņu, somu, vācu, šveiciešu stiprākajās līgās. Taču karjera valstsvienībā tuvu izcilai, un ar to salīdzināties ir grūti jebkuram.

Kirils Tambijevs (dz. 1992.; pa kreisi novietotā attēlā) ir savas karjeras sākumā, pagaidām CV rotā dalība jauniešu un junioru valstsvienībās. Pasaules čempionātos tikai viena spēle Latvijas U-18 izlases ierindā. Nu, jau ceturtā sezona MHL čempionātā, otrā – ārpus tēva trenētās HK Rīga komandas. Šosezon Sanktpēterburgas Dinamo sastāvā, kur, neskatoties uz salīdzinoši mazāku spēļu skaitu, uzbrucējs K. Tambijevs ir rezultatīvākais komandā – 43 punkti (31 spēlē). Jau otru sezonu ir iesaukts MHL izlases (Red Stars) sastāvā. Īstais atskaites punkts 22 gadus vecajam Kirilam sāksies nākamajā sezonā, kad būs pāraudzis jaunatnes līgas vecuma griestus, un būs jāatrod vieta pieaugušo hokejā.

Jāpiebilst, ka Kirilam Tambijevam ar ģenētisko materiālu ir paveicies, jo padomus var sniegt ne tikai tēvs, bet arī vectēvs Vjačeslavs Nazarovs (dz. 1949.) – Rīgas Dinamo aizsargs 16 sezonu garumā (1968. – 1984.), kas starp citu ir dalīts 2./3.-ais sezonu apjoms “vecā” Dinamo uzskaitē. Ilgāks ir bijis tikai vārtsargs Mihails Vasiļonoks (19 sezonas).

Aleksandri Kerči I, II

Hokeja uzbrucējs Aleksandrs Kerčs-vecākais (dz. 1967.) ir Latvijas izlases visu laiku otrs rezultatīvākais spēlētājs (134 punkti), otrs trāpīgākais (59 vārtu guvumi), kas viss iespēts 155 spēlēs. Arī ārpus izlases varētas zīmīgas lietas – vairākas sezonas Rīgas Dinamo sastāvā PSRS stiprākajā līgā, PSRS sudrabs, NHL drafts (60. kopējais nr.!) un pat 5 spēles Nacionālajā Hokeja Līgā Edmonton Oilers sastāvā (1993./1994.). Pēc tam Krievijas, Vācijas, Latvijas, Somijas utt. līgas. Itin raiba hokejista karjera, uzspēlējot arī pērnsezon Ozolnieki / Monarch ierindā Latvijas Virslīgā. Tas tā, sagaidot 46 gadu jubileju.

Tēvam un dēlam Kerčiem pat ir sanācis uzspēlēt kopā oficiālās spēlēs. Divas sezonas (2007. – 2009.) ASK Ogre ierindā Latvijas un Baltkrievijas čempionātos spēlēja abi. Ogres komanda pajuka un arī uzbrucējam Aleksandram Kerčam-junioram (dz. 1990.) līdzīgi kā citiem bijušajiem “bebriem” (skatāmies ASK Ogre logo) nācās meklēt “patvērumu” citur. Sekoja čehu U-20 līga, baltkrievu Junost vienība MHL čempionātā, mazliet Francijas un tagad jau otro sezonu “no vietas” Latvijas Virslīgā. Šosezon Ozolnieki / Monarch sastāvā 40 punktu 25 spēlēs, kas ir visas Virslīgas trešais rezultatīvākais sniegums šobrīd.

Aleksandrs un Romans Semjonovi

Viens no četriem visvairāk spēļu Latvijas izlasē aizvadījušajiem ir uzbrucējs Aleksandrs Semjonovs (dz. 1972.), kura kontā spēļu ir tikpat, cik L. Tambijevam – 208 spēles. Ar 54 punktiem ir trešais labākais vārtu guvējs nacionālajā valstsvienībā. Bijis klāt izlasē tās priecīgākajos un skumjākajos brīžos. Ir spēlējis arī padomju, krievu, dāņu līgās, taču karjeras apjomīgākā daļa aizritējusi zviedru līgās. Vairākas sezonas aizritējušas IF Björklöven komandā zviedru stiprākajā un otrajā līgā. Astoņas dažāda ilguma sezonas uz zviedru kluba IFK Arboga ledus zviedru otrajā un trešajā līgā. Kas vēl? Ir bijis Dānijas čempions un Latvijas izlases kapteinis.

Romanam Semjonovam (dz. 1994.; pa kreisi novietotā attēlā #10) ir tikai 19 gadi, un tādēļ ir vēl par agru drošiem novērojumiem. Bet sākums ir diezgan cerīgs. Sāka tēva pārstāvētajos IFK Arboga jauniešu un junioru komandās, turpināja tā paša kluba pieaugušo vienībā Zviedrijas trešajā līgā (Division 1). Ir bijis iesaukts Latvijas U-18 un U-20 izlasēs pārbaudes spēlēm, bet uz pasaules čempionātiem treneri nav “pavilkuši”, lai arī Romana statistikā punktiņi krājušies. Nav daudz, bet ir.

Neskatoties uz Latvijas U izlašu treneru vērtējumu, šosezon Romans Semjonovs spēlē zviedru stiprākās U-20 līgas (J20 SuperElit) komandā Örebro HK J20. Čempionāta pirmajā posmā 26 spēlēs sakrāti 14 punkti (8+6). Otrajā posmā komanda iekļuva apakšgrupā, kas cīnās par 11.-20. vietu līgā, un šī posma spēlēs Semjonovam-jaunākajam 3 punkti 8 spēlēs. Nav tā kā rezultativitātes kalngals, tomēr jāatceras, ka nav mums daudz to jauno, kas spēlējuši zviedru stiprākajā U-20 čempionātā. Kā saka, viss paša rokās, kājās un galvā.

Artis un Rodrigo Āboli

Uzbrucējs Artis Ābols (dz. 1973.) arī savulaik bija spēles laika ziņā “apjomīga” personība Latvijas izlasē – kopā 104 spēles un 46 punkti. Sāka jau pirmajā atjaunotās izlases spēlē 1992. gada 7. novembrī pret Lietuvas valstsvienību (13:2). Tad arī statistiķi fiksējuši pirmo vārtu guvumu izlasē (no Helmuta Baldera piespēles). Sekoja pieci pasaules čempionāti (četri – elitē).

Klubu karjera, salīdzinot ar dažiem spilgtākajiem izlases pārstāvjiem, nav tik “skaista” – somu un zviedru ne stiprākās līgas, Dānijas čempionāts, Latvijas klubi pašmāju Virslīgā un Baltkrievijā. Bet tagad – jaunlaiku Rīgas Dinamo galvenais treneris, kuram kopā ar komandu izdevies līdz šim labākais sniegums regulārajā sezonā. Kas vēl? Paralēli trenera darbam līdzšinējās sezonās uzspēlēts “neierūsēšanai” – Ozolnieki / Monarch sastāvā Latvijas Virslīgā un ar Kurbads pie amatieriem.

18 gadus vecais uzbrucējs Rodrigo Ābols (dz. 1996.; pa labi novietotā attēlā – pa labi) ir vēl “drošā attālumā” no profesionālā hokeja. Tomēr sava vecuma komandās ir starp līderiem, arī rezultativitātes ziņā. Šī viņam ir pirmā sezona HK Rīga sastāvā MHL čempionātā, bet sniegums ir ļoti pieklājīgs, ja ņem vērā, ka laika apstākļu veidošana uzticēta galvenokārt 2-3 gadus vecākiem cīņubiedriem. Cipariski: 40 spēlēs 15 punkti (6+9). Ir nepieciešamās rakstura īpašības un arī augums (191 cm), lai tēva sasniegumus Latvijas izlasē pacenstos “apstrīdēt”.

Vladimirs un Georgs Golovkovi

“Vecā” Rīgas Dinamo uzbrucējam Vladimiram Golovkovam (dz. 1960.) nav leģendāras vai jebkādas biogrāfijas Latvijas valstsvienības kontekstā. Bet ir sešas sezonas (1979.-1985.) Rīgas Dinamo ierindā, divi veiksmīgi junioru pasaules pasaules čempionāti kopā ar PSRS U-20 izlasi.  Tie arī bija karjeras augstākie punkti. Tagad jau dažus gadus treneris Dinamo Hokeja skolas (HS Dinamo) saimniecībā.

Centra uzbrucējs Georgs Golovkovs (dz. 1995.; pa kreisi novietotā attēlā) gaitas sāka Liepājas Metalurgs saimniecībā. Pēc 2012. gada KHL drafta, kur viņu aizrunāja Rīgas Dinamo, vienu sezonu aizķērās kluba jauniešu komandā HK Rīga MHL čempionātā. Bet jau 2013. gadā “aizgāja” Kanādas junioru elites līgu ārzemnieku draftā (CHL Import draft), un šosezon cīnās pie Kvebekas junioriem (QMJHL) Voltigeurs de Drummondville sastāvā, kur 45 spēlēs 38 punkti. Vēl tikai ceļa sākums, bet perspektīvas ir. Aiz muguras jau divi U-18 un viens U-20 pasaules čempionāts attiecīgo vecumu Latvijas izlasēs. Vienreiz arī kapteiņa godā.

Andrejs un Ruslans Ignatoviči

Uzbrucējs Andrejs Ignatovičs (dz. 1971.) bija neatņemama Latvijas izlases sastāvdaļa tās pirmajos gados, sākot jau ar pirmo spēli 1992. gada 7. novembrī. Nacionālās valstsvienības krāsas aizstāvēja pēc kārtas pirmajos septiņos pasaules čempionātos (1993.-1999.), sākot ar C grupu, turpinot ar B grupu un eliti. Bija klāt nozīmīgākajos posmos, kad Latvijai tika izcīnītas tiesības spēlēt augstākā sabiedrībā. Kopumā izlases sastāvā 93 spēlēs 75 punkti. Klubu karjerā – dažāda ranga Zviedrijas čempionāti, daudz Dānijas, arī franču čempionāts utt. Tagad jau trešā sezona trenera darbos, asistējot Vjačeslavam Nazarovam viņa komandās SK Rīga-95, Juniors (tag. Dinamo Juniors).

Ruslans Ignatovičs (dz. 1995.; pa labi novietotā attēlā) izvēlējies tēva ampluā – ir uzbrucējs, divas iepriekšējās sezonas uzspēlēja tēva trenētajās SK Rīga-95 un Juniors vienībās, attiecīgi Sanktpēterburgas, Latvijas čempionātos un MHL B grupā, Latvijas čempionātos, kur bija starp komandas uzbrukuma līderiem. Jau pērnsezon dažas spēles pie HK Rīga MHL čempionātā, bet šosezon jau pilnvērtīgāk – 32 spēles. Tiesa, ar rezultativitāti neiet tik raiti (tikai 1 punkts). Šosezon arī dažas spēles tēva trenētajā Dinamo Juniors vienībā Latvijas Virslīgā, kur 8 spēlēs 7 punkti.

Andrejs un Vadims Maticini

Kurš gan nezin aizsargu Andreju Maticinu (dz. 1963.; zemāk pa kreisi novietotā attēlā)?! Padomju laika Rīgas Dinamo sastāvā 10 sezonas (1981. – 1991.). Viens no tā laika Dinamo rezultatīvākajiem aizsargiem. Pamanīts un uzaicināts uz PSRS junioru izlasi dalībai U-20 pasaules čempionātā. Vēlāk 117 spēles Latvijas izlasē un 48 punkti, kas ir nacionālās valstsvienības visu laiku trešais rezultatīvākais sniegums (aiz Kārļa Skrastiņa un Rodrigo Laviņa).

Klubu karjerā pēc Dinamo mazliet Somijas un daudz zviedru 2.-4. ranga līgu komandu. Trenējis arī Latvijas U-20 izlasi, bet tagad Andrejs Maticins ir viens no Latvijas pārstāvjiem nu jau diezgan plašajā KHL treneru saimē – Čerepovecas Severstaļ galvenā trenera asistents. Nav jau arī nejaušība – Čerepoveca ir viņa dzimtā pilsēta.

Hokeja uzbrucēja Vadima Maticina (dz. 1987.) dzimtā pilsēta ir Rīga, bet ar Latviju nav sasējusies ne izlašu, ne kluba karjera. Līdzīgi tēva karjeras pilnbrieda gadiem, Vadima Maticina “izdienā” ir ļoti daudz Zviedrijas, lai neteiktu – tikai “trīs kroņu” valstība. Un jau no jauniešu vecuma. Spēlējis arī zviedru U-20 vecuma stiprākajā līgā, bet pēc tam – galvenokārt zviedru 3.-4. līgās. Tagad Varberg HK rindās zviedru ceturtajā līgā (Division 2).

Juris un Edgars Opuļski

Dinamo jaunatnes komandas HK Rīga ģenerālmenedžeris Juris Opuļskis (dz. 1969.) savulaik Latvijas hokeja izlasē ir aizvadījis 95 spēles, salasot 59 rezultativitātes punktus. Cīnījies sešos pasaules čempionātos, t.sk. 3 – elitē. Bija pirmajā valstsvienības spēlē, bija leģendārajā 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā, kur piedalījās “gadsimta uzvarā” pret zvaigžņoto Krievijas izlasi. Klubu karjera uzbrucējam Jurim Opuļskim pēc “vecā” Rīgas Dinamo un tā mantinieces Pārdaugavas pabeigšanās aizritēja galvenokārt Vācijas 3.-4. ranga līgās ar minimālām pieturvietām citur.

Uzbrucēja Edgara Opuļska (dz. 1994.; pa labi novietotā attēlā #13) gaitas, kas aizsākušās Prizmas saimniecībā, nu jau trešo sezonu aizrit Dinamo kluba saimniecībā. Iepriekšējās divas sezonas Juniors komandā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. Šī sezona 19 gadus vecajam uzbrucējam “uz pusēm” – HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Dinamo Juniors sastāvā mūsu pašu Virslīgā. Uz MHL ledus 19 spēlēs gūts viens punkts, Virslīgā – 12 spēlēs 5 punkti.

Aigars un Frenks Razgali

Uzbrucēja Aigara Razgala (dz. 1969.) kontā tikai 10 spēles un 4 punkti Latvijas izlases sastāvā, bet ir arī vairāku sezonu rezultativitātes rekordi Latvijas Virslīgā. Arī laikos, kad Latvijas čempionāts uzskatīts par stiprāku. Karjera pamatā aizvadīta Latvijā bāzētajos klubos, kas spēlējuši Latvijas, Baltkrievijas un arī Krievijas čempionātos. Leģionāra maizē arī dažas sezonas – zviedru 2.-4. līgās un Dānijā. Tagad jau vairākas sezonas trenera postenī. Pie SK Rīga komandām, HS Dinamo saimniecībā un arī pie Virslīgas komandām.

Frenks Razgals (dz. 1996.; attēlā raksta noslēgumā #96) tāpat kā tēvs ir uzbrucējs. Pāris sezonu gaitā ir bijis viens no SK Rīga-96 komandas uzbrukuma līderiem kā Sanktpēterburgas attiecīgā vecuma čempionātā, tā Latvijas līgās. Jau pērnsezon uzspēlēja Latvijas U-17 un U-18 izlasēs. Ar U-17 izlasi piedalījās Eiropas jauniešu ziemas olimpiskajā festivālā (European Youth Olimpic Winter Festival), kur kļuva par rezultatīvāko Latvijas valstsvienībā. Šosezon 17 gadus vecais Razgals-juniors jau uzspēlējis Latvijas U-18 izlases ierindā, bet klubu sezonu aizvada Dinamo saimniecības otrajā jauniešu komandā – Dinamo Juniors Latvijas Virslīgā. Pie “junioriem” ar 22 punktiem (20 spēlēs) ir rezultatīvākais komandā. HK Rīga sastāvā MHL čempionata gan pagaidām iesaukts tikai uz 1 spēli. Bet – viss vēl priekšā.

P.S.

Virkne dēlu jau paskrējusi garām, un paši jau tēvi. Bet citi – vēl ceļā. Iespējams, jau tuvākajā nākotnē būs iemesls parunāt vairāk par aizsargu Nauri Sējēju, uzbrucēju Nilu Sējēju, vārtsargu Antonu Naumovu, uzbrucēju Martinu Laviņu, aizsargu Emīlu Masaļski un citiem topošajiem sportistiem, kuru uzvārds Latvijas hokejā nav nejaušība.

[(1) Leonīda Tambijeva foto avots: atlant-mo.ru; (2) Kirila Tambijeva foto avots: dinamo-spb.com; (3) Aleksandra Kerča-vecākā attēla avots: tradingcarddb.com; (4) Romana Semjonova foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts); (5) Arta un Rodrigo Ābolu foto avots: hokejablogs.lv; (6) Georga Golovkova foto avots: facebook.com (Marc Joyal); (7) Ruslana Ignatoviča foto avots: foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā; (8) Andreja Maticina foto avots: severstalclub.ru; (9) Edgara Opuļska foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts); (10) Frenka Razgala foto autors: Ruslans Antropovs.]

Olimpiskie rekordi Latvijas izlasē

Lielais notikums tuvojas! Līdz ziemas olimpiādei Sočos ir atlikušas skaitāmas dienas. Cerības kaļ visi – olimpieši, viņu apstāvētāji, līdzjutēji un pat tie, kas sakās ilūzijas nelolojam. Latvijas hokeja izlasei šīs būs jau piektās olimpiskās spēles, ceturtās – pēc neatkarības atjaunošanas. Kuri hokejisti Latvijas olimpiskajā valstsvienībā ir atzīmējušies visspilgtāk un ar kuriem tad tiks salīdzināts šī gada olimpiskā komplekta sniegums?

Nav tā, ka Latvijas olimpiskā izlase ir kalnus gāzusi un visai pasaulei ierādījusi vietu. Tomēr Soči 2014 valstsvienībai būs jau ceturtā ziemas olimpiāde pēc kārtas; lai arī cik viegli/grūti dalība katrā nākusi, tas ir apliecinājums piederībai pasaules hokeja elitei. Pirmoreiz Latvijas valstsvienība ziemas olimpiādē uzspēlēja tālajā 1936. gada februārī Garmišā-Partenkirhenē. Diemžēl globālu politisko kataklizmu rezultātā Latvija zaudēja kā neatkarību, tā – nacionālo izlasi un tās pēctecību…

Laiks uzvarēt?

Nākamā olimpiāde jau bija pēc 66 gadiem – 2002. gadā Soltleiksitijā, kur Latvijai izdevās līdz šim augstākais sasniegums – 9. vieta (14 izlašu konkurencē). Tas bija vienīgais olimpiskais turnīrs, kurā Latvija uzvarēja kādā no spēlēm. Bija izcīnītas divas uzvaras, viens neizšķirts un vienā spēlē zaudēts. Citās olimpiādēs Latvijas izlasei uzvaru nav, tikai vēl viens neizšķirts – 2006. gadā Turīnā. Jāpiebilst, ka olimpiādēm atšķīrās gan spēļu skaits, gan izspēles kārtība, gan “sakritušie” pretinieki. Tomēr fakts paliek fakts – uzvaras bijušas tikai Soltleiksitijā 2002.

Vai kāds noķers Ņiživiju?

Visvairāk olimpisko spēļu – visas trīs 21. gadsimtā – ir bijušas pieciem Latvijas izlases vīriem: uzbrucējam Aleksandram Ņiživijam, aizsargiem Rodrigo Laviņam, Kārlim Skrastiņam, vārtsargiem Edgaram Masaļskim un Sergejam Naumovam. Ar piebildi, ka Masaļskis un Naumovs vienā no olimpiādēm pie reāla spēles laika netika. Masaļskis bija “tūrists” 2002. gadā Soltleiksitijā, bet Naumovs – 2010. gadā Vankūverā. Lielākais spēļu skaits olimpiādēs ir diviem izlases hokejistiem – Ņiživijam un Laviņam (pa 13 spēlēm). Sočos paredzēta ceturtā olimpiāde, dalībai kurā pieteikts Edgars Masaļskis, bet pie savas trešās olimpiādes plāno tikt vēl astoņi izlases hokejisti.

Visu laiku rezultatīvakie spēlētāji Latvijas izlasē ziemas olimpiādēs ir Aleksandrs Ņiživijs ar 12 punktiem (4+8) un Sandis Ozoliņš ar 8 punktiem (1+7). Ņiživijam, lai to sasniegtu, vajadzēja 13 spēles, bet Ozoliņam pietika ar sešām. Attiecīgi rezultatīvākais olimpietis Soču komplektā ir valstsvienības kapteinis Sandis Ozoliņš, bet otrs rezultatīvākais – Mārtiņš Cipulis, kurš pa divām olimpiādēm sakrājis 4 punktus (2+2). Nav tā, ka baigi daudz, bet pārējiem ir klājies pieticīgāk…

Vislielāko punktu ražu vienas olimpiādes ietvaros ir mācējuši sarūpēt Aleksandrs Macijevskis un Aleksandrs Ņiživijs, sakolekcionējot pa 5 punktiem (abiem pa 2+3) Soltleiksitijas olimpiādes 4 spēlēs. Šo sniegumu 2006. gadā Turīnā vēlreiz atkārtoja tas pats Ņiživijs (arī 2+3), bet jau 5 spēlēs.

Vai Ozoliņš labos savus rekordus?

Aizsargu visu laiku rezultativitātes rekords pieder Ozoliņam, bet vienas olimpiādes rezultatīvākā aizsarga rekords pieder Igoram Bondarevam (2+2) un atkal – Sandim Ozoliņam (0+4). Abi izcēlās Soltleiksitijā; ar atšķirību – Bondarevam vajadzēja visas 4 spēles, bet Ozoliņš piedalījās tikai vienā spelē, kurā tad arī nokārtoja četras rezultatīvas piespēles. Sandis Ozoliņš savu rekordu atkārtoja 2006. gadā Turīnā, bet citā proporcijā (1+3) un jau 5 spēļu summā.

Visu laiku lietderīgākie Latvijas olimpiskās izlases spēlētāji ir aizsargi Igors Bondarevs un Viktors Ignatjevs – abiem pa +5. Visvairāk soda minūšu iekrājuši Atvars Tribuncovs (18 minūtes) un Arvīds Reķis (16 minūtes); abiem uzkrājums veidojies 9 spēlēs.

Masaļska ceturtā olimpiāde

Lai arī Edgara Masaļska (pa labi novietotā attēlā) kontā jau ir trīs olimpiādes, un viņš ir pieteikumā ceturtajai, tomēr vislielākais spēles laiks starp Latvijas olimpiskās valstsvienības vārtsargiem ir Sergejam Naumovam – 300 minūtes jeb 5 pilnas spēles. Ar Naumovu vārtos Latvijai ir bijušas abas vienīgās olimpiskās uzvaras – 4:2 pret Austriju un 9:2 pret Ukrainu (Soltleiksitijā). Viņam arī labākā vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu (GAA) summa – 4.20. Savukārt, Masaļskim ir labākā atvairīto metienu procenta summa – 86,98%. Taisnības pēc jāatzīst, ka vārtsargu statistikas cipari ne tuvu nav ideāli, taču – tas ir olimpiskais hokejs.

Latvijas izlases uzbrucēju summētā statistika visās 21. gadsimta olimpiādēs (2002., 2006., 2010.; saskaņā ar iihf.com):

	spelētājs	OS	sp.	punkti	+/-	metieni	soda min.
1.	Aleksandrs Ņiživijs	3	13	4+8	-3	19	4
2.	Aigars Cipruss	2	9	3+3	±0	9	6
3.	Aleksandrs Macijevskis	1	4	2+3	+4	10	0
4.	Grigorijs Panteļejevs	2	9	2+3	+3	10	2
5.	Vjačeslavs Fanduļs	1	4	4+0	-1	7	2
6.	Harijs Vītoliņš	1	4	2+2	+4	4	0
7.	Leonīds Tambijevs	2	9	2+2	-1	18	10
8.	Mārtiņš Cipulis	2	9	2+2	-6	18	0
9.	Herberts Vasiļjevs	2	8	2+1	-8	9	10
10.	Aleksandrs Kerčs	1	4	0+3	-3	7	2
11.	Miķelis Rēdlihs	2	9	2+0	-8	11	8
12.	Ģirts Ankipāns	2	9	2+0	-10	18	4
13.	Aleksandrs Beļavskis	1	4	1+1	-2	7	4
14.	Aleksandrs Semjonovs	2	9	1+1	-3	18	6
15.	Mārtiņš Karsums	1	4	0+2	-2	4	2
16.	Armands Bērziņš	2	9	0+2	-7	4	6
17.	Māris Ziediņš	1	5	1+0	-4	5	6
18.	Sergejs Seņins	1	4	0+1	±0	2	4
19.	Lauris Dārziņš	1	4	0+1	-2	9	10
20.	Jānis Sprukts	1	4	0+1	-3	4	0
21.	Kaspars Daugaviņš	1	4	0+0	-2	6	2
22.	Gints Meija	1	4	0+0	-3	1	2
23.	Vladimirs Mamonovs	1	5	0+0	-5	9	4
24.	Aleksejs Širokovs	1	4	0+0	-5	3	2

–

Latvijas izlases aizsargu summētā statistika visās 21. gadsimta olimpiādēs (2002., 2006., 2010.; saskaņā ar iihf.com):

	spelētājs	OS	sp.	punkti	+/-	metieni	soda min.
1.	Igors Bondarevs	1	4	2+2	+5	3	0
2.	Viktors Ignatjevs	1	4	0+0	+5	8	4
3.	Andrejs Maticins	1	4	1+2	+1	7	2
4.	Oļegs Sorokins	1	4	0+2	±0	4	4
5.	Kaspars Astašenko	1	3	0+1	±0	0	0
6.	Sandis Ozoliņš	2	6	1+7	-1	12	0
7.	Atvars Tribuncovs	2	9	2+1	-1	10	18
8.	Kristaps Sotnieks	1	4	1+0	-2	3	4
9.	Arvīds Reķis	2	9	0+0	-2	8	16
10.	Oskars Bārtulis	1	4	0+0	-3	1	2
11.	Kārlis Skrastiņš	3	10	0+1	-5	7	0
12.	Krišjānis Rēdlihs	2	9	0+1	-6	9	4
13.	Georgijs Pujacs	2	9	0+1	-6	5	2
14.	Guntis Galviņš	1	2	0+0	-6	0	0
15.	Agris Saviels	1	5	0+0	-8	4	8
16.	Rodrigo Laviņš	3	13	0+1	-14	6	6

–

Latvijas izlases vārtsargu summētā statistika visās 21. gadsimta olimpiādēs (2002., 2006., 2010.; saskaņā ar iihf.com):

	vārtsargs	OS	sp.	min.	vārtu z.	GAA	atv. met.	atv. %	soda min.
1.	Edgars Masaļskis	3*	5	276:37	25	5.42	167	86,98%	0
2.	Sergejs Naumovs	3*	5	300:00	21	4.20	138	86,79%	0
3.	Artūrs Irbe	2	4	207:58	18	5.19	95	84,07%	2
4.	Ervīns Muštukovs	1*	0	0:00	–	–	–	–	0

–

* Reāls spēles laiks Edgaram Masaļskim – 2 olimpiādēs, Sergejam Naumovam – 2 olimpiādēs, Ervīnam Mustukovam – nevienā.

Plašākām uzziņām:

• Latvijas izlases spēlētāju statistika 2002. gadā Soltleiksitijā – iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika 2006. gadā Turīnā – iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika 2010. gadā Vankūverā – iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika līdzšinējās olimpiādēs (ir atšķirības no IIHF) – lhf.lv
• 2014. gada Soču olimpiādes vīriešu hokeja sadaļa – sochi2014.iihf.com

[Sanda Ozoliņa foto fiksēts spēlē pret Lielbritānijas izlasi 2013. gada 7. februārī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Aleksandra Ņiživija foto – spēlē pret Francijas izlasi 2010. gada 21. aprīlī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Edgara Masaļska foto – spēlē pret Čehijas izlasi 2012. gada 6. aprīlī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Noslēdzošais kopfoto – spēlē pret Francijas izlasi 2013. gada 13. maijā; foto avots: iihf.com.]

Vīri, kas centušies Latvijai vietu olimpiādē gādāt

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas hokeja izlase sešas reizes ir cīnījusies par iespēju uzspēlēt ziemas olimpiskajās spēlēs. No sešiem olimpiskās kvalifikācijas turnīriem četrus Latvija pabeidza kā uzvarētāja un nopelnīja tiesības startēt olimpiādē. Divreiz – savos pirmajos turnīros – Latvijai tas neizdevās. Kuri hokejisti cipariski ir centušies visvairāk?

Pirmais kavlifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinajās 1993. gada septembī Šefīldā (Lielbritānijā), kur uz vienīgo ceļazīmi pretendēja 5 izlases. Ar Japānas, Lielbritānijas un Polijas valstsvienībām mūsējie tika galā, bet saņēma pārliecinošu “aplauzienu” no Slovākijas izlases (1:7). Uz 1994. gada ziemas olimpiādi Lillehammerē (Norvēģijā) aizbrauca slovāku valstsvienība, kas 12 izlašu konkurencē izcīnīja 6. vietu!

Otrais olimpiskās kvalifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinājās 1996. gada augusta beigās un septembra sākumā mājās – Rīgā. Uz dalību Nagano-1998 pretendēja 5 izlases. Trīs no tām tika uzvarētas pārliecinoši – lietuvieši ar 27:0, igauņi 15:0, ungāri 10:2. Bet Latvijai “nodarīja pāri” (1:4) un uz Nagano aizbrauca baltkrievi.

Toties Latvija “paņēma” pārējos četrus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus, kur katrā bija pa četriem pretendentiem dalībai ziemas olimpiādē:

• 2001. gada februārī Klāgenfurtē (Austrijā), “aiz borta” atstājot Austrijas, Dānijas un Francijas izlases;
• 2005. gada februārī Rīgā, “izslēdzot” Baltkrievijas, Polijas un Slovēnijas valstsvienības;
• 2009. gada februārī Rīgā, uzvarot Itālijas, Ukrainas un Ungārijas komandas;
• 2013. gada februārī Rīgā, turnīra tabulā apsteidzot Francijas, Lielbritānijas un Kazahstānas izlases (neskatoties uz zaudējumu frančiem ar 2:3 papildlaikā).

Kerča rekords ilgākam laikam

Visrezultatīvako artavu visu olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā Latvijas izlasē ieguldījis uzbrucējs Aleksandrs Kerčs, kurš 3 turnīru gaitā mūsu valstsvienības labā ir sarūpējis 23 rezultativitātes punktus (9+14). Otrs lielmeistars ir Leonīds Tambijevs ar 17 punktiem (četros turnīros) un trešais – Harijs Vītoliņš ar 16 punktiem (3 turnīros). No Sočiem pieteiktā Latvijas izlases komplekta rezultatīvākais olimpiskās kvalifikācijas turnīros ir bijis Jānis Sprukts, kura kontā ir 12 punktu, un tas ir dalīts 6./7.-ais rezultatīvakais apjoms šo turnīru summā.

Rezultatīvākais aizsargs olimpisko kvalifikāciju uzskaitē ir Sandis Ozoliņš ar 9 punktiem (3 turnīros), bet viņam seko Igors Bondarevs un Normunds Sējējs, kuriem abiem pa 8 punktiem. Tikai, ka Bondarevam četros turnīros, bet Sējējam – 3 kvalifikācijas izspēļu gaitā.

Latvijas izlases Top 10 rezultatīvakie spēlētāji visu 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā:

	spēlētājs	turnīri	spēles	punkti
1.	Aleksandrs Kerčs	3	11	9+14
2.	Leonīds Tambijevs	4	14	7+10
3.	Harijs Vītoliņš	3	11	9+7
4.	Oļegs Znaroks	2	8	3+10
5.	Aleksandrs Beļavskis	2	7	5+8
6.	Sergejs Žoltoks	1	4	5+7
7.	Jānis Sprukts	3	9	5+7
8.	Aigars Cipruss	4	14	4+8
9.	Aleksandrs Ņiživijs	5	15	3+8
10.	Igors Pavlovs	1	4	4+7

–

Ņiživijs un Naumovs kā kvalifikācijai uzticīgākie

Rezultativitātes punkti tomēr nebūs objektīvākais “investīciju” apjoma salīdzinājums, īpaši, ja salīdzina dažādu ampluā spēlētājus. Par tādu varētu mēģināt uzskatīt olimpiskās kvalifikācijas turnīru skaitu, kas ir katra spēlētāja biogrāfijā. Latvijas izlasē visus sešus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus nav aizvadījis neviens hokejists. Kas saprotams, jo turnīri norisinājušies 20 gadu gaitā, un tik ilga profesionāla hokejista karjera salīdzinoši augstā līmenī nav bieža parādība.

Lielākais pienesums ir dalība 5 turnīros, un šādu artavu ir snieguši tikai divi sportisti – uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs un vārtsargs Sergejs Naumovs (līdzās pa labi novietotajā attēlā). Pa četriem turnīriem ir vēl 4 hokejistiem – uzbrucējiem Leonīdam Tambijevam, Aigaram Ciprusam, aizsargam Igoram Bondarevam un vārtsargam Edgaram Masaļskim. Ar piebildi, ka Masaļskis laukumumā devies 3 turnīros, bet savā pirmajā ir bijis izlases pieteikumā bez reāla spēles laika.

Ja summē olimpiskās kvalifikācijas turnīrus gan spēlētāja, gan trenera statusā, tad starp šī turnīra veterāniem jānosauc arī Harijs Vītoliņš ar 5 turnīriem un Oļegs Znaroks ar četriem. Vītoliņš trijās kvalifikācijās piedalījās kā uzbrucējs un divās (2005., 2009.) – kā galvenā trenera palīgs. Savukārt Znaroka kontā ir divi turnīri kā spēlētājam, viens (2005.) – kā galvenā trenera asistentam, un vēl viens (2009.) – kā galvenajam trenerim.

Latvijas izlases spēlētāji visos 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīros (pie konkrētā gada turnīra norādīts spēļu skaits un iekavās rezultativitātes punkti; treknrakstā spēlētāji, kas iekļauti 2014. gada olimpiskajā pieteikumā; vārtsargiem spēļu ailītē – turnīru skits ar reālu spēles laiku, bet iekavās – visi turnīri, kuros pieteikts izlases sastāvā):

spēlētājs	1993.	1996.	2001.	2005.	2009.	2013.	KOPĀ turnīri	KOPĀ punkti
UZBRUCĒJI
Aleksandrs Ņiživijs	–	4 (2+1)	2 (0+1)	3 (0+3)	3 (1+0)	3 (0+3)	5	3+8
Leonīds Tambijevs	4 (1+1)	4 (6+8)	3 (0+0)	3 (0+1)	–	–	4	7+10
Aigars Cipruss	4 (0+3)	4 (3+3)	3 (1+0)	–	3 (0+2)	–	4	4+8
Aleksandrs Kerčs	4 (7+2)	4 (1+8)	3 (1+4)	–	–	–	3	9+14
Harijs Vītoliņš	4 (1+2)	4 (7+5)	3 (1+0)	–	–	–	3	9+7
Jānis Sprukts	–	–	–	3 (3+1)	3 (2+5)	3 (0+1)	3	5+7
Vjačeslavs Fanduļs	4 (3+1)	4 (1+3)	3 (1+1)	–	–	–	3	5+5
Grigorijs Panteļejevs	–	4 (4+2)	3 (0+0)	3 (2+0)	–	–	3	6+2
Miķelis Rēdlihs	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (1+2)	3	2+4
Mārtiņš Cipulis	–	–	–	3 (1+1)	3 (1+0)	3 (0+1)	3	2+2
Juris Štāls	–	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	3 (1+1)	3	1+1
Oļegs Znaroks	4 (0+3)	4 (3+7)	–	–	–	–	2	3+10
Aleksandrs Beļavskis	4 (4+5)	–	3 (1+3)	–	–	–	2	5+8
Lauris Dārziņš	–	–	–	–	3 (3+1)	3 (3+2)	2	6+3
Mārtiņš Karsums	–	–	–	–	3 (4+2)	3 (1+1)	2	5+3
Sergejs Boldaveško	4 (1+0)	4 (4+1)	–	–	–	–	2	5+1
Ģirts Ankipāns	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+3)	–	2	1+3
Aleksandrs Semjonovs	–	–	3 (0+1)	3 (2+0)	–	–	2	2+1
Juris Opuļskis	4 (0+2)	–	3 (1+0)	–	–	–	2	1+2
Artis Ābols	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Jānis Tomans	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Armands Bērziņš	–	–	–	3 (1+0)	–	3 (0+0)	2	1+0
Andrejs Ignatovičs	2 (0+0)	2 (1+0)	–	–	–	–	2	1+0
Sergejs Žoltoks	–	4 (5+7)	–	–	–	–	1	5+7
Igors Pavlovs	–	4 (4+7)	–	–	–	–	1	4+7
Jevgeņijs Semerjaks	4 (2+3)	–	–	–	–	–	1	2+3
Gints Meija	–	–	–	–	–	3 (1+2)	1	1+2
Miks Indrašis	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Ronalds Ķēniņš	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Herberts Vasiļjevs	–	–	–	–	3 (1+1)	–	1	1+1
Roberts Jekimovs	–	–	–	–	–	3 (0+2)	1	0+2
Guntis Džeriņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Juris Ozols	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Aleksandrs Macijevskis	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Sergejs Seņins	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Aleksejs Širokovs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Vitālijs Pavlovs	–	–	–	–	–	1 (0+0)	1	0+0
AIZSARGI
Igors Bondarevs	4 (0+2)	4 (2+4)	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	4	2+6
Sandis Ozoliņš	–	4 (2+6)	–	3 (0+1)	–	3 (0+0)	3	2+7
Normunds Sējējs	–	4 (2+3)	3 (0+1)	3 (0+2)	–	–	3	2+6
Viktors Ignatjevs	–	2 (2+1)	3 (3+1)	3 (0+0)	–	–	3	5+2
Kārlis Skrastiņš	4 (1+1)	4 (1+3)	–	3 (1+0)	–	–	3	3+4
Rodrigo Laviņš	3 (0+0)	4 (3+2)	–	3 (0+0)	–	–	3	3+2
Arvīds Reķis	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (0+1)	3	1+3
Andrejs Maticins	4 (0+1)	1 (0+0)	3 (0+0)	–	–	–	3	0+1
Sergejs Čudinovs	4 (0+1)	4 (0+5)	–	–	–	–	2	0+6
Krišjānis Rēdlihs	–	–	–	–	3 (0+2)	3 (0+0)	2	0+2
Oļegs Sorokins	–	–	3 (0+0)	–	3 (0+2)	–	2	0+2
Georgijs Pujacs	–	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+0)	2	1+0
Kristaps Sotnieks	–	–	–	–	3 (0+1)	1 (0+0)	2	0+1
Atvars Tribuncovs	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	2	0+0
Oskars Bārtulis	–	–	–	–	–	3 (1+0)	1	1+0
Konstantīns Grigorjevs	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Artūrs Kupaks	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Jānis Andersons	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Mihails Bogdanovs	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Guntis Galviņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Aleksandrs Jerofejevs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Artūrs Kulda	–	–	–	–	–	3 (0+0)	1	0+0
VĀRTSARGI
Sergejs Naumovs	1 (-)	4 (-)	3 (-)	2 (-)	2 (-)	–	5	–
Edgars Masaļskis	–	–	0 (-)	2 (-)	1 (-)	3 (-)	3 (4)	–
Artūrs Irbe	3 (-)	–	–	–	–	–	1	–
Ervīns Muštukovs	–	–	–	–	0 (-)	0 (-)	0 (2)	–
Andrejs Zinkovs	0 (-)	0 (-)	–	–	–	–	0 (2)	–
Māris Jučers	–	–	–	–	–	0 (-)	0 (1)	–
Juris Klodāns	–	0 (-)	–	–	–	–	0 (1)	–
Dmitrijs Žabotinskis	–	–	–	0 (-)	–	–	0 (1)	–

–

[Pirmā (Aleksandra Ņiživija) un trešā (Sergeja Naumova) foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv; otrā (Aleksandra Kerča) foto avots: sportacentrs.com / Edmonton Oilers spēlētāju kartiņu kolekcija. Ceturtais (noslēdzošais) foto fiksēts Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā 2013. gada februārī; šī foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

“Sudrabs” Latvijai. U-20 izlases statistikas summa

Latvijas U-20 izlases zaudējums Dānijas vienaudžiem un netikšana elitē ir pateicīga augsne vainīgo, “blatņiku” un cita veida atbildīgo meklēšanai. Arī pozitīvā nots čempionāta noslēgumā – atspēlēšanās un uzvara pār baltkrieviem – ir salīdzinoši vājš plāksteris neizpildītam uzdevumam tikt elitē. Nav daudz tādu, kas priecātos par pirmās divīzijas sudraba medaļām, bet tomēr…

Vienīgais individuālās statistikas parametrs, kurā Latvijas U-20 izlases pārstāvji nav starp 1. divīzijas A grupas pasaules čempionāta līderiem – ir lietderības koeficients. Tur “saimnieko” baltkrievi un dāņi. Bet visos pārējos faktiski viss ir “zem kontroles”.

Meistarības netrūkst…

Latvijas U-20 izlases rezultatīvakais un visa turnīra otrs punktiem bagātākais spēlētājs ir Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Ņikita Jevpalovs (augstāk pa labi novietotā attēlā), kurš 5 spēlēs ir salasījis deviņus rezultativitātes punktus (4+5). Visa čempionāta labakais vārtu guvējs un otrs rezultatīvākais Latvijas valstsvienībā ir uzbrucējs Roberts Lipsbergs, kuram izdevās seši vārtu guvumi. Savukārt trešais rezultatīvakais Latvijas U-20 izlases spēlētājs Edgars Kulda ar sešām rezultatīvām piespēlēm ieņem visa turnīra labāko asistentu Topā dalītu 1./3. vietu. Labāko iemetienu uzvarētaju Topā vispār pirmās trīs vietas “okupējuši” Latvijas U-20 izlases pārstāvji. Pirmais – Teodors Bļugers ar 70,45% uzvarētu iemetienu, viņam seko Ņikita Jevpalovs (63,64%) un Georgs Golovkovs (62,96%).

Aizsargu rezultativitātes Topa dalītā 1./2. vietā izvirzījies Jānis Jaks (līdzās pa labi novietotā attelā). Viņam starp Latvijas U-20 izlases aizsargiem vislabakā mikromaču (MM) vārtu guvumu un zaudējumu starpība (8:0). Turklāt Jaku čempionāta direktorāts atzina par visa turnīra labāko aizsargu. Japiebilst, ka Jānis Jaks izlases “vilcienā” ieleca kā pēdējais – gala sastāvā netika iekļauts, bet pēdējā brīdī nomainīja satraumētu kolēģi. Vislabākā MM bilance Latvijas U-20 izlasē iekrājusies uzbrucējam Rūdolfam Maslovskim (11:0).

Bet čempionāta vārtsargu Topa 1. vietā ar pieklājīgu atrāvienu ir mūsējais Ivars Punnenovs (raksta lejasdaļā novietotā attēla – pa vidu), kuram nepilnās 3 spēlēs (171 minūtē) bija nācies piedzīvot tikai vienu vārtu zaudējumu…

Tas viss tikai likumsakarīgs spogulis tam, ka Latvijas U-20 izlases puišiem ar meistarību un individuālām prasmēm viss ir kārtībā, lai neteiktu, ka ļoti labi. Protams, ar neapbruņotu aci statistikas tabulā var atrast spēlētājus, uz kuriem liktas lielākas cerības nekā viņi varēja parādīt. Taču tie nebūs īstie vainīgie, kuriem būtu jāuzņemas atbidība par visiem junioru izlases “grēkiem”.

Tikai ar meistarību tomēr ir par maz

Vispirms atbilde jāsagaida uz jautājumu, vai darīts viss, lai Latvijas U-20 izlasei būtu pilnvērtīga sagatavošanās gaita pirms čempionāta. Nav runa par to, ka būtu iespējams, ka visi ziemeļamerikāņi ļoti laicīgi būtu valstsvienības rīcībā. Iespējams, pietiktu ar to, ka izlases gatavošanās laikā novembrī un decembrī vienlaikus nenorisinātos MHL speles. Tās, protams, var uztvert kā pus-izlases treniņus. Tomēr, kā secināms, tādā formātā šādi treniņi nav izrāījušies produktīvi.

Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika pasaules čempionātā 1. divīzijas A grupā 2013. g. decembrī (pēc visām 5 spēlēm; saskaņā ar IIHF):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM v.st.	SM
	UZBRUCĒJI
1.	Ņikita Jevpalovs	1994.	5	4+5	-1	13:5	4
2.	Roberts Lipsbergs	1994.	5	6+1	±0	14:4	2
3.	Edgars Kulda	1994.	5	1+6	±0	9:3	2
4.	Rodrigo Ābols	1996.	5	3+2	±0	5:2	2
5.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	5	2+3	+4	11:0	4
6.	Georgs Golovkovs	1995.	5	1+4	+3	8:0	4
7.	Ričards Kondrāts	1994.	5	0+3	+3	3:0	0
8.	Linards Mazurs-Mago	1994.	5	1+0	+3	3:0	0
9.	Haralds Egle	1996.	5	1+0	+2	6:1	12
10.	Bruno Birzītis	1995.	5	1+0	+1	1:0	0
11.	Teodors Bļugers	1994.	3	0+1	-4	4:5	8
12.	Artūrs Ševčenko	1994.	5	0+0	+1	1:0	0
13.	Oskars Batņa	1995.	5	0+0	-1	1:2	8
	AIZSARGI
1.	Jānis Jaks	1995.	4	2+2	+4	8:0	2
2.	Kristaps Bazevičs	1994.	5	0+1	+3	3:0	2
3.	Patriks Škuratovs	1994.	5	0+2	+2	4:3	6
4.	Ralfs Grīnbergs	1995.	5	0+0	+2	2:0	0
5.	Rinalds Rosinskis	1994.	5	1+0	±0	6:4	8
6.	Rūdolfs Kalvītis C*	1994.	5	0+3	-1	8:3	4
7.	Edmunds Augstkalns C*	1994.	3	0+4	-2	5:3	2
	VĀRTSARGI	dz.	sp. (min)	atv. %	GAA	MM v.st.	uzv.-zaud.
1.	Ivars Punnenovs	1994.	3 (171:39)	98,31%	0.35	17:1	3-0
2.	Elvis Merzļikins	1994.	3 (127:09)	90,0%	2.36	6:5	1-1

–

* 1., 3. un 4. spēlē izlases kapteinis bija Edmunds Augstkalns; viņš 2. un 5. nepiedalījās. Šajās spēlēs kapteinis bija Rūdolfs Kalvītis.

** Par labākajiem spēlētājiem atzīti: ceturtaja spēlē – Edmunds Augstkalns; piektajā – Oskars Batņa. Bet par labāko Latvijas U-20 izlases spēlētāju visā čempionātā treneri atzina Artūru Ševčenko.

Atskatam:

• Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika pasaules čempionātā – iihf.com
• Čempionāta statistikas lapa – iihf.com
• Latvijas un Dānijas U-20 izlašu savstarpējās spēles (2013-12-19) statistika – iihf.com vai LAT_U-20_vs_DEN_U-20_2013-12-19_kopsavilkums
• Latvijas un Baltkrievijas U-20 izlašu savstarpējās spēles (2013-12-21) statistika – iihf.com vai LAT_U-20_vs_BLR_U-20_2013-12-21_kopsavilkums
• Latvijas U-20 izlases spēļu video – youtube.com (pret Dānijas U-20; pret Baltkrievijas U-20)
• MalopolskaTV kanāls ar čempionata spēļu ierakstiem un izgriezumiem – youtube.com
• LHF prezidents Kirovs Lipmans sola atbrīvot no amata Latvijas U-20 izlases galveno treneri Leonīdu Tanbijevu – sportacentrs.com
• Iepriekšējais Latvijas U-20 izlases snieguma kopsavilkums: tepat

[Pirmais, Ņikitas Jevpalova, foto fiksēts Latvijas U-20 izlases spēlē pret Dānijas U-20 izlasi 2013. gada 19. decembrī. Otrais, Jāņa Jaka, foto no Latvijas U-18 izlases foto sesijas 2013. gada U-18 pasaules čempionatam. Trešais foto fiksēts pēc Latvijas U-20 izlases spēles pret Austrijas U-20 izlasi 2013. gada 18. decembrī. Visu foto avots: iihf.com.]

Netikšanu elitē tauta nesapratīs… Latvijas U-20 izlase sāk

“Netikšanu elitē neviens nesapratīs”, “Bez pirmās vietas mājās nerādieties”. Ar šādām komentāru sadaļās vēstītām frāzēm pavadīta cīņā par eliti devusies un U-20 pasaules čempionātu Polijā pret mājiniekiem uzsākusi Latvijas junioru izlase.

Ilūzijas vai ticību izlases spēkiem (formulējums noskaidrosies pēc turnīra pēdējās spēles – t.i., tikšanas vai netikšanas elitē) ir noteicis U-20 valstsvienībai pieejamais sastāvs uz junioru pasaules čempionātu 1. divīzijā. Neskatoties uz biedēšanu par Ziemeļamerikā spēlējošo Latvijas junioru nepieejamību, no Atlantijas okeāna otras puses ir varēts dabūt lielāko daļu gaidīto jauno hokejistu. Tāpat arī pieejami ir abi Latvijas U-20 izlases cerētie vārtsargi; tieši tāpat – neskatoties uz aplēsēm, ka kādu no viņiem varētu klubs nelaist.

Pat Kanādā spēlējošais uzbrucējs Ņikita Jevpalovs, neskatoties uz ziņām, ka klubs Armada de Blainville-Boisbriand viņu nelaidīšot, ir klāt. Tiesa, iznāca rokāde – kanādieši nav palaiduši uzbrucēju Rihardu Bukartu, ko arī viņš pats apstiprina. Veselības stāvokļa dēļ nav tikuši HK Rīga uzbrucēji Kārlis Ozoliņš un Nikolajs Jeļisejevs. Bet visādi citādi – sastāvs ir vismaz teorētiski tuvu optimālam. Protams, varētu gribēt vecuma rāmjiem vēl abilstošo Zemgu Girgensonu; tomēr Girgensons ir cita plaukta sportists, kuru latvju federācija pirms olimpiādes pa tādiem sīkumiem kā “1. divīzijas A grupas čempionāts” neplāno raustīt. Nemaz nerunājot par to, vai Buffalo Sabres vadība ļautu “raustīt” vienu no saviem rezultatīvākajiem spēlētājiem.

Muskulatūra “uz papīra”

Vairums situācijas pazinēju teiks, ka sastāvs ir diezgan jaudīgs, lai tikšanu elitē varētu nokārtot arī bez Girgensona. “Pēc papīriem” izcila ir Latvijas U-20 vārtsargu līnija. Uzbrucēju rindās septiņi (!) Ziemeļamerikā – junioru līgās vai koledžu čempionātā – spēlējošie, kas atšķaidīti ar sešiem HK Rīga puišiem. Aizsardzībā – vēl divi ziemeļamerikāņi un pieci MHL čempionātā (HK Rīga) nodarbinātie.

Ja “tausta” U-20 izlases muskulatūru, tad Latvijas valstsvienības 10 sportisti (no 22) jau iepriekš ir spēlējuši U-20 pasaules čempionātos, turklāt elitē. Četriem no viņiem (Bļugeram, Jevpalovam, Lipsbergam un Merzļikinam) šis ir jau trešais U-20 pasaules čempionāts. Vairums Latvijas junioru ir spēlējuši arī U-18 pasaules čempionātā; tikai 3 puišiem nav U-18 (un arī U-20) pasaules foruma pieredzes – Ābolam, Bazevičam un Mazuram-Mago. Tātad vairumam Latvijas pārstāvju līdzīgu un pat jaudīgāku turnīru pieredze ir.

Kas vēl? Salīdzinoši ar iepriekšējiem Leonīda Tambijeva trenētiem U izlašu komplektiem, ir maz runu par spēlētāju nepietiekamo augumu… Uzbrucēji: Oskars Batņa 194 cm, Rodrigo Ābols 191 cm, Linards Mazurs-Mago 190 cm… Aizsargu ierindā Rinalds Rosinskis, ja runā par augumu, ar saviem 196 cm “pastieptu” jebkuras izlases vidējos skaitļus. Arī vārtsargiem centimetri ir…

Vai 1. divīzijai var atļauties negatavoties?

Vienīgais “par un pret” svaru kausos redzamais trūkums ir – nepilnvērtīgais izlases sagatavošanās posms. Ja viss izdosies, kā iecerēts un tiesības spēlēt elitē būs izcīnītas, neviens nepievērsīs uzmanību tam, ka prāva daļa no izlases sastāva piebrauc pa taisno uz čempionāta norises vietu Sanokā. Bet pārējiem bijis pusotra treniņa kopā… Turklāt tikai 13. decembrī, t.i. divas dienas pirms pasaules čempionāta, liela daļa izlases puišu aizvadīja spēli MHL čempionāta ietvaros. Tiesa, to var uztvert kā izlases (puszlases) treniņu. Jo kam-kam, bet HK Rīga pārstāvētajai daļai vismaz teorētiski ar saprašanos būtu jābūt kārtībai.

Šādos ierobežotas sagatavošanās apstākļos labā ziņa varētu būt tā, ka pasaules čempionāts Latvijas U-20 izlasei ir bijis jāsāk pret Polijas junioriem, kas īsti nav turnīra favorīti un reālākie pretendenti uz vietu elitē…

Poļi kā Latvijas izlases “iesildītāji”?

Ar spēli pret Polijas vienaudžiem viss ir tikai sācies, un šo spēli un rezultātu (5:0) par atskaites punktu uzskatīt diez vai būtu derīgi. 3 punkti no šīs spēles bija minimālā prasība, jo mērķis – elite. Bet ar katru nākamo spēli pretinieku spēks un “izmērs” draud pieaugt – pirmdien (16.) Slovēnija, trešdien (18.) Austrija, ceturtdien (19.) Dānija, sestdien (21.) Baltkrievija.

Bet tiem, kam ļoti patīk statistika. Elvis Merzļikins (attēlā) pēc pirmās dienas spēlēm ir vienīgais sausais vārtsargs. Tiesa, Polijas izlase bija tā valstsvienība, kas turnīra pirmajās spēlēs meta pa vārtiem vismazāk, un Merzļikinam nācās atvairīt 14 mērķējumus.

Savukārt uzbrucēji Roberts Lipsbergs un Rodrigo Ābols katrs ar diviem vārtu guvumiem ir starp čempionāta četriem trāpīgākajiem spēlētājiem. Vēl pa diviem vārtu guvumiem ir sastrādājuši – Baltkrievijas U-20 izlases pārstāvji Arturs Gavruss un Jegors Voronovs.

Turnīra līderis iemetienos – Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Ņikita Jevpalovs (81,82% jeb 7 no 9), bet trešais labākais – Georgs Golovkovs (71,43%). Kas aizmirsts? Rezultatīvākais aizsargs Latvijas U-20 izlasē pēc pirmās spēles – Rūdolfs Kalvītis ar divām rezultatīvām piespēlēm. Bet vēlreiz jāatgādina, tā bija tikai Polijas junioru valstsvienība.

Latvijas U-20 izlases sastāvs (cm un kg saskaņā ar IIHF datiem):

	spēlētājs	dz.	cm	kg	U-20 PČ	U-18 PČ	klubs (līga) 2013./2014.
	UZBRUCĒJI
1.	Rodrigo Ābols	1996.	191	81	–	–	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
2.	Oskars Batņa	1995.	194	89	–	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
3.	Bruno Birzītis	1995.	184	70	–	1x	Soo Eagles (NAHL; ASV)
4.	Teodors Bļugers*	1994.	183	84	2x	2x	Minnesota State Univ. (Monkato; NCAA; ASV)
5.	Haralds Egle	1996.	178	85	–	1x	Muskegon Lumberjacks (USHL; ASV)
6.	Georgs Golovkovs	1995.	181	79	1x	2x	Drummondville Voltigeurs (QMJHL; Kanāda)
7.	Ņikita Jevpalovs A	1994.	185	90	2x	1x	Blainville-Boisbriand Armada (QMJHL; Kanāda)
8.	Ričards Kondrāts	1994.	183	78	–	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
9.	Edgars Kulda	1994.	180	82	1x	1x	Edmonton Oil Kings (WHL; Kanāda)
10.	Roberts Lipsbergs	1994.	181	88	2x	2x	Seattle Thunderbirds (WHL; ASV/Kanāda)
11.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	171	68	–	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
12.	Linards Mazurs-Mago	1994.	190	92	–	–	HK Rīga (MHL), HC Baltica (Viļņa; MHL B)
13.	Artūrs Ševčenko	1994.	183	82	1x	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
	AIZSARGI
1.	Edmunds Augstkalns C	1994.	180	80	1x	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
2.	Kristaps Bazevičs	1994.	185	90	–	–	New Jersey Renegades (MetJHL; ASV; formāli),
							Wichita Falls Wildcats (NAHL; ASV)
3.	Ralfs Grīnbergs	1995.	189	83	–	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
4.	Jānis Jaks**	1995.	181	83	–	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
5.	Rūdolfs Kalvītis A	1994.	186	76	–	2x	Valley Jr. Warriors (EHL; ASV)
6.	Rinalds Rosinskis	1994.	196	92	1x	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
7.	Patriks Škuratovs	1994.	181	81	1x	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
	VĀRTSARGI
1.	Elvis Merzļikins	1994.	191	85	2x	2x	HC Lugano (NLA; Šveice),
							HC Lugano U20 (Elite Jr. A; Šveice)
2.	Ivars Punnenovs	1994.	185	85	1x	1x	Rapperswil-Jona Lakers (NLA; Šveice),
							Rapperswil-Jona Lakers U20 (Elite Jr. A; Šv.)

* Teodors Bļugers vēl nav iekļauts turnīra oficiālajā pieteikumā, bet plānots, ka pievienosies izlasei turnīra gaitā.

** Īsi pirms došanās uz pasaules čempionātu veselības problēmu dēļ aizsargu Haraldu Neimani, kas tika nosaukts izlases gala sastāvā, aizstāja aizsargs Jānis Jaks.

*** 2. decembrī pēdējā Latvijas U-20  izlases kandidātu “šotlistā” bija nosaukti, bet uz čempionātu Sanokā nedevās: vārtsargs Nils Grīnfogels; aizsargi Krists Apsītis, Toms Bernhards, Matīss Gelažis, Haralds Neimanis; uzbrucēji Nikolajs Jeļisejevs, Kārlis Ozoliņš, Deivids Sarkanis.

Galvenais treneris – Leonīds Tambijevs; treneri – Andrejs Banada, Ronalds Ozoliņš.

Plašākai ainavai:

• Latvijas un Polijas U-20 izlašu savstarpējās spēles (2013-12-15) statistika – iihf.com vai LAT_U-20_vs_POL_U-20_2013-12-15_kopsavilkums
• U-20 pasaules čempionāta (1. div. A grupa) statistikas lapa – iihf.com
• čempionāta spēļu tiešraižu lapa – youtube.com
• Latvijas U-20 izlases pieteikums čempionātam – iihf.com vai Latvijas_U-20_izlases_pieteikums_2013-12-15
• Latvijas U-20 izlases dalībnieku gala saraksts (2013-12-13) – lhf.lv
• Latvijas U-20 izlases kandidātu saraksts (2013-12-02) – lhf.lv
• Latvijas U-20 izlases sastāva apskats – hokejablogs.lv

[Elvja Merzļikina foto fiksēts Latvijas U-18 izlases spēlē pret Itālijas U-18 izlasi 2011. gada 11. aprīlī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Nekad nav labi… Latvijas U-20 izlases “lipināšanas” process

Latvijas junioru izlases komplekts Žoltoka piemiņas turnīrā godīgi izcīnīja 4. vietu četru komandu konkurencē, kuras būs arī galvenie konkurenti decembra vidū paredzētajā cīņā par vienīgo biļeti uz U-20 pasaules čempionātu elitē. Vētru ūdensglāzē zaudētās spēles nav sacēlušas, jo turnīrā startēja Latvijas U-20 “otrā” izlase, kurai nebija pieejami ziemeļamerikāņi un lielākā daļa HK Rīga puišu. Tomēr diskusija par šāda turnīra lietderību ir.

Klasiskais apspriežu un komentāru repertuārs pirms un pēc jebkura Latvijas U-20 izlases pārstāvētā turnīra ietver kritisku jautājumu: kāpēc nepasauc uz apskati kādu attālāku izlases pretendentu? Pēdējo gadu papildinājums jautājumu lokā: kāpēc tik daudz spēlētāju no izlases galvenā trenera Leonīda Tambijeva “pieskatītā” HK Rīga sastāva!? Tagad ir jaunas “bēdas”… HK Rīga spēlētāju par maz! Sanāk, ka nekā nav labi… 

HK Rīga cīņu gaitu un IIHF pauzē ieplānotā Žoltoka piemiņas turnīra spēļu grafika pārklāšanās vaininieki, protams, tika meklēti amplitūdā no Latvijas Hokeja federācijas un Lipmana līdz HK Rīga, MHL un Tambijevam. Bet, kā saka, karavāna iet tālāk…

Kāda jēga no “otrās” izlases?

Turnīram beidzoties jau ir citas aktualitātes. Pēc tam, kad Latvijas U-20 izlase Žoltoka piemiņas turnīru pabeigusi pēdējā vietā, aktualizējas viedoklis, ka šāds turnīrs novembrī vai vispār jebkad nav vajadzīgs. Jo neesot arī liela jēga laist spēlēt junioru “otro izlasi”, vajadzīgā spēļu prakse tiekot gūta HK Rīga sastāvā utt. Ir jēga, ir!

Ir vērts uztvert Latvijas U-20 izlases komplektu, kas piedāvāts Žoltoka piemiņas turnīram, kā normālu pārbaudes spēļu tikpat normālu pārbaudāmu sastāvu. Kas nepieciešams, lai spētu paskatīties “pa malām” – arī aiz HK Rīga sastāva. Ne tie “saldākie” secinājumi arī ir secinājumi. Arī par faktu, ka mums nav tāda resursu dziļuma, lai “otrā” Latvijas U-20 izlase pēc salīdzinoši īsa kopīga sagatavošanās posma priecētu aci kaut arī ne tajā jaudīgākajā junioru turnīrā.

Acīmredzot par taisnīgiem jāuztver visi trīs zaudējumi – Dānijas U-20 izlasei (0:1 OT), Baltkrievijas junioriem (2:4) un Austrijas vienaudžiem (1:2). Pretinieku sastāva pazinēji teic, ka tiem bija lielāks īstās izlases spēlētāju īpatsvars nekā mūsējiem, no kuriem īstajā izlasē uz pasaules čempionātu tiks vien daži.

Starp citu, tieši Žoltoka piemiņas turnīrā pārstāvētās izlases decembrī sitīsies U-20 pasaules čempionātā 1. divīzijas A grupā par vienīgi ceļazīmi uz eliti. No šī skatpunkta raugoties, apskatīt un “uz savas ādas” pārbaudīt sāncenšu sagatavošanās gaitu ir īpaši vērtīgi. (Pārējie divi pretendenti uz eliti būs Polijas un Slovēnijas U-20 izlases.)

Jā, un ir vēl viens faktors. Jauno spēlētāju motivācija un lepnums par ģerboni, kas rotā krūtis šajā turnīrā. Lai arī ar meistarību, saspēlētību un citām hokejiskām padarīšanām ne viss ir gludi, tomēr katrs izlases dalībnieks lepojas ar savu iespēju pārstāvēt valsti. Kas ir vērā ņemams motivācijas instruments, kas noderīgs principā…

Skatījums no laukuma puses

Neuzvarētā turnīrā izcilniekus meklēt ir salīdzinoši sarežģīti. Ne tikai tāpēc, ka “zvaigžņu” nebija un izcilības pietrūka. Šī iemesla dēļ arī statistika tabulā nevar visu skaidri nolasīt. Tomēr kopumā pārliecinošāk izskatījās puiši, kas šosezon vismaz nedaudz nobaudījuši pieaugušā hokeja garšu.

Tā, piemēram, vismaz epizodiski ļoti labu sniegumu demonstrēja šosezon Rīgas Dinamo ierindā debitējušais uzbrucējs Deivids Sarkanis (līdzās pa labi novietotā attēlā #21). Spēlē pret Baltkrievijas junioriem tas arī uzrādījās rezultativitātē, kur Sarkanis asistēja abos Latvijas U-20 vārtu guvumos. Kāda, Tavuprāt, bija būtiskākā atšķirība starp Dānijas un Baltkrievijas U-20 valstsvienību spēlēto hokeju? “Īpaši atšķirības nebija, spēlējot pret šīm abām valstsvienībām; abas komandas bija fiziski spēcīgas un ātras, spēlēm atdevās pilnībā. Vienīgais no savas puses, spēlējot pret Dāniju, es nevarēju savākties pirmos divus periodus, jo īpaši nebiju bijis normāli uz ledus, bij’ neliels pārtraukums no treniņiem un tādas kā smagas kājas bija, bet šodien [pret Baltkrieviju] jau vieglāk gāja,” tā Deivids Sarkanis. Vai nav savādi pārslēgties no lielā hokeja, KHL uz junioru hokeju? Nav tā, ka stipri vieglāk, vienkāršāk? “KHL ir grūti cīnīties pie borta, divcīņas, diezgan sarežģīti sacensties un sisties ar pieredzējušiem spēlētājiem; junioru hokejā nav tik grūti, tas tomēr ir vieglāk izdarāms. Bet kopumā nav īpaši vieglāk; nu, dažādās situācijās arī junioru hokejā visi sitās, cīnās, un ir pašatdeve. Lai arī nav tik meistarīgi kā KHL, tik un tā ir jāpasvīst.“

Latvijas U-20 izlases kapteiņa pienākumi bija uzticēti HK Rīga uzbrucējam Ričardam Kondrātam. Viņam savulaik ir nācies pārstāvēt Latvijas U-18 izlasi attiecīgā vecuma pasaules čempionātā elitē, kā arī Latvijas U-17 izlasi šī vecuma jauniešu ziemas olimpiādē. Pēc spēles pret Baltkrievijas vienaudžiem R. Kondrāts secināja: “Baltkrievi parādīja labu sniegumu, un šis bija viņu aptuveni optimālais sastāvs, pārsvarā visi MHL A [grupas] spēlētāji. [Latvijas izlasei] Pietrūka meistarība un rezultativitāte uzbrukumā; vāji spēlējām uzbrukuma zonā, aizsardzībā arī pieļāvām dažas muļķīgas kļūdas.”

Vārtsargu līnijā Latvijas U-20 izlase varēja palepoties ar optimālu komplektu – bija pieejami abi mūsējie Šveices stiprākās pieaugušo līgas NLA vārtsargi. Pirmajās divās spēlēs (pret Dānijas un Baltkrievijas U-20 izlasēm) par vārtu drošību rūpējās Ivars Punnenovs (līdzās pa labi novietotā attēlā), bet trešajā (pret Austrijas junioriem) – Elvis Merzļikins. Abi bija pieredzējušākie hokejisti šajā Latvijas U-20 izlases komplektā – vienīgie, kuri jau agrāk ir spēlējuši valstsvienībā U-20 pasaules čempionātā.

Ivars Punnenovs bija atzīts par Latvijas U-20 izlases labāko spēlē pret dāņiem. Ja Tev jāvērtē pirmās divas spēles – pret Dāniju un Baltkrieviju, pret kuru izlasi bija Tev kā vārtsargam grūtāk? “Noteikti – pret baltkrieviem; bija bīstamāki metieni, kā arī vairākumu labāk izspēlēja,” tā I. Punnenovs. Kā kopumā vērtē šī Latvijas U-20 izlases komplekta sniegumu? “Šajās divās spēlēs [pret Dānijas un Baltkrievijas U-20 izlasēm] puiši cīnījās kārtīgi, atdod visus 100%. Protams, kļūdas ir, bet tas ir tikai normāli.“

P.S. “Cipariski”

Latvijas U-20 izlases sastāvs un spēlētāju statistika Žoltoka piemiņas turnīrā 2013. g. novembrī (statistikas aprēķiniem izmatoti LHF protokoli – pirmajām divām spēlēm, bet 3. spēlei un atsevišķām epizodēm – videoieraksti; iespējamas korekcijas):

	spēlētājs	dz.	klubs	sp.	punkti	+/-	MM	SM	U-18 PČ	cm	kg
	UZBRUCĒJI
1.	Deivids Sarkanis	1994.	Dinamo (Rīga), HK Rīga,	3	0+2	-1	2:2	0	–	175 cm	70 kg
			Dinamo Juniors
2.	Emīls Potāpovs	1994.	HC Baltica (Viļņa)	3	1+0	±0	2:1	2		180 cm	77 kg
3.	Romans Semjonovs	1994.	Örebro HK J20 (Zv. J20 SuperElit)	3	1+0	-1	1:1	2	–	180 cm	78 kg
4.	Ričards Kondrāts C	1994.	HK Rīga, Dinamo Juniors	3	0+1	-2	1:4	0	JĀ	183 cm	78 kg
5.	Edgars Opuļskis	1994.	Dinamo Juniors, HK Rīga	3	0+0	+1	1:0	0		170 cm	70 kg
6.-7.	Jegors Samofalovs	1995.	Dinamo Juniors	2	0+0	±0	0:0	2	–	185 cm	91 kg
6.-7.	Olafs Aploks	1995.	Zemgale/LLU	2	0+0	±0	0:0	2	JĀ	185 cm	83 kg
8.	Leonards Rimjāns	1994.	HC Baltica (Viļņa)	3	0+0	±0	1:1	2	–	192 cm	90 kg
9.	Linards Mazurs-Mago	1994.	HC Baltica (Viļņa)	3	0+0	±0	0:2	16	–	190 cm	88 kg
10.-11.	Artūrs Āboliņš	1994.	Zemgale/LLU	3	0+0	-1	1:1	0	–	191 cm	85 kg
10.-11.	Filips Plostnieks	1994.	HS Rīga/Prizma, Prizma-Rīga (MHL B),	3	0+0	-1	1:1	0		177 cm	68 kg
			Prizma/Pārdaugava U20
12.	Valters Freijs	1994.	HC Baltica (Viļņa)	3	0+0	-1	0:1	2	–	179 cm	96 kg
13.	Martins Lavrovs	1994.	Karhu HT (FIN U-20)	3	0+0	-2	0:2	0	JĀ	187 cm*	85 kg*
	AIZSARGI
1.	Ralfs Grīnbergs	1995.	Dinamo Juniors	3	0+1	±0	2:1	2	JĀ	189 cm	83 kg
2.	Viesturs Tampe	1994.	Karhu HT (FIN U-20)	3	0+0	±0	0:0	0	–	182 cm*	87 kg*
3.	Ričards Matuzevičs	1994.	HC Baltica (Viļņa)	3	0+0	±0	0:1	0	–	190 cm	84 kg
4.	Matīss Gelažis	1994.	HK Rīga, Dinamo Juniors	3	0+1	-1	1:3	2	JĀ (2x)	185 cm	89 kg
5.	Mārtiņš Oskars Freimanis	1994.	HC Baltica (Viļņa)	3	0+0	-1	1:2	2	JĀ	187 cm	91 kg
6.	Krists Apsītis	1994.	HS Rīga/Prizma, Prizma-Rīga (MHL B),	3	0+0	-1	1:2	4	–	188 cm	85 kg
			Prizma/Pārdaugava U20,
7.	Imants Ļeščovs	1994.	Zeļenograd (Maskava, MHL B),	3	0+0	-1	0:1	0	–	185 cm	77 kg
			Prizma/Pārdaugava U20,
			Prizma-Rīga (MHL B)
8.	Toms Bernhards	1995.	Dinamo Juniors	3	1+0	-2	1:4	2	JĀ	182 cm	78 kg
	VĀRTSARGI			sp.	sp. laiks	GAA	MM	SM
1.	Elvis Merzļikins	1994.	HC Lugano (Šv. NLA),	1	58:36	2.05	1:2	0	JĀ (2x;	191 cm	85 kg
			HC Lugano U20 (Šv. U-20)						un U-20 2x)
2.	Ivars Punnenovs	1994.	Rapperswil-Jona Lakers (Šv. NLA)	2	123:03	2.44	1:5	2	JĀ	185 cm	85 kg
			Rapperswil-Jona Lakers U20 (Šv. U-20)						(un U-20 1x)
3.	Kristiāns Čopejs	1995.	HK Rīga (nav sp.),	0	0:00	–	–	0	–	192 cm	82 kg
			Dinamo Juniors (nav sp.)

*

Sākotnēji Latvijas U-20 izlases sastāvā pirms Žoltoka piemiņas turnīra tika nosaukti 1995. gadā dzimušie uzbrucēji Sandis Grīnbergs, Dmitrijs Komarņickis un Artūrs Logunovs, bet turnīrā nespēlēja. Sākotnēji sastāvā nebija nosaukti, bet turnīrā uzspēlēja – uzbrucēji Artūrs Āboliņš, Olafs Aploks un vārtsargs Elvis Merzļikins. * Spēlētāju auguma parametri no aktuālo līgu norādīto informāciju, atskaitot Martinu Lavrovu un Viesturu Tampi, kuriem norādīti iepriekšējās sezonas parametri. P.S. MM = mikromaču vārtu attiecība; vārtu guvumi un zaudējumi attiecīgajam spēlētājam atrodoties laukumā.

VIDEO plašākam skatam:

• Latvijas un Dānijas U-20 izlašu spēles momentu piegriezums (2013-11-07) – lhf.lv, sportacentrs.com
• Latvijas un Dānijas U-20 izlašu VISA SPĒLE (2013-11-07) – sportacentrs.com
• Latvijas un Baltkrievijas U-20 izlašu VISA SPĒLE (2013-11-08) – youtube.com
• Latvijas un Austrijas U-20 izlašu spēles momentu piegriezums (2013-11-09) – lhf.lv, youtube.com
• Latvijas un Austrijas U-20 izlašu VISA SPĒLE (2013-11-09) – youtube.com

Spēļu protokoli (ir neprecizitātes mikromaču uzskaitēs):

• LAT U-20 vs. DEN U-20: Latvija_U-20_vs_Danija_U-20_2013-11-07_protokols
• LAT U-20 vs. BLR U-20: Latvija_U-20_vs_Baltkrievija_U-20_2013-11-08_protokols
• LAT U-20 vs. AUT U-20: Latvija_U-20_vs_Austrija_U-20_2013-11-09_protokols

[Attēli fiksēti Latvijas U-20 izlases spēlēs 2013. gada novembrī; attēlu avots: lhf.lv (Romualds Vambuts).]

HK Rīga šogad tuvāk Dinamo komandai?

Dinamo jaunatnes vienības HK Rīga uzvaru sērija un atrašanās MHL Rietumu konferences līderu godā, kaut uz brīdi, ir patīkama pārmaiņa pēc iepriekšējās sezonas, kad komandas sniegums bija patālu no spīdoša. Tomēr nebijušas sajūtas tās nav – arī savā pirmajā MHL čempionātā (2010./2011.) HK Rīga sezonas gaitā atzīmējās ar pirmo vietu Rietumu konferencē un pat epizodiski visā MHL.

Jebkurā gadījumā ir stipri priecīgāk piedzīvot uzvaras, lai arī knapi un ar viena vārtu guvuma starpību, nevis otrādi. Tā, nu, jaunajā sezonā Leonīda Tambijeva trenētā Dinamo jaunatne sezonā ir iesoļojusi itin braši. Tiesa, nākamajā spēļu dienā rīdziniekus apsteidza uzreiz trīs sāncenšu vienības – maskavieši MHK Spartak, Krasnaja Armija un Jaroslavļas Loko. Bet tas neatceļ faktu – HK Rīga ir starp šīs sezonas MHL Rietumu līderiem. Vismaz sezonas pirmajā ceturtdaļā.

Kā tad tā? Kāpēc šosezon HK Rīga sākusi labāk nekā iepriekšējās divās sezonās? MHL palikusi manāmi vājāka līga vai HK Rīga būtiski stiprāka? Par kopējām līgas jaudas izmaiņām nepieciešams plašāks pētījums, taču kopējo spēku formātu maina vecuma faktors – līgas vecuma griesti ir nolaisti no U-22 uz U-21. Tas no MHL aprites izslēdz 1992. gadā dzimušos – t.i., vismaz teorētiski jaudīgākus personāžus. Tomēr šis noteikums attiecas uz visām MHL komandām, ieskaitot HK Rīga. Taisnības pēc tomēr jāpiebilst, ka – ne uz visām. Tām MHL vienībām, kas nav kāda KHL un/vai VHL kluba sistēmā, ir atļauts sastāvā iekļaut divus U-22 vecuma spēlētājus. No Rietumu konferences 20 vienībām tādas ir septiņas – jaunizveidotā Sanktpēterburgas Dinamo, Stupino Kapitan, Voskresenskas MHK Himik, HC Red Bull Salzburg, HC Energie Karlovy Vary, Minskas Junost, kā arī Budapeštas Patriot SKEKS, kas no MHL šosezon faktiski izstājusies. HK Rīga komandai, kā KHL kluba Rīgas Dinamo jaunatnei, šī handikapa nav.

HK Rīga sezonas sākuma panākumu galvenie iemesli, jādomā, meklējami vasaras laikā ieguldītajā un arī sezonas sākumā turpinātajā darbā. Tomēr ir faktori, kas šogad ir savādāki un acīmredzot pozitīvi veicina HK Rīga varēšanas MHL čempionātā:

(1) Rīgas Dinamo ir tuvāk. Nē, nē – abu komandu bāze arī agrāk bija viena ledus halle Piņķos. Taču šī gada starpsezonas un arī regulārās sezonas sākumā spēlētāju rotācija starp HK Rīga un Dinamo ir nesalīdzināmi “dzīvāka” vai vismaz skaitliski apjomīgāka nekā agrākās sezonās. Pie reāla, bet neliela spēles laika regulārajā sezonā pagaidām tikuši tikai divi “hā-kā rīdzinieki” – aizsargs Edgars Siksna un uzbrucējs Andris Siksnis, taču starpsezonas pārbaudes spēlēs un/vai regulārās sezonas spēļu pieteikumos bijuši vēl pieci jaunie hokejisti – vārtsargs Rihards Cimermanis, uzbrucēji Deivids Sarkanis, Kārlis Ozoliņš, aizsargi Edmunds Augstkalns, Krišs Lipsbergs, Tas nozīmē ne tikai attiecīgo puišu sēdēšanu “lielās komandas” rezervē, bet arī – trenēšanos kopā ar Dinamo un nelielu, bet tomēr skaidri “deguna priekšā” saksatāmu iespēju.

(2) Dinamo galvenais treneris ir tuvāk. Rīgas Dinamo galvenā trenera Arta Ābola dēls Rodrigo ir veiksmīgi debitējis HK Rīga ierindā, un likumsakarīgi, ka tēvs iespēju robežās seko sava dēla gaitām. Attiecīgi Artis Ābols ir biežāks HK Rīga spēļu un citu aktivitāšu aculiecinieks, nekā to darītu “vienkāršs” Dinamo galvenais treneris. Iepriekšējās sezonās Šuplers, Rautakallio un arī Ābols bija ļoooti reti viesi HK Rīga spēlēs. Tagad HK Rīga puiši Dinamo galvenā trenera aci redz un jūt biežāk. Viņi zin, ka viņiem seko nepastarpināti. Tā ir iespēja.

Zemteksts tam visam ir tāds, ka HK Rīga puišiem ir izveidota sajūta, ka tas “solis” līdz Dinamo pieteikumam ir reāli iespējams, ko arī apliecina reāli piemēri. Cits stāsts, cik liela iespēja ir tikt uz KHL “reālā ledus”. Tomēr iepriekš daudziem arī atrašanās pieteikumā bez spēles laika bija ļoti attālināts sapnis. Acīmredzot paldies arī jāsaka KHL reglamentam, kas pilnam pieteikumam prasa vismaz divus U-21 vecuma, t.i., HK Rīga gadagājuma puišus.

Nav jābūt īpaši vērīgam, lai pamanītu, ka no/uz HK Rīga iesauktie dinamieši KHL oficiālajās spēlēs uzspēlējuši ļoti maz. Tomēr jaunatnes kopējo spēles apjomu uz augšu pavelk 19 gadus vecais Artūrs Kuzmenkovs (dz. 1993.), kurš aizvadījis līdz šim visas Dinamo 13 spēles šajā regulārajā sezonā, bet HK Rīga sastāvā MHL spēlēs šosezon gan nav bijis iesaukts.

Kā KHL reglamenta izmaiņa ar obligātajiem jaunajiem pieteikumā, bet ne faktiski uz ledus, būs ietekmējis jauno sportistu attīstību ilgtermiņā, varēsim redzēt pēc gadiem, taču tagad, izskatās, viņu darbības HK Rīga sastāvā kopumā tas ietekmējis pozitīvi. Atliek cerēt, ka neiestāsies jauno hokejistu “pārgaidīšanās” uz spēles laiku Dinamo sastāvā un vilšanās netiks “pārcelta” uz HK Rīga sniegumu.

P.S. Vēl viens faktors, kas jāņem vērā, salīdzinot HK Rīga varējumu dažādās MHL sezonās, ir jaunatnes līgas Rietumu un Austrumu konferenču nošķirtība. Proti, šosezon abas konferences faktiski ir dažādas līgas, kuru komandas regulārajā sezonā savā starpā nespēlē. Austrumiem un Rietumiem iespēja “satikties” būs tikai “kaut kad” izslēgšanas spēļu stadijā. Šajā gadījumā “iespaidu” uz HK Rīga sniegumu atstāj ne tikai nespēlēšana pret Austrumu konferences līdervienībām, pret kurām par punktiem jāpacīnās vēl sīkstāk. Runa vairāk ir par izbraukumiem īsākā attālumā, kas noteikti atvieglo dzīvi. Tiesa, tālākais izbraukums uz Habarovsku, kur jāuzspēlē pret Rietumu konferencē palikušo Amurskije Tigri, joprojām ir saglabājies.

Attiecīgās sezonas HK Rīga spēlētāji Rīgas Dinamo sastāvā KHL čempionātā (treknrakstā attiecīgās sezonas U-21 vecuma spēlētāji, kas ir HK Rīga maksimālais vecums šosezon):

spēlētājs	dz.	sp. KHL	punkti KHL	+/- KHL	sp. laiks KHL
2010./2011. REG
U Roberts Bukarts	1990.	43	4+2	-4	vid. 7:59
U Ainars Podziņš	1992.	19	1+0	±0	vid. 6:16
U Vitalijs Karamnovs	1989.	18	0+2	-3	vid. 10:03
U Raimonds Vilkoits	1990.	3	1+0	±0	vid. 4:41
V Kristers Gudļevskis	1992.	0 (3)*	–	–	0:00
2011. PLAY OFF
U Ainars Podziņš	1992.	11	0+1	-5	vid. 8:51
U Roberts Bukarts	1990.	3	0+0	-1	vid. 10:08
2011./2012. REG
U Ainars Podziņš	1992.	38	4+0	+1	vid. 7:55
U Roberts Bukarts	1990.	26	3+3	±0	vid. 9:36
U Māris Bičevskis	1991.	15	1+1	±0	vid. 8:26
U Juris Upītis	1991.	9	3+0	+1	vid. 8:12
U Miks Indrašis	1990.	1	0+0	±0	9:16
2012. PLAY OFF
U Roberts Bukarts	1990.	7	0+0	±0	vid. 10:11
U Māris Bičevskis	1991.	5	0+0	-1	vid. 10:34
U Ainars Podziņš	1992.	4	0+0	-1	vid. 6:37
U Juris Upītis	1991.	2	0+0	±0	vid. 3:53
V Kristers Gudļevskis	1992.	0 (2)*	–	–	0:00
2012./2013. REG
A Mārtiņš Porejs	1991.	19	2+2	-6	vid. 16:20
U Miks Lipsbergs	1991.	4	0+0	±0	vid. 7:02
U Juris Upītis	1991.	3	0+0	-1	vid. 13:19
V Kristers Gudļevskis	1992.	2	GAA 2.18	atv. 92.1%	kop. 82:27
U Ainars Podziņš	1992.	0 (3)*	–	–	0:00
2013. NADEŽDA
U Juris Upītis	1991.	11	5+1	+4	vid. 14:46
A Mārtiņš Porejs	1991.	4	0+0	-1	vid. 9:05
2013./2014. REG (pēc 13 sp.)
A Edgars Siksna	1993.	1	0+0	±0	4:22
U Andris Siksnis	1993.	1	0+0	±0	4:13
V Rihards Cimermanis	1993.	0 (13)*	–	–	0:00
U Deivids Sarkanis	1994.	0 (4)*	–	–	0:00
A Krišs Lipsbergs	1993.	0 (1)*	–	–	0:00

* Hokejistiem bez reāla spēles laika iekavās norādīts spēļu skaits, kurās attiecīgais spēlētājs bija pieteikumā. Piebilde: piemēram, 2012./2013. g. sezonā HK Rīga vairs nespēlēja ne tikai vecuma limitu pāraugušie Roberts Bukarts un Miks Indrašis, bet arī vecuma griestiem vēl atbilstošie Māris Bičevskis un Elvijs Biezais.

Plašākam ieskatam:

• HK Rīga komplekts 2013,/2014. g. sezonā un tā pieredze: tepat
• MHL čempionāta izspēles kārtība šajā sezonā: tepat
• HK Rīga spēlētāju statistika 2013./2014. g. sezonā – mhl.khl.ru
• MHL turnīra tabulas – mhl.khl.ru

[Foto fiksēts HK Rīga spēlē pret HC Energie Kalovy Vary 2013. gada 28. septembrī; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]