Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Leo Komarovs’

Rīgas Dinamo un KHL leģionāri kā suga: izcelsme, populācija, īpatnības

Posted by petrovich27 uz 2013/08/10

DR_treninspele_Valmiera_2013-07-27_DR_facebook_N7_VERS_2Kad šovasar Dinamo „atdzimušais” ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs pie komandas „siles” pieveda ne tikai jau labi iepazīto slovāku uzbrucēju Marselu Hosu, bet arī uz pārbaudes laiku 3 čehus un vienu slovāku, panesās hokeja pazinēju un līdzjutēju vīpsnāšana. Sak, Sējējs māk šurp vilkt tikai čeho-slovākus. Kāda tad ir leģionāru valstiskā piederība Rīgas Dinamo un KHL kopumā?

Kas KHL-ā ir leģionārs? Krievijā

Pirmajās četrās sezonās (2008.-2012.) leģionāra statuss līgas pamatmasu veidojošajos Krievijas klubos bija diezgan demokrātisks un fleksibls. Par leģionāru (Иностранный игрок) juridiski tika uzskatīts spēlētājs, „ja viņš nav Krievijas Federācijas pilsonis un viņam ir ārvalsts pilsonība” (если он не является гражданином Российской Федерации и имеет гражданство (подданство) иностранного государства). Šī formulējuma lokanība splēpjas apstāklī, ka jebkurš spēlētājs ar dubultpilsonību, ja viena no tām ir Krievijas, KHL klubos formāli netika uzskatīts par leģionāru. Proti, paliels ešelons postpadomju sfēras – īpaši Kazahstānas, Baltkrievijas, arī Ukrainas – nacionālo izlašu spēlētāju Krievijas KHL klubos juridiski par leģionāriem netika uzskatīti. Tāpat KHL klubu administrācija bija ļoti veikla PSRS teritorijā un laikos dzimušo hokejistu noformēšanā par Krievijas pavalstniekiem vai vismaz ne-leģionāriem. Tā, piemēram, Baltkrievijas izlases vīriem kā Aleksejs Kaļužnijs, Vitalijs Kovaļs, Andrejs Mezins KHL oficiālās uzskaitēs pie uzvārda ir Krievijas karodziņš. Starp citu, tieši tāpat kā Kārlim Skrastiņam, kuru Jaroslavļas funkcionāri prata noformēt ārpus leģionāru kvotām…

KHL piektajā sezonā (2012./2013.) tika ieviests stingrāks leģionāra statusa formulējums – „ja viņam nav tiesību pārstāvēt Krievijas nacionālās hokeja izlases” (если он не имеет права выступать за национальные сборные команды России по хоккею). Kas nozīmētu to, ka Kazahstānas, Baltkrievijas, Ukrainas un arī Vācijas, Somijas izlasēs spēlējošie vai vēl nesen spēlējušie dubultpilsoņi ar Krievijas pavalstniecību KHL-ā tiek pielīdzināti leģionāriem. Taču arī šajā gadījumā ir izņēmumi, kurus prasmīgi ievērojot, Krievijas kluba pieteikumā var „noslēpt” leģionārus virs normas.

Izņēmumi ir divi:
1) Krievijas pilsoņi, kuriem ir spēkā esošs līgums, kas ar KHL klubu parakstīts 2011./2012. g. sezonā vai agrāk (на момент заявки имеют действующий контракт с Клубом КХЛ, подписанный в сезоне 2011/2012 или ранее);
2) Krievijas pilsoņi, kuri KHL aizvadījuši ne mazāk par 2 sezonām, juridiski neskaitīdamies leģionāri (на момент заявки уже провели в Континентальной хоккейной лиге не менее двух сезонов, не имея при этом статуса «Иностранный Игрок»).

Dzīvē šie izņēmumi nozīmēja to, ka dubultpilsoņu un agrāko ne-leģionāru pamatmasa, kuru veido vīri ar vismaz divu sezonu pieredzi, par leģionāriem Krievijā joprojām netiek uzskatīti. Kaut arī spēlē, piemēram, Baltkrievijas vai Vācijas izlasē. Piebilde: par „ieskaitītu” sezonu tiek uzskatīta tāda, kurā spēlētājs sezonu pabeidzis KHL kluba pieteikumā – t.i., ir „aizvilcis” līdz 30. aprīlim. Bet komandā nonācis kaut vai janvārī – īsi pirms transfēru loga „aizciršanās”.

Leģionāru kvotas

Leģionāru skaits Krievijas KHL klubos ir vidēji turējies 5 spēlētāju robežās, bet ar nelielu svārstību. Izņēmumi bija divās sezonās: pirmajā (2008./2009.) – vienai spēlei drīkstēja pieteikt 4 leģionārus; trešajā (2010./2011.) – komandas pieteikumā drīkstēja būt seši leģionāri. Tiesa, sesto leģionāru drīkstēja piesaistīt par papildu samaksu – 7 500 000 rubļu (135 750 latu, pēc tā laika kursa), kas vidēji turīgiem Krievijas klubiem problēmas neradīja. Pēdējās divas sezonas atļauto oficiālo leģionāru apjoms – 5 hokejisti – ir palicis nemainīgs. Laiku pa laikam KHL un Krievijas Hokeja federācijas funkcionāri ieminas par izmaiņām kardināli pretējos virzienos – no leģionāru skaita samazināšanas (tā federācija) līdz atcelšanai vispār (tā KHL). Pēdējais plašāk diskutētais ir apsolītais jauninājums, ka pēc Soču olimpiādes KHL-ā par leģionāriem neuzskatīs līgas dalībvalstu hokejistus.

Vēl jāpiebilst, ka KHL Krievijas klubos ir īpatnējs vārtsarga-leģionāra statuss. Tā kā vārtsargu jautājums arī Krievijā tiek uzskatīts par īpaši sensitīvu, tad KHL Krievijas klubos visu sezonu laikā ir ierobežots „importa” vārtsargu daudzums – tikai 1. Tāpat ierobežojumi skar leģionāru-vārtsargu spēles laiku, nodrošinot Krievijas pavalstniecības vārtsargiem vismaz trešdaļu no kopējā spēles laika regulārajā sezonā. Jau pirmajā sezonā (2008./2009.) reglamentā bija iestrādāta norma – ārzemju vārtsargam ne vairāk par 65% no kopējā spēles laika. 2012./2013. g. sezonā tā bija saglabājusies apmēram tāda pati – ne vairāk par 2/3 (66.67%); turklāt ar skaidri noteiktu sodu neievērošanas gadījumā – attiecīgajam klubam tiek aizliegts pieteikt vārtsargu-leģionāru aktuālās sezonas play off spēlēm un arī sekojošai sezonai vispār.

Tātad, lai arī cik labi Rastislav Staňa, Jeff Glass vai, piemēram, Edgars Masaļskis, sargātu komandas vārtus, trešdaļa spēles laika ir jādod Krievijas pavalstniekam. Vienīgi izslēgšanas spēlēs vārtsargu laiks netiek dozēts; ārzemnieks vārtus var sargāt kaut vai 100% spēles laika.

NeKrievijas KHL klubu leģionāru kvota – ne vairāk par 20…

Ārpus Krievijas esošos KHL klubus nekādi leģionāru ierobežojumi faktiski neskar ne leģionāru skaita, ne vārtsargu normu izskatā. To tad arī itin cītīgi savulaik ir izmantojusi, piemēram, Minskas Dinamo vienība, vidēji sezonas laikā caur sastāvu „izlaižot” pa padsmit „tīrajiem” leģionāriem, nemaz neskaitot Krievijas hokejistus… Arī Rīgas Dinamo ir izmantojuši iespēju „pievilkt” pa kādam leģionāram vairāk nekā Krievijas KHL klubi.

Tomēr 2012./2013. g. sezonas KHL reglamentā ir ieviests leģionāru „ierobežojums” arī KHL neKrievijas klubiem. Norma ir tālu no reāla ierobežojuma: „Ārvalstu KHL kluba pieteikumā jābūt ne mazāk kā pieciem hokejistiem, kuriem ir tiesības pārstāvēt tās valsts nacionālo izlasi, kuru pārstāv attiecīgais KHL klubs” (В заявке Основной команды зарубежного Клуба КХЛ должно находиться не менее пяти Хоккеистов, имеющих право выступать за национальную сборную страны, которую представляет данный Клуб в Чемпионате КХЛ). Tā kā reglaments KHL pamatkomandā paredz 25 spēlētājus, tad neKrievijas KHL kluba leģionāru limits sanāk – ne vairāk par 20 hokejistiem. Turklāt vēl pastāv teorētiskas iespējas „muģīties” ar pārcelšanu uz fārmklubu, jauniešu komandu utt. Tiesa, bez visām „kreisajām” iespējām arī ar 20 leģionāriem vajadzētu pietikt visnegausīgākajiem ģenerālmenedžeriem un klubu direktoriem.

KHL pieprasītākie leģionāri – kanādieši, čehi, somi

No visiem 515 leģionāriem, kas aizvadījuši vismaz vienu spēli KHL oficiālajā čempionātā līgas pastāvēšanas 5 sezonu laikā, pieprasītākie ir Kanādas pavalstnieki (93 hokejisti) jeb 18.1% no leģionāriem. „Kanādietis” ir kvalitātes zīme faktiski visos platuma grādos. Hokeja dzimtenes pārstāvji pamanās būt konkrēti dominējošā nācija ne tikai NHL, AHL, ECHL, CHL (ASV), SPHL čempionātos Ziemeļamerikā, bet vēl arī kā lielākā leģionāru pārstāvniecība „apasiņo” Eirāzijā notiekošos KHL, Somijas SM-liiga, Šveices NLA un NLB, Vācijas DEL, Austrijas EBEL, Dānijas AL-Bank Ligaen, Itālijas Serie A un Serie A2, Francijas Ligue Magnus un Division 1, britu EIHL u.c. čempionātus.

Otrs plašākais leģionāru skaits KHL ieceļo no Čehijas (82 vīri) un trešais – no Somijas (75 personas). Tālāk seko Slovākija (51), Zviedrija (50). Bet paši Krievijas hokejisti ar 44 hokejistu „leģionu” ir veidojuši sesto lielāko ārzemju hokejistu nāciju KHL-ā. Šiem vīriem darbavietu devuši bijušās PSRS „draudzīgo republiku” teritorijā izvietotie klubi – Baris Kazahstānā, Dinamo Baltkrievijā, tagad arī Donbass Ukrainā. Uz Latviju tas attiecināms vismazāk, jo „tīrs” Krievijas pilsonis Rīgas kluba KHL oficiālajās spēlēs ir bijis viens – Vitalijs Karamnovs. Vēl „daļējs” gadījums bija Ainars Podziņš, kurš tagad jau ir nopelnījis Latvijas „hokeja pilsonību” un, nu, skaitās leģionārs Krievijā.

Pieminētais Karamnovs-jaunākais līdz šim arī bija vienīgais Krievijas hokejists, kas spēlējis KHL klubā ārpus bijušās PSRS robežām. Viņš 2012./2013. g. sezonā uzspēlēja HC Lev Praha rindās. Savukārt Slovākijā bāzētie KHL klubi (HC Slovan Bratislava, iepriekš – Popradas Lev) Krievijas hokejistus savā ierindā vismaz oficiālajās KHL spēlēs nebija ņēmuši.

Latvijas leģions – 10. vietā

Latvijas hokejistu pārstāvniecību KHL klubos ārpus Rīgas Dinamo ir veidojuši 15 vārdi jeb 2.9% no kopējā saraksta. Ar to pietiek, lai ieņemtu 10. vietu KHL leģionāru „plašāko nāciju” sarakstā. Kopā KHL ir fiksēti 16 valstu hokejisti. Mūsējie ir apsteiguši Ukrainas leģionāru skaitu (12 vīri); galvenokārt tāpēc, ka paprāvs Ukrainas hokejistu bija izvēlējušies spēlēt Krievijas izlasē. Līdzīga iemesla dēļ, piemēram, Lietuvai nav neviena hokejista KHL, jo Darius Kasparaitis (26 spēles KHL) bija izvēlējies spēlēt pasaules čempionātos elitē un olimpiādēs – t.i., Krievijas izlasē.

Savukārt Latviju apdzen Kazahstānas (25 vīri) un Baltkrievijas pārstāvniecība (24 vīri), kurai ceļu uz Krievijas klubiem atvieglo speciālas attiecības ar Krieviju arī sporta jomā – t.sk., jau minētā uzskatīšana par ne-leģionāriem. Turklāt jāpiemin, ka šajās valstīs norisinās naturalizācijas procesi, un šo zemju pārstāvošu leģionāru saimei pierakstīti tādi jaun-baltkrievi kā Kevin Lalande un Charles Linglet, vai tāds novo-kazahs kā Kevin Dallman.

KHL leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):

valsts skaits t.sk. vārtsargi
1. Kanāda 93 spēlētāji 21
2. Čehija 82 6
3. Somija 75 14
4. Slovākija 51 4
5. Zviedrija 50 4
6. Krievija 44 4
7. ASV 34 3
8. Kazahstāna 25 3
9. Baltkrievija 24 3
10. Latvija 15 1
11. Ukraina 12 2
12.-13. Norvēģija 3 1
Vācija 3 2
14. Austrija 2 1
15.-16. Dānija 1 0
Šveice 1 1

*

P.S. Latvijas hokejisti, kas spēlējuši ofic. sezonas spēles KHL klubos ārpus Rīgas: Oskars Bārtulis (Donbass); Mārtiņš Cipulis (Amur, HC Lev Praha); Lauris Dārziņš (Ak Bars); Māris Jass (Ņeftehimik); Aleksandrs Jerofejevs (Ņeftehimik, Novokuzņeckas Metallurg); Artūrs Kulda (Sibir); Edgars Masaļskis (Jugra); Aleksandrs Ņiživijs (HC Lev Praha); Sandis Ozoliņš (Atlant); Ainars Podziņš (Vitaz); Georgijs Pujacs (Lada, Sibir, Avangard); Miķelis Rēdlhs (Lokomotiv); Kaspars Saulietis (Minskas Dinamo); Jānis Sprukts (CSKA); Aleksejs Širokovs (Amur). Diemžēl Lokomotiv aizsargs Kārlis Skrastiņš nevienu oficiālā KHL čempionāta spēli aizvadīt neuzspēja.

Vai Rīga ir čehu un slovāku „paradīze”?

Dinamo ģenerālmenedžeri Normundu Sējēju regulāri vaino čeho-slovācismā, tomēr apgalvojums kritiku neiztur vai arī – iztur stipri daļēji (tātad neiztur). Piecu sezonu gaitā Rīgas komandā vislielākā leģionāru „frakcija” ir pārstāvējusi Kanādu – 11 vīri (no 31) jeb 35.5% no visiem. Kanādieši arī visā KHL ir biežāk „pielietotie” leģionāri, taču Rīgas Dinamo proporcija (35.5%) tuvu tam, ka dubulto KHL „normatīvu” – 18.1%.

Taisnīgs būs vērojums, ka Rīgas komandā neproporcionāli vairāk ir bijis slovāku – 5 vīri jeb 16.1% pret līgas tendenci 9.9% apmērā. Vēl lielāks proporcijas „pārkāpums” Rīgā vērojams attiecībā uz ASV hokejistiem – arī 5 personāži (16.1%), bet KHL norma ir 6.6% no „tirgus”.

Savukārt čehi, kuri KHL leģionāru vidū ir otra skaitliskākā grupa (15.9%), Rīgas Dinamo ir tikai piektā leģionāru nācija – 3 vīri jeb 9.7%. Arī somi, kas KHL ir trešā leģionāru „banda” (14.6%), Rīgā uzspēlējuši vien divu personu (6.5%) apjomā. Acīmredzot galvenais treneris Juliuss Šuplers 3 sezonu laikā uzspējis un pratis savus tautiešus slovākus nolobēt labāk nekā somu speciālists Peka Rautakallio nepilnas pusotras sezonas gaitā.

P.S. Pat, ja Dinamo sastāvā paliks uz pārbaudes laiku ņemtie un vēl neatbrīvotie – čehu vārtsargs Jakub Sedláček un slovāku uzbrucējs Marcel Haščák, tik un tā „čeho-slovāku mafija” kopā ņemta neapsteigs kanādiešu apjomu. Turklāt Kanādas „papildspēki” ir parakstītie Kyle Wilson un Mat Robinson.

Rīgas Dinamo leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):

valsts skaits (% no kopskaita) spēlētāji (ofic. spēles) summēts sp. skaits
1. Kanāda 11 spēlētāji (35.5%) Carle (35); Ellison (58); Foster (10); Hartigan (112); A.Giroux (47); Johnson (65); Kariya (47); Lundmark (54); Szczechura (56); Trotter (60); Westcott (53) 597 spēles
2. Slovākija 5 spēlētāji (16.1%) Hossa (146); J.Mikúš 1987. (22); Rob.Petrovický (74); Ron.Petrovický (30); Surový (65) 336 spēles
3. ASV 5 spēlētāji (16.1%) Arnason (29); Holt (90); Iggulden (60); Schremp (21); Sweatt (37) 237 spēles
4. Zviedrija 4 spēlētāji (12.9%) Melin (11); Sperrle (5); Tellqvist (72); Warg (50) 138 spēles
5. Čehija 3 spēlētāji (9.7%) F.Novák (53); Prusek (55); Šindel (21) 129 spēles
6. Somija 2 spēlētāji (6.5%) Lucenius (60); V.Nieminen (16) 76 spēles
7. Krievija 1 spēlētājs (3.2%) Karamnovs (18) 18 spēles

*

P.P.S. Leģionārs-faktiskais. Aprēķina kārtība

Lai sarēķinātu Krievijas un ārpus tās ieviesto KHL klubu leģionāru apjomu jāmet pie malas KHL oficiālos juridiskos nosacījumus un beznosacījumus. Jo nevar, piemēram, Leo Komarovs būt Krievijas un Somijas hokejists, pārstāvot abu valstu izlases. Šajā gadījumā aprēķins tiek veikts pēc attiecīgā spēlētāja „hokeja pilsonības”. Tiem vīriem, kuriem ir vairāk nekā vienas valsts pilsonība, tiek ņemta vērā tās valsts piederība, kuras naconālajās izlasēs ir spēlējis. Ja spēlēts divu valstu izlasēs, tad aktuālā ir laika ziņā pēdējā valstsvienība. Ja dubultpilsonis ar Krievijas pavalstniecību nav spēlējis izlasēs vispār, tad tam „ieskaitīta” Krievijas „hokeja pilsonība”. Dubultpilsoņiem bez Krievijas pavalstniecības par „mājas” valsti ieskaitīta tā, kuras nacionālās izlases pārstāvētas nesenāk, bet, ja valstsvienībās nav spēlēts, tad KHL reģistrā uzrādītā piederība. (Fiksētās pilsonības laiks – 2013. g. augusts.)

Ieskatam – KHL reglamentu sadaļa: khl.ru

[Attēlā: Marsels Hosa ir atpakaļ savā veiksmīgākajā KHL klubā. Vai Rīga kļūs par viņa “paradīzi” arī šosezon? Foto fiksēts Rīgas Dinamo treniņspēlē Valmierā 2013. gada 27. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

demoralizācijas vai apzināta traumēšanas taktika?

Posted by petrovich27 uz 2011/02/27

OHK Dinamo spēles stilu, pamazām zaudējot play off sērijas trešo spēli rīdziniekiem (5:1; 2011-02-26), varētu raksturot kā demoralizācijas centienus. tikai jautājums – kuru komandu tas demoralizēja? rīdziniekus vai pašus maskaviešus? ar netīru spēli un atklātu rupjību Znaroka trenētie “varoņi” nepanāca gaidīto –  rīdzinieki kopumā neļāvās izprovocēties, atsevišķus OHK Dinamo indivīdus ignorēja un, protams, nesabaidījās. Guntis Galviņš vienā epizodē kādam Maskavas “varonim” to pastāstīja arī tuvcīņā.

taču provocēšana, demoralizācijas mēģinājumi ir tikai redzamākā medaļas puse, kura uz patiesību attiecas tikai nedaudz. otrs OHK Dinamo izveikto “netīrību” uzdevums un/vai sekas ir pretinieka spēlētāju traumēšana, izsišana no ierindas. jo, atšķirībā no regulārā čempionāta, play off sērija ir pret to pašu pretinieku, kura skaitliskā sastāva zudumi “nes augļus” salīdzinoši ātri. ja arī konkrētie Rīgas komandas spēlētāji turpinās spēlēt šajā sērijā, tad viņiem  attiecīgie zilumi, sasitumi, ielauzumi sāpēs nākamajās spēlēs… Znaroka trenēto stils bija identisks arī pagājušā gada play off-ā. protams, “znarokieši” uzvedas savādāk, ja konkrētajā spēlē ir vadībā.

protams, netīra spēle draud ar traumām arī pašiem šādas taktikas piekopējiem. taču, ja citu līdzekļu nav un vienādas kvalifikācijas “ambāļu” soliņš ir garš, tad… tad viss izskatās kā OHK Dinamo “rokraksts”.

kā Znarokam “garšoja” rīdzinieku sagatavotā porcija?

1. OHK Dinamo paši vien “uzrāvās” uz savām provokācijām. spēles pirmajā pusē brīžam savaldības rīdziniekiem un konkrēti Hartiganam sāka pietrūkt, taču uz spēles beigām “vēsa galva” bija Rīgas Dinamo vīru sabiedrotā. jāpiebilst, ka no spēles vidus laukumā vairs nedevās uz maskaviešu provokācijām tomēr reaģējošais Marks Hartigans, kuram “atmodās” savainojums. bet “znarokieši” saņēma 3 no 5 vārtu zaudējumiem, spēlējot mazākumā.

2. rīdzinieku uzbrukumu izdoma un domāšanas ātrums lika maskaviešu centieniem uz šī fona izskatīties pieticīgiem. Znaroka vīriem pietrūka noteikumos paredzētu nesodāmu līdzekļu, lai apturētu Trotera trijnieku, kura rēķinos 3 vārtu guvumi (no 5) šajā spēlē. Laurim Dārziņam 3 punkti (1+2), Brokam Troteram 3 rezultatīvas piespēles (0+3), Miķelim Rēdliham 2 vārtu guvumi (2+0).

3. Rīgas Dinamo ir bīstami arī mazākumā, par ko Znaroks pārliecinājās šajā play off sērijā vēlreiz. sen vairs nav jaunums, ka Jānis Sprukts un Mārtiņš Karsums ir lieliski, pieturot ripu un organizējot pretuzbrukumus mazākumā, bet Ģirts Ankipāns spēj bloķēt pretinieka metienus mazākumā biežāk nekā pretinieks māk uzmest.

Dinamo sastāvs pret OHK Dinamo (2011-02-26). vārtos Tellkvists (atvairīti 18 no 19 metieniem; 94,7%). aizsargi: Sotnieks – J.Rēdlihs; Cibuļskis – Ozoliņš; Galviņš – Kr.Rēdlihs. uzbrucēji: Karsums – Sprukts – Ankipāns; Ņiživijs – Hartigans – Surovijs; Dārziņš – Troters – M.Rēdlihs; Podziņš – Petrovickis – Bukarts; 13.-ajam uzbrucējam Andrim Džeriņam 4:27 spēles laika. spēles gaitā Hartigana vietā tika “iecelts” Petrovickis, bet Petrovicka vietā Džeriņš. P.S. Dinamo ierindā veselības problēmu dēļ netika iekļauts Juris Štāls. tādēļ arī jauns 4.-tā uzbrukuma virknējuma sastāvs.

Rietumu konferences play off 1. posms (pēc 3 spēlēm):

komanda 1. sp. 2. sp. 3. sp. 4. sp. 5. sp. 6. sp. 7. sp. sērijā
1. Lokomotiv 7:4 1:4     1. III     1:2
8. Dinamo (Minska)     1:4 27. II      
                 
2. OHK Dinamo 1:2 OT 8:4     1. III     1:2
7. Dinamo (Rīga)     1:5 27. II      
                 
3. SKA 4:3 OT 4:3 OT           3:0
6. Spartak     5:2 27. II      
                 
4. Atlant 3:2 OT 2:5     1. III     1:2
5. Severstaļ     1:2 27. II      
                 

izziņām:

[abi foto fiksēti Rīgas Dinamo spēlē pret OHK Dinamo 2011. gada 26. februārī. Gunta Galviņa divcīņas pret Ruslanu Zainuļinu foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Leo Komarova foto fiksēja Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Znaroks un Vītoliņš atraduši zāles pret Rīgas Dinamo?

Posted by petrovich27 uz 2011/02/25

12 vārtu guvumi drīzāk bija prognozējami kā visas OHK Dinamo un Rīgas Dinamo spēļu sērijas vārtu guvumu summa, nevis vienā spēlē “samētātais” (4:8). tomēr sērijas otrajā spēlē viss bija otrādi – aizsardzības hokeja misionāri OHK Dinamo spēlēja atklāti un pēc scenārija: “noķer mani, ja vari”. lietas otrādi risinājās 3 no četrām Rietumu konferences sērijām – iepriekšējo dienu zaudētāji atspēlējās sērijā uz 1-1. ieskaitot Minskas Dinamo vīrus, kuri ar 4:1 Jaroslavļā “pietesa” Rietumu konferences līderus Lokomotiv. vienīgie SKA turpināja varēt, panākot 2-0 sērijā pret Spartak.

liela daļa no tā, par ko Rīgas Dinamo saņēma uzslavas dienu ieriekš, kļuva par “klupšanas akmeni” un/vai attālinātu ideālu otrajai spēlei. ne tik daudz OHK Dinamo talanta dēļ; iemesls vairāk meklējams pašu kļūdās. taču jāuzslavē arī “znarokieši”, kuri prata pacīnīties līdz galam, izmantot iespējas un būt sev neraksturīgi rezultatīvi.

“zāles pret Znaroku”. sastāvdaļas:

1. spēle līdz galam katrā epizodē un principā. otrajā play off spēlē šis spēles elements kliboja “uz abām kājām”, kādēļ arī likumsakarīgi bija divi vārtu zaudējumi “pēdējā brīdī” – 2:3 (sp. laiks 19:58) un 4:8 (59:37). bez šīs spēles sastāvdaļas izšķirošās spēlēs, kādas ir play off-ā, neiztikt pret jebkuru komandu.

2. neļaušanās provokācijām. lai arī kā Kriss Saimons vai Leo Komarovs necenstos, ir jāturpina viņiem smaidīt, kā līdz šim tas izdevies. ja rīdzinieki turpinās neatbildēt uz OHK Dinamo “aicinājumiem” grūstīties un vicināt dūres, tad uz savām provokācijām uzķersies paši maskavieši. te gan ļoti “jūtīgi” jāredz robeža, cik daudz tās ir provākacijas, bet cik daudz – apzināta traumēšana. pēdējā gadījumā diez vai “otra vaiga griešana” būs īstā metode darbam ar “mužikiem”.

3. atcerēšanās, ka OHK Dinamo arī māk pretuzbrukt. šo patiesību rīdzinieki otrajā play off spēlē izbaudīja pilnā mērā. ar to vajadzētu pietikt, lai atcerētos. Rīgas komandas radošākajam uzbrukuma virknējuma sanāca biežāk “iekrist”, ko arī apliecina lietderības koeficienti, kas uzbrucēju rindās šajā spēlē fiksēti vismīnusainākie tieši viņiem: Miķelim Rēdliham (-5); Laurim Dārziņam (-4); Brokam Troteram (-3). ja rīdzinieki mācēs nodalīt, ka radošiem jābūt uzbrukumā un nevis aizsardzībā, tad – Rīgas Dinamo ir labas izredzes. jo OHK Dinamo nav tā sarežģītākā un neprognozējamākā vienība – tikai nevajag pašiem atstāt skrejceliņus.

4. noraidījumi līdz minimumam. šo sastāvdaļu rīdzinieki pirmajā spēlē “izkopa” lieliski (2 noraidījumi), otrajā – tik viegli negāja, bet bija arī salīdzinoši labi (4 reizes). šajās 2 spēlēs rīdziniekiem ar vairākuma izspēli ir veicies labāk nekā maskaviešiem; un jāturpina cīnīties, lai OHK Dinamo būtu pēc iespējas mazāk spēles laika vairākumā.

P.S. labā ziņa ir 1.-ā uzbrukuma virknējuma atmošanās turpinājums – Aleksandram Ņiživijam un Markam Hartiganam seriāla otrajā spēlē – pa 1+1. kas priecē, jo pirms izslēgšanas spēlēm bija jau aizmirsti iemesli, kāpēc Hartigana virknējums ir pirmais un kāpēc to laiž laukumā vairākumā.

Dinamo sastāvs pret OHK Dinamo (2011-02-23). uzbrucēji: Ņiživijs – Hartigans – Surovijs; Karsums – Sprukts – Ankipāns; Dārziņš – Troters – M.Rēdlihs; Podziņš – Roberts Petrovickis – Ankipāns. aizsargi: Cibuļskis – Ozoliņš; J.Rēdlihs – Sotnieks; Kr.Rēdlihs – Galviņš. kā 7.-ais aizsargs Rodrigo Laviņš ar 4:07 spēles laika. vārtos: Tellkvists (līdz 22:49); Holts (no 22:49).

Rietumu konferences play off 1. posms (pēc 2 spēlēm):

komanda 1. sp. 2. sp. 3. sp. 4. sp. 5. sp. 6. sp. 7. sp. sērijā
1. Lokomotiv 7:4 1:4     1. III     1:1
8. Dinamo (Minska)     26. II 27. II      
                 
2. OHK Dinamo 1:2 OT 8:4     1. III     1:1
7. Dinamo (Rīga)     26. II 27. II      
                 
3. SKA 4:3 OT 4:3 OT           2:0
6. Spartak     26. II 27. II      
                 
4. Atlant 3:2 OT 2:5     1. III     1:1
5. Severstaļ     26. II 27. II      
                 

lasāmvielai & izziņām:

  • Dinamo vs. OHK Dinamo spēles (2011-02-24) protokols – khl.ru
  • spēles video – sportacentrs.com
  • Dinamo spēlētāju individuālā statistika 2011. g. izslēgšanas spēlēs – khl.ru

[Marka Hartigana un Aleksandra Ņiživija foto fiksēts spēlē pret Vitjaz 2010. gada 27. oktobrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv].

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , | 1 Comment »