11. vieta – tas ir daudz vai maz?

Vai Latvijas izlase no pasaules čempionāta pārradās ar vairogu vai uz tā, secināms no katra vērtētāja gaidām un cerībām. Tieši pēc tādas pašas skalas vērtējams treneru un spēlētāju sniegums izlasē. Šopavasar netrūkst arī „zemūdens akmeņu” – spēle ar traumām, gribēšana un audzināšana… Latvijas Hokeja federācijas uzdevums ‘spēlēt ceturtdaļfinālā’ nav izpildīts, bet vieta elitē nosargāta gan. Tas ir daudz vai maz?

Kopumā jau grupu turnīra stadijā šī gada pasaules čempionātā ir iegadījušies daži pārsteigumi. Piemēram, Šveices izlase 7 spēlēs panāca 7 uzvaras, zaudējot tikai vienu punktu no 21, kas bija „bankā”. Vai it kā „negadījums”, ka Francijas izlase pieveica tā brīža aktuālos čempionus – Krievijas izlasi; pamatlaikā. Latvijas izlases gadījumā pārsteigumu un kardinālu izmaiņu nebija. Nosargāta 11. vieta pasaules rangā un ieņemta 11. vieta čempionātā, t.i. čempionātā viena vietu zemāk nekā pirms gada. Bet vai bija jāgaida kaut kas vairāk? Vai šogad izlase bija nomināli vai faktiski stiprāka par pērno? Vai gada laikā izlases un valsts hokeja saimniecības kontekstā ir notikušas izmaiņas, kurām jānes rezultāts nekavējoties? Atbildes ir skaidras. Acīmredzot federācijas uzdevums fiksēts ar domu, ka mērķim jābūt tālāk par iespējām.

Patiesā vieta. Kur?

Skaidrs, ka Latvijas izlases un tās līdzjutēju apetīti būtiski sabojāja zaudējumi pirmajās trīs spēlēs, ieskaitot cīņu pret principiālo pretinieku par vietu „zem saules” – Austrijas izlasi. Pēc uzvaras pār vicečempioniem slovākiem mūsu iela atkal bija saulaina, bet optimisms saņēma sitienu zem jostasvietas spēlē pret Vāciju. Taču pēc uzvarētās Francijas kā izlases spēlētāji, tā „labākie fani pasaulē” jau sagribēja „bulciņas” – ceturtdaļfinālu. Tiesa, bija nepieciešama virkne sakritību, kas tomēr nepiepildījās. Piekritīsiet, ka nebūtu taisnīgi, ja Latvija šosezon spēlētu ceturtdaļfinālā? Tā tomēr nav mūsu pelnīta vieta. Nav, objektīvi.

Atgādinājumam. Līdzšinējo 17 pasaules čempionātu gaitā Latvijas izlase ir svārstījusies starp 7. un 13. vietu, vidējā ieņemtā – 10. vieta. Šogad – 11.-tā. Reizes 3 esam bijuši zemāk (13. vietā). Astotniekā – četras reizes. Atkārtots jautājums: kas ir tās liecības, lai šogad būtu kaut kas vairāk par 11?

Latvijas izlases ieņemtā vieta pasaules čempionātos elitē (1997. – 2013.):

gads	vieta	galv. treneris	kapteinis	rezult. sp.	lietd. aizs.	pirmais vārts.
1997.	7.	L.Beresņevs	O.Znaroks	O.Znaroks (8 sp. 3+7)	K.Skrastiņš (8 sp. +8)	A.Irbe (300:00; 92.9%; GAA 2.00)
1998.	9.	L.Beresņevs	O.Znaroks	O.Znaroks (6 sp. 5+3)	S.Ozoliņš (4 sp. +7)	A.Irbe (299:21; 89.2%; GAA 2.83)
			H.Vītoliņš*
1999.	11.	L.Beresņevs	O.Znaroks	A.Cipruss (6 sp. 5+1)	S.Čudinovs (6 sp. +2)	A.Irbe (238:10; 86.05%; GAA 3.02)
				V.Fanduļs (6 sp. 3+3)
2000.	8.	Ha.Vasiļjevs	H.Vītoliņš	A.Beļavskis (7 sp. 4+1)	N.Sējējs (7 sp. +3)	A.Irbe (420:00; 90.56%; GAA 2.43)
2001.	13.	Ha.Vasiļjevs	H.Vītoliņš	S.Žoltoks (6 sp. 5+1)	S.Ozoliņš (6 sp. +7)	A.Irbe (360:00; 92.44%; GAA 2.17)
2002.	11.	K.Lindstrēms	H.Vītoliņš	A.Beļavskis (6 sp. 2+2)	O.Sorokins (6 sp. +3)	S.Naumovs (358:08; 88.24%; GAA 3.35)
				S.Žoltoks (6 sp. 0+4)
2003.	9.	K.Lindstrēms	V.Fanduļs	K.Skrastiņš (6 sp. 3+3)	O.Sorokins (6 sp. +2)	A.Irbe (180:00; 90.11%; GAA 3.00)
						S.Naumovs (179:11; 90.41%; GAA 2.34)
2004.	7.	K.Lindstrēms	V.Fanduļs	S.Žoltoks (7 sp. 3+2)	O.Sorokins (7 sp. +2)	A.Irbe (300:00; 92.50%; GAA 1.80)
2005.	9.	L.Beresņevs	K.Skrastiņš	Ģ.Ankipāns (6 sp. 2+4)	O.Sorokins (6 sp. +3)	A.Irbe (283:03; 94.35%; GAA 1.48)
2006.	10.	P.Vorobjovs	A.Semjonovs	A.Semjonovs (6 sp. 3+0)	Mā.Jass (6 sp. +2)	S.Naumovs (315:20; 88.97%; GAA 3.04)
				L.Tambijevs (6 sp. 1+2)
				A.Širokovs (6 sp. 1+2)
				A.Ņiživijs (6 sp. 0+3)
2007.	13.	O.Znaroks	R.Laviņš	K.Daugaviņš (6 sp. 3+3)	O.Sorokins (6 sp. +2)	E.Masaļskis (220:00; 89.09%; GAA 3.27)
				O.Sorokins (6 sp. 2+4)	A.Saviels (6 sp. +2)
2008.	11.	O.Znaroks	R.Laviņš	L.Dārziņš (6 sp. 2+1)	G.Pujacs (6 sp. +2)	E.Masaļskis (320:42; 91.00%; GAA 3.37)
				He.Vasiļjevs (6 sp. 2+1)
				M.Rēdlihs (6 sp. 2+1)
				M.Karsums (2 sp. 1+2)
				M.Cipulis (6 sp. 1+2)
2009.	7.	O.Znaroks	K.Skrastiņš	He.Vasiļjevs (7 sp. 3+6)	K.Skrastiņš (7 sp. +2)	E.Masaļskis (426:26; 92.83%; GAA 2.53)
2010.	11.	O.Znaroks	He.Vasiļjevs	J.Sprukts (6 sp. 2+3)	G.Galviņš (6 sp. +4)	E.Masaļskis (326:40; 91.43%; GAA 2.76)
					A.Jerofejevs (6 sp. +4)
2011.	13.	O.Znaroks	He.Vasiļjevs	M.Rēdlihs (6 sp. 1+6)	G.Pujacs (6 sp. +2)	E.Masaļskis (351:27; 90.50%; GAA 3.24)
					O.Cibuļskis (6 sp. +2)
2012.	10.	T.Nolans	J.Sprukts	M.Indrašis (7 sp. 3+2)	G.Galviņš (7 sp. +3)	E.Masaļskis (340:00; 91.98%; GAA 2.65)
2013.	11.	T.Nolans	L.Dārziņš	L.Dārziņš (7 sp. 5+1)	K.Sotnieks (7 sp. +2)	K.Gudļevskis (243:46; 92.50%; GAA 2.22)
				J.Sprukts (7 sp. 1+5)

* 1998. gada pasaules čempionātā, saskaņā ar žurnāla Sporta Avīze statistikas datiem, vienā spēlē kapteinis bijis Harijs Vītoliņš.

Veiksmīga paaudžu maiņa?

Pavasara mēnešu gaitā jau ir daudz runāts par izlases vērtību pārorientāciju, gribēšanu spēlēt ar lielo G utml. Tāpat nevar būt nepamanīta Latvijas hokeja ikonas un sirdsapziņas – Artūra Irbes – piesaistīšana valstsvienības „soliņam”. Zinātāji gan spriež, ka federācijas prezidents labprāt atbrīvotos no Irbes līdzīgi kā pirms gadiem diviem no titulētā ģenerālmenedžera Sanda Ozoliņa. Te gan jāsecina, ka šāda rīcība būtu konkrēta kaitniecība. Jo nav daudz tāda ranga cilvēku, kas būtu ar sirdi un dvēseli par Latvijas hokeju.

Taču ir vēl viena šī pavasara Latvijas izlases iezīme, ko mēdz dēvēt par „paaudžu maiņu”. Varbūt par skaļu teikts, jo 2013. gada pasaules čempionātā Latvijas izlases sastāvā bija tikai četri hokejisti, kas pasaules čempionātos nebija spēlējuši. Tomēr kopumā šo puišu iekļaušanās ir skatāma arī kontekstā ar „atslēgas” lomām, ja ar tādām saprotam vārtsargu posteni vai, piemēram, Girgensona ieņemto „darba lauku”.

Slavas dziesmas Latvijas izlasei pasaules čempionāta kontekstā diezin vai būtu dziedamas. Taču, kas nav šobrīd mazsvarīgi, – šīs sezonas izlase neko nesabojāja, neskatoties uz visām iespējām un hokeja pazinēju bažām.

Dārziņa, Sotnieka un Gudļevska gads

Šī gada pasaules čempionātā Latvijas izlase kopumā 7 spēlēs saražoja 14 vārtu guvumus. No tiem vairāk nekā pusi (8 gab.) iespēja uzbrukuma pirmais virknējums: Dārziņš – Sprukts – Cipulis. Viņiem tad arī pienākas „lauru vainagi”, jo vīri bija ne tikai rezultatīvākie savas nacionālās izlases ierindā, bet arī komandas balsts mazākumā, vairākumā un liekot pretiniekiem pelnīt noraidījumus. Šī maiņa arī bija vienīgā, kas rezultātu ražoja salīdzinoši sistemātiski. Citas kombinācijas – pēc iedvesmas, saprašanas un savu prasmju robežās.

Respektīvi, pārējie 11 uzbrucēji prata sarūpēt 3 vārtu guvumus… Skaidrs, ka ne no visiem prasa rezultāta izmaiņas; īpaši, ja viņu stihija ir galvenokārt skaitliskais mazākums. Tāpat arī skaidrs, ka šogad vairums uzbrucēju bija ar salīdzinoši mazākām pretenzijām un varēšanām vārtsarga līnijas pārvarēšanā. Ko arī patiesībā nevar pārmest šiem hokejistiem. Tāda ir mūsu realitāte šodien. Jo kā labi zināms, ‘jaukt’ un ‘veidot’ tomēr ir atšķirīgas darba jomas.

Vienīgais Latvijas izlases aizsargs ar pozitīvu lietderības koeficientu ir izrādījies Kristaps Sotnieks, kurš turnīra gaitā pakāpeniski apliecināja, ka ir stabilākā vērtība valstsvienības aizsardzības zonā. Apstākļos, kad no ierindas nācās izstāties Georgijam Pujacam, kad laukumā devās aizsargi ar nesenām vai pat „dzīvām” traumām, Sotniekam nācās un izdevās lāpīt dažādus caurumus, vairākuma izspēli ieskaitot. Katrā gadījumā viņa atrašanās uz „melnā paklāja” – turnīra trīs labāko Latvijas hokejistu skaitā – ir sanākusi likumsakarīga.

Kopā ar Dārziņu un Sotnieku uz minētā paklāja stāvēja viens no pasaules čempionāta debitantiem – 20-gadīgais Kristers Gudļevskis, kura pamatdarbs šosezon bija HK Rīga jaunatnes hokeja līgā. (Re, ka MHL var arī sagatavot nopietnām gaitām! Kā sveiciens federācijas prezidentam Kirovam Lipmanam.) Vārtsargu kontekstā jāteic, ka Gudļevskim „vārdu deva” ilggadējā pirmā numura Edgara Masaļska veselības stāvoklis. Nevajag nekādas zīlnieces, lai saprastu, ka Masaļska pilnīgas fiziskas gatavības apstākļos arī Gudļevska debija, vismaz tik apjomīga, tiktu atlikta. Tad gan varētu zīlēt: Gudļevskis ir vai nav gatavs augstam līmenim? Vecā patiesība: pamatsastāva robi ir iespēja citiem.

Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionāta visās 7 spēlēs (2013. g. maijs; pamatrādītāji, atskaitot soda minūtes pretiniekam pret konkrēto spēlētāju (SM pret), saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM*	met.	SM	SM pret**	SM bilance	vid. sp. laiks
	UZBRUCĒJI
1.	Lauris Dārziņš C	1985.	7	5+1	+2	9:5	31	2	6+B	(+4+B)	17:56
2.	Jānis Sprukts	1982.	7	1+5	±0	8:7	10	2	4	(+2)	18:30
3.	Mārtiņš Cipulis	1980.	7	2+2	+1	8:6	20	9+20	4	(-5 un 20)	17:16
4.	Gints Meija	1987.	5	1+2	+2	3:3	3	4	4	(0)	15:06
5.	Andris Džeriņš	1988.	7	0+2	-1	3:7	7	4	6	(+2)	14:34
6.	Zemgus Girgensons	1994.	5	1+0	-3	1:3	10	0	4	(+4)	17:20
7.	Roberts Jekimovs	1989.	6	1+0	-3	1:5	6	2	0	(-2)	10:26
8.	Armands Bērziņš	1983.	7	1+0	-4	1:6	6	7+20	2	(-5 un 20)	10:34
9.	Koba Jass	1990.	4	0+1	+1	2:1	2	0	0	(0)	5:13
10.	Miks Indrašis	1990.	7	0+1	-5	2:7	16	0	6	(+6)	17:37
11.	Ronalds Ķēniņš	1991.	7	0+1	-5	1:7	5	6	2	(-4)	14:21
12.	Vitālijs Pavlovs	1989.	6 (fakt. 5)	0+0	-1	0:2	1	2	6	(+4)	7:42 (fakt. 9:15)
13.	Aleksejs Širokovs	1981.	7	0+0	-4	0:4	4	2	2	(0)	8:15
14.	Juris Štāls	1982.	7	0+0	-4	1:6	2	4	2	(-2)	10:07
	AIZSARGI
1.	Kristaps Sotnieks	1987.	7	0+0	+2	4:5	12	2+10	0	(-2 un 10)	21:56
2.	Jānis Andersons	1986.	7 (fakt. 6)	0+1	±0	4:6	4	4	0	(-4)	11:27 (fakt. 13:22)
3.	Agris Saviels	1982.	5	1+0	-2	1:3	5	2	0	(-2)	13:09
4.	Ralfs Freibergs	1991.	7	0+1	-2	4:4	3	4	2	(-2)	13:17
5.	Māris Jass	1985.	7	0+0	-2	2:4	6	8	0	(-8)	11:27
6.	Georgijs Pujacs	1981.	2	0+0	-2	0:2	2	2	0	(-2)	15:38
7.	Artūrs Kulda	1988.	7	1+1	-5	4:11	9	8	2	(-6)	23:15
8.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	7	0+0	-5	7:15	6	0	0	(0)	24:32
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	min:sek	GAA	MM	atv. %	atv. met.	SM	SM pret	SM bilance
1.	Kristers Gudļevskis	1992.	5 (fakt. 4)	243:46	2.22	9:9	92.50%	111 no 120	0	0	(0)
2.	Māris Jučers	1987.	3 (fakt. 1)	40:00	6.00	0:4	83.33%	20 no 24	0	0	(0)
3.	Edgars Masaļskis	1980.	6 (fakt. 3)	140:00	5.14	4:12	80.33%	49 no 61	0	0	(0)

* MM = mikromači; komandas vārtu guvumi un zaudējumi spēlētājam esot laukumā. SM bilance = soda minūšu bilance (+ minūtes vairāk nopelna pretinieks pret šo spēlētāju; – minūtes vairāk nopelna konkrētais spēlētājs). ** Pretinieku 6 soda minūtes (neskaitot skaitliskā sastāva pārkāpumu vai ripas izmešanu) nav atšifrētas.

Ieskatam: Latvijas izlases hokejistu statistika čempionāta visās 7 spēlēs – iihf.com

[Attēlā: Latvijas izlases labākie spēlētāji 2013. gada pasaules čempionātā – Kristaps Sotnieks, Kristers Gudļevskis, Lauris Dārziņš. Foto fiksēts pēc spēles pret Somijas izlasi 2013. gada 14. maijā; foto avots: iihf.com.]

Nedēļas „karaļi”. Un „gandrīz” Dinamo Tallinā

Latvijas hokeja norišu priekšplānā aprīlī savu ieņem nacionālās izlases vajadzības un gatavošanās pasaules čempionātam. Šo norišu fonā arī dažu hokejistu gaitas vēl dažos notiekošos vairāk vai mazāk nacionālos čempionātos, kā arī Latvijas U-18 izlases pieslīpēšanās savam pasaules čempionātam. Jā, un „igauniskas” Dinamo viesizrādes Leonīda Tambijeva trenētās HK Rīga vienības izpildījumā. 8. – 14. aprīļa nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.

1. Edgars Kulda

„Pilnās burās” un diezgan pārliecinoši izslēgšanas spēlēs jeb cīņā par Ed Chynoweth Cup kustās Kanādas junioru līgas WHL Austrumu konferences līderi un aktuālie kausa „īpašnieki” Edmonton Oil Kings. Pirms gada par WHL čempionu kopā ar Edmontonas komandu kļuva uzbrucējs Kristiāns Pelšs, bet šosezon kopā ar „naftiniekiem” arvien pārliecinošāk cīnās Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Edgars Kulda (dz. 1994.). Oil Kings izslēgšanas spēļu pirmo sēriju ir pārvarējuši ar 4-1, otru sēriju ar 4-0, bet tagad nonākuši līdz Austrumu konferences finālam pret Calgary Hitmen vienību. Austrumu finālsērijas sākums paredzēts 18. aprīlī.

Edmontonas vienība aizvadītajā nedēļā izcīnīja divas spēles, kurās Kulda-jaunākais nopelnīja 3 rezultativitātes punktus (0+3) un priecējošu lietderības koeficientu +3. Jāpiebilst, ka Edgars Kulda ir atvēries tieši izslēgšanas spēlēs. Piemēram, regulārās sezonas 64 spēlēs viņš saražoja 17 punktus (6+11), kas ir vidēji 0,27 punkti spēlē. Bet play off 9 spēlēs uzkrājums ir 9 punkti (2+7), kas veido „apaļu” rezultativitātes punktu vidēji spēlē. Ar šiem 9 punktiem 18-gadīgais Edgars Kulda ir WHL izslēgšanas spēļu šī brīža otrs rezultatīvākais jaunpienācējs (Rookie). Labāks „jauniņais” ir tikai dāņu brīnumbērns Oliver Bjorkstrand (dz. 1995.), kuram 13 punkti 10 spēlēs. Skatoties kopā visus WHL spēlētājus play off-ā, Edgars Kulda ar saviem ‘2+7’ ir 22.-ais rezultatīvākais. Katrā gadījumā, laba nedēļa un rezultatīvs play off!

2. Artūrs Ozoliņš

Kazahstānas Augstākās līgas izslēgšanas spēles ir sadalījušās… Kamēr tika gaidīta play off finālsērija, aizvadītajā nedēļā ir aizsācies „mazais fināls” – cīņa par 3. vietu, kurā nūjas krusto regulārās sezonas līderi Arlan un 3. vietas ieņēmēji – Aristan. Abās pusēs ir pa Latvijas pārstāvjiem. Aristan krāsās – uzbrucējs Edijs Brahmanis, bet Arlan ierindā pat trīs – uzbrucēji Artūrs Ozoliņš, Andrejs Smirnovs (kurš dz. 1983.) un aizsargs Renārs Demiters. Turklāt Arlan galvenais treneris šosezon, starp citu, ir sava laika dažādu vecumu Latvijas izlašu treneris Leonīds Beresņevs. Aizvadītajā nedēļā „mazajā finālā” noritējušas divas spēles, rezultāts līdzsvarā (1:1). Šo divu spēļu gaitā rezultatīvākais Latvijas hokejists bija Arlan uzbrucējs Artūrs Ozoliņš, kurš nopelnīja 3 rezultativitātes punktus (2+1).

3. Edijs Brahmanis

Savukārt Aristan pusē Kazahstānas izslēgšanas spēļu „3. vietas seriāla” 2 spēlēs 2 punktus (1+1) iekrāja bijušais prizmietis, metalurgs, „bebrs”, dinamietis utml. – Edijs Brahmanis. Jāpiebilst, ka Brahmanis bija Aristan vienības labākais vārtu guvējs un otrs rezultatīvākais spēlētājs regulārajā sezonā, 51 spēlē sakrājot 46 punktus (28+18) un lietderības koeficientu +14. Starp citu, šodien 15. aprīlī sākās Kazahstānas čempionāta fināla sērija, kurā čempionu titulu mēģina nosargāt Beibaris – komanda, kurā, savukārt, cīnās divi latviešu hokejisti – Mārtiņš Raitums un Aldis Āboliņš. Viņiem pretiniekos regulārās sezonas 2. vietas ieguvēji Ertis-Pavlodar. Atgādinājumam: Beibaris šosezonas regulārajā daļā bija palikuši ceturtie. Piebilde: fināla sērijas pirmā spēle noslēgusies latviešiem labvēlīgi (4:1). Raitums sargāja vārtus.

4. Egils Kalns

8. – 14. aprīļa nedēļā Baltijas jūras krastos iegadījās viena, bet diemžēl sausi zaudēta Latvijas izlases spēle pret Zviedrijas valstsvienību, kā arī „apmēram” HK Rīga vienības pārbaudes spēles un Latvijas U-18 izlases gatavošanās jauniešu pasaules čempionātam. Aizvadītajā nedēļā papildinātais HK Rīga komplekts, kuru kaimiņi Igaunijā dēvēja par Riia Dinamo, aizvadīja divas pārbaudes spēles Tallinā pret Igaunijas nacionālo izlasi (9:5 un 5:4 PM), kā arī vienu spēli Ozolniekos pret Latvijas U-18 izlasi (4:3). Abām izlasēm tika līdzēts gatavoties aprīlī notiekošajiem pasaules čempionātiem, katrai savā vecumā un līmenī.

Kāpēc „apmēram” un „gandrīz” HK Rīga? Tāpēc, ka no 26 spēlētājiem, kas devās laukumā HK Rīga krāsās, vien 15 puiši šosezon bija uzspēlējuši šīs komandas sastāvā oficiālajās MHL spēlēs. Sešus hokejistus bija „atpūtis” rietumvējš no Liepājas Metalurgs komandām. Tiesa, no šiem „mečiem” četri puiši savulaik jau bija uzspēlējuši Leonīda Tambijeva virsvadībā HK Rīga sastāvā. Mazliet papildspēku bija no Dinamo saimniecības „mazajām komandām” – Juniors un SK Rīga-96, kā arī šosezon mazāk vai nemaz neredzētie – ex-rīdzinieks Raimonds Vilkoits uzbrukumā, kā arī Somijas un Kanādas U līgu ledus laukumus izbaudījušais vārtsargs Konstantīns Šipunovs.

Kopā 3 pārbaudes spēļu summā rezultatīvākie bija izrādījušies tieši „no malas” ņemtie liepājnieki un Vilkoits. Pats rezultatīvākais – uzbrucējs Egils Kalns, kuram 3 spēļu summā 6 punkti (3+3) un izšķirošs pēcspēles metiens. Pieklājīgi arī it kā neko nenozīmējošām pārbaudes spēlēm. Arī tāpēc, ka Dinamo saimniecības pārstāvji apskata puišus kontekstā ar iespējamiem sastāva papildinājumiem Rīgas Dinamo treniņnometnei. Cits stāsts par to, cik lielas perspektīvas ir/nav nokļūt uz KHL spēļu soliņa. Taču arī treniņnometne ir diezgan vērtīgs atskaites punkts.

„Apmēram” HK Rīga spēlētāju statistikas pārbaudes spēlēs 2013. g. aprīlī (kopā 3 spēles; t.sk. 2 spēles pret Igaunijas izlasi, 1 spēle pret Latvijas U-18 izlasi; LM = Liepājas Metalurgs, BEk = Baltkrievijas ekstralīga; saskaņā ar icehockey.ee un lhf.lv):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	SM	izšķ PM	komanda 2012./2013.
	UZBRUCĒJI
1.	Egils Kalns	1991.	3	3+3	4	1 (no 1)	LM (BEk); LM jaun. (MHL B); LM-2 (Lat. Virslīga)
2.	Raimonds Vilkoits	1990.	2	2+3	0	–	MHC Mountfield Martin (Slovak. Ekstral.); Šahtjor (Soļogorska; BEk)
3.	Artūrs Mickēvičs	1991.	3	2+2	2	0 (no 1)	LM (BEk); LM-2 (Lat. Virslīga)
4.	Bruno Zabis	1991.	3	0+4	2	–	LM (BEk); LM jaun. (MHL B); LM-2 (Lat. Virslīga)
5.	Rustams Begovs	1993.	3	3+0	0	–	HK Rīga (MHL); Juniors (Lat. Virslīga)
6.	Edgars Kurmis	1993.	3	1+2	0	–	HK Rīga (MHL); Juniors (Lat. Virslīga)
7.	Andris Siksnis	1993.	3	1+2	4	–	HK Rīga (MHL); Juniors (Lat. Virslīga)
8.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	3	0+3	0	–	LM (BEk); LM-2 (Lat. Virslīga)
9.	Martins Lavrovs	1994.	3	1+1	0	–	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
10.	Deivids Sarkanis	1994.	3	1+0	0	1 neizšķ (no 1)	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
11.	Rodrigo Ābols	1996.	1	1+0	0	–	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17; Lat. Virslīga)
12.	Dāvis Straupe	1992.	3	0+1	0	–	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
13.	Ričards Kondrāts	1994.	2	0+0	0	–	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
14.	Artūrs Ševčenko	1994.	3	0+0	0	–	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
15.	Emīls Potāpovs	1994.	3	0+0	4	–	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
	AIZSARGI
1.	Raimonds Tūbelis	1991.	3	1+3	12	–	LM (BEk); LM-2 (Lat. Virslīga)
2.	Andrejs Smirnovs	1992.	3	1+1	8	–	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
3.-4.	Mikus Ābelītis	1993.	2	0+2	0	–	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
	Ēriks Ševčenko	1991.	2	0+2	0	–	LM (BEk)
5.	Krišs Lipsbergs	1993.	3	0+2	4	–	HK Rīga (MHL); Juniors (Lat. Virslīga)
6.	Edgars Dīķis	1991.	3	0+1	0	–	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
7.	Edmunds Augstkalns	1994.	3	0+0	4	–	HK Rīga (MHL)
8.	Patriks Škuratovs	1994.	2	0+0	8	–	HK Rīga (MHL); Juniors (Lat. Virslīga)
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	min:sek	GAA	SM	komanda 2012./2013.
1.	Rihards Cimermanis	1993.	1	60:00	3.00	0	HK Rīga (MHL); Juniors (Lat. Virslīga)
2.	Nils Grīnfogels	1994.	2	65:02	3.69	0	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
3.	Konstantins Šipunovs	1993.	1	54:58	5.46	0	Sturgeon Falls Lumberjacks (GMHL: Kanāda)

*

P.S. Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti! Tiem, kam apnicis, mierinājums: sezona drīz būs galā!

Vairāk:

• Citu nedēļu Top 4: tepat
• HK Rīga (kā Rīgas Dinamo) un Igaunijas izlases spēļu kopsavilkumi – icehockey.ee (10. aprīlī; 11. aprīlī)
• HK Rīga un Latvijas U-18 izlases spēles protokols (2013-04-13) – lhf.lv

[Attēlā: Edgars Kulda Edmonton Oil Kings krāsās 2012./2013. g. sezonā; foto avots: oilkings.ca.]

Latvijas hokejista pieredze Kazahstānā

Jau pāris sezonas Kazahstānas čempionāts ir iecienīta darbavieta Latvijas hokejistiem, kuri dodas leģionāru gaitās. Vēl nesen Kazahstāna nebija ārvalstu hokejistu pieprasītāko maršrutu „ceļvežos”. Tagad ir. Tāpat kā tur ir līdzekļi, līdzjutēji un pat leģionāri no Kanādas. Par Kazahstānas Augstāko līgu „no iekšpuses” un savām hokejista gaitām stāsta aizsargs Renārs Demiters.

TUVPLĀNĀ: Renārs Demiters

• Dzimis 1986. gada 12. augustā
• Ampluā: aizsargs
• „Figūra”: 170 cm; 78 kg
• 2012./2013. g. sezonā Arlan (Kokšetau) sastāvā Kazahstānas Augstākajā līgā
• Iepriekšējās sezonas: Arlan, Beibaris Kazahstānā; Liepājas Metalurgs komandas; Rīga 2000; SK LSPA/Rīga (SK Rīga-20); Prizma; Latvijas Bērzs
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2005./2006. g. U-20 pasaules čempionātā (PČ) elitē un 2004./2005. sezonā U-20 PČ 1. divīzijā
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2003. un 2004. gada U-18 PČ 1. divīzijā
• Pirmais treneris: Ojārs Rode

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Publiski pieejamās statistikas vietnēs par Tavu pirmo komandu nosaukta Prizma. Kā sākās Tavas gaitas hokejā? Kad un kāpēc nonāci līdz Prizmai?

Renārs Demiters: Tā, nu, gluži nevarētu teikt, ka Prizma bija mana pirmā komanda; vispār mana pirmā komanda bija Latvijas Bērzs, pie trenera Ojāra Rodes. Pēc tam tajā pašā Latvijas Bērzā veidojās tā saucamā specklase, pie trenera Jura Repa. Spēlēju, trenējos tur līdz izveidojās hokeja klubs Prizma 86, kur vāca kopā visus 86. gadā dzimušos jauniešus, tā ari es tur nokļuvu. Sētā bieži ar draugiem spēlēju hokeju no rīta līdz vakaram; tajā kompānijā bija mans bērnības draugs, kurš jau gāja hokejā. Viņš vienmēr man stāstīja, kā viņam iet pa treniņiem; es arī viņam vienmēr uzdevu visādus jautājumus, izprašņāju par hokeju – kas un kā tur. Viņš teica, ka man ir jāpamēģina; tā, nu, es saņēmies gāju pie tēva un lūdzos, lai mani aizved uz hokeju. Atceros tikai to, ka bija jāpalūdzas vairākas reizes; tā arī mani aizveda.

Tagad, noraugoties vecāku centienos savus bērnus „pieradināt” pie sporta nodarbībām, nereti nākas dzirdēt saucienus no laukuma malas – ja nedarīsi (nesportosi) nebūs Tev datora vai nebrauksim uz lielveikalu pēc mantām. Kā bija ar Tevi? Ar ko Tevi „nopirka”? Kas motivēja iet uz treniņiem, cīnīties?

Es pat nezinu, vai tas ir iespējams – pieradināt bērnu pie hokeja. Vai, nu, viņam tas patīk vai ari nē. Ja bērnu spiež ar varu iet uz hokeju un uzpērk, domāju, ka nekā laba no tā nesanāks, jo pēc tam, kad viņš paaugsies, vienu dienu viņš vienkārši pateiks, ka negrib vairs spēlēt hokeju. Vecākiem būs tikai izmesta nauda un laiks. Man pašam nekad tāda situācija nav bijusi, kad vecāki mēģina uzpirkt, lai ietu uz treniņiem vai lai es vienkārši spēlētu hokeju. Nekad mani nav spieduši spēlēt, jo pats izvēlējos hokeju. Tā bija mana izvēle; vecāki mani tikai atbalstīja tajā visā.

Šķiet, tieši 16 gadu vecumā Tev sākās „pirmais lielais” hokejs, kad 2002./2003. g. sezonā ar Prizma komandu startējāt EEHL B čempionātā. Kāds bija šī čempionāta formāts un līmenis? Ko šī sezona deva Tev un Tavai attīstībai? Ar ko bija atšķirīga no citām?

Līmenis bija labs; viegli negāja, it īpaši ar komandām no Baltkrievijas. Noteikti šī sezona deva lielāku pieredzi un pārliecību par saviem spēkiem. Savādāks šajā sezonā bija tas, ka spēlējām ar komandām no Baltkrievijas, Ukrainas un Igaunijas.

Prizmas komandā bija nolasījusies kompānija, no kuras salīdzinoši padaudz puišu ir tikuši tālāk – stiprās līgās, nacionālajā izlasē. Andersons, Bārtulis, Guntis Džeriņš, Galviņš, Karsums, Raitums. Vai tagad seko savu cīņubiedru gaitām? Sanākat vasarā, lai uzspēlētu hokeju vai futbolu?

Jā ,protams, sekoju līdzi, vienmēr internetā ieeju un izlasu ziņas. Jā, biežāk sanāk ar Bārtuli un Karsumu satikties, pat kopā vasarā trenējamies pirms gaidāmās sezonas, bet tā ar visiem sanāk satikties. Rīga jau ir maza!

Pēc Prizmas Tev fiksēta dalība Rīga 2000 un arī LSPA (SK Rīga-20) komandā pie Znaroka. Kuram trenerim vai treneriem ir bijusi īpaša nozīme Tavas karjeras veidošanā līdz pieaugušo hokejam? Un kāpēc?

Jā, no sākuma bija Rīga-20 pie Znaroka, pēc tam nāca Rīga 2000. No katra trenera, kas man ir bijis, esmu kaut ko iemācījies, bet noteikti visspilgtāk atmiņā ir palicis laiks, ko spēlēju pie Oļega Znaroka.

Lielākā daļa jauno hokejistu tā arī U-18 un U-20 vecuma barjeru nepārvar. Labākajā gadījumā uzspēlē jauniešu un/vai junioru izlasēs un profesionālajā hokejā dažādu iemeslu dēļ neiekļaujas. Kā Tev izdevās pāreja no jauniešu/junioru hokeja uz pieaugušo? Kas bija galvenās grūtības? Bet kas varbūt atviegloja šo ceļu?

Kā man tas izdevās, es pat īsti neatceros!!! Sākumā pats grūtākais pārejā no junioru hokeja uz pieaugušo hokeju ir noteikti fiziskā ziņā un domāšanas ātrumā uz laukuma, jo tur viss notiek ātrāk un fiziskāk, ir grūtāk spēlēt.

Pēc ilgiem gadiem Rīgas komandās 2009. gadā devies uz Liepājas Metalurgs hokeja piramīdu. Kas bija par pamatu šai izvēlei? Tikai fakts, ka tobrīd beidza pastāvēt Rīga 2000 komanda un Baltkrievijas ekstralīgā palika tikai divas komandas no Latvijas? Un kāpēc tieši Liepāja nevis, piemēram, Dinamo Juniors vai leģionāra gaitas?

Par pamatu manai pāriešanai uz Liepājas Metalurgu bija Rīgas 2000 izjukšana. Bija iespēja braukt uz Liepāju; nemaz nedomādams un nemeklēdams citus variantus, devos uz Liepāju. Dinamo Juniorā spēlēja gados jaunāki spēlētāji; es tur nevarētu spēlēt pat gribot.

Kas Tavā karjerā un dzīvē mainījās ar pārcelšanos uz Liepāju? Kas kļuva būtiski savādāk? Ar ko Liepājas Metalurgs bija savādāks ar Rīga 2000 ierasto? Gan uz ledus, gan apkārt tam?

Manā dzīvē īpaši nekas baigi nemainījās, izņemot to, ka bija jādzīvo Liepājā nevis Rīgā. Liepājā sadzīves ziņā ne par ko nebija jādomā – barošana 3 reizes dienā, dzīvoju tā saucamajā bāzē un viss, ko vajadzēja, bija. Rīgā tomēr par tām lietām pašam bija jāparūpējas, bet toties – tu dzīvo mājās. Hokeja ziņā nekas nemainījās – spēlē un centies pēc iespējas labāk darīt savu darbu, tas arī viss.

Kā kopumā vērtē savus divus gadus Liepājā? Kas ir tie zīmīgākie iespaidi?

Kopumā ļoti apmierināts esmu ar šiem diviem Liepājā pavadītiem gadiem; organizācija laba, sadzīves apstākļi – arī. Noteikti zīmīgākais iespaids palika tas, ka pirmo reizi kļuvu par Latvijas čempionu; pirms tam man tas nebija izdevies.

Iepriekšējā sezona (2011./2012.) Tev fiksēta kā pirmā leģionāra gaitās. Kādēļ izvēlējies tieši Kazahstānu nevis, piemēram, Somijas vai Zviedrijas trešā/ceturtā stipruma līgas, kas arī ir populāras Latvijas hokejistu vidū?

Katru gadu vasaras treniņnometnes Kazahstānas klubs Beibaris aizvada Latvijā; man piedāvāja aizbraukt atrādīties. Mēs tur sākumā pat kādi 7 latvieši bijām; tā, nu, sanāca, ka mani paturēja un tur arī paliku, par citām līgām nebiju interesējies.

Vai nebija bail doties vairāku tūkstošu kilometru attālumā uz austrumiem? Kas Tevi uztrauca pirms došanās? Un kas vēlāk izrādījās, par kurām lietām nebija vērts uztraukties? Kuri priekšstati izrādījās patiesība?

Bail nebija, bet tāda neziņa iekšā bija; nezināju pat īsti, ko gaidīt. Vienīgais, ko man bija stāstījuši, tas bija par treneri, ka viņš ļoti emocionāls. Zināju, kad aizbraukšu, visu redzēšu un uzzināšu.

Kā Tavs pirmais klubs Kazahstānas čempionātā nosaukts Beibaris (Atirau), kurā pārbaudījās vairāki Latvijas hokejisti. Tomēr statistikas ailītēs – nulles. Kas īsti nesaklājās ar Beibaris un kāpēc nācās pārcelties uz Arlan (Kokšetau)?

Nulles tur ir tādēļ, ka regulārajā čempionātā nenospēlēju nevienu spēli. Pirms sezonas sākuma nospēlēju pāris spēles Kazahstānas kausā un turnīrā Gomeļā. Tas bija arī viss; nezinu, treneris neuzticējās, un vēl pie tam, bija liekie aizsargi, kurus nemaz neģērba uz spēlēm. Tā arī es tur, sanāk, tikai trenējos visus trīs mēnešus.

Tad pie mums bija atbraukusi komanda Arlan uz spēlēm; Beresņevs arī nesen bija pievienojies tai komandai. Pēc spēles mēs satikāmies, jautāja: kā iet, kāpēc nespēlēju, piedāvāja braukt uz Arlanu. Tā mēs ar Ozoliņu nākamajā dienā jau gājām runāt ar treneri, lai palaiž mūs projām. Sarunas ne pie kā laba nenoveda, un mēs aizbraucām uz Rīgu, trīs nedēļas trenējāmies Rīgā, kamēr aģents sarunāja, lai mūs palaiž projām. Bija arī jāšķiras no noteiktas naudas summas, lai viņi palaistu vaļā; beigu beigās viss nokārtojās.

(Piebilde: Leonīds Beresņevs – kopš 2011. gada rudens Arlan komandas galvenais treneris; uzbrucējs Artūrs Ozoliņš (dz. 1988.) – Renāra Demitera komandas biedrs, t.sk. Beibaris un vēlāk Arlan komandā.)

Ar ko atšķīrās Beibaris un Arlan klubu saimniecība, kad pārcēlies? Tikai ar Kazahstānas čempionu Beibaris un vidusmēra komandas Arlan spēku samēru? Kas vēl bija citādi?

Arlan kluba saimniecība un vadība, man liekas, vairāk pārdzīvo par komandu, vienmēr prasa, kas pietrūkst vai kaut ko nevajag; tāda cilvēciskāka attieksme, teiksim tā. Aizbraucot uz Arlan, pārsteidza spēļu apmeklētība un fani, kas šeit ir tiešām vienreizēji. Atirau maz skatītāju nāca uz spēlēm.

Un ar ko atšķīrās Kaspijas jūras piekrastē esošā Atirau (Atirava) no dažus simtus kilometru attālās Kazahstānas ziemeļu reģiona Kokšetau (Kokšetava)? Kā mainījās Tava sadzīve?

Atirau vairāk dzīvoja Kazahstānas izcelsmes cilvēku, viņu tur bija daudz; šeit (Kokšetau) mazāk kazahu izcelsmes cilvēku. Atirau ir bišku lielāka pilsēta, bet tā ne ar ko īpašu vairāk neatšķiras. Sadzīvē viss palika tāpat, kā bija.

Tagad Kazahstānas Augstākās līgas līdervienība ir Tevis pārstāvētā Arlan komanda, bet, piemēram, Beibaris dzīvojas ap 7. vietu (no 10 komandām). Kas šosezon mainījies Kazahstānas čempionāta spēku samēros? Arlan kļuvuši ambiciozāki?

Ja runā par šo gadu un iepriekšējo, tad noteikti var teikt: šogad čempionāts ir daudz interesantāks, un līmenis arī ir cēlies. Ļoti līdzvērtīgas spēles šogad; prognozēt kādu spēli ir ļoti grūti. Ne mazāk svarīgs fakts ir tāds, ka daudzās komandās ir sabraukuši leģionāri; šogad viņu ir daudz vairāk nekā pagājušo gadu. Noteikti Arlan ir kļuvuši ambiciozāki; šogad mērķis ir medaļas, par to liecina arī leģionāru piesaistīšana. Pagājušo gadu leģionāri bijām tikai mēs no Latvijas, šogad – ir vēl divi kanādieši, divi angļi, kā arī trīs slovāki.

Jau pērnsezon Tev Arlan sastāvā nevajadzēja būt garlaicīgi – komandā, neskaitot Tevi, bija vēl 6 hokejisti no Latvijas, turklāt daļa ar kopīgu Liepājas pagātni – Valērijs Fiļimonovs, Edmunds Kniksts, Vladimirs Mamonovs, Artūrs Ozoliņš, Sergejs Tjoluškins, Dmitrijs Žabotinskis. Vai tik plaša „aizmugure” atviegloja cīņu laukumā un sadzīvi ārpus tā? Vai tieši pretēji – vienas un tās pašas sejas bija „piegriezušās” un visiem bija jāatbild par katra Latvijas pārstāvja „apgrēcībām” laukumā?

Jā, ar visiem minētajiem cilvēkiem biju kopā spēlējis Liepājas Metalurgā, izņemot Artūru Ozoliņu. Noteikti man tas ir tikai pluss, ja kāds latvietis ir ar tevi kopā komandā. Sadzīvē noteikti ir interesantāk, sadzīvojām visi labi, nebija nekādu problēmu; protams, citreiz jau gribas atslēgties no visiem un pabūt vienam, bet tas jau tikai normāli. Nē, par „apgrēcībām” laukumā jāatbild bija katram par sevi!

Šosezon Arlan ierindā joprojām ir parādījušies padaudz Latvijas pārstāvju – Tu, Artūrs Ozoliņš, Andrejs Smirnovs, Maksims Širokovs, arī galvenais treneris Leonīds Beresņevs – no Latvijas. Kā kopumā Kazahstānā un konkrēti Arlan klubā attiecas pret leģionāriem no Latvijas? Kā uztver skatītāji, līdzjutēji?

Klubā attiecas tāpat, kā pret visiem. Nekādu atšķirību nav; tāpat arī līdzjutēji atbalsta visus bez izņēmumiem.

No pērnās sezonas „Latvijas spēlētāju komplekta” Arlan sastāvā palikāt tikai divatā – Tu un Ozoliņš. Kāpēc nolēmi turpināt darbu Arlan vienībā? Kas Tevi tur piesaista?

Nolēmu palikt, jo mani šeit viss apmierināja – gan klubs, gan čempionāta līmenis.

(Piebilde: Arlan komandā no iepriekšējās sezonas palika arī galvenais treneris Leonīds Beresņevs.)

Daži zinātāji teic, ka Kazahstānas hokejā nauda ir. Lai nesauktu konkrētus ciparus, tad, ja Tev jāsalīdzina Latvijas klubu finansiālās varēšanas Baltkrievijas ekstralīgā „labajos laikos” un Kazahstānas klubu rocību, kā ir?

Jā, finansiālā ziņā šeit (Kazahstānā) noteikti naudas ir vairāk.

Kā ir ar līdzjutējiem un Kazahstānas Augstākās līgas spēļu apmeklētību? Kāda ir interese? Vai Kokšetau pilsētā, kur esot ap 130 – 140 tūkstoši iedzīvotāji, cilvēki uz ielām Tevi atpazīst?

Ir kādas četras komandas, kur skatītāju apmeklētība ir ļoti laba, pārējās komandās – mazāk skatītāju nāk, bet kopumā apmeklētība ir laba. Pie mums Kokšetavā ir halle uz 1500 skatītājiem; vienmēr uz spēlēm viss ir pilns, un atbalsts ir vienreizējs. Visi, kas šeit ir paspēlējuši, saka, ka pie mums līdzjutēji ir vienreizēji.

Jā, ir, kad atpazīst; citreiz tu cilvēku nezini, bet viņš nāk tev klāt un paspiež roku, patīkami. Mazie hokejisti vienmēr rindā stāv, ar visiem grib sasveicināties. Tā vien liekas, ka pilsētā visi dzīvo ar hokeju.

Ja Tev jāraksturo Kazahstānas čempionāta līmenis, tad kāds tas ir? Plašais leģionāru loks ienes dažādību?

Līmenis ir labs un interesants, jo visas spēles ir grūtas un aizraujošas, vāju komandu nav. Jā, noteikti leģionāru spēlētāji ienes dažādību čempionātā.

Ja Tev būtu jādod padoms savam labam draugam pirms viņam doties spēlēt hokeju Kazahstānā, ko Tu ieteiktu īpaši ņemt vērā, kam pievērst uzmanību, ar ko rēķināties?

Rēķināties vajadzētu noteikti ar garajiem pārbraucieniem, kas šeit ir. Kā jau visur spēlējot, jācenšas un jārāda savs labākais sniegums, jo sezonas laikā šeit komandās bieži mainās sastāvi, spēlētāji.

Lai veicas!

Izziņām:

• Renāra Demitera individuālās statistikas vietnes – arlanclub.kz, eliteprospects.com, eurohockey.com, pointstreak.com, statistika.lhf.lv, eurohockey.net
• Arlan kluba mājaslapa – arlanclub.kz
• Kazahstānas Hokeja (ar ripu) federācijas mājaslapa – icehockey.kz
• Arlan komandas spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonā (periodiski papildināta; federācijas lapā reti papildināta, pēdējie papildinājumi 2012-11-05) –
  arlanclub.kz, icehockey.kz

[Pirmie četri foto no Renāra Demitera personīgā arhīva. Piektais foto fiksēts Liepājas Metalurgs-2 spēlē pret Ozolnieki / Monarch 2011. gada 12. februārī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Sestais foto fiksēts Liepājas Metalurgs spēlē pret Kijevas Sokil 2010. gada 27. decembrī; foto autors: Aigars Prūsis. Septītais – noslēdzošais – foto no arlanclub.kz lapas.]

Kristaps Stiģis. Latviešu vārtsarga karjeras līkloči

Sava laika Latvijas U-18 un Latvijas U-20 izlašu „pirmais numurs” – vārtsargs Kristaps Stiģis šogad nolēma izmēģināt spēkus Norvēģijā. Bet pirms tam sportista gaitas meta dažādus līkločus. Par Kristapa Stiģa gaitām – Znaroka sadusmošanu, CV sūtīšanu Sējējam, ASV „neiekarošanu”, Kazahstānas naudu, vārtsarga attīstībai nepieciešamo spēles laiku.

TUVPLĀNĀ: Kristaps Stiģis

• Dzimis 1987. gada 1. maijā
• Ampluā: vārtsargs
• „Figūra”: 186 cm; 82 kg
• 2012./2013. g. sezonā IL Kråkene sastāvā Norvēģijas treša stipruma līgā – 2. divisjon
• Iepriekšējās sezonas: Beibaris (Atirau) Kazahstānas Augstākajā līgā; Zemgale/JLSS; SMScredit.lv; Ozolnieki/Monarch; ASK Ogre; Liepājas Metalurgs; SK LSPA/Rīga (SK Rīga-20); Prizma
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2005./2006. g. U-20 pasaules čempionātā (PČ) elitē un 2004./2005., 2006./2007. g. sezonās U-20 PČ 1. divīzijā
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2004. un 2005. gada U-18 PČ 1. divīzijā
• Pirmais treneris: Jānis Kupčs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Kā sākās Tavs ceļš uz hokeju? Kāds no ģimenes locekļiem aizveda, pats rāvies, citi iemesli? Kāpēc, piemēram, ne basketbols vai futbols?

Kristaps Stiģis: Hokejā sāku trenēties 5 gadu vecumā. Kāpēc – sportot un tieši hokejs?! Laikam tāpēc, ka bērnībā biju super-enerģisks, vecāki netika galā. Sākuma veda mani uz futbolu Daugavas stadionā, bet tur bija krieviski runājošs treneris un tajā laika es neko nesapratu krieviski; izdomājām ieiet turpat blakus Daugavas ledus hallē, un, hops, – Jānis Kupčs uzņem mana gada spēlētājus, un mēs izlēmām pamēģināt. Tā arī sakās šis pasākums.

Cik ātri saprati, ka Tava vieta ir vārtos? Piemēram, daži vārtsargi jau bērnībā nonākuši šajā postenī dēļ vājās slidotprasmes. Kas bija Tavā gadījumā?

Īstenība pat neatceros, cik gados sāku stāvēt vārtos, varbūt astoņu, apmēram ap to laiku. Nē, slidot mācēju, bet visu laiku līdu vārtos ar laukuma spēlētāja formu, jo mums nebija vārtsarga. Treneris teica, vai nevēlos stāties „kastē” un pamēģināt, un, protams, ka piekritu, jo viss jaunais ir interesants.

Citi puikas no rītiem ilgāk pagulēja, vakaros aizgāja patusēt, bet Tu ar ekipējuma somu uz halli, no halles. Kā atradi motivāciju nemest visu pie malas un baudīt dzīvi ar pilnu krūti?

Domāju, tur liels nopelns maniem vecākiem. Un otrs, tajā vecumā (14 un vairāk), kad galvā ballītes, treneris Kupčs dēļ manas neapmierinošās uzvedības Austrijas turnīrā aizliedza trenēties kopā ar komandu no janvāra līdz sezonas beigām, kaut arī biju pirmais vārtsargs. Piezvanīju Jurim Repam un pajautāju, vai nevar patrenēties ar viņiem, un viņš piedāvāja, lai nāku uz Prizmu 86. Pie gadu vecākiem motivācija bija tik liela, ka pilnīgi par neko citu negribējās domāt. Spēlēju kopā ar visiem grandiem – Mārtiņu Karsumu, Oskaru Bārtuli, Gunti Galviņu, Jāni Andersonu, Renāru Demiteru utt.

Jau salīdzinoši agri, 16 gadu vecumā, sāki regulāri spēlēt pieaugušo līmenī Latvijas čempionātā. Stāsta, ka vārtsargiem agra ieiešana pieaugušo hokejā esot vieglāka nekā laukuma spēlētājiem, kuri vēl fiziski nav pieauguši. Kā tad ir īstenībā? Cik viegli ir 16-17 gadu vecumā spēlēt pie lielajiem?

Es tā nedomāju, nav nemaz tik viegli; sākumā ļoti jutu, ka fiziski neesmu tik ātrs. Es domāju, ka labāk vārtsargam „iet” nesteidzoties ar savu vecum grupu; galvenais vārtsargam ir liela spēļu pieredze, bet pie večiem noteikti nebūs tāds spēles laiks kā pie savējiem.

Četru sezonu gaitā – līdz pat 2006./2007. – esi uzspēlējis piecos U pasaules čempionātos: divos U-18; trijos U-20 (viens bez spēlēm). Kurš no pasaules čempionātiem ir visvairāk palicis atmiņā? Ar ko un kāpēc?

Laikam jau pēdējais U-20 čempionāts (2006./2007. g. sezonā), kas notika Dānijā; palikām 2. vietā. Tajā čempī bijām labākie, vienkārši dāņiem paveicās. Bet īstenībā visi čempionāti ir bijuši īpaši, tie ir kā svētki. Vēl U-18 pasaules čempionātā Polijā palikām arī otrie; tas bija līdz tam brīdim augstākais sasniegums Latvijai!

Savā pēdējā U-20 sezonā (2006./2007.) uzspēlēji savā agrākajā SK LSPA/Rīga (SK Rīga-20) komandā un arī dažas spēles Liepājas Metalurgā (LM). Bet jau nākamajā sezonā spēlēji tikai Liepājā. Kas „vēju pilsētā” kļuva savādāk nekā Rīgā? Kā vērtē savu 1+ sezonas posmu Liepājā? Tā bija pareizā izvēle? Kāpēc jā/nē?

Pēc U-20 pasaules čempionāta vajadzēja kaut ko pamainīt. LM piedāvāju diezgan labu atalgojumu, un izlēmu braukt uz Liepāju. Znaroks bija nikns, jo biju pirmais vārtsargs LSPA. Tajā gadā mēs ar LSPA trijās spēlēs no četrām vinnējām Liepāju. Bet, kā jau teicu, vajadzēja kaut ko jaunu, kā arī atalgojums nospēlēja kaut kādu lomu. Liepājā cerēju uz lielāku spēles laiku, galvenais treneris solīja un solīja, bet nekā. Vārtsargam, ja grib augt, galvenais ir spēles laiks.

(Piebilde: Tolaik Oļegs Znaroks bija SK LSPA/Rīga (SK Rīga-20) vienības galvenais treneris.)

Jau iepriekš biji ticis pie atzinības U vecumā – U-18 pasaules čempionāta 1. divīzijas labākais vārtsargs pēc atvairīto metienu procenta (92,2%), Latvijas U-20 līgas labākais vārtsargs. Bet 2007./2008. gadā kļuvi arī par Latvijas „pieaugušo” čempionu. Ko Tev nozīmē šie tituli, atzinības? Vai arī nepievērs tiem nekādu uzmanību?

Visi ir svarīgi un ir patīkami, ja esi novērtēts vai arī esi labākais U-18 pasaules čempionātā pēc atvairītā procenta. Tas ceļ pašapziņu. Tie mazie ierakstiņi spēlē ļoti lielu lomu tavā statistikā, varbūt ne Latvijā, bet – ja gribi spēlēt kaut kur citur.

Statistikas uzskaites internetā Tev 2008. gadā pieraksta dalību inline hokeja aktivitātēs. Tagad Latvijā ir pat divas konkurējošas inline hokeja jumta organizācijas ar saviem turnīriem. Cik nopietna ir/bija šī aizraušanās? Varbūt ir doma vasarās pieslēgties „sausajam” ledus hokejam nopietnāk? Kāpēc jā/nē?

Tie bija vispār inline hokeja pirmsākumi Latvijā; turnīri notika auto stāvvietā Purvciemā. Tas bija prieka pēc; labs draugs piedāvāja, un es piekritu. Šogad – tiešām nē, bet nākamgad varbūt arī pamēģināšu.

Pēc tam uz vienu sezonu ietrāpīji Ogrē. Tā sezona (2008./2009.) Latvijai bija „liela” – četri klubi Baltkrievijas ekstralīgā, viena superkomanda Dinamo iestartējās KHL-ā. Tev ASK Ogre sastāvā sanāca uzspēlēt kā Baltkrievijas, tā Latvijas čempionātos. Kā vērtē šo sezonu kopumā? Ar ko Tev Ogres laiks palika atmiņā visvairāk?

Tajā gadā biju izlēmis doties uz Ameriku, parakstīju līgumu ECHL komandu, bet septembrī viņi paziņoja, ka tomēr nesanāks, jo parakstīja līgumu ar citu vārtsargu, kuram bija 4 spēļu pieredze NHL; tas bija vienīgais japānis NHL – Yutaka Fukufuji. Līdz novembrim gaidīju citus variantus no ASV, bet bija jau par vēlu. Decembra sākumā sāku trenēties ar Ogri. Tad nelielu sadzīves traumu janvāra sākumā dabūja Mārtiņš (Raitums), un sāku spēlēt. Pirmo spēli ar Gomel vinnējām 3:1, un maisam gals bija vaļā; visas 11 spēles nospēlēju pēc kārtas. Sāku arī Latvijas čempionāta play off, bet pirmajā spēlē guvu nelielu traumu un izlaidu visas spēles līdz finālam; pēc 0:2 sērijā Leonīds Beresņevs pienāca un teica: „Rīt stāvēsi Tu, jo mūsu slepenais ierocis vēl nav izšauts”. Biju šokā, jo nedaudz vēl sāpēja kāja; protams, ka neko neteicu un stājos vārtos! 4:2 vinnējām, nākamajā spēlē 2:1 uzvarējām; sērijā bija 2:2, likās – nu tik būs, bet tomēr sērijā zaudējām ar 2:4.

(Piebilde: 2008./2009. g. sezonā Leonīds Beresņevs bija ASK Ogre galvenais treneris.)

Jautājums: ASK Ogre sastāvā zināmā mērā nācās būt aiz Mārtiņa Raituma muguras. Baltkrievijas ekstralīgā Raitumam – 36 spēles, Tev – 11, Aleksejam Terentjevam no Igaunijas – 14. Tev gan lielāks spēles laiks par Terentjevu. Ir dažādi spriedumi par vārtsargu attiecībām komandā. Kā bija Tavā gadījumā Ogrē? Bijāt nīgri konkurenti?

Ar Mārtiņu bija ļoti labas attiecības, bet ar Terentjevu ļoti maz kontaktējos. Attiecībām starp vārtsargiem jābūt labām, jo mēs – vārtsargi – esam cita publika, mums jāturas kopā. Nu, protams, ka uz ledus, treniņos katrs par sevi, bet arī tad mēs aprunājam, ko un kāpēc vajadzēja darīt savādāk.

Kā attiecības ar kolēģiem „vārtu rāmī” ir veidojušās pirms un pēc Ogres?

Man ar visiem vārtsargiem ir labas.

Tev nereti gadījies būt kā „pirmajam”, tā „otrajam numuram”. Kāda ir principiāla atšķirība starp abiem posteņiem psiholoģiskā ziņā? Runā, ka ne visi „otrie” var būt „pirmie”, un otrādi – ne visi spēj būt „otrie”. Kā ir īstenībā?

Kā teica Ervīns Muštukovs: „Vārtsarga profesija ir ļoti īpatnēja, vienu dienu esi pirmais, bet otru jau ceturtais”. Tā, ka katram ir iespējas. Katrs vārtsargs var būt pirmais; galvenais, lai viņš sev tic, un, ja tam plusā vēl treneris uzticas, tad ar to var tālu tikt. Vārtsargam viss ir galvā.

2009. gada pavasarī tika bieži cilāts Tavs vārds saistībā ar Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēm, kur atzinīgi pacīnījies. Pēc salīdzinoši sakarīgās sezonas ASK Ogre ierindā, Latvijas hokejā sākās „atkusnis”… Pabeidzās tādas komandas kā Rīga 2000, ASK Ogre; Baltkrievijas ekstralīgā palika 2 komandas no Latvijas, faktiski radot hokejistu pārprodukciju Latvijā. Daudzi sāka leģionāra gaitas. Latvijas hokejisti arvien vairāk sāka iepazīt jaunas līgas un pat salīdzinoši eksotiskas valstis. Vai nemēģināji „izspraukties” ārpus Latvijas? Kā sanāca un kāpēc jā/nē?

Aizsūtīju savu CV Normundam Sējējam uz Dinamo, domāju spēlēt Dinamo Juniors, sarunājam satikties, bet tajā diena viņš tomēr nevarēja, un es izlēmu tomēr mēģināt Ameriku. Otrais cēliens sapņu piepildīšanai ASV. Jūnijā parakstīju līgumu ar SPHL klubu Louisiana IceGators, arī Andrejs Lavrenovs parakstīja. Pirms došanās jau sākas problēmas ar vīzu; tajā gadā parādījās iespēja doties uz ASV bez vīzas, bet strādāt nevar, neviens nevar īsti paskaidrot, kas jādara. Piereģistrējamies uz tiem 3 mēnešiem un devāmies. Sākām treniņus Luiziānā, viss ok, līdz viņi sāka kārtot darba atļauju. Viņi nevar uztaisīt, jo uz robežas neparādījām dokumentu, vajagot atgriezties Latvijā un taisīt. Tā kā pēc pāris dienām viņiem sākās sezona, tam nebija laika; mēģināja uzzināt, vai nevaram izbraukt caur Meksiku un tad taisīt, bet arī tā nekā. Nu, sapnis palika nepiepildīts, atgriezos mājās. Un atkal lielā gaidīšana uz super-līgumu Eiropā; piedāvāja Rumāniju, Bulgāriju utt. Nu, uz tām zemēm tiešām negribējās braukt.

(Piebilde: SPHL = Southern Professional Hockey League. Profesionāla līga, kuras komandas bāzētas ASV dienvidaustrumu štatos.)

Nākamajā (2009./2010.) sezonā statistiķi Tev uzskaitījuši vien dažas spēles Ozolnieki/Monarch komandā Latvijas Virslīgā. Tas ir viss? Ko darīji visu to sezonu un kāpēc tā sanāca salīdzinoši tukša? Statistikas kļūda, traumas?

Oktobra beigās atgriezos no Amerikas. (SPHL sezona sākas oktobra beigās.) Kamēr gaidīju variantus jau bija pienācis decembris. Piezvanīju Ozolniekiem, un viņi ļoti laipni mani pieņēma. Paspēlēt vispār nevarēju, jo motivācijas vairs nebija.

2010./2011. g. sezona jau pilnāka turpat – Latvijas Virslīgā, bet SMScredit.lv komandas ierindā. Ar ko „kreditori” bija labāki par „vilkiem”? Kāpēc pamainīji komandu?

Bonusi bija labāki, draugu vairāk un, protams, ka arī tas, ka viņiem bija vairāk treniņu nekā Ozolniekiem.

Uzspēlēji arī Rīgas čempionātā (RAMH) Sāga komandā. Ja Tev jāsalīdzina RAMH ar Virslīgu, vai tas līmenis un azarts ir tik atšķirīgi?

Neko nemāku teikt, nospēlēju tikai pāris spēles pret vienu komandu.

Šajā (2011./2012.) sezonā Tev statistikas ailītēs parādās pirmais „importa” klubs – Beibaris (Atirau) Kazahstānā. Kādi bija pirmie iespaidi par Kazahstānu un tur spēlēto hokeju?

Labs līmenis Top komandām un ļoti labs – Beibaris. Visas komandas spēlē aizsardzības hokeju.

Aculiecinieki stāsta, ka Kazahstānas valsts un hokeja funkcionāri cenšas attīstīt Kazahstānas Augstāko līgu un hokeju Kazahstānā vispār. Bez KHL Kazahstānai ir tagad divi klubi VHL-ā, pērn bija divas komandas MHL-ā. Vai kazahstāniešu cenšanās augt bija pamanāma?

Nezinu, vai viņi grib ļoti attīstīt hokeju, bet zinu droši, ka nauda viņiem ir.

Tomēr Kazahstānas superklubos pašu kazahstāniešu ir maz. Baris ierindā padsmit leģionāru, bet pārējie Kazahstānas krievu izcelsmes hokejisti. Iespējams, vienīgais Baris kazahs – Talgats Žailauovs. Kā ir ar šīs valsts Augstāko līgu? Arī leģionāru jūra un liels vairums Krievijas hokejistu no pierobežas? Cik raibs tad ir Kazahstānas čempionāta komandu sastāvs un spēles manieres?

Vietējo spēlētāju, var teikt, vispār nav, tikai krievi ar Kazahstānas pasi. Tagad viņi (Kazahstānas klubi) sākuši parakstīt eiropiešus, jo var labi samaksāt.

Aizvadītajā (2011./2012.) sezonā Kazahstānas Augstākajā līgā no 10 klubiem piecos uzspēlēja Latvijas hokejisti. Turklāt palielā skaitā: Beibaris (Tavā) komandā – 7; Arlan – 6; Sariarka – 3; Kazcink-Torpedo otrajā komandā – 2; HK Astana – 1. Ar ko visvairāk Kazahstānas čempionāts mūsējiem ir pievilcīgs?

Viennozīmīgi ar labo atalgojumu, un, protams, arī līmenis ir ok, bet Eiropā neviens tādu līgu nezina. Es domāju, ir ļoti grūti pēc Kazahstānas aizbraukt uz Top līgām Eiropā. Viņi Kazahstānā pareizi dara, ka paraksta slovākus, čehus, kanādiešus utt. Vienīgi tā viņi var popularizēt savu līgu.

Kas Kazahstānas čempionātam varbūt pietrūkst? Ko prasītos attīstīt vairāk?

Viņiem ir ļoti liels bardaks ārpus ledus; nekas tur nebija sakārtots, visur panika.

Kāpēc sezonas laikā nācās pamest Kazahstānas Augstāko līgu? Līgums taču bija līdz sezonas beigām?

Treneris man neuzticējās, spēlēju tikai spēles beigas. Sezonas sākumā labi nospēlēju Baltkrievijā ar Lidu, treneris bija ļoti apmierināts. Tad atbraucu uz Latviju taisīt Kazahstānas vīzu, kādu nedēļu te nodzīvoju bez treniņiem, aizbraucu uz Astanu, kur turnīrs bija. Pēc trim dienām ielika vārtos – rezultāts 3:3, un bullīšos zaudējām; viena ripa bija uz manas sirdsapziņas, un dēļ tās arī visa neuzticība sākās.

Atgriezies Latvijā un ķēries pie darba Zemgale/JLSS komandā. Kāpēc gadījās tieši Jelgava? Un kāpēc play off-os vairs nepalīdzēji Zemgalei?

Viens no komandas sponsoriem ir ģimenes draugs, kas prasīja palīdzību; neatteicu. Sāku spēlēt, no sešām spēlēm piecas vinnēju, bija ok, un sāku lēnām atgūt formu, bet septītajā spēlē ielika Kristapu Krūzi, pret Lietuvas komandu. Trešajā periodā 50. minūtē izgāju es, neiesildījies un pirmajā izgājienā viens pret vienu neveiklie lietuviešu 100 kg uzgāzās man virsū, un krusteniskās saites pārrāvums bija garantēts. Turpināju spēlēt, bet jutu, ka celis krīt ārā no vietas un pieplūst ar asinīm, un, lūk, arī atbilde, kāpēc nepalīdzēju play off-os un 6 mēnešus pavadīju bez hokeja.

Aprīļa beigās Norvēģijas klubs IL Kråkene paziņoja, ka ir dabūjuši Tevi uz nākamo sezonu. Kā viņi tika Tev klāt un kāpēc nolēmi doties uz Norvēģiju, kas tomēr Latvijas hokejistu vidū ir mazāk populāra par to pašu Kazahstānu, Somiju, Zviedriju?

Gribēju pamēģināt mazāk skarto nišu. Pazinu galveno treneri, kurš jau februārī piedāvāja līgumu. Domāju pamēģināt, kāpēc gan nē. Plus komandai ir ļoti lielas ambīcijas un plāni uz nākotni – iekļūt Get Ligaen. Jauns izaicinājums un jauni mērķi.

(Piebilde: Get Ligaen – Norvēģijas stiprākā hokeja līga.)

Tevi nebiedē tas, ka IL Kråkene cīnās Norvēģijas 2. divīzijā? Stāsta, ka nereti otrajos un trešajos čempionātos tieši vārtsargi dabū atstrādāt visvairāk? Nav tādas aizdomas, ka esi „zem tanka” pameties? Vai arī mierina fakts, ka šajā līgā sezonas laikā spēļu nav daudz (piemēram, aizvadītajā sezonā – 18)?

Pēc 8 pārbaudes spēlēm nekas vairs nebiedē, un komanda cīnās. Labāk spēlēt, kad ir daudz metienu, nekad nav garlaicīgi.

Kā atpūties šovasar?

Šī vasara tika pavadīta, trenējoties un atgūstot formu pēc traumas. Ļoti daudz laika pavadīju zālē ar Alvja Stankēviča uzraudzību, viņš man ļoti palīdzēja – gan fiziski, gan morāli. Liels paldies viņam par to. Paldies arī ģimenei, tuvākiem draugiem un, protams, manai draudzenei Inesei par morālo atbalstu.

Lai veicas!

Izziņām:

• Kristapa Stiģa statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.com, pointstreak.com, statistika.lhf.lv (neprecīzi dzimšanas dati), r-hockey.ru
• Kristaps Stiģis vienojas par spēlēšanu IL Kråkene (2012-04-27) – kraakene.no
• Norvēģijas 2. divisjon 2011./2012. g. regulārās sezonas tabula – n3sport.no
• Vietne, kur atrodama Norvēģijas 2. divisjon 2012./2013. g. regulārās sezonas aktuālā tabula – n3sport.no
• Par Latvijas Virslīgas 2009. gada finālsēriju un Kristapa Stiģa sniegumu (2009-03-25) – diena.lv

[Pirmajos divos attēlos: Kristaps Stiģis norvēģu IL Kråkene krāsās; abi foto no hokejista personīgā arhīva (foto: Sofie Alexandra). Trešajā attēlā: Kristaps Stiģis Ozolnieki / Monarch ierindā; foto autors: Agris Krusts. Ceturtajā: Kristaps Stiģis SMScredit.lv rindās – spēlē pret Ozolnieki / Monarch 2010. gada 30. oktobrī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Piektajā attēlā: Kristaps Stiģis Sāga komandas vārtos, spēlējot RAMH čempionātā pret SK Rīga-18 komandu 2011. gada 19. janvārī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Sestajā (noslēdzošajā) attēlā: Kristaps Stiģis ASK Ogre sastāvā; foto no hokejista personīgā arhīva.]

vārtsargs Jānis Kalniņš paliek Liepājā. kāpēc?

TUVPLĀNĀ: Jānis Kalniņš

līdzšinējās Latvijas U-20 izlases vārtsargs un Latvijas Virslīgas labākais vārtsargs Jānis Kalniņš ir izvēlējies karjeru turpināt Liepājas Metalurgs saimniecībā, kopā ar Liepājas “pirmo” komandu “graizot” Baltkrievijas ekstralīgas ledus laukumus. karjera tiek veidota soli pa solim. ne pirmo sezonu Jānis Kalniņš “slido kopā” ar Liepājas galveno komandu, bet jaunā sezona “draud” būt pamatīgāka.

Jānis Kalniņš par nonākšanu Liepājas Metalurgs hokeja “piramīdā” un Liepājas kluba pievilcību, par savām gaitām Latvijas U-20 izlasē un šīs izlases labāko sniegumu pasaules čempionātā 1. divīzijā, par nepieciešamību nesanervozēties, par godalgu un balvu svarīgumu, jo tās ir jāizcīna.

izziņai: Jānis Kalniņš

• dzimis 1991. gada 13. decembrī
• ampluā: vārtsargs
• “figūra”: 178 cm; 84 kg
• 2010./2011. g. sezonā Liepājas Metalurgs-2 sastāvā Latvijas Virslīgā; sezonas labākais vārtsargs līgā
• iepriekšējās sezonas: Liepājas Metalurgs, Liepājas Metalurgs-2, Liepājas Metalurgs U20, Liepājas Metalurgs U18, Latvijas Bērzs / Aile
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2009./2010. g. sezonas PČ elitē un 2010./2011. g. sezonas PČ 1. divīzijā
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2009. gada PČ 1. divīzijā
• pirmais treneris: Gints Bisenieks

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jau vairākas sezonas esi uzticīgs Liepājas Metalurgs klubam – Liepājas komandās esi spēlējis dažādās Latvijas līgās, arī Baltkrievijas Atklātajā čempionātā (BAČ). kā dzimis limbažnieks nonāci līdz Liepājai? kas Tevi saista Liepājas Metalurgs saimniecībā?

Jānis Kalniņš: Liepājā nonācu 12 vai 13 gadu vecumā. Sanāca tā, ka pirms tam es Rīgas komandā Latvijas Bērzs / Aile aizvadīju labas sezonas un divus gadus pēc kārtas biju Latvijas labākais vārtsargs [savā vecuma grupā], un pēc tam Liepāja sāka izrādīt interesi par mani. Kad Rīgas komanda sāka sadalīties, es aizgāju uz Liepāju. Pirms sāku spēlēt Liepājā jau ar Metalurgu biju uz vairākiem turnīriem. Čaļi man jau bija zināmi un nebija tik grūti iejusties komandā. Patīk, ka Metalurgā ir sakārtota dzīvošana, treniņi, un skola arī bija pretimnākoša. Pilsēta nav pārāk liela, un līdz hallei ir 10 minūšu gājiens.

pēdējās sezonās Tava “pamat-darbavieta” ir Liepājas Metalurgs-2 komanda, bet iepriekš dažādu vecumu U komandas. jau diezgan laicīgi – 16-17 gadu vecumā sāki pieslēgties pieaugušo hokejam. citi vienaudži mēģina pirms pieaugušo hokeja vēl “aizķerties” U-18, U-20 līgās. kā norit Tava pārslēgšanās uz pieaugušo hokeju? kas ir tās lietas, uz kurām jāiespringst vairāk? uz kurām mazāk?

Sākās viss ar treniņiem. Pāris gadus atpakaļ gāju tikai uz dažiem treniņiem pie lielās komandas un tikai tad, kad kādam no [pamatsastāva] vārtsargiem bija trauma vai kāda slimība. Tā nopietni ar lielo komandu sāku trenēties aizpagājušo sezonu un pagājušo sezonu. Ar lielāku uzmanību un lielāku atdevi jāiet uz ledus treniņiem, jo tie ir paši galvenie treniņi. Ar lielo komandu ledus treniņi ir interesantāki, jo viss notiek ātrāk, un man uzreiz ir interesantāk darboties vārtos. Protams, eju arī uz trenažieru zāli, bet tur cenšos pārāk neiespringt ceļot svarus, bet gan lielāku uzmanību pievēršu staipīšanai un iesildīšanai pirms treniņiem. Pats galvenais, man liekās, ir “nesadegt” pirms spēlēm. Ir jāiziet ar vēsu galvu, un tad viss būs kārtībā. Nevajag sanervozēties.

kādas, Tavuprāt, ir Tavas priekšrocības, salīdzinot ar vienaudžiem, kas vēl aizvadītajā (2010./2011.) sezonā cīnījās pa junioru, jaunatnes līgām?

Mans lielākais pluss varētu būt tas, ka spēju saglabāt mierīgu, vēsu galvu un nesāku nervozēt, ja kaut kas nesanāk, kā gribētos. Cenšos būt mierīgs. Spēlēs cenšos izlikties uz visiem 100%.

2009./2010. g. sezonā ar 55:50 spēles laika debitēji Baltkrievijas ekstralīgā, bet šosezon BAČ-ā laukumā netiki? kādēļ? vai nebiji gatavs vismaz pāris spēles atsavināt “pirmā numura” troņa pretendentiem – Žabotinskim un Jučeram? kā pats vērtē savu 2010./2011. g. sezonu?

2009./2010. g. sezonā tā gan vairāk bija sakritība, ka tiku laukumā, bet vienmēr biju gatavs spēlēt. 2010./2011. g. sezonā Jučers ar Žabotinski spēlēja labi un spēlēja bez traumām, tādēļ man arī nebija iespēja tikt laukumā. Bet pats gribēju un biju gatavs spēlēt vismaz pāris spēles BAČ. Uzskatu, ka sezona man izdevās, jo ar Latvijas U-20 izlasi aizvadīju labas spēles gan pārbaudes turnīros, gan pasaules čempionātā 1. divīzijā. Metalurga vārtos Latvijas čempionātā [Virslīgā] spēlēju diezgan stabili, un esmu apmierināts ar pagājušo sezonu.

aizvadītajā (2010./2011.) sezonā Latvijas Hokeja federācija atzina Tevi par Latvijas Virslīgas labāko vārtsargu. Liepājas Metalurgs-2 vārtus sargāji 23 spēlēs ar vidēji 2,26 vārtu zaudējumiem spēlē (GAA). ko Tev nozīmē Latvijas Virslīgā gūtie panākumi un konkrēti – labākā vārtsarga tituls?

Mans personīgais mērķis bija nosargāt vārtus zem 2.00 GAA, bet tomēr nedaudz pietrūka. Bija prieks, ka mani novērtē tik labi, un visu sezonu centos iet uz to, lai iegūtu Latvija labākā vārtsarga balvu. Katra balva un godalga ir man ir svarīga, jo tā ir jāizcīna.

2009. gada U-18 pasaules čempionātā 1. divīzijā palīdzēji Latvijas U-18 izlasei izcīnīt vietu elitē, pēdējās 2 sezonās uzspēji kopā ar Latvijas U-20 izlasi gan zaudēt, gan atgūt vietu elitē U-20 pasaules čempionātos. ko Tev nozīmē Latvijas izlase? vieta, kur atrādīties nākotnes vārdā, vai kas vairāk?

Latvijas izlasē man vienmēr ir bijis prieks spēlēt. Dažreiz labāk vai sliktāk ir gājis. Spēles kopā ar izlasi dod lielu pieredzi, jo vienmēr spēlē pret pretinieku, kuru tā īsti nezini. Protams, izlase arī palīdz nākotnē sasniegt kaut ko vairāk, bet par to domāju tikai pēc spēlēm vai turnīra beigām.

2009./2010. g. sezonas U-20 pasaules čempionātā elitē, kuru Latvijai nācās toreiz pamest, biji U-20 izlases pamatvārtsargs ar 272:21 spēles laika un diezgan graujošu statistiku – 82,57% atvairītu metienu un GAA – 9.25. kā vērtē Latvijas U-20 izlases un arī savu sniegumu šajā čempionātā? vai tiešām Latvijas izlase objektīvi bija tik vāja, salīdzinot ar elites komandām?

Visa komanda nebijām īsti gatavi spēlēt tādā līmenī. Pats arī neparādīju savu labāko sniegumu. Domāju, ka visas neveiksmes sāka savākties no maziem nieciņiem – sākot ar attieksmi viesnīcā, treniņiem, treneru attieksmi un vēl visādiem sīkumiņiem. Bijām vājāki nekā visas hokeja lielvalstis, lai gan pret Šveici cīnījāmies ļoti līdzīgi, un viņi tajā čempionātā palika 4. vietā.

aizvadītās (2010./2011.) sezonas pirmajā pusē, gatavojoties U-20 pasaules čempionātam 1. divīzijā, pacīnījies virkni pārbaudes spēļu Latvijas U-20 izlasē – septembrī Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrā Rīgā, novembrī U20 Sino Cup turnīrā Dānijā. arī bez visām pārbaudes spēlēm zinātāji sprieda, ka pie galvenā trenera Leonīda Beresņeva esi “pirmais numurs”. kas Tavuprāt ir tās īpašības, sniegums, ko treneri Tavā darbā novērtē visaugstāk? kas, Tavuprāt, ir tie elementi, kuros Tev vairāk “jāpieliek”?

Domāju, ka visiem treneriem galvenais ir tas, lai vārtsargs ķer to, ko var noķert un dažreiz izvelk no tādām situācijām, kur jau šķiet, ka būs gols. Tad arī spēlētāji var spēlēt drošāk, jo uzticas vārtsargam un zina, ka viņš var arī izglābt, ja kaut kas nesanāk. Liela nozīme ir runāšanai uz laukuma. Vārtsargam spēles laikā “jānostāda” spēlētājus pa vietām. Jāpasaka, kur aizsargiem vairāk jāpievērš uzmanība; dažreiz jāpasaka, lai nesteidzās, bet nospēlē mierīgāk.

pēdējā notikušajā U-20 pasaules čempionātā 1. divīzijā Tu manāmi sakārtoji savu pasaules forumu statistiku – 4 spēlēs (240:00) 97,50% atvairītu metienu un GAA 0,50. protams, 1. divīzija no elites atšķiras, taču kas šīs sezonas sniegumā bija savādāk? kā kopumā vērtē izlases sniegumu pasaules čempionātā 2010. gada decembrī?

Kas bija savādāk, es pats nezinu, bet jutu, ka spēju spēlēt daudz stabilāk nekā iepriekšējās sezonas. U-20 1. divīzijas čempionātā komanda bija ļoti labi sagatavojusies. Uz katru spēli gājām ar pilnu atdevi, un varēja just to, ka visi čaļi grib uzvarēt un grib cīnīties par 100%. Visi parādījām savu labāko spēli līdz šim.

pēc statistikas cipariem biji labākais 1. divīzijas A grupas čempionāta vārtsargs, bet čempionāta Direktorāts nolēma Latvijas U-20 izlasei pārāk daudz balvu nedot un par labāko vārtsargu nosauca britu Benu Baunsu. vai tas Tev nelika vilties? kā pats vērtē savu sniegumu 2010. gada decembra čempionātā un visā savā 2010./2011. g. sezonā kopumā?

Nebiju vīlies, jo galvenais bija tas, ka uzvarēja Latvijas komanda. Mēs braucām cīnīties kā komanda par 1. vietu, nevis katrs par sevi. Uzskatu, ka tas bija mans labākais turnīrs līdz šim, jo aizvadīju visu turnīru ļoti stabili. Ļoti daudz palīdzēja Sergejs Naumovs. Sagatavoja vārtsargus lieliski. Pastrādājām uz mazām niansēm, kuras spēles laikā palīdzēja.

pēc tam, kad Dinamo sastāva komplektētāji šopavasar pēc aizvadītās sezonas paziņoja, ka Dinamo vārtos nākamsezon stāsies Holts un divi jaunie Latvijas vārtsargi, virkne ekspertu prognozēja, ka viens no jaunajiem varētu būt Tu. vēl pavasarī arī tika lauzti līgumi ar HK Rīga “otrajiem” vārtsargiem – Tomu Broku un Uldi Čalpu, radot vakances. vai esi saņēmis kādu uzaicinājumu no Dinamo un/vai HK Rīga puses?

Neesmu saņēmis uzaicinājumu no Dinamo vai HK Rīga puses.

kādi ir Tavi plāni attiecībā uz tuvākajām sezonām? varbūt esi iecerējis iemēģināt leģionāra gaitas, ja ne nākamsezon, tad vēlāk?

Nākošo sezonu spēlēšu Liepājas Metalurgs komandā. Spēlēšu BAČ-ā un krāšu pieredzi, spēlējot pret Baltkrievijas pieaugušo komandām. Uzskatu, ka tas ir nākošais solis manā karjerā, jo spēles nebūs vieglas. Un pēc tam sākšu skatīties, vai būs iespēja spēlēt ārzemēs, un centīšos tikt vēl augstāk.

lai veicas!

[pirmais foto fiksēts Liepājas Metalurgs-2 spēlē pret Zemgale / JLSS 2011. gada 15. janvārī; foto autors: Aigars Prūsis. otrais foto fiksēts Liepājas Metalurgs-2 spēlē pret Ozolnieki / Monarch 2010. gada 27. novembrī; foto autors: Aigars Prūsis. trešais foto – Latvijas U-20 izlases spēlē pret Lielbritānijas U-20 izlasi 2010. gada 13. decembrī; foto avots: lhf.lv. ceturtais – pēc Latvijas U-20 izlases spēles pret Itālijas U-20 izlasi 2010. gada 17. decembrī; foto avots: lhf.lv.]

lasāmvielai & izziņām:

• Jāņa Kalniņa statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.com, lhf.lv, pointstreak.com
• Latvijas U-20 izlases rezultāti un statistika U-20 PČ 1. divīzijas A grupā (2010. g. decembrī): tepat
• Latvijas U-20 izlases rezultāti un statistika U20 Sino Cup turnīrā (2010. g. novembrī): tepat
• Latvijas U-20 izlases statistika U-20 PČ elitē (2009. decembrī – 2010. g. janvārī) – iihf.com

Latvijas izlase cīņā pret stereotipiem

SECINĀJUMI, SECINĀJUMI un uz nākotni orientēts darbs ir viss, kas vajadzīgs pēc Latvijas izlases “nobuksēšanas” ar 2:3 PM (pret Dānijas izlasi) un 2:5 (pret Slovēnijas izlasi) savā svarīgākajā un savā līdz šim kritiskākajā spēlē šī gada pasaules čempionātā. nav nepieciešama vainīgo meklēšana, “slānīšana” un savu cerību nepiepildījuma “apdzēšanas” mēģinājumi. ir nepieciešami SECINĀJUMI un DARBS. tik un tā, vai vieta pasaules elitē tiks saglabāta vai netiks.

un vēl noderētu iesūnojušu stereotipu pārskatīšana. iespējams, kāds no tiem arī ir patiesība joprojām, taču pašreiz daļa no izlases vērtībām un dogmām balstās uz puspamatotu ticību, uz pieņēmumiem, izbijušām patiesībām… vai visam ir reāls segums?

stereotips nr. 1.: Latvijas izlase ir stabila elites Top 10 valstsvienība

šādu ticību ir barojis fakts, ka laiku pa laikam “labos gados” Latvijas izlase ir uzlēkusi līdz savā pirmajā elites sezonā atstātajai latiņai – 7. vietai. pēdējā reize pavisam nesen – pirms 2 gadiem. otrs faktors, kas regulāri uztur pašapziņu – Latvijas izlase mēdz “sakost” hokeja lielvalstu komandas. taču der atcerēties, ka “labi zobi” ir izauguši arī tām valstsvienībām, kuras vēl nesen esam uzskatījuši par lielā hokeja “autsaideriem” – Dānijai, Slovēnijai, Norvēģijai… tā pati Slovēnija šogad pasaules čempionāta A apakšgrupā uzskatāmi pabojāja nervus Krievijas, Slovākijas un Vācijas izlasēm. atšķirība ir tā, ka Slovēnijas valstsvienība mācēja ne tikai “skaisti zaudēt”, bet arī iecirst zobus Latvijas izlases sastingušajā “ķermenī”, izsūcot līdz 0:5. bet panākt 2:5 Latvijas izlasei jau bija minimālās pieklājības pienākums…

“pusnakts jautājums”: kura tad ir objektīva Latvijas izlases vieta principā un neņemot vērā šī konkrētā čempionāta sniegumu? un kāpēc? arguments, ka citās “trešās hokeja Eiropas” valstīs nemāk spēlēt hokeju, ir sirma, sirma pagātne. banāla frāze, bet fakts.

stereotips nr. 2.: Latvijas izlasi “kā parasti” trenē “nekam nederīgs” treneru korpuss

“jaunlaiku” Latvijas hokejā, iespējams, būtu grūti atrast trenerus ar labāku CV Latvijas izlases kontekstā un vispār. Oļegs Znaroks kā treneris ar izlasi strādā ne pirmo gadu, bet tajā spēlēja “kopš dzimšanas”. ir “gājis līdzi” Latvijas U izlasēm un savā maizes darbā ir labi novērtēts – 2010. gadā tika apbalvots kā labākais KHL treneris. Harijs Vītoliņš kā asistents ir gājis līdzi Znarokam “caur uguni un ūdeni” visur vai gandrīz visur. ir speciālisti, kas apgalvo, ka Vītoliņš “ir vismaz puse no Znaroka” kā trenera. savukārt, galvenā trenera otrais palīgs ir Leonīds Beresņevs, kurš kā galvenais treneris ir bijis Latvijas izlases līdzšinējos “atslēgas momentos” – izcīnot “ceļazīmi” uz eliti 1996. gada aprīlī Eindhovenā, startējot pirmajā pasaules čempionātā elitē 1997. gada pavasarī Somijā, dramatiskās kaujās izcīnot tiesības spēlēt olimpiādē – kvalifikācijas turnīrā 2005. gada februārī. treneru sastāvs – nenoliedzami Latvijas trenējošā sastāva aktuālākais zieds. ko gan vēl varētu vēlēties?

nenāk ne prātā noniecināt Latvijas izlases treneru kompetences līmeni. Oļegs Znaroks var patikt vai nepatikt, bet viņš ir cīnītājs, kapātājs, savu uzskatu un “vietas” patriots. nereti gan dominē Znaroks-spēlētājs pār Znaroku-treneri, jo viņš drīzāk ir komandas kapteinis, viens no izlases hokejistiem, tikai laukumā netiek. tādēļ kritiskās situācijās mēdz būt bezpalīdzīgs, jo pats laukumā nedodas un “kalnus gāzt” uz ledus nevar. te nu trenerim Znarokam ir kur augt, lai prastu risināt problēmas laukumā ar svešām nūjām un elkoņiem.

cits stāsts, ka treneru nomaiņas tiek sagaidītas kā “jaunas vēsmas”, pārmaiņas pat pārmaiņu pēc. iespējams, lai treneri augtu un attīstītos kopā ar izlasi, tiem nav jābūt pašiem labākajiem, atzītākajiem, redzamākajiem. acīmredzot, svaru kausos arvien lielāku svaru gūst treneru motivētība, vēlme sasniegt jaunus augstumus.

“pusnakts jautājums”: kura Latvijas treneru “kombinācija” labāk zina Latvijas labākos hokejistus, pārzina Latvijas hokeja drēbi un būtu garantēti labāka versija 2011. gada pasaules čempionātam? neņemot vērā argumentus par sejas apmatojuma vai citu subjektīvu elemetu patikšanu/nepatikšanu? der atcerēties, ka valtsvienības pastāvēšanas vēsturē nav neviena galvenā trenera, kuram “saskanētu” ar visiem izlases spēlētājiem vai kandidātiem.

stereotips Nr. 3.: Latvijas izlasē pietrūkst “centru”, vārtsargu utt.

ik sezonu kā no jauna “piedzimst” ģandrīz nebijusi probēma – Latvijas izlasei pēkšņi pietrūkst centra uzbrucēji. turpat netālu – roku rokā ar “centru” trūkumu dominē diezgan mitoloģisks apgalvojums, ka Latvijas izlasei ir tikai viens vārtsargs. mitoloģisks tāpēc, ka nav īsti iespējas to pārbaudīt, bet ir akla pārliecība. ir diezgan pārliecionoši iekultivēta “bedre” starp definētajiem vārtu “pirmajiem numuriem” un pārējiem. Latvijas izlases vārtos, protams, vairāk pelnīti nekā nepelnīti ir uzbūvēts tronis Artūram Irbem un pēc viņa karjeras beigām – Edgaram Masaļskim. visi pārējie tomēr “pa lielam” ir skatīti tikai kā vairāk vai mazāk labi ielāpi pirmo nevarēšanas gadījumos – arī Naumovs, Skudra u.c.

bet vai aiz “ikonu” mugurām esošie vārtsargi ir tā “pa riktīgam” gatavoti un sagatavoti, lai “pirmā numura” nespēlēšanas vai “neražas” gadījumā nebūtu nacionālā traģēdija? tā kā tas nav 1 – 2 sezonu darbs, tad tas parasti tiek atlikts – vai nu cerot, ka esošais “pirmais numurs” vismaz kā Berlīnes mūris izvilks dažas desmitgades, vai nu gaidot, ka pēkšņi kaut kur atradīsies kāds “jauns Irbe”.

“šaurās vietas” ir jākopj gadu desmitiem. kā vārtsargu, tā centra uzbrucēju hronisks trūkums ir tikai sekas. ja Latvijas valstsvienībai piecgadi un vairāk pietrūkst “centri”, tad tie ir “jāaudzē”. raža, protams, nebūs tik ātra kā šampinjoniem vai baklažāniem, bet “apstādīšanas” politikai jābūt mērķtiecīgai. bez “mēslojuma” (finansēm) neiztikt, bet nevajag daudz, ja pareizās vietās un īstajā laikā to lietu izveic.

šīs sezonas pārbaudes spēļu turnīros “jaunas asinis” tika iemēģinātas pat vairāk nekā dažās citās sezonās. Latvijas “otrā” izlase turnīrā Norvēģijā šī gada februārī arī pacīnījās labi. tomēr, acīmredzot, apasiņošanai jābūt regulārākai un intensīvākai. kāpēc? lai dziļa bedre starp izlasi un tās kandidātiem nebūtu ne teorētiski, ne praktiski. gan vārtsargi, gan centra uzbrucēji Latvijā ir – tikai ir jāstrādā ar viņiem, jāizkopj. jau laicīgi. nevis katru sezonu centra pozīcijā jāliek spēlētājus, kuri “var arī spēlēt centrā”.

“pusnakts jautājums”: cik sezonas Latvijas izlases pastāvēšanas laikā tiek fiksēta “jauna” problēma – centra uzbrucēju un/vai labu vārtsargu trūkums? cik sistemātisks ir bijis federācijas un izlases vadoņu darbs pie tā, lai izlasē “izstrādātu” līdzvērtīgu vārtsargu ierindu aiz “pirmā numura” muguras?

stereotips Nr. 4.: Latvijas izlases līdzjutēji ir labākie pasaulē

visu cieņu tiem Latvijas izlases līdzjutējiem, kas ar lielāku vai mazāku regularitāti brauc atbalstīt valstsvienību uz nozīmīgākajiem hokeja forumiem – olimpiādēm un čempionātiem. tomēr “vidēji hokeju paēdis” Latvijas izlases “līdzjutējs” brīžos, kad izlasei neklājas tik skaisti kā gribētos, apvainojas uz izlasi par savām pieviltajām cerībām, ātri “hameleonizējas” un no izlases norobežojas, “analizē” trenerus, spēlētājus, Kirovu Lipmanu, visu un visus… līdz brīdim, kad izlase ir atkal uz viļņa. jo uzvarētāji kā magnēts pievelk.

Latvijas izlases “vidējais līdzjutējs” daudz labprātāk pieņem, ka kāds konkrēts izlases kandidāts ir lauzis abas kājas, nevis bez redzamām sāpju konvulsijām sejā un/vai skeletā tieši atsaka izlasei.

šaubu nav, ne visi līdzjutēji ir tādi. protams, negāciju izvirdumi interneta komentāros uzskatāmāk atspoguļo to daļu, kas ir skaļāka, nevis lielāka. tomēr vecā tautas gudrība par darvas karoti un medus mucu ir spēkā joprojām.

“pusnakts jautājums”: cik liela ir Latvijas līdzjutēju proporcija starp tiem, kas jūt līdzi uzvarošai un/vai skaisti spēlējošai izlasei, un tiem, kas jūt līdzi izlasei neatkarīgi no rezultāta?

2011. g. pasaules čempionāta D grupas beigu tabula:

vieta	izlase	sp.	uzv.	uzv. OT/PM	zaud. OT/PM	zaud.	p.	v. st.	Latvija pret
1.	Čehija	3	3	0	0	0	9	12:3	2:4
2.	Somija	3	1	1	0	1	5	9:5	2:3 PM
3.	Dānija	3	0	1	0	2	2	4:13	2:3 PM
4.	Latvija	3	0	0	2	1	2	6:10	–

2011. g. pasaules čempionāta G grupas (Relegation Round = “nāvinieku grupa”) tabula (pēc komandu 1 spēles):

vieta	izlase	sp.	uzv.	uzv. OT/PM	zaud. OT/PM	zaud.	p.	v. st.	Latvija pret
1.	Baltkrievija	1	1	0	0	0	3	7:2
2.	Slovēnija	1	1	0	0	0	3	5:2	2:5
3.	Latvija	1	0	0	0	1	0	2:5	–
4.	Austrija	1	0	0	0	1	0	2:7

Latvijas izlases spēlētāju statistika 2011. g. pasaules čempionātā (pēc komandas 4 spēlēm; 2011. g. aprīlis – maijs):

spēlētājs	sp.	punkti	+/-**	SM		kop. sp. laiks
UZBRUCĒJI
Mārtiņš Cipulis	4	2+1	0	2		70:45
Miķelis Rēdlihs	4	0+3	-2	4		71:58
Roberts Bukarts	4	2+0	0	0		44:20
Gints Meija	4	0+2	-1	0		54:33
Aleksandrs Ņiživijs	4	0+2	-1	2		69:53
Herberts Vasiļjevs C	4	1+0	0	6		78:09
Lauris Dārziņš	3	1+0	-3	4		40:09
Armands Bērziņš	4	0+1	-1	4		47:28
Andris Džeriņš	4	0+1	-2	0		63:44
Juris Štāls	1	0+0	0	0		6:10
Kaspars Saulietis	4	0+0	0	2		29:57
Ģirts Ankipāns	4	0+0	0	2		46:40
Sergejs Pečura	4	0+0	-1	2		29:25
Ronalds Ķēniņš	3 (4)*	0+0	-2	0		13:32
AIZSARGI
Oskars Cibuļskis	4	0+1	+1	0		85:33
Arvīds Reķis	4	0+0	-2	8		83:35
Georgijs Pujacs	4	0+1	-2	29		81:11
Krišjānis Rēdlihs	4	1+0	-1	2		80:08
Kristaps Sotnieks	4	0+2	-1	4		74:09
Jēkabs Rēdlihs	4	1+1	-3	4		55:32
Artūrs Kulda	1	0+0	-1	0***		21:20
Jānis Andersons	1	0+1	+1	0		5:12
VĀRTSARGI	sp.	min.	GAA	%		SM
Mārtiņš Raitums	1 (4)*	18:33	0.00	100		0
Edgars Masaļskis	4	231:27	3.89	87,50		0
Māris Jučers	0	–	–	–		–
* iekavās pieteikumā fiksēto spēļu skaits. ** IIHF fiksētie lietderības koeficienti var nebūt precīzi. *** Artūram Kuldam soda minūšu nav, bet ir 3 spēļu diskvalifikācija.

izziņām:

• Latvijas izlases spēlētāju PČ statistika (pēc izlases 4 spēlēm) – iihf.com
• PČ statistikas lapa – iihf.com

[pirmais foto fiksēts Latvijas izlases pārbaudes spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 8. aprīlī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa foto fiksēts Maskavas OHK Dinamo pārbaudes spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 24. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

TUVPLĀNĀ: Ēriks Ševčenko

Ēriks Ševčenko ir “jaunā viļņa” aizsargs Latvijas hokejā – viens no Latvijas U-20 izlases aizsargiem, kuri šosezon ne tikai uzspēlējuši U-20 izlases turnīros, ieskaitot pasaules čempionātu 1. divīzijā, bet arī nokļuvuši Latvijas “lielās” izlases treneru redzeslokā. attiecīgi, viņš ir arī Latvijas nacionālās izlases treniņnometnes dalībnieks pirms pasaules čempionāta. nav stāsts par to, vai kāds no 1991. gadā dzimušajiem aizsargiem dosies līdzi izlasei uz čempionātu Slovākijā. runa ir par to, ka puiši ir pamanīti.

atbildēs uz jautājumiem Ēriks Ševčenko – par savu pārcelšanos no Liepājas uz Rīgu, par īstajiem treneriem savā “ceļā”, par pieaugušo hokeju, par HK Rīga sezonu un MHL līgu, par godu aizstāvēt Latvijas krāsas, par HK Rīga gatavošanos turnīram Spānijā.

izziņai: Ēriks Ševčenko

• dzimis 1991. gada 28. aprīlī
• ampluā: aizsargs
• “figūra”: 182 cm; 80 kg
• 2010./2011. g. sezona HK Rīga sastāvā
• iepriekšējās sezonas: Dinamo Juniors, SK LSPA/Rīga, SK Rīga-18, Liepājas Metalurgs U18
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks PČ elitē 2009./2010. g. sezonā un 1. divīzijā 2010./2011. g. sezonā
• Latvijas nacionālās izlases treniņnometnē 2011. g. aprīlī pirms PČ

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: savulaik, 2007. gadā, 16 gadu vecumā no Liepājas Metalurgs kluba sistēmas pārnāci uz Rīgu – SK Rīga-18 komandu. kāpēc notika šāda izvēle? ar ko Tev SK Rīga-18 šķita labāka, piemērotāka par Liepājas variantu?

Ēriks Ševčenko: Liepājas Metalurgā mums piedāvāja līgumu uz 4 gadiem! Es ar vecākiem izspriedu, ka tas ir par traku; sākām domāt, ko darīt. Tad izdomājām, ka labāk būs pāriet uz Rīgu pie [trenera] Vjačeslava Nazarova, kuram es esmu ļoti pateicīgs par visu; viņš daudz ko iemācīja un deva. Es uzreiz sapratu, ka tas būs labāks variants, jo viņš ir ļoti pieredzējis treneris un vēl pie tam labs spēlētājs!

jautājums: pēc tam spēlēji pa sezonai – SK Rīga-18, SK LSPA/Rīga vienībās. vai Rīgas komandās “saņēmi” to, ko biji gaidījis? nebija jānožēlo aiziešana no Liepājas?

Nē, es neko nenožēloju, tieši otrādāk – ļoti priecājos, ka varēju pavadīt 2 sezonas kopā ar Nazarova kungu! Kā spēlētājs viņš arī bija aizsargs; viņš daudz mūs mācīja, kā jāslido un daudz uzmanības pievērsa ripas apvaldīšanai!

jautājums: Dinamo Juniors sastāvā 2009./2010. g. sezonā 18 gados pilnībā pārgāji uz pieaugušo hokeju Baltkrievijas ekstralīgā un arī Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēs, lai arī jau iepriekš SK Rīga-18 un SK LSPA/Rīga komandās bija “pieskaršanās” Latvijas pieaugušo līgām. kā pats vērtē savu Dinamo Juniors sezonu? kas bija kļuvis savādāk, kas sagādāja vairāk grūtību, kas – mazāk?

Protams, sākumā bija grūti, kā nekā tu spēlē pret pieaugušiem vīriešiem; viņi bija ātrāki, spēcīgāki. Bet mēs, neskatoties uz viņiem, vienkārši trenējāmies divreiz vairāk, un tas viss atalgojās! Sezona, domāju, bija izdevusies; protams, bija plusi un savi mīnusi, bet bez tā jau nekā! Sajutu lielu un labu hokeju, sapratu, ko es uz doto brīdi no sevis izsaku. Lielajā hokejā palīdzēja ieiet Leonīds Beresņevs; viņš redzēja, ka esmu jauns un nepieredzējis aizsargs; tā kā hokeja pamati man jau bija iemācīti, viņš sāka mācīt spēlēt lielo hokeju, iemācīja ļoti daudz nianšu, kas aizsargam ir ļoti nepieciešamas. Gribētu arī viņam izteikt lielu paldies.

jautājums: 2010. gada martā Tavs vārds parādās MHL kvalifikācijas turnīra (2010. g. martā Podoļskā) statistikā SK Rīga komandas sastāvā. kādi bija komandas uzdevumi un vai tie tika sasniegti?

Dažus cilvēkus no Dinamo Juniors pasauca palīdzēt [SK Rīga komandai]. Protams, mērķis bija parādīt komandu no labākās puses; es domāju, mums tas izdevās.

jautājums: MHL kvalifikācijas turnīra statistikā ar 4 punktiem (1+3; 5 spēlēs) esi fiksēts kā rezultatīvākais komandas aizsargs. vai ar savu sniegumu turnīrā biji apmierināts? vai viss izdevās, kā biji iecerējis?

Ar savu sniegumu biju apmierināts. Domāju, viss izdevās, kā plānoju. Pret tām [MHL kvalifikācijas turnīrā spēlējušajām] komandām man bija daudz vieglāk spēlēt nekā pret BAČ [Baltkrievijas ekstralīgas] komandām.

jautājums: šajā (2010./2011.) sezonā iekļāvies HK Rīga vienībā MHL līgā. vai atgriešanās jauniešu-junioru līmenī nebija solis atpakaļ, kā to uzsver dažādi eksperti? kāpēc ir vai nav?

Par to ir grūti spriest un diskutēt. BAČ un MHL ir divas dažādas līgas, abām nekas nav kopīgs! BAČ vairāk spēlē pieaugušo hokeju, tur ripu un gaida vairākumu. Bet MHL toties visi skrien un lien uz vārtiem, neviens nespēlē aizsardzības hokeju, visi uzbrūk. Es ļoti priecājos, ka varēju spēlēt abās līgās. Es nevaru pateikt, kura stiprāka; katra ar saviem plusiem!

jautājums: kā pats vērtē HK Rīga sniegumu savā pirmajā MHL sezonā?

Startējām ļoti labi, bet drusku nepaveicās play off-os. Laikam nepietika mums iedvesmas, visu pulveri atstājām [regulārā] čempionāta spēlēs!

jautājums: kas komandai visvairāk pietrūka izslēgšanas spēlēs?

Kā jau minēju, laikam iedvesmas; es nedomāju, ka tā komanda [Mitiščinskije Atlanti] bija daudz meistarīgāka, vienkārši uz katru spēli jāatrod īstie vārdi! Nerealizējām visus tos momentus, kurus uztaisījām, toties pretinieks realizēja savus uztaisītos un mūsu dāvanas!

jautājums: kopumā aizvadīji HK Rīga sastāvā 54 (no 56) spēles regulārajā čempionātā un visas 3 – play off-ā. kā pats vērtē savu sniegumu šajā sezonā?

Es sapratu, ka daudz vēl ir jātrenējas; kad no tevis neko neprasa, var spēlēt jebkurš, bet kad tev kaut kas jārāda, tad rodas problēmas. Sezona bija gara un interesanta, daudz ko iemācījos un daudz ko sapratu, pie kā ir jāstrādā. Domāju, ka sezona izdevusies.

jautājums: jau iepriekšējā (2009./2010.) sezonā biji iesaukts Latvijas U-20 izlasē pasaules čempionātā, spēlēji Latvijas U-20 izlases sastāvā 2010. gada S.Žoltoka piemiņas turnīrā septembrī un U20 Sino Cup turnīrā novembrī. bet 2010. g. decembrī cīnījies Latvijas U-20 izlasē, kas izcīnīja vietu elitē. ko Tev nozīmē spēlēšana Latvijas krāsās?

Esmu ļoti pagodināts, ka varēju aizstāvēt Latvijas izlasi! Tas ir liels prieks spēlēt un vinnēt kopā ar izlasi. Tā arī ir liela pieredze, tās spēles jau nav kā [regulārajā] čempionātā! Spēlēt izlasē man patīk, ne tikai, ka es varu aizstāvēt Latvijas godu, bet arī parādīt sevi kā izlases spēlētāju!

jautājums: pēdējās sezonas laikā, kad Latvijas pieaugušo izlase piedalās vairākos pārbaudes spēļu turnīros, tā sastāvu papildina ar 1990. – 1991. gados dzimušajiem. kā Tu skaties uz savām iespējām tuvākajos gados sevi pieteikt Latvijas izlasei? vai tas ir viens no Taviem mērķiem?

Noteikti tas ir viens no maniem mērķiem. Pie tā ļoti daudz jāstrādā, ko es arī darīšu. Kādas ir manas iespējas, to es nezinu; daudz jāstrādā un tad redzēs!

[piebilde: Ēriks Ševčenko minēts starp tiem hokejistiem, kas 4. aprīlī pievienojās Latvijas izlases treniņnometnei pirms pasaules čempionāta.]

jautājums: sezonas gaitā – decembrī – tiki iekļauts MHL izlasē spēlēm Ziemeļamerikā. taču pēdējā brīdī, kā iemeslu minot dokumentu formalitātes, paliki ārpus Sarkanajām Zvaigznēm. kas īsti notika? kādēļ nevarēji doties līdzi MHL izlasei?

Latvijas pilsoņiem ar jauno pasi nav vajadzīga vīza uz ASV vai Kanādu. Bet man vēl bija vecā parauga pase – “zilā”; ar to pasi [vīzu] vajadzēja, bet mēs nezinājām un pēdējā brīdī nevarējām neko izdarīt, jo Krievijā nekas jau nestrādāja, viņiem bija sākušies svētki.

jautājums: MHL oficiālā mājaslapa ziņoja, ka HK Rīga piedalīsies miniturnīrā Spānijā, 7. un 10. aprīlī spēlējot pret Spānijas valstsvienību. vai nav jau iestājies tāds pēcsezonas atslābums? vai būsi gatavs spēlēt? un vai vispār dosies uz Spāniju?

Kad mēs uzzinājām, ka būs pārbaudes spēles Spānijā, tad uzreiz sākām cītīgi trenēties, un treneri tam ļoti nopietni piegāja; tā kā, es domāju, ka mēs būsim gatavi. Atslābums bija uznācis, bet uzreiz pārgāja, kad sākām nopietni gatavoties!

[piebilde: vēlāk precizēti HK Rīga un Spānijas izlases savstarpējo spēļu datumi. saskaņā ar mhl.khl.ru “atjaunoto” informāciju, spēles paredzētas 8. un 9. aprīlī.]

jautājums: kādi ir Tavi plāni uz nākamo sezonu? vai esi iecerējis turpināt savas gaitas Dinamo sistēmā – HK Rīga un/vai potenciālajā fārmklubā? vai, iespējams, ir kādas ieceres pamēģināt leģionāra gaitas?

Par nākamo sezonu vēl agri runāt, vēl nekas nav skaidrs, kas būs un kā būs!

lai veicas!

[pirmais foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Mitiščinskije Atlanti 2010. gada 27. septembrī; otrais – HK Rīga spēlē pret Junost 2011. gada 15. februārī; trešais – HK Rīga spēlē pret Almaz 2011. gada 25. februārī. pirmo 3 foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. ceturtais un piektais fotoattēli fiksēti Dinamo Juniors spēlē pret Ozolnieki Monarch komandu Latvijas Virslīgas play off ietvaros 2010. gada 26. martā; šo abu foto autors ir Agris Krusts: agriskrusts.lv. sestais foto fiksēts HK Rīga spēlē pret SKA-1946 2010. gada 6. septembrī; šī foto avots: dinamoriga.eu.]

lasāmvielai un izziņām:

• Ērika Ševčenko individuālie profili (kā parasti, daļēji un/vai nepilnīgi) – mhl.khl.ru, eurohockey.com, eliteprospects.com, r-hockey.ru, lhf.lv (1. vers.; 2. vers.), pointstreak.com,
• Dinamo Juniors spēlētāju statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2009./2010. g. sezonā – pointstreak.com, tepat
• Dinamo Juniors spēlētāju statistika Latvijas Virslīgas play off-ā 2010. gadā: tepat
• SK Rīga spēlētāju statistika MHL kvalifikācijas turnīrā (2010. g. martā): tepat
• Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika U20 Sino Cup turnīrā (2010. g. novembrī): tepat
• par HK Rīga došanos uz pārbaudes spēlēm Spānijā (2011. g. aprīlī) – mhl.khl.ru

Latvijas otrā izlase briest Norvēģijai & Dinamo brīvdienas

Dinamo brīvdienas, kas iegadījušās Eiropas čempionātu februāra “loga” ietvaros, ātri pienākušas noslēgumam. lai arī nākamā spēle ir paredzēta tikai 16. februārī pret Salavat Julajev, dinamieši “pūsties” beigšot jau svētdien (6. februārī), kad paredzēta treniņu atsākšanās. dažiem Dinamo vīriem arī brīvdienu programma bija uz ledus. runa ir par Sandi Ozoliņu un Lauri Dārziņu, kuri sestdien (5. februārī) uzspēlēja KHL All Stars svētkos. savukārt, vēl dažiem dinamiešiem gatavošanās KHL čempionāta atlikušajai daļai paredzēta savu valstu izlašu krāsās. Tomašs Surovijs ir “iesaukts” Slovākijas izlasē dalībai Slovakia Cup 2011 turnīrā, bet virkne citu Dinamo vīru – Latvijas izlasē spēlēšanai Euro Ice Hockey Challenge turnīrā Norvēģijā.

“Norvēģijas komplekts”

labā ziņa Latvijas hokeja sekotājiem ir tā, ka pēc ilgāka pārtraukuma “uz kājām” ir Latvijas otrā izlase. šis fakts no izlases veselīgas komplektēšanas viedokļa ir vairāk nekā apsveicams, jo ļauj izlases kontekstā izvērtēt plašāku kandidātu loku. nevis “kā parasti” gadījumos, kad izlasē iekļaujas Dinamo lielākā daļa, mazliet leģionāru un “vietu vairs nav”. bet Euro Ice Hockey Challenge turnīrā, kura norise paredzēta no 10. līdz 12. februārim Oslo “pievārtē” – Lērenskūgā (Lørenskog), viss būs savādāk! turnīra ietvaros Latvijas krāsās pret Itālijas, Norvēģijas un Ukrainas valstsvienībām uzspēlēs “paplašinātais sastāvs”.

šoreiz no Dinamo sistēmas, ieskaitot HK Rīga, Latvijas izlasē ir nosaukti 8 puiši. tie: kuri Dinamo sastāvā tiek biežāk rotēti un ne vienmēr ietilpst pamatsastāvā; kuri pēdējā laikā pastiprina fārmkluba un jauniešu komandas ierindu; kā arī divi HK Rīga aizsargi – Mārtiņš Jakovļevs un Mārtiņš Porejs, kuri Dinamo oficiālajās spēlēs nav ne reizi piedalījušies.

labā ziņa arī saskatāma Latvijas izlases “jaunībā”. Latvijas Hokeja federācijas nosauktajā sastāvā ir iekļauti pa 3 spēlētājiem, kas dzimuši 1991. gadā (tātad juniori), 1990. un 1989. gadā. 19 – 22 gadīgie hokejisti ir tie, kurus “lielajā izlasē” sanāk redzēt retāk nekā pieredzējušākos hokejistus.

sliktā ziņa ir tā, ka Latvijas pirmās izlases treneri Oļegs Znaroks un Harijas Vītoliņš šo izlases “komplektu” uz Norvēģiju “nevedīs” un attiecīgi nevarēs klātienē vērot puišu sniegumu. izlasi paredzēts “pavadīt” Leonīdam Beresņevam, kura viedoklī un vērojumos, cerams, ieklausīsies arī Znaroks & Vītoliņš. nenoliedzami vērtīgs apstāklis ir tāds, ka Beresņevs būšot Znaroka asistents 2011. gada pasaules čempionātā.

Latvijas izlases paredzētās spēles Euro Ice Hockey Challenge turnīrā Norvēģijā (2011. g. februāris):

• 10. februārī pret Ukrainas izlasi
• 11. februārī pret Itālijas izlasi
• 12. februārī pret Norvēģijas izlasi

LHF nosauktais Latvijas izlases sastāvs dalībai Euro Ice Hockey Challenge turnīrā 2011. g. februārī:

	spēlētāji	dz.g.	klubs 2010./2011.	līga
	UZBRUCĒJI
U	Lauris Bajaruns	1989.	Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
U	Armands Bērziņš	1983.	HPK	SM-liiga (Somijas 1.)
U	Roberts Bukarts	1990.	Dinamo (Rīga)	KHL
			HK Rīga	MHL
U	Andris Džeriņš	1988.	Dinamo (Rīga)	KHL
U	Ronalds Ķēniņš	1991.	GC Küsnacht Lions	NLB (Šveices 2.);
			GCK Lions U20	Elite Jr. A (Šveices Jun. 1.)
U	Gints Meija	1987.	Dinamo (Rīga)	KHL
			Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
U	Vitālijs Pavlovs	1989.	Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
U	Kaspars Saulietis	1987.	HPK	SM-liiga (Somijas 1.)
U	Gunārs Skvorcovs	1990.	Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
U	Jānis Straupe	1989.	Montpellier Vipers	Division 1 (Francijas 2.)
			HeKi	Mestis (Somijas 2.)
U	Juris Štāls	1982.	Dinamo (Rīga)	KHL
			Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
U	Toms Zeltiņš	1986.	Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
U	Elvis Želubovskis	1986.	LHC Les Lions [arī Lyon]	Division 2 (Francijas 3.)
	AIZSARGI
A	Jānis Andersons	1986.	Dinamo (Rīga)	KHL
			Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
A	Sergejs Durdins	1980.	HK Ozolnieki / Monarch	Latvijas Virslīga
			SK Rīga – 18	RAMH (Rīgas čempionāts)
A	Alberts Iliško	1990.	Nynäshamns IF	Division 1 (Zviedrijas 3.)
			Nynäshamns IF J20	J20 Elit (Zviedrijas U-20 2.)
A	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	HK Rīga	MHL
A	Māris Jass	1985.	Ņeftehimik	KHL
			HK 36 Skalica	Slovnaft Extraliga (Slovak. 1.)
A	Mārtiņš Porejs	1991.	HK Rīga	MHL
A	Georgijs Pujacs	1981.	Sibir	KHL
A	Maksims Širokovs	1982.	Karlskrona HK	Division 1 (Zviedrijas 3.)
	VĀRTSARGI
V	Edgars Lūsiņš	1984.	Dinamo (Rīga)	KHL
V	Ervīns Muštukovs	1984.	Sheffield Steelers	EIHL (Lielbr. 1.)

P.S. “neiekļautie”. kā dažādiem preses izdevumiem vēl pirms otrās izlases sastāva oficiālās “izsludināšanas” minēja Latvijas izlases ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks, tad braucienā uz Norvēģiju bija nodoms paņemt Robertu Jekimovu, Jāni Kalniņu, Sergeju Pečuru, Mārtiņu Raitumu, Krišjāni Rēdlihu, Agri Savielu, Alekseju Širokovu. taču dažādu iemeslu dēļ šie vīri sastāvā nav iekļauti.

izziņām & lasāmvielai:

• LHF nosauc sastāvu dalībai Euro Ice Hockey Challenge turnīrā – lhf.lv
• Euro Ice Hockey Challenge turnīru web lapa – eihc.eu
• Latvijas izlases ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks par izlases sastāvu turnīrā (pirms oficiālās izziņošanas) – la.lv, diena.lv
• Lauris Dārziņš KHL zvaigžņu spēlē gūst vārtus; spēles protokols – khl.ru
• dinamieši nosaukti KHL zvaigžņu spēles sastāvā – khl.ru (Sandis Ozoliņš; Lauris Dārziņš)

[Leonīda Beresņeva foto avots: lhf.lv.]

Latvijas U-20 izlases darba nedēļa Baltkrievijā

kā tāda normāla darba nedēļa Bobruiskā (Baltkrievijā) ir iesācies U-20 pasaules čempionāts 1. divīzijas A grupā, kurā “strādā” Latvijas U-20 izlase. sākums, kā nākas, pirmdienā, bet noslēgums svētdienā ar “desertu” – spēli starp diviem galvenajiem turnīra uzvarētāju “lauru” pretendentiem, kā prognozē turnīra rīkotāji un ne tikai, – Latvijas un Baltkrievijas U-20 izlasēm.

Latvijas U-20 izlase, kā bija paredzams, bez aizķeršanās “šķērsoja” pirmos divus pretiniekus – 13. decembrī ar 6:1 Lielbritānijas vienaudžus un 14. decembrī ar 9:0 Ukrainas U-20 izlasi. ja pirmajā spēlē galvenais treneris Leonīds Beresņevs nebija “līdz galam” apmierināts ar vārtu gūšanas momentu realizāciju, tad pēc spēles pret Ukrainas junioriem viss jau esot bijis labāk. aculiecinieki pat zina teikt, ka Ukrainas U-20 izlase otrdien izskatījusies stiprāka par britu U-20 komandu, kas “nāca pretī” pirmdien.

pa ceļam “uz” Baltkrievijas U-20 izlasi vēl “jāuzsparingo” pret Japānas un Itālijas U-20 izlasēm, kurām eksperti nesola favorītu godu un lielas likmes totalizatoros. tomēr Latvijas U-20 izlases puišiem der atcerēties, ka ripa apaļa, vārti kantaini un spēle sākas no 0:0 visām komandām.

pēc divām spēļu dienām visām A grupas izlasēm ir aizvadītas 2 spēles un ir izkristalizējušies līderi. pa 6 punktiem ir Baltkrievijas un Latvijas U-20 izlasēm, pa 3 punktiem – Itālijas un Lielbritānijas junioriem, bet pa “nullei” – Japānas un Ukrainas U-20 vienībām.

U-20 pasaules čempionāta 1. divīzija A grupa tabula (pēc 2010-12-14 spēlēm):

	komanda	sp.	vārtu st.	punkti
1.	Latvija	2	15-1	6
2.	Baltkrievija	2	11-3	6
3.	Itālija	2	6-2	3
4.	Lielbritānija	2	3-6	3
5.	Japāna	2	1-10	0
6.	Ukraina	2	2-16	0

turnīra labākie (pēc 2 spēlēm):

• rezultatīvākais spēlētājs – Juris Upītis (2+4 punkti)
• labākais vārtu guvējs – Mirko Presti (Itālijas U-20; 4 vārtu guvumi)
• labākie piespēlētāji – Juris Upītis un Romans Maļinovskijs (Baltkrievijas U-20; abiem – 4 piespēles)
• labākais iemetienos – Dāvis Straupe (76,47% uzvarētu iemetienu)
• labākais lietderības koeficients – Juris Upītis (+6)
• visvairāk noraidītie spēlētāji – Zemgus Girgensons, Kirills Gotovecs un Pavlo Tarans (Ukrainas U-20; visiem pa 6 min.)
• labākais vārtsargs – Jānis Kalniņš (97,06% atvairītu metienu; vidēji 0,50 “izlaistu” ripu spēlē)
• rezultatīvākais aizsargs – Ralfs Freibergs (1+2)

Latvijas U-20 izlases spēlētāju sniegums pasaules čempionāta 1. divīzijas A grupā 2010. gada decembrī (pēc 2 spēlēm):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	komanda 2010./2011.
	UZBRUCĒJI
	Juris Upītis	1991.	2	2+4	+6	HK Rīga
	Zemgus Girgensons	1994.	2	3+2	+5	Dubuque Fighting Saints (USHL)
	Elvijs Biezais	1991.	2	3+1	+3	HK Rīga
	Kristiāns Pelšs	1992.	2	2+1	+2	Edmonton Oil Kings (WHL)
	Ģirts Jansons	1991.	2	1+2	+2	Muik Hockey (II-divisioona = Som. 4.); Vaasan Sport U-20 (Jr. A SM-liiga = Som. 1. jun.)
	Bruno Zabis	1991.	2	0+3	+3	LM; LM-2*
	Ronalds Ķēniņš	1991.	2	0+2	+5	GC Küsnacht Lions (NLB = Šv. 2.); GCK Lions U20 (Elite Jr. A = Šv. Jun. 1.)
	Māris Bičevskis	1991.	2	0+2	+2	HK Rīga
	Māris Diļevka	1992.	2	0+1	+2	LM; LM-2*
	Egils Kalns	1991.	2	0+1	+2	LM; LM-2*
	Artūrs Mickēvičs	1991.	2	0+1	+2	HK Rīga; LM*
	Dāvis Straupe	1992.	2	0+1	+1	HK Rīga
	AIZSARGI
	Raimonds Tūbelis	1991.	2	1+0	+4	LM; LM-2*; HK Rīga
	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	2	0+1	+4	HK Rīga
	Artūrs Salija	1992.	2	1+1	+3	HK Rīga
	Edgars Dīķis	1991.	2	0+1	+3	HK Rīga
	Ēriks Ševčenko	1991.	2	0+1	+3	HK Rīga
	Mārtiņš Porejs	1991.	2	0+0	+3	HK Rīga
	Ralfs Freibergs	1991.	2	1+2	+2	Texas Tornado (NAHL)
	Kārlis Kalvītis	1991.	2	1+0	+2	HK Rīga

 

	VĀRTSARGI	dz.	spēles (kop. sp. laiks)	vid.sp.	atv. %	komanda 2010./2011.
	Jānis Kalniņš	1991.	2 (120:00)	0.50	97,06%	LM-2*
	Kristers Gudļevskis	1992.	0	–	–	HK Rīga
	* LM = Liepājas Metalurgs (Baltkrievijas ekstralīga); LM-2 = Liepājas Metalurgs-2 (Latvijas Virslīga).

Latvijas U-20 izlases kandidāti, kas U-20 izlasē pasaules čempionātā nepiedalās (bija nosaukti U-20 izlases kandidātu sarakstā augustā un/vai piedalījās S.Žoltoka piemiņas turnīrā septembrī un/vai bija izlases sastāvā U20 Sino Cup turnīrā novembrī un/vai tika nosaukti kandidātu sarakstā novembra beigās):

ampl.	spēlētājs	dz.g.	komanda 2010./2011.	komentāri
V	Jānis Auziņš	1991.	Zemgale/JLSS (Latvijas Virslīga)
V	Toms Broks	1991.	HK Rīga	atkopjas no traumas
A	Reinis Demiters	1991.	HK Rīga; LM-2*
A	Kristers Freibergs	1992.	LM; LM-2*
A	Rolands Gritāns	1991.	IFK Arboga (Zv. Division 1)
A	Ņikita Koļesņikovs	1992.	HK Rīga
A	Gļebs Rogoza	1991.	LM; LM-2*
A	Romāns Ševčenko	1991.	LM-2*
U	Edgars Āboliņš	1991.	LM; LM-2*
U	Artjoms Dašutins	1993.	Šerif (Tvera; MHL)
U	Vladislavs Dobreņkijs	1991.	HK Rīga	atkopjas no traumas
U	Maksims Firsovs	1991.	HS Rīga / LSPA (Latvijas Virslīga); Algoma Avalanche (GMHL)
U	Vitālijs Hvorostiņins	1992.	Val-d’Or Foreurs (QMJHL)
U	Edgars Kurmis	1993.	HK Rīga
U	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	LM-2*
U	Miks Lipsbergs	1991.	HK Rīga
U	Mikus Ozols	1991.	–	beidzis hokeja karjeru
U	Nils Semjonovs	1991.	Aberdeen Wings (NAHL); Springfield Jr. Blues (NAHL)
U	Raimonds Upenieks	1992.	HK Rīga
U	Rolands Vīgners	1991.	Reims Champaign Hockey (RCH; Fr. 1. div = 2.); RCH U-22 (U-22 elite)	atkopjas no traumas
	* LM = Liepājas Metalurgs (Baltkrievijas ekstralīga); LM-2 = Liepājas Metalurgs-2 (Latvijas Virslīga).

lasāmvielai & izziņām:

• U-20 pasaules čempionāta 1. divīzijā A grupā web lapa – iihf.com
• Latvijas U-20 izlases spēlētāju pieteikums pasaules čempionātam – iihf.com
• Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika pasaules čempionātā – iihf.com
• Leonīds Beresņevs nosauc Latvijas U-20 izlases sastāvu (2010-12-11) – lhf.lv
• Leonīds Beresņevs nosauc Latvijas U-20 izlases kandidātus (2010-11-30) – lhf.lv
• U-20 izlases treneris Aigars Cipruss par izlases sastāvu un noskaņojumu (2010-12-10) – sportacentrs.com
• Latvijas U-20 izlases spēlētāju sniegums U20 Sino Cup turnīrā: tepat
• Latvijas U-20 izlases kandidātu saraksts 2010. gada augustā: tepat

[foto fiksēts Latvijas U-20 izlases spēlē pret Lielbritānijas U-20 izlasi 2010. gada 13. decembrī; foto avots: lhf.lv.]

Latvijas U-20 izlase. versija “2010 novembris”

Latvijas U-20 izlases sastāvā turnīram U20 Sino Cup Dānijā ir iekļauts vairums “iesaukuma vecuma” – 1991. g. dzimušo – HK Rīga hokejistu, atskaitot vārtsargus Uldi Čalpu, Tomu Broku, uzbrucējus Vladislavu Dobreņkiju un Miku Lipsbergu, kuram vēl nesen bija lauzta roka un vēl nav īstā forma, bet treniņi jau ir atsākti. visi pārējie HK Rīga hokejisti ir – vai nu par vecu (dzimuši 1989. – 1990. g.), vai nu viņiem viss priekšā (dzimuši 1992. – 1993. g.). taču ir arī daži 1992. gadā dzimušie HK Rīga hokejisti, kas ir ietilpuši U-20 izlasē Dānijas turnīram – Kristers Gudļevskis, Dāvis Straupe un Raimonds Upenieks. kā arī Edgars Kurmis, kura dzimšanas gads ir 1993.-ais.

no 22 hokejistiem, kas fiksēti U-20 izlases sastāvā, 13 puiši pārstāv HK Rīga krāsas, bet pārējo “laukumu” aizpilda papildspēki no Liepājas Metalurgs komandām un daži leģionāri. ir skaidrs, ka HK Rīga veidota kā Latvijas U-20 izlases “bāzes komanda”. pagaidām gan nav 100% skaidrs, bet laiks rādīs, vai puiši spēlē HK Rīga sastāvā tāpēc, ka ir labākie, vai arī viņi ir “labākie” tāpēc, ka spēlē HK Rīga komandā.

pagaidām gan dažādu iemeslu dēļ – neiespējamība pievienoties sezonas gaitā, veselības problēmas – Latvijas U-20 izlases sastāvs nav “pilnīgs”. taču pārbaudes spēļu turnīrs tam ir paredzēts, lai notestētu arī tuvākās “rezerves”. jādomā, ka U-20 izlases galvenajam trenerim Leonīdam Beresņevam un viņa asistentam Aigaram Ciprusam ir visgrūtāk “izsijāt” tos puišus, kas ir tālāk no acīm – dažādu valstu junioru un “otrā plāna” pieaugušo komandās. virkne no viņiem tā arī paliks “aiz kadra” – neizvērtēti, jo tikt skaidrībā tikai “caur” statistikas pierakstiem nebūs iespējams.

Latvijas U-20 izlases sastāvs U20 Sino Cup (2010. g. novembris):

ampluā	spēlētājs	dz.g.	komanda 2010./2011.	līga
vārtsargi
V	Kristers Gudļevskis	1992.	HK Rīga	MHL
V	Jānis Kalniņš	1991.	Liepājas Metalurgs-2	Latvijas Virslīga
			Liepājas Metalurgs*	Baltkrievijas ekstralīga
aizsargi
A	Reinis Demiters	1991.	HK Rīga	MHL
			Liepājas Metalurgs-2	Latvijas Virslīga
A	Edgars Dīķis	1991.	HK Rīga	MHL
A	Kristers Freibergs	1992.	Liepājas Metalurgs-2	Latvijas Virslīga
			Liepājas Metalurgs	Baltkrievijas ekstralīga
A	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	HK Rīga	MHL
A	Kārlis Kalvītis	1991.	HK Rīga	MHL
A	Mārtiņš Porejs	1991.	HK Rīga	MHL
A	Ēriks Ševčenko	1991.	HK Rīga	MHL
A	Raimonds Tūbelis	1991.	Liepājas Metalurgs-2	Latvijas Virslīga
			HK Rīga	MHL
			Liepājas Metalurgs*	Baltkrievijas ekstralīga
uzbrucēji:
U	Māris Bičevskis	1991.	HK Rīga	MHL
U	Elvijs Biezais	1991.	HK Rīga	MHL
U	Māris Diļevka	1992.	Liepājas Metalurgs	Baltkrievijas ekstralīga
			Liepājas Metalurgs-2	Latvijas Virslīga
U	Maksims Firsovs	1991.	Algoma Avalanche	GMHL = The Greater Metro Junior A Hockey League
			HS Rīga / LSPA	Latvijas Virslīga
U	Ģirts Jansons	1991.	Muik Hockey	II-divisioona = Somijas 4. līga
U	Egils Kalns	1991.	Liepājas Metalurgs	Baltkrievijas ekstralīga
			Liepājas Metalurgs-2	Latvijas Virslīga
U	Edgars Kurmis	1993.	HK Rīga	MHL
U	Ronalds Ķēniņš	1991.	GC Küsnacht Lions	NLB = Šveices 2. līga
			GCK Lions U20	Elite Junioren A = Šveices junioru 1. līga
U	Artūrs Mickēvičs	1991.	HK Rīga	MHL
			Liepājas Metalurgs	Baltkrievijas ekstralīga
U	Dāvis Straupe	1992.	HK Rīga	MHL
U	Raimonds Upenieks	1992.	HK Rīga	MHL
U	Juris Upītis	1991.	HK Rīga	MHL
U	Rolands Vīgners	1991.	Les Phenix (Reims)	Francijas Division 1 = 2. stiprākā līga
			Reims U22	Francijas U22 Elite
* Jānim Kalniņam un Raimondam Tūbelim Baltkrievijas ekstralīgā vēl nav fiksēts spēles laiks.

Latvijas U-20 izlases kandidātu sarakstā (2010. g. augsuts) bija iekļauti, bet dažādu iemeslu dēļ U-20 izlases sastāvā Dānijā nav fiksēti: vārtsargs Toms Broks; aizsargi Ralfs Freibergs, Rolands Gritāns, Ņikita Koļesņikovs, Gļebs Rogoza, Artūrs Salija, Romāns Ševčenko; uzbrucēji Edgars Āboliņš, Artjoms Dašutins, Vladislavs Dobreņkijs, Vitālijs Hvorostiņins, Artūrs Kuzmenkovs, Miks Lipsbergs, Mikus Ozols, Kristiāns Pelšs, Nils Semjonovs, Bruno Zabis. ārpus augustā nosaukto kandidātu saraksta ir tikai viens spēlētājs, kurš turnīra laikā fiksēts Latvijas U-20 izlasē – Edgars Kurmis.

P.S. interesanti, ka LHF lapā vienā un tajā pašā rakstā Latvijas U-20 izlases dalībnieku vārdi tiek mainīti vairākkārt dienas laikā…

izziņām:

• LHF nosauc Latvijas U-20 izlases sastāvu dalībai U20 Sino Cup Dānijā – lhf.lv
• GMHL lapa (Maksima Firsova statistikā uz 2010-11-08 fiksētas 2010./2011. g. sezonā 16 spēles un 11+13 punkti Algoma Avalanche sastāvā) – gmhl.net
• Muik Hockey komandas statistika (Ģirts Jansons 3.-ais rezultatīvākais komandā) – muik-hockey.com
• Šveices līgu lapa – nationalleague.ch
• Francijas līgu lapa – hockeyfrance.com
• Latvijas U-20 izlases kandidātu saraksts (2010. g. augusts): tepat