Rīgas Dinamo un KHL leģionāri kā suga: izcelsme, populācija, īpatnības

Kad šovasar Dinamo „atdzimušais” ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs pie komandas „siles” pieveda ne tikai jau labi iepazīto slovāku uzbrucēju Marselu Hosu, bet arī uz pārbaudes laiku 3 čehus un vienu slovāku, panesās hokeja pazinēju un līdzjutēju vīpsnāšana. Sak, Sējējs māk šurp vilkt tikai čeho-slovākus. Kāda tad ir leģionāru valstiskā piederība Rīgas Dinamo un KHL kopumā?

Kas KHL-ā ir leģionārs? Krievijā

Pirmajās četrās sezonās (2008.-2012.) leģionāra statuss līgas pamatmasu veidojošajos Krievijas klubos bija diezgan demokrātisks un fleksibls. Par leģionāru (Иностранный игрок) juridiski tika uzskatīts spēlētājs, „ja viņš nav Krievijas Federācijas pilsonis un viņam ir ārvalsts pilsonība” (если он не является гражданином Российской Федерации и имеет гражданство (подданство) иностранного государства). Šī formulējuma lokanība splēpjas apstāklī, ka jebkurš spēlētājs ar dubultpilsonību, ja viena no tām ir Krievijas, KHL klubos formāli netika uzskatīts par leģionāru. Proti, paliels ešelons postpadomju sfēras – īpaši Kazahstānas, Baltkrievijas, arī Ukrainas – nacionālo izlašu spēlētāju Krievijas KHL klubos juridiski par leģionāriem netika uzskatīti. Tāpat KHL klubu administrācija bija ļoti veikla PSRS teritorijā un laikos dzimušo hokejistu noformēšanā par Krievijas pavalstniekiem vai vismaz ne-leģionāriem. Tā, piemēram, Baltkrievijas izlases vīriem kā Aleksejs Kaļužnijs, Vitalijs Kovaļs, Andrejs Mezins KHL oficiālās uzskaitēs pie uzvārda ir Krievijas karodziņš. Starp citu, tieši tāpat kā Kārlim Skrastiņam, kuru Jaroslavļas funkcionāri prata noformēt ārpus leģionāru kvotām…

KHL piektajā sezonā (2012./2013.) tika ieviests stingrāks leģionāra statusa formulējums – „ja viņam nav tiesību pārstāvēt Krievijas nacionālās hokeja izlases” (если он не имеет права выступать за национальные сборные команды России по хоккею). Kas nozīmētu to, ka Kazahstānas, Baltkrievijas, Ukrainas un arī Vācijas, Somijas izlasēs spēlējošie vai vēl nesen spēlējušie dubultpilsoņi ar Krievijas pavalstniecību KHL-ā tiek pielīdzināti leģionāriem. Taču arī šajā gadījumā ir izņēmumi, kurus prasmīgi ievērojot, Krievijas kluba pieteikumā var „noslēpt” leģionārus virs normas.

Izņēmumi ir divi:
1) Krievijas pilsoņi, kuriem ir spēkā esošs līgums, kas ar KHL klubu parakstīts 2011./2012. g. sezonā vai agrāk (на момент заявки имеют действующий контракт с Клубом КХЛ, подписанный в сезоне 2011/2012 или ранее);
2) Krievijas pilsoņi, kuri KHL aizvadījuši ne mazāk par 2 sezonām, juridiski neskaitīdamies leģionāri (на момент заявки уже провели в Континентальной хоккейной лиге не менее двух сезонов, не имея при этом статуса «Иностранный Игрок»).

Dzīvē šie izņēmumi nozīmēja to, ka dubultpilsoņu un agrāko ne-leģionāru pamatmasa, kuru veido vīri ar vismaz divu sezonu pieredzi, par leģionāriem Krievijā joprojām netiek uzskatīti. Kaut arī spēlē, piemēram, Baltkrievijas vai Vācijas izlasē. Piebilde: par „ieskaitītu” sezonu tiek uzskatīta tāda, kurā spēlētājs sezonu pabeidzis KHL kluba pieteikumā – t.i., ir „aizvilcis” līdz 30. aprīlim. Bet komandā nonācis kaut vai janvārī – īsi pirms transfēru loga „aizciršanās”.

Leģionāru kvotas

Leģionāru skaits Krievijas KHL klubos ir vidēji turējies 5 spēlētāju robežās, bet ar nelielu svārstību. Izņēmumi bija divās sezonās: pirmajā (2008./2009.) – vienai spēlei drīkstēja pieteikt 4 leģionārus; trešajā (2010./2011.) – komandas pieteikumā drīkstēja būt seši leģionāri. Tiesa, sesto leģionāru drīkstēja piesaistīt par papildu samaksu – 7 500 000 rubļu (135 750 latu, pēc tā laika kursa), kas vidēji turīgiem Krievijas klubiem problēmas neradīja. Pēdējās divas sezonas atļauto oficiālo leģionāru apjoms – 5 hokejisti – ir palicis nemainīgs. Laiku pa laikam KHL un Krievijas Hokeja federācijas funkcionāri ieminas par izmaiņām kardināli pretējos virzienos – no leģionāru skaita samazināšanas (tā federācija) līdz atcelšanai vispār (tā KHL). Pēdējais plašāk diskutētais ir apsolītais jauninājums, ka pēc Soču olimpiādes KHL-ā par leģionāriem neuzskatīs līgas dalībvalstu hokejistus.

Vēl jāpiebilst, ka KHL Krievijas klubos ir īpatnējs vārtsarga-leģionāra statuss. Tā kā vārtsargu jautājums arī Krievijā tiek uzskatīts par īpaši sensitīvu, tad KHL Krievijas klubos visu sezonu laikā ir ierobežots „importa” vārtsargu daudzums – tikai 1. Tāpat ierobežojumi skar leģionāru-vārtsargu spēles laiku, nodrošinot Krievijas pavalstniecības vārtsargiem vismaz trešdaļu no kopējā spēles laika regulārajā sezonā. Jau pirmajā sezonā (2008./2009.) reglamentā bija iestrādāta norma – ārzemju vārtsargam ne vairāk par 65% no kopējā spēles laika. 2012./2013. g. sezonā tā bija saglabājusies apmēram tāda pati – ne vairāk par 2/3 (66.67%); turklāt ar skaidri noteiktu sodu neievērošanas gadījumā – attiecīgajam klubam tiek aizliegts pieteikt vārtsargu-leģionāru aktuālās sezonas play off spēlēm un arī sekojošai sezonai vispār.

Tātad, lai arī cik labi Rastislav Staňa, Jeff Glass vai, piemēram, Edgars Masaļskis, sargātu komandas vārtus, trešdaļa spēles laika ir jādod Krievijas pavalstniekam. Vienīgi izslēgšanas spēlēs vārtsargu laiks netiek dozēts; ārzemnieks vārtus var sargāt kaut vai 100% spēles laika.

NeKrievijas KHL klubu leģionāru kvota – ne vairāk par 20…

Ārpus Krievijas esošos KHL klubus nekādi leģionāru ierobežojumi faktiski neskar ne leģionāru skaita, ne vārtsargu normu izskatā. To tad arī itin cītīgi savulaik ir izmantojusi, piemēram, Minskas Dinamo vienība, vidēji sezonas laikā caur sastāvu „izlaižot” pa padsmit „tīrajiem” leģionāriem, nemaz neskaitot Krievijas hokejistus… Arī Rīgas Dinamo ir izmantojuši iespēju „pievilkt” pa kādam leģionāram vairāk nekā Krievijas KHL klubi.

Tomēr 2012./2013. g. sezonas KHL reglamentā ir ieviests leģionāru „ierobežojums” arī KHL neKrievijas klubiem. Norma ir tālu no reāla ierobežojuma: „Ārvalstu KHL kluba pieteikumā jābūt ne mazāk kā pieciem hokejistiem, kuriem ir tiesības pārstāvēt tās valsts nacionālo izlasi, kuru pārstāv attiecīgais KHL klubs” (В заявке Основной команды зарубежного Клуба КХЛ должно находиться не менее пяти Хоккеистов, имеющих право выступать за национальную сборную страны, которую представляет данный Клуб в Чемпионате КХЛ). Tā kā reglaments KHL pamatkomandā paredz 25 spēlētājus, tad neKrievijas KHL kluba leģionāru limits sanāk – ne vairāk par 20 hokejistiem. Turklāt vēl pastāv teorētiskas iespējas „muģīties” ar pārcelšanu uz fārmklubu, jauniešu komandu utt. Tiesa, bez visām „kreisajām” iespējām arī ar 20 leģionāriem vajadzētu pietikt visnegausīgākajiem ģenerālmenedžeriem un klubu direktoriem.

KHL pieprasītākie leģionāri – kanādieši, čehi, somi

No visiem 515 leģionāriem, kas aizvadījuši vismaz vienu spēli KHL oficiālajā čempionātā līgas pastāvēšanas 5 sezonu laikā, pieprasītākie ir Kanādas pavalstnieki (93 hokejisti) jeb 18.1% no leģionāriem. „Kanādietis” ir kvalitātes zīme faktiski visos platuma grādos. Hokeja dzimtenes pārstāvji pamanās būt konkrēti dominējošā nācija ne tikai NHL, AHL, ECHL, CHL (ASV), SPHL čempionātos Ziemeļamerikā, bet vēl arī kā lielākā leģionāru pārstāvniecība „apasiņo” Eirāzijā notiekošos KHL, Somijas SM-liiga, Šveices NLA un NLB, Vācijas DEL, Austrijas EBEL, Dānijas AL-Bank Ligaen, Itālijas Serie A un Serie A2, Francijas Ligue Magnus un Division 1, britu EIHL u.c. čempionātus.

Otrs plašākais leģionāru skaits KHL ieceļo no Čehijas (82 vīri) un trešais – no Somijas (75 personas). Tālāk seko Slovākija (51), Zviedrija (50). Bet paši Krievijas hokejisti ar 44 hokejistu „leģionu” ir veidojuši sesto lielāko ārzemju hokejistu nāciju KHL-ā. Šiem vīriem darbavietu devuši bijušās PSRS „draudzīgo republiku” teritorijā izvietotie klubi – Baris Kazahstānā, Dinamo Baltkrievijā, tagad arī Donbass Ukrainā. Uz Latviju tas attiecināms vismazāk, jo „tīrs” Krievijas pilsonis Rīgas kluba KHL oficiālajās spēlēs ir bijis viens – Vitalijs Karamnovs. Vēl „daļējs” gadījums bija Ainars Podziņš, kurš tagad jau ir nopelnījis Latvijas „hokeja pilsonību” un, nu, skaitās leģionārs Krievijā.

Pieminētais Karamnovs-jaunākais līdz šim arī bija vienīgais Krievijas hokejists, kas spēlējis KHL klubā ārpus bijušās PSRS robežām. Viņš 2012./2013. g. sezonā uzspēlēja HC Lev Praha rindās. Savukārt Slovākijā bāzētie KHL klubi (HC Slovan Bratislava, iepriekš – Popradas Lev) Krievijas hokejistus savā ierindā vismaz oficiālajās KHL spēlēs nebija ņēmuši.

Latvijas leģions – 10. vietā

Latvijas hokejistu pārstāvniecību KHL klubos ārpus Rīgas Dinamo ir veidojuši 15 vārdi jeb 2.9% no kopējā saraksta. Ar to pietiek, lai ieņemtu 10. vietu KHL leģionāru „plašāko nāciju” sarakstā. Kopā KHL ir fiksēti 16 valstu hokejisti. Mūsējie ir apsteiguši Ukrainas leģionāru skaitu (12 vīri); galvenokārt tāpēc, ka paprāvs Ukrainas hokejistu bija izvēlējušies spēlēt Krievijas izlasē. Līdzīga iemesla dēļ, piemēram, Lietuvai nav neviena hokejista KHL, jo Darius Kasparaitis (26 spēles KHL) bija izvēlējies spēlēt pasaules čempionātos elitē un olimpiādēs – t.i., Krievijas izlasē.

Savukārt Latviju apdzen Kazahstānas (25 vīri) un Baltkrievijas pārstāvniecība (24 vīri), kurai ceļu uz Krievijas klubiem atvieglo speciālas attiecības ar Krieviju arī sporta jomā – t.sk., jau minētā uzskatīšana par ne-leģionāriem. Turklāt jāpiemin, ka šajās valstīs norisinās naturalizācijas procesi, un šo zemju pārstāvošu leģionāru saimei pierakstīti tādi jaun-baltkrievi kā Kevin Lalande un Charles Linglet, vai tāds novo-kazahs kā Kevin Dallman.

KHL leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):

	valsts	skaits	t.sk. vārtsargi
1.	Kanāda	93 spēlētāji	21
2.	Čehija	82	6
3.	Somija	75	14
4.	Slovākija	51	4
5.	Zviedrija	50	4
6.	Krievija	44	4
7.	ASV	34	3
8.	Kazahstāna	25	3
9.	Baltkrievija	24	3
10.	Latvija	15	1
11.	Ukraina	12	2
12.-13.	Norvēģija	3	1
	Vācija	3	2
14.	Austrija	2	1
15.-16.	Dānija	1	0
	Šveice	1	1

*

P.S. Latvijas hokejisti, kas spēlējuši ofic. sezonas spēles KHL klubos ārpus Rīgas: Oskars Bārtulis (Donbass); Mārtiņš Cipulis (Amur, HC Lev Praha); Lauris Dārziņš (Ak Bars); Māris Jass (Ņeftehimik); Aleksandrs Jerofejevs (Ņeftehimik, Novokuzņeckas Metallurg); Artūrs Kulda (Sibir); Edgars Masaļskis (Jugra); Aleksandrs Ņiživijs (HC Lev Praha); Sandis Ozoliņš (Atlant); Ainars Podziņš (Vitaz); Georgijs Pujacs (Lada, Sibir, Avangard); Miķelis Rēdlhs (Lokomotiv); Kaspars Saulietis (Minskas Dinamo); Jānis Sprukts (CSKA); Aleksejs Širokovs (Amur). Diemžēl Lokomotiv aizsargs Kārlis Skrastiņš nevienu oficiālā KHL čempionāta spēli aizvadīt neuzspēja.

Vai Rīga ir čehu un slovāku „paradīze”?

Dinamo ģenerālmenedžeri Normundu Sējēju regulāri vaino čeho-slovācismā, tomēr apgalvojums kritiku neiztur vai arī – iztur stipri daļēji (tātad neiztur). Piecu sezonu gaitā Rīgas komandā vislielākā leģionāru „frakcija” ir pārstāvējusi Kanādu – 11 vīri (no 31) jeb 35.5% no visiem. Kanādieši arī visā KHL ir biežāk „pielietotie” leģionāri, taču Rīgas Dinamo proporcija (35.5%) tuvu tam, ka dubulto KHL „normatīvu” – 18.1%.

Taisnīgs būs vērojums, ka Rīgas komandā neproporcionāli vairāk ir bijis slovāku – 5 vīri jeb 16.1% pret līgas tendenci 9.9% apmērā. Vēl lielāks proporcijas „pārkāpums” Rīgā vērojams attiecībā uz ASV hokejistiem – arī 5 personāži (16.1%), bet KHL norma ir 6.6% no „tirgus”.

Savukārt čehi, kuri KHL leģionāru vidū ir otra skaitliskākā grupa (15.9%), Rīgas Dinamo ir tikai piektā leģionāru nācija – 3 vīri jeb 9.7%. Arī somi, kas KHL ir trešā leģionāru „banda” (14.6%), Rīgā uzspēlējuši vien divu personu (6.5%) apjomā. Acīmredzot galvenais treneris Juliuss Šuplers 3 sezonu laikā uzspējis un pratis savus tautiešus slovākus nolobēt labāk nekā somu speciālists Peka Rautakallio nepilnas pusotras sezonas gaitā.

P.S. Pat, ja Dinamo sastāvā paliks uz pārbaudes laiku ņemtie un vēl neatbrīvotie – čehu vārtsargs Jakub Sedláček un slovāku uzbrucējs Marcel Haščák, tik un tā „čeho-slovāku mafija” kopā ņemta neapsteigs kanādiešu apjomu. Turklāt Kanādas „papildspēki” ir parakstītie Kyle Wilson un Mat Robinson.

Rīgas Dinamo leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):

	valsts	skaits (% no kopskaita)	spēlētāji (ofic. spēles)	summēts sp. skaits
1.	Kanāda	11 spēlētāji (35.5%)	Carle (35); Ellison (58); Foster (10); Hartigan (112); A.Giroux (47); Johnson (65); Kariya (47); Lundmark (54); Szczechura (56); Trotter (60); Westcott (53)	597 spēles
2.	Slovākija	5 spēlētāji (16.1%)	Hossa (146); J.Mikúš 1987. (22); Rob.Petrovický (74); Ron.Petrovický (30); Surový (65)	336 spēles
3.	ASV	5 spēlētāji (16.1%)	Arnason (29); Holt (90); Iggulden (60); Schremp (21); Sweatt (37)	237 spēles
4.	Zviedrija	4 spēlētāji (12.9%)	Melin (11); Sperrle (5); Tellqvist (72); Warg (50)	138 spēles
5.	Čehija	3 spēlētāji (9.7%)	F.Novák (53); Prusek (55); Šindel (21)	129 spēles
6.	Somija	2 spēlētāji (6.5%)	Lucenius (60); V.Nieminen (16)	76 spēles
7.	Krievija	1 spēlētājs (3.2%)	Karamnovs (18)	18 spēles

*

P.P.S. Leģionārs-faktiskais. Aprēķina kārtība

Lai sarēķinātu Krievijas un ārpus tās ieviesto KHL klubu leģionāru apjomu jāmet pie malas KHL oficiālos juridiskos nosacījumus un beznosacījumus. Jo nevar, piemēram, Leo Komarovs būt Krievijas un Somijas hokejists, pārstāvot abu valstu izlases. Šajā gadījumā aprēķins tiek veikts pēc attiecīgā spēlētāja „hokeja pilsonības”. Tiem vīriem, kuriem ir vairāk nekā vienas valsts pilsonība, tiek ņemta vērā tās valsts piederība, kuras naconālajās izlasēs ir spēlējis. Ja spēlēts divu valstu izlasēs, tad aktuālā ir laika ziņā pēdējā valstsvienība. Ja dubultpilsonis ar Krievijas pavalstniecību nav spēlējis izlasēs vispār, tad tam „ieskaitīta” Krievijas „hokeja pilsonība”. Dubultpilsoņiem bez Krievijas pavalstniecības par „mājas” valsti ieskaitīta tā, kuras nacionālās izlases pārstāvētas nesenāk, bet, ja valstsvienībās nav spēlēts, tad KHL reģistrā uzrādītā piederība. (Fiksētās pilsonības laiks – 2013. g. augusts.)

Ieskatam – KHL reglamentu sadaļa: khl.ru

[Attēlā: Marsels Hosa ir atpakaļ savā veiksmīgākajā KHL klubā. Vai Rīga kļūs par viņa “paradīzi” arī šosezon? Foto fiksēts Rīgas Dinamo treniņspēlē Valmierā 2013. gada 27. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Latvijas hokejistiem pēc Dinamo neveicas? Jā vai nē?

Skatot atsevišķus piemērus, ir izveidojies priekšstats, ka Latvijas pārstāvjiem pēc aiziešanas no Rīgas Dinamo uz citiem KHL klubiem vairs nesanāk tik labi kā Rīgā. Cik pamatota ir šī „pilsētas leģenda” par Latvijas hokejistu nevarēšanu bez Dinamo?

Kopumā 5 sezonu gaitā citu KHL klubu sastāvā, neskaitot Rīgas Dinamo, oficiālās spēlēs ir uzspēlējuši 15 hokejisti, kuriem ir fiksēta Latvijas pavalstniecība. 10 no viņiem ir „salīdzināmi lielumi”, jo ir spēlējuši arī Rīgas komandā, bet 5 kadri pie Rīgas dinamiešiem vismaz pagaidām un vismaz oficiālajās KHL spēlēs nav uzspēlējuši – Oskars Bārtulis, Māris Jass, Aleksandrs Jerofejevs, Artūrs Kulda, Kaspars Saulietis. Vēl viens mūsējais – Kārlis Skrastiņš – palika bez oficiālo spēļu prakses…

Tieši aizvadītajā sezonā (2012./2013.) KHL komandās ārpus Rīgas spēlēja rekordliels Latvijas hokejistu skaits – 11 vīri. Šosezon dažs jau atgriezies Dinamo paspārnē un vēl kādu kluba vadība grib dabūt atpakaļ, tomēr arī nākamsezon ir paredzams paliels Latvijas leģionāru apjoms KHL-ā. Dažiem ir spēkā esoši līgumi arī nākamai sezonai, bet viens otrs pārcēlies prom ar Rīgas Dinamo sastāva komplektētāju svētību – Mārtiņš Karsums uz Maskavas Dinamo, Guntis Galviņš uz Hantimansijskas Jugra…

Katra sportista gadījums, progresu vai regresu ieskaitot, ir atsevišķs stāsts, tādēļ arī katrs skatāms individuāli. Tāpat katra hokejista „keisu” pētot jāņem vērā „brieduma koeficientu” – dabīgo izaugsmi, pateicoties pieaugšanai gados, un tikpat dabīgo novecošanu, kas likumsakarīgi piemeklē sportistus, karjeras norietam tuvojoties. Bet par visu pēc kārtas – uzbrucēji, aizsargi, vārtsargs. Alfabēta secībā.

Mārtiņš Cipulis

Savas labākās un rezultatīvākās sezonas KHL-ā Mārtiņš Cipulis aizvadīja 2008./2009. g. Rīgas kluba krāsās un 2010./2011. g. Habarovskas Amur ierindā. Rezultativitātes un lietderības ziņā šajās sezonās Cipuļa cipari ir stipri līdzīgi. Taču atšķirību parāda tas, ka pie Dinamo Mārtiņš Cipulis KHL pirmajā sezonā bija 5./6.-ais rezultatīvākais un 4./6.-ais labākais vārtu guvējs, bet Tālajos Austrumos viens no diviem labākajiem komandas snaiperiem (abiem ar Radiku Zakijevu pa 12 vārtu guvumiem). Turklāt uz Habarovsku Cipulis bija pārcēlies pēc viduvējas sezonas Rīgā.

Savukārt aizvadīto daļējo sezonu HC Lev Praha krāsās var salīdzināt tikai daļēji, jo komandai pievienojās jau pēc tam, kad lielākā daļa regulārās sezonas bija jau aiz muguras. Ņemot vērā šo apstākli, Prāgā Cipulim, lai arī ar mazāku vidējo spēles laiku, ir sanācis rezultatīvāk nekā iepriekšējā sezonā Rīgā. Prāgā regulārajā sezonā tie ir vidēji 0,38 punkti spēlē, bet Rīgā 2011./2012. g. sezonā tie bija 0,21 punkts vidēji spēlē. Kopējais secinājums: Mārtiņam Cipulim pārcelšanās uz citu KHL klubu tomēr „iet labumā”.

„Grūti noticēt, ka Cipulim vēl nav līguma ar kādu komandu, jo viņš patiesi ir labs spēlētājs, bet vēl labāks cilvēks,” pēc pasaules čempionāta spriež Latvijas izlases galvenais treneris Teds Nolans (citāts no intervijas Raimondam Gekišam Sporta Avīzē). Interesanti, kurš klubs būs pratis novērtēt Mārtiņa Cipuļa labākās īpašības, slēdzot līgumu jaunajai sezonai.

Mārtiņa Cipuļa statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	56	9+11	-11	14:55		3	0+0	±0	14:45
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	56	8+7	-5	15:50		9	2+0	-2	14:22
2010./2011.	Amur	49	12+7	-12	14:09
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	48	2+8	-4	13:56		6	0+0	-4	13:02
2012./2013.	HC Lev Praha	16	3+3	+1	11:00		4	0+0	-2	17:27

*

Lauris Dārziņš

Pirmajās trīs KHL sezonās Lauris Dārziņš bija viens no skaistāk progresējošiem pašmāju uzbrucējiem. Pirmajā sezonā viņš bija tikai 9.-ais rezultatīvākais spēlētājs ar trešās maiņas uzbrucējam atbilstošu spēles laiku. Otrajā sezonā pakāpās līdz 6.-tā rezultatīvākā komandas spēlētāja statusam, bet trešajā sezonā bija komandas rezultativitātes līderis un labākais vārtu guvējs kā regulārajā sezonā, tā arī izslēgšanas spēlēs.

Tieši spilgtais sniegums trešajā sezonā (2010./2011.) raisīja divkārtējo Gagarina kausa ieguvēju Ak Bars interesi un radīja Dinamo kluba vadītāju iespēju „notirgot” vai oficiāli – lauzt līgumu – ar savu rezultatīvāko spēlētāju, atraisot viņam „rokas” jauna līguma slēgšanai bez ierobežojumiem. Bet Kazaņā bija ne tikai cits līgums un pilsēta, bet arī stipri garāks esošo un potenciālo līderu soliņš. Panesās veselības sarežģījumi, retāka spēlēšana un mazāks spēles laiks. Faktiski divu sezonu garumā, lai arī otra Kazaņas sezona Dārziņam izskatās nedaudz labāka. Secinājums: Laura Dārziņa statistikai Dinamo pamešana nākusi par sliktu. Cits stāsts, kādi būtu Dārziņa cipari Rautakallio hokeja kontekstā, un arī – kā izskatītos Lauris Dārziņš Rīgas Dinamo jubilejas (sliktākajā) sezonā. Tiesa, Dārziņa klātbūtne diezin vai būtu nākusi par sliktu komandai, kas nomokās ar trāpīšanu pretinieku vārtos (109 vārtu guvumi 52 spēlēs).

Dārziņš aizvadījis savu pirmo pasaules čempionātu kapteiņa godā, ir bijis izlases labākais snaiperis un viens no diviem rezultatīvākajiem vīriem valstsvienībā. Kas, protams, ir pateicīgs fons baumām par Dinamo funkcionāru interesi un arī pašai interesei. Laurim Dārziņam oficiāli ir vēl vienas sezonas līgums ar Ak Bars. Vai Rīgas Dinamo būtu gatavi samaksāt Dārziņa cenu? Tiesa, viņa „tirgus vērtība” ir objektīvi mainījusies, salīdzinot ar uzcenojumu pirms diviem gadiem. Tomēr ieguldījums pasaules čempionātā atgādina: „pa lēto nedabūs”.

Laura Dārziņa statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	56	8+8	-6	13:50		3	0+0	-3	14:47
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	54	14+17	+7	15:28		9	2+2	±0	18:35
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	45	21+23	+9	16:13		11	5+5	-7	17:57
2011./2012.	Ak Bars	15	2+5	+3	11:14		4	0+0	-1	16:17
2012./2013.	Ak Bars	28	4+8	+1	11:41		9	4+0	+1	14:52

*

Aleksandrs Ņiživijs

Pirmās trīs sezonas, kuru laikā Dinamo vienību diriģēja Juliuss Šuplers, Aleksandram Ņiživijam bija labas vai ļoti labas. Ripas pieturēšanas meistars pirmajos trīs KHL gados bija starp Rīgas kluba rezultatīvākajiem: 1. sezonā – ceturtais (jeb pirmais no ne-leģionāriem); 2. sezonā – dalīta 2./3. vieta (kopā ar Jāni Spruktu uzreiz aiz Hosas „muguras”); 3. sezonā – trešais rezultatīvākais. Bet „lūzums” nāca kopā ar KHL un Dinamo ceturto sezonu, kad komandā tika ieviesti „somu elementi” ar savādāku darba stilu un minimizētu improvizācijas apjomu. Veselība un neierasti uzdevumi spēles laukumā noveda pie Aleksandra Ņiživija faktiski sliktākās sezonas KHL un vienas no sliktākajām sezonām karjerā.

Tomēr Ņiživijs Dinamo sastāvā palika uz piekto sezonu, kuras gaitā pat zināmā mērā „reabilitējās”. Uz komandas rezultativitātes kopējā fona Ņiživija 15 punkti 33 spēlēs izskatās itin pieklājīgi. Tas arī bija iemesls, kādēļ regulārās sezonas izskaņā, zaudējot cerības uz izslēgšanas spēlēm, Aleksandru Ņiživiju „atdot” Prāgai. Protams, galvenais iemesls: HC Lev Praha ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs šo spēlētāju pazina ļoti labi.

Bet Prāgā bija neraža… Pazīstams stāsts: trauma, izlaistas spēles, neliels spēles laiks, kā rezultātā arī rezultativitāte nekāda. Sakritība vai nē, bet pārcelšanās prom no Dinamo Ņiživijam labumā negāja. Jādomā, ka Prāgas kluba saimnieki, vērtējot arī „lauvu” ģenerālmenedžera Sējēja darbu un plānojot/neplānojot viņa palikšanu Prāgas klubā, svaru kausā ar nosaukumu „pret” ievietoja arī Sējēja „savējo” (t.sk. Hosas, Ņiživija, Cipuļa, Surovija, Karamnova, Mikuša) salīdzinoši viduvējo vai vājo pienesumu. Arī pēc Normunda Sējēja atgriešanās Rīgā jaunais/vecais ģenerālmenedžeris minēja, ka sarunas par iespējamo spēlēšanu nākamajā sezonā tiek uzturētas arī ar Ņiživiju.

Aleksandra Ņiživija statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	53	9+18	-8	15:41		3	1+2	+1	17:18
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	50	12+24	-9	18:09		9	1+3	-5	19:38
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	53	12+24	±0	17:13		10	4+3	-3	16:38
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	33	3+6	-4	13:23		3	0+0	-4	18:28
2012./2013.	Dinamo (Rīga)	33	1+14	-10	15:17
	HC Lev Praha	7	1+0	-1	10:39		3	0+0	-2	6:58

*

Ainars Podziņš

2010. gada vasarā Ainars Podziņš Dinamo treniņnometnē ieradās kā uz nākotni orientēta sastāva komplektācijas paraugs, ko vainagoja pozitīvas emocijas par latviešu izcelsmes hokejista atgriešanos Latvijā utt. Savā pirmajā Dinamo sezonā (2010./2011.) Šuplers sāka vadāt 18-gadīigo Podziņu līdzi komandai – sākumā tikai uz rezervistu soliņa, pēc tam jau pa kādai minūtei, bet gala beigās arī pirmais vārtu guvums un diezgan stabils spēles laiks izslēgšanas spēlēs. Protams, tosezon Podziņš bija „jaunais-dotētais”, t.i. U-20 vecuma hokejists, kuru iekļaujot sastāvā, komanda drīkstēja pieteikt papildu spēlētāju. Podziņš (dz. 1992.) bija pat gadu jaunāks par tās sezonas dotētā vecuma griestiem – 1991. gadā dzimušajiem. No 1991. gadiem tosezon spēlēt netika neviens.

Par Podziņa labāko gadu Dinamo ierindā uzskatāma 2011./2012. g. sezona un it īpaši tās ievaddaļa. Kamēr Dinamo vīri mēģināja adaptēties Rautakallio „jaunā modeļa” hokejam un nomocījās ar ripas trāpīšanu garām pretinieku vārtsargam vai vispār vārtu taisnstūrī, Ainaram Podziņam šī situācija bija kā radīta. Lai arī 2011./2012. g. sezonas sākumā viņš vēl skaitījās „jaunais – dotētais”, tomēr vietu sastāvā viņš nopelnīja ar darbu, nevis dzimšanas gadu. Ar septembra gaitā sarūpētajiem diviem vārtu guvumiem pat bija viens no rezultatīvākajiem Rīgas komandā. Objektīvi Podziņa problēmas sākās, kad KHL minētās sezonas gaitā paaugstināja dotēto spēlētāju vecumu par gadu, un arī 1991. gadā dzimušie sāka konkurēt uz jauno hokejistu vietu. Piemēram, Juris Upītis. Piemēram, Māris Bičevskis.

Arī jaunajai sezonai (2012./2013.) dotēto spēlētāju vecums vēlreiz tika paaugstināts par gadu; Rautakallio un pēc tam Ābols labprātāk „ņēma pretī” gadu vecākos (1991. gadā dzimušos) uzbrucējus – Bičevski, Biezo, sākumā arī M.Lipsbergu, vēlāk Upīti. Bet Podziņš pat pie vienas spēles Dinamo ierindā netika, pamētājoties HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā. Ja MHL vienībā Podziņam lāga nesapasēja ar galveno treneri Leonīdu Tambijevu, tad Liepājā gāja daudz-maz. Turpinājuā Dinamo „selekcijas veiksmes stāsts” tika saburzīts un izmests. Saistības ar Podziņu pabeidza ne īpaši glīti; tiesa, skaistums šādos gadījumos Dinamo saimniecībai ir raksturīgs reti (atceramies „atvadas” no Naumova, piemēram).

Jauno 2013. gadu Ainars Podziņš sāka Čehovā Vitjaz komandas sastāvā, kur pēc ilgākas KHL spēļu pauzes bija diezgan izsalcis un saražoja 4 punktus regulārās sezonas 13 spēlēs. Spriežot pēc aizvadītās sezonas izskaņas, Podziņa aiziešana no Dinamo sistēmas bija pareizākais solis, kas arī ir sniedzis rezultātu. Neskatoties uz faktu, ka Ainars Podziņš Krievijā ir leģionārs un šajā valstī pastāv leģionāru skaita ierobežojums, Vitjaz vienība ir pagarinājusi ar viņu līgumu arī uz nākamo sezonu. Jāpiebilst, ka Podziņš tagad būs nevis Čehovas Vitjaz, bet Podoļskas Vitjaz spēlētājs. T.i., Vitjaz komanda, kas jau iepriekš bija aizvadījusi pa kādai spēlei Podoļskā, pilnībā pārceļas no Čehovas uz Podoļsku, kur arēnai lielāka ietilpība.

Ainara Podziņa statistika KHL (Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	19	1+0	±0	6:16		11	0+1	-5	8:51
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	38	4+0	+1	7:55		4	0+0	-1	6:37
2012./2013.	Vitjaz	13	1+3	+1	13:54		Nad. 2	Nad. 0+0	Nad. +1	Nad. 15:24

*

Miķelis Rēdlihs

Rēdliha-jaunākā stāsts ir vēl viena lappuse Dinamo pašmāju spēlētāju lieliskās izaugsmes hronikā. Laura Dārziņa maiņas partneris progresēja kopā ar savu cīņubiedru, no trešās maiņas „uzlecot” līdz pirmajai. Un šo statusu nostiprināja arī Rīgas komandas ceturtajā (2011./2012.) sezonā pie galvenā trenera Pekas Rautakallio. Šajā ceturtajā sezonā arī bez sava ierastā maiņas partnera (Dārziņa) M. Rēdlihs izskatījās ļoti labi – bija rezultatīvākais Rīgas dinamietis regulārajā sezonā un arī izslēgšanas spēlēs. Kā rezultātā „aizgāja” sava kolēģa Dārziņa pēdās, tikai, ka uz citu superklubu – Jaroslavļas Lokomotiv.

Bet Jaroslavļā gandrīz viss tas pats, kas ar Dārziņu Kazaņā – traumas, izlaistas spēles, mazs spēles laiks, vietas zaudēšana nozīmīgākos uzbrukuma virknējumos… Jāpiebilst, ka Miķelis Rēdlihs Rīgā bija viens no tiem spēlētājiem, kas četru sezonu laikā izlaida vismazāk spēļu – t.i. vienu spēli pirmajā sezonā. Viennozīmīgi, pārcelšanās uz Lokomotiv, vismaz pēc pirmās sezonas, nav vērtējama ar „plus” zīmi. Spēles, ne algas ziņā. Kaut kā M. Rēdliha gadījumā daudz līdzību ar Dārziņa hokejista gaitām… Arī baumas par atgriešanos Dinamo „apskāvienos”, neskatoties uz to, ka ir līgums ar Jaroslavļas „dzelzceļniekiem” pastāv arī uz nākamo sezonu.

Miķelis Rēdlihs statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	55	9+8	-8	12:35		3	0+0	-4	13:01
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	56	17+15	+10	13:43		9	1+2	-1	17:35
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	54	16+25	+10	16:07		11	3+6	-8	17:47
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	54	13+31	-5	17:56		7	2+8	+5	19:44
2012./2013.	Lokomotiv	35	3+4	-7	13:10		5	1+0	-1	11:12

*

Jānis Sprukts

Rīgas Dinamo krāsās Jānis Sprukts aizvadīja 3 labas sezonas, atrodoties gan rezultatīvāko personāžu vidū, gan arī esot vienam no labākajiem mazākuma „kausētājiem”. Savā pirmajā Dinamo sezonā 2./3.-ais rezultatīvākais komandā; otrajā – 7. vieta rezultativitātes rangā; trešajā (2011./2012.) – otrs rezultatīvākais regulārajā sezonā un arī play off. Faktiski bija visi priekšnoteikumi, lai pamēģinātu spēkus citur KHL plašumos. Izvēle „krita” uz Maskavas CSKA.

Bet kad Sprukts ieradās Maskavā, tas jau bija cits CSKA. Komanda, kas 2011./2012. g. sezonu bija pabeigusi zemāk par Rīgas dinamiešiem – Rietumu konferences 8. vietā un play off sērijā zaudēja 1-4, bija sākusi mainīties līdz nepazīšanai. Klubam jaunais sponsors kluba finanšu problēmas sāka kopt ar uzviju. Aleksandra Radulova pārpirkšana no Salavat Julajev bija viens no 2012. gada starpsezonas skaļākajiem un dārgākajiem transfēriem. Turklāt NHL lokauta apstākļos CSKA kļuva par vienu no KHL klubiem, kas ar NHL personāžiem papildinājās vispamanāmāk – uzbrucēji Pavels Dacjuks „piekāpa” no Detroit Red Wings, Mihails Grabovskis ienācās no Toronto Maple Leafs un vārtsargs Iļja Brizgalovs nāca no Philadelphia Flyers apcirkņiem. Turklāt Dacjuks un Grabovskis ir centra uzbrucēji, kuru ierašanās „degradēja” jeb atbīdīja Spruktu attiecīgi pa pāris maiņām zemāk. Arī ar salīdzinoši pieticīgu spēles laiku „enerģijas maiņās” Sprukts pie saviem 8 punktiem un pozitīvas lietderības tika. Taču tik un tā, specializācija un līdz ar to rezultativitāte ir mainījusies, kas tomēr liek rezumēt – maiņa prom no Dinamo nav uzlabojusi sportisko sniegumu, tātad – „mīnusos”. Jāņa Sprukta līgums ar CSKA ir arī uz nākamo sezonu; kas zina – iespējams, bez-lokauta sezonā arī Sprukts Maskavā izskatīsies labāk.

Jāņa Sprukta statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	iemet. REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	iemet. PO	sp. laiks PO
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	53	11+25	+9	54.5%	17:46		9	1+4	±0	49.5%	19:40
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	53	10+16	+2	53.2%	17:47		11	4+1	-4	45.6%	16:51
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	53	11+24	+2	51.0%	18:57		7	5+3	+3	59.9%	20:13
2012./2013.	CSKA	50	5+3	+3	54.1%	11:10		9	0+1	-2	49.3%	15:07

*

Aleksejs Širokovs

Kad Dinamo pirmajā sezonā komandas pirmais kapteinis Aleksejs Širokovs „nolika” kapteiņa pienākumus, kļuva skaidrs, ka komandas vadība nākotnē ar viņu sāk rēķināties arvien mazāk. Tas arī apliecinājās ar spēles laika samazināšanos un gala beigās iekļaušanu redraftā, kurā Širokovu izvēlējās Habarovskas klubs. Kopumā nākamās (2009./2010.) sezonas rezultativitāte Tālajos Austrumos Aleksejam Širokovam iekrājās būtiski labāka nekā Rīgā. Bet Amur ierindā viņš bija tikai 7.-ais rezultatīvākais, turklāt – leģionārs. Nākamās sezonas sākumā arī brīnumus nerādīja, kas bija iemesls Habarovskas kluba un A.Širokova sadarbības pārtraukšanai. Tie bija viņa līdz šim pēdējie soļi KHL-ā.

Lai arī pēc Amur Alekseja Širokova gaitas „veda” prom no KHL, tomēr sniegums Habarovskas komandā kopumā bija statistiski saturīgāks, ar lielāku spēles laiku un kopējo „svaru” komandā. Tādēļ aiziešana no Dinamo klasificējama kā pozitīvs pavērsiens spēlētāja karjerā. Turklāt A.Širokovam izdevusies rezultatīvākā regulārā sezona no visiem Latvijas uzbrucējiem, kas uzspēlējuši KHL-ā ārpus Rīgas Dinamo. Kam tad gāja labumā, ja ne viņam?

Alekseja Širokova statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	iemet. REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	iemet. PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	45	2+8	-9	53.2%	13:27		3	0+0	±0	33.3%	5:58
2009./2010.	Amur	51	8+12	-11	52.5%	14:45
2010./2011.	Amur	7	1+1	-5	54.1%	15:58

*

Sandis Ozoliņš

Kapteiņa pienesumu komandai nevar izmērīt ne kilogramos, ne piespēlēs. Bet Sanda Ozoliņa gadījumā bija arī piespēles un vārtu guvumi. Ja salīdzina, tad statistiski švakāka bija Ozoliņa līdz šim pēdējā sezona Dinamo krāsās (2011./2012.) – punktu mazāk un arī lietderības koeficients „sagājis” stipri kritiskā -17. Tiesa, vārtu guvumu bija vairāk nekā citās sezonās.

Pie Atlant sezona sākās ar aizkavēšanos, bet interesanti. Mitišču komandai šī sezona „ieviesās” un arī turpinājās diezgan bēdīgi – pa Rietumu konferences lejasgalu, epizodiski pat zemāk par Rīgas Dinamo. Ne bez Atlant kapteiņa uzšuvi saņēmušā Ozoliņa ieguldījuma „atlanti” izslēgšanas spēlēs burtiski iespraucās, iestudējot uzvarētu „rakstura spēļu” seriālu. Cits stāsts, ka izslēgšanas spēles pret SKA bija vienos vārtos. Regulārās sezonas summā Ozoliņam tikpat punktu, cik iepriekšējā sezonā Rīgā, bet mazākā spēļu skaitā un ar labāku lietderības koeficientu. Ir pamats secināt, ka Sandim Ozoliņam pārcelšanās no Dinamo uz Atlant viņam nav gājusi par sliktu; tātad – „plusos”. Neskatoties uz hokejistam pieklājīgu vecumu. Starp citu, Sanda Ozoliņa regulārās sezonas 20 punkti ir viens no trijiem rezultatīvākajiem Latvijas hokejistu cipariem KHL-ā ārpus Rīgas Dinamo un rezultatīvākais Latvijas leģionāru sniegums KHL aizvadītajā sezonā. Atgādinājumam: Sanda Ozoliņa ampluā ir aizsargs. Drīz pie ampluā būs jāpieraksta arī ‘kapteinis’. Šķiet tieši ar šādu nolūku Rīgas Dinamo vienojies ar viņu par spēlēšanu 2013./2014. g. sezonā.

Sanda Ozoliņa statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	43	6+18	±0	22:28		6	0+3	-3	23:32
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	41	5+26	+5	22:54		11	0+7	-2	22:22
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	50	10+10	-17	19:56		7	1+1	-5	20:23
2012./2013.	Atlant	42	2+18	+6	20:44		5	0+1	-7	20:50

*

Georgijs Pujacs

Aizsargs Georgijs Pujacs ir viens no tiem hokejistiem, kura nonākšana Rīgas Dinamo sastāvā uzskatāma par nejaušību vai pārpratumu. Uz 15 spēlēm. Pārceļoties no finanšu nomocītās Toljati Lada vienības, kas vēl pēc gada naudas problēmu dēļ pameta KHL. Bet Krievijas hokeja plašumos Pujacs ir diezgan cienīts un pieprasīts aizsargs. Ko arī apliecina fakts, ka viņš ir atradies KHL klubu Sibir un Avangard kapteiņa godā.

Pēc īslaicīgas viesošanās Rīgas klubā, Georgijs Pujacs ir aizvadījis divarpus sezonas Novosibirskas komandā, pusotru – Omskā. Piemēram, aizvadītajā sezonā (2012./2013.) uzrādot izcilu lietderības koeficientu (+14) vai, piemēram, sezonu pirms tam aizcīnoties līdz KHL finālam un tiekot līdz čempionāta sudraba medaļām, kas ir Latvijas hokejista pagaidām lielākais sasniegums līgā, neskaitot treneru „laurus” un individuālās spēlētāju trofejas. Pujacs Avangard-am ir interesants joprojām – līgums pagarināts arī uz nākamo sezonu.

Georgija Pujaca statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Lada	38	9+4	+10	20:07
	Dinamo (Rīga)	12	1+3	+2	21:20		3	0+1	±0	24:25
2009./2010.	Sibir	56	1+13	+2	19:27
2010./2011.	Sibir	49	8+14	-2	21:32		4	0+0	-1	20:01
2011./2012.	Sibir	25	1+4	+8	19:58
	Avangard	13	1+4	±0	20:50		17	0+0	-2	21:17
2012./2013.	Avangard	45	1+12	+14	19:21		10	0+2	-2	17:51

*

Edgars Masaļskis

Latvijas izlases ilggadējā pirmā vārtsarga pirmā sezona Dinamo krāsās sanāca ļoti īsa – vien 8 spēles; to, kā atceramies, pabeidza ārpus hokeja laukuma gūta trauma. Taču otrajā Dinamo sezonā Masaļskis „iekārtoja” savas labākās sezonas paraugu, kuru izdevās aptuveni atkārtot tikai Hantimansijskas trešajā sezonā (2012./2013.). Atsevišķos parametros arī otrā sezona (2011./2012.) Jugra sastāvā bija laba – atvairīto metienu procents, vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA). Tomēr tikai aizvadītajā regulārajā sezonā Masaļskim bija statistikas parametru līdzsvars, ieskaitot spēles laiku un uzvarētu-zaudētu spēļu starpību. Ne velti Edgars Masaļskis cīņā par vietu vārtos regulārajā sezonā „nokoda” iepriekšējās sezonas izcilnieku un Krievijas izlases vārtsargu Mihailu Birjukovu.

Bet… Ja par atskaites punktu ņem pirmo vai abas Dinamo gaitām sekojošās sezonas, tad Masaļskim pāreja no Dinamo uz Jugra nebija gājusi labumā. Pirmajā Hantimansijskas sezonā nevienā vārtsarga spēles parametrā sniegums nebija labāks, lai neteiktu – kliboja. Pēc Hantimansijskā pavadītām 3 sezonām aktualizējušās baumas par Edgara Masaļska pārcelšanos uz citu darbavietu, kā variantu minot Rīgas Dinamo. Šādiem spriedumiem par loģisku pamatu kalpo ziņas par to, ka Jugra nākamai sezonai noslēgusi līgumu ar vārtsargu Alekseju Kuzņecovu, kurš aizvadītajā sezonā spēlēja Habarovskas Amur vienībā un nedaudz Omskas Avangard-ā. Tiesa, diezgan viduvēji. Ņemot vērā apstākli, ka Jugra saimniecībai ar Birjukovu līgums ir līdz 2014. gada 30. aprīlim, tad rodas pamatots secinājums, ka Masaļskis var kļūt lieks. Bet – baumas par Masaļska atgriešanos/neatgriešanos Dinamo sastāvā būtu arī tad, ja tām nebūtu nekāda pamata.

Edgara Masaļska statistika KHL (Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

sezona	klubs	sp. REG	uzv.-zaud. REG	GAA REG	atv. % REG	„sausi” REG		sp. PO	uzv.-zaud. PO	GAA PO	atv. % PO	„sausi” PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	8 (406:40)	4-2	2.66	91.5%	1
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	37 (1920:26)	17-11	2.84	91.0%	2		6 (373:30)	3-2	1.93	93.4%	1
2010./2011.	Jugra	23 (1237:06)	6-10	3.25	89.8%	1		5 (297:00)	2-3	2.42	92.1%	0
2011./2012.	Jugra	19 (1021:39)	4-8	2.53	91.6%	2		3 (88:23)	0-2	1.36	95.8%	0
2012./2013.	Jugra	32 (1857:59)	17-11	2.94	91.0%	2		Nad. 1 (59:51)	Nad. 0-1	Nad. 6.02	Nad. 77.8%	Nad. 0

*

P.S. Secinājumi?

50/50. Vai pareizāk 5:5. Statistikas aprēķini liecina, ka Latvijas hokejistu, kuriem pāriešana no Dinamo nav kaitējusi, ir tikpat daudz, cik tādu, kuriem ārpus Dinamo diez ko nesokas. T.i., „neiet” vismaz 1-2 sezonās pēc gaitām Rīgas komandā. „Plusos” ir Cipulis, Ozoliņš, Podziņš, Pujacs, Širokovs. „Mīnusos” – Dārziņš, Masaļskis, Ņiživijs, M.Rēdlihs, Sprukts.

Ja KHL vadonis Aleksandrs Medvedevs nav samānījies par formulējumu, ka pēc Soču olimpiādes, KHL-ā par leģionārie netiks uzskatīti visu līgas dalībvalstu hokejisti, tad situācija ar Latvijas spēlētāju plūsmu līgas klubu virzienā varētu pastiprināties. Spečuki jau prognozē, ka KHL varētu „aizrīties” ar viduvējas kvalitātes čehu un slovāku hokejistu vilni. Taču – Latvijas hokejistiem tas atvieglotu ceļu Austrumu virzienā.

Latvijas hokejisti KHL klubos ārpus Rīgas Dinamo. 5 sezonu cipari (2008. – 2013.; Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

	spēlētājs	sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. PO	punkti PO	+/- PO
	UZBRUCĒJI
1.	Aleksejs Širokovs	2009./2010.	Amur	51	8+12	-11
2.	Mārtiņš Cipulis	2010./2011.	Amur	49	12+7	-12
3.	Lauris Dārziņš	2012./2013.	Ak Bars	28	4+8	+1	9	4+0	+1
4.	Jānis Sprukts	2012./2013.	CSKA	50	5+3	+3	9	0+1	-2
5.	Miķelis Rēdlihs	2012./2013.	Lokomotiv	35	3+4	-7	5	1+0	-1
6.	Lauris Dārziņš	2011./2012.	Ak Bars	15	2+5	+3	4	0+0	-1
7.	Mārtiņš Cipulis	2012./2013.	HC Lev Praha	16	3+3	+1	4	0+0	-2
8.	Kaspars Saulietis	2008./2009.	Dinamo (Minska)	24	4+1	-3
9.	Kaspars Saulietis	2008./2009.	Dinamo (Minska)	30	2+2	-4
10.	Ainars Podziņš	2012./2013.	Vitjaz	13	1+3	+1	Nad. 2	Nad. 0+0	Nad. +1
11.	Aleksejs Širokovs	2010./2011.	Amur	7	1+1	-5
12.	Aleksandrs Ņiživijs	2012./2013.	HC Lev Praha	7	1+0	-1	3	0+0	-2
	AIZSARGI
1.	Georgijs Pujacs	2012./2013.	Avangard	45	1+12	+14	10	0+2	-2
2.	Oskars Bārtulis	2012./2013.	Donbass	40	3+4	+9	Nad. 4	Nad. 0+0	Nad. ±0
3.	Georgijs Pujacs	2011./2012.	Sibir	25	1+4	+8
			Avangard	13	1+4	±0	17	0+0	-2
4.	Sandis Ozoliņš	2012./2013.	Atlant	42	2+18	+6	5	0+1	-7
5.	Georgijs Pujacs	2009./2010.	Sibir	56	1+13	+2
6.	Māris Jass	2010./2011.	Ņeftehimik	18	0+1	±0
7.	Aleksandrs Jerofejevs	2008./2009.	Ņeftehimik	8	1+5	-1	4	0+0	+1
8.	Georgijs Pujacs	2010./2011.	Sibir	49	8+14	-2	4	0+0	-1
9.	Artūrs Kulda	2012./2013.	Sibir	50	9+6	-3	7	0+1	+1
10.	Aleksandrs Jerofejevs	2009./2010.	Metallurg (Novokuzņecka)	48	1+6	-4	34	3+3	-6
	VĀRTSARGI	sezona	klubs	sp. REG	atv. % REG	GAA REG	sp. PO	atv. % PO	GAA PO
1.	Edgars Masaļskis	2011./2012.	Jugra	19	91.6%	2.53	3	95.8%	1.36
2.	Edgars Masaļskis	2012./2013.	Jugra	32	91.0%	2.94	Nad. 1	Nad. 77.8%	Nad. 6.02
3.	Edgars Masaļskis	2010./2011.	Jugra	23	89.8%	3.25	5	92.1%	2.42

*

Plašākai ainavai:

• Teda Nolana intervija pēc pasaules čempionāta Sporta Avīzē – sportacentrs.com (pieejams abonentiem)
• Armanda Pučes materiāls par Ainara Podziņa līguma izbeigšanas apstākļiem – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Vitjaz pagarina līguma ar vairākiem spēlētājiem, t.sk. Ainaru Podziņu – hcvityaz.ru
• KHL spēlētāju un viņu individuālās statistikas sadaļa – khl.ru
• Par Latvijas hokejistiem KHL ārpus Rīgas Dinamo pirmajās 4 sezonās (2008. – 2012.) un iepriekš Krievijas hokeja augstākajā līmenī: tepat

[Pirmajā attēlā: Rīgas Dinamo aizvadītās regulārās sezonas rezultatīvākais spēlētājs Mārtiņš Karsums, kurš arī nākamsezon plāno uzspēlēt ārpus Rīgas. Vai viņam izdosies lauzt Dārziņa, M.Rēdliha un Sprukta ieviestos stereotipus? Foto fiksēts spēlē pret Ak Bars 2012. gada 14. novembrī: foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otrs (Mārtiņa Cipuļa) foto fiksēts 2010./2011. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Laura Dārziņa attēls fiksēts Ak Bars izslēgšanas spēļu sērijā pret Ņeftehimik 2013. gada februārī; foto avots: ak-bars.ru. Aleksandra Ņiživija foto fiksēts HC Lev Praha krāsās spēlē pret Rīgas Dinamo 2013. gada 13. februārī; šī foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Ainara Podziņa foto – Vijaz jauniešu komandas Russkije Vitjazi spēlē pret HK Rīga 2013. gada 4. martā; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā. Miķeļa Rēdliha attēls fotofiksēts Lokomotiv spēlē pret Rīgas Dinamo 2012. gada 28. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Jāņa Sprukta foto – CSKA spēlē pret Rīgas Dinamo 2013. gada 15. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Alekseja Širokova foto – Latvijas izlases spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 7. aprīlī; foto avots: lhf.lv. Sanda Ozoliņa  foto fiksēts Atlant spēlē pret Severstaļ 2013. gada 8. janvārī; foto avots: atlant-mo.ru. Georgija Pujaca foto avots: omskzdes.ru. Edgara Masaļska attēls – Jugra vienības spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 26. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Kuru dinamieti sūtīs uz Vladivostoku? KHL tirgus sākas

30. aprīlis ir KHL 2012./2013. g. sezonas pēdējā diena, bet 1. maijā pulksten 0:00 (pēc Maskavas laika) sākas starpsezona – ar ierasto tirgu, dažāda kalibra zvaigžņu parakstīšanu, transfēra panākumu izsludināšanu utt. Cik nogatavojušies starpsezonas transakcijām būs Rīgas Dinamo? Un kas paliek pāri no „vecā” Dinamo. Runā, ka kādam dinamietim būs jākravā čemodāni uz Tālajiem Austrumiem – jaunizveidoto KHL klubu Vladivostokā.

Rīgas Dinamo tirgum gatavojas. Ne velti 30. aprīlī bija sarīkota AS Dinamo Rīga padomes sēde, kurā „padome uzklausīja hokeja kluba DINAMO RĪGA ģenerālmenedžera ziņojumu par komandas sastāva komplektāciju jaunajai sezonai” (citāts no dinamoriga.eu). Viens padomē apstiprināta līguma fakts ir publiskots – nākamsezonai kā galvenais treneris (bez p.i.) apstiprināts Artis Ābols. Atšķirībā no spēlētāju pārejām, treneru rotācijas var veikt bez laika ierobežojumiem. Jādomā, ka ar dažām informatīvajām „bombām” Dinamo saimniecība nenocietīsies līdz pasaules čempionāta beigām, bet „spers gaisā” jau no maija sākuma. Kaut ko taču jaunais / vecais ģenerālmenedžeris būs paveicis?

Gaidām „bombu”?

Bez maz katru starpsezonu tiek solīta ģenerālmenedžera vārdā nosaukta „bomba”, kurai būtu jāuzspridzina līdzjutēju pasivitāte un jāaudzē interese par Dinamo apcirkņos notiekošo jau tad, kad sezonas spēles „vēl aiz kalniem”. Veiksmīgs ķēriens gadījās 2008. gada pirmssezonā, kas Rīgas „zvejnieku tīklos” ietrāpīja itin pieklājīgs leģionāru loms. Šķiet līdz šim visu laiku jaudīgākā „bomba” bija Sanda Ozoliņa atgriešanās hokejā un tieši Rīgas Dinamo virzienā 2009. gadā. Šķidrākā nozveja, šķiet, attiecināma uz 2011./2012. g. sezonu, kad cerēto haizivju vietā iegadījās vien brētliņas un lielā hokeja mailītes. Aizvadītajā sezonā (2012./2013.) ģenerālmenedžeris bija/skaitījās Juris Opuļskis; tomēr sezonas gaitā laiku pa laikam bija dzirdamas oficiālas atrunas no Dinamo vadības puses: tās taču iepriekšējā ģenerālmenedžera iestrādes.

Lai vai kā, bet šajā starpsezonā kā Normundam Sējējam, tā Rīgas Dinamo saimniecībai kopumā jāstrādā, lai sakoptu reputāciju, kas pēdējā sezonā tika manāmi pluinīta. Kā hokeja druvā, apliecinot, ka netikšana play off tik tiešām bija pārpratums, tā arī kluba menedžmenta kompetences jautājumos. Jo sezonas laikā bija sastrādāts gana daudz pigoru, ieskaitot salekšanos ar Latvijas Hokeja federāciju tās vadoņa Kirova Lipmana personā. Vienīgās zāles pret vecām kaitēm ir darbi. Kamēr vēl nav leduskauju, jārāda prasmes „sausajās” cīņās. To apzinās arī Dinamo sastāva komplektētāji.

Versijas un diversijas

Skaļi paziņojumi gaidāmi maijā, bet jau KHL Cerības kausa izcīņas beigu fāzē pusbalsī, bet jau ir izskanējusi Sanda Ozoliņa gaidāmā atgriešanās Rīgas Dinamo ierindā. Tas uz zināma izmēra „spridzekli” pavelk, bet lielāka cerība uz skaļāku blīkšķi bija divkārtējā Gagarina kausa ieguvēja Harija Vītoliņa atdabūšana uz Rīgu galvenā trenera postenī. Grūti spriest, cik ļoti par pilnu ņēma Rīgas piedāvājumu vai izmantoja cenas izveidošanas nolūkā pats Vītoliņš, taču rezultāts bezkaislīgs – viņš paliek pie Maskavas Dinamo galvenā trenera Oļega Znaroka sāna.

Aprīļa sākumā mediju slejās izskanēja 26 gadus vecā zviedru uzbrucēja Johan Ryno (dz. 1986.) vārds. Pēdējās piecas sezonas zviedrs bija aizvadījis savas dzimtenes otrajā hokeja līmenī – HockeyAllsvenskan; pēdējās divas sezonas – Leksands IF komandā, šosezon kopā ar to izcīnot tiesības 2013./2014. g. sezonā spēlēt Zviedrijas stiprākajā līgā – Elitserien. Baumas par Ryno iespējamo pārcelšanos uz Rīgu ātri rimās. Jau 9. aprīlī tika oficiāli izziņots, ka Ryno, viens no rezultatīvākajiem Leksands IF spēlētājiem, pagarinājis līgumu ar savu līdzšinējo klubu vēl uz divām sezonām.

Pēc Nadeždas kausa izcīnīšanas AS Dinamo Rīga vadības pārstāvji neslēpa savu sajūsmu par aizvadītās sezonas leģionāriem Polu Ščehuru un Mikaelu Tellkvistu. Ar tiem arī esot vēlme turpināt sadarbību vai „tos paturēt”. Te gan jāpiebilst, ka ar Tellkvistu līgums 2012. gada starpsezonā tika slēgts uz 2 sezonām. Tātad šajā gadījumā it kā nevajadzētu iespringt. Starp citu, 2012. gada jūlijā, kad Rīgas Dinamo klubs publiskoja līguma slēgšanu ar Džeimiju Džonsonu kā laika posms arī tika sauktas 2 sezonas. Bet KHL reģistrā Džonsonam „ieskaitīts” tomēr viena gada līgums.

Savukārt ar Normunda Sējēja atgriešanos Rīgā ir atpakaļ „pilsētas leģendas” ar tādiem uzvārdiem kā Hosa, Petružaleks un citi. Atsevišķas „pietuvinātās personas” teic, ka viena otra bauma neesot bez pamata…

Pasaules čempionāts kā „raudzības”?

No aizvadītajā sezonā Rīgas Dinamo ierindā uzspēlējušajiem pašmāju kadriem līgums ar Dinamo arī uz 2013./2014. g. sezonu esot vismaz 12 hokejistiem, ja vien kaut kas nav lauzts un pagarināts jau „pa kluso”. Protams, neskaitot jauniešu MHL komandās spēlējošos.

Līgums turpinās uzbrucējiem Mārim Bičevskim, Robertam Bukartam, Mikam Indrašim, Raitim Ivanānam, Mārtiņam Karsumam, Gintam Meijam, Gunāram Skvorcovam. Cik pilni uzbrucēju virknējumi sanāk? Pareizi, divi. Tikpat cik aizsargu pāru. Uz nākamo sezonu līgums esot arī brāļiem Jēkabam un Krišjānim Rēdlihiem, Kristapam Sotniekam un Guntim Galviņam. Vēl līgums ir līdz šim trešajam vārtsargam – Kristeram Gudļevskim. Tas arī viss.

Jau pēc Normunda Sējēja atgriešanās Rīgā kolēģis Jānis Matulis zināja citēt ģenerālmenedžeri, ka atsevišķi Latvijas spēlētāji kā Mārtiņš Cipulis, Māris Jass, Roberts Jekimovs „tiks vērtēti pēc «Dinamo» skalas” (citāts no Sporta Avīze). Baigi plaši vērtēt un izvērtēties atsevišķu spēlētāju gadījumā vairs nesanāks… Piemēram, Roberts Jekimovs jau noslēdzis līgumu ar Somijas stiprākās līgas (SM-liiga) klubu Ilves (Tampere).

Dinamo vērtējuma skalu droši vien var atšifrēt tikai pats Sējējs, bet tradicionālas „raudzības” Dinamo līgumiem ir kā Latvijas izlases pārbaudes spēles, tā arī spēlētāju sniegums pasaules čempionātā. Attiecīgi Latvijas izlases sastāvā esošajiem spēlētājiem bez līgumiem īpaši laba snieguma gadījumā ir izredzes salīgt ar Dinamo, kas tradicionāli mēdz rekrutēties no izlases, un otrādi.

Ceļojums uz Vladivostoku

Arī Rīgas Dinamo sastāva kontekstā interesanta epizode ir KHL kluba izveide Vladivostokā, Krievijas Federācijas Tālajos Austrumos. Klubs jau oficiāli atzīts par KHL-am derīgu, un atšķirībā no citiem jaunveidojumiem Vladivostokas komandas sastāvu esot paredzēts veidot ar redrafta procedūras palīdzība. T.i., spēlētāju pamatmasu salasot no citiem KHL klubiem.

Kaut kas līdzīgs redrafta procedūrai (Список отказов) procedūra ir atrunāta KHL tiesiskā reglamenta 5. daļas 37. pantā; taču zinot šī reglamenta izmaiņu vieglumu, tad par stabilu pamatu līdzšinējos normatīvus pieņemt īsti nevar. Bet ideja, jādomā, grozīsies aptuveni ap reglamentā nosauktajiem lielumiem. Ideja tāda, ka visi KHL klubi iekļaus „atteikumu sarakstā” noteiktu hokejistu skaitu (vienu? divus?), no kuriem tad arī Vladivostokas kluba sastāva komplektētāji izvēlēsies sev nepieciešamos, uzņemoties līdzšinējā līguma saistības. Jāpiebilst, ka KHL klubi nevarēs „atšaudīties” ar fārmklubu vai jaunatnes klubu hokejistiem, jo neaizsargāto spēlētāju sarakstā iekļauj vīrus ar vienvirziena līgumiem. Iepriekš KHL redrafts bija iedomāts kā līdzekļu taupības instruments, ļaujot legāli samazināt cenu (algu) atsevišķiem hokejistiem. Tā, piemēram, 2009. gada redrafta procedūras gaitā bija paredzēts „samazināt” cenu Dinamo pirmajam kapteinim Aleksejam Širokovam, bet viņu pārķēra Habarovskas Amur vienība.

Gan jau vēl KHL vadība izfunktierēs redrafta procedūras kārtību. Taču pastāv diezgan reāla iespēja, ka kādam Dinamo hokejistam ar KHL vienvirziena līgumu, kas spēkā arī 2013./2014.g. sezonā, nāksies kravāt ceļasomas, lai dotos pāri Eirāzijas kontinentam.

Ja no 12 spēkā palikušajiem līgumiem atsijā divvirziena līgumus, kuriem, vismaz saskaņā ar līdzšinējo kārtību redrafts nedraud, tad Tālo Austrumu braucēju kandidātu loks sašaurinās. Vienvirziena līgumi ir septiņiem: 2 uzbrucējiem Ivanānam, Karsumam; 4 aizsargiem – abiem Rēdlihiem, Sotniekam, Galviņam; vārtsargam Tellkvistam…

P.S.

Vēl interesanta ziņa Latvijas hokejistiem un it kā galvassāpes Dinamo sastāva komplektētājiem nākotnē ir KHL vadoņa Aleksandra Medvedeva solījums, ka pēc Soču olimpiādes (t.i., no 2014./2015. g. sezonas) KHL dalībvalstu spēlētāji Krievijā neskaitīsies leģionāri. Kas nozīmē, ka Latvijas hokejisti KHL tirgū varētu darboties ārpus leģionāru kvotām un vieglāk aiziet no ģenerālmenedžera „dzelžainā tvēriena”. Tomēr medaļai ir arī otra puse – diezgan prognozējams slovāku un čehu spēlētāju pieplūdums. Protams, ja HC Slovan Bratislava un HC Lev Praha turpina gaitas KHL-ā. Tiesa, arī KHL vadības solījumus un mediju interpretāciju nevajadzētu uztvert burtiski.

Rīgas Dinamo oficiālais sastāvs 2013-04-30, pēdējā sezonas dienā (saskaņā ar khl.ru; treknrakstā spēlētāji, kuriem paliek spēkā esoši līgumi; Upītis – oficiāli MHL vienības HK Rīga sastāvā):

spēlētājs	dz.	līguma beigu termiņš	līguma veids
UZBRUCĒJI
Māris Bičevskis	1991	2015-04-30	divvirziena
Elvijs Biezais	1991.	2013-04-30	divvirziena
Roberts Bukarts	1990.	2014-04-30	divvirziena
Andris Džeriņš	1988.	2013-04-30	divvirziena
Miks Indrašis	1990.	2015-04-30	divvirziena
Raitis Ivanāns	1979.	2014-04-30	vienvirziena
Jamie Johnson	1982.	2013-04-30	vienvirziena
Mārtiņš Karsums	1986.	2014-04-30	vienvirziena
Gints Meija	1987.	2014-04-30	divvirziena
Vitālijs Pavlovs	1989.	2013-04-30	divvirziena
Paul Szczechura	1985.	2013-04-30	vienvirziena
Gunārs Skvorcovs	1990.	2014-04-30	divvirziena
Juris Upītis	1991.	2013-04-30	divvirziena
AIZSARGI
Oskars Cibuļskis	1988.	2013-04-30	vienvirziena
Guntis Galviņš	1986.	2014-04-30	vienvirziena
Rodrigo Laviņš	1974.	2013-04-30	vienvirziena
Mārtiņš Porejs	1991.	2013-04-30	divvirziena
Jēkabs Rēdlihs	1982.	2014-04-30	vienvirziena
Krišjānis Rēdlihs	1981.	2014-04-30	vienvirziena
Arvīds Reķis	1979.	2013-04-30	vienvirziena
Kristaps Sotnieks	1987.	2014-04-30	vienvirziena
VĀRTSARGI
Kristers Gudļevskis	1992.	2014-04-30	divvirziena
Māris Jučers	1987.	2013-04-30	divvirziena
Mikael Tellqvist	1979.	2014-04-30	vienvirziena

*

Plašākam skatam:

• Aktuālais KHL tiesiskais reglaments – khl.ru
• Artis Ābols apstiprināts par Dinamo galveno treneri (2013-04-30) – dinamoriga.eu
• Norisinājusies AS Dinamo Rīga Padomes sēde (2013-04-30) – dinamoriga.eu
• Roberts Jekimovs pievienojas Ilves (2013-04-17) – ilves.com
• Johan Ryno pagarina līgumu ar Leksands IF (2013-04-09) – dt.se
• Versijas par Johan Ryno saņemto piedāvājumu no Rīgas Dinamo – aftonbladet.se, sportacentrs.com

[Rīgas Dinamo puišu foto fiksēts pirms došanās uz ledus pret Habarovskas Amur 2013. gada 16.  martā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

2012. gada noslēgums Masaļska un jaunatnes izlašu gaumē

Gada nogale Latvijas hokeja griezumā ir bijusi diezgan intensīva. Lielā daļā hokeja līgu kalendārs ir bijis pašķidrs – bija neliels spēļu skaits vai pat nebija vispār. Taču situāciju kompensē U-20 pasaules čempionāts elitē, kurā arī Latvijas junioru izlase cīnās ar eksistenciālām problēmām. Norisinājās arī Latvijas U-18 izlases pārbaudes spēles. 24. – 30. decembra nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.

1. Edgars Masaļskis

Šosezon jau ir ierasti dažādu Topu augstās pozīcijās saskatīt Hantimansijskas Jugra vienības vārtsarga Edgara Masaļska vārdu. Pērnsezon viņš uzkavējās Jugra komandas „pirmā numura” un Krievijas izlases vārtsarga Mihaila Birjukova ēnā. Šosezon Masaļskis faktiski ir kļuvis par Hantimansijskas kluba pirmo vārtsargu, un viņa ēnā ir jau Birjukovs. Abiem Jugra „mūriem” šīs sezonas atvairīto metienu un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu (GAA) statistika nav tik būtiski atšķirīga, un Birjukovam tā pat ir labāka: Masaļskim 90,4% un GAA 3.18; Birjukovam 90,9% un GAA 2.91. Tomēr uzvarēto un zaudēto spēļu bilance ir par labu Latvijas pārstāvim. Edgaram Masaļskim 11 uzvarētas un 10 zaudētas spēles, bet Mihailam Birjukovam – 4 uzvarētas un 9 zaudētas.

Aizvadītajā nedēļā Edgars Masaļskis sargāja Jugra vārtus divās spēlēs, abās komanda uzvarēja, bet Masaļskis „saņēma” 57 metienus, atvairīja 92,98% metienu un nodrošināja GAA koeficientu 2,00 izmērā. Jāpiebilst, ka Jugra vadība joprojām izmisīgi mēģina „iespēlēt” arī Birjukovu. Piemēram, aizvadītajā nedēļā arī Mihails Birjukovs aizvadīja divas pilnas spēles KHL laukumos, piedaloties zaudējumos un piedzīvojot ne pārāk glaimojošu statistiku…

Kā hokeja vērotāji pamatoti uzsver, tad Birjukova iespēlēšana Jugra sastāvā ir ne tikai gaišu atmiņu un cerību izraisīta, bet arī pragmatiski nepieciešama. Proti, saskaņā ar aktuālo KHL sporta reglamentu (41. pants; 19. lpp.), Krievijas klubā vārtsargs-leģionārs nedrīkst aizvadīt vairāk par 2/3 (jeb 66%) regulārās sezonas spēles laika. (Uz play off šis ierobežojums neattiecas.) Dēļ Krievijas vārtsargu spēles laika obligātajām „kvotām” regulārajā sezonā Jugra treneriem gribot-negribot ir jālaipo starp abiem vārtsargiem. Pagaidām izdodas. Pēc sezonas 39 spēlēm Hantimansijskas kluba vārtos leģionārs Edgars Masaļskis ir aizvadījis ap 59% no vārtsargu spēles laika. Regulārajā sezonā atlikusi vēl ceturtdaļa spēļu (13 gab.), kuru laikā Jugra treneriem jāatrisina galvenais uzdevums – tikt izslēgšanas spēlēs. Šajā maratonā Hantimansijskas kluba vadoņi, ja gribēs, varēs Masaļski izmantot pat nedaudz vairāk kā divās trešdaļās gadījumu.

2. Edgars Siksna

Latvijas U-20 izlasei Junioru pasaules čempionāta pirmais posms – apakšgrupas spēles (Preliminary Round) – pabeidzies ar palikšanu A apakšgrupas pēdējā (5.) vietā. Tas nozīmē turpmāku cīņu „nāvinieku grupā” – par palikšanu pasaules elitē; tam atvēlētas 2 spēles… Neskatoties uz punktu trūkumu un tikai sešiem vārtu guvumiem pirmajās 4 spēlēs, var atrast labus vārdus arī par Latvijas U-20 izlases sniegumu.

No Latvijas junioru valstsvienības sastāva nedēļas Topā vietu ir izcīnījis tās kapteinis Edgars Siksna (dz. 1993.), kurš izlasē „iesaukts” no Liepājas Metalurgs ierindas. Siksna, būdams aizsargs, šobrīd ir arī rezultatīvākais spēlētājs Latvijas U-20 izlases ierindā šīs sezonas junioru pasaules čempionātā. Edgaram Siksnam 4 spēlēs sakrāti trīs rezultativitātes punkti (0+3), bet diemžēl negatīvs lietderības koeficients (-1). Tiesa, neviens Latvijas junioru izlases spēlētājs vismaz pašreiz pasaules čempionātā nav plusos, tikai divi (Kuzmenkovs, Kurmis) ir neitrāli, bet visi pārējie – dažāda apjoma mīnusos…

3. Rūdolfs Maslovskis

Latvijas U-18 izlases ierindā divās pārbaudes spēlēs pret Baltkrievijas vienaudžiem rezultatīvākais bija Juniors komandas uzbrucējs Rūdolfs Maslovskis (dz. 1995.), kurš 2 spēlēs guva 4 punktus (2+2). Aizvadītajā nedēļā Maslovskis uzspēlēja arī vienu spēli Latvijas Virslīgas čempionātā, pārstāvot Juniors komandu cīņā pret savu kādreizējo „dzimto” klubu – Liepājas Metalurgs jaunatnes komandu. Virslīgas spēlē Maslovskis sarūpēja 4 punktus: divus vārtu guvumus, vienu rezultatīvu piespēli un vēl izšķirošo pēcspēles metienu. Ļoti neslikti.

4. Ivars Punnenovs

Lai arī Latvijas U-20 izlases vārtsarga Ivara Punnenova (dz. 1994.) statistika junioru pasaules čempionātā aizvadītajā nedēļā neuzrāda spīdošākos rezultātus, tomēr viņa sniegums ir palīdzējis Latvijas izlasei nepiedzīvot „episkus” zaudējumus ar jau ierasti katastrofāliem cipariem. Lielā mērā pateicoties Punnenovam, pret Zviedrijas U-20 izlasi bija „tikai” 1:5. Šajā spēlē viņš arī pelnīti atzīts par labāko spēlētāju Latvijas U-20 izlasē. Pagaidām, pēc pasaules čempionāta 1. posma spēlēm un aizvadītās nedēļas summā Ivara Punnenova cipari ir – 3 spēles, 140 minūtes, 88,42% atvairītu metienu un GAA 4.71.

Aiz strīpas

Aizvadītajā nedēļā rezultatīvākais Latvijas uzbrucējs KHL cīņu laukos bija Rīgas Dinamo centrs Andris Džeriņš, kurš 3 spēlēs sakrāja 2 punktus (1+1) un lietderības koeficientu -1. Rezultatīvākais aizsargs, nu jau bez pārsteigumiem – Atlant pārstāvis Sandis Ozoliņš ar divām rezultatīvām piespēlēm 3 spēlēs; lietderības koeficients neitrāls. Liepājas Metalurgs komandas ierindā Baltkrievijas ekstralīgā atzīmējies aizsargs Ričards Birziņš, kuram 2 spēlēs 2 vārtu guvumi un neitrāls lietderības koeficients. Divi vārtu guvumi un neitrāla lietderība Baltkrievijas ekstralīgas divās spēlēs arī Liepājas komandas uzbrucējam Artūram Mickēvičam.

No Latvijas U-20 izlases ierindas izceļams arī līdz šim aktuālā junioru pasaules čempionāta labākais vārtu guvējs valstsvienībā – HK Rīga komandas uzbrucējs Nikolajs Jeļisejevs (dz. 1994.). Aizvadītās nedēļas gaitā 4 spēlēs Jeļisejevam fiksēti divi vārtu guvumi un lietderības koeficients -2. Savukārt Latvijas U-18 izlases ierindā divās pārbaudes spēlēs atzīmējams arī Juniors komandas uzbrucējs Oskars Batņa (dz. 1995.), kuram 2 spēļu summā pret Baltkrievijas U-18 izlasi fiksēti 3 vārtu guvumi. Visi trāpījumi ienācās kā hat-trick vienā spēlē. Batņam vēl arī uzskaitīta viena spēle Latvijas Virslīgas čempionātā, bet bez punktiem. No „jaunā gala” atzīmējams Austrijā spēlējošais uzbrucējs Zintis Nauris Zuševics (dz. 1994.), kurš decembra pēdējā nedēļā aizvadīja vienu spēli Moser Mecical Graz 99ers U20 komandā Austrijas junioru līgā (EBYSL), salasot 2 punktus (0+2) un neitrālu lietderību. Zuševicam fiksētas arī 3 spēles 99ers „lielajā” komandā Austrijas stiprākajā pieaugušo līgā EBEL, kur viņš guvis savu otro rezultativitātes punktu (0+1) un lietderības koeficientu +1.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Ieskatam:

• Iepriekšējo nedēļu Top 4: tepat
• Aktuālais KHL Sporta reglaments – khl.ru

[Attēlā: Edgars Masaļskis pārmij vārdu ar tiesnesi. Foto fiksēts Jugra spēlē pret Atlant 2012. gada rudenī; foto avots: atlant-mo.ru.]